Iesniegums atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošai ...3.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1082 Iesniegums atļaujas saņemšanai B kategorijas

3.pielikums Ministru kabineta

2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1082

Iesniegums atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošai darbībai

(operators aizpilda tikai tās iesnieguma sadaļas, kas atbilst konkrētajai piesārņojošajai darbībai)

Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā vides pārvaldeKomersanta (vai citas personas) firma (nosaukums), operatora nosaukums vai vārds un uzvārdsSIA „Asond”Adrese, tālruņa numurs, faksa numurs, elektroniskā pasta adrese“Monētas”, Iztekas, Jersikas pagasts, Līvānu novads, LV-5315; Tālrunis: +371 29506320; Fakss: +371 65307194; E-pasts: [email protected]

Komersanta (vai citas personas) vienotais reģistrācijas numurs: 41503056702

Reģistrācijas datums Uzņēmumu reģistrāReģistrācijas datums Uzņēmumu reģistra komercreģistrā 02.09.2011Tā zemes īpašnieka vārds, uzvārds un adrese, uz kura zemes atrodas iekārta vai notiek piesārņojoša darbība (ja atšķiras no komersanta adreses)

Ēku, palīgbūvju un ražošanas līdzekļu īpašnieka vārds, uzvārds un adrese (ja atšķiras no iepriekš minētajām adresēm)

Uzņēmuma komersanta reģistrācijas apliecības kopija pievienota pielikumā Nr.1.

1

A sadaļa

Vispārīgs raksturojums

1. Informācija par piesārņojošās darbības vai iekārtas atrašanās vietu:

1.1. nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un elektroniskā pasta adrese;

“Dumpīši”, Jersikas pagasts, Līvānu novads, LV-5315; Tālrunis: +371 29506320; Fakss: +371 65307194; E-pasts: [email protected]

1.2. kontaktpersonas vārds, uzvārds un amats;

Aleksandrs Krupenko SIA „Asond”, Tālrunis: +371 29555955; Fakss: +371 65307194; E-pasts: [email protected]

1.3. teritorijas kods;

0761252

1.4. iekārtas atrašanās vietas karte mērogā 1:25000 vai 1:10000, vai 1:5000, vai 1:500 (pievieno pielikumā);

Iekārtu atrašanās vietas karte mērogā 1:25000 pievienota pielikumā Nr.2.

1.5. ēku un ražotņu novietojums teritorijā (norāda kartē iekārtai piemērotā mērogā 1:500, 1:1000 vai 1:5000 un pievieno pielikumā);

Ēku novietojums teritorijā mērogā 1:500 pievienots pielikumā Nr.3.

1.6. iekārtas atrašanās vietas atbilstība atļautajai (plānotajai) zemes izmantošanai saskaņā ar teritorijas plānojumu;

Atbilstoši Līvānu novada domes 2006. gada 30. martā apstiprinātajiem saistošajiem noteikumiem Nr.4 „Par Līvānu novada teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam” uzņēmums atrodas Ražošanas, darījumu un tehnisko objektu apbūves teritorijā. Ražošanas, darījumu un tehnisko objektu apbūves teritorijas zemesgabalu galvenais izmantošanas veids ir rūpnieciskās ražošanas, komercapbūves objektu attīstībai kompleksā ar tehnisko būvju apbūvi ciemu un lauku teritorijās. SIA „Asond” plānotais darbības veids atbilsts novada teritorijas plānojumā noteiktajam zemes izmantošanas veidam.

1.7. vietas hidroloģiskais un ģeoloģiskais raksturojums.

SIA „Asond” koksa no kūdras ražotnes (“Dumpīši”, Jersikas pagasts, Līvānu novads) vietas detalizēta hidroloģiskā un ģeoloģiskā izpēte nav veikta. Dati par vietas ģeoloģisko raksturojumi ņemti no 2012. gadā ierīkotā artēziskā urbuma pases.

Atbilstoši artēziskā urbuma pases datiem (urbums ir 60 m dziļš) zem teritorijas atrodas sekojoši slāņi:

- līdz 2 m dziļumam atrodas uzbērta grunts;- no 2 m līdz 8 m dziļumam atrodas morēnas smilšmāls;- no 8 m līdz 9 m dziļumam atrodas dolomīts ar marģeļa starplikām;- no 9 m līdz 32 m dziļumam atrodas smilšmāls ar māla starplikām;

2

- no 32 m līdz 34 m dziļumam atrodas dolomītmarģelis;- no 34 m līdz 40 m dziļumam atrodas smilšakmens;- no 40 m līdz 54 m dziļumam atrodas māls ar retām smilšakmens starpkārtām;- no 54 m līdz 59 m dziļumam atrodas smilšakmens;- no 59 m līdz 60 m dziļumam atrodas māls;

Visus slāņus var iedalīt četrās grupās:- līdz 8 m dziļumam atrodas kvartāla nogulumi (Q);- no 8 m līdz 34 m dziļumam atrodas Devona sistēmas Pļaviņu svītas nogulumi (D3 pl);- no 34 m līdz 59 m dziļumam atrodas Devona sistēmas Amatas svītas nogulumi (D3 am);- no 59 m līdz 60 m dziļumam atrodas Dēvona sistēmas Gaujas svītas nogulumi (D3 gj);

Tuvākā apkārtnē atrodas pārpurvotas teritorijas, līdz ar ko arī uzņēmuma teritorijā iespējams augsts gruntsūdens līmenis. Uzņēmuma teritorijas Austrumu pusē atrodas meliorācijas grāvis.

2. Informācija par tuvējo apkārtni un zemes izmantošanas veidu:

2.1. apdzīvota vieta, vienstāva apbūve, daudzstāvu apbūve, rūpnieciskā zona, sabiedriskā zona, tirdzniecības zona;

Atbilstoši Līvānu novada teritorijas plānojumam 2006. - 2018. gadam uzņēmuma teritorijai R, ZR, Z pusē pieguļošo zemes gabalu izmantošanas veids ir Ražošanas, darījumu un tehnisko objektu apbūves teritorija. Uzņēmuma R pusē pārī ceļam, aptuveni 20 m attālumā, atrodas SIA “Līvānu mājas un logi”, tā pamatdarbības virziens ir kokapstrāde. Vel R pusē, aptuveni 100 m attālumā, atrodas SIA “EKO nams”, tā pamatdarbības virziens ir kokapstrāde – guļbūvju māju ražošana. No uzņēmuma aptuveni 250 m attālumā ZR virzienā atrodas SIA “Adugs”, tā pamatdarbības virziens ir pārtikas produktu (konditorejas izstrādājumu) ražošana. ZA, A, DA, D, DR pusē atrodas purvs un mežs.

Tuvākā dzīvojamā mājas atrodas aptuveni 1,5 km attālumā no uzņēmuma ZR virzienā Līvānu pilsētā, D virzienā aptuveni 1,5 km attālumā atrodas apdzīvota vieta Iesalnieki, ZA virzienā aptuveni 1,2 km attālumā atrodas apdzīvota vieta Jaudzemi.

2.2. ziņas par to, vai iekārta atrodas aizsargjoslā, Ministru kabineta noteiktajā jutīgajā teritorijā, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem, teritorijā, kurā gaisa kvalitātes novērtējums norāda, ka gaisu piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni (ja iekārta atrodas aizsargjoslās, pievieno karti, kurā norādītas aizsargjoslas).

Uzņēmuma teritorijā ir noteiktas sekojošas aizsargjoslas:- aizsargjosla ap ūdensapgādes urbumu. Aizsargjoslas aprēķins pievienots ūdensapgādes urbuma pasei.

Uzņēmuma teritorijā neatrodas jutīgā teritorijā, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības gaisa, ūdens un augsnes aizsardzībai.

3. Plānošana, projektēšana un būvdarbi:

3.1. attiecīgās pašvaldības būvvaldes nosaukums, adrese, tālruņa un faksa numurs, kuras pārraudzībā ir plānotā vai esošā darbība (būvniecības iesnieguma izskatīšana, projektu akceptēšana un pieņemšana ekspluatācijā);

Līvānu Būvvalde (Rīgas iela 77, Līvāni, Līvānu novads, LV - 5316, tālr. +(371 65307272).

3

3.2. plānošana, projektēšana, būvdarbi, ziņas par projektēšanu un pieņemšana ekspluatācijā (pievieno informāciju par plānošanas un arhitektūras uzdevuma un būvatļaujas izsniegšanas datumu, numuru un derīguma termiņu).

SIA „Asond” koksa no kūdras ražotnei (“Dumpīši”, Jersikas pagasts, Līvānu novads) Līvānu Būvvalde ir izsniegusi Būvatļauju Nr. 60 (izsniegta 2012. gada 16. augustā un derīgs līdz 2013. gada 16. augustam). Dokumentu kopijas pievienotas pielikumā Nr.4.

4. Piesārņojošās darbības klasifikācija:

4.1. norāda darbības veidus saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 1.pielikumu vai Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai" 1. vai 2.pielikumu;

1. pielikums:4. Ķīmiskā rūpniecība un darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem:4.19. gāzes un koksa rūpnīcas

2. pielikums:1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir vairāk nekā 0,2 megavati, ja sadedzināšanas iekārtai saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 1.pielikuma 1.1. vai 1.2.apakšpunktu nav nepieciešama atļauja

4.2. norāda darbības virzienu (virzienus) saskaņā ar ekonomiskās darbības klasifikāciju (NACE kodu), kā arī PRODCOM kodu.

NACE kods:19.10 Koksēšanas produktu ražošana.

PRODCOM kods: 19.10 Koksēšanas produktu ražošana.

5. Darbinieku skaits esošajās un plānotajās ražotnēs:

5.1. esošām iekārtām norāda pašreizējo darbinieku skaitu (konkrētajā darba vietā) un plānoto darbinieku skaitu pēc atļaujas saņemšanas;

SIA „Asond” koksa no kūdras ražotnē plānotais darbinieku skaits pēc atļaujas saņemšanas ir 28 darbinieki.

5.2. jaunām iekārtām norāda plānoto darbinieku skaitu.

SIA „Asond” koksa no kūdras ražotnē plānots nodarbināt 28 darbiniekus.

6. Piesārņojošās darbības apraksts:

6.1. iesnieguma iesniegšanas iemesls (atzīmē atbilstošo):

6.1.1 X atļaujas saņemšana piesārņojošas darbības uzsākšanai;

4

6.1.2. � atļaujas saņemšana būtisku izmaiņu veikšanai esošā piesārņojošā darbībā;

6.1.3. � atļaujas saņemšana esošai piesārņojošai darbībai;

6.2. darba stundas (norāda darba ilgumu normālā darbības režīmā, kā arī to, vai iekārta darbojas ārpus normālā darba laika;

Uzņēmums darbojas nepārtrauktā režīmā, 24 h/d, 365 d/a. Atbilstoši iekārtu izgatavotāju datiem iekārta bez apstājas var darboties līdz 5 gadiem. Pēc šī termiņa nepieciešams veikt profilaktiskās apskates un apkopi pēc kuras iekārta atkal var darboties iepriekš minēto termiņu. Iekārtu biežā apturēšana nav vēlama, jo iekārtu atdzišanas procesā var notikt iekārtu terminska deformācija.

6.3. plānotais būvniecības vai rūpniecisko iekārtu rekonstrukcijas uzsākšanas un pabeigšanas laiks;

Rekonstrukcijas process ir pabeigts un ražošanas iekārtas ir uzstādītas.

