Embed Size (px)
Citation preview
Uzruna Eiropas Parlamenta plenārsēdē
Teiktā runa
Urzula fon der Leiena
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāte
Strasbūrā, 2019. gada 16. jūlijā
Uzruna Eiropas Parlamenta plenārsēdē Godātais priekšsēdētāja kungs!
Godātie Parlamenta deputāti!
Tieši pirms 40 gadiem pirmo reizi par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju ievēlēja sievieti — Simonu Veju —, un viņa iepazīstināja ar savām iecerēm: Eiropai jākļūst vienotākai un taisnīgākai.
Pateicoties viņai un visām pārējām slavenajām eiropietēm, tagad varu jūs iepazīstināt ar savu redzējumu par Eiropu.
Šodien, 40 gadus vēlāk, ar lielu lepnumu varu sacīt: beidzot uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu kandidē sieviete!
Es varu kandidēt uz šo amatu, pateicoties visiem, kuri nojauca šķēršļus un lauza ieradumus. Es varu kandidēt uz šo amatu, pateicoties visiem, kuri izveidoja Eiropu, kurā valda miers, Eiropu, kura ir vienota, Eiropu, kurai ir kopīgas vērtības.
Tieši šī ticība Eiropas idejai ir vadījusi visu manu personīgo un darba dzīvi — gan kā māti, gan kā ārsti, gan kā sievieti politikā.
Mana Eiropas redzējuma centrā ir tādu celmlaužu kā Simona Veja drosme un uzdrīkstēšanās.
Un tieši ar šādu pārliecību es plānoju vadīt Eiropas Komisiju. ***
Urzula fon der Leiena — Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāte
4
Priekšsēdētāja kungs!
Cienījamās deputātes, godājamie deputāti!
No pasaules karu atstātajām drupām un pelniem uzceldami Eiropas Savienību, tās dibinātāji ir paveikuši varenu darbu. Eiropā valda miers.
Ir spēcīgs vienotais tirgus un tirdzniecības, ceļošanas, pētniecības un darba iespējas, ko nekavē valstu robežas. Šodien Eiropas Savienībā — no Rīgas līdz Limasolai un no Atēnām līdz Lisabonai — pārticībā un brīvībā dzīvo 500 miljoni iedzīvotāju.
Manu bērnu paaudze nevar iztēloties dzīvi, kurā viņi nejustos piederīgi savai dzimtajai Eiropai. Kad šī laimīgā paaudze nāca pasaulē, arī mēs — viņu vecāki — bijām pārliecināti, ka tā būs vienmēr.
Taču tagad ikvienam ir kļuvis skaidrs, ka atkal ir pienācis laiks cīnīties par mūsu Eiropu un aizstāvēt tās ideju. Visai pasaulei nākas pieredzēt radikālus pavērsienus, kas neiet secen arī Eiropai.
Piedzīvojam demogrāfiskās pārmaiņas, ekonomikas globalizāciju, strauju darba vides digitalizāciju un, protams, klimata pārmaiņas. Neviena no šīm metatendencēm nav jauna: zinātnieki tās paredzējuši jau krietni sen. Jaunums ir tas, ka mēs — Eiropas pilsoņi — nu tās piedzīvojam un izjūtam neatkarīgi no tā, kurā valstī dzīvojam.
Gan kviešu audzētāji Somijā, kuru laukus skāris sausums, gan ļaudis, kurus sasniedzis nāvējoša karstuma vilnis Francijā, praktiski izjūt klimata pārmaiņu sekas. Gan pensionāre Īrijā, kurai jātiek galā ar internetbanku, gan strādnieks Polijā, kam pēc 20 profesijā nostrādātiem gadiem jāapgūst jaunas prasmes, lai pavisam nezaudētu darbu, praktiski izjūt digitalizācijas sekas. Eiropas reģioni, kuros nākas slēgt skolas, slimnīcas vai uzņēmumus, praktiski izjūt demogrāfiskās pārmaiņas.
