ALBERTA KOLEDŽA

Uzņēmējdarbība

EVITA NAKTIŅA

Kursa darbs studiju kursā „Finanšu vadība”

Finanšu pārskata analīzes būtība

pakalpojumu sniegšanas uzņēmumā

Specializācija: Grāmatvedība un nodokļi

Kursa darba vadītāja: Mg.oec. lektore Daiga Puriņa ___________ (paraksts, datums)

Studente: ____________________ (paraksts, datums)

Rīga-2013

SATURS

IEVADS ..................................................................................................................................... 3

1. FINANŠU PĀRSKATUS REGULĒJOŠIE NORMATĪVIE AKTI ........................ 4

1.1. Gada pārskata likums un Likums „Par grāmatvedību” ...................................... 4

1.2. MK noteikumi un Latvijas grāmatvedības standarti .......................................... 8

2. GADA PĀRSKATA SASTĀVDAĻAS UN FINANŠU ANALĪZES GALVENIE

RĀDĪTĀJI .................................................................................................................... 9

2.1. Gada pārskata sastāvdaļa. ................................................................................... 9

2.1.1. Finanšu pārskats ..................................................................................... 9

2.1.2. Vadības ziņojums. ................................................................................. 14

2.2. Galvenie finanšu rādītāji. .................................................................................. 15

2.2.1. Likviditātes rādītāji. .............................................................................. 16

2.2.2. Maksātspējas (saistību) rādītāji. ............................................................ 17

2.2.3. Aktivitātes rādītāji. ................................................................................ 18

2.2.4. Rentabilitātes rādītāji. ........................................................................... 21

3. SIA „HOUSE” UZŅĒMUMA DARBĪBAS ANALĪZE ......................................... 25

3.1. SIA „House” darbības apraksts ........................................................................ 25

3.2. SIA „House” svarīgāko finanšu rādītāju analīze ............................................. 25

SECINĀJUMI ........................................................................................................................ 32

PRIEKŠLIKUMI ................................................................................................................... 33

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS ..................................................................................... 34

GRAFISKĀ DAĻA ................................................................................................................ 35

PIELIKUMI ........................................................................................................................... 41

1. pielikums. SIA „House” Bilances ................................................................................ 42

2. pielikums. SIA „House” Peļņas vai zaudējumu aprēķini ............................................. 46

3. pielikums. Peļņas vai zaudējuma posteņu raksturojums .............................................. 48

4. pielikums. Naudas plūsmas veidu raksturojums .......................................................... 49

3

IEVADS

Pareizai un efektīvai saimnieciskai darbībai uzņēmumā, ir nepieciešama precīza un

pareiza finanšu uzskaites organizācija, kura tiek izmantota, sastādot ikgadējos finanšu plānus

nākamajam periodam, kā arī pašreizējā perioda saimnieciskās darbības analīzei un

pilnveidošanai. Finanšu analīze saistās ar uzņēmuma naudas plūsmas kontrolēšanu,

regulēšanu un uzņēmuma maksātspējas nodrošināšanu. Tāpēc ir svarīgi zināt, cik

maksātspējīgs ir uzņēmums, noslēdzot noteiktu laika periodu un kādā veidā šos rādītājus

varētu uzlabot. Tātad ir nepieciešams iegūt savlaicīgu un pilna apjoma informāciju, lai varētu

precīzi un pareizi novērtēt saimnieciskās darbības rezultātus un pieņemt konkrētajai situācijai

atbilstošus lēmumus.

Lai spētu pieņemt situācijai visatbilstošākos lēmumus, ir nepieciešama informācija par

iepriekšējiem periodiem, lai varētu novērtēt uzņēmuma potenciālās finansiālās iespējas

nākamajiem periodiem. Šāda informācija ir nepieciešama, lai novērtētu uzņēmuma stāvokli

pārskata periodā, tā aktīvus, saistības un pašu kapitālu, kā arī šo posteņu izmaiņas pārskata

periodā. Informācija ir nepieciešama, lai novērtētu uzņēmuma naudas līdzekļu kustību, naudas

summu ienākšanu un izdošanu, kā arī ar to saistītos riskus.

Ierobežotā darba apjoma dēļ autore ir pētījusi tās finanšu analīzes metodes

maksātnespējas un likviditātes prognozēšanai, kuras var izmantot analīzes procesā ārējie

finanšu pārskatu lietotāji, pamatojoties uz publiski pieejamu uzņēmuma Gada pārskata

informāciju. Tādēļ pētījumā nav ietvertas metodes, kurām kā informācijas avoti ir

nepieciešami specifiski dati no vadības uzskaites un citiem konfidenciāliem informācijas

avotiem par saimniecisko un finansiālo darbību.

Darba mērķis ir noskaidrot finanšu analīzes būtību, kā arī aprēķināt un izanalizēt

būtiskākos finanšu darbības rādītājus uzņēmuma saimnieciskās darbības pilnveidošanai.

Lai izvirzīto mērķi sasniegtu, ir jāveic šādi galvenie uzdevumi:

1. apskatīt likumdošanas normatīvo bāzi;

2. izpētīt gada pārskata sastādīšanas un analīzes teorētiskos aspektus.

3. novērtēt galvenos finanšu darbības rādītājus un dot priekšlikumus to uzlabošanai.

Pētījumiem tika izmantota monogrāfiskā jeb aprakstošā metode, analīzes metode,

grafiskā metode, statistiskā metode.

Darbs izstrādāts, pamatojoties uz SIA "House" grāmatvedības uzskaites un pārskata

dokumentiem, speciālo literatūru, publikācijām periodiskajos izdevumos, kā arī uz Latvijas

Republikas likumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem, kas attiecas uz gada pārskata

sastādīšanu.

4

1. FINANŠU PĀRSKATUS REGULĒJOŠIE NORMATĪVIE

AKTI

1.1. Gada pārskata likums un Likums „Par grāmatvedību”

Gada pārskata likums ir likums, kas reglamentā katra uzņēmuma finanšu pārskatu

sastādīšanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk tekstā - VID). Gada

pārskata likums kopumā nosaka, ka gada pārskatam kā vienotam kopumam jāsastāv no

finanšu pārskata un vadības ziņojuma. (skat.1.1. att.) [6]

1.1. att. Gada pārskata sadalījums

Pārskata gadam jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds

pārskata gada sākums un beigas var būt tikai Latvijā reģistrētai komercsabiedrībai,

kooperatīvajai sabiedrībai, Latvijā reģistrētai Eiropas ekonomisko interešu grupai, Eiropas

kooperatīvajai sabiedrībai un Eiropas komercsabiedrībai, individuālajam uzņēmumam,

zemnieku un zvejnieku saimniecībai, ja to nosaka attiecīgi minētās sabiedrības statūti,

nolikums vai sabiedrības līgums. Individuālajam uzņēmumam, zemnieku un zvejnieku

saimniecībai, kurai nav pieņemti statūti vai izstrādāts nolikums, citādu pārskata gada sākumu

un beigas nosaka attiecīgs sabiedrības lēmums. Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa

ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā. Jaunizveidotas

sabiedrības pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par

18 mēnešiem. Ja tiek mainīts jau esošas sabiedrības pārskata gada sākums, pārskata gads

nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem. Pārskata gads, kurā sabiedrību reorganizē vai tā izbeidz

savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12

mēnešiem. [6]

Gada pārskatā, katram bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas

pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata postenim parāda attiecīgos iepriekšējā pārskata

gada skaitļus. [6]

GADA PĀRSKATS

FINANŠU PĀRSKATS VADĪBAS ZIŅOJUMS

5

Bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla

izmaiņu pārskata posteņi, kuros nav skaitļu (summas), jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada

pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu. (skat. 1.1. tab.) [6]

1.1. tabula

Gada pārskata likuma izmantotāju salīdzinājums

Gada pārskata likums

Gada pārskata likums attiecas:

uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām,

kooperatīvajām sabiedrībām, Latvijā

reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu

grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām

un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī uz

individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un

zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums

(ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem

iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000

latu (turpmāk arī — sabiedrība). Individuālie

uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku

saimniecības var sagatavot gada pārskatu,

ievērojot šā likuma noteikumus, arī tad, ja to

apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem

darījumiem iepriekšējā pārskata gadā

nepārsniedz 200 000 LVL. [6]

Gada pārskata likums neattiecas:

1. uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām,

apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju

sabiedrību formā, savstarpējās

apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām,

privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu

brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes

sabiedrībām, kā arī alternatīvo ieguldījumu

fondiem, kuri dibināti kā

komercsabiedrības.

2. Komercsabiedrība, kura veic

pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu,

ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas noteikumus, kas ir saistoši

apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju

sabiedrības formā. [6]

Kā redzams 1.1. tabulā gada pārskats neattiecas uz viesiem, kas veic saimniecisko

darbību. No šīs tabulas mēs varam izsecināt, uz ko konkrēti attiecas gada pārskata likums, un

kas no tā ir atbrīvoti, jeb uz kādām komercsabiedrībām tas neattiecas.

6

Likums „Par grāmatvedību” nosaka, ka šis likums attiecas uz komersantiem,

kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu

komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām

organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām,

iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai

pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko

darbību (turpmāk tekstā uzņēmums).

Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā

ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Gada pārskata

informācija, ir informācija, kas sniedz priekšstatu par uzņēmuma stabilitāti. No gada pārskata,

finanšu pārskatiem, t.i., bilances, ir gūstama informācija par uzņēmuma kopējām saistībām ar

kreditoriem. Bilance sniedz informāciju par to, cik lieli ir debitoru parādi, vai arī cik liels ir

pamatkapitāls, kā arī informāciju par uzņēmuma rīcībā esošiem līdzekļiem, piemēram, cik

lielā vērtībā uzņēmumam pieder ilgtermiņa ieguldījumi. Savukārt peļņas vai zaudējuma

aprēķinā, atspoguļotas visas uzņēmumā izveidojušās kopējās izmaksas pa posteņiem,

piemēram, cik lielas ir uzņēmuma administrācijas izmaksas vai arī cik lielas ir pārdotās

produkcijas ražošanas izmaksas, kā arī gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības veikšanas.