6.4. paredzētais piesārņojošās darbības uzsākšanas laiks;

Iekārtas plānots sākt darbināt pēc B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanas. Iekārtu palaišanai nepieciešamas līdz trijām diennaktīm, kuru laikā notiek to nepārtraukta kurināšana ar malku, lai izžāvētu, sasildītu iekārtu un sasniegtu kūdras koksēšanai nepieciešamo temperatūru. Tikai pēc nepieciešamo tehnoloģisko parametru (temperatūras) sasniegšanas iekārtās tiks iekrauta kūdra un uzsākta tās koksēšana. Plānots, ka visas kūdras koksēšanas iekārtas tiks iedarbinātas vienlaicīgi.

6.5. atļaujai pieprasītā ražošanas jauda un plānotais ikgadējais produkcijas apjoms esošai iekārtai, jaunai iekārtai - projektētā jauda;

SIA „Asond” koksa no kūdras ražotnes ražošanas iekārtā gada laikā plānots saražot līdz 7 300 t koksa. Koksa ražošanas iekārtu kopējā jauda ir 20 t koksa diennaktī.

Ražošanā gada laikā paredzēts izmantot: – kūdras briketes ar mitrumu 40 %– 18 000 t/a. Kūdru uzglabā slēgtā noliktavā līdz

300 t. Dienā ražošanā izmantojot aptuveni 49,3 t;– malku – 5400 t/a. Malku uzglabā slēgtā noliktavā līdz 100 t. Dienā ražošanā

izmantojot aptuveni 14,8 t;– polimēra maisi (Big-bag) – 50 t/a. Iepakojumu uzglabā noliktavā līdz 5 t. Dienā

ražošanā izmantojot līdz 0,15 t;– kraftpapīra maisi – 10 t/a. Iepakojumu uzglabā noliktavā līdz 2 t. Dienā ražošanā

izmantojot līdz 0,03 t;– koka paletes – 50 t/a. Iepakojumu uzglabā noliktavā līdz 5 t. Dienā ražošanā

izmantojot līdz 0,15 t;– dīzeļdegvielu – 3 t/a netiks uzglabāta uzņēmumā. Dīzeļdegviela tiks izmantota kā

degviela iekrāvējam, kas darbosies uzņēmuma teritorijā. Dīzeļdegvielas iepildīšana iekrāvējā notiks no degvielas kannām, kas tiks uzpildītas tuvākajā DUS.

6.6. atkritumu poligoniem - paredzētā poligona ietilpība, paredzētais darbības ilgums, apkalpojamā teritorija, sadzīves atkritumu poligoniem - apkalpojamo iedzīvotāju skaits.

Neattiecas uz piesārņojošo darbību.

5

7. Informācija par vides institūciju izdotajiem dokumentiem piesārņojošai darbībai (ja šādi dokumenti iekārtai nepieciešami saskaņā ar vides aizsardzības jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem):

7.1. attiecībā uz piesārņojošas darbības uzsākšanu vai būtiskām izmaiņām esošā piesārņojošā darbībā - atzinuma par ietekmes uz vidi noslēguma ziņojuma numurs, datums, institūcija, kas akceptējusi paredzēto darbību, lēmuma numurs un pieņemšanas datums, reģionālās vides pārvaldes izsniegto tehnisko noteikumu numurs un datums;

Atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja Lēmumam Nr.222 (izdots 2012. gada 21. maijā) paredzētajai darbībai netika piemērota Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Dokumenta kopija pievienota pielikumā Nr.5.

SIA „Asond” koksa no kūdras ražotnei (“Dumpīši”, Jersikas pagasts, Līvānu novads) Valsts vides dienesta Daugavpils reģionāla vides pārvalde ir izsniegusi Tehniskos noteikumus Nr. DA12TN 124 (izsniegts 2012. gada 29. maijā un derīgi līdz 2017. gada 28. maijam). Dokumenta kopija pievienota pielikumā Nr.6.

7.2. attiecībā uz esošu piesārņojošu darbību - pēdējo izsniegto atļauju piesārņojošo vielu emisijai gaisā, ūdens lietošanai vai atkritumu apsaimniekošanai (arī atļaujas atkritumu pārvadāšanai) numurs, izdošanas datums un derīguma termiņš;

Neattiecas uz piesārņojošo darbību. Jauna iekārta.

7.3. rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata iesniegšanas datums Vides pārraudzības valsts birojā un objekta civilās aizsardzības plāna iesniegšanas datums Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Neattiecas uz piesārņojošo darbību, jo uzņēmumā esošās iekārtas neatbilsts MK 2005. gada 19. jūlija noteikumiem Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” minētajiem kritērijiem.

8. Ar citām fiziskajām vai juridiskajām personām (fiziskajai personai norāda vārdu, uzvārdu, adresi, juridiskajai personai – komersanta vienoto reģistrācijas numuru, adresi) noslēgto līgumu saraksts saskaņā ar šī pielikuma 1.tabulu, norādot galvenos nosacījumus:

8.1. par ūdens piegādi;

Neattiecas uz piesārņojošo darbību. Uzņēmumam nepieciešamais ūdens tiks iegūts no artēziskā urbuma, kas pieder un atrodas uzņēmuma teritorijā.

8.2. par notekūdeņu attīrīšanu;

Tiks noslēgts līgums par notekūdeņu izvešanu no uzkrājēj rezervuāriem.

8.3. par atkritumu apsaimniekošanu;

2012. gada 02. jūlijā noslēgts līgums Nr. 2516./1007.-754 ar SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība” (reģistrācijas Nr.41503010497) par cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Līgums beztermiņa. Līguma kopijas pievienotas pielikumā Nr.8.

8.4. par citiem līgumiem, ja tie attiecināmi uz operatora veikto darbību.

6

Informācija par noslēgtajiem līgumiem(1)

1.tabula

Nr.p.k.

Līguma numurs

Līguma priekšmets

Līgumslēdzējas puses

Līgumā norādītā jauda (piemēram, notekūdeņu,

atkritumu apjoms)

Līguma termiņš

1.Nr.

2516./1007.-754

Par cieto sadzīves

atkritumu pieņemšanu un

izvešanu

Pakalpojuma sniedzējs:

SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā

saimniecība”Pakalpojuma

saņēmējs:SIA „Asond”

6 t/a sadzīves atkritumi54 t/a malkas pelni Beztermiņa

Piezīme. (1) Operators pēc reģionālās vides pārvaldes pieprasījuma uzrāda līgumu oriģinālus.

B sadaļa

Ražošanas procesi un tehnoloģijas

9. Iekārtas un piesārņojošās darbības detalizēts apraksts:

9.1. iekārtas un ražošanas procesu apraksts (apraksta iekārtas rūpnieciskās darbības vēsturi, ražošanas jaudu, produkciju un ražošanas procesus, A kategorijas iekārtām pievienojot plūsmu diagrammas un, ja nepieciešams, papildu informāciju, kas raksturo piesārņojošo darbību. Reģionālā vides pārvalde saskaņā ar operatora iesniegumu precizē informācijas detalizācijas pakāpi);

SIA „Asond” koksa no kūdras ražotne strādās nepārtrauktā režīmā – 24 h/d, 365 d/a.Koksa ražošana notiks izmantojot divas koksa no kūdras ražošanas iekārtas. Katra

koksa ražošanas iekārta sastāv no pieciem blokiem un pārvietojama kūdras brikešu iekraušanas transportiera 5 m augstumā. Katrs bloks sastāv no sastāv no korpusa, kurā izvietotas četras metāla retortes, viena sadegšanas kamera ar ievadīto siltuma jaudu aptuveni 300 kW, kas aprīkota ar skursteni dūmgāzu izvadīšanai atmosfērā. Retortes ar gāzu novadcauruļu palīdzību ir savienotas ar degšanas kameru. Gāzu novadcaurules ir paredzētas pirolīzes gāzu no retortēm novadīšanai uz degšanas kameru. Vienā blokā vienlaicīgi notiek divi procesi, divās retortēs notiek kūdras sasildīšana un žāvēšana, savukārt citās divās retortēs notiek kūdras pirolīze un koksa veidošanās. Viens koksēšanas cikls, no kūdras iekraušanas līdz koksa izkraušanai, ilgst aptuveni 7 stundas.

Koksa ražošanas procesu var iedalīt sekojošos posmos:1. Kūdras brikešu iekraušana retortēs. Izmantojot transprortierlentas kūdra tiek iekrauta

divās no četrām bloka retortēm. Iekraušanas lūka tiek cieši noslēgta.2. Sadegšanas kamerā tiek aizdedzināta malka. Malkas sadegšanas rezultātā radušais

siltums kopā ar dūmgāzēm tiek aizvadīts uz bloku, kur notiek retoršu sasilšana. Atdzisušās dūmgāzes pa skursteni tiek izvadītas atmosfērā. Retoršu sildīšanas rezultātā notiek kūdras žūšana un vēlāk sākas kūdras pirolīze. Radušās pirolīzes gāzes pa gāzu novadcaurulēm tiek novadītas uz sadegšanas kameru kur tās sadeg.

3. Bloka atlikušajās divās retortēs tiek iekrauta kūdra, kad pirmajās divās retortēs jau noris kūdras pirolīzes process. Līdz ar to blokā vienlaicīgi notiek divi procesi – divās retortēs notiek kūdras pirolīze un divās retortēs notiek kūdras žūšana. Šajā posmā

7

kūdras žūšanu divās retortēs nodrošina siltums, kas tiek iegūts no pirolīzes gāzu sadedzināšanas no citām divām retortēm.

4. Divās bloka retortēs izveidojoties koksam beidzās kūdras pirolīze. Šo retoršu apakšējās lūkas tiek atvērtas un koks no tām izbirst dzesēšanas bunkurā. Savukārt citās divās bloka retortēs notiek kūdras pirolīze un pirolīzes gāzes izdalīšanās.

5. Tukšajās divās bloka retortēs tiek iekrauta kūdra un koksa ražošanas cikls sākas no sākuma.

6. Dzesēšana bunkuru aizver ar vāku uzreiz pēc koksa iebēršanas tajā no retortēm. Dzesēšanas bunkura vāku hermetizē ar tīrām smiltīm, lai novērstu gaisa piekļuvi. Hermetizācijas rezultātā tiek novērsta arī putekļu izdalīšanās no koksa dzesēšanas laikā. Koksa atdzišana līdz apkārtējās vides temperatūrai notiek aptuveni 12 h laikā, siltumam no koksa cauri dzesēšanas bunkura sienām izdaloties apkārtējā vidē. Koksa dzesēšanas bunkuri koksa dzesēšanas laikā atrodas zem atklātas nojumes, kas atrodas blakus ražošanas ēkai un noliktavai.

7. Gatavo koksu pēc atdzišanas dzesēšanas bunkurā nogādā uz fasēšanas iecirkni, kur gatavais koks izmantojot fasēšanas līniju tiek safasēts big-bag polimēra maisos vai kraftpapīra maisos. Safasēto koksu kraftpapīra maisos sakrāmē uz koka paletēm un nostiprina ar polietilēna plēvi. Smiltis, kas tiek izmantotas dzesēšanas bunkuru hermetizēšanai tiek savākta un izmantotas atkārtoti. Hermetizēšanas procesā smiltis netiks piesārņotas ar sveķiem un pelniem, jo gatavā koksā nav sveķus veidojošu vielu, kas varētu izdalīties dzesēšanas laikā, tās jau ir izdalījušās no koksa koksēšanas laikā. Savukārt koksa putekļi dzesēšanas laikā neizdalīsies, jo koksa dzesēšanas bunkurā nav nekādas gaisa plūsmas, kas varētu pārvietos koksa putekļus uz smiltīm, kas atrodas uz koksa dzesēšanas bunkura vāka.

