L.JAAZURNALSr6E

*(*.

r5l

Vdrds no redakcijasDaina BogdanoviEa, LJAArurnah redaktore 2009. gada

Salikt LJAA Zumdlu nav bijis vieglsdarbs. bet cik varu saprast no agrdkajiemZumEliem, Sis nav nekasjauns. Bijulieredaktori ir vienmEr aicin6juli, un daZkdrt

l[guii, citus jaunieSus rakstit vai citadipapildinat ZumAlus.

Sogad, kajau parasti, idejas un labinodomi netriika bet, kad piendca bnidispiesEsties un rakst-rt vai citd veidd pie iumdlapiesfAdat, tad pCkSUi triika laika vaiiedvesmes. Sis ir attiecies bnziem uz mani,gan bnZiem uz maniem lidzstrddniekiem, betnu galA esam tikusi.

Si gacla Zumala esam centu5ies mazliet

apskatit LJAA 40 gadus. Saturs navvisaptyeross - tAdam ZumAlam bUtujabUtdaudz garakam - bet ceru, ka tas kaut cikatspogulo daZadus laikmetus LJAA vesturC.

LJAA ir organizdcija, kas ir pielikusi rokudaudziem un daZadiem proiektiem, un b[tu

verts nAkotn€ YEI sikak apskahl undokumentet LJAA darbibu.

Izsaku lielu pateicibu visiem tiem, kas

ziedoja informdciju, rakstus, bildes, laiku un

padomus Zumdla tapSanai. Ceru, ka Jums

liksies, ka izndcis kautkas vErEgs.

Raksti ne vienmEr atbikt IJA-4 vaiZumala redakcijas viedoklim. Raksti, kaspArrlemti no qgrakAm publikAcijAm ir otstatiorikinAla rakstiba.

file tdil i!.i1 i 1: i.tt,';t'i a:.:,i ,t',.1

elpklrnniskfr lalUipiiha

Li galilllanas pr.:,erarrilrru Lur 1?r3L5ijtilrl

rr)talrr9,lt ralad:iAr liir/1eeu burir t,e! fr+rriar Lr-o:u'ra, i:a i1 av rrek

'r.1r nlrrrr I-r1(,lle n lja ril:!.t5 trll? rnkitltJ ir 1atl,lr:lD brrtrefii

lriir)! h '

rrilit

all;tiaa11.l

Ja

i1: dzall- Lrr redig.;t l;tstrl.; !.k-a uz pa],ii'. :nla r arlJllriti vienme

*.p*v*[ku msAtdis Putnili, LJAAZ pirmais redaktors

Ir pagajuSi 29 gadi kopS pirmais LJAA Zumals naca

klaji un 20 gadi kopi pEdEjais. Vairakus gadus LJAA bija

faktiski pirtraukusi savu darbibu, un tad par bnnumu (bet

brjuiiem LJAA biedriem par Iielu prieku), notika Australijas

Iatvieiu jaunieiu atmoda, sakot ar Jaunalnes dienu

atjaunosanu. lad LJAA reanimAciju. un ragad LJAAZ

Par agrakiem LJAAZ redaktoriem un [dzstradniekiem,

der piezimct ka daudzi no vi4iem velak parcClas uz Latviju(Gunars Nagels, Brigita Stroda, Rolands Lappulre, Francis

Svilans, Daina Sieri4a-Grosa. Juris Ben!is un citi). Jasaka,

ka tas ir diezgan ekstrems veids ka izvainties no darbftuLJAAZ redko le$ la.

LJAAZ ir drvains izder,ums jo, l-rdzigi Delfiias orikulam,

tas kadreiz spEj ,,Tlel nakorni. Ka viens piemEr.. LJAAT \r q

(1986. g.) ir folomonlaZa no kadas LJAA balles. Zem

Rolanda Lappu\es (segvarda Emils Avlzitis) fotogrdfiiu irrakstrts ,,Latvijas shtnis". Kur ir Rolands iodien? Viqi irLatvijas sitnis Spanrja. Ej nu sazini kads mistisks spEks irslm Tumalam. bet eeru. ka lai rurpina(ies.

Apsveicu LJAA ar LJAA Zumala izdoSanas atjaunoianu.

gI(E

)N

J

Austrdlijas Iatvie5u jaunie5u atmodeDaina BogdanoviEa

DaZas dienas lasot Australijas latvieSu presiliekas, ka jaunieSi ir diezgan bezcerigi - mes

neapmeklejam san-kojumus. negErbjamiespiemEroti, un mums nav nekadujegu par lawiesu

valodu vai gramatiku. Betja ta tiesam ir taisnlba,kapCc cilveki mUs tik bieZi piemin?

Esmu dzirdEjusi, ka jaunie5i pietiekaminedara latvie5u sabiedn-ba, bet man i bijusi sarunaar kadu no ta saucam6s "videjds paaudzes", kuraapgalvoja, ka m€s daudz vairdk daram nekd vi4aspaaudze kddreiz darija. Vispirms es tam nevarejuticCl. Es laau esmu redzejusi vecas avizes araprakstiem un bildEm par LJAA nlotamdemonstracijam septildesmitos un asto4desmitos

gados. Mani draugi nav ne tu\,lr tik ieintereseti vaiapzinigi par Latvijas politiku. TomEr, Latvija irbijusi bniva vairak, kd piecpadsmit gadu. Varbiitpolitiskas zinaSanas vairs nav tik svanr-gas unjatmieii saistas ar TEvzemi citos veidos.

PedEjos gados Australija ir bijusi itkajaunieBu"atrnode". 2003. gadd, pEc garaka pdrtraukuma,grupa Adelaides jaunie5u atkal n-koja Jaunatnes

dienas. Jaunatnes dienu beig6s nolEma atjaunotLatvieiu j aunatres apvienftas Austrilijd darbibu,un kopS tam jaunieii ir rikojuSi vairakussanlojumus un citas nodarbibas. Tapat beidzamosgados ir izveidojuiies jauni jaunieSu mlzikElieansambli. Sidnejas Jaunais v€j5 pastav jau vair6k,kd septi4us gadus, un Zignidas kalpijau pirmajd

pastavesanas gada uzstAjas ne tikai latviesusabiednaa, bet an ir pd.rstdvEju5i latvie5us plaSika

5i raksta pamatideja ori6inaliparadilas raksta "Latvians Online"2007" gade

AustrdlieSu sabiedn-ba.

Kas var zinat, kdp€c ir bijusi tada "ahnode"?Es minEtu, ka vismaz dalEji var pateiktiesnoteiktiem iedvesmojoSiem cilvEkiem no tas paSas

videjds paaudzes - cilvEki, kas ne tikai spej n-kot

koncertus un vadlt ansamblus, bet tanr pa5a laikipozitrvi iespaidot un ieinteresEt jaunie5us sava

kulturdld mantojuma. An botu japateicas tadam

organizdcijdm. kas albalsta ievErojamus viesus no

Latvijas, piemeram llgus, Vilkadus, Laiksni unArtoru Uskanu. Sadi viesi ne tikai kuplinaKulturas dienu un 3x3 programmas, bet pacilA unieinterese tos, ar ko viqi sadarbojas. TadE veiddjaunieSi veido draudzrbas un saites tieSi ar Latvijudaudz efektgak neka lasol las pasas vecas

vestules gramatas.

Un tagad mums izndk tdcla ipatneja situdcija.Jauna paaudze meklE izdevftas iesaisrrties

sabiednaa un veidot tas nakotni, kamer vecakas

paaudzes vaimana, ka lietas nenotiek tapat, kA

vecos, labos laikos. Cik reizes esmu dzirdEjusi, kajaunie5i bEdajas, ka neka nevar cilv€kusapmierinat! Kdda san-kojuma meite4u ansambli

aizradija, ka kleitas esot bijusas parisu. Nakamd

san-kojuma las paSas meitenes uzvilka gar6s

orGi

)N

aJ

bikses, bet tas ar skatitajiem nebla pa pratam.

Citu reizi, divdm vijolniecem aizradija, ka

vajadzeja valsts syetkos uzstaties tautas terpos.

Kautgan tautas terpu cieSas apkakles, lields saktas

un platas piedurknes padara vijoles sp6li neertu,

meitencm bija gr[ti tadas lietas izskai&otpublikai. Abos gadijumos recenzijas aprakstijajaunie5u apge6u bet ne pa5u uzsta5anos.

Varbiit tie cilveki, kas ta izsakas nesaprot cikdaudz vipu komentarus gem pie sirds. Sad un tad

var par tadam letam pasmieties - Jaunais vEjB

vienreiz trsam uzstajas "nepiemerotos" apavos pec

tam, kad vienu Jauna veja dalibnieci aizrBdija par

to cita koncerta, ar visu to, ka tani gadijuma vi+as

apavi bija gandn-z neredzami zem gariem

svarkiem - bet citas reizes tadi komentAri varjaunie5us nospiest, unja vi4us pietiekam bieZi

nospieZ, tad kam vairs gribesies piedalities

latvieiu sarraojumos?

DienAs, kadjutos negatrva bn:nos, kapec mEs

vispdr pllamies? VecEkEs paaudzes nevar

apmierinat, un jaunie5us neyar pievilkt. Betgalvenokdn es spEju novEnet visu. ko mCs.

jaunieSi, esam sasnieguSi. Mani draugi bieZi

ciemojas Latvija, vai pat pavada ilgdku laiku turdzTvojot un slradajot. Sakara ar to esmu manijusi.

kajauniesi vairdk sava starpa runa latviski. Manibiju5ie skolas biedri tagad sBk darboties

organizacijds vai vadit tautas deju kopas un

mizikalos ansamblus. Jaunie5i n-ko daiadus

sarTkojumus, gan atseviS[.us koncertus. piemcram

Saules svetkus, gan lielAkus notikumus ta ka

Jaunatnes dienas.

Un ta mcs atgrieZamies pie domas, kajaunie5i

neiesaistds latvie5u sabiednad. Varbiit mums irjapardoma, ka mCs izvertejam piedahsanos?

Varbit kada sanlojumE nemanija daudz j aunie5u.

Bet paskaties - viens ir skatuve, divi sEZ skatitdjos,

vEl kdds piedalas kdda scde. Cits pie sevis doma

par nakamo jaunie5u san-kojumu, vai macas cept

pir6gus pie savas vecmamilas. Un vEl kdds

pailaik atrodas kada kafejnica Riga, panunajot

dienas notikumus ar gimeni vai &augiem. Va$iitstavoklis nemaz naY tik slikts...

.. uEtsr h6{har.tffi rl:i":Ifl ft i?:Sffi #--**hHlt f,i,#".*,:' ** -

LJAA rlkotas demonstracijas bildesAustralilas Latvieti.

Ir(E

)N

-,J

Ped6jie gadi pavadltilatvie5u sabiednbdRaidls Dancis

Sdkums manai darbibai latvie5u

sabiedriba ir saistits ar Sidnejas

Latvieiu Jaunatnes diendm, kas notika

I 994. gad5. Toreiz sapraru. ka jaunieSu

sabiedriba Austrilija ir loti lepna unmil savu latvietibu. lr svangi, kajaunie$i turyina tradicijas, ko vi4iiemacijas no saviem vecAkiem un

vecvecdkiem. un lagad ari es j[los lolilabi So jauno latvieSu sabiednad. Es

iev€roju, ka ar latvietibu tiek atvCrtas

pla56k durvis pasaulE un l-rdz ar to taj6sjaunames diends tas man bija pirmais

solis ieklauties jauno latvie5u

sabiedn-ba. Toreiz ari uzzindju. kas irLJAA un ar ko tE nodarbojas.

Vispasaules Latviesu Jaunatnes

Kongress (VLJK) notika 1997. gada

Roseworthy, netalu no Adelaidescentra. Saji vispasaules kongresd, koatbalstija LJAA, notika pArrunas,

diskusijas. lekcijas un debates par rEmu.

ka apvienol latvieSu jaunab:i pasaulE.

Kongres6 ievEroju cik spEcr-ga r.m liela irmUsu latviefu jaunie5u sabiedn-ba.

Dalibnieku skaits bija apmEram 150 unkatra lekcija bija plasi apmeklEta. Es arihu uzzindju par LJAA darbibu pasaules

merogA un ari, ka citas jaunieiuorganizacij as sfada citAs valstis.

Sis kongress bija ista vieta, kursatikties ar pasaules latvie5u jaunie5iem

un nodibinat jaunus kontaktus unparrunAt jaunas idejas. GalyenA

kongresa t€ma bija "Celsim tiltus sta4)Latviju tm aryus Latvijas jaunie5iem"

un referenti diskusiju gmpas

atspoguloja jauniesu domas, kas tad istiierobeio Erzemju latvie5u jaunieSu

sakarus ar Latviju. Viena no VLJKrezolicijam, kas tika pie4emta un ir vElspeka Sodien ska.n - ka svarigakaismerNis latvieiu jaunatnes darbibdiodien ir nodroiinat latvieiu taulqs, tasvalodqs un htlt rqs postayeianu.Kultiros sakari qr taulu Latvijd un

latvie|iem pArejA pasqulE ir uznramiun veicinqmi abpusAjq kultiras izmaiqa.

Prieks redzEt, ka Austalijas jar.matne

turpina tureties pie Si lemuma un LJAApahdz 5im procesam.

Sajd kongresa tika spdests an- parsadarbibu ar citdm jauniesu

organizacij am pasaulE, piemEram

J

Amerikas Latvieiu Jaunates Apvieniba(ALJA), Lawieiu Nacionala Jauuatnes

Apvieniba KanddE (LNJAK), unEiropas LatvieSu Jaunatnes Apvieniba(ELJA).

Es piedalijos ari Amerikas Latvie5uJauniesu KongresA, kur pastast-lju parAustralijas latvie5u jaunieiiem un komes Seit daram. NovEroju, ka Amerikas

latvie5u jaunieiu sabiedfl-ba strada uztddiern paSiem pamatprincipiem. kA mes

Austalija, tas ir runa htviesu valoda,uztur latvie5u kultiiru un tradrcijas.

Kongress notiek katru gadu cita pils€td,

kur mit laWiesi, iz4emot vienu gadu tas

Dotika Meksika. DiemZEl beidzamais

LJAA kongress notika pirms vaiEkiemgadiem un latvie5u jaunie5u skaits sar[kAustrdlijd, pretEji Amerikd - Sis skaits

palie[nas.LJAA vEl arvien atbalsta Jaunatnes

dienas Australija, kas notiek katru otlogadu ar kuptu dalibnieku skaitu. Ceru,ka tas ta tuq,inasies.

Jaunatnes dienas apvieno latviesujaunie5us no visas Australijas. Man bijaliels prieks nlot 29. Jaunatnes dienasAdelaidE, kur es noveroju, ka latvie5ujaunieSi turpina runat latvieSu valodE un

uztur latviesu kultiiru. Man bija priekssastadrt Jaunatnes dienu programmu, joesmu daudz iem6cijies pats latvie5u

sabiednaE un gribEtu iemac-rt citiemjaunie5iem par latvie5u kultiiru. 29.

Jaunatnes dienas ievEl€ja jaunu LJAA

valdi un hdz ar to atjaunoja sarru

darbibu Latvie5u Jaunatnes ApvieruaaAustralija.

2007. gads man bija nozimigs. jotiku ievelets par LJAA priekssederaju

rm tdjd gadi notika divi nozimigi svEtkijaunie5iem AustrdlijA. at Saules Sve*iemBrisbane r,m Jaunatnes dienamMelbum6. Brisbanes Sarles Sve-rki bija

ipati nozimigi, jo ieveroju, ka Brisbaneslatvie5iem tr[kst latvieSu kulflrras.Brisbanes skatrtaji bija loti priec-lgi

verojot, kajaunie5i dejo un dzied. UnmEs, jauuie5i, no vaiakam citam

pilsCtam bijam lepni, ka noorganizEjam

5o sanlojumu. Saales SyCtkxt

programmu sastadlja vietEjds folklorasansarnblis Zigrtda.

KopI LJAA sdka darbibu 1969.

gada, daudz kas i mainirjies, jo IaWieSu

jauliesu skaits ir samazinajies, bet

intrese par latviesu kultiiru vel eksist€

un tas palidz AustElijas jaunatnei velSodien. Kur mEs bftu bez Jaunatnes

diendm, Squles Svetkiem unkongresiem? Kur mEs butu bez LJAAdarbasspEka?

hjaizsaka liels paldies tiem, kas

darbojds LJAA un an- tiem jauniesiem,

kas palidz uzturEt latviesu kuttlru velSodien. Jebkur5 jaunietis var ziedotlaiku latvie5u sabiednaA un palidzEt

realizet tas rezolucijas, ko pieqEma

kongresa.

(turpinajums 6. lpp.)

,)JtFo)t

o

Ir$:

d4

I

Maruta DCli!aMelbuma Australijas latvie5u

jaunatnes apvienibas sede notika 5.g.

