IZSTRĀDES NOSACĪJUMI€¦ · Varakļānu novada Attīstības programma 2013 – 2020 I. daļa Izstrādes nosacījumi 2 ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2013 ... 3.5. Kaimiņu reģioni - Latgales

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2013 – 2019

IZSTRĀDES NOSACĪJUMI

I . D A Ļ A

Izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/084 ietvaros

2012

Varakļānu novada Attīstības programma 2013 – 2020 I. daļa Izstrādes nosacījumi

2

ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA

2013 – 2010 IZSTRĀDES NOSACĪJUMI

I. daļa

Domes priekšsēdētāja M.Vilkausa Izstrādes vadītāja I.Pivare

Izstrādāta Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta 1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/084 ietvaros

Varakļānu novads 2012


3

SSAATTUURRSS

Lietotie termini ...............................................................................................................4

Projektā lietotie saīsinājumi ...........................................................................................6

Ievads ........................................................................................................................7

1. Attīstības programmas izstrādes mērķis .....................................................9

2. Attīstības programmas izstrādes tiesiskais regulējums .........................10

3. Saistība ar citiem plānošanas dokumentiem .......................................... 102

3.1. Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti ..........................................................12

3.2. Nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti ......................................................14

3.3. Reģionālā līmeņa plānošanas dokumenti ......................................................24

3.4. Vietējā līmeņa plānošanas dokumenti ...........................................................41

3.5. Kaimiņu reģioni - Latgales un Zemgales reģionu pierobeža .........................41

4. Kaimiņu teritoriju attīstības dokumenti .....................................................45

4.1. Riebiņu novada attīstības programmas 2012. - 2018.gadam .............................46

4.2. Madonasnovada attīstības programmas 2012. - 2018.gadam 1.redakcija....... ..47

4.3.Krustpils novada attīstības programmas 2012. - 2018.gadam 1.redakcija....... ...50

4.4. Rēzēknes novada attīstības programma 2012. - 2018.gadam ...........................51

4.5. Kopīgās intereses ar kaimiņu pašvaldībām .......................................................52

Attēlu saraksts 54 Tabulu saraksts 54

PPRROOJJEEKKTTAA SSAASSTTĀĀVVSS Izstrādes nosacījumi ----------------- --------------- I. daļa Pašreizējā situācija ------------------- --------------- II. daļa Stratēģiskā daļa, rīcības plāns, investīcijas plāns III. daļa Pārskats par izstrādes procesu --- --------------- IV. daļa


4

LLIIEETTOOTTIIEE TTEERRMMIINNII

A t t ī s t ī b a s p l ā n o š a n a – principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde nolūkā īstenot politiski noteiktas prioritātes un nodrošināt sabiedrības un teritorijas attīstību.1

A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a – vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas vidēja termiņa prioritātes un pasākumu kopums plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības attīstības stratēģijā izvirzīto ilgtermiņa stratēģisko uzstādījumu īstenošanai.2

F u n k c i o n ā l a i s t ī k l s – iedzīvotāju ikdienas migrācijas telpa pakalpojumu saņemšanai, kuru piedāvāšanā izteikta apdzīvoto vietu savstarpēja sadarbība.3

I l g t s p ē j ī g a s a t t ī s t ī b a s s t r a t ē ģ i j a — ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts plānošanas reģiona vai vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums, mērķi, prioritātes un telpiskās attīstības perspektīva.4

I n t e g r ē t a p i e e j a – pieeja attīstības plānošanā, kas paredz koordinētu telpisko, tematisko un laika dimensiju, nodrošinot interešu saskaņotību starp visiem pārvaldes līmeņiem (nacionālo, reģionālo, vietējo) un ieinteresētajām pusēm (iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām u.c.), izmantojot konkrētus (finanšu) instrumentus, lai sasniegtu noteiktos mērķus un prioritātes.5 I n v e s t ī c i j u p l ā n s – attīstības programmas rīcības plāna sastāvdaļa laika posmam vismaz līdz 3 gadiem, kuru apstiprina pašvaldība. Investīciju plānu var aktualizēt katru gadu.5

E k o n o m i k a s p r o f i l s – teritorijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības raksturojums, kas atspoguļo perspektīvos uzņēmējdarbības attīstības virzienus un priekšnoteikumus to attīstībai infrastruktūras, pakalpojumu, cilvēkresursu u.c. jomās.5

L i e t i š ķ i e v e l o c e ļ i paaugstina iedzīvotāju mobilitāti pilsētās un piepilsētu urbānajos areālos, nodrošinot pieejamību darba vietām, izglītības iestādēm un dažādu pakalpojumu saņemšanas vietām. 6

M e t o d o l o ģ i j a – skaidrojošā, teorētiskā pamatojuma un metodoloģiskā sadaļa, kurā atspoguļota attīstības programmas izstrādes normatīvā bāze, plānošanas dokumentu hierarhija un aprakstītas attīstības programmas sastāvdaļas. 5

M o n i t o r i n g s – regulāra novērošana, vērtēšana un pārskats par rīcībām un pārmaiņām attīstības programmas īstenošanā. 5

P i e r o b e ž a – teritorija ar īpašu statusu, kas aptver robežai piegulošās vietējās pašvaldības.7

P r o j e k t s – pasākumu kopums, kas veicams noteiktu mērķu sasniegšanai noteiktā laika periodā ar iepriekš noteiktiem finansiālajiem, materiālajiem un cilvēku resursiem. 5

P r i o r i t ā t e – teritorijas attīstības vispārējā aktualitāte, kuras risināšana tiek izvirzīta priekšplānā salīdzinājumā ar citām attīstības aktualitātēm. 5

1 Attīstības plānošanas sistēmas likums, spēkā no 01.01.2009. 2 Teritorijas attīstības plānošanas likums, spēkā no 01.12.2011. 3 Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. – 2027. 4 Teritorijas attīstības plānošanas likums, spēkā no 01.12.2011. 5 Metodiskie ieteikumi ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī, VARAM Aktualizētā redakcija (2012.gada 4.aprīlis) 6 Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. – 2027. 7 Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. – 2027.


5

P u b l i s k ā a p s p r i e š a n a – ar ārējo normatīvo aktu vai institūcijas noteikts laika periods, kura ietvaros sabiedrības pārstāvji sniedz savus iebildumus un priekšlikumus vai piedalās citās institūcijas organizētās sabiedrības līdzdalības aktivitātēs (piemēram, sabiedriskajās apspriedēs un sabiedriskās domas aptaujās).8

R e ģ i o n ā l a s n o z ī m e s a u t o c e ļ i savieno novada nozīmes centrus ar augstāka līmeņa centriem vai savstarpēji un nodrošina to izeju uz nacionālas vai reģionālas nozīmes autoceļiem.9

R ī c ī b a s p l ā n s – attīstības programmas sadaļa, kas ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju plānu attīstības programmā noteikto uzdevumu īstenošanai. 9

R ī c ī b a s v i r z i e n i – konkrētu pasākumu kopums, kas ir izvirzīts noteikto vidēja termiņa prioritāšu sasniegšanai. 10

S a b i e d r i s k ā a p s p r i e d e – sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvji. 11

S t a r p r e ģ i o n ā l a s n o z ī m e s c e ļ i savieno reģionālas nozīmes centrus savā starpā un ar reģiona nozīmes pilsētām kaimiņu reģionos un valstīs, kā arī uzņem satiksmes plūsmu no nacionālas nozīmes ceļiem virzienā uz reģiona nozīmes centriem.12

S t r a t ē ģ i s k ā d a ļ a – attīstības programmas sadaļa, kurā definē pašvaldības vidēja termiņa prioritātes un izvirza uzdevumus to īstenošanai. 9

S t r a t ē ģ i s k a i s m ē r ķ i s – koncentrēts politisku uzstādījumu kopums vēlamajām situācijas pārmaiņām noteiktā laika periodā, kas ir vērsts uz teritorijas attīstības vīzijas sasniegšanu, un kas kalpo par pamatu prioritāšu noteikšanai un turpmāk veicamo darbību identificēšanai. 9

T e l p i s k ā s a t t ī s t ī b a s p e r s p e k t ī v a – pamatnostādnes, kas atspoguļo plānoto teritorijas izmantošanu kā reģiona telpisko struktūru un izmantošanas aprobežojumus, apraksta un grafiskā veidā ietver reģiona vēlamās telpiskās struktūras vīziju pēc 20 gadiem, stratēģiju un rīcības tās sasniegšanai.13

T e r i t o r i j a s a t t ī s t ī b a s p l ā n o j u m s – tiesību aktos noteiktajā kārtībā izstrādāts un apstiprināts ilgtermiņa reģiona, republikas pilsētas vai novada attīstības plānošanas dokuments, kas izvirza attīstības stratēģiskos mērķus un prioritātes, definē telpiskās attīstības perspektīvu. 9

U r b ā n a i s a r e ā l s – blīvi apdzīvota pilsētas un piepilsētas teritorija, kurai raksturīga izteikta sasaiste ar pilsētu.14

U z d e v u m i – iniciatīvu un rīcību kopums, kas ir izvirzīti noteikto rīcības virzienu sasniegšanai, skaidri definēti, izmērāmi un pārbaudāmi. 9

V ī z i j a – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.15 8 2009.gada 25.augusta MK noteikumi Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 9 Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. – 2027. 10 Metodiskie ieteikumi ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī, VARAM Aktualizētā redakcija (2012.gada 4.aprīlis) 11 2009.gada 25.augusta MK noteikumi Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 12 Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. – 2027. 13 Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. – 2027. 14 Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. – 2027. 15 Metodiskie ieteikumi ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī, VARAM Aktualizētā redakcija (2012.gada 4.aprīlis)


6

PPRROOJJEEKKTTĀĀ LLIIEETTOOTTIIEE SSAAĪĪSSIINNĀĀJJUUMMII AS – akciju sabiedrība ANO – Apvienoto nāciju organizācija ATC – automātiskā telefonu centrāle BO – bezpeļņas organizācija CSP – centrālā statistikas pārvalde AP – attīstības programma AS – attīstības stratēģija BO SIA – bezpeļņas organizācija sabiedrība ar ierobežotu atbildību DUS – degvielas uzpildes stacija DSL – ciparu abonentu ciparu līnija AGSS – augstspiediena gāzes sadales stacija GRP-– gāzes regulēšanas punkts CEMAT – Eiropas Padomes par telpisko/reģionālo plānošanu atbildīgo Eiropas ministru konference. EIAS – Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģija Eiropa – 2020 - Stratēģija ātrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei EK – Eiropas komisija ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES – Eiropas Savienība ESF – Eiropas Sociālais fonds EPL – elektropārvades līnija EZF – Eiropas zivsaimniecības fonds IIN – Iedzīvotāju ienākuma nodoklis IKP – iekšzemes kopprodukts IK – individuālais komersants IKT – informācijas un komunikāciju tehnoloģijas IT – informāciju tehnoloģijas KF – Kohēzijas fonds KS – kooperatīvā sabiedrība LIAA – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra LIAS – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (Latvija 2030) LIZ – lauksaimniecībā izmantojamās zemes LR – Latvijas Republika LV – Latvijas valsts

LVL/Ls – Latvijas lats LEADER - mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkam laukos LMT – Latvijas mobilais telefons LVTR – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs MK – Ministru kabinets NAP – Nacionālais attīstības plāns NĪN – nekustamā īpašuma nodoklis NACE – Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā NAI – notekūdeņu attīrīšanas iekārtu NVA – Nodarbinātības Valsts Aģentūra NVO – nevalstiskā organizācija PA – pašvaldības aģentūra SPII – speciālā pirmskolas izglītības iestāde PPP – publiskās – privātās partnerattiecības PVN – pievienotās vērtības nodoklis RAL – reģionālās attīstības likums RP EZF – Rīcības programma Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā VPR – Vidzemes plānošanas reģions TAI – Latvijas administratīvo teritoriju attīstības indeksu TAPL – teritorijas attīstības plānošanas likums SIA – sabiedrība ar ierobežotu atbildību SVID – analīzes matrica stiprās vājās puses, iespējas, draudi VAS – Valsts akciju sabiedrība VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VRAA – Valsts reģionālā attīstības aģentūra VID – Valsts ieņēmumu dienests VZD – Valsts zemes dienests ZS – zemnieku saimniecība

Mērvienības ha – hektāri km – kilometri km ² – kvadrātkilometri m – metri m2 – kvadrātmetri m³ – kubikmetri m³/mēnesī – kubikmetri mēnesī

mlj. – miljons kV – kilovolti Ls/ha – lati par hektāru Nr. – numurs v.j.l. – virs jūras līmeņa z.j.l. – zem jūras līmeņa


7

IIEEVVAADDSS

Pilnvērtīgas un efektīvas pašvaldības pārvaldes nodrošināšanai, Varakļānu novadam ir nepieciešams konkrēts politisks pamatdokuments, kas skaidri iezīmē Varakļānu novada nākotnes redzējumu, norāda attīstības prioritātes un mērķus un to sasniegšanai izraudzītos ceļus.

Saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem pašvaldības teritorijas plānojums un attīstības programma ir galvenie plānošanas dokumenti, kas nosaka vietējo pašvaldību attīstību. Attīstības programmas galvenais uzdevums ir noteikt vietējās pašvaldības attīstības prioritātes un norādīt veicamos uzdevumus, rīcības un projektus pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības veicināšanai. Savukārt ar teritorijas plānojuma palīdzību vietējās pašvaldības attīstības programma iegūst teritoriālu piesaisti, konkretizējot specifiskus nosacījumus un prasības projektu realizācijai telpā.

Izstrādājot jauno V a r a k ļ ā n u n o v a d a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m u 2 0 1 3 - 2 0 1 9 , viens no galvenajiem nosacījumiem ir radīt efektīvu pašvaldības darba instrumentu.

Varakļānu novada Attīstības programmā 2 0 1 3 . - 2 0 1 9 , atbilstoši „Attīstības plānošanas sistēmas likumam” un saskaņā ar novada teritorijas plānojumu, tiek noteiktas novada teritorijas attīstības prioritātes, attīstības perspektīva un prioritāšu īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopums.

A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a t i e k i z s t r ā d ā t a , i e v ē r o j o t l i k u m ā n o t e i k t o s p l ā n o š a n a s p a m a t p r i n c i p u s 16:

I l g t s p ē j ī g a s a t t ī s t ī b a s p r i n c i p s — tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošina kvalitatīvu vidi un līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionāli izmanto dabas, cilvēku un materiālos resursus, saglabā un attīsta dabas un kultūras mantojumu;

I n t e r e š u s a s k a ņ o t ī b a s p r i n c i p s — saskaņo dažādas intereses un ievēro attīstības plānošanas dokumentu pēctecību, nodrošina, lai tie nedublētos;

L ī d z d a l ī b a s p r i n c i p s — visām ieinteresētajām personām ir iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē;

S a d a r b ī b a s p r i n c i p s — valsts un pašvaldību institūcijas sadarbojas, tai skaitā, izpildot attīstības plānošanas dokumentos izvirzītos uzdevumus un informējot cita citu par nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu;

F i n a n s i ā l o i e s p ē j u p r i n c i p s — izvērtē esošos un vidējā termiņā prognozētos resursus un piedāvā efektīvākos risinājumus attiecībā uz nosprausto mērķu sasniegšanai nepieciešamajām izmaksām;

16 Attīstības plānošanas sistēmas likums


8

A t k l ā t ī b a s p r i n c i p s — attīstības plānošanas process ir atklāts, un sabiedrība tiek informēta par attīstības plānošanas un atbalsta pasākumiem un to rezultātiem, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus;

U z r a u d z ī b a s u n n o v ē r t ē š a n a s p r i n c i p s — attīstības plānošanā un attīstības plānošanas dokumentu īstenošanā visos pārvaldes līmeņos tiek nodrošināts to ietekmes izvērtējums, kā arī uzraudzība un pārskatu sniegšana par sasniegtajiem rezultātiem;

S u b s i d i a r i t ā t e s p r i n c i p s — politiku īsteno tā valsts vai pašvaldības institūcija, kura atrodas pēc iespējas tuvāk pakalpojuma saņēmējiem, un attiecīgie pasākumi tiek efektīvi īstenoti pēc iespējas zemākā pārvaldes līmenī;

A t t ī s t ī b a s p l ā n o š a n a s u n n o r m a t ī v o a k t u i z s t r ā d e s s a s a i s t e s p r i n c i p s — politiku plāno pirms normatīvā akta izdošanas, izstrādājot normatīvos aktus, ņem vērā attīstības plānošanas dokumentus;

L ī d z s v a r o t a s a t t ī s t ī b a s p r i n c i p s — politiku plāno, sabalansējot atsevišķu valsts teritoriju attīstības līmeņus un tempus.