Kā bilancei tā arī peļņas vai zaudējuma aprēķinam ir kopēja informācija, ar to autors

domā, ka ir informācija, kas atspoguļota identiski vienādā lielumā abos finanšu pārskatos,

respektīvi, tā ir pārskata peļņa vai zaudējumi pēc nodokļu atskaitīšanas. Visa pārējā

uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama

vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai, nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī

citām institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos. [7]

Uzņēmumos, kur grāmatvedību kārto, izmantojot grāmatvedības datorprogrammas, kā

vienas no zināmākajām autors min piemērus - (‘’Tildes jumis’’, ‘’Zalktis’’, ‘’Accor’’, ‘’1C’’,

‘’Apvārsnis’’, ‘’Ozols’’) nodrošina visas grāmatvedības informācijas saglabāšanu uzņēmuma

arhīvā, informācijas nesējos vai sistemātiski kārto un uzņēmuma arhīvā uzglabā attaisnojuma

dokumentu un grāmatvedības reģistru izdrukas.

Uzņēmuma attaisnojuma dokumentus, grāmatvedības reģistrus, inventarizācijas

sarakstus, gada pārskatus un grāmatvedības organizācijas dokumentus, sistemātiski sakārto un

saglabā uzņēmuma arhīvā, saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 10. pantu. (skat. 1.2.tab.)

[7]

7

1.2. tabula

Arhīvā dokumentu glabāšanas laiks

Dokuments Paredzētais glabāšanas laiks

Gada pārskatiem

Līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības

izbeigšanai, ciktāl citos normatīvajos aktos

nav noteikts citādi;

Inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības

reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem 10 gadi;

Attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem

aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa

gadiem un mēnešiem

75 gadi

Pārējiem attaisnojuma dokumentiem 5 gadi

Kā redzams 1.2.tabulā, LR likumdošana - likuma „Par grāmatvedību” 10. pants

reglamentē, attaisnojuma dokumentu grupu glabāšanas ilgumu, kas ne tikai jānodrošina

katram uzņēmējdarbības veicējam, bet arī jāievēro, jo jebkurā mirklī, VID kā vienu no saviem

uzdevumiem var iekļaut – tematiskās pārbaudes veikšanu, konkrētā uzņēmumā.

Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar attaisnojuma dokumentiem,

novērtē naudas izteiksmē, un, ievērojot hronoloģiju, sistemātiskā kārtībā iegrāmato

uzņēmuma grāmatvedības reģistros. Attaisnojuma dokumentu sagatavo tā, lai visā tā

glabāšanas laikā nezustu tajā ietvertā informācija. [7] Respektīvi, attaisnojuma dokumenti ir

jāuzglabā tā, lai to pareizība un ticamība nebūt apšaubāma, pat pēc to obligātā glabāšanas

termiņa beigām, ar to autors domā, ka attaisnojuma dokumentiem ir jāveido kopijas –

elektroniskas vai papīra formātā. Rakstiski (papīra formā) sagatavotos kārtējā mēneša

attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu grāmatvedības reģistru, komplektē ieraksta

kārtas numuru secībā un iesietus vai cauršūtus mapēs glabā šim nolūkam paredzētās

glabāšanas vietās. Elektroniskā formā sagatavotos attaisnojuma dokumentus, kas saistīti ar

grāmatvedības datorprogrammu veiktajiem ierakstiem, komplektē, grupējot uzņēmuma

vadītāja noteiktajā kārtībā.

8

1.2. MK noteikumi un Latvijas grāmatvedības standarti

Noteikumi nosaka komersanta, kooperatīvās sabiedrības, ārvalsts komersanta filiāles

un nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības, biedrības un nodibinājuma,

politiskās organizācijas (partijas) un politisko organizāciju (partiju) apvienības, reliģiskās

organizācijas, arodbiedrības, iestādes, kura tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību

budžeta, valsts vai pašvaldību aģentūras, citas juridiskās un fiziskās personas, kas veic

saimniecisko darbību (turpmāk tekstā uzņēmums), grāmatvedības kārtošanas un organizācijas

prasības. [8]

Kārtojot grāmatvedības reģistrus, ierakstos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas

(turpmāk tekstā LR) naudas vienību — LVL. Bet ar 2014. gada 01. janvāri, par LR oficiālo

naudas vienību lietos Euro. Ja attaisnojuma dokumentā vērtības mērs ir ārvalsts valūta, tajā

norādītās summas iegrāmatošanai pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas (turpmāk tekstā LB)

noteiktā attiecīgās ārvalsts valūtas kursa, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienā (attiecīgi

naudas saņemšanas vai maksāšanas dienā, preču vai pakalpojumu pirkšanas vai pārdošanas

dienā, kā arī jebkurā citā dienā, kurā faktiski notikušas pārmaiņas uzņēmuma mantas

stāvoklī).

Katra pārskata gada beigās skaidrās vai bezskaidrās naudas atlikumu summas,

prasījumu vai saistību summas un citas ārvalstu valūtās izteiktās summas (turpmāk tekstā

ārvalstu valūtās izteiktās summas) pārrēķina latos atbilstoši LB noteiktajam attiecīgās ārvalsts

valūtas kursam pret latu pārskata gada pēdējā dienā. Ārvalstu valūtās izteikto summu

pārrēķināšanas rezultātā iegūto pozitīvo vai negatīvo starpību (turpmāk tekstā valūtas kursu

svārstības) ieraksta grāmatvedības reģistros. [8]

Grāmatvedības kontu plāns ir katra uzņēmuma vadītāja apstiprināts, grāmatveža

sagatavots - ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts ar atbilstoši

piešķirtiem kontu kodiem, piemēram, 53, 57, 71, 72, 81, 82. Kontu plāns sastāv no

analītiskajiem un sintētiskajiem kontiem. Katra pārskata gada beigās kontus un grāmatvedības

reģistrus slēdz, iegrāmatojot kontu slēguma ierakstus un pārnesot kontu atlikumus uz

jaunajiem - nākamā pārskata gada, grāmatvedības reģistriem.

Šajā nodaļā autors ir aplūkojis, analizējis, secinājis, ka LR likumdošana ir plaši

aptveroša. Tā sevī ietver informāciju, par gada pārskata sastādīšanu, iesniegšanas termiņiem,

grāmatvedības kārtošanu atbilstoši LR likumdošanas normām kā arī u.c. līdzīga rakstura

nosacījumiem. Bet viena no aktuālākajām atziņām, ko autors ir guvis, ka finanšu analīzei kā

fundamentāls pamats ir divi finanšu pārskati no gada pārskata sastāvdaļām – tā ir bilance un

peļņas vai zaudējumu aprēķins.

9

2. GADA PĀRSKATA SASTĀVDAĻAS UN FINANŠU

ANALĪZES TEORIJAS APRAKSTS

2.1. Gada pārskata sastāvdaļas

2.1.1. Finanšu pārskats

Bilance ir neatņemama sastāvdaļa gada pārskata sastādīšanas brīdī un tā sniedz

skaidru priekšstatu par finansiālo stāvokli, noteiktā laika periodā. Pareizi sabalansēta bilance,

sniedz informāciju par uzņēmuma maksātspējas stāvokli, likviditātes seku iestāšanos un

nākotnes attīstības perspektīvām. Bilanci veido: bilances aktīvs un bilances pasīvs jeb līdzekļi

un līdzekļu avoti. (skat. 2.1. att.) (Skatīt Pielikumu nr. 1.)

2.1. att. Bilances posteņu shēma

Bilancē datus atspoguļo uz pārskata gada sākumu un pārskata beigām. Bilances

vērtība ir summa, kādā aktīvs vai saistības norādītas bilancē. Bilances eksemplārā, kas paliek

uzņēmumā grāmatvedības vajadzībām, summas var atspoguļot latos un santīmos, bet,

sniedzot bilanci VID iestādei, vai kredītiestādēm, summas bilancē noapaļo atbilstoši

noapaļošanas principam (111,23 = 111 Ls; 555,67 = 556 Ls) līdz pilniem Latvijas latiem.

Ierakstus bilancē veic no galvenās grāmatas jeb virsgrāmatas. Bilancei jābūt parakstītai, to

paraksta uzņēmumu vadītājs vai uzņēmuma īpašnieks. Bilances aktīva kopsummai ir jābūt

vienādai ar bilances pasīva kopsummu, jo uzņēmumam līdzekļu nevar būt vairāk vai mazāk

nekā to finansēšanas avotu. Ja bilances aktīvu kopsumma nav vienāda ar bilances pasīva

kopsummu, tad var secināt, ka bilance ir sastādīta nepareizi. Šī vienādība nesatur informāciju

par uzņēmuma finansiālo stāvokli, bet tā, sastādot grāmatvedības bilanci, vienmēr ir jāievēro.

(skat. 2.2. att.)

LĪDZEKĻI = PAŠU KAPITĀLS + AIZŅEMTAIS KAPITĀLS

10

2.2. Bilances posteņu shēma

Līdzekļi ir bilances aktīvs, kurā sagrupēti visi resursi un kas satur izvērstu informāciju

par ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem vai ziņas par to, kas pieder

uzņēmumam un ar ko rīkojas uzņēmums. [2,41.lpp.] Piemēram, pamatlīdzekļi – ēkas,

iekārtas, autotransports un pārējais īpašums; krājumi, izejvielas un materiāli ražošanai un

tirdzniecībai, preces; ieguldījumi citu kompāniju daļās, debitori, vērtspapīri, norēķinu līdzekļi,

nauda un citi līdzekļi. Saistības un pašu kapitāls veido bilances pasīvu. Tajā uzrāda finanšu

avotus, kurus uzņēmums izmantojis resursu (aktīvu) finansēšanai.

