LATVIJAS UNIVERSITĀTE Medicīnas fakultāte

R.A.Ozoliņš

CIVILĀS UN DARBA AIZSARDZĪBAS PAMATI

Mācību līdzeklis

Rīga 2004. gads

R.A.Ozoliņš "Civilās un darba aizsardzības pamati":

mācību līdzeklis - lekciju konspekts - Rīgā: Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte, 2003. gadā, 181 lpp.

LU Medicīnas fakultātes docenta, Dr.chem. R.A.Ozoliņa mācību līdzeklis - lekciju konspekts izmantojams kā pamatmateriāls, apgūstot civilo un darba aizsardzību atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai visās LR augstākajās, vidējās mācību iestādēs un valsts iedzīvotāju apmācības kursos, kā arī individuālai šo jautājumu apgūšanai.

Minētais mācību līdzeklis uzrakstīts saskaņā ar programmu "Civilā un darba aizsardzība", kuru 2001. gada 27. februārī apstiprinājis LU Mācību prorektors prof. J.Krūmiņš. Tā apstiprināta LU Medicīnas fakultātes Domes sēdē 2001. g. 22. janvārī (protokols Nr.21) un saskaņota ar:

• LU MF dekānu, prof. U.Vikmani (programmas līdzautors) 2001. g. 22. janvārī; • IeM Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku A.Straumi 2001. g.

19. janvārī; • Katastrofas medicīnas centra direktoru Dr.M.Šicu 2001. g. 18. janvārī, reģ. Nr 1 -

14/41.

Programmas kursa izklāsts tiek lasīts LU studentiem.

Mācību līdzeklis konspekta formā atspoguļo LR likumus, kas saistīti ar civilo aizsardzību, nacionālo drošību, darba likumdošanu un darba aizsardzību. Tā kā ir vairākas tēmas, kas satura ziņā skar gan civilo, gan darba aizsardzību, tās tiek iztirzātas kontekstā, piemēram, vides ķīmiskais piesārņojums un aizsardzība sadzīvē, strādājot vai nokļūstot saskarē ar agresīvām ķīmiskām vielām. Līdzīgā formā tiek skaidrota individuālā vai kolektīvā rīcība ugunsdrošības, elektrodrošības, vides bakterioloģiskā un radioaktīvā piesārņojuma, terorisma aktu apstākļos, kā arī sniegtas rekomendācijas rīcībai un pašaizsardzībai, ja cilvēks nokļuvis kriminogēnā situācijā.

Mācību līdzeklī rekomendēti jautājumi par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, bet detalizētāk nav iztirzāti, jo eksistē speciāla literatūra latviešu valodā.

Papildus informāciju skatīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta e-mājas lapas adresē http://www.vugd.gov.lv

© Latvijas Universitāte, 2004. gadā.

ISBN

2

Tēmas Fails

IEVADS ............................................................................................................ 011 1. LR likuma " Par civilo aizsardzību" konspekts................................................. 1A1a 2. LR Nacionālās drošības likumu konspekts ....................................................... 1A1b 3. LR "Darba likuma" un " Darba aizsardzības likuma" konspekts ...................... 1CDLun DAL1 4. Iedzīvotāju morāli psiholoģiskā profilakse ekstremālu situāciju apstākļiem.... 21 5. Rekomendācijas pašaizsardzībai kriminogēnās situācijās un rīcība

terorisma aktu apstākļos .................................................................................... 51 6. Trauksmes izziņošana ārkārtējās situācijas gadījumā ....................................... 61 7. Dabas stihiju izraisītās ārkārtējās situācijas ...................................................... 71 8. VUGD statistika par 2000.gadu ........................................................................ 81

8.1. Ugunsgrēku vēsture Latvijā ...................................................................... 811 9. Ugunsnelaimju preventīvie pasākumi un rīcība sadzīves ugunsgrēku

apstākļos ............................................................................................................ 9101 10. Drošības pasākumi un aizsardzība, lietojot elektrisko strāvu ........................... 9111 11. Individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi vides radioaktīvā,

bakterioloģiskā un ķīmiskā piesārņojuma apstākļiem....................................... 912A1 12. Agresīvs vides ķīmiskais piesārņojums un aizsardzība pret to ......................... 9131 13. Drošības pasākumi saskarē ar atsevišķām, agresīvām ķīmiskām vielām.......... 9141 14. Vides bakterioloģiskais piesārņojums............................................................... 9152 15. Iedzīvotāju rīcība vides radioaktīvā piesārņojuma apstākļos ............................ 916 16. Preventīvie pasākumi potenciālu ārkārtējo situāciju novēršanai un

iespējamo seku likvidācijai ............................................................................... 9171 17. Pasākumi katastrofas skārtajā teritorijā ............................................................. 9181 18. Galvenie riska faktori un darba higiēna ............................................................ 919a 19. Darba aizsardzība, strādājot ar datoriem ........................................................... 919b 20. Tematiskie jautājumi par pirmo medicīnisko palīdzību.................................... 920

3

IEVADS Civilā aizsardzība (CA), darba aizsardzība (DA) un nacionālā drošība (ND) ir ļoti nozīmīgi faktori mūsu valsts iedzīvotājiem, lai spētu nodrošināt savu eksistenci un valsts neatkarību, ekonomisko uzplaukumu. Katram civiliedzīvotājam ir būtiski orientēties CA un DA jautājumos, lai rastu iespēju pastāvēt dzīves ekstremālos apstākļos. Atbilstoši šodienas apstākļiem, latviešu valodā par jautājumiem, kas attiecas uz CA, mācību literatūras nav.

Ņemot vērā minētos apstākļus, tika radīts šis mācību līdzeklis, kas nepieciešams ikvienam valsts iedzīvotājam.

Atskatoties pagātnē, šādus likumus ir pieņēmušas daudzas valstis. Kā piemēri no tām tiks minētas tikai dažas. Šķiet, ka iespējams nosacīti tās grupēt divās daļās. Valstis, kas likumu pieņēmušas pirms II pasaules kara (Dānija - 1935.g., Zviedrija - 1937.g. u.c. ) un pēc šī kara (ASV - 1950.g., Vācija (toreizējā VFR) - 1957.g., Norvēģija - 1953.g., Somijā - 1958.g.u.c.). Iespējams, ka valstis, kas pieņēma šo likumu pēc kara, bija spiestas to darīt, t.s. "aukstā kara" rezultātā.

PSRS šo likumu pieņēma 60to gadu vidū. Līdz tam funkcionēja Vietējā pretgaisa aizsardzība (krieviski - местная потивовоздушная оборона - МПВО). Tolaik PSRS gatavoja civiliedzīvotājus atomkaram.

Pēc neatkarības atgūšanas 1991.g., Latvijā likumu par CA pieņēma 1992.g.15.decembrī LR Augstākā padome. Pieņemt likumu veicināja mežu ugunsgrēki tā paša gada vasarā, kad dega Slīteres rezervāts, Ādažu poligons un lielas platības gar Vidzemes šoseju. Veikt ugunsgrēku dzēšanu bija ļoti grūti, jo PSRS laikā no civiliedzīvotājiem izveidotie CA glābšanas formējumi vairs neeksistēja, bet jauni vēl nebija radīti un apmācīti. Ugunsgrēku likvidēšanā iesaistījās brīvprātīgie un zemessargu vienības. Tehnisko palīdzību (helikopterus) sniedza Polija.

Vēlāk grozījumus likumā ieviesa LR Saeima 1994.g.29.janvārī un 1995.g.22.martā. Atbilstoši likumam CA funkcijas koordinēja Civilās aizsardzības centrs (CAC), kas bija pakļauts Aizsardzības ministrijai.

Pēdējos grozījumus likumā LR Saeima veica 1998.g.21.maijā.

CAC pārstāja eksistēt, bet tās vietā noorganizēja Civilās aizsardzības pārvaldi (CAP), kas kā sastāvdaļa ietilpst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Šī sistēma tika pakļauta LR Iekšlietu ministrijai (IeM).

Šai mācību līdzeklī - lekciju konspektā galvenokārt vadījos pēc principa - kā Cilvēks, nokļūdams ekstremālos dzīves apstākļos vai, t.s. ārkārtējās situācijās (ĀS), spētu glābt sevi un palīdzēt līdzcilvēkiem. Mazāk uzmanības veltīts CA sistēmas organizatoriskiem aspektiem. Mēs nespējam prognozēt visas sadzīvē iespējamās ĀS, tāpēc daudziem rīcības ieteikumiem ir tikai rekomendācijas raksturs. Šeit ir izklāstīti CA un darba aizsardzības (DA) pamati, kā arī tēmas un rekomendējamā literatūra pirmās palīdzības sniegšanai cietušajiem.

4

Pateicos Latvijas Policijas akadēmijas Policijas tiesību un speciālās taktikas katedras vadītājam A.Garonska kungam un asoc.profesoram J.Mustes kungam par nesavtīgu atsaucību un palīdzību jautājumos, kas skar iedzīvotāju pašaizsardzības rekomendācijas.

Par atsaucību, izpratni un palīdzību organizatoriskā darba veikšanā mācību līdzekļa tapšanas gaitā sirsnīgi pateicos Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekānam profesoram, Dr. habil. med. Uldim Vikmaņa kungam.

Raimonds Alfrēds Ozoliņš

5

1. LR likuma "Par civilo aizsardzību" konspekts Ar LR likumu "Par civilo aizsardzību" tā pilnā izklāstā iespējams iepazīties 1998.g. Ziņotājā Nr. 13.

Latvijas Republikas civilā aizsardzība (CA) ir inženiertehnisku, ekonomisku, sociālu un glābšanas pasākumu valsts sistēma, kas radīta, lai pildītu Latvijas valsts pienākumu - sargāt civilos iedzīvotājus, tautsaimniecību un apkārtējo vidi no iespējamo ārkārtējo situāciju (ĀS) potenciālajām briesmām un to izraisītajām sekām, sniegtu palīdzību cietušajiem, mazināt zaudējumus un nodrošinātu maksimāli iespējamo tautsaimniecības stabilitāti ārkārtējās situācijās, kā arī panāktu Latvijas valsts varas un pārvaldes institūciju, tautsaimniecības un iedzīvotāju gatavību darbam ārkārtējās situācijās.

Ārkārtējās situācijas Latvijā var izraisīt: 1. Dabas katastrofas; 2. Tehnogēnas katastrofas1); 3. Epidēmijas, epizootijas, epifitotijas2); 4. Sabiedriskās nekārtības, terorisms; 5. Starptautiskās situācijas saasināšanās; 6. Bruņoti konflikti.

1) Tehnogēnas katastrofu rašanās potenciālās iespējas - indīgu ķīmisku, fizioloģiski aktīvu vielu un patogēno (bioloģiskām sistēmām kaitīgu) mikroorganismu, kā arī radioaktīvu vielu noplūde;

• elektromagnētiskais un radioaktīvais (jonizējošais) starojums, kas pārsniedz dabiskā, pieļaujamā fona intensitāti;

• avārijas ražošanas objektos ražošanas izcelsmes sprādzieni; • masveida (mežu, purvu, kūlas) ugunsgrēki; • ugunsgrēki rūpniecības, lauksaimniecības, militāro objektu, naftas un gāzes

maģistrālo vadu sistēmās; • ugunsgrēki un sprādzieni sadzīves sektorā; • komunālo un enerģētikas tīklu avārijas; • hidroelektrostaciju vai mākslīgi veidotu ūdenskrātuvju dambju bojājumi un

pārrāvumi; • lidmašīnu, raķešu, kosmisko objektu nokrišana u.c.

2) Epizootijas - dzīvnieku masveida saslimšana ar infekcijas slimībām. Epifitotijas - augu

valsts saslimšana ar infekcijas slimībām.

Par valsts civilo aizsardzību un tās uzdevumu izpildi, ĀS seku likvidēšanu atbildīgs ir Ministru Prezidents (MP) un Iekšlietu ministrija. Iekšlietu ministrija (IeM) organizē preventīvos ĀS pasākumus. Normālas ikdienas apstākļos IeM pakļautībā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kā galvenā aparāta sastāvā ietilpst Civilās aizsardzības pārvalde.

ĀS apstākļos, kā arī to prognozēšanas gadījumos, MP un IeM izveido Valsts ĀS operatīvo komisiju, kas veic ārkārtējās situācijas norišu kontroli un izstrādā plānus tās seku likvidēšanai.

1

Nepieciešamības gadījumā, Ministru Prezidents ir tiesīgs kāda valsts reģiona ātrās reaģēšanas spēkus (ĀRS) pārvietot uz citu, kur nepieciešama palīdzība, ja pašu spēkiem likvidēt ĀS sekas nav iespējams.

Latvijas Republika slēdz reģionālos, starpvalstu, starptautiskos līgumus, kas saistīti ar ĀS prognozēšanu un attiecīgu pasākumu plānošanu, preventīvo pasākumu un glābšanas darbu veikšanu, ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanu un citām CA problēmām.

Par republikas pilsētas un rajona civilo aizsardzību, tās uzdevumu izpildi, atbild attiecīgās pašvaldības vadītājs.

Republikas pilsētas Domes priekšsēdētājs un rajona padomes priekšsēdētājs konkrētas ĀS gadījumā (tās tiešu draudu apstākļos) izveido attiecīgi republikas pilsētas vai rajona ārkārtējas situācijas operatīvo komisiju, kas organizē preventīvos pasākumus, kā arī glābšanas un ārkārtējās situācijas izraisīto seku likvidēšanas pasākumus.

Pagasta padomes priekšsēdētājs un rajona pilsētas Domes priekšsēdētājs visos CA jautājumos ir tieši pakļauti rajona padomes priekšsēdētājam.

Par administratīvajā teritorijā izvietotā uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības (komercsabiedrības), iestādes un organizācijas (citā administratīvajā teritorijā izvietotās filiāles, pārstāvniecības, nodaļas) par CA atbild darba devējs, kas neatkarīgi no uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes un organizācijas piederības, pakļautības un īpašumu formas visos civilās aizsardzības jautājumos ir tieši pakļauts attiecīgās administratīvās teritorijas Domes (padomes) priekšsēdētājam.

2

LR CA sistēmas strukturālā shēma Ministru prezidents

Iekšlietu ministrija (IeM) Ministrijas IeM Valsts ugunsdzēsības ĀS Valsts un glābšanas centrālais operatīvā aparāts (arī CAP) komisija Pašvaldībām pakļautie ĀS formējumi Pašvaldību ĀS komisijas Uzņēmumi, Fiziskās ĀRS komerciestādes personas

ĀRS - Ātrās reaģēšanas spēki. CAP - Civilās aizsardzības pārvalde. Par ĀS seku likvidāciju atbild:

• valstī - Ministru Prezidents; • rajonā - padomes priekšsēdētājs; • pilsētā - tās mērs; • pagastā - pagasta padomes priekšsēdētājs; • uzņēmumā, iestādē, komercsabiedrībā - to vadītāji.

Ārkārtējas situācijas apstākļos Ministru Prezidents un IeM veido ĀS Valsts operatīvo komisiju. ĀS apstākļos to seku likvidēšanai citas ministrijas nepieciešamības gadījumā iesaista IeM.

Ātrās reaģēšanas spēki 1. Pastāvīgās gatavības specializētās vienības. (vienība cīņai pret terorismu, sapieri,

ķīmiskais dienests u.c.). 2. Avārijas un glābšanas dienests. 3. Sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēmas. 4. Kontroles un novērošanas sistēmu tīkls.

3

Avārijas un glābšanas dienesta pamatsastāvs: 1. Ugunsdzēsības un glābšanas dienests; 2. Policija; 3. Ātrā un neatliekamā medicīniskā palīdzība; 4. Pastāvīgās gatavības specializētās vienības.

Ātrās reaģēšanas spēkus darbā iesaista: 1. Visā Valstī – Ministru Prezidents; 2. Rajonā – pašvaldības vadītājs1; 3. Pilsētas, pagasta teritorijā – pašvaldības vadītājs; 4. Uzņēmumos, komercsabiedrībās – to vadītāji.

Ministru Prezidents pilnvarots avārijas un glābšanas darbos iesaistīt:

• LR un tās citu reģionu (rajonu, pilsētu, pagastu) ĀRS, ja reģionā, kurā radusies ĀS, tās seku likvidēšanai nepieciešama papildus palīdzība;

• lūgt palīdzību starptautiskajiem glābšanas dienestiem.

Iedzīvotāju tiesības: 1. Saņemt valsts aizsardzību ārkārtējās situācijās; 2. Apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas CA jautājumos; 3. Izmantot kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus; 4. Cietušajiem ārkārtējās situācijās saņemt no valsts materiālu palīdzību.

Iedzīvotāju pienākumi: 1. Pildīt šo LR CA likumu; 2. Apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas rīcībai ĀS; 3. Sniegt savlaicīgu informāciju par potenciālām vai esošām ĀS pa

tel. 01, 02 vai 112.

1 Rajona padomes priekšsēdētājs, nepieciešamības gadījumā, ĀS seku likvidēšanā iesaista tā pakļautībā esošos pilsētas un pagasta ĀRS.

4

2. LR Nacionālās drošības likuma konspekts

Ar likuma pilnu saturu studentiem jāiepazīstas patstāvīgi

Tas publicēts: Vēstnesis 473/476 29.12.2000.

Nacionālās drošības likuma galvenās tēzes I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

Nacionālā drošība Likuma mērķis Nacionālās drošības sistēma un tās uzdevumi

II nodaļa Nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetence

Nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetences sadalījuma principi Latvijas pilsoņu pienākums un tiesības Saeimas kompetence Saeimas Nacionālās drošības komitejas kompetence Valsts prezidenta kompetence Iekšlietu ministrijas kompetence Ārlietu ministrijas kompetence Valsts drošības iestādes Citu ministriju un valsts iestāžu kompetence Pašvaldību kompetence Sabiedrisko organizāciju kompetence

III nodaļa Nacionālās drošības padome

Nacionālās drošības padomes sastāvs Nacionālās drošības padomes kompetence Nacionālās drošības padomes sēžu sasaukšana

1

IV nodaļa Valsts apdraudējuma pārvarēšana

Valsts apdraudējums Ministru kabineta atbildība un ministriju pienākumi Valsts prezidenta pilnvaras kara vai militāra iebrukuma gadījumā Citu institūciju un amatpersonu pilnvaras kara vai militāra iebrukuma gadījumā

V nodaļa Valsts apdraudējuma novēršanas koncepciju un plānu izstrādāšana un

apstiprināšana

Valsts apdraudējuma analīze Nacionālās drošības koncepcija Militāro draudu analīze Valsts aizsardzības koncepcija Nacionālās drošības plāns Valsts aizsardzības plāns Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns Valsts aizsardzības operatīvais plāns Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns Tautsaimniecības mobilizācijas plāns Valsts civilās aizsardzības plāns

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 14.decembrī Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga Rīgā 2000. gada 29. decembrī

2

"Civilās un darba aizsardzības" LU studentu mācību programmā iekļauti jautājumi, kas saistīti ar LR "Darba likumu" un "Darba aizsardzības likumu". Minēto likumu satura izklāsts un ar to saistītie komentāri nav iekļaujami 2 akad. st. laika limitā. Šai konspektā tiks atspoguļots minēto likumu satura izmaiņas un atsevišķi komentāri. Nepieciešams, lai katrs students ar šiem likumiem iepazītos individuāli. Ar šo likumu saturu iespējams iepazīties, izlasot brošūru:

"DARBA LIKUMS. DARBA AIZSARDZĪBAS LIKUMS." Brošūru publicējusi izdevējfirma "AFS" 2002. gadā. Reģistrācijas apliecība Nr. 2 - 0739. Juridiskā mācību grāmata.

3. LIKUMU INFORMATĪVAIS KONSPEKTS 3.1 DARBA LIKUMS

A DAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.nodaļa DARBA TIESĪBU SISTĒMA UN TĀS PAMATPRINCIPI

1. pants. Darba tiesisko attiecību tiesiskais regulējums

Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi.

2. pants. Darba tiesiskās attiecības regulējošo likumu spēks attiecībā uz personām 3. pants. Darbinieks

Darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.

4. pants. Darba devējs Darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.

5. pants. Uzņēmums Uzņēmums šā likuma izpratnē ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus.

6. pants. Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība 7. pants. Vienlīdzīgu tiesību princips 8. pants. Tiesības apvienoties organizācijās 9. pants. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas

1

2. nodaļa

DARBINIEKU PĀRSTĀVĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

10. pants. Darbinieku pārstāvība (1) Darbinieki savu sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību un interešu aizstāvību īsteno tieši vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību - t.i.

• darbinieku arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona;

• darbinieku pilnvaroti pārstāvji, kuri ievēlēti saskaņā ar šā panta otro daļu (skat. (2)).

11. pants. Darbinieku pārstāvju tiesības un pienākumi

3. nodaļa STARPTAUTISKĀS DARBA TIESĪBAS

12. pants. Starptautiskie līgumi 13. pants. Darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamais likums 14. pants. Darbinieka nosūtīšana

4. nodaļa

TERMIŅI

15. pants. Termiņu noteikšana 16. pants. Termiņu aprēķināšana

B DAĻA

DARBA KOPLĪGUMS

5. nodaļa DARBA KOPLĪGUMA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

17. pants. Darba koplīguma saturs un forma 18. pants. Darba koplīguma puses

6. nodaļa

DARBA KOPLĪGUMA SPĒKS

19. pants. Darba koplīguma spēks laikā 20. pants. Darba koplīguma spēks attiecībā uz personām

7. nodaļa

DARBA KOPLĪGUMA NOSLĒGŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

21. pants. Darba koplīguma noslēgšanas kārtība 22. pants. Darba koplīguma apstiprināšana 23. pants. Darba koplīguma noteikumu grozīšana 24. pants. Iepazīstināšana ar darba koplīgumu

2

8.nodaļa STRĪDU IZŠĶIRŠANA

25. pants. Strīdu izšķiršana izlīgšanas komisijā 26. pants. Tiesību strīdu izšķiršana 27. pants. Interešu strīdu izšķiršana

C DAĻA

DARBA LĪGUMS

9. nodaļa DARBA LĪGUMA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

28. pants. Darba tiesiskās attiecības un darba līgums 29. pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums 30. pants. Individuālu tiesību strīdu izšķiršana 31. pants. Noilguma termiņš

PIRMĀ SADAĻA DARBA TIESISKO ATTIECĪBU NODIBINĀŠANA

10. nodaļa

DARBA SLUDINĀJUMS UN DARBA LĪGUMA SAGATAVOŠANA

32. pants. Darba sludinājums 33. pants. Darba intervija 34. pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma sekas, dibinot darba tiesiskās attiecības 35. pants. Darba līguma sagatavošanai nepieciešamie dokumenti 36. pants. Veselības pārbaude 37. pants. Nodarbināšanas aizliegumi un ierobežojumi

11. nodaļa

DARBA LĪGUMA NOSLĒGŠANA

39. pants. Darbinieka un darba devēja vienošanās 40. pants. Darba līguma forma 41. pants. Rakstveida formas neievērošanas sekas 42. pants. Darba līguma spēkā neesamība

12. nodaļa

DARBA TIESISKO ATTIECĪBU ILGUMS

43. pants. Darba līguma spēks laikā 44. pants. Darba līgums uz noteiktu laiku 45. pants. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš

3

13. nodaļa

PĀRBAUDE, PIEŅEMOT DARBĀ

46. pants. Pārbaudes noteikšana 47. pants. Pārbaudes sekas 48. pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšana, uzteicot darba līgumu

pārbaudes laikā

OTRĀ SADAĻA DARBINIEKA SAISTĪBA

14. nodaļa

DARBINIEKA SAISTĪBAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

49. pants. Darbinieka saistības izpildījuma noteikšana 50. pants. Darbinieka rūpība

15. nodaļa

DARBINIEKA SAISTĪBAS IZPILDĪJUMA VEIDS, APMĒRS, LAIKS UN VIETA

51. pants. Izpildījuma veids un apmērs 52. pants. Izpildījuma laiks 53. pants. Izpildījuma vieta

16. nodaļa

DARBA KĀRTĪBA UN DARBA DEVĒJA RĪKOJUMI

54. pants. Darba kārtība 55. pants. Darba kārtības noteikumi 56. pants. Darba devēja rīkojumu saturs un robežas 57. pants. Darba līgumā neparedzēta darba veikšana 58. pants. Atstādināšana no darba

TREŠĀ SADAĻA

DARBA SAMAKSA

17. nodaļa DARBA SAMAKSAS VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

59. pants. Darba samaksas jēdziens 60. pants. Vienlīdzīga darba samaksa 61. pants. Minimālā darba alga (to nosaka Ministru kabinets) 62. pants. Darba samaksas organizācija 63. pants. Darba samaksa personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem 64. pants. Izziņa par darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu

veikšanu

4

18. nodaļa PIEMAKSAS

65. pants. Piemaksa par papildu darbu 66. pants. Piemaksa par darbu īpašos apstākļos 67. pants. Piemaksa par nakts darbu 68. pants. Piemaksa par virsstundu darbu, darba nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienā

19. nodaļa

DARBA SAMAKSAS IZMAKSA

69. pants. Darba samaksas izmaksas laiks 70. pants. Darba samaksas izmaksas veids 71. pants. Darba samaksas aprēķins 72. pants. Darba samaksas izmaksa darbinieka saistības nepienācīga izpildījuma

gadījumā 73. pants. Vidējās izpeļņas izmaksa gadījumos, kad darbinieks neveic darbu

attaisnojošu iemeslu dēļ 74. pants. Vidējās izpeļņas izmaksa dīkstāves gadījumā 75. pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana

20. nodaļa

DARBINIEKA IZDEVUMI UN ATLĪDZINĀŠANA

76. pants. Izdevumi 77. pants. Zaudējumi

21. nodaļa

IETURĒJUMI NO DARBA SAMAKSAS UN TO IEROBEŽOJUMI

78. pants. Ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām 79. pants. Ieturējumi, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus 80. pants. No darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumi

CETURTĀ SADAĻA

DARBINIEKU PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

22. nodaļa DARBINIEKA PIENĀKUMI

81. pants. Darba gaita 82. pants. Pienākums veikt veselības pārbaudi 83. pants. Neizpaušanas pienākums 84. pants. Konkurences ierobežojums pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās 85. pants. Vienpusēja atkāpšanās no vienošanās par konkurences ierobežojumu

5

23. nodaļa

DARBINIEKA ATBILDĪBA

86. pants. Darbinieka cilvēktiesiskās atbildības pamats un apmērs 87. pants. Pamats darbinieka atbrīvošanai no cilvēktiesiskās atbildības 88. pants. Vairāku darbinieku cilvēktiesiskā atbildība 89. pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība 90. pants. Piezīme un rājiens

24. nodaļa

DARBINIEKA TIESĪBAS

91. pants. Blakus darbs 92. pants. Ierobežojumi veikt blakus darbu 93. pants. Ziņas par darbinieku 94. pants. Darbinieku tiesību un interešu aizsardzība uzņēmumā 95. pants. Atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas sekas paaugstinot amatā un

nosakot darba apstākļus 96. pants. Kvalifikācijas celšana

25. nodaļa

DARBA LĪGUMA GROZĪŠANA

97. pants. Darba līguma grozīšana, darbiniekam un darba devējam vienojoties 98. pants. Darba līguma uzteikuma saistība ar tajā piedāvātājiem grozījumiem 99. pants. Darba devēja pienākums grozīt darba līguma noteikumus

PIEKTĀ SADAĻA DARBA TIESISKO ATTIECĪBU IZBEIGŠANĀS

26. nodaļa

UZTEIKUMS

100. pants. Darbinieka uzteikums 101. pants. Darba devēja uzteikums 102. pants. Darba devēja uzteikuma pamatojums 103. pants. Darba devēja uzteikuma termiņš 104. pants. Darbinieku skaita samazināšana 105. pants. Kolektīvā atlaišana 106. pants. Informēšana un konsultēšanās, veicot kolektīvo atlaišanu 107. pants. Kolektīvās atlaišanas uzsākšana 108. pants Priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas

gadījumā 109. pants. Darba devēja uzteikuma un aizlieguma ierobežojumi 110. pants. Darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram 111. pants. Laiks jauna darba meklēšanai 112. pants. Atlaišanas pabalsts

6

27. nodaļa CITI DARBA TIESISKO ATTIECĪBU IZBEIGŠANĀS PAMATI

113. pants. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma izbeigšanās 114. pants. Darbinieka un darba devēja vienošanās 115. pants. Trešo personu pieprasījums 116. pants. Darba devēja nāve

28. nodaļa

UZŅĒMUMA PĀREJA CITAI PERSONAI

117. pants. Uzņēmuma pārejas jēdziens 118. pants. Tiesību un pienākumu pāreja 119. pants. Uzņēmuma nodevēja maksātnespēja 120. pants. Informēšana un konsultēšanās 121. pants. Darbinieku pārstāvība uzņēmuma pārejas gadījumā

29. nodaļa

DARBINIEKA AIZSARDZĪBA, IZBEIDZOT DARBA TIESISKĀS ATTIECĪBAS

122. pants. Prasības termiņš 123. pants. Nokavēta prasības termiņa atjaunošana 124. pants. Darba devēja uzteikuma atzīšana par spēkā neesošu un darbinieka

atjaunošana darbā 125. pants. Pierādīšanas pienākums 126. pants. Atlīdzība par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darba

veikšanu 127. pants. Tiesas sprieduma par darbinieka atjaunošanu darbā izpildīšana

30. nodaļa

DARBA DEVĒJA PIENĀKUMI, ATLAIŽOT DARBINIEKU NO DARBA

128. pants. Darbiniekam pienākošos naudas summu izmaksa 129. pants. Izziņa par darbu

D DAĻA

DARBA LAIKS UN ATPŪTAS LAIKS

SESTĀ SADAĻA DARBA LAIKS

31. nodaļa

DARBA LAIKA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

130. pants. Darba laika jēdziens 131. pants. Normālais darba laiks 132. pants. Darba laiks personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem 133. pants. Darba nedēļas ilgums 134. pants. Nepilns darba laiks 135. pants. Darba dienas ilgums pirms svētku dienām

7

136. pants. Virsstundu darbs 137. pants. Darba laika uzskaite

32. nodaļa

DARBA LAIKA ORGANIZĀCIJA

138. pants. Nakts darbs 139. pants. Maiņu darbs 140. pants. Summētais darba laiks

SEPTĪTĀ SADAĻA ATPŪTAS LAIKS

33. nodaļa

ATPŪTAS LAIKA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

141. pants. Atpūtas laika jēdziens 142. pants. Diennakts atpūta 143. pants. Nedēļas atpūta 144. pants. Darbs svētku dienās

34. nodaļa

PĀRTRAUKUMI

145. pants. Pārtraukumi darbā 146. pants. Pārtraukumi bērna barošanai 147. pants. Īslaicīga prombūtne 148. pants. Darba laika organizēšanas īpašie noteikumi

35. nodaļa

ATVAĻINĀJUMI

149. pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums 150. pants. Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanas kārtība 151. pants. Papildatvaļinājums 152. pants. Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu 153. pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas 154. pants. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums 155. pants. Atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai 156. pants. Bērna kopšanas atvaļinājums 157. pants. Mācību atvaļinājums

Pārejas noteikumi

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē "Latvijas Darba likumu kodekss" un vairāki citi ar darba likumdošanu saistītie normatīvie akti (skat. brošūras 69., 70. lpp.) . (doc. R.A.Ozoliņa komentārs) Likums stājas spēkā 2002. gada 1. Jūlijā. Likums Saeimā pieņemts 2001. gada 20. jūnijā. Rīgā 2001.gada 6.jūlijā Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

8

3.2 DARBA AIZSARDZĪBAS LIKUMS

I nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Likumā lietotie termini 2. pants. Likuma mērķis 3. pants Likuma piemērošanas joma 4. pants Darba aizsardzības vispārīgie principi

II nodaļa

DARBA DEVĒJA PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

5. pants. Darba aizsardzības sistēmas organizēšana 6. pants. Darba devēja tiesības 7. pants. Darba vides iekšējā uzraudzība 8. pants. Darba vides riska novērtēšana 9. pants. Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra 10. pants. Konsultēšanās, nodarbināto informēšana un līdzdalība darba aizsardzībā 11. pants. Aizsardzība pret nopietnām un tiešām briesmām 12. pants. Pirmā palīdzība un citi neatliekamie pasākumi 13. pants. Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšana 14. pants. Nodarbināto un uzticības personu instruktāža un apmācība 15. pants. Obligāta veselības pārbaude 16. pants. Vairāku darba devēju sadarbība

III nodaļa

NODARBINĀTĀ UN UZTICĪBAS PERSONAS PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

17. pants. Nodarbinātā pienākumi 18. pants. Nodarbinātā tiesības atteikties no darba veikšanas un līdzdalība darba

aizsardzības pasākumos 19. pants. Nodarbinātā tiesības uz atlīdzību, izbeidzot darba vai civildienesta attiecības

sakarā ar drošības un veselības apdraudējumu darbā 20. pants. Nodarbināto pārstāvība darba aizsardzības jomā 21. pants. Uzticības personas līdzdalība darba vides iekšējā uzraudzībā 22. pants. Atvieglojumi

IV nodaļa

VALSTS UN PAŠVALDĪBU KOMPETENCE DARBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

23. pants. Valsts politika darba aizsardzības jomā 24. pants. Valsts pārvalde darba aizsardzības jomā 25. pants. Pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par darba aizsardzību

9

V nodaļa

UZRAUDZĪBA, KONTROLE UN ATBILDĪBA DARBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

26. pants. Valsts uzraudzība un kontrole darba aizsardzības jomā 27. pants. Darba devēja un citu personu atbildība 28. pants. Atbildība par likumu pārkāpumiem

Pārejas noteikumi

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par darba aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993. 20.nr.: Latvija, LR Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs95.8.nr.) doc. R.A.Ozoliņa komentārs - par izmaiņām Darba aizsardzības likumdošanas aktos (skat. br. 87.,88.lpp.). Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 20. jūnijā. Rīgā 2001.gada 6.jūlijā Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Atbilstoši LU kursa programmai - "Civilā un darba aizsardzība" tēmas, kas attiecas uz Darba drošību noteiktos riska apstākļos, studentiem tiks izklāstītas lekcijās bez izmaiņām.