*** Tāpēc ļaudīm šķiet, ka viņu varā vairs nav nekā, ka irst saites, kas vieno sabiedrību. Neviena no šīm problēmām neatrisināsies pati no sevis. Tomēr risinājumu meklējumi tiecas dažādos virzienos. Ir valstis, kas sliecas uz autoritārismu, ir valstis, kas par ietekmi pasaulē maksā — investē ostās un autostrādēs, tā nopērkot sev kolonijas. Vēl citas tiecas uz protekcionismu.
Neviens no šiem risinājumiem neder mums. Mēs esam par multilaterālismu, mēs esam par taisnīgu tirdzniecību, mēs esam par noteikumos balstītu pasaules kārtību, jo mēs zinām, ka tas nāk par labu ikvienam. Mums tas jādara savā, Eiropas veidā. Tomēr iet Eiropas ceļu mēs spēsim tikai tad, ja atkal apzināsimies sevi kā vienotu spēku. Ja būsim vienoti iekšēji, neviens ārējs spēks mūs nesašķels.
Ja radīsim kopsaucēju, spēsim šodienas problēmas pārvērst rītdienas izdevībās.
Uzruna Eiropas Parlamenta plenārsēdē
5
Emisiju samazināšanā sava artava būs jādod
mums visiem, arī visām nozarēm.
Emisijām ir jānosaka tāda cena, kas liktu mums
mainīt ieradumus.
Tas ir Eiropas ceļš:
mēs izvirzām augstus mērķus.
Mēs nevienu nepametam novārtā.
Mēs dodam izredzes.
Eiropas Savienība, kas tiecas tālāk Visspiedīgākais uzdevums ir parūpēties par mūsu planētas veselību. Tas ir mūslaiku lielākais pienākums un izdevība. Es vēlos, lai līdz 2050. gadam Eiropa kļūst par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Lai to paveiktu, mums jārīkojas drosmīgi un kopā. Pašlaik izvirzītais mērķis — līdz 2030. gadam emisijas samazināt par 40 % — nav pietiekams.
Ir jāiet tālāk. Ir jāmērķē augstāk. Ir vajadzīga divposmu pieeja, lai līdz 2050. gadam samazinātu CO2 emisijas par 50 % vai pat 55 %. ES uzņemsies vadību starptautiskās sarunās ar mērķi panākt, ka arī citas lielās ekonomikas līdz 2021. gadam izvirza vērienīgāku mērķi — lai mūsu veikumam būtu reāla ietekme, nepietiek izvirzīt vērienīgus mērķus tikai sev (bet, protams, tas ir jādara), ir jāiesaistās visai pasaulei.
Lai šo ieceri iemiesotu dzīvē, jau pirmajās 100 dienās es piedāvāšu Eiropas Zaļo kursu. Tāpat nākšu klajā ar priekšlikumu par pirmreizīgu Eiropas aktu par klimatu, ar kuru 2050. gadam nospraustais mērķrādītājs iegūs likuma spēku.
Tik vērienīgi uzdevumi nozīmē, ka ir ievērojami jākāpina investīcijas. Ar publiskā sektora līdzekļiem nebūs gana. Tāpēc esmu iecerējusi sagatavot Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu un daļu Eiropas Investīciju bankas pārvērst Klimata bankā. Tas ļaus nākamajā desmitgadē investīcijās piesaistīt 1 triljonu eiro.
Tas nozīmē pārmaiņas. Sava artava būs jādod mums visiem, arī visām nozarēm, sākot ar aviāciju un jūras transportu, beidzot ar to, kā mēs ikkatrs dzīvojam un ceļojam. Emisijām ir jānosaka tāda cena, kas liktu mums mainīt ieradumus. Lai šo darbu papildinātu un nodrošinātu, ka mūsu uzņēmumi spēj konkurēt uz vienlīdzīgiem pamatiem, es ieviesīšu oglekļa ievednodokli, kas ļaus novērst oglekļa emisiju pārvirzi.
Tomēr visam, kas nāk par labu zemeslodei, ir jānāk par labu arī mūsu cilvēkiem un reģioniem. Protams, man ir zināms, cik nozīmīgi ir kohēzijas fondi. Bet ar to vien nepietiek. Jāgādā, lai pārkārtošanās būtu taisnīga. Ne visi reģioni atrodas vienādās izejas pozīcijās, taču mērķis ir visiem viens. Tāpēc ierosināšu izveidot Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kas palīdzēs pārmaiņu visskarbāk skartajiem.