27. apnh Latvie5u nam6, kurdpiedal-rjas 55 jaunie5i. To vad-rja

Melbumas iniciatoru grupa, kulapiedalas Agnis un Juris RozISi un

MAris Lakis,

Pirmais dienas kdnibas punkr5 bija

sapulces vadibas vclcsanas un par

sedes vadltaju ievel€ja A. Roziti un par

seketari M. Delilu.Sadi iesakot M. Deliqa nolasrja

protokolu, kws tika sastadits LAAjaunatnes kusos S.g. janvan. Tur pirmo

reizi pacelas doma par apvienibas

dibina5anu. Talak Juris Rozitis un

Maris Lalis nolasrja ALJA un ELJAstatutus. Pec So rakstu nolasTSanas A.Rozrtis paskaidroja, ka ELJA un ALJAir lida-gi m€rli:

Tuvin6Sanas jaunieSu starpa,

Jaunabxes safkojumu rikoSana,

C-mitie s par brivu Latviju.

PCc tam sekoja parrunas par

Australijas apvienbas mer(iem un

darbftu. Agnis Rozitis paskaidroja, ka

apvienlba varEtu pAqremt JD n-ko5anu,

ka an- jaunames kursu organizeianu.Pacelas an jau6jums vai apvieniba

sastavetu no organizacijam vai

individiem. Viens jaunietis izteicas par

vajadzibu politiskam darbam - pret-

komunistiskai darbibai. Vairaki jaunieii

piekrita, izsakot vajadzrbu darboties

Latvijas laba, lai atkal varEtu nodibinat

bnvu Latvijas valsli. Viens noklateso5iem vaicaja, vai apvienibd

sastavetu igau4i un lietuviesi, jo vigiem

ir mums lidzigs liktenis. Vairakas

domstarpibas rad6s Sai jautajuma, bet

beidzot visi ndca pie slEdziena, ka

neb[tu vclams, ja musu apvienlbd

sastavetu igauDi un lietuviesi, jo tad ta

vairs nebiitu latvie5u apvienfta, jo bltujarund angliski. Ja vElas, ar igau4iem un

lietuvieiiem var sadarboties tpa5os

sarikojumos. ko varEtu rlkol paris reizes

F e.lelie ga.J i :

Lalvietfta awer durvis draudzibai

ar citam pilsetAm, citam valstim. Gruti

iedomaties, kas butu, ja es neb[tupiedal:.jies Sidnejas Jaunatnei dienas

I994. gadE un arr Vispasaules kongresa

Roseworthy. Ja LJAA nerrkotu

Jaunatnes dienas tad pietruktu

satik5anas ar citiem latvie5u jaunie5iem,

rapec LJAA musu jaunieSu sabiedribai

ir tik svan-ga.

Mums ir noteikti jaturpina uzturct

latviesu kullura. lai nakamE paaudze arT

varetu lo turpinal. LJAA ir organizacija.kas uztur latvieSu tradicijas un kulturu.

gad5, ja parejie Australijas latvieSu

jaunie5i piekristu iai domai. Pacelas an-

jautajums par maksu apvienibas

dalftniekiem, bet Agnis Rozitis teica,

ka to YarEs nolemt tikai JD sedE 18.

maija. Viens jaunietis teica, ka

apvienibai r aja&etu izdot avizltj vai

Zumilu, 1ai ieinteresetu jaunieSus

apvienibas darba.

Sekoja balsosana par propoziciju -

dibinat apvienftu Australija, un

propozicija tika vienbalsigi pieqemta.

Beigas Juris Rozitis izteica

vispan-gu domu par apvienibas

darbo5anos Australija, uzsverot, ka

m[su apvienrbai jab[t valdei katapavalsti un tai jasadarbojas ar cenhalo

valdi.

Cerams, ka LJAA turpinEs savu

darbTbu vismaz vel 40. gadu!

It(t

)N

-J

Alutini vecais brdlialus fatvie5u sabiedrTbETells Putnins

Alus ir latviesu tautassvetku dzEriens. Alus lomalatvieSu svEtkos un godos irbijusi tik svariga, ka valodd

iegdjuSi teicieni ,dzert kAzas" un

,dzert bCres". No paaudzes

paaudzE nodotie alus ticEjumi,tradcijas, dziesmas, darin55anas

metodes un receptes ir musu

seneu kultiirmantojums unlatvie5u identitates izpausmes

veids. Sis raksts sniedz rsupaxskatu par alus vesturi Latvija,alus sastavdalAm ka tasatspogulotas latvie5u dainds unko jaunieSi dara miisdiends, laiturpinatu alu turet cieBa.

Alus v6sture LatvijdEs piedzimu tev' atradu,

Es nomiriu, tu poliksi.(LD 19528-3)

Ka katra norise, kuraspirmsEkumi sniedzas gadutiikstoSiem sena pagetnE aii alus

tapBana nav precizi datEjama.

Par alus dzim5anas laiku unYietu visbieZak tiek minets laiksstarp ceturto un sesto gadu

tiiks t o ti pirms KristusMezopotAmij a un Sena EEiptE.

Alu gatavoja no maize s

klaipiem, kuru sastAva bla miltino drgu5iem graudiem. To

atomatizEja ar kadiNiem,ingveru, safianu un aEtniecibasaugiem.

Pielietojot nedaudzfantazijas bez dokumentdriempier5djumiem varEtu iedomaties

55du stdstu par to k6 radas alus.

KEds atst6ja maizi trauka, zem

klajas debess, un uznAca spEclgs

lietus. Tmuka aI5 agr6k bijatureta maize - nomikroorganismiem sAkasrflgianas process. PEc nedElas

nejauSais aldaris, izs ldpi s

biidams, atrada hauku, pagar5oja

un sevi sajuta iepliistam divainuenerliju un labsajiitu. Vi+s bija

dzEris pasaules pirmo alusSkimi.

Alus, vai alum lidzigureibino5u dz€rienu, brUvE5ana

attistijas visa pasaulE, bet iegiito

dzeriena raksturs bija atkanigs nograudiem un augliem, kas bija

attieaigaja reAionA. Raudzets medus rr

starp senakajiem reibinoSiemdzerieniem. Raudzet i dzErieni gatarou

no graudiern. respektTri ko mcs sodien

visbieZak asociEjam ar nosaukumu

,,alus", radas hdz ar zemkopibu.Latvijas teritodja alum an ir loti ilga

vEsture. Nav pamata apSaubit, ka visas

Eiropas zemkopju ciltis, ieskaitotlatv ieSu priekStedus, pazina no

mie2iem, rudziem, krieSiem un auzam

raudzelu dzerienu. TEdE] graudu alus

darinaianas \ esture Lal\ijas lerilorijadro$i vien mCra aptuveni 4000 gadu

garumd - kop5 laika, kad ieradas baltu

ciltis.Indri(a chronika, musu mkstiskas

vestures senakais avots, liecina par

medalus darinaSanu un lietoSanu m[su

sendu rituala. Senakais Sads apraksls

dalejams no 1198. gada. KautViduseiropd jau 13. gadsimta medalu

aizstaja vrns, Lalvijas tedtorija medalus

saglab6jEs turpmakajos gadsimtos.

\4edalus raudzesana Latvijas teritorijasak a pakapeniski samazinatiesviduslaiku beigas (16. g.s.). Tas bijatadel, ka, hdz ar meZu progrescjosu

izcirSanu aramzemes ierlk oSan a i,

saSaurinaj as dravnieclba un nograudiem bruvetai: alus Llura krietni

lEtaks par medalu (pec Vidzemes muiZugfimatam pat hiskart). No graudiem

bruvetais alus aizstaja medalu. Par So

notikumu liecina tautasdziesmas. kuru

\airaLums datejams ar viduslaiku beigu

posmu. Tajas medus - senais Iatviskais

apzlmejums gan biSu produktam gan no

bisu produkta darinEtam dzcdenam

minCts jau samCra reti un galvenais

svEtku dzeriens ir alus.

Dzer bali4i alu, medu,

Ja tet deva sveii laudis;les masila voi neies,

Tev paliks dzErumiryi.

(LD 146s4)

17. gadsimta vardnrcA ir fiksets

dzEriena nosaukums miestini { Langijs.

1685). Visticamak iis nosaukums irradies no verbu miest (iaukt jeb maisrt)

un lie1o1s, Iai apzimetu ar medu maisits,

saldinats alus (Karulis, 1992). Sads alu

un medu mais-rjums bija iecienrts garia:.

un stipruma de].

Es fiedoiu sav'masi1$,Kamer gailis padziedas,

KamAr nesq jaunais svainis

Al' ar uedu maistdams.

(LD 2078s)

Nosaukums ar laiku parnests uz

Iabu alu vai saldenu alu un vEl

mlsdienu valoda bieii tiek lietots

apzrmCiot Iabu majas alu.

[a ka zemnieku ietas alu darinaja

noteiktai svetku vai gada reizei, tika

aprekinats alus gatavosanas un r[gsanas

1aiks. Alus darinaiana l ie Iaka

daudzuma un glabdSanai neb ij a

pielemta: s\Clkus s\ineja. ['amEr riss

alus bija izdzerts. Krajumam alu

briivEja tikai mui26s kur bija alus

glabiSanai piemEroti pagrabi

Nami4i kttp, namiqti kip,Bdli4i dora ahniqu.

(LD 19741)

Alus galvenas sastavdalas ir udens,

mie2u iesals. apinr un raugs. Sada

recepre ir r erojama sekojoialautasdziesma:

Miezits qug.l ar apeni,

Eia vien starpi4a:

Es palidzu rauga ttali,Lai sat elk kopfua.

(LD 1,9126)

N,lieZi Eiropa ir senaka labfta.

Lar\iJa: teritorija mieTi auga jau kopi

otra gada t[kstosa pim]s Kristus.Tautas ticEjumos un dziesmas seviS(i

spilgti izskan mieZu saistiba ar svetku

dzerienu - alu.

Sejot mieZus, mieiu seklas jadpldisla qr

alu, lai aug kupli.(LarvieSu tautas ticejums 20 550)

Kas dzer alu, tam aug mie1i

PAr visqm atmofimi;K4s nedz€rq, tq neduga

Ne labdi tlrumai.

(Lrdz 16 599)

AtseviS\as &iesmas gan minets

rudzu, auzu un pat grifu alus, bet tikai

ka atkape no ierasta.

Neder kvieii iesalam,

Ne masilas ielalan;Mieii der iesqlam,

Tautu metq iefilAm.(LD 23824)

tta

(e

)N

4{

J

Es auzi1as daudz nesEju.

nenu paiu setuwk,Ligavi1ta melacrte

Nedzer auzu alutitlu.

(LD 27978)

Etnografiskos materi6los, kasataino tautas dzir i ap 19.r20. gadsimm

miju. ar retiem izqemumiem. iraprakstita tikai mieZu alus darind5ana,

ka piemeram, ,,Jo labak bija paaugu5ies

mieii, jo vairdk iznaca sv€tku tai gada.

NeraZas gads bija sausais gads" (LVM2620). Kvie5us pievienoja mieZu

graudiem, lai alus bUtu stiprs unputojo5s (ka to an Sodien dara) unrudzus, lai alus bulu tumSdks vaisarkans. Saj6s diends mieZu iesala

kalteSanas un grauzdESanastechnologija ir anlstitaka un tumso vai

sarkano krisu var panAkl bez rudziem.TomEr var sameklet komercial idabiijamus alus kur tiek lietots rudzuiesals.

No mieZiem pagatavoiot iesalu,

mie2u graudi tiek mErcEti. diedzEri un

kaltCti - process. kas prasa divas vaivairdk nedElas. Nemot yer6, ka r[gSana

ari prasa divas vai vairdk nedElas, par

alus darindSanu bija jau jadomd krietnipirms svEtku reizes. Vdrds iesals

atyasinats no izzudu5a darbibas v5rda

salt, t.i., ,,kl[t saldam" (Karulis, 1992).

Orilinilais Baltu cilts apzimEjums

..iesals" liek domdt, ka iesala taisrsana

Latvijas teritorij6 bija zindma jau sen.

MCrceiana graudi piebriest ar udeni.

Digstot graudos aktivizejas enzimi un

ciete tiek dalCji pArversta parvienl<arSakiem oglhidrdriem. Kaltesana

apstddina augianas procesu, lai iesals

biitu uzglabajams, un dod iesalamgrauzd€tas vai karamelu gar5as unkasu.

'rj . - '.;.i

Aug t iezltis augamo,

Tek apinis tekamo.

Ziemassye* vqkari1u

Liksim abus fivenr.(LD 19673)

Sader miezis ar apiniWenas mucas dibi4a.

(LD 21032)

Kd izskan SajAs tautasdziesmurindas, otra galvena alus sastavdala irapi4i. Tadu, vcstu ski skatoties, alus

tika brDyCts gadu tukstoSus bez

apiqiem. Api4i kluva par b[tiskusaslavdalu ar savvalas api4uizplatiSanos Eiropi. Savvalas apipu

I asiS ana samera bieZi m i nEtatautasdziesmAs, kA piemCram,

Ak, tu Dievs, sqldans alus,

Kur tie iktsti apin:tii?Aiz upites hc t

Smalkajos karklitlos.

(LD 19488)

Zi4as par apiqu pievienoianu alumViduseiropd ir kopi 9. gadsimteta,Vac ij E kop 5 12. gadsimte4a,Skandinavija kopS 13. gadsimtela unBaltija netieii dati ir kopi 13.gadsimte4a (Dumpe, 2001).NeapSaubami apiji alum dod aromatu,gar5u un palidz ar uzturE5anu, tadu

latviesu folklora - dziesmas un miklasir daudz piemeru, ka api4i tiek

uzskatlti par alus stipruma veicina5anas

hdzekli.

Apenttis kokujAjoDzeltunam biks em.

DeZam syqrhts tas noyilka,Dqiom mqku izkratljd,

Daiu labu izguld-rja

Apautam kajfuam.(LD 19496-3)

Nosaukums apiqi ir atvasinats noverba vit tas, kas apvijas - aprakstot

kd api4i aug (Karulis, 1992). Bezsavvalas apiqiem, tautasdziesmas arT

norada, ka api+i t tisupEt a:udzati, kapiemCram,

SEju uieius, stad' api1us,

EZa vien staryi\a;Lai tie abi skupsttjqs

Ltdz citqm rudenim.(LD 19815)

! : . ., ! " | , I 61 i . . | ,

:,

Samalta iesala un iidens apmEri

bija noteikti lielakoties pec pieredzes.

MdEji alu ieguva divtik daudz cik

li etoj a iesalu. SprieZot pCc

UksenSernas Vidzemes muiZasgamatas, no 1624. gada lidz 1654.

gadam. parasti no pieciem puriem (p0rs

ir apm€ram 50 kilogramu. tatad piecip[ri ir apmCram 250 kilogramu) iesala

ieguva ietras 90 sropu mucas {slops irapmeram 1.2 lirj. tarad 360 stopu irapmEram 432 litri) (Dunsdorfs, 1957).

VEI dziesmas rindas:

Pieci graudi seias mucas,

Kas par brangu alutirl!(LD 232s)

nor6da uz recepti kur no 250 kilogramuiesala darinaja 540 litru alus, jeb 2,16

reizes vairak alu neka izmantots iesals.

Lrdzrgi, Sajd receptE:

Divi graudi mieiu mEx:u,

Trls muci4as alus daru.Divi reizes pasadzeru,

Abi pauti notriceja;

Pqsadzeru tueio reizi,Slejas stavu pipeltte.

(LD 34s34)

ieg0ts apmeram 320 litru alus no

apm€ram 100 kilogramu iesala (3,2

reizes iesala svaru, pie4emot parastos

mucu un iesala mErus).

M[sdienas iegiist krietni vairdkalus no kilograma iesala. Alusdan-tavas un pat majas kanibA Sisdienas

ieglst apmeram 20 litru alus no piecu

kilogramu iesala, jeb detrtik daudz alu

ka iesalu. Respektivi Sodien tiek lietotspustik daudz iesala gatavojot litru alus

nek6 pirms 500 gadiem. Tas ir[elakoties del ta, ka saprotot vairBk par

\ rm isk aj iem un biolo!iskajiemproc esiem, kas notiek iesalagatavo5anA, ir iespejams ar lielAkuefektivitati iegUt misu no mieZiem. Kapiemgru. Sod ien saprotam misaspErcukuroBanas biologisko procesu uncik svarrga tai ir pareiza temperat[m(optimali 68-69 gradi celsijs).

So nemol vErd, m0sdiends dn-zdk

bntu jadzied:

Pieci graudi vienpadsmit mucas,

Kas par brangu alutir1!

