marts 2012

Cik saņem virslīgas spēlētāji

Kad Jelgava spēlēs eirokausos?

FK JE

LGAV

A

Bez«gazprom»naudas«dinamo»

BūtuJāliKvidē

tiekamies stadionā!

Izbaudi Jelgavas garšu!

Šos ēdienus var nobaudīt:bistro «Silva» Driksas ielā 9, Jelgavā; ģimenes restorānā «Hercogs» K.Barona ielā 3, Jelgavā; kafejnīcā «Tami-Tami»

Lielajā ielā 19a, Jelgavā; kafejnīcā «Zemnieka cienasts» «Līčos», Staļģenē, Jelgavas novadā.

Jelgavai ir savi īpašie ēdieni, kas to baudītājiem atgādina par kādreiz varenās Kurzemes hercogistes galvaspilsētas vēsturi.

Šarlotes skūpsts

ir olu-biezpiena krēma un divu veidu sulas želejas uzpūteņu kārtojums, kurā deserta maigā garša tiek atsvaidzināta ar augļu-ogu biezeņa mērci. Desertu dekorē ar svaigām ogām.

Hercoga bura ir pamatēdiens, kas gatavots no krāsnī ceptas īpaši marinētas cūkgaļas, kuru pasniedz ar karamelizētiem skābētiem kāpostiem, dažādiem ceptiem dārzeņiem un saknēm, brūklenēm, kā arī smiltsērkšķu un ābolu sulas mērci.

www.fkjelgava.lv 3

fk «jelgava» speciālizlaidumsTirāža: 5000 eksemplāru

Izdevējs: biedrība «futbola klubs «jelgava»»Reģ. apliecības Nr.40008089380adrese: Raiņa iela 6, jelgava, lv – 3001e-pasts: ainars@fkjelgava.lvPateicamies SIa «Reneprint» par sadarbību žurnāla iespiešanā vāka modele: Maija Rutkagrims: salons «Donna Bella», Zemgales prospekts 12, jelgava

SATURSKazakevičs – jauns un ambiciozs 4Sezonas nagla – biedrība «Latvijas futbola virslīga» 9FK «Jelgava» saglabā līderus un izvirza mērķus 11Skaitļi nemelo – ko par FK «Jelgava» spēlētājiem vēsta statistika 13Līdzjutēja piedzīvojumi Londonā 14Ko varam secināt pēc aizvadītajām pārbaudes spēlēm 21Kas notiek pretinieku nometnē 22FK «Jelgava - 2» briest sezonai 26Japāņu leģionārs apņēmies apgūt latviešu valodu 28Jelgavas futbola vēstures pieturzīmes 30

fk «jelgava»

F utbola sabiedrībā Dainis ieguvis re-volucionāra slavu, jo vienmēr vēlējies strādāt pēc visiem

saprotamiem un skaidriem noteikumiem, atsakoties no tik populārās shēmošanas un savējo lobēšanas. Tieši jelgav-nieks bija viens no iniciatoriem pārmaiņām, kuras šobrīd no-

Kazakevičs: «Futbols ir viens no labākajiem piemēriem sabiedrības integrācijā»

tiek Latvijas Futbola federācijā (LFF), kaut gan izšķirošo lomu šeit nenoliedzami nospēlēja starptautisko futbola organi-zāciju spiediens – tās vēlējās skaidri zināt, kur aiziet viņu nauda. Šobrīd ledus ir sakus-tējies un reformas LFF notiek diezgan straujā režīmā, bet FK «Jelgava» prezidents Ainārs Tamisārs ir uzņēmies biedrī-

bas «Latvijas futbola virslīga» vadību, kura tuvākajā nākotnē varētu pārņemt čempionāta organizatoriskos jautājumus.

Kā nokļuvi futbolā un kāpēc tieši futbols?

Bērnībā dzīvoju jelgavnie-kiem labi zināmajā «okupan-tu» rajonā. Ņemot vērā, ka kaimiņos dzīvoja pārsvarā

krievu zēni, pagalmā dominēja futbols. Astoņu gadu vecumā sāku trenēties sporta skolā pie trenera Gunāra Jansona, vēlāk arī pie trenera Kačāno-va. Paralēli gan sāku apmeklēt arī basketbola nodarbības pie trenera Eglīša, tomēr ar laiku nācās izvēlēties, un paliku pie futbola. Spēlēju centra pussar-ga pozīcijā.

Dainis kazakevičs plašāku sabiedrības uzmanību piesaistīja 2010. gadā, kad, debitējot virslīgā, jelgavas futbolistiem viņa vadībā izdevās sensacionāli izcīnīt latvijas kausu un cienījami nostartēt vienā no prestižākajiem pasaules sporta spēļu klubu turnīriem – eiropas līgā. Tas bija viens no spilgtākajiem sporta notikumiem pēdējo gadu pilsētas vēsturē. Savukārt pats treneris, kurš šogad atzīmēs 31. dzimšanas dienu, uzsver, ka ar savu 16 gadu pieredzi trenera darbā vairs nejūtas kā jaunais speciālists, kaut gan piekrīt, ka vēl daudz jāmācās, lai celtu savu kvalifikāciju un, iespējams, kādreiz nokļūtu pie nacionālās izlases stūres.

4 www.fkjelgava.lv

Kazakevičs: «Futbols ir viens no labākajiem piemēriem sabiedrības integrācijā»

Kā veidojusies tava trenera karjera?

Līdz 16 gadu vecumam mana futbolista kar jera attīstī jās bez aizķerša-nās, biju guvis pirmo pieredzi arī pieaugušo komandā «Dia-l o g s B J S S » , k u r a s p ē l ē j a 1. līgā. Tomēr tad guvu no-pietnu ceļgala t r a u m u , p ē c kuras pietrū-ka gribasspēka atgriezties fut-bolā kā spēlē-tājam, turklāt komanda «Dia-lo g s » i z k r i t a no 1. līgas un pārstāja eksistēt. Divus gadus pilsētā vispār nebija pieaugušo futbola. Tieši tad arī nolēmu pievērsties trenera darbam, kaut gan pirmo pieredzi biju guvis jau 14 gadu vecumā, kad 2. ģimnāzijas (šobrīd Jelgavas Valsts ģimnāzija) sporta sko-lotājs Folkmanis palūdza, lai pieslēdzos un palīdzu sagatavot komandu dalībai skolu sacensī-bās. Tā arī viss sākās. Šajā ziņā liels paldies jāsaka uzņēmējam Aļģirtam Ķerim, kurš man uz-ticējās un atbalstīja. Kopīgiem spēkiem izveidojām FK «Viola». Lai gan pašā sākumā bija grūti un daudzi uz «Violu» skatījās ar skepsi, mums izdevās. Pēc triju gadu darba – 2000. gadā – ar 1985. gadā dzimušo puišu komandu izcīnījām Latvijas čempionu titulu. Savā ziņā tas bija pagrieziena punkts, kad noticēju saviem spēkiem. Tur-pināju strādāt ar jauniešiem, bet 2003. gadā izmēģinājām spēkus 1. līgā. 2004. gadā, apvienojoties FK «Viola» ko-mandai un FK «RAF», tika iz-veidots FK «Jelgava». Savukārt 2006. gadā «Viola» pārtapa par futbola centru «Jelgava» – tajā šobrīd trenējas aptuveni 300 audzēkņi, ar kuriem strādā desmit treneru kolektīvs.

Vai starp Jelgavas futbola treneriem varētu būt arī kāds, kas perspektīvā spētu uzņemties virslīgas

komandas vadību?

M u m s i r samērā ambi-ciozs treneru kolektīvs, tādēļ šajā ziņā man nav šaubu, ka a r l a i k u a r ī mūsu treneri sevi apliecinās augstākā līme-nī. Ar 1. līgas komandu jau otro gadu strā-dā Kaspars Til-tiņš, kurš sevi labi pieteicis. Ar mazākajiem

bērniem labi sastrādājies viens no mūsu bijušajiem futbolis-tiem Jānis Čaplinskis, kurš šobrīd lielā mērā no manis pārņēmis arī jaunatnes centra vadību. Tā kā darbs norit arī šajā jomā.

Jūtos atbildīgs to cilvēku priekšā, kurus esmu iesaistījis futbolā, tādēļ arī pats esmu gatavs palīdzēt jaunajiem tre-neriem. Te gan jāapzinās, ka šobrīd jaunatnes centra galve-nais uzdevums ir nodrošināt iespēju bērniem nodarboties ar futbolu. Mēs nevaram ce-rēt, ka, šādā režīmā strādājot, katru gadu spēsim sagatavot spēlētājus virslīgas līmenim. Tam nepieciešami citi apstākļi un treniņu intensitāte, tādēļ šobrīd sadarbībā ar basketbola un hokeja klubiem esam uzsā-kuši darbu pie sporta internāta izveides.

Futbola sabiedrībā izskan viedoklis, ka Kazakevičs ir labs organizators, bet ne tik labs tieši treniņdarbā.

Šīs runas lielā mērā varu izskaidrot ar to, ka atsevišķiem cilvēkiem joprojām ir grūti pieņemt, ka treneris var kaut ko sasniegt arī tad, ja pats profesionālā līmenī futbolu

www.fkjelgava.lv 5

Līdz 16 gadu vecumam mana futbolista karjera attīstījās bez aizķeršanās, biju guvis pirmo pieredzi arī pieaugušo komandā, kura spēlēja 1. līgā.

Dainis Kazakevičs lepojas ar Kārli Kinderēviču kā vienu no saviem labākajiem audzēkņiem gan pirms 13 gadiem, gan šodien.

fk «jelgava»

fk «jelgava»

nav spēlējis, lai gan pasaulē ir pietiekami daudz šādu treneru, kaut vai Hosē Mourinju, Arsēns Vengers, Marčello Lipi.

Varētu piekrist, ka mana stip-rākā puse ir organizatoriskie jautājumi un spēlētāju psiho-loģiskā noska-ņošana spēlei, tomēr visu jau izšķir rezultāts. Daudzi no tiem s p ē l ē t ā j i e m , kuri atraisīju-šies FK «Jel-gava» sastāvā, plašākai futbo-la sabiedrībai nemaz nebija zināmi, kaut vai Vladislavs K o z l o v s v a i A l e k s a n d r s Kļimovs. Cits jautājums ir par to, ka mūsu labākie spēlētāji savas futbolis-ta gaitas nav uzsākuši Jelgavā, bet tas ir diezgan raksturīgi visai Latvijas futbola saimnie-cībai, varbūt vienīgi izņemot Liepāju.

Esmu maksimālists un katrā epizodē vēlos sasniegt labāko rezultātu, varbūt tādēļ daudz komfortablāk jūtos, strādājot ar pieaugušajiem, nevis bērniem. Strādājot ar bērniem, jābūt ga-tavam paauklēties, noslaucīt de-gunu un simtiem reižu atkārtot vienas un tās pašas kustības. Ir treneri, tajā skaitā arī mūsu klu-bā, kuri lieliski tiek galā ar šiem pienākumiem. Vienkārši katram ir jādara tas, kas vislabāk pado-das, tad arī būs rezultāts.

Latvijā futbols jau trešo gadu pēc kārtas tiek atzīts par populārāko sporta veidu, tomēr daudzi joprojām par šī pētījuma rezultātiem smīkņā.

Protams, ka mājās pie televi-zora daudz vairāk cilvēku ir ie-saistīti hokeja aktivitātēs, tomēr, paskatoties plašāk uz kritērijiem, pēc kuriem sporta veidi tiek salīdzināti, man nav ne mazāko šaubu, ka futbols ir populārākais sporta veids Latvijā.

Šajā pētījumā tiek vērtēts iesaistīto cilvēku skaits, kopējā uzmanība sporta veidam un citi būtiski parametri. Cik cilvēku skatās Pasaules kausa izcīņas spēles futbolā un cik hokejā vai basketbolā?! Šie skaitļi nav salīdzināmi, un pat tad, ja kāds

to ļoti nevēlas, agrāk vai vēlāk nāksies atzīt, ka mēs neesam unikāli un ka, tāpat kā visur ci-tur pasaulē, arī Latvijā futbols ir populārākais sporta veids. Ar fut-bolu amatieru līmenī nodarbojas milzīgs skaits cilvēku. Jautājums

drīzāk ir par to, kā futbols tiek p o z i c i o n ē t s . V i s p o p u l ā rā -kais mīts ir tas, ka uz Latvijas virslīgas spēlēm neviens nenāk un tās nevienam neinteresē. Bet, ja mēs salīdzi-n ā m v i d ē j o skatītāju skaitu Latvijas hokeja vai basketbola čempionātā ar virslīgu, tad fut-

bols, izrādās, ir visapmeklētākais. Vienīgais izņēmums šajā ziņā ir «Dinamo», kura fenomenu diezin vai kādam tuvākajā laikā izdosies pārspēt.

Vēl viena futbola priekšro-cība ir tā, ka tas spēj saliedēt latviešus un cittautiešus – citās komandu sporta spēlēs tas nav tik izteikti. Arī tas ir viens no skaidrojumiem, kāpēc futbols ir populārākais.

Vai Latvijas sports ir ieguvis no Rīgas «Dinamo»?

«Dinamo» viennozīmīgi dara labu Latvijas sportam, jo šajā gadījumā nevar runāt par to, ka kādam tiek atņemta līdzjutēju uzmanība. Liela daļa no «Di-namo» līdzjutējiem varbūt par sportu vispār neinteresētos, ja nebūtu šī kluba.

Futbolā diemžēl nekas tāds nav iespējams, jo UEFA šobrīd nepieļauj iespēju, ka Eiropas kausos varētu spēlēt komandas, kuras šīs tiesības nav izcīnījušas nacionālajā čempionātā, bet veidot superklubu, kurš spē-lētu Latvijas virslīgā un dažas spēles Eirokausos, nebūtu īpaši jēdzīgi. Arī citu valstu klubi nepiekristu veidot reģionālo līgu, kurā nav iespējas cīnīties par vietu čempionu vai Eiropas līgā. Atšķirībā no basketbola un hokeja šajos turnīros var nopelnīt naudu, tādēļ neviens no šīs iespējas neatteiksies. Vienīgais risinājums būtu tad, ja UEFA akceptētu reģionālās līgas, tad mēs varētu izveidot

kaut vai Balti jas līgu, kurā spēlētu pieci labākie klubi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, bet nacionālajos čempionātos pārējie cīnītos par iespēju spēlēt Baltijas līgā. Tomēr arī šajā ga-dījumā diezin vai mēs varēsim runāt par superklubiem – tie vienkārši būs Baltijas valstu spēcīgākie futbola klubi. Arī Balkānu valstīm ir vēlme pēc basketbola parauga veidot Ad-rijas līgu. Tas ir tuvāko piecu gadu jautājums.

Kas notika ar līdzšinējo Baltijas līgu?