Tas ir Eiropas ceļš: mēs izvirzām augstus mērķus. Mēs nevienu nepametam novārtā. Mēs dodam izredzes. Šo
vērienīgo plānu nebūs iespējams sekmīgi īstenot bez spēcīgas ekonomikas. Vispirms nauda ir jānopelna, tikai
tad varam to tērēt.
Tāpēc ir jāstiprina mūsu ekonomikas mugurkauls: mazie un vidējie uzņēmumi. Tie ir inovatīvi, tie ir apveltīti ar uzņēmējdarbības garu, tie ir elastīgi un veikli, tie rada darbvietas, tie ir vieta, kur jaunieši var apgūt amatu. Tomēr visu minēto tie var veikt tikai tad, ja tiem it visur mūsu milzīgajā vienotajā tirgū ir
nodrošināta piekļuve kapitālam. Noārdīsim visus šķēršļus. Vērsim vaļā durvis. Beidzot pabeigsim kapitāla
tirgu savienības izveidi. Mūsu MVU to ir pelnījuši.
Urzula fon der Leiena — Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāte
6
Turklāt mums jāstrādā, paturot prātā Stabilitātes un izaugsmes paktu. Ja ir vajadzīgas investīcijas un reformas, mums jāgādā par to, ka tās ir realizējamas. Jāizmanto visa noteikumos pieļautā elastība. Mēs lepojamies ar savu ekonomiku un vēlamies to spēcināt.
Tomēr pamatprincips ir vienkāršs un skaidrs: cilvēks nekalpo ekonomikai, ekonomika kalpo cilvēkam. Sociālā tirgus ekonomika nozīmē, ka mums jārod līdzsvars starp tirgus spēkiem un sociālajiem aspektiem. Tāpēc es mainīšu Eiropas pusgada uzsvarus, lai būtu pārliecība, ka pareizi virzāmies uz Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.
Es pastāvēšu uz taisnīgiem nodokļiem — gan tradicionālajām nozarēm, gan digitāliem uzņēmumiem. Nevienam nav iebildumu, ja tehnoloģiju milži Eiropā gūst arī milzu peļņu — mūsu tirgus ir atvērts, mēs atbalstām konkurenci. Bet, ja šo peļņu tie gūst, pateicoties mūsu izglītības sistēmai, mūsu strādājošajiem, mūsu infrastruktūrai un mūsu sociālajam nodrošinājumam, tad nav pieļaujams, ka tie maksā pavisam niecīgus nodokļus, veikli izmantodami nodokļu sistēmu. Ja tie vēlas gūt labumu, tiem ir jādod kaut kas pretī.
Atraisīt Eiropas potenciālu Godātie deputāti!
Eiropas ceļš nozīmē, ka mums pilnā mērā jāizmanto pašu potenciāls: mūsu cilvēki, mūsu talanti, mūsu daudzveidība. Mērķis ir veidot taisnīgāku un vienlīdzīgāku Savienību. Tā būs mana vaduguns katru amatā aizvadīto dienu — kā tas bijis visās manās profesionālajās gaitās.
Daudz kas ir sasniegts kopš tā laika, kad vēl biju ģimenes lietu ministre un man nācās cīnīties par vecāku pabalstiem vai piekļuvi bērnu aprūpei. Tomēr cīņa par taisnīgumu nekad nav galā. Vēl aizvien Eiropā daudzām čaklām ģimenēm nav viegla iztikšana. Es vēlos panākt, ka strādāt ir vērts. Sociālā tirgus ekonomikā ikvienam, kas strādā pilnu slodzi, vajadzētu nopelnīt vismaz tādu minimālo algu, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus. Tālab mēs izstrādāsim attiecīgu satvaru, protams, ievērojot dažādu darba tirgu specifiku. Manuprāt, optimālais risinājums ir darba koplīguma slēgšanas sarunas darba devēju apvienību un arodbiedrību starpā, jo tādējādi ir iespējams minimālo algu salāgot ar attiecīgo nozari vai reģionu. Zināms, pastāv dažādi modeļi, bet mums ir jāizveido satvars. Vēlos arī, lai būtu labāk pasargāti tie, kas zaudē darbu, ja mūsu ekonomika stipri pasliktinās. Eiropas bezdarba pabalstu pārapdrošināšanas shēma sniegs atbalstu gan katras valsts tautsaimniecībai, gan iedzīvotājiem ārēju satricinājumu brīžos. Protams, valstīs ir savas bezdarba apdrošināšanas shēmas, tomēr Eiropā ir vajadzīga pārapdrošināšanas shēma, ko izmantot tad, kad mūs piemeklē smagi ārēji satricinājumi.