10

4. Iedzīvotāju morāli psiholoģiskā profilakse ārkārtēju situāciju apstākļiem

Bailes un kā tās pārvarēt

Bailes ir pazīstamas ikvienam no mums. Vienīgi to izpausmes forma un intensitāte katram ir atšķirīga. Varētu uzskatīt, ka bailes ir it kā pašaizsargāšanās instinkta izpausmes veids. Daudzos gadījumos šī izpausme mūs tik tiešām pasargā no nelaimes vai vienkārši no nevēlamas rīcības. Visbiežāk bailes rada negatīvas sekas. Bailes var kļūt par šķērsli cilvēkam pieņemt kādu viņa dzīvei nozīmīgu lēmumu, vai pat kļūt par ieganstu gļēvulībai. Mēs zinām, ka absolūti bezbailīgi cilvēki neeksistē. Pastāv aksioma, ka ne jau varonis ir tas, kas nepazīst baiļu, bet gan tas, kurš, pārvarēdams bailes, spēj veikt varoņdarbu.

Cilvēkam ir iedzimtas tikai divu veidu bailes - bailes no krišanas un bailes no draudīgiem trokšņiem. Pašsaglabāšanās nolūkos Daba mums ir devusi sava veida trauksmes sistēmu. Normālas bailes ir labas un vajadzīgas. Jūs dzirdat, ka tuvojas mašīna, un palecat sāņus, lai izglābtu dzīvību. Bailes tikt sabrauktam spontāni izraisa aizsargreakciju [5].

Cilvēka dzīvi apēno dažāda veida bailes un nepamatoti uztraukumi, kas ir nepareizas audzināšanas sekas un par kuriem ir atbildīgi vecāki, radinieki, skolotāji un visi pārējie bērna psihi ietekmējošie faktori, un tas ir nožēlojams fakts [5].

Eksistē, t.s. nenormālas bailes, kas ir nekontrolētas fantāzijas sekas. Kā visprimitīvākais baiļu izpausmes piemērs minams, vairākumam no mums, nevēlēšanās doties vizītē pie zobārsta. Mēs rodam sev visdažādākos "attaisnojumus", lai tikai šo nepatīkamo procedūru atliktu dienu no dienas, bet visbeidzot tik un tā esam spiesti to izdarīt. Un būsim godīgi paši pret sevi, atzīstot, ka visam pamatā ir bailes ...

Dzīvojot normālos apstākļos, pats indivīds rada un ievada zemapziņā formulas - “Tā tas nevar turpināties…”, “Noteikti gaidāma krīze…”, “Mēs neapšaubāmi bankrotēsim…”. Šīm formulām neeksistē reāls pamats, bet tās cilvēka biolaukā rada negatīvās enerģijas uzkrāšanos, kas noved pie nevēlamām sekām. Kā sacījis Ījabs: “Tas, no kā es visvairāk baidījos, ir noticis”. Domām ir liels enerģētisks spēks. Domājiet par labo, un tas notiks!

Bailes ir domas ar negatīvu saturu. Nepieciešams tās aizstāt ar konstruktīviem priekšstatiem. Bailes ir nonāvējušas jau miljoniem cilvēku. Cerība un pašpaļāvība ir stiprākas par bailēm. Nekas nav stiprāks par ticību Dievam un labajam. Izlasot šo vietu, noteikti būs kāds ateists, kas atmetīs ar roku un oponējot teiks: “Ko viņš tur gvelž muļķības!“ Pagaidiet... Nesteidzieties ar priekšlaicīgiem secinājumiem... Padomājiet labi...

ASV psihologi ir veikuši eksperimentu, lai novērotu reliģijas (ticību Dievam) ietekmi uz cilvēku veselības stāvokli un Zemes dzīves ilgumu. Tika apsekoti 7000 cilvēki, no kuriem 50% ticēja un paļāvās uz Dievu, bet otra puse bija ateisti. Visi cilvēki apsekošanas brīdī bija 70 gadus veci. Sākotnējie rezultāti liecināja, ka neticīgo ļaužu veselības stāvoklis bija sliktāks nekā ticīgajiem. Augstāks asinsspiediens, vairāk terapeitiska rakstura slimības.

Pēc 10 gadiem šiem cilvēkiem, kas vēl bija palikuši dzīvi no apsekotās grupas, veica atkārtotu veselības stāvokļa pārbaudi. Rezultāti bija pārliecinoši. Ticīgajiem mirstība bija mazāka,

1

asinspiediens zemāks un veselības stāvoklis ievērojami labāks nekā neticīgajiem. Mistika? Blefs? Nebūt ne! Izskaidrojums šai parādībai ir gaužām vienkāršs.

Lielākais vairums no mums, izņemot atsevišķus Garā stiprus indivīdus, ir vāji un neaizsargāti. Mums ir nepieciešams, kas tāds, uz ko mēs varam paļauties, kas dzīves grūtā brīdī stiprinātu mūsu Garu, būtu atbalsts šķēršļu pārvarēšanā.

Tas ir Dievs!

Ticība un paļāvība uz Dievu stiprina mūsu Garu, rada iekšēju (garīgu) un ārēju (fizisku) mieru, ticību uzvarai šīs Dzīves cīņā par eksistenci. Galvenais - Ticība, Cerība un Mīlestība, lai rastos šis miers, kas tik ļoti nepieciešams, lai saglabātu labu veselību. Cilvēks nedrīkst nezināt vai apzināti ignorēt Dabas - Kosmosa likumus. Tie ir gaužām vienkārši - esi labs, godīgs vienmēr un visur.

Kā atzīmējis teol. zin. Dr., mācītājs Juris Rubenis, tad mūsdienu Latvijas sociāli-ekonomiskajos apstākļos cilvēku ikdienu nosaka četrējādas bailes:

• bailes no cilvēkiem - no iespējama vardarbības akta, no tā, ko par mums domā citi, kādi mēs izskatāmies citu acīs, kāds ir mūsu veidols, ja vēlaties, t.s. imidžs;

• bailes no Dieva - jo Dievu vairs nepazīstam un droši nezinām, kas un kāds Tas ir; • bailes no Dzīves - jo katra nākošā diena, vairumā gadījumu, mums ir lielais

nezināmais, mums nav stabila priekšstata, kādus varbūtējus negatīvus pavērsienus no tās varam sagaidīt, bieži saistībā ar personīgo finansiālo stāvokli, neatkarīgi no tā vai cilvēks dzīvo zem iztikas minimuma, vai ir labi situēts biznesmenis, kurš spiests rēķināties ar cīņu konkurences laukā;

• bailes no Nāves - jo nezinām, kas Tā ir

No teiktā izriet, ka primārais baiļu cēlonis ir nepietiekams vai pilnīgs informācijas trūkums par kaut ko mūsu dzīves procesos.

ASV zinātnieki ir veikuši pētījumus un nonākuši pie secinājumiem par to, kā cilvēkā attīstās negatīvā virzienā progresējoša baiļu sajūta, un pie kā tā var novest. Pētījumu rezultāti ir šādi [1]:

1. Zūd vai pilnīgi neeksistē nepieciešamā informācija par kādiem notikumiem vai norisēm mūsu dzīves procesos.

2. Rodas nedrošības sajūta. 3. Pakāpeniski zaudējam savu garīgo spēku, enerģiju - varu pašiem pār sevi. 4. Zūd radošās spējas - cenšanās rast izeju no nevēlamās situācijas. 5. Pakāpeniski samazinās sakari ar apkārtējo sociālo vidi, kas palielina jau tā esošo 6. informācijas deficītu. 7. Samazinās cilvēka gribasspēks. 8. Cilvēks zaudē savas pozīcijas, konkurējošo vietu sociālajā vidē. 9. Zūd pašcieņa. 10. Zūd spēja paškritiski vērtēt savu rīcību. 11. Zūd spēja pretoties ļaunumam. 12. Cilvēks kļūst absolūti apātisks - padodas negatīvo emociju varai ... 13. Iespējams, ka bezcerībā var zaudēt dzīvību.

2

Šis pēdējais nosacījums nav obligāts, bet nav arī izslēgts. Ilgstoši dzīvojot baiļu, rūpju un raižu klātbūtnē, pastāv iespēja saslimt ar kādu slimību, kas noved pie letāla iznākuma. Apātijā un bezcerībā cilvēks spēj vardarbīgi izbeigt savu dzīvību.

Vai ir iespējams izkļūt no šīs it kā bezcerīgās situācijas? Neapšaubāmi!

Turpmākajā tēmas izklāstā tiks piedāvāti vairāki varianti - rekomendācijas, kā iespējams atbrīvot sevi no baiļu sajūtas vai vismaz to samazināt līdz iespējamam minimumam. Šo rindu autors apzinās, ka visi ieteikumi - rekomendācijas šeit ir ieskicētas ļoti virspusēji, ka katra no tām ir aplūkojama daudz detalizētāk, ka par katru var uzrakstīt plaša mēroga publikācijas, kas jau ir izdarīts. To veikuši citi autori. Šī raksta mērķis ir aplūkot iztirzājamo "baiļu" problēmu no dažādiem aspektiem, Līdz ar to visu šo ieteikumu veidi var būt diskutabli. Autors apzinās, ka lasītāji būs cilvēki ar visdažādākie pasaules uzskatiem. Sākot ar ortodoksāli reliģioziem un beidzot ar zvērinātiem ateistiem. Rekomendāciju saturs nav jāuztver kā dogmatiska doktrīna. Meklējiet un jūs atradīsiet. Paturiet sev to, kas jums šķiet pieņemams. Daļa no iztirzātām rekomendācijām ir vairāk vai mazāk nosacītas un relatīvas. Būtu ļoti labi, ja vismaz kāda no tām izrādītos noderīga jūsu ikdienas dzīvē.

Ko mēs varam pretstatīt bailēm? Mieru!

Sākotnēji tas varētu būt pat mūsu ārējs, fiziski šķietams miers, domāts tiem cilvēkiem, kas uz mums noraugās no malas. Tātad mums ir jāpanāk, lai mēs citu acīs izskatītos ļoti nosvērti, mierīgi, varbūt pat pašpārliecināti, neatkarīgi no tā, ka savās domās esam pretrunu un šaubu pārņemti. Kā mēdz teikt: "Iekšēji trīcam un drebam". Vienīgi šajā gadījumā nedrīkst sajaukt jēdzienus "pašpārliecinātība", kas ir jūsu pārliecības un taisnības apliecinājuma izpausmes forma, ar "augstprātību", kad jūsu attieksme pret līdzcilvēkiem izpaužas ar izteiktu nicinājumu. Šāda attieksme nevienam nav pieņemama, un rada tikai negatīvu pret jums vērstu reakciju.

Ja panāksiet to, ka spēsiet valdīt pār sevi tā, lai eksistētu šis jūsu ārējais, fiziskais miers, tad neizbēgami ar laiku tas jums radīs pārliecību, kuras rezultātā izveidosies arī iekšējais, garīgais miers. Kopš šī brīža jūs kļūsiet noteicējs un valdnieks pār dzīvē radušos nevēlamo šķērsli, problēmu.

Kļūsti mierīgs! Viegli pateikt, bet Kā kļūt mierīgam?

Diemžēl sadzīvē mēs sastopamies ar visdažādākām nevēlamām situācijām.

Amerikāņu psihologs Deils Kārnegi saka: "Vislabākais līdzeklis kā uzvarēt strīdā ir - to neuzsākt". Viņam ir taisnība, bet diemžēl atrodoties sociālajā vidē, ne vienmēr mums iespējams izvairīties no strīdiem un konfliktiem.

Ilustrācijai tiek demonstrēti divējādi piemēri.

• Darba devējs, jeb, kā tautā mēdz saukt – "šefs", jūs izsauc pie sevis, lai izteiktu kādu aizrādījumu. Iespējams, ka tas priekš Jums ir nepatīkams. Noklausieties to. Ārēji mierīgi. Esiet objektīvs! Ja šefa izteiktais pārmetums ir patiess, mierīgi uzklausiet to un atzīstiet savu kļūdu. Ar to jūs iegūsiet jau zināmu šefa līdzjūtību un labvēlību, daļēju piedošanu.

• Pārmetums ir nepatiess. Mierīgi noklausieties to. Ja iespējams argumentējiet, bet tikai mierīgi. Ja nav iespējams argumentēt, mierīgi klusējiet! Šefs to nav gaidījis! Viņš ir

3

bijis gatavs uz jebkuru jūsu agresīvu rīcību, strīdu, protestu, u.t.t. Jūsu oponents nokļūst neprognozētā situācijā. Varbūt viņš pasaka pat ko tādu, ko līdz šim nebija vēlējies izpaust un kas jums var tikai nākt par labu. Varat ticēt, ka šādā konflikta situācijā jūs esat uzvarējis vismaz par 70%. Tikai saglabājiet vismaz šo ārējo, šķietamo mieru.

Bet vai ir tik vienkārši saglabāt šādu mieru? Protams, ka ne. Lai to spētu ir nepieciešams īpašs treniņš un spējas, kuras varētu nosaukt par "spējām koncentrēt savas domas". Turpmāk tekstā tiks lietots termins "domu koncentrēšana". Šīs spējas jums jāattīsta sevī treniņu rezultātā. Jāpiebilst, ka spējas koncentrēt savas domas ir noderīgas jebkurā ikdienas dzīves brīdī, veicot garīga vai fiziska rakstura darbu. Īpaši, ja veicamais darbs ir nepatīkams.

Šādiem treniņu veidiem literatūrā ir veltītas daudzas lappuses. Īsā izklāstā, viens no tiem ir šāds. Savām mērķtiecīgajām nodarbībām jūs varat izvēlēties praktiski jebkuru diennakts stundu.

Tā var būt diena vai novakare, vakars, kad jūs ejat gulēt. Būtiski, lai jūs neviens netraucētu un nodarbībām varētu veltīt 10 - 15 minūtes.

Dienā. Atrodiet brīvu telpu, kur neviens jūs netraucē. Apsēdieties uz krēsla, klubkrēsla, uz dīvāna - pēc iespējas ērtāk. Var apsēsties "kučiera pozā", vai ērti atgulties. Izvēlieties sev vispatīkamāko, piemērotāko stāvokli.

Kas ir "kučiera poza"? Iedomājaties, ka ormanis sēž uz bukas, gaida pasažieri un snauž. Viņa kājas nedaudz atvirzītas viena no otras un roku elkoņi brīvi atbalstās uz kāju augšstilbiem, galva snaudā noliegta uz leju, visa muskulatūra maksimāli atslābināta. Arī, guļot gultā uz muguras, maksimāli nepieciešams atbrīvot no spriedzes ķermeņa muskulatūru. Jāpiebilst, ka muskulatūras atbrīvošana ir īpaša māka un tās apgūšanai nepieciešama speciāla trenētība, bet tas lai jūs nemulsina. Vienīgi piemetinu, ka vispirms cenšas atslābināt muskulatūru ekstremitātēm, tad ķermenim, visbeidzot sejai. Bet pats galvenais, atcerēties, ka jūs esat individualitāte, personība un, ka neviens norādījums jums nav jāpieņem kā neapstrīdams, dogmatisks. Jūs jūtaties brīvs, nepiespiests un izvēlieties to metodi, kura jums pašam šķiet vispiemērotākā un ērtākā. Akli nesekojiet literatūru norādījumiem, ka viens vai kāds cits treniņa veids jāveic noteiktu laika sprīdi, ka obligāti jāsasniedz kāda noteikta trenētības pakāpe, ka jums obligāti jāizpilda vingrinājumi līdz noteiktai attīstības stadijai. Vispār jau tas ir nepieciešams, bet nekādā gadījumā nevar būt runa par to, ka katram indivīdam jāizmanto stereotipa metodika vai kādi citi dogmatiski norādījumi. Centieties sasniegt mērķi un jūs to noteikti sasniegsiet! Uz kopējās ieteikumu bāzes jums jāizvēlas sava personīgā, individuālā metode.

Un tā! Jūs esat nolēmis iet Gaismas ceļu [7 - 9]! Atpakaļceļa vairs nav un nebūs. Ja esat uzsācis iet pa Gaismas ceļu, apstāšanās vai novirzes no tā var radīt jums gaužām bēdīgas sekas.

Sākam treniņu! Lai koncentrētu savas domas, iekārtojieties pietiekami ērti, atslābiniet muskulatūru, elpojiet mierīgi.

1.etaps. Ļaujam domām brīvi klīst un nolūkojamies uz sevi it kā "no malas". Vai jūs konstatējat, kāds "haoss" valda jūsu domās, kā, bez īpašas secības tās tematiski nomaina viena otru? Atkārtojiet konkrēto etapu vairākas reizes, līdz esat pārliecināts, ka ir iegūts rezultāts - konstatēts fakts par "domu brīvo ceļojumu". Nesteidzieties, nekad nelimitējiet sev viena vai

4

otra treniņa veikšanas laiku, bet apzinieties iegūto kvalitāti. Šai vietā ir paruna: "Lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

2.etaps. Pacentieties "atsijāt" mazāk nozīmīgās domas un pievērsiet savu uzmanību nozīmīgāku domu kopai.

3.etaps. Domājiet tikai par kādu noteiktu tēmu, cilvēku, priekšmetu u.t.t. Nepieļaujiet varbūtību, ka jūsu domu ritums "pārslēgtos" uz kādas citas domas tēmu.

4.etaps. Piespiediet sevi treniņa laikā domāt par kādu jums šķietami ļoti neinteresantu tēmu vai priekšmetu. Piemēram, sērkociņu: kāds - tas izskatās, no kā un kā izgatavots. Sērkociņa galvenā sastāvdaļa ir izgatavota no koka, to speciāli apstrādājot... Meži (koksne) ir Latvijas dabas resursu bagātība - tā aizņem 42% no valsts sauszemes teritorijas. Mūsu klimatiskie un augsnes kvalitātes apstākļi ir ļoti labvēlīgi mežu augšanai. Dažās Eiropas valstīs meži ir nežēlīgi iznīcināti. Patreizējā momentā mēs varam konstatēt, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju skaitās visvairāk koku nekā jebkurā Eiropas valstī. Vai tas nav saistoši un interesanti? Bet domas sākums taču bija - sērkociņš. Faktiski no galvenās tēmas mēs nenovirzījāmies

Nav obligāti, bet varbūt izmēģināt veikt vēl vienu etapu? Aptuveni minūti nedomāt neko.

To izpildīt ir ļoti grūti.

Jūs esat apguvuši spējas koncentrēt savas domas, tas ir ārkārtīgi nozīmīgi.

Turpmāk, ar līdzīgas metodes palīdzību, jūs iedvesīsiet sev nepieciešamās rakstura īpašības, tai skaitā arī īpašību - "būt mierīgam un garīgi līdzsvarotam visdažādākajās dzīves situācijās".

Jūs spēsiet sevi suģestēt.

Ar domu koncentrēšanas metodikas palīdzību jūs iedvešat sev nepieciešamo rakstura īpašību - garīgu mieru un harmoniju ar apkārtējo vidi.

Jāatceras, ka iedvesmas laikā lietotajā formulā nekādā gadījumā nedrīkst izmantot negāciju "ne".

Piemēram, uz kādu laiku ar pašiedvesmas palīdzību iespējams remdēt zobu sāpes. Tas gan nenozīmē, ka izzūd nepieciešamība lūgt stomatologa pakalpojumus. Ar pašiedvesmas palīdzību iespējams sagaidīt rītausmu, lai grieztos pēc palīdzības pie ārsta.

Ja, piemēram, jums sāp zobs , neizvēlieties formulu: "Man zobs vairs nesāp". Iedvesiet sev: "Man zobu sāpes ir pierimušas", vai arī: "Man jebkuras sāpes ir pierimušas, esmu mierīgs, tūdaļ aizmigšu...". Nelietojiet formulu: "Es ne no kā nebaidos". Lietojiet formulu: "Esmu drošs un mierīgs", iedomājieties sev labvēlīgā formā sadzīves situāciju no kuras jums bija bailes.

Šie ir tikai piemēri. Sev nepieciešamo pašiedvesmas formulu jūs atradīsiet pats.

Šeit jums tika parādīts tikai viens no virzieniem, kā pārvarēt bailes un tām pretstatīt mieru.

Bet šis ir riskants ceļš! Jums tika parādīts virziens , kā iemācīties suģestēt. Un no zinātniski domājošiem cilvēkiem retais būs tāds, kurš šodien noliegtu, ka cilvēka domai neeksistētu liels, enerģētisks spēks. Tas diemžēl var būt ne tikai radošs pozitīvā nozīmē, bet arī graujošs.

5

Ne jau par velti pasaules gudrākie prāti ir turējuši lielā slepenībā t.s. "psihisko enerģiju" un tās izmantošanas metodiku.

Atrodoties sociālajā vidē bez īpašas sagatavotības, mēs lielākā vai mazākā mērā atstājam ietekmi viens uz otru. Patreizējā civilizācija nav sasniegusi tik augstu garīgās attīstības pakāpi, lai rastu iespēju ļaužu masām apgūt visas psihiskās enerģijas iespējas.

Iemācījies pašiedvesmu, jūs jutīsiet, ka ar laiku spējat atstāt suģestējošu ietekmi uz citiem. Ja daudzi zinātu psihiskās enerģijas spēku, rastos iespēja manipulēt ar to - izraisīt labvēlīgas un ļaunas izpausmes sekas, pat "novākt" no ceļa savu pretinieku.

Ikviena naida vai skaudības pilna doma ir inde Garam un Dvēselei. Nedomājiet par savu tuvāko neko sliktu, jo tad jūs domāsiet sliktu pats par sevi. Jūs pats esat savas pasaules domātājs, un jūsu domas dinamiski attīsta jūsu radošo spēku [5].

Lai iedarbinātu šo spēku, nebūt nav īpaši jātrenējas. Šis spēks lielākā vai mazākā mērā piemīt ikvienam no mums.

MĪLIET SEVI!

ATCERIETIES - VISAS ĻAUNĀS DOMAS IR ATGRIEZENISKAS TIEŠI VAI NETIEŠI PIE TO RADĪTĀJA. VISĻAUNĀK, JA TĀS ATGRIEŽAS NETIEŠI - t.i. SLIMĪBU VAI KĀDAS CITAS NEGATĪVAS IZPAUSMES FORMĀ PIE ŠĪS NEGĀCIJAS RADĪTĀJA TUVU ESOŠIEM BĒRNIEM VAI VECIEM CILVĒKIEM. ABAS ŠĪS SOCIĀLĀS GRUPAS ENERĢĒTISKI IR VISNEAIZSARGĀTĀKĀS.

Formula raižu un problēmu atrisināšanai. [2] Radusies problēma - jums šķiet, ka ir bezizejas situācija.

Kā rīkoties?

1. Apzināti un bez bailēm analizējiet situāciju, apsvērdams, "kas ar mani varētu notikt, ja pasākums izgāztos". Pēc iespējas vairāk savāciet informāciju par attiecīgo situāciju.

2. Izprātojis visļaunāko, kas, iespējams, varētu notikt, nepieciešamības gadījumā nolemiet ar to samierināties. Kopš šī brīža, kad būsiet pieņēmis šādu lēmumu, jūs spēsiet norobežoties no neskaidrajām bailēm un atgūsiet spēju koncentrēties - pievērsties pašai problēmai. JŪS PĀRŅEMS IEKŠĒJS MIERS!

3. Sākot ar šo brīdi, mierīgi ziedojiet visu laiku un enerģiju, cenzdamies uzlabot visļaunāko situāciju, ko bijāt izprātojis un ar ko samierinājies.

Pakāpeniski jūs atradīsiet izeju no nevēlamās situācijas.

Jūs nomāc raizes: "Ārprāts, cik daudz darba man rīt ir jāpaveic! Kā un kad to visu spēšu izdarīt!"

Par to domājot, naktī var mocīt bezmiegs, no rīta esat neizgulējies, "it kā salauzts" un darbs, protams, neveicas.

Nomieriniet sevi: "Kā būs, tā būs, gan jau kaut kā tikšu ar visu galā!"

6

Izplānojiet veicamo darbu secību pēc to nozīmības pakāpes. Sākumā grūtākos un svarīgākos. Nākošajā dienā mierīgi, bez īpašas steigas, sāciet veikt vienu darbu pēc otra. Jūs redzēsiet, ka paveiksiet visu nepieciešamo. Bet galvenais - strādāt. Jau pēc pirmās, sekmīgi veiktās, šādas procedūras, vairosies jūsu pašapziņa. Nākotnē līdzīgas problēmas vairs neeksistēs.

UZDRĪKSTIETIES!

Reizēm dzīvē rodas problēmas. Jāuzsāk kāds jauns darbs vai arī jāizšķiras par kādu neierastu rīcību. Jūs nezināt, kā rīkoties.

Piemēram, jūs esat gados jauns cilvēks un jums tiek piedāvāts kāds labi atalgots, bet, vismaz sākumā šķietami grūts darbs. Tas var būt ir atbildīgs un pie tam saistīts ar citu cilvēku rīcības organizēšanu. Agrāk neko tādu neesat darījis. Lai realizētu konkrēto izvēli, eksistē daudz "nezināmo".

Jūs nomāc šaubas: "Vai es spēšu to veikt? Vai manu zināšanu krājums priekš šāda darba ir pietiekams?"

Par iespējamo darbu iegūstiet maksimāli daudz informācijas, apdomājiet to. Atcerieties seno parunu: "Kas neriskē, tas nevinnē!" Bez šaubām, riskam ir jābūt saprātīgam. Bezjēdzīgi riskēt nav vēlams.

Uzdrīkstieties! Pieņemiet darba piedāvājumu! Veiksme būs atkarīga no jūsu radošajām spējām. Varbūt, ka tas izrādīsies jūsu Mūža darbs!

Kāds cits triviāls piemērs. Kādam zēnam patīk kāda meitene. Protams, ne jau visu zēnu raksturi ir vienādi, bet šis zēns ir kautrīgs. Viņu nomāc virkne šaubu: " Varbūt saņemšu noraidījumu? Varbūt, ka viņai nemaz nepatīku? Kā lai viņai tuvojos? Kā tas izskatīsies? Ko par to domās citi?"

Tā savās šaubās un bailēs jūs varat palaist garām pat savas dzīves īsto Laimi.

Uzdrīkstieties! Esiet drosmīgs, pārvariet šaubas un bailes, aizspriedumus. Tuvojieties viņai, izrādiet savas simpātijas, uzaiciniet uz tikšanos! Jūs neko nevarat zaudēt! Neko!

Jūs varat tikai iegūt! Varbūt, ka tiešām saņemsiet atraidījumu. Bet, ja būsiet korekti meitenei tuvojies, arī atteikums no meitenes puses būs korekts. UZDRĪKSTIETIES!

Dzīvē gadās brīži, kad, nu, nekādi nevaram pieņemt īsteno lēmumu savai rīcībai. Tad pajautājiet atbildi savai iekšējai balsij. Tautā to mēdz saukt par "sirds balsi"... jā, jā tai pašai … Tā ir mūsu Gara balss. Lai kā dažs labs to censtos noliegt, saukt par mistiku, bet ik dienu mēdzam ar to sarunāties. Tad, lūk, šī balss jums norādīs uz vienu vienīgo, nekļūdīgo atbildi. Rīkojieties tā, kā viņa jums ieteic. Nekļūdīsieties! Pat tad, ja atbilde ir šķietami pretrunā ar racionālo saprātu.

7

Dzīvojiet šodienai! Indiešu dramaturgs Kalidasa

SVEIC RĪTAUSMU! Raugi šo dienu! Jo tā ir dzīve - tavas dzīves dziļākā būtība. Tās īsajā gaitā Rodams viss īstais un patiesais tevī:

• Augšanas svētlaime, • Darbības prieks, • Guvumu vērtība.

Vakardiena vairs ir tikai sapnis, Rītdiena - neskaidra vīzija, Bet labi nodzīvota šodiena vērš vakardienu laimīgā sapnī Un katru jaunu rītu - cerībā. Saņem tālab godam šo dienu, Līksmi sveicini rītausmu!

Šodiena ir unikāla, neatkārtojama, vienreizēja! Nekad, nekad tā vairs neatkārtosies. Tāpēc dzīvo šodienai! Pacenties paveikt un padarīt pēc iespējas vairāk.

Protams, tas nenozīmē, ka nevajadzētu domāt par rītdienu vispār, ka nevajadzētu plānot savu nākotni. Nē! Tas viss ir jādara. Bet nenonieciniet šo dienu, kurā jūs dzīvojat šai brīdī.

Parīt jums jāveic kāds nepatīkams darbs. Rīt esat nolēmis tam gatavoties, bet šodien atpūsties. TAD VELTIET ŠO DIENU ATPŪTAI! Izbrauciet pie Dabas, aizejiet uz muzeju, kino vai teātri … Dariet ko tādu, kas būtu tīkams jūsu sirdij. Rītdiena un parītdiena būs, bet šodien atpūtieties no visas sirds! Aizmirstiet gaidāmos nepatīkamos, kaut arī vajadzīgos darbus turpmākajās dienās. Šodien jūs atpūtieties, bet rīt ar svaigiem spēkiem sekmīgi sāksiet savus iecerētos darbus. Tos jūs paveiksiet ievērojami labāk un vairāk.

Bieži cilvēki spriež sekojoši: - pabeigšu skolu, tad tik sākšu dzīvot! Pabeigšu augstskolu ... apprecēšos ... izaudzināšu un palaidīšu dzīvē bērnus ... aiziešu pensijā ... - un pēc katras tādas reizes - tad tik sākšu dzīvot ..., bet drīz jau arī Šī Dzīve ir galā. Vai neesam kaut ko palaiduši secen?

TĀPĒC - DZĪVOJIET ŠODIENAI!

8

Bailes no nāves! Šo riez tiks iztirzāts jautājums par dabīgu, bet ne vardarbīgu Nāvi pret savu vai cita dzīvību, kas no jebkuriem normālas morāles, ētikas viedokļiem tiek uzskatīts par vislielāko grēku, kādu vien spēj izdarīt cilvēks.

Kas ir Nāve? Kaut kas nezināms. Kas tāds, no kā baidāmies. Kā lielākā daļa cilvēku, kuriem nav bijusi nepieciešamība atrasties tiešā tuvumā kāda cita miršanas brīdī, uztver Nāvi?

Tā asociējas ar nelaiķa nekustīgo ķermeni šķirstā, tuvinieku šņukstiem, izvadītāja vai mācītāja teikto runu, sēru mūziku, smilšu būkšķiem pret kapā ielaistā zārka vāku un teiktām runām, ziedu paklāja segtu kapa kopiņu.

Bet tomēr, ne reizi vien mēs iedomājamies par to stundu... Kāda tā būs? Kas tomēr ir Nāve? Acīm redzot, visam laicīgajam – "strīpa pāri un viss..." – mūsu ķermeņa makromolekulu destrukcija. Kas seko un vai vispār kaut kas seko aiz šī Lielā Nezināmā, ko saucam par Nāvi?

Varētu jums teikt:

„Samierināties kā ar neizbēgamo!" vai arī

"Dzīvojiet šodienai!"

Šoreiz jāatzīst, ka tas ir ne tikai vājš, bet pat slikts mierinājums.

Neapšaubāma būs patiesība, ka dzīvojam nākošo paaudžu dēļ, bet ne katru egoistu šāds apgalvojums apmierinās.

Būsim godīgi paši savā priekšā un atzīsimies, ka vairāk vai mazāk mūs biedē doma par to, ka mūsu dzīve reiz beigsies. Tās ir bailes no Nāves.

Viens no labākajiem līdzekļiem, kā atrast dzīvē mierinājumu un to pilnvērtīgi nodzīvot ir - pievērsties reliģijai. Paļausimies uz Dievu!

Reliģiozi noskaņots cilvēks parasti īpaši nebaidās no Nāves. Viņš apzinās, ka pildot desmit Dieva baušļus, kas ir Dabas - Kosmosa likumi, savai zemes dzīvei beidzoties, tas nokļūs Dieva valstībā.

Šajā vietā ir nepieciešama atkāpe no pamattēmas. Šodienas garīgās dzīves relatīvajā vakuumā un nesakārtotībā, mūsu vidē ir iefiltrējušās daudzas un dažādas sektas. Daudzas no tām vieš sociālu ļaunumu un bieži kalpo kādas atsevišķas personas vai ļaužu kopas savtīgajām interesēm. Šīm sektām nereti par upuriem kļūst jaunieši, jo to garīgums ir visnelīdzsvarotākais. Tāpēc esiet piesardzīgi pirms uzsākat iet kādu netradicionālu garīgu ceļu! Īpaši jaunieši!