A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s p a m a t m ē r ķ i :

turpināt Varakļānu novada uzsākto darbu pašvaldību turpmākās attīstības plānošanas jomā;

noteikt Varakļānu novada attīstības plāna mērķu sasniegšanas veidus; noteikt turpmākās vadlīnijas un prasības Varakļānu novada pašvaldību teritoriju attīstībai turpmākajiem 7 gadiem.

A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s u z d e v u m i i r :

izvērtēt Varakļānu novada teritorijas attīstības potenciālu un noteikt tā izmantošanai nepieciešamās prasības un ierobežojumus;

veidot kvalitatīvu dzīves vidi novada iedzīvotājiem; saglabāt dabas un kultūras mantojumu; uzlabot vides kvalitāti; veicināt infrastruktūras attīstību; radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

Varakļānu novada Attīstības programma tiek izstrādāta vidējam termiņam laikam līdz 2019. gadam ar ilgtermiņa vīziju, kas noteikta līdz 2030. gadam.

Sniegta sasaiste ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības 2030 Telpiskās attīstības perspektīvu un ieskats Vidzemes reģiona telpiskajā struktūrā un perspektīvā.

Izstrādes nosacījumiem ir gan informējos raksturs – sniedzot ieskatu nacionālos, reģiona un kaimiņu novadu attīstības plānošanas dokumentos, gan arī pamato izvēlētās prioritātes, virzienus un rīcības plāna aktivitātes.


9

11.. AATTTTĪĪSSTTĪĪBBAASS PPRROOGGRRAAMMMMAASS IIZZSSTTRRĀĀDDEESS MMĒĒRRĶĶIISS

V a r a k ļ ā n u n o v a d a p a š v a l d ī b a s u z d e v u m s ir jaunas Attīstības programmas izstrāde, jo Varakļānu novadam nebija izstrādāta kopēja Attīstības programma.

V a r a k ļ ā n u n o v a d a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s 2 0 1 3 - 2 0 1 9 i z s t r ā d e s m ē r ķ i s ir veicināt novada stabilu, sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību, paaugstinot katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti.

I z s t r ā d e s u z d e v u m i :

1. Programmas izstrādē, nosakot vidēja termiņa prioritātes, ņemt vērā ilgtermiņa prioritātes un mērķus, vīziju

2. Programmas izstrādes sākumposmā jāizvērtē pašreizējā situācija Varakļānu novadā, jāizvērtē Varakļānu novada pašvaldības līdz šim izstrādātās teritorijas attīstības programmas, Varakļānu pilsētas teritorijas plānojums (13.09.2001., grozījumi 12.07.2007.), Ipiķu pagasta teritorijas plānojums (28.06.2001.), Jeru pagasta teritorijas plānojums (22.08.2001.), Jāiestrādā novada Attīstības programmā jaunās plānotās attīstības vadlīnijās, vadoties no novada teritorijas attīstības šodienas skatījuma nākotnē;

3. Jāizvērtē un Varakļānu novada Attīstības programmā jāiestrādā augstāka līmeņa plānošanas dokumentu vadlīnijas un prasības, kā arī jāievēro blakus novadu – Madonas, Riebiņu, Rēzeknes un Viļānu, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona plānošanas dokumentos iestrādātās kopējās intereses;

4. Varakļānu novada Attīstības programmas izstrādē jāiesaista vietējā sabiedrība, dažādas interešu personas, novada vietējo un kaimiņu pašvaldību pārstāvji;

5. Jānosaka Varakļānu novada teritorijas vidēja termiņa attīstības stratēģiskie virzieni (prioritātes) un mērķi, mērķiem pakārtotie uzdevumi pa attīstības jomām;

6. Jāsagatavo Varakļānu novada Attīstības programmas īstenošanas un uzraudzības sistēma.


10

22.. AATTTTĪĪSSTTĪĪBBAASS PPRROOGGRRAAMMMMAASS IIZZSSTTRRĀĀDDEESS TTIIEESSIISSKKAAIISS RREEGGUULLĒĒJJUUMMSS

Varakļānu novada Attīstības programma tiek izstrādāta 7 gadiem un ir Varakļānu novada domes vidēja termiņa plānošanas dokuments, uz kura pamata pieņem lēmumus par novada turpmāko attīstību, investīciju piesaisti un budžeta racionālu izlietojumu.

Normatīvie akti un to nostādnes, pamatojoties uz kuriem V a r a k ļ ā n u n o v a d a a t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a t i e k i z s t r ā d ā t a :

2002. gada 21. marta LR likums „Reģionālās attīstības likums”; 2008. gada 23. maija LR likums „Attīstības plānošanas sistēmas likums”; 1994. gada 19. maija LR likums „Par pašvaldībām”.

Latvijā Reģionālās attīstības plānošanas pamatprincipus un attīstības plānošanas dokumentus nosaka likumi: „Reģionālās attīstības likums” un „Attīstības plānošanas sistēmas likums”.

Teritorijas attīstības plānošanas dokumenti, kas nodrošina reģionālo attīstību atbilstoši šādiem savstarpēji saskaņotiem un hierarhiski pakārtotiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem: 1) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija; 2) Nacionālais attīstības plāns; 3) plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānojums un attīstības programma – Varakļānu novadam tas ir Vidzemes reģions; 4) vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānojums un attīstības programma – Varakļānu novada spēkā esošais teritorijas plānojums, kas sastāv no trīs administratīvo teritoriju plānojumiem – Murmastienes un Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas .

No 23.01.2009. spēkā ir Varakļānu pagasta teritorijas plānojuma 2008.–2020. gadam un saistošie noteikumi nr. 1 “Varakļānu pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” , ko 19.01.2008. apstiprināja un izdeva Varakļānu pagasta padome ar lēmumu (prot. nr. 1.1.§):

No 22.11.2007. spēkā ir Varakļānu pilsētas teritorijas plānojuma 2008.–2020. gadam un saistošie noteikumi nr. 6 “Varakļānu pilsētas teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” , ko 2007. gada 1 .novembra domes sēdes apstiprināja un izdeva Varakļānu pilsētas dome ar lēmumu (protokols nr. 18.1).

No 31.12.2008. spēkā ir Murmastienes pagasta teritorijas plānojuma 2008.–2020. gadam un saistošie noteikumi nr. 1 “ Murmastienes pagasta teritorijas plānojuma grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” , ko 19.01.2008. apstiprināja un izdeva Murmastienes pagasta padome ar lēmumu (prot. nr. 15, 1.§).


11

Pēdējos divos gados pieņemti vairāki dokumenti un normatīvie akti, kas skar attīstības plānošanu. Izstrādājot attīstības plānošanas dokumentus, tos savstarpēji saskaņo un ievēro ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā” – nacionālā līmenī noteiktu prioritāti. 2010. gada 10. jūnijā Saeima apstiprināja Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam jeb Latvija 2030.

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007. - 2013. gadam īstenošana notiek saskaņā ar 2010. gada 9. aprīļa Ministru kabineta rīkojumu apstiprināto Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010. - 2013. gadam. Saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likumu, hierarhiski augstākais vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments valstī ir Latvijas Nacionālais attīstības plāns no 2007. līdz 2013. gadam jeb bieži lieto saīsinājumu NAP. Šobrīd tiek izstrādāts Nacionālais attīstības plāns no 2014. līdz 2020. gadam.

Normatīvie akti nosaka plašas pilnvaras sabiedrības līdzdalībai visos plānošanas posmos. Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumi Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību pašvaldību attīstības plānošanas procesā – sabiedrības līdzdalības kārtību. Šie noteikumi paredz, ka sabiedrības līdzdalība ir iespējama visos attīstības plānošanas procesa posmos:

attīstības plānošanas procesa ierosināšanā; attīstības plānošanas dokumenta izstrādē; lēmuma pieņemšanas procesā lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā; attīstības plānošanas dokumenta ieviešanā; attīstības plānošanas dokumenta ieviešanas uzraudzībā un novērtēšanā; attīstības plānošanas dokumenta aktualizācijā.

Izstrādājot Varakļānu novada Attīstības programmu 2013 - 2020 gadam, tika organizētas vairākas darba grupas, sabiedrības, uzņēmēju un institūciju pārstāvju diskusijas, publiskās apspriešanas, kā arī programmas projekts tika izskatīts domē.

Attīstības plānošanas dokumentu izstrādē visu veidu un termiņu politikas plānošanas dokumentos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas un spēka zaudēšanas kārtību, darbības termiņu un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī to ietekmes novērtēšanas kārtību nosaka MK 2009. gada 13. oktobrī noteikumi Nr. 1178 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”. Vides pārraudzības valsts birojs pieņēma lēmumu (26.08.2011. lēmuma Nr. 57) nepiemērot stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu Varakļānu novada attīstības programma 2013. - 2020. gadam .

Pašvaldības lēmums: 2011. gada 28. februārī Varakļānu novada domes lēmums (prot. nr. 2. 3. p. „Par Varakļānu novada Attīstības programmas 2013. – 2020. gadiem izstrādes uzsākšanu”.


12

33.. SSAAIISSTTĪĪBBAA AARR CCIITTIIEEMM PPLLĀĀNNOOŠŠAANNAASS DDOOKKUUMMEENNTTIIEEMM

A t t ī s t ī b a s p l ā n o š a n a s d o k u m e n t u l ī m e ņ i :

Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti; Nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti, tai skaitā nozaru Reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumenti.

Būtiskākie starptautiskie dokumenti, kuros formulētas ilgtspējības modeļa

pamatnostādnes, ir 1987. gadā publicētais Pasaules vides un attīstības komisijas (sauktas arī par Bruntlandes komisiju) ziņojums „Mūsu kopējā nākotne” (Our Common Future), 1992. gadā Riodežaneiro pieņemtais ANO ilgtspējīgas attīstības Rīcības plāns 21. gadsimtam (Agenda 21) un 2001. gadā Gēteborgā formulētā un vēlāk 2006. gadā precizētā ES.

Šajā Attīstības programmas daļā izvērtēti šo līmeņu plānošanas dokumenti un katra dokumenta svarīgākie nosacījumi un ieteikumi, kas būtu jāņem vērā pie Varakļānu novada Attīstības programmas izstrādes.

Ņemot vērā, ka Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tad, izstrādājot attīstības plānošanas dokumenti ņemti vērā arī ES stratēģiskās un telpiskās plānošanas dokumenti.

3.1. Eiropas līmeņa plānošanas dokumenti

Latvijai, kā Eiropas Savienības dalībvalstij, ir uzdevums iekļauties kaimiņvalstu un ES teritorijas plānošanas pasākumos. Izstrādājot Varakļānu novada Attīstības programmā, ir ņemtas vērā Eiropas Padomes, Eiropas Savienības un Baltijas jūras reģiona plānošanas dokumentu un pašvaldību (sk. 4.3. apakšnodaļu) pamatnostādnes.

“ E i r o p a s R e ģ i o n ā l ā s u n t e l p i s k ā s ( t e r i t o r i j a s ) p l ā n o š a n a s h a r t a ” , pieņemta Eiropas Reģionālās plānošanas ministru konferencē CEMAT 1983. gadā, Torremolinos, Spānijā, nosaka, ka teritorijas plānošanā jātiecas vienlaicīgi sasniegt:

Līdzsvarotu reģionu sociāli ekonomisko attīstību; Dzīves kvalitātes uzlabošanu; Dabas resursu un dabas aizsardzības atbildīgu vadīšanu; Zemes racionālu izmantošanu.

E i r o p a s T e l p i s k ā s A t t ī s t ī b a s P e r s p e k t ī v a (ETAP)17, jeb "V i r z ī b ā u z l ī d z s v a r o t u u n i l g t s p ē j ī g u E S t e r i t o r i j a s a t t ī s t ī b u ", kas pieņemta 1999. gadā Potsdamā, ES dalībvalstu telpiskās plānošanas ministru sanāksmē, ir izstrādāta kā instruments ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un ilgtspējīgas attīstības atbalstam visā Eiropas Savienībā.

17 ESDP, European Spatial Development Perspective, Eiropas Komisijas oficiāla publikācija, 1999, 19.lpp.


13

ETAP ir piemērots politiskais pamats Kopienas un ES dalībvalstu nozaru politikām, kam ir telpiska ietekme, kā arī reģionālajām un vietējām pašvaldībām.

Eiropas telpiskās attīstības perspektīva ir balstīta uz ES mērķi sasniegt līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Tas nozīmē, ka sociālās un ekonomiskās prasības jāsaskaņo ar teritorijas ekoloģiskajām un kultūras funkcijām, tādējādi veicinot ilgtspējīgu un plašākā mērogā līdzsvarotu telpisko attīstību.

2000. gada 7. un 8. septembrī Hannoverē CEMAT 12. sesijā tika akceptēti vispārējie ilgtspējīgas telpiskās plānošanas principi visai Eiropai jeb Hannoveres dokuments “V a d l ī n i j a s E i r o p a s k o n t i n e n t a i l g t s p ē j ī g a i t e l p i s k a j a i a t t ī s t ī b a i ”, kas ir rekomendējošs politikas pamatdokuments, saskaņota stratēģija un kopīgas vadlīnijas Eiropas kontinenta integrētai un reģionāli līdzsvarotai attīstībai.

Kopš 1992. gada Latvija piedalās Baltijas jūras reģiona (BJR) valstu teritorijas/telpiskās plānošanas ministru ierosinātajā sadarbības iniciatīvā „V ī z i j a u n s t r a t ē ģ i j a s a p k ā r t B a l t i j a s j ū r a i 2 0 1 0 ( V A S A B ) “.

Starptautiskajā telpā teritoriju attīstības plānošanu reglamentē vadlīnijas, kas nospraustas 1994. gada Baltijas jūras valstu telpiskās plānošanas un attīstības ministru trešajā konferencē akceptētajā dokumentā “ V ī z i j a s u n s t r a t ē ģ i j a s a p k ā r t B a l t i j a s j ū r a i ” ( V A S A B 2 0 1 0 ) un Baltijas jūras reģiona valstu Ministru Padomes apstiprinātajā dokumentā “Baltijas jūras reģiona Dienas kārtība 21 – Baltija 21” (Agenda 21 for the Baltic Sea Region – Baltic 21). Uz ilgstošu attīstību orientētas B a l t i j a s j ū r a s r e ģ i o n a t e l p i s k ā s p l ā n o š a n a s m ē r ķ i s ir:

veicināt sociālekonomisko attīstību, paralēli radot apstākļus dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai;

tai jānorit, liekot lietā procedūras un organizatoriskos principus, kas ļauj veiksmīgi izmantot sabiedrības līdzdalību, partnerību un subsidiaritāti;

tai jāpalīdz palielināt visa Baltijas jūras reģiona konkurētspēju ES un pasaulē, vienlaicīgi veicinot sociālekonomisko kohēziju pašā reģionā starp vairāk vai mazāk nodrošinātiem apvidiem, kā arī starp pilsētām un laukiem.