Arī mūsu jaunieši ir pelnījuši lielāku vienlīdzību un taisnīgumu. Jauniešu bezdarbs Eiropā ir 14,2 %, tomēr dažviet tas ir tikai 5 %, bet citviet sasniedz 40 %. Tas ir nepieņemami. Jauniešiem ir sapņi, viņi vēlas strādāt, viņi grib nākotnes izredzes — mūsu uzdevums ir ļaut viņiem tās piepildīt. Tāpēc es gādāšu par to, ka ikvienā dalībvalstī pēc iespējas labāk darbojas Garantija jauniešiem — ierosme, ko aizsāku, kad Padomē darbojos kā darba lietu ministre. Tāpat atbalstīšu Eiropas Parlamenta iniciatīvu nākamajā ilgtermiņa budžetā trīskāršot “Erasmus+” atvēlētos līdzekļus.
Mums jārūpējas par vismazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem – bērniem. Mums jāapkaro nabadzība. Kā septiņu bērnu mātei man ir labi zināms, ka visu bērna turpmāko dzīvi izšķir tas, vai ir pieejama izglītība, sporta un mūzikas nodarbības, veselīgs uzturs, mīloša vide. Garantija bērniem mums palīdzēs nodrošināt, ka ikvienam Eiropas bērnam, kam draud nabadzība vai sociālā atstumtība, ir pieejamas pašas elementārākās pamattiesības — veselības aprūpe un izglītība. Tas vairos viņu izredzes; atbalsts bērniem pēcāk atmaksājas daudzkārtīgi. Daļa no mana rīcības plāna ir iedzīvināt sociālo tiesību pīlāru.
Uzruna Eiropas Parlamenta plenārsēdē
7
Gadsimtu gaitā Eiropas iedzīvotāji ir grūti
cīnījušies par savu brīvību un neatkarību.
Tāpēc, runājot par tiesiskuma respektēšanu,
nekādi kompromisi nav un nebūs iespējami.
Un es rādīšu piemēru. Manā komisāru kolēģijā valdīs pilnīga dzimumu līdztiesība. Ja dalībvalstis komisāru amatiem neizvirzīs pietiekami daudz sieviešu, es prasīšu izvirzīt citus kandidātus. Kopš 1958. gada bijuši 183 komisāri. Tikai 35 no tiem bija sievietes — mazāk par 20 %. Mēs esam puse no iedzīvotājiem. Mēs prasām taisnīgu pārstāvību. Tāpat atklāti jārunā par vardarbību pret sievietēm. Ja 1 no 5 sievietēm Eiropas Savienībā ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību un 55 % sieviešu ir piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos, ir skaidrs, ka šī nav “sieviešu lieta” vien. Es ierosināšu vardarbību pret sievietēm iekļaut Līgumā definēto ES noziegumu sarakstā. Tāpat Eiropas Savienībai būtu jāpievienojas Stambulas konvencijai.
Man nav šaubu: ja darīsim galu šķirtnēm, darīsim stiprāku mūsu Savienību.
Eiropas vērtību sardzē Godātie deputāti!
Eiropas civilizācijas šūpulis ir grieķu filozofija un romiešu tiesības. Visdrūmākos laikus Eiropa pieredzēja laikmetā, kad vara bija diktatoru rokās un tiesiskums tika noliegts. Gadsimtu gaitā Eiropas iedzīvotāji ir grūti cīnījušies par savu brīvību un neatkarību.