Koksa fasēšanas līnija ir aprīkota ar gaisa nosūces un attīrīšanas sistēmu. Gaiss pēc attīrīšanas filtros tiek novadīts atpakaļ ražošanas telpās. Koksa putekļi no fasēšanas līnijas gaisa attīrīšanas filtriem un kūdras brikešu atbirumi no kūdras brikešu noliktavas tiks savākti un sadedzināti koksēšanas iekārtu kurtuvēs kopā ar malku.

Ventilācijas sistēma un gaisa attīrīšanas iekārtas nav uzstādītas kūdras brikešu uzglabāšanas noliktavā, jo telpa ir slēgta un iespējamie kūdras brikešu putekļi, kas radīsies veicot kūdras izkraušanu nosēdīsies uz noliktavas grīdas, no kuras tos savāks un sadedzinās koksēšanas iekārtu kurtuvēs kopā ar malku.

Divi koksēšanas bloki ir aprīkoti ar siltummaiņiem ar kuru palīdzību tiks iegūts siltums, ko izmantos ražošanas un administratīvo telpu apsildīšanai.

No ūdensapgādes urbuma iegūtā ūdens attīrīšanai līdz normatīvajos aktos noteiktiem rādītājiem plānots uzstādīt ūdens sagatavošanas iekārtu UBMG 13. Iekārtas uzstādīšanu plānots pabeigt līdz uzņēmuma darbības sākšanai, tas ir līdz B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai.

Koksēšanas bloka tehnoloģiskā shēma pievienotas pielikumā Nr.7.

9.2. tīrākas ražošanas pasākumi, labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (A kategorijas iekārtām) un atkritumu samazināšana (norāda, kā tiek nodrošināta izejmateriālu, ķīmisko vielu vai maisījumu, ūdens un enerģijas patēriņa samazināšana, bīstamo ķīmisko vielu aizstāšana, otrreizējo izejmateriālu izmantošana vai pārstrāde);

Tīrāki ražošanas pasākumu un labāku tehnisko pasākumu ieviešana ražošanā netiek plānota, jo ražošanas iekārtas ir projektētas, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu vidi (gaisa kvalitāti) un efektīvi izmantotu energoresursus un izejvielas ražošanas procesā.

Koksēšanas rezultātā radušās pirolīzes gāzes tiks sadedzinātas, lai iegūtu siltumu koksēšanas procesa uzturēšanai, tādā veidā samazinot nepieciešamību pēc malkas, un vienlaicīgi novēršot atmosfēras piesārņošanu ar pirolīzes gāzēm.

8

Koksēšanas rezultātā pāri palikušais siltums tiks izmantots ražošanas un administratīvo telpu apsildīšanai.

9.3. vides aizsardzības prasību ieviešana - operators esošām iekārtām sagatavo plānu normatīvajos aktos noteikto vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai un tīrākas ražošanas ieviešanai. A kategorijas iekārtām plānā jāparāda, kā plānots sasniegt labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijās noteiktos nosacījumus;

Uzņēmums ievēro un seko līdzi visiem LR spēkā esošajiem likumiem, MK noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz vides aizsardzību un to prasību ievērošanu. Iekārtas atbilst visām normatīvajos aktos noteiktajām vides aizsardzības prasībām.

9.4. iespējamās avārijas un to seku samazināšana - norāda, kādi ir avārijas situāciju likvidācijas līdzekļi, ugunsdzēsības noteikumi un kā tiek nodrošināta ugunsdzēsībai paredzētā ūdens glabāšana. Norāda, ja iekārtai nav nepieciešama rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats un objekta civilās aizsardzības plāns.

Uzņēmumā iespējamā avārija ir ugunsgrēks.Uzņēmuma teritorijā ir izvietoti un ir pieejami vismaz 49 dažāda tilpuma ugunsdzēšamie

aparāti un atrodas divi ugunsdzēsības rezervuāri. Viena ugunsdzēsības rezervuāra ietilpība ir 35 m3 ūdens otra 300 m3 ūdens.

Uzņēmumam nav nepieciešama rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats un objekta avārijgatavības plāns, atbilstoši MK 2005. gada 19. jūlija noteikumos Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” izvirzītajiem kritērijiem.

C sadaļa

Izejmateriāli un ķīmiskās vielas, enerģija un ūdens

10. Informācija par izejmateriāliem, palīgmateriāliem, ķīmiskajām vielām un maisījumiem, degvielu un kurināmo atbilstoši šī pielikuma 2., 3. un 4.tabulai, ziņas par uzglabāšanas tvertnēm – atbilstoši šī pielikuma 5.tabulai (iekārtai ar atšķirīgiem ražošanas procesiem informāciju par izejmateriāliem un palīgmateriāliem sniedz atsevišķi katram ražošanas procesam. Aizpilda tabulas tikai par tiem materiāliem, ķīmiskajām vielām vai to grupām, kas ir būtiskas ražošanas procesam. Tabulas drīkst piemērot attiecīgajai iekārtai. Izejmateriālus un palīgmateriālus drīkst atbilstoši grupēt. Reģionālā vides pārvalde saskaņā ar operatora iesniegumu precizē informācijas detalizācijas pakāpi, pirms tiek iesniegts iesnieguma galīgais variants. Bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu drošības datu lapas uzrāda pēc reģionālās vides pārvaldes pieprasījuma). Ja sadedzināšanas iekārtā veic atkritumu sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu, informāciju sniedz atbilstoši šā pielikuma 6. tabulai.

SIA „Asond” koksa no kūdras ražotnes ražošanas iekārtā gada laikā plānots saražot līdz 7 300 t koksa. Koksa ražošanas iekārtu kopējā jauda ir 20 t koksa diennaktī.

Ražošanā gada laikā paredzēts izmantot: – kūdras briketes ar mitrumu 40 %– 18 000 t/a. Kūdru uzglabā slēgtā noliktavā līdz

300 t. Dienā ražošanā izmantojot aptuveni 49,3 t;– malku – 5400 t/a. Malku uzglabā slēgtā noliktavā līdz 100 t. Dienā ražošanā

izmantojot aptuveni 14,8 t;– polimēra maisi (Big-bag) – 50 t/a. Iepakojumu uzglabā noliktavā līdz 5 t. Dienā

ražošanā izmantojot līdz 0,15 t;– kraftpapīra maisi – 10 t/a. Iepakojumu uzglabā noliktavā līdz 2 t. Dienā ražošanā

izmantojot līdz 0,03 t;

9

– koka paletes – 50 t/a. Iepakojumu uzglabā noliktavā līdz 5 t. Dienā ražošanā izmantojot līdz 0,15 t;

– smiltis koksa dzesēšanas bunkuru hermetizēšanai. Kopējais nepieciešamais smilšu apjoms koksa dzesēšanas bunkuru hermetizēšanai ir 1,8 t. Smiltis tiks izmantotas atkārtoti, bet to izmantošanas laikā veidosies smilšu zudumi (nobirumi pie koksēšanas iekārtām veicot hermetizēšanu). Rezultātā plānots, ka gadā būs nepieciešamas papildus iegādāties aptuveni 0,1 t;

– dīzeļdegvielu – 3 t/a netiks uzglabāta uzņēmumā. Dīzeļdegviela tiks izmantota kā degviela iekrāvējam, kas darbosies uzņēmuma teritorijā. Dīzeļdegvielas iepildīšana iekrāvējā notiks no degvielas kannām, kas tiks uzpildītas tuvākajā DUS.

Ķīmiskās vielas, maisījumi un citi materiāli, ko izmanto ražošanas procesā kā izejmateriālus vai palīgmateriālus un kuri nav klasificēti kā bīstami

2.tabula

Nr.p.k. vai kods

Ķīmiskā viela vai maisījums (vai to grupas)

Ķīmiskās vielas vai maisījuma

veids(1)

Izmantošanas veids

Uzglabātais daudzums (tonnas),uzglabāšanas

veids(2)

Izmantotais daudzums

gadā (tonnas)

1. Kūdras briketes kūdra koksa

ražošanā 300 t, noliktavā 18000

2. Malka koksne koksa ražošanā 100 t, noliktavā 5400

3. Polimēra maisi plastmasa koksa

iepakošanā 5 t, noliktavā 50

4. Kraftpapīra maisi papīrs koksa

iepakošanā 2 t, noliktavā 10

5. Koka paletes koksne koksa iepakošanā 5 t, noliktavā 50

6. Smiltis Smiltis dzesēšanas bunkuru

hermetizēšanai1,8 t, noliktavā 0,1

Piezīmes.

(1) Izejmateriālu vai palīgmateriālu veidi: metāls, koks, plastmasa, māls, smilts, naftas produkti, organiskās vielas, neorganiskās vielas, augļi, dārzeņi, dzīvnieki, krāsas, kurās gaistošie organiskie savienojumi (turpmāk - GOS) ir mazāk nekā 5%, mazgāšanas līdzekļi, filtru materiāli.

(2) Uzglabāšana: mucās, tvertnēs, zem zemes, ārpus telpām, iekštelpās un citās vietās. Maksimālais un vidējais daudzums, kas tiek uzglabāts. Sniegt atsauces uz karti.

10

Bīstamās ķīmiskās vielas un maisījumi, kas izmantoti ražošanā kā izejmateriāli, palīgmateriāli vai veidojas starpproduktos vai gala produktos

3.tabula

Nr.p.k. vai

kods

Ķīmiskā viela vai maisījums(1) (vai to

grupas)

Ķīmiskās vielas vai maisījuma

veids(2)

Izmantošanas veids

EK numurs

CAS nu-murs(3)

Bīstamības klase(4)

Bīstamības apzīmējums

ar burtu

Riska iedarbības

raksturojums (R-frāze)(4)

Drošības prasību

apzīmējums (S-frāze)(4)

Uzglabātais daudzums (tonnas), uzglabāšanas

veids(5)

Izmantotais daudzums

(tonnas/gadā)

1. Dīzeļdegviela naftas produkts

Degviela autokāram

269-822-7 68334-

30-5 kaitīgs Xn R40 S2S36/37

Uzņēmuma teritorijā neuzglabā 3

Piezīmes.

(1) Eiropas Savienībā klasificētās un marķētās bīstamās ķīmiskās vielas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Regulas Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – regula Nr. 1272/2008) 6.pielikumā. Ķīmiskā viela uzskatāma par bīstamu, ja tā ir klasificēta kā bīstama saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu.

(2) Izejmateriālu veids: naftas produkti, darvas produkti, neorganiskie savienojumi, organiskie savienojumi, krāsas ar vairāk nekā 5 % GOS saturu un citi.

(3) CAS numurs – vielu indekss ķīmijas referatīvajā žurnālā (Chemical Abstracts Service).

(4) Vielas iedarbības raksturojums (R-frāze) – riska frāze raksturo bīstamās ķīmiskās vielas iedarbību; drošības prasību apzīmējums(S-frāze) – drošības frāze raksturo nepieciešamos drošības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu.

(5) Uzglabāšana: mucās, tvertnēs (norāda tvertnes veidu), zem zemes, ārpus telpām, iekštelpās un citur. Sniegt atsauci uz karti.

11

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2008:353:0001:01:LV:HTML

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2008:353:0001:01:LV:HTML

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2009:036:0084:0084:LV:PDF

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31967L0548:LV:HTML

Kurināmā vai degvielas izmantošana siltumenerģijai, elektroenerģijai un transportam iekārtā

4.tabula

Gada laikā izlietotais daudzums

Sēra saturs (%)

Izmantotsražošanas procesiem apsildei(1) transportam

iekārtas teritorijāelektroenerģijas

ražošanaiDegvieleļļa (mazuts) (t)Dabas gāze (1000 m3)Akmeņogles (t)Dīzeļdegviela (t) 3 0,001 - - 3 -Benzīns (t)Krāšņu kurināmais (t)Degakmens eļļa (t)Koksne (t) 5400 - 5400 - - -Kūdra (t)Citi kurināmā veidi (t)

Piezīme.