;ii

Alus un alus darinaiana vEl Sodien

spele svangu lomu latvieSu syetkos,

sadzive un izklaidE. Kd lieciba par toir Sidnejas latvieSu aldaru biedrTba

(SLAB). LatvieSu jaunieSi dibindjaSLAB 2008. gada novembn, sanakot

Sidnejas latvieSu nama pagrabA uz

p irmo sanaksmi un degustAcijasvakaru. Vakara dalibnieki vienojas par

SLAB m€rliem:1. Veicinat, gon biedros, ganplalakn sabiedrrba, zinAianu un

cieYu attiectbq uz alu un alus

darinaiqnu, qr uzsyaru uz ctlus

un alus darinaianas lomulnlvtPtu kull rn2. Stiprinat altiecibas slarplatvieiu aldarien un aluscienitAjiem. rtkojot izglitojoiu:u n s at i e slgus pas dkumus.

3. Veidot ltbqlsta un palidzrbasttklu esosiem tu jquniem laryieiualus darinAtAjiem, iesalad0rldjiem un api4u audzFrajiem.

ler elEja SLAB r aldi: sasra\ApriekSnieks, degustaciju vaditajs,re fe rat u vaditajs, sadzlyes unizbraukumu vaditajs, dziesmu vaditdj s

un seketars.

Veicinot mErku sasnieg5anu, SLABnko regularus degustaciju vakarus,

refe rat u un praktisku darbnTcupCcpusdienas, kd ari izbraukumus uz

alus darrtavdm un alus sr etkiem.Degustacijas vakaros izverte daZadus

alus - parasti visi no riena alu. ripa.

Parruna alus tipa vestud, garsas un

aromata lpaSlbas un darinasanas metodi.Lidz ar api4a kustinaSanu dabigi dziedlatvieSu alus dziesmas. SLAB biedriiogad bija izbraukumos uz \alariqamlietuvieSu klubi, kur baud-rja lei5u alu,

un uz ,,Oktoberfest" svinibam vAciesu

kluba. SLAB ari Sogad uzrakst-rja unpienema statltus, sarunAja mecenatu,

kas ziedo alu degu.tScijar vakariem(..Murrays Cra ft Brewing"). atvEra

bankas kontu (ar LJAA seklu kapitalapalTdzlbu!), iegadajas biedru uniformas(alus dzerSanas Zaketes ar SLABemblema izSuvumu) un nodroiinaja. ka

52. Kultlms dienas un 32. Jaunatnes

dienas paciena ar majas darin6to alu.

RezumEjot, alus un alus darind5anajau tukstoSiem gadu spCle svan-gu lomulatvieSu svCtkos, ritualos un tic€jumos.LatvieSi, ipa5i jaunatne, turpina Bodien

alu turet cieuA. Sveiks!

-,j r ;. !

s"u.,l"[#"I'r

ar(E

,N

?J

Baltie5u tribundls unBaltieiu brlvTbas un miera ku{isGuners Nagels

Labvakar Melbuma, DZilonga r.rn Balarata! Te

runa GunArs Nagels no Stokholmas. BaltieSubn-vibas un miera ku$is atgriezds Stokhohnapirms tns ar pus stunddm, tas ir pulksten 18.00

pEc Melbumas laika. Mums ir biju5i nikniuzbrukumi no Padomju TASS zi4u agenturas,bumbu draudi; mEs esam redz€juSi krievutraulerus, karakulus un lidma5inas; un mumsnebija iespEjams redzCt Lietuvas kastu kier.u dC|.

Bet tas tik ievadam. Nopietna dala manamEiropas celojumam sakAs ar Eiropas latvie5ujaunatnes apvienraas kongresu kopenlEgeni no21 . Edz 25. jnlijam. SajE kongesd. vairdkumsdallbnieku bija no ne-Eiropas zemEm. Dalibniekuskaits no paias Eiropas bija pd.rsteidzo5i mazs, unkongresu vienigi izgtaba aizjiiras iebraucEji.

Kongesa otrajA diena Kopenhagenu satraucadivi teroristu bumbu sprEdzieni. Tre5o bumbuatrada osta pims ta vareja uzsprAgl. Sai paSa vietaosta, nako5A dienA, delegacija no kongresa nolikapules pie d54u j[mieku pieminekli. Tai bn-di mEs

vEl nezinEjEm par iepriekiejas dienas atrastobumbu. Demonstrdcijd bija kl6t prese, un bija isas

uzrunas latviesu, anglu un D64u valodEs. Uzrunuanglu valoda deva LAAJ prezidija priekisEdisEduards Voitkuns. Iemesls Sai demonstracijai bijaatg6dinAt Kopenhagenas iedzivotdjiem, ka latvie5utauta, kula dzivo tas paSas Baltijas jtuas otrajAgald, ir v€l okupEta. M€s pie reizes izdahjlmskrejlapas cl61ru valodd par Latviju. Otra kongresademonsfAcUa, Soreiz bez atlaujas, notika pie

Sekojosais ir pilnais tekstsziTolumam, kurs tika parraidits 3EAradio staciias latviesu valodasprogramma pirmdiena, 1985. gada 29.jiilija vakar6.

Intiirista un Aeroflota birojAm. Soreiz policijaatnaca piha sastAva un lika mums iet projam.

ELJA kongress beidzas 25. jiitja, un tai paSa

diena sakas BaltieSu Tribundls. Padomju ziqu

alentiira TASS bijajau vairdkkdrt nikni uzbrukusika BaltieSu tribunalam, tA Baltiesu brivibas unmiera kuga braucienam, nosaucot to par "pirAtaku!i" kura brauls "huligapi". TASS zi4ojuma anparadijds pareizais kula nosaukums. Citaiebaidi5anas metode bija raksts Kulturas sakarukomitejas avizes Dzimtenes Balss piellkuml,Atbalss , k'tt it kd. apgalvoja, ka kuga braucEjusvairs nekad neielaids LatvijS.

KopenhAgenA bta ieradu5ies l2 dekisti: divilietuvieSi, divi igaqi, divi latvieSi, viens krievs,kuriem visiem mEs vArdus zinajam, un vEl pieci,kuriem vdrdus nezinEjam. NEkoSE diend dd4uavze paradijAs latviesu dekista liela fotografija, rmraksts zem virsraksta, ka KGB atbraukusi uz

Baltie5u tribunAlu.Baltieiu tribunild latviesi, lietuviesi un igaugi

aps0dzEja Padomju Savienibu par sistemEtiskupamattautu parkrievinasanu (eb rusifikdciju) un

xb:

<'(i"r

.-,I

------ -

^G

- ----

:--'-

BAI.TIC PEACE ANID FFIEEEVI CFLJEEtapat par Baltijas telpu militarizaciju. Lieciniekibija daudzi un daZadi. Bija ka latviesi, ta ali no

lietuvieSu, igaulu, krievu, Zidu un anglu tautam.

Intemacionala Z[rija, k-ura uzklaus-rja Iiecibas

un v€l uzstadij a j autaj umus lieciniekiem sastEvEja

no priekSsedeEju Theodor Veiteru no Austdjas,Per Ahlmark, Michael Bourdeaux, Jean-Marie

Daillet un Sir James Fawcetl. Paredzetais Zlrijasloceklis Maikels HodZmans no Australilas

nevarEja ierasties slimrbas de!. Lielakas vilSanas

izraisija pare&ctais Zlrijas pdekssedetajs

Profesors Ermakora no Austrijas. Td kd vi45 ir lotiatbildigi posteni Apvienoto Naciju Cilvektiesftukomisija, viDS b[tu wlicis pareizi neitralo zmoguvisam tribundlam. Professors Ermakora an irAustdjas parlamenta loceklis, un spiediens vi4amatteikties beidzama min[te izradijas parak liels.

Tribundla telpds vareja tikt iek5a tikaivispims registr€joties parddot pasi. Pirmds zales

2/3 aiz$ema prese, viskopa va$[t ap 50, tad velbija televlzija, ka arl parasta tauta zales beidzamas

ndas. Tajos gadijumos, kad liecinieks nedeva

liecfuu anglu valod6, bija simultintulkojums, kovareja uztvert specialos apafitos - maza kastite un

austiqas.

26jnlija pecpusdiena process bija jau cauri.

un 2[rija pazi4oja savu atzinumu, Tas ir r ienas

lapaspuses garSs raksts anglu valoda. Es tagad

snieg5u izvilkumus no ta saucamo "Kopenhagenas

manifestu":Baltieiu tibunals Kopenhagena deklarE, ka

kadreizAj^ neatkartgas lgaunijas, Lanijas un

Lietuvds okupacija ir spilgts piemars

internacionAlo publisko likumu un Padomju

Savienrbas apstiprinato ltgumu parkqpi an a.

Krie.va masu imigrdcia ir nopietni kqit7jusi

bahu identifitei un politiskqi stntktirai, valodaL

kulturoi, relilijai un pat vatures maclba skolas ircietusi zem Padomju varas. Baltijas valstu

militarizacija kalpo ka paliekois atgadinajumspar turpinoio draudu pasoules mieram.

Baltu tautu paSnoteikianas tiesibas savasenlu zeme irjAaiauno.

Ar io Kopenhagenas mani.festu mF.'

deklar€jam, ka patreizejq situacija Baltu zemEs irskardinoia miera ux br:rbos iesp€jam Eiropq un

visa pa^saulE.

Tribunals ilga divas dienas. bet jau pirmd

diend sdkds paralElas aktivitates saistitas ar

Baltieiu brTrftas un miera kuga braucienu.

Pec atklasanas bija demonstracija

Kopenhagenas pilsetas laukuma. TelevTziju

kameru priekSa krievu disidents VladimirsBukovskis uzrundja lielo baltieiu un

kopenhagenie5u klausltaju pulku. Pec tam sekoja

garais gAjiens uz Padomju siltniecrbu. GajienapriekSgala, aiz karogiem, 45 nesEji cietumniekukreklos nesa melno [Edi, kura simbolizEja baltieiunebnvibu. Katram nesejam bija atsevi5ls gads

uzdrukats uz kekla, un ta tika pieminEts katrs

gads pavadlts nebnve. SEru noska4u pieilirabungas, kuras piesita lEno maria ritmu. Citas

plakates piemin€ja atsevis(us baltiesus, kuri vEl

atrodas apcietinBjumE. Padomju s[tniecibas

priekia nodziedija visas tris baltu valsts himnas.

Baltie5u brivivas un miera kuga dalibniekiizbrauca ar vilcienu no Kopenhdgenas 25. julijanaktr, ierodoties Stokholma agri nakamaja fta.MEs aiz4Emdm ap pusi no visa vilciena.

Pats kuga brauciens sakas 26. jiilija vEla

pEcpusdieni, Sepsbronnas (Skeppsbronn) osta irStoklolmas vecpilselas sala. Kuga brauciens

aizkavEjds, jo bija telefoniski pieteikts, ka bumba

bijajau kugi uzlikta, un Ii& ar to policijai bijajaizmekle visu kugi. M4us varEja redzet ar

su4iem, k-uri laikam bija pamacrti, ka izost

sprAgstvielas.

Atvaditaju bija daudz - karogi, tautas terpi,

televizija. Kugr l-rdzi brauca daudzi preses

pdrstdvji, ka ari vairakas televrzijas komandas.

Anglu BBC pat taisa 40 minlSu garu dokumentdlo

filmu par tris Anglijas baltiesu jauniesii

pardzlvojumiem Sai kuga brauciena. Latviete, kuraparadsies 5ai programma ir Paulme Reimere. Uz

kuga ir 370 personas.

Mes atstajam zviedru salas aiz mums tikailabi pec pusnakts, un devamies dienvidu austrumu

virziena, lai brauktu garam Gotlandes ziemelu

krastam. un pEc tam ruvoties Lieruvai.

Sestdienas agr6 ritA bija piemi4as bnidis

Gotlandes tuvuma. Ap pusdienas laiku, kad jau

bija domats but Lietuvas kastu tuvum6, lietuvieSu

parstlvis Gintaras Crusas izlasija zigojumu presei.

Latvie5u tulkojums skan Sadi:

Padomju sovientba ir uzstadijusi val vienu

Zogu stqrp mums un lautu musu okupefu Er,zeme,

Lietuva. Viqiefi ir izdevies mqinlt kuta kursu.

Pirms divdm stundqm nums paziryoja, ka irsctlemts brtdinajums pa radio par zemidens

kabelu likictnu pie Lietuvas ziemelu robeZas, fipataisot to par nedt'oiu zonu. Kuga parvolde ir

ai6

)N

J

nolemusi 4emt io brtdinqjumu verA, un m1s esqm

p agriezu i ies zieme lu v irziena.

MEs uzskatam io brldinajumu ka filvienu mCkinAiumutaucet io mierigo braucienu. Sis ir seviiks vilianas brtdis

lietuvieiiem uz kula. Sis bfrtu bijis vairAkiem tuyAkais, koviqi ir bijuii savas tew zemes smilttm.

Tik talu Gintaras Grusas. Lidz ar to, mes dienviduvirziena knapi sasniedzdm Ventspili, un bij6m samEra talu nokrasta.

LietuvieSi tomer noturCja savu ceremoniju, kura adnodziedaja Lietuvas valsts himru. Beigas pu(es izkaisijakugim par malu. Prese un televizija visu dokument€ja unkuga klaja bija stavgrldam pilna.

Kuga programma bija referdti un paneli, kd ari koncerti.

Pers Almarks, bijuiais Zviedrijas kabinetu ministrsatgadinaja, ka Tallina ir Stokholmai tuvaka galvas pilseta, unBaltijas republiku neatkan-bas laika bija tikpat parasti brauktar kufni uz k6du Baltijas republiku, ka tas bija kdpt vilcien6un braukt uz GEteborgu. PErs Almarks arr bija viens no

Baltiesu tribundla Ziirijas locekliem, un teica, ka lEmumsKopenlagena bija soh]ums: "Mes nekad neaizmirsrsim".

Uz jautdjumu, k6p€c Zviedrijas valdo5d

Socialdemokadska partija nav siitijusi pdrstavi kugabraucien6, Atis LejiSS atbildEja, ka parttas Sta4)tautiskais

seketArs GunArs Stenars ir vipam teicis, ka td nevar, jo viqupartija ir patlaban valdiba, un Zviedrija atzist LatvijasieklauSanu Padomju Saviemba.

DaZas stundas pec lietuvie5u demonstrAcijas, kad bijAmjau pabrauku5i vel kadu gabalu ziemelu virziena, notikalatvie5u demostrdcija. Pec dilu meite+u tautas dziesmu

dzieddjumu, Baiba Rubesa uzrunaja Latviju Sddos vardos:Latvija, mrla, dqtgA, Tey ir nodaila lielq netaisniba. Un

pasaules lields varas parasti io netaisnibu noklusE unqizmirst. To dzili izj tam, Soyakar, nonakLtfi tik tuw Tayiem

krastiem.

Musu vid ir daZi, kas dzimuii Tqvas robeids. Lielakadala dzimusi rietumos, Tapec tikai nedaudzi musu stqrpATevi pazlst labi. DaZi bijuii pa neddlai yai menesim ciemos,

bet no tq nerodqs dzila pazriana, tikdi iespaidi, sqjulas. Mes

par Tevi lasam, mes Teyi dzirdam, mes kvi yerojom. Betgalvenais, mes Tbvi milam un par kvi rup€jamies. Un mums

tik loti sap, ka Tev ir dalit: pai.Bet sApes yar iespaidot cilveku divejdd: no yienqs puses,

tas var cilveka sagraut. No otras puses, yiss, kas nesalaui,

stiprinq. Sapes spej kaldinat jaunu, pozit|w speku. Un tA - arsapem, Latvija, bet ai ar darba speku, esam nondkuii pieTayiem bqstiem.

Ai bdli4i, Ai balir]|,

$em zobenu roci4a,llem zobenu roci4a,Sqrga savu tew zemi.

aicina tautas dziesma. Tomer, mes lqtvieii esam viena no

retam tuutdm, kas necildina kara ieianu. Mds miZiem cauridziedam qr minorct noskaltotam melodijam par to, ka ejamkqrA vai nu aizslAvet savu zeml jeb clnlties citu tqutu karos.

Tdds liktenis ir mums pat Sodien, kad Lotvija, Tavi jaunie deliklit svelAs varas vArda Afganistona. Tqvi qrpus Lqtvijasdzimuiie b€rni ir kritusi syeias yaras vArdA VjetnamA unKoreja.

Mes zinam, ka musu Errv tevi Tev izkaroja brivibu, ko

sye1as varas milzigais parsp€ks Tev atkol abJCmq. Kq musu

mAtus un fiyL ari mes stAvam par Taw brNibu unneatkartbu.