Par avotiem var būt pamatkapitāls (statūtos noteiktais kapitāls), peļņa, kā arī aizņemtie

un piesaistītie līdzekļi (turpmāk tekstā saistības), kurus uzņēmums aizņēmies no fiziskām vai

juridiskām personām un kredītiestādēm, saistības par norēķiniem ar piegādātājiem par precēm

un pakalpojumiem, saistības par norēķiniem ar uzņēmuma darbiniekiem par aprēķināto darba

samaksu (turpmāk tekstā darba alga) un norēķini ar budžetu par nodokļiem un sociālajiem

maksājumiem. Tādejādi bilances aktīvs parāda, kas uzņēmumam pieder, bet pasīvs – no

kādiem avotiem ņemti līdzekļi aktīva izveidošanai. [2,41.lpp.]

Bilance jāaizpilda, ievērojot likuma 10. pantā noteikto bilances shēmu kontu veidā.

(Skat. Pielikumu nr. 2) Bilances posteņus uzrāda katru atsevišķi shēmā norādītajā secībā,

katram postenim norāda attiecīgus iepriekšējā gada pārskata bilances datus: katra pārskata

sākuma bilances datiem ir jābūt vienādiem ar iepriekšējā gada slēguma bilanci. Posteņus,

kuros nav skaitļu, uzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskata bilancē ir bijis attiecīgs

postenis ar summu. [6]

Aktīva posteņus sakārto likviditātes secībā. Likviditāte raksturo uzņēmuma spēju

apmaksāt savas saistības. Augstāka likviditāte ir tiem līdzekļiem, ar kuriem visātrāk var

nomaksāt uzņēmuma parādus. (Nauda ir līdzeklis ar visaugstāko likviditāti, bet ilgtermiņa

ieguldījumiem ir zemākā likviditāte). Pasīva posteņus bilancē grupē pēc kapitāla piederības,

vispirms norāda pašu kapitālu, tad aizņemto kapitālu.

PASĪVS

Pašu kapitāls

Uzkrājumi

Kreditori

AKTĪVS

Ilgtermiņa ieguldījumi

Apgrozāmie līdzekļi

11

Peļņas vai zaudējumu aprēķins atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izdevumus, kā arī

iegūto peļņu vai radušos zaudējumus, tas galvenokārt, kalpo kā uzņēmuma vadības darbības

rādītājs. (Skat. Pielikumu nr. 3.). Iegūto gala rezultātu pēc peļņas vai zaudējuma aprēķina

veikšanas, respektīvi, peļņas vai zaudējuma aprēķina 200. rindas skaitli, ieraksta bilancē,

pasīva pusē, pašu kapitāla sadāļā, bilances postenī „pārskata gada peļņa vai zaudējumi”

Sastādot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas

principi, kuri ir minēti likumā „Par gada pārskatu” 25. pantā. [6]

Gada pārskata posteņi jānovērtē atbilstoši šādiem grāmatvedības principiem:

1. jāpieņem, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk;

2. jāizmanto tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas iepriekšējā pārskata

gadā;

3. novērtēšana jāveic ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

pārskatā jāiekļauj tikai līdz bilances datumam iegūtā peļņa;

jāaprēķina un jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas

neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

4. peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un

izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma.

Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;

5. aktīva un pasīva posteņu sastāvdaļas jānovērtē atsevišķi;

6. katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma

bilanci;

7. jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē gada pārskata lietotāju novērtējumu

vai lēmumu pieņemšanu. Var nenorādīt maznozīmīgus posteņus, kuri būtiski nemaina gada

pārskatu, bet padara to pārāk detalizētu. Šajā gadījumā bilancē, peļņas vai zaudējumu

aprēķinā naudas plūsmas pārskatā un pašu kapitāla izmaiņu pārskatā norādāmi apvienoti

posteņi, bet to detalizējums sniedzams pielikumā;

8. sabiedrības saimnieciskie darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo gada pārskatā,

ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. [6]

Uzkrāšanas princips, kas nosaka, ka ieņēmumi un izdevumi jānorāda, ņemot vērā

rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Neatkarīgi no maksājuma datuma

vai rēķina saņemšanas datuma jānorāda ar pārskata gadu saistītie izdevumi un ieņēmumi.

Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;

12

Piesardzības princips, kas nosaka, ka peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāuzrāda tikai

līdz bilances datumam iegūtā peļņa, bet riska summās un zaudējumi, kas radušies pārskata

gatavai iepriekšējos gados,- arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances datumu un

gada pārskata sastādīšanas datumu.

Gada pārskata likuma 11. – 14. pantā ir doti četri peļņas vai zaudējumu aprēķina

varianti:

1. Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc perioda

izmaksu metodes);

2. Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc

apgrozījuma izmaksu metodes);

3. Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc perioda

izmaksu metodes);

4. Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc

apgrozījuma izmaksu metodes). [6]

Sastādot peļņas vai zaudējuma aprēķinu, jāņem vērā un jāizmanto vispārpieņemtā

prakse, saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem ( turpmāk tekstā SFPS),

ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas (turpmāk tekstā LR) grāmatvedības

reglamentējošo likumdošanu. Bet jāatceras, ka primārie ir LR likumi un Latvijas

grāmatvedības standarti (turpmāk tekstā LGS). [7]

Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata kopuma neatņemama sastāvdaļa, kas

atspoguļo naudas un tās ekvivalentu plūsmu pārskata periodā, klasificējot to kā naudas

plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finanšu darbības. Informācija par

uzņēmuma naudas plūsmām ir noderīga finanšu pārskata lietotājiem, lai novērtētu uzņēmuma

spēju radīt naudu un tās ekvivalentus, kā arī spēju un prasmi šo naudu pareizi un saimnieciski

izmantot. Šis pārskats sniedz arī informāciju par uzņēmumā veikto kapitālieguldījuma

apjomu, saņemtajiem finansējumiem un peļņas izlietojumu. Naudas plūsmas pārskatu veido to

daļas: par naudas plūsmām no komercdarbības, no investīcijām un no finansēšanas.

Sagatavojot naudas plūsmas pārskatu, visu darbību veic šādos secīgos posmos:

1. Komercdarbības naudas plūsmas noteikšana;

2. Investīcijdarbības naudas plūsmas noteikšana;

3. Finanšu darbības naudas plūsmas noteikšana; [3. 201.lpp.]

13

Naudas plūsmas pārskata sastādīšana drīkst lietot vienu no divām metodēm:

Tiešo metodi, kad pēc grāmatvedības reģistru datiem vai pēc katra peļņas un

zaudējumu pārskata posteņu koriģēšanas, nosaka naudas ieņēmumu un izdevumu svarīgāko

posteņu apjomu;

Netiešo metodi, kurai atbilstoši koriģē gada pārskata tīro peļņu vai peļņu

pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem, par krājumiem un debitoru un kreditoru parāda

atlikuma izmaiņām, pamatlīdzekļu nolietojumu, nemateriālo ilgtermiņa ieguldīju vērtības

norakstījumiem, izveidotiem uzkrājumiem, aprēķinātām, bet vēl nesaņemtām ārvalstu valūtu

kursu starpībām un citām samaksām, kuru pamatojums ir noteikti aprēķini un kuras nav

saistītas ar pārskata gada naudas ieņēmumiem vai zaudējumiem vai arī attiecas uz investīciju

vai finanšu darbību.

Ar abām metodēm iegūst vienus un tos pašus rezultātus. Ieteicamāka tomēr ir tiešā

metode, jo pārskata sastādīšanas gaitā iegūto informāciju uzņēmuma vadība var izmantot arī

kontrolei un plānošanai. [1,115.lpp.]

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats ir finanšu pārskata kopuma sastāvdaļa, kurā sniedz

datus par uzņēmuma pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko

darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu

kopsummu, tajā ievērojot arī tieši pašu kapitāla ieskaitītās vai no tā norakstītās summas. [1,

113.lpp.]

2.1.2. Vadības ziņojums

Vadības ziņojuma saturs:

informācija par sabiedrības attīstību;

informācija par darbības finansiālajiem rezultātiem un finansiālo stāvokli,

informācija par būtiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem sabiedrība saskaras;

sabiedrības attīstības, darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa

analīze atbilstoši sabiedrības darbības apjomam un sarežģītībai, kurā iekļauj:

finansiālo rezultātu rādītājus;

sabiedrību un attiecīgo nozari būtiskus raksturojošos nefinanšu

rādītājus — informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi un informāciju par

darbiniekiem (piemēram, piemērotā nodarbinātības politika, garantijas un atbalsts

darbiniekiem) vai citu informāciju.

14

Nefinanšu rādītājus atļauts nesniegt sabiedrībām, kuras nepārsniedz divus no šādiem

rādītājiem: bilances kopsumma – 1 000 000 LVL, neto apgrozījums – 2 400 000 LVL,

pārskata gada vidējais darbinieku skaits - 250. [ 9 ]

2.2. Galvenie finanšu rādītāji

Finanšu pārskatu analīzē izmanto arī dažādus rādītājus, kurus aprēķina izmantojot

gada pārskatā esošo informāciju. Izšķir sekojošu rādītāju grupas, ar kuru palīdzību nosaka, cik

efektīvi uzņēmums darbojas.

Likviditātes rādītāji raksturo uzņēmuma spēju dzēst savas īstermiņa saistības.