Ja izvirzu tēzi pret bailēm no Nāves, tad, neapšaubāmi, atradīsies kāds oponents un teiks: "Bet, godājamais kungs, vispirms atbildiet man uz jautājumu - kas ir Dievs?" Tik tiešām uzreiz atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams, jo Dievs nav definējams. Ievērojami komplicēts ir jautājums, lai pierādītu Tā esamību viena raksta dažās rindās. Vienīgi oponentam var pavaicāt: “Kungs, vai jūs variet man atbildēt, kas ir Dzīvība?” Atbilde:

9

“Vielmaiņas procesu forma”. “Bet kas ir tā enerģija, kas programmatiski veicina un realizē šos procesus … ?”

Kristietība atzīst tikai vienu dzīvi uz zemes. No tā dažs labs var izdarīt secinājumu - kamdēļ gan man šai vienā vienīgajā dzīvē pārpūlēties? Tad jau labāk līksmot uz nebēdu ... Šķiet, ka pēdējais neprasa komentārus.

Neiztirzāsim šeit - kura no vienam un tam pašam Dievam kalpojošām konfesijām ir tā pati īstākā, pareizākā.

Daži zinātnieki ar smīnu uz lūpām saka: “ Cilvēks mirst no piedzimšanas brīža “.

DZĪVĀS ĒTIKAS MĀCĪBA ATBILD: “CILVĒKS DZIMST MŪŽĪGI UN IT ĪPAŠI TĀ SAUKTAJĀ NĀVES BRĪDĪ ”.

Iztirzājot jautājumu par Nāves būtību, eksistē vēl kāds cits aspekts - reinkarnācija - Dvēseļu, precīzāk - Gara, pāratdzimšana.

Austrumu filozofijas un reliģijas cilvēku aplūko kā sastāvošu no septiņiem (praksē operē ar pieciem) ķermeņiem, precīzāk - matērijas un enerģētiskām komponentēm. Šeit netiks detalizēti aplūkota katra no tām. Pirmkārt ir t. s. fiziskais ķermenis - mūsu ārējā čaula, apvalks, kas nolemts bioloģiskajai funkcionēšanai, novecošanai un pēcākai bojā ejai, satrūdēšanai vai sadedzināšanai. Visbeidzot, smalkākais ķermenis - mūsu Gars. Gars pēc cilvēka Nāves, spēj iemiesoties, pāratdzimt citā cilvēkā. Šādas vairākkārtīgas iemiesošanās rezultātā norit Gara evolūcija - tiekšanās sasniegt augstāku, pilnīgāku attīstības pakāpi, kuras virsotne ir saplūšana Visumā ar Dievišķo sākotni.

Tas nozīmē, ka mūsu Gars nemirst, bet dzīvo vairākas dzīves dažādās Zemes vai Kosmosa

koordinātēs un laika periodos.

Gars ir materiāla, enerģētiska, informāciju nesoša substance. Līdz ar to ir iespējams rast atbildi uz jautājumu: "Kāda ir mūsu dzīves jēga?" Un atbilde skan: "Pilnveidošanās, attīstība". Pat kristiešu ticības apliecinājumā Dievam ir frāze "...es ticu uz mūžīgu dzīvošanu..."

Nomirstot kādam tuvam radiniekam vai draugam, nepieciešams ievērot atbilstošas nāves ētikas normas. Telpā, kurā atrodas mirušais, jāatver logi, jāaizdedzina svece, kas jānovieto līdzās aizgājēja guļvietai. Neskatoties uz to, ka mirušais attiecībā pret dzīvi palikušajiem ir bijis ļoti mīļš un tuvs, jāsaglabā sevī miers. Vēlams pakavēties pie nelaiķa gultas un noskaitīt Tēvreizi - lūgšanu Dievam. Jādomā par mirušā dzīvo Garu, kas, iespējams, pēc kāda laika pār atdzims citā fiziskā ķermenī uz Zemes vai kādā citā Kosmosa koordināšu punktā. Tūlīt pēc nāves, Gars atstāj, savu laiku nokalpojušo, fizisko ķermeni, bet vēl 40 dienas uzturas mirušā tuvumā. Šai laikā Garu un ķermeni saista sudraba pavediens, kas saskatāms īpaši sensoriem cilvēkiem. Pēc šīm 40 dienām minētais pavediens pārtrūkst un pārvietojas t.s., Smalkās matērijas sfērā - enerģētiskā pasaulē.

Gars no malas bezkaislīgi nolūkojas uz savu bijušo fizisko ķermeni un palicēju rīcību. To ikvienam ir nepieciešams ņemt vērā. Pie aizgājēja guļvietas un arī vēlāk ( 40 dienas ) nedrīkst izmisīgi raudāt un vaimanāt. Gars to redz. Miršanas process jāuzskata kā normāls sekojošās Dzīves sākums. Ir bijuši gadījumi, kad Garam kļūst žēl palicējus un tas atgriežas fiziskajā

10

ķermenī, kas atdzīvojas. Šādas dzīves laiks parasti nav īpaši ilgstošs. Tam atkal seko nāve un pats miršanas process ir ļoti smags. Dzīvie cilvēki, apžēlojieties par sevi un aizgājēja Garu! Kad pienākusi Nolemtības stunda, ļaujiet nomirt Cilvēkam, kas pārkāpj dabisku savas Dzīves slieksni. Īpaši, ja mirušais ir nodzīvojis pieklājīgu, godpilnu, ilgu Dzīvi, vai arī tas ir neglābjami slims. Ļaujiet tam mierīgi aizmigt!

Vēlams katram iepazīties ar austrumu un tai līdzīgām filozofijām. Pamatojoties uz šādu filozofiju - Nāve ir jaunas dzīves sākums. Tādējādi laimīgi tie, kuri agri vai vēlu ir uzsākuši apzinātu garīgās pilnveidošanās ceļu un apzinās, ka pēc Nāves viņi pāriet smalkās matērijas pasaulē, lai tiektos nopietni meklēt nepārtrauktās dzīves zinības [3].

No nāves nav jābaidās. Par to īpaši nav nepieciešams domāt. Tas, kurš jau ir apzinājies, ka dzīve ir mūžīga, neatliekami un priecīgi uzņemas atbildību par katru domu, katru vārdu, katru darbu. Saprātīgi tiek aptverta dzīves jēga un paša iespējamā līdzdalība Visuma nerimtīgajā jaunradē [3].

Cilvēkam, kurš ir spējis atbrīvoties no bailēm, piemīt brīva griba - tā ir pati lielākā dāvana, kā arī atbildība par savas dzīves veikumu saskaņā ar Evolūcijas gaitu.

Izmantotā un rekomendējamā literatūra 1. J.Regis. "Bud" Bates "Disaster Recovery Planning" Networks, Telecommunications, and

Data Communications. 1990, 370 pp. 2. D.Kārnegi. Kā attīstīt pašapziņu un ietekmēt cilvēkus publiskās runās. Kā izbeigt

raizēšanos un sākt dzīvot.- Rīga, komecfirma "Reiterns",1992., 278 lpp. 3. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti (590) - Psihohigiēnas nozīme cilvēka personības

attīstībā. Rīga, LU, 1994., 147 lpp. 4. Risto Vuorinens, Elīsa Tūnala, Valde Mikonens. Psiholoģijas pamati. PSIHE - garīgā

pasaule. 1998., Izd. “ Zvaigzne ABC “, 143 lpp. 5. Džozefs Mērfijs. Tavas zemapziņas spēks - 2000., Rīga, lzd. “Jumava “, 256 lpp. 6. J.Kolominskis. Cilvēks: PSIHOLOĢIJA. - Rīga, 1990., izd. “Zvaigzne”, 221 lpp. 7. IEVADS DZĪVĀS ĒTIKAS MĀCĪBĀ. - Sastādījis S.Stuļginskis, izd. “Vieda”, Rīga, 221

lpp. 8. DZĪVĀS ĒTIKAS MĀCĪBA. - 1. - 6. sējums, Rīga, izd. “Vieda”, 1998.- 1999. 9. DZĪVĀS ĒTIKAS MĀCĪBA par Likteni un nolemto. Pavēstījuma spirāles, - Sast. Dzīvās

Ētikas Skolas kolektīvs Hersonā. No krievu valodas tulkojusi L.Kainaize, Rīga, izd. “ Vieda “, 219 lpp.

10. Helēna Saula. FOBIJAS - Kā pārvarēt bailes.- Rīga, 2003., Izd. "Jumava", 325 lpp. 11. А.И.Клизовский - Основы миропонимания НОВОЙ ЭПОХИ - М. Изд. "ГРАНД-

ФАИР",2002., 815 стр.

11

1

5. Rekomendācijas pašaizsardzībai kriminogēnās situācijās un terorisma aktu gadījumos

Kriminogēnais stāvoklis Latvijā (2001.g.)

Aptuveni 50% noziegumi saistīti ar īpašumu zādzībām:

personīgo mantu zādzības 25% vasarnīcu un dārzu mājiņu izlaupīšana 9,1% šķūnīšu un garāžu izlaupīšana 6,1% zādzības ar ielaušanos dzīvokļos 11,4% automašīnu zādzības ≈10% Kopā: 61,6%

Informāciju par noziegumu kvantitatīvām izmaiņām, statistiku, speciālistu konsultācijas u.c. iespējams iegūt Internetā Valsts policijas mājas lapā.

Adrese - http://www.vp.gov.lv

Latvijas iedzīvotāju liela daļa uzskata, ka pašiem jārūpējas par savu drošību.

Ievads Lai vairāk vai mazāk nodrošinātu pašaizsardzību kriminogēnās situācijās, pirmā rekomendācija - gan vīriešiem, gan sievietēm apgūt vismaz elementārākās austrumnieku cīņu iemaņas.

Šīs tēmas satura izklāsts ir domāts cilvēkiem, kas nav apguvuši īpašus cīņu veidus. Bet allaž jāatceras, ka ne vienmēr konflikta saskarsmes lauku kā uzvarētājs atstāj tas, kura miesas uzbūve un fiziskais spēks ir lielāks. Ļoti nozīmīgs ir gara spēka pārākums un augsts intelekta attīstības līmenis.

Pēdējos gados Eiropā plašu sabiedrības atzinību ieguvusi jauna policijas darbības filozofija - "policija sabiedrībai" (no angļu valodas - community policing). Šī filozofija pamatojas uz atzinumu, ka likumpaklausīgā sabiedrības daļa (tiesiskā valstī tai jābūt pietiekami lielai) ir ieinteresēta kārtības un drošības uzturēšanā savā apdzīvotajā teritorijā. Šī sabiedrības daļa aktīvi piedalās policijas vadītajos kārtības un drošības uzturēšanas pasākumos. Savukārt, policija, būdama daļa no šīs sabiedrības, sniedz augsti profesionālu un kompetentu palīdzību vietējiem likumpaklausīgajiem iedzīvotājiem.

Šobrīd arī Latvijas policija (gan valsts, gan pašvaldību) savā darbībā arvien biežāk pamatojas uz "policija sabiedrībai" filozofiju. Šī filozofija obligāti jāapgūst Latvijas Policijas akadēmijas studentiem, kas izvēlējušies policista darba virzienu.

2

5.1 Pašaizsardzība uz ielas Izvēlēties visdrošāko maršrutu. Tādu, kur pārvietojas visvairāk cilvēki. Izejot uz ielas vakara stundā, vēlams iet kopā ar pavadoni. Ļoti vēlams, ja pavadonis ir suns. Tā iespējamo rīcību neviens svešinieks nespēj prognozēt…

Ieraugot aizdomīgu (skaļu, bravūrīgu, iereibušu) ļaužu grupējumu, mainīt izvēlēto maršrutu, bet tā, lai nerastos acīmredzams iespaids, ka jūs baidāties no šī grupējuma.

Ja šāda iespēja nepastāv, pašpārliecinošā gaitā jādodas grupējumam garām, neielaižoties sarunās un nereaģējot uz replikām. Bez īpašas nepieciešamības nesākt skriet, bēgt.

Naudu vai citas vērtīgas lietas nēsāt apģērba dziļākajās kabatās. Raksturīgi, ka sievietes rokas somiņā atrodama gandrīz vai visa viņas bagātība. Arī nauda. Ejot pa ielu nevajag iespiest rokas somiņu cieši azotē, tā pievēršot uzbrucēju uzmanību, bet raitā, drošā gaitā, šķietami bezrūpīgi turpināt ceļu.

Konstatējot, ka kāds seko, ieiet veikalā, kafejnīcā - vietā, kur daudz ļaužu. Iejūkot pūlī, censties panākt, lai persona, kas sekoja, jūs "pazaudētu".

Ja uzbrucējs cenšas aizkavēt, satverot jūsu roku vai ieķeroties drēbēs, tāpat, kā cīņu sporta veidos, jācenšas viņa pieliktā spēka virzienu izmantot par labu sev.

Nevajag izstiept rokas un censties atgrūsties no uzbrucēja, bet pievilkties tam cieši klāt. Ierobežot uzbrucēja (vīrieša) kustības brīvību, radot tam apjukumu un pārsteigumu šai situācijā. Pēc iespējas ātrāk ar savu apavu papēdi uzkāpt uzbrucējam uz kājas un ar brīvās rokas kulaku vai iekšdelnas pamatni, vai arī ar celi, no visa spēka iesist tam pa kājstarpi. Uz kādu brīdi uzbrucējs apjūk no šādas negaidītas un sāpīgas rīcības.

Atbrīvojies no uzbrucēja, centieties aizbēgt.

Skaļi saukt pēc palīdzības. Nekādā gadījumā nesākt uzbrucēju(us) lūgties, lai tas jūs atbrīvo. Ja tā darīsiet, uzskatiet, ka esiet zaudējis.

Šīs pēdējās frāzes kontekstā jāpiebilst, ka šāda veida uzbrukumi vairumā gadījumos tiek vērsti pret vīriešiem. Kāpēc? Sievietes sāk skaļi kliegt un saukt pēc palīdzības. Šāda rīcība ir ļoti pareiza. Vīrieši uzvedas klusāk, jo vīrišķais pašlepnums liedz skaļi klaigāt. Labāk kliegt.

Jācenšas novērst uzbrucēja uzmanību. To var izdarīt, pasakot kādu pavisam muļķīgu, konkrētajai situācijai neatbilstošu frāzi. Piemēram: " Klau, tev kreklam podziņa vaļā." Tas apmulst …

Sekojošais vairāk attiecināms uz zēniem. Ja esat ielenkts - jāsit bara vadonim. Vairumā gadījumos to var atpazīt, jo viņš ir visskaļākais, agresīvākais, aktīvākais. Kaujoties nepārtraukti jāpārvietojas. Vēlams pa apli.

Ja jūs nosit gar zemi un sāk spārdīt ar kājām … jāsaritinās čokurā, ar rokām aptverot galvu un, kā saka tautā, jāizliekas "par beigtu" - vairāk traumētu nekā ir patiesībā. Sitienu sāpes ir jāpacieš. To izdarīt ir iespējams, kaut arī ļoti nepatīkami. Ja uzbrucēji ir

3

huligāni, tie pārstās spārdīt, jo nevēlas sastapties ar letālu rezultātu. Bez tam, ierunājas dzīvnieciskais instinkts. Ja upuris vairs nekustas un nepretojas, sist kļūst neinteresanti.

Kritiskos apstākļos - labāk atdot naudu nekā dzīvību.

Ja mazapdzīvotā vietā aptur automašīna un tās pasažieri cenšas precizēt savu pārvietošanās maršrutu, nostāties vismaz 1m attālumā no auto, lai nerastos piemēroti apstākļi ievilkt jūs mašīnas salonā.

Apšaude uz ielas

Optimāli - ievērojot personīgo drošību, nogulties (koka stumbra, mašīnas riteņa, kāda paaugstinājuma u.c.) aizsegā, maksimāli censties ievērot un iegaumēt visas notiekošā detaļas, lai vēlāk sniegtu liecību valsts varas likumsargājošās iestādēs.

Vēl optimālāk - bez panikas, bet steidzīgi atstāt vietu, kur šauj un spridzina. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, nogulties kāda šķēršļa aizsegā - katram sava āda ir tuvāka.

Saņemts signāls, ka skolā ievietots spridzeklis

Pēdējā laikā masu mēdijos, izņemot īpašus gadījumus, šāda informācija netiek izplatīta, jo vairumā gadījumos tā ir fiktīva un nav nepieciešams, lai kādu ierosinātu uz rīcību. Statistika liecina, ka šāda veida fiktīvi izsaukumi visbiežāk tiek adresēti uz skolām. Iespējams, ka kādā klasē gaidāms nepatīkams kontroldarbs ...

Neatkarīgi no tā, ka izsaukums var būt fiktīvs, speciālo dienestu darbiniekiem jāizbrauc uz norādīto vietu un jāpārliecinās vai tiešām šāds spridzeklis eksistē vai ne.

Skolotāju rīcība šāda signāla gadījumā:

• skolēniem dot rīkojumu - savākt visas personīgās mantas, pēc tam tos evakuēt drošā vietā;

• skolotājam vēlams atgriezties klases telpā vai mācību kabinetā, lai pārliecinātos, ka dažādu mācības līdzekļu izvietojums nav mainījies un atvieglotu izsaukto specvienību darbu.

5.2 Dzīvokļa aizsardzība Durvīs ierīkot, t.s. "actiņu" - optisku ierīci, kas atļauj no dzīvokļa iekšpuses saskatīt un varbūt atpazīt apmeklētāju.

Nostiprināt drošības ķēdi. Pašai ķēdei ir jābūt mehāniski pietiekami izturīgai, bet galvenais - ne pārlieku garai, pie durvīm un to aplodas pieskrūvētai ar lielām, slodzi izturīgām skrūvēm.

Pie dzīvokļa vai individuālās mājas ārdurvīm, nevēlamu apmeklētāju gadījumiem, ieteicams ierīkot skaņas signalizāciju, kas, saimnieku prombūtnes laikā, darbojas no autonoma elektriskās strāvas avota (baterijām, akumulatora). Profesionālam dzīvokļu zaglim nav īpašas problēmas atslēgt dzīvokli no centralizētā elektriskās strāvas tīkla.

Pastāv iespēja ārdurvis apšūt ar metāla, ložu necaurlaidīgām plāksnēm. Dzīvokļa durvis un telpas iespējams pieslēgt policijas trauksmes sistēmai. Ne katram tas ir nepieciešams. Ne katrs spēj samaksāt par šāda veida drošības pasākumiem.

4

Ja dzīvoklī konkrētajā brīdī atrodas sieviete viena pati, bet pa durvīm vēlas iekļūt aizdomīga persona, nepieciešams runāt pietiekami skaļi un imitēt, ka tuvumā ir kāds vīrietis.

Lielisks dzīvokļa sargs ir suns. Ar to saskarē nonākt nevēlas neviens svešs cilvēks. Bet ne katrs saimnieks vēlas un ne katram ir iespēja pilsētas apstākļos turēt dzīvoklī suni.

Nepieciešams suņa klātbūtni imitēt…(nav nepieciešams pašam sākt skaļi un agresīvi riet), bet līdzās ārdurvīm uz plauktiņa novieto portatīvo magnetofonu, ko nepieciešamības brīdī ieslēdz un atskan skaļas, agresīvas suņa rejas.

Nav bijusi vienošanās ar kādu (Latvenergo, deggāzes aprūpes, kanalizācijas remonta u.c.) komunālā pakalpojuma dienestu. Ierodas "meistars" no it kā komunālo pakalpojumu iestādes, viņš uzrāda dienesta apliecību, kurā ielīmēta šīs personas fotogrāfija, uzrakstīts apkalpojošās iestādes tālruņa numurs. "Meistars" ierosina, lai piezvana uz šo iestādi un pārliecinās par šīs "vizītes" nepieciešamību. Durvju drošības ķēde visu laiku nav atbrīvota. Durvis ciet! Variet piezvanīt uz minēto iestādi. Tur atbildēs pieklājīga, laipna balss, kas ieteiks šo remontstrādnieku ielaist dzīvoklī. Ignorējiet rekomendāciju!

Ja vakara stundās dzīvoklis paliek bez uzraudzības, atstāt tajā ieslēgtu 40 W jaudas spuldzīti, kas liek domāt, ka dzīvoklī tomēr kāds atrodas.

Pārrodoties mājā, tiek konstatēts, ka dzīvoklis (māja) ir uzlauzts.

Neejiet tajā iekšā. Izsauciet policiju. Iespējams, ka laupītāji ar visām vērtīgajām, nolaupītajām mantām sen jau ir gabalā. Bet, ja nu jūs pārsteidzat tos dzīvoklī… viņi centīsies jebkuriem līdzekļiem atbrīvoties no jums un aizbēgt.

5.3 Runājot pa telefonu Ne tik reti gadās, ka iezvanās jūsu telefona aparāts, tiek vaicāts pēc kādas jums nepazīstamas personas vai iestādes. Ļoti iespējams, ka zvanītājs fiksējis nepareizu ciparu kombināciju vai arī kādas tehniskas kļūmes dēļ savienojums izrādījies nepareizs. Bet tomēr…paceļot klausuli:

1. atbildēt - hallo, lūdzu, klausos utt., 2. ja savienojums kāda iemesla dēļ ir nepareizs, 3. jūsu atbilde - jūs esat kļūdījies (un klausule tiek nolikta). 4. Šādā situācijā nesniegt nekādu konkrētu informāciju par sevi - pareizo tel. numuru,

mājas adresi, savu vārdu vai kādu citu konkrētu informāciju.

Iespējams, ka jūsu dzīvoklis tiek novērots.

5.4 Civiliedzīvotāju pašaizsardzības līdzekļi 1993.gada 23.februārī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu " Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai", kurš stājās spēkā 1993. gada 1. maijā, ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 1999.gada 29.jūnijam.

Agrāk šāda likuma Latvijas vēsturē nebija.

Patlaban šis likums ir novecojis.

5

Ar 2003.gada 1. janvāri spēkā ir "Ieroču aprites likums", kas apstiprināts LR Saeimā 2002.gada 15. septembrī, kā arī Ministru Kabineta 2003.gada 11. novembra noteikumi Nr.647: "Ieroču munīcijas un gāzes pistoļu (revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pasūtīšanas, nēsāšanas, realizēšanas". Kolekcijas un apbalvošanas noteikumi, kuri izdoti saskaņā ar šo likumu.

Informācija civiliedzīvotājiem par kaujas tipa šaujamajiem ieročiem, to iegādi, nēsāšanu un pielietošanu ir iegūstama, iepazīstoties ar augstāk minēto "Ieroču aprites likumu".

Eksistē kāds ne īpaši reklamēts, bet pietiekami efektīgs pašaizsardzības līdzeklis, kuru tuvcīņas apstākļos pielietoja un varbūt to dara arī tagad, militārās terorisma apkarošanas specvienības. Īpašā, viegli pieejamā kabatas nodalījumā atrodas smalki saberztu piparu un mahorkas maisījums svara attiecībā 1:1. Nepieciešamības apstākļos to paņem rokā un iemet pretiniekam acīs. Jāpiebilst, ka šodienas apstākļos nav sevišķi zināms, kas ir mahorka. Tā ir ķīmiski neapstrādāta, izžāvētu tabakas lapu stiebru sasmalcināta masa. Šodienas apstākļos to iespējams aizstāt ar tabakas pulveri, bet ne katram(-ai) ir patīkami, ja apģērbs piesūcas ar specifisko tabakas aromātu. Iespējams izlīdzēties vienīgi ar kafijas dzirnaviņās smalki samaltiem melnajiem pipariem. Jāatzīmē, ka, pašaizsardzības nolūkiem, oficiālajā tirdzniecībā ir aerosola baloniņi, no kuriem iespējams izsmidzināt šos smalki saberztos piparus.

Turpmāk tiks sniegta informācija par pašaizsardzības līdzekļiem, kuros izmanto t.s. asaru gāzes.

Ar LR Labklājības ministrijas (departamenta) 1993.gada 15.aprīļa lēmumu iedzīvotāju pašaizsardzībai atļauts lietot aerosolu baloniņus, t.s. asaru gāzu pistoles un revolverus, kuru patronas pildītas ar lakrimatoriem.

• CN - hloracetofenonu un • CS - ortohlorbenzilidēnemalonanitrilu.

To koncentrācija kopējo komponentu maisījumā nedrīkst pārsniegt 1%. Eksistē aerosola baloniņi, no kuriem var izsmidzināt smalki saberztus piparus.

AIZLIEGTS lietot t.s. gāzes baloniņus, kas satur neiroparalītiskās gāzes vai to maisījumus ar lakrimatoriem.

LAKRIMATORS (lat. Lacrima - asara) - sīki disperģēti (sasmalcināti) ķīmisku vielu kristāliņi, kas nokļūstot saskarē ar atmosfēras skābekli, reaģē ar to, radot gāzi, kura kairina acu gļotādu un veicina intensīvu asaru izdalīšanos.

Nepieciešams iegaumēt - gan izsmidzināti no baloniņiem, gan izšauti ar speciāliem ieročiem tiek vielas (lakrimatora) smalki kristāliņi, kas, sasniedzot mērķi, pielīp pie acu gļotādas, sejas ādas, apģērba. To pārvērtības par asaru radošu gāzi nav momentānas. Lakrimatori cietajā, kristāliņu agregātstāvoklī var saglabāties relatīvi ilgāku laiku un nepārtraukti piesārņot vidi ar asaru gāzi. Lakrimatoru ķīmiskās sadalīšanās process atkarīgs no vairākiem apkārtējās vides fizikālajiem faktoriem. Vērts atcerēties, ka paaugstināta vides temperatūra palielina ķīmiskās reakcijas norises ātrumu.

Lakrimatoru CN un CS praktiskās pielietošanas raksturojums.

Šo lakrimatoru pielietošana ir mazefektīva pret dzērājiem, narkomāniem un suņiem. CN attiecībā pret cilvēka organismu ir toksiskāks (indīgāks) nekā CS. CS, salīdzinot ar CN, ir 10 reizes efektīvāks lakrimators. Asaru gāzes baloniņa efektīvais darbības attālums ≈ 1m.

Asaru gāzes pistoļu un revolveru darbības attālums, atkarībā no patronas čaulītes kalibra (diametra) - no 1 līdz 8 m. Šos ieročus pielietojot aizsardzības nolūkos, ir būtiski vai tas notiek slēgtā telpā vai atklātā laukā, kur trāpījuma precizitāti ietekmēs arī atrašanās stāvoklis pret vēja virzienu un tā intensitāti. Grūti iedomāties, kā situācijā, kad rīcībai jābūt acumirklīgai, iespējams novērtēt un izmantot par labu aizstāvībai šos dabas parametrus. Izmantojot šos ieročus slēgtā telpā, jārēķinās ar iespējamo vides piesārņojumu, kas var izrādīties nelabvēlīgs pašam.

Asaru gāzes ieroču (pistoļu un revolveru) tehniskās pārbaudes rezultāti neliecina tiem par labu. Daudzos gadījumos patronas čaulītes kalibrs ir mazāks nekā ieroča stobra diametrs. Pēc šāviena daļa no lādiņa izplūdes gāzēm tiek novirzīta pret pašu šāvēju. Pistolēm automātiskās pārlādēšanās apstākļos sekojošā patrona var iesprūst aizslēga mehānismā un pats ierocis kļūst izmantojams vienīgi kā sišanas rīks.

6

D2 D1 3 2 D1 < D2 1 4

Ja patronas čaulītes kalibrs mazāks nekā stobra diametrs 1 – patronas čaulīte stobrā; 2 – ieroča stobrs; 3 – izšautā lakrimatora lielākais daudzums; 4 – lakrimātora noplūde pēc šāviena - ievaino pašu šāvēju.

Nepārprotami, ja kāds ir nolēmis izmantot šos pašaizsardzības līdzekļus, katram pašam ir rūpīgi jānovērtē - kā, kad, kādos apstākļos tie tiks pielietoti.

Jāņem vērā iespējama situācija, ka jums radusies nepieciešamība aizstāvēties krēslas stundā. Jūs izvelkat savu gāzes pistoli, bet uzbrucējs to nenovērtē - kāda tipa ierocis pret viņu ir pavērsts. Viņa azotē ir kaujas ierocis, kas tiek arī pielietots…

Vislabāk, drošāk un efektīgāk pašaizsardzībai izmantot baloniņus!

7

Savukārt, policijas speciālisti ļoti nelabvēlīgi un skeptiski attiecas pret asaru gāzes pašaizsardzības līdzekļiem, uzskatot tos par mazefektīviem. Uzskata, ka nav vērts tērēt naudu, lai tos iegādātos.

Policistu viedoklis ir, ka visefektīvāk aizsargāties pret ļaundariem ar prātu (izmantojot psihisko enerģiju), saglabāt iekšēju mieru un sava gara pārākumu attiecībā pret uzbrucējiem. Maksimāli censties izvairīties no potenciāliem uzbrukumiem un tos neizprovocēt.

Nebūt nav izslēgta varbūtība, ka arī uzbrucējs ir nodrošinājis sevi ar šādu gāzes aizsargierīci. Vai arī jūs pats esat neveikli rīkojies ar asaru gāzes aizsardzības līdzekli un traumējis sevi...

Kā rīkoties, saindējoties ar lakrimatoriem ?

1. Pēc iespējas ātrāk jāizkļūst ārpus gāzes piesārņotās vides svaigā gaisā. 2. Jāatrodas labi vēdināmā vidē. 3. Jāatbrīvojas no piesārņotā apģērba. Tas jāmazgā. 4. Acis jāmazgā tīrā, aukstā, vēlams, tekošā ūdenī. 5. Āda, deguns un rīkle jāskalo ar tīru, aukstu ūdeni. 6. Ja iespējams, acīs, pēc to skalošanas ar ūdeni, jāiepilina dezinficējoši acu pilieni:

• 0,25% levomicetīna vai • 20,0% sulfacila nātrija sāls šķīdums pa diviem pilieniem katrā acī.

Bez ārsta rekomendācijas aizliegts lietot jebkādus citus acu pilienus! 7. Jāgriežas pēc palīdzības pie ārsta!

Brīdinājumi:

1. Acis nedrīkst berzēt. 2. Nedrīkst lietot eļļainus līdzekļus (to skaitā - izsmērēt dažādus acu kosmētiskos līdzekļus). 3. Asaru slaucīšanai jālieto pilnīgi tīrs kabatas lakats. Labāk ļaut, lai asaras plūst un līdz ar to

tiek noskaloti lakrimatoru kristāliņi no gļotādas. 4. Acis nedrīkst skalot ar siltu ūdeni vai lietot siltas kompreses. 5. Nedrīkst acis turēt cieši aizvērtas. Šāda rīcība īslaicīgi atvieglo pašsajūtu, kam seko tās

pasliktināšanās.

Elektrošoka pašaizsardzības līdzeklis

Pielietošanas un izmantošanas noteikumus un kārtību nosaka "Ieroču aprites likums".

Tas nav nāvējošs! Atkarībā no modifikācijas tas var atgādināt:

• sērkociņa kārbiņu, • kabatas elektrisko lukturīti, • stienīti, • sabīdāmo lietussargu, • pildspalvu, u.c. priekšmetus.

8

Galvenās sastāvdaļas:

• korpuss, • uz āru izvirzīti divi elektrodi, • līdzstrāvas avots, • slēdzis.

Darbības princips - elektrodus piespiež uzbrucēja ķermenim, nospiež slēdzi, rodas elektriskais (Volta) loks, kas iedarbojas uz ļaundara ķermeni, paralizē viņa rīcību vairākas minūtes.

Apģērba biezums un materiāls nav šķērslis strāvas triecienam.

Atkarībā no modifikācijas elektriskās strāvas raksturlielumi:

• Volta loka spriegums - 20 000 līdz 90 000 V (20 - 90 kV); • Strāvas stiprums- 0,3 līdz 0,6 mA. (Nāvējošs - 100 mA).

Efektīvs aizsardzībai pret dzērājiem, narkomāniem un suņiem!

5.5 Rīcība terorisma akta apstākļos No svešvārdu vārdnīcas:

• Terors (< lat. terror - bailes, šausmas) - politisko un šķiras ienaidnieku iebiedēšanas un apspiešanas politika, ko realizē, lietojot varmācību un pretinieku pat fiziski iznīcinot.

• Terorisms - terora politika un taktika. • Terorists - individuālā terora politikas piekritējs un attiecīgo vardarbības aktu

dalībnieks. • Terorizēt - [ fr. terroriser < lat.; skat. terors] - vajāt, biedējot ar varmācību,

slepkavību, iedvest bailes, radīt apjukumu

"Ja drīkst atļauties nosaukt terorismu, t.s. "klasiskajā izpratnē", tad vairumos gadījumu tas tiek uztverts kā vardarbība, kuras realizēšanai izmanto šaujamieročus, sprāgstvielas, ķīlnieku gūstā saņemšanu .

Pēc terorisma aktiem 2001.g.11.septembrī ASV, vēlākiem nezināmas izcelsmes ķīmisku vielu sūtījumiem pasta vēstulēs, oficiālajās dokumentācijās parādījās terorisma klasifikācijas termins "bioloģiskais terorisms". Neesmu konstatējis precīzu "bioloģiskā terorisma" definīciju. Ļaunprātīgi saindējot dzeramo ūdeni ar ķimikālijām, patogēniem mikroorganismiem, radot apstākļus, kad karaspēka vienībās izplatās infekcijas slimības, rodas jautājums, kā nosaukt šādas rīcības sekas - par terorismu? Piemēram, kāda valsts sniedz palīdzību savai kaimiņvalstij, lai tajā pavairotu kažokādām izmantojamos medījamos dzīvniekus un ieved, palaiž mežos brīvībā jenotsuņus, kuri, kā vēlāk izrādās, ir inficēti ar encefalītu. Kontaktā ar šiem dzīvniekiem nokļūst ērces, bet tās, savukārt, ar cilvēkiem, kas inficējas ar, t.s. ērču encefalītu, kura aizsarglīdzeklis ir savlaicīga vakcinēšanās. Konkrētais piemērs var būt nepārdomātas rīcības sekas. Bet, ja rīcība ir apzināta un veikta politisku motīvu rezultātā - tas ir terorisma akts. Šo piemēru var klasificēt kā "bioloģisko terorismu".

