Draudzīgais Aicinājums Līvija Medne – teksts un foto Klāt janvāra beigas un laiks vēl vienai gadskārtējai tradīcijai – Draudzīgam aicinājumam, kas turpinās jau no 1935. gada, kad to aizsāka toreizējais Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Iesākot šo rītu, mācītājs Juris Saivars savā uzrunā atgādināja visiem par Draudzīgā Aicinājuma aizsākumu vēsturisko kontekstu, jo tas sākās pēc prezidenta Ulmaņa apvērsuma. Neskatoties uz politvēsturiski komplicēto vēstures fonu, Draudzīgais aicinājums gadu gaitā ir kļuvis par pārsteidzošu mūsu vēstures pieminekli, par ko mēs visi varam būt priecīgi un pateicīgi. Arī mūsu skolā šī tradīcija ir gājusi savu ceļu un mēs vairs nedāvinām grāmatas un gleznas skolai, bet, kā galveno notikumu, uzklausām absolventu stāstījumu par iepriekšējā vasarā redzēto un piedzīvoto Latvijā. Šie Latvijas iespaidi jauniešu skatījumā piesaista plašākas latviešu sabiedrības klātbūtni un arī šoreiz viesu starpā bija divas bijušās skolas pārzines: Maija Liepiņa un Aira Bungs. Bērnudārza klases skolotāja Terēze Apsīte vadīja šo pēcpusdienu, ko iesāka ar īsu ieskatu par šo tradīciju mūsu skolā. Jaunākie, 1.-4. klašu, skolēni uzstājās ar tautas dziesmu “Kur, pelīte, Tu tecēji?”. 5.-6. klases nodziedāja patriotisko Māras Cielēnas un Daces Robules dziesmu “Baltais solījums”.

Trīs no pagājušā gada absolventiem - Nils Bergs, Elizabete Mitenberga un Annele Sīpola, piedalījās “Sveika, Latvija!” programmā 2017. gada vasarā un šodien atgriezās skolā, lai dalītos savos iespaidos. Viņi bija 38. “Sveika, Latvija!” grupa šajā ALAs organizētajā ikgadējā Latvijas apskates braucienā, kur piedalās latviešu jaunieši no ASV, Kanādas un Austrālijas. Nepilnas divas nedēļas Latvija paskrien vēja spārniem, jo programma ir spraiga un katra diena nāk ar jauniem piedzīvojumiem. Annele iesāka stāstījumu par pirmajiem iespaidiem Rīgā, bet ilgi viņi tur nekavējās, jo drīz vien devās Latvijas apskatē. Turaidas pils un Sigulda ir maršrutā katru gadu un nebija pārsteidzoši dzirdēt, ka Siguldas bobsleja trase, un iespēja pa to nobraukt, bija viena no “visforšākām lietām”

brauciena laikā. Cēsu pilsdrupas, muzejs un Araišu arheoloģiskais parks deva jaunu ieskatu senlatviešu dzīvē, par ko iepriekš bija mācījušies skolā. Nils uzsvēra, ka iespēja vērot un aprunāties ar rotkali Cēsu pilsdrupu muzejā bija ļoti interesanta un veco pilsdrupu apskate deva pilnīgi jaunu iespaidu par seno laiku pilīm un dzīvi tajās. Braki, ar zibeni šķeltais akmens un Gaiziņkalns arī bija palikuši absolventu atmiņās. Absolventu raksturojums, ka viņi bijušu uz Gaiziņa “pakalnu”, jo varējuši uzskriet līdz augšai ātrāk kā vienā minūtē, bija visiem labi saprotams. Gulbenē viņus sagaidīja Vilciena muzejs un brauciens ar vēsturisko šaursliežu dzelzceļa bānīti no Gulbenes un Alūksni. Izrādījās, ka tas nebija parasts brauciens, jo viņiem pusceļā uzbruka laupītāji, kas aizveda viņus uz savu mītni.

Nākamajās dienās dienas maršruts turpinājās Latgalē. Rēzekne un Latgales kultūras vēstniecība “Gors” bija pirmā pietura Latgalē. No turienes viņi devās uz Aglonu, kur norisēja svētā mise, kas kopā pulcēja vairākus tūkstošus katoļu svētceļnieku, un deva citu ieskatu Aglonas bazilikai. Aglonas maizes muzeja apskate deva iespēju labāk izprast latviešu rupjmaizes tapšanas procesu un varbūt pat saprast, kāpēc rupjmaize, mums latviešiem, ir kultūras vērtība, kas apvīta ar seniem ticējumiem,

paražām un rituāliem. Diena ar Krāslavā noritēja kopā ar Krāslavas ģimnāzijas 8. klases skolēniem un skolotājiem. Bija iepazīšanās spēles, kopēja pilsētas apskate un iespēja tikties ar vienaudžiem Latvijā. Daugava, kas tiek dēvēta par Latvijas likteņupi, tika krustota vairākas reizes un tās krastos ir ne tik vien Rīga, bet vairākas Latvijai svarīgas pilsētas, ciemi un kultūrvēsturiskie pieminekļi, daļu no kuriem “Sveika, Latvija!” brauciena dalībnieki varēja apskatīt. Kokneses pilsdrupas, Likteņdārzs, Skrīveri un “Gotiņu” konfekšu ražotne, Lielvārde un Andreja Pumpura muzejs, kur bija jāiejūtas viņa poēmas “Lāčplēsis” tēlos, bija dažas no pieturvietām Daugavas krastos. Zemgalē, Rundāles pils un Tērvetas dabas parka apskate nāca ar jauniem piedzīvojumiem. Mūsu absolventi atzina, ka Rundāle ir greznākā no Latvijas pilīm, bet interesants bija Nila secinājums, ka, neskatoties uz visiem mākslas darbiem, kas atrodas pilī, tās plašais un skaistais dārzs, viņaprāt, bija vislabākais Rundāles mākslas darbs. Tērvetes dabas parks ar Annas Brigaderes darbu tēliem, savukārt, jauniešiem daļēji bija atgriešanas bērnības takās ar labi zināmiem un latviešu skolā lasīto darbu tēliem. Izrādās, ka mūsu absolventiem Kuldīga bija mīļākā Latvijas pilsēta. Ventas rumba, pilsētas arhitektūra un kopējā viesmīlīgā atmosfēra bija piesaistījusi viņu uzmanību. Absolventi arī pilnīgi piekrita tam, ka Kuldīgu reizēm dēvē par mazā Venēciju, jo starp mazajām ieliņām daudz kanālu. Kurzemē “Sveika, Latvija!” jauniešiem atkal bija iespēja tikties ar vienaudžiem, šoreiz ar

Kalvenes pamatskolas skolēniem, kas viņus sagaidīja ar mūziku. Sekoja iepazīšanās, kopējas spēles un Kalvenes zoodārza “Cīruļi” apskate, kas Rīgas zoodārza paspārnē, kur plašos aplokos un mītnēs apskatāmi dažādi savvaļas un mājdzīvnieki. Kurzemes apskates turpinājās ar Liepājas un tās pludmales apskati. Neizpalika arī Liepājas karostas cietuma ekskursija, kur jauniešus, bez izvēles, sagaidīja un uzņēma kā cietumniekus, ar tam laikam atbilstošu taktiku. Tas, protams, bija dramatizējums, bet tomēr deva pavisam reālu ieskatu šajā Padomju armijas darbības aspektā. “Sveika, Latvija!” brauciens noslēdzās Rīgā, kur jaunieši pavadīja divas, notikumiem bagātas dienas. Bez zināmāko Rīgas kultūrvēsturisko objektu apskatēm, visi trīs absolventi atzina, ka Okupācijas muzeja un Stūra mājas apskates bijušas īstas vēstures stundas, kam varējuši sekot līdz, balstoties uz mūsu latviešu skolā gūtajām zināšanām. Gaismas pils - jaunās Nacionālās bibliotēkas ēka, esot piesaistījusi uzmanību jau ar savu arhitektūru. Dainu skapis, par kuru mācījušies latviešu valodas stundās, bija galvenais objekts bibliotēkā, kas piesaistīja viņu uzmanību. Tikšanās ar valsts prezidentu Vējoni un viņa kundzi, iespēja uzdot

jautājumus, pārrunāt un diskutēt ar augstāko valsts amatpersonu, ir īpaša iespēja, kas pieejama tikai “Sveika, Latvija!” dalībniekiem. Šajā pieņemšanā viņi atkal satikās ar Krāslavas un Kalvenes skolēniem un kopā nodziedāja Prāta Vētras labi zināmo “Mana dziesma”. Ceļojums noslēdzās ar kopēju balli, kurā spēlēja “Lauku muzikanti”. Atvadīšanās no jauniegūtajiem Latvijas, Kanādas un Austrālijas draugiem nebija tik viegla. Gan tiem, kas brauca pirmo reizi, gan tiem, kas jau atkārtoti, šis bija: “vismīļākais ceļojums uz Latviju”.

Varbūt pat mazliet par pārsteigumu klātesošajiem vecākiem un kā apliecinājums absolventiem par saistošo stāstījumu, jaunāko klašu skolēni uzdeva viņiem vairākus jautājumus. To saturs skaidri parādīja, ka daudzi paši jau ciemojušies Latvijā. Pārzines Janas skaisti saliktā brauciena bilžu filmiņa deva papildus ieskatu šajā piedzīvojumiem bagātajā braucienā. Draudzīgā aicinājuma sarīkojums noslēdzās uz ļoti patriotiskas nots, vecāko klašu, skolēniem dziedot “Saule, pērkons, Daugava” un “Šķind zemīte, rīb zemīte”.