Latvija - Jelgava

LATVIAArea: 64589 km2 Forest: 44% of territory Agricultural land: 38% of territory Population: 2.28 millions Capital City: Rga (founded in 1201) RGAJELGAVA

LATVIATerritory has been inhabited since 9000 BCThe Republic of Latvia founded in 1918Regained independence in 1991

LATVIACharacteristicsPopulation density per 1 km2 35.570% are urban and 30% rural inhabitantsOfficial language LatvianLatvians 59%, Russians 29%, Belorussians 4%, etc.Religious Confessions:Evangelic Lutheran, Roman Catholic, Russian Orthodox

Jelgavas pils LLU University of Agriculture

Piemineklis LR pirmajam Valsts prezidentam Jnim akstem

Piemineklis atklts Trsvienbas laukum 2003.gada 14.novembr. Tlniece Arta Dumpe

Jelgavas pilstas svtki

Starptautiskais Smilu skulptru festivls

Starptautiskais Ledus skulptru festivls

Piena, maizes un medus svtki

18. novembris Latvijas Republikas proklamanas diena

Annas baznca Svts Annas baznca ir veck Jelgavas ka renesanses laika piemineklis, latvieu luteru draudzes baznca. Bazncas dibinanas akts apstiprints 1567. gad. Koka baznca tapa jau 1573. gad, bet tagadj mra ka uzcelta laik no 1638. ldz 1641. gadam. Pie Svts Annas bazncas aug dikoks 1883. gad par godu Mrtiam Luteram stdts ozols. Bazncu rot 1910. gad Ja Rozentla gleznota altrglezna Kristus un samriete.

Svt Simeona un Svts Annas pareizticgo katedrle Krievijas cars Pteris I, 1711. gad apprecinot savu bra meitu Annu Ivanovnu ar Kurzemes un Zemgales hercogu Frdrihu Vilhelmu, bija samis no hercoga soljumu, ka Jelgav tiks uzcelta pareizticgo baznca. Pati pirm bazncia bija hercogienei Annai Ivanovnai pie hercoga pils apmram tur, kur tagad ir ederta Eliasa Jelgavas Vstures un mkslas muzejs. Tai blakus ielas otr pus 1726. gad prjiem pilstas iedzvotjiem uzcla koka pareizticgo bazncu. Ts viet 1750. gad uzbvja pildrea ku ar etrstrainu zvana torni. 1774. gad tika likti pamati jaunai bazncai pc arhitekta Franesko Bartolomeo Rastrelli projekta. Bazncu iesvtja 1780. gad. Kad t draudzei kuva par auru, ar Krievijas cara Aleksandra III finansilu atbalstu pc arhitekta Nikolaja agina projekta no 1890. ldz 1892. gadam tika uzbvta jauna baznca. Svt Simeona un Svts Annas pareizticgo katedrle ir pirm pareizticgo baznca Zemgal.

Svt Ja baznca Katou ielas gal kdreiz atrads viduslaiku pilstas vrti, saukti par Posta vrtiem, jo aiz tiem bija nvessoda izpildanas vieta noziedzniekiem. Vlk tos sauca par Annas un par Ptera vrtiem. Aiz tiem 1705. gad atrads pilstas nabagmja un kapsta ar mazu koka baznciu, kas tika saukta par nabagu bazncu. Tai nebija tora, vien krusts uz paas bazncas kas. 1780. gad miruais pilstas birermeistars H.Kloks savu kapitlu novlja jaunas mra bazncas celanai. T 1845. gad vec koka baznca tika nojaukta un viet uzcelta mra baznca ar krusta tornti. Baznca tika iesvtta 1847. gad, bet 1861. gad t dabja atseviu mctju. No 1862. gada to sauc par Svt Ja bazncu. Ts tornis tika uzbvts 1882. gad. Pie bazncas kdreiz bija Litertu kapi, Katou kapi, Ja kapi, Vecticbnieku kapi, kas tagad prvrsti par Alunna parku un Stacijas skvru. Starp ievrojamkajm personbm, kas apbedti ajos kapos, jmin tetra tvs dolfs Alunns, sabiedriskais darbinieks Juris Mters, dzejnieks Krlis Hugenbergs, relnieks un komponists Atis Kauli, zmtjs V.Z.Stefenhgens, grmatizdevjs J.F.ablovskis u.c.

Svt Jura un Svts Marijas katou katedrle No 1630. ldz 1635. gadam hercoga Frdriha laik tika celta katou baznca, bet ts bvi pc uzlabojumiem pabeidza hercoga Jkaba laik 1645. gad. Ldzs bazncai no 1672. ldz 1773. gadam darbojs jezutu rezidence. No 1783. ldz 1798. gadam Jelgav atrads Livonijas bskapa sdeklis. Tagadj baznca bvta 1906. gad pc arhitekta Kra Eduarda Strandmaa projekta iepriekjs bazncas viet. Celtne ir pseidogotisk stil bagtgi rotta ar dekoratviem elementiem. Virs ieejas atrodas vietjas nozmes mkslas darbs bareljefs Svtais vakardiens. Baznca Otr pasaules kara laik izdega un sagruva, ts atjaunoana pilnb tika pabeigta tikai 1992. gad, kad agrk izskat tika atjaunots bazncas tornis. 1996. gad Romas pvests Pvils II bazncai piera katedrles nosaukumu Jelgavas Bezvaingi ieemts Jaunavas Marijas katedrle.

Lielupes palienes pavas Jelgavas pilstas teritorij uz Pils salas atrodas valsts nozmes dabas liegums Lielupes palienes pavas. T ir viena no pdjm vietm, kur saglabjus neskartas Lielupes palienes dabisks pavas. K vrtgs biotops un nozmga putnu ligzdoanas vieta Lielupes pavas iekautas Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas dabas aizsardzbas plna vrtgo teritoriju sarakst un CORINE biotopes projekta vietu sarakst. Lielupes palienes pavas ir starptautisk mrog putniem nozmga vieta (PNV Important Bird Area), kas iekauta Bird Life International Eiropas PNV sarakst. Teritorija ir viena no nozmgkajm pavs ligzdojoo bridjputnu atradnm valst. Liegum sastopami aptuveni 100 sugu putni, vairki retu un aizsargjamu sugu dzvnieki, kas iekauti EP direktvas 92/43/EEC par dabisko biotopu, savvaas faunas un floras aizsardzbu II un IV pielikum. Lielupes palienes pavas ir nozmga ligzdoanas vieta griezei. Tajs sastopami vairki retu un aizsargjamu sugu

Lielupes palienes pavs Pils sal mt savvaas zirgi (Konik Polski)

Smaioana un kanoe airana

Ziem pilsta bauda dabas mieru un sapo!

Pavasar pilsta mostas!

Vasar - uzzied!

Ruden piepilda cerbas!

Uz tikanos Jelgav!

************************