Sakarībā ar iepriekšminēto, noformulēti vēl trīs m ē r ķ i : noturīgas rūpniecības sasniegšanai, ilgtspējīgam tūrismam un transporta nodrošinājumam.

2001. gadā Baltijas jūras reģiona valstu telpiskās plānošanas un attīstības ministru 5. konferencē pieņēma Vismāras deklarāciju un jaunu vienotu Telpiskās attīstības rīcības programmu - VASAB 2010 Plus (VASAB ).

Varakļānu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un Attīstības programmā atspoguļojas VASAB izvirzītās rīcības programmas un uzdevumi:

nodrošināt pilsētu tīklu attīstību; sasaistīt Eiropas transporta tīkla (koridoru) attīstību ar ilgtspējīgu reģiona attīstību, nodrošinot efektīvas saites starp pilsētām;


14

nodrošināt ilgtspējīgu attīstību specifiskajām teritorijām: pierobežu teritorijām, lauku

apvidiem, aizsargājamām dabas teritorijām.

Varakļānu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un Attīstības programmā atspoguļojas arī VASAB Rīcības programmas uzsvērtās aktivitātes p ā r r o b e ž u s a d a r b ī b a – p i l s ē t u , r e ģ i o n u s a d a r b ī b a , t r a n s n a c i o n ā l o t r a n s p o r t a s a k a r u a t t ī s t ī b a , p ā r r o b e ž u z a ļ o t ī k l o j u m u a t t ī s t ī b a , i e s k a i t o t k u l t ū r a i n a v a s , k ā a r ī l a u k u a p v i d u d a ž ā d o š a n a u n s t i p r i n ā š a n a .

3.2. Nacionālā līmeņa plānošanas dokumenti

2002. gada 23. aprīlī stājās spēkā Reģionālās attīstības likums, saskaņā ar kuru, reģionālo attīstību īsteno atbilstoši sekojošiem savstarpēji saskaņotiem reģionālās attīstības plānošanas dokumentiem

R e ģ i o n ā l ā s p o l i t i k a s p a m a t n o s t ā d n e s (apstiprinātas ar MK 02.04.2004. rīkojumu Nr. 198) ir ilgtermiņa (10 un vairāk gadu) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā ietverti reģionālās attīstības galvenie pamatprincipi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Reģionālās politikas īstenošanai jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, līdzsvarota attīstība Latvijas plānošanas reģionos un atsevišķās teritorijās. Līdz ar to reģionālās politikas īstenošanai jābūt orientētai uz nelabvēlīgu atšķirību samazināšanu starp plānošanas reģioniem un atsevišķu plānošanas reģionu teritoriju ietvaros.

Nozaru attīstības programmas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) politikas plānošanas dokumenti, kas attiecas uz noteiktu jomu un nosaka mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus šīs jomas attīstībā.

Izglītība Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013. gadam; Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. - 2013. Gadam; Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes 2010.–2015. gadam;

Kultūra Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam. “Nacionāla valsts”;

Sports Sporta politikas pamatnostādnes 2004. – 2012. gadam Nacionālā sporta attīstības programma 2006. – 2012. gadam;

Jaunatnes politika Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009. - 2018. gadam Jaunatnes politikas valsts programma 2009. -2013. gadam;

Ģimene Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011. – 2017. gadam;

Veselība Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2012. - 2017. gadam;

Satiksme


15

Transporta attīstības pamatnostādnes 2007. - 2013. gadam; Pasta politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam; Elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 2011.-2016. gadam;

Vide Vides politikas pamatnostādnēs 2009 - 2015. gadam; Atjaunojamo energoresursu izmantošanas pamatnostādnes 2006.–2013. gadam

Pārvalde Koncepcija par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā;

Enerģētika Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. - 2016. gadam. Latvijas Republikas Otrais energoefektivitātes rīcības plāns 2011.- 2013. gadam.

Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007. - 2013. gadam;

Tautsaimniecība Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas 2011. - 2015. gadam projekts Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā 2010. - 2015. gadam Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes (2006. g.); Lauku attīstības programma 2007. - 2013. gadam.

2001. gada maijā Ekonomikas ministrija apstiprinājusi L a t v i j a s i l g t e r m i ņ a

e k o n o m i s k o s t r a t ē ģ i j u .

Saeima 2005. gada 26. oktobra sēdē apstiprināja ilgtermiņa konceptuālo dokumentu „L a t v i j a s i z a u g s m e s m o d e l i s : C i l v ē k s p i r m a j ā v i e t ā ”.

Par izaugsmes mērķi ir izvirzīta ikviena cilvēka dažādu dzīves kvalitātes aspektu paaugstināšana, un tas sasniedzams, aktīvi izmantojot valsts iedzīvotāju uzkrāto zināšanu potenciālu.

Varakļānu novada attīstības programmas saskaņotība ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam prioritātēm atspoguļota stratēģiskajā daļā (III. daļa). Attīstības prioritāšu un budžeta plānošanas sasaiste ir principiāli būtisks priekšnosacījums „Latvija 2030” un tai pakārtoto attīstības plānošanas dokumentu īstenošanai. Prioritātēm publisko finanšu plānošanā un izlietošanā kopumā ir jāatbilst izvēlētajiem un apstiprinātajiem valsts ilgtermiņa attīstības virzieniem un prioritātēm.13

I l g t s p ē j ī g a s a t t ī s t ī b a s s t r a t ē ģ i j a . LIAS parāda valsts un sabiedrības tālākos uzdevumus ceļā uz vienotu mērķi – līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, norāda veidus, kā veiksmīgi reaģēt uz globālajām pārmaiņām, to radītos izaicinājumus pārvēršot arvien jaunās iespējās.


16

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 v ī z i j a 14

2030.gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas.

Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā. Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā.

Latvija mūsu mājas- zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu priekšā.18

L a t v i j a s i l g t s p ē j ī g a s a t t ī s t ī b a s s t r a t ē ģ i j a (LIAS) tika veidota,

apzinoties, ka laikā līdz 2030. gadam Latvija neizbēgami pārdzīvos lielas, ar globāliem procesiem saistītas pārmaiņas.

Izejas punkti stratēģijas izstrādē:

demogrāfiskās izmaiņas – iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās; globalizācija ekonomikā un inovatīvās/radošās ekonomikas attīstība; darba tirgus dinamika un prasība pēc jaunām kompetencēm un iemaņām; klimata pārmaiņas; augošs pieprasījums enerģētikā un enerģētiskā drošība; bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un dabas kā dzīves vides apdraudētība;

demokrātiskās pārstāvniecības institūciju krīze un jaunu publiskās līdzdalības formu attīstība;

globālās vidusšķiras attīstība un relatīvo nabadzības risku pieaugums; urbanizācija, aglomerācija un reģionālā pozicionēšanās.

ANO un Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par ilgtspējības modeli kā atbildi

uz šīm globālajām pārmaiņām. Arī LIAS piedāvātie principi, mērķi un risinājumi izriet no šā ilgtspējības modeļa.

Latvija 2030 paredz 7 prioritātes un atbilstoši tām 11 attīstības virzienus un 11 mērķus, mērķiem atbilst prioritārās ilgtermiņa rīcības virzieni un iespējamie risinājumi. Skat. 1. attēlu.

18 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam


17

1. attēls. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 p r i o r i t ā t e s .19

(458) Attīstības prioritāšu un budžeta plānošanas sasaiste ir principiāli būtisks

priekšnosacījums „Latvija 2030” un tai pakārtoto attīstības plānošanas dokumentu īstenošanai. Prioritātēm publisko finanšu plānošanā un izlietošanā kopumā ir jāatbilst izvēlētajiem un apstiprinātajiem valsts ilgtermiņa attīstības virzieniem un prioritātēm.20

N a c i o n ā l a i s a t t ī s t ī b a s p l ā n s (NAP) ir galvenais valsts vidēja termiņa

plānošanas dokuments 2007. - 2013. gadam, apstiprināts LR Ministru kabinetā 2006. gada 4. jūlijā, pieņemot noteikumus Nr. 564. NAP izvirza Latvijas izaugsmes modeli „Cilvēks pirmajā vietā” un stratēģiskais mērķi - izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai, un prioritātes:

Izglītots un radošs cilvēks; Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība; Zinātnes un pētniecības attīstība.

19 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam 20 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam


18

Latvijas nākotnes telpiskā struktūra21

2. attēls. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam telpiskā struktūra

Varakļānu novads atrodas Dabas aizsardzības, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju koncentrācijas telpā. Novadu šķērso nacionālas nozīmes transporta koridors.

N a c i o n ā l a i s a t t ī s t ī b a s p l ā n s ir vidēja termiņa (septiņi gadi) plānošanas dokuments, kurā analizēta sociālā un ekonomiskā situācija, noteikti reģionālās attīstības mērķi un prioritātes, atbalsta pasākumi noteikto mērķu īstenošanai un izpildei nepieciešamie finanšu līdzekļi. Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2007. - 2013. gadam nosaka Latvija galvenos attīstības virzienus un parāda valsts un sabiedrības svarīgākos uzdevumus ceļā uz tālāk mērķi. Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū.

Šobrīd Pārresoru koordinācijas centrs gatavo N a c i o n ā l o a t t ī s t ī b a s p l ā n u 2 0 1 4 . - 2 0 2 0 . g a d a m 22. 2012. gada augustā pieejama tā sākotnējā redakcija.

21 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam


19

Nacionālā attīstības plāna no 2014. līdz 2020. gadam izstrādes procesā un Ministra Kabinets par NAP 2020 vadmotīvu ir noteicis „Ekonomikas izrāviens”, un izvirzījis trīs prioritātes – tautas saimniecības izaugsmi, cilvēka drošumspēju un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Neatlaidīgi un sistēmiski īstenojot minētās prioritātes, Latvija īstenos „Ekonomikas izrāviens”, ierobežotos darbaspēka, finanšu un dabas resursus produktīvi pārvēršot konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos, lai sasniegtu galveno mērķi – dzīves kvalitātes pieaugumu ikvienam no mums. Projektā piedāvātās prioritātes un attīstības virzieni.23

3. attēls. Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam sākotnējo redakcija24

22 www.mk.gov.lv 23 http://nap.lv/ 24 http://nap.lv/


20

1.tabula

Telpiskās attīstības perspektīva25

Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīves vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos,

attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus.

Stiprināt Latvijas un tās reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu.

Saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un unikālās ainavas.

Sasniedzamības uzlabošana - sasniedzamība un mobilitātes iespējas

Apdzīvojums kā ekonomiskās attīstības, cilvēku dzīves un darba vide

Nacionālo interešu telpas – unikālas specifiskas teritorijas,

kas nozīmīgas visas valsts attīstībai

Transporta infrastruktūras plānošana Integrētas sabiedriskā transporta sistēmas veidošana Autoceļu tīkla attīstība Dzelzceļa transporta attīstība Cauruļvadu transporta attīstība Sakaru, masu mediju un datu pārraides pieejamības nodrošināšana

Attīstības centru izaugsme Pilsētu un lauku mijiedarbība Attīstības centru funkcionālais tīkls

Izcili dabas, ainavu un kultūrvēsturisko teritoriju areāli Rīgas metropoles areāls Lauku attīstības telpa

25 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam


21

Iekšējās sasniedzamības uzlabošana (286) Valsts iekšējās sasniedzamības uzlabošanai, reģionālās attīstības sekmēšanai un reģionu iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai jāuzlabo reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte ar mērķi samazināt ceļā pavadīto laiku. Jāsamazina brauciena ilgums sabiedriskajā transportā, ceļojot no nacionālas un reģionālas nozīmes centriem uz Rīgu, kā arī jānodrošina iespējas 45 minūšu laikā no jebkuras apdzīvotas vietas nokļūt tuvākajā nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un satiksmes drošības tehniskajiem līdzekļiem aprīkotu autoceļu, tai skaitā asfaltētu. Lai to panāktu, ir jāuzlabo to autoceļu kvalitāte, kas savieno kādreizējos pagastu administratīvos centrus ar novadu centriem, reģionālas un nacionālas nozīmes centriem. Lai panāktu plašāku sabiedriskā transporta izmantošanu, ir jāpilnveido dažādu transporta veidu maršrutu sasaiste, piemēram, attīstot “Park & ride” sistēmu. Iekšzemes pasažieru pārvadājumos pilnvērtīgi jāizmanto esošā dzelzceļa tīkla potenciāls, jāsaglabā esošais dzelzceļa tīkls un jāplāno tā uzlabošana.

(28) Jārada priekšnoteikumi plašākai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pieejamībai un izmantošanai visā valsts teritorijā, kas ļaus labāk īstenot pakalpojumu un informācijas pieejamību elektroniskajā vidē, vienlaicīgi samazinot transporta pieprasījumu un transporta ietekmi uz vides kvalitāti. (288) Lai uzlabotu ārējo un iekšējo sasniedzamību, teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir jāiekļauj tās teritorijas, kas nepieciešamas nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī jānosaka reģionālas un vietējas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai rezervējamās teritorijas. Lai uzlabotu pārvietošanās efektivitāti, drošību un komfortu, par pirmo prioritāti infrastruktūras saglabāšanā un attīstības plānošanā ir jāizvirza esošās infrastruktūras atjaunošana un rekonstrukcija. (289) Lai nodrošinātu tālredzīgu transporta infrastruktūras un pakalpojumu plānošanu Rīgas un Pierīgas teritorijai, nepieciešams izstrādāt un konsekventi īstenot Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, un izvērtēt nepieciešamību izstrādāt reģionāla līmeņa mobilitātes plānus arī citiem reģioniem.

Galvaspilsētas Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles attīstība Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru konkurētspēja valsts un starptautiskā mērogā Novadu nozīmes attīstības centru attīstība Pilsētvides attīstība Pilsētu un lauku sadarbības sekmēšana Attīstības centru savstarpējā mijiedarbība un sadarbība Integrēta un ilgtspējīga teritoriju attīstības plānošana un īstenošana

Novadu nozīmes attīstības centru attīstība

(348) Turpmākai novadu nozīmes attīstības centru (mazpilsētu, lielo ciemu) sekmīgai attīstībai nepieciešams nodrošināt visa veida infrastruktūras attīstību un tās kvalitātes uzlabošanu, pamata (izglītības, veselības, sociālo u.c.) pakalpojumu un kvalitatīvu mājokļu pieejamību, kultūras un brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī uzņēmējdarbības aktivitāti, radot darba iespējas iedzīvotājiem, tostarp attīstības centram piegulošajās lauku teritorijās.

Pilsētvides attīstība

(349) Īstenojot ilgtspējīgu pilsētplānošanu, pilsētvides attīstībai nepieciešams komplekss atbalsts. Jāveic pasākumi pilsētas degradēto teritoriju revitalizācijai, pilsētu telpiskās un vizuālās identitātes saglabāšanai un attīstībai (pilsētas centrālo daļu sakārtošana), laikmetīgas kultūrtelpas attīstībai, publiskās infrastruktūras sakārtošanai, pilsētu zaļo zonu un publiskās telpas uzturēšanai, mobilitātes sekmēšanai starp dažādām pilsētas daļām un piepilsētu, t.sk. iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem.

Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un Latvijai tipiskās unikālās dabas un kultūrvēsturiskās ainavas, kas veido priekšnoteikumus iedzīvotāju dzīves vides kvalitātei, jāīsteno pasākumi lauku teritoriju dzīvotspējas saglabāšanai, jānodrošina valsts atbalsts daudzfunkcionālām un produktīvām lauku teritorijām, kultūrainavas saglabāšanai un veidošanai.