Šis veidojums līdzīgi kā Baltijas basketbola līga nav guvis līdzjutē-ju un līdz ar to arī sponsoru ievē-rību. Galvenokārt tādēļ, ka mūsu reģiona vadošie futbola klubi Baltijas līgā pārsvarā gadījumu, vismaz sākotnējā turnīra stadijā, spēlēja ar otrajiem sastāviem. Klubiem prioritāte joprojām bija Eiropas kausu spēles, nacionālais čempionāts un kausa izcīņa. Baltijas līga vēl nebija ieguvusi savu prestižu. Šāda veida turnīri vairāk ir piemēroti vidusmēra komandām, kuras nepiedalās Eiropas kausos. Arī «Jelgava» labprāt spēlētu Baltijas līgā, ja tas nebūtu saistīts ar lieliem iz-devumiem. Cik zināms, tuvākajā

6 www.fkjelgava.lv

laikā nav plānots atgriezties pie līdzšinējā vai kāda cita Baltijas līgas formāta tieši finansiālu apsvērumu dēļ. Reālākais ceļš, kā atgriezties pie Baltijas līgas, ir atsevišķs čempionāts ar 16 vai vairāk komandām, kuras izspēlē divu apļu turnīru. Protams, to nebūs iespējams savienot ar nacionālo čempionātu, lai gan basketbolā ne visai veiksmīgā veidā to mēģina darīt.

Pēdējā laikā daudz šķēpu tiek lauzts par sporta finansēšanas sistēmu un valsts lomu tajā. Kādam vajadzētu būt šim modelim?

Sākumā mums būtu jāvieno-jas par to, ko mēs vēlamies no sporta kā tāda. Manā izpratnē galvenais mērķis ir attīstīt bērnu sportu, lai katram, kas to vēlas, būtu iespēja nodarbo-ties ar fiziskajām aktivitātēm kvalitatīvos apstākļos. Tas būtu jānodrošina valsts un pašvaldī-bu finansējuma ietvaros.

Šobrīd ir valsts sporta skolas un privātie sporta klubi, kuri tiešā veidā finansējumu nesa-ņem, līdz ar to ir ārpus valsts kontroles. Savukārt sporta skolās bieži vien bērnu skaits ir tikai «uz papīra», bet par katru

Vācijā vai Anglijā katrs uzņēmējs uzskata par savu pienākumu atbalstīt vietējo futbola klubu, apliecinot piederību savai pilsētai.

fk «jelgava»

www.fkjelgava.lv 7

bērnu skola saņem finansēju-mu. Šogad gan sistēma pama-zām tiek mainīta, un arī pri-vātajiem sporta klubiem, kuri strādā ar bērniem, būs iespēja pretendēt uz finansējumu, li-cencējot savas programmas. Ja mēs veiktu detalizētu auditu valsts sporta skolās, lielākajai daļai no tām finansējums būtu jāsamazina uz pusi, jo faktis-kais bērnu skaits šajās skolās neatbilst dokumentos uzrādīta-jam. Turklāt vecākajās vecuma grupās bērnu skaits krītas vēl straujāk. Pie-mēram, futbolā vecākajā U-18 grupā spēlē ma-zāk nekā 100 futbolisti, no kuriem tikai ne-liela daļa atbilst virslīgas līmeņa prasībām.

Jauniešiem bieži vien pie-trūkst motivā-cijas turpināt strādāt, jo nav pārliecības, ka kādreiz varēs spēlēt augstākā līmenī. Lai sek-mīgi iekļautos profesionālajās komandās, laicīgi būtu jāveido elites grupas, kurās jau sporta

Minimālais izdzīvošanas budžets, lai startētu virslīgā, ir 80 – 100 tūkstoši latu.

skolā tiktu nodrošināti atbilsto-ši apstākļi, lai sasniegtu labāku rezultātu.

Savukārt bērni, kuriem nav profesionālu mērķu sportā, varētu nodarboties vispārējās sagatavotības grupās. Šādā vei-dā mēs varētu dot labāku piene-sumu nacionālajām izlasēm.

Tāpat jāapzinās, ka visiem sporta veidiem naudas nekad nepietiks, un tas ir jautājums par prioritātēm. Ja rūpīgi izvērtētu, nemaz tik daudz to prioritāro

spor ta veidu mums nesanāk-tu. Kā galvenie kritēriji varētu būt iesaistīto cilvēku skaits, rezultāti un tra-dīcijas, sporta bāzes un trene-ri. No komandu sporta veidiem tie būtu futbols, basketbols, ho-kejs, volejbols un rokasbum-ba. Neapšau-bāmi , d audz

lielāks finansējums būtu jāno-virza vieglatlētikai, kura ieliek pamatus, bet par pārējiem sporta veidiem var diskutēt, vadoties no iepriekš minētajiem kritērijiem.

Kopumā ir atbalstāma arī lielāko valsts organizāciju iesaistīšanās profesionālo sporta klubu finan-sēšanā.

Viens no jautājumiem, kas vienmēr interesē sporta līdzjutējus, ir finanses. Cik līdzekļu īsti ir nepieciešams, lai nodrošinātu cienījamu dalību virslīgā, un cik saņem mūsu Latvijas vadošie futbolisti?

Minimālais izdzīvošanas bu-džets, lai startētu virslīgā, ir 80 – 100 tūkstoši latu. Vidusmēra komandai, kura vēlas cīnīties par kaut ko vairāk nekā par palik-šanu virslīgā, būtu nepiecie-šami jau 200 tūkstoši latu, bet arī šajā ga-d ī jum ā r un a var būt t ikai par pusprofe-sionālu koman-du. Savukārt, lai izvirzītu mērķi cīnīties par zelta godalgām, mi-nimālajam budžetam vajadzētu būt miljons eiro robežās. Kaut gan vadošo virslīgas komandu budžets jau šobrīd sasniedz 2 – 3 miljonus eiro.

Ja runājam par spēlētājiem, tad virslīgā situācija ir ļoti da-žāda. Lejasgala un vidusmēra komandās ir virkne spēlētāju, kuri nesaņem neko. Viņiem tiek nodrošināts treniņprocess, ekipējums un prēmijas par uzvarām gadījumā, ja spēlētājs ir bijis pieteikts spēlei. Otra ka-tegorija ir spēlētāji, kuri saņem minimālo atalgojumu 200 latu apmērā. Arī šādu spēlētāju ir pietiekami daudz.

Vidusmēra klubos vadošie spēlētāji saņem no 700 līdz 1000 eiro lielu atalgojumu, bet klubos, kuri cīnās par čempio-nāta godalgām un spēlē Eiropas kausos, atalgojums pamatsastā-va spēlētājiem un tuvākajiem rezervistiem svārstās no 1000 līdz 3000 eiro.

Kopumā spēlētāju atalgojuma līmenis nav īpaši augsts, tādēļ arī mūsu spēlētāji pie pirmās iespējas cenšas iekārtoties kādā ārzemju klubā, jo citur pasaulē, pat valstīs, kuras salīdzinoši ir krietni nabadzīgākas par Lat-viju, futbolā apgrozās daudz lielāka nauda. Piemēram, tajā

pašā Azerbaidžānā vai Uzbe-kistānā futbolistu atalgojums ir no desmit, divdesmit tūksto-šiem dolāru mēnesī un vairāk. Latvijas čempionāts pēckrīzes periodā ir kļuvis par tādu kā jauno spēlētāju iespēju poligo-nu, jo uzturēt ģimeni, Latvijā spēlējot futbolu, izdodas tikai retajam.

Vai varam cerēt, ka Jelgavā reiz būs klubs, kurš regulāri spēlēs Eiropas kausos?

Tas būs atkarīgs ne tikai no fut-bola kluba, bet arī no tā, kāda būs kopējā ekonomiskā situācija val-

stī, jo attīstībai nepieciešams ir ne tikai darbs, bet arī finanšu līdzekļi. Jau paš-laik pilnvērtīga treniņprocesa nodrošināša-nai mums būtu nepieciešams kvalitatīvs za-ļais laukums un slēgtā futbola

manēža. Īpaši aktuāli tas ir bēr-niem un jauniešiem.

Šobrīd mums ir ļoti maz ar-gumentu, lai kļūtu par stabilu Eiropas kausu komandu, tomēr, pakāpeniski strādājot, reizi trijos četros gados tas ir iespējams. Sarežģītākais šajā ziņā ir tas, ka mēs nevaram būt droši par savu finansējumu. Līdz ar to nevaram ilgtermiņā rēķināties ar kādiem konkrētiem spēlētājiem, kuri rezultātu varētu dot pēc diviem trim gadiem.

Mēs esam ļoti pateicīgi mūsu līdzšinējiem sadarbības part-neriem un ceram, ka nākotnē spēsim pārliecināt arvien vairāk uzņēmumu par to, ka, ieguldot futbolā, tie ceļ ne tikai savu atpazīstamību, bet rīkojas arī lokālpatriotiski. Vācijā vai An-glijā katrs uzņēmējs uzskata par savu pienākumu atbalstīt vietējo futbola klubu.

Diemžēl citas iespējas, kā nopelnīt naudu, Latvijas futbolā ir ierobežotas – pie mums nedar-bojas tie sponsorēšanas principi, kuri strādā lielākajā daļā pasaules valstu. Galvenais iemesls ir tas, ka Latvijā tiek kultivēti pārāk daudzi sporta veidi pret salīdzinoši ne-lielu iedzīvotāju skaitu. Līdz ar to nav iespējams piesaistīt tik plašu auditoriju, lai tas potenciālajam sponsoram sniegtu nepieciešamo

Bez «Gazprom» naudas būtu jālikvidē arī Rīgas «Dinamo», jo, no biznesa loģikas, Latvijas sportā ieguldīto naudu atpelnīt nav iespējams.

Kā skatītājam futbols spilgtākās emocijas Dainim Kazakevičam sagādāja Barselonā, «Camp Nou» stadionā, kurā futbolu vienlaikus var vērot 100 tūkstoši līdzjutēju.

fk «jelgava»

atdevi. Šajā ziņā pat Rīgas «Di-namo» nevar lepoties ar labiem panākumiem, jo bez «Gazprom» naudas komanda būtu jālikvidē nākamajā dienā.

Profesionālo sporta klubu fi-nansēšanā Latvijā galvenokārt darbojas per-sonīgā interese un politiskais lobijs. Jāatzīst, ka ar profesio-nālu darbu un pieeju iespējams piesaistīt tikai salīdzinoši nelie-las summas un personīgie kon-takti spēlē daudz lielāku lomu.

Pilsētas sporta infrastruk-tūrā pēdējos gados ie-guldīti vērā ņemami līdzekļi, tomēr tas nav vairojis augsta līmeņa sportistu skaitu. Arī uz Londonas Olim-piskajām spēlēm neviens jelgavnieks, visdrīzāk, nebrauks.

Lai sagatavotu sportistu olim-piskajām spēlēm, ir nepiecieša-mi desmit līdz piecpadsmit gadi. Sportisti, kuri mūs pārstāvēja iepriekšējās olimpiādēs, lielā mērā vēl bija baudījuši padomju sistēmas augļus. Treneri vēl ilgi pēc neatkarības atjauno-šanas strādāja pēc vecajām metodikām, bet tajā brīdī, kad ar to vairs nebija pietiekami, lai sasniegtu augstvērtīgus rezultātus, mūsu sportistu kon-kurētspēja starptautiskā līmenī strauji kritās.

Galvenā problēma ir kvalificē-tu treneru trūkums, jo līdz šim nav bijis mērķtiecīga darba, lai nodrošinātu treneru pēctecību. Turklāt tajos sporta veidos, ku-ros mēs reāli varētu kandidēt uz olimpiskajām spēlēm, nozīmīgi ieguldījumi infrastruktūrā nav veikti. Te runa ir par peldēšanu un airēšanu. Jācer, ka līdz ar Pasta salas rekonstrukciju izdo-sies sakārtot airēšanas bāzi, lai mūsu sportisti varētu trenēties atbilstošos apstākļos. Tāpat jāņem vērā, ka labas kvalitātes sporta bāzes mums ir pieejamas salīdzinoši neilgu laiku, līdz ar to nav pamata gaidīt tūlītēju rezultātu.

Esi izvirzījis augstas prasības pret sportiskā režīma ievērošanu un disciplīnu. Kā to uztver paši spēlētāji?

Pret sportiskā režīma pārkāpu-miem patiešām esmu neiecietīgs.

Tajā pašā laikā esmu skaidr i de f inē j i s , ka uzticos saviem spēlētājiem un nevienu pa iz-klaides vietām neskriešu mek-lēt. Jau tas vien, ka spēlētājs ir n o k ļ u v i s F K «Jelgava», lie-cina par to, ka viņam uzticos, jo, veicot spē-lētāju atlasi, pievēršam uzmanību arī katra konkrētā

futbolista rakstura īpa-šībām. Tomēr, ja manā rīcībā nonāks pārliecinoši pierādījumi, ka kāds spēlē-

tājs ir pārmērīgi lietojis alkoholu vai pirmsspēles dienā devies uz naktsklubu un izklaidējies līdz rītam, viņš varēs būt brīvs neatkarīgi no tā, vai tas ir pamat-sastāva spēlētājs vai rezervists. Šāda rīcība nav savienojama ar profesionālo sportu. Basketbolā šīs lietas diemžēl ir ielaistas un atstāj negatīvu iespaidu uz visu basketbola saimniecību valstī. Kopumā tas ir jautājums par profesionalitāti un attieksmi pret darbu, ko tu dari. Treneriem šim jautājumam būtu jāpievērš lielāka uzmanība.

Vai kādreiz arī izdodas paņemt kārtīgu atvaļinājumu?

Pēc sezonas, novembrī, vienmēr cenšos divas trīs nedēļas paņemt brīvu. Parasti šo laiku pavadu ārpus Latvijas. Iecienītākais at-pūtas veids ir kruīza braucieni. Visinteresantākais bija pirms pāris gadiem, kad braucām apkārt Āfri-kas kontinentam. Tie kontrasti, kurus piedzīvoju šajā braucienā, vēl joprojām ir spilgtā atmiņā.

Kādas ir tavas aizraušanās ārpus futbola?

Esmu diezgan liels teātra fans un labprāt apmeklēju izrādes, tajā skaitā arī amatierteātru. Spēju aizrauties arī ar labu grāmatu la-sīšanu. Šajā ziņā priekšroku dodu biogrāfiskajiem romāniem un ceļojumu aprakstiem.

Šobrīd mums ir ļoti maz argumentu, lai kļūtu par stabilu Eiropas kausu komandu, tomēr, pakāpeniski strādājot, reizi trijos četros gados tas ir iespējams.

«Jelgavai ir visas priekšrocības, lai kļūtu par vienu no Latvijas

attīstītākajiem futbola centriem, tomēr, lai to panāktu, arī pilsētas

līmenī būtu jānonāk pie atziņas, ka sportā nepieciešams noteikt

prioritātes,» pārliecināts Dainis Kazakevičs.

