VIENOTĪBAS deputātu kandidāti...POLITISKĀS APVIENĪBAS VIENOTĪBA OFICIĀLAIS IZDEVUMS 2010. GADA OKTOBRIS Nr. 6 VIENOTĪBAS deputātu kandidāti Ārā no krīzes! Pārliecinoši!

2010. GADA OKTOBRIS Nr. 6POLITISKĀS APVIENĪBAS VIENOTĪBA OFICIĀLAIS IZDEVUMS

VIENOTĪBAS deputātu kandidāti

Ārā no krīzes! Pārliecinoši!

Turpināt valsts attīstības kursu

8. lpp.

3. lpp.

13. lpp.

Fotostāsts par Ministru prezidentu

VIENOTĪBAS programma

4.–5. lpp. 15. lpp.

2 PREMJERA POZĪCIJA

P irms diviem gadiem mēs tikām pamanīti kā valsts, kas piedzīvojusi lielāko ekonomisko kritumu Eiropas vēstu-rē. Krīzes apmēri Latvijas mērogā pārsniedza tos satri-cinājumus, kas ASV pagājušā gadsimta 30. gados nosaukti par Lielo depresiju. Kampēju vadītā Latvija bija valsts, kas nonāku-si bankrota priekšā. Šajos procesos vainojamie politiķi tobrīd vairs nevēlējās uzņemties atbildību par gaidāmajiem smagajiem lēmumiem un to sekām. Bija nepieciešama jauna paaudze, jau-na, godīga un atbildīga politika, kopīga ticība un visas tautas vienotība.

Manis izveidotā valdība, kas ar laiku bija spiesta strādāt ma-zākumā, ir uzsākusi atbildīgas un izsvērtas ekonomiskās programmas īstenošanu – pakāpeniski samazinot budžeta deficītu, optimizējot valsts pārvaldes izdevumus, stimulējot ražošanu un eksportu, saglabājot valsts atbalstu sociāli neaizsargātām gru-pām. Tas ir pretrunīgs un sarežģīts process, kurā ir svarīgi atrast optimālu risinājumu, neieslīgstot pārmērībās un populismā. Šo-brīd krīze ir pārvarēta, un ir skaidri redzams valdības darba re-zultāts. Tāpēc vēlēšanu rezultāti būs ārkārtīgi svarīgi, jo nākamā valdība būs atbildīga par uzsāktā darba turpināšanu.

Latvija 2015. gadā vadīs Eiropas Savienību kā prezidējošā da-lībvalsts. Vai mums būs lepnums vai kauns par sevi? Vai pratīsim ienest Eiropā kādas būtiskas pārmaiņas, pierādīt sevi kā vērā ņe-mamu un uzticamu partneri? Tuvāko četru gadu laikā Latvijai ir jāmainās. Mums jākļūst eiropeiskākiem, pragmatiskākiem un gudrākiem. Mums būs vajadzīga drosme un pārliecība par sevi – katra Latvijas pilsoņa pašapziņa un drosme darīt savu darbu tā, lai pasaule, kurā mēs dzīvojam, kļūtu labāka.

2. oktobrī jūsu balsojums izšķirs Latvijas nākotni. Balsojot par VIENOTĪBAS sarakstu savā vēlēšanu apgabalā, jūs balsojat par manis vadītās valdības darba turpināšanu. Jūs balsojat par valsti, kurai varēs uzticēties jūsu bērni un mazbērni.

KONTAKTI

KAS IR VIENOTĪBA

Mums vajadzīga drosme darīt

Apvienība VIENOTĪBAK. Barona 3, Rīga, LV-1011Informatīvais tālrunis: 67280351Biroja tālrunis: 67280352Fakss: 67280353E-pasts: [email protected]

Politisko partiju apvienību VIENOTĪBA 2010. gada 6. martā nodibināja politiskās partijas „Jau-nais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai”. Ap-vienības uzdevums ir sākt Latvijas politisko un sabiedrisko spēku sa-liedēšanu, balstoties uz kopējām vērtībām un vienotu organizāciju. Apvienības mērķis ir radīt jaunu po-litisko kultūru Latvijā, platformu, uz kuras strādāt ikvienam Latvijas ie-dzīvotājam, kam svarīga pārticīga, godīga un eiropeiska Latvija.

Apvienībā ar tām partijām, kas kopā cēlušās pret negodīgu valsts varu un patvaļu, pret meliem un tautas apzagšanu, pret nodevību un divkosību, mēs kļūsim trīskārt stiprāki. VIENOTĪBA – tas ir pagrie-ziena punkts Latvijas politikā.

Valdis DombrovskisMinistru prezidents, VIENOTĪBA

VIENOTĪBA ir aptaujājusi jau gandrīz 100 000 Latvijas iedzīvotāju. 76% no aptaujātajiem kā nākamo Ministru prezidentu izvēlas Valdi Dombrovski.29. septembrī iesniegsim Valsts prezidentam tautas balsojuma rezultātus.

PIEVIENOJIES UN NOBALSO!

Foto: IMAGINE

32. OKTOBRĪ PAR 2. SARAKSTUĀRĀ NO KRĪZES!

K opš 2008. gada otrās puses Latvijas ekonomikā notika lejupslīde, ko dēvēja par „brīvo kritienu”, taču nu šis kritums ir apstājies. Iekšzemes kop-produkta rādītāji liecina, ka ekonomika ir atgriezusies tajā apjomā, kāds bija 2005. ga- dā. Nenoliedzami, ekonomikas kritums ir atstājis smagas sekas darba tirgū – krīzes laikā tika likvidēts 240 tūkstoši darbvietu, no kurām vairāk nekā puse bija būvniecī-bā, tirdzniecībā vai valsts iestādēs. Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu kredītsaistības periodā no 2005. gada līdz 2008. gadam bija divkāršojušās. Līdzšinējais ekonomi-kas izaugsmes modelis, kas balstījās uz in-

tensīvu kreditēšanu un pārmērīgu iekšējo patēriņu, ir cietis neveiksmi, un Latvija ir saņēmusi smagu mācību par pieļautajām kļūdām.

Eksports uz 1 cilvēku:

Latvijas ekonomika ir sākusi atveseļošanās procesu. Pozitīvas tendences uzrāda visi galvenie rādītāji.

Spējam nopelnīt vairāk Iekšzemes kopprodukts pieaug

Bezdarbs samazinās

Pieaug starptautiskā uzticība

Stabilizēti kredītreitingi – Latvijas uzņēmumiem un valdībai ir iespējams lētāk aizņemties

Spējam dzīvot taupīgāk

Spējam dzīvot patstāvīgāk

Valsts budžets un tā finansēšana. Spējam dzīvot vairāk paši uz sava rēķina

Valsts pārvaldes izmaksas uz 1 cilvēku:

Budžeta deficīts uz 1 cilvēku:

131 LVL

345 LVL

207 LVL

199 LVL

103 LVL

163 LVL

Jūnijs 2009 Jūnijs 2010

Jūnijs 2009

Janvāris - Jūnijs 2009

Pašu nauda

Aizņemtā nauda

Jūnijs 2010

Janvāris - Jūnijs 2010

Jūnijs 2009 Jūnijs 2010

11%18%

82% 89%

0

5

10

15

20

6 7 8

2009 2010

9 10 11 12 1 2 3 4 5 6

%

%

%

%

1. ce

t ‘09

2. ce

t ‘09

3. ce

t ‘09

4. ce

t ‘09

1. ce

t ‘10

2. ce

t ‘10

ĀRĀ NO KRĪZES

-12 %

-10 %

-8 %

-6 %

-4 %

-2 %

0 %

2 %

Ārā no krīzes! Pārliecinoši!Pateicoties Valda Dombrovska valdības

neatlaidīgajam darbam, Latvijā recesija ir beigusies. To arvien pārliecinošāk rāda visi galvenie ekonomiku raksturojošie rādītāji. Pavasarī tos vairāk varēja uzskatīt kā pozi-tīvus signālus, bet tagad tā jau ir pārliecība. Latvija gada laikā ir spējīga nopelnīt vai-rāk, dzīvot taupīgāk, mazāk tērēt aizņemto naudu, iedvešot lielāku pārliecību iedzīvo-tājos un uzņēmējos.

Pēc astoņu ceturkšņu recesijas valsts ekonomika ir atsākusi pieaugt, un pozitīvs pieaugums arī gada griezumā būs redzams šogad 2. pusgadā. Ekonomikas dzinēj-spēks ir rūpniecība un eksports, un to jau

ilgstoši vēlējās ieraudzīt eksperti. Tautsaimniecī-bas struktūra mainās par labu ražotājiem un eks-portētājiem. Rūpniecībā 1. pusgadā apjoms pieau-dzis par 10%. Svarīgi, ka vasaras mēnešos jau visās nozīmīgākajās nozarēs ir kāpums. Eksporta izrā-viens ir pārsteidzošs, pus-gadā apjomam pieaugot par 23%! Te arī rodas jau-

nas darbvietas. Importa apjoms aug kriet-ni lēnāk, tātad sabalansētāka kļūst ārējās tirdzniecības bilance. Arī citās nozarēs rādītāji ir būtiski labāki nekā pirms gada,

kas norāda uz krietni lielāku ekonomisko aktivitāti nākamgad.