Jebkurā ļaunprātīgā rīcībā - izmantojot ieročus, ķīmiski vai bakterioloģiski, radioaktīvi piesārņojot ekoloģisko vidi, ļaundaris un cietējs ir bioloģiska sistēma - cilvēks. Tātad ikvienu

9

terorisma aktu varētu klasificēt kā "bioloģisko". Terorisma aktu klasifikācijai ir jābūt definētai precīzi.

Manuprāt, tā varētu būt šāda:

• bruņotais terorisms ar ķīlnieku saņemšanu, spridzināšanu, kuras rezultātā bojā iet cilvēki, vai pasūtījuma slepkavību;

• ķīmiskais terorisms - vides piesārņošana ar agresīvām ķīmiskām vielām; • bakterioloģiskais terorisms - vides piesārņošana ar patogēniem mikroorganismiem

*) • bioloģiskais terorisms - dzīvniekus, grauzējus, insektus u.c. izmanto, lai sociālā vidē

ievadītu patogēnos mikroorganismus; • psiholoģiskais terorisms - ar šantāžu un vardarbību rada psiholoģisku spriedzi un

bailes kādai lielai sociālai grupai vai indivīdam." (R.A.O. piezīme).

*) Patogēnie mikroorganismi - baktērijas, vīrusi, kas cilvēka vai arī dzīvnieku organismā rada infekcijas slimības.

Ieraugot publiskā vietā "aizmirstu" saini, somu, pie kādas mašīnas piestiprinātu aizdomīgu priekšmetu, nostieptu auklu vai stiepli, svaigu, nezināmas izcelsmes zemes rakumu personīgajā piemājas dārziņā, svaigas mūrējuma vai cementējuma pēdas pie sava vai kaimiņa dzīvokļa durvīm, tiem netuvoties, bet par novērojumiem ziņot pa tel. 01, 02 vai 112.

Terorisma mērķis - radīt vienā vai vairākās valstīs spriedzes un baiļu izplatīšanos sociālajā vidē politisku apsvērumu nolūkos.

Latvijas Republikas Labklājības ministrija Nacionālās vides veselības centrs

Rīga, Klijānu iela 7, LV-1012 Tālr.:7379231

NVVC preses sekretāre Zane Ontužāne Tālr.:7339574; mob.6442452

18.10.2001.

Kā rīkoties gadījumā, ja saņemts aizdomīgs pasta sūtījums

Nacionālā vides veselības centra (NVVC) speciālisti informē, kā rīkoties gadījumā, ja saņemts aizdomīgs pasta sūtījums.

ASV un citās valstīs jau vairākas iestādes saņēmušas vēstules ar informāciju, ka tajās atrodas Sibīrijas lopu mēra ierosinātāji. Lielākā daļa no šīm vēstulēm ir bijušas tukšas, citas saturēja nezināmas izcelsmes pulverveida substances un dažās no tām tika apstiprināta Sibīrijas lopu mēra baktēriju klātbūtne.

Speciālisti informē, ka, saņemot aizdomīgus sūtījumus, galvenais ir necelt paniku un ievērot vienkāršus priekšnosacījumus turpmākai rīcībai.

Pirmkārt, jāatceras, ka Sibīrijas lopu mēra ierosinātājs var izsaukt ādas, gremošanas sistēmas vai plaušu infekciju. Inficēties var, baktēriju ierīvējot bojātā ādā, norijot vai ieelpojot šo baktēriju aerosolu lielā daudzumā. Pēc saskares ar Sibīrijas lopu mēra sporām no saslimšanas

10

iespējams izvairīties, nekavējoties uzsākot profilaktiski lietot antibiotikas atbilstoši ārsta nozīmējumam. Ar Sibīrijas lopu mēri slima persona nav bīstama apkārtējiem.

Otrkārt, lai Sibīrijas lopu mēris (SLM) kļūtu par bīstamu bioloģisku ieroci, tā ierosinātājam jābūt suspendētam aerosolā ļoti sīkās daļiņās. Tehniski tas ir ļoti grūti izdarāms, nepieciešams speciālas tehniskas iemaņas un iekārtas. Ja šīs sīkās, SLM ierosinātāju daļiņas tiek ieelpotas lielā daudzumā, var attīstīties smaga plaušu infekcija, bet savlaicīga diagnoze un atbilstoša ārstēšana parasti glābj dzīvību.

I. JA SAŅEMTS AIZDOMĪGS NEATVĒRTS PASTA SŪTĪJUMS (APLOKSNE VAI PAKA):

a. Nevienu aizdomīgu pasta sūtījumu nevajag atvērt, kā arī jāizvairās no tā satura sakratīšanas, jāseko, lai sūtījuma saturs nejauši neizbirtu, lai netiktu bojāta aploksne vai iepakojums.

b. Ievietojiet pasta sūtījumu plastikāta maisā vai kāda citā iepakojumā, kas novērstu satura iespējamo nokļūšanu apkārtējā vidē.

c. Ja Jums nav pieejams šāds iepakojums, ietiniet aploksni vai paciņu jebkurā citā materiālā, piemēram, papīrā, auduma gabalā utt., un nenoņemiet šo iesaiņojumu.

d. Rūpīgi nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni. e. Piegādājiet aizdomīgo sūtījumu iesaiņotu, kā aprakstīts iepriekš, reģionālajā vides

veselības centrā, tā teritoriālajā daļā vai NVVC (līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu) un sniedziet speciālistiem nepieciešamo informāciju. Speciālisti pieņems lēmumu par tālāko rīcību ar šo sūtījumu.

Ir šādas pazīmes, kā atpazīt aizdomīgu pasta sūtījumu – eļļaini krāsaini traipi vai īpatnēja smaka, sataustāma pulverveidīga, želejveidīga vai granulēta viela, uzraksts "Sibīrijas mēris (Anthrax)" vai citi draudoši uzraksti.

Informējam, ka aizdomīgus neatvērtus pasta sūtījumus Jūs varat nodot teritoriālajos vides veselības centros, sākot no 22.10.2001. (pirmdiena), darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00 . NVVC kontakttelefons - 7374921.

II. JA JŪS ATVĒRĀT PASTA SŪTĪJUMU UN KONSTATĒJĀT, KA TAJĀ ATRODAS

PULVERVEIDĪGA, ŽELEJVEIDĪGA VAI GRANULĒTA VIELA, JA JŪS PAMANĀT, KA NO NEATVĒRTA PASTA SŪTĪJUMA IZBIRUSI VIELA:

a. Necentieties notīrīt pulveri vai citas minētās vielas. Pārklājiet notraipītās virsmas ar jebko, kas atrodas pa rokai - papīru, auduma gabalu utt. Un nekādā gadījumā nenoņemiet šo pārklāju.

b. Informējiet citus cilvēkus, ja tie atrodas šajā telpā, neļaujiet tuvoties un lūdziet viņus atstāt telpu.

c. Aizverot logus novērsiet caurvēju, kurš varētu aizpūst nezināmo vielu. Izslēdziet mākslīgo ventilāciju, gaisa kondicionētājus, sildāmierīces. Ja iespējams, aizklājiet ventilācijas sistēmas lūkas, izmantojot papīru un līmlenti.

11

d. Izejiet no telpas un aizveriet durvis, lai nepieļautu citu personu iekļūšanu iespējami piesārņotajā telpā. Ja iespējams, aizsedziet durvju apakšējo spraugu no ārpuses ar mitru drānu.

e. Centieties pēc iespējas mazāk pieskarties jebkuriem apkārtējiem priekšmetiem, kā arī sejai un apģērbam.

f. Ar ziepēm un ūdeni rūpīgi nomazgājiet rokas. Lai nepieļautu vielas nokļūšanu uz sejas, izšņauciet degunu, izskalojiet rīkli un nomazgājiet seju.

g. Pārliecinieties, lai citi veiktu analoģisku sanitāro apstrādi. h. Par notikušo ziņojiet pa tālruņiem: 112 vai 01, vai 02. i. Nomazgājieties dušā ar ziepēm, nelietojot dezinficējošus līdzekļus. j. Jāsastāda personu saraksts, kas bijušas kontaktā ar aizdomīgo vielu. Saraksts būs

nepieciešams sabiedrības veselības sargājošiem speciālistiem.

III. VISPĀRĪGĀS REKOMENDĀCIJAS PASTA SŪTĪJUMU ATVĒRŠANAI.

a. Iestādēs un uzņēmumos, kur regulāri saņem lielu korespondences daudzumu, ieteicams sūtījumus atvērt centralizēti, šim mērķim nodrošinot atsevišķu telpu. Personai, kas nodarbojas ar sūtījumu atvēršanu, ieteicams strādāt gumijas cimdos un lietot respiratoru.

b. Telpā nav ieteicams turēt vērtīgus priekšmetus, dekoratīvus augus, jo nezināmas izcelsmes vielas konstatēšanas gadījumā, viss telpā esošais tiks pakļauts dezinfekcijai vai iznīcināšanai.

c. Nav ieteicams atvērt pasta sūtījumus sabiedriskās vietās - transportā u.tml. d. Sūtījumu atvēršanai ieteicams izmantot šķēres vai papīra nazi, nav ieteicams vienkārši

atplēst sūtījuma aploksni vai iepakojumu, jo tas var veicināt nezināmas vielas izplatīšanos, ja tā atrodas sūtījumā.

Izmantotā un rekomendējamā literatūra. 1. "Ваш спутник личной безопасности." - Советы женщинам предлагает британская

организация "Антэа - Тpаст." Изд. "Аргуметы и факты". М., 1993. 2. Журнал - "Техника молодежи" No 5, 1994.г. 3. "Оружие самозащиты."Каталог - справочник. Изд. "Империал," М., 1992. 4. O.Joksts. " Ierocis un likums ", Izd. Apgāds "Līdums", Rīga, 1995. 5. A.Melnalksnis. "Par šaujamieročiem pašaizsardzībai." Rīga, 2002. 64 lpp. 6. Iekšlietu ministrijas laikraksts "Likuma vārdā." 7. NVVC preses sekretāre Zane Ontužāne. "Kā rīkoties gadījumā, ja saņemts aizdomīgs

pasta sūtījums." - LR Labklājības ministrija. Nacionālais vides veselības centrs , Rīgā, Klijānu iela 7 , LV - 1012, Tālr. 7379231.

8. A.Garonskis. Tava drošība - Tavās rokās. ž. "Mans īpašums", 2003, Nr.4, lpp. 20 - 21. 9. R.F.Hjūbers, P.Pols. Pats sev miesas sargs. Kā aizsargāt sevi un savu īpašumu -. Rīga,

izd. "Tapals". 10. Valsts policijas mājas lapa - www.vp.gov.lv

Nvvc preses centrs, tālrunis: 7339574; mob.6442452.

6. Trauksmes izziņošana ārkārtējās situācijas gadījumā

Par prognozējamu ārkārtēju situāciju vai tās esamību nepieciešams informēt iedzīvotājus ar apziņošanas un trauksmes sistēmas palīdzību, kas pilnībā Rīgā funkcionē kopš 2003.gada, bet, pēc VUGD darbinieku informācijas, visas valsts teritorijā tā tiks ieviesta līdz 2004. gada beigām.

Trauksme tiks izziņota ar radiostaciju un televīzijas palīdzību.

Lai iedzīvotāji tiktu informēti par nepieciešamību noklausīties radio un TV diktoru sniegto informāciju, veic apziņošanu ar elektrisko sirēnu, policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mobilajām skaļruņu iekārtām, izmantojot visa veida telefonu, raidstaciju, e-pastu. Ārpilsētas (lauku) apvidos ar stipru skaņu radošas iekārtas palīdzību. Piemēram, lauku apvidos, sitot ar metāla stieni, pa kokā iekārtu čuguna vai tērauda plāksni, stieni.

Pa radio un TV diktors informē iedzīvotājus, kas, atkarībā no ārkārtējās situācijas (ĀS) skārtās teritorijas, var būt saistoša atbilstoši noteiktam reģionam vai visai valstij. Ziņojums satur informāciju:

• kas, kur, kad ir noticis; • notikumu attīstības gaita; • iespējamās sekas; • norādījumi iedzīvotāju rīcībai.

Piemēram, diktora balss ziņo:

" Uzmanību! Ārkārtējo situāciju vadības centra paziņojums.

Avārijas rezultātā š.g. 20.maijā plkst. 730 Jelgavas dzelzceļa mezglā notikusi hlora noplūde. Indīgo vielu mākonis virzās Bauskas rajona virzienā un tā robežu sasniegs ap plkst. 9iem . Visiem Jelgavas un Bauskas rajonu iedzīvotājiem nepieciešams:

• sagatavot gāzmaskas (ja tās ir individuālā lietošanā); • ja gāzmasku nav, tās, elpošanas orgānu aizsardzībai no agresīvās gāzes ietekmes,

īslaicīgi var aizvietot ūdenī saslapināta vilnas vai kokvilnas drāna, caur kuru elpo, aizklājot muti un degunu, jo hlors reaģē ar ūdeni. Polimēru šķiedru, t.s. sintētiskie audumi, šai gadījumā nav pietiekami efektīvi.

• aizvērt logus, durvis, dūmvadus, izslēgt ventilācijas sistēmas; • atstāt ieslēgtus portatīvos radiouztvērējus; • evakuēties uz ēku augšējiem stāviem, sākot no III stāva un augstāk (hlora īpatnējais

svars ir lielāks nekā gaisam). Ja nepieciešamā augstuma celtņu nav, ieteicams izvietoties tuvumā esošā reljefa paaugstinājumos (pakalni, pauguri, uzrāpties augstākos kokos). Nokļūstot hlora saindētā vidē, jācenšas no tās izkļūt dodoties virzienā, kas perpendikulārs vēja plūsmas virzienam. Nav ieteicams patverties mežā, īpaši jaunaudzēs.

Turpmākā informācija par situāciju un aizsardzības pasākumiem sekos pēc 30 minūtēm."

1

Saīsinājumu atšifrējums:

CA civilā aizsardzība ĀS ārkārtēja situācija ĀSVOK ārkārtējās situācijas valsts operatīvā komisija ĀSOK ārkārtējās situācijas operatīvā komisija (pašvaldības) NBS nacionālie bruņotie spēki VUGD valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests TV televīzija MK Ministru kabinets MP Ministru Prezidents IeM Iekšlietu ministrija Satelīts (SAT) Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP)

Piezīme: informēju, ka materiāls sekojošām trim shēmām iegūts no VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes 2002.gadā. (R.A.O. piezīme)

Shēmās 6.1 un 6.2 attēlots tehniskā izpildījuma mehānisms, kā trauksmes informācija par radušos ĀS tiek paziņota iedzīvotājiem un norādīta to nepieciešamā rīcība šais apstākļos.

Shēmā 6.3 attēlots ĀS radītās trauksmes izziņošanas mehānisms, kad kādas katastrofas izraisīto seku rezultātā nedarbojas valsts TV un radio raidītāji. VUGD Centrālā sakaru punkta mobilā studija, izmantojot starptautiskos vienošanās aktus, ar ZMP starpniecību spēj strādāt autonomā režīmā un informēt iedzīvotājus par ārkārtējo situāciju valstī vai kādā tās reģionā.

2

Shēma 6.1.

Apziņošanas un trauksmes sistēmas shēma

Ministru kabinets

Krīzes kontroles centrs

Apziņo ĀSVOK, valsts Ārkārtējo situāciju vadības centrs institūcijas, dienestus, Ienākošā informācija pa tālr. NBS, citas juridiskas 01, 112, faksu, e-pastu, mutiski un fiziskas personas VUGD (u.c. iespējamiem kanāliem) saskaņā ar sadarbības Centrālais sakaru punkts līgumiem Trauksmes sirēnu sistēmas centrālā vadības pults

Valsts radio, valsts TV, citas radio un TV IEKŠLIETU MINISTRIJAS komercsabiedrības RADIOTĪKLS saskaņā ar sadarbības "MOTOROLA Smart Zone" līgumiem Apziņo ĀSOK valsts un pašvaldības institūcijas,

VUGD dienestus, NBS,citas republikas pilsētas, rajona struktūrvienības juridiskas un fiziskas

sakaru punkts personas saskaņā ar sadarbības līgumiem

Reģionālās, vietējās u.c. Policijas TV un radio sabiedrības VUGD, NBS

saskaņā ar sadarbības mobīlās skaļruņu līgumiem iekārtas

Sirēnas apdzīvotās vietās IEDZĪVOTĀJI

3

Shēma 6.2.

Iedzīvotāju apziņošanas un trauksmes sirēnu sistēmas darbības shēma

Republikas pilsētas un rajona pilsētas apdzīvotā teritorija

Trauksmes sirēna IeM radiotīkla MOTOROLA Smart Zone

Sirēnas vadības iekārta: radiostacija MOTOROLA kontrolieris, barošanas iekārta, akumulatori u. tml.

VUGD Centrālais sakaru punkts

Vietējā palaišana Barošana no elektrotīkla Radiostacija 220 V 50 Hz MOTOROLA Sistēmas galvenais dators Digitālais dekoders

4

Shēma 6.3.

Trauksmes izziņošana situācijās, kad valsts radio un TV nedarbojas un jāizmanto mobilās studijas palīdzība

ZMP SAT uztvērēja apzīmējums Dundaga Valmiera

Rīgas

TV tornis Zaķusalā

Cesvaine Ventspils Kuldīga Rēzekne

Liepāja SAT raidītājs Daugavpils

Radionams Mobilā studija VUGD Centrālais Var strādāt autonomā sakaru punkts režīmā

Paziņojuma teksts iedzīvotājiem

5

7. Dabas stihiju izraisītās ārkārtējās situācijas Latvijā iespējamās dabas stihiskās nelaimes:

• vētras, viesuļvētras, virpuļviesuļi; • plūdi; • masveidīgas ugunsnelaimes - mežu un kūdras purvu degšana; • cilvēku izraisīti lauku (kūlas) ugunsgrēki; • sniega sanesumi, sniega vētras, stiprs sals, apledojumi.

7.1 Viesuļvētra (Tabula 7.1.)

Vēja vidējais1 ātrums un raksturojums atbilstoši Boforta ballu sistēmai Balles m/s km/h Vēja raksturojums

0 < 0,02 < 0,7 Bezvējš 1 1,0 3,5 Ļoti lēns 2 2,5 9,0 Lēns 3 4.0 16,0 Viegls 4 7,0 24,0 Mērens 5 9,5 34,0 Mēreni stiprs 6 12,0 44,0 Stiprs 7 15,0 55,0 Ļoti stiprs 8 19,0 68,0 Vētrains 9 23,0 81,0 Vētra 10 26,0 95,0 Stipra vētra 11 31,0 110 Ļoti stipra vētra 12 > 33,0 >120 Viesuļvētra2

Ja viesuļvētra plosās Latvijā: ( visi aprēķini izdarīti un attiecināti gadījumiem, ja viesuļvētra pārvietojas pāri Latvijai)

• 1 st. izdalītā enerģija līdzinās 36 ūdeņraža bumbu summārajai jaudai, ja katrai no tām ir 1 MT trotila ekvivalents.

• Gaisa spiediens perpendikulāri vēja virzienam ir vairāki 100ti kg/m2. • Vienā dienā (24 st.) izdalītā enerģija pietiktu, lai apgādātu ASV ar

elektroenerģiju pusgadu. Labi, ka tā nenotiek (R.A.O. piez.).

Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir visai izdevīgs šīs stihiskās nelaimes rašanās cēloņiem. Atmosfēras spiedienu biežas izmaiņas. Bieži saskaras dažādu gaisa masu pārvietošanās robežvirsmas ar atšķirīgām temperatūrām un spiedieniem. Visbiežāk viesuļvētras Latvijā sastopamas rudenī - no oktobra līdz novembra vidum, bet pēdējos gados šī parādība ir novērota arī citos gada laikos. Tā, piemēram, 2002.gada 04.jūlijā viesuļvētra kombinācijā ar

1) Orģinālajā Boforta ballu sistēmas tabulā vēju raksturojošie ātrumi ir noteiktos intervālos ( no ... līdz). Vienkāršības labad, šai tabulā uzrādīti šo ātruma intervālu vidējie matemātiskie lielumi. 2) 120 km/h ir minimālais Viesuļvētras pārvietošanās ātrums. Tās ātrums var būt ievērojami lielāks. Piemēram, 100m/s vai ∼ 300km/h. Tad viesuļvētra tiek saukta par Orkānu.

1

virpuļviesuli pārvietoja ievērojamas gaisa masas sākot no valsts rietumdaļas un šķērsoja Latvijas centrālos rajonus ziemeļu virzienā, aiz sevis atstājot lielus postījumus.

Pēdējā vislielākā viesuļvētra Latvijas teritorijā plosījās 1969. gada 02. novembrī. Tā radās pie Skotijas salām, šķērsoja Norvēģiju, Zviedriju, Igauniju, Latviju un beidza savu ceļu Selahardas rajonā (Krievijā), kopumā noskrienot 4700 km ar ātrumu līdz 40 m/s.

Drošības pasākumi, saņemot informāciju par viesuļvētras tuvošanos: • aizvērt ēku logus, durvis, lūkas; • apdzēst ugunskurus un uguni kurtuvēs, krāsnīs; • iespējamās vietās atvienot elektropievada līnijas; • noslēgt cauruļvadus pa kuriem plūst viegli uzliesmojošas vielas (dabas gāze, naftas

produkti); • nostiprināt ēku nedrošo konstrukciju vietas; (kārtīgs saimnieks gan negaida viesuļvētru,

bet šādu pasākumu veic savlaicīgi R.A.O.) • lopus sadzīt kūtīs.

Drošības pasākumi viesuļvētras laikā: • atstāt ieslēgtus portatīvos radiouztvērējus ar autonomu elektroenerģijas barošanas avotu,

jo iespējama elektriskās strāvas padeves pārtraukšana tās tīklos; • atrasties dzīvojamo ēku apakšējā vai pagrabstāvā; • netuvoties logiem, lai neiegūtu savainojumus ar stiklu šķembām; • neiziet no telpām, ja vējš pierimis, jo pēkšņas brāzmas var atkārtoties.

Atrodoties atklātā laukā vai mežā: • nogulties, cieši pieplokot pie zemes, (vislabāk bedrē vai grāvī); • atrodoties mežā, censties paslēpties un nogulties jaunaudzē, krūmājā, kuru tuvumā nav

lieli koki.

7.2 Virpuļviesulis • Gaisa spirālveida (virpuļa) kustība, kuras vidējais pārvietošanās ātrums centrā ir

robežās 200 - 300 m/s. Maina pārvietošanās virzienu. Gaisā no pietiekami liela attāluma redzams putekļu stabs, iespējams, ka dzirdama šņākoņa. Iespējams, ka savlaicīgi šī šņākoņa nav saklausāma, jo, kā zināms, tad skaņas izplatīšanās ātrums gaisā ir 330 m/s. Pa gabalu ieraugāms tikai pārvietojamies putekļu spirālveida stabu.

• Virpuļviesulis rodas pēkšņi virs sauszemes vai ūdens krātuves. Tas var rasties gan ciklona, gan anticiklona laikā. Rašanās cēloņi pilnībā nav izpētīti.

• Pa gaisu spēj pārvietot smagus ķermeņus un priekšmetus. • Drošības pasākums atrodoties atklātā laukā: • nogulties, pieplokot pie zemes, vai ieplakā, grāvī. No preses slejām:

• pie Dundagas virpuļviesulis apgāzis smago kāpurķēžu traktoru; • virpuļviesulis pacēlis gaisā teļu ganāmpulku un pēc kāda laika no tā atbrīvojies - teļi

nokrituši zemē, traumēti;

2

• kādā zivjaudzētavas dīķu kaskādē, virpuļviesulis pacēlis gaisā un pārvietojis viena dīķa ūdens masu ar visām zivīm - kaut kur tālāk mežā "nolijis zivju lietus".

7.3 Dabas stihiskās nelaimes ziemas gadalaikā Sniega vētras - biežāk rodas Latvijas dienvidaustrumu daļā. Veicamie drošības pasākumi ir gluži tādi paši kā viesuļvētru gadījumos citos gadalaikos. Sniega vētras rada sniega sanesumus - aizputināti ceļu posmi, blīvi sniega sanesumi pie ēku sienām, kas var apdraudēt celtņu konstrukciju mehānisko izturību.

Pasākumi pēc sniega vētras:

• ar lāpstām jāatrok aizputinātās vietas; • jāatbrīvo ieputinātie transporta līdzekļi; • jāsakārto ceļu braucamās daļas.

Apledojumi (atkalas). Šī parādība rodas atmosfēras spiediena strauju izmaiņu rezultātā, kuru pavadoņi parasti ir krasas gaisa temperatūras izmaiņas.

Ja ilgāku laiku pieturējies kailsals, kam seko klimatiskās izmaiņas - sāk līt lietus vai slapjš sniegs, nokrišņi uz zemes un ceļu braucamajām daļām veido apledojumu - atkalu. Vai arī - lijis lietus, bet notiek strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Apledojumi, kas izveidojas uz laukiem un rada ledus kārtiņu sniega virspusē, veido, t.s. sērsnu. Sērsna saskarē ar cilvēka atkailinātu ķermeņa daļu rada grieztas brūces. Sniegiem bagātas ziemas apstākļos, sērsna var ievainot dzīvniekus un aizkavēt to pārvietošanās iespējas.

Par braucamo ceļu atbrīvošanu no atkalas, jārūpējas pašvaldībām, izkaisot uz tiem smiltis maisījumā ar nātrija un kālija hlorīdiem. Braucot ziemas apstākļos ar automašīnu, ieteicams vest līdz maisiņu ar sausām smiltīm un lāpstu. Šī rekomendācija gan nav domāta, lai pretotos atkalai, bet gan tāpēc, lai vieglāk izkļūtu no situācijas, kad nokļūst sniega kupenas gūstā.

Īpaša uzmanība jāvelta, ja apledojuši ir koku zari. Ledus slānis ir biezs un smags. Nepalīdzot kokiem, to zari var nolūzt. Sevišķi svarīgi, ja tādi koku zari spēj bojāt elektropārvades līnijas.

Ļoti nozīmīgi ir atbrīvot elektropārvades līniju vadus no apledojuma kārtas. Šis darbs ir nepieciešams, bet prasa, lai tiku ievēroti personīgās drošības pasākumi:

• jāuzmanās, lai laicīgi ievērotu un netuvotos pārrautam vadam, tādejādi izslēdzot iespēju nokļūt "soļa sprieguma" ietekmes zonā;

• vēlams, lai elektriskās strāvas līnija tiktu atslēgta no strāvas padeves; • elektrolīnija jāatbrīvo no smagā ledus slāņa, vēlams rīkoties tā, lai darbības rezultātā

nepārrautu vadus. Šo darbu veic ar kāšu (ķekšu) palīdzību.

7.4 Plūdi Iespējamie plūdu rašanās cēloņi:

• vētras laikā un ilgstoša, stipra lietus rezultātā; • ūdenskrātuvju aizsargdambju pārrāvumi; • strauja temperatūras celšanās pavasarī, kas izraisa intensīvu sniega kušanu un palus; • ledus sastrēgumi upēs.

3

Plūdu radītie postījumi ir atkarīgi no appludinātās teritorijas reljefa. Pavasara plūdi vai to draudi Daugavā Jēkabpils apvidū, Gaujā, īpaši Carnikavas apkārtnē. Augšpus mākslīgi veidotām ūdenskrātuvēm (Pļaviņu HES, Rīgas HES) veidojas blīvi ledus sastrēgumi pat līdz upes gultnei. Raksturīgi bija plūdi 1995.g. pavasarī Ogres upes

lejastecē, kā cēlonis - Rīgas HES ūdenskrātuve. Pirms tās radīšanas šai Ogres apvidū pavasara pali bija reta parādība. Jāpiebilst, ka VUGD darbinieki sistemātiski seko upju ūdens līmeņa izmaiņām un prognozē plūdu rašanās varbūtību.

Vētras laikā no jūras upju lejuptecēs tiek sadzīts liels ūdens daudzums, kas izraisa plūdu veidošanos. Tā, piemēram, minētā vētra 1969.g. 2. novembrī, appludināja Kundziņsalu un dažus citus Rīgas rajonus. Ūdens līmenis Daugavā pie Rīgas pacēlās par 244 cm virs normālā. Tas bija pats augstākais kopš 1872. gada, kad Latvijā sāka hidroģeoloģiskos novērojumus.

Līdz plūdu sākumam vai arī, ja ūdens līmenis lēni, bet nepārtraukti ceļas iedzīvotājus evakuē ar autotransportu, dzelzceļa transportu, dažāda veida ūdens transportlīdzekļiem (laivām, plostiem, kuteriem), helikopteriem, kājām un izmetina šīs dabas stihijas neapdraudētā vietā. Mājdzīvniekus evakuē pa neappludinātām vietām. Vairumā gadījumos, ledus ūdenstilpnēs visintensīvāk kūst vēlā pēcpusdienā vai nakts pirmajās stundās, līdz ar to, upēs palielinās straumes un ledus pārvietošanās intensitāte, kā rezultātā iespējama ledus sablīvējumi. Šādi ledus sablīvējumi var rasties spontāni, neprognozējami. Tādos gadījumos upē, augšpus sablīvējuma, ūdens līmenis strauji ceļas un, kā saka, "upe iziet no krastiem", pa sauszemi pārvietojas ūdens valnis, kas īsā laikā appludina ievērojami lielu teritoriju. Tāpēc … naktī pamostoties, iespējams sajust, ka matracis zem jums ir slapjš, bet izkāpjot no guļvietas, kājas gandrīz līdz ceļiem ir ūdenī … radušies plūdi. Daudzos gadījumos (izņēmumi minētās HES), ledus sastrēgumu izraisītie plūdi strauji appludina apkārtni, bet jau drīz (pēc pāris stundām) upes ūdens pārrauj aizsprostojumu un, līdzīgi kā izplūdes gadījumā, appludinātie apgabali tiek atbrīvoti no ūdens. Staigājot pa tīrumiem, iespējams salasīt zivis. Strauji ir cēlies ūdens līmenis upē, kas rada pirmā stāva dzīvokļu vai vienstāvu lauku māju appludināšanu. Nav iespējams prognozēt, cik augsti un ātri celsies ūdens dzīvojamā telpā. Izmantojot jebkuru līdzekli, jānokļūst uz jumta. Svīstot rīta gaismai, jāmāj ar baltu palagu un jāsauc pēc palīdzības, lai kāds atbrauktu ar laivu, "noceltu jūs no jumta" un evakuētu.

Atstājot dzīvokli (māju), iedzīvotājiem obligāti: • jāatslēdz elektrība, gāze, ūdens; • jānodzēš uguns krāsnīs; • iedzīves mantas, kas ir pārvietojamas, jānogādā augšējos stāvos, ja tādi ir, vai bēniņos.

Evakuējoties jāņem līdzi: • personību apliecinoši dokumenti; • nauda un vērtslietas; • atbilstošs gada laikam apģērbs (vēlama neliela rezerve); • neliels pārtikas un dzeramā ūdens krājums.

Ja evakuācija tiek realizēta, pārvietojoties ar kājām, pārgājiena laikā vēlams doties grupās. Nepieciešamības gadījumā šķērsojot ūdens appludinātās vietas, tās nedrīkst būt dziļākas par 1 m,. Automašīnas, atkarībā no tā vai tās ir vieglās vai kravas, drīkst šķērsot appludinātu vietu, ja ūdens tajā ir 0,6 - 1,2 m dziļš. Jābrauc neapstājoties ar I pārnesumu. Pēc izkļūšanas sausumā, neapstājoties, vairākkārt jāpiebremzē, lai izžāvētu bremžu klučus.

4

Ūdenskrātuves dambja pārrāvums.

Ūdenskrātuves (HES vai dzirnavu) dambja pārrāvuma primārie cēloņi var būt - ilgstoši lieti vai pavasara palu ūdeņi. Ūdens līmenis ūdenskrātuvē ceļas un sasniedz kritisku augstumu, kad ūdens sāk plūst pāri dambja augšējai malai. Šāda parādība nav īpaši bīstama un vairumā gadījumos pastāv iespēja ūdenskrātuves līmeni regulēt ar, t.s. slūžu palīdzību.

Reālas briesmas rada defekti dambja konstrukcijā, kas ir konstruktoru vai celtnieku darba kļūdu rezultāts, kā arī dambja novecošanās - ilgstošas darbības rezultātā. Dambja pārrāvumi parasti nesākas tā augšdaļā, bet gan apakšdaļā, tā pamatnē.