8 www.fkjelgava.lv

FK

fk «jelgava»

www.fkjelgava.lv 9

Jāmaina vecie ieradumi

Biedrība «Latvijas futbola virslīga» dibināta šā gada 25. janvārī, un tajā apvienojās visi desmit virs-līgas klubi, kā arī LFF (formula 10+1). Biedrības valdē ievēlēts

FK «Jelgava» prezidents Ainārs Tamisārs, Latvijas Universitātes Sporta servisa centra direktors Uģis Bisenieks un LFF pārstāvis Maksims Raspopovs. Par jaunās biedrības valdes priekšsēdētāju uz gadu apstiprināts A.Tamisārs, kurš ir pārliecināts, ka līdzjutēji pārmaiņas sajutīs jau šosezon.

«Mūsu galvenais uzdevums ir pārņemt visus jautājumus, kas ir ap futbolu. Kalendā-ra veidošana un tiesnešu darba organizācija tāpat kā līdz šim paliks federācijas pārziņā. Tomēr jārēķinās, ka kardināli visu izmainīt vienas sezonas laikā neizdosies, jo tiešā veidā esam atkarīgi no tā, kā klubi pieņems jaunos noteikumus un spēs tiem pielāgoties. Nav noslēpums, ka latiņu esam uzlikuši gana augstu, tāpēc ne visiem uzreiz viss izdosies. Daļa klubu bija pieraduši, ka organizatoriskie jautājumi tiek pakārtoti sportiskajiem, un federācija to akceptēja,» stāsta A.Tamisārs, piebilstot, ka turpmāk vienlīdz svarīgi būs arī organizatoriskie jautājumi, jo no tiem ir atkarīgs serviss līdzjutējiem.

«Jāapzinās, ka futbols ir produkts un, lai pēc iespējas vairāk cilvēku šo preci novērtē-tu, tā atbilstoši jāiesaiņo, proti, jāparāda, ka atnākt uz futbola spēli ir lieliska brīvā laika pavadīšana, ka futbols ir ģimenēm draudzīgs sporta veids un ka atbalstīt savas pilsētas komandu ir viens no labākajiem veidiem, kā demonstrēt savu lokālpatriotismu,» rezumē A.Tamisārs.

Kā pirmais lielākais panākums valdes dar-bā jāmin tas, ka līgas izpilddirektora amatā izdevies piesaistīt Normundu Malnaču, kurš pēdējos piecus gadus strādājis Anglijas kluba «Blackpool» direktora amatā. Šāda līmeņa speciālistu Latvijas futbolā patiešām nav daudz, tādēļ jācer, ka jau tuvākajā laikā

Jauns sākums Latvijas futbola virslīgaijautājums par profesionālas virslīgas izveidi pēc daudzu citu eiropas valstu parauga bija aktuāls jau pirms aizvadītās futbola sezonas, tomēr tad lielākā daļa futbola sabiedrības vēl nebija tam gatava. kas ir mainījies šogad? No klubu puses lielā mērā nekas, jo sapulcēs par virslīgas dibināšanu liels entuziasms netika manīts. Tomēr mainījusies ir latvijas futbola federācijas (lff) attieksme, un pēdējā gada laikā tā veikusi dažādas reformas, kā arī mudinājusi klubus uz aktīvāku rīcību.

Biedrības «Latvijas futbola virslīga» valdes

priekšsēdētājs un FK «Jelgava» prezidents

Ainārs Tamisārs ir pārliecināts, ka futbola

lielākais klupšanas akmens ir

nepietiekamās investīcijas

organizatoriskajā darbā.

10 www.fkjelgava.lv

pustukšās tribīnes, saulespuķu sēklas un divu litru tilpuma alus pudeles vairs nekā-dā veidā neasociēsies ar Latvijas futbola virslīgu.

N.Malnačs uzsver, ka viens no viņa uzdevu-miem ir panākt, lai celtos kopējais Latvi-jas futbola prestižs un saasinātos cīņa par iespēju spēlēt virslīgā. «Viens no stimuliem varētu būt arī finansiāls, jo normālā situācijā klubiem, kuri spēlē virslīgā, būtu jāsaņem arī kāda fiksēta naudas summa. Lai tā notiktu, būs cītīgi jāstrādā vairāku gadu ga-rumā, pieradinot cilvēkus pie futbola: jo vairāk cilvē-ku apmeklēs spēles klātie-nē un skatīsies televīzijā, jo lielāka būs potenciālo sponsoru interese,» akcentē virslīgas izpilddirektors.

Ko paredz jaunais virslīgas komercreglaments?

Par to, ka skatītājs ir karalis, liecina jau-nais futbola virslīgas komercreglaments. Tajā gan nav iekļauts nekas tāds, par ko iepriekš nebūtu dzirdēts, drīzāk gan otrādi – tas ir dzelzs minimums, ar kuru līdzjutēji var rēķināties lielākajā daļā Eiropas valstu futbola līgās, tomēr Latvijā šīs lietas līdz šim nav bijušas pašsaprotamas. Un te runa ir par spēļu programmiņām, pirmsspēles un pēcspēles intervijām, pēcspēles preses kon-ferencēm, spēļu protokolu publicēšanu utt. Jaunajā komercreglamentā ir paredzēts, ka visām šīm lietām ir jābūt. Turklāt nevis kaut kad nākamajā dienā, bet gan saprātīgos termiņos uzreiz pēc spēles.

Kā viens no labākajiem jaunievedumiem jāmin tas, ka spēles 4. tiesnesis būs atbildīgs par protokola datu nosūtīšanu uzreiz pēc

spēles tieši no futbola laukuma, izmantojot planšetdatoru. Cerīgākais ir tas, ka

paši klubi un federācija akcep-tējuši plānotās izmaiņas,

tātad vismaz formāli ir gatavi pildīt uzņem-

tās saistības. K ā p lat for ma

virslīgas ziņām k a lp os top oš ā mājas lapa futbo-lavirsliga.lv, kurā tiks apkopotas arī tās ziņas, ku-

ras klubi publicēs savās mājas lapās.

Jaunā mājas lapa būs pieejama trīs va-

lodās – latviešu, krievu un angļu. Par reglamenta

neievērošanu paredzētas arī sankcijas, tomēr, ņe-mot vērā, ka lielai daļai klubu šīs prasības var

radīt sarežģījumus, sākotnēji varētu tikt piemērots arī pārejas periods, lai visi adaptētos jaunajā situācijā. Šajā ziņā liels atspaids varētu būt arī līdzjutēju aktivitāte, kuri pavisam droši, atsaucoties uz virslīgas reglamentu, turpmāk varēs pieprasīt gan spēļu programmiņas, gan intervijas ar spēlētājiem un treneriem.

Ceļš uz skatītāju sirdīm caur televīziju

Nav šaubu, ka televīzija joprojām ir ietek-mīgākais masu medijs. Ne velti sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālisti mēdz teikt: «Ja tevis nav televīzijā, tevis nav vispār.» Tādēļ viens no pirmajiem uzdevu-miem, kam ķērušies klāt virslīgas vadītāji, ir futbola translāciju nodrošināšana. Sākotnē-ji tās varētu būt interneta tiešraides. Vairāki uzņēmumi ir izrādījuši interesi par pārrai-des tiesību iegādāšanos no Latvijas futbola virslīgas, kurai šīs tiesības deleģējuši klubi. «Uzņēmumu finansiālā ieinteresētība ir

fk «jelgava»

saistīta ar totalizatoru uzņēmumiem, kuri saviem klientiem piedāvā sekot līdzi spēles gaitai video režīmā. Līdz ar to parādījusies pat konkurence starp uzņēmumiem, kuri vēlas translēt Latvijas futbola virslīgas spēles savās interneta vietnēs,» stāsta A.Tamisārs. Savukārt N.Malnačs piebilst, ka runāt par nopietnākām televīzi jas translācijām varēs tajā brīdī, kad tās kļūs rentablas televīzijai vai arī virslīgai parādī-sies ģenerālsponsors.

«Ne mazāk svarīgi ir domāt arī par ska-tītājiem stadionos, nodrošinot atbilstošu servisa līmeni. Tas, protams, nav jautājums, kuru varam atrisināt tūlīt un tagad, bet vīzija par futbola infrastruktūras attīstību jāveido jau šobrīd, lai sadarbībā ar LFF soli pa solim virzītos uz priekšu. Diemžēl ne visiem klubiem ir iespējas spēlēt modernos stadionos, kuri aprīkoti ar visu nepiecieša-mo infrastruktūru, lai līdzjutēji un masu mediju pārstāvji justos ērti un komfortabli. Jācenšas nodrošināt, lai skatītājiem būtu interesanti no ierašanās brīža stadionā līdz pat mājup došanās brīdim, lai rastos vēlme ierasties agrāk un doties prom vēlāk. Ja būs skatītāji tribīnēs, parādīsies arī sponsori. Esmu pārliecināts, ka Latvijas futbols var kļūt labāks,» rezumē N.Malnačs.

Latvijas futbola virslīga 2012

fk «ventspils»Sk «liepājas metalurgs»

fC «Daugava»fC «Skonto»

fC «jūrmala»fk «jelgava»fB «gulbene»

fk «Daugava Rīga»fS «Metta/lU»fk «Spartaks»

Biedrības «Latvijas futbola virslīga» izpilddirektors Normunds Malnačs

FK

www.fkjelgava.lv 11

No pamatsastāva prom devušies tikai divi

Pavisam noteikti FK «Jelgava» sastāvā nākamajā sezonā nere-dzēsim pussargus Gintu Frei-mani un Romānu Bespalovu. Gints finansiālu apsvērumu

dēļ pievienojies vienam no Vācijas zemāko līgu klubiem, bet Romāns pēc īres atgriezies Ventspils kluba rīcībā. Abu šo spēlētāju trūkums noteikti būs jūtams – ne velti pēc aizvadītās sezonas FK «Ventspils» galvenais treneris Sergejs Podpalijs intervijā atzina, ka viena no lielākajām transfēru kļūdām bija Bespalova izīrēšana «Jelgavai».

Pēc īres Ventspilī atgriezies arī pussargs Visvaldis Ignatāns, kuram «Jelgavas» sastāvā tā arī neizdevās nostiprināties. Vēl no pagāju-šās sezonas sastāva prom devušies brāļi Savi-novi, kuri atgriezušies pie savām saknēm un jaunajā sezonā spēlēs virslīgas debitantu FS «Metta/LU» sastāvā. Savu vietu futbolā jop-rojām meklē arī Jelgavas futbola audzēknis Aivars Ķeris, kuram neizdevās iekļūt «Mettas» sastāvā. Baltkrievijā atgriezies 19 gadus vecais talantīgais uzbrucējs Alesijs Navumiks. Šāds lēmums tika pieņemts finansiālu apsvērumu dēļ pēc tam, kad komandā piekrita palikt viens no aizvadītās sezonas labākajiem virs-līgas uzbrucējiem Vladislavs Kozlovs. Viens no lielākajiem starpsezonas pārsteigumiem bija FK «Jelgava» trešā vārtsarga Nika Rubeža pievienošanās Spānijas otrās divīzijas klubam «Hercules». Netipiski ierastajai praksei šis klubs līgumu ar jauno spēlētāju parakstījis tikai uz vienu gadu.

Pārējie futbolisti, kuri noslēdza sezonu FK

Rezultāts būs atkarīgs no komandas līderu spējas uzņemties iniciatīvuja vēl novembrī, pēc aizvadītās futbola sezonas, šķita, ka fk «jelgava» komandas sastāvs starpsezonas pārtraukumā varētu piedzīvot būtiskas izmaiņas, tad šobrīd var teikt, ka teju visi komandas līderi ir palikuši ierindā un vismaz līdz vasaras pāreju periodam ir gatavi palīdzēt. Tādēļ visai droši var apgalvot, ka komanda nebūs vājāka kā pērn, drīzāk jau spēcīgāka, jo lielākā daļa spēlētāju ir uzkrājuši vērā ņemamu pieredzi virslīgā.

fk «jelgava»

«Jelgava» sastāvā, ir ierindā un gatavojas sezonai. Leģionāri no Japānas un Lietuvas

Pēc sezonas FK «Jelgava» vadība rēķinājās, ka komandu pametīs lielākā daļa līderu, kuriem beidzās līgumi, tostarp V.Kozlovs un Artis Lazdiņš, tādēļ prioritāri papildinājumi tika meklēti tieši pussargu un uzbrucēju lī-nijā. Centra pussarga pozīcijā komandai tika piesaistīts japāņu leģionārs Rejs Išikava, kurš lieliski pārredz laukumu un ar zibenīgām piespēlēm spēj noorganizēt ātru pāreju no aizsardzības uzbrukumā. Šāda tipa spēlētājs FK «Jelgava» līdz šim ir pietrūcis īpaši spēlēs pret potenciāli vājākām komandām, kur nepieciešams pārvarēt blīvu aizsardzību. Līdz šim Rejs spēlējis Japānā, Brazīlijā, Argentīnā, Spānijā un Kanādā.

Malējā pussarga pozīcijā komandu pastip-rinājuši divi spēlētāji – Mindaugs Grigara-vičius no Klaipēdas un Oļegs Žatkins, kurš Jelgavā spēlēs uz īres tiesību pamata. Ar Oļe-gu jelgavnieku ceļi krustojās vēl 2010. gada Latvijas kausa finālā, kad ātrais pussargs FK «Jūrmala VV» sastāvā demolēja mūsu aizsardzības bastionus. Pērn Oļegs spēlēja čempionvienības FK «Ventspils» sastāvā, tomēr laukumā izgāja tikai deviņās spēlēs un pamatsastāvā tā arī nenostiprinājās. No Klaipēdas uz Jelgavu pārnācis arī lietuviešu uzbrucējs Deivids Lukošius, kurš pagājušajā sezonā 20 spēlēs guva septiņus vārtus un bija rezultatīvākais Klaipēdas spēlētājs.

Vēl komandai pievienojušies aizsargi

Alberts Bārbalis (no FK «Jūrmala VV») un Artūrs Kļimovičs, kurš gadu futbolu no-pietnā līmenī nebija spēlējis, bet pirms tam pārstāvēja «Olimpu», kā arī spēlēja Latvijas izlasē U-19 vecuma grupā.

Kā ierasts, komandai pievienojušies arī

Viens no galvenajiem FK «Jelgava» vilcējiem jaunajā futbola sezonā būs Vladislavs Kozlovs. To, ka var un prot gūt vārtus, uzbrucējs apliecināja pērn, kļūstot par trešo rezultatīvāko virslīgas spēlētāju ar 16 vārtu guvumiem.