Savukārt, iegūtais rezultāts rāda, cik uzņēmumam ir likvīdu aktīvu, lai dzēstu savas tekošās

saistības, vai cik uzņēmumam pienākas likvīdu aktīvu uz Ls 1 īstermiņu saistību. Šo rādītāju

aprēķina kā attiecību starp likvīdiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām. Par likvīdiem sauc tos

aktīvus, kuri jau atrodas naudas formā, kā arī tos, kurus ātri var pārvērst naudas formā.

Aktīvus ir iespējams klasificēt pēc likviditātes pakāpes:

augsti likvīdi aktīvi;

vidēji likvīdi aktīvi;

zemi likvīdi aktīvi.

Jo uzņēmumam ir vairāk likvīdo aktīvu, jo tā ekonomiskās iespējas ir lielākas.

Atkarībā no aktīvu likviditātes pakāpes izšķir trīs likviditātes rādītājus (koeficientus).

Likviditātes rādītāju aprēķināšanai tiek izmantoti bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina

dati. (skat. 2.1.tab., 2.2. tab., 2.3. tab.)

Aktivitātes rādītāji rāda, cik reizes pārskata perioda laikā apritējis kapitāls, debitoru

parādi, kreditoru parādi krājumi, aktīvi, ilgtermiņa ieguldījumi. Aprēķina kā attiecību starp

neto apgrozījumu un kapitālu, aktīvu utt.

Maksātspējas rādītāji raksturo kapitāla struktūru un rāda uzņēmuma spēju norēķināties

ar ilgtermiņa un īstermiņa kreditoriem. Tie raksturo uzņēmuma finansiālo neatkarību.

Rentabilitātes (ienesīguma) rādītāji atspoguļo uzņēmuma panākumus peļņas gūšanā.

Aprēķina kā attiecību starp peļņas lielumu un kādu citu rādītāju, kurš saistīts ar attiecīgās

peļņas lielumu. Par peļņas ietekmējošiem rādītājiem parasti pieņem kapitālu, neto

apgrozījumu.[5, 133.lpp.]

15

2.2.1. Likviditātes rādītāji

2.1. tabula

Likviditātes kopējais koeficients

Formula

Apgrozāmie līdzekļi

Īstermiņa saistībām

Koeficienta teorētiskā pietiekamība ir 1-2. Ja likviditātes – 1 lielums ir mazs, tad

uzņēmumā var izveidoties grūtības īstermiņa saistību dzēšanā. Ja šis lielums ir nozīmīgs, tad

uzņēmums pārāk daudz kapitāla ir iesaldējis apgrozāmos līdzekļos vai arī nepietiekami,

izmantojis īstermiņa kredītus.

Likviditāti – 1 var paaugstināt divējādi:

pazeminot apgrozāmo līdzekļu atsevišķo posteņu lielumu;

pazeminot īstermiņa saistību lielumu.

Likviditātes raksturošanai izmanto arī rādītājus L2 un L3:

2.2 tabula

Likviditātes starpseguma koeficients

Formula

Naudas līdzekļi + īstermiņa vērtspapīri + Debitori

Īstermiņa saistības

2.3.tabula

Absolūtās likviditātes koeficients

Formula

Naudas līdzekļi + īstermiņa vērtspapīri

Īstermiņa saistības

Likviditātes rādītāju nepilnības:

1. Aprēķinot likviditātes koeficientus, tiek pieņemts, ka visi apgrozāmie līdzekļi

ir likvīdi. Šāds paņēmiens var būt nereāls. Tikai likvidācijas gadījumā apgrozāmie līdzekļi var

kļūt par augstiem likvīdiem aktīviem.

2. Koeficients var paaugstināties nevēlamu procesu rezultātā. Piemēram, ja

uzņēmums sašaurina ražošanu, tad var pieaugt krājumi. Šo apstākļu dēļ palielinās apgrozāmo

līdzekļu atlikums un līdz ar to paaugstinās likviditātes koeficients.

16

3. Koeficients atspoguļo uzņēmuma stāvokli uz noteiktu datumu. Aprēķinā netiek

ņemta vērā līdzekļu apgrozība. .[5, 133.lpp.]

2.2.2. Maksātspējas rādītāji

Maksātspējas rādītāji atspoguļo uzņēmuma spēju segt īstermiņa un ilgtermiņa

saistības.

2.4. tabula

Saistību īpatsvars bilancē

Formula

Saistības X 100

Bilances kopsumma

Šo rādītāju var noteikt koeficienta veidā:

2.5. tabula

Finanšu atkarības koeficients

Formula

Saistības

Bilances kopsumma

Saistību suma nevar pārsniegt kopējo aktīvu lielumu. Augsts šī rādītāja līmenis rāda,

ka uzņēmumam ir grūti atmaksāt aizdotās summas, jo par tām ir jāmaksā liela procentu

summa. Zems šī rādītāja līmenis nodrošina kreditoriem iespēju netraucēti saņemt aizdotās

summas. Sakarā ar to kreditori vēlas, lai šis rādītājs būtu zemāks. Tomēr zems kapitāla

līmenis parasti raksturo zemu attīstības tempu.

2.6. tabula

Finanšu neatkarības koeficients

Formula

Pašu kapitāls

Bilances kopsumma (kopkapitāls)

17

Rādītāju var aprēķināt arī citādā veidā:

2.7. tabula

Finanšu neatkarības koeficients

Formula

1 - Finanšu atkarības koeficients

Jo mazāks ir finanšu atkarības rādītāja līmenis, jo kreditoru risks palielinās.

Koeficienta teorētiskā pietiekamība ir robežās 0,5 – 0,6.

2.8. tabula

Finanšu līdzsvara koeficients

Formula

Saistības

Pašu kapitāls

Rādītājs raksturo saistību summu, kura pienākas uz pašu kapitāla Ls 1,00. Rādītājs ir

atkarīgs no saimnieciskās darbības un apgrozāmo līdzekļu aprites ātrumu. Augsts šī rādītāja

līmenis apliecina, ka uzņēmums daudz izmanto aizņemtajos līdzekļus. Zems līmenis rāda, ka

uzņēmumam ārēja kapitāla piesaistīšana saistīta ar mazāku risku. Kreditori dod zemākam šī

koeficienta līmenim. Rādītājs raksturo finansiālo risku, ar kuru uzņēmums saskaras

finansēšanas procesā un rāda ārējās finansēšanas lielumu. Jo zemāks ir rādītāja līmenis, jo

augstāka ir uzņēmuma drošības pakāpe. .[5, 134.lpp.]

2.2.3. Aktivitātes rādītāji

Aktivitātes rādītāji raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto savus līdzekļus, lai

saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai. Tie rāda uzņēmuma līdzekļu aprites ātrumu

un sniedz informāciju par līdzekļos ieguldīto kapitāla pietiekamību.

2.9. tabula

Aktīvu aprites koeficients

Formula

Neto apgrozījums

Aktīvi

18

Rādītājs raksturo aktīvu izmantošanas intensitāti un rāda ieņēmumu lielumu, ko

nodrošina saimnieciskajos līdzekļos (aktīvos) ieguldītais Ls 1,00.

2.10. tabula

Krājumu aprites koeficients

Formula

Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas

Krājumu vidējais atlikums

2.11. tabula

Krājumu vienas aprites ilgums

Formula

Gada dienu skaits

Krājumu aprites koeficients

Koeficients rāda, cik reizes krājumos ieguldītie līdzekļi gada laikā apritējuši. Skaitītājā

var izmantot arī neto apgrozījumu, kuru mērī pārdošanas cenās, bet pārdotās produkcijas

ražošanas izmaksas, kuras tiek novērtētas to faktisko izmaksu apmērā tāpat kā krājumi

bilancē, dod precīzāku informāciju un ir labāk piemēroti aprēķinos. Zems aprites krājumu

koeficients nozīmē to, ka krājumos ir ieguldīts daudz līdzekļu.

2.12. tabula

Krājumu vidējais atlikums

Formula

Krājumi

perioda

sākumā ⁺

Krājumi

perioda

beigās

2

Pārmērīgi krājumi nozīmē nepamatotu līdzekļu iesaldēšanu, kura savukārt liecina par

neefektīvu līdzekļu ieguldīšanu. Augsts koeficients var radīt uzņēmumā sarežģītu situāciju.

Krājumu aprites koeficients interesē potenciālos investorus, jo tas rāda, ka dotā uzņēmuma ik

pēc (iepriekšējā koeficienta rezultātā iegūtajām dienām) pārvēršas par debitoru parādiem vai

naudas līdzekļos.

19

2.13. tabula

Debitoru parādu aprite

Formula

Neto apgrozījums x 1,21

Debitoru parādu vidējais atlikums

Debitoru parādu vidējais atlikums tiek aprēķināts analoģiski krājumu vidējam

atlikumam.

Sakarā ar to, ka pamatdarbības ieņēmumi (neto apgrozījums) peļņas un zaudējumu

aprēķinā atspoguļojas bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā PVN), bet debitoru

parādi bilances pārskatā – ar nodokli, aprēķinot augšminēto rādītāju, nepieciešams vai nu

palielināt skaitītāju, vai samazināt saucēju par PVN. Debitoru aprites koeficients rāda, cik

reizes kopējais parāds aprit gada laikā. Tas raksturo uzņēmuma spēju laikus iekasēt parādus

par kredītā pārdotajām precēm (pakalpojumiem) un rāda, cik dienas vidēji paiet no

produkcijas (pakalpojuma) pārdošanas datuma līdz samaksas saņemšanas dienai.

2.14. tabula

Debitoru parādu vienas aprites ilgums

Formula

Gada dienu skaits

Debitoru parādu aprites koeficients

Jo ātrāk notiek kredīta iekasēšana, jo labāk uzņēmumam. Atbrīvotos līdzekļus var

ieguldīt peļņu nesošos darījumos. Bet ilgāks iekasēšanas periods var palielināt klientu skaitu

un tas sekmē apgrozījuma pieaugumu.