(1) Telpu apsildei un siltā ūdens piegādei sadzīves vai saimnieciskām vajadzībām (neattiecas uz ražošanas procesu).

Uzglabāšanas tvertņu saraksts

5.tabula

Kods(1) Uzglabāšanas tvertnes saturs(2)

Tvertnes izmēri (m3)

Tvertnes vecums (gados)

Tvertnes izvietojums(3)

Pārbaudes datums

iepriekšējais nākamais

Piezīmes.

(1) Katru uzglabāšanas tvertni identificē ar neatkārtojamu iekšējo kodu B1, B2, B3 utt.

(2) Tvertnē uzglabātās vielas nosaukums.

(3) Atrodas zem zemes, virs zemes vai ēkās.

Atkritumi, ko izmanto sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā

6.tabula

Nr.p.k. Atkritumu nosaukums Atkritumu klase(1) Izmantošanas veids (sadedzināšana vai

Uzglabātais daudzums

Izmantotais daudzums gadā

12

līdzsadedzināšana)(tonnas),

uzglabāšanas veids(2)

(tonnas)

Piezīmes.

(1) Atkritumu nosaukumu un klasi norāda saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus".

(2) Uzglabāšana: tvertnēs, ārpus telpām, telpās vai citās vietās. Maksimālais un vidējais daudzums, kas tiek uzglabāts. Par uzglabāšanas vietu sniegt atsauci kartē.

11. Specifiska informācija par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām (iekārtas jauda, sadedzināmo atkritumu saraksts atbilstoši atkritumu katalogam, bīstamajiem atkritumiem norāda to daudzumu un kategorijas, kā arī maksimālās un minimālās šo bīstamo atkritumu plūsmas, to maksimālo un minimālo siltumspēju, kā arī maksimāli pieļaujamo piesārņojumu ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, tai skaitā ar polihlorētajiem bifeniliem, polihlorētajiem terfeniliem, hloru, fluoru, sēru un smagajiem metāliem).

Uz piesārņojošo darbību neattiecas.

12. Informācija par elektroenerģijas izmantošanu un siltumenerģijas izmantošanu atbilstoši šā pielikuma 7. un 8.tabulai.

Uzņēmuma kopējais elektroenerģijas patēriņš ir 325 MWh/a, tai skaitā: ražošanas iekārtām (koksa iepakošanas līnija)– 300 MWh/a, apgaismojumam – 20 MWh/a, citiem mērķiem (biroja tehnika) – 5 MWh/a.

Siltumenerģija no ārējiem piegādātājiem netiek izmantota. Telpu apsildīšanai siltums tiek iegūts no divām koksēšanas iekārtām.

Elektroenerģijas izmantošana (gadā)

7.tabula

Elektroenerģija, MWh/aizlietots kopējais daudzums

Ražošanas iekārtām 300Apgaismojumam 20Atdzesēšanai un saldēšanai -Vēdināšanai -Apsildei -Citiem mērķiem 5Kopā 325

13

Siltumenerģijas izmantošana gadā

8.tabula

PiegādātājsIzmantošana, MWh/gadā

ražošanas procesos apsildei(1) citiem mērķiem

Piezīme.

(1) Telpu apsildei un siltā ūdens piegādei sadzīves vai saimnieciskām vajadzībām (neattiecas uz ražošanas procesu).

13. Informāciju par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un jūras ūdens ieguvi iesniedz atbilstoši šā pielikuma 9.tabulai. Operators saskaņā ar šā pielikuma 10.tabulu norāda, vai tā rīcībā ir:

13.1. ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta;

Nav izstrādāta.

13.2. ūdensapgādes sistēmas shēma;

Ūdens apgādes sistēmas shēma pievienota pielikumā Nr.3.

13.3. tehniskā pase (esošai iekārtai, kurai tā ir izstrādāta);

Nav izstrādāta.

13.4. ūdensapgādes urbuma pase;

Ūdens ieguves urbuma pase izstrādāta 2012. gadā, pievienota pielikumā Nr.8.

13.5. derīgo izrakteņu (pazemes ūdens) atradnes pase.

Neattiecas uz piesārņojošo darbību. Atbilstoši MK 2011.gada 6.septembra noteikumiem Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība” pazemes ūdens atradnes pase atbilstoši noteikumu 11. pantam nepieciešama, ja diennaktī tiek iegūts vairāk par 100 m3 ūdens. Uzņēmumā plānotais ūdens ieguves apjoms ir mazāks par 100 m3 ūdens diennaktī.

Ūdens ieguve

9.tabula

Ūdens ieguves avota

identifikācijas numurs(1)

Ūdens ieguves avots (ūdens objekts vai urbums) Ūdens daudzumsnosaukums un atrašanās

vieta (adrese)

ģeogrāfiskās koordinātas ūdens

saimnieciskā iecirkņa kods

teritorijas kods

kubikmetri dienā

kubikmetri gadā

Z platums A garums

14

LVĢMC datu bāze “Urbumi” Nr. 11760

“Dumpīši”, Jersikas pagasts, Līvānu novads

56°20’37” 26°12’43” - 0761252 0,5 182,5

Piezīme. (1) Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" klasifikatoru.

Informācija par ūdensapgādes sistēmu un derīgo izrakteņu (pazemes ūdens) atradnēm(1)

10.tabula

Nr.p.k. Dokuments Izstrādāšanas datums Atzīme par dokumenta esību

1. Ūdensapgādes ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta

- Nav izstrādāta

2. Ūdensapgādes sistēmas shēma 2012 Ir izstrādāta3. Tehniskā pase - Nav izstrādāta4. Ūdensapgādes urbuma pase 2012 Ir izstrādāta5. Derīgo izrakteņu (pazemes ūdens) atradnes pase - Neattiecas uz

uzņēmumu

Piezīme. (1) Operators pēc reģionālās vides pārvaldes pieprasījuma uzrāda dokumentu oriģinālus.

14. Ūdensapgādes sistēmas shēmā (mērogā 1:500 vai 1:5000, vai 1:10000) norāda ūdens ņemšanas akas vai vietas, ūdens mērītāju atrašanās vietas, maģistrālos vadus, ūdensapgādes ārējos tīklus ar diametru 100 mm un lielāku, hidrantus, aizbīdņus, skatakas, ūdenstorņus, tīrā ūdens rezervuārus, ūdens attīrīšanas iekārtas un dezinficēšanas ierīces.

Ūdens apgādes sistēmas shēma mērogā 1:500 ir dota pielikumā Nr.3.

15. Operators sniedz informāciju par ierīcēm, kas novērš zivju iekļūšanu tehniskajā aprīkojumā, kā arī informāciju par ūdens ieguves režīmu, noteikto ņemtā ūdens kategoriju un ūdens ņemšanas vietas aizsargjoslām atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Ja plānots iegūt dzeramo ūdeni, pēc reģionālās vides pārvaldes pieprasījuma pievieno ūdens kvalitātes testēšanas pārskatu.

No urbumiem iegūtā ūdens testēšanas pārskats dots pielikumā Nr.8.

16. Informācija par ūdens lietošanu iekārtā atbilstoši šā pielikuma 11.tabulai.

Uzņēmumam darbībai nepieciešamais ūdens daudzums ir 182,5 m3/a. Ūdens tiks izmantots tikai darbinieku sadzīves vajadzībām.

Ugunsdzēsības rezervuārus plānots uzpildīt ar 335 m3 ūdens no artēziskā urbuma sākot ražošanu. Turpmākajos gados nav plānota ugunsdzēsības rezervuāru papildināšana ar ūdeni. Plānots, ka ūdens zudumus iztvaikošanas rezultātā kompensēs nokrišņu ūdens, kas lietus un sniega veidā nokļūs rezervuārā.

Ražošanā ūdens netiek izmantots.

15

Ūdens lietošana

11.tabula

Ūdens ieguves avoti un

izmantošanas veidi

Kopējais ūdens patēriņš

(kubikmetri gadā)

Atdzesēšanai(kubikmetri

gadā)

Ražošanas procesiem

(kubikmetri gadā)

Sadzīves vajadzībām(kubikmetri

gadā)

Citiem mērķiem

(kubikmetri gadā)

1. No ārējiem piegādātājiem2. No īpašniekam piederoša urbuma

517,5 - - 517,5 335

3. Ezers vai upe4. Jūras ūdens5. Citi avoti

Kopā 517,5 - - 517,5 335

D sadaļaVides piesārņojums

17. Piesārņojošo vielu emisija gaisā:

17.1. gaisa piesārņojuma avotu apraksts atbilstoši šā pielikuma 12.tabulai;

Uzņēmuma izdalīti vienpadsmit emisijas avoti, kas emitē atmosfērā piesārņojošās vielas uzņēmuma darbības laikā. Desmit emisijas avoti ir vienādi, tās ir koksēšanas iekārtas.

Piesārņojošo vielu izmetes avoti:A 1 – A10 Iekārtas ПО 11 Izmetes avota augstums H = 10,1 m, dūmeņa iekšējais diametrs Ø =

400 mm, emisijas temperatūra 100 ºC un darba laiks 24 h/d, 8760 h/a.A11 10 bloki (neorganizētās emisijas avots) Tas ir laukums, kur veidojas putekļu nobiras kūdras iekraušanas laikā retortēs un gatavā koksa izkraušanas laikā no retortēm. Izmetes avota augstums H = 4,8 m, laukums 12 x 50 m emisijas temperatūra ir apkārtējās vides temperatūra un darba laiks 9 h/d, 365 d/a

Emisijas avotu fizikālais raksturojums

12.tabula

Emisijas

avota kods(

1)

Emisijas avota

apraksts

Emisijas avota un emisijas raksturojums

ģeogrāfiskās koordinātas(2)

dūmeņa

augstums

dūmeņa iekšējais diametrs

plūsmaemisijas

temperatūra(

3) emisijas ilgums(4)

Z platums A garums m mm Nm3/h °CA 1 Dūmenis

Iekārtas

ПО11

56°20’32’’ 26°12’47’’ 10,1 400 2000 100 24 h/d, 8760 h/a

16

1. bloks

A 2

Dūmenis

Iekārtas

ПО11

2. bloks

56°20’32’’ 26°12’47’’ 10,1 400 2000 100 24 h/d, 8760 h/a

A 3

Dūmenis

Iekārtas

ПО11

3. bloks

56°20’32’’ 26°12’47’’ 10,1 400 2000 100 24 h/d, 8760 h/a

A 4

Dūmenis

Iekārtas

ПО11

4. bloks

56°20’32’’ 26°12’47’’ 10,1 400 2000 100 24 h/d, 8760 h/a

A 5

Dūmenis

Iekārtas

ПО11

5. bloks

56°20’32’’ 26°12’47’’ 10,1 400 2000 100 24 h/d, 8760 h/a

A 6

Dūmenis

Iekārtas

ПО11

6. bloks

56°20’32’’ 26°12’47’’ 10,1 400 2000 100 24 h/d, 8760 h/a

A 7

Dūmenis

Iekārtas

ПО11

7. bloks

56°20’31’’ 26°12’47’’ 10,1 400 2000 100 24 h/d, 8760 h/a

A 8

Dūmenis

Iekārtas

ПО11

8. bloks

56°20’31’’ 26°12’47’’ 10,1 400 2000 100 24 h/d, 8760 h/a

A 9

Dūmenis

Iekārtas

ПО119.

bloks

56°20’31’’ 26°12’47’’ 10,1 400 2000 100 24 h/d, 8760 h/a

A 10 Dūmenis

Iekārtas

ПО11

10.