Sākotnēji ūdens izlauž sev ceļu dambja apakšdaļā, kur parādās pavisam neliela tērcīte. Ūdenskrātuves lielās ūdens masas spiediena ietekmē, sākotnējā tērcīte strauji paplašinās. Visai drīz pa šo ceļu laužas uz āru liela ūdens masa un daļa dambja sabrūk, atbrīvojot ceļu ūdenim. Liela ūdens

masa laužas ārā no aizsprosta un īsā laikā appludina plašas teritorijas. Intensīva pārrāvuma sākotnējā stadijā no dambja izplūst ūdens, pārvietojoties augsta viļņa veidā, kas nes sev līdz lielu enerģijas uzkrājumu. Tas savas pārvietošanās ceļā veic lielus materiālus zaudējumus.

Pagājušā gadsimta 90-to gadu beigās, ilgstošas lietavas Cēsu rajonā bija par cēloni Vaives upes dzirnavu dambja pārrāvumam, kā rezultātā radās lieli materiālie zaudējumi iedzīvotājiem, tika bojāts Vidzemes šosejas posms un sagrauts dzelzceļa uzbērums netālu no Āraišu stacijas.

Veikti aprēķini, kas notiktu, ja rastos dambja pārrāvums Rīgas HES. Prognozē, ka Rīgas virzienā pārvietotos 3 - 6 metrus augsts ūdens vilnis. Grūti iedomāties, kā šo ūdens masas triecienu uztvertu Ķengaragā, ≈ 30 gadus vecais bloku māju komplekss, kas pirmais saņemtu triecienu. Pēc šī viļņa aizplūšanas Vecrīgas ielu braucamās daļas atrastos 1m zem ūdens.

7.5 Masveida mežu, purvu un lauku ugunsgrēki Mežu un lauku masveida ugunsgrēki sausā un vējainā laikā spēj aptvert plašas teritorijas.

Masveida ugunsgrēkus izraisa:

Pērkona negaisi 8% Dzelzceļa un auto transports 5% Sausas zāles (kūlas) dedzināšana pavasarī 10% Uzņēmumu vainas dēļ 18% Iedzīvotāju neuzmanības un ļaunprātības dēļ 59% Iedzīvotāju tiešas vai netiešas vainas dēļ - kopā: 92%

2002.gadā mežu un kūdras purvu ugunsgrēki sasniedza savdabīgu "rekordu" - aptuveni 150 oficiāli reģistrētas ugunsnelaimes.

Galvenais uzdevums mežu un purvu degšanas gadījumos ir, pārtraukt degšanu, vai samazināt degšanas (uguns izplatīšanās) ātrumu tā galvenajos virzienos.

5

Lai organizētu meža ugunsgrēku dzēšanu, jāveic izlūkošana un jānosaka:

• ugunsgrēka veids; • ugunsgrēka platība, degšanas ātrums, uguns un dūmu izplatīšanās virziens; • ūdens iegūšanas vietas un piekļūšana pie tām; • dabīgās ugunsgrēka izplatīšanās pārtraukumu vietas (ceļi, grāvji, upes u.c.); • vietas, kur augsne satur kūdru, skujkoku jaunaudzes.

Masveida ugunsgrēku klasifikācijas principiālā shēma

Vainaguguns

(VIRSZEMES)

Skrejuguns (AUGŠĒJIE)

Zemdega

(APAKŠZEMES)

Skrejuguns (VIRSZEMES) - uguns izplatās (skujkoku mežā) pa zemes virskārtu, skujām, čiekuriem, sūnu, pamežu - krūmājiem. Vainaguguns(AUGŠĒJAIS)- uguns aptver koku vainagus (zarus, lapas, skujas). Zemdegas (APAKŠZEMES) - uguns izplatās degošā materiāla (kūdras) biezumā, kas pilnīgi vai daļēji sadeg līdz minerālslānim.

Pēc uguns izplatīšanās ātruma šī veida ugunsgrēki klasificējas kā - vāji, vidēji, spēcīgi.

UGUNS IZPLATĪŠANĀS ĀTRUMS UGUNSGRĒKA VEIDS VĀJI VIDĒJI SPĒCĪGI Skrejuguns Līdz 1 m/min Līdz 3 m/min Līdz 3 m/min un

vairāk Vainaguguns Līdz 3 m/min Līdz 100 m/min līdz100 m/min un

vairāk Zemdega Biezums līdz 25 cm Biezums līdz 50 cm Biezums līdz 50 cm

un vairāk

6

Degoša meža principiālā shēma Pretuguns josla

Uguns fronte IZDEDZIS Vēja virziens MEŽS Kreisā apmale (Kreisais flangs) Labā apmale (Labais flangs) Aizmugure

• Skrejuguns pārvietošanās stipra vēja ( 12 m/s ) ietekmē sasniedz ātrumu - līdz 1,0 km/h.

• Vaiņaguguns izplatīšanas ātrums stipra vēja laikā līdz 24 km/h. • Fiziski normāli attīstīta cilvēka vidējais skriešanas ātrums ir ≈ 16 km/h.

Visbiežāk sausā laikā deg skuju koku meži. Šie koki satur ievērojamu daudzumu vielas - terpēnus, kas ir gaistoši un ātri uzliesmo.

Skrejuguns dzēšana

Vaiņagugunsgrēki un zemdegas vienmēr ir saistīti ar skrejuguns esamību.

Vāji ugungrēki, kas tikko kā sākušies un deg neliela platība, tiek dzēsti:

• apberot ar smiltīm; • dzēšanai izmanto zarus (meijas); • degošās vietas aplej ar ūdeni; • norok zemes virskārtu līdz minerālgruntij.

Ja dzēšanai izmanto meijas, to vēzieni jāizdara virzienā no ugunsgrēka apmales uz centru, lai samazinātu iespēju rasties jauniem uguns perēkļiem.

7

Ja ugunsgrēks izplatījies lielākā platībā, uguns skarto teritoriju dzēš no visām pusēm, katram ugunsnelaimes likvidēšanas dalībniekam iedalot savu dzēšanas sektoru. Ja iespējams, darbiniekus sadala trīs grupās, tad divām no tām jābūt galvenajām grupām, kas dzēšanu veic no sānu flangiem, trešā skaitliski mazākā grupa, uzmana ugunsgrēka aizmuguri. Dzēšanu var veikt arī tikai no viena flanga, ja otrā flangē ir pietiekams dabisks uguns pārtraukšanas šķērslis (upes vai ezera krasts, meža masīva mala u.tml.). Pārgrupēšana atkarīga no vēja virziena maiņas.

Vidēju ugunsgrēku dzēšanai izmanto ūdeni un ķīmiskas vielas, kā arī izveidojot pretuguns (norobežojošas) joslas. Šo joslu veidošanu sauc par atdedzināšanu.

Spēcīgu ugunsgrēku lokalizēšanai veido pretuguns joslas ar dažādas tehnikas palīdzību (buldozeri, traktori u.c.). Darbus šo joslu izveidošanai veic grupās, ar mērķi maksimāli samazināt ugunsgrēka skārto teritoriju un neļaujot liesmām izplatīties aiz šīm joslām.

Vainaguguns (augšējo) dzēšana • Vājas vainagugunis tiek dzēstas pārsvarā ar ūdeni (pielietojot motorsūkņus, autocisternas

vai arī izlejot ūdeni no helikopteriem). • Vidējas un spēcīgas, atdedzinot pretuguns joslu vismaz 100 m uguns frontes priekšā.

Atdedzināšana - pretuguns vai norobežojošās joslas radīšana • tas ir organizēts un ļoti kontrolēts pasākums, kad galvenās ugunsgrēka frontes priekšā

izdedzina joslu, kas aizkavē ugunnelaimes izplatīšanos; • ievēro reljefa īpatnības, raksturu (upes, ezeri, ceļi, stigas u.c.); • veic pievakarē vai agri no rīta, kad pierimis vējš; • atdedzināšanas joslu norobežo ar uzartu zemes kārtu, izcirstu stigu; • to aplaista ar ūdeni, virsmas aktīvu ķimikāliju saturošiem šķīdumiem.

Zemdegas dzēšana (kūdras purvu ugunsgrēki)

• ar rokām vai tehnikas palīdzību apkārt degošai teritorijai izrok grāvjus, kurus piepilda ar ūdeni;

• atkarībā no tā, cik dziļš ir degošais kūdras slānis, aplaista ar ūdeni no cisternām; • īpaši jāievēro drošības pasākumi.

Purvs ir aizaudzis ezers, kurā ir bijuši sēkļi, padziļinājumi un bedres.

Purvos augušās priedītes un bērziņi veido sakņu slāni, kas, ne vienmēr pēc apakšzemes kūdras slāņa izdegšanas, iebrūk un veido saskatāmu bedri. Ja, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus, nepieciešamības dēļ jādodas tālāk purva vidienē, jāiet diviem cilvēkiem virves 3 - 4 m garā sasaitē, turot rokā garus kokus ar kuriem pārliecinās vai iešanas maršrutā nav sastopamas izdegušas bedres. Ja neeksistē šīs sasaites, pastāv iespēja, ka cilvēks iekrīt šādā bedrē, bez citu palīdzības no tās nespēj izkļūt un aiziet bojā. Līdzīgi, veicot dzēšanas darbus, bedrē iekritis kāpurķēžu traktors un bojā aizgājis tā vadītājs. Degšana var turpināties vairākus gadus, līdz auksta un sniegota ziema to nodzēš.

8

7.6 Lauku ugunsgrēki

Iepriekšējā (pērnā) gada nokaltušās zāles (kūlas) ugunsgrēki, kurus rada paši cilvēki. Ja ugunsgrēks aptver lielu teritoriju, tā izplatīšanās ātrums stipra vēja laikā var būt 15 - 20 km/h.

Dzēšanas veidi - apdzēš apmales ar meijām, veic atdedzināšanu, uguns frontes priekšā uzar 10 - 20 m platas joslas.

Katru pavasari lauku ugunsgrēki izposta zemes faunu un aizdedzina šķūņus, dzīvojamās ēkas.

Iepriekšējā gada zāli (kūlu) dedzināt ar likumu ir AIZLIEGTS!

Literatūra 1. Fety & Waste Programs.- Fire Safety.- Offise of Environmental Health & Safety.

University of Virginia. 1996. 2. MEŽA UGUNSGRĒKU DZĒŠANA. - Metodiskie norādījumi.- Valsts ugunsdzēsības un

glābšanas dienests. Ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas pārvalde. Rīga, 2000.gads.

9

1

8. VUGD statistika par 2000.gadu Rīgā Rajonos Kopā Izglābti cilvēki

CSN seku likvidācija 73 204 277 138 Ķīmiskās avārijas 20 46 66 0 Glābšanas darbi uz ūdens 31 31 62 34

Sprādzienu seku likvidācija 7 4 11 0

Palīdzība policijai 260 226 486 0 Palīdzība iedzīvotājiem 447 380 827 0 Tehniskā palīdzība 132 281 413 0 Ūdens atsūknēšana 5 139 144 0 Cilvēku glābšanas darbi 14 9 23 15

Kopā: 989 1320 2309 187

Atskaites pa mēnešiem

2000 Janvāris FebruārisMarts AprīlisMaijs JūnijsJūlijs Augusts

Septembris OktobrisNovembris Decembris

Ugunsgrēki un to sekas pa mēnešiem

1999 2000

Mēnesis Ugnsgr. sk.

Zaud. Bojā gāj.

t.sk bērni

Ciet. t.sk. bērni

Ugnsgr. sk.

Zaud. Bojā gāj.

t.sk. bērni

Ciet. t.sk. bērni

Janvāris 420 116111 28 0 10 0 442 411324 22 4 14 2 Februāris 345 133374 29 0 11 0 450 500498 29 3 18 0 Marts 515 99338 19 0 24 1 945 127250 22 1 16 5 Aprīlis 1394 221432 16 2 20 1 1152 196760 21 0 14 1 Maijs 876 254661 12 0 18 1 1129 616076 23 0 12 1 Jūnijs 612 314264 2 0 15 1 693 293600 14 0 12 1 Jūlijs 718 256046 16 2 4 0 371 79323 6 0 10 1 Augusts 743 135850 15 0 11 1 346 110298 3 0 4 0 Septembris 653 402845 18 0 15 1 484 228553 19 0 6 0 Oktobris 450 167246 20 1 15 2 613 115737 15 0 16 1 Novembris 497 153740 43 4 14 2 457 674852 20 1 7 0 Decembris 426 112791 46 0 15 2 472 205752 46 1 26 2 KOPĀ 7649 2367698 264 9 172 11 7554 3605023 240 10 155 14

8.1 Ugunsgrēku vēsture Latvijā (Informācija iegūta no raksta laikrakstā “Diena”,kas publicēts 2004.gada februārī)

•Pirmais lielais ugunsgrēks Rīgā noticis 1215.gadā.Tajā pilnīgi izdegusi vācu kolonistu apmetnes koka apbūve, kas atbrīvoja vietu Rīgas Doma celtniecībai. •Vērienīgi ugunsgrēki 17. gs. beigās radījuši visievērojamākās pārmaiņas Rīgas dzīvojamo namu arhitektūrā. Ugunsgrēks 1677. gadā iznīcināja 250 mājas, bet 1689. gadā plašs ugunsgrēks gandrīz pilnīgi nopostīja pilsētas apbūvi starp veco cietokšņa mūri un jauno nocietinājumu līniju. Tas ļāva nevis pārbūvēt jau esošās mājas, bet celt jaunas, piemērojoties jaunajiem strāvojumiem Eiropas arhitektūrā. •Latvijas vislielākie ugunsgrēki bijuši tieši Rīgā: 1547. gada 21. maijā nodega puse pilsētas un Domu baznīcas tornis. 1567.gada 23.jūlijā nodega ¾ pilsētas. Plašs ugunsgrēks Rīgu skāra arī 1677. gada 21. maijā – tas sākās no Pulvertorņa un izplatījās līdz pat 13. janvāra ielai, iznīcinot arī Pētera un Jāņa baznīcas. 1689.gada 23.jūlijā atkal nodega apmēram ¾ pilsētas. Savukārt 1721.gada 21. maijā zibens iespēra atjaunotajā Pētera baznīcas tornī, kas degdams nogāzās un Grēcinieku ielā aizdedzināja vēl sešas mājas. •1938. gada 11. jūnijā gandrīz 14 stundas dega Ludzas senākais rajons. Ugunsgrēkā nodega simtiem māju, vairākas baznīcas un policijas ēka. Dzirksteles pārskrējušas pāri Odu kalnam un aizdedzinājušas mājas arī otrā Ludzas ezera krastā. 1938. gada vasarā liels ugunsgrēks izcēlās arī Krāslavā, kur nodega kopumā 32 dzīvojamās mājas ar saimniecības ēkām un piebūvēm. Nedaudz vēlāk – 1940. gada 5. jūlijā – Alūksnē nodega gandrīz 300 ēkas. •Visplašākie meža ugunsgrēki reģistrēti 1963. gadā, kad 1490 ugunsgrēkos Latvijā izdega 12 013 ha meža. Vislielākais meža ugunsgrēku skaits bija 1992. gadā, kad tika reģistrēti 1510 meža ugunsgrēki. Vislielākais meža ugunsgrēks bija laikā no 1974. gada 30. aprīļa līdz 6. maijam, kad dega 2311 ha liela platība, no tiem 2194 ha meža. •Uguns visbiežāk skārtā māja Latvijā atrodas Rīgā, Sarkandaugavā, Patversmes ielā 3. Laikā no 1995. gada līdz 1997. gada 27. aprīlim tā degusi 40 reižu.

1

9. Ugunsnelaimju preventīvie pasākumi un rīcība sadzīves ugunsgrēku apstākļos. Ugunsgrēka gadījumos zvanīt pa telef. 01 vai 112!

Ugunsnelaimju izraisītāju cēloņi var būt visdažādākie:

• bojāta elektroiekārtas strāvas vadu instalācija; • pārslogoti elektrotīkli; • bez uzraudzības atstātas elektriskās sildierīces, gludekļi u.c.; • nevīžīgi nomesti, nenodzēsti izsmēķu gali; • neuzmanīga rīcība ar viegli uzliesmojošiem, gaistošiem šķidrumiem; • neuzmanīga rīcība ar atklātu uguns liesmu; • savlaicīgi neiztīrīti dūmvadi; • sadzīvē lietotās deggāzes noplūdes; • bērnu rotaļas ar uguni vai sadzīvē lietojamām elektriskās strāvas ierīcēm; • u.c.

Lietojot šķidros naftas pārstrādes produktus, nedrīkst:

• Uzglabāt, vēl bīstamāk - pārvadāt transporta līdzeklī benzīnu, dīzeļdegvielu (solāreļļu), kas iepildīta plastmasas kannā, tvertnē.

• Iepildīt degvielu transportlīdzekļa tvertnē vai arī, pārliet to no vienas tvertnes citā, izmantojot piltuves, kas izgatavotas no plastmasas.

Minēto pasākumu veikšanai atļauts lietot vienīgi metāla kannas, tvertnes, piltuves!

Nav iespējams apgalvot, ka ikvienā šī drošības pasākuma neizpildīšanas gadījumā sekos naftas pārstrādes šķidro produktu tvaiku eksplozija ar visām no tā izrietošām sekām.

Minēto naftas produktu molekulu berzes rezultātā uz plastmasas izstrādājuma virsmas rodas elektrostatiskais lauks. Nav iespējams prognozēt kad, pie kādiem apstākļiem šis elektrostatiskais lauks izlādēsies ar dzirksteles starpniecību…

Naftas pārstrādes šķidru produktu dzēšanas rekomendācijas to aizdegšanās apstākļos

• Nedrīkst!

Benzīna, dīzeļdegvielas, šķidru smēreļļu aizdegšanās apstākļos ugunsnelaimi nedrīkst likvidēt ar ūdeni! Minēto naftas produktu īpatnējais svars ir mazāks nekā ūdenim (kā saka, tie ir vieglāki par ūdeni). Degošā masa "uzpeld" virspusē un tās laukums palielinās, radot ugunsnelaimes izplatīšanos.

Uguns likvidēšanas nolūkos, degošo laukumu nedrīkst pārklāt ar sintētiskiem audumiem. Tie labi kūst, deg un pastāv iespēja iegūt apdegumu traumas pašam ugunsnelaimes likvidētājam.

2

• Drīkst!

Atkarībā no uguns aptverošā laukuma un atrašanās vietas - telpās, garāžā vai ārpus tām.

• ja degošais laukums ir relatīvi neliels, to pārsedz ar vilnas segu vai (ar eļļām nepiesātinātu) biezu brezenta audumu;

• dzēšanai var izmantot ogļskābās gāzes (CO2) ugunsdzēšamo balonu; • automašīnas komplektācijā esošo pulvera ugunsdzēšamo balonu; • smiltis.

Sadzīvē izmantojamās deggāzes noplūdes gadījumos telpās…

Saimnieciskām vajadzībām lieto divu veidu deggāzes:

• T.s. dabas gāzi - metānu, ko parasti pie ēkām pieslēdz centralizēti pa cauruļvadiem, kas nokrāsoti dzeltenā krāsā. Metāns ir vieglāks par gaisu. Tam nepiemīt nekāds aromāts (smaka).

• T.s. "balona gāzi" - šķidra propāna un butāna maisījumu, kas iepildīts zem spiediena, šim nolūkam domātos, īpašos gāzu balonos. Propāns un butāns gāzveida agregātstāvoklī ir smagāks par gaisu. Tiem nepiemīt nekāds aromāts (smaka).

Aizliegts pārliecināties par "balonu gāzes" hermētisku pieslēgumu pie gāzes plīts, izmantojot atklātu degoša sērkociņa liesmu. Šo pārbaudi var veikt ar ziepju ūdens palīdzību.

Tā kā minētajām gāzēm nepiemīt aromāts, lai konstatētu to noplūdes varbūtību, tām pievieno, cilvēka veselībai nekaitīgu gāzi, kurai piemīt specifisks aromāts (smaka) un, ienākuši telpā, kur notikusi deggāzes noplūde, mēs sakām: "Ož pēc gāzes!"

AIZLIEGTS ieslēgt vai atslēgt jebkuru elektriskās strāvas padeves slēdzi ikvienā dzīvokļa telpā!

Ārkārtējas nepieciešamības apstākļos atļauts izmantot elektrisko kabatas lukturīti.

Ieslēdzot vai atslēdzot elektriskās strāvas slēdzi, tā kontaktu savienošanās vai atvienošanās brīdī starp tiem rodas neliela dzirkstelīte, kas ikdienas normālos apstākļos problēmas nerada, bet, ja deggāze telpā, attiecībā pret gaisu ir, t.s. kritiskās koncentrācijas robežās, tiek ierosināta eksplozija.

Jāpārtrauc deggāzes noplūde. Telpas jāizvēdina.

Nepieciešams iegaumēt, ka dabas gāzi - metānu, kas vieglāks par gaisu, izvēdināt no dzīvojamām telpām ir viegli. Savukārt, propāna un butāna maisījums, kas ir smagāks par gaisu, var radīt sarežģītākas problēmas. Ja deggāzes noplūde notikusi daudzstāvu dzīvojamā ēkā, jābrīdina apakšējo stāvu iedzīvotāji, lai tie neieslēgtu vai neatslēgtu elektriskās strāvas slēdžus un izvēdinātu telpas.

Nereti zem vienstāvu privātajām mājām ir izbūvēti pagrabi, kuros, reizēm, var iekļūt, paceļot vāku, piemēram, virtuvē. Nepieciešams panākt, lai arī šie pagrabi tiktu izvēdināti. Minētais attiecināms arī, runājot par daudzstāvu dzīvojamo ēku pagrabiem. Ja par to neparūpējamies, izvēdinot mājas dzīvojamās telpas, faktiski atrodamies virs "bumbas".

3

Aizdedzies mājas dūmvads

Šāda ugunsnelaime, kad aizdegas dūmvads līdz liesmas paceļas augšup pa mājas skursteņa atveri, visbiežāk sastopamas aukstu klimatisko apstākļu laikā, īpaši vienstāvu privātmājām un lauku mājām. To cēlonis, galvenokārt, mēdz būt īpašnieku savlaicīga neizdarība, kas vasaras apstākļos nav parūpējušies, lai atbrīvotu no sodrēju kārtas nosēdumiem paša skursteņa atveres sienas un ēkas mūra sienu iekšpusē izveidotās dūmu ejas (cukas). Iepazīstoties ar minēto dūmvadu veidojumiem senāk būvēto māju sienās, ir jāpabrīnās, cik racionāli tie veidoti, lai aukstajos gadalaikos maksimāli izmantotu sadedzinātās malkas uguns siltumenerģiju. Pēc kurināmā materiāla sadegšanas uz šo dūmvadu sienām kondensējas kvēpu (nepilnīgi sadeguša oglekļa) kārta, kas sistemātiski ir jānoņem (parasti vasarā). Visa dūmvadu sistēma no tiem ir jāatbrīvo. Pretējā gadījumā pastāv liela varbūtība izraisīt ēkā ugunsgrēku.

Īpaši ziemā, kad ārā puteņo un pūš Ziemelis, intensīvi tiek kurināta uguns plīts un krāšņu kurtuves, lai uzturētu siltumu dzīvojamās telpās. Šādās situācijās krāsnis, kā saka, tiek pārkurinātas un pastāv priekšnoteikumi, lai aizdegtos kvēpi uz dūmvadu sienām.

Ko darīt?! Ko ķert?! Ko grābt?! Noteikti jāizsauc, ja tas vispār lauku apvidū ir iespējams, ugunsdzēsēju brigāde. Savukārt uguns palielina savus apmērus un ugunsdzēsēju ierašanos gaidīt nevar. Jārīkojas nekavējoties!

Noteikti daudzi ir ievērojuši, ka uz vienstāvu mājas jumta, līdzās skurstenim, ir pieslietas kāpnes. Tās tur neatrodas vienīgi tāpēc, lai remontētu un aizklātu jumta caurumus, bet, galvenokārt, lai piekļūtu skurstenim, kad tas deg. Nu ko! Jāpieslej otras kāpnes pie jumta, jāpaņem rokā ar aukstu ūdeni piepildīts spainis, jādodas augšup un spaiņa saturs jāielej skursteņa atverē … Zemāk esošajā dūmvadu daļā ķieģeļi ir pārkarsuši. Saskaroties ar auksto ūdeni, lielās temperatūras starpības dēļ, mūrētā siena sadalās un tagad jau uguns apņem dzīvojamo telpu lielāku daļu…

Jau kopš seniem laikiem kārtīgam saimniekam pie izejas durvīm atradās pamatīgs maiss ar vārāmo sāli ( nātrija hlorīdu ). Lielais sāls daudzums nebija domāts vienīgi tam, lai sālītu cūkas gaļu, sālītu gurķus un izmantotu kāpostu skābēšanai. Tam ir tiešs sakars ar gadījumu, ja rodas minētais ugunsgrēks.

Kā rīkoties? Jāaizver visu kurtuvju durvis, jāaiztaisa visi aizbīdņi ( šīberi ), lai aizkavētu gaisa padevi dūmvados, bet līdz ar to samazinātu uguns izplatīšanās intensitāti.

Ar lielu vārāmās sāls daudzumu jādodas augšā uz jumtu pie skursteņa atveres un tajā jāieber viss līdzpaņemtais nātrija hlorīda daudzums. Ja vārāmās sāls daudzums ir ierobežots, skursteņa atveri var aizbāzt ar kādu sadzīvē lietojamu materiālu, kas slikti deg - vilnas segu, vateni (pufaiku) u.c. Skursteņa ugunsgrēks tiks apslāpēts.

Ugunsgrēks dzīvoklī, dzīvojamā vienstāvu ēkā. Ugunsgrēks daudzstāvu dzīvojamās ēkas augšējos stāvos.

Eksistē iespēja evakuēties.

• veiciet no dzīvokļa bērnu, invalīdu, vecu cilvēku un cietušo evakuāciju pa kāpņu telpu līdz izejai uz āru, kā arī palīdziet evakuēties citiem cilvēkiem;

• ja iespējams, atstājot dzīvokli, aizveriet logus un durvis;

4

• evakuācijas laikā par negadījumu informējiet cilvēkus kāpņu telpā esošajos dzīvokļos; • liela sadūmojuma gadījumā pārvietojieties gar kapitālajām sienām, iespējami tuvāk grīdai

(pietupjoties, tupus, rāpus, lienot).

Evakuācija nav iespējama:

• spraugas dzīvokļa ārdurvīs noblīvējiet ar ūdenī samērcētu drānu (dvieļiem, drēbēm u.c.); • dzīvoklī esošos bērnus, vecus cilvēkus, invalīdus un cietušos evakuējiet uz drošāko,

mazāk piedūmoto telpu; • pieejiet pie loga vai izejiet uz balkona, ja tāds eksistē, ja nav, atveriet logu un pievērsiet

glābēju vai cilvēku uzmanību, saucot pēc palīdzības. • Ja jums ir svarīga informācija par cietušajiem vai iesprostotiem cilvēkiem, gāzes noplūdi,

bīstamu vielu klātbūtni u.c., paziņojiet par to ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām.

• Bez nepieciešamības neuzturieties negadījuma vietas tuvumā un, ja esat novietojis pie ēkas savu automašīnu, atbrīvojiet vietu operatīvajam autotransportam.

Deg vienstāva ēka

Ugunsdzēsības un glābšanas vienība ir izsaukta. Tā ieradīsies drīz, bet jums ir zināms, ka degošajā ēkā ir bērni vai slimi, veci cilvēki. Daudzos gadījumos, atrodoties telpās ugunsgrēka laikā, cilvēki nesadeg, bet vispirms saindējas ar gāzēm, kas rodas nepilnīgas sadegšanas (piemēram, tvana gāze) rezultātā. Šos cilvēkus nepieciešams iznest svaigā gaisā un veikt tiem mākslīgo elpināšanu.

Nav laika gaidīt ugunsdzēsējus. Nekavējoties jādodas iekšā degošajā ēkā. Iekļūt tajā var izsitot loga rūti vai uzlaužot (atslēdzot) durvis. Izsitot loga rūti, jāraugās, lai rāmjos nepaliktu stikla radzes (īpaši rāmja lejasdaļā un sānos), kā rezultātā savainojumus var gūt pats glābējs un cietušais.

Izsitot logu vai uzlaužot durvis, jāievēro personīgās drošības pasākums. Degošās telpas iekšpusē ir gaisa skābekļa deficīts. Degšana nav intensīva un telpas piedūmotas ar nepilnīgas sadegšanas gāzēm, kas, skābekļa padeves brīdī var strauji uzliesmot vai eksplodēt. Tāpēc, piemēram, pēc tūlītējas durvju uzlaušanas sākotnēji jāpaiet sāņus, jo pa atvērtajām durvīm (vai izsisto logu) glābējiem pretī dosies liela ugunīga masa, kas nedaudz vēlāk pierimst. Degošā telpā jādodas diviem cilvēkiem virves sasaitē. Glābējiem jāuzliek kāda drāna (sega, biezs, slikti degošs vatenis), jāaplejas ar ūdeni un elpošanas ceļi jāaizklāj ar slapju drānu. Stipra piedūmojuma apstākļos pārvietoties, orientējoties gar kapitālām sienām.

Patstāvīgi uzsākot dzēšanas darbus, jāatceras, gadījumā, ja nav skaidri zināms, ka elektriskās strāvas padeve ēkai nav pārtraukta, NEDRĪKST dzēšanas darbus veikt Ar ūdens strūklas vai, t.s. putu dzēšamo balonu. To neievērojot, ugunsdzēsējs var saņemt elektriskā trieciena traumu, par cik minētās substances ir spējīgas vadīt elektrisko strāvu.

Ja radusies iespēja piekļūt ūdensvadam un dzēšanu uzsākt ar ūdens strūklu, tā vispirms jāvērš pret sienu augšējām malām un pakāpeniski uz leju.

Horizontālo plakni (grīdu un mēbeles, kas uz tās atrodas), jādzēš no ārējās malas (perifērijas), to pakāpeniski virzot uz degošā laukuma centru.

5

Aizdegoties drēbēm, jāizkļūst no degošās telpas, jākrīt gar zemi un jāvārtās. Ja cilvēks, kuram aizdegušās drēbes, ir apjucis un nespēj rīkoties racionāli, tam jāuzklāj vilnas sega, mētelis vai kāda cita slikti degoša matērija, jānogāž zemē un jāripina pa to.

Pirmskolas vecuma bērnu meklēšana un glābšana degošā ēkā ir ļoti specifiska. Šie bērni aiz bailēm no uguns var būt paslēpušies visneiedomājamākās vietās. Ja arī viņi vēl nav saindējušies ar dūmgāzēm, tad bieži vien arī neatsaucas uz glābēja saucienu. Viņi var būt paslēpušies zem gultas, zem galda, ielīduši skapī, tualetē vai arī jebkurā citā vietā, kas pieaugušam cilvēkam neienāk pat prātā.

Kas jāzina par drošību ikdienā Sabiedriskajās ēkās jūsu drošībai kalpo šādas ierīces, sistēmas un personāls

1. Ugunsdzēsības un apsardzes automātiskās signalizācijas ierīces - savlaicīgi brīdina par notikušo negadījumu.

2. Ugunsgrēku dzēšanas stacionārās automātiskās iekārtas - savlaicīgi brīdina par ugunsgrēku un automātiski uzsāk dzēšanu.

3. Galvenās un rezerves evakuācijas izejas, kuru atrašanās vietas uzrādītas ar speciālām apgaismotām norādes zīmēm (cilvēka siluets uz atvērto durvju fona zaļā krāsā) - evakuācijai nelaimes gadījumos.

4. Evakuācijas vai avārijas apgaismojums - nodrošina telpu un evakuācijas ceļu apgaismojumu elektroenerģijas padeves traucējumu gadījumā.

5. Ugunsgrēka izziņošanas sistēma - nodrošina cilvēku informēšanu nelaimes gadījumos. 6. Ugunsdzēšanas līdzekļi: ugunsdzēšamie aparāti, ugunsdzēsības inventārs, tehnika un

ugunsdzēsības ūdens apgāde (iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada krāni ar šļūtenēm un stobriem, ūdens spiediena paaugstinošo sūkņu ieslēgšanas tālvadības pogām), kuru atrašanās vietas uzrādītas ar norādes zīmēm - ugunsgrēka dzēšanai.

7. Evakuācijas plāni (shēmas) - orientācijai telpās. 8. Attiecīgi apmācīts un instruēts apkalpojošais personāls ( iestādes darbinieki ), kuru

norādījumiem jāseko nelaimes gadījumā.

Literatūra 1. Денисенко Г.Ф. "Охрана труда", М., "Высшая школа", 1985. 2. Fire Safety Program.- University of Virginia, 1999. 3. LR likums "Par ugunsdrošību", II un III nodaļas. Ministru kabineta 1998.g. 15.12.

noteikumi Nr.461. 4. VUGD Ugunsgrēku dzēšana. Metodiskie norādījumi, Rīga, 2000. 5. Bailes no uguns. Laikraksts "DIENA," Piektdiena, 17.janvāris 2003. 6. Ugunsdrošības informatīvie materiāli un normatīvie dokumenti.- Darba aizsardzība.

Latvijas Universitāte, Rīga, 2003.

1

10. Drošības pasākumi un aizsardzība, lietojot elektrisko strāvu

Katru gadu, elektrisko traumu rezultātā, pasaulē bojā iet aptuveni 25 tūkstoši cilvēki. Salīdzinot šos statistikas datus ar bojā gājušo cilvēku skaitu auto avārijās, tas nav sevišķi liels. Toties pietiekami ievērojams, lai to neignorētu.

Jāpiebilst, ka vislielākais elektrotraumtisms sastopams lauku apvidos.