Divdesmitqis gadu simtenis mums ir daudz iemaciis parkariem. KarS vienmer ir necilvecrgs. Sodienas kari irnecilyCclgs yArdq IsbjA nozlma, jo tas draud iznicinal pqiucilvEci. C1rya ar kara ieroiiem, Latvija, novestu pie ciltas arkodolieroiiem. Tad ne tikoi Tu izgaisrsi. Izmirs cilvdce. Paliksbeigti tuksneii. Valds "kodolu ziema". Mds zinqm, ka Tavas

robeZqs syeias varas rokds atrodas iie velniiSgie ieroii.TApCc cinamies par mieru. hsA pasaulA.

Misu loiloneta yisspecigAkais ierocis ir vqrds. Vqrds unqtlCls. lespieslais vords, parraifrtais yArds. Un ar

fobgrAfijas un televtzijas palldztbu cilv€ku redzes atmi\As

iemiZinam qinas un t€lus uz ilgu laiht. Rietumos saka, ka"yie s clltals ir yerts fil{;tots vardu". Pirms trim nedelam

liela pasaules dala tElos, ydrdos un dziesmas uzzinaja parbadu Afrika un attieclgi atsaucAs. Lidzigu sp€ku mekl1jamBaltieiu brTvTbas un miera kalo brauciena. Nevzlqmies

ctntties ar zobenu, bet ar garu.

JAnis Rainis, pats ilgus gadus trimdinieks, mus

aprokstiia iAdi:

Ma esam tekois idens.

No zemes uz zemi mes ejam

MCs visur miglotu velgumu lejamUn visur aBtAiqm zaloiqs druvos.

Kos citiem tdlas, tAs mums ir tuvas.

Un lrkal filqk m4s ejam,

Mes, tekoiais idens.

}dens ir stiprs. Tas spEj izsaukt pl dus. 1dens ar laikusadnqina cietdko aloneni. Misu idens speks sastay no

lasifim, kas nAkuias no daZdddm pasaules malam un ioyakarsaplist kopA pie Tevis. Mes esam tik daZctdi ka lielus lqses,

rasas ldses, k:ustois ledus. *u daiodcts lases ar vqrdiem unqtteliem cenias uzburt yCtrqs mqko\us lai visi dzirdCtu lielopasoules pdrkonu runajdm ai par Tevi, Latvija.

Riga, Madone, Kuld-tga un Liepaja: vaijus mis dzirdal?

Mes stavam uz ku$a Baltijas jira, pasaules acis verstas uz

mums, pasaules ausis klausas. Jo arl m^ lqtvieii esam

pasaules pilsotli.

MAs prasam mieru,

MEs prasdm brtuibu,Mes prasAm cilveku tieslbqs visqm apspiestom tqutam.

Wsa pasaule.

Matu Latvija, Tey mEs dodam seyiiku so6jumu:Mes Tev solam savu spEkt4

MEs Tev solam savu neatlaidibu,Mes Tbv solam savu uzticlbu,un pAri visqm, mEs kv solam savu milesttbu.

PusE devigos sestdienas vakara redzEjam igau4u baku.DnZ pEc tam pafdijas vairaki kugi. MEs blam 25 kilometrusno igauqu krastu, un 5 kilometrus no mums Igaunijas pusE,preteja virziena, be1 ar paralelu kursu liela atruma atbruucakads kugis. Tas tad apg ezas, un nrrpinaja mums blakus. itkd turot sardzi 5 kilometru attaluma. LietpmtEjs So kugiidentific€ja ka SerSem, kas ir Padomju flotes ta saucama Atrauzbrukuma laiva. Tddas laivas ir apbruqotas ar raketEm. pec

kadas pusstundas ta bijajau mums daudz tuvak piendkusi, untie5i mums priekia uzradas kads mazs Padomju traulers, kurinetaisijas kusteties sanus. Mes tam braucam garam ar tikaipaIS simts metru atstaryu. Kapteinis BaltieSu bn-v]bas unmiera kugim bija aizliedzis radrt baltiesu karogusintemacionalos iide4os, iz4emot tfis baltiesu demonstracijulaika. Presi uztrauca daudzie kugi, kuri saka pardfities, undaZi, kuri bija domajuii atstat kugi Helsinkos tomer nolematurpinAt lidz atgdesanAs StokholmA.

Ap pusnakti notika igaulu demonstracija. An igaqrimeta pukes jiira, un nakts laika ziedi spideja knlot un gulotudeni. Kugis bija apstajies, un tapec ilgu laiku daudzds pulespeldEja pie kuga.

Iebraucdm Helsinkos astosos no rita - iebraukSanas vietamainlta no pasazieru ostu pilsetas cenha uz predu ostunomalE. TomEr bija sagaiditaju pulks, un "smagd" prese, kurabija ieradusies Helsinlos Eiropas droSibas konferencei bijaari atnakusi uz ostu. Vispar publicitate zviedru un somu preseir arkdrtTgi liela, jo lidzrga lieta nav nekad notikusies.lebraucot osta nodziedajam sagaifitajiem "Finnlandia".

Demonshacija noformejAs un gaja no ostas lidz igau$uzaldatu piemineklim, kurs ir veltits igau4iem, kuri cmijas

somu bn-vibas c-r95s 1919. gada. Daudzi helsinkie5i stdvEja

ielas malas, aplaudeja un naca lidz. Vi4i bija tik aizkustinAti,ka daudzi raudaja. Daudz televrzijas kameru bija klAt.Gdjienu vadija somu karogs, kuram sekoja tfis baltiesu

karogi, atkal 45 cietumnieku kreklos, un tad visi citi. Soreizgajdm dziedddami. Pie pieminekla atkal runaja VladimirsBukovskis un daZi citi. Sis gajiens bija pirmais pret-Padomjuprotests SomUa 27. gados. Pedejais tids notikums bija 1958.gad6.

Otra, nepieteikta demonsftAcija notika Padomjustitniecibas tuvumS. MCs nevarejAm dkt klat, jo somu policijastingri aizliedza s0miecibai par tur ories.

Helsinkos es an- satiku daZus Melbumas latvie5us. kuribUa atpakalcela uz Austriliju no Dziesmu svetkiem Latvija.Vi$i zinaja stastit, ka Latvijd visi zin par Bn-vrbas un mieraku!i, un seko vienmerjaundkdn zi4am no Amerikas balssraiditaju. Radio bflvd Eiropa an zi4oja no kuga, bet viguraid-ljumi tiek spec-rgAki baucEti.

Kuga atpakalbrauciena laikd baltie5u jauniesi nolema

pastipdnat sadarbrbu, un iecela parstavjus, lai veicinatusazinaSanos baltieSu jaunie5u starpd. Viens ierosinijums, kuripacclas Sai sanaksme bija nonkot "Baltic Aid" ("BaltieSupa1-rdzrbas") koncertu Gotlande pec apmeram trim gadiem.

Vispdr kula brauciens ir labi izdevies, jo tas irsatricinajis kierus, ir radis lielu labvChgu publicitati, un irveicindjis tuvakus kontaktus baltieSu jaunie5u starpa nAkotne.Kuga programma vEl turpinajas ar referatiem un seminariemStokholma Ildz tresdienas vakaram, kad notiks lielanoslEguma balle.

Bsxr 35 (25,7.-1_s, 'rnrguf,tls I

\23.1.-2s.7,lELJ^ rorg. (22.7. 25.7.) +rcruto J^ulrrdEsko.r. ___,--------r

.{-*c^ ur-o.* lsr.khoru-H.rBinkl st*r,o-r --f126.7' - 2s'7 \ + [^i?;],'l*si;i; riliij" *,"" +srxrozrrs ' t

I t:. e.-2. a.l I

_f

:\\'l: \'i' r\l ',t...,.""\\

J

. \...\\,.s

\\

r\\\\'.'t:\\'

i\\,;"i"" "' .l

-...J.'l..J

.. ,.. .\.".\'.. r

oEJAs \\\

\i'... \ I\'...\..\.\ ..\lr'..'t\1'l

. arxi as pnrs"i. \

1,"*"a.r.\--::

"""""\'ri"*'*l^..\ *.J;,,')'

) '\i-j\.''t'). :\ :\

j..

\\\{'*'i.'

\, \\

\

'" i:""",;^ ) """"'\\.qrctrsrm\'

a .t\*o,,*,,'\ ]

.. . . .. {

I

I

\\Itr\'

no",-too,)..

)",.).",: l

r.' ))\'r') \

).\.

sr(

rr:l

4d*

Zigrldas kalpi Kanbera:

Ance Oeksne

Jums droSi vien ir gad-rjies t5, ka pEk54i viena mirklrattopaties, ka ilgi gaidts notikums ir pagdjis viena acumirkli.Tas ir kA mEs - Zigr-rdas Kalpi pailaik jiitamies, ka

Naciondlais folkfestivals jau ir aiz muguras. M€s pavad-rjdm

neaizmirstamas 7 dienas (no 8. 14. apnlim) Kanbe6, kurkatra diena bija aizraujoiu notikumu pilna un m[su atmi$aspaliks vienmer.

Pirms stastisu, ka mums tur gaja, Zigldas Kalpu vardd

sakam milzrgu un sirsnigu paldies visiem misu atbalstttajiem

un l-rdzjutejiem, kas bija meroju5i tAlo celu uz Kanberu gan

no Adelaides, Melbumas, Sidnejas, un ari no Brisbanes. Tas

mums deva vislielEko stimulu un enerliju, redzot vi4usmaidgis sejas skatltaju rindas. No visas sirds sakEm

paldies!

Mss sakas ar to, ka treSdienas vakara ierodoties festivalavietd, bija jaiekartojas mtsujaunaja mitne teltis. Festivala

dalibniekiem bija paSiem sava teliu pilsCtila pasa festivAla

sirdT. ZigrTdas Kalpu nometne sastavCja no tns teltim, uz

vienas lepni v€jd Stipojds Latvijas karogs. Tajd vakard, kadjau bija satumsis, devdmies pastaigities pa lestivdla teritoriju,apskatot visas Ekas un pl6nojumus. Bija mazliet divainiatrasties festivala notiksanas vieta pirms tas ir sacies. Tomer

gaisd bijaj[tama festivala tuvosanas tas satraukums, nezi$a

un aizrautiba par to, kas mls sagaida. Kdjau Zign-das Kalpustarpa tas notiek, jautn-bas mums netriika, un izdomdjdmpadziedat latvieSu dziesmas, lai iesilditos festivala gaisotn6,

un mums arl pievienojas kads gardmgSj€js.

NakoSaja diena visu dienu pavadrJam meAinot savu

repeftuAru otra lauka mald - zem kokiem un End no saules.

Nu jau sajlta bija mazliet tada realaka,jo ne tikai citi m[zi[i,dejotaji, makslinieki, veikali4u ipainieki, bet afi skatTtAji

saka ierasties kupla skaita. Nu jau realitates saj[ta bta lcnam

pielavljusies.

Musu pimais koncerts bija piektdienas vakara plkst.

19.30 Henlija teatri (Henley Theatre). Bija mazs uztraukums,jo bijAm pilnigi jauna vide. Bet, ka parasti, bij6m stipra

It(E

)N

-,

komanda, un misu 50 miniSu koncens noritEja r eiksmigi.Sapratam to, ka esam viena loti komplicCta grupa instrumentskaita ziqd - skaqas inZenieriem bija ko 4emties! Bijafantastiski redzEt mirsu draugus un atbalstitajus skatitaju

rindEs! Kdjau tas festivAlos pie+emts, vakaff nebeidzas ar

koncerta beigsanos. Sis bija pirmais vakars, kad publiski tikaizlaists musu EP disks Vilci4S kauca. Diska ir 5 dziesmas,

katra ar savadaku ska4u un stilu, bet visas piecas ciesi sevr

ietver Zign-das Kalpu originalo stilu. VElos minCt par pec-

koncertu izklaides vietam: viena no tam t ta saucamais

Session Ba1 kur parusti pat lldz 6.00 no lita var dabiitdzedenus un baudit miziku uz katra stlra. Bet par cik lotijiitama iru m[zikas ietekme, mes devamies uz K[pera(Coopers) alus telti, kas mums latvie5iem lestivEla laika

palika par ierasto tiksanas yietu. Tur ar miisu atbalstitajupahdzibu gan dziedot, gan piespelEjot, gan dejojot pavad-rjam

]oti jautru vakaru. Tas ieintereseja an- citus Kupera teltsapmeklCtajus un izais-rja smaidus vi4u sejds. DaZi prasr]a, nokurienes mcs esot, un bfinums, cik daudzi zindja, kas td

Latvija tada irlSestdien no nta plkst. I 1.00 bija m[su otrais koncerts,

kas notika Trokadero teatn (Trocadero Theatre). Te jau

ska4as tehnologija bija daudz labdka, un an- mes visi jutamies

mazliet vairdk iejutu5ies vispdr€jd festivala atmosfEra.

Skatitdju vid[ bija kupls skaits latviesu atbalstrtaju.

NospelEjam loti labu programmu un jutamies priecTgi par

savu speli. PEc tam sekoja daZi dzerieni un pam-rnas pie mfisuteltim gan paSiem sava starpa, gan ar daZiem mlsuciemigiem. Bet ilgi jau sEdEt nevarEja, jo pec daZam stundam

bijajataisas uz nakoso koncertu - MErijas Popinsas dziesmu

sacensiba. Lieta ir tada - katrs ieinteresEtais dalftnieks varEja

izvElEties vienu dziesmu no M€rijas Popinsas un to aran1Ct

saya gaumE. MEs bijBm izvElEju5ies Feed the Birds, kas

mums vienmEr tagad prita paliks kE Baro Putnus vai ka mes

pa5i to iesaucam Fiid ze Berds. So visiem labi zindmodziesmu aranZEjam balsim ar sopraninio stabuli, djembe

bungam un dudam latvieSu paganu muzikas stila. MCs

spElEjdm paSi pirmie. Sis noteiki bija vislieEkais skaUtaju

skaits, kads mums jebkad ir bijis milz-rgd zile bijastavgrudam pilna. Taja vakarA lietus lija bez paftraukuma,

bet, par splti lietum, SaubAm par m[su telsu iztudbu unnometnes vietas appltianu, turpindjam lustesanos KUpera

alus telti. Man liekas, ka gan bara darbinieki, gan teltsapmeHEtaji bija pie mums jau pieraduBi. ValE gdja ne tikai

dziesmas un instrumenrdlE mIzika, bet ari danii. Sis vakars

bija ari neaizmirstams ar to, ka lidz vElam vakaram

muzicEjam ar citiem mfizikiem, kas garamejot mis dzirdEja

un iegaja Kflpera alus telti.SvCtdiena mums, Zigridas Kalpiem bija bnna diena bez

uzstasanas. Ta an dienu baudrJam, ilgdk pagulot, Edot

brokastis bez steigas un ejot skauties daZdaZadus koncertus.

Bet kZds tur var btt vakars, ja mes atkal neaizietu uz K[peraalus telti. Seir velos pieminet rel vienu loti svarrgu lietu. kas

noteikti ir dala no jebkura m[zikas festivdla, proti,

iepazi5ands ar citiem mtzi(iem un l-rdz-rgi dom5joiiemcilv€kiem, ar kuriem tu dabiski nodibini ipaias saites. Vienspiem€rs ir Indra Buradevska (Buraczewska), kura spele

kontrabasu gmpd Vardos. Bija liels prieks dzirdEt vi4as

aizraujoSo m[ziku un enerlisko speli. Vi4as energija un

milestfta pret mflziku m[s loti iedvesmoja, un bija lieliskidaudz laika ar vilu pavadt kopE muzic€jot, rundjoties un

smejoties. Vel deretu pieminEt miisu sirsnigo atbalstrtAju

Maru Baumani, Ben, Padiju (Paddy), DZeinu (Jane) un Greg

un, protams, miisu fanu arjocigam cepurEm - Franl. Bija tikinteresanti uzzinat par vigu gaitam un vi4u mrlakajiem

instrumentiem. Ar Bena pasa vardiem, citcjot: ,,1 came to the

festival as an Aussie and retumed as a Latvian". (Es atnacu

uz festivala ka ozis (austalietis), un atgriezos ka latvietis).

Pirmdien bija mtsu pEdEjais koncerts, tas notika 14.00

Paladijuma @alladium). Bijajauki redzEt daudz sejas, kas

vel m[su koncertus nebija redzEjuias un, protams, jau

redzetas milas sejas. Sis koncens. likas. pagaja viena

acumirkll. PecpusdienA bija atvadas no Vardos meitenem un

vakard atvadas no Mdras. Un tad kl6t ari bija miisu p€dEjd un

loti lietaina nakts fesdvala, man liekas, par prieku daZiem

citiem nometnes kempingotajiem, kas droSi vien bijadzirdCjusi visus musu dzlves stastus un mlziku, paiiemgdbot yai negdbot. Es Ance, Tija, Valda, Mafss, Aleks un

Mdrti4S devdmies uz noslEguma koncertu, kas jauli aizvEra

festivdla lappusi. PCc tam turpinajam syinEt pa5i sava starpa,

un kdjau tas bija gaiddms, no gulEianas nekas daudz

nesanaca!