Lielāks optimisms, skaidrāki signāli par nākotni ar katru mēnesi mazina bez-darbu. Pusgada laikā reģistrētais bezdarbs ir samazinājies no 17,3% līdz 14,8%, bez-darbnieku skaitam sarūkot par vairāk nekā 30 tūkstošiem. Brīvo darbvietu skaits tur-pina pieaugt nu jau daudzās nozarēs.

Esam iemācījušies dzīvot taupīgāk, jo valsts pārvaldes izdevumi šogad ir mazāki. Septiņos mēnešos izdevumi valsts konso-lidētajā budžetā ir jau par 348 miljoniem latu jeb 12,2% mazāki nekā pērn, tostarp darba samaksa – par 110 miljoniem latu jeb par 29,6%. Budžeta deficīts ir par 40% mazāks nekā pērn, signalizējot, ka arī šo-gad kopumā tas būs mazāks, nekā tika pa-redzēts pirms gada. Salīdzinoši īsā laikā ir sabalansēts tekošā konta deficīts, kas „trek-

najos gados” sasniedza pēdējo vietu (cieti!) Eiropas Savienībā – 26% no IKP. Taču kopš 2009. gada sākuma šis rādītājs ir pozitīvs. Tas nozīmē, ka starptautiskajā tirdzniecī-bā Latvija citām valstīm spēj pārdot vai-rāk, nekā no tām nopirkt. Pateicoties tam, ir pazudušas runas par lata devalvāciju. Latvija arvien pārliecinošāk iemācās dzīvot no saviem, ne aizņemtajiem līdzekļiem.

Pozitīvām pārmaiņām ar lielu intere-si un apbrīnu seko līdzi ārvalstīs. Latvijas šausmu stāsts jau pārvērties par Latvijas veiksmes stāstu. Vēl gan daudz darāmā, lai nostātos uz stingriem pamatiem, taču jau tagad varam redzēt būtisku uzticības pieaugumu Latvijai gan ekonomiskajā, gan politiskajā jomā. Un tas Latvijai ir ļoti sva-rīgi, lai veidotu daudz konkurētspējīgāku ekonomiku, efektīvāku valsts pārvaldi un atgūtu sabiedrības uzticību.

Bezdarbnieku skaits sarucis par 30 000

Latvijas šausmu stāsts jau pārvērties par Latvijas veiksmes stāstu

4 52. OKTOBRĪ PAR 2. SARAKSTU

2. OKTOBRĪ UZ VĒLĒŠANĀM!6

Dace Rukšāne-ŠčipčinskaRakstniece, žurnāla LILIT galvenā redaktore

Juris ŠteinbergsMolekulārbiologs, TV3 raidījuma Bez tabu vadītājs

Ilmārs ŠlāpinsLatviešu publicists, filozofs, rakstnieks, tulkotājs un dīdžejs

Juris ŠicsVankūveras olimpisko spēļu vicečempions, kamaniņbraucējs

Andris ŠicsVankūveras olimpisko spēļu vicečempions, kamaniņbraucējs

Anna ŽīgureBijusī LR vēstniece Somijā un Igaunijā

Einars RepšeFinanšu ministrs

Iveta FeldmaneTV raidījumu vadītāja

Laura ZvejnieceLatvijas Jaunatnes padomes prezidente

Ir jāpiedalās vēlēšanās! Ir jābalso!

E s mīlu Latviju, šo zemi, cilvēkus, dabu, laukus, pilsētas, es jūtos šeit piederīga un iederīga. Tā ir mana dzīve, vienīgā, kas man dota, un būtu ap-lam stulbi neuzņemties par to atbildību, ļaut trulumam, vienaldzībai, nīgrumam vai vilšanās sajūtai padarīt mani rīcīb-nespējīgu un paralizētu. Protams, man vienmēr ir izvēle – gadiem no vietas truli noblenzt televizorā vai tomēr kaut ko da-rīt, lai attīstītos, augtu, lai palīdzētu citiem. Tāpat kā es rūpējos par saviem bērniem, mājas dzīvi, darbu, suni, man ir jāpiedalās arī tajā, kas notiek ārpus ģimenes saimnie-cības. Kaut vai tikai tādēļ, ka esmu daļa no veselā un mana mikropasaulīte, neatkarīgi no manas gribas, darbojas vienā ritmā ar lielākiem un pavisam lieliem procesiem. Neiet uz vēlēšanām būtu tas pats, kas at-ļaut kaimiņam šeptēties pa manu virtu-vi, līst veļas skapī, dresēt manu suni un mācīt maniem bērniem mīlēt. Vai es to gribu? Viennozīmīgi nē. Arī valsts ir mana pasaule, un es neļaušu svešiem onkuļiem un tantēm izlemt manā vietā, runāt manā vārdā. Man ir pašai sava balss. Un kopā ar citām līdzīgi domājošām tā ir gana skaļa, lai mūs sadzirdētu. Šovmeņu laiks Latvijas politikā tā kā būtu pagājis, tagad jāveido stabila, ilgdarbīga valdība, kas nosvērtu, mērķtiecīgu darīšanu un rezultātus tautas labā uzskata svarīgāku par populistisku murkšķēšanu un alkatīgu pašlabuma gūša-nu. Jā, es balsošu par VIENOTĪBU.

K atram sevi cienošam un Latviju mīlošam cilvēkam ir jāpiedalās vē-lēšanās, un šis balsojums būs īpaši svarīgs. Lai kā negribētos to atzīt, formula „gan jau būs labi” vairs nedarbojas. Šī var-būt ir pēdējā iespēja izdarīt tā, lai tie, kas tuvākajā nākotnē noteiks toni mūsu valstī, būtu cilvēki ar godaprātu un tīru sirdsapzi-ņu. Mēs vienkārši nedrīkstam pasīvi palikt maliņā un pieļaut, ka pie varas atkal tiek ļaudis, kuri valsts resursus uztver kā lī-dzekli savas labklājības celšanai. Domājiet ar galvu, draugi, un tad, es ceru, ar mūsu valsti atkal viss būs kārtībā.

Š ogad lēmums par to, vai doties balsot, ir vieglāks nekā iepriekšējās vēlēša- nās – lielo politisko apvienību izvei-došanās ir padarījusi skaidrāku spēku samē-ru un partiju spektru, vismaz vērtību orien-tācija ir kļuvusi daudz saprotamāka. Un es zinu arī to, ka braukšu balsot uz savu dzim-to pusi, jo VIENOTĪBAS sarakstā Zemgales apgabalā redzu pavisam konkrētus cilvēkus, kuriem gribu izteikt savu atbalstu.

N oteikti iešu balsot, izdarīšu savu izvēli, jo, neejot uz vēlēšanām, es dotu iespēju ievēlēt tos cilvēkus, kurus negribu redzēt Saeimā un kuriem, pēc manām domām, tur noteikti nav jā-būt. Es gribu būt mierā pats ar sevi, gribu tīru sirdsapziņu, bet tas nav iespējams, ja atkāpšos malā.

P iedalīšos vēlēšanās, jo tā ir iespēja paust savu viedokli, izvēlēties cilvē-kus, kuriem uzticos. Es gribu balsot un gribu, lai tas, ka esmu izvēlējies, tiek arī piefiksēts. Manuprāt, nevar būt tā, ka slin-kuma dēļ cilvēks neiet balsot, ļaujot citiem viņa vietā izvēlēties, un pēc tam pārdzīvo, ka ievēlēti tie, ko viņš negrib Saeimā redzēt.

V iss liecina, ka atjaunotās neatkarības gados vēlētāji (galvenokārt latvieši, jo no cittautiešiem nav dzirdēts par nepiedalīšanos vēlēšanās) apguvuši pārāk maz zināšanu, ko nozīmē dzīve neatkarīgā valstī. Vispirmām kārtām tas nozīmē nest atbildību par līdzcilvēkiem, valsti, tautu, valodu. Atbildības trūkums raksturīgs ne-nobriedušām sabiedrībām, kam nepiecie-šama stingrāka roka vai atbildības nesējs no malas. 2. oktobrī jebkurš vēlētājs var izvēlēties – doties vēlēt un parādīt savu briedumu vai atņemt jaunajai paaudzei ie-spēju dzīvot neatkarīgā valstī. Mums vēl ir izvēle!

