1

Dr.med. h.c. J nis Strazdiņš

Latvijas Universit tes priv tdocents

Alkoholisma recidīvu profilakse

Sabiedrīb un mediķu aprind s valda uzskats, ka alkoholisma rstēšana nav rezultatīva, jo nepanesības un izmainīt s reaktivit tes reakcija uz alkoholu cilvēkam saglab jas uz visu mūžu. Tam es piekrītu tikai da ēji. Alkohola atkarīgais nekad nedzers mēreni, tas viņam tieš m liegts. Viņi var nedzert visp r vai nodzerties līdz pl npr tībai. Alkohola atkarīgo var salīdzin t ar alerģisku slimnieku, viņš būs vesels, kamēr viņš neiedzers pirmo alkoholisko dzērienu glāzīti. Te ir arī brīnums. Alkohola atkarīgais var pieņemt lēmumu pēc nopietniem ģimenes, veselības vai darba sarežģījumiem –

pilnīgi p rtraukt alkohola lietošanu un k ūt pilnīgi vesels – “nav

alkohola – nav slimības”. Šo faktu izmanto ekstrasensi “torpedēt ji”, ampulu šuvēji, brīnumlīdzek u pied v t ji, kodēt ji, jo ja slimnieks viņiem pak aujas, notic un neaiztiek pirmo gl zīti – atkarība neiest jas un alkoholisms ir it k iz rstēts. Es negribu noliegt šo daž do metožu pielietot ju pan kumus, bet grūt k ir tad, kad slimnieks – alkohola

atkarīgais ir pietiekami kritisks un erudīts un šim manipulēt jam neuzticas. Viņu turpina vaj t pozitīv s atmiņas par bijušo dzeršanas laiku un pat uzliesmo patoloģisk tieksme un

pseidoabstinence – “saus s paģiras”, kad ik pēc zin miem brīžiem – cikliskiem periodiem pēkšņi s kas nemiers, trauksme, neapmierin tība, jūtība, kašķīgums un vēlme kaut kur aiziet, izteikt neapmierin tību saviem tuviniekiem, bet galven doma ir vienīg “ja es iedzeršu man paliks vieglāk”. oti bieži paši pacienti izraisa konfliktus un rod sev motīvu piedzerties. Tas ir s kums k rtējam recidīvam vai taut sauktajam “plostam”. Pašreizēj krīzes situ cij vēlēšan s dzert izjūt ne tikai alkohola atkarīgie, bet arī veselie, kuri izmanto alkoholu k trankvilizatoru. Diemžēl mūsu tauta – k zieme u tauta ir daudz jūtīg ka pret alkoholu nek dienvidu tautas. Tas rada lielu risku,

2

ka krīzes apst k os pieaugs atkarīgo skaits un ar to saistīt s sekas – pašn vības, transporta negadījumi, saindēšan s, apdegumi, traumas, noslīkšanas un citi negadījumi. Pašreizēj situ cij ir oti svarīgi, lai katrs atkarīgais non ktu kvalificēta speci lista aprūpē, kas tam spētu noņemt abstinences traucējumus, patoloģisko tieksmi, izmeklēt un rstēt dzeršanas sekas, k arī neiroloģiskos un psihiskos traucējumus. Svarīgi, lai katram atkarīgajam būtu savs ārsts, kuram viņš uzticas, kas labi pazīst slimo un zina kā tam palīdzēt. Šaj rakst es gribētu sniegt kolēģiem dzi kas zin šanas par tiem patoģenētiskiem procesiem, kas skar mūsu pacientus, lai mēs varētu sniegt tiem adekv t ku terapiju: Alkoholismu izraisa gan soci lie, gan psiholoģiskie, gan bioloģiskie faktori. Vienota mijiedarbība ir sevišķi bīstama.

To raksturo sekojoša shēma, kur redzams k di iemesli veicina atkarību.

Atkarības veidošanos īpaši iespaido ģenētiskie faktori, ne maz ka nozīme ir bioloģiskiem, psiholoģiskiem, k arī soci liem faktoriem. Visi šie faktori izraisa arī recidīvu iest šanos. Visnopietn kie ir bioloģiskie faktori, kuri ir katr narkotisk viel . Ir vielas, kas strauji izraisa atkarību, k nikotīns, metamfetamīns, kokaīns un heroīns. Ir vielas, kas atkarību izraisa pamaz m, k alkohols un marihu na, t pēc to aunums tiek vērtēts zem ks. Ir cilvēki, kuriem jau no dzimšanas

nav mēra sajūtas, un tie piedzeras katr dzeršanas reizē.