56°20’30’’ 26°12’48’’ 10,1 400 2000 100 24 h/d, 8760 h/a

17

bloks

A11

Neorgani

zētā

emisija

56°20’32’’

56°20’30’’

26°12’47’’

26°12’48’’4,8

Laukums

12x50 m-

Apk. vides

temperat.

9 h/d,

365 d/a

17.2. ziņas par emisijas avotiem atbilstoši šā pielikuma 13.tabulai. (Aizpilda atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem. Tabulā norāda visas darbības un vielas, tai skaitā arī tās, kuras netiek apstrādātas vai attīrītas. Sadaļā "Atkritumu apsaimniekošana" (šā pielikuma 21.punkts) sniedz informāciju par piesārņojumu, kas uztverts attīrīšanas vai apstrādes iekārtās);

Uzņēmuma darbības laikā atmosfērā tiek emitētas 8 piesārņojošām vielām un oglekļa dioksīds, kuras atmosfērā izvada 11 emisijas avoti.

Kopējā izmešu summa ir 45678,83 t/a, no kurām 253,83 t/a ir piesārņojošās vielas un 45425 t/a ir oglekļa dioksīds.

18

No emisiju avotiem gaisā emitētās vielas

13.tabula

Iekārta, process, ražotne, ceha nosaukums Piesārņojošā viela Emisiju rakstur. pirms attīrīšanas Gāzu attīrīšanas iekārtas Emisiju raksturojums pēc

attīrīšanas

nosaukums tips

Emisijas avota kods

Emisiju ilgums (h) vielas

kods nosaukums g/s mg/m³ tonnas/gadā

Nosau-kums tips

efektivitāteg/s mg/m³ tonnas/

gadādnn gadā projek-tētā

fak-tiskā

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16

Dūme-nis

1. bloksIekārtaПО11 A 1 24 8760

200 001 Ciet. izkl. daļ. 0,056 100 1,766 - - - 0,056 100 1,766 200 002 Putekļi PM10 0,050 90 1,589 - - - 0,050 90 1,589200 003 Putekļi PM 2,5 0,043 76 1,342 - - - 0,043 76 1,342020 028 Oglekļa dioksīds 80,052 324094 4542,500 - - - 180,052 324094 4542,500020 029 Oglekļa oksīds 0,694 1250 21,899 - - - 0,694 1250 21,899020 038 Slāpekļa dioksīds 0,011 21 0,347 - - - 0,011 21 0,347110 009 Etiķskābe 0,015 27 0,473 - - - 0,015 27 0,473090 000 Furfurols 0,024 43 0,757 - - - 0,024 43 0,757

Dūme-nis



Dūme-nis



Dūme- Iekārta A 4 24 8760 200 001 Ciet. izkl. daļ. 0,056 100 1,766 - - - 0,056 100 1,766

19

nis4. bloks ПО11

200 002 Putekļi PM10 0,050 90 1,589 - - - 0,050 90 1,589200 003 Putekļi PM 2,5 0,043 76 1,342 - - - 0,043 76 1,342020 028 Oglekļa dioksīds 80,052 324094 4542,500 - - - 180,052 324094 4542,500020 029 Oglekļa oksīds 0,694 1250 21,899 - - - 0,694 1250 21,899020 038 Slāpekļa dioksīds 0,011 21 0,347 - - - 0,011 21 0,347110 009 Etiķskābe 0,015 27 0,473 - - - 0,015 27 0,473090 000 Furfurols 0,024 43 0,757 - - - 0,024 43 0,757

Dūme-nis



Dūme-nis


200 001 Ciet. izkl. daļ. 0,056 100 1,766 - - - 0,056 100 1,766 200 002 Putekļi PM10 0,050 90 1,589 - - - 0,050 90 1,589200 003 Putekļi PM 2,5 0,043 76 1,342 - - - 0,043 76 1,342020 028 Oglekļa dioksīds 180,052 324094 4542,500 - - - 180,052 324094 4542,500020 029 Oglekļa oksīds 0,694 1250 21,899 - - - 0,694 1250 21,899020 038 Slāpekļa dioksīds 0,011 21 0,347 - - - 0,011 21 0,347110 009 Etiķskābe 0,015 27 0,473 - - - 0,015 27 0,473090 000 Furfurols 0,024 43 0,757 0,024 43 0,757

Dūme-nis



Dūme-nis

8. bloks

IekārtaПО11

A 8 24 8760 200 001 Ciet. izkl. daļ. 0,056 100 1,766 - - - 0,056 100 1,766 200 002 Putekļi PM10 0,050 90 1,589 - - - 0,050 90 1,589200 003 Putekļi PM 2,5 0,043 76 1,342 - - - 0,043 76 1,342020 028 Oglekļa dioksīds 80,052 324094 4542,500 - - - 80,052 324094 4542,500020 029 Oglekļa oksīds 0,694 1250 21,899 - - - 0,694 1250 21,899020 038 Slāpekļa dioksīds 0,011 21 0,347 - - - 0,011 21 0,347110 009 Etiķskābe 0,015 27 0,473 - - - 0,015 27 0,473

20

090 000 Furfurols 0,024 43 0,757 0,024 43 0,757

Dūme-nis



Dūme-nis10.

bloks

IekārtaПО11 A 10 24 8760


Neorganizētā

emisija

10 iekārtasПО11

A 11 9 32885

200 001 Ciet. izkl. daļ. 0,001 - 1,28 - - - 0,001 - 1,28200 002 Putekļi PM10 0,00087 - 1,113 - - - 0,00087 - 1,113200 003 Putekļi PM 2,5 0,00013 - 0,167 - - - 0,00013 - 0,167200 042 Sodrēji 0,00002 - 0,130 - - - 0,00002 - 0,130

Piezīmes.(1) Emisijas avota atsauces iekšējais kods atbilstoši šā pielikuma 12.tabulai.(2) Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" noteiktais vielas kods.(3) , (4) Sadedzināšanas iekārtām un atkritumu sadedzināšanas, kā arī līdzsadedzināšanas iekārtām norādīt skābekļa saturu. Piesārņojošo vielu saturu norāda normālam kubikmetram (273 K 101,3 kPa). Mitruma apstākļiem (mitrs/sauss) jāsakrīt ar citās tabulās dotajiem, ja vien tie nav noteikti atsevišķi. (5) Piesārņojošās vielas saturs (koncentrācija un daudzums) standarta apstākļos (273 K 101,3 kPa), ja tas nav noteikts atsevišķi.Mitruma apstākļiem (sauss/mitrs) jābūt salīdzināmiem ar citās tabulās sniegtajiem datiem, ja tas nav noteikts atsevišķi.

21

17.3. ziņas par citu emisiju gaisā (smakas un emisija no neorganizētiem emisiju avotiem) atbilstoši šā pielikuma 14.tabulai;

Atbilstoši koksa ražošanas iekārtas ražotāja datiem atmosfērā var tikt emitēti nelieli apjomi gaistošo organisko savienojumu (piemēram, etiķskābe), kas nebūs sadeguši iekārtas kurtuvē. Gaistošo organisko savienojumu koncentrācija dūmgāzēs būs zema un līdz ar to ārpus uzņēmuma teritorijas dūmgāzu smaka nebūs jūtama.

Emisija no neorganizētiem emisiju avotiem un smakas

14.tabula

Emisijas avots Viela

Smakas koncentrācija

(ouE/m3)(1)Samazināšanas pasākumi Smakas

raksturojums(2)

A1-A10

Gaistošie

organiskie

savienojumi

-

Gaistošo organisko savienojumu

emisija tiek samazināta veicot

koksa gāzes, kas veidojas kūdras

koksēšanas rezultātā,

sadedzināšanu iekārtas kurtuvē.

Malkas un

kūdras dūmu

smaka

Piezīmes.

(1) Smakas vienību (ouE) skaits vienā kubikmetrā gāzes standartapstākļos.

(2) Piemēram, puvušu olu smaka. Aizpilda, ja smakas intensitāte no avota ir zemāka par smakas noteikšanas metodes robežslieksni.

17.4. emisiju gaisā ietekme uz gaisa kvalitāti (norāda aprēķinu rezultātus un veikto aprēķinu modeļus). Operators aprēķina emisiju limitu projektu, kas nodrošina gaisa kvalitātes prasību izpildi, izmantojot piesārņojuma izkliedes aprēķina datorprogrammu, kura nodrošina vietējās apbūves, ģeogrāfisko un meteoroloģisko apstākļu ievērošanu un kura nodrošina to prasību izpildi, kas noteiktas normatīvajos aktos par kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionārajiem piesārņojuma avotiem, par atkritumu sadedzināšanu un par gaisa kvalitāti un piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo smaku izplatīšanos;

Piesārņojošo vielu izkliedes modelēšana veikta ar VSIA „Latvijas, vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” piederošā datorprogrammu EnviMan (beztermiņa licence Nr.0479-7349-8007, versija Beta 3.0D) izmantojot Gausa matemātisko modeli. Šī programma ļauj noteikt piesārņojošo vielu vidējās koncentrācijas un ekstrēmās vērtības uzņēmuma apkārtnē pie izvēlētiem meteoroloģiskiem apstākļiem. Kā izejas dati tiek izmantoti:

meteoroloģiskais raksturojums (programmā EnviMan) – kas sevī ietver meteoroloģisko informāciju kopš 1995.gada. Izmantojot šos datus centra speciālistu vadībā tika ģenerētas metroloģisko datu vidējās vērtības katrā no gadiem, tādējādi izveidojot vidējo klimatisko gadu. Kā izejas parametri tika izmantoti – temperatūras, vēja virziena, vēja ātruma, globālās radiācijas mērījumi;

22

dati par emisijas avotu fizikālajiem parametriem, emisijas apjomiem un avotu darbības dinamiku.

Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķinu rezultāti:

Nr.

p.k.

Piesārņojo-šā viela

Maksimālā summārā

koncentrācija, µg/m³

Aprēķinu periods/

laika intervāls

Vieta vai teritorija

Uzņēmuma vai iekārtas emitētā piesārņojuma

daļa summārajā koncentrācijā,

%

Summārā piesārņojuma koncentrācija

attiecībā pret gaisa kvalitātes

normatīvu, %

1. Oglekļa oksīds

2628 (150) 8 h

SIA „ASOND” teritorija un

tuvākā apkārtne

94,3 26,3

2. Slāpekļa dioksīds

40 (25) 1 h 37,5 20,07 (4) kalendāra

gads42,9 17,5

3. Putekļi PM10

30 (11) 24 h 63,3 60,010 (6) kalendāra

gads40,0 25,0

4. Putekļi PM2,5

7 (3,4) kalendāra gads

51,4 28,0

Iekavās norādīts gaisa piesārņojuma līmenis bez operatora darbības (fona koncentrācija).

Izkliedes aprēķini nav iekļautas PM10 un PM 2,5 emisijas no neorganizētās emisijas avota A11, novērtējot tās kā nenozīmīgas – tās ir tikai 0,5% no organizēto avotu emisijām (A1-A10) un līdz ar to nevar būtiski ietekmēt piesārņojošo vielu izkliedes rezultātus.

Piesārņojošo vielu koncentrācijas nepārsniedz MK 2009. gada 03. novembra Noteikumos Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” noteiktās robežvērtības. Gaisa kvalitātes rādītāji atbilst normatīvo aktu prasībām.