Tā pamatcēloņi ir divi:

1. Vairums lauku apvidu ļaudis dzīvo ļoti trūcīgi. Veicot dažāda rakstura darbus, rodas nepieciešamība iegādāties elektroiekārtas (govju slaucamie aparāti, elektroinstrumenti - zāģi, urbji, ēveles u.c.). Zemniekam nauda nav pietiekamā daudzumā, lai iegādātos pilnīgi jaunas elektroierīces. Izmantojot no paziņām iegūto informāciju, zemnieks no kādas personas par nelielu cenu iegādājas ilgoto ierīci, vai arī iepērkas, t.s. krāmu tirgos. Eksistē liela varbūtība nopirkt elektroierīci, kurai bojāta vadu izolācija vai eksistē citi, ar elektrisko strāvu saistīti, defekti.

2. Nekompetence elektroierīces darbināšanai tā, lai pats vai kāds cits neiegūtu elektrotraumu. Neprasme veikt elektroiekārtas defektu novēršanu. Šādās situācijās pilnībā sevi attaisno tautas paruna: "Nebāz pirkstus, kur nevajag!"

Elektriskās strāvas iedarbība uz cilvēka organismu 1. Bioloģiskā iedarbība. Caur organismu plūstoša elektriskā strāva izraisa:

• elpošanas, sirdsdarbības vai nervu sistēmas traucējumus, muskuļu krampjus; • var izraisīt dzīvo šūnu un audu neatgriezenisku atmiršanu.

2. Termiskā iedarbība. Rada: • ķermeņa audu un dažādu orgānu apdegumus vai pat pārogļošanos.

3. Elektroķīmiskā iedarbība Izsauc: • asins un citu organisma šķidrumu elektrolīze (ūdenī izšķīduši vai uzbrieduši,

jonizēties spējīgi, maz- un lielmolekulārie ķīmiskie savienojumi ) veicina - ķīmisko vielu sadalīšanos jonos. Šādā formā attiecīgās organisma ķīmiskās vielas nespēj veikt savas fizioloģiskās funkcijas.

Līdzstrāva elektroķīmiskā procesa norisi kvantitatīvi veic ātrāk, nekā maiņstrāva.

Elektrotraumas gadījumos elektriskās strāvas iedarbība bioloģiskā organismā ir kompleksa.

Zināms, ka cilvēka organisms satur ≈ 80% ūdens. Līdz ar to varam droši apgalvot, ka mūsu ragu kārta, apvalks - āda aizsargā ķermeņa iekšpusē esošu uzbriedušu makromolekulu un mazmolekulāru vielu ūdens šķīdumu, kas spējīgs disociēt jonos.

Mūsu ķermenis ir lielisks elektriskās strāvas vadītājs. To aizsargā vienīgi āda.

2

Elektrotraumu klasifikācija 1. Elektriskais trieciens - elektriskās strāvas kompleksa iedarbība uz cilvēka organismu.

Iedala četrās pakāpēs:

1. krampjaina muskuļu saraušanās bez samaņas zaudēšanas; 2. krampjaina muskuļu saraušanās ar samaņas zaudēšanu; 3. samaņas zaudēšana un traucējumi elpošanā vai sirdsdarbībā; 4. iestājas klīniskā nāve, kas ilgst 5 - 6 minūtes.

Šajās 5 - 6 minūtēs izšķiras viss - vai cietušais dzīvos, vai mirs. Ja minētajā laika posmā netiek uzsākta mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža, rodas skābekļa deficīts smadzenēs un sākas neatgriezenisks process - smadzeņu šūnu atmiršana, iestājas bioloģiskā nāve.

Palīdzību sniedzējiem AIZLIEGTS konstatēt bioloģiskās nāves iestāšanos.

Mākslīgo elpināšanu un netiešo sirds masāžu jāturpina līdz brīdim, kad atsākusies cietušā patstāvīga elpošana vai ieradusies mediķu brigāde un cietušais nokļūst to uzraudzībā. Tikai mediķiem ir tiesības konstatēt bioloģiskās nāves iestāšanos cietušajam.

Nepieciešams atgādināt, ka šo 5 - 6 minūšu laikā, jāpaspēj izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, atbrīvot cietušo no elektriskās strāvas ietekmes, uzsākt reanimācijas procesu.

2. Lokālās elektriskās traumas.

3. Apdegumi var rasties: • no elektriskās strāvas tiešas iedarbības; • bez tieša kontakta ar elektroiekārtām.

Abi pēdējie elektrotraumatisma veidi detalizētāk tiks aplūkoti tēmas iztirzāšanas gaitā.

Kā cilvēks var nokļūt saskarē ar elektrisko strāvu un iegūt traumu?

Turpmākajā tēmas izklāstā, vienkāršības labad, operēsim tikai ar vienfāzes elektrisko padevi, kas sastāv no fāzes vada (pa kuru pievada elektrisko strāvu) un nulles vada pa kuru, ja vien kopējā shēmā nav ieslēgts patērētājs, strāva neplūst.

• Visprimitīvākais veids ir vienlaicīgi ar abām rokām satvert remontstrādnieka nevīžības vai neuzmanības dēļ atstātus neizzolētus vadu galus.

• Ja elektroiekārtai ir metāla korpuss un bojāta vadu izolācija. Par bojājuma esamību mēs vēl nezinām.

Tādā situācijā iespējama elektriskās strāvas nokļūšanai uz iekārtas metāla korpusu. Kā saka profesionāli elektriķi: "Sit uz masu". Ja šādas situācijas apstākļos esam pieskārušies iekārtas metāla korpusam un vienlaicīgi ar otru roku vai kādu citu atkailinātu ķermeņa daļu nokļūstam saskarē ar ēkas metāla konstrukciju (ūdensvada cauruli, ūdens krānu, centrālās apkures radiatoriem u.c.), kas, savukārt, saskaras ar zemi, esam ieslēgti elektriskajā virknē un caur mūsu ķermeni plūst strāva. Saņemam elektrisko triecienu.

3

Šie abi piemēri ir visvienkāršākie no lielo iespēju klāsta.

Cietušais saņēmis elektrisko triecienu, kas atbilst vienai no četrām tā pazīmēm. Saprotams, ka cietušais jāatbrīvo no strāvas ietekmes. Nav iespējams prognozēt visas varbūtējās elektriskā trieciena iespējas, bet palīdzība ir jāsniedz:

1. Cenšamies cietušo atraut no saskares ar strāvu, jo viņš pats to nespēj. Atraušanu veic, turoties pie drēbēm no muguras puses. Ir jāzina, vai šīs drēbes ir sausas. Atraujot cietušo no elektriskajiem vadiem, NEDRĪKST nokļūt saskarē cietušā un glābēja atkailinātās ķermeņa daļas. Ja radusies šāda neuzmanīga rīcība, arī glābējs kļūst par strāvas vadītāju.

2. Ja ir pieejams centralizētais slēdzis, to jāizslēdz. Ja nelaimes gadījums noticis pie kāda kopējā sadalītāja atzarojuma, kuram ir savs slēdzis - to jāizslēdz.

3. Pastāv iespēja (ievērojot elektrodrošību) atvienot iekārtu no strāvas atzara - dariet to. 4. Nav iespējams normāli pārtraukt strāvas plūsmu ķēdē. Pārcērtiet vadus! Jālūkojas, lai

cirvja kāts būtu sauss. 5. Ar sausas koka nūjas palīdzību, izmantojot to kā sviru, pārraujiet vadus.

Obligāta rīcības norma - nodrošināt momentānu cietušā uzķeršanu, satveršanu strāvas plūsmas pārtraukšanas brīdī.

Ja šis nosacījums nav veikts, cietušais, pēc strāvas atvienošanas, krīt un tādā situācijā iespējams papildus iegūt arī mehānisku traumu.

Cietušo novieto uz sausas grīdas, pasedzot apakšā kādu biezāku drānu vai apģērbu (mēteli). Ļoti iespējams, ka jāuzsāk cietušā reanimācija līdz brīdim, kamēr ierodas medicīniskais personāls un pārņem savā pārziņā cietušā aprūpi vai arī atjaunojas patstāvīga elpošana un sirdsdarbība. Reanimācija jāpārtrauc. Dažos lauku apvidos cietušais, novietots automašīnas kravas kastē, jānogādā tuvākajā medpunktā. Visu laiku jāturpina reanimācijas process. Labi, ja to veic divi cilvēki, jo tā ir efektīvāk un vieglāk.

Izsaucot ātrās medicīniskās palīdzību, šī centra dispečers jāinformē, ka notikusi elektriskā trauma.

Lokālās elektriskās traumas 1. Elektriskā zīme - uz ādas rodas dzeltenas nokrāsas tulzna ar cietu vidusdaļu un balti

pelēku apmali. Bīstama, jo nerada sāpju sajūtu. Var būt bojāti orgānu dziļākie audi, iestājas gangrēna, kā rezultātā nepieciešama amputācija.

2. Ādas metalizācija. Metāla jonu nokļūšana zem ādas. Uz traumētās ķermeņa daļas izveidojas zilgani pelēks plankums. To iegūst, ja atkailināta roka elektrometināšanas laikā atrodas pārlieki tuvu elektriskajam (Volta) lokam.

3. Acu traumas - elektriskās dzirksteles nokļūšana uz acs gļotādas vai elektriskā (Volta) loka (spēcīga ultravioletā starojuma) ietekmes rezultāts. No tuva attāluma nedrīkst novērot elektrometinātāja darbu. Rezultāts - acs gļotādas iekaisums (konjuktivīts) vai pilnīga redzes zaudēšanas iespēja.

4. Mehāniskie bojājumi - rodas krītot, strāvas padeves pārtraukšanas brīdī.

Ikvienā elektrotraumatisma gadījumā nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Domājams, ka par apdegumiem no elektriskās strāvas tiešas iedarbības komentāri nav nepieciešami. Traumas bez tieša kontakta ar elektroiekārtām, prasa, lai tām veltītu uzmanību.

4

Elektriskās strāvas iedalījums pēc tās sprieguma:

• zemsprieguma - līdz 1000 V, t.i. 1kV; • augstsprieguma - spriegums lielāks par 1000 V.

Elektroierīcēm, kuru darbināšanai izmanto augstspriegumu, jābūt nodrošinātām pret iespēju cilvēkiem piekļūt pie tām. Kaut arī eksistē aizliegums, neprofesionāļi tajās ielaužas, lai nomainītu drošinātājus, kas pārslodzes dēļ ir pārdeguši. Eksistē iespēja, ka cilvēks nokļūst pienākošās augstsprieguma strāvas radītā elektromagnētiskā lauka darbības zonā. Starp cilvēku un iekārtu pārvietojas dzirkstele, bet pēc tam izveidojas elektriskais loks, kas rada spēcīgu apdegumu.

Cilvēka ķermeņa elektriskā pretestība atkarībā no apkārtējās vides rakstura un individuālajiem faktoriem

Pretestības mērāmais attālums - no plecu augstumā izstieptu roku vienas plaukstas līdz otrai.

Labvēlīgos apstākļos - sausa telpa, sausas, tīras rokas (50 - 200) × 103 Ω. Netīras, sasvīdušas rokas ∼ 1000 Ω. Telpa karsta, mitra, iespējama strāvu vadošu putekļu vai agresīvu (strāvu vadošu) tvaiku klātbūtne 0 - 400 Ω.

Nervozitāte, alkohola, narkotiku, dažu, ūdenī šķīstošu, disociēt spējīgu, medicīnisko preparātu (piem., aspirīna - acetilsalicilskābes) lietošana samazina ķermeņa elektrisko pretestību.

Jo lielāka ir ķermeņa elektriskā pretestība, jo mazāka strāvas negatīvā iedarbība!

Primārie elektrodrošības kritēriji Ja maiņstrāvas frekvence ir 50 Hz.

Līdzstrāvai parametrs - frekvence neeksistē.

1. Sajūtamības strāva.

Strāva sajūtama pie ilgstošas iedarbības, kas pārsniedz 30 s. Nav nāvējoša.

• Maiņstrāvai 0,6 - 1,5 mA • Līdzstrāvai 5 - 7 mA.

2. Satverošā strāva.

Rada muskuļu krampjus un sāpes pie iedarbības ilguma 1 - 30 s. Kavē cilvēkam atrauties no elektrības vadošās daļas, bet vairumā gadījumu nav nāvējoša:

• maiņstrāvai 5 - 25 mA; • līdzstrāvai 50 - 80 mA.

3. Nāvējošā strāva.

Izsauc sirds fibrilāciju un elpošanas paralīzi pie iedarbības ilguma 0,5 - 3,0 s:

• maiņstrāvai 100 mA;

• līdzstrāvai 300 mA.

Jāiegaumē! No visiem elektriskās strāvas (atbilstoši Oma likumam) raksturojošiem parametriem nāvējošs ir strāvas stiprums, kura dimensija - A (ampērs)!

Ikdienā mēs lietojam elektrisko maiņstrāvu, kuras spriegums ir 220/380 V, strāvas stiprums - 5,0 A, frekvence - 50 Hz.

Secinājums! Zemsprieguma maiņstrāva, kas plūst pa vadiem un, kuru izmantojam sadzīvē, IR NĀVĒJOŠA. Ar to jāapietas piesardzīgi.

Šeit netiek veikts mēģinājums iebiedēt mājsaimnieces, kas virtuvē vai dzīvokļa uzkopšanai lieto visdažādākās elektroiekārtas. Vairums no tām ir praktiski elektrodrošas, īpaši, ja tām eksistē, t.s. dubultizolācija, par kuras klātbūtni liecina divu kvadrātu kombinēts apzīmējums uz korpusa plastmasas virsmas:

Arī maiņstrāvas frekvencei ir ietekme uz dzīvu bioloģisku sistēmu.

Visbīstamākās ir frekvences intervālā 40 - 60 Hz. Strāva ar šādu frekvenci plūst mūsu elektrotīklos. Kāpēc gan tieši šī, kas var nodarīt ļaunumu cilvēku organismam? Tāpēc, ka strāvu ar šādām frekvencēm ir visekonomiskāk, lai "transportētu" to pa vadiem. Kāpēc tieši šis frekvences intervāls ir visbīstamākais? Šādas frekvences rada rezonansi ar sirdsdarbības frekvencēm, kas atstāj ietekmi uz mūsu veselību. Palielinoties frekvencei, strāva kļūst mazāk bīstama.

Eksistē, t.s. frekvences fenomens.

Ja elektrotīklā pa vadiem tiek transportēta, t.s. zemfrekvence (40-60 Hz), strāva plūst pa visu vadītāja tilpumu. Ja lietojam augstfrekvences maiņstrāvu - 500000 Hz (500 kHz), strāva plūst pa vadītāja virsmu, ārējo kārtu. Šo augstfrekvences maiņstrāvas īpatnību izmanto medicīnā fizikālās terapijas procedūrās.

Elektriskās strāvas plūšanas ceļi caur cilvēka organismu Cilvēka organismā iespējami 15 vairāk vai mazāk bīstami elektriskās strāvas plūšanas ceļi. Sevišķi liela bīstamība, ja plūšanas ceļā strāva skar sirdi, plaušas, galvas un mugurkaula smadzenes.

Visbīstamākie strāvas plūšanas ceļi:

• roka - galva - roka; • roka - roka; • roka - abas kājas; • kāja - kāja.

5

Soļa spriegums (Attēls 11. 1.)

ϕ ϕ2 - ϕ1 = US1 ϕ4 ϕ4 - ϕ3 = US2 US2 ••• US2 > US1

ϕ3

US1 US = 0 Diam

1

Vienfāzes maiņst

Atkarībā no meteir rādiusa (kura ce

"0" - fāzes ϕ - elektrisX - cilvēkaUS - soļa spGrafiskais

Fizikālā parādībaignorēt tās esamvarbūtība ir nelieneatrodas pazemet.s. elektriskajiemražotnēs, kur nep

Vislielākā varbūspriegumu ir lauizmantojot koka kalpojuši vairākusaskares vietās ar

Iztēlosimies šāduelektriskās maiņsliels koks, stipranemīlīgs un jūs viet apkārt pa ceļu

ϕ

ϕ2

6

X etrs - 10 - 16 metri

Soļa sprieguma principiālā shēma

rāvas elektrolīnijā pārrauts fāzes vads, kas atrodas tiešā saskarē ar zemi.

oroloģiskajiem apstākļiem, elektriskās strāvas ietekmes zona zemes virskārtā ntrs ir vada saskares vietā ar zemi) robežās 5 - 8 m.

vada saskares vieta ar zemi kās strāvas potenciāla vērtība atkarībā no attāluma atrašanās vieta uz zemes negadījuma norises apstākļos; riegums.

attēls 11.1 ir ϕ = f ( X ).

, kas ieguvusi nosaukumu "Soļa spriegums", nav sastopama īpaši bieži, bet ību nedrīkst. Pilsētu apstākļos, nonākt soļa sprieguma apdraudētajā zonā, la. Tas ir iespējams gadījumos, kad mazpilsētās elektriskās strāvas pārvadi s komunikācijā, bet elektrolīnijas tiek pārvadītas pa gaisu un stiprinātas ar, stabiem. Vēl eksistē iespējamība nokļūt soļa sprieguma apdraudētajā zonā

ietiekamā mērā tiek nodrošināta darba apstākļu aizsardzība.

tība sastapties ar soļa (vidējais cilvēka spertā soļa attālums ir 70 cm) ku apvidos, kur elektriskās strāvas līnijas tiek pārvadītas, kā balstus vai dzelzsbetona stabus. Ļoti iespējams, ka elektropārvades koka stabi ir s gadu desmitus, tos nenomainot ar jauniem, kvalitatīvākiem. Vecie stabi zemes virskārtu ir kļuvuši mehāniski neizturīgi, sapuvuši.

ainu. Lauki. Priekšā pļava, pār kuru izvietota, ar koka stabiem stiprināta, trāvas vienfāzes pārvada līnija. Iespējams, ka kaut kur tuvāk šai līnijai aug vēja laikā spēj nolūzt pats vai tā zari. Līst lietus. Pūš stiprs vējš. Laiks ēlaties pēc iespējas ātrāk nokļūt mājas pavarda siltuma tuvumā. Visur slapjš, nav īpašas nozīmes. Pa taisnāko ceļu jūs nolemiet doties pāri pļavai …

7

Varbūtība ir ļoti neliela, bet tomēr eksistē iespēja, ka dabas stihijas rezultātā, aptuveni 2 metru attālumā no jums, uz zemes nokrīt pārrauts elektrolīnijas vads. Jūs esiet informēti par soļa sprieguma eksistenci. Jāapstājas. Abas kājas piekļautas viena pie otras.

Pastāv iespēja, no vadu izvietojuma augstuma pie stabiem, konstatēt vai pārtrūcis fāzes vai nulles vads. Bet šoreiz tam nav praktiskas nozīmes. Zināms (11.1 att.), ka, īpaši uz slapjās zemes virskārtas, vada pieskāršanās vietā uz zemes radies koncentrisks elektriskais lauks, kura potenciāls (ϕ ) samazinās apgriezti proporcionāli attāluma X kvadrātam no centra, kur ϕ = max vērtība. Zinām, ka elektrisko potenciālu starpība starp diviem punktiem, kas atrodas kādā attālumā viens no otra, ir strāvas spriegums (U). Līdzko spersim soli, caur mums izplūdīs elektriskā strāva …

Ap vadu, pa kuru plūst zemsprieguma ( <1000 V ) strāva, saskares vietā ar zemi, rodas koncentrisks elektriskās strāvas lauks, kura rādiuss ir robežās no 5 līdz 8 metriem.

Augstsprieguma ( >1000 V ) gadījumā šī bīstamā lauka rādiuss aptuveni ir 20 metri.

Kā izkļūt no nepatīkamās situācijas? Nomierinieties! Mērķtiecīgi jānovērtē esošā situācija.

Izkļūt no situācijas var:

1. Lecot uz vienas kājas pēc iespējas tālāk no vada saskares vietas ar zemi … iet tā lieta, bet ceļā pagadās kāds zemes kukurznis, zaudējam līdzsvaru un, lai nenokristu, nepieciešams pielikt pie zemes otru kāju

2. Lekt, turot abas kājas kopā. Iespējams, bet grūti … 3. Ieteicamais pārvietošanās veids - sīkiem, šļūcošiem solīšiem, tā, lai abu kāju ceļgali

visu laiku būtu sakļauti kopā, abu kāju apavu saskāršanās būtu jūtama, lēni, mierīgi, bez steigas izslīdēt no nāvējošās zonas.

Jāsniedz palīdzība cietušajam

Iespējama situācija, ka vecie, satrunējušie elektrostabi nav spējuši nest vēja spiediena slodzi. Tādās situācijās parasti nolauzti tiek vairāki stabi. Kādā vietā fāzes vads ir saskarē ar zemi (iespējams, ka pārrauts), bet tā pārrāvuma nav. Abās pusēs nolūzušie stabi zemei nepieskaras, bet atrodas gaisā vadu balstīti. Fāzes vada saskares tuvumā ar zemi, nekustīgi guļ cilvēka ķermenis. Negadījums noticis nesen. Nepieciešams nekavējoties sniegt palīdzību cietušajam!

Laika apstākļi iepriekšējie - lietus līst, vējš pūš. Ko darīt? Cietušais jāatbrīvo no elektriskās strāvas ietekmes!

Kā? Atslēgt strāvu - līdz transformatora sadales vietai 2 km. Lai tajā iekļūtu, jāriskē ar personīgo dzīvību un jāpārkāpj likumā noteiktās normas.

Ar sīkiem šļūcošiem solīšiem būtu jāiekļūst apdraudētajā zonā, jāpaceļ ļenganais cietušā ķermenis, jāuzceļ sev uz pleciem un jāšļūc uz drošu vietu. Glābējam vajadzētu būt varenam tēvainim, lai spētu nest smago cietušā ķermeni. Bet … līdzko varenais tēvainis aizšļūktu līdz cietušajam, noliektos, ar kailām rokām ieķertos guļošā slapjajās drēbēs, abu cilvēku ķermeņu starpā būtu elektrisko potenciālu starpība…

1. Ar kāda relatīvi sausa dielektriķa ( virves, koka kārts, plastmasas stieņa u.c.) palīdzību, ievērojot personīgo drošību, atvilkt elektriskos vadus pēc iespējas tālāk no cietušā.

8

2. Ja minētā rīcība ir apgrūtinoša, RADĪT ĪSSLĒGUMU ELEKTRISKAJĀ LĪNIJĀ, Pietiekami drošā attālumā no dzīvībai bīstamās joslas, ar relatīvi sausu dielektriķu ( koka kārts, virves, kurai galā piesiets smagāks priekšmets, vēlams - dzelzs stienis) palīdzību rast saskari starp fāzes un nulles vadiem. Radīsies īsslēgums. Strāva pa vadiem neplūdīs.

Jāglābj cietušais. Nepieciešamības gadījumā jāveic mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža. Ja lietus nelīst, nokļūt pie cietušā var, izmantojot garu, sausu dēli kā "laipu".

Cietušais jānogādā medicīniskā dienesta aprūpē.

Telpu iedalījums pēc to elektrobīstamības pakāpes 1. Telpas bez paaugstinātas elektrobīstamības:

• sausas; • nav strāvu vadošas grīdas; • gaisa relatīvais mitrums līdz 60 %; • gaisa vides temperatūra līdz 30 0C; • nav strāvu vadoši putekļi; • nepastāv iespēja vienlaikus pieskarties elektroierīču metāliskajiem apvalkiem un ar

zemi savienotām ēku metāla konstrukcijām. 2. Telpas ar paaugstinātu elektrobīstamību - pietiekami, ja eksistē tikai viens no zemāk

minētajiem faktoriem:

• gaisa relatīvais mitrums ilgstoši pārsniedz 75 %; • gaisa vides temperatūra ilgstoši pārsniedz +35 0C; • telpā atrodas strāvu vadoši putekļi (piem. akmeņogļu); • eksistē strāvu vadošas grīdas (metāla, dzelzsbetona, zemes, ķieģeļu u.c.) • pastāv varbūtēja iespēja vienlaikus pieskarties elektroiekārtas metāla korpusam un

ar zemi savienotām ēku metāla konstrukcijām. 3. Sevišķi elektrobīstamas telpas (tās raksturo viens no faktoriem, kas nosaka ļoti augstu

elektobīstamību):

• gaisa relatīvais mitrums tuvu 100 %; • ķīmiski aktīva, agresīva vide ( ķīmiski aktīvu vielu tvaiku klātbūtne - • skābju, sārmu, ūdenī šķīstošu sāļu u.c.); • vienlaicīgi pastāv divi vai vairāki paaugstinātas elektrobīstamības telpu

nosacījumi: • darbs ar elektroiekārtām ārpus telpām; • arī ir ar ļoti augstu elektrobīstamību.

Pieļaujamais elektrostrāvas darba spriegums telpās atkarībā no to elektrobīstamības:

1. Bez paaugstinātas bīstamības - darbina elektroiekārtas un izmanto apgaismojumam strāvas, kuru spriegumi ir

9

• maiņstrāvu - ar 220 vai 380 V; • līdzstrāvu - 110 vai 440 V.

2. Ar paaugstinātu bīstamību - darbina elektroiekārtas un izmanto apgaismojumam (garāžās, katlu mājās) strāvu ar spriegumu - 36 V

3. Sevišķi bīstamās telpās (piem. - akumulatoru uzlādes telpās) apgaismojumam izmanto strāvu ar spriegumu 12 V

Strāvas avoti - akumulatori, baterijas.

Elektroaizsardzības tehniskie pasākumi:

• lieto zemu spriegumu; • elektrotīklu aizsargatdalīšanu; • nodrošina strāvu vadošo elementu neaizsniedzamību; • strāvas vadošo daļu izolēšanu; • aizsargzemējums, nullēšana; • aizsardzības atslēgšanas ierīces; • aizsardzības līdzekļi - darba rīku izolācija, nožogojumi, brīdinoši plakāti.

Pirmās palīdzības sniegšana no elektriskās strāvas cietušajam: 1. atbrīvot no kontakta ar elektroierīci tā, lai pats glābējs nenokļūtu saskarē ar elektrisko

strāvu; 2. cietušo novieto uz dielektriskā paklāja, sausu dēli, plastmasas vai finiera plāksnes; 3. nepieciešamības gadījumā nekavējoties uzsākt mākslīgo elpināšanu un netiešo sirds

masāžu, līdz brīdim, kamēr ierodas medicīniskā palīdzība vai arī cietušais sāk patstāvīgi elpot un tā sirdsdarbība atjaunojas.

NEDRĪKST - pēc elektrotraumas atļaut cietušajam vienam doties uz mājām, bet jāpavada pie mediķiem vai jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība.

Pastāv iespēja, ka pēc neprognozējama laika cietušajam var iesākties sirds muskulatūras fibrilācija.

Literatūra 1. Latvijas PSR Augstākās un vidējās izglītības ministrijas mācību līdzeklis " Elektrodrošība

", Rīga, 1987., 110 lpp. 2. G.Andrējevs. Klīniskās reanimatoloģijas pamati, Rīga, Izd. "Zvaigzne", 1968. 3. J.Niedrītis. Dabas vides aizsardzība un ekonomija, apg. "Vieda", Rīga, 1993.

11. Individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi vides radioaktīvā, bakterioloģiskā un ķīmiskā

piesārņojuma apstākļiem Individuālie aizsardzības līdzekļi

1. Vates - marles apsējs. 2. Respiratori. 3. Gāzmaskas. 4. Speciālie ādas aizsargtērpi:

• vieglie aizsargtērpi; • aizsargkombinezoni; • filtrējošie (hermētiskie) aizsargtērpi;

Minētajiem aizsargtērpiem jābūt komplektācijā ar gāzmaskām vai respiratoriem

5. Bērnu ratiņu aizsargkamera (KZP-4). 6. Individuālā pretķīmiskā pakete. 7. Individuālā aptieciņa. 100 cm 30-35 cm 30 cm 30-35 cm a b 20 cm d c

11.1. att. Vates-marles apsējs.

Vates - marles apsējs (att. 11.1.) ir visvienkāršākais cilvēka elpošanas ceļu aizsardzības līdzeklis pret putekļiem tai skaitā tādiem, kas satur radioaktīvu vielu daļiņas, patogēniem mikroorganismiem un dažām, cilvēka organismam kaitīgām, agresīvām gāzēm.

Šis elpceļu individuālais aizsardzības līdzeklis ir ļoti vienkāršs un to izgatavot spēj ikviens.

1 m garu marles gabalu saloka 4 kārtās tā, lai izveidotu 20 cm platu sagatavi. Tās abos galos rada 30-35 cm garus un 10 cm platus iegriezumus (skat. att. 11.1.). Taisnstūrī abcd, starp 2. un 3. marles kārtu ieklāj vates slāni. Pa taisnstūra abcd perimetru sašuj vienkopus visus 4 marles slāņus un vates starpliku. Sagatavei pa perimetru sašuj kopā visas marles kārtas. Vates - marles apsējs ir pagatavots.

1

Jāpiebilst, ka vates - marles apsējs, vides ķīmiskā piesārņojuma apstākļos, vairumā gadījumos nav noderīgs kā ilgstošas darbības aizsardzības līdzeklis. Atkarībā no agresīvās vides ķīmiskās un fizikālās dabas, tā efektivitāte izpaužas 10 līdz 20 minūtes. Bieži šis laiks ir pietiekams, lai izkļūtu no piesārņotās vides ietekmes sfēras. Ūdenī samērcēts vates - marles apsējs spēj aizsargāt elpošanas ceļus no agresīvām gāzēm, ja tās ir reaģētspējīgas ar ūdeni. Piemēram, hlors, amonjaks, sēra dioksīds, reaģējot ar ūdeni, atbilstoši rada savienojumus - hlorūdeņražskābi, amonija hidroksīdu un sērpaskābi. Visi nosauktie reakcijas produkti ir ķīmiski aktīvi un agresīvi. Kad ūdens daudzums, kas ietilpst piesūcinātajā vates - marles apsējā, ir saistījies ar agresīvo gāzi, tā (apsēja) aizsardzības funkcijas pārstāj eksistēt. Ekstremālos vides ķīmiskā piesārņojuma apstākļos, vates- marles funkcijas iespējams aizvietot ar ūdenī samērcētu jebkuras drānas gabalu. Vēlams, ja tas būtu vilnas vai kokvilnas. Īslaicīgai aizsardzībai var izmantot kabatas lakatiņu.

Ja tiek konstatēts vides piesārņojums ar nezināma rakstura gāzi (iespējams, ka tā ir neiroparalītiska) un nav iespējams piekļūt ūdenim, ieteicams aizsargāt elpošanas ceļus, elpojot caur jebkuru biezāku apģērba gabalu.

Ne sauss, ne ūdenī samērcēts vates - marles apsējs, neaizsargā cilvēka elpošanas ceļus no t.s. tvana gāzes, benzola vai dzīvsudraba tvaikiem.

Vates - marles apsējs aizsargā elpošanas ceļus, ja nepieciešams veikt darbus vidē, kas piesātināta ar putekļiem. Telpās, kas piesātinātas ar akmeņogļu putekļiem vai strādājot ar būvgružiem, kuri satur cementa, dažādu silikātu smalkas daļiņas, vates - marles apsēja lietderīgās aizsardzības funkcionālās spējas ir ievērojami ilgākas.

Respirators (att. 11.2.). Attēlā ilustrētas respiratora nozīmīgākās sastāvdaļas un tā pielietošana. Respirators ir filtrējoša maska, kas aizsargā cilvēka elpošanas ceļus no dažāda veida putekļiem. Attēlotais respirators nespēj funkcionēt, lai cilvēka elpceļus pasargātu no kairinošu, agresīvu gāžu iekļūšanas tajos. Šī tipa respiratorus nevar samitrināt ar ūdeni, kā vates - marles apsēju, lai vismaz īslaicīgi novērstu agresīvu gāžu ietekmi cilvēka elpceļos. To ir lietderīgi pielietot gadījumos, kad veicamā darba vide ir piesārņota ar lielu putekļu daudzumu (to koncentrācija ir liela). Piemēram, būvdarbos vai slēgtā telpā strādājot ar akmeņoglēm. Jāpiebilst, ka īpašu funkciju veicošām specvienībām ir respiratori (filtrējošās kārbas), kas spēj absorbēt dažādas agresīvas gāzes, lai tās neiekļūtu cilvēka elpceļos. Šādos apstākļos aizsargāti ir elpceļi, bet acis paliek neaizsargātas. Tās aizsargāt iespējams, ja lieto sejai blīvi pieguļošas aizsargbrilles.

11.2 att. Respirators P-2

1-pusmaska; 2- ieelpošanas vārsts; 3- izelpošanas vārsts; 4-deguna aizspiednis; 5-elastīgas lentītes; 6- neelastīgas lentītes.

2

Ilgstoši strādājot putekļainā vidē, kas satur paaugstinātu radioaktīvo vielu (nukleīdu) koncentrāciju, uz respiratora filtrējošās daļas virsmas šo vielu kvantitatīvais sastāvs pieaug un iespējams, ka cilvēks no respiratora filtra saņem tik lielu radioaktīvā starojuma devu, kas pārsniedz normatīvos norādīto pieļaujamo lielumu.

Gāzmaskas (att.11.3.,pozīcijas a;b;c.).