Bioloģiskie

Psiholoģiskie

Soci lie

Ja k dam pacientam

krustojas visi šie iemesli, atkarība veidojas īpaši strauji.

3

Diemžēl ne viena Latvijas ģimene nav droša, ka k d t s atzar nav alkohola atkarīgais. T pēc mums visiem j būt daudz uzmanīg kiem, k citu valstu iedzīvot jiem.

Mūsu pretestību alkohola atkarībai nodrošina mūsu smadzeņu Kateholamīnu atalgojumu sistēma, bet t s noturīgumu iespaido daudzi faktori.

Kateholamīnu atalgojuma sistēmas nozīmi atkarības attīstīb ir labi izpētījuši amerik ņu pētnieki Kenets Blūms un

Maikls Trahtenbergs, k arī v cu pētnieks J. Bēnings (skatīt shēmu Nr.1.).

DA – Dopamīns shēma Nr.1. 5HT-MEnk – Seratonīns

GABA – Gammaaminosviestsk be

DA-CA1-GABAA-CAx-NE – Endorfīnu sistēma

Izr d s, ka gandrīz visas narkotisk s vielas, tai skait alkohols ir spējīgs izmainīt Kateholamīnu atalgojuma sistēmas darbību.

Atkarības vielas var iespaidot: - GASS (gammaaminosviestsk bes sistēmu) - Noradrenalīnerģisko sistēmu

- Serotonīnerģisko sistēmu

- Dopamīnerģisko sistēmu

4

- Glutam terģisko sistēmu

- Holīnerģisko sistēmu

Kateholamīnu atalgojuma sistēma tiek tieši iesaistīta atkarības procesos (ne tikai alkohola). Alkohola trūkums atkarīg organism izraisa izmaiņas smadzeņu zemgaroz –

vispirms hipotalam , t l k talam , hipokamp , smadzenītēs, astain un citos kodols, k arī svītrain ķermenī un tas iespaido arī garozas darbību. Visas šīs izmaiņas izraisa šo nep rvaramo tieksmi.

P rmērīga alkohola lietošana vispirms izraisa pastiprin tu

dopamīna izdalīšanos Kateholamīnu atalgojumu kask dē. Pēc M.Trahtenberga un K.Blūma pētījumiem dopamīns izraisa savienošanos ar dzēr ja organism p rmērīg daudzum esošo acetaldehīdu, kuri savienojoties veido morfijam līdzīgo tioizokvinolīnu, kas p rmērīgi p rpludina endorfīmu receptorus, apst dinot to dabīgo izdalīšanos. T tiek nojaukta dabīg endorfīnu vielu maiņa kodolos, iest j s to deficīts, kas izraisa tieksmi. Bet alkoholam p rejot tioizokvinolīn tas uztur alkohola atkarīgajam m kslīgu labsajūtu, kas tri zūd, kad tioizokvinolīna līmenis krīt, atkarīgais ir spiests ieņemt jaunas alkohola devas, lai atjaunotu savu labsajūtu. Atkarības veidošanos un izmaiņas Kateholamīnu atalgojumu sistēm r da zem k demonstrēt s shēmas.

5

1.Norm l neironu vielmaiņa (skatīt shēmu Nr.2.);

shēma Nr.2.

2.Acetaldehīda savienošan s ar dopamīnu un tioizokinalīna izveidošan s (skatīt shēmu Nr.3.);

shēma Nr.3.

6

3. Tioizokvinolīna (TIQ) iejaukšan s neironu vielmaiņ un dabīg endorfīnu veidošan s samazin šan s (skatīt shēmu Nr.4.);

shēma Nr.4.

4.Opioīdu deficīta veidošan s vezīkul s un receptoros un tieksmes rašan s (skatīt shēmu Nr.5.);

shēma Nr.5.

7

5. Pak peniska neirona vielmaiņas atjaunošan s ilgstoši nelietojot alkoholu (skatīt shēmu Nr.6.).

shēma Nr.6.

Diemžēl M.Trahtenbergs un K.Blūms r da, ka uztveroš neirona receptoros saglab jas TIQ ietekme, kas veicina gatavību atk rtoties patoloģiskai reakcijai, ja pat pēc ilg ka laika atkarīgais mēģina iedzert.