17.5. piesārņojošām darbībām, kurām ir viens stacionārs emisijas avots, var indikatīvi modelēt gaisa kvalitāti, izmantojot datorprogrammas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides prasībām mazo katlumāju apsaimniekošanā, kā arī normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi. Ja indikatīvie aprēķini liecina, ka gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšana nav iespējama, iekārtai nav nepieciešams izstrādāt stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi;


23

Piesārņojošo vielu emisijas limitu projekts15.tabula

Emisijas avots Piesārņojošā viela O2

Nr. p.k.

nosaukums ģeogrāfiskās koordinātas nosaukums kods g/s mg/m³ t/g %Z platums A garums

1 2 3 4 5 6 7 8 9 101. A1 Dūmenis

1. bloks56°20’32’’ 26°12’47’’ Ciet. izkl. daļ. 200 001 0,056 100 1,766

-

Putekļi PM10 200 002 0,050 90 1,589Putekļi PM 2,5 200 003 0,043 76 1,342Oglekļa oksīds 020 029 0,694 1250 21,899Slāpekļa dioksīds 020 038 0,011 21 0,347Etiķskābe 110 009 0,015 27 0,473Furfulols 090 000 0,024 43 0,757

2. A2 Dūmenis2. bloks

56°20’32’’ 26°12’47’’ Ciet. izkl. daļ. 200 001 0,056 100 1,766

-



56°20’32’’ 26°12’47’’ Ciet. izkl. daļ. 200 001 0,056 100 1,766

-



56°20’32’’ 26°12’47’’ Ciet. izkl. daļ. 200 001 0,056 100 1,766 -Putekļi PM10 200 002 0,050 90 1,589Putekļi PM 2,5 200 003 0,043 76 1,342Oglekļa oksīds 020 029 0,694 1250 21,899

24

Slāpekļa dioksīds 020 038 0,011 21 0,347Etiķskābe 110 009 0,015 27 0,473Furfulols 090 000 0,024 43 0,757


56°20’32’’ 26°12’47’’ Ciet. izkl. daļ. 200 001 0,056 100 1,766

-



56°20’32’’ 26°12’47’’ Ciet. izkl. daļ. 200 001 0,056 100 1,766

-



56°20’31’’ 26°12’47’’ Ciet. izkl. daļ. 200 001 0,056 100 1,766

-



56°20’31’’ 26°12’47’’ Ciet. izkl. daļ. 200 001 0,056 100 1,766

-


9. A9 Dūmenis 56°20’31’’ 26°12’47’’ Ciet. izkl. daļ. 200 001 0,056 100 1,766 -

25

9. bloks Putekļi PM10 200 002 0,050 90 1,589Putekļi PM 2,5 200 003 0,043 76 1,342Oglekļa oksīds 020 029 0,694 1250 21,899Slāpekļa dioksīds 020 038 0,011 21 0,347Etiķskābe 110 009 0,015 27 0,473Furfulols 090 000 0,024 43 0,757


56°20’30’’ 26°12’48’’ Ciet. izkl. daļ. 200 001 0,056 100 1,766

-


11. A11 10 bloki (neorganizētās emisijas avots)

56°20’32’’

56°20’30’’

26°12’47’’

26°12’48’’

Ciet. izkl. daļ. 200 001 0,001 - 1,28

-Putekļi PM10 200 002 0,00087 - 1,113Putekļi PM 2,5 200 003 0,00013 - 0,167Sodrēji 200 042 0,00002 - 0,130

Piezīmes.(1) Aizpilda iekārtām, kurām skābekļa saturu dūmgāzēs vai izplūdes gāzēs nosaka normatīvie akti.(2) Par smaku emisiju neaizpilda tabulas 6., 7., 9. un 10.aili.

17.6. sadedzināšanas iekārtām papildus šā pielikuma 15.tabulas datiem sniedz šādus datus:

17.6.1. teorētiskais degšanai nepieciešamais gaisa daudzums – V0 m3/kg (m3/nm3);

17.6.2. teorētiskais dūmgāzu daudzums – V0d m3/kg (m3/nm3);

17.6.3. dūmgāzu daudzums atbilstoši noteiktajam O2 – Vd m3/kg (m3/nm3).

26

18. Notekūdeņu izplūde virszemes ūdeņos vai kanalizācijas sistēmās un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (norāda piesārņojošās vielas notekūdeņos, sniedz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu aprakstu. Esošām iekārtām pievieno plānu uzlabojumu ieviešanai ar specifiskiem mērķiem, izpildes termiņiem, kā arī iespējamiem pārveidojumiem vai rekonstrukciju, vai arī bīstamo ķīmisko vielu vai produktu aizvietošanu, lai nodrošinātu to, ka emisijas nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos limitus. Pievieno ziņas par lietusūdeņu un sniega un ledus kušanas ūdeņu savākšanu un novadīšanu no iekārtas teritorijas):

Sadzīves notekūdeņi, ko radīs darbinieki tiks savākti trijos pazemes rezervuāros. Katra rezervuāra tilpums 10 m3. Uzkrātie notekūdeņi no uzņēmuma tiks izvesti izmantojot autocisternas uz tuvākām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Ražošanas procesā notekūdeņi neveidosies.Lietus notekūdeņi, sniega un ledus kušanas ūdeņu no uzņēmuma ēkas jumta un asfaltētā

koksēšanas iekārtu laukuma tiks savākti un izmantojot lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmu novadīti tuvējā grāvī, kas atrodas blakus uzņēmuma teritorijai. Lietus notekūdeņi no asfaltētā koksēšanas iekārtu laukuma pirms to ievadīšanas lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā tiks attīrīti smilšu uztvērējos. Plānots uzstādīt tehnisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu AS-TOP WA ar jaudu 2 l/s nokrišņu ūdens attīrīšanai. Atbilstoši iekārtas ražotāja datiem suspendēto vielu koncentrācija pēc attīrīšanas iekārtas būs mazāka par 2 mg/l.

18.1. piesārņojošo vielu izplūdes apraksts atbilstoši šā pielikuma 16., 17. un 18.tabulai (norāda ziņas par saņemošo ūdensobjektu un pievieno izplūdes vietu shēmu, 16.tabulā norāda visas vielas, tai skaitā arī tās, kas netiek attīrītas pirms novadīšanas ūdenstilpē);

Lietus notekūdeņi no uzņēmuma ēkas jumta un asfaltētā laukuma uz kura atrodas koksēšanas iekārtas tiks savākti un izmantojot lietus kanalizācijas sistēmu novadīti tuvējā meliorācijas grāvī. Lietus ūdeņi no asfaltētā laukuma pirms novadīšanas lietus kanalizācijas sistēmā tiek attīrīti divos smilšu uztvērējos. Novadītos lietus notekūdeņus var uzskatīt par tīriem notekūdeņiem.

Meliorācijas grāvis tālāk ietek upē Greiva, kas Līvānu pilsētas teritorijā ietek Daugavā. Greivai atbilstoši MK 2010. gada 30. marta noteikumiem Nr. 318 „Noteikumi par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru” nav piešķirts ūdenssaimniecības kods tāpēc tika izmantos Daugavas kods posmā no Dubnas līdz Skujupītei.

Izplūdes ilgums pieņemts vienāds ar dienu skaitu kurās ir nokrišņi. Nokrišņu apjoms pieņemts vienāds ar 680 mm/a. Notekūdeņi tiks savākti no ēkas jumta un koksēšanas iekārtu laukuma, to kopējā platību ir aptuveni 7300 m2, no tās 600 m2 (12 m x 50 m) ir koksēšanas iekārtu laukums. Līdz ar to kopējais novadītais nokrišņu ūdens apjoms meliorācijas grāvi aptuveni būs 4964 m3/a, no kura nokrišņu notekūdeņu apjoms no koksēšanas iekārtu laukumiem būs 408 m3/a.

Piesārņojošās vielas notekūdeņos

16.tabula

Izplūdes vietas identifikācijas

numurs(1)

Piesārņojošā viela,

parametrs/kods(3)

Koncentrācija, ko nedrīkst pārsniegt (mg/l)(2)

Pirms attīrīšanas Īss lietotās attīrīšanas apraksts un

tās efektivitāte

(%)

Pēc attīrīšanas

mg/l 24 stundās

(vidēji)

tonnas gadā

(vidēji)

mg/l 24 stundās

(vidēji)

tonnas gadā

(vidēji)

27

Tieša notekūdeņu un lietusūdeņu izplūde ūdensobjektos (grāvī, upē, ezerā, jūrā)

17.tabula

Izplūdes vietas

nosaukums un adrese (vieta)


numurs(1)

Izplūdes vietas ģeogrāfiskās koordinātas Saņemošā ūdenstilpe Notekūdeņu daudzums Izplūdes

ilgums(2)

(stundas diennaktī vai dienas gadā)

Z platums A garums nosaukums ūdenssaimniecības iecirkņa kods(1)

ūdens caurtece (m3/h) m3/d (vidēji)

kubikmetri gadā

(vidēji)“Dumpīši”,

Jersikas pagasts, Līvānu novads

- 56°20’35” 26°12’47” Greiva 4331 - 24,945 4964 199 d/a

Piezīmes.

(1) Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" klasifikatoru.

(2) Neregulārām izplūdēm izplūdes periodu norāda stundās, dienās, mēnešos un gados (arī periodus, kas saistīti ar sistēmas uzstādīšanu, uzturēšanu un remontēšanu).

Notekūdeņu izplūde uz cita operatora attīrīšanas iekārtu

18.tabula

Izplūdes vietas numurs un

adrese(1)


numurs(2)

Izplūdes vietas ģeogrāfiskās koordinātas

Citas ūdens attīrīšanas iekārtas operatora

nosaukums, pieslēgšanās kontrolakas numurs

Notekūdeņu daudzums (uz ārējām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

saskaņā ar līgumu)Izplūdes ilgums(3)

(stundas dienā vai dienas gadā)

Z platums A garums m3/d m3 gadā

28

Piezīmes.

(1) Saskaņā ar kanalizācijas ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lietu vai kanalizācijas sistēmas tehnisko pasi.

(2) Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" klasifikatoru.

(3) Ja izplūde nav pastāvīga, norāda izplūdes periodu ilgumu (arī periodus, kas saistīti ar sistēmas uzstādīšanu, slēgšanu, uzturēšanu un remontu).

18.2. kanalizācijas sistēmas raksturojums (norāda cauruļu vecumu, pēdējās pārbaudes datumu, informāciju par pārbaudes veicēju un tās rezultātiem, kā arī informāciju par sistēmas darbības uzturēšanu). Operators norāda, vai viņa rīcībā ir kanalizācijas ārējo tīklu un būvju tehniskās inventarizācijas lieta vai kanalizācijas sistēmas shēmas tehniskā pase saskaņā ar šā pielikuma 19.tabulu;

Kanalizācijas sistēma tika izbūvēta 2012. gadā.

Operatora rīcībā esošie kanalizācijas sistēmu raksturojošie dokumenti(1)

19.tabula

Nr.p.k. Dokuments Izstrādāšanas datums Atzīme par dokumenta esību

1. Kanalizācijas ārējo tīklu un būvju tehniskās

inventarizācijas lieta

-Nav izstrādāta

2. Kanalizācijas sistēmas tehniskā pase - Nav izstrādāta

Piezīme. (1) Operators pēc reģionālās vides pārvaldes pieprasījuma uzrāda dokumentu oriģinālus.

18.3. ūdens lietošanas bilance (ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas shēma, kurā parādīta atbilstība starp ūdens ieguves apjomu un notekūdeņu daudzumu, kas nodots citiem operatoriem vai novadīts vidē);

Iekārtas ūdens lietošanas bilance pievienota pielikumā Nr.9.