(420) Ainavu plānošana un dabas aizsardzība. Īstenojot Eiropas ainavu konvenciju, nodrošināt ainavu plānošanas un dabas aizsardzības jautājumu integrēšanu nozaru politikās, likumdošanā un teritorijas attīstības plānošanā. Jānosaka Latvijai tipiskās un unikālās ainavas, jāveic to inventarizācija un jāizstrādā priekšlikumi ainavu apsaimniekošanai un procesu monitoringam.

(421) Sabiedrības izglītošana un iesaiste. Izglītot un iesaistīt sabiedrību dabas un kultūrvēsturisko ainavu apsaimniekošanā.


22

Integrētas sabiedriskā transporta sistēmas veidošana (290) No teritorijas attīstības viedokļa ir svarīgi, lai sabiedriskā transporta sistēma funkcionētu savstarpēji saskaņoti. Ir jārada ērta un vienota sabiedriskā transporta sistēma, panākot dažādu transporta veidu savstarpēju saskaņotību un atbilstošu sabiedriskā transporta komforta līmeni. Saskaņojot sabiedriskā transporta maršrutus un to apkalpošanas laika grafikus, ir jāsamazina kopējais ceļā pavadītais laiks. (291) Starp nacionālas un reģionālas nozīmes centriem jānodrošina sabiedriskais transports, kas kursē gan ekspreša, gan parastajā režīmā, sniedzot iespējas lauku teritoriju iedzīvotājiem nokļūt pakalpojumu sniegšanas vietās. Sabiedriskā transporta maršrutu plānošanā jāņem vērā ne tikai kvantitatīvais rādītājs – iedzīvotāju skaits, bet arī iedzīvotāju tiesības saņemt līdzvērtīgus sabiedriskā transporta pakalpojumus visos reģionos. (292) Valsts atbalstam sabiedriskā transporta uzturēšanai jābūt tādā līmenī, kas nodrošina vismaz minimālās mobilitātes prasības – iespēju katru dienu ar sabiedrisko transportu nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darba vietās, valsts un pašvaldību institūcijās, it īpaši mazāk apdzīvotajās lauku teritorijās. Cauruļvadu transporta attīstība (305) Turpmākajos gados Latvijā un Eiropā viens no svarīgākajiem energoresursiem būs dabas gāze. Sakaru, masu mediju un datu pārraides nodrošināšana (306) Tādēļ jānodrošina tāds informācijas pārraides tīklu pārklājums, kas rada stabilu un nepārtrauktu piekļuvi internetam un citām informācijas sistēmām visā valsts teritorijā. Izveidojot ātras darbības platjoslas tīklus, internets kļūs ātrāks un piedāvās jaunus, interaktīvus pakalpojumus. Jebkurai mājsaimniecībai ir jābūt pieejamam augstas kvalitātes interneta pieslēgumam par samērīgu pakalpojuma izmantošanas cenu, neatkarīgi no izmantojamās tehnoloģijas. Lai veicinātu interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir nepieciešams kvalitatīvs mobilais internets.

Pilsētu un lauku sadarbības sekmēšana

(350) Pilsētu un lauku sadarbību stiprina katras teritorijas īpašo priekšrocību (dabas, kultūras, ekonomiskā, sociālā potenciāla) izmantošana, novēršot nevajadzīgu savstarpējo konkurenci. Būtiski ir nodrošināt pakalpojumu (izglītības, veselības, sociālos, kultūras, izklaides u.c.) un darba vietu pieejamību un sasniedzamību lauku iedzīvotājiem, kā arī rekreācijas un dzīvošanas iespējas pilsētas iedzīvotājiem, attīstot kvalitatīvu un savstarpēji savienojošu transporta infrastruktūru, īpaši uzlabojot ceļu kvalitāti, elektroniskos sakarus un sabiedrisko infrastruktūru, tā radot dzīvošanai pievilcīgu vidi lauku teritorijās.

Attīstības centru savstarpējā mijiedarbība un sadarbība

(351) Mijiedarbības un sadarbības sekmēšanai starp attīstības centriem turpmāk jānodrošina to funkcionālā papildinātība dažādās jomās (t.sk. izglītības, kultūras, zināšanu, sociālajā, veselības u.c. jomās) atbilstoši to hierarhijai attīstības centru tīklā, kā arī jānostiprina un jāattīsta dzīvotspējīgu preču un pakalpojumu noieta tirgus. Lai to īstenotu, ir jāuzlabo mobilitāte, veidojot kvalitatīvu transporta infrastruktūru, jāattīsta uzņēmējdarbība, īpaši mazie un vidējie, t.sk. klastera

56 tipa uzņēmumi, kā arī

jānosaka attīstības centru līmeņiem

(56) Klasteri ir nozaru, uzņēmumu grupa, kurus vieno kopējas izejvielas, ražošanas ķēdes vai citi faktori ar mērķi koordinēt ražošanu.

atbilstošs pakalpojumu minimālais grozs, nodrošinot valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību pēc „vienas pieturas aģentūras” principa.

(422) Teritorijas plānojumos noteikt prasības un nosacījumus sabiedrībai nozīmīgām dabas un kultūrainavu un rekreācijas teritorijām, kas nodrošina piekrastes, ūdensmalu, dabas un kultūras pieminekļu publisku pieejamību un paredz ainaviski nozīmīgu vietu aizsardzību. (400) Lai paaugstinātu Rīgas metropoles areāla telpisko pievilcību, celtu tā konkurētspēju un uzlabotu funkcionalitāti, tam ir jāizstrādā integrēts plānojums, ievērojot šādus principus:

(401) areāla iekšējās telpiskās struktūras veidošana ar pakārtotu daudzcentru (policentrisku) sistēmu un efektīvām transporta un komunikāciju saitēm;

(402) areālā esošo pilsētu stiprināšana, nosakot to specializāciju, lomu un vietu, atslogojot Rīgu no tai netipiskām funkcijām;

(403) kompaktas pilsētas apbūves modeļa īstenošana, maksimāli izmantojot neapbūvētās un degradētās teritorijas, izvairoties no apbūves izplešanās;


23

Autoceļu tīkla attīstība (293) Valsts autoceļu kvalitāte jāceļ līdz tādam līmenim, kas nodrošina ērtu, ātru un drošu pārvietošanos, samazina nepieciešamo ceļojuma laiku pa starptautiskas un nacionālas nozīmes autoceļiem. Jānodrošina visu valsts reģionālo autoceļu ieklājums ar melno segumu, kā arī ievērojami jāpalielina ar melno segumu ieklāto vietējo valsts un pašvaldību autoceļu īpatsvars, savienojot apdzīvotās vietas lauku teritorijās. (295) Ievērojami pieaugošā satiksmes intensitāte prasa uzlabot autoceļu un ielu infrastruktūru Rīgas metropoles reģionā. Rīgas pilsētas un Rīgas metropoles reģiona teritoriju plānojumos jāparedz un jānodrošina teritorijas nozīmīgu transporta infrastruktūras objektu izbūvei. Lai mazinātu transporta kaitīgo ietekmi uz pilsētu iedzīvotāju drošību un veselību, ir jāizbūvē apvedceļi tām pilsētām un apdzīvotām vietām, ko šķērso ievērojamas tranzīta plūsmas. Dzelzceļa transporta attīstība (296) Nākotnē par prioritāti jākļūst dzelzceļa transporta attīstībai, jo tas ir perspektīvākais sauszemes transporta veids gan no drošības, gan vides kvalitātes viedokļa, un jāpalielina valsts atbalsts un investīcijas arī pasažieru pārvadājumu nodrošināšanā. (297) Latvijai kopā ar Poliju, Lietuvu un Igauniju jāīsteno starptautiskā dzelzceļa projekts „Rail Baltica”. (298) Lai dzelzceļa transporta potenciāls tiktu izmantots efektīvi un racionāli arī iekšzemes vajadzībām, ir jāpalielina tā loma, atjaunojot slēgtās dzelzceļa līnijas vietās, kur tas ir ekonomiski pamatoti un var dot būtisku ieguldījumu teritoriju attīstībai. Nepieciešams plānveidīgi īstenot Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikāciju, lai mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu un padarītu dzelzceļa izmantošanu videi draudzīgāku.

Integrēta un ilgtspējīga teritoriju attīstības plānošana un īstenošana

(352) Lai sekmētu pilsētu un lauku teritoriju integrēšanos savstarpēji papildinošos tīklos, jāievēro integrēta pieeja attīstības un atbalsta plānošanā un īstenošanā. Definējot savu lomu funkcionālajos tīklos, katrai pilsētai ir jāfokusējas uz savām priekšrocībām un jāveic pasākumi fiziskās, ekonomiskās un sociālās infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai, atsevišķu pilsētas daļu sasaistes uzlabošanai un degradēto teritoriju atjaunošanai. Vienlaikus plānojot un īstenojot attīstību lauku teritorijās, jāparedz pasākumi lauku ekonomikas dažādošanai un pieejamo izaugsmes resursu efektīvākai izmantošanai, tādā veidā sekmējot dzīves kvalitātes uzlabošanos. Lai to panāktu, ir jānodrošina arī nozaru attīstības prioritāšu savstarpēja koordinācija un sasaiste ar teritoriju attīstības prioritātēm, apvienojot fiziskos, sociālos, infrastruktūras, kultūras un vides aspektus, kā arī paredzot ietekmi uz apkārtējām teritorijām.

(353) Pilsētu attīstības plānošanā ir jānovērš pilsētu turpmākas izplešanās tendences, saglabājot piepilsētas dabas resursus, kā arī piemērojot „kompaktas” pilsētas modeli ar jauktu zonējumu, dažādotu zemes izmantošanu, blīvāku apbūvi.

(354) Lai nodrošinātu kvalitatīvu teritoriju attīstības plānošanu, ir jāstiprina cilvēkresursu kapacitāte visos pārvaldes līmeņos – nacionālajā, reģionālajā, vietējā, savukārt tās īstenošanai būtiski ir nodrošināt plašākas un daudzveidīgākas iespējas reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu ieviešanai.26

(404) urbanizācijas procesu organizēšana, veicot jauno Pierīgas dzīvojamās apbūves ciemu perspektīvas izvērtēšanu, konsolidēšanu par apdzīvojuma centriem ar kompaktu apbūvi, noteiktu pakalpojumu klāstu, augstu labiekārtojuma pakāpi, pietiekamu inženiertehnisko nodrošinājumu un labu sasniedzamību;

(405) izvairīšanās no nepārtrauktas apbūves joslas veidošanas un apbūvēto teritoriju mehāniskas sapludināšanas;

(406) apbūves izplešanās ierobežošana, strikti nodalot urbānās attīstības teritorijas no vēl neapbūvētajām, mazskartajām dabas teritorijām un nosakot kritērijus un prasības jaunu apbūves teritoriju veidošanai. Rīgas aglomerācijā jaunu apbūvi ar lielu blīvumu teritoriju zonējumā pieļaut tikai eksistējošo ciemu robežās;

(407) trokšņa stratēģiskā kartēšana un rīcības plāna īstenošana trokšņa pārsnieguma

samazināšanai20

.

26 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam


24

3.3. Reģionālā līmeņa plānošanas dokumenti

Plānošanas reģiona Attīstības programmu izstrādā katrā plānošanas reģionā, un tas ir vidēja termiņa (septiņi gadi) reģionālās politikas plānošanas dokuments, kurā noteiktas attiecīgā plānošanas reģiona attīstības prioritātes un ietverts konkrētu pasākumu kopums. Plānošanas reģiona Teritorijas plānojums attiecas uz visu plānošanas reģiona teritoriju un to izstrādā saskaņā ar valsts reģionālās politikas pamatnostādnēm, nacionālo plānojumu, nacionālo attīstības plānu un nozares attīstības programmu. Plānošanas reģiona Teritorijas plānojumu regulē „Teritorijas plānošanas likums” un 2005. gada 5. maija MK noteikumi Nr. 236. „Plānošanas reģiona teritorijas plānojuma noteikumi”.

Varakļānu novads atrodas Vidzemes plānošanas reģionā un novadam ir saistoši

Vidzemes reģiona izstrādātie attīstības plānošanas dokumenti.

4. attēls. Varakļānu novads Vidzemes plānošanas reģionā

Avots: Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. – 2027.

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programma apstiprināta 2007. gada 19. septembra Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē (protokols nr. 10).

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programma (2007. - 2013. gadam) ir vidēja termiņa reģiona plānošanas dokuments, kas nacionālā līmenī ir noteikts kā reģionālās politikas dokuments.


25

Vidzemes reģiona Attīstības programma 2007. gadā tika aktualizēta. Šajā dokumentā ir noformulēta nākotnes vīzija:

Vidzeme ir dinamisks, konkurētspējīgs Eiropas Savienības reģions ar daudzveidīgu dabas un kultūrvēsturisko mantojumu un attīstības potenciālu. Reģiona iedzīvotājiem ir pieejami visi nepieciešamie resursi kvalitatīvas dzīves darbības nodrošināšanai un viņi rod savai kvalifikācijai un personīgās izaugsmes interesēm atbilstošas darba un izglītības iespējas.

S t r a t ē ģ i s k ā s p r i o r i t ā t e s :

1. prioritāte: Infrastruktūras un pakalpojumu attīstība; 2. prioritāte: Ekonomiskā attīstība, konkurētspējas palielināšana un virzība

uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku; 3. prioritāte: Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības paaugstināšana; 4. prioritāte: Lauku attīstība.

Primārās uzņēmējdarbības nozares Vidzemes reģionā mežsaimniecība, mežrūpniecība, lauksaimniecības produkcijas ražošana un pārstrāde, vieglā rūpniecība, pakalpojumi, būvmateriālu ražošana, būvniecība, tūrisms.

1. prioritāte

Infrastruktūras un pakalpojumu attīstība VIDĒJA TERMIŅA MĒRĶI

1.1. Attīstīta transporta infrastruktūra un efektīva tās izmantošana – reģiona un valsts. 1.2. Izveidoti multimodālie transporta koridori, attīstīti kravu pārvadājumi (tai skaitā,

tranzīta). 2.1. Samazināts vides piesārņojums, attīstītas tehnoloģijas vides piesārņojuma

mazināšanai. 3.1. Attīstīta izglītības infrastruktūra un efektīva tās izmantošana. 4.1. Dabas resursi tiek izmantoti racionāli, pielietojot videi nekaitīgas un modernas

tehnoloģijas. 4.2. Paaugstināta energoefektivitāte sabiedriskajām un dzīvojamām ēkām un

siltumenerģijas objektiem, samazināti siltuma zudumi. 5.1. Attīstīta veselības aprūpes infrastruktūra. 6.1. Attīstīta sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu infrastruktūra. 6.2. Attīstīti sociālie pakalpojumi. 7.1. Attīstīta kultūras infrastruktūra un pakalpojumi. 8.1. Attīstīta sporta infrastruktūra un pakalpojumi. 9.1. Reģiona teritorija nodrošināta ar modernajām telekomunikācijām. 10.1. Atjaunota un sakārtota kultūrvide. 10.2. Saglabātas kultūrvēsturiskās tradīcijas. 11.1. Saglabāta bioloģiskā daudzveidība un Vidzemei raksturīgās dabas ainavas


26

12.1. Augsta dzīvojamā fonda kvalitāte. 12.2. Kvalitatīva īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana.

2. prioritāte Ekonomiskā attīstība, konkurētspējas palielināšana un virzība uz zināšanu ietilpīgu

ekonomiku VIDĒJA TERMIŅA MĒRĶI

13.1. Attīstīta ražošana un pakalpojumi, kuriem rodas aizvien pieaugoša pievienotā vērtība. 13.2. Atbalstīt jaunu konkurētspējīgu produktu izstrādi un inovācijas. 13.3. Vidzeme veidojas par uzņēmējdarbībai pievilcīgu reģionu. 13.4. Veicināt ekonomikas dažādošanu virzībā uz augstākas pievienotās vērtības nozaru

un ražotņu attīstību un sekmēt apziņas veidošanu par tādu ekonomisko darbību priekšrocībām, kas balstītas uz zināšanām.