12 www.fkjelgava.lv

fk «jelgava»

fk «jelgava» vIRSlĪgaS 2012. gaDa SeZONaS kaleNDĀRS

• 6. maijā, ja kausa finālā nav ne «Skonto», ne «jelgavas» (ja ir, tad 5. maijā pulksten 14.00)• 12. maijā, ja kausa finālā nav ne «liepājas metalurga», ne «jelgavas» (ja ir, tad 13. maijā pulksten 18.00)

DatumS LaiKS DieNa māJāS VieSoS StaDioNS

1. aPLiS24. marts 15.00 sestdiena fk «jelgava» Sk «liepājas metalurgs» ZOC, māksl.31. marts 14.00 sestdiena fB «gulbene» fk «jelgava» ZOC, māksl.7. aprīlis 15.00 sestdiena fk «jelgava» fk «Daugava Rīga» ZOC, māksl.15. aprīlis 15.00 svētdiena fS «Metta/lU» fk «jelgava» Rīga18. aprīlis 17.00 trešdiena fk «jelgava» fC «Daugava» ZOC22. aprīlis 15.00 svētdiena fk «jelgava» fC «jūrmala» ZOC28. aprīlis 17.00 sestdiena fk «ventspils» fk «jelgava» ventspils OC2. maijs 18.00 trešdiena fk «jelgava» fC «Spartaks» ZOC6. maijs 14.00 svētdiena fC «Skonto» fk «jelgava» «Skonto» stadions 2. aPLiS12. maijs 18.00 sestdiena Sk «liepājas metalurgs» fk «jelgava» liepāja16. maijs 18.00 trešdiena fk «jelgava» fB «gulbene» ZOC26. maijs 16.00 sestdiena fk «Daugava Rīga» fk «jelgava» Slokas stadions7. jūnijs 19.00 ceturtdiena fk «jelgava» fS «Metta/lU» ZOC16. jūnijs 18.00 sestdiena fC «Daugava» fk «jelgava» Daugavpils21. jūnijs 18.00 ceturtdiena fC «jūrmala» fk «jelgava» Slokas stadions27. jūnijs 18.00 trešdiena fk «jelgava» fk «ventspils» ZOC1. jūlijs 19.00 svētdiena fk «jelgava» fC «Spartaks» ZOC 3. aPLiS15. jūlijs 19.00 sestdiena fk «jelgava» Sk «liepājas metalurgs» ZOC27. jūlijs 19.00 piektdiena fB «gulbene» fk «jelgava» gulbene4. augusts 19.00 sestdiena fk «jelgava» fk «Daugava Rīga» ZOC8. augusts 19.00 trešdiena fk «jelgava» fC «Skonto» ZOC11. augusts 19.00 sestdiena fS «Metta/lU» fk «jelgava» Rīga18. augusts 19.00 sestdiena fk «jelgava» fC «Daugava» ZOC22. augusts 19.00 trešdiena fk «jelgava» fC «jūrmala» ZOC26. augusts 18.00 svētdiena fk «ventspils» fk «jelgava» ventspils OC31. augusts 18.00 piektdiena fC «Spartaks» fk «jelgava» Slokas stadions15. septembris 14.00 sestdiena fC «Skonto» fk «jelgava» «Skonto» stadions 4. aPLiS19. septembris 18.00 trešdiena Sk «liepājas metalurgs» fk «jelgava» liepāja23. septembris 15.00 sestdiena fk «jelgava» fB «gulbene» ZOC26. septembris 17.00 trešdiena fk «Daugava Rīga» fk «jelgava» Slokas stadions30. septembris 15.00 svētdiena fk «jelgava» fS «Metta/lU» ZOC6. oktobris 14.00 sestdiena fC «Daugava» fk «jelgava» Daugavpils21. oktobris 14.00 svētdiena fC «jūrmala» fk «jelgava» Slokas stadions27. oktobris 15.00 sestdiena fk «jelgava» fk «ventspils» ZOC4. novembris 14.00 svētdiena fC «Spartaks» fk «jelgava» Slokas stadions10. novembris 14.00 sestdiena fk «jelgava» fC «Skonto» ZOC

labākie FK «Jelgava - 2» spēlētāji. Šosezon tie ir malējais pussargs Kristaps Neilands un Kārlis Kinderēvičs. Šiem puišiem gan jārēķinās, ka spēļu prakses gūšanas nolūkā, tāpat kā Aldim Trukšānam un Edgaram Andrejevam, lielākā sezonas daļa būs jāaiz-vada dublieru rindās.

Bagātīgi nokomplektēta aizsardzības līnija

Tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, viens no komandas balstiem būs vārtsargs Marks Bogdanovs, kurš pērn FK «Jelgava» rindās aizvadīja visas 32 spēles. Lai gan pagājušo sezonu Marks iesāka nestabili, atlikušajā viņš spēlēja pārliecinoši un tikai neveiksmīgā sezonas sākuma dēļ netika atzīmēts virslīgas labāko vārtsargu topos. Viņa dublieris būs jelgavnieks Edgars Andrejevs, kurš šīs funkcijas pārī ar Niku

Rubezi pildīja jau iepriekš. Aizsardzības līnijā izdevies ne tikai sa-

glabāt visus iepriekšējās sezonas vadošos spēlētājus, bet arī piesaistīt jaunus. Aizsar-dzības centrā, visdrīzāk, spēlēs Jevgeņijs Kazura, Dmitrijs Daņilovs, kuri dalīs spēles laiku ar Mārci Ošu un Denisu Petrenko. Sa-vukārt aizsardzības malās spēlēs Aleksandrs Gubins, Artūrs Kļimovičs, Alberts Bārbalis un Jurijs Ksenzovs. Arī centra pussargu pozīcijā atkarībā no pretinieka pastāv da-žādas variācijas iespējas. Šajā pozīcijā līdera lomu noteikti uzņemsies Artis Lazdiņš, ar kuru pārī var spēlēt Valērijs Redjko, Igors Lapkovskis, Rejs Išikava, Aldis Trukšāns un, nenoliedzami, arī Boriss Bogdaškins, kuru U-21 izlases treneris holandiešu speciālists Antons Jore pārbaudes turnīrā iespēlēja tieši šajā pozīcijā. Malējo pussargu pozīcijā šosezon spēlēs Aleksandrs Kļimovs, Oļegs Žatkins, Mindaugs Grigaravičius un

Kristaps Neilands. Nav izslēgts, ka aizsargu pārprodukcijas dēļ sezonas gaitā šajā pozī-cijā varētu iespēlēt arī A.Gubinu.

«Uz papīra» visvājāk izskatās jelgavnieku uzbrukuma līnija, kurā aiz V.Kozlova mu-guras līdzvērtīgu aizstājēju nav. Tomēr, ja Kozlovs būs vesels un komanda spēlēs pēc ierastās taktikas ar vienu izvirzīto uzbru-cēju, tā var arī nebūt pārāk liela problēma. Līdztekus Kozlovam vēl uzbrukumā var spē-lēt Aleksejs Bespalovs, Deivids Lukošius un Kārlis Kinderēvičs. Komandas līderi, kā jau ierasts varētu būt Bogdanovs, Kozlovs un Lazdiņš. Tāpat droši var teikt, ka, salīdzinot ar aizvadīto sezonu, progresējuši būs Ošs, Bogdaškins un citi jaunie spēlētāji.

Viena no komandas priekšrocībām ir tā, ka lielākā daļa spēlētāju kopā spēlēs jau tre-šo sezonu, uzkrājot virslīgas spēļu pieredzi, tādēļ arī sniegumam visas sezonas garumā vajadzētu būt stabilākam.FK

www.fkjelgava.lv 13

fk «jelgava»

Aizpildi tabulu un seko līdzi virslīgas spēļu rezultātiem

fk «jelgava» spēlētāju statistika, 2004. – 2011. gadsTOP 10 AizVADīTās sPēLEs

Vieta Vārds Uzvārds Skaits

1. Igors lapkovskis 1902. vitālijs lapkovskis 1583. viktors Rezjapkins 1404. valērijs Redjko 1375. Pāvels Bormakovs 1136. jānis Čaplinskis 1047. kārlis kinderēvičs 978. Oļegs Ivaņica 939. aleksandrs Čumakovs 8810. vadims koņevskis 86

TOP 7 AizVADīTās sEzOnAsVieta Vārds Uzvārds Skaits

1. Igors lapkovskis 82. vitālijs lapkovskis 73. viktors Rezjapkins 74. aleksandrs Čumakovs 75. aivars Ķeris 66. jānis Čaplinskis 67. jurijs fjodorovs 6

vēl 8 spēlētāji ir aizvadījuši 5 sezonas

TOP 10 GūTiE VāRTiVieta Vārds Uzvārds Skaits

1. viktors Rezjapkins 402. valērijs Redjko 353. kārlis kinderēvičs 344./5. jānis Čaplinskis 304./5. Pāvels Bormakovs 306./7. vladislavs kozlovs 236./7. jurijs Ivanovs 238./9. Oļegs Malašenoks 208./9. Igors lapkovskis 2010. aivars Ķeris 19

KomaNDa 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.

1. fk «veNTSPIlS» 2. Sk «lIePĀjaS MeTalURgS» 3. fC «DaUgava» 4. fC «SkONTO» 5. fC «jūRMala» 6. fk «jelgava» 7. fB «gUlBeNe» 8. fk «DaUgava RĪga» 9. fS «MeTTa/lU» 10. fk «SPaRTakS»

14 www.fkjelgava.lv

fk «jelgava»

Spēļu dienās visapkārt runā tikai par futbolu

Pagājušās sezonas pēdējā mačā notika 2011. gada sezonas fk «jelgava» abonementu izloze, kurā

visveiksmīgākais un erudītākais izrādījās Oļegs Timofejevs – cilvēks, kurš aizrautīgi seko līdzi futbolam jau no bērnības. «Mums bija draugu grupa, ar kuru apmeklējām «Raf» komandas spēles, tad uz brīdi jelgavā futbols pazuda, taču prieks, ka tas ir atgriezies. Pēdējos gadus rūpīgi sekoju līdzi «jelgavas» spēlēm,» tā Oļegs, kuram 31. janvārī bija iespēja klātienē vērot anglijas premjerlīgas spēli starp Totenhamas «Hotspur» un vīganas «athletic», kurā mājinieki uzvarēja ar rezultātu 3:1.

«Uz Londonu devos kopā ar sievu Ilonu, un jau pirmajā vakarā izmantojām iespēju un devāmies uz Britu muzeju, kurā, tāpat kā lielā daļā citu Londonas muzeju, ieeja ir bez maksas. Otrajā rītā devāmies apskatīt Trafalgaras laukumu un Nacionālo galeriju. Pārsteidza garās rindas pie Leonardo da Vinči izstādes, cilvēku interese bija milzīga,» savos iespaidos dalās Oļegs.

«Spēļu dienās ir jūtama īpaša gaisotne – visur izkārti komandas karogi un cilvēki visapkārt runā par futbolu. Angļu sabiedrība ir ļoti zinoša par futbola sīkumiem, tiek pārspriests treneru darbs un pat spēlētāju ēdienkarte. Jāpiebilst, ka par Jelgavas komandas šalli bija milzīga interese – cilvēki nāca klāt un vēlējās noskaidrot, kas ir šī komanda, kuras krāsas ir līdzīgas slavenajai «Barselonai»,» stāsta Oļegs.

Lūk, arī bilde no «White Hart Line», kas ir «Tottenham Hotspur» komandas mājvieta. Stadions spēj uzņemt 40 tūkstošus līdzjutēju.

FOTOSESIJAS VIDEO: www.fkjelgava.lv

www.fkjelgava.lv

www.fkjelgava.lv

20 www.fkjelgava.lv

Virslīga 2012Marks Bogdanovs

02.12.86. Latvija, Valmiera95 kg, 196 cmVārtsargs

Edgars Andrejevs

21.10.92. Latvija, Rīga83 kg, 192 cmVārtsargs

Jevgeņijs Kazura

24.01.88. Latvija, Rīga90 kg, 186 cmAizsargs

Aleksandrs Gubins

16.05.88. Latvija, Rīga71 kg, 184 cmAizsargs

Deniss Petrenko

14.03.88. Latvija, Rīga75 kg, 190 cmAizsargs

Dmitrijs Daņilovs

25.01.91. Latvija, Rīga78 kg, 183 cmAizsargs

Mārcis Ošs

25.07.91. Latvija, Limbaži90 kg, 193 cmAizsargs

Jurijs Ksenzovs

05.06.81. Latvija, Rīga70 kg, 173 cmAizsargs

Alberts Bārbalis

05.03.88. Latvija, Rīga77 kg, 173 cmAizsargs

Artūrs Kļimovičs

31.08.91. Latvija, Rīga74 kg, 185 cmAizsargs

Valērijs Redjko

10.03.83. Latvija, Jelgava80 kg, 190 cmPussargs

Boriss Bogdaškins

21.02.90. Latvija, Rīga78 kg, 181 cmPussargs

Artis Lazdiņš

03.05.86. Latvija, Limbaži75 kg, 181 cmPussargs

Aldis Trukšāns

19.07.90. Latvija, Jelgava80 kg, 182 cmPussargs

Igors Lapkovskis

24.02.87. Latvija, Jelgava69 kg, 169 cmPussargs

16.11.91. Latvija, Rīga60 kg, 170 cmPussargs

Rejs Išikava

10.02.87. Japāna 60 kg, 162 cmPussargs

15.07.92. Lietuva, Klaipēda74 kg, 176 cmPussargs

Oļegs Žatkins

13.04.87. Latvija, Ogre66 kg, 170 cmPussargs

Kristaps Neilands

18.08.91. Latvija, Saldus69 kg, 175 cmPussargs

Aleksejs Bespalovs

04.12.85. Latvija, Rīga76 kg, 177 cmUzbrucējs

Deivids Lukošius

24.01.91. Lietuva, Klaipēda69 kg, 175 cmUzbrucējs

Vladislavs Kozlovs

30.11.87. Latvija, Rēzekne80 kg, 185 cmUzbrucējs

Kārlis Kinderēvičs

03.08.89. Latvija, Jelgava87 kg, 192 cmUzbrucējs

81 24 10

92 1320

Mindaugs Grigaravičius

4 7 22

77 11 19

2 8 9

5 14 99

25 17 21

23183

Aleksandrs Kļimovs

fk «jelgava»

www.fkjelgava.lv 21

fk «jelgava»

J elgavnieki pirmo oficiā-lo treniņu aizvadīja vēl pagājušā gada nogalē – 27. decembrī, bet pirmo pārbaudes spēli

– 5. janvārī, kad Olimpiskajā sporta centrā nospēlēts neizšķirti 2:2 ar Lat-vijas U-18 izlasi. «Jelgava» šo maču aizvadīja eksperimentālā sastāvā – klubā bija vairāki uz pārbaudes laiku esoši futbolisti, kuriem tika dota iespēja sevi pierādīt. Vārtus jelgavnieku labā guva Mārcis Ošs un Boriss Bogdaškins.