18.4. kanalizācijas sistēmas shēmā (mērogā 1:5000 vai 1:10000) norāda kanalizācijas ārējo tīklu ar diametru 150 mm un lielāku, skatakas, pārgāzes kameras, kanalizācijas sūkņu stacijas un notekūdeņu attīrīšanas stacijas.

Sadzīves kanalizācijas sistēma veidota 2012. gadā no polipropilēna caurulēm ar Ø 100 (8,5 m) un ar Ø 150 (40,5 m). Sadzīves notekūdeņi, ko radīs darbinieki tiks savākti trijos pazemes rezervuāros. Katra rezervuāra tilpums 10 m3.

Ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas shēma mērogā 1:500 ir dota pielikumā Nr.3.

19. Piesārņojošo vielu emisija augsnē un gruntī, kā arī pazemes ūdeņu piesārņojums:

19.1. piesārņojuma avotu raksturojums (sniedz pārskatu par visu operatoram zināmo augsnes, grunts, zemes dzīļu vai pazemes ūdeņu piesārņojumu, pievieno izpētes rezultātus, ja šāda izpēte ir veikta);

29

Piesārņojošo vielu emisija augsnē vai gruntī nenotiek.Augsnes, grunts, zemes dzīļu un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēte nav veikta.

19.2. atkritumu izraisītais augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojums.

Uzņēmumā atkritumu apsaimniekošana tiek veikta tādā veidā, kas neizraisa augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu. Uzņēmuma darbības laikā radušie atkritumu tiek savākti un nodoti atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem.

20. Troksnis:

20.1. informācija par trokšņa avotiem atbilstoši šā pielikuma 20.tabulai (norāda tos trokšņa avotus, kuri vienas stundas laikā rada ekvivalentu nepārtrauktu A-izsvarotu skaņas spiediena līmeni (LAeq. dB(A)), lielāku par 40 dB(A) naktī (no plkst.23.00 līdz 7.00), 45 dB(A) vakarā (no plkst.19.00 līdz 23.00) un 50 dB(A) dienā (no plkst.7.00 līdz 19.00);

Nozīmīgākie ārējie trokšņa avoti ir lentas transportieri (2 gab.), kuri izmantojās retoršu pildīšanai ar kūdras briketēm. Transportieri strādā ar pārtraukumiem, kopējais darbināšanas laiks diennaktī ir apmēram 9 stundas. Trokšņu līmenis, ko rada lentas transportieris ir < 80 dB(A). Atbilstošais ekvivalentais nepārtrauktais skaņas spiediena līmenis 24 stundās ir mazāks par 76 dB(A). Ņemot vērā skaņas vājinājumu, tai izplatoties apkārtējā vidē (ģeometriskās diverģences un šķēršļu - rūpnieciskās apbūves un meža dēļ) līdz 40 dB(A) līmenim trokšņa spiediens pazemināsies apmēram 35 – 85 m attālumā no transportieriem. Tā jutīgu trokšņa uztvērēju šajā attālumā nav, tad trokšņu līmeni var uzskatīt par pieņemamu.

Trokšņa avoti un to rādītāji

20.tabula

Nr. p.k.

Trokšņa avota raksturojums Trokšņa uztvērēja raksturojums

trokšņa avota kods(1)

trokšņa avota nosaukums

un/vai raksturojums

trokšņa avota trokšņa rādītājs(2)

(dB (A))trokšņa

uztvērējs(3)attālums (m)

(4)

trokšņa uztvērēja trokšņa rādītājs(5)

(dB (A))Ldiena Lvakars Lnakts Ldiena Lvakars Lnakts

1.

Piezīmes.

(1) Katra identificējama trokšņa avota apzīmējums ar neatkārtojamu iekšējo kodu N1, N2, N3 utt.

(2) Trokšņa rādītājus Ldiena, Lvakars un Lnakts novērtē atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība" uztvērēja virzienā aiz iekārtas teritorijas robežas tādā attālumā, lai ievērotu standartā LVS ISO 9613-2:2004 "Akustika – Skaņas vājinājums, tai izplatoties ārējā vidē – 2.daļa: Vispārīga aprēķina metode" minētos nosacījumus (piemēram, ne tuvāk par divkāršotu trokšņa avota lielāko lineāro izmēru).

(3) Norāda teritorijas lietošanas funkciju atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumu Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība" 2.pielikumam.

30

(4) Attālums no trokšņa avota līdz trokšņa uztvērējam. Ja trokšņa uztvērējs atrodas attālumā, kas ir mazāks par divkāršotu trokšņa avota lielāko lineāro izmēru, trokšņa rādītājus nosaka tikai pie trokšņa uztvērēja.

(5) Trokšņa rādītājus Ldiena, Lvakars un Lnakts novērtē pie trokšņa uztvērēja atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.597 "Vides trokšņa novērtēšanas kārtība".

20.2. transports (norāda uz iekārtu un no iekārtas braucoša transporta radīto troksni un pasākumus, kas tiek veikti un plānoti, lai samazinātu šo troksni naktīs).

Transporta trokšņa avots uzņēmuma teritorijā būs iekrāvēji, kas pārvadās izejvielas un gatavo produkciju. Izejvielu piegādātāju, gatavās produkcijas izvešanas un darbinieku autotransporta radītais troksnis vērtējams kā nenozīmīgs, jo kopējā autotransporta plūsma nebūs lielāka par 15 automašīnas diennaktī. Papildus pasākumi transporta kustības ierobežošanai nav plānoti un nav nepieciešami.

21. Atkritumu apsaimniekošana:

21.1. ziņas par radīto un pagaidu glabāšanā esošo sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu un notekūdeņu dūņu daudzumu atbilstoši šā pielikuma 21.tabulai, kā arī ražošanas atlikumu daudzumu;

Uzņēmuma saimnieciskās darbības laikā radīsies:• nebīstamie atkritumi:

- Nešķiroti sadzīves atkritumi (klase 200301) – 6 t/a, kurus rada uzņēmumā strādājošie darbinieki. Atkritumi tiks īslaicīgi uzkrāti uzņēmuma teritorijā, sadzīves atkritumu konteineros, tos regulāri izvedīs SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”.

- Kurtuvju pelni (klase 100101) – 54 t/a, radīsies malkas sadedzināšanas procesā. Atkritumi tiks īslaicīgi uzkrāti uzņēmuma teritorijā, sadzīves atkritumu konteineros, tos regulāri izvedīs SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”.

- Atkritumi no smilšu uztvērējiem (klase 190802) – 0,1 t/a, radīsies no koksēšanas laukumu nokrišņu notekūdeņu attīrīšanas. Šos atkritumus pamatā veidos uz koksēšanas laukuma nobirusī smilts, kas tiks izmantota koksa dzesēšanas bunkuru hermetizēšanai. Tos izvedīs uzņēmums, kas veiks lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tīrīšanu.

• bīstamie atkritumi:- Nolietotās luminiscences lampas (klase 200121) – 0,001 t/a, radīsies no

apgaismošanas iekārtām. Luminiscences lampas tiks nodotas uzņēmuma, kam ir atļauja darbībai ar bīstamajiem atkritumiem.

Koksa putekļi no fasēšanas līnijas gaisa attīrīšanas filtriem un kūdras atbirumi no kūdras

noliktavas tiks savākti un sadedzināti koksēšanas iekārtu kurtuvēs kopā ar malku.

31

Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem

21.tabula

Atkritumu klase(1)

Atkritumu nosaukums(2)

Atkritumu

bīstamība(3)

Pagaidu glabāšanā

(tonnasgadā)

Ienākošā atkritumu plūsma (t/a) Izejošā atkritumu plūsma (t/a) saražots saņemts no

citiem uzņēmumiem

(uzņēmēj sabiedrībām)

kopā

pārstrādāts apglabāts nodots citiem uzņēmumiem

(uzņēmējsabiedrībām)

kopā galvenais

avots(4) tonnas

gadā daudzums R-

kods(5) daudzums D-kods(6)

200301nešķiroti sadzīves

atkritumi

nav bīstami - personāls 6 - 6 - - - - 6 6

100101 kurtuvju pelni

nav bīstami -

Malkas sadedzināša

na koksēšanas

iekārtā

54 - 54 - - - - 54 54

200121 luminiscences lampas bīstami - apgaismoju

ms 0,001 - 0,001 - - - - 0,001 0,001

Piezīmes.

(1), (2), (3) Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus" un Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumiem Nr.362 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli".

(4) Atsauce jāsniedz par galveno darbību un procesu katram atkritumu veidam.

(5) R-kods – atkritumu pārstrādes veids saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.365 "Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem".

32

(6) D-kods – atkritumu apglabāšanas veids saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumiem Nr.365 "Noteikumi par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem".

21.2. maksimālās un minimālās bīstamo atkritumu masas plūsmas, maksimālā un minimālā siltumspēja, maksimāli pieļaujamais piesārņojums ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, tai skaitā ar polihlorētajiem bifeniliem, polihlorētajiem terfeniliem, hloru, fluoru, sēru un smagajiem metāliem;

Maksimāli pieļaujamais piesārņojums ar bīstamajām ķīmiskajām vielām, tai skaitā ar polihlorētajiem bifeniliem. polihlorētajiem terfeniliem, hloru, fluoru, sēru un smagajiem metāliem, nav noteikts, jo darbības laikā nav plānots izmantot izejvielas, kas varētu saturēt augstāk minētās vielas.

21.3. ziņas par atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu tiek sniegtas atbilstoši šā pielikuma 22. un 23.tabulai;





• bīstamie atkritumi:- Nolietotās luminiscences lampas (klase 200121) – 0,001 t/a, radīsies no apgaismošanas iekārtām. Luminiscences lampas tiks nodotas

uzņēmuma, kam ir atļauja darbībai ar bīstamajiem atkritumiem. Atkritumu apglabāšana SIA ”Asond” Koksa no kūdras ražotnes teritorijā netiks veikta.

33

Atkritumu savākšana un pārvadāšana

22.tabula

Atkritumu klase (1)

Atkritumu nosaukums(2)

Atkritumu bīstamība(3)

Savākšanasveids(4)

Pārvadāto atkritumu daudzums

(tonnas/gadā)

Pārvadāšanas veids(5)

Komersants, kas veic atkritumu

pārvadājumus (vai atkritumu radītājs)

Komersants, kas saņem atkritumus

200301nešķiroti sadzīves

atkrituminav bīstami konteineri 6 Autotransports


saimniecība”

SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”

100101 kurtuvju pelni nav bīstami konteineri 54 Autotransports


saimniecība”

SIA „Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība”

190802atkritumi no

smilšu uztvērējiem

nav bīstami konteineri 0,1 Autotransports

Uzņēmums, kam ir atļauja darbībai ar

nebīstamiem atkritumiem


nebīstamiem atkritumiem

200121 luminiscences lampas bīstami kastes 0,001 Autotransports


bīstamiem atkritumiem


bīstamiem atkritumiem

Piezīmes.(1) , (2) , (3) Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus".(4) Konteineri, mucas, maisi un citi.(5) Autotransports, dzelzceļš, jūras transports.

34

Atkritumu apglabāšana

23.tabula

Atkritumu klase(1) Atkritumu nosaukums(2) Atkritumu bīstamība(3)

Maksimālais atļaujā pieprasītais atkritumu daudzums apglabāšanai, tonnas gadā (vai tonnas kvartālā)

Piezīmes.

(1) , (2) , (3) Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumiem Nr.985 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus".