Krājumu un debitoru aprites koeficienti rāda ātrumu, ar kādu tie pārvēršas skaidrās

naudas formā, kas savukārt ietekmē uzņēmuma finansiālo stabilitāti. .[5, 135.lpp.]

20

2.2.4. Rentabilitātes (ienesīguma) rādītāji

Rentabilitātes (ienesīguma) rādītāji raksturo uzņēmuma ienesīgumu. Rentabilitāte ir

attiecība starp peļņas lielumu un kādu citu rādītāju, kurš nodrošina šo peļņas lielumu.

2.15. tabula

Pašu kapitāla rentabilitāte

Formula

Pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem X 100

Pašu kapitāla gada vidējā summa

Pašu kapitāla rentabilitāte vai finansiālā rentabilitāte rāda, kādu peļņu ieguvuši

uzņēmuma īpašnieki no katra ieguldītā lata. Rādītājs raksturo pašu kapitāla izmantošanas

efektivitāti.

2.16. tabula

Aizņemtā kapitāla rentabilitāte

Formula

Samaksātie procenti

X 100 Aizņemtā kapitāla gada vidējā summa

Par aizņemtā kapitāla izmantošanu uzņēmums maksā procentus; jo vairāk izmanto

aizņemto kapitālu, jo lielāka maksājamo procentu summa.

2.17. tabula

Kapitāla rentabilitāte

Formula

Peļņa pēc

nodokļiem ⁺ Samaksātie

procenti

Kapitāla gada vidējā summa

Kapitāla rentabilitāte var būt zemāka nekā pašu kapitālu rentabilitāte, jo par aizņemto

kapitālu uzņēmumā ir jāmaksā procenti, kas savukārt pazemina kapitāla izmantošanas

efektivitāti. Sakarā ar to ir ļoti svarīgi noteikt optimālo attiecību starp pašu kapitālu un

aizņemto kapitālu.

21

Lai noteiktu optimālo attiecību, jāņem vērā divi viedokļi:

Rentabilitātes viedoklis vai kapitāla ienesīgums;

Riska viedoklis vai iespēja bankrotēt augstu aizņemtā kapitāla procentu

rezultātā.

Ekonomiskā rentabilitāte vai aktīvu rentabilitāte raksturo peļņas lielumu uz vienu

uzņēmuma aktīvu vienību.

2.18. tabula

Aktīvu rentabilitāte

Formula

Peļņa pēc procentu un nodokļa atskaitīšanas X 100

Aktīvu vidējā gada vērtība

Rādītājs rāda, cik efektīvi uzņēmums izmanto aktīvus, lai gūtu ienākumus. Komerciālā

rentabilitāte vai apgrozījuma rentabilitāte parāda, kādu peļņu uzņēmums ieguvis no Ls 1,00

realizācijas ieņēmumiem.

2.19 tabula

Neto apgrozījuma rentabilitāte jeb komerciālā rentabilitāte

Formula

Pārskata perioda peļņa X 100

Neto apgrozījums

Rādītājs raksturo produkcijas vai pakalpojumu pārdošanas rezultātā iegūto peļņu. Ja šo

rādītāju aprēķina, skaitītājā izmantojot peļņu pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas, tad

pēdējais kļūst par operatīvās darbības rentabilitātes rādītāju.

2.20. tabula

Operatīvās darbības rentabilitāte

Formula

Peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitījumiem X 100

Neto apgrozījums

Aprēķinā izmanto rādītāju „Peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas”, jo tas

neietver ieņēmumus un izmaksas, kas nav saistītas ar produkcijas un pakalpojumu ražošanu

vai pārdošanu. Tādēļ šis rādītājs atbilst uzņēmuma operatīvajai darbībai. .[5, 137.lpp.]

22

Operatīvās darbības rentabilitāte raksturo produkcijas ražošanas un pārdošanas

efektivitāti kopējo ienākumu veidošanā.

2.21. tabula

Bruto peļņas rentabilitāte

Formula

Bruto peļņa X 100

Neto apgrozījums

Rādītājs sniedz informāciju, kādā mērā apgrozījuma pārmaiņas ietekmē bruto peļņas

lielumu. Kapitāla un aktīvu rentabilitātes rādītājus arī var aprēķināt, izmantojot aktivitātes

rādītājus:

2.22. tabula

Kapitāla rentabilitāte

Formula

Kapitāla aprites koeficients x Apgrozījuma rentabilitāte

vai

2.23. tabula

Peļņa =

Neto apgrozījums x

Peļņa (%)

Kapitāls Kapitāls Neto apgrozījums

Analoģiski aprēķina aktīvu rentabilitāti:

2.24. tabula

Aktīvu rentabilitāte

Formula

Aktīvu aprites koeficients x Apgrozījuma rentabilitāte

vai

23

2.25. tabula

Peļņa =

Neto apgrozījums x

Peļņa (%)

Aktīvs Aktīvs Neto apgrozījums

Izmantojot šīs formulas, jāpievērš uzmanību aprēķinos izmantotajiem peļņas

rādītājiem.

Tā var būt plānotā vai pārskata gada peļņa, peļņa pirms procentiem un nodokļiem utt.

24

3. SIA „HOUSE” UZŅĒMUMA DARBĪBAS ANALĪZE

3.1. SIA „House” darbības apraksts

SIA „House” reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un tā ir ieguvusi

juridiskas personas statusu. – sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Sabiedrība atbild par savām

tiesībām ar visu savu mantu. Juridiskā adrese – Rīga, Maskavas iela 222C – 15, LV- 1019 un

biroja adrese – Rīga, Šķūņu ielā 19, LV-1050.

SIA “House” reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 2010.gada 5. oktobrī.

Galvenais darbības veids ir grāmatvedības pakalpojumu sniegšana un starpniecības

pakalpojumi (NACE2 69.20 Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi;

konsultēšana nodokļu jautājumos). Uzņēmējdarbību regulē Latvijas Republikas likums “Par

uzņēmējdarbību”. Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir Dalībnieku sapulce, Valde,

izpilddirektors.

Uzņēmuma misija ir sniegt augstai kvalitātei atbilstošus grāmatvedības pakalpojumus,

nekustamā īpašumu apsaimniekošana, uzņēmumu administrēšana, juridisko, grāmatvedības

un nodokļu konsultācijas, starpniecības pakalpojumus un jaunu uzņēmumu dibināšanas

pakalpojumus un citus pakalpojumus.

Uzņēmumā strādā 6 darbinieki: 1 valdes loceklis, galvenais grāmatvedis, galvenā

grāmatveža palīgs, biroja administrators un 2 tehniskie departamenta darbinieki.

Lai sasniegtu mērķus, uzņēmums tērē līdzekļus, jaunas mājas lapas izveidei,

darbaspēka motivācijas celšanai. Nodrošina darbiniekiem iespēju celt savu kvalifikācijas

līmeni, apmaksājot pilnībā, ar tiešo profesiju saistītos aktuālākos seminārus. Uzņēmuma

rīcībā esošie līdzekļi tiek novirzīti jaunu potenciālo klientu piesaistei, kam rastos

nepieciešamība pēc grāmatvedības pakalpojumiem, kā arī plaša servisa starpniecības

pakalpojumiem - ne tikai rezidentiem, bet arī ārvalstu nerezidentiem ārpus Latvijas robežām

t.i. ES dalībvalstīs.

Uzņēmumā parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 2000,00 LVL.

3.2. SIA „House” svarīgāko finanšu rādītāju analīze

Klasiskajā finanšu pārskatu analīzē tiek izmantotas tādas rādītāju grupas kā

rentabilitāte (ienesīgums), likviditāte un maksātspēja. Kuras jāizceļ kā uzmanības vērtas sava

uzņēmuma finanšu kārtošanas ikdienā – gan attiecībā uz sava uzņēmuma darbības

izvērtēšanu, gan pārliecinoties par savu sadarbības partneru stabilitāti. Jāpiebilst gan, ka šo

ieteikumu pamatā ir teorija un katrs rādītājs jāvērtē kontekstā; tomēr rādītāja neatbilstība

25

vispārpieņemtiem standartiem būtu jāuztver kā signāls, lai konkrēto uzņēmumu padziļināti

pētītu un mēģinātu saprast iemeslus.

Neatkarīgi no saimnieciskās darbības izvirzītā mērķa ikvienai organizatoriski

saimnieciskai vienībai ir svarīga tās finansiālā stabilitāte un attīstības tendences valsts,

reģiona vai nozares kontekstā.

Lai aprēķinātu uzņēmuma likviditātes kopējo koeficientu (turpmāk tekstā L1), šī

formula paredz, ka bilances apgrozāmos līdzekļus, jādala ar uzņēmuma īstermiņa saistībām

(turpmāk tekstā īstermiņa kreditoriem). Iegūtais rezultāts raksturo uzņēmuma spēju dzēst

savus īstermiņa kreditorus.

2011. gadā SIA „House” apgrozāmie līdzekļi sastāv no:

debitoriem;

citiem debitoriem;

nākamo periodu izmaksām;

nākamo periodu ieņēmumiem;

kā arī uzņēmuma naudas līdzekļiem.

Lai aprēķinātu likviditātes starpseguma koeficientu (turpmāk tekstā L2), tad vadoties

pēc formulas elementiem – naudas līdzekļi, īstermiņa vērtspapīri, kā arī debitori jādala uz

īstermiņa saistībām. Bet ja kopumā, vērtējam iegūtos koeficientus, tad autors secina, ka

uzņēmumam nerastos grūtības īstermiņa saistību dzēšanā, ja tam nāktos saimniecisko darbību

uz noteiktu laiku apturēt pat neskatoties arī uz to, ka nākamajā gadā šis rādītājs samazinās par

0.06 procentu punktiem.