Nākamais pārbaudes mača preti-nieks mums labi zināms – «Metta/LU» komanda, kura šogad debitēs Latvijas virslīgā. Spēle aizritēja ātrā tempā, abas komandas parādīja lielisku cīņassparu, taču vārtus gūt tā arī neizdevās – 0:0. Pēc šī mača kļuva zināms, ka «Jelgavai» nebūs nepieciešami uzbrucēju Lehtonena un Emanuela pakalpojumi.

Pēc neizšķirta pret virslīgas de-bitantiem līdz nākamajai spēku pārbaudei bija jāgaida nepilna nedēļa – 28. janvārī «Jelgava» uz savas ādas izbaudīja otras virslīgas debitan-tes spēku. FK «Spartaks» sastāvā laukumā izgāja vairāki meistarīgi kolumbiešu leģionāri, kuri ar ātru un tehnisku spēli jelgavniekiem ne-atstāja variantus – zaudējums ar 1:4. Vienīgos vārtus «Jelgavas» labā pēc standartsituācijas guva komandas kapteinis Valērijs Redjko.

Februāri «Jelgava» iesāka ar vizīti Viļņā, kur aizvadīja pārbaudes spēli ar vienu no ambiciozākajiem Lietuvas klubiem – Viļņas «Žalgiri». Spēlējot no aizsardzības un realizējot savas iespējas, «Jelgava» uzvarēja – 3:0. Vārtus guva Boriss Bogdaškins, Va-lērijs Redjko (11 metru soda sitiens) un Vladislavs Kozlovs.

Jau pēc trijām dienām jelgavnieki devās uz Rīgu, lai pārbaudītu spēkus ar vienu no saviem principiālākajiem pretiniekiem – FC «Jūrmala» vienī-bu, kuru pagājušā gada čempionātā tā arī neizdevās uzvarēt, un tika zaudēta neklātienes cīņa par 5. vietu čempionāta tabulā. Demonstrējot abpusēju uzbrukuma futbolu, ne-daudz veiksmīgāki, realizējot savas vārtu gūšanas iespējas, bija «Jelgavas»

Pārbaudes spēļu hronikafutbola klubs «jelgava», gatavojoties 2012. gada latvijas čempionātam un kausa izcīņai, ir aizvadījis deviņas pārbaudes spēles, kurās izcīnītas trīs uzvaras, piedzīvoti trīs zaudējumi, bet trīs reizes spēlēts neizšķirti. ko var secināt pēc šīm spēlēm?

futbolisti, kuri izcīnīja uzvaru – 3:0. Vārtu guvumi Valērija Redjko, Reja un Vladislava Kozlova kontā.

Komandas vēlreiz tikās 8. februārī, taču šoreiz eksperimentālos sastā-vos. Jelgavas komandas galvenais treneris Dainis Kazakevičs deva ie-spēju uzspēlēt jaunajiem futbolistiem – pamatsastāvā pret FC «Jūrmala» maču iesāka Andrejevs, Neilands, Trukšāns, Kinderēvičs – vairāki futbo-listi, kuriem iepriekšējās spēlēs nebija iespējas doties laukumā. Jūrmalnieki ar rezultātu 1:2 izcīnīja minimālu uzvaru, tādējādi revanšējoties par nepatīkamo zaudējumu iepriekšējā mačā. Goda vārti raženā uzbrucēja Kārļa Kinderēviča izpildījumā.

Marijampolē aizvadītā pārbaudes spēle pret FK «Sūduva» kļuva par līdz šim neveiksmīgāko – piedzīvots zaudējums ar 0:4. Komandas galve-nais treneris D.Kazakevičs atklāja, ka jelgavniekiem bijušas pamatīgas problēmas ar uzbrukumu veidošanu. «Mums laukumā neizdevās nekas – ļoti nekvalitatīvi spēlējām uzbru-kumā, kas vainagojās ar to, ka mums praktiski nebija iespēju gūt vārtus. Aizsardzībā tika pieļautas individuālas kļūdas, pēc kurām nonācām zaudētā-jos ar 0:2. Pēc tam izlīdzināt spēli vairs nebija iespējams, jo mājinieki spēlēja

organizēti un pārliecinoši kontrolēja mača gaitu. Skaidrs, ka zaudēt ar šādu rezultātu nav patīkami, taču nekāda traģēdija pēc šī mača nav jāmeklē. Pārbaudes spēlēs noteicošais nav rezultāts, bet gan uzdevumi – lielākas raizes man sagādā fakts, ka spēlētāji tos neizpildīja. Negatīvais rezultāts gan neietekmēja mūsu gatavošanos – laukumā tika visi līdzpaņemtie futbolisti, otrajā puslaikā arī veicām vārtsarga maiņu,» tā treneris.

20. februārī «Skonto» manēžā «Jelgava» tikās ar Latvijas čempionāta bronzas laureātiem – FC «Daugava» futbolistiem –, un, lai gan viesiem bija iespaidīgs teritoriālais pārsvars, jelgavnieki otrajā puslaikā prata spēli izlīdzināt un panākt neizšķirtu – 1:1. Vienīgos vārtus ar elegantu sitienu guva Vladislavs Kozlovs.

Martā jelgavnieki ir aizvadījuši vie-nu spēli. Startējot «TrioBet Rīgas Fut-bola skolas kausā», ar rezultātu 4:0 uz-varēta BFC «Daugava» komanda. Pēc mača D.Kazakevičs veltīja atzinīgus vārdus gados jaunajiem pretiniekiem: «Pirmajā puslaikā bija līdzīga cīņa, te gan jāuzteic pretinieki – Daugavpils jaunie futbolisti demonstrēja saturīgu futbolu, un mums nācās pielikt daudz spēka, lai viņus pārspētu. Visu cieņu jaunajiem spēlētājiem. Otrajā pus-

laikā mums izdevās sakārtot spēli, paātrināt uzbrukumu, un guvām divus vārtus, kas bija komfortabls pārsvars,» tā treneris. Vārtus «Jelga-vas» labā guva Oļegs Žatkins, Deivids Lukošius, Mindaugs Grigaravičius un Igors Lapkovskis.

Diemžēl (vai par laimi) nākamajā dienā plānotais turnīra finālmačs nenotika – FK «Kruoja» tehnisku problēmu dēļ neieradās uz spēli, tādējādi par «TrioBet Rīgas Futbola skolas kausa» ieguvējiem kļuva FK «Jelgava», izcīnot savu pirmo trofeju 2012. gadā.

FaKtiFK «JeLgaVa» 2012. gaDa

PārBauDeS SPēLeS

05.01.2012. fk «jelgava» : latvijas U-18 izlase – 2:2 (Ošs, Bogdaškins)

22.01.2012. fk «jelgava» : fS «Metta/lU» – 0:0

28.01.2012. fk «jelgava» : fk «Spartaks» – 1:4 (Redjko)

01.02.2012. fk «jelgava» : viļņas «Žalgiris» – 3:0 (Bogdaškins, Redjko, kozlovs)

04.02.2012. fk «jelgava» : fC «jūrmala» – 3:0 (Redjko, Rejs, kozlovs)

08.02.2012. fk «jelgava» : fC «jūrmala» – 1:2 (kinderēvičs)

25.02.2012. fk «jelgava» : fk «Sūduva» – 0:4

29.02.2012. fk «jelgava» : fC «Daugava» – 1:1 (kozlovs)

03.03.2012. fk «jelgava» : BfC «Daugava» – 4:0 (Žatkins, lukošius, grigaravičius, lapkovskis)

PārBauDeS SPēLēS ViSBiežāK SāKumSaStāVā

izgāJušie SPēLētāJi

Marks Bogdanovs (9), Mārcis Ošs (9), valērijs Redjko (7), Mindaugs grigaravičius (7), aleksandrs gubins (7)

Vārtu guVēJi kozlovs (3), Redjko (3), Bogdaškins (2), Rejs (1), lukošius (1), grigaravičius (1), lapkovskis (1), Ošs (1), Žatkins (1), kinderēvičs (1)

FK

22 www.fkjelgava.lv

fk «jelgava»

Konkurenti nesnauž

GATAVOŠANāS 2011. gada Latvijas čempio-ni šai sezonai gatavo-

ties sāka agri – 12. decembrī. Aizvadījuši vairākus treniņus Ventspilī, Sergeja Podpali ja trenētā komanda gatavošanos turpināja Marijampolē, kur tika aizvadīti seši draudzības mači ar dažādām Lietuvas koman-dām – izcīnītas trīs uzvaras un trīs neizšķirti. Februāra vidū čempioni devās uz Turciju, lai turpinātu gatavošanos labākos apstākļos, aizvadot arī vairākas

pārbaudes spēles ar klubiem no Austrumeiropas.

SASTāVS Sastāva ziņā FK «Ventspils» ir daudz nezi-nāmo. Komandu pametuši

virkne vadošo futbolistu, piemēram, par 2011. gada Latvijas čempionāta labāko spēlētāju atzītais pussargs Oļegs Laizāns karjeru turpinās Po-lijas klubā «Lodz», pussargu līnijā nākamsezon neredzēsim arī Ritvaru Ruginu, kurš līdzīgi kā Jevgeņijs Kos-mačovs pārcēlies uz Ukrainu. Tāpat, visticamāk, Ventspilī nepaliks arī

nigērietis Mikaels Tukura, par kura nākamās sezonas plāniem pagaidām nav skaidrības. Nupat kļuva zināms, ka uz «Jelgavu» vismaz līdz vasarai ir pārcēlies vēl viens pussargs – Oļegs Žatkins, kuram S.Podpalija komandā vieta tā arī neatradās. Atgriezušies ir abi «Jelgavai» izīrētie futbolisti – Visvaldis Ignatāns un Romāns Bespalovs, un jādomā, ka vismaz vienam no šiem pussargiem būs reāla iespēja sezonu sākt čempionu sākumsastāvā.

Iztrūkumi ir arī aiz-sardzības līnijā – par «Ventspils» soda lauku-ma karali dēvētais Igors Savčenkovs ir pārcēlies uz «Skonto», bet otrs centra aizsargs – krievs Jevgeņijs Portņikovs – devies atpakaļ uz dzimteni. Uz Rīgu pārcēlies ir vēl viens spēlētājs – malējais aizsargs Vladislavs Gabovs, kurš studijas apvienos ar spēlēšanu debitantu FS «Metta/LU» sastāvā. Tukšajām vietām aizsardzībā ir atrasti «ielā-pi» – Raivis Hščanovičs un Vitālijs Smirnovs.

Visstabilākā pagaidām izska-

tās «Ventspils» uzbrukuma līnija – Federiko Martiness, Ahmeds Abdultaofiks un Eduards Višņa-kovs arī šogad centīsies sarūgtināt konkurentu vārtsargus. Par vienīgo «aizgājēju» var uzskatīt krievu snai-peri Vadimu Jančuku.

PROGNOzE Kaut arī «Vents-pils» ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas, nav iemesla

uzskatīt, ka kurzemnieki nebūs se-zonas favorītu pulkā. Diez vai redzē-

sim pagājušās sezonas sākuma dominanci, taču vismaz (!) spēcīgāko trij-niekā S.Podpalija trenē-tajiem vīriem ir jāiekļūst. To saprot arī komandas galvenais treneris, kurš treniņnometnē Turcijā turpina meklēt sastāva

papildinājumus. Pirmā oficiālā spēle jāaizvada jau 18. martā pret «Jelgavu» Latvijas kausa izcīņas ceturtdaļfinālā, kurā var iezīmēties pat visas sezonas scenārijs – ja ventspilnieki Jelgavā paklūp, tad spiediens uz komandu tikai palie-lināsies, kas var atspoguļoties arī čempionāta spēlēs.

fk «ventspils»: pārmaiņu laiks?

GATAVOŠANāS Liepājnieki gatavošanos 2012. gada sezonai uzsāka janvārī, aiz-

vadot arī vairākas pārbaudes spēles ar Lietuvas klubiem, bet februāra sākumā devās uz Tur-ciju, lai trenētos tur. Kā ziņo kluba mājaslapa, liepājniekiem vairākas draudzības spēles ne-notika, jo Antālijā bija ilgstošas lietusgāzes un pērkona negaiss, kas kavēja arī treniņproce-su. Pirmā oficiālā spēle «Metalurgam» jāaizvada 17. martā, kad savā laukumā būs jāuzņem FC «Daugava» futbolisti. Lieki piebilst, ka tieši šī pāra uzvarētāju ir visgrū-tāk prognozēt.

SASTāVS Jau iepriekšējā sezonā liepājnieku sastāvs nepārsteidza – to raksturoja

Sk «liepājas metalurgs»: konservatīvā stabilitātevārdi: pieredze un kvalitāte. Starp-sezonā komandu pametuši tikai trīs futbolisti – lietuvieši Marjus Činiks, Nerjus Vaļskis un Vitālijs Kavaļausks. Toties ierindā ir virkne

līderu: vārtos Pāvels Šteimbors, aizsardzībā Dzintars Zirnis, Pāvels Mihadjuks, Pāvels Sur-ņins, Rits Krjauklis. Pussargu līniju cemen-tēs lietuvietis Tomass Tomašausks, Andrejs Prohorenkovs un Ge-nādijs Soloņicins, bet

uzbrukumā spīdēs Jurģis Kalns un Vladimirs Kamešs. Šiem vīriem pievienojas «Daugavas» uzbrukuma «turbīna» Valērija Afanasjeva perso-nā, tāpat klīst baumas, ka Liepājā atgriezties gatavs ilggadējais Latvijas izlases aizsargs Oskars Kļava. Nevar nepieminēt rezervistu soliņu – Toms Mežs, Dmitrijs Hmizs un «Jelgavā»

uzspēlējušais Vugars Askerovs, kurš pārbaudes spēlēs laukumā ir viena no redzamākajām figūrām.

PROGNOzE Visticamāk, ka liepājnieki sezonu iesāks un aizvadīs pārliecinoši. Ja

čempionāts sāktos rīt, tad vislielākās

pretenzijas uz čempionu titula izcīnīšanu būtu «Metalurgam», kura sastāvs izskatās patiešām iespaidīgi. Vienīgā problēma va-rētu būt meklējama psiholoģijā – noskaņošanās pret virslīgas vidusmēra komandām, ar ko bija problēmas pagājušajā sezonā.

FK

FK

www.fkjelgava.lv 23

fk «jelgava»

GATAVOŠANāS Pagājušās sezonas bronzas laureāti savu pirmo pārbaudes

spēli aizvadīja jau 6. janvārī, kad «Skonto» manēžā eksaminēja leišu «Ekranas». Janvārī tika aizvadītas vēl pāris pārbaudes spēles, bet 25. datumā komanda

devās uz Turciju, lai piedalītos starptautiskajā A.K.Kadirova turnīrā. Jāpiebilst, ka šajā turnī-rā piedalījās spēcīgas komandas, piemēram, Bukarestes «Rapid», ar kuru daugavpilieši tikās tur-nīra pirmajā dienā, piedzīvojot zaudējumu ar 1:3.