Iepriekšēj s shēmas r da k tiek sagrauta opioderģisk sistēma. Viennozīmīgi var teikt, ka atkarība slēpjas Kateholamīnu atalgojuma sistēmas defekt , kuru izraisa daž di narkotiski līdzek i mērķtiecīgi iedarbojoties uz k du no kateholamīniem, nojaucot to vielmaiņu iespiežoties to receptoros un apst dinot dabīgo kateholamīnu veidošanos. Izņēmumi ir dopamīns, kura daudzums dzerot pieaug un kuri vēl izraisa jaunu morfijam līdzīgu savienojuma tioizokvinolīna (TIQ) veidošanos. Veidojas arī līdzīgs analogs ar nosaukumu tetrahidropapaveolīns, abos molekulas ir oti līdzīgas un vēl visas ir līdzīgas opi tam-morfijam, savuk rt, TIQ izraisa opioerģijas sistēmas dzi as izmaiņas, t pēc var teikt, ka alkohola atkarīgais k ūst par opiom nu, jo gan alkohols, gan opijs ietilpst vien depresantu grup . Ir zin ms fakts, kad opiom nam nav

8

heroīna vai citu opi tu viņš cenšas tos aizvietot ar liel m alkohola dev m vai stiprajiem trankvilizatoriem.

Lai rstētu alkoholismu un novērstu recidīvu jau pirm tikšan s reizē narkologam j veic oti dzi a slimnieka psiholoģisk , psihiatrisk , neiroloģisk un som tisk st vok a novērtēšana, k arī j noskaidro k das soci las un psiholoģiskas sekas ir izraisījušas alkohola lietošana. Tikai balstoties uz iegūto inform ciju rsts var sagatavot motiv cijas saturu t l kai atturībai un terapijas izvēlē un sagatavot t s pl nu.

Ir svarīgi iepazīstin t slimnieku un t tuviniekus ar ievērojam holandiešu zin tnieka Jellineka līkni “Alkohola atkarības sindroms – saslimšana un atvese ošan s”, kas sniedz cerību pacientam, ka viņš spēs atvese oties (skatīt shēmu Nr.7.).

9

shēma Nr.7.

10

Ir svarīgi, pirmk rt, slimnieku sagatvot atvadu vēstuli alkoholam, kur viņam j p rraksta visas lietošanas sekas, ko tam un ģimenei radījusi alkohola atkarība. Diemžēl mūsu slimnieki to tri aizmirst un patoloģiski ir uz mērenas dzeršanas iespējamību. Pirm s sarunas gala rezult ts ir pacienta un rsta savstarpēj uzticība un ilgstoša kontakta nodibin šana, kas būs galvenais priekšnoteikums ilgstošai remisijai. rstam j nosaka arī atk rtotas tikšan s vizītes, kur s tiek turpin ta psihoterapija un tiek konstatēti jau pirmie pozitīvie sasniegumi.

rstam jau pirm tikšan s reizē ir j nozīmē miega, trauksmes, k arī depresīvie rstnieciskie līdzek i. Miega traucējumu gadījum iesak ms ir nomierinoš s miega rstniecisko augu tējas “Zelta sapnis”, “Vakara tēja ar apiņiem”,

“Tereško tēja” “Mieram un miegam”. Tieksmes pastiprin šan s gadījumos ieteicama ir M rsila 5% nov rījums 150 ml, ko var dzert 3x dien pa 50 ml. Sauso paģiru gadījumos labus rezult tus izraisa CARBOLEX (retard) 0,3 d/h nozīmēšana pat 30 dien m vakaros. Daudziem slimniekiem ir nepieciešami antidepresanti.

Slimniekam oti daudz j lieto miner lūdens līdz 2 litriem dien , ja to at auj sirds darbība. J cenšas arī izgulēties un pēc iespējas tr k j s k ēst. Nepieciešami B grupas vitamīni.

Narkologiem j ievēro pret recidīvs terapijas galvenie virzieni, kurus varētu simptom tiski ievietot sekojoš shēm (skatīt shēmu Nr.8).

11

Hroniska alkoholisma neiroķīmiskais mehānisms un galvenie ārstniecības līdzekļi.

shēma Nr.8.