Autors secina, ka SIA „House” likviditātes rādītāji ir labi, ka jau 2012. gadā

uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi ir pieauguši par 1,38 reizēm, salīdzinājumā ar 2011. gadu, jo

ir palielinājušies īstermiņa aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem, vadībai, palielinājušās ir

arī nākamo periodu izmaksas, kā arī izveidoti uzkrātie ieņēmumi. Autors secina, ka

uzņēmumam neizvērtējot šo būtiskumu, starp debitoru parādu īpatsvaru pret apgrozāmajiem

līdzekļiem un norēķinu ar budžeta iestādēm īpatsvaru no kopējiem kreditoriem, var rasties

situācija, kad VID jāmaksā nodokļi, bet uzņēmums ar saviem naudas līdzekļiem nespēj

nodrošināt, laicīgu un pilnīgu nodokļu samaksu, kā rezultātā, uzņēmums neizvērtēdams

aizdodamās summas lietderību, pats sev var sagādāt finansiālu risku. Uz šīs secinājumu bāzes

autors izvirza priekšlikumu, ka SIA „House” savi brīvie naudas līdzekļi ir jālaiž apgrozībā,

tādejādi liekot uzņēmumam pelnīt, kā, piemēram, tiem jāveido uzkrājumi bankās, kā rezultātā

uzņēmums pelnītu no ieguldījumu procentiem, vai arī par brīvajiem līdzekļiem uzņēmumam

jāiegādājas pamatlīdzekļi, kas veicinātu papildus ieņēmumus no to iznomāšanas. Neskatoties

26

uz to, ka pamatlīdzekļu iekļaušana saimnieciskajā darbībā, uzņēmumam radītu papildus

izmaksas – nolietojuma iekļaušanu ražošanas izmaksās, kopumā uz šī pamatlīdzekļu radītajām

izmaksām, uzņēmumam būtu iespēja samazināt, uzņēmuma ienākuma nodokli, kas jāmaksā

no pārskata gada peļņas. Bet ir viena būtiska nianse, uzņēmuma nodarbošanās veids, neparedz

krājumu veidošanu, līdz ar to, pēc veiktajiem aprēķiniem (skat.3.1. attēlā), autors secina, ka šo

koeficientu aprēķināšanas lietderība ir nebūtiska, jo gan L1 un L2 formulu skaitītāji paredz

apgrozāmo līdzekļu summu dalīt ar īstermiņa saistībām, gan otrās formulas skaitītājs paredz

apgrozāmo līdzekļu atsevišķu posteņu kopsummu sasummēšanu un dalīšanu ar īstermiņa

saistībām, tikai SIA „House” gadījumā apgrozāmo līdzekļu kopsumma ir vienāda ar

apgrozāmo līdzekļu atsevišķo posteņu kopsummu. Autors pēc izdarītajiem secinājumiem,

iesaka, turpmāk aprēķinot likviditātes koeficientus, izmantot L2 un L3 formulu.

(skat. 3.1. att.)

3.1.att. SIA „House” likviditātes rādītāju analīze

Maksātspējas (saistību) rādītāji. Lai aprēķinātu uzņēmuma saistību īpatsvaru

bilancē, formula paredz uzņēmuma saistības - gan īstermiņa, gan ilgtermiņa dalīt ar bilances

kopsummu. Augsts šī rādītāja līmenis liecina, ka uzņēmumam ir grūti atmaksāt aizdotās

summas, jo par tām ir jāmaksā procentu summa. Savukārt zems šī rādītāja līmenis, nodrošina

kreditoriem iespēju netraucēti saņemt aizdotās summas. Lai gan uzņēmumam nav ilgtermiņa

saistību, tas neliedz aprēķināt šo rādītāju.

Gan 2011. gadā, gan 2012. gadā uzņēmuma īstermiņa saistības veidoja (skatīt

Pielikumu nr. 1.):

Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem;

Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

Pārējie kreditori;

27

Uzkrātās saistības.

Vērtējot uzņēmuma maksātspēju, autors secina, ka uz pārskata perioda beigu

datumiem - 2011. un 2012.gada 31.decembri, no uzņēmuma kopējām īstermiņa saistībām,

augstu īpatsvaru sastāda nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

(turpmāk tekstā norēķini ar valsts budžetu), kas tiek aprēķināti par iepriekšējo pārskata

periodu, bet maksāšanas termiņš būs tikai nākamajā pārskata gadā. Līdz ar to SIA „House”

norēķini ar valsts budžetu no īstermiņa sasitībām, uz 31. decembri, 2011. gadā īpatsvars bija

0.89 % un 2012. gadā šis bilances postenis turpina sastādīt vislielāko īpatsvaru, t.i. 0.78% no

kopējām īstermiņa saistību kopsummas. Savukārt pašu kapitāls, sastāv no pamatkapitāla un

peļņas. Lai nodrošinātu augstu maksātspēju, autors iesaka izvērtēt iespējas peļņas daļas

novirzīšanai pamatkapitāla paaugstināšanai.

No visiem nodokļiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksām, liela daļa

ir uzņēmuma ienākuma nodoklis (turpmāk tekstā UIN), ko aprēķina pēc tam, kad tiek

noskaidrots pārskata gada rezultāts. 2011.gadā UIN apmērs ir 8717 LVL, bet 2012.gadā

23816 LVL., (Skatīt Pielikumu nr. 3.), ko iegrāmato uz pārskata perioda pēdējo dienu, bet

maksāšanas termiņš būs līdz nākamā mēneša 15.datumam, kad tiks iesniegts gada pārskats un

UIN deklarācija.

Šo rādītāju teorētiskā pietiekamība ir no 0,5-0,6. Bet kā redzams (skat. 3.2. attēlā),

uzņēmuma - gan 2011. gada, gan 2012. gada, saistību īpatsvaru bilances koeficienti ir zem

teorētiskās pietiekamības robežas, un būtiskākais ir tas, ka starp 2011. un 2012. gadu ir

novērojams šī koeficienta kritums – saistību īpatsvars bilancē ir krities par 2,13 reizēm.

Autors secina, ka zems saistību īpatsvaru bilances koeficienta līmenis, liecina, ka kreditoriem

šādi koeficienta rādītāji, šķistu patīkami, jo tie nerada šaubām pamatu, ka kreditors nesaņemtu

aizdotās summas.

Pēc 3.2. attēla, autors analizējot SIA „House” finanšu neatkarības koeficientus, secina,

ka uzņēmums vairāk izmanto pašu kapitālu, nekā aizņemto kapitālu. Redzams 3.2. attēlā, ka

šim rādītājam ir novērojams kāpums par 1,25 reizēm, salīdzinājumā ar 2011. gadu.

(skat. 3.2. att.)

28

3.2.att. SIA „House” maksātspējas rādītāju analīze

Aprēķinot finanšu līdzsvara koeficientu, formula paredz, ka uzņēmuma saistības – gan

īstermiņa, gan ilgtermiņa jādala ar pašu kapitālu. Kā jau autors augstāk analizējot gan saistību

īpatsvaru bilancē, gan arī finanšu neatkarības koeficientu – nonāca pie secinājuma, ka

uzņēmumam pastāv tikai īstermiņa saistības (Skatīt Pielikumu Nr. 1.), jo uzņēmums ir

attīstības periodā, līdz ar to uzņēmumam nav ilgtermiņa kredītu, nedz arī procentu maksājumu

par šīm ilgtermiņa saistībām. Arī šī finanšu līdzsvara koeficienta aprēķināšanai izmanto

uzņēmuma bilancē uzrādīto īstermiņa kopsummu, ko vienlaikus pieņem kā saistību

kopsummu. Šis rādītājs ir atkarīgs no saimnieciskās darbības rakstura un apgrozāmo līdzekļu

aprites ātruma. Augsts šī rādītāja līmenis apliecina, ka uzņēmums daudz izmanto aizņemtos

līdzekļus. Savukārt zems līmenis, rāda, ka uzņēmumam ārēja kapitāla piesaistīšana saistīta ar

mazāku risku. Kā redzams 3.2. attēlā 2011. gada finanšu līdzsvara koeficients ir 0,46, taču

2012. gadā ir novērojams, tā kritums – kritums, noticis par 2,56 reizēm salīdzinājuma ar 2011.

gadu.

Abi šie finanšu līdzsvara koeficientu līmeņi apliecina, ka uzņēmums vispār neizmanto

aizņemtos līdzekļus. 2012. gada koeficienta zemais līmenis rāda, ka uzņēmumam ārēja

kapitāla piesaistīšana, saistīta ar mazāku risku nekā pirmajā darbības gadā. 2012. gada zemais

rādītāja līmenis, liecina par to, ka uzņēmumam ir augsta drošības pakāpe.

Aktivitātes rādītāji. Aktivitātes rādītāji raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto

savus līdzekļus, lai saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai. Tie rāda uzņēmuma

līdzekļu aprites ātrumu un sniedz informāciju par līdzekļos ieguldīto kapitāla pietiekamību.

Aprēķinot debitoru parādu aprites rādītāju, jāvadās pēc formulas – neto apgrozījums

jāreizina ar PVN likmi un jādala ar debitoru parādiem. Kā redzams 3.3.attēlā, aprēķinot šo

rādītāju, iegūtais rezultāts liecina, ka viena gada laikā, respektīvi. 2011. gadā debitori

29

apritējuši 1,68 reizes. Taču 3.3. attēls vēsta, ka, 2012. gadā šis rādītājs ir divkāršojies jeb

precīzāk analizējot, šis rādītājs ir palielinājies par 1,69 reizēm gada laikā. (skat. 3.3. att.)