13.5. Attīstīta pakalpojumu infrastruktūra, nodrošināta pakalpojumu pieejamība. 14.1. Modernizēta zinātniskā infrastruktūra institūtos, izglītības iestādēs un uzņēmumos. 15.1. Attīstīta inovatīva uzņēmējdarbība.

3. prioritāte Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības paaugstināšana

VIDĒJA TERMIŅA MĒRĶI 16.1. Dažādas iedzīvotāju grupas nodrošinātas ar kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību. 17.1. Mūžizglītības veicināšana reģionā. 18.1. Paaugstinājies nodarbinātības līmenis reģionā. 19.1. Nodrošināt izglītības iespējas atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un otrādi - sekmēt

darba vietu radīšanu atbilstoši izglītības iespēju nodrošinājumam. 19.2. Attīstīti produktīvie sektori, kuri balstās uz izglītotu darbaspēku un piedāvā

konkurētspējīgu atalgojumu. 19.3. Atbalstīt informāciju un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanu. 20.1. Cilvēki ar īpašām vajadzībām un sociālo riska grupu cilvēki sekmīgi iekļāvušies darba

tirgū un sabiedrībā. 21.1. Speciālistu kvalifikācijas celšana.

4. prioritāte Lauku attīstība

VIDĒJA TERMIŅA MĒRĶI 22.1. Attīstīti nelauksaimnieciskie darbības veidi. 23.1. Attīstīti lauksaimnieciskās darbības veidi. 24.1. Attīstītas vietējo/kopienu iniciatīvas. 25.1. Veicināt ar lauksaimniecisko darbību saistīto pētniecisko un atbalsta institūciju

attīstību.


27

Varakļānu novada pašvaldība ir ieinteresēta V i d z e m e s r e ģ i o n a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s realizācijā, kā rezultātā līdzsvaroti attīstīsies arī novads.

V i d z e m e s p l ā n o š a n a s r e ģ i o n a T e r i t o r i j a s p l ā n o j u m s 2 0 0 7 . – 2 0 2 7 . (turpmāk tekstā VPR TP) ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments, kas, saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu, nosaka plānošanas reģiona attīstības iespējas un virzienus 20 gadiem. Reģiona teritorijas plānojums ietver sevī teritorijas esošās telpiskās struktūras aprakstu, telpiskās attīstības perspektīvu, teritorijas plānojuma vadlīnijas, kā arī kartogrāfisko materiālu. Reģiona telpiskais plānojums ir saistošs vietējām pašvaldībām, izstrādājot un realizējot savu teritoriju plānojumus un attīstības programmas.

Raksturojot saistību ar V i d z e m e s p l ā n o š a n a s r e ģ i o n a T e r i t o r i j a s p l ā n o j u m u 2 0 0 7 – 2 0 2 7 . šeit citēti tie mērķi un konkrētās rīcības, kas v i s b ū t i s k ā k saistītas Varakļānu novada attīstības programmā paredzētiem mērķiem, prioritātēm un Rīcības plānā iekļautām aktivitātēm. Daļēji šie nosacījumi iekļauj arī Varakļānu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes nosacījumus, jo sākotnēji Stratēģiskā daļa ar ilgtermiņa mērķiem un prioritātēm bija Attīstības programmas sastāvdaļa.

Varakļānu novada prioritārie telpiskās struktūras esošā situācija un attīstības virzieni ir plašāki kā tas noteikts V i d z e m e s p l ā n o š a n a s r e ģ i o n a T e r i t o r i j a s p l ā n o j u m a 2 0 0 7 . – 2 0 2 7 . telpiskās attīstības perspektīvā un struktūras plānos noteiktām vadlīnijām.

Analizējot Varakļānu novada teritoriju Vidzemes reģiona kontekstā, galvenie secinājumi :

Varakļānu novads atrodas Vidzemes plānošanas reģiona pašā nomalē; Varakļānu novada attīstība cieši saistīta ar valsts nozīmes autoceļu Rīga- Jēkabpils- Rēzekne- Terehova;

Vidzemes plānošanas reģiona telpiskās struktūras plāns prognozē, ka pilsētu loma pieaugs, jo tās būs reģiona ekonomiskās attīstības galvenie centri un mezglu punkti. Uzlabosies pilsētvides kvalitāte – mājoklis, pakalpojumi, labiekārtojums, palielināsies darba vietu skaits un pieaugs iedzīvotāju labklājība. Pilsētām būs svarīga loma lauku infrastruktūras izveidē, uzņēmējdarbības atbalstīšanā, tās būs apkārtējo lauku teritoriju ekonomiskie un intelektuālie centri, nodrošinot pakalpojumu pieejamību, dažādotu ražošanu un savstarpēju sadarbību un partnerību.

Vidzemes pilsētu teritorijas ir samērā mazas, un lai tās stiprinātu, telpiskās struktūras plāns izvirza mērķi izstrādāt telpiskās attīstības stratēģiju pilsētām kopā ar to tuvāko apkārtni- urbanizētajām teritorijām ap tām.

Plānā Varakļānu novads ir izdalīts kā ekotūrisma attīstības teritorija, kuras izmantošanas ilgtermiņa mērķis ir „Teritorijas ilgtspējības nodrošināšana un daudzveidīgu tūrisma pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību attīstība”.


28

Reģiona plānojums sadala apdzīvojuma centrus 3 līmeņos: nacionālā, reģionālā un novada nozīmes centri. Varakļānu pilsēta izdalīta kā novada nozīmes centrs, kuram jākļūst par policentriskās apdzīvojuma struktūras balstu, nodrošinot apkārtējo lauku teritoriju attīstību un dzīvotspējas saglabāšanu. Tam jāattīstās kā daudzfunkcionālam pakalpojumu centram.

VRTP noteiktie novada nozīmes centra atbilstības kritēriji:

1) Valsts I šķiras melnā seguma (reģionālas nozīmes) autoceļš, ielu apgaismojums; 2) Pakalpojumi:

Vispārējās vidējās izglītības iestādes esamība; Pirmskolas izglītības iestādes esamība; Interešu izglītības iestāžu esamība; Sporta infrastruktūras esamība; Vismaz divu specializēto vai pakalpojumu piegādes objektu esamība; Finanšu pakalpojumu iestādes esamība; Vietēja līmeņa centra pakalpojumi.

3) Iedzīvotāju skaits apkalpes teritorijā ne mazāks par 2000. 4) Ražošanas un pakalpojumu attīstības (ēkas, būves, zemes) resurss, teritorijas apbūvei.

Attiecībā uz Varakļānu pilsētu šie kritēriji izpildās.

Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānojums 2007. – 2027. telpiskās attīstības perspektīva prognozē, ka pilsētu loma pieaugs, jo tās būs reģiona ekonomiskās attīstības galvenie centri un mezglu punkti. Viens no būtiskākajiem to attīstības faktoriem būs tehnoloģisko un biznesa parku veidošanās, esošo uzņēmumu modernizācija un pārstrukturēšana. Uzlabosies pilsētvides kvalitāte – mājoklis, pakalpojumi, labiekārtojums, palielināsies darba vietu skaits un pieaugs iedzīvotāju labklājība. Pilsētām būs svarīga loma lauku infrastruktūras izveidē, uzņēmējdarbības atbalstīšanā, tās būs apkārtējo lauku teritoriju ekonomiskie un intelektuālie centri, nodrošinot pakalpojumu pieejamību, dažādotu ražošanu un savstarpēju sadarbību un partnerību.

Lai stiprinātu Vidzemes pilsētas, VPR TP telpiskās struktūras plāns izvirza mērķi izstrādāt telpiskās attīstības stratēģiju pilsētām kopā ar to tuvāko apkārtni - urbanizētajām teritorijām ap tām.

VPR TP telpiskās attīstības perspektīvā vēlas sasniegt mērķi - nodrošināt visu līmeņu apdzīvojuma centru līdzsvarotu attīstību un sadarbību:

efektīvi un pilnvērtīgi izmantot katras pilsētas un lauku apdzīvotās vietas potenciālu;

iedzīvotāju skaita saglabāšana Vidzemē, apstādināt iedzīvotāju „aizplūšanu”; nodrošināt lauku apdzīvoto vietu ekonomikas attīstību;


29

iedzīvotāju labklājības pieaugumu sakoptā vidē, nezaudējot kultūrvēsturisko un ainavisko identitāti;

piedāvāt pievilcīgu pilsētvidi iedzīvotājiem un investīcijām.

5. attēls. Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānojuma 2007 - 2027 attīstības centru iedalījums


Ir jāveido kopīga politika par:

mājokļiem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem un objektiem; velosipēdu celiņu tīklu starp lauku apdzīvotajām vietām un pilsētu; inženiertehnisko komunikāciju izmatošanu; pašvaldības pakalpojumu pieejamību; vispārēju pilsētvides kvalitātes paaugstināšanu; neizmantoto teritoriju un ēku izmantošanu; zaļo zonu saglabāšanu un rekreācijas teritoriju veidošanu.

Varakļānu novads


30

Lai šos mērķus sasniegtu veicamas konkrētas rīcības, kas visbūtiskāk ietekmē Varakļānu novada attīstības programmā paredzētās rīcības:

sadarbības projektu veidošana kopīgu problēmu risināšanai un mērķu sasniegšanai;

satiksmes infrastruktūras un apdzīvoto vietu sasniedzamības uzlabojumu plānošana;

sabiedriskā transporta attīstības plānošana; nodarbinātības iespēju nodrošināšanas pasākumi, bezdarba un darbaspēka trūkuma procesu analīze un pasākumi;

kvalitatīvas un daudzveidīgas augstākās, profesionālās un mūžizglītības ieguves vietu nodrošināšana novadā;

bērnudārzu un kvalitatīvas pamatizglītības pakalpojumu nodrošināšana; uzņēmējdarbības aktivitātes stimulējoši pasākumi, projektu izstrāde finansu un investīciju piesaistei u.t.t.;

kultūras, sporta un brīvā laika pavadīšanas pakalpojumu esamība un pieejamības nodrošināšana;

sakoptības un sabiedriskās kārtības nodrošināšana; nodarbinātības līmeņa paaugstināšanas pasākumi un esošo darba devēju darbaspēka pieprasījuma apzināšana;

satiksmes infrastruktūras, komunikāciju un komunālo pakalpojumu uzlabošana un pieejamības plānošana apdzīvojuma centros;

teritoriju plānošana un rezervēšana ražošanas uzņēmumu izveidei; apdzīvoto vietu kultūrvēsturiskā un ainavu mantojuma apzināšana, novērtēšana un saglabāšanas noteikumu izveide un to iekļaušana apbūves noteikumos;

iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšana un klāsta palielināšana; sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība, mobilitātes nodrošināšana; attīstīt daudzveidīgus finansu, tirdzniecības, sociālos, kultūras un atpūtas pakalpojumus gan pilsētas iedzīvotājiem, gan pilsētas apkalpes zonas lauku iedzīvotājiem;

nodrošināt ilgtspējīgu un racionālu enerģijas, zemes, ūdens un citu resursu izmantošanu;

saglabāt un radoši izmantot pilsētu dabas teritorijas un kultūras mantojumu; paaugstināt komunālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

VPR TP telpiskās attīstības perspektīvā vēlas sasniegt sekojošu mērķi novada nozīmes centriem - nodrošināt vietējo/novadu pašvaldību noteiktos administratīvos pakalpojumus un pakalpojumus ciemiem un citām mazākām lauku apdzīvotām vietām un viensētām, saglabājot lauku teritoriju identitāti. Lai šo mērķi sasniegtu veicamas konkrētas rīcības:

novada nozīmes centri nodrošina pamata un vidējo izglītību, primāro veselības aprūpi un sociālos pakalpojumus;


31

nodrošina informācijas pieejamību, uzturot bibliotēkas, publiskos interneta pieejas punktus, tūrisma un citus informācijas centrus.

VPR TP telpiskās attīstības perspektīvā raksturots u r b ā n a i s a r e ā l s , ko veido pilsētas un piepilsētu apbūve – ciemi, kuri atrodas dažu kilometru attālumā no pilsētas, kā arī viensētas un viensētu grupas, kuras savstarpēji atrodas līdz 500 m attālumā. Šajās teritorijās izmanto:

kopēju sabiedrisko transportu; komunālo pakalpojumu un pamata infrastruktūru;

lielākā daļa iedzīvotāju ikdienā izmanto pilsētas piedāvātos pakalpojumus

6. attēls. Varakļānu pilsēta Vidzemes plānošanas reģiona rūpniecības attīstības struktūrā


integrēt atsevišķos novada nozīmes centrus un lauku apdzīvotās vietas apdzīvojuma funkcionālajos tīklos, nodrošinot labu sasniedzamību un komunikāciju iespējas;

Rūjienas novads


32

tādu jaunu pakalpojumu attīstība, kurus iedzīvotāji patlaban izvēlas saņemt ārpusreģiona pakalpojumu centros.

A p d z ī v o j u m a s t r u k t ū r a ir būtiska ekonomiskajai attīstībai un ražošanas attīstībai, jo tā nodrošina ar darbaspēku, energoresursiem, infrastruktūru un inženierkomunikācijām, kā arī pieeju dažādiem izglītības, finansu un administratīvajiem pakalpojumiem.

Varakļānu pilsēta Vidzemes plānošanas reģiona rūpniecības attīstības struktūrā ir novada nozīmes rūpniecības centrs.

7. attēls. Varakļānu novada saistība ar apdzīvojuma centriem


Varakļānu novads


33

Reģionālas nozīmes ceļiem izvirzītās prasības ir:

nepieciešama ceļu seguma kvalitātes uzlabošana, melno segumu izbūve, taču reizē ar satiksmes drošības paaugstināšanu ir jāsaglabā ceļu ainavas identitāte;

ceļu tuvumā nepieciešama tūrisma infrastruktūras attīstība (stāvvietas, skatu vietas, takas, norādes, u.t.t.);

sabiedriskajā transportā svarīga savstarpēja reģionālas nozīmes centru tieša sasaiste (pamatā rītā – vakarā, darba un izglītības pieejamībai).

Reģiona ekoloģiskās struktūras balsts ir fiziski ģeogrāfiskā sistēma, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus lauksaimniecības, mežsaimniecības, ainavas un apdzīvojuma funkcionēšanai. Tādēļ ir svarīgi saglabāt fiziskās sistēmas elementus- augsni, reljefu, upes, mitrājus, mežus un citus resursus arī nākamajām paaudzēm. Reģiona mērķis ir saglabāt vizuāli izteiksmīgās un savdabīgās ainavas, kas veido reģiona identitāti.

Autoceļš A12 Rīga – Jēkabpils - Rēzekne ir noteikts kā nacionālas nozīmes centru savienojums. Nacionālas nozīmes ceļi savieno nacionāla līmeņa centrus Latvijā un ārvalstīs.

Uzturēt augstu satiksmes drošības līmeni atvērtajā telpā un apdzīvotās vietās.