Tiesiskums ir galvenais ierocis, ar ko Savienībā varam aizstāvēt šīs brīvības un pasargāt vismazāk aizsargātos sabiedrības locekļus. Tāpēc, runājot par tiesiskuma respektēšanu, nekādi kompromisi nav iespējami. Nav un nebūs iespējami. Es gādāšu par to, ka tiek pilnā mērā izmantoti visi Eiropas līmenī pieejamie instrumenti. Turklāt es pilnībā atbalstu ES mēroga tiesiskuma mehānismu. Citiem vārdiem sakot: jaunais instruments nav alternatīva esošajiem instrumentiem, bet gan tos papildina.
Komisija allaž būs neatkarīga Līgumu izpildes uzraudzītāja. Temīda ir akla un tiesiskumu sargā no visiem uzbrucējiem.
***
Godātie deputāti!
Tiesiskums ir universāls. Tas attiecas uz visiem. Pēdējos piecos gados vairāk nekā 17 000 cilvēku noslīkuši Vidusjūrā — tā ir kļuvusi par vienu no robežām, kuras šķērsošana rada vislielākās nāves briesmas. Pastāv pienākums glābt dzīvību uz jūras, un mūsu Līgumi un konvencijas paredz juridisku un morālu pienākumu cienīt ikvienu cilvēcisku būtni.
Eiropas Savienībai ir iespējams un ir pienākums aizsargāt šīs vērtības. Eiropas Savienībai ir vajadzīgas humānas
robežas. Glābt dzīvību ir mūsu pienākums, bet ar glābšanu vien ir par maz. Nelikumīgā migrācija ir
jāiegrožo, ir jāapkaro pārvedēji un cilvēktirgoņi — tā ir organizētā noziedzība —, jāsargā patvēruma tiesības, un jāuzlabo bēgļu stāvoklis, piemēram, ciešā sadarbībā ar UNHCR jāveido humanitārie koridori. Ir vajadzīga empātija un izlēmīga rīcība.
Man ir zināms, cik sarežģītas un pretrunīgas ir diskusijas par šo jautājumu. Nedrīkstam izlikties
nemanām daudzu pamatotās bažas — ir jāmeklē veids, kā pārvarēt viedokļu atšķirības. Es ierosināšu jaunu
Urzula fon der Leiena — Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāte
8
Mūsu kolektīvās aizsardzības stūrakmens
allaž būs NATO.
Mēs joprojām uzturēsim transatlantisko garu, tomēr aizvien lielāks
uzsvars liekams uz Eiropu.
Migrācijas un patvēruma paktu; pie tā piederas arī Dublinas reformas atsākšana.
Tas mums dos iespēju atgriezties pie pilnībā funkcionējošas Šengenas zonas, kura paredz brīvu pārvietošanos un ir viens no būtiskākajiem mūsu labklājības, drošības un brīvības dzinuļiem. Šīs ieceres centrā ir spēcīgāka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra. Jāpanāk, lai Frontex pastāvīgajā korpusā robežsargu skaits sasniedz 10 000 nevis līdz 2027. gadam, bet daudz agrāk — līdz 2024. gadam.
Ir jāmodernizē patvēruma sistēma. Kopējai Eiropas patvēruma sistēmai ir jābūt tieši tādai — kopējai. Stabilas ārējās robežas ir iespējamas tikai tad, ja tiek sniegta pietiekama palīdzība tām dalībvalstīm, kuras nes vislielāko nastu savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ.
Mums vajadzīga solidaritāte. Ikvienam ir jāpalīdz pārējiem un jādod sava artava. Ir jārod jauns veids, kā sadalīt slogu. Tāpat mums jāpiedāvā taisnīgas sadarbības iespējas migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm, kas ir abu pušu interesēs. Diplomātija, ekonomiskā attīstība, investīcijas, stabilitāte un drošība — tie ir faktori, kas dod cilvēkiem nākotnes izredzes.
Vēlos dalīties kādā stāstā par izredzēm. Pirms četriem gadiem es savā namā un ģimenē uzņēmu 19 gadus vecu sīriešu bēgli. Viņš neprata ne vārda vāciski, un piedzīvotās pilsoņkara briesmas bija atstājušas dziļas traumas. Šodien viņš brīvi runā vācu, angļu un arābu valodā. Šodien viņš ir kopienas līderis, apgūst arodu un vakaros mācās, lai saņemtu vidusskolas diplomu. Viņš rāda priekšzīmi mums visiem. Un viņš ilgojas kādu dienu atgriezties mājās...