3.3.att. Debitoru parādu aprite (reizes gadā)

Savukārt autors analizējot kāds ir uzņēmuma debitoru vienas aprites ilgums, kurš

izteikts dienās, kā redzams 3.4. attēlā autors secina, ka uzņēmuma pirmajā darbības gadā,

debitoru vienas aprites ilgums sastāda 270 dienas, bet 2012. gadā šis aprites ilgums

samazinājies divkāršā apmērā jeb samazinājies līdz 129 dienām. Pirmā darbības gada debitoru

parādu aprites ilgums ir tik liels, jo SIA „House” pirmais saimnieciskais pārskata periods sevī

ietver 15 mēnešus ilgu periodu. (skat. 3.4.att.)

3.4.att. Debitoru vienas aprites ilgums (dienas)

Rentabilitātes rādītāji. Analīzes dati ļauj vērot vai arī projicēt nākotnes ieceres par

to, cik uzņēmums pelna vai pelnīs uz katru savu ieguldīto latu. Šie dati atspoguļo uzņēmuma

panākumus peļņas gūšanā, kas savukārt norāda uz ieguldītā kapitāla izmantošanas efektivitāti.

Jo lielāks rādītājs, jo lielāks ienesīgums, citiem vārdiem – jo rentablāks ir bizness.

Autors pēc rentabilitātes koeficientu aprēķināšanas secinājis, ka šie rentabilitātes

rādītāji SIA „House” abos pārskata gados ir ļoti lieli, kas nebūt nav slikti, bet pievērš

uzmanību tam, kāpēc un kas galvenokārt ietekmē šo rentabilitātes koeficientu lielumu.

30

Starp abiem salīdzināmajiem gadiem 2011. un 2012. gadu, bruto rentabilitātei un neto

rentabilitātei ir novērojams procentuāls kāpums. Lai gan šis kāpums ir robežās līdz 10 %, bet

katrai saimnieciskajai darbībai labāk, lai ir minimāls kāpums nekā kritums. Šis bruto

rentabilitātes kāpums, liecina, ka apgrozījums bruto peļņas lielumu ietekmē pozitīvi.

Autors pēc aprēķinu veikšanas, ir konstatējis, ka SIA „House”, neto apgrozījums abos

pārskata gados - gan 2011., gan 2012. gadā sevī ir ietver tādus ieņēmumus, kas pēc savas

būtības ir vienreizēji ieņēmumi un kuru realizācijai jeb saņemšanai nav nepieciešami

izdevumi. Lūk, arī atbilde, ko autors izvirzījis, kā vienu no priekšlikumiem, korektas finanšu

analīzes veikšanai - uzņēmuma kopējo neto apgrozījumu, jāizvērtē pa to veidošanās

posteņiem – vai tie ir vienreizēji ieņēmumi, vai arī tie ir ieņēmumi, kas cieši saistīti ar

uzņēmuma saimniecisko darbības veidu. Jo ja tam nepievērš uzmanību, nākamā gadā,

aprēķinot rentabilitātes rādītājus, neizvērtējot neto apgrozījuma kopējo sastāvu, uzņēmumam

pastāv risks, laicīgi neieviest risku novēršanas pasākumus. (skat. 3.5. att.)

3.5.att. SIA „House” rentabilitātes rādītāju analīze (%)

Apzinoties esošo vai vēlamo ienesīguma apmēru, var spriest, vai ir pietiekami pareizi

saplānoti rentabilitāti ietekmējoši faktori, piemēram:

uzņēmuma izmaksas;

ražošanas tehnoloģija;

drba organizācija;

darbinieku motivācija un kvalifikācija pietiekami ātri un profesionāli veikt

attiecīgo uzdevumu attiecīgā laika posmā, kas summējas naudas izteiksmē, palielinoties

apgrozījumam.

31

Ekonomiskai analīzei ir svarīga loma uzņēmuma vadīšanā. Galvenokārt ar analīzi mēs

nosakām analīzes uzdevumus, ka būtu:

noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti;

noteikt uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus;

Saimnieciskās darbības analīze kalpo kā izcils priekšnoteikums plānošanai. Regulāra

un korekta finanšu analīzes veikšana uzņēmumā, dod uzņēmuma vadībai izlemt, kuri ir tie

posteņi – ieņēmumu vai izdevumu, kurus būtu iespējams samazināt, paaugstināt, vai pretēji

likvidēt vispār, lai uzņēmuma gūtais labums – peļņa palielinātos. Uzņēmuma vadība pēc

finanšu analīzes veikšanas, var plānot nākamā gada pasākuma plānu kopumu, kā arī budžetu,

kā rezultātā, tiktu palielināti ieņēmumi no pamatdarbības. Finanšu analīze sniedz informāciju

par uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ieguldīto līdzekļu atdevi. Šā kursa darba ietvaros,

autors analizēja uzņēmuma saimnieciskās darbības analīzi – tiešāk, autors veicis SIA „House”

ārējo analīzi. Ārējai analīzei par pamatu izmantots SIA „House” gada pārskata publicēto

informāciju.

32

SECINĀJUMI

1. Autors secina, ka SIA „House” likviditātes rādītāji ir labi. Autors secina, ka

uzņēmumam neizvērtējot šo būtiskumu, starp debitoru parādu īpatsvaru pret apgrozāmajiem

līdzekļiem un norēķinu ar budžeta iestādēm īpatsvaru no kopējiem kreditoriem, var rasties

situācija, kad VID jāmaksā nodokļi, bet uzņēmums ar saviem naudas līdzekļiem nespēj

nodrošināt, laicīgu un pilnīgu nodokļu samaksu, kā rezultātā, uzņēmums neizvērtēdams

aizdodamās summas lietderību, pats sev var sagādāt finansiālu risku.

2. Autors secina, ka pēc veiktajiem likviditātes rādītāju aprēķiniem, L1 un L2, formulas

skaitītājs paredz apgrozāmo līdzekļu atsevišķu posteņu kopsummu sasummēšanu un dalīšanu

ar īstermiņa saistībām, tikai SIA „House” gadījumā, apgrozāmo līdzekļu summa ir vienāda ar

apgrozāmo līdzekļu atsevišķo posteņu kopsummu.

3. Vērtējot uzņēmuma maksātspēju, autors secina, ka uz pārskata perioda beigu

datumiem - 2011. un 2012.gada 31.decembri, no uzņēmuma kopējām īstermiņa saistībām,

augstu īpatsvaru sastāda nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

(turpmāk tekstā norēķini ar valsts budžetu), kas tiek aprēķināti par iepriekšējo pārskata

periodu, bet maksāšanas termiņš būs tikai nākamajā pārskata gadā. Līdz ar to SIA „House”

norēķini ar valsts budžetu no īstermiņa sasitībām, uz 31. decembri, 2011. gadā īpatsvars bija

0.89 % un 2012. gadā šis bilances postenis turpina sastādīt vislielāko īpatsvaru, t.i. 0.78% no

kopējām īstermiņa saistību kopsummas. Savukārt pašu kapitāls, sastāv no pamatkapitāla un

peļņas.

4. Autors pēc rentabilitātes koeficientu aprēķināšanas secinājis, ka šie rentabilitātes

rādītāji SIA „House” abos pārskata gados ir ļoti lieli, kas nebūt nav slikti, bet pievērš

uzmanību tam, kāpēc un kas galvenokārt ietekmē šo rentabilitātes koeficientu lielumu.

5. Regulāra un korekta finanšu analīzes veikšana uzņēmumā, dod uzņēmuma vadībai

izlemt, kuri ir tie posteņi- ieņēmumu vai izdevumu, kurus būtu iespējams samazināt/

palielināt, vai likvidēt vispār, lai uzņēmuma gūtais labums – peļņa palielinātos. Uzņēmuma

vadība pēc finanšu analīzes veikšanas, var plānot nākamā gada pasākuma plānu kopumu, kā

arī budžetu, kā rezultātā, tiktu palielināti ieņēmumi no pamatdarbības. Finanšu analīze sniedz

informāciju par uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ieguldīto līdzekļu atdevi.

33

PRIEKŠLIKUMI

1. Autors izsaka priekšlikumu, nākamajam gadam – izvērtēt iespējas samazināt

vai neaizdot vispār valdei naudas līdzekļus – jo šādā apmērā, tas rada likviditātes risku, kad

var nepietikt naudas līdzekļi, lai segtu īstermiņa saistības, jo valdes aizdevumu īpatsvars no

apgrozāmo līdzekļu kopsummas, sastāda 0.43 %, bet īpatsvars ar valsts budžetu uzņēmumam,

no kopējām īstermiņa saistībām, sastāda 0.78 %.

2. Turpmāk aprēķinot likviditātes koeficientus, izmantot L2 un L3 formulas, jo

vienmēr SIA „House” šie L1 un L2 rādītāju koeficienti būs vienādi, ja vien uzņēmums

neuzsāks jaunu saimniecisko darbību, kas paredzēs krājumu veidošanos uzņēmumā;

3. Lai nodrošinātu augstu maksātspēju, autors iesaka izvērtēt iespējas peļņas

daļas novirzīšanai, pamatkapitāla paaugstināšanai.

4. Autors izvirzījis, kā vienu no priekšlikumiem, korektas finanšu analīzes

veikšanai - uzņēmuma kopējo neto apgrozījumu, jāizvērtē pa to veidošanās posteņiem – vai

tie ir vienreizēji ieņēmumi, vai arī tie ir ieņēmumi, kas cieši saistīti ar uzņēmuma

saimniecisko darbības veidu. Jo ja tam nepievērš uzmanību, nākamā gadā, aprēķinot

rentabilitātes rādītājus, neizvērtējot neto apgrozījuma kopējo sastāvu, uzņēmumam pastāv

risks, laicīgi neieviest risku novēršanas pasākumus.