No visiem shēm nor dītajiem medikamentiem pret tieksmes efekts visvair k izteikts ir naltreksonam (rēvijai), kampr lam un apomorfīnam, kuru tuv k laik s ks ražot a/s Olainfarm. Pacientiem pašreiz var izrakstīt kampr lu un

apomorfīnu, tikai nepieciešams tos pasūtīt no V cijas. Rezult ti: Pēc jauno patoloģisko rstniecības līdzek u pielietošanas

remisijas (atturība) tiek sasniegta 50 – 60 % gadījumu, kas ir 2 reizes augst k, k pirms 10 gadiem lietojot parast s rstēšan s metodes.

Tikai nevienam atkarīgajam nevajag saglabāt cerību, ka viņi kādreiz varēs turpināt mērenu alkohola lietošanu!!!

12

Izmantotā literatūra

1. I.Beldava “Cilvēks alkohola gūst ” Rīga: Narkoloģijas centrs, 2003.

2. Kenneth Blum, Ph.D. Michael C. Trahtenberg, Ph.D.

Gerald P. Kozlowski, Ph.D. Cocaine theraphy: The

“Reward Cascade” Link. Journal Professional

Counselor, JAN/FEB 1989.

3. Kenneth Blum and Michael Trachrenberg. New

Insights Into the Causes of Alcoholism. Journal

Professional Counselor, March/April 1987.

4. J.Böning “Medicīnisko recidīvu profilakses patofizioloģiskie un klīniskie pamati pie atkarības saslimšan m” Rīga: Latvijas Narkologu asoci cijas izdevums, 1994.

1

,

,

. .

.

-

.

– , ( -

) .

-

, –

. “Н – ”.

, ,

, .

–

, , .

“ ”, ,

,

. ,

,

.

, - – “ ”

, ,

, , - ,

, –

“ , ”.

.

.

, ,

. , ,

, , . .

2

, .

– ,

- , , , ,

.

,

.

, ,

,

.

, ; , ,

.

,

, .

,

. В .

1,

.

1. ,

,

– ,

. ,

. ,

. ,

Со иал н е

Пси ологические

Биологические

3

, , , , .

, , ,

, .

, ,

. ,

,

.

,

.

, . ё ( . 2 3).

2. , . – -

.

4

3. . 5-HT2a – 2К;

– - .

, , ,

.

:

( - );

;

;

;

;

.

( ).

:

, , ,

( . nucleus caudatus) ( . corpus striatum).

.

( , )

.

5

.

. . ,

,

, (thioisoquinoline,

TIQ), , , ,

.

,

. TIQ,

,

TIQ. ,

, .

(4-8)

.

4. .

6

5. TIQ.

6. TIQ

.

7

7. ,

.

8.

.

8

. . , TIQ

- ,

,

.

,

. ,

.

,

. ,

TIQ

.

, – . TIQ

,

: , –

. ,

,

, .

,

, ,

, ,

.

,

, .

,

, “ –

”. ,

( 9).

9

,

,

,

, , –

:

9. . .

С –

г я д

10

“ “, ,

. ,

.

,

. ,

.

, .

– “ГОХЭК sКpЧТs”, “VКkКrК ЭēУК Кr

apТņТОЦ”, “MТОrКЦ ЮЧ ЦТОРКЦ”.

5% (150 ),

3 50 .

(CARBOLEX retard) 300 .

30 . .

2 , ,

.

,

, .

, -

,

( 10).

11

10. ,

.

и

С и

и

К

ая и ГАМК

ая а и и и г и и д и и я ия и и

Zoloft®

Prozac®

Cipramil®

Fevarin®

гCampral®д гRevia®д

С я я я з я

12

10 ,

(RОvТК),

(CКЦprКХ) (

/ ).

,

.

,

( ) 50 – 60 %

, 10 ,

.

Н ч ь я ь

ь я ь ь ч !!!

13

И

1. BОХНКvК “CТХvēks КХkoСoХК РūsЭā”. , , 2003.

2. Kenneth Blum, Ph.D., Michael C. Trachtenberg, Ph.D., Gerald P. Kozlowski, Ph.D.

Cocaine therapy: tСО “reward cКsМКНО” Link. Professional Counselor, Jan/Feb 1989,

27-30, 52.

3. Kenneth Blum, Michael Trachrenberg. New Insights Into the Causes of Alcoholism.

Professional Counselor, March/April 1987.

4. J.Boning. “Medicinisko recidivu profilakses patofizioloРiskie un kliniskie pamati pie

atkaribas saslimsanКm”. , , 1994.