Nodrošināt optimālu transporta plūsmu un satiksmes apriti, kā arī paaugstināt kustības ātrumu nacionālas un starpreģionālas nozīmes autoceļiem,

Samazināt iespējamos transporta konfliktu punktus ar citas nozīmes transportu (lauksaimniecības transporta līdzekļi, divriteņiem, lēnu smago kravas transportu, dzelzceļa pārbrauktuvēm), kā arī pilsētu un ciemu teritoriju šķērsošanu,

Nacionāla un reģionāla līmeņa ceļu krustojumus pārveide ar apļveida vai divu līmeņu brauktuvēm.

Reģiona prioritāšu izstrāde un noteikšana autoceļu rekonstrukcijai; Lai nodrošinātu augstāku dzīves vides kvalitāti plānot, projektēt un izbūvēt apvedceļus, samazinot tranzīta plūsmu caur pilsētu centriem;

Nodrošināt videi draudzīgu kravu pārvadājumu attīstību un uzlabot apstākļus bīstamo kravu pārvadāšanai;

Uzlabot bīstamo kravu pārvadājumu kontroli un informācijas pieejamību un samazināt bīstamo kravu transporta intensitāti apdzīvojuma centros.

Sabiedriskais transports vēlamās telpas struktūrā tiek skatīts saistībā ar apdzīvojuma struktūras sasniedzamību, funkcionalitātes uzlabošanu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu. Par esošo situāciju sabiedriskā transporta pieejamībā skatīt Varakļānu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, sk. 8. attēlu;


34

8. attēls. Varakļānu novada saistība ar sabiedriskā transporta struktūru


T ū r i s m a a t t ī s t ī b a s a r e ā l i reģiona vēlamās telpas struktūrā tiek skatīti kā

dažāda veida tūrisma attīstībai nozīmīgas un piemērotas teritorijas. VPR TP

kultūrvēsturiskiem un estētiskām teritorijām un objektiem noteiktie kritēriji:

kultūrvēsturisko un estētisko teritoriju un objektu: pieejamība (norādes, drošība, sakari, u.t.t); nozīmība (vēsturiskā vērtība, ietekme, stils u.t.t.); pievilcība (kvalitāte, vide, u.t.t.); pakalpojumi (ēdināšana, informācija, atpūta, tirdzniecība u.t.t.);

daudzveidīgas, skaistas ainavas; tūrisma infrastruktūras esamība.

Varakļānu novads


35

Varakļānu novads ietilpst e k o t ū r i s m a a t t ī s t ī b a s t e l p ā : Teiču purvs - Teiču dabas rezervāts, dabas liegums Lubānas mitrāji, dabas liegums Barkavas ozolu audze un dabas liegums Lielais Pelečāres purvs.

Saglabājot un attīstot tūrismam nozīmīgās teritorijas, sabalansējot tās ar citu tautsaimniecības nozaru interesēm paredzēts :

sekmēt tūrisma attīstību saskaņā ar vides aizsardzību, lai saglabātu skaistās ainavas, tīro vidi un unikālos dabas objektus;

atbalstīt naktsmītņu, ēdināšanas u.c. pakalpojumu uzņēmumu izveidi gan pilsētās, gan lauku teritorijās;

TIC tīkla sniegto pakalpojumu loka paplašināšana; tūrisma daudzveidības popularizēšana, stiprinot esošo tūrisma struktūru un veidojot jaunas iespējas / piedāvājumus, pamatojoties uz plānojuma attīstības perspektīvu;

izveidot reģionā labi attīstītu tūrisma pakalpojumu tīklu saistībā ar kaimiņu reģioniem;

sekmēt pārrobežu sadarbību tūrisma maršrutu izveidē.

K u l t ū r v ē s t u r i s k ā u n e k o t ū r i s m a a t t ī s t ī b a i paredzētās rīcības, kas skar Varakļānu novadu:

viesu māju attīstība, dažādu atveseļošanas un rekreācijas pakalpojumu attīstība; pilnveidot, dažādot un papildināt tūrisma produktu klāstu; reģiona identitātei atbilstoša kultūrvēsturiskā tūrisma attīstība, kultūrvēsturisko tradīciju atjaunošana un uzturēšana;

tūrisma mārketings un atsevišķu objektu pārdošanas stratēģijas izveide. Tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai paredzēts, sk. 9. attēlu: augstas intensitātes tūrisma teritoriju sasaiste ar nacionālas un reģionālas nozīmes ceļu tīklu un sabiedriskā transporta mezgliem;

pievedceļu uz esošo tūrisma infrastruktūru uzlabošana; atpūtas un aktīvā tūrisma attīstībā jānodrošina saikne ar citām aktivitātēm (atpūtu pilsētās, sporta un kultūras pasākumiem, lauksaimniecību, mežsaimniecību, makšķerēšanu, medniecību);

viesnīcu, kempingu, viesu māju u.t.t. izbūves atbalstīšana; ekotūrisma infrastruktūras izveide, attīstība; attīstīt velotūrisma infrastruktūru;


36

9. attēls. Varakļānu pilsētas saistība ar apdzīvojuma centriem


T ū r i s m a v e l o c e ļ i nodrošina vietējo un ārzemju velotūristu aktīvās atpūtas pieprasījumu, dodot iespēju iepazīt Vidzemes dabas un kultūrvēsturisko ainavu pievilcību un pieejamību atpūtas, tūrisma teritorijām un objektiem, sk. 10. attēlu.

Nepieciešamības:

satiksmes drošības paaugstināšana; mobilitātes paaugstināšana piepilsētu areālos; tūrisma infrastruktūras attīstība un pakalpojumu dažādošana.

VPR TP veloceļu iedalījums, sk. 10. attēlu:

Eiropas nozīmes (Eiro – Velo) veloceļi, pilsētu un piepilsētu (lietišķie) veloceļi, tūrisma veloceļi (reģionālas nozīmes tūrisma attīstības koridoru teritorijā, novadu

tūrisma maršruti),

Varakļānu novads


37

velonomas un velosipēdu apkopes, remonta centri.

10. attēls. Varakļānu pilsētas saistība ar veloceļu attīstību Avots: Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. – 2027.

Mērķis paaugstināt Vidzemes reģiona iedzīvotāju mobilitāti izveidojot veloceliņu tīklu, garantējot gājēju un velosipēdistu drošību un nodrošinot alternatīvas pārvietošanās iespējas.

Uzlabot velosipēdistu un gājēju pārvietošanās drošību, lai sekmētu ceļu satiksmes drošības paaugstināšanu:

piepilsētu teritorijās uz valsts reģionāliem autoceļiem nodalīt gājēju un velosipēdistu plūsmu, uzstādīt satiksmes organizēšanas tehniskos līdzekļus un gājēju pāreju apgaismojumu;

Varakļānu novads


38

rekonstruējot starpreģionālas nozīmes autoceļus, izveidot nodalītu gājēju un velosipēdistu kustības plūsmu;

plānot veloceliņu izbūvi pilsētās gar maģistrālām ielām, ciemos gar tranzītceļiem. paaugstināt un daudzveidot iedzīvotāju pārvietošanās iespējas pilsētu urbānajos

areālos; izveidot veloceliņu tīklu riteņbraucējiem starp ciemiem, apdzīvotām vietām un

pilsētām novada nozīmes centru Varakļānu apkārtnē; reklamēt velosipēdu izmantošanu, kā alternatīvu pārvietošanās iespēju, nokļūšanai

uz darbu, izglītības iestādēm un pakalpojumu pieejamībai; attīstīt velotūrisma infrastruktūru un iekļauties Eiro Velo 11 maršrutā; veloceliņu plānošana un marķētu velomaršrutu izveidošana reģionālas nozīmes

tūrisma attīstības teritorijās.

Tūrisma un veloceļu attīstībā būtiska loma ir Varakļānu novada izvietojumam p i e r o b e ž ā a r L a t g a l i u n Z e m g a l i .

Varakļānu novads ietilpst r e ģ i o n a n o z ī m e s l a u k s a i m n i e c ī b a s z e m j u a r e ā l ā – teritorijas, kurās ir potenciāls konkurētspējīgai lauksaimniecībai un lauksaimniecība tiek noteikta kā prioritāte, to saglabājot, attīstot un atbalstot. relatīvi augsta zemes vērtība ar nacionālas un rajona nozīmes lauksaimniecības teritoriju īpatsvaru.

Novada teritorijas plānojumā paredzētas augstvērtīgas lauksaimniecības zemes.

Reģiona ekoloģiskās struktūras balsts ir fiziski ģeogrāfiskā sistēma, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus lauksaimniecības, mežsaimniecības, ainavas un apdzīvojuma funkcionēšanai. Tādēļ ir svarīgi saglabāt fiziskās sistēmas elementus - augsni, reljefu, upes, mitrājus, mežus un citus resursus arī nākamajām paaudzēm. Reģiona mērķis ir saglabāt vizuāli izteiksmīgās un savdabīgās ainavas, kas veido reģiona identitāti.

Varakļānu novadā atrodas četras īpaši aizsargājamās dabas teritorijas trīs dabas liegumi, kas izveidoti saskaņā ar MK 15.06.1999. noteikumi Nr. 212 "Noteikumi par dabas liegumiem":

1. Dabas liegums Lubānas mitrājs Murmastienes pagastā.

2. Dabas liegums Barkavas ozolu audze Murmastienes pagastā.

3. Dabas liegums Lielais Pelečāres purvs Varakļānu pagastā;

4. Teiču dabas rezervāts Murmastienes pagastā;


39

11. attēls. Plānotā dzelzceļa tīkla attīstība


Varakļānu novads atrodas divās V i d z e m e s r e ģ i o n a i n t e r e š u s a s k a r s m e s t e r i t o r i j ā s :

Latgales- Zemgales – Vidzemes reģionu saskarsmes teritorija, kas lielā mērā saistīta ar dabas vērtību un ainavu daudzveidības saglabāšanu, tūrisma attīstību..

Vidzemes plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2007. – 2027. telpiskajā sintēzē attēlots stratēģiskas nozīmes pasažieru un kravu pārvadājumi.

Varakļānu novads


40

12. attēls. Energoapgādes vēlamā attīstība


VPR TP paredz nodrošināt elektroenerģijas lietotāju kvalitatīvu apgādi un uzlabot enerģijas sadali, piegādi un energoefektivitāti:

atbalstīt pētījumus par alternatīvo energoresursu pielietošanu; atjaunojamo energoresursu ražotāju skaita un īpatsvara kopējā patēriņā

pieaugums; attīstīt reģeneratīvo energoresursu izmantošanu tautsaimniecībā; attīstīt biodegvielas ražošanu; nodrošināt ielu apgaismojumu nacionālas, reģionālas un novada nozīmes

centros.

Varakļānu novads


41

VPR TP noteiktie r e ģ i o n a t e l p i s k ā s v ī z i j a s p r i n c i p i sk. 13. attēlu:

labi sasniedzams reģions Baltijā; funkcionālie pilsētu tīkli; reģiona dabas un kultūrvēsturiskā daudzveidība; sadarbība ar kaimiņu reģioniem.

13. attēls. Vēlamās telpiskā struktūras vīzija


Vidzemes plānošanas reģions 2011. gadā sagatavojis V i d z e m e s i l g t e r m i ņ a a t t ī s t ī b a s s c e n ā r i j u s . Tie nosaka dažādus iespējamos Vidzemes plānošanas reģiona attīstības virzienus līdz 2030. gadam.

Varakļānu novads


42

Vidzemes reģionam izveidoti četri integrētie scenāriji, kas ataino dažādu rīcību sekas vairākās jomās vienlaicīgi. Katrs integrētais scenārijs ir uz noteiktām vērtībām un principiem balstītu politiku kopums. S t a t u s - q u o scenārijs neparedz aktīvu iejaukšanos procesu norisē, tāpēc tajā tiek pieņemts, ka turpināsies pašreizējās attīstības tendences. K o n k u r e n c e s s c e n ā r i j ā valda sāncensības princips. Atsevišķu dalībnieku tieksme pēc tūlītējiem labumiem palielina sociālās un teritoriālās atšķirības. Toties Ko h ē z i j a s s c e n ā r i j ā Vidzemes mazāk attīstītās teritorijas un nozares saņem dāsnāku atbalstu, kamēr Vidzemes kopējā attīstība tiek atlikta stabilākas izaugsmes un ilgtspējas vārdā. O p t i m ā l a i s s c e n ā r i j s līdzsvaro konkurences un kohēzijas pieejas, tiecoties uz augstāku reģionālās ekonomikas produktivitāti un specializāciju. O p t i m ā l a j ā scenārijā Vidzeme orientējas uz dažādu sadarbības tīklu veidošanu, kas ļauj pārvarēt ārējo nenoteiktību.27

Analizējot paredzētos attīstības scenārijus Vidzemes plānošanas reģionam un esošo situāciju secināms, ka S t a t u s – q u o scenārijs jau šobrīd ir neiespējams, jo notiek aktīva darbība un pašreizējā attīstība jau ir orientēta uz K o n k u r e n c e s s c e n ā r i j u - attīstot spēcīgos centrus un palielinot teritoriālās atšķirības, kā tas atspoguļojas arī pašreizējos Vidzemes plānošanas dokumentos un jaunajā Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. 1. redakcijā,

Noteikti izvērtējams K o h ē z i j a s v a r i a n t a secinājums - Vidzemes kopējā attīstība tiek atlikta stabilākas izaugsmes un ilgtspējas vārdā. Jāšaubās, ka teritoriālās atšķirības veicinās visas Vidzemes veiksmīgāku attīstību kā kopēja reģiona attīstība – vismaz ar vienlīdzīgu atbalstu un nav nepieciešamas dāsns atbalsts mazāk attīstītām teritorijām, bet mērķtiecīgs un atdevīgs atbalsts jebkurai teritorijai, konkrētu problēmu atrisināšana un kvalitātes uzlabošana.

O p t i m ā l o s c e n ā r i j ā Vidzeme papildināma ar jauniem reģionālas attīstības centriem (potenciāli - Varakļāni, Varakļāni, Ērgļi, ..), ņemot vērā jaunos apstākļus, investīciju ietekmi uz kaimiņu teritoriju attīstību, reālo sasniedzamību, situāciju pēc administratīvi teritoriālās reformas un situācijas izvērtējumu kontekstā ar kaimiņu reģioniem.

3.5. Kaimiņu plānošanas reģioni -Latgales un Zemgales reģionu pierobeža

Varakļānu novads atrodas trīs reģionu krustpunktā – Vidzemes, Zemgales un Latgales, tāpēc tā attīstība ir saistāma ar kaimiņu reģionu attīstību. Saskaņā ar Latgales plānošanas reģiona attīstības plānošanas dokumentiem Varakļānu novadu skar kopējo interešu telpas – īpaši aizsargājamo dabas kompleksu teritorijas, starptautiskas un reģionālas nozīmes autoceļi un starptautiskas nozīmes dzelzceļš, ainaviskais ceļš no Preiļiem.

. Sk. 14. un 15 attēlus.

27 Vidzemes ilgtermiņa attīstības scenāriji, 2011, www.vidzeme.lv,


43

14. attēls. Latgales reģiona atvērtās telpas struktūra un Varakļānu novads28

Avots: Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma telpiskās attīstības perspektīva.

15. attēls. Latgales reģiona vēlamā transporta infrastruktūra un Varakļānu novads29

Avots: Latgales plānošanas reģiona teritorijas plānojuma telpiskās attīstības perspektīva.

28 Latgales Plānošanas reģiona teritorijas plānojuma telpiskās attīstības perspektīva, 2.pielikums, vide, www.latgale.lv, plānošanas dokumenti. 29 Latgales Plānošanas reģiona teritorijas plānojuma telpiskās attīstības perspektīva, 2.pielikums, vide, www.latgale.lv, plānošanas dokumenti.