A icinu katru Latvijas pilsoni do-ties uz vēlēšanām un nobalsot par mūsu valsts nākotni. Es pats bal-sošu par Valdi Dombrovski, es balsošu par vienotību un attīstību. Valdis Dombrovskis kā Latvijas patriots ir pierādījis, ka ir gatavs pašaizliedzīgi strādāt tēvzemes labā pat visgrūtākajos apstākļos. Kad Dombrovskis uzņēmās valdības veidošanu, bija nepie-ciešams izvest valsti no krīzes un labot daudzas iepriekšējo valdību pieļautās kļū-das. Tā bija grūta misija, bet Valdis ar šo darbu ir lieliski ticis galā. Viņam jāstrādā tālāk! Es uzskatu, ka Valdis Dombrovskis pārliecinoši ir labākais Ministru prezidents Latvijas pēckara vēsturē, un arī šobrīd po-litiskajā spektrā viņam nav līdzvērtīgu konkurentu. Dārgo vēlētāj, tava balss ša-jās vēlēšanās būs ļoti nozīmīga. Tā var būt izšķiroša, lai atbalstītu Latvijas izaugsmi godīgas un pragmatiskas valdības vadībā. Ja spēsim veikt nepieciešamās reformas, Latvija izkļūs no krīzes krietni stiprāka, nekā tā ir bijusi līdz šim. Jau tagad par Latviju starptautiski runā nevis kā par krī-zes skartu zemi, bet gan kā par paraugu citām ES valstīm. Šis ir nozīmīgs brīdis. Tas izšķirs, vai esam spējīgi turpināt mūsu valsts attīstību jaunā kvalitātē, kompeten-tas un izlēmīgas valdības vadībā. Aicinu balsot par Valdi Dombrovski!

P ienācis brīdis, kad lietas valstī ir jāuztver personīgi. 2. oktobris ir brīdis, kad vari izdarīt kaut ko sa-vas valsts labā. Ir jāsaprot, ka tā viena, tava balss, var būt ļoti izšķiroša un nozīmī-ga. Šobrīd runāt par politiku ir moderni. Esiet moderni – runājiet par politiku! Cik tad ir to lietu, ko mēs izdarām kā pilsoņi? Tāpēc – iet uz vēlēšanām, piedalīties, tam ir jākļūst par ieradumu. Ņemiet līdzi bēr-nus, lai arī viņi redz, ka iet uz vēlēšanām ir normāla lieta un tas ir jādara. Un nevis jāmeklē iegansti, lai to nedarītu. Balsosim par Latvijas nākotni! Būsim atbildīgi!

P iedalīties vēlēšanās ir svarīgi mūsu nākotnei. Nedrīkst liegt sev iespēju izteikt atbalstu brīvai Latvijai. Jūs, jaunieši, esat nākotnes uzņēmēji, skolotāji, dārznieki un inženieri. Jums ir savs vie-doklis. Pats nejēdzīgākais būtu sēdēt mā-jās un nebalsot vispār. Tad tu nozodz sev iespēju, nozodz savu balsi, tad tu nevari pateikt neko.

Foto: Matīss Markovskis

Foto: Jānis Deinats

Foto: AFIFoto: AFI

Foto: Tatjana Vlasova

VIENOTĪBAS KANDIDĀTI REĢIONĀ8 9VIENOTĪBAS KANDIDĀTI REĢIONĀ

Pieņemt situāciju, kāda tā ir, taču nepakļauties tai! Apstākļi sakrita tā, ka Valdis Dombrovskis Latvijai nozīmīgā brīdī nonāca Ministru prezidenta amatā. Pateicoties īstajā vietā un laikā pieņemtiem lēmumiem, ir apturēts ekonomikas kritiens un panākta stabila izaugsme. Iesāktais darbs ir jāturpina! Apvienības VIENOTĪBA komanda, tās veikums un izvirzītie mērķi dod pārliecību un liek ticēt Latvijas nākotnei.

Valdis Dombrovskis

Nr. 1

Bijušais ārlietu ministrs, Saeimas deputāts un politoloģijas profesors Vidzemes augstskolā. Mērķis: atjaunot iedzīvotāju ticību savai valstij un tās demokrātiskajām institūcijām.

Artis Pabriks

Nr. 2

Humanitāro zinātņu maģistre, strādā Latviešu valodas aģentūrā, pasniegusi latviešu valodu un literatūru gan Latvijā, gan ārvalstīs. Pārliecināta, ka izglītots cilvēks ir viena no Latvijas galvenajām prioritātēm.

Inese Muhka

Nr. 11

Jau ilgstoši notiekošo vēro gan savām acīm, gan no malas. Latvijai ir bagāts, daudzšķautņains pagātnes mantojums, pretrunu plosīta dinamiska tagadne. Beidzot būsim sakārtota sala gaidāmo notikumu okeānā!

Andris Vilks

Nr. 12

Atvērts prāts, sirds un griba. Radošo industriju menedžeris, kurš savu profesionālo darbību veltījis Latvijas mediju nozares attīstībai. Uzskata, ka nedrīkst palikt malā, un iet politikā, jo citas iespējas var nebūt.

Arvils Ašeradens

Nr. 4

Gandarīts, ka, vadot Saeimas Saimniecisko komisiju, izdevies samazināt Saeimas budžetu. Tur ietaupītā nauda novirzīta sporta haļļu būvniecībai Smiltenē un Lielvārdē. Veselā miesā vesels gars!

Alberts Krūmiņš

Nr. 13

Ieguvusi jurista kvalifi kāciju un profesionālā maģistra grādu personāla vadībā. Šobrīd strādā par personāla vadītāju starptautiskā uzņēmumā, savukārt brīvbrīžos aktīvi sporto un mudina to darīt arī citus.

Sandra Vilsone

Nr. 14

Pieredze profesores un Satversmes tiesas tiesneses amatā ļauj apgalvot: pieņemot likumus, septiņas reizes jānomēra, tikai tad jāgriež. Visiem novēl atcerēties A. Skalbes teikto: „Kauns nav nezināt, kauns ir izlikties, ka zini.”

Ilma Čepāne

Nr. 3

Nelabojama ideāliste. Pārliecināta, ka inteliģencei jāiesaistās aktīvajā politikā, lai ar zināšanu un pārliecības spēku veidotu izglītotu sabiedrību un stiprinātu nacionālas valsts pamatu – latviešu valodu un kultūru.

Ina Druviete

Nr. 6

Vienmēr tic labajam. Ir svarīgi, kā klājas bērniem, mazbērniem un līdzcilvēkiem. Atrodas nepārtrauktā kustībā. Mājas darbi, palīdzība tiem, kuriem tas nepieciešams visvairāk, un labai noskaņai dziesma.

Juris Žūriņš

Nr. 15

Ārsts, ķirurgs. Latvijas patriots, pārliecināts, ka Latvijai – būt un pastāvēt!

Igors Aleksandrovs

Nr. 16

Jurists, ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnē LU Juridiskajā fakultātē. Skaidri redz, kā panākt, lai Latvijā ikvienam būtu iespēja strādāt, būt veselam, laist bērnus skolās un pavadīt mierīgas vecumdienas.

Edvards Smiltēns

Nr. 5

Saeimas deputāte, kuras vadmotīvs gan darbā, gan brīvajā laikā ir „Dievs, daba, darbs”. Sirdslieta – sabiedrības vājo, taču nozīmīgo grupu, it sevišķi bērnu, jautājumi. Latvija – mīļākā vieta pasaulē.

Liene Liepiņa

Nr. 8

Deputāts, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Balsojis par neatkarību, daudz paveicis valsts valodas pozīcijas stiprināšanā, nekad nav pakļāvies naudas maisu diktātam. Aizraušanās –Latvijas apceļošana ar velosipēdu un kājām.

Dzintars Ābiķis

Nr. 17

Latviešu valoda bija un ir arī ekonomiska kategorija – prece, ko politikas tirgū tirgo paši latvieši. Jau gadiem iesaistījusies cīņā par latviešu valodu kā valsts valodu, par ko saņēmusi vairākus valsts apbalvojumus.

Dzintra Hirša

Nr. 18

Bijušais Pretkorupcijas komisijas vadītājs, neatlaidīgs, tiešs un taisnīgs. Pārliecināts, ka pa straumei peld tikai beigtas zivis – tāpēc bieži neērts pretinieks gan oponentiem Saeimā, gan politiskajās diskusijās.

Ainars Latkovskis

Nr. 7

Ikkatru darbu cenšas paveikt ar 100% atdevi, arī politikā. Vislielāko sevis pienesumu redz, darbojoties reģionu attīstības un uzņēmējdarbības jomā. Lielākā vērtība ir ģimene, kuras dēļ ceļas, iet un dara.

Ainārs Šteins

Nr. 10

Jaunajam politiķim ir gan ekonomikas attīstības plāns, gan redzējums, kā to efektīvi realizēt jau tuvākajā nākotnē. Uzskata, ka Vidzeme jāpārstāv īstiem tās patriotiem – cilvēkiem, kas cīnās par reģiona attīstību.