34

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS

1. Finanšu grāmatvedība / E. Grandāne, E. Martemjanova, I. Mārāne, V.

Mežaraupa – Jēkabpils: Raka, 2004. – 130 lpp;

2. Bojarenko J. Finanšu grāmatvedība: Teorija un prakse I daļa / J. Bojarenko, L.

Beļovska, A. Tjurina – Rīga: SIA KIF „Biznesa komplekss” –

3. Finanšu grāmatvedība: Teorija un prakse – II daļa, J. Bojarenko, A. Tjuria, M.

Kuda, I. Pokromoviča, I. Jespere – Rīga: SIA KIF „Biznesa komplekss” –

4. Apsīte I., Uzņēmuma gada pārskats 2010. – Sigulda: SIA „LAC birojs”, 2010.

5. Alsiņa R., Vadības grāmatvedības pamati: / R. Alsiņa, K. Zolutuhina, J.

Bojarenko – Rīga: Raka, 2000. – 180 lpp

6. Gada pārskata likums. LR likums. Spēkā no 1993. gada 1. janvāra. „Ziņotājs”,

1992. 12. novembrī, Nr. 44. Resurss apskatīts 2013. gada 13. oktobrī: tīmeklis www.url:

http://likumi.lv/doc.php?id=66461;

7. Likums par grāmatvedību. LR likums. Spēkā no 1993. gada 1. janvāra.

„Ziņotājs”, 1992. 12. Novembrī, Nr. 44. Resurss apskatīts 2013. gada 14. oktobrī: tīmeklis

www.url: http://likumi.lv/doc.php?id=66460;

8. Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 585. LR MK

noteikumi. Spēkā no 2003. gada 30. oktobra „Latvijas Vēstnesis”, 151 (2916), 2003. gada 29.

oktobris. Resurss apskatīts 2013. gada 19. oktobrī: tīmeklis www.url:

http://likumi.lv/doc.php?id=80418

9. Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests. Tiešsaistes raksts. –

Nosaukums no tīmekļa lapas. – Resurss apskatīts 2013. gada 9. decembrī. Pieejas veids:

tīmeklis www.url: -

http://www.vid.gov.lv/dokumenti/veidlapas%20un%20iesniegumi/gada%20parskati/vadibas_

zinojums.pdf

35

ALBERTA KOLEDŽA

Studiju programmas

Uzņēmējdarbība

Finanšu pārskata analīzes būtība pakalpojumu sniegšanas uzņēmumā

GRAFISKĀ DAĻA

Specializācija: Grāmatvedība un nodokļi

Studente: Evita Naktiņa _________________________________________________ (paraksts, datums)

Rīga – 2013

36

37

38

39

40

41

42

PIELIKUMI

43

1.pielikums Peļņas vai zaudējumu posteņu raksturojums

Peļņas vai zaudējumu postenis Rindas paskaidrojums

„Neto apgrozījums” (010. rinda)

Šajos posteņos uzrāda ieņēmumus no uzņēmuma

pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un

pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitītas

tirdzniecības un citas piešķirtās atlaides, kā arī

pievienotās vērtības, akcīzes un citi nodokļi, kas tieši

saistīti ar pārdošanu. Šajā postenī uzrāda arī norēķinu

summas par nosūtītajām precēm, par kurām samaksa

vēl nav saņemta, bet norēķinu dokumenti ir iesniegti

pircējiem (turpmāk tekstā debitoriem), kredītiestādei

(ja tie ir bezskaidras naudas norēķini) vai nodoti

debitoram citādi, nekā paredz līgums. Peļņas vai

zaudējumu aprēķinā ir jāparāda aprēķinātie, nevis

faktiski samaksātie nodokļi.

„Pārdotās produkcijas ražošanas

izmaksas” (020. rinda)

Šajos posteņos parāda neto apgrozījuma gūšanai

izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu

izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā

„Bruto peļņa vai zaudējumi”

(030. rinda)

Šajā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī

atspoguļo peļņu vai zaudējumus, kas iegūti no

saimnieciskās darbības

„Pārdošanas izmaksas” (040. rinda)

un „Administrācijas izmaksas”

(050. rinda)

Šajos posteņos iekļauj ar tām saistītās personāla,

materiālu izmaksas, pamatlīdzekļu amortizāciju un

nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu

summas un citas ar tām saistītās izmaksas

„Pārējie saimnieciskās darbības

ieņēmumi” (060. rinda) un „Pārejās

saimnieciskās darbības izmaksas”

(070. rinda)

Šajos posteņos iekļauj attiecīgi uzņēmuma

saimnieciskās darbības ieņēmumus vai izmaksas, kas

nav parādītas citos peļņas vai zaudējumu aprēķina

posteņos un kas ir radušās saimnieciskās darbības dēļ

vai ir ar to saistītas, vai izriet no tās. Šajos posteņos

uzrāda arī ieņēmumus vai izdevumus no

pamatlīdzekļu izslēgšanas.

44

2.pielikums

Peļņas vai zaudējumu posteņu raksturojums

Peļņas vai zaudējumu postenis Rindas paskaidrojums

„Peļņa vai zaudējumi pirms

ārkārtas posteņiem” (130. rinda)

Šajā postenī aprēķina peļņu (ar + zīmi) un

zaudējumus (ar – zīmi), ņemot vērā visu iepriekš

aizpildīto rindu rādītājus.

„Ārkārtas ieņēmumi” (140. rinda)

un „Ārkārtas izdevumi”

(150. rinda)

Šajos posteņos jāparāda ieņēmumi un izdevumi, kas

rodas tādu notikumu vai darījumu dēļ, ka

nepārprotami atšķiras no uzņēmuma parastajām

darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana

nav gaidāma. Tātad ārkārtas posteņos iekļauj tikai

tādus ieņēmumus vai izdevumus, kas nav saistīti ar

uzņēmuma parastajām darbībām

„Peļņa vai zaudējumi pirms

nodokļiem”

(160. rinda)

Šajā postenī aprēķina peļņu (ar + zīmi) vai

zaudējumus (ar – zīmi), ņemot vērā ārkārtas

ieņēmumus vai zaudējumus. Šā posteņa summa ir tā,

no kuras sāk koriģēt apliekamo ienākumu UIN

deklarācijā, un tā uzrādāma UIN deklarācijas 01.

rindā.

„Uzņēmumu ienākumu nodoklis

par pārskata gadu” (170. rinda)

Šajā postenī uzrāda UIN deklarācijā aprēķināto

uzņēmuma ienākumu nodokli (dekl. 84.rinda). Tā ir

nodokļa summa, kas slēdzot 8811 „Uzņēmumu

ienākuma nodoklis”, tiek pārgrāmatota uz kontu 861

„Peļņa vai zaudējumi”

„Atliktais uzņēmumu ienākuma

nodoklis par pārskata gadu ”

(180. rinda)

Šajā postenī uzrāda atlikto uzņēmuma ienākuma

nodokli, kas ir gūstams nākamajos periodos.

45

3.pielikums

Peļņas vai zaudējumu posteņu raksturojums

„Pārējie nodokļi” (190. rinda)

Šajā postenī uzrāda attiecīgi aprēķinātos nodokļus, ja

tie nav iekļauti kādā no izdevumu kontiem, un citas

likumdošanas aktos paredzētās valsts un pašvaldības

budžetā maksājamās summas, un tās ir :

nekustamā īpašuma nodoklis;

virslimita dabas resursu nodoklis, kas nav

iekļauts pašizmaksā.

„Peļņa vai zaudējumi pēc

nodokļiem”

(200. rinda)

Šajā postenī uzrāda peļņas vai zaudējumu summu,

kas ir pārskata gada nesadalītā peļņa vai zaudējumi,

kura uzrādāma bilances postenī „Pārskata gada

peļņa”. [4.163.-168.lpp.]

46

4.pielikums

Naudas plūsmas veidu raksturojums

Naudas plūsmas veids Īss raksturojums

Komercdarbība naudas

plūsma

Komercdarbība naudas plūsmu veido:

Naudas ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu

sniegšanas;

Naudas ieņēmumi no pārējās saimnieciskās darbības;

Naudas maksājumi piegādātājiem par precēm un

pakalpojumiem;

Naudas maksājumi darbiniekiem un viņu interesēs vai viņu

uzdevumā trešajām personām;

Pārējie ar saimniecisko darbību saistītie naudas izdevumi

Investīciju darbības

naudas plūsma

Investīciju darbības naudas plūsmu veido:

Naudas maksājumi par pamatlīdzekļiem, ieskaitot pirktos

pamatlīdzekļu izveidošanas izdevumus;

Naudas maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem,

ieskaitot pētniecības darba izmaksas;

Naudas maksājumi par citu uzņēmumu nopirktajām

akcijām, līdzdalības daļām un vērtspapīriem (izņemot

ekvivalentus);

Naudas ieņēmumi no pamatlīdzekļu un nemateriālo

ieguldījumu pārdošanas;

Naudas ieņēmumi n citu uzņēmumu akciju, līdzdalības

daļas un vērtspapīru (izņemot naudas ekvivalentus)

pārdošanas;

Naudas izdevumi avansiem un aizdevumiem trešajām

personām;

Naudas ieņēmumi no avansiem un aizdevumu maksas.

Finanšu darbības

naudas plūsma

Finanšu darbības naudas plūsmu veido:

Naudas ieņēmumi no pašu akciju emisijas vai kapitāla

līdzdalības daļu papildu ieguldīšanas;

Naudas maksājumi par pašu akcijām vai daļām;

Naudas aizņēmumi pret obligācijām vai citiem parādu

dokumentiem (ieskaitot aizņēmumus no bankām);

Naudas izdevumi aizņēmumu atmaksai (ieskaitot

aizņēmumu atmaksu bankām);

Naudas maksājumi iznomātājam nomnieka kreditora

parāda dzēšanai, ja nomai ir izpirkuma tiesības.