PCdejais n-ts Kanbera bija apmacies, peleks un mitrs. Tas

vEl vaidk padar-rja pako5anas procesu dublainaku un

skumjaku. Taja fita, dodoties klusa pastaiga pa festivala

teritoriju, atcercjos to saj[tu kada bija taja pirmaja naktr, kad

pa tumsu staigajot apkai, jutam to satraukumu un nezi4u, bettaja pasa laika lielu aizrautibu par to, kas miis sagaida. Arkatru dienu festivals mums pavem jaunas durvis unfantastiskus notikumus. Tagad, staigajot pa pelEc-rgo un klusofestivala viehr, kur veikali4i jau bija aizvEru5ies ciet un

cilveki jau pakojas, lai dotos katrs uz savu pusi, tas tagad bijabuwrgas atmi+as. TomEr likds, ka vEl varEja dzirdEt bungu

ska4as, cilvEku smieklus, just cdienu smarZu, dzirdEt ielumuzikantus un mlzikus visapkart spelcjam un dziedam no

agras n1a stundas lidz velai naktij. To mcs vienmer patuEsim

sird. Par to man jdpateicas maniem m{ajiem Zignclas Kalputaureni5iem -Aleksandram, Mdrtigam, Matrsam, Tijai un

Valdai.

\

Zign das kalpi atputas bridi Folk lestivdla

U)

,N

?J

KdpEc kongress?Valda Lleplna,'l LJAA kongresa ncibas komiteias vadrtaja

Nu beidzot S$et, ka kongresa rfl<o5anas idejab[s istenojusiies. 1981. gada maiji notiks 1.

Latviesu Jaunatnes Apvienibas AustrS.lijE

Kongress. Kdjau ar visiemjauniem pas6kumiem,

ari kongresa rfl<oSana bijuSas savas gr[tibas -

atrast piemErotu vietu, izplanot interesantu,pievilcigu un vErlTgu progmmmu. Sis nu bija[el6kas problemas un tEs ir pirvarEtas. Tagad tikaigaidam dalibniekus.

Lasitaji gan varb[tjautA, "Kapec rfl<ot

kongresu? Kam tas ir vaja&Igs? Mums jau kursiir. Ko es no tA varu iegrlt?" Sie ir loti pamatotijautajumi un tadEl bnnr jaizskaidro kongresa jega.

Kongresa nodoms ir savest jaunie5us kopa

viend viet6, lai varEtu paii sevi apskaft un izpEtrt

nevis tikai ko mes domajam, bet afl kApec.

Visaktualakais jautAjums kas mums stav priek5S ir"KapCc biit, un ko nozlme bUt latvietim?" Protamsjaut6jums ir daudzFusl-gs, bet to atbildot b[sjaanalizE - kapEc mums nav viegli run6t latviski;kapCc mCs dejojam tautas dejas; ka mes vadam

savas organizAcijas; kdpEc mEs mdzdkos skaitlosapmeklEjam salftojumus utt. utt. Svanidkais iratrast mfisu uzskatus. Australija ir ta vieta kur mes

dzivojam un mums irjasaprot mUsu tiesosapstaklus un tikai tad mes varam prasit ko nozimebiit: 1. Latvietiem; 2. Jaunietim; 3. AustalijA.

Kongress, ne tikai v6rda dEl, nav kursi. Kursiir vieta kur varam smelt informdciju, faktus un

turpinAt miisu izglin-bu, galvenokart klausoties nocitiem "ekspertiem" - jauniem vai veciem.

No LJAA f. iurndla

Kongesa katrs jaunietis ir "eksperts" jo vigi irvierugais kur5 pazina sarus uzskatus. Galvenaisvirziens biis darba grupas. kwu lEmali irizmeklEti, gar tapCc, ka vi4i agrAk ir izrais-rjuSi

domstarpibas, un tadEl neskaidnaas, gar an- tApec,

ka uzskati par tiem dzili ietekme m[su attiecibas

ar latvieubu. Darba grupu vadtAji nav macibas

spEki, bet izejas purkti diskusijEm un parrunam.

Verhias ir katrajaunie5a domas,jo tikai izmainot

tas, mes varam nakt pie kaut kadiem kopigiemslEdzieniem. Pat pa5u jaunie5u starp6 mes zinamcik daudz mEs atS\iramies no viens otra.

Bez Saubam irjaunieii, kuri irjau izdomaju5i,ka latvietiba ir vi4iem nozr-miga. Ir savnigi tiemjaunie5iem, kuri acimredzot biis mtsu nAkotnes

sabiedriskie darbinieki, neattElindtos jau tagad not.iidiem, kuri nav tik aktivi, un kuriem ir citasintereses, patja t6s ir vienldr5i 5ad ua tad satikties

ar p6ris lawie5u draugiem. Ali mums varbflt irdaudz ko mdcities no tEdiem jaunie5iem, kurisendk ir nolEmusi, ka vi4iem latvieSu valoda navsvaniga un latviesu sabiedn-bA nav ko meklet. ArSEdu sapra5anu ir iesp€jams sargaties no tdddmk$d5m, kuras agr5k novErsa vi4u lidzdahbu.

Piemeram, kaut gan tas ir galyenais, laMe5uvalodas prasme nav nepiecieiamdkais noradijumsuz latvietibu.

%{fr"

oi6

)N

?J

Sandksim kopa - iepazrsimies, pimrndsim, kopigi

priecdsimies - redzcsim, vai an- Australijas jaunietim

kongress ir svangs pasdkums.

Dienas kdrtl ba

Cetu dien 14. maija

I 8 .00 Registrcsanas

20.00 lepazisanas vakars

Piektdien 15 maiia9.00 Brokastis

10.00 Atklasana

10.30 Panelis "LJAA l-rdz Sim"

12.00 Pusdienas

14.00 Darba Grupas

17.00 Sports

18.00 Vakari4as

20.00 Tautiskais vakars - vad-rtaja Zinta Ozoli4a

Sestdien 16. maiia9.00 Brokastis

10.00 Panelis "Australijas lawieSu sabiednaas analize"

14.00 Da$a grupas

17.00 Sports

18.00 Vakari4as

20.00 Filmas

24.00 Pusnakts dzeja - vadltaja MAra Rozite

Svetdien 17. maiia9.00 Latviskas brokastis

10.30 Kopsapulce

12.30 Pusdienas

14.00 Kopsapulce (turp.)

17.00 Sports

18.00 Vakariqas

20.00 Balle

Pirmdien 18. maija9.00 Si]!u brokastis

I 0.00 Debate "Ir kultiira bez valodas, j 6 vai nE"

11.30 Kongresa kitikaI 5 .00 Atvadlsanas

Darba grupasSeit minctie jautajumi un teikumi ir domati piemcri tadam

lietam kuras varetu pacelties diskustas.

Lqtvieiu jaunieiq sqbiedriskA un kulhTrala nozlt e un loma

Vafrtija Brigita Snoda

1. Mana dzive b[tu daudz vieglSkaja es nebiitu tlzimis

latvietis2. Es nebfitu latvietis ja es nebltu gajis tautas dejas.

3. "Ofcourse I'm Latvian, look at my rings!"

4. Kas pEc 20 gadiem notiks latvie5u namos?

Lotvieiu janieia izgltttba un latviskumo saglaboiana

VadltAja Mara Rozlte

1. Ja Am€rika un Australija ka anglu-sakiu zemes ir lidzlgas,

kapcc AmErikas latviesu jaunieii daudz vairdk interesEjds

par "Garezeru," "2x2," Midiganas kusiem utt?

2. KEpEc braukt uz kursiem un Vasaras vidusskolu ja var

brauld bnvdienas?

3. Mana sieva ir Austaliete, mEs majas nerunajam latviski

bet mcs bcmus sutam uz latviesu skolu kafiu sestdienu uz

tis stundam; tas ir j a mEs nebraucam slepot, vai zegelEt

vai viesibas vai...

4. Es maku runat latviski bet skola un vec6ki aizmirsa man

iemdcrt kd izteikties latviski!

Latvieiu j qunietis un pasaules politika

Vad-rtajs Uldis OzoligS

1 . Vai "etniskd balss" Aushalijas vClE5anas ir tik svariga cik

m€s iedomdjamies?

2. Ko teiktu RSL ja vi4i zinatu kula pusE mam tEvs c-mijas?

3. Ja Krievijai vislieldkais drauds ir I(ina, kapEc mcs

nesadraudzej amies vai6k ar KTnu?

4. Manam tCvam nepatft arodbiedn-bas bet vi45 ar lielu

saj[smu sekoja neseniem notikumiem Polija.

Vispas aules kongres s (VIJ K)

Vadrtajs Aldis Putni4s

l. Vai VLJK nav vienkdr5i tids glaundks ELJAs kongress?

2. Uz VLJK brauc tie gudrie rundtdji, kas man tur ko

meklet?

3. Mums teica ka Australija nevar n-kot VLJK jo mums nav

pieredzes, bet kur pieredzi SEma 1. VLJK rftotaji?

4. VLJK skaidri parada ka Eiropas, Amcrikas un Kanadas

jaunie$iem ir |oti at5kidgi uzskati, bet kAdi ir AustrElijas

jaunie5iem uzskati?

Lowieiu jaunietis un kultfiras sakari

Vafitajs Viestus KamuPs

1. Dzrvodami Australija mes ciesam no kultiiras sakaru

triikumu ar pErejo pasauli, ko nu vEl ar Latviju!

2. Trimdas lgauqu un Lietuviesujauaie5i studE vi4u zemEs,

kapec mes nevaram studct Latvija?

3. Kapcc mcs mAjas klausamies Raimonda Paula plates bet

mcs nednl(stam vi4u satikt kad vi$s Seit viesojas?

4. Skats filmE - sarkanmataina meitene salkani skatas uz

apvdrksni sarkana sauldeta. Vai tas ir politisks simbols vai

romantisks reZisors?

Itrd

!-

,N

-?J

4. LJAAK BendigoGunars Negels

Latvieiu jaunatnes apvienibas

Australijd 4. kongress notika BendigoAugstakds izglrtraas koledZa Viktorijdno Sdgada 23 . lrdz 27 . augustam. u-rdzar to, ka Sogadjau noticis 6.Vispasaules latvie5u j aunatxes

kongress, Minsteres dziesmu dienas unSaules jostas ansambla drzemju rumeja.kongresa dalibnieku skaits nebija tikliels, cik iecerets, ka tas biitu citosapstaklos.

Lielakais skaits bija sestdienasvakarE, kad 56 kongresnieki priecEj6s'2emnieku ball€". BallE dagdu muzikukapela galvenokart spEleja to, ko varEtuaprakstit par Australij as-Iru laukumuziku. Viqi iemdcija kongresniekiemdejot vairakas SAdas dejas. kaut andaireizbija griti afrast bn:lpratigos, 1ai

izveidotu arriecigo'.darzilu". priec-gs

pErsteigums bija daudzAs htuiesu tautas

dejas, kuras vigi bija iemdciju5iesspElEt.

VEI viens parsteigums bija AustrisGrasis. kurs atbrauca no Vacijas. laipiedalitos kongresa ballE. Vi4B bija lidzpauCmis Bralu Grasu otro plati (kurasieska4ojumus m€s jau AustraltadzirdEjdm Sdgada martA), ka an- Kelnesprdleru pirmo plati. Balle hrpinajaslidz kadiem trijiem pec pusnakts, kadn-cibas komitejai vajadzEja iztr-n1 unuzkopr relpas nakosa n-ra referalam.

Apskatrsim tagad kongresa norisikartejd secfta. Kongress sdkEs

ceturtdienas vakara ar atmi4u vakaru.Noskat-rjdmies isu filmu par pirmoLatvie5u jaunatnes apienibas Aushalijakongresu. daudzas slldites. kuras bijaattElota latviesu jaunatnes sabiedriskddzive. gan Austr6lija. gan Eiropd. ka an-

gar6ku filmu par Vasarus vidusskoluAldingA un Jaunames vasaras kursiemKar:.befi. 197'l . gada janvAn-.

Piekrdienas n-ta kongresu atklajakongresa n-crbas komitejas prieks€disMafti4s Piipedis ar koplgu Larvijasvalsts himnas nodziedaSanu. \tgi an-izteica velEianos, 1ai kongresakopsapulce neaizkavCtos nelietdeniasrezollcijas, bet gan radrtu celukonhetai nakotnes darbibai.

PirmA referata PCteris Darzi4irunaja pax tdmdas latyiesu protestu

gEjieniem. V6rds "g6jiens,, bija domatspla5aka nozime, ne tikai par publiskumanifestAciju pilsEtas ielAs. TikauzsyCrts fakts, ka Sadiem gajieniemjapieiet ar izdomu, jo preses uzmanibuneigUs vecas, nogurusAs demonstracijasar veciem noguruiiem plakdtiem, kurusizvelk no skapjiem gadu pEc gada. Irvajadzigs kautkas interesantdks, kdpiemeram solidaritates sardze, vaiphnotais BaltieSu bn-vibas un mierakula brauciens par Baltijas jiirunakamgad. Cits ieteikums bija sarunatlatvieiu organizdciju atbalstu, laiizmaksdtu sodu naudu kadam latviesu"strikeram", vai pat labak ..stn-kerai,,, joSadu veidu nodarbibas labi izplanotoslaikos vienmEr iegiist preses ieven-bu.

Valda Jau&ema vadtEpaneldiskusijE par Lawiesu izglitibasveicindSanas kooperativas sabiedn-basipa5uma "Dzintaru" lieto5anu piedalijdsizglitTbas veicinaiaaas kooperativaAdelaides darbu komitejas loceklisAustris Biezaitis, iepriek5EjE jaunatnesapvienibas priek5sEde Zinta Ozoli4a unLJAA Pertas nodalas priekisEde AndraKna. Visi runaraji bija lori pozitrvi parDzintaru vajadzrbu. lzireiaabaLas, kalidzdaliba darba talkAs pa5os Dzintarosneieg[st tik plaSu atbalstu, cik v€lams.AgrEkajos gados organizAcij as sacentas,ka tik varEtu labdk palidz€t sabie&iskoipaiumu celSanu. Kongresa varEia an-

apskatit lielu modeli, kas attElojaDzintaru planoto izveidojumu.

Piektdienas pEcpusdiena s6k6s ardarba grupdm. Tddas bija detras. Fra4daSvilana vadt6 grupa .,LJAA, politikaun Australtas latvietis", Gunara Nagelavideo-leg5u Lu: skaitlotaju tehnologijasdarba grupa, Kdrla BrEmaUa Zargonadarba grupa un Edvina K]aviqa vadrtEtautas dziesmu grupa.

Darba gnrpEm sekoja Fra4daSvilana vadrta debate par jautAjumu:"Es dzivotu LatvijA, ja ta bUtu bnna,socialistiska valsts". Juris Begfis unGuna6 Nagels runAja "par,, pusE,

kamEr Edgars Kr[miqS un Bruno Erglisrunaja "pret" pusE. "Par" rundtEjiatgAdinaja. ka Ausrralijd un daudzasRietumeiropas valstis valdibas ir jausocialistiskas, unja mes varam tedzlvol. tad kApec ne Larvija. ja ta an-

bltu bfva. "Pret" puse pielietojasocialisma defnicijas, lai pierddrtu, ka

tids jEdziens, ka bniva, socialistiskavalsts, ir pretrunigs. "par,, puse vEl€jasvdrdu "social isms" izhrlkol plasakaveid6, un, pielietojot Karla Ulma4a unZemnieku SavienTbas priek5sEZa teiktosvdrdus Latvijas dibinasanas aktA I g 1g.gad6, m€ginaja pieradr, ka ganUlmanis, gan Zemnieku Savienibapiekopa socialistiskus uzskatus.

PEc vakari46m uzveda dzejniekaLinarda Tauna piemi4as vakaru ,.Elles

\Elis" ar \ujork6 miruSd dzejniekabiogrEfijas un dzeju lasljumiem.Linards Tauns mira 40 gadu vecumdpirms 21. gadu, r.rn virstema vi4apiemigas vakaram bija "Gaisma viquLZOZera', .

Sestdienas ft6 Uldis Ozoli4isniedza sayus atzinumus par latviesutrimdas politisko un sabiedriskoshuktoru. Vi+S runaja par starpfuu starpt5s paaudzes, kura piedzivoja savaszemes okupaciju, un tas paaudzes, kurair uzaugusi brivaja pasaulE. pieeja

visddiem jautdjumiem ir ats(inga,piemEram mEginajumi uzspiest visiemietuA kadu noteiktu "stdju', visadosjautEjumos.