Atbildīgs pasaules līderis Godātie deputāti!
Kā aizsardzības ministre es bieži vien esmu apmeklējusi šo kara plosīto apvidu. Nekad neaizmirsīšu agrākā Irākas prezidenta Masuma vārdus: “Mēs gribam te redzēt vairāk Eiropas.” Pasaule vēlas vairāk Eiropas. Pasaulei vajag vairāk Eiropas.
Es uzskatu, ka Eiropai ir jākļūst par skaļāku un vienotāku balsi pasaulē — un tai jārīkojas ātri. Tāpēc mums jāsaņem drosme ārpolitikas lēmumus pieņemt ar kvalificētu balsu vairākumu un tad vienoti uz šiem lēmumiem pastāvēt.
Mūsu kolektīvās aizsardzības stūrakmens allaž būs NATO. Mēs joprojām uzturēsim transatlantisko garu, tomēr aizvien lielāks uzsvars liekams uz Eiropu. Tāpēc esam izveidojuši Eiropas aizsardzības savienību. Mūsu darbs pie Eiropas Savienības, kas gādā par drošību un aizsardzību, sakņojas visaptverošas drošības koncepcijā. Stabilizācija nav šķirama no diplomātijas, samierināšanas un atjaunošanas.
Mūsu karavīri strādā plecu pie pleca ar policistiem, diplomātiem un attīstības palīdzības sniedzējiem. Šie vīri un sievas ir pelnījuši mūsu visdziļāko cieņu un atzinību par nenogurdināmu kalpošanu Eiropai.
***
Nevaru runāt par Eiropu, nepieminot mūsu draugus no Apvienotās Karalistes. 2016. gadā viena dalībvalsts pieņēma vēl nebijušu lēmumu — pamest Eiropas Savienību. Tas ir nopietns lēmums. Tas raisa nožēlu, bet
Uzruna Eiropas Parlamenta plenārsēdē
9
mēs to respektējam. Kopš tā laika Eiropas Savienība kopā ar Apvienotās Karalistes pašreizējo valdību ir smagi strādājusi pie Apvienotās Karalistes sakārtotas izstāšanās.
Ar Apvienotās Karalistes valdību noslēgtais izstāšanās līgums Brexit radītajā haosā vieš skaidrību par pilsoņu tiesību aizsardzību un par miera un stabilitātes uzturēšanu Īrijas salā. Šīs divas ir arī manas prioritātes.
Tomēr esmu gatava izstāšanās termiņa tālākai pagarināšanai, ja dibinātu iemeslu dēļ ir vajadzīgs vairāk laika. Lai kas notiktu, Apvienotā Karaliste allaž būs mūsu sabiedrotais, mūsu partneris un mūsu draugs.
Jauns impulss Eiropas demokrātijai
Godātie deputāti!
Kad pirms 13 dienām ierados Strasbūrā, solīju, ka esmu nākusi uzklausīt. Esmu ieklausījusies jūsu bažās, jūsu cerībās un jūsu gaidās. Mūsu diskusijas atspoguļojas politikas nostādnēs, ko nosūtīšu jau šodien. No dzirdētā esmu izdarījusi savus secinājumus un pieņēmusi savus lēmumus.
Pirmkārt, es vēlos, lai Eiropas iedzīvotājiem ir vadoša un darbīga loma mūsu Savienības nākotnes veidošanā. Es vēlos, lai viņi pauž savu viedokli konferencē par Eiropas nākotni, kas sāksies 2020. gadā un ilgs divus gadus.
Otrkārt, es vēlos kopā ar jums strādāt “vadošo kandidātu” sistēmas uzlabošanai. Jāvairo vēlētāju izpratne par šo procesu; tāpat jārisina jautājums par pārnacionāliem vēlēšanu sarakstiem Eiropas vēlēšanās, kas kļūtu par vēl vienu rīku Eiropas demokrātijas arsenālā.