Guntars Galvanovskis

Nr. 19

Trešais tēvadēls, tāpēc nekad neatmet ar roku darbiem, kad parādās pirmās grūtības vai neveiksmes. Pārliecība – sarežģītas lietas un problēmas atrisina tie, kuri nezina, ka to nevar izdarīt!

Andris Ceļmalnieks

Nr. 20

Vidzemniece, iemācījusies būt stipra kopā ar ģimeni, domubiedriem, kolēģiem skolas darbā un Smiltenes novada domē. Priecājas par izplaukušo ziedu savā dārzā tāpat kā par ikvienu veiksmi un padarīto Latvijas labā.

Ilze Vergina

Nr. 9

2. OKTOBRĪ PAR 2. SARAKSTU

10 VIENOTĪBAS KANDIDĀTI REĢIONĀ

Ideālists, kura pārliecība ir – dzīve jādzīvo bez lozungiem, jo vārdu virknējumi bieži ierobežo konkrētā brīža nepieciešamāko darbību!

Pēteris Ontužāns

Nr. 22

Zemessargs, zemnieks, fi listrs, uzņēmuma vadītājs un inženieris –viss vienā. Ja noņem brilles, pēc skata būtu derīgs kovboju fi lmām, ne politiskajām un zobu pastas reklāmām. Būs valstsvīrs, nevis politiķis.

Kārlis Kamradzis

Nr. 21

Četru bērnu tētis uz pilnu slodzi. Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs. Režisors, skolotājs un jurists gan pēc izglītības, gan pasaules uztveres. Pēc rakstura – aizrautīgs.

Ingmārs Čaklais

Nr. 24

Ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā, šobrīd Ķekavas novada deputāts. Zina, ka, reformējot vēlēšanu sistēmu, var izveidot tādu Latviju, kurā politiskā atbildība ir reāla.

Ilgonis Leišavnieks

Nr. 23

Gulbenes novada domes deputāts, strādā Ziemeļaustrumu virsmežniecībā. Enerģisks un mērķtiecīgs darbā, sabiedriski aktīvs. Uzskata, ka laukos vairāk jāattīsta meža nozare un lauksaimnieciskā ražošana.

Andis Caunītis

Nr. 26

Ir pārliecināts, ka politikā jāiesaistās jauniem politiķiem ar svaigu un neitrālu skatu uz esošajām problēmām un progresīvu domāšanu. Brīvajā laikā aizraujas ar sportu, savam un citu priekam spēlē vijoli.

Artūrs Hercogs

Nr. 25

Šoruden laiku veltīs baraviku meklējumiem un saistošām grāmatām. Uzskata, ka valsts ekonomiku var sakārtot tikai tad, ja valsts ir sakārtota politiski, un tiesiskums attiecas uz visiem vienādi.

Jānis Siliņš

Nr. 28

Ieguvusi profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā, šobrīd strādā par valdes priekšsēdētāju grāmatvedības uzņēmumā. Brīvajos brīžos dodas izjādēs ar zirgiem, kā arī mēģina iekarot kalnu virsotnes.

Ilze Bule

Nr. 27

Šobrīd Rīgas domes deputāte. Dziedātāja un dziesminiece. Kaismīga cīnītāja par Latvijas brīvvalsts pastāvēšanu. Dabas mīļotāja, kura aizraujas ar idejisko domformu materializēšanu dzīvē.

Ieva Akuratere

Nr. 30

Ropažu novada domes deputāte, Ropažu novada Kultūras un izglītības centra vadītāja. Ikdienas gaitās savu rīcību balsta sapratnē, rūpēs un atbildībā par darāmo.

Sanita Megere-Klevinska

Nr. 29

11VIENOTĪBAS LĪDERI

Politiskās izšķiršanās cena: Latvijas valsts!

Pienākums pret tiem, kas radīja Latviju

VIENOTĪBAS vērtība ir cilvēks

Pirmajiem asniem jāzaļo

Valdis DombrovskisMinistru prezidents, VIENOTĪBAS vēlēšanu saraksta līderis Vidzemē

Sarmīte ĒlerteVIENOTĪBAS vēlēšanu līdere Zemgalē

Solvita ĀboltiņaVIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāja, vēlēšanu saraksta līdere Kurzemē

Ģirts Valdis KristovskisVIENOTĪBAS priekšsēdētājs, vēlēšanu saraksta līderis Rīgā

L atvijas divdesmitgades svarīgā-kā izvēle būs 2. oktobrī. Tā izšķirs Latvijas tālāko kursu. Vai mēs tur-pināsim palikt Rietumos vai vieglprātīgi virzīsimies uz Austrumiem? Vai mēs uzti-cēsimies jau paveiktajiem darbiem vai sā-pīgi kritīsim solītāju ķetnās, kas pieraduši valsti pārvaldīt kā savu personīgo kabatu? VIENOTĪBAS atbilde ir pašaizliedzīgs darbs, labklājība un stabila valsts. Latvijai

L atvija atrodas izšķirošu notikumu priekšā. Tieši 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti parādīs, vai Latvija arī turp-māk būs neatkarīga un nacionāla valsts, kas spēj atjaunoties un augt. Diemžēl ie-priekšējās desmitgadēs valdījušo politiķu tuvredzīguma, alkatības un nolaidības dēļ ir daļēji degradēta Latvijas morāli ētiskā, nacionāli kulturālā vide, zudis patriotisms un valsts ievesta dziļā ekonomiskā krīzē. Rezultātā esam saņēmuši smagu manto-jumu, taču mēs zinām, kā valsts lietas un

Š odienas krīzes grūtums pēc gadiem būs pārvērties par mazu posmiņu garajā notikumu un cilvēku ķēdē, kas zīmē latviešu nācijas un Latvijas valsts ceļu cauri gadsimtiem. Toties 10. Saei-mas vēlēšanas būs izšķirīgas mūsu ceļam nākotnē. Tādēļ, izvēloties, par ko balsot, mēs nedrīkstam ļaut aizmiglot prātu nedz šodienas grūtībām, nedz saldiem solīju-miem. Balsojot mums būs jāatskaitās mūsu priekšteču paaudzēm, gan Jānim Čakstem un Zigfrīdam Meierovicam, kas stipru un

procesus mainīt un vērst uz labu. Mums ir jau paveikto darbu pamatīgums. To pārlie-cinoši apliecinājis arī Ministru preziden-ta Valda Dombrovska pēdējā gada darbs. Viņam ir izdevies starptautiski atjaunot Latvijas vārda labo skanējumu.

VIENOTĪBAS vērtības – darbīgs cilvēks, taisnīga un solidāra sabiedrība, nacionāla valsts un godīga politika – ir Latvijas ilg-laicīguma un attīstības priekšnoteikums! VIENOTĪBA uzturēs lata kursa stabilitāti, stingru valsts budžeta disciplīnu, pakāpe-niski samazinās budžeta deficītu. Cīņa ar ēnu ekonomiku ir VIENOTĪBAS prio-ritāte. Mūsu mērķis ir uzņēmēju skaita palielināšana par 50%. Uzņēmumu kon-kurētspējas paaugstināšana un eksports, inovatīvi uzņēmumi un vietējā ražošana, nodarbinātības pieaugums pakāpeniski cels sabiedrības labklājību.

Tikai nacionāla valsts un patriotiska sa-biedrība spēj šādus izaicinājumus mērķtie-cīgi risināt! Tāpēc VIENOTĪBA ir izvēle, latviešu tautas kultūrvēsturiskā mantoju-ma, mūsu valsts pastāvēšanas, savdabības un attīstības loģisks pamats.

ir jābūt eiropeiskai nācijai ar savu stipro un unikālo latvietību.

Stabilitāte, kuru panākusi Valda Dombrovska valdība, nav fikcija – tie ir caur grūtībām nākuši pirmie pēckrīzes pa-nākumi. Pirmie asni, pat ne pumpuri. Mēs zinām, kas notiek, ja asniem neļauj zaļot un to kopšanu uztic nepratējam vai kādam, kurš savu uzticību ir zaudējis treknajos ga-dos, kad šķietami zaļoja viss. Latvijai vaja-dzīgi politiķi, kas domā ilgtermiņā; kam cilvēki ir vērtība ikdienā, nevis priekšvē-lēšanu programmā; kas māk veidot uz-krājumus un iesaistīt lēmumu pieņemšanā

ikvienu. Latvijai ir vajadzīgs vienots redzē-jums par plaukstošu valsti. VIENOTĪBAS mērķis ir četros gados Latvijā ieguldīt trīs miljardus latu, piesaistot ES līdzekļus un investīcijas. Mēs esam pārliecināti, ka bez tukšiem solījumiem, ar darbu un godīgu attieksmi, var sasniegt 70% nodarbinātību un radīt jaunas darbvietas. VIENOTĪBA redz Latviju kā radošu un inovatīvu zemi, kuras vārds pasaulē izskan jaunu bizne-sa ideju dēļ. VIENOTĪBAI godīgums un caurspīdīga politika ir tās sirdsapziņa – tāda ir politika, par kuru mēs iestājamies un par kādu mēs cīnīsimies.

kuri tagad sevi dēvē „par labas Latvijas” cēlājiem – LPP/LC un TP –, faktiski aiz-bēga no atbildības, jo būt pie varas valstij tik smagā situācijā bija politiski neizdevīgi. Būdami pie varas, abu minēto partiju līde-ri tautai solīja septiņus treknos gadus, to-mēr apbrīnojamā vienprātībā ignorēja gan starptautiskos, gan pašmāju ekonomikas ekspertus, kuri brīdināja par ekonomikas pārkaršanu un Latvijas smago piezemēša-nos, kas diemžēl izrādījās patiesība.