SASTāVS Lielākais zaudē-jums «Daugavai» noteikti ir komandas lī-

dera un uzbrukumu veidotāja Valērija Afa-nasjeva došanās uz Liepāju. Tāpat zināms, ka Daugavpilī vairs neredzēsim vārtsargu Māri Eltermani, kurš pievienojies Lietuvas «Kruoja». Nepārsteidz, ka Daugavpils klubam ir jauns treneris – Krie-vijas speciālists Ravils Sabitos, kurš iepriekš trenējis Maskavas «Torpedo», Kazahstā-nas «Tobol» un Krievijas U-19 izlasi. Tomēr diezin vai tas ko būtiski mainīs, jo Nazarenko va-dītā «Daugava» spēlēja teju tāpat kā vēl Pertijas vadībā. Kā jau tas ierasts Latvijas apstākļos, kluba mājas lapa par citiem jaunumiem sastāvā klusē, tādēļ atliek vien analizēt pārbaudes spēļu sastā-vus. Viens gan ir skaidrs – līdzīgi kā «Metalurgs», arī «Daugava» ir spējusi saglabāt komandas kodolu: aizsardzībā tie ir Uļja-

novs, Cinsadze un Simonovs, pussargu līnijā – Logins, Ziziļevs

un Sokolovs, bet pats galvenais – komandā paliek snaiperis Ma-muka Gongadze, kurš pagājušajā sezonā tika pie 21 vārtu guvuma. «Daugava» turpina pārbaudīt vairākus leģionārus, taču no pašmāju spēlētājiem var atzīmēt brāļu Sila-gaiļu klātbūtni – visti-camāk, vismaz vienu

no viņiem mēs nākamās sezonas sastāvā redzēsim.

PROGNOzE «Daugava» ir saglabājusi savu kodolu, kurš arī bez V.Afanasjeva

izskatās pieklājīgi. Jau iespēlētais sastāvs un pāris spēcīgu leģio-nāru daugavpiliešus padarīs par nopietnu konkurentu cīņā par medaļām. Bronza pagājušajā sezonā nebija nejaušība, tādēļ loģiski, ka valsts austrumu gal-vaspilsēta šosezon varētu mērķēt uz augstāku godalgu.

fC «Daugava»: tuvāk zeltam?

GATAVOŠANāS Titulētā-kais Latvijas klubs treni-ņus uzsāka 5. janvārī, no-

darbības aizvadot vienu reizi die-nā. Slodze tika palielināta mēneša vidū, bet nedaudz vēlāk «Skonto» aizvadīja vairākas pārbaudes spē-les. Pirmajā no tām uzvarēta virslīgas debitante FS «Met-ta/LU» – 3:2. Turp-mākajos sagatavoša-nās mačos rīdzinieki spēlējuši nestabili – zaudējums ar 0:3 pret igauņu «JK Nomme Kalju», bet 29. februārī uzva-rēts lietuviešu «Tau-ras» – 3:1. Interesanti, ka šogad «Skonto» bija vienīgais klubs no vadošā piecinieka, kurš nedevās uz treniņnometni Turcijā. Cita starpā jāatzīmē, ka klubs ticis pie jauna prezidenta – Vladimira Koļesņičenko, jo Guntis Indrik-sons atkāpās no amata, lai varētu atkārtoti kandidēt uz Latvijas

Futbola federācijas prezidenta amatu.

SASTāVS «Skonto» sastāvs ir piedzīvojis pamatīgus zau-dējumus: klubu pametuši

aizsargi Vitālijs Smirnovs (tagad FK «Ventspils») un Kaspars Dubra. Pus-sargu līnijā neredzē-sim Igoru Tarasovu un brazīlieti Fabinju, bet uzbrukumā ne-būs galvenā spēka – Žuniora, kurš kar-jeru turpinās Austrijā. Klubā arī nākamgad spēlēs aizsargs Renārs Rode, pussargi Minori

Sato, Ruslans Mingazovs, Armands Pētersons, bet uzbrukumā savus talantus rādīs Kristaps Blanks, kā arī jaunie – Valērijs Šabala un Elvis Stuglis. Ar komandu trenējas arī vairāki bijušie «Olimpa» futbolisti, tostarp eksjelgavnieks Artjoms Lonščakovs un Harijs Cepurītis. Par iespējamajiem leģionāriem pāragri

fC «Skonto»: čempiona augšāmcelšanās?

runāt, jo komandas galvenajam trenerim Marianam Paharam šajā jomā ir augstas prasības.

PROGNOzE «Skonto» spor-ta direktors Tamazs Pertija prognozēja, ka komanda šajā

sezonā būs krietni spēcīgāka nekā pa-

gājušajā – savā visu laiku neveiksmī-gākajā sezonā. Tiem, kas neatceras, jāatgādina, ka rīdzinieki 2011. gadā palika pat bez medaļām, ierindojoties ceturtajā vietā. Pagaidām gan šķiet, ka «Skonto» vairāk jāuzmanās no «Jūrmalas», nevis jāklauvē pie «Dau-gavas» bronzas durvīm…

FK

FK

24 www.fkjelgava.lv

fk «jelgava»

fC «jūrmala»: jauda leģionāros?

GATAVOŠANāS Līdzīgi kā lielākā daļa Latvijas čempionāta komandu,

gatavošanos 2012. gada čem-pionātam «Jūrmala» uzsāka janvāra sākumā, bet pirmā pārbaudes spēle nospēlēta 20.

janvārī, kad Arkādijas stadionā jūrmalnieki uzņēma FB «Gul-bene» vienību. Mačs noslēdzās neizšķirti. Jāpiebilst, ka nāka-majās pārbaudes spēlēs «Jūr-malai» tā arī neizdevās tikt pie uzvaras – 3:3 ar «RFS»; 0:3 ar

«Jelgavu», bet pirmā uzvara tika izcīnīta vien 8. februārī, kad ar minimālu pārsvaru (2:1) tika uzvarēti «Jelgavas» dublie-ri. Arī FC «Jūrma-la» gatavošanos sezonai turpināja siltākos apstākļos, 20. februārī do-doties uz Latvijas klubiem labi pa-zīstamo Turcijas pilsētu Antāliju.

SASTāVS Par skaļāko «Jūrmalas» promgājēju var uzskatīt veterānu

Vītu Rimkus, kurš pagājušās sezonas beigās no kluba saņē-ma pārmetumus par negodīgas spēles piekopšanu. Zināms, ka komandā spēlēs Maksims Da-ņilovs, Dmitrijs Halvitovs un Dmitrijs Paplavskis. Iespējams, ka nākamsezon neredzēsim aktīvo krievu leģionāru Kon-stantīnu Belovu, kurš līdzīgi kā nigēriešu aizsargs Daniels

Ola nav piedalījies pārbaudes spēlēs. Ja par promgājējiem

vairāk informācijas nav, tad par jaunu-miem ir: «Jūrma-lai» pievienojušies vairāki Latvijā labi zināmi futbolisti – aizsargs Ingus Šlapme («Jūrma-la VV»), vārtsargi Jevgeņijs Laizāns un Jānis Krūmiņš (abi «Olimps»), kā arī vairāki jaunie

futbolisti no «RFS». Vienīgais jaunieguvums leģionāru sadaļā ir krievs Mihails Miļšinijs.

PR O G N O z E S p r i e ž o t pēc kluba iespējām sa-gatavoš an ā s pro ces ā

(nometne Turcijā), «Jūrmala» ar ī šosezon būs stabils un nopietns pretinieks jebkuram no vadošā četrinieka. Ja iz-dosies otro sezonu trāpīt ar leģionāriem, tad iespējamas pat medaļas.

GATAVOŠANāS Virslīgas debitanti gatavošanos 2012. gada sezonai uzsā-

ka 3. janvārī. Pirmā pārbaudes spēle aizvadīta 20. janvārī, kad mačā pret «Jelgavu» uz-varēja draudzība – 0:0. Līdzīgi kā lielākā daļa Lat-vijas klubu, par pārbaudes spēļu pretiniekiem viņi izvēlējās Lietuvas un Igaunijas klu-bus. Visu sagata-vošanās posmu «Metta/LU» aizvadīja Latvijā.

SASTāVS Klubs, kuram uzrādīta lielākā jaunatnes sistēma (ikdienā nodarbi-

na ap 500 bērnu), nākamsezon negrasās izmainīt savu kursu – tas joprojām nodarbosies ar vietējo futbolistu audzināšanu. Ja aplūko pārbaudes spēļu sastā-vus, tad pie jaunieguvumiem var

fS «Metta/lU»: vietējo spēlētāju kalvepieskaitīt raženo uzbrucēju Gati Kalniņu un aizsargu Vladislavu Gabovu, kurš gan, iespējams, sezonas pirmajā pusē turpinās

dziedēt savaino-jumu. Visticamāk, ar ī 2012. gad ā «Mettas» vārtus sargās Artūrs Bie-zais, aizsardzībā darbosies brāļi Sa-vinovi, pussargu līnijā spēlēs Var-danjans, Vapne, Kauss un Māris Riherts, bet uz-

brukumā savas prasmes de-monstrēs Pallo, Grāveris un jau pieminētais Kalniņš. Jāpiebilst, ka FS «Metta» pagaidām ir vie-nīgais virslīgas klubs, kurš plāno iztikt bez leģionāru palīdzības.

PROGNOzE Pirmās pār-baudes spēles pierāda, ka viegli pret «Mettu» nebūs

nevienam, taču pastāv risks, ka gados jaunajiem rīdziniekiem

visam čempionātam var pietrūkt emociju. Skaidrs, ka ilgtermiņā kluba izvēlētā misija – spēlēšana ar vietējiem spēlētājiem – attais-

nosies, taču diez vai tas notiks jau nākamgad. Pagaidām jāmē-ģina noturēties Latvijas futbola augstākajā sabiedrībā.

FK

FK

www.fkjelgava.lv 25

fk «jelgava»

GATAVOŠANāS Otri virslīgas debitanti arī piedzīvoja piln-vērtīgu sagatavošanās proce-

su, pirmo pārbaudes spēli aizvadot ar FK «Jelgava». Pateicoties diviem Dani un Kortesa vārtiem, «Spartaks» izcīnīja pārliecinošu uzvaru 4:1 (2:0). Pēc tam sekoja pārbaudes spēles ar «Gulbeni», FS «Metta» un igauņu vicečempioniem «JK Nōme Kalju», kurās «Spartaka» ātrie un tehniskie kolumbiešu leģionāri demonstrēja

pārliecinošu sniegumu. Cik gatavi šie spēlētāji būs lielajiem āra laukumiem un skarbajiem pavasara laika apstākļiem, rādīs sezonas sākums.

SASTāVS «Sparta-ka» sastāvā paliku-ši vairāki pagājušā

gada komandas futbolisti. Intere-santa ir kluba politika leģionāru jautājumā, jo «Spartakā» spēlē

virkne kolumbiešu – Moskera, Palomeke, Ruā, Kortezs (pagājušajā sezonā viņu redzējām arī FK «Jelga-va» rindās) un Dani. Abi pēdējie gan pašlaik neat-rodas klubā, jo Kortezs ir izīrēts FK «Šerif», bet Dani – Naļčikas «Spar-

takam». Visticamāk, brīvās vietas ilgi tukšas nepaliks un aģenti, kuri faktiski uztur šo klubu, aizpildīs

robus ar jauniem leģionāriem.

PROGNOzE Grūti spriest par «Spartaka» izredzēm – no vienas puses, rezultāti pār-

baudes spēlēs pierāda, ka ar šo ko-mandu būs jārēķinās, taču, no otras, – Korteza un Dani gadījumi apliecina, ka prioritāte ir spēlētāju tirdzniecība, un komandas sastāvs var strauji mai-nīties, līdz ar to būs grūti pretendēt uz augstākiem mērķiem.

fB «gulbene»: japāņu gvarde

GATAVOŠANāS «Gulbene» varētu būt klubs, kurš, gata-vojoties 2012. gada sezonai,

GATAVOŠANāS Pavisam nesen tapa zināms, ka šo-gad Jūrmalā tomēr nebūs

trīs virslīgas klubi, jo viens no tiem turpmāk pārstāvēs galvaspilsētu. Plašajos interneta apcirkņos ir atro-dama informācija par jebko, taču par šī futbola kluba gaitām nav zināms gandrīz nekas. Neviena pārbaudes spēļu rezultāta. Lieki piebilst, ka klubam nav pat savas mājas lapas. Pēc neoficiālas informācijas, treniņus jaunajai sezonai komanda 14 cilvēku sastāvā uzsākusi vien trīs nedēļas pirms čempionāta sākuma. Lielākais notikums starpsezonas periodā bija Vitālija Jagodinska pāreja uz titulēto Kijevas «Dinamo». Kluba vadība, komentējot savas iespējas startēt

virslīgas turnīrā , šo darījumu nosauca kā vienu no priekšnoteikumiem, lai tā notiktu.

SASTāVS Līdzīgi kā iepriek-šējā sadaļā, arī šajā ir daudz nezināmo. Vien zināms,

ka klubu pametusi lielākā daļa futbolistu, kuri devušies uz citiem virslīgas klubiem vai arī karjeru izvēlējušies turpināt kaimiņvalstu čempionātos. Par to, cik spēlētāju no iepriekšējā sastāva paliks ko-mandā, skaidru ziņu nav. No pazīs-tamākajiem, kuri šobrīd trenējas ar komandu, jāmin vārtsargi Kristaps Dzelme un Artūrs Vaičulis, kā arī pieredzējušais aizsargs Aleksejs Soleičuks.

fk «Daugava Rīga» (fk «jūrmala vv»): lielais (mazais) nezināmais

fk «Spartaks»: biznesa projekts

ir aizvadījis visvairāk pārbaudes spēļu, vienubrīd sešās dienās pie-dzīvojot piecus mačus. Tālāk par

Lietuvu gulbenieši gan nav devušies un gatavošanos turpina Latvijā.

SASTāVS Līdzīgi kā iepriek-šējā sezonā, arī šogad «Gul-bene» tur pina

sadarbību ar Japānas futbolistiem, dodot ie-spēju austošās saules zemes pārstāvjiem savu karjeru turpināt Eiro-pā. Komandā paliku-ši vairāki spēlētāji no iepriekšējiem gadiem – vārtsargs Nikoļskis, aizsargi Sitenkovs, Ko-rabļovs, Ivanovs un Jeļ-kins, pussargi Gluško un Mišins. Par uzbrukuma kvalitāti joprojām rūpēsies Latvijas U-21 izlases uzbrucējs Arevšats Hačatrjans. Pie jaunieguvumiem var minēt no «Olimpa» atnākušo Latvijas U-21 izlases pussargu Anatoliju Maksi-menko. Kā jau minēts, «Gulbene»

leģionāru jomā nav slinkojusi – pārbaudīti neskaitāmi japāņi, pāris amerikāņu, kā arī spēlētājs no Kostarikas un vārtsargs no Polijas. Kā ziņo kluba mājas lapa,

līgums parakstīts vien ar diviem japāņiem – pussargu Išikavu un uzbrucēju Saito.