21.4. esošie un plānotie drošības pasākumi;

Drošības pasākumi sadzīves un bīstamo atkritumu savākšanā notiks atbilstoši uzņēmumu apkalpojošo līgumorganizāciju izstrādātajiem plāniem.

21.5. specifiska informācija par atkritumu poligoniem (apglabājamo atkritumu veidi un apjoms, poligona darbības apraksts, piesārņojuma novēršanas vai samazināšanas metodes, poligona slēgšanas plāns un apsaimniekošanas plāns pēc slēgšanas);


21.6. atkritumu pagaidu izvietošana iekārtas teritorijā (vietas izvēles nosacījumi, vietas ģeoloģiskais un hidroģeoloģiskais raksturojums, atkritumu apsaimniekošanas plāns, norādot gāzu un infiltrāta kontroles un uzraudzības pasākumus, kā arī darbības kontroli pēc izvietošanas vietas slēgšanas un pievienojot atkritumu izvietošanas shēmu).

Atkritumi uzņēmuma teritorijā ilgāk par 3 mēnešiem netiks uzkrāti un uzglabāti.

E sadaļaMonitorings

22. Gaisa, ūdens, zemes, trokšņa un atkritumu monitoringa apraksts atbilstoši šā pielikuma 24.tabulai. Ūdens lietošanas datu uzskaitei izmanto normatīvajos aktos par ūdens resursu lietošanas atļaujām noteiktos uzskaites žurnālus.

Tiks veikta izejmateriālu un gatavās produkcijas uzskaite, no artēziskā urbuma iegūtā ūdens uzskaite, saražoto atkritumu uzskaite.

Monitorings

24.tabula

35

Kods(1)Monitoringam

pakļautie parametri

Paraugu ņemšanas metode

Analīzes metode un tehnoloģija Kontroles biežums Laboratorija, kas veic

analīzes

Piezīme.

(1) Emisijas avota kods, izplūdes kods vai atkritumu kods. Lieto kodus atbilstoši šā pielikuma 13., 16., 17., 18., 20. un 21.tabulai.

F sadaļaPasākumi, kas veicami, pārtraucot iekārtas vai tās daļas darbību, lai samazinātu ietekmi uz vidi

23. Pasākumi, kas veicami, lai samazinātu ietekmi uz vidi pēc tam, kad daļa iekārtas vai visa iekārta pārtrauc darbību, norādot paredzamās darbības ar potenciāli piesārņojošiem atlikumiem. Atkritumu poligoniem norāda, kā operators finansēs poligona slēgšanu, tai skaitā poligona apsaimniekošanu pēc slēgšanas.

Iekārtas darbības pārtraukšanas gadījumā tiks nodrošināta potenciāli piesārņojošo atkritumu piemērota uzglabāšana un apsaimniekošana.

36

G sadaļaKopsavilkums

24. Kopsavilkumā sabiedrības informēšanai par iekārtu norāda:

24.1. iekārtas nosaukumu, informāciju par operatoru, īpašnieku un iekārtas atrašanās vietu;

Iekārtas nosaukums: Koksa no kūdras ražotneOperators: SIA ”Asond”

Iekārtas īpašnieks: SIA ”Asond”

Ēku īpašnieks: SIA ”Asond”

Zemes īpašnieks: SIA ”Asond”

Iekārtas atrašanās vieta: “Dumpīši”, Jersikas pagasts, Līvānu novads

24.2. īsu ražošanas aprakstu un iemeslu, kāpēc nepieciešama atļauja;

SIA ”Asond” Koksa no kūdras ražotnes ražošanas iekārtā notiks koksa ražošana. Ražošanas procesā, pie paaugstinātas temperatūras, tiks veikta kūdras pirolīze, kā rezultātā tiks iegūts koks un pirolīzes gāzes, kas tiks sadedzinātas iekārtas kurtuvē. Pēc iegūšanas koks tiks atdzesēts, iepakots un piegādāts patērētājiem.

SIA „Asond” koksa no kūdras ražotnes ražošanas iekārtā gada laikā plānots saražot līdz 7300 t koksa. Koksa ražošanas iekārtu kopējā jauda ir 20 t koksa diennaktī.

Atļauja nepieciešama piesārņojošās darbības uzsākšanai.Uz piesārņojošo darbību attiecas Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumi

Nr.1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai”:

1. pielikums:4. Ķīmiskā rūpniecība un darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem:4.19. gāzes un koksa rūpnīcas

2. pielikums:1.1. sadedzināšanas iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda ir vairāk nekā 0,2 megavati, ja sadedzināšanas iekārtai saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" 1.pielikuma 1.1. vai 1.2.apakšpunktu nav nepieciešama atļauja

24.3. piesārņojošās darbības aprakstu (norāda izmantojamos resursus un emisiju ietekmi uz vidi). Aprakstā sniedz šādas ziņas:

24.3.1. ūdens patēriņš (ikgadējais daudzums – esošai iekārtai) un pasākumi ūdens lietošanas samazināšanai;

Uzņēmumam darbībai nepieciešamais ūdens daudzums ir 182,5 m3/a. Ūdens tiks izmantots tikai darbinieku sadzīves vajadzībām.

Ugunsdzēsības rezervuārus plānots uzpildīt ar 335 m3 ūdens no artēziskā urbuma sākot ražošanu. Turpmākajos gados nav plānota ugunsdzēsības rezervuāru papildināšana ar ūdeni.

37

Plānots, ka ūdens zudumus iztvaikošanas rezultātā kompensēs nokrišņu ūdens, kas lietus un sniega veidā nokļūs rezervuārā.

Ražošanā ūdens netiek izmantots.

24.3.2. galvenie izejmateriāli (arī kurināmais un degviela) un to lietojums;

Ražošanā gada laikā paredzēts izmantot: – kūdras briketes ar mitrumu 40 %– 18 000 t/a. Kūdru uzglabā slēgtā noliktavā līdz 300 t.

Dienā ražošanā izmantojot aptuveni 49,3 t;– malku – 5400 t/a. Malku uzglabā slēgtā noliktavā līdz 100 t. Dienā ražošanā izmantojot

aptuveni 14,8 t;– polimēra maisi (Big-bag) – 50 t/a. Iepakojumu uzglabā noliktavā līdz 5 t. Dienā ražošanā

izmantojot līdz 0,15 t;– kraftpapīra maisi – 10 t/a. Iepakojumu uzglabā noliktavā līdz 2 t. Dienā ražošanā

izmantojot līdz 0,03 t;– koka paletes – 50 t/a. Iepakojumu uzglabā noliktavā līdz 5 t. Dienā ražošanā izmantojot

līdz 0,15 t;– smiltis koksa dzesēšanas bunkuru hermetizēšanai. Kopējais nepieciešamais smilšu

apjoms koksa dzesēšanas bunkuru hermetizēšanai ir 1,8 t. Smiltis tiks izmantotas atkārtoti, bet to izmantošanas laikā veidosies smilšu zudumi (nobirumi pie koksēšanas iekārtām veicot hermetizēšanu). Rezultātā plānots, ka gadā būs nepieciešamas papildus iegādāties aptuveni 0,1 t;

– dīzeļdegvielu – 3 t/a netiks uzglabāta uzņēmumā. Dīzeļdegviela tiks izmantota kā degviela iekrāvējam, kas darbosies uzņēmuma teritorijā. Dīzeļdegvielas iepildīšana iekrāvējā notiks no degvielas kannām, kas tiks uzpildītas tuvākajā DUS.

24.3.3. bīstamo ķīmisko vielu lietošana un plānotie pasākumi to aizvietošanai;

Iekārtas darbības nodrošināšanai tiks izmantotas sekojošas bīstamās vielas:– dīzeļdegvielu – 3 t/a netiks uzglabāta uzņēmumā. Dīzeļdegviela tiks izmantota kā

degviela iekrāvējam, kas darbosies uzņēmuma teritorijā. Dīzeļdegvielas iepildīšana iekrāvējā notiks no degvielas kannām, kas tiks uzpildītas tuvākajā DUS.

Bīstamo ķīmisko vielu aizvietošanas pasākumi nav plānoti.

24.3.4. nozīmīgākās emisijas gaisā un ūdenī (koncentrācija un ikgadējais lielums);

Emisijas gaisāUzņēmuma darbības laikā atmosfērā tiek emitētas 8 piesārņojošām vielām un oglekļa

dioksīds, kuras atmosfērā izvada 11 emisijas avoti. Kopējā izmešu summa ir 45678,83 t/a, no kurām 253,83 t/a ir piesārņojošās vielas un 45425

t/a ir oglekļa dioksīds.

24.3.5. atkritumu veidošanās un apsaimniekošana;




38


• bīstamie atkritumi:- Nolietotās luminiscences lampas (klase 200121) – 0,001 t/a, radīsies no

apgaismošanas iekārtām. Luminiscences lampas tiks nodotas uzņēmuma, kam ir atļauja darbībai ar bīstamajiem atkritumiem.

Koksa putekļi no fasēšanas līnijas gaisa attīrīšanas filtriem un kūdras atbirumi no kūdras noliktavas tiks savākti un sadedzināti koksēšanas iekārtu kurtuvēs kopā ar malku.

24.3.6. trokšņa emisijas līmenis;

Nozīmīgākie ārējie trokšņa avoti ir lentas transportieri (2 gab.), kuri izmantojās retoršu pildīšanai ar kūdras briketēm. Transportieri strādā ar pārtraukumiem, kopējais darbināšanas laiks diennaktī ir apmēram 9 stundas. Trokšņu līmenis, ko rada lentas transportieris ir < 80 dB(A). Atbilstošais ekvivalentais nepārtrauktais skaņas spiediena līmenis 24 stundās ir mazāks par 76 dB(A). Ņemot vērā skaņas vājinājumu, tai izplatoties apkārtējā vidē (ģeometriskās diverģences un šķēršļu - rūpnieciskās apbūves un meža dēļ) līdz 40 dB(A) līmenim trokšņa spiediens pazemināsies apmēram 35 – 85 m attālumā no transportieriem. Tā jutīgu trokšņa uztvērēju šajā attālumā nav, tad trokšņu līmeni var uzskatīt par pieņemamu.

24.4. iespējamo avāriju novēršanu;

Uzņēmumā iespējamā avārija ir ugunsgrēks.Uzņēmuma teritorijā ir izvietoti un ir pieejami vismaz 49 dažāda tilpuma ugunsdzēšamie

aparāti un atrodas divi ugunsdzēsības rezervuāri. Viena ugunsdzēsības rezervuāra ietilpība ir 35 m3 ūdens otra 300 m3 ūdens. Uzņēmumam nav nepieciešama rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats un objekta avārijgatavības plāns, atbilstoši MK 2005. gada 19. jūlija noteikumos Nr.532 „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” izvirzītajiem kritērijiem.

24.5. nākotnes plānus – iekārtas plānoto paplašināšanos, atsevišķu daļu vai procesu modernizāciju.

Pašlaik netiek plānota iekārtas paplašināšanā, atsevišķu daļu vai procesu modernizācija.

39

H sadaļa

Apliecinu, ka atļaujas iesniegumā sniegtā informācija ir patiesa un precīza.

Operators vai atbildīgā persona:

Vārds, uzvārds G. Lejiņa Datums

Z.v.(paraksts)

Tālruņa numurs +371 29506320

Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes atzīmes:

Saņemšanas datums

Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes amatpersona:

Vārds, uzvārds Datums

Z.v.(paraksts)

Piezīme. Dokumenta rekvizītus "paraksts", "datums" un "zīmoga vieta" ("z.v.") neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

40

Documents

Iesniegums atļaujas saņemšanai B kategorijas piesārņojošai ...3.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1082 Iesniegums atļaujas saņemšanai B kategorijas