Un tieši tajā brīdī, kad priekšā bija viens no vissmagākajiem posmiem Latvijas vēs-turē, strādāt valdībā, uzņemties atbildību, novērst valsts bankrotu, atbalstīt valdību, un panākt, lai Latvijas vārds starptautis-kajā apritē pārstāj izskanēt tikai negatīvā kontekstā, bija gatavi toreiz vēl nenodibi-nātās VIENOTĪBAS politiķi. Šobrīd – pēc pusotra gada, kas pagājis spraigā un smagā koalīcijas valdības darbā, – man ir patiess gandarījums par pirmajiem pozitīvajiem finanšu un ekonomikas izaugsmes rādītā-

jiem. Tomēr tā ir tikai pirmā trauslā uzva-ra, kuru, radikāli mainoties valsts politis-kajai varai, viegli pazaudēt.

VIENOTĪBA ir gatava uzņemties atbil-dību arī turpmāk, jo reformas vēl nebūt nav galā. Nav brīnumrecepšu ekonomikas atlabšanai, iekams paši nesakārtosim savas valsts budžetu un nepārveidosim ekono-miku tā, lai tās dzinējspēks būtu ražošana un eksports, nevis nekustamā īpašuma spekulācijas un lētu kredītu hipertrofēts iekšzemes patēriņš. Neticiet tiem, kas uz-sākuši priekšvēlēšanu populisma vairāk- solīšanas sacensību. Es tajā nepiedalos. Ti-ciet tiem, kas ir strādājuši valdībā šajā pār-baudījumu laikā.

Šoreiz vēlētāju izvēle ir ļoti skaidra un nepārprotama, arī vēlētājs pats šoreiz ir guvis daudz mācībstundu, lai pieņem-tu patstāvīgu un politiķu veikuma iz-vērtējumā balstītu lēmumu, nevis ļautos nopirkties ar profesionālu reklāmtriku palīdzību.

neatkarīgu Latviju redzēja vien Eiropas saimē, gan Kārlim Skalbem, kurš teica, ka mēs nevēlamies neko citu savā zemē, kā vien demokrātisku Eiropu. Mums jāatskai-tās saviem vecvecākiem, kas, grūti strādā-jot, starpkaru Latviju padarīja par konku-rētspējīgu un modernu 20. gadsimta valsti. Mums būs jāatskaitās arī saviem bērniem, ja pēc gadiem viņi jautās, kā tas gadījās, ka Igaunija ir plaukstoša Eiropas ziemeļ-valsts, bet Latvija slīkst postpadomju telpā ar visām no tā izrietošajām sekām – augstu korupciju, zemu konkurētspēju un krievu valodu kā otru valsts valodu. Tieši tāda būs 2. oktobra vēlēšanu lielā izvēle un katra vē-lētāja atbildība par savu izvēli.

Valdim Dombrovskim ir jāvada pēc-vēlēšanu valdība, lai turpinātos Latvijas tautsaimniecības izaugsme, lai pie varas netiktu prokremliska oligarhu valdība ar Urbanoviču kā premjeru un Šķēli kā fi-nanšu ministru, lai pieliktu punktu polit-biznesmeņu labklājībai uz valsts un visu mūsu rēķina. Lai Latvija soli pa solim tap-tu par modernu, konkurētspējīgu, latvisku un eiropeisku 21. gadsimta valsti. Tāds ir VIENOTĪBAS ceļš.

M ēdz teikt, ka cilvēka patiesā daba atklājas pārbaudījumos un ār-kārtas situācijās. Šo apgalvoju-mu lielā mērā var attiecināt arī uz politis-kajām partijām, jo politiskās partijas veido un vada indivīdi ar gluži cilvēcisku dabu. Lai atbildētu uz jautājumu: kādēļ vēlētā-jiem būtu jābalso par VIENOTĪBU?, nav vērts matemātiski uzskaitīt VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu programmas apsolījumus. Daudz būtiskāk ir atsaukt atmiņā notiku-mus kopš 2009. gada marta, kad Latvijā mainījās valdības un bija skaidrs, ka valsts ir uz maksātnespējas sliekšņa.

Pie varas esošās partijas jau 2008. gada nogalē labi saprata, ka valsts finanšu sis-tēma ir tuvu sabrukumam un ka nelīdzēs pat toreizējā finanšu ministra Ata Slaktera „Nothing special!”. Latvijai izšķirīgā un smagā brīdī, kad starptautiskais finanšu sektors un ekonomikas analītiķi vienā lai-dā pareģoja lata devalvāciju, valsts finan-šu sistēmas krahu un maksātnespēju, tie,


Foto

: MK

arh

īvs

Foto

: IM

AG

INE

Foto: AFI

Foto

: AFI

VIENOTĪBAS LĪDERI12

Nepazaudēt savu valsti

Novērtēt un aizsargātcilvēkus

Demokrātija ir izvēle Latvijā redzu izaugsmi

Aigars ŠtokenbergsVIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētājs, deputāta kandidāts Zemgalē

Linda MūrnieceIekšlietu ministre, VIENOTĪBAS deputāta kandidāte Rīgā

Artis PabriksVIENOTĪBAS deputāta kandidāts Vidzemē

Artis KamparsEkonomikas ministrs, VIENOTĪBAS deputāta kandidāts Zemgalē

U zskatu, ka šīs vēlēšanas Latvijai būs izšķirošas. Ja cilvēki paliks mājās, mēs riskējam pazaudēt savu valsti – gan tās ārpolitisko virzienu, gan daudzus citus ieguvumus, kuru dēļ savulaik tika sākta trešā Atmoda. Ja atskatāmies vēstu-rē, nozīmīgu notikumu gaita ir izšķīrusies vienīgi tad, kad cilvēki ir piecēlušies kājas, gājuši un darījuši. Tāds bija „Baltijas ceļš”, Neatkarības deklarācija 1990. gada 4. mai-jā un 1991. gada janvāra barikādes.

D arbs iekšlietu struktūrās prasa spē-ju ātri reaģēt un pieņemt lēmumu. Daudzas lietas izšķiras sekundē. Tādā brīdī ir svarīgi uzticēties saviem ko-mandas biedriem, tāpēc man ir prieks, ka iekšlietās strādā savas jomas profesionāļi, kas pirmie paliks drošības spilvenu, kad vien tas vajadzīgs kāda aizsardzībai. Šo-dien, vēlēšanu finiša taisnē, savs lēmums ir jāpieņem vēlētājiem. Nevis zibenīgs, bet atbildīgs, saprotot, ka tas būtiski ietekmēs

L atvija ir nopietnas izšķiršanās priek-šā. Šajās vēlēšanās noskaidrosies, vai mēs turpināsim politiku, kas, nereti ignorējot vairākuma vēlmes, mēģina aiz-stāvēt dažu ļoti bagātu ļaužu intereses, vai arī izmantosim iespēju un mēģināsim šo sistēmu mainīt.

Aptaujas rāda, ka politiskajām partijām neuzticas 93%, valdībai 88% un Saeimai – 91% Latvijas iedzīvotāju. Tas liek cilvēkiem apšaubīt jebkuru politisku lēmumu. Mūsu

P ar partiju apvienību VIENOTĪBA jābalso, jo Latvijas nākotne šobrīd ir krustcelēs. Mūsu rokās ir izvēle, vai to turpināt uzticēt cilvēkam, kas to spē-ja ne tikai izvest no krīzes, bet arī nostādīt uz divām stabilām kājām, vai arī atdot politbiznesmeņiem un austrumu naudas tīkotājiem, kas pirms pusotra gada bēga no valsts vadīšanas kā žurkas no grimsto-ša kuģa. Jau otro ceturksni pēc kārtas Latvijas iekšzemes kopprodukts uzrāda

Mums mēģina iestāstīt, ka valstij ir tikai divas alternatīvas. Godīgu, bet nekompe-tentu cilvēku valdība vai zaglīgu, bet kom-petentu biedru brigāde. Īstenībā politiskais piedāvājums ir citāds.