Pal latvieSu tearim jauta. ka vi4uuzvestas lugas palidzEs atbnnot Latviiu.Minsteres &iesmu dienu n-cTbas

komiteja aicinaja Stokholmas MEluansambli uzvest teatri, bet kad izradtas,ka arsamblis gribeja uzvest .,Malu

Alsi". tad ielogumu arcela. Iemeslsdroivien bija tdds, ka Ulmaqadiktattiras laika kdds ierEdnis bijaiedomEjies, ka luga "M6lu Ansis,'izsmej pa5u Ulmani. Mdlu ansamblistomer uzveda So lugu, bet viBi pa5i toizkirtoja Erpus oficidlas programmas.

PEc Ulda Ozoliqa referdta visiembijajakapj matrrnds, lai brauktu 40kilometrus uz Castlemaine, kur TheaterRoyaE noskatij amies Latvijas filmu"isa pamdciba mileSand". Filma sekojaBlaumaqa stastam "Bn:numa zAFte,,, uD

filma visddos terpos un visadas vietas,gan kokos, gan ratos parEdijAs muzikAlagrupa "Omaments". Filmas muzikukomponEja Raimonds Pauh. So frlmuan- izrddija Melbum6, SidnejE unAdelaidE.

Sestdienas pEcpusdiend bijaViktora Brennera yaditais fonuns: ..KA

latvietiba ir skarusi manu dzivi,'; un

I'i

-$, velak sakas LJAA kopsapulce. Vakara

'P bija Zemnieku balle.

! Svetdienas ritd Aldis PutnilS

': stdstija par Sidneju Reiliju,

d meistarspiegu, 1918. gada Maskav6.<'. Televrzijas sEriiE par Sidneiu Reiliju

pirms daZiem mene5iem Kandla 2.

raiditaja bija plasi piemineti latviesi.Aldis vel rundja par latvie5u lielo lomu

Padomju varas nodro5ina5ana un vispax

Padomju Savienibas valsts aparatA

pirms Stalina tidsanas akcijam.LJAA kopsapulce atsakas un

turpinajas visu svCtdienu l-rdz pulkstens

trijiem pec pusnakts. Pirmdienas ntA

tie, kuri spEja, apmeklEja Sandras

Klaviqas vadito paneli: "Ka varsavienot latviesu dzrvi trimdd ar

karj eru./darbu,/amatu,/hobij u". Runataj ibija Karlis BrEmanis. Inla Devine un

Pete6 Jaudzems.

LJAA kopsapulce pieDCma

vair6kus lEmumus par jaunatnes

apyienibas turpmako darbibu. Jaunatnes

apvieniba albalsta Bnnibas un mierakuga braucienu. Bija vairakas

rezolicijas par skaitlotaju lietoSanu, ganjaunatnes apvienibas ieksEj dm

vajadzibam, gan lai attistTtu latviskas

izglitojosas skaitlotaju speles. Jaunatnes

apvieniba mEginas atbalstlt kadu

drzemes latvie5u jaunieti, lai tas

atbrauktu uz AustMliju un te darbtos ar

vietejiem jaunie5iem varb[t pat 6

meneSus.

Vispangi, manjasaka, ka Bendigokongress Iabi izder ds. ar to iz4emumu,ka jaunakie jaunie5i nepiedal-rjds tikkupla skaitd kd agrikos kongresos.

4. LJAAK i ;, t :"t;.: t..,,i, 'i :. ., i' .:

SamelCjuii: Kerlis "JECE" Br6manis,PCteris "Melnais" Jaudzems, lngrida"Skale" LUsis, Zinta "Klusa" Zvaigzne

Okei, nu zin, sveiki vecie adas!

Vot te ozu zeme mums ta dzlvite ta

forBi ripo: tu cilveks iemet Sad un tad,

tu patmko, pa5ancE, ie(eries kddd

minna vai dali, iemet - dzlvle uz iisi4u,Bet kajau stav mkstlts: "CilyeksnedzTvo no mai,/es vien. vipam vajag

baudit gar-rgo poridzu." Un ra nu mes.

latvju jaunatne, atkllamies uz Bendigo,zin, paplurkiNet, iemest Sad un tad,

patrakot, ie(erties kada minna yai dali.

Tu ierullEjies te udi4u koledZa,

sable(o, ar pdrEjo d2engu nopErc

drapkartes un re, tu elpo latvietftas tuogaisu. For5i, ko dadt nu? Zin, derCtu

aiz5likt uz kongesa kodzi4u.Te ir baigi feina drapEtava, saiet

dupam smiZu un kaudzem dalu.PlEgurordji rup kakros pilni kE zdbaki.

pietanlojuSies ta, ka nevar vairs

parsplaut par l[pu. Samie visi ta riktigitarkSf un kar5u dauzit6jiem pilnigi pa

spekam viens otrcm dot pa lu!+am jeb

sabojAt fasAdes.

Viss dmga valA, bet pCk54i libele -

fridZs sadakarejies un nolicis karoti. Aktu s[&alala. Bairis tik silts. ka gandrTz

uzrauj kolli. Kad draudcjakodziniekam kame1, Sis beidza stieptgumiju, sa4ema di5u un piegddaja

for5u, feinu fridiu. Kad vedi atdohnijas,

ka bars iet vala pilna spaE, viqu smaidiizskatijas ka ka$ fr-rmji zivs bodesskatloga. Uzreiz cilveki dumma un

krodzinieki l6ka ka pirdieni uz karstas

pannas; kolosali, pilnigi ki pa vecam.

Bet irjau ta [eta tA rikt-gi jaatklapE

un to bez sevi5kas did5anas izdara ViksBrenne$ un MartilS PipEdis. Un tad laiiet vala tie refelati, ta lerkskCsana un

parejie cipari. Nu okei, par visujaunestasisu, je&itYaikocil, tad

zvankste5ana visiem sajauks pratu, bet

zin, padivinasu td par 5o un to. Pec

kongresa atko*C5anas ndkoSais irPcteris Darzi$s. Sis dlzis bulderEja par

leti$u protestiem pret tiem utainiem. Kaprotests iim vislabak patftot stnl.Ciana- ieteica minndm to dadr. Publika dazi

pampa, daZi s[kaja lu]fus un citiklapEja ar ausTm kamer Samais speleja

savu vijoli.Nu, vel viens numurs ko mums liek

prieKa i1 zin, detru m[lapu saystarpeja

divind5ana, kur vi4i yar neyien muldEt

bet ali izkaslties, izdortoties un, zin,faktiski jasaka, ta rikt-rgi izmest spalvu.

To sauc par debati. Samie laiZ valS itkdpar to, vai 5ie biitu gatavi ari, ta mierigiiesikt bainli zocifu Latvija vai ne. Vot,

kad sit naglu deh, tu cilveks vari vai nu

naglai traprt vai dauzit tai garam. Ja

Sitie zAbaki biiru dzinuSi naglu deli. vininebiiru tripijuSi naglai. ne an tai garAm.

bel buru krAmEjuSi pa nepareizo delr -

vai Yiens otmm pa kirbi.Be4lis vale pirmais. Sis gan

dragatu uz zocilu Latviju; galu gali,

viens p-rpis vai zem zocikiem oZu zem€

vai vecas, lstas mAjas. Tas jau forsi, es

nodomAju, bet ou ir tomer s[di.Kr0.mi4S runa - un Sis, saprot, ka riknsvErsis: visam ko tas Be$tis leicis. Sis

splaujot virs[ no piekta stava - zociliSim pavisam tukSa vieta.

Un nu tas nagla NAgels tiek pie

Sp ces. VilS tads bosiksjau nu vienmEr

licies ar saviem radio gAjieniem, betjasaka faktiski, vecitis uz godu. Sis

draga valE ar to mlsu Ulmani, kas

diemZEl atstiepis pedalus, Dievs ar

vigu, un slavE Ulma4a vardus ka

nenoklausities yien.

Un nu kd p€dEjais, ainu mums

noskaidro tas Divo (DV) Bruno Erglis -un nesajauksim Samo ar Bruniti -

BrunTtis zin, pavisam cita opera. Bet lainu paliek. Erglis Sauj va|E ar Tacitu, vottas Tacits tur no senas Romas vaiEgiptes, vai kaut kurienes kur tiemelnie dum un mudZ. (Tacits an-

atstiepis ped6|us). Nu tas Tacits jau

atcohn-rjies ka letiqi ir lauksaimnieki,govs siidu maisitaji. Tie kolklozi tadai

sldu maisiSanai nekam nederot. Ta nuErglis t5 feini nolEja, ka zociliem, jeb

komi5iem visiem beni4os vajadzEtu

inventarizaciju - vai rur ir kaut kas vaine. Ta nu Sie savas maizes dzimavasmaluSi un mEs gudri ka profesori.

Vakara no augstiem plauktiem:

El1es Ne\rs. Un velns zin ko tas viss

nozime.Sestdiena sakas ar to, ka Uldis

Ozoli+s klare par letiqiem un politiku.Tie vedi saka, ka Siem viss skaidrs, bet

sftakiem yiss miglA - it ka Siem bitukads iegtuis ar puleklu maisu. Nav jau

t6, ka vigiem tas katli4s nevaras, betkautkas ir sagajis delT. un \ ini savanjusi

ziepes. Bet Samais, Uldis Ozoli45,

atcohnijds a1 ka jaunie dali un ltdas

Spiko no vecTSiem - kA \ ecrii dara la anSie. Teiksim ar to gaudoBanas lietu - kd

ge Afiku ko s dara, tApat ari7a lknahlsl

Kad panrauca kverkSkinasanu. cits

zabaks mums lika beigt pugaties un

dragdt uz f,initi, kaimiqu pilseta.

Sarrunajam randi4u un pielik6m pEdu,

katrc ar saviem ratiem.

Brauciens bija feins lidz kamEr

musu melnam kumpelim piesitds

pogainais. Lipigs bridis! Bet krukislaimigd kdrtE nemeklEja ka5li, un

oE

)N

J

zibenzellis ar saviem dominiemnobudoja tam lielo ftS(i un,netauprdami, sul-rgos epitetus, arnokartiem deguniem purpinEja uz

priekiu.Ilinitis bija for5s, kaut piedzivojis

balt6kas dienas. Mullajamies pa tumsu,cerEdami ka stiirejam uz pareizo pusi.

LUrejam tumsa - parejie merkalikameja mdga saldumus, gurlojas unizmeta pa ogai. Bez seviSkas didTsanas,

iegrabindjds aparAts un filma dpoja.Krie\.'u valoda bEra vala ka pupas.

Zaunas varstijds bet ne velna nevareja

saprast. Bija liels laukums stavgrtidampilns ar tautie5iem, kas ribEja unkrafjas. Beigta balle.

Nakosa fikna nestiepa gumiju. Turkadam jefrgam sendi spieda precEties.

Bet sim bcni4i kartiba - padzivos

valrgAk Edz kamer uzklups rstai fidai.Ciema minnas viqam nedeva mieru -

Sim smuka cipamica, stabTls kaulukambaris un vesel-rgas kabatas. Tadam

nesplauj virsii! IzcelAs baiga sacensibamesties zem nabadziga segas. MinnasmdcEs virsu kd melnajura.

Puisim pEk54i ausis saiet dimba;vairs nedzird ne pftstiena. Nu ir istsjand6liqS. Meidas mE$ina piesist karti arvisadu SmurgulA5anos. Bet kurlam griitisapiist pililes. KamCr pArEjas timas kapu4!i uz drErs. Tstd ieleras puisi Iidzmatu galiem. Nu aina skaidra. Sie abi

vien5 maisa ba2ami un sendi var mieriginolikt karoti.

Skat-rt6j iem atlika pievdktnospraguSos. ielekt kasles un ar pilndmbuAm mCn-t celu atpakal uz Batdigo.

Vakara bija megatradirid. NoIopsapulces gazas pa gah.u pa kaklu uzsaviem midze4iem lai sasmi4l,<etos unuzcirstos lab6kds lupatas zernniekujanddligam. Balles baraka bija Sausmigi

smalka. Augogi rCgojas visas malAs:

ievilkam nasis nospeno ziedu smar2u.

Nu bija laiks Slebinat dUSu. CirtAmilk4us visados rijamos. SfikCjAm iekSa

cali5us, dabull5us, dirsa bumbi4as,

Slibadu putru un daZadu truSu barrbu.Vot, cik labi smekEja. Tad vel uzlEldmpluktvaseru, bairi un Sampizeri laik5rtigi uzpravindtu dtsu.

NakoSa rila vienrgie paikas rrjEjibija tie spEkma4ijeb dullle. kas nebijamirkliti noriruii-

LJAA kongresiRidmonda,Dzintaros unD0ki

$Iti.

)t"l

6. VLJK

Rolands Lappufe

Sava lsajA vestwC VLJK ir bijisIatvieiu jaunieSu forums. kur laimelTgi.

sval.lgi jautajumi tika pacelti plaSA

pub1ik6. Kongress ir atkaftoti izraistissabiedribas vai oficialo iestazu

reakcijas.

Ta 1968. g. VLJK kluva par

vesturisku gadijumu. Kongress bijaparedz€ts Berl-mE, ar ko padomju

iestades nebija ar mieru, un noraid-rja

visiem latvieiu izcelsmes turistiemiebrauksanas atlauju taru pilsCtA.

Kongress tika galu gala parcelts uz

Hannoveru. ber ar to ras bija ieguvisstarptautiskas preses ievEn-bu.

Tre5ais kongress Florefi (Be|!rja)pie\ ersa no savas puses visas latvieSu

sabiedribas uzmanftu. lzmantojot tAdu

gadr.jumu, kur vair6ki simti jaunie5u novis6m pasaules malam pulcEjas Siniforuma, rikotdji organizeja pCc kongresa

"Latvijas seminaru" ar viesiem no

Latvijas. Te izcelAs nerimstosapolemika par kult[ras sakariem ar

Latviju, kura nav vel apsftusi kopS

1975. gada. Lai gan kultiircs sakaruideja nebijajauna, ta toreiz tika pirmo

reizi pamrnata lieldkd publika unnoveda uz pirmiem Vasaras kursiemRiga 1976. gada vasara.

Apstdkli mainds, un ir zimrgi, ka

Sie kursi tika boikoteti ar piek6kongresa (StraumEnos, 1981. gadd)

posmu. Ar kursu boikotujaunieSiizradija savu neapmierinEtibu parvienpuslgajam kultttuas izmailam, betan par cilam starptautiskam problemam.

kuras Padomju savieniba bija. maigiizsakoties, iesaistita. Pats kongresa

saturs atspoguloja pasaules meroga

vEsturiskus notikumus, ka Sarkanas

armijas iek]auianos Afganistana vaipolu tautas c14as par savam tiesibdm.Programma piedahljas afga4u pretinieku

un polu bivas arodbiedn-bas Solidamoscparstavji. Pie tam. ari uzsvEra Padomju

iestaiu rfto5anAs metodes, lai

iespaidotu daZus latvieBu sabiedrft a

ievErojamus j aunieius.

Kas ir tad sagaiddms no nAkoSA,

AustrAlija n-kota kongresa? Lielos

. \ l\lt1\ i. IIrI\t!i:.t I\t.\...r1.\is l( )\iJi;\\

vilcienos var paskaidrot nospraustasprogramas vadlinijas.

Rikojot kopEju jaunatnes apvienlbupasdkumu. mums bie2i uzkrr-t jaunieSu

rieksmju da2adiba! Talad. qemol vCra

augoSo plaisu starp daZ6do kontinentr-r

Iatvie5u jaunatnEm, ir S[ietami Iaikskadai bilancei. Ilgi tirzatie jautajumi ka

"Kas ir mus. lan ieSu janiesus. veidojis.

kddas ir mlsu izredzes?" prasa arvienvairak kadu atbildi, ja mEs gribampastavet ka viena vienota saime.

Kongresu nko Austfilija un tas mums

liek ak[taki jautat. cik cieias ir misusaites ar arvien 6lako Latviju?

Kon-kreti. referdtos un di'ku'ijds rrparedzEti iddi punlti:

l. Politiskaja plaksne: latviesupartijas vai aktivistu grupas lTdz

Otrajam pasaules karam un toiespaidi uz trimdu: kEda darblba iriespEjama iepretTm Latvijai. bet arT

iepretTm mTtnes zemju sabiedrlbAm,

un kados ietvaros ta ir iespEjama.

2. Sabiedriskajd pldksn€: no kd

sastav tdmdas sabiedriba; Latvijasiedzivotaji - minoritSSu problEmas,

demogrdhja, pdrkrievoSands;

sievieiu jautajums latvie5os;

ietekmes jauniesos trimda un

Latvija; jaunieSu dilemma starp

dlvam l(uItumm.

3. Kulluralaja plSksnE: stravojumilatvieSu mdksld pirms un p€c kara,

un ka ir veidojusies m[su tagadeja

kultura. Ir paredzeti jauniesu

ansamblu (vai individu) koncerti,teatra uzvedumi, gleznu izstade.