44

Ar Zemgales reģionu Varakļānu novadam kopīga sadarbība ir Vidusdaugavas atkritumu saimniecības attīstība. Zemgales reģions paredz pilnveidot horizontālās un vertikālās saites starp dažādu līmeņu Zemgales attīstības centriem un Vidzemes un Latgales reģioniem.

Kā viens no svarīgākajiem pasākumiem attīstības tīklu izaugsmē ir stiprināt attīstības centrus, attīstot centru savstarpējās saiknes un to saiknes ar lauku apvidiem. Tas veicinās nodarbinātību, samazināt migrāciju, nodrošinās labklājības līmeņa celšanos. Procesam jābalstās uz centru īpatnību, to spēcīgāko iezīmju, uzkrātās pieredzes un vides kvalitāšu efektīvu izmantošanu attīstībai.

Kopējais uzdevums ir izveidot sabalansētus attīstības tīklus, sevišķi nozīmīgi ir aktivizēt pilsētu lomu un to sadarbību gan vertikālā, gan horizontālā līmenī ar lauku teritoriju attīstības centriem, kā arī citu reģionu attīstības centriem. Pilsētas un lauku attīstības centri nekonkurēs, bet papildinās cits citu, sadarbosies un izmantos viens otra attīstīto potenciālu, pārdalot darbus un funkcijas.30

3.5. Vietējā līmeņa plānošanas dokumenti

Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādi nosaka „Teritorijas plānošanas likums” un 2009. gada 6. oktobra MK noteikumi Nr. 1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”.

Varakļānu novada teritorijas plānojuma (TP) 2012. - 2024. gadam izstrāde, saskaņā ar Varakļānu novada domes 2011. gada 28. februāra nr. 2.2. ,,Par Varakļānu novada teritorijas plānojuma 2013. - 2024.gadam izstrādes uzsākšanu" (sēdes protokols nr. 2, 2 #) uzsākta 2011. gada 1. martā. Plānojuma izstrādes termiņš – 2012. gada 31. decembris. Varakļānu novada teritorijas plānojums tiek izstrādāts Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru 21.12.2010. noslēgta vienošanās par finansējuma piešķiršanu un izlietošanu nr.1DP/1.5.3.2.0/10/APIA/VRAA/084 "Varakļānu novada attīstības plānošanas dokumentu izstrāde" ESF projekta „Varakļānu novada attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” īstenošanas ietvaros.

Vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā būs noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi, grafiski attēlota vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti.

Varakļānu novada domes 2011. gada 28. februāra lēmumu nr. 2.2. ,,Par Varakļānu novada teritorijas plānojuma 2013. - 2024. gadam izstrādes uzsākšanu"

30 Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums - 3.sadaļa, Telpiskās attīstības perspektīva, 2007., www.zemgale.lv


45

44.. KKAAIIMMIIŅŅUU TTEERRIITTOORRIIJJUU AATTTTĪĪSSTTĪĪBBAASS DDOOKKUUMMEENNTTII

Varakļānu novads atrodas Latvijas vidus daļā, Novada dienvidu robeža ir reizē arī Vidzemes reģiona robeža ar Zemgales reģionu un K r u s t p i l s n o v a d a Atašienes pagastu, ber austrumu robeža – ar L a t g a l e s r e ģ i o n u R i e b i ņ u novada Sīļukalna

pagastu un V i ļ ā n u n o v a d a Dekšāres pagasts, ziemeļos – ar M a d o n a s n o v a d a M ē t r i e n a s u n B a r k a v a s p a g a s t i e m , bet nebūtiska robeža ir ar R ē z e k n e s n o v a d a N a g ļ u p a g a s t u .

Ar Rēzeknes novada Nagļu pagastu Varakļānu novada robežas nebūtiskā pavisam nelielā zonā. Ar Riebiņu novada Sīļukalna pagastu novadam ir robeža dienvidos daļēji gar „Lielais

2. tabula KAIMIŅU PAŠVALDĪBU ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN

TO IZSTRĀDES STADIJA Pašvaldība Attīstības programma Kopējo interešu teritorijas

Barkavas pagasta Mētrienas pagasta Madonas novads

Sabiedriskā apspriešana Madonas novada attīstības programmas 2013. - 2020. gadiem 1. redakcijai noteikta no 2012. gada 13. augusta līdz 2012. gada 23. septembrim.31

ĪADT Natura 2000 teritoriju aizsardzība un apsaimniekošana Teiču dabas rezervāts un dabas liegums Barkavas ozolu audze Sasnovska latvāņa apkarošana Ūdensobjektu apsaimniekošana

Riebiņu novada Sīļukalna pagasts

Ar Riebiņu novada 2012. gada 13. marta domes lēmumu nr. 1, protokols nr. 5 “Par Riebiņu novada attīstības programmas 2012. – 2018. gadam apstiprināšanu”, ir apstiprināta Riebiņu novada attīstības programma 2012. - 2018. gadam32

ĪADT Natura 2000 teritoriju aizsardzība un apsaimniekošana Ūdensobjektu apsaimniekošana

Nagļu pagasts Rēzeknes novads

Apstiprināta Rēzeknes novada attīstības programma 2012. - 2018. gadam 2012. gada 1. marta sēdē

ĪADT Natura 2000 teritoriju aizsardzība un apsaimniekošana Dabas liegums „Lubānas mitrājs” Ūdensobjektu apsaimniekošana

Dekšāres pagasts Viļānu novadā

Dekšāres pagasta Teritorijas plānojums 2008 - 202033

Dekšāres pagasts atrodas tiešā Varakļānu pilsētas ietekmes teritorijā. Galvenie kopīgo interešu teritorijas un jautājumi ir:

31 www.madona.lv 32www.lv.lv 33 www.vilani.lv


46

Pašvaldība Attīstības programma Kopējo interešu teritorijas Varakļānu pilsētas rekreācijas teritorijas Dekšāres pagastā, Iespējamās apbūves teritorijas un darba vietas. Dzelzceļa stacija „ Varakļāni”

Atašienes pagasts Krustpils novads

Krustpils novada Attīstības programmas 2013. - 2019. gadam 1. redakcijas sabiedriskā apspriešana no 2012. gada 30. jūlija līdz 31. augustam34

ĪADT Natura 200 teritoriju aizsardzība un apsaimniekošana Novadu robežas šķērso valsts nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju „Lielais Pelelečāres purvs” un Teiču dabas rezervāts Starptautiskas nozīmes transporta koridora attīstība

4.1. Riebiņu novada attīstības programma 2012. - 2018. gadam35

Riebiņu novads atrodas Latvijas Dienvidaustrumos, Viduslatgalē, Latgales plānošanas reģiona vidusdaļā.

Novada teritorijas platība ir 630 km2. Iedzīvotāju skaits – 6027 (PMLP dati, uz 01.01.2012.). Riebiņu novads ir tipiska lauku teritorija, kura ir izveidojusies, apvienojoties sešām lauku pašvaldībām: Galēnu pagasts (926), Riebiņu pagasts (1488), Rušonas pagasts (1652), Silajāņu pagasts (499), Sīļukalna pagasts (606), Stabulnieku pagasts (856).

Varakļānu novada kaimiņos atrodas Sīļukalna pagasts, kura platība 9456,4 ha, no tiem lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 3990,4 ha (meliorēta – 2168,3 ha), meži – 3120,5 ha, ūdeņi – 232,5 ha apdzīvojuma blīvums – 7(cilv/km2). Lielākā apdzīvotā vieta Sīļukalns.

R i e b i ņ u n o v a d a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s 2 0 1 2 . – 2 0 1 8 . g a d a m nosaka Riebiņu novada funkcionālās saites un sadarbību citu novadu funkcionālās ietekmes zonās:

Izglītībā - Varakļānu vidusskola - Vispārējā vidējā un pamata izglītība Veselības aprūpe - Ģimenes ārstu privātprakses - Primārā veselības aprūpe Kultūra - Varakļānu, Madonas, Preiļu, Viļānu, Aglonas novadi - Kultūras namu

deju kolektīvi - Skates, vieskoncerti, draudzības vakari, deju svētki R i e b i ņ u n o v a d a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s 2 0 1 2 . – 2 0 1 8 . g a d a m

noteikta novada vīzija, kas balstīta uz īpašām teritorijas iezīmēm: Riebiņu novads 2030. gadā ir radoša, latgaliska teritorija, viegli sasniedzama un ģimenei

draudzīga dzīves vieta. Silajāņi, Sīļukalns, Riebiņi, Stabulnieki, Galēni Kastīre, Gaiļmuiža – katrs ciems šeit piedāvā savdabīgu dzīves vidi un iespējas uzņēmējdarbībai.

34 www.krustpils.lv 35 Riebiņu novada Attīstības programmas 2012. – 2018. gadam 1. redakcija


47

Riebiņu novada Attīstības programmas paredz vidējā termiņā tradicionālo un jaunu nozaru attīstības perspektīvas Riebiņu novada ekonomiskās izaugsmes potenciālā:

Stratēģiskie mērķi SM1 Unikāla, pievilcīga, Latgales lauku tradīcijās un modernajās tehnoloģijās balstīta dzīves vide

SM2 Dažādotas lauku ekonomiskās aktivitātes, kuras balstītas dabas resursu ilgtspējīgā izmantošanā

SM3 Demokrātiska, iekļaujoša, līdzdarbošanās un atbildības sabiedrība

Ilgtermiņa prioritātes IP1 Jaunās tehnoloģijas un mobilitāte

IP2 Jaunu nodarbju un inovāciju veicināšana uzņēmējdarbībā, pievienotās vērtības radīšana

IP3 Iedzīvotāju iniciatīvu stiprināšana

Vidēja termiņa prioritātes DzV Kvalitatīva dzīves vide pamata infrastruktūras izveide

EA Daudzveidīga ekonomiskā aktivitāte, ienākumu radīšana

EP Efektīva novada pārvaldība

A t t i e c ī b ā u z k a i m i ņ u p a š v a l d ī b ā m R i e b i ņ u n o v a d a p a š v a l d ī b a s a v ā a t t ī s t ī b ā p a r e d z :

Izglītības pakalpojumu nodrošinājums Sociālo pakalpojumu nodrošinājums Mobilitātes risinājumi Interešu un profesionālā izglītība (sporta, mākslas, mūzikas skolas) Kopēji projekti pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai Svarīgi noteikt lielo ietvaru, un gatavojot lielos projektus, sadarboties ar kaimiņu

pašvaldībām un realizēt savus nelielos, bet izcili skanīgos un neparastos projektus – nelielus, bet īpašus (piemērs – veļasmašīna Sīļukalnā).

Sīļukalna pagastā paredzēta jaunu ražošanas teritoriju izveide (iepretī

Varakļānu dzelzceļa stacijai)

4.2. Madonas novada attīstības programmas 2013. - 2020. gadam 1. redakcija36

Novadu veido 14 pagasti un Madonas pilsēta, kas ir gan no fizioģeogrāfiskā viedokļa, gan sociāli ekonomiskā viedokļa samērā atšķirīgi. Varakļānu novada attīstību var ietekmēt pierobežas pagastu - Mētrienas un Barkavas attīstība.

Pierobežas pagastu esošajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktie attīstības virzieni un mērķi. B a r k a v a s p a g a s t s

36 Madonas novada Attīstības programmas 2012. – 2018. gadam 1. redakcija


48

Barkavas pagasts atrodas novada dienvidaustrumos. Lielākās apdzīvotās vietas ir Barkava, kas ir pagasta centrs un Stalidzāni.

Pagasta teritorijā atrodas Teiču purvs (Natura 2000 teritorija, dabas rezervāts) un četri mazāki purvi – Saukas, Salenieku, Lielsalas un Radžēļu purvs. Pagasta teritorijā nav ezeru, bet gar tā ziemeļu robežu tek Aiviekstes upe. Tāpat pagasta teritorijā tek vairākas nelielas upītes (Lisiņa, Isliena, Malmuta, Dirīte, Vaibiņa, Īdenas kanāls, Vasija, Jānkrusta) un atrodas daļa Lubāna ezera [Barkavas pagasta teritorijas plānojums 2007.- 2019. gadam].

Pagasta kopējā platība ir 18 791 ha (187,91 km2). No tiem 5239,8 ha aizņem meži un 9062 ha lauksaimniecības zeme.

Kopējais iedzīvotāju skaits pagastā ir 1458 iedzīvotāji (01.01.2012., PMLP dati), kas ir samazinājies pēdējos gados (1504 iedzīv. uz 2010. gada 1. jūliju PMLP dati); iedzīvotāju blīvums ir 7,8 cilv./km2.

Cauri Barkavas pagastam un ciemam iet reģionālais autoceļš P84 Madona-Varakļāni.

Attālums līdz Madonai ir 30 km, līdz Varakļāniem 24 km, līdz Rīgai 180 km. Iedzīvotāju skaits Barkavas ciemā bija 817 (2008.g.).

Barkava atrodas mazāk kā 10 km attālumā no Lubāna ezera rietumu krasta. Barkavas centrā atrodas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca, kas celta 1822. gadā koka baznīcas vietā (prāvests — Rolands Abrickis), Barkavas centra kapsēta un piemineklis kritušajiem padomju karavīriem.

Barkavā atrodas arī Barkavas pagasta pārvalde, pamatskola un Barkavas arodvidusskola (tās dienesta viesnīcā iespējams pārnakšņot arī tūristiem), kultūras nams, pasta nodaļa, degvielas uzpildes stacija un bibliotēka.

Barkava ir viena no tām Latvijas vietām, kas visvairāk cietušas no Sosnovska latvāņu invāzijas.

M ē t r i e n a s p a g a s t s

Mētrienas pagasts atrodas Madonas novada dienvidu daļā. Lielākā apdzīvotā vieta ir Mētriena, kas ir arī pagasta centrs. Mētrienas ciems ir izvietojies pagasta vidusdaļā pie autoceļa P62 Madona-Preiļi- Krāslava.

Mētrienā atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, tautas nams, bibliotēka, pasts, feldšeru un vecmāšu punkts, pasts, veikals.

Mētrienas pagasts atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā ar augstāko vietu tā dienvidrietumos no Ozolkalna (125,0 m vjl). Pagasta teritorijā ir samērā blīvs hidrogrāfiskais tīkls ko veido upes, t.sk. Aiviekste ar savām pietekām Islienu, Jošu, Odažu, Talicki un Zušipi, Odzes upe ar pieteku Dēmenīšu, kā arī ezeri – Kurtavas ezers (74,0 ha), Odzienas ezers (47,6 ha), Islienas ezers, Sildu ezers, Dzērvītes ezers, Limenu ezers un Runcu ezers. Pagasta teritorijā ietilpst arī daļa no Teiču purva - Baltijā lielākā augstā tipa


49

purva, Natura 2000 teritorijas un Teiču dabas rezervāta teritorijas.

Mētrienas pagasta kopējā platība ir 140,25 km2. Kopējais iedzīvotāju skaits pagastā ir 780 iedzīvotāji (01.01.2012., PMLP dati), un to skaits pēdējo 2 gadu laikā praktiski nemainīgs (781 iedz. 2010.gadā, PMLP dati); iedzīvotāju blīvums ir 5,6 cilv./km2.

M a d o n a s n o v a d a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s 2 0 1 3 . – 2 0 2 0 . g a d a m 1. redakcijā noteikta novada vīzija:

M a d o n a s n o v a d s - Z e m e k u r p i e d z i m t u n d z ī v o t , a t g r i e z t i e s ī s t e n o t s a p ņ u s u n i e c e r e s , k u r d a r b s , d a b a u n l a t v i s k ā k u l t ū r a i k k a t r u v e i d o p a r t u r ī g u , s t i p r u u n r a d o š u p e r s o n ī b u . .