PROGNOzE Vis-ticamāk, «Gul-benes» sastāvā

parādīsies vēl pāris Ja-pānas spēlētāju, taču māc šaubas, vai tas būs pietiekami, lai cerētu

uz kaut ko augstāku kā pagājušajā gadā iespētais. Lai spertu soli uz priekšu, nepieciešami kvalitatīvāki vietējie spēlētāji. Līdzīgi kā ie-priekš, «Gulbene» būs ciets rieksts atsevišķās spēlēs, taču kopumā ne uz ko vairāk kā vietu tabulas vidusdaļā pretendēt nevarēs.

PROGNOzE Jau pagājušajā sezonā FK «Jūrmala VV» kā caurā laivā sāka smel-

ties ūdens, taču kluba vadība gan saglabā optimismu. Kāda ir reali-tāte? Ir klubs – bez spēlētājiem un jau-niešu sistēmas, kurš dažas nedēļas pirms čempionāta noslēdz līgumu jeb apvieno-jas ar Šitika futbola skolu, pat nomaina nosaukumu, lai tikai saglabātu vietu virslī-gā. Pat ja izdosies īsā laika posmā nokom-plektēt komandu, ko vairāk kā cīnīšanos

par palikšanu virslīgā tai progno-zēt nebūtu godīgi, jo diezin vai jaunajam (vecajam) klubam pie-tiks naudas, lai īsā laikā pieaicinātu konkurētspējīgus spēlētājus.

FK

FK

FK

26 www.fkjelgava.lv

fk «jelgava»

Komandas būs spēkos līdzvērtīgākas nekā pērn

Šogad pirmās līgas čem-pionāts startēs 29. aprīlī, kad jelgavnieki savās mājās uzņems FS «Metta» dublieru

komandu, savukārt tas noslēgsies 11. novembrī ar spēli pret potenciālajiem 1. līgas favorītiem – Rīgas Futbola skolas (RFS) komandu. Kopumā čem-pionātā startēs 14 komandas, tostarp sešas virslīgas dublieru komandas: bez FK «Jelgava», «Mettas» arī Ventspils, Liepāja, Jūrmalas «Spartaks» un «Skonto». Vēl 1. līgas turnīrā spēlēs FK «Tukums 2000», FK «Ilūkste», BFC «Daugavpils», SFK «Varavīksne» no Liepājas, RFS, FK «Valmiera», FK «Auda» un Rēzeknes BJSS. Jāpiebilst, ka minētās sešas dublieru komandas nepiedalīsies cīņā par vietu virslīgā. No pārējām komandām uz to noteikti pretendēs RFS un FK «Valmiera» – tieši šie klubi iestājās par to, ka dub-lieru komandas vienā spēlē drīkstēs izmantot tikai sešus virslīgas spēlētā-jus. Vēl pērn pēc 1. līgas reglamenta spēlei varēja pieteikt pat 12 virslīgas spēlētājus. Jelgavniekiem gan tas nav izšķirīgi, jo arī aizvadītajā sezonā vairāk par sešiem virslīgas komandas spēlētājiem 1. līgas spēlēm nebija pieteikti. «Spēcīgi šosezon būs arī tukumnieki, jo viņiem savus jaunos spēlētājus izīrējuši tādi virslīgas klubi kā FK «Ventspils» un FC «Jūrmala», bet kopumā spēku samēri būs izlīdzi-nājušies. Domāju, ka visasākā būs cīņa par vietu turnīra tabulas vidusdaļā, uz kuru pretendējam arī mēs. Komandai esam izvirzījuši uzdevumu cīnīties par iekļūšanu pirmajā sešiniekā, kas ir sa-mērā reāli, jo daļa spēlētāju šajā līmenī iekrājuši pieredzi jau aizvadītajā sezo-nā, turklāt mēs intensīvi strādājam, lai sezonas vidusdaļā nepiedzīvotu sportiskās formas kritumu kā pērn,» uzsver K.Tiltiņš.

ne visu izšķir turnīra tabulaAizvadīto sezonu FK «Jelgava - 2»

izpildījumā nevar raksturot kā ļoti veiksmīgu (12. vieta 13 komandu konkurencē), taču jāapzinās, ka dublieru komandas panākumi tiek vērtēti ne tik daudz pēc tā, cik punktu izcīnīts turnīra tabulā, bet gan pēc tā, cik spēlētājiem sezonas laikā izdevies progresēt un cik daudz no viņiem ir gatavi iekļauties virslīgas vienībā. Vērtējot pēc šīs mērauklas, komandas starts ir gana labs, jo virslīgai šosezon pievienojies gan Kristaps Neilands, gan Kārlis Kinderēvičs. Tieši šie spēlētāji kopā ar tādiem aizvadītās sezonas līderiem kā Aldis Trukšāns, Edgars Andrejevs, Artūrs Zamerov-skis veidos komandas kodolu nāka-majā sezonā.

K.Tiltiņš stāsta, ka izdevies sa-glabāt teju visus spēlētājus, kuri bija komandā pērn, tikai Artūrs Vītoliņš pievērsies tiesneša arodam. «Klāt nākuši septiņi 1995. gadā dzimušie puiši, kuri veiksmīgi iekļāvušies ko-mandā, un labākie no viņiem varēs pretendēt arī uz vietu pamatsastāvā.

Akcentu, protams, liksim uz mūsu pieredzējušākajiem puišiem, kuriem būs nepieciešama spēļu prakse, lai vajadzības gadījumā varētu veik-smīgi iekļauties virslīgas komandā. Starpsezonā mēģinājām uzrunāt arī citu apkārtējo pilsētu labākos spēlētājus, tomēr neviens no viņiem neattaisnoja cerības – kāds neatbilda pēc meistarības kritērijiem, bet citi neizturēja treniņslodzi,» turpina K.Tiltiņš. «Šobrīd treniņos galveno akcentu liekam uz fizisko sagatavotī-bu. Trenējamies piecas reizes nedēļā, tajā skaitā divas strādājam ar svariem. Ne visiem šāds režīms ir pa spēkam,» rezumē treneris.

Lielākā daļa pārbaudes spēļu vēl priekšā

«Kā jau minēju, pagaidām vairāk strādājam pie fiziskās sagatavotības un mazāk domājam par pārbaudes spēlēm, jo laika apstākļi februārī nebija tie pateicīgākie, lai spēlētu āra laukumos. Pirmajā spēlē pret

galvenais uzdevums – gatavot spēlētājus virslīgailai gan 1. līgas sezona sāksies tikai 29. aprīlī, mūsu dublieru komandas spēlētāji trenējas jau kopš decembra vidus. fk «jelgava - 2» galvenais treneris kaspars Tiltiņš pārliecināts, ka jaunajiem spēlētājiem ar mēneša atvaļinājumu ir pilnīgi pietiekami un tikai intensīvā treniņrežīmā iespējams panākt, lai spēlētāji būtu labāki fiziskās noturības un profesionālās meistarības ziņā.

tukumniekiem, kuri nespēlēja savā optimālajā sastāvā, izcīnījām pārlieci-nošu uzvaru ar 7:1, bet pret «Mettas» dublieriem cīnījāmies neizšķirti 4:4. Taču otrajā puslaikā, kad bijām va-dībā ar rezultātu 3:1, laukumā devās rezervisti,» stāsta K.Tiltiņš.

Virkne pārbaudes spēļu plānotas arī martā un aprīlī. 24. martā dub-lieri Zemgales Olimpiskajā centrā pulksten 17.30 spēlēs pret aizva-dītās sezonas 2. līgas čempioniem FK «Rīnūži», bet 31. martā viesosies Tukumā. Aprīļa pārbaudes spēļu kalendārs publicēts FK «Jelgava» mājas lapā.

«Kopumā ar puišu sniegumu aizvadītajās pārbaudes spēlēs esmu apmierināts. Futbola, protams, tur bija maz, tomēr visi ir gatavi cīnīties par katru bumbu, un tas priecē. Lie-lākais gandarījums būs tad, ja kāds no šiem spēlētājiem spēs progresēt tik ievērojami, lai jau sezonas gaitā tiktu uzaicināts uz virslīgas koman-du,» piebilst K.Tiltiņš.

FK «Jelgava - 2» spēļu kalendārs dalībai 1. līgas čempionātā1. aPLiS

29. aprīlis 14.00 fk «jelgava - 2» : fS «Metta/lU - 2» ZOC9. maijs 18.00 fk «jelgava - 2» : Sk «liepājas metalurgs - 2» ZOC13. maijs 16.00 fk «ventspils - 2» : fk «jelgava - 2» ventspils19. maijs 15.00 fk «jelgava - 2» : jPfS/fk «Spartaks - 2» ZOC27. maijs 15.00 Ilūkstes NSS : fk «jelgava - 2» Ilūkste31. maijs 18.00 fk «jelgava - 2» : «Skonto fC - 2» ZOC9. jūnijs 16.00 valmieras fk/BSS : fk «jelgava - 2» valmiera17. jūnijs 17.00 fk «jelgava - 2» : fk «Tukums 2000» ZOC7. jūlijs 18.00 Sfk «varavīksne» : fk «jelgava - 2» liepāja14. jūlijs 16.00 fk «jelgava - 2» : BfC «Daugava» ZOC28. jūlijs 18.00 fk «auda» : fk «jelgava - 2» Ķekava5. augusts 16.00 fk «jelgava - 2» : Rēzeknes BjSS ZOC12. augusts 16.00 Rīgas futbola skola : fk «jelgava - 2» Rīga

2. aPLiS20. augusts 19.00 fS «Metta/lU - 2» : fk «jelgava - 2» Rīga27. augusts 18.00 Sk «liepājas metalurgs - 2» : fk «jelgava - 2» liepāja2. septembris 16.00 fk «jelgava - 2» : fk «ventspils - 2» ZOC8. septembris 14.00 jPfS/fk «Spartaks - 2» : fk «jelgava - 2» jūrmala17. septembris 15.00 fk «jelgava - 2» : Ilūkstes NSS ZOC24. septembris 18.00 «Skonto fC - 2» : fk «jelgava - 2» Rīga29. septembris 15.00 fk «jelgava - 2» : valmieras fk/BSS ZOC7. oktobris 14.00 fk «Tukums 2000» : fk «jelgava - 2» Tukums13. oktobris 14.00 fk «jelgava - 2» : Sfk «varavīksne» ZOC20. oktobris 15.00 BfC «Daugavpils» : fk «jelgava - 2» Daugavpils28. oktobris 14.00 fk «jelgava - 2» : fk «auda» ZOC3. novembris 14.00 Rēzeknes BjSS : fk «jelgava - 2» Rēzekne11. novembris 14.00 fk «jelgava - 2» : Rīgas futbola skola ZOC

FK

www.fkjelgava.lv 27

Kaspars Sondors

1992., Jelgava60 kg, 172 cmVārtsargs

Artūrs Rožkovs

1993., Jelgava80 kg, 192 cmAizsargs

Vadims

Safoņenkovs

1993., Bauska73 kg, 178 cmAizsargs

Edijs Jurušs

1992., Jelgava65 kg, 174 cmAizsargs

Andrejs

Dementjevs

1982., Jelgava85 kg, 183 cmAizsargs

Edgars

Afanasjevs

1992., Jelgava72 kg, 181 cmAizsargs

Edgars

Kļenausks

1989., Jelgava95 kg, 196 cmAizsargs

Gatis Mašals

1992., Jelgava67 kg, 182 cmAizsargs

Edgars Fjodorovs

1995., Jelgava75 kg, 181 cmAizsargs

Raitis Kols

1994., Jelgava70 kg, 184 cmAizsargs

Antons

Dresmanis

1995., Jelgava69 kg, 177 cmAizsargs

Jānis Meiers1995., Jelgava68 kg, 175 cmPussargs

Artūrs Pugačs

1995., Jelgava72 kg, 182 cmPussargs

Aleksandrs

Makarovs

1992., Jelgava69 kg, 175 cmPussargs

Māris Dūrējs

1987., Jelgava70 kg, 170 cmPussargs

Dens Savickis

1994., Jelgava60 kg, 178 cmPussargs

Mārtiņš Tamisārs

1993., Jelgava60 kg, 176 cmUzbrucējs

Ivo zeps

1993., Jelgava70 kg, 182 cmUzbrucējs

Artūrs

zamerovskis

1990., Bauska77 kg, 177 cmUzbrucējs

Kristaps Soloveiko

1991., Jelgava72 kg, 175 cmUzbrucējs

Elvijs Antonišķis

1995., Olaine70 kg, 183 cmUzbrucējs

Vadims Cariks

1990., Jelgava95 kg, 195 cmUzbrucējs

Vitālijs Abramovs

1992., Jelgava57 kg, 174 cmUzbrucējs

Dmitrijs

Bļiņņikovs

1991., Jelgava60 kg, 178 cmPussargs

Arvis Krūmiņš

1986., Jelgava70 kg, 180 cmPussargsFK «Jelgava - 2»

fk «jelgava»

28 www.fkjelgava.lv

fk «jelgava»

P ārbaudes spēlēs Rejs sevi apliecinājis no labākās puses, de-monstrējot lielisku spēles izpratni un

tehnisko arsenālu. Šoreiz gan saruna vairāk par to, kā Rejs meklējis un atradis sevi futbola pasaulē.

Ko tu vari pastāstīt par savu bērnību?

Es nāku no nelielas pilsētas Kanagavas, aptuveni 50 kilo-metru attālumā no Tokijas. Man ir vecāks brālis Kou, kurš arī nodarbojās ar futbolu, un tas arī bija uzskatāms par pašu sākumu

manām futbolista gaitām, jo es kā jaunākais vienmēr vēlējos iet līdzi un uzspēlēt ar brāli un viņa draugiem. Sešu gadu vecumā sāku trenēties skolas komandā.

Vai var uzskatīt, ka Japānā futbols ir populārākais sporta veids?

Es tomēr domāju, ka futbols nav vispopulārākais sporta veids. Jā, tam ir cita nozīme pēc 2002. gada pasaules čempionāta, kurš norisinājās Japānā, taču mums ir citi populāri sporta veidi. Pie-mēram, beisbols. Es teiktu, ka futbols ir populārāko trijniekā.

Kā attīstījās tava futbolista karjera?