Sadas pla5as programmas

rstenosana b[s liela mera atkan-ga nocitu zemju dalibniekiem. TomEr rieksies

pEec galvenA izejas punkta: atskatolies

uz talo un tuvo pagatni, ko lai mes

dodam tdlSk saviem varbutejiempEcn6c6jiem? Citos vardos, kada var b[ttre56s trimdas paaudzes audzinaiana untas 1at\ rska l(ultura"

--

6. VL.Ji{

AUSTHALIJA

.xli .83-6.t rJ43t

oE

)N

?J

6. VLJK kritikaSigrida Reine

Uz sesto vispasaules jaunatnes

kongtesu braucu ar lielu sajiismu. Galugald. mans pirmais VLJK. mana prima

reize Austalija, un braucu ar ipasiemmerfiem un ipaSiem uzdevumiem.

Kultiiras dienas Melbumd deva loti labu

iespEjujau pirms kongresa mazlietiepazities ar austlalu ipasibam un

divainlbdm, kd ari mazliet atkatities no

ipasi smagA t.s. 'let lag". TAtad,

noklistot kongresa, varEj a justies jau

samA6 erti.Kd jau visur izsludinats, 6. VLJK

notika DfrkI lauksaimniecibas koledZas

telpAs. Diiki atodAs ta saucama "bush",

respeknvr prom no crvrlrzacuas. 5r lrteicama ideja, nlot kongresus prom no

pdrejds pasaules. Tad var taisTt traci.jogovis un tuumi par to neko sevi5ki

neuztraucas, ka to mEdz danl nervozas

hotelu valdbas. Tur laukos an varuzreiz pamanTt, vai uzrodas kads, kurS

nav no "m[sejiem", tatad durvjuatslEgas nebija vajadzigas, un krogumnebija jdievEro Austrdlijas valdibas

pavelCtas "septes" stundas. VEl vienapriek5rociba, nlojot kongresu uz

laukiem, ir tE, ka Sada vide varEtu

uzlabo musu tautas bedrgo

demogrAfrsko stavokli; proti, ir daudz

romantiskak pastaigaties svaiga gaisa.

zem zttaigL4otdm debesrm vainepiesaxqota lietu nekA pa pitsetas

ieldm, kums draud visddas modemolaiku briesmas. Vienigais tr[kumsAustralijas taukiem bia slavends, allaZ

uzbazlgas mu5as, kuras ne tikai lido ap

gah.u, bet an- uz tas uzlaiZds ua pa torapo - riebTgas b[tnes.

Kongresu atklSja ar Jaungada

sagaid5anu. Lasot kongresa

programmu, domaju, ka Si Jaungada

sagaid5ana b[s kautkas vienreizejs.TomEr iznaca mazliet vilties. Ta kA

kongress bltiba nebija sacies, pazinu

maz cilveku; pazinu tikai tlisaustrdlie5us pirms iebraucu, kd arivarb0t pusi no "Erzemniekiem",pavisam kop6 vabut 40 cilveku betJaungada sagaidit6ju bija tu\.u pie 450.

Ar vardu sakot. jutos mazliet pazudusi.

h gruti iepazities arjauniem cilvEkiemtadA mega-masrva pArtijA, kurA vEl, bez

tam, spElE "lembasts" vai kada cita lotiskala rok-gnrpa. Pec tam ar katru dienukl0st neertak pieiet pe svesa cilveka unsevi iepazistinAt.

VChk, pArdomajot 5o kongresu,

man ari likds, ka varb[t ievadotkongresu ar tadu lielu, traku partiju,tam tika dota tada vispAxiga

izklaidE5an6s noska4a. CilvEkiem

pagdja kddas tns dienas nomierinaties.Vispdr likds, ka zinama tiesa no

"dalibniekiem" bija atbrauku5i, laiyesalas se5as dienas atp[stos unuzdzlvotu. Likds, ka nopiehribu par

kongresu proporcionali ietkmejattalums no Diiki. resp.. tdlakie braucejivisaktTvak piedaltas. Varbut, ka tovarEja sagaidt. bet Debiju iedomdjusies.

ka tas biitu tik loti uzkn-tosi.

Par programmu, jasaka, ka tatieSam bija vispusrga un yCrt-rga.

Referenti bija, visuma, loti labi, kaut arivarbtt viens otrs iemidzindja ar salumaigo, monotono balsi vai p6rEk rlaurlz

kavEj6s savos "ziedu gados" (seit neietruna par 65 gadTgiem. be1 gan par 35

gadigiem referentiem). TomEr j Esaka,

ka p6rak bieZi panelis vai referents

beigu beigds neko claudz nepievCmAs

kongresa temai "Pastaves, kasparvertisies?" kaut gan katram paaelimvai referatam bija kdds sakars ar iotCmu. Ir loti iel ka to nepanunaja, joSis ir |oti clzils un svan?s jautajums,

kuru mEs biitu varEju5i sam€ra gari unplaii rztirzat.

Darba grupas bija konstruldivas, untajas, vai to iespaida, radAs vairakas

rezolucijas, par kurdm pilnsapulcE

var6ja kaut cik debatet un diskutet.

KatrE zigd, darba gmpAm vareja velfrtdaudz vairak laika. Vispdr, ir lotineZCl-Ei likt cilvekam izvEleties tikaivienu darba grupu, it ipa5i, ja ir tikdaudz labu tematu un grupu vaditdju,un vairumu no Yadrtdjiem undalibniekiem sastop tikai reizi par

vairdkiem dadiem. VarbUt vajadzetu liktdivus darba drupu posmus. Taiu tddas

mazas grupas imak ari tuvdk iepazTties

ar citiem dalibniekiem un vi4uuzskatiem, izteikt un iztizAt idejas undomstarpibas, un vCl daudz ko citupanBkt, ko nevar pan5kt sEiot lekcijas

zElE klausoties referentus. Likas, kadaudz kas palika neizteikts un

neizrunats.

Varb[t, ka esmu bijusi parak

kritiska, bet, galu gald (vai sakumagala), Sis rakts saucas "kongresa

kitika", nevis "Kongresa slaveiana".

B[trba, 5i kritika nav domara ka

parmetums mUsu miliem australiesiem -

vigi tie5am sarftoja priek5zimigu

kongesu. TomCr. Siz pazimes. kuras

kritiz€ju. ir paradijuSas katra kongresa.

kura esmu piedalijusies vai tas bijisAmerikd. EiropE vai Ausbalija. Katrakongresa tr[kst zinamas nopietnibas,

katrs kongress mEdz vairak yai mazdkizlikties k5 "mega-p artrja", katt-a

kongesa lrukst aktivu nodarbibu. Ir an-

zinAmas lietas, kuas jdievEro pie

Vispasaules kongresiem, kas tos at5hirno ALJAs vai Anglijas nodalas, vaiLJAA kongresiem; proti, ka uz

Vispasaules kongresu ir tieiam gaiditidalibnieki no r isas pasaules. un lie arT

tiesam uzodAs, un sai situacijaijdpielagojas. Es nezinu atrisindjumusvisam fim problemam, bet mums

visiem, ne tikai kongresu nlotajiem,bet an- kongresu dalibniekiem, der par

tam padomat, parrunAt rm tAs tiesam

uzskatit par problemam, kurammeklEjami atrisin6jumi. Galu gala, ietruna par pastAveianu,

ParTemts no ALJAs Zurnala"Veia zvani", nr. 14, 1984. 9. augusta,

PASTAVES,KAS PARVERTISIES?

gr(s

)N

J

LJAA Prdtu vEtraEdgars Greste, LJAA 2009. g' valdes priekiscdis

Sestdien 2009. g. 10. oktobfijaunieSi

sapulcejas Sidneja parrunal LJAA patreizejo

darbibu ta saucama "Pratu vetra"'

Pasakums notika LJAA valdes seketara/

kasiera Tala Putni4a majas, kas atrodas dienvidos

no Sidnejas centra uz nacionald parka robeZas'

T6 bija ideala vieta pratu v'trai ar to, ka bfva

dabas apkartne domas un parrunas varcja pliist tik

bnni, kd priek5Pils6tas nosaukums

' ildenskdtums' (waterfall).

Pr6tu vEtras dalftnieki bija 2009 g LJAA

valdes locekli no Sidnejas, Brisbanes, Melbumas

un Adelaicles. Lidz ar to daZi citi biedri no

Melbumas un Sidnejas ari piedalijas'

PrAtu vetm radas ar to ka jauniesu pasakums

'saules svctki', kas bija planots notikt Kanbera ap

septembra beigam, diemZEl nenotika .

LJAA valde nolema, ka vel jo Projam

vajadzetu nkot kaut kadu tiksanos starp

jaunieSiem.

SAkam parrunas noskaidrojot dalibnieku

persontgos merlus un ko visi sagaidija piedaloties

p.atu vJtra. faut vai domas bija l-rdzrgas (stiprindt

lepnumu par latvietftu, veicin6t jaunieiu

sadarbftu), bija svangi tas izteikt un dzirdet Tas

rada sapraSanu un respektu starp klatesojosiem un

afi pahdzeja iesakt Parrunas'

2006. g. LJAA Priek5sede Daina

Bogdanor iia no Sidnejas ineica' ka I i4as

motivacija piedalities pratu vetra bija, ka Sads

pasdkums ir nozrmigs vi4as latviskai identitatei

Sr doma lika pratu vctms dalibniekiem iairzat

vienu LJAA probl€mu, kas ir - ka organizacijas

biedrus aktlvak iesaistit valdes darbftE? Vienu

faktu, ko irjaatztst ir tas, ka iesaistiianas

organizacijas darbiba un tas attieclba j auniesu

latviskai identitatei nav visiem vienltdzrga'

Daziem nozmlgak ir saistlba m[zika' spofla'

dejosana vai citas nodarbftas'

savienot savas intereses ar LJAA darbibu Sogad

valde planoja informicijas kampa4u izsludindjot

kas ir LJAA. t6s darbibu un nozimi lzmantojam

broslms, timekli un radio. Pratu vEtras laika

pdmurajdm, kas bija efektigs un ko varam uzlabot'

Cits ierosinajums iesaistit citus jaunieSus bija

ar nosaukto "fuaug" sistEmu (buddy system)'

Doma ir lai valdes iicek]i izmeklEtu jaunieius'

kam ir inlereses piemeram or raksfi'anu \ ai

fotograGsanu un tos iesaistlt Galr enais ir' ka tas

prasa uz4Emibu no aktivakajiem jaunieilem

uz4emt konuktu ar citiem jaunieijem uo \ iqu

interesem.

Domajot afi par LJAA visparejo nakomi'

pratu vctlas dalibnieki apsprieda LJAA galveno

funkciju. Vai organizacija ir inlormdcijas

izplatitaja vai pasakuma n-kotdja?

Noicmam ka LJAA, ka organizacija darbojas

abejddi bet, ka valdes fokuss ir informacijas

izplatiianS. Tas ir lai vice-priekssEZi katra pavalsti

pazi4o valdei kas notiek savajauniesu starpa lai

var pazi4ot visiem LJAA bieclriem Pasikuma

dkolanu, k6 piemoram Jaunatnes dienas vai

Saules svetkus, atstatu atsevis\u rikotaja ncft6

LJAA saistiba ar 56diem pasdkumiem bltu ar

frnancialu atbalstu un informdcijas izplati5anu'

Si augsminEta daftfta ir bijusi sftaki

apspriesta un dokumenteta LJAA,statltu

.ukanosana. ko I ada Alelsandrs Smits no

Adelaides. Lidz ar lo ir ari sagamr ots vadlini'jas

dokumenc. kas palidzEs nakomes valdes

iocekliem. Praru \ CEas laika izrnantojdm pamrnas

reskatui lai paplaSinaru Sls \ adlinijas'

Pr6tu \ etras Parrunas bija loti dzivas un

intensil as. Pats Personigi domaju, ka diskusijas

fiziska klatb[tne ar citiem domu biedriem ir

vissefektlgaka komunikdcijas metode Galvenais

ir ta dabiskd energija, kas radas no srs pratu vetras'

kas mudina visus uz PriekBu'

Skcrslis tad ir palidzet Siem jaunieiiem

aIG

)t{

.J

Juris Ber,rkis

Sr raksta iecer€tais t€mats bija sahdzinat latviesuemigrantu sabiednaas AustrAlijA un Eiropa, it seyiSki nojauniesa viedokla. No sakuma, domaju vienkdrsi aprakstit tasatS(in-bas kuras biju man-rjis divus gadus Australijadzivodams, bet ieskatoties at5kin-bAs, saku domdt par kopEjomerfi kas ir (es ceru:) visam latvie5u sabiedrftdm -latvietibas uzturEsana, un cik viegli sis merlcis piekopjams_

Latviesi, ta pat ka visi Austrdlijas iecelotaji, irkoncentreti vairak vai mazak daZos lielos centros. Sajoscentros ir loti daudz latviesi salidzinot ar Eiropas centriem untadel mani pirmie iespaidi iesaistoties Melbumas latvie5usabiedribd (pEc 27 gadiem AngtjA) bija skaitliski: te taduvisds malas latvie5i! Tik liels nams; paiiem sava baznica; divikori; tns tautas deju grupas; tAlruna sarakstd 36 Ozoli$i vaiOzoli, 18 BaloZi - nav brinums ka tik bieZi sastop latviesusikdienas dzivE drpus sabiednbas ka tadas.

Varetu domat ka tadi skaitli var tikai pali&Et latvietibasuzture5anai, un tas iq bez Saubdm, pahdzEjis EiropddzimuSam paaudzem. Aushalija, ja tik daudz notiek vienapilseta, tad ir gandnz grtti nebut dalai no latvieiusabiedribas. Toties, jo "latviskums" tik viegli pieejams,neapzinAti, Iatviskums tiek paletinAts?

Sis arguments tiek vai€k sareigTts ar to ka Australija tikdaudz tzsver to saucamo "multikultfirismu." Vispims, bitno etniskas izcelsmes nav nekas neparasts (man Anglijddau& bieZ6k prasija kur es biju dabujis tik ipatneju vdrdu) unpierodot tam, atkal navjdpiespieZ sev domat par savu ipasoetnisko identitati. No otras puses, kaut gan te ir relativi daudzlatvie5i, tie padi paztd etniskumu pliidos (4, ir 36 Ozoli(4i),bet Papadopolousi ir 200. un cik biis dn2i Azijas svaigie*dipi5f).

Par lidzsinejo teorizesanu var strdeties, bet Eiropadzivoj oSiem jarurie5iem ir vel divas neap5aubamas

prieksrocibas pari nevien "Australiem". PirmA ir Latvijasfiziskais tuvums. Tas netikai pataisa Latviju pieejamaku unkontaktu uztueSanu vieglSku, bet, b[dama pati Eiropd,Latvija ir aktualaks jedziens. Td daudz biezak paradas prese

utt. un tAdel ir vieglaki jaunieiiem ar vi4u identifrceties.Eiropas otrd priek5rociba ir yaloda. Es domaju ka loti

liels vairums latvieSi kuri izauguii patv€rumu zemEs atdztsieska sav6 laikd tie ar saviem l-rdziniekiem ir sarundjuiiesgandn-z tikai tas zemes valoda. Si nav ta vieta dot iemesluskapEc tas notiek (uzprasi krieru bEmu vecakiem fuga!) bettas ir fakts. Australija (un citur) Si nevelama paradrbaturpinAs vElaka dzlve jo nav nekads iemesls mainities,vienalga vai atrodas latviska vidE vai nE, jo valodu visisaprota. Eiropiesiem tomer citAdi,ja aizbrauktu tik pat talu kano Sidnejas uz Melbumu, tad atuadisies cid zeme. Satiekotturienes latvieti vissvientarsak ir saprasties latviesu valodE.

Sis ir loti vienkarss jedziens, bet arkAfiigi iespaidojoss.St iemesla dCl ari VLJK rftosana jatu.eina.

No lidzsim rakstita var secinat ka pec manam domam,caurmAa ir vieglak realizat (un tadel uztulet) htviskuidentitati Eiropa. Tas tomer nenozime ka visi Eiropas latviedujaunieBi ir "superleti+i" jeb ka Austra$A tie iznftu5i, jovisparindjumiem ir vienmer iz4emumi, un ir daudz citiiespaidojoSi faktori.

Viens Sdds faktors, kas atsevi5los apstAklos var parvaretvisu ieprieki minEtos, ir spec-rgas personalitates/persombas.Ja ir 56di cilvEki kuri ir ar mieru ziedot saru laiku unvadlsanas spejas latviskam aktivitatem, tie var dot milzrguiespaidu.

Kautgan neesmu nemaz pieskdries tieSi konkCtAsaktivitates salidzinAsana, domaju ka varu So parskatu nobeigtar vienu slEdzienu: sabiedriski un citi spiedieni var bfitvisAdi, toma beigu beigas vienigais noteicejs ir pats individs.