V ī z i j a s s a s n i e g š a n a i M a d o n a s n o v a d ā i z v i r z ī t i t r ī s s t r a t ē ģ i s k i e m ē r ķ i :

SM1 – Madonas novads - pašpietiekams, ar attīstītu uzņēmējdarbību, kas nodrošina produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību radīšanu, balstoties uz inovatīvām tehnoloģijām un savstarpējo sadarbību.

SM2 – mērķis vērsts uz iedzīvotāju, īpaši jauniešu atgriešanos novadā, nodrošinot augstu dzīves kvalitāti, kultūras, izglītības, sporta, atpūtas u.c. iespējas.

SM3 – dabiska, droša dzīves vide ir balstīta uz gudru, ilgtspējīgu dabas un dabas resursu apsaimniekošanu, saglabājot tās unikalitāti un augsto kvalitāti.

L a i p a n ā k t u s e k m ī g u M a d o n a s n o v a d a i z a u g s m i i r n o t e i k t i p r i o r i t ā r i a t t ī s t ī b a s j a u t ā j u m i :

ITP1 – ilgtermiņa prioritāte ir vērsta uz uzņēmējdarbības vides attīstīšanu, stiprināšanu, konkurētspējas paaugstināšanu un novada ekonomisko izaugsmi, izmantojot inovatīvas, vidi saudzējošas un resursus ekonomējošas tehnoloģijas.

ITP2 – Madonas novads ir ideāla dzīvesvieta ģimenēm, miera un harmonijas avots ikvienam; vieta, kur radoši attīstīties, aktīvi atpūsties, gūt kvalitatīvu izglītību. Tā ir vieta, kur atgriezties īstenot savus sapņus un pilnvērtīgi dzīvot.

ITP3 – prioritāte ir vērsta uz dabas resursu, dabas vērtību ilgtspējīgu, gudru apsaimniekošanu. Dabas kapitāls ir novada bagātība.

M a d o n a s n o v a d ā v i d ē j a t e r m i ņ a p r i o r i t ā š u s a s a i s t e a r s t r a t ē ģ i s k i e m m ē r ķ i e m u n i l g t e r m i ņ a p r i o r i t ā t ē m :

SM1 Gudra, spēcīga un patstāvīga ekonomika ITP1 Kopsadarbīgas, inovatīvas un ekoefektīvas uzņēmējdarbības attīstība

VTP1 Konkurētspējīgas un daudzveidīgas uzņēmējdarbības attīstība VTP2 Uzņēmējdarbības vides uzlabošana un ražošanas līdzekļu pieejamības un ietiekamības nodrošināšana


50

SM2 Madonas novads – Latvijas Virsotnes ITP2 Moderna, radoša dzīves, kultūras un darba vide

VTP3 Pašvaldības kapacitātes stiprināšana VTP4 Izglītības, kultūras, sporta un brīvā laika pavadīšanas pakalpojumu attīstīšana VTP5 Veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu attīstīšana VTP6 Tehniskās infrastruktūras attīstīšana

SM3 Dabiska un droša dzīvesvide – līdzsvarots un pilnīgs ekosistēmu serviss ITP3 Dabas kapitāla apziņa, tās lietpratīgs un ilgtspējīgs lietojums

VTP7 Dzīves vides drošība VTP8 Dabas kapitāla apziņas veidošana

Madonas novadam ir noteiktas sekojošas specializācijas:

lauksaimniecība (praktiski visa novada teritorija, izņemot pilsētu), mežsaimniecība un kokrūpniecība (praktiski visa novada teritorija,), tūrisms (galvenokārt Vidzemes augstienes daļa), pakalpojumi (galvenokārt Madonas pilsēta, kā arī pagastu centri), dabas kapitāla pārvaldība (visa novada teritorija), radošās industrijas (visa novada teritorija ar akcentu uz Madonas pilsētu)

A t t i e c ī b ā u z V a r a k ļ ā n u n o v a d u M a d o n a s n o v a d s s a v ā a t t ī s t ī b ā n a v p a r e d z ē j i s k o p ē j a s s a i k n e s

4.3. Krustpils novada attīstības programma 2012. - 2018. gadam37 M a d o n a s n o v a d a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s 2 0 1 3 . – 2 0 2 0 . g a d a m 1. redakcijā noteikta novada vīzija:

K r u s t p i l s n o v a d s – k r u s t c e l e s e k o n o m i k a s i z a u g s m e i , d a b a s u n k u l t ū r a s v ē r t ī b u a t t ī s t ī b a i u n v i s a p t v e r o š a i s a b i e d r ī b a s l a b k l ā j ī b a i

V ī z i j a s s a s n i e g š a n a i M a d o n a s n o v a d ā i z v i r z ī t i t r ī s s t r a t ē ģ i s k i e m ē r ķ i :

SM1 Izglītots un aktīvs cilvēks. Iedzīvotāju skaita saglabāšana un palielināšana SM2 Sakārtota dzīves telpa un dabas vides līdzsvarota un dinamiska savstarpējā mijiedarbība SM3 Ekonomiskās vides sakārtošana uzņēmējdarbības veicināšanai un attīstībai

L a i p a n ā k t u s e k m ī g u M a d o n a s n o v a d a i z a u g s m i i r n o t e i k t i i l g t e r m i ņ a p r i o r i t ā t e s :

IP1 Labklājības līmeņa paaugstināšana un nodrošināti pakalpojumi IP2 Vienmērīga novada teritorijas attīstība un sakārtota dzīves vide

37 Krustpils novada Attīstības programmas 2012. – 2018. gadam 1. redakcija


51

IP3 Ilgtspējīga un racionāla resursu izmantošana

M a d o n a s n o v a d a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s 2 0 1 3 . – 2 0 2 0 . g a d a m 1. redakcijā noteiktās v i d ē j a t e r m i ņ a p r i o r i t ā t e s :

VTP1 Radošs, apņēmīgs un izglītots cilvēks drošā vidē VTP2 Apdzīvojuma centru sasniedzamība un pašvaldības infrastruktūras sakārtošana. VTP3 Industriālo un agrāro teritoriju attīstība un saglabāšana .

Krustpils ekonomiskā specializācija balstīta uz sekojošo nozaru attīstību: - Lauksaimniecība un ar lauksaimniecisko ražošanu un pārstrādi saistītie uzņēmumi. Veicinot arī bioloģiskās lauksaimniecības attīstību. - Mežsaimniecības un kokapstrādes nozares attīstība. - Tūrisma nozares attīstība. - Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes uzņēmumi. - Vieglās rūpniecības uzņēmumi, transporta, tranzīta un loģistikas pakalpojumi.

M a d o n a s n o v a d a A t t ī s t ī b a s p r o g r a m m a s 2 0 1 3 . – 2 0 2 0 . g a d a m 1. redakcijā noteiktās funkcionālās saites:

Funkcionālās saites Sadarbības jomas Sadarbības partneri Dabas aizsardzība Daugavas baseina apsaimniekošana,

Teiču dabas rezervāts, dabas liegums „Lielais Pelečāres purvs”

Madonas novads, Varakļānu novads, Līvānu novads, Riebiņu novads

4.4. Rēzeknes novada attīstības programma 2012. - 2018. gadam38 Rēzeknes novada attīstības programma 2012. - 2018. gadam paredz Rēzeknes

novada vīziju – latgaliskās kultūras identitātes centrs Latvijā un pasaulē, starp Latvijas lielākajiem ezeriem, ar mūsdienīgu ražošanu, dzīvām tradīcijām lauku sētā, un aktīvu, veselīgu dzīves un atpūtas vidi.

Varakļānu novadu visvairāk interesē Rēzeknes novada ekonomiskā specializācija un izdalām interesējošās un konkurējošās un reizē sadarbība nozares:

•lopkopība un graudkopība, linkopība.

•Latgaliskās kultūras centrs, latgaliešu valoda, tradīcijas, lauku sētu attīstību, vienlaicīgi saglabājot, gan senās amatu prasmes, kulināro mantojumu un tradīcijas, lai nezaudētu novada unikālo mentalitāti, gan to piedāvājot kā produktu tūrisma un mājražošanas attīstībai, iedzīvotāju pašnodarbinātībai un labklājības celšanai.

•Rūpnieciskā ražošana, kravu pārvadājumi, loģistika.

•Zivsaimniecības un akvakultūras attīstība.

•Sakrālais tūrisms.

38 Krustpils novada Attīstības programmas 2012. – 2018. gadam 1. redakcija


52

Rēzeknes novada attīstības programma 2012. - 2018. gadam paredz Rēzeknes novada sadarbību ar kaimiņu pilsētām un novadiem: pierobežas teritorijas izmantošanai tranzīta un transporta pakalpojumu nodrošināšana, A12 autoceļa rekonstrukcija, reģionālo pierobežas autoceļu sakārtošana un kvalitātes uzlabošana, attīstot transporta koridorus, efektivizējot kravu un pasažieru pārvadājumus, veicināt tradicionālas nodarbes – lauksaimniecību, mežsaimniecību, amatniecību un attīstot alternatīvas nozares – tūrismu, lauku sētas pakalpojumus.

4.5. Kopīgas intereses ar kaimiņu novadiem Novada attīstību veicina sadarbība ar apkārtējo novadu pašvaldībām. Funkcionālās

saites ar apkārtējām teritorijām Varakļānu novadam tiek noteiktas, pamatojoties uz ekonomisko specializāciju un esošās sadarbības situācijas raksturojumu un analīzi. Kopīgas intereses ar kaimiņu novadiem:

sabiedriskā transporta maršrutu pilnveidošanā; Dabas tūrisma attīstības plāna un vienotu tūrisma maršrutu izstrāde; Tūrisma infrastruktūras attīstībā (veloceliņi, informatīvās norādes, stāvvietas,

takas un ekotūrisma infrastruktūra); Vides aizsardzības jautājumu risināšanā; Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ĪADT teritorijās. Sateces baseina apsaimniekošanas plāna realizācijā, upes apkārtnes

saglabāšanā, aizsardzībā; Kopīgu Eiropas struktūrfondu projektu izstrādē; Lauksaimniecības attīstība, lopkopība, linkopība un graudkopība; Mežsaimniecības attīstība. •Latgaliskās kultūras centrs, latgaliešu valoda, tradīcijas, lauku sētu attīstību,

vienlaicīgi saglabājot, gan senās amatu prasmes, kulināro mantojumu un tradīcijas, lai nezaudētu novada unikālo mentalitāti, gan to piedāvājot kā produktu tūrisma un mājražošanas attīstībai;

•Rūpnieciskā ražošana, kravu pārvadājumi, loģistika; •Zivsaimniecības attīstība; •Sakrālais tūrisms.

Intereses infrastruktūras attīstības jautājumos: Starptautiskas nozīmes dzelzceļa līnijas turpmākā attīstība, loģistika Iekļaušanās Eiro velo 11 atzaros; Nacionālās nozīmes autoceļa A12 attīstība; Sabiedriskā transporta tīkla attīstība Vidzemes reģionā, saikne ar

galvaspilsētu Rīgu un pārrobežu tālsatiksme; Reģionālas nozīmes autoceļu sakārtošana P89.

Intereses apdzīvojuma struktūras attīstības jautājumos:


53

Sadarbes plānošana ar tuvākiem nacionālas, reģionālas nozīmes centriem: Madonu, Jēkabpili un Rēzekni daudzveidīgu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Sadarbība ar tuvākiem kaimiņu novadu centriem, vietējās nozīmes centru Barkavas ciema un Viļakas pilsētu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā iedzīvotājiem;

Ciemu funkciju noteikšana un pakalpojumu pieejamības plānošana tajos; atbilstoši ieteiktajiem kritērijiem;

Lauku apdzīvojuma saglabāšana un attīstība; Harmoniskas atvērtās telpas attīstība.

3. tabula Funkcionālās saites un sadarbības jomas ar kaimiņu novadiem, nacionālas un

reģionālas nozīmes attīstības centriem un reģioniem

Funkcionālās saites

Sadarbības jomas Sadarbības partneri

Pakalpojumi Veselības aprūpe, sabiedriskie pakalpojumi, valsts iestāžu pakalpojumi

Madona, Rēzekne, Jēkabpils

Izglītība Vispārējā izglītība (pamatskolas un vidējā izglītība), profesionālās ievirzes izglītība, arodizglītība interešu izglītība, augstākā izglītība

Rīga, Madona, Rēzekne, Jēkabpils, Madonas novada Barkavas pagasts, Viļānu pilsēta, Riebiņu novads

Tūrisms un aktīva atpūta

Tūrisma maršruti, tūrisma infrastruktūra, ūdens teritoriju attīstība

Sakrālais tūrisms.

Madonas novads, Krustpils novads, Riebiņu novads

Rēzeknes un Viļānu novadi Latgales plānošanas reģions

Transports Autoceļu kvalitāte, sabiedriskais transports, dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumi un loģistika

Sabiedriskā transporta tīkla attīstība

Jēkabpils, Madonas novads, Krustpils novads, Viļānu novads, Riebiņu novads, Rēzekne

Latgales un Zemgales plānošanas reģioni

Dabas aizsardzība

Daugavas baseina apsaimniekošana,

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ĪADT teritorijās.

Vides aizsardzības jautājumu risināšanā

Teiču dabas rezervāts, dabas liegums, dabas liegumi „Barkavas ozolu audze”, „Lubānas mitrājs” un „Lielais Pelečāres purvs”

Madonas novads, Krustpils novads, Rēzeknes novads, Riebiņu novads

Kultūra Latgaliskā kultūras mantojuma, tradīciju un valodas attīstība

Rēzeknes un Viļānu novadi Latgales plānošanas reģions

Pašvaldības Kopīgu Eiropas struktūrfondu projektu izstrādē

Dabas tūrisma attīstības plāna un vienotu tūrisma maršrutu izstrāde

Kaimiņu novadi


54

AATTTTĒĒLLUU SSAARRAAKKSSTTSS

1. attēls. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2030 prioritātes 16

2. attēls. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam telpiskā struktūra 17

3. attēls. Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam sākotnējo redakcija 18

4. attēls. Varakļānu novads un attīstības centru iedalījums Vidzemes plānošanas reģionā 23

5. attēls. Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānojuma 2007 - 2027 attīstības centru iedalījums 27

6. attēls. Varakļānu pilsēta Vidzemes plānošanas reģiona rūpniecības attīstības struktūrā 30

7. attēls. Varakļānu novada saistība ar apdzīvojuma centriem 31

8. attēls. Varakļānu novada saistība ar sabiedriskā transporta struktūru 32

9. attēls. Varakļānu pilsētas saistība ar apdzīvojuma centriem 34

10. attēls. Varakļānu pilsētas saistība ar veloceļu attīstību 35

11. attēls. Plānotā dzelzceļa tīkla attīstība 37

12. attēls. Energoapgādes vēlamā attīstība 38

13. attēls. Vēlamās telpiskā struktūras vīzija 39

14. attēls. Latgales reģiona atvērtās telpas struktūra un Varakļānu novads 42

15. attēls. Latgales reģiona vēlamā transporta infrastruktūra un Varakļānu novads 43

TTAABBUULLUU SSAARRAAKKSSTTSS

1. tabula. Telpiskās attīstības perspektīva 19

2. tabula. Kaimiņu pašvaldību attīstības plānošanas dokumenti un to izstrādes stadija 42

3. tabula. Funkcionālās saites un sadarbības jomas ar kaimiņu novadiem, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem un reģioniem 53

42


55

Šajā sējumā caurauklotas un numurētas 55 lapas.

Documents

IZSTRĀDES NOSACĪJUMI€¦ · Varakļānu novada Attīstības programma 2013 – 2020 I. daļa Izstrādes nosacījumi 2 ATTĪSTĪBAS PROGRAMMA 2013 ... 3.5. Kaimiņu reģioni - Latgales