Iespējams, ka valstī esošās civiliedzīvotāju gāzmaskas ir morāli un fiziski novecojošas, jo izgatavotas Latvijas pēdējās okupācijas laikā - pagājušā gadsimta 60tajos - 70tajos gados. Latvijā ar gāzmaskām ir nodrošināti 3/4 tās iedzīvotāji. Gāzmasku izmantošanas efektivitāti katru gadu pārbauda CA darbinieki. Savukārt, CA vadošās amatpersonas apgalvo, ka esošās gāzmaskas ir normatīviem atbilstošā lietošanas kārtībā. Lai kā arī nebūtu, ārkārtējas situācijas apstākļos ir labāk, ja eksistē šāda tipa gāzmaskas, nekā vispār to nav, jo valsts ekonomiskais stāvoklis nav tik stabils, lai varētu iegādāties gāzmaskas civiliedzīvotājiem atbilstoši mūsdienu tehniskās attīstības prasībām.

Iedzīvotājiem paredzētās gāzmaskas atrodas pašvaldību vai lielāku iestāžu pārziņā. Iedzīvotāji tās saņems, ja izveidosies tādas ĀS, kad to pielietojums būs nepieciešams. Nebūtu īpaši lietderīgi, ja iedzīvotāji tās saņemtu personīgā glabāšanā savlaicīgi.

Pastāv zināms risks, ka gāzmaskas tiktu izmantotas neatbilstoši paredzētajai ekspluatācijai, kā rezultātā to sastāvdaļās var rasties mehāniski bojājumi, kas rada gāzmaskas neatbilstību pielietošanai apstākļos, kad tās ir nepieciešamas, lai aizsargātu cilvēka organismu pret veselībai kaitīgas vides ietekmi.

11.3 att. a) gāzmaska GP-5 (ГП-5), Filtrējošā (respiratora) kārba; 2-maska ŠM-62 (ШМ-62); 3-soma, b) gāzmaska GP-4u (ГП -4у), 1-filtrējošā (respiratora) kārba GP-4u (ГП-4у); 2-maska M-49; 3-soma; 4-savienotājcaurule, c) maska ŠM-62m (ШМ-62м), 1-maska; 2-membrāna.

Attēlos 11.3. a), b), c) ir redzamas gāzmaskas, kas domātas civiliedzīvotājiem, un norādītas galvenās to sastāvdaļas.

Attēla 11.3. a) pozīcijā shematiski attēlota civiliedzīvotājiem domātā gāzmaska GP-5 (ГП - гражданский противогаз), kuras galvenās sastāvdaļas ir no gumijas formēta maska ŠM-62 (2), respiratora kārba (1) vai t.s. filtrējošā kārba.

3

Respirācija (lat. respiratio) - elpošana. Respirators (< lat. respirare - elpot) - ierīce, kas, filtrējot ieelpojamo gaisu, pasargā elpošanas, redzes un dzirdes orgānus no kaitīgu putekļu, arī no radioaktīvu putekļu iedarbības. Par cik elpošanas ceļu aizsardzībai eksistē maska, kuru sauc par respiratoru, var rasties neizpratne, par kuru priekšmetu tiek runāts - masku respiratoru vai gāzmaskai pievienoto kārbu, kuru arī dēvē par respiratoru. Turpmākajā tekstā šīs kārbas nosaukumam tiks lietots termins - filtrējošā.

Pozīcija 3 - soma, kurā uzglabā masku un tās aksesuārus. Ikdienišķos, normālos apstākļos somā ievieto masku ŠM (ШМ - шлеммаска) un no tās atvienotu filtrējošo kārbu, kurai ir divas atveres - viena no apkārtējās vides aizsargā uzskrūvējams vāciņš, bet otrā ievietots gumijas aizbāznis ( korķis ). Pēc komandas "Sagatavot gāzmaskas", filtrējošajai kārbai noskrūvē vāciņu. Kārbu pievieno maskai. Nedrīkst aizmirst! Kārbas otru pusi atbrīvot no gumijas aizbāžņa. Ja šī rīcība netiek ievērota, pēc komandas

"Gāzes" no galvas maska tiks norauta ar ievērojami lielāku ātrumu, nekā uzvelkot, jo realizēt elpošanas procesu nebūs iespējams. Att. 11.3. pozīcijā c) redzama gāzmaskas GP-5 modifikācija, kurai maska ŠM-62m. Tās priekšpusē ir membrāna (2). Šīs modifikācijas gāzmaska tiek izsniegta visiem CA komandējošā sastāva pārstāvjiem, lai tie varētu sniegt informāciju un rīkojumus padotajiem.

Attēla 11.3. pozīcijā b) gāzmaska GP-4u ar sastāvdaļām - filtrējošo kārbu GP-4u, masku M-49 (2), somu (3) un savienotājcauruli (4). Šāda tipa gāzmaskas tieši aizsargā seju. Gāzmaskai esot kaujas stāvoklī, galvas virsdaļa netiek aizsargāta. Galvas augšdaļā ir saites, kuru garumi ir maināmi, tādejādi iespējams nodrošināt pašas maskas hermētisku piekļaušanos sejai.

Gāzmaskas ir dažāda lieluma. Jāizvēlas tāda, kas nodrošina hermētisku maskas piekļaušanos galvai.

Nepieciešams piebilst, ka GP-5 tipa maska nav piemērota ekspluatācijai sievietēm ar gariem matiem. Ja matus pabāztu zem maskas gumijotās daļas, nebūtu iespējams nodrošināt tās hermētiskumu.

Sievietēm ar gariem matiem labāk izmantot masku GP-4u, jo tās hermētiskumu iespējams panākt ar regulējamām saitēm.

Jāpiebilst, ka senākā literatūrā (pag.gs. 60-os gados) sastopamas atziņas - aplūkoto gāzmasku filtrējošās kārbas ir gandrīz universālas un lietojamas elpceļu aizsardzībai, ja vide ir piesārņota ar jebkuru kaujas vielu. Tas neatbilst patiesībai.

Precīzāka informācija sekos nodaļā, kurā tiks sniegta informācija par aizsardzību vides ķīmiskā piesārņojuma apstākļos.

Gāzmasku izmēri ir atšķirīgi un nepieciešams katram zināt kura tipa un kāda izmēra gāzmaska lietojama, lai tā pārlieku nespiestu galvu, bet tai pat laikā nodrošinātu pilnīgu hermētiskumu. Nepieciešamo hermētiskumu iespējams noteikt pašam maskas lietotājam.

Filtrējošo kārbu atvieno no maskas. Tās hermētiskumu testē šādi … Uzvelk masku un vietu, kur jābūt pievienotai filtrējošai kārbai aizsedz ar delnu. Ja neeksistē iespēja ieelpot gaisu (smokam), gāzmaska ir hermētiska.

4

11.4 att. a) sejas "augstuma" noteikšana (mm) (GP-4u, R-2); b) un c) - mērījumi (cm)

maskas ŠM- 62 (gāzmaskai GP-5) izmēra izvēlei. Lai izvēlētos pareizā izmēra masku, veic galvas mērījumus.

Gāzmaskas GP-4u izmēru nosaka izmērot sejas augstumu no zoda līdz uzacij [att.11.4.a) pozīcija]. Mērījuma dimensija - milimetri.

Gāzmaskai GP-5 [att.11.4. poz. b) un c)] izmērus nosaka no divu mērījumu summas - galvas perimetrs starp zodu un pakausi plus perimetrs piere - zods. Mērījumu summas dimensija - centimetri.

Tabula 11.1. GP - 5 GP – 4u

Galvas mērījumu summa (cm)

Izmērs Sejas augstums (mm) Izmērs

līdz – 92 92-95,5 95,5-99 99-102,5

vairāk par 102,5

0 1 2 3 4

99 – 109 109-119

119 un lielāks

1 2 3

Eksistē gāzmaskas, kas domātas bērniem.

Pareiza gāzmaskas GP-5 uzvilkšanas secība.

1. Komanda "Sagatavot gāzmaskas" • somu ar gāzmasku un tās atribūtiem nostiprina ķermeņa priekšpusē; • soma atvērtā stāvoklī; • maskai pievieno filtrējošo kārbu un atbrīvo no gumijas aizbāžņa; • maskas brilles (no iekšpuses) pārklāj ar caurspīdīgu plastikātu, lai nodrošinātu

brilles pret aizsvīšanu. Brilles pret aizsvīšanu iespējams nodrošināt, ja uz tām no iekšpuses ar mazgājamo ziepju gabaliņu vai īpašu, šim nolūkam domātu (jābūt komplektācijas sastāvā) ziepjveidīgu "zīmulīti" uz stiklu uzvelk

• kādas 6 svītras, kuras ar pirkstiem vienmērīgi izsmērē pa visu maskas briļļu laukumu;

• masku saloka tā, lai fizisku triecienu gadījumā netiktu sabojātas maskā iemontētās brilles un ievieto somā, kuras atvere ir vaļējā stāvoklī.

2. Komanda "Gāzes" pēc kuras gāzmaska, kas noformēta lietošanas kārtībā, jāuzvelk uz galvas. Pareiza tālākā rīcība ir šāda:

• tiek aizturēta aktīva elpošana; • acu plakstiņi aizvērti; • neskatoties, no somas jāizņem salocītā gāzmaska un tās atvērto daļu pavērš

pret sevi; • abu roku delnas pavērstas tā, lai to īkšķi atrastos uz leju;

5

• šādā stāvoklī rokas jāievieto maskas atvērtajā daļā un tā jāpavelk uz sāniem platāka;

• pirmo maskā ievieto zodu; • ceļot rokas uz augšu un virzot tās uz ķermeņa mugurpusi, jāuzvelk pār galvu

maska; • jāpārliecinās, ka maska kaut kur nekrokojas; • ja krokas eksistē, tās jāizlīdzina; • veic spēcīgu, strauju izelpu; • pārliecinās par maskas hermētiskumu, aizsedzot ar plaukstu filtrējošās

kārbas vaļējo atveri; • atver acu plakstiņus; • maska gatava ekspluatācijai.

Ādas speciālie aizsargtērpi. Sākotnēji minēti spectērpi - aizsargkombinezoni un filtrējošie (hermētiskie) aizsargtērpi, galvenokārt ĀS apstākļos būs pieejami vienību personālsastāvam, kas veiks īpašus, bīstamus glābšanas darbus.

Jebkuram civiliedzīvotājam ir pieejami un personīgi izgatavojami, t.s. vieglie ādas aizsargtērpi. Tos izgatavo šādi.

Uzvelk kājās bikses ar gariem stariem un gumijas zābakus tā, lai bikšu stari atrastos virs zābaku stulmiem. Bikšu staru lejasdaļu apsien pietiekami stipri, lai izslēgtu iespēju putekļu iekļūšanai apģērba lejasdaļā. Uzvelk nodilušus, bet bez caurumiem, svārkus vai ilgāku laiku lietotu lietus mēteli. Šīs virsdrēbes nosaitē ap ķermeņa vidukli un, paceļot uz augšu apkakli, nosaitē ap kaklu tā, lai netiktu apgrūtināta elpošana. Uz sejas gāzmaska vai vates-marles apsējs.

Bērnu ratiņu aizsargkamera. No caurspīdīga plastikāta veidota kārba, kas nodrošināta ar divām filtrējošām kārbām un durtiņām, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams piekļūt bērnam. Šīm kamerām jābūt hermētiski savienotām ar pašiem ratiņiem.

Tā kā patreiz bērnu ratiņiem ir liels modifikāciju skaits un tie atšķiras ar izmēriem, var uzskatīt, ka augstākminētajai aizsargkamerai praktiski neeksistē pielietošanas iespējas.

Individuālā pretķīmiskā pakete. To iespējams pagatavot pašiem iedzīvotājiem, jo tās sastāvā ietilpst kāds dezinficējošs šķīdums (rivanols), ≈ 2% citronskābes un dzeramās sodas šķīdumi ūdenī. Šais paketēs jābūt marles tamponiem un salvetēm.

Individuālā aptieciņa. Patreizējos apstākļos civiliedzīvotājiem ir pieejamas individuālās aptieciņas, kurām obligāti jābūt katras automašīnas salonā. To galvenais saturs ir dezinficējošie un pārsienamie materiāli.

Civiliedzīvotāju individuālajā aptieciņā jāietilpst: medikamentu komplektam pret radiāciju - antidotiem, medikamentiem pret sāpēm un saindēšanos, vienreizējas lietošanas špricei ar anestētiķi. Aptieciņas, kas reizēm vēl saglabājušās CA noliktavās, sen beidzies lietošanas termiņš. Pagaidām citas to vietā nav sastopamas.

6

Kolektīvie aizsardzības līdzekļi 1. Vienkāršas paslēptuves. Sprauga - ierakums, tranšeja.

Dziļums 180 - 200 cm Platums augšdaļā 100 - 120 cm Platums apakšdaļā 80 cm.

Ieeja izveidota 900 leņķī pret tranšejas garenasi un aizsegta ar brezentu.

Augšdaļa (griesti) izveidota no baļķiem vai dēļiem virs kuras veidots 60 cm augsts, noblīvēts zemes pārsegums. Tranšejas iekšējās sienas bez koka balstiem. Sēdēšanai paredzētie soli nav.

Šāda tranšeja paredzēta 8 līdz 10 cilvēkiem.

2. Pretradiācijas paslēptuves. 180 - 200 cm dziļa un 100 cm plata tranšeja. Ja tā paredzēta 10 - 15 cilvēkiem, tad 7 - 9 m gara. Pārsegums - baļķu, dēļu griesti, virs kuriem uzbērts vismaz 60 cm biezs grunts (zemes) slānis. Iekšpusē koka balsti un apdare. Izgatavotas sēdvietas.

3. Patvertnes.

Patvertņu klasifikācija: 1. Pēc konstruktīvām īpatnībām - atsevišķi stāvošas un iebūvētas:

• iebūvētās patvertnes ir izveidotas zem kādas celtnes ( zem dzīvojamām mājām vai ražotņu korpusiem) (skat. att. 11.5 );

• atsevišķi stāvošas - virs šīm patvertnēm ēku nav; šāda tipa patvertne patlaban atrodas netālu no Dailes teātra pie Šarlotes, Miera un Brīvības ielu krustojuma, kur izveidota šautuve un ieroču veikals.

2. Pēc nodrošinājuma… • ar gaisa filtrācijas iekārtu; • bez gaisa filtrācijas iekārtas.

3. Pēc ietilpības… • mazās - 150 - 500 cilvēkiem; • vidējās - 500 - 1000 cilvēkiem; • lielās - > 1000 cilvēkiem.

4. Pēc pārspiediena (virsspiediena) izturības… • sevišķas klases - > 1000 kPa; • I klases - 500 - 1000 kPa; • II klases - 300 - 500 kPa; • III klases - līdz 300 kPa; • IV klases - ≤ 100 kPa.

Paskaidrojumi:

Pārspiediens vai t.s. virsspiediens - patvertnes konstrukcijas izturība pret spiedienu, kas lielāks par atmosfēras spiedienu aviobumbas vai atombumbas sprādziena rezultātā.

Pa - paskāli, 1000 Pa = 1 kPa - kilopaskāls. ņ - ņutoni. 1 Pa = 1 ņ/ m2

1 ņ/ m2 = 0,102 kg/ m2

7

11.5 att. Iebūvētas patvertnes plāns.

1-hermētiskas durvis; 2-slūžu kamera; 3- sanitārais mezgls; 4-cilvēkiem paredzētā uzturēšanās telpa; 5- galerija un avārijas izeja;

6-filtrēšanas un ventilācijas iekārta; 7-medicīnas istaba; 8-noliktava pārtikas glabāšanai (telpas 7 un 8 var nebūt).

EVAKUĀCIJA (kolektīvais aizsardzības līdzeklis - pasākums) - ORGANIZĒTS PASĀKUMS, kad kādā valsts reģionā radusies ĀS, kas nopietni apdraud cilvēku veselību un dzīvību. No šīs teritorijas izved VISUS (pilsētu un lauku apvidu) iedzīvotājus. Tos izvieto ĀS neskārtā, drošā teritorijā. Valsts pienākums ir - nodrošināt evakuētos iedzīvotājus ar naktsmītnēm, pārtiku un materiālo pabalstu.

DEKONCENTRĀCIJA. Ja valstij vitāli svarīgos objektos (piem. HES) ĀS apstākļos nepieciešams turpināt darbu. Šādos objektos darbu veic, ieviešot vairāku maiņu darbību (piem. 6 maiņu). Darbiniekus, kas konkrētā laikā nestrādā, izvieto relatīvi drošās zonās.

Pārējie cilvēki no ĀS teritorijas tiek evakuēti.

Bērnu evakuācija bez vecāku klātbūtnes - no pirmskolas iestādēm.

Apģērbam (zem jakas apkakles mugurpusē) un līdzi dotajai mugursomai jāpiešuj zīme (kas nodrošināta ar polietilēna plēvi pret mitrumu), kurā norādīts bērna:

• vārds, uzvārds, personas kods; • dzīves vietas adrese; • informācija par vecākiem - telefonu numuri; • pirmskolas iestādes (bērnudārza) nosaukums un adrese.

Šādu zīmi ieteicams piešūt, negaidot ĀS rašanos.

Saprāta robežās līdzi jādod:

• nedaudz naudas; • pārtika; • maiņas apģērbs atbilstošs gadalaikam; • rezerves apavi atbilstoši gadalaikam.

8

Literatūra 1. Civilā aizsardzība. - mācību līdzeklis. Izd. "Zvaigzne",1973. 2. Pirmās palīdzības apmācības sistēma Latvijā. - Labklājības ministrijas Katastrofu

medicīnas centrs. - 1996. 3. "Гражданская оборона". Informatīvs biļetens, M. 1988. - 1993.g.

9

12. Agresīvs vides ķīmiskais piesārņojums un aizsardzība pret to

ĶĪMISKAIS PERĒKLIS - teritorija ar noteiktām vai precīzi nenosakāmām robežām, kurā vērojama agresīvu ķīmisko vielu izplūde, radot vidē paaugstinātu, bīstamu, toksisku koncentrāciju, kas spēj apdraudēt cilvēka veselību un izraisīt negatīvu ietekmi uz pašu apkārtējo vidi.

Atkarībā no piesārņojuma pakāpes, to mēdz iedalīt zonās. Saindēšanās apdraud vai skar daudzus cilvēkus vienlaicīgi. Piesārņota var būt augsne, tekošie gruntsūdeņi, gaiss. Perēklis var augt saistībā ar ūdeņu dabisko (vai izraisītu) kustību, vēja virzienu. Perēkli izpēta civilās aizsardzības formējumi, tā robežas apzīmē un, ja nepieciešams, to arī apsargā. Cietušos un indīgu ķīmisko vielu apdraudētos iedzīvotājus evakuē no ĀS skārtās teritorijas. Evakuāciju organizē civilās aizsardzības dienesti, bet realizē pašvaldības. Lai likvidētu ķīmisko perēkli, tajā dodas pašvaldību pakļautībā esoši, atbilstošai rīcībai apmācīti, glābšanas vienību pārstāvji aizsargtērpos un gāzmaskās, kuru filtrējošās kārbas spējīgas pasargāt cilvēka elpošanas ceļus pret konkrētu gaisā izplūdušo ķīmisko vielu - indi. Visiem, kas iziet no perēkļa, uz tā robežas veic degazāciju, tas ir, atindēšanu. DEGAZĀCIJAS veikšanā ietilpst - spectērpa notīrīšana ar vielu, kas ķīmiski neitralizē indi, mazgāšanās dušā, apģērba nomainīšana. Kā to realizēt katrā konkrētajā gadījumā, pateiks glābšanas darbu vadība. Glābšanas darbus veic atbilstoši to vadītāju rīkojumiem.

Ķīmisko perēkli iespējams radīt kaujas darbības apstākļos, lai iznīcinātu pretinieku, vai arī paralizētu tā kaujinieku spējas cīnīties. Pretinieka personālsastāvam rada galvas smadzeņu intoksikāciju (saindēšanos), rezultātā rodas nespēja veikt apzinātu fizisku un garīgu darbu. Šādu ietekmi uz cilvēka rīcību spēj izraisīt ķīmiskās kaujas vielas, piemēram, BZ, CS, LSD u.c.

Objektu daudzums Latvijā ar paaugstinātu risku līdz 1991.gadam. (precīzāka informācija par šo objektu kvantitatīvām izmaiņām, atbilstoši šodienas apstākļiem, autoram nav)

ķīmiski bīstami 28 RĪGĀ

uguns un sprādzienbīstami (ķīmisku vielu ietekmē) 39

ķīmiski bīstami 60 VALSTĪ (ieskaitot Rīgu) uguns un sprādzienbīstami (ķīmisku vielu

ietekmē) 90

Rīgā izvietoti 44,7 % no visiem valsts objektiem ar paaugstinātu ķīmisko un ugunsbīstamības risku!

1

Ķīmiskie kaujas ieroči

Kopš seniem laikiem, kad mūsu Zemi sāka apdzīvot, t.s. homo sapiens ( lat., - gudrais, saprātīgais cilvēks), eksistē nožēlojama, grēcīga tendence - iznīcināt, noslepkavot līdzcilvēku - pretinieku. Tika iznīcināti indivīdi un ļaužu grupas, ciltis, nācijas. Nepārtraukti risinājušies kari, kuru mērķis, vairumā gadījumos, ir bijusi vēlme iegūt varu un vairot bagātību uz citu etnisku grupu un tai piederošās apdzīvotās teritorijas rēķina. To zinot, rodas vēlēšanās likt, t.s. pēdiņās vārdus "homo sapiens".

Eksistēja un eksistē tendence - pēc iespējas īsākā laika periodā nogalināt lielāku skaitu (masveidā) pretiniekus tā, lai armijas, kas lietojusi masu iznīcināšanas līdzekļus, personālsastāvs ciestu minimālus zaudējumus. Šī mērķa sasniegšanai tiek ziedoti lieli materiālie ieguldījumi, lai veiktu zinātniskus pētījumus. Radies šķietams paradokss - nepārtrauktā cīņa starp ļauno un labo ir veicinājusi cilvēces zinātniski tehnisko progresu.

Kopš senatnes līdz mūsu dienām "saprātīgo cilvēku" ir vilinājusi vēlme izzināt un izmantot savtīgos nolūkos mistisko, pilnībā neizpētīto ķīmisko vielu klāstu - indes.

Mūsu ēras XX gadsimts cilvēces vēsturē palika kā visnežēlīgākais laika periods, kas raksturīgs ar daudzu miljonu cilvēku masveidīgu iznīcināšanu, tai skaitā, izmantojot indīgās ķīmiskās vielas, kas kļuva par kaujas ieročiem. Indīgās, ķīmiskās kaujas vielas ir masveida iznīcināšanas ieroči, tāpat kā bioloģiskie (bakterioloģiskie) un kodolieroči. Šos masveida iznīcināšanas līdzekļus radījuši zinātnieki, kas veica un turpina vēl šodien pētījumus ķīmijas, bioloģijas un fizikas laukā. Ikviena ķīmiķa, biologa un fiziķa svēts pienākums ir realizēt aktivitātes, lai vismaz šī veida ieroči tiktu izskausti no armiju bruņojuma arsenāla visā pasaulē. Pretējā gadījumā patreizējā civilizācija pati sevi novedīs līdz bojāejai, kā tas senāk ir noticis ar Atlantīdu, tās iedzīvotājiem un viņu kultūru.

Pirmā, kas plašākā mērogā pielietoja indīgās ķīmiskās vielas (hloru, zarīnu, zomānu) kā masu iznīcināšanas ieročus, bija Vācijas armija I pasaules karā 1915. gadā frontē pret Beļģiju. Tika izmantoti atbilstoši labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi (gaisa mitrums, vēja virziens) un pretinieka frontes līnijas virzienā raidīts hlora mākonis. Beļģijas armijas kareivju vidū radās apjukums un panika. Daļa no tiem atstāja ierakumus. Citi palika tajos. Hloram gāzveida stāvoklī īpatnējais svars ir lielāks nekā gaisam. Saka - hlors ir smagāks par gaisu. Tas koncentrējas galvenokārt reljefa ieplakās. Šī hlora fizikālā īpašība bija liktenīga karavīriem, kas palika ierakumos …

1925. gada 17. jūnijā Ženēvā, Nāciju Līgas iniciatīvas rezultātā, tika sastādīts līgums, kas aizliedza ķīmisko ieroču izmantošanu. Diemžēl daudzu pasaules valstu parlamenti to nav ratificējuši.

Ķīmisko ieroču praktisko pielietošanu realizē - ar artilērijas lādiņu, mīnu vai aviobumbu palīdzību, izsmidzinot aerosolus no lidmašīnām, kā arī, izmantojot atbilstošus meteoroloģiskos apstākļus.

Indīgās ķīmiskās vielas iespējams izmantot terorisma aktu veikšanai, saindējot dzeramā ūdens tilpnes, pārtiku, radot gaisā aerosola mākoni, kas satur noteiktu koncentrāciju šīs indes. Šāda akta veikšanai, piemērota ir kāda telpa, kurā atrodas daudz ļaužu. Ilustratīvs rīcības piemērs, kas konkrētajā gadījumā nav klasificējams kā terorisma akts, notika 2002.gadā kādā no

2

Maskavas koncertzālēm, kurā čečenu teroristu grupa kā ķīlniekus bija saņēmusi gūstā vairākus simtus gaidāmā koncerta klausītājus, pārsvarā dažāda vecuma civiliedzīvotājus. Krievijas terorisma apkarošanas specvienības pa ventilācijas kanāliem koncertzāles telpā, kurā vienlaicīgi atradās teroristi un to ķīlnieki, ievadīja kādu no neiroparalītiskām ķīmisko kaujas vielu gāzēm. Kaujas operāciju specvienības vīri veica sekmīgi. Visa teroristu grupa tika iznīcināta. Šis terorisma apkarošanas pasākums pierādīja, ka ne jau visiem ķīmiskiem kaujas ieročiem piemīt īpašība - selektīva iedarbība uz cilvēkiem atkarībā no to etniskās piederības un politiskās pārliecības …

Pasaules iedzīvotājiem ir pieejama tikai neliela daļa informācijas par ķīmisko ieroču klāstu un to raksturojošiem parametriem. Turpinās pētījumi, lai radītu jaunas, efektīvas ķīmiskās kaujas vielas. Šo pētījumu rezultāti ir slepeni. Bet jāpiebilst, ka daudzas no sen zināmajām ķīmiskām kaujas vielām tiek izmantotas vēl šodien.

Indīgo ķīmisko kaujas vielu klasifikācija

1.

2.

3.

NEIROPARALĪTISKĀS GĀZES: tabūns (ciānfosforskābes dimetilamīda etilēsteris), zarīns (metilfluorfosforskābes izopropilēsteris), zomāns (metilfluorfosforskābes pinakolēsteris), fosforiltioholīns, VX gāzes.

Nokļūst organismā - caur ādu, elpošanas vai gremošanas orgāniem. Izraisa nervu sistēmas bojājumus. Saindējoties ar šīm vielām, raksturīgas pazīmes ir punktveida acu zīlītes, redzes un elpošanas traucējumi, sāpes krūškurvī un krampji. NĀVĒJOŠAS!

KODĪGĀS ( ādu bojājošās indes):

iprīts (p,p'-dihlordietilsulfīds), luizīts (β-hlorvinildihlorarsīns), trihlortrietilamīns, fosgēna oksīms.

Tās tika izmantotas jau I pasaules kara laikā, šodienas apstākļos vēl joprojām tiek pielietotas.

Nokļūstot uz cilvēka atkailinātas ādas virsmas, rada apsārtumu, vēlāk – nedzīstošas čūlas. Visas šīs vielas toksiski, smacējoši ietekmē arī elpošanas sistēmu.

Tās ir smagākas par gaisu. Iespējams, ka tieši šīs indes ir vispiemērotākās terorisma aktu realizēšanai. Ādu bojājošās indes ir noderīgas, lai ievainotu pēc iespējas lielāku cilvēku skaitu un izraisītu medicīnisko iestāžu pārslodzi.

SMACĒJOŠĀS: adamsīts (dihidrofenarsazīnhlorīds), fosgēns (ogļskābes dihloranhidrīts), difosgēns, hlors, hlorpikrīns (trihlornitrometāns), difenilcianarsīns.

Smacējošās vielas kairina elpceļus un acis (kā lakrimatori), izraisa - klepu, elpošanas traucējumus, sāpes krūškurvī, plaušu tūsku. NĀVĒJOŠAS!

Pēdējā laikā tās ir zaudējušas savu aktualitāti, jo radītas daudz toksiskākas neiroparalītiskās vielas.

3

4.

5.

6.

CS un CN sīkdispersas (smalkas, maza izmēra daļiņas - aptuveni 5µ lielas ), kristāliskas ķīmiskās vielas, nokļūstot gaisā, rada, t.s. asaru gāzes, kas kairina acu gļotādu.

VISPĀRINDĪGĀS (asins indes): ciānūdeņražskābe (ciānūdeņradis vai, t.s. zilskābe) un tās sāļi - cianīdi (kālija cianīds), arsēns, arsīnūdeņradis un tā sāļi, fluorskābe.

Šīs vielas parasti izmanto šķidrā veidā ātrās iztvaikošanas dēļ. Ievadīšana organismā ir iespējama gan inhalāciju, gan ādas kontakta ceļā. Iedarbība attīstās ļoti strauji - sārta āda, izteikts elpas trūkums, ātri iestājas bezsamaņa. NĀVĒJOŠAS!

PSIHOĶĪMISKĀS: BZ (ķīmiskais sastāvs nezināms), LSD-25.

Pēc nokļūšanas cilvēka organismā, spēj radīt psihiska rakstura traucējumus - halucinācijas, apātiju, zūd personības gribasspēks, nespēj pretoties citu ietekmei.

Atkarībā no vielas BZ koncentrācijas organismā, cilvēks ir saindējies un zaudē normālu psihisko stāvokli uz laiku no 12 stundām līdz 5 diennaktīm. Iespējams, ka daļēji vai pilnīgi neatceras notikušo ķīmiskās vielas ietekmes laikā.

KAIRINOŠĀS: lakrimatori - CS (2-hlorbenzilidenemalonitrils), CN (1-hloracetofenons), brombenzilcianīds, hlorpikrīns (nelielāss devās - lakrimators, lielās devās - smacējoša gāze).

Vispārīga AIZSARDZĪBA - filtrējošās gāzmaskas, aizsargtērpi.

Dažu ķīmisko vielu toksicitātes salīdzinājums ar hlora toksicitāti [ 16 ]

Cianīda hlorīds - 2 reizes toksiskāks Fosgēns - 6 reizes toksiskāks Zilskābe - 7 reizes toksiskāka Iprīts - 13 reizes toksiskāks Zarīns - 200 reizes toksiskāks VX - 600 reizes toksiskāks.

(Toksicitāte - indes iedarbības intensitāte bioloģiskā sistēmā).

Vispārīgas rekomendācijas aizsardzībai pret agresīvām ķīmiskām vielām

1. Agresīvas ķīmiskas vielas lokālas noplūdes gadījumā censties:

• neieelpot asos tvaikus, • ātri atstāt negadījuma vietu, • par noplūdi ziņot policijai vai VUGD.

Par lokālu agresīvās ķīmiskās vielas noplūdi jāuzskata tāda, kuras rezultātā saindēts tiek gaiss ierobežota izmēra slēgtā telpā vai ārpus tās. Noplūde radusies neliela tilpuma taras, kurā tika uzglabāta viela, mehāniska bojājuma rezultātā. Piemēram, saplīstot 20 l stikla

4

balonam, kurā uzglabāts benzols. Agresīvas gāzes (piem., šķidra amonjaka) uzglabāšanas balona reduktora bojājumu rezultātā. Šādas noplūdes kaitīguma pakāpe ir ļoti relatīvs jēdziens, kas atkarīgs no agresīvās vielas toksicitātes. Ja noplūde radusies slēgtā telpā, jācenšas, lai vielas tvaiki neizplatītos arī citās ēkas telpās.

2. Ārkārtējas nepieciešamības gadījumā, noplūdes vietai ārpus telpām tuvoties no vēja puses. No saindētās vides jāizkļūst dodoties perpendikulāri vēja virzienam.

3. Ja agresīvā gāze vai indīgas vielas tvaiki šķīst ūdenī vai reaģē ar to, īslaicīgi (10 - 20 min.) iespējams aizsargāt elpošanas orgānus, tos aizsedzot ar ūdenī samērcētu vilnas, kokvilnas drānu vai vates-marles aizsegu. Šīs minūtes var būt pietiekamas, lai izkļūtu no piesārņotās vides svaigā gaisā.

4. Indīgas un kairinošas ķīmiskas vielas no ķermeņa virsmas noskalot ar lielu (vēlams tekošu) ūdens daudzumu. Ja agresīvā viela ūdenī nešķīst, to nomazgājot ar lielu daudzumu ūdens, jālieto virsmas aktīvas vielas - ziepes vai citi sadzīvē lietojami mazgāšanas līdzekļi.

Ķermeņa nomazgāšana ar ūdeni veicama īpaši gadījumos, kad uz tā nokļuvušas stipras minerālskābes vai sārmi. Neskatoties uz to, ka sērskābes (tā kalpo kā elektrolīts skābes akumulatoros) reakcija ar ūdeni ir eksotermiska (ar siltuma izdalīšanos), šī nomazgāšana ar ūdeni ir nepieciešama un nav traumējoša. Lielais ūdens daudzums strauji samazina skābes koncentrāciju uz ķermeņa virsmas. Senāk, līdzīgos gadījumos, lai pasargātu ādu no ķīmiska apdeguma, rekomendēja stipras skābes šķīdumus neitralizēt ar nelielas koncentrācijas vāja sārma (piem. dzeramās sodas) ūdens šķīdumu , bet stipru sārmu ar vājas skābes (piem. citronskābes, borskābes) ūdens šķīdumu. Šāda metode ir pareiza, bet reālās dzīves situācijās šie neintralizējošie šķīdumi var izrādīties nepieejami.