Un treškārt — jā, es atbalstu Eiropas Parlamenta iniciatīvas tiesības. Ja Parlaments ar balsu vairākumu ir pieņēmis rezolūciju, kurā aicina Komisiju iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu, es apņemos uz šo aicinājumu atbildēt ar leģislatīvo aktu, kurā pilnībā ievēroti proporcionalitātes, subsidiaritātes un labāka likumdošanas procesa principi.
Esmu pārliecināta, ka, pateicoties mūsu ciešākai sadarbībai, cilvēku viedoklis nepaliks nesadzirdēts.
Urzula fon der Leiena — Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāte
10
Vispirms apzinājos sevi par eiropieti, lai tikai
vēlāk apjaustu, ka esmu vāciete un lejassaksiete.
Tālab mans vienīgais mērķis ir vienota un
spēcīga Eiropa.
Solījums Eiropai Priekšsēdētāja kungs!
Manam tēvam bija 15 gadu, kad beidzās Vācijas izraisītais baisais karš, kas Eiropai vēlās pāri kā nāves, posta un iznīcības vilnis.
Viņš par to bieži stāstīja saviem bērniem — man un maniem sešiem brāļiem un māsām. Stāstot viņš uzsvēra, cik svarīgi
viņam bijis tas, ka pārējās valstis atkal sniegušas Vācijai roku un pieņēmušas to atpakaļ demokrātisko tautu saimē.
Kad mans tēvs sāka strādāt Ogļu un tērauda kopienā, viņš mums sākumā teica: “Labi, ka valstis atkal tirgojas savā starpā, jo tirdzniecība pāraug draudzībā, bet draugi cits uz citu nešauj.”
Mans tēvs bija Halšteina vadītās Komisijas locekļa fon der Grēbena biroja vadītājs un vēlāk ģenerāldirektors,
kas atbild par konkurences jautājumiem. Tāpēc esmu dzimusi Briselē un vispirms apzinājos sevi par
eiropieti, un tikai vēlāk apjautu, ka esmu vāciete un lejassaksiete. Tālab mans vienīgais mērķis ir vienota un
spēcīga Eiropa.
Kļūšu par dedzīgu sabiedroto ikvienam, kurš vēlēsies kopā ar mani stiprināt Eiropu, kas plaukst un zeļ, un par kaismīgu pretinieci visiem, kuri vēlēsies Eiropu vājināt un šķelt vai atņemt tās vērtības.
Kad mans tēvs bija sasniedzis mūža novakari, viņa stāsts par Eiropu bija mainījies. Viņš vairs tik daudz nerunāja par karu, bet teica: “Eiropa ir kā ilga laulība. Mīlestība nekļūst lielāka kā pirmajā dienā, taču tā kļūst dziļāka.” Mēs zinām, ka varam paļauties viens uz otru gan priekos, gan bēdās. Mēs zinām, ka reizēm strīdamies, taču spējam atkal salabt, jo mēs nekad neaizmirstam, kāpēc esam noslēguši šo savienību.
Mēs visi, kas esam pulcējušies šajā zālē, dzīvojam Eiropā, kura ir augusi, nobriedusi un kļuvusi stipra, jo tai spēku dod 500 miljoni iedzīvotāju. Vēlēšanās piedalījās vairāk nekā 200 miljoni. Šādai Eiropai ir ietekme, un tā vēlas uzņemties atbildību par sevi un pasauli.
Zināms, ka tas ne vienmēr ir viegli, tas ir pat sāpīgi un smagi, taču tas ir mūsu cēlākais pienākums! Cilvēki vēlas redzēt mūsu devumu, viņi gaida sasniegumus. It sevišķi jaunā paaudze. Ne velti mani bērni man saka: nevelciet laiku garumā, ķerieties pie darba!
Tāpēc uzņēmos kandidēt, tāpēc man vajadzīga jūsu palīdzība un atbalsts, tāpēc aicinu visus Eiropas pilsoņus: nepaliksim malā! Eiropa ir mūsu lielākā vērtība: es lebe Europa, vive l’Europe, long live Europe! [lai dzīvo Eiropa!]
Uzruna Eiropas Parlamenta plenārsēdē
11