III VtJK

KANAD1986 S no 7. -1!. jolijam

aiEc)N

J

Dziesmu svEtkiLera Brennere

2007. gadd Talim Putni4am bija sapnis vadtt

austraJu latviesu tautas deju kopu Dziesmu

svCtkos LatvijA. Vi45 5o ideju min€ja daZiem

jauniesiem un izsltija ofrcidlu vEstuli, pras-rdams

par lstu interesi 5o sapni realizet. Sakuma atbildeja

apmEram 30 cilvEki, v€ldk samazinoties uz 21; 11

meitenes un t0 zEni no Melbumas (2), Kanberas

(1), Adelaides (6), \[kastles (l) un Sidnejas (10).

No t6 laika nolEmam saukties Jurmalnieki un

sakam domat par trd,"(., uat s-,, lau;;;;.;, :t:11"-:,:i.,'l ..':"suma 'Esturi Parad-rja' kur

mcsinajumiem utt. -" - " :_." :.::i"li Tl,]Tii L'-'i,1.J,'ilrl,i;i-i:Xl

Gads dtri paskreja. un nu es iau sedclu -

lidrauka, saidot savu Singapore Air'l;fi;i;; Diie-dajT. dztesmas kat€ vieta' tadejadi vcrsot

uz Frankfurti un tad uz o*r. ,r.ir"i*'ialor" t']-1ry katru momentu Silt6s saules silditi mEs

r.m 10 stundas gaidrsana starp t;J,ii r"*i"* :tlilli ^'l"l:,-'tut par musu celojumu uz

man bija daudz raika domat ,*"il';;;; :i::l': i.t:.::l'Emies adresEm un moblro

jadara, kad ieradios Latvij6. ,.#'r* ,tl" 1;i1y;iiuriem un jauki pavadjdm laiku ar

pateikis: ,,Pirma lieta, pat noT: :^:i.1,:^..11]

'"""I",TIi."1,,," Dziesmu svetku onciar.gulEsanas - izpakojiet un pakariet sa\u lautas

terpu!" un to es dar-,ju r",. ,t p" ii."rt .t;:; Lxm"'r:'Til,":';:l';":Lll il'"ffi:Australijas Jurmalnieki ieraddmies LatvUa, katrs

"""ou., n"rlaOra, pie Dailes teatru. Gajiens

pats lidojot sava laika un kahs pats pu, .r* .uf.u. plksr. l0 no .-nu. b.r -u.. sakuma bija

lidojuma bileti maksajot.

a. jrjlija bija pirmd ofrciala tiksanas Rrgas teikts' lai esam nosEjusies gajienam plkst 13'

autoosta braucienam uz BilritEm, ;;;;; :t"tg'l::, no tzi'okla TErbatas iela lidz

hgure. Braucienu o,gu,,i,cju r.au.1^JeJ.;;',,;-,; y;'5;;1t ,"I,ii.,li'til' # -:-,H '"*1,,;:Australijas latviesu dejotAji un dzieda6j i iekapam ; --;

-- baudrt Dziesmu sverkus. Ta nu bija

busa un braucam uz Billitem. TuI mUs lau galdlla

Anna Zrgure ar sagatavotu "i"r".;,;;"'i;-;* 'j saFta' ka, nemaz neesam talu no majam uz

kaxstu zupu, svaigu maizi ,, ,;;;;* :.uJ..j-]""::ifl, saidram 2 stundas ielas mala'

D.anaapkartskaidirjavi4as-",0#1;;;;;'f i:r;,*;:,:HTl":tr::;b;f#'gtilsugi. Iepazinamies ar Dr Maksimu strunski.Pec

-0., v"rr" prezidentam Zatlera kungam, an-

labam pusdienam m[s izvadaja pa majas pagalmu. -'''

oIG

L

)N

J

Vairai Vikes-Freibergas kundzei. Skatitaji no malas mumssauca: ,,Und, AustrAtja!", "Ura J[rmalnieki,,! Visas malaskameras klikBfeja, un Edgars Greste skala balsi sauca ,,Ozl,ozi, oit", un mEs visi kop6: ,,Sveiks, sveiks, sveiks!.,. Nogajiena sakuma lidz beigAm sirds puksteja ar lielu prieku unsajiismu: ,,MEs, tieiam, esam Seit, Rigd, Latvija!,. Cilvekimums sniedza ziedus un uzgavilEja mums, bija vienreizEjasajUta! Man sirds ta sfauji puksteja, bnziem dom6ju, kavarbiit ari raudEsu; es biju tik priec-rga, ka es vareju Seit biitka htviete Latvija, Dziesmu Svetku dalibniece un kopd arsaviem draugiem. Kad beidzot tikdm pie Dailes teAtra, pCckopejas fotograGsanAs yisi izkl-rdam. Nostdjdmies mala piebeigdm, lai uzgavil€tu citiem labiem draugiem, kas gdjienisoloja aiz mums. Bijam kopa Toms MadEns un vi4adraudzene Rita, D5.vids V€ji4E, un koris Balsis, kas pie mumsviesojds Austrdlijd pirms daZiem gadiem.

7. jiilija bija m[su pirmais oficialais meginAjumsDaugavas Stadiona. MEs visi satikamies stadiona aq)usE unkopa iegAjam, lai turetos visi kop6. Kad ieradamies, atraddmdeju programmu, kur mums bija teikts, cikos un kur6laukumE notiks mE$inajumi katrai grupai vai dejai.Uzveduma vadtaji bija sadal-rjuSi visus 13 500 dejotajusgrupas: A grupa - bEmi, B grupa - jaunie5i, C grupa vidEjuvecumu, D grupa - vecdki. Bija paredzEts, ka visiemvad-rtajiem bUtu izdaliti atseviSlu deju pldni, bet diemZelT6lim neviens to nebija teicis. LaimTgA karta mumsrzpahdzEja daZi vietEjie vad-rtEji un beidzot izgudrojam, kurmtisu dErzi45 bija un cik liela dejas vieta mums bija iedalita.Deju vaditaji stavCja uz aukstas platformas un caurmikrofonu deva norad-rjumus visiem dejotdjiem laukumd.DaZreiz bija gr0ti saprast, it sevisli, kad var€ja dzirdEt visuslaukuma mikofonus vienlaicigi! pirmajA diena bija lotijdkoncenhEjas, lai zinatu, kur jastav un kur dejot t6, lainetraucetu citai gnrpai, visi strAdajAm kopa, un, lai an- nebijaviegli. beidzot tikdm cauri visai dienai.

8. jii[jA bija otrais mEgindjums, un k6 lietus gaza! patgaidot trolejbusu, es ti saliju, ka drEbes bija pavisam slapjasun pati biju slapja, k6 saka, l-rdz ddai. Meginajumi neapstajaslietus dEl, visiem bija jaturpina dejot, uzvelkot mugurE iedotoDziesmas SvEtku pando un melindt nekrist uz slapjas dejasgndas. Sodien s6ka salilt gmpas stadiona galvena arenA, unlEnam, bet &o5i viss kopa saka izskatities, kE vajadzEtu. Kadnedejoja, bija iespEjas uzkApt un apsesties stadiona sCdvietasun v€rot uzvedumu. Skats bija vienreizejs, pat caur visusmago lietu. MEs an- labi sadraudzEj6mies ar deju grupu noLatgales Seli, kas mums dejoja blakus dejds Man izaugadivas vdrpas un Zintnieki. KopE rundjEmies un pEc

molindjuma SElu vadtaja uzdavinaja AustralijasJiirmalniekiem paSas taisito JAgu sieru!

9. j Us - pedEjais melindjums! List lietus atkal, bet netik haki ka vakar. Sodien gdjEm cauri finalam, kur mums irjdsprdina mazas gaismi+as skatltajiem td, lai tumsd dejotdjitzskaldskd zvaigznes debesis. MElinajums laimiga kAfia bijaIss, bijAm jau majas isi pEc pusdienam. p€cpusdiena mumsbija bn1a, lai izgludinatu terpus, paestu, atp[stos,paciemoties ar draugiem, vai an- tikai pavaditu laiku m6jds.Plkst. 20.00 mEs sakam gatavoties un pec pusstundas sAkam

staigat uz stadionu. Skats bija vienreizejs, redzot simtiemcilveku, dejotaju staigajot pa tuTas ielam pilna tautas terya,bet Latvija Dziesmas svetku laika tas jau ir parasti. Mcs -J[rmalnieki satikamies Stadiona prieksa ddrzd pie priedem.Tur m[su vadtdjs T61is deva p€dEjo uzrunu: laiks dejot irkl6t! Dzirdama reZisora balss, tumsaja stadiona iedegasgaisma, lampas un saka skanet miizika. MiisulenerdlmEginajumu noskatijas daudz skatitaju, visas stadionasEdvietas liekas bija aiztemtas. Dejas bija labas, bet vEl divasreizesjddejo. PEc mElindjuma visi skrEjam atpakal uz m[sutik5anas vietu pie priedEm. Tur Tdlis mums gaida aruzd6vindto JE4u sieru. Ar daZam gl5zEm alus mes baufijamgar5-rgo sieru un svinEj6m labu dejo5anu.

10. jUlijs - mums bija bnndiena. M€linijumi vairsnebija, tikai bijaj5gaida vakars, lai atkal dejotu. Jiirmalniekikatrs pats pEc saviem planiem pavafrja dienu: daZi gajabaudt cihN Dziesmu sv€tku sanlojumus, citi atpitAs noiepriek5Ejd vakara trakodanas un citi viesojis pie radiem.Mana dzivokli TErbatas iela kA friziere darbojds Laura Beqleno Kalgarijas, katru vakaru sataisot frandu bizes man unVEsmai. M[su mati bija loti skaisri un, kad dejojam, nebrjajau^raucas par matu knzi. VElreiz piha autas tErpa staigajupa TErbatas ielu lidz PEmavas, lai ar holejbusu dotos talaklidz stadionam. Sovakar divi iru pui5i mani aptureja, ludzotnofotograGties kopa ar mani. Es jutos priec-rga, ka cilvEkiiepriecinati. Pie stadiona atkal tikdmies pie pried6m, doreizsajDta citadaka, vairs nav meginijums, bet oficidlaisuzvedums. Pie mums piendca daZi austrdlieii apsveikt m[spirms dejo5anas, un tad atkal skan reZisora balss, laiks atkaliegemt m[su sakuma vietas. No stadiona malas mes varamverot visu uzvedumu, jau no galvas zinam, pie kums mtzikasjAsAk domat par nAkamo deju. Lietus palika mako4os, unpirmA izrAde koncertam bija burvlga, skatitdji visi arpriecrgam sejam uz dancojosAm kajAm, ar prieku sirdisahtaja stadionu. Pie pried€m Tdlis m[s pErsteidza ar kli4geri,ko visi kopd baudrjdm, un palEnAm Jiirmalnieki devas uzmAjam.

I l. jiilijs - atkal bn-vdiena. Sodien es satiku jaunusradus, ko nekad agrEk nebiju satikusi. Mani aizveda uzRunddles pili, kur vienreiz biju 1990. gada,.bet no tabrauciena mums nebija nekddas bildes palikuSas, jo tdsnozaga Francija, bet tas atsevisks stasts. Kad tiku atpakalRigE, g5ju pagulEt, lai uzkratu energiju dejosanai. KrustmateSelga bija pagatavojusi man gariigas vakari4as - uzcepusisiera pank[kas ar salatiem - un mielojos ar CEsu zemenemSokoldd€. Laum man atkal sataist]a matus, un tad jau laiksatkal sAkt doties uz stadionu pEdEjo reizi. Sovakar sirdismazliet bedlgas, jo Dziesmu svE&i gandnz beiguiies, unJiirmalnieki dn2 vairs nebls. bet es esmu priec-Ea, jo es varuteikt, ka es dejoju Dziesmu un Deju svEtkos Latvija. Atkalpie priedEm TElis deva pEdejo uzrunu. Sovakar tieSraideLatvijas Televizta, tatad noteikti jasmaida! ReZisora balsisatkal sak skanet, uzskrienam pie stadiona malas, gaidot mlsudeju. Deja C0kas grilos sdkas, un tas ir mums signals statiesdejai Man izauga divas va4,as. ZEni iegem savas vietas,meitenes an. Miizika sdkas, un zEni uzsdk deju: mfisuJtrmalnieku puisi izskatas visspilgak baltajos Abrenes

ai6

)N

I

terpos, un dejo vislabak, ar iedvesmul Tuur pie dejas beigdm

es manr]u LTVI kameru tuvu pie mums, Jurmalnieki

smaidigi un dejojam itsevi5(i labi, mlzika ska]a un gaismas

kosas, bija burviga sajuta. 5i deja beidzas un laiks turpinat

nakamo deju Zintnieki. LTV1 kamera vEl vErsta uz mums'

es ceru, ka varEiu mus dejojot redzEt televizija Dejojam bez

kltrdam, mieargi,skaisti, ka deja domdts Par daudz atri dejai

piendk beigas, un nu laiks skiet tmki atri nost no stadiona

Lez aizlerianos un noki5anas Atkal mala gaidam mflziku'

driz laiks staties dejai Lepna, lepna t5 meiti4a Jiirmalnieki

paSd beidzama grupa, mums pat diYi pari stav, paturot

aizkarus vala ta, lai visas grupasvar tikt laika uz laukuma'

S6kam dejot, un esmu prieciga, ka pEdeji deja, bet bEdrgi ap

sirdi, ka pedEjo reizi dejoju te Gandriz pie beigam Redzam

zenus ar l5pdm, ugu4osana dn2 sdksies un tad bfis lielais

finals. M€s bijam pirms uzveduma mEginaju5i deju

Jflrmalnieks, lai to dejotu kaut kur starp l3 500 dejotajiem

finala - koncerta beigas. Dzirdu skatitdju elpu, kad lapas

iedejo stadiona, mlzika skali bungo gaisa, uzreiz mEs visi

skrienam, lampi4as spidin6dami, kd zvaigznes debesis'

Aplausi, un koncerta beigas ir klat, sakam vienu lielu rindu'

dejojot cauri dejotajiem,tad ie4emam savu vietu un sakam

dejot Jurmalnieku! Pec 32 taktim nolemam, ka laiks sviest

vadltaju gaisa, Talim nav izveles, z€ni vi4u pac-la un Tala

sejd bija liels smaids. Dejo$ana beigusies,laiks svinet!' 12. jnlijs klusa diena. lzmazgtrju blUzes, zeles un

pantalones, izkdru pdrEjo tautas terpu vedinaties Gdju satikt

Lurdren", no Amerikas, ko satiku 2000 gadd Kandd6

Vispasaules kongresa. 8 gadus mes esam sarakstijusas un pec

8 gadiem beidzot atkal tiekamies Lanii6 Dziesmu s\Ctkos'

Peicjo reizi eju iepirkties Verma4darza tirgu' nu baigi daudz

smukas lietas! P€cpusdiena lietus traki gaL, sezu tramYaja'

braucot pie Andersoniem uz vi4u maju MeZaparka Tur

Australijas dziedataji gatavojas dziedat Nosleguma koncerta'

un uiesojas dejotaji ar smagam kajam un galvam Tur mcs

pateicamies T51im Putni4am par labo, lielo darbu m[s vadot'

macot mums dejas un par visu io riko5anu un karto5anu'

Pateicamies Sarmai Srrazdai par tauuts terpu organizCSanu un

vdkSanu, bez virlas nemaz nebiitu bijuSi Australijas

Jirmalnieki. Pcc csanas un dzersanas sakam staigat uz

MeZaparka Lielo estrAdi, pa celam satiekam vEl daudzus

Australijas latvieBus. Ie4emam vietas, nemaz nemandm' ka

uzvedums s6kas vdlak, lietus esot ielijis or\estra bedrE un

bijis noplfldis. S6kas prezidenta uzruna, un sakas Dziesmu

svCtku NoslCguma koncerts Daudzas dziesmas bija

pazistamas, daZas jaunas. SkanEja plaii, skali un no

dziedataju sirdim. P6c koncerta uzl[dza skaEtajus palikt

sadziedat kopa ar koristiem. Biju parsteigta, ka gandriz visi

skatitaji palika. DiriAents Ints Teterovskis no kora Balsis

dirileja visus, un skatitaji gan dejoja s€dvietas' gan dziedaja

lidzi. iaiks aizskftja, aiz pieka nemazam neman-rju' ka saule

uzlEkusi jaunas dienas sdkumam Bij6m dziedijudi visu cauru

nakti. NeredzEju nevienu jiirmalnieku pEc Bi koncerta' visi

izklidam un lcnam sakam 22 stundu garo lidojumu maj6s uz

Austriliju. Dziesmu svctki pagdjuSi, tagad jdgaida 5 gadus

lidz n6kamiem, bet atmi4as Yel stipras un bildes un draugi

vEl dau&i.

AustraliiasJ ai rmalniekiizbraukume

Latviia;ziedolumuvaksanas

sarikoiumaAdelaidE.