Jāsāk ar to, ka Japānā ir citādāka izglītības sistēma – mums pamat-skolā ir seši plus trīs sistēma; tātad nomācies sešus gadus un tad vēl trīs. Kad skolēnam aprit 15 gadi, viņš drīkst izlemt, ko darīt, – strā-dāt vai mācīties tālāk. Es pabeidzu pamatskolu un piecpadsmit gadu vecumā devos uz Brazīliju, lai turpinātu spēlēt futbolu.

Kā radās iespēja uzspēlēt Brazīlijā? Kuram katram tādas iespējas netiek dotas.

Mūsu skolas komanda devās uz pārbaudes mačiem ar Brazīlijas ko-mandām, un pēc šīm spēlēm vie-tējās komandas trenerim parādījās interese par mani. Šāda iespēja bija jāizmanto. Sakārtoju visas for-malitātes, saņēmu nepieciešamās atļaujas un devos uz gadu prom no mājām. Pirmajā reizē nokārtoju sportista vīzu, kura atļauj Brazīlijā atrasties tikai gadu.

Daudziem nav priekšstata, kas īsti notiek šādās futbola akadēmijās. Kāds bija dienas ritms?

Jāsāk ar to, ka gads, ko pavadīju Brazīlijā, man ļāva saprast, kas ir futbolista ikdiena – divi treniņi dienā un maz brīvā laika. Es prom no mājām devos jauns un nepieredzējis – strauji bija jākļūst patstāvīgam. Pilnīgi sveša valsts ar svešu valodu, apkārt neviena pazīstama cilvēka. Protams, ka izjutu savu radinieku trūkumu, bet to centos kompensēt ar mī-lestību pret futbolu un smagiem treniņiem. Kā jau minēju, Brazīlijā trenējāmies divreiz dienā. No rīta viens treniņš, tad pusdienas, pāris stundu miegam, un jādodas uz nā-kamo. Arī sportiski tieši šajā laikā sāku nobriest kā spēlētājs.

Kā turpinājās tava karjera?

Man bija sarežģījumi ar do-

kumentiem, precīzāk, vīzām. Sākumā dabūju tikai sportista vīzu – tā ir derīga vienu gadu. Šis arī bija iemesls, kādēļ bija jāatgriežas uz gadu mājās. Pēc tam man izdevās iegūt studentu vīzu – tās derīguma termiņš ir trīs gadi. Devos atpakaļ uz Brazīliju.

Kāds bija šīs akadēmijas futbola komandas līmenis?

Komandas līmenis bija ļoti labs – mūsu akadēmijā nespē-lēja profesionāli futbolisti, tikai jaunieši. Kad devos otrreiz uz Brazīliju, spēlēju jau citā koman-dā, tajā bija arī profesionāli fut-bolisti, taču līmenis nebija pārāk augsts. Jāsaprot, ka Brazīlijā ir milzum daudz futbola komandu un ir tik dažādi līmeņi, katrs vē-las kļūt par profesionāli, taču no desmit vai pat simta par tādiem kļūst tikai pāris. Es spēlēju vienā no reģiona komandām. Kad bei-dzās kārtējā vīza, devos meklēt laimi uz Argentīnu. Esmu spēlē-jis arī Peru, Spānijā, bet pēdējā pieturvieta bija Kanādā.

Kādēļ tik plaša ģeogrāfija? neizdevās nostiprināties komandās vai bija citi iemesli?

Labs jautājums. (Pauze. Rejs dziļdomīgi nopūšas un turpina sarunu.) Manuprāt, galvenais iemesls bija tas, ka man nekad nav bijis tāda īsta aģenta. Cilvēks, kurš spētu man palīdzēt izdarīt pareizo izvēli, ar plašiem kontaktiem. Vi-sās iepriekšējās komandās esmu nokļuvis caur savu draugu vai paziņu kontaktiem.

Interesants atgadījums bija Peru – biju uz pārbaudēm ļoti labā komandā, kura spēlēja augstākajā līgā. Ar treneri biju runājis, un viņš bija ar mieru pārbaudīt manu meistarību, taču pirms pirmā treniņa ģērbtuvē ienāca komandas prezidents un pateica, ka es komandai nees-

Rejs – vientuļais ceļotājs no JapānasPirmais iespaids, ieraugot Reju Išikavu, ir mulsinošs – tikai 162 centimetrus garš puisis, kuram ir savdabīga angļu valodas izloksne. jau pēc pirmajiem teikumiem atklājas, ka Rejs ir inteliģents un komunikabls, ar izteiktu vērtību sistēmu, kurā nav vietas žēlabām un gaudām. Savos 25 gados viņš ir izbraukājis vai puspasauli, lai piepildītu savu sapni – spēlēt futbolu. Šosezon viņš būs viens no fk «jelgava» spēlētājiem.

Rejs kategoriski iebilst, ja viņu nosauc par samuraju, jo tas japāņu valodā ir sinonīms vārdam slepkava, tomēr spēlētāja mērķi ir ambiciozi.

www.fkjelgava.lv 29

fk «jelgava»

mu vajadzīgs. Sāpīga pieredze. Sakravāju mantiņas un devos atpakaļ uz Argentīnu.

Ko vari pastāstīt par Kanādā gūto pieredzi?

Jāatzīst, ka futbola līmenis nebija tas augstākais. Jāsaprot, ka Kanādā futbols nav popu-lārs, tas ietekmēja arī treniņus – neviens tā īpaši necentās, un tie nebija kvalitatīvi. Piemēram, šeit, Jelgavā, viss ir profesionāli – ir pieejama svaru zāle, treniņi notiek pēc sistēmas. Daudz tiek strādāts pie taktikas. Kanādā tā nebija.

Vai var teikt, ka Latvijas čempionāta līmenis varētu būt augstāks nekā Kanādas?

Es domāju, ka noteikti. Ne-esmu gan vēl aizvadījis nevienu čempionāta spēli, taču, redzot treniņus un pārbaudes spēles, – bez šaubām.

Tuvojamies sarunas galvenajam jautājumam – kā nokļuvi Jelgavā?

Man atkal palīdzēja kāds no draugiem – šoreiz Go, futbola spēlētājs no Japānas, kurš bija spēlējis Rēzeknes «Blāzmā», un viņš bija iepazinies ar Daini Kazakeviču. Go man piedāvāja braukt uz Latviju un pierādīt sevi. Nav noslēpums, ka spēlēt Eiropā ir krietni prestižāk nekā kādā no Dienvidamerikas līgām, tāpēc izlēmu pamēģināt.

Kādi bija pirmie iespaidi par Latviju, Jelgavu un komandu?

Pirms devos uz Latviju, par šo zemi neko nezināju – nedz par laika apstākļiem, nedz par kaut ko citu. Kad ierados uz pārbaudēm, laika apstākļi vēl bija labi, taču, kad ierados otro reizi, pirmais, kas nāca prātā: sasodītais aukstums! Bija ļoti auksts, visur sasnidzis, neesmu auksta laika piekritējs. Pašlaik pie Jelgavas jau esmu pieradis, esmu sajutis pat mājīgumu. Komandā ir lieliska atmosfēra, un tas visu atvieglo. Ir jauki, ja ir kāds, ar ko parunāt.

Par komunikāciju – vai taisnība, ka tu centies apgūt vairākas valodas?

Jā, man ir krievu–japāņu vār-dnīca, pēc kuras cenšos kaut ko iemācīties. Nedaudz palīdz arī

mani lietuviešu kaimiņi. Man ir svarīgi iemācīties tās valsts valodu, kurā atrodos, tādēļ es vēlētos apgūt arī latviešu valodu. Tas man ļautu komunicēt ar komandas biedriem un justies komfortabli – tā es izrādu cieņu valstij, kurā dzīvoju.

nedaudz par sportiskām lietām. Esi bijis futbola lielvalstīs, spēlējis dažādās komandās – ko vari pateikt par FK «Jelgava» spēles stilu un galvenajām iezīmēm?

Var teikt, ka esmu sapra-tis, kāda veida futbolu spēlē Latvijā un ko no manis gaida. «Jelgava» spēlē ātru, agresīvu futbolu. Daudz pielietojam presingu, katram aizsardzībā ir sava vieta un pienākumi. Nav ierastā Dienvidamerikas haosa, kad visi skrien uzbru-kumā, bet aizsardzībā paliek tukšums. Mums ir interesanta komanda, kurā ir labi spēlētāji, un ar katru spēli kļūstam ar-

vien labāki. Manuprāt, mums jāspēlē drošāk – vairāk jādar-bojas ar bumbu, jāsaspēlējas, jāveido uzbrukumi. Pārāk bieži paļau jamies uz pret inieku kļūdām, lai gan varētu iespējas radīt sev paši.

Vai zini, ko komandas galvenais treneris vēlas no tevis?

Jā, viņš to man ir skaidri pateicis. Katrā spēlē jāpalīdz komandai uzvarēt. Nav svarīga pozīcija, kurā darbojies, svarīgi ir, kā tu vari padarīt komandu labāku.

Visbeidzot – kādi ir tavi mērķi, ko vēlies sasniegt ar komandu?

Viss ir ļoti vienkārši – uzvarēt Latvijas čempionātā un izcīnīt kausu. Domāju, ka mēs to varam izdarīt, ja katrs spēlē iegulda sa-vas labākās īpašības. Daudziem vienkārši ir jāsāk sev noticēt – kā cilvēkam, kā futbolistam un personībai.

rejs išikavaDzimis: 1987. gada 10. februārī

augums: 162 cm

Svars: 60 kg

Pozīcija: centra pussargs

iepriekšējie klubi:

1993 – 1998 jokohamas «f Marinos» (japāna)

1999 – 2001 «esporte fujisawa» (japāna)

2001 – 2005 «P.S.T.C. londrina» (Brazīlija), «Potuguesa londrinense» (Brazīlija), «Roma apucarana» (Brazīlija), «Parana Clube» (Brazīlija)

2005 – 2009 «Mitre Perez» (argentīna), «excrusionistas» (argentīna), «argentino Rosario» (argentīna)

2010 «UD Tegueste» (Spānija), «Uranga» (argentīna)

2011 «North York astros» (kanāda)

2012 fk «jelgava»FK

30 www.fkjelgava.lv

fk «jelgava»

Top grāmata par Jelgavas futbola vēsturifutbola entuziasts arnis Ērmanis pie grāmatas sagatavošanas strādājis trīs gadus. kaut arī daudz materiālu bija apkopoti, trūkstošos posmus aizpildīt nav bijis viegls uzdevums. liela daļa materiālu savākti, apkopojot jelgavas un Rīgas bibliotēkās pieejamo informāciju, tomēr vislielākais atbalsts nācis no futbola veterāniem un viņu radiniekiem. Īpašas atzīmēšanas vērti ir tādi bijušie futbolisti un sporta entuziasti kā j.gusarovs, a.Cīrulis, a.libaņovs, a.Upenieks, j.Raģis, j.vilks, O.fogelis, H.kress, e.l.krūmiņš, v.Ņesterenko, P.Rumjancevs, I.Ķincis, v.velomo un Ē.Beraģis.

Vai tu zini, ka...Pirmo reizi Jelgavas vārds futbolā skaļāk izskanēja pirms 100 gadiem,

kad Jelgavas «Landesschule» junioru turnīrā pieveica vienu no Rīgas spēcīgākajām komandām «Ķeizarmežs».

1922. gadā Jelgavas «Kurzemes riteņbraucēju biedrībai» ierādīja ze-mesgabalu netālu no dzelzceļa – tur tā ierīkoja futbola laukumu, kuru vēl šodien pazīstam kā «Daugavas» stadionu.

1924. gadā Jelgavā pirmo reizi viesojās ārvalstu futbola komanda. Angļu eskadras kuģa «H.M.S. Curacoo» apkalpes vienība pārspēja Jelgavas futbola klubu ar rezultātu 5:0.

Pēc Otrā pasaules kara LPSR čempionāta A klasē Jelgavas komanda «Latvenergo» pirmo reizi spēlēja 1951. gadā.

1954. gada novembrī Jelgavā sāka darboties sporta skola. Kā futbola treneris tajā sāka strādāt A.Pols.

Pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados Jelgavas čempionātā spēlēja 10 – 12 komandas. Šīs spēles norisinājās uz lielā laukuma.

1968. gadā par LPSR čempioniem un kausa ieguvējiem Brocēnu «Star-ta» sastāvā kļuva Jelgavas futbola audzēkņi V.Pļešanovs, P.Kitčenko un spēlējošais treneris I.Kozlovs.

1988. gadā Jelgavas «RAF» pēc četru gadu pārtraukuma (arī komanda «Automobilists» pārstāvēja RAF rūpnīcu) spēlēja LPSR čempionāta A klasē, kļūstot par čempioniem un kausa ieguvējiem.

Pēc neatkarības atjaunošanas pirmajā Latvijas čempionātā 1992. gadā Jelgavas «RAF» tikai pārspēlē ar rezultātu 2:3 Rīgas «Skonto» zaudēja cīņu par čempiontitulu.

2003. gadā Latvijas čempionāta 1. līgā spēlēja divas Jelgavas komandas – FK «Viola» un FK «RAF». Pirms 2004. gada sezonas abas komandas apvienojās un izveidoja FK «Jelgava».

Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados tika aizsākta tradīcija: pirms futbola sezonas komandas devās gājienā cauri pilsētai. Šī tradīcija saglabājās līdz pat sešdesmitajiem gadiem.

«Jelgavas ASK» – 1929. gada labākā zemgales komanda Daugavas stadionā.

PaR aUTORUarnis Ērmanis

Dzimis 1955. gada 2. maijā jelgavā

futbolu spēlējis Rīgas «vef» zēnu un «Radiotehniķa» jauniešu komandās; «Radiotehniķa» pieaugušo komandā lPSR čempionāta a klasē;jelgavas «automobilista» komandā lPSR B klasē

jelgavas čempions (1977. un 1978. gadā), kausa ieguvējs (1977. gadā) «automobilista» sastāvā

laikraksta «Sports» ilggadējs ārštata autors un futbola statistiķis

līdzautors grāmatām «latvijas futbola vēsture» (2000. gada izdevums) un «latvijas futbolam 100» (2006. gada izdevums)

Piedalījies ekspozīcijas «latvijas hokejam – 80» izveidē, kura arēnā «Rīga» tika atklāta 2011. gada decembrī

Piedalās spēļu programmiņu veidošanā latvijas valstsvienības un fk «jelgava» spēlēm

autors aicina atsaukties arī citus futbola entuziastus, kuriem zināmi interesanti fakti par pilsētas futbola vēsturi, zvanot pa tālruni 26594213.

Tālr. 67607174 e-pasts: print@reneprint.lv www.reneprint.lv

Profesionāli poligrā�jas pakalpojumi

lielu tirāžu periodiskie izdevumi, katalogi, avīzes, reklāmas materiālidarbu pirmsdrukas pārbaude, digitālo paraugnovilkumu izgatavošanapiegāde