No vienas puses, tie ir vecie politiķi, kuri valsti ir nolaiduši līdz kliņķim, vai tie prokremliskie biedri, par kuru kompe-tenci un spēju vadīt valsti mums nav ne-kādu ziņu, vai arī VIENOTĪBA un Valdis Dombrovskis. Par Valda Dombrovska komandas cilvēkiem mēs varam būt pār-liecināti, jo esam redzējuši, kā viņi mūs ir izveduši cauri vissmagākajai krīzei kopš neatkarības atgūšanas. Valda Dombrovska valdības līdz šim paveiktais darbs ir spē-cīgs un racionāls arguments, lai balsotu par VIENOTĪBU. Pienācis laiks atgūt no-zagto valsti.

Es ticu, ka VIENOTĪBAI būs iespēja noteikt turpmāko valsts politisko un eko-nomisko virzību. Mums ir skaidras mūsu vērtības. Mums ir skaidrs nākotnes piedā-vājums ekonomikā un sociālajā jomā. Do-māju, ka vēlēšanu rezultāts noteiks mūsu turpmāko spēju konsolidēt spēkus. To cil-vēku spēkus, kas ir Latvijas patrioti.

Latvijas turpmāko attīstību. Tāpat kā iekš-lietu jomā, arī VIENOTĪBAS komandā es redzu profesionāļus, kuri skaļu lozungu un solījumu vietā liek darbus.

Valda Dombrovska valdība ļauj runāt par ekonomiskās krīzes smagāko periodu pagātnes formā. Kaut arī iekšlietu sistēmā finansējums ir samazināts, tas nav mazinā-jis darbības efektivitāti. Tāpat kā iepriekš, esam spējuši garantēt iedzīvotājiem dro-šību, dzēst ugunsgrēkus, ķert uz robežas kontrabandistus un palīdzēt iedzīvotājiem nelaimē.

VIENOTĪBAS prioritāte ir valsts, kurā justies droši un stabili. Mēs strādāsim, lai cilvēki justos novērtēti, vajadzīgi un aiz-sargāti. Mēs zinām, ko nozīmē uzticības krīze – neticības plaisa starp iedzīvotājiem un politiķiem. Tā savulaik radās 13. janvā-rī. Valdis Dombrovskis nesalieca muguru un izveda valsti no krīzes, tā iedodot ga-rantiju, ka Latvija un tās iedzīvotāji otrreiz nenonāks janvāra drūmā aukstuma noska-ņās. Šodien atbildīgs lēmums ir vēlētāja ziņā – balsot par vienoto spēku, kas Latviju redz kā augošu zemi, kurā par visu svarīgā-kais ir cilvēks.

galvenais uzdevums ir šo situāciju mainīt un atjaunot pilsoņu uzticēšanos valsts de-mokrātiskajām institūcijām. Taču pirmais solis jāsper pašiem Latvijas iedzīvotājiem, 2. oktobrī piedaloties vēlēšanās un izdarot pareizo izvēli.

Savu jaunību saistu ar Latvijas Tautas fronti, ar Atmodas laiku. Arī mans ideāls ir aktīvs pilsonis. Esmu studējis politoloģiju, un politiskā vide man ir vistuvākā. Tāpat esmu mācīts, mācījies un pats mācu, ka cil-vēkiem ir jāpiedalās politiskajā darbībā un kaut kas derīgs jādara arī sabiedrības labā. Varbūt izklausās naivi, bet manā izpratnē līdzdalība politikā tomēr ir ideālistiska.

Kopā ar saviem kolēģiem politiskās apvienības VIENOTĪBA sastāvā vēlos pa-nākt, lai mēs un mūsu bērni dzīvotu valstī, kur cilvēks tiek cienīts neatkarīgi no viņa naudas maka biezuma. Mēs esam vienīgais politiskais spēks, kurš aizstāv eiropeiskas vērtības, iestājoties par cilvēka cienīgu dzīvi Latvijā, par darbu, pieejamu vese-lības aprūpi un labu izglītību. Es ceru uz jūsu atbalstu un esmu pārliecināts – kopā mēs varam atjaunot ticību Latvijai un tās valdībai.

pieaugumu. Bezdarbs samazinās. Uzņē-mēji ir optimistiski noskaņoti par nākot-ni. Eksporta apjoms strauji palielinās un pirmajā pusgadā ir viens no straujāk au-gošajiem Eiropā.

Ražošana uzņem apgriezienus, liekot pamatus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei. Nodarbinātības veicināšanai ieviesta mikrouzņēmumu atbalsta programma. Un to visu mums izdevās sasniegt, nepaceļot PVN likmi līdz 23%, kā to starptautiska-jiem aizdevējiem bija apsolījusi Godmaņa valdība, un nedevalvējot latu.

Pats smagākais ekonomiskās krīzes posms mums ir aiz muguras, tomēr pašlaik vēl piedzīvojam tikai izaugsmes pirmos asnus. Tā ir rūpīgi jāsargā no pārgalvīgiem un nepamatotiem politiķu lēmumiem, kas kā saltie ziemas vēji pavasarī var šos asnus nosaldēt, atsviežot Latvijas ekonomiku at-pakaļ stagnācijā un recesijā.

Mēs esam partiju apvienība, par kuru runā tās darbi un rezultāti. Ja mēs esam apņēmušies nākamajos četros gados ie-guldīt Latvijas ekonomikā trīs miljardus latu un nodrošināt 1,1 miljonu darbvietu valstī, tad tas tiks izdarīts.

PAR 2. SARAKSTU2. OKTOBRĪ BAlsO

Foto: AFI Foto: L.Vīksna, F64

Foto: A.Požarskis

ATTĪSTĪBAS KURSS 13

Ražošana

Apstrādes rūpniecībai ir jākļūst par galveno eksporta dzinējspēkuIndustriālie parki

Enerģētika

Energoefektivitāte:siltināšana u.c.Zaļā enerģijaEnergoneatkarība

Mazā uzņēmējdarbībaMazie uzņēmēji kālielākie darba devēji

Atbalsta programmasmikrouzņēmumiem

Tranzīts, transports

Transporta tīklu attīstībaLoģistikas centriBaltic Rail

Izglītība un zinātne

Veicināt sadarbību starp zinātnes un izglītības institūcijām un uzņēmumiem

Biznesa inovācijuatbalsta programma

Nākamo 4 gadu laikā Latvijas ekonomikā tiksieguldīti 3 miljardi latu:

Bezdarbs: 7% četru gadu laikāDarbvietu skaits Latvijā: 1,1 miljonsNodarbinātība: 70% četru gadu laikā20 000 atgriezušos latviešu četru gadu laikā

Veicināt mikrouzņēmējdarbībuMazināt nodokļu slogu darbaspēkamAttīstīt ražošanu un konkurētspējīgus

pakalpojumus visā Latvijas teritorijāAtbalstīt pārmaiņas darbā

laukos – no sīkās lauksaimniecībasuz pakalpojumiem

2,5 miljalrdi LVL

0,5 miljardi LVL

2+ miljardi LVLārvalstu tiešās

investīcijas uzņēmējdarbībā -

galvenokārt rūpniecībā, transportā un enerģētikā

3+ miljardi LVLbanku kredīti

uzņēmējiem

Vai tas ir daudz?

Vai tas ir viss?

Kā tiks tērēti ekonomikas attīstībai paredzētie 3 miljardi latu 4 gadu laikā?

Jā! Salīdzinājumam, Latvijas valsts kopbudžets 2010. gadā ir

4,4 miljardi latu:

Nē! Vēl Latvijas ekonomikā nonāks nauda caurārvalstu investīcijām un banku izsniegtajiem

kredītiem:

Plānotās investīcijasLatvijas ekonomikātuvāko 4 gadu laikā

3 mljrd 4,4 mljrd

Latvijas kopbudžets2010. gadā

mērķi 4 gados

Eksporta lomas pieaugums tautsaimniecībācaur ražošanas attīstību

Investīciju politika ārvalstu investīciju piesaisteiPrioritāro nozaru politika, klasterizācija

Eksporta garantijas Ražošanas attīstību veicinoša struktūrfondu politikaMikrouzņēmumiem – nodokļu zaļā gaismaIepirkumu politika: ātra un godīgaValsts attīstības bankas izveidePaātrināt biznesa risinājumus un samazināt birokrātiju

Palielināt privātuzņēmēju skaitu par 50%Darba ražīgums: 60% no ES vidējā līmeņaPievilcīgākā uzņēmējdarbības vide Baltijā – līderpozīcijas starptautiskos reitingosFunkcionējoši pirmie klasteriun atbalsta programmas

VEICINĀTUZŅĒMĒJDARBĪBU

SABALANSĒTA UN ATTĪSTĪTA

EKONOMIKA

mērķi 4 gados

kas

jāda

ra?

kas

jāda

ra?

mēr

ķi 4

gad

os

Tautsaimniecības izaugsme 20%Eiro ieviešana 2014. gadā

Ēnu ekonomikassamazināšana uz pusi

Investīcijas tautsaimniecībā 3 miljardi latu

Eksporta īpatsvars: 40%Apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP: 14%

Latvijas līdzfinansējums

ES finansējums

ATTĪSTĪBAS PAMATVIRZIENI UN INSTRUMENTI UZŅĒMĒJDARBĪBAI PIEVILCĪGAS VIDES VEIDOŠANAI

VALSTS INVESTĪCIJU POLITIKA

VEICINĀT NODARBINĀTĪBU

kas

jāda

ra?

Turpināt esošo valsts attīstības kursuV iens no galvenajiem VIENOTĪBAS ekonomiskās programmas uzdevu-miem līdzās efektīvākai valsts pār-valdei un stabilām valsts finansēm ir daudz konkurētspējīgāka tautsaimniecība un uz-ņēmējdarbības vide. Ir noteikti virzieni, ir redzamas programmas, rīki, kā situāciju būtiski uzlabot jau nākamo četru gadu lai-kā. Visi izvirzītie mērķi ir sasniedzami, ja tiek turpināts jau esošais valsts attīstības kurss. Tad jau pēc četriem gadiem ekono-mika būs daudzveidīgāka, eksportspējīga, eirozonai nobriedusi, ar krietni augstāku konkurētspējas un no-darbinātības līmeni.

Lai to panāktu, Latvijai ir jāsasniedz daudz sabalansētāka ekonomika un aktīvāka iedzīvotāju līdzdalība uzņēmējdarbībā. Jau patlaban ekonomikas struktūrā notiek po-zitīvas izmaiņas par labu eksportējošajām nozarēm, taču darāmā vēl ir daudz, lai mums būtu konkurētspējīgi

eksporta sektori. Ir vajadzīga krietni aktī-vāka virzība uz nozaru klasteru veidošanu, kas būtu signāls gan uzņēmējiem, gan iz-glītības sistēmai, gan bankām un ārvalstu investoriem. Uzņēmējiem ir jānodrošina daudz lielāka pretimnākšana no valsts puses, padarot uzņēmējdarbības vidi par vienu no pievilcīgākajām plašākā reģionā. Mazāka birokrātija, efektīvāki un caurspī-dīgāki risinājumi, atbilstošāka nodokļu politika, krietni samazināta pelēkā ekono-mika – tie ir pasākumi, kurus gaida uzņē-mēji. Nodarbinātības veicināšana nav ie-

spējama bez kopējās valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanās. Uzlabojoties nākotnes redzējumam un valsts tēlam, aktivizēsies uzņēmēji, un valstī ienāks jaunas ārvalstu investī-cijas, kas nozīmē jaunas darbvietas.

Latvija turpmākajos četros gados spēs novirzīt tautsaimniecībā prāvus lī-dzekļus. Tie ir trīs miljardi latu – ES struktūrfondu un pašu līdzfinansējuma, valsts investīciju, līdzekļi, vismaz divi miljardi latu ārvalstu tiešo investīciju mūsu ekonomikā, kā arī ap trim miljardiem latu no jauna bankās izsniegto kredītu uzņēmējiem. Mūsu uzdevums ir visus šos līdzekļus pēc iespējas efektīvāk izmantot, radot maksimāli lielu atdevi. Tie ir jānovirza valstij perspektīvākajās jomās, jāizlīdzina investīcijas un nodarbinātība vienmērīgāk pa visu valsti. Līdzās lielajiem projektiem un nozarēm būtiska uzmanība

ir jāpievērš mazajiem un mikrouzņēmu-miem. Latvija nepāries uz nākamo – ino-vatīvās ekonomikas – līmeni bez kardinā-lām pozitīvām izmaiņām izglītībā, zinātnē un pētniecībā. Paveicot un apgūstot to visu, valsts pēc četriem gadiem atradīsies daudz konkurētspējīgākā statusā.


Pēc četriem gadiem ekonomika būs daudzveidīgāka, eksportspējīga, eirozonai nobriedusi

Līdzās lielajiem projektiem un nozarēm būtiska uzmanība ir jāpievērš mazajiem un mikrouzņēmumiem

Šī gada 6. martā Nacionālajā teātrī, kur 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts, partijas „Jaunais laiks”, „Pilsoniskā savienība” un „Sabiedrība citai politikai” izveidoja apvienību VIENOTĪBA Foto: IMAGINE

VIENOTĪBAS līderi – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, VIENOTĪBAS līdzpriekšsēdētāji Solvita Āboltiņa un Aigars Štokenbergs – piedalījās Latvijas sakopšanā pavasara Lielajā talkā

Visu vasaru VIENOTĪBAS birojā notika arī radošie pasākumi – varēja apskatīt mākslinieces, VIENOTĪBAS kandidātes Latgalē Gundegas Rancānes gleznu izstādi, vakaros bija iespēja izdejoties salsas ritmos, bet bērni bija laipni gaidīti radošajās darbnīcās

26. jūlijā ekonomikas ministrs Artis Kampars, VIENOTĪBAS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis un deputāta kandidāte Kurzemē Karīna Korna Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza VIENOTĪBAS deputātu kandidātu sarakstu

8. jūnijā Rīgā, K. Barona ielā 3 – namā, kur savulaik ticis pieņemts lēmums par neatkarīgas Latvijas proklamēšanu, – tika atklāts VIENOTĪBAS birojs. Tajā ik dienu var sastapt mūsu deputātu kandidātus, regulāri notiek arī politiskās diskusijas. Diskusijā „Ekonomiskā drošība. Tava drošība” piedalījās VIENOTĪBAS līderis Rīgā Ģirts Valdis Kristovskis, apvienības līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs un deputāta kandidāts Andris Vilks

Apvienību vada priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis un līdzpriekšsēdētāji Solvita Āboltiņa un Aigars Štokenbergs

Partiju apvienībā VIENOTĪBA aktīvi iesaistās arī jaunieši, kuriem nav vienalga, kas notiek mūsu valstī šobrīd, un kuri vēlas veidot Latviju par valsti, ar ko lepoties jau rīt!

Mūsu politiķi ir aktīvi gan ikdienā, gan atpūtā. Rīgas maratonā skrēja arī Saeimas deputāte Ingrīda Circene, VIENOTĪBAS biroja vadītāja Sanita Stelpe, VIENOTĪBAS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, Saeimas deputāts Jānis Reirs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais

VIENOTĪBA – no dibināšanas līdz vēlēšanām

VIENOTĪBAS PROGRAMMA 15

VIENOTĪBA. DOMBROVSKIS. LATVIJA

M ūsu mērķis ir gudra, vesela un turīga latviešu nācija1. Mēs re-dzam Latviju kā saliedētu na-cionālu valsti, ko veido zinoši, uzņēmīgi un radoši cilvēki. Mēs redzam taisnīgu un saliedētu sabiedrību, kurā veselības un sociālā sistēma nodrošina tautas ataudzi. Mēs redzam Latviju kā Baltijas līderi, kuras globālo konkurētspēju nodrošina zināšanu ekonomika.

VIENOTĪBAS Ministru prezidents ir Valdis Dombrovskis. Pēc „trekno gadu” politikas izraisītās ekonomiskās, politiskās un morālās krīzes Valda Dombrovska val-dība izglāba valsti no bankrota un atjauno Latvijas labo vārdu pasaulē. Valstī ir atsā-kusies stabila attīstība. Mums tā jāsaglabā.

Dombrovska VIENOTĪBAS valdības programmas galvenie virzieni:

Darbs katram Attīstīt ražošanu un pakalpojumus visā Latvijā. Četros gados ieguldīt trīs miljardus latu2, lai izveidotu vismaz vienu ražotni katrā novadā. Īpaša uzmanība attīstībai ārpus Rīgas.

Taisnīga sabiedrībaNodokļu sistēmas progresīva reforma, lai nodokļus maksātu visi, lai par darbu, bērniem, izglītību, veselību un videi draudzīgu dzīvesveidu būtu mazāki nodokļi nekā par patēriņu, īpašumiem un piesārņojumu3.

Godīga konkurenceAr īpašumu sākumdeklarēšanu, ienākumu atklātību un pārdomātiem stimuliem samazināt pelēko biznesu un krāpšanu. Ierobežojot monopolus, pazemināt cenas patērētājiem.

Vesela sabiedrībaVeselības veicināšana, ikvienam pieejama veselības aprūpe. Uzsvars uz veselīgu dzīvesveidu, profilaksi, priekšlaicīgas nāves cēloņu novēršanu, primāro aprūpi un patentbrīviem medikamentiem.

Nacionāla valsts4Vitāla latviešu valodas un kultūras telpa, kvalitatīvi sabiedriskie mediji un pienācīgs atbalsts kultūrai. Latviešu valodas aizsardzības un attīstības programma un pilsoniskā izglītība sabiedrības saliedēšanai.

Nē – korupcijai Profesionāli izmeklētāji, stiprs KNAB, neatkarīga prokuratūra un tiesa. Moderna un atklāta publisko iepirkumu sistēma, kurā priekšrocības ir tiem, kas godīgi maksā visus nodokļus.

Atbildīga politika Politiskā reforma, lai deputāti būtu tuvāki vēlētājiem, valdības stabilākas un politiskā atbildība skaidrāka. Lai lielā nauda nevarētu nopirkt politiku.5 Darbīga

pilsoniskā sabiedrība, kas aktīvi piedalās savas apkaimes, pašvaldības un valsts lēmumos.

Tautas ataudze Programma „Trešais bērns”, lai tuvinātu dzimstību tautas ataudzes līmenim.6 Latvijas dubultās pilsonības piešķiršana, lai veicinātu darba emigrantu atgriešanos. Paaudžu solidaritāte – samērīgas pensijas ilgtspējīgā sistēmā.

Zināšanu ekonomika Zināšanu un jaunievedumu veicināšana visās tautsaimniecības nozarēs, pārvaldē un izglītībā, lai Latvijas resursi tiktu izlietoti visaugstākās jaunās vērtības radīšanai. Precīzi stimuli energoefektīvai dzīvei, atjaunojamo resursu izmantošanai un videi draudzīgam biznesam.

Izglītota, radoša un uzņēmīga jaunā paaudze Vidējā izglītība un divas svešvalodas – obligātas, arodizglītība – kopā ar uzņēmumiem, universitātes – starptautiski atzītas7. Uzsvars uz radošumu, uzņēmīgumu, pilsoniskumu izglītībā. Valsts finansēta augstākā izglītība – prioritāro nozaru vajadzībām.

Rietumu izvēle un globālie tirgiPilntiesīga līdzdalība arvien ciešāk integrētas Eiropas Savienības kodolā. NATO infrastruktūra Latvijā. Biznesa diplomātijas, tirgvedības un finansiāls atbalsts Latvijas eksportam uz pasaules straujākajiem tirgiem, īpaši Austrumeiropā un Āzijā.

Apdzīvoti Latvijas lauki un moderna lauksaimniecībaRažošanas un pakalpojumu attīstība lauku teritorijās, nodarbinātības daudzveidīgošana. Kooperācija un modernizācija Latvijas lauksaimniecības potenciāla izvēršanai. Taisnīgi lauksaimnieku atbalsta maksājumi no ES budžeta.

Īstenojot šo programmu, mums četros gados jāsasniedz konkrēti mērķi:• sasniegt tautsaimniecības izaugsmi

par 20%8 • nodrošināt Latvijā 1,1 miljonu

darbvietu9• sagatavot Latviju dalībai eirozonā• samazināt ienākumu nevienlīdzības

indeksu līdz vidējam Eiropā10• samazināt priekšlaicīgu mirstību

par 20%11 • panākt dzimstības pieauguma

atjaunošanos12 • pacelt izglītības kvalitātes līmeni virs

Eiropas vidējā13 • pilnībā sabalansēt valsts ienākumus

un izdevumus14 • uz pusi samazināt ēnu ekonomiku15 • palielināt privātuzņēmēju skaitu

par 50%16.Astoņos gados Latvijai ir jāspēj kļūt par

Baltijas līderi svarīgākajos dzīves kvalitātes, tautas attīstības un globālās konkurētspējas rādītājos17.

Tikai vienotībā ir spēks.

Politisko partiju apvienības VIENOTĪBA Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanu 4000 zīmju programma

1. Latviešu nācija (Latvijas tauta) ir pilsoniska nā-cija, kurā latviešu valoda ir demokrātiskās līdzda-lības un sabiedriskās saziņas valoda, kurā dažādu tautību Latvijas pilsoņi izjūt un īsteno piederību Latvijas valstij, tās vērtībām, kultūras telpai, kopī-gai vēstures apziņai.

2. Līdzekļu avoti: 2,5 mljrd – ES fondi, 0,5 mljrd – nacionālais budžets.

3. Pašlaik nodokļu kopapjomā darba nodokļi veido 54%, patēriņa 37%, kapitāla 9%. Mērķis ir panākt, lai darba nodokļu īpatsvars būtu mazāks par pusi.

4. Latvija kā nacionāla valsts ir neatkarīga demo-krātiska republika, kurā valsts valoda – latviešu valoda – ir demokrātiskās līdzdalības un sabied-riskās saziņas valoda, kurā ir vienota kultūras tel-pa, vēstures apziņa un nacionālā identitāte.

5. Politiskās reformas virzieni (par kuriem ne-pieciešamas turpmākas diskusijas): 13 Saeimas vēlēšanu apgabali, Valsts prezidenta ievēlēšana ar kvalificētu vairākumu Saeimā vai tiešās vēlēšanās, pilsētu mēru tiešas vēlēšanas, pilsētu un novadu padomju deputātu ievēlēšana no apkaimēm (ne no partiju sarakstiem), neuzticība Ministru pre-zidentam tikai ar balsojumu par jaunas valdības apstiprināšanu (t.s. konstruktīvās neuzticības princips).

6. Summārais dzimstības koeficients Latvijā: 1990. g. – 2,0; 1998. g. – 1,1; 2008. g. – 1,45; atau-dzes līmenis – 2,0.

7. Vismaz viena Latvijas universitāte Eiropas Ko-misijas jaunveidojamā universitāšu reitinga pir-majā divsimtniekā.

8. Tas atbilst ekonomikas izaugsmei 3,5% 2011. g., 4,5% 2012. g., 5% 2013. g., 5,5% 2014. g.

9. Sasniegt vismaz pirmskrīzes nodarbināto skai-tu, 70% nodarbinātību, 7% bezdarbu un atgriezt Latvijā 25 tūkstošus aizbraukušo.

10. Džini koeficientu, kas raksturo ienākumu nevienlīdzību, samazināt no 41% 2010. gadā līdz 35% (pašlaik tas ES ir vidēji 31%, bet varētu pa-lielināties līdz 35%).

11. Priekšlaicīgas mirstības dēļ sabiedrībā ko-pumā ik gadu zaudēto cilvēku dzīves gadu skai-tu samazināt par 20% – no 130 tūkstošiem līdz 105 tūkstošiem gadu.

12. Summārais dzimstības koeficients sasniedz vismaz 1,5–1,6 (2009. gadā tas bija 1,4).

13. OECD PISA novērtējuma dati 2006: Latvija 491, OECD vidējais 500, Igaunija 531 (http://ej.uz/PISA-2006).

14. Budžeta deficītu samazināt līdz 3% IKP 2012. g. un līdz 0% 2014. g.

15. No aptuveni 25% IKP līdz 12% IKP 2014. g., tas ir, par 5 mljrd latu, kas varētu dot papildu 1,7 mljrd latu valsts budžetā 4 gados. Ja IKP 2011. g. ir 13,3 mljrd, 2014. g. – 16 mljrd un ēnu ekonomika 25% visu šo laiku, tad „ēna” ir 14,5 mljrd 4 gados. Ja to izdodas pakāpeniski sa-mazināt uz pusi, pamazām baltajā ekonomikā ie-iet ap 5 mljrd, no kuriem nodokļos aptuveni 1/3. Tad 2011. g. varētu atgūt ap 250 mlj, 2012. g. ap 350, 2013. g. ap 470 mlj, 2014. g. ap 650 mlj.

16. Pašlaik – aptuveni 27 uzņēmumi uz 1000 ie-dzīvotājiem, EU vidējais – 40.

17. „The Economist” Dzīves kvalitātes indeksā, Apvienoto Nāciju Tautas attīstības indeksā un Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurēt-spējas indeksā.

Foto: A.Požarskis


www.vienotiba.lv

Izdevējs: Politisko partiju apvienība VIENOTĪBA Reģ. nr.: 40008158358 Redaktors: Gunda Reire Redakcijas adrese: Aspazijas bulvāris 24–10, Rīga, LV 1050 Tālr. 67280351 Fakss 67280353 E-pasts: [email protected] Metiens: 803 000 eks. Iespiests: SIA „Poligrāfijas grupa Mūkusala” Reģ. apl. nr.: 000703372© Anotāciju un citēšanas gadījumā atsauce uz VIENOTĪBA ir obligāta, pārpublicēšana iespējama, tikai iepriekš rakstveidā vienojoties ar politisko partiju apvienību VIENOTĪBA.

Documents

VIENOTĪBAS deputātu kandidāti...POLITISKĀS APVIENĪBAS VIENOTĪBA OFICIĀLAIS IZDEVUMS 2010. GADA OKTOBRIS Nr. 6 VIENOTĪBAS deputātu kandidāti Ārā no krīzes! Pārliecinoši!