5. Pēc neatliekamās palīdzības veikšanas, cietušais(-ie) jānogādā medicīniskā personāla aprūpē.

Izplatītāko ķīmisko kaujas vielu fizikālās, ķīmiskās un fizioloģiskās īpašības

1. Fosgēns (ogļskābes dihloranhidrīds COCl2).

Bezkrāsaina gāze. Svaigi pļauta siena smarža. tkuš. = - 118 0C, tvirš. = + 8,2 0C. Slikti šķīst ūdenī. Labi šķīst bioloģiskās sistēmas organiskajos šķīdinātājos. Dezaktivējams ar metālu oksīdiem (piem., Al ), amonjaku, etilspirtu, amīniem. Reakcijas ar amīniem tiek izmantotas kā vielas identifikācijas (noteikšanas, pierādīšanas) reakcijas. Smacējoša gāze, rada elpošanas ceļu iekaisumus. Nokļūstot uz kailas ķermeņa daļas, rada apdegumus.

Vielas koncentrācijas mg/ l (1 litrā gaisa) :0,005 mg/l - bīstama

0,1-0,3 mg/l - nāvējoša (2 - 12 st. aizkavēšanās periods). AIZSARDZĪBA - gāzmaska GP-5 ar filtrējošo kārbu B. Pret šķidru fosgēnu - ādas aizsardzības līdzekļi.

5

PALĪDZĪBA - cietušajam uzvilkt gāzmasku un iznest to svaigā gaisā, siltumā. Pretindes nav! Izvairīties no fiziskas slodzes, dot dzert karstu dzērienu. Nepieciešamības gadījumā dot elpot skābekli. Nedrīkst veikt mākslīgo elpināšanu!

2. Hloracetofenons (lakrimators CN). Bezkrāsaina kristāliska viela. tkuš. = +59 0C, t virš.= + 244 0C. Slikti šķīst ūdenī, labi - organiskajos šķīdinātājos. Nehidrolizējas (!) (pat sārmu šķīdumos). Intensīvi reaģē ar nātrija sulfīda šķīdumu etilspirtā, veidojot netoksiskus (!) difenacilsulfīdus. Lakrimators. Paaugstinātu asaru dziedzeru darbības intensitāti veicina koncentrācijas: minimāla iedarbība - 0,0001 mg/l, intensīva iedarbība - 0,002 mg/l. Kā kaujas viela tika izmantota jau I pasaules karā.

3. Hlors (Cl2). Zaļgandzeltena gāze ar smacējošu, asu smaku t kuš. = - 101 0C, t(virš.) = - 34 0C. 2,5 reizes smagāka par gaisu, uzkrājas zemās vietās (grāvjos, bedrēs, akās, pagrabos). Labi šķīst ūdenī. Ķīmiski aktīva gāze. Uzglabā un transportē zem spiediena tērauda balonos un dzelzceļa cisternās. Noplūdes gadījumos dūmo, saindē ūdenskrātuves. Smacējoša ķīmiskā kaujas viela. Minimālā jūtamā koncentrācija - 2 mg/m3. 100 mg/m3 koncentrācija ar 30 - 60 min. ekspozīciju (iedarbību) bīstama dzīvībai. Izraisa plaušu tūsku, gļotādu un ādas iekaisumu, apdegumus. Saindēšanās simptomi: stipras sāpes krūtīs, acu asarošana, sauss klepus, vemšana, koordināciju traucējumi, aizdusa. Maksimāli pieļaujamās koncentrācijas:

ražotņu darba telpās 1,00 mg/m3 (1ā kubikmetrā gaisa), gaisā (vidējā) 0,03 mg/m3.

AIZSARDZĪBA - gāzmaska ar filtrējošām kārbām A, BKF, V, E, G un ādas aizsardzības līdzekļi. Īslaicīgi elpošanas ceļi aizsargājami, tos aizsedzot ar ūdenī mērcētu drānu vai vates - marles aizsegu. Atcerēties - šķidrs hlors noārda gumijotu audumu un gāzmasku gumijas daļas. PALĪDZĪBA - cietušo iznes svaigā gaisā, silti apsedz. Inhalācijās izmanto kādas minētās vielas tvaikus - ūdens, etanola, novokaīna, efidrīna, sodas vai antibiotisko. Acis 10 minūtes jāskalo ar tekošu ūdeni. Jāievada acīs sterīla vazelīna ziede.

6

4. Hlorpikrīns (trihlornitrometāns). Bezkrāsains, eļļains šķidrums ar asu smaku. t kuš.= - 64 0C, t virš.= 112,3 0C, blīvums d = 1,6539 g/cm3. Praktiski ūdenī nešķīst. Labi šķīst organiskos šķīdinātājos. Ātri reaģē ar nātrija sulfīda šķīdumu etanolā (etilspirtā).

Lakrimators. min.iedarb., aerosola formā, konc. gaisā nepanesama

0,002 mg/l 0,05 mg/l.

Vēl lielākās koncentrācijās aerosola formā gaisā - SMACĒJOŠA viela.

5. Tabūns (cianfosforskābes dimetilamīda etilēsteris). Bezkrāsas šķidrums. t kuš.= - 50 0C, t virš.= 230 0C - sadalās, radot cianīdus. Ūdenī šķīst ierobežotā daudzumā, veidojot 12% šķīdumu. Labi šķīst organiskajos šķīdinātājos. Aerosola formā neiroparalītiska viela. Koncentrācijas 1 litrā gaisa:

bīstama navējoša

0,01 mg/l (mioze - acu zīlītes sašaurināšanās), 0,4 mg/l.

AIZSARDZĪBA - gāzmaska.

6. VX gāzes. Ķīmiskais sastāvs nezināms. Vistoksiskākās vielas, kādas jebkad ir radījis cilvēks [16]. Neiroparalītiskas. Sēram līdzīga smarža, smagākas par gaisu, var būt gaiši dzeltena krāsa. Pēc savām īpašībām tās ir līdzīgas fosfororganiskajiem savienojumiem, taču ar daudz spēcīgāku toksicitāti un ekstrēmi ātru darbību. Teroristiem šīs vielas ir īpaši pievilcīgas, jo nepieciešams minimāls to daudzums, lai nogalinātu lielu skaitu cilvēkus. Saindējoties ar neiroparalītiskajām vielām, raksturīgas pazīmes ir punktveida acu zīlītes, redzes un elpošanas traucējumi, sāpes krūškurvī un krampji. NĀVĒJOŠAS! PALĪDZĪBA. Cietušajiem ir jānovelk apģērbs un āda jāskalo ar balinātāja ūdens šķīdumu (10:1). Nāvi var novērst tūlītējas atropīna injekcijas. [16]. Neiroparalītisko kaujas vielu zarīna un zomāna fizioloģiskā iedarbība analoģiska kā tabūnam. Zarīnam piemīt svaigu augļu smarža. Zomānam - kamparam līdzīga smarža. Smagāki par gaisu. Saindēšanās pazīmes visām šīs grupas ķīmiskajām kaujas vielām ir līdzīgas. NĀVĒJOŠAS! AIZSARDZĪBA - gāzmaska.

7. LSD - 25 ( lizergīnskābes dietilamīds ) [7].

Sintētiski iegūts 1938.gadā. 1943.gadā A.Hoffmans konstatēja šīs vielas psihotropās īpašības. Šo ķīmisko savienojumu rūpīgi izpētīja armijas speciālisti. Kā ķīmisks kaujas ierocis tas īpašu atzinību neieguva, jo sintēze ir komplicēta un tās rezultatā vajadzīgā

7

produkta iznākums neliels. Praktiski armiju apbruņojumā tikpat kā netiek izmantots, izņemot īpašas nepieciešamības gadījumos. Fizikālās un ķīmiskās īpašības. Balta kristāliska viela bez garšas un smaržas. Ūdenī praktiski nešķīst (bāziskā formā). Savukārt tās sāļi ūdenī šķīst labi. Šos sāļus iespējams iegūt reakcijās ar minerālām un organiskām skābēm. t kuš.= 83 0C. Istabas temperatūrā LSD šķīdumi hidrolizējas (sadalās) ļoti lēni. Ar hipohlorīta šķīdumiem oksidējas par fizioloģiski neaktīvu lizergīnskābes atvasinājumu. Izplatīt vidē iespējams aerosolu veidā vai arī LSD sāļu ūdens šķīdumus pievienojot pārtikas dzērieniem un produktiem. Praktiski veseliem cilvēkiem LSD rada psihiskus traucējumus. AIZSARDZĪBA - gāzmaska.

8. BZ [bi-zet] (ķīmiskais sastāvs nezināms).

Psihoķīmiska kaujas viela. Balta kristāliska viela bez smaržas, nešķīst ūdenī, labi šķīst hloroformā, dihloretānā, paskābinātā (pH < 6) ūdenī. Parasti kaujas stāvoklis - aerosols. Tiek izsmidzināts ar aviācijas kasešu palīdzību un aerosolu ģeneratoriem. BZ cilvēka organismā nokļūst, elpojot saindētu gaisu, lietojot saindētu ūdeni vai pārtikas produktus. BZ fizioloģiskā iedarbība sāk izpausties pēc 0,5 - 3 stundām. Saindēšanās simptomi:

• mazu koncentrāciju iedarbības rezultātā - rodas miegainība, samazinās spējas apzināti veikt garīgu un fizisku darbību;

• lielu koncentrāciju iedarbības rezultātā - sākotnēji vairākas stundas novērojama paātrināta sirdsdarbība, āda un mutes dobums kļūst sausi, paplašinās acu zīlītes, ievērojami samazinās apzinātas spējas veikt garīgu un fizisku darbu. Turpmākajās 8 stundās rodas muskuļu krampji, traucēta (samazinās) spēja runāt. Seko uzbudinājuma periods, kas var turpināties līdz 4 diennaktīm. Samazinās personīgais gribasspēks un spēja kontrolēt savu rīcību. Pakļaujas citu gribai. Vairumā gadījumos pēc 2 - 3 diennaktīm sākas pakāpeniska atgriešanās normālā stāvoklī. Ja organismā iekļuvusi lielāka vielas BZ deva, saindēšanas simptomi izpaužas līdz 5 diennaktīm.

PALĪDZĪBA. Cietušajam uzvelk gāzmasku un izved no ķīmiski saindētā perēkļa ietekmes sfēras. Veic rūpīgu ķermeņa atkailināto daļu sanitāro apkopi (degazāciju), izpurina apģērbu, acis un mutes, deguna dobumus skalo ar lielu daudzumu tīru, tekošu ūdeni.

AIZSARDZĪBA - gāzmaska, patvertne, kas aprīkota ar gaisa filtrējošām ventilācijas iekārtām.

Par citu ķīmisko kaujas ieroču īpašībām skatīt informācijas avotus [5, 6].

DEGAZĀCIJA - agresīvu, toksisku ķīmisko vielu noņemšana no objekta virsmas un to neitralizācija.

8

Nepieciešams veikt profilaktiskus pasākumus - izstrādāt ķīmiskās aizsardzības programmu, kurai jāietver šādi jautājumi [16]:

• ķīmiskā terorisma vai militāras akcijas ar ķīmisko ieroču pielietošanu riska novērtējums,

• informācijas pieejamība un izplatīšanas efektivitāte, • pasākumu komplekss cilvēku uzvedības kontrolei, • indīgo vielu izplatīšanās novēršana • (drošības zonas, sekundārās piesārņošanas nepieļaušana), • ķīmisko vielu neitralizēšanas pasākumi, • cietušo dzīvības funkciju nodrošināšanas pasākumi, • evakuācijas pasākumu izstrāde, • specifiskas medicīniskās palīdzības sniegšana, • vides piesārņojuma likvidēšana.

Ķīmisko kaujas ieroču attīstības tendences [5]

Nerada šaubas, ka vairākās valstīs ar ievērojami lielu militāro potenciālu, masu iznīcināšanas ķīmiskie ieroči tiek uzskatīti par perspektīvu alternatīvu kodolieročiem, pret kuru ražošanu, glabāšanu, izplatīšanu un pielietošanu vēršas daudzas starptautiskas organizācijas. Tiek radītas "ķīmiskās pārapbruņošanās" programmas, kas orientētas uz fundamentāliem, perspektīviem pētījumiem ķīmijā, bioķīmijā un toksikoloģijā. Eksistē centieni radīt jaunas paaudzes indīgās kaujas vielas ar neprognozējamu iedarbību, sevišķi lielu toksicitāti attiecībā pret Zemes faunu un floru.

Jau tagad, esošais militāri-ķīmiskais potenciāls neapmierina armiju ķīmiķus. Nervu paralītiskās VX gāzes, zarīns, zomāns, psihoķīmiskie līdzekļi, kairinošās vielas u.c. tiek uzskatīti par "vakardienas" ieročiem.

Sākotnēji tika veikti liela mēroga pētījumi, lai radītu, t.s. bināros ķīmiskos ieročus, radītu īpaši toksiskas kaujas vielas, kuru sastāvā būtu dabā sastopamās indes un toksīni.

Toksīni - patogēno, bioloģiskām sistēmām kaitīgo mikroorganismu (vīrusu un baktēriju) radītās, sintezētās ķīmiskās vielas, kas toksiski ietekmē dzīvo organismu funkcionēšanu un veicina infekcijas slimību attīstību.

Bināro ķīmisko ieroču tehniskās darbības ideja ir šāda. Ķīmiskais ierocis uz mērķi tiek transportēts ar artilērijas lādiņa, aviobumbas vai zeme-zeme, gaiss-zeme tipa raķetēm. Šajos lādiņos bez sprāgstvielām ir divi vai vairāki konteineri, kas pildīti ar ķīmiskām vielām, kuras pašas par sevi var arī nebūt toksiskas. Šo komponentu sajaukšanās un savstarpējās ķīmiskās reakcijas rezultātā rodas toksiska inde. Minētā reakcija realizējas laikā no brīža, kad lādiņš - nesējs tiek izšauts, līdz brīdim, kad tas sasniedz mērķi. Lādiņa eksplozija izplata vidē ķīmisko kaujas vielu. Tātad toksiskās vielas rašanās ķīmiskā reakcija notiek lādiņa lidojuma laikā. Tādejādi uz noteikto mērķi iespējams nogādāt un vidē izplatīt sevišķi toksiskas kaujas vielas, kas normālos apstākļos ir ķīmiski nestabilas un ātri sadalās, veidojot netoksiskus produktus. Binārā ieroča izmantošanas gadījumā, šī ķīmiski nestabilā inde paspēj veikt bioloģiskam organismam nāves izraisītājas funkcijas.

Pētījumi jaunu, indīgu vielu iegūšanai turpinās. Pētnieku uzmanību saista Zemes tropiskie rajoni, kur mīt dažādas dzīvās radības, kuru organismos veidojas spēcīgas indes, kas kalpo

9

pašaizsardzībai vai arī barības iegūšanai. Pētnieki cenšas iegūt šīs dabā esošās indes, izpētīt to ķīmisko uzbūvi un rast iespēju tās sintezēt lielākos daudzumos, lai cilvēku masveidīgai iznīcināšanai papildinātu ķīmisko ieroču klāstu ar efektīgākām, toksiskākām, ātri reaģējošām vielām.

Pasaulē eksistē aptuveni 800 čūsku sugas, kuru indes ir bīstamas vai pat nāvējošas cilvēkam. Spēcīgas indes rodas vairāku zirnekļu sugu organismos. Vispazīstamākie šādi zirnekļu pārstāvji ir tarantuli, karakurti, zirnekļi-putnuēdāji. Bišu un lapseņu dzēlieni arī nav nekaitīgi cilvēkiem un dzīvniekiem.

Izrādās, ka čūskām, zirnekļiem, bitēm un lapsenēm eksistē konkurenti - vardes, kas mīt Amerikas kontinentā. Tā ir plankumainā kokos kāpēja varde. Šī mazā, trīs centimetrus garā vardīte var kļūt par potenciālu slepkavu. Tika izpētīts vardītes "ierocis" un rezultātā tapa ļoti stipra, sintētiski iegūta inde - batarahotoksīns.

Kolumbijas indiāņi ar vienas vardes indi apstrādā 50 bultas. Ja šāda bulta sasniedz mērķi - pretinieka ķermeni, tas mirst pēc vienas minūtes. Trāpījums leopardam, lūsim vai kādam citam lielam dzīvniekam, to pilnīgi paralizē. Tika noķertas 2450 vardītes no kuru ādām laboratorijas apstākļos ieguva aptuveni miligrama trešdaļu batarahotoksīna. Ar šādu indes daudzumu iespējams apstrādāt 120 tūkstošus nāvi nesošas bultas.

Nāve iestājas nervu un muskuļu paralīzes rezultātā. Pretindes (antidoti) šai nāvējošai vielai nav.

Konstatēts, ka vairāku zivju sugu ādās tiek sintezētas spēcīgas indes. Piemēram, zivs fugas, kuru vēl dēvē par tetrodonu. Šai zivij nav īpašs orgāns ar kura palīdzību izdalīt indi. Praktiski saindēts ir viss zivs ķermenis, īpaši - āda, aknas un ikri.

Indes pētījumi bija sekmīgi. Kļuva iespējams iegūt to tīrā veidā. Viela veidoja prizmatiskus kristālus. Indi nosauca par tetpodotoksīnu. Tās nāvējošā deva aptuveni ir 0,00001 g/kg.. Fuga mīt Klusajā okeānā Japānas tuvumā. Japāņiem šī zivs ir īpaša delikatese. Tās sagatavošana, lai būtu iespējams lietot kā pārtiku, tiek uzticēta īpaši apmācītiem pavāriem.

Pētnieku uzmanību piesaistīja polipi, kas mīt Klusā okeāna salu tuvumā. No tiem ieguva indi palitoksīnu, kas apmēram 200 reizes toksiskāks par VX gāzēm.

Uzzināts, ka dažas baktērijas izdala indes - toksīnus, kas ir desmit, simts tūkstošus reizes toksiskākas par tetrodotoksīnu. Pie šāda veida indēm jāpieskaita toksīni, kas rodas botulisma un stīvumkrampju saslimšanas laikā.

Centīgi strādājot bioķīmijas, molekulārās bioloģijas, gēnu inženierijas zinātņu laukā iegūtas toksiskas vielas ar selektīvām īpašībām. Piemēram kādām etniskajām grupām viena un tā pati viela var būt toksiska, bet citas etniskās grupas pārstāvjiem netoksiskas. Tiek prognozēts, ka drīz jāparādās masu iznīcināšanas ķīmiskajiem ieročiem, kurus varēs apzīmēt - "etniskie" un "gēnu".

Gudri, pret Zemes iedzīvotājiem ciniski noskaņoti zinātnieki visās pasaulē attīstītākajās valstīs rūpīgi pēta un rada iespējas, lai sekmīgi slepkavotu lielas cilvēku grupas.

10

Vai Dzintara jūra Latvijas krastus apskalos ar tīru ūdeni? (Satura izklāstā izmantoti literatūras avoti [ 8 - 13, 15]).

Pagājušā gadsimta 90 -to gadu pirmajā pusē Latvijas presē parādījās ziņas par indīgu kaujas vielu nogremdēšanu Baltijas jūrā. Tā, piemēram, laikraksts "Elpa" [9] norādīja, "ka laika posmā no 1945. līdz 1947. gadam, trijām sabiedroto valstīm (Lielbritānijai, ASV un PSRS) vienojoties, tika nolemts nogremdēt II pasaules kara trofeju ķīmiskos ieročus. Galvenokārt tās bija aviobumbas un tvertnes ar indīgām vielām.

Arī tādām kā iprīts, zarīns, zomāns, tabūns, fosgēns u.c. Toreiz kopumā nogremdēja 200 - 300 tūkstošus tonnu indīgo vielu. (…) … to izdarīja pie Liepājas un pie Bronholmas." Minētā raksta autors Juris Tihonovs atsaucas uz diviem galvenajiem informācijas avotiem: 1) žurnāla "Ogoņok" 1992.g.februāra numuru [10] un 2) St.Pēterburgas mēra A.Sobčaka vēstuli Venspils mēram A.Lemberga kungam. Vēlākajās "Elpas” publikācijās [11 - 13] parādās aizvien jaunas ziņas gan par agrāko laiku slepeno dokumentāciju, gan arī par aculiecinieku stāstījumiem.

Augstāk minēto zināmā mērā varētu apšaubīt, jo nav zināmi A.Sobčaka informācijas pirmavoti. Savukārt, par šādas noziedzīgas rīcības eksistences patiesīgumu var spriest, no laikraksta "Kurzemes Vārds" žurnālista Kaspara Miglas intervijas 1999.gadā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas Okeanoloģijas institūta direktora vietnieku, šā institūta Kaļiņingradas nodaļas vadītāju Vadimu Paku, kas publicēta INTERNET-ā ar nosaukumu "Baltijas jūras bīstamā dzelme" (R.A.O. piezīme).

Pēc V.Paka kunga teiktā - Baltijas jūras rajons uz rietumiem no Liepājas salīdzinot ar visiem nogremdēšanas rajoniem ir vismierīgākais. Tur bīstamu vielu liela koncentrācija nekad nav manīta. Tomēr katram gadījumam ar zinātniskās pētniecības kuģi "Profesor Štokman" kontrolējam arī šo rajonu, zinot, ka tur tika nogremdēti ieroči. No Liepājas tas ir samērā tālu. Gotlandes ieplakas dienvidu daļā 140 metru dziļumā, pēc vēsturiskiem datiem, munīcija tika nevis gremdēta ar visu kuģi jūras ieplakā, bet bērta pāri bortam. Skagerakā daļa lādiņu tika nogremdēta kopā ar kuģi. Kopējais indīgo vielu daudzums tur ir diezgan liels, bet salīdzinājumā ar visu nogremdēto ķīmisko ieroču skaitu tur ir tikai pāris procenti. Šis rajons kā Liepājai piederošs ir atzīmēts nosacīti, jo lādiņi izbārstīti teritorijā, kas ir iepretim Ventspilij līdz pat Klaipēdai.

Saskaņā ar aprēķiniem, lādiņu metāla korozija ūdenī notiek ar ātrumu viena milimetra desmitdaļa gadā. No 1947. gada, kad notika nogremdēšana, pagājuši jau 52 gadi, tādēļ vairumam lādiņu čaulas jau ir pilnībā korodējušās un viela nonākusi saskarē ar apkārtējo vidi. Taču, tā kā bīstamu koncentrāciju ūdenī vēl neatrodam, - stāsta V.Paks, mēs ņemam arī grunts paraugus. Un šīs analīzes rāda, ka Liepājai nevajadzētu uztraukties. Bet vislielākās bažas rada Skageraka rajons. Tur situācijai ir izteikta tendence pasliktināties. (…) … vairs nedrīkst izskatīt jautājumu par šo lādiņu pacelšanu, jo tādā gadījumā mēs tikai palīdzētu saindēt jūru.

Bīstamais akvatorijs tiek apsekots. Izstrādāts plāns, lai lādiņus iekonservētu.

Literatūra 1. Pirmās palīdzības apmācības sistēma Latvijā.- Labklājības ministrijas katastrofu

medicīnas centrs., Rīga, 1996, 78 lpp. 2. "Сильнодйствующие отравляющие вещества и защита от них".- М., 1989 г.

11

3. Е.В.Гембицкий, Ф. И. Комаров - Военно - полевая терапия. - М. Изд. "Медициа", 1983. 256 стр.

4. J.Anšelēvičs - Neatliekamā palīdzība internajā medicīnā - Rīga, 1985., Izd. "Zvaigzne", 293 lpp.

5. INTERNET - http://www.himvoiska.ru 6. INTERNET - http://www.opcw.org 7. Александров В.Н. Емелянов В.И. - Отравляющие вещества - М., Bоениздат, 1990. 8. J.Avotiņš - LU docents, Dr.chem., lekciju konspekts CA tēmai "Indes Baltijas jūras

dzelmē". 1996. 9. J.Tihonovs. - Laika mīna Baltijas jūrā.- "Elpa", 1992., 18.03. - 31.03., 2. Lpp. 10. Л.Плешков. - Бомби на дне. - "Огонеk", 1992. Нр.8. февр. С. 8 - 9. 11. J.Riekstiņš. - Trofeju ieroči Baltijas jūrā. - Arhīva dokumenti liecina.- "Elpa", 1992.

A. Kukuts. - Nozieguma vieta - Gotlandes ieplakā. - "Elpa", 1992. 12. A..Kukuts. - Es satikos ar iprītu. - "Elpa", 1992. 13. V.Liguts. - Toksikoloģijas rokasgrāmata - Rīga, 2001., Nacionālās medicīnas apgāds,

1070 lpp. 14. INTERNET - Kaspars Migla. - Baltijas jūras bīstamā dzelme - Intervija ar Krievijas

Zinātņu akadēmijas Okeanoloģijas institūta direktora vietnieku, šī institūta Kaļīņingradas nodaļas vadītāju Vadimu Paku.

15. V.Liguts. - Ķīmiskais terorisms: vispārējs raksturojums. - Medicīnas žurnāls "Jums, Kolēģi", 2001., Nr.10, lpp. 14 - 18.

12

13. Drošības pasākumi saskarē ar atsevišķām, agresīvām ķīmiskām vielām

Ikdienas dzīvē mēs kontaktējam ar visdažādākajām ķīmiskajām vielām. Visapkārt mums ir ķīmiskie savienojumi. Tai skaitā mēs paši esam milzīga daudzuma komplicētas uzbūves mazmolekulāru un lielmolekulāru vielu komplekss.

Reizēm mūsu dzīvē, apzinātos vai neapzinātos apstākļos, esam spiesti kontaktēt ar tāda veida ķīmiskajām vielām, kas ir agresīvas un indīgas attiecībā pret mūsu organismu un vidi, kurā mēs dzīvojam. Šādu toksisku savienojumu klāsts ir ļoti liels un nav iespējams informēt par visām šīm vielām, to raksturīgām, daudzveidīgām īpašībām, viena raksta (lekcijas) ietvaros. Sekos informācija tikai par dažu toksisku ķīmisko savienojumu īpašībām un sniegtas rekomendācijas, kā aizsargāt cilvēka organismu pret tām.

Dzīvsudrabs (Hg) Šķidrs, sudrabaini balts metāls. Gaist (iztvaiko) pie istabas temperatūras (20 0C). Ūdenī nešķīst. Blīvums - 13,5 g/cm3. Metāliskais dzīvsudrabs, ja to norij, nav indīgs. Sublimāta - dzīvsudraba dihlorīda letālā (nāvējošā) deva - 0,5 g. Īpaši bīstami ir dzīvsudraba tvaiki. Maksimāli pieļaujamā koncentrācija gaisā - 0.0003 mg/m3.

Dzīvsudrabu lieto galvanikā, luminiscences lampās, vakuumsūkņos, manometros, termometros, barometros, medicīnā, dažu fizikālu procesu pētniecības iekārtās, lai izslēgtu gaisa ieplūdi. Dažus ūdenī šķīstošus sāļus, stipri atšķaidītu ūdens šķīdumu formā ( 1 svara vienība vielas: 1000, 2000 vai 5000 svara vienībām ūdens) izmanto medicīnā dezinfekcijas nolūkos.

Dzīvsudraba tvaiki un daži šī metāla ūdenī šķīstoši vai organiskie gāzveida agregātstāvoklī esoši savienojumi spēj piesātināt vidi un materiālus - mēbeles, ēku iekšējo apmetumu, sienu krāsojumu u.c. Paaugstinoties vides temperatūrai, paaugstinās Hg koncentrācija gaisā.

Sevišķi bīstami, ja dzīvsudrabs, mikroskopisku pilienu veidā uzkrājas grīdas spraugās un citās dzīvojamo telpu vietās.

Šajā gadījumā pieaug tā tvaiku spiediens un iztvaikošanas virsmas laukums.

Ja tehniskas avārijas rezultātā no kādas iekārtas telpā noplūst liels dzīvsudraba daudzums un tā tvaiku koncentrācija gaisā ir ievērojami lielāka par maksimāli pieļaujamo, šos tvaikus ieelpojot, pēc 8 - 24 st. cilvēkam rodas:

nespēks, galvas sāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas ceļu iekaisums, zobu smaganu iekaisums, sāpes vēderā, iespējami psihiska rakstura traucējumi. AIZSARDZĪBA. Gāzmaska ar filtrējošo kārbu, kuras marķējums - G, krāsojums - dzeltens - melns.

1

PIRMĀ PALĪDZĪBA AKŪTAS SAINDĒŠANĀS GADĪJUMĀ:

• dod dzert siltu ūdeni ar 20 - 30 g aktīvo (medicīnisko) ogli, pienu, ūdenī saputotu olas baltumu, caurejas līdzekļus, skalot muti ar 0,25% kālija permanganāta (zilo graudiņu) ūdens šķīdumu, nepieciešams miers un hospitalizācija.

Dzīvsudrabs dzīvojamās telpās Var gadīties, ka neuzmanīgas rīcības rezultātā dzīvojamās telpās, piemēram, guļamistabā, tiek saplēsta medicīniskā termometra kolbiņa, kas pildīta ar dzīvsudrabu. Nelielu pilieniņu veidā, šķidrais metāls izplatās uz visām pusēm pa telpas grīdu. Ja grīdas segumā ir spraugas, mazie pilieniņi uzkrājas tajās vai arī "atrod kādu citu apmešanās vietu".

Nedrīkst ignorēt atklātā formā esoša dzīvsudraba klātbūtni dzīvojamās un arī darba vietas telpās! Dzīvsudrabs jāsavāc un jāneitralizē!

DEMERKURIZĀCIJA - vidē izplūduša dzīvsudraba savākšana un neitralizācija. Vides atindēšana no dzīvsudraba un tā toksiskiem savienojumiem.

Ja netiek veikts šis pasākums, seko hroniska saindēšanās ar dzīvsudraba tvaikiem. Minētajās telpās mēdzam uzturēties vairākas stundas diennaktī. Nepārtraukti, nelielās devās savā organismā ievadām dzīvsudraba tvaikus, elpojot gaisu. Dzīvsudraba koncentrācija organismā nemitīgi palielinās. Hroniska saindēšanās ilgstoši norit bez izteiktiem simptomiem (akumulācija). Pēc kāda laika cietušais sāk sūdzēties par nespēku, apātiju, miegainību, galvas sāpēm, reiboni. Vienlaicīgi attīstās roku, mēles, plakstiņu, smagos gadījumos - kāju trīcēšana. Procesam progresējot, novērojami: uzbudinātība, nomāktība, raudulīgums, vāja atmiņa. Nepieciešams griezties pēc palīdzības pie ārsta!

Jāveic demerkurizācija. Sākotnēji to veic, mehāniski lokalizējot Hg pilieniņus. Optimāli - ar vara plāksni, vara stiepļu slotiņu, staniola strēmelītēm, lapiņām. Reālās dzīves situācijās, "par godu" šim potenciāli iespējamam pasākumam, diez vai dzīvoklī atradīsies minēto materiālu palīglīdzekļi.

Nepieciešamo akciju iespējams realizēt ar parastās akvareļu krāsojamās otiņas, salocītas papīra strēmelītes un papīra loksnes palīdzību. Vienkopus savāktos dzīvsudraba pilienus jācenšas ievietot traukā ar pietiekami lielu atveri (1/2 litra stikla burkā). Virsū uzlej krietnu ūdens slāni. Šādā stāvoklī savāktais dzīvsudraba piliens guļ trauka dibenā un vairs neapdraud mūsu veselību. Kur likt un ko darīt ar šādi savāktu dzīvsudrabu?

To var nodot:

• kādā vides aizsardzības laboratorijā, • valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodaļā, • atdot valsts policijas iecirkņa dežurantam.

Attiecīgo iestāžu darbiniekiem būtu jāzina, ko iesākt ar šo burku, kurā atrodas dzīvsudrabs.

Šāda veida dzīvsudraba savākšanai nav garantijas, ka piesārņotajā telpā neatrodas sīki Hg pilieniņi un tvaiks. Telpu var izvēdināt, bet dzīvsudraba pārpalikumi ķīmiski jāneitralizē. Praksē izmanto kādu no trim metodēm:

1. Pa visu grīdas laukumu, iespējamām spraugām tās segumā un zem aplodām izbārsta smalki saberztu sēra pulveri. Pēc dažām stundām to saslauka un grīdu uzmazgā.

2. Iepriekšminēto procedūru veic ar alumīnija pulveri.

2

3. Pagatavo aptuveni 20% trīsvērtīgās dzelzs hlorīda ( Fe Cl3 ) ūdens šķīdumu. Jāpiebilst, ka šis šķīdums nav toksisks, bet, darbojoties ar to, vēlams uz rokām uzvilkt gumijas cimdus, lai tās nenokrāsotos ķiršusarkanas. Krāsojums uz atkailinātas ķermeņa daļas var saglabāties pāris dienas.

Pagatavoto šķīdumu izklāj pa visu grīdas laukumu, īpaši cenšoties aizpildīt dažādas spraugas. Vēlams šķīdumu uz grīdas atstāt vismaz 12 stundas. Atšķirībā no pulveriem, kas spējīgi reaģēt, neitralizēt Hg, šķidrums noteikti iekļūs visās plaisās un spraugās, tādejādi pilnībā garantējot vides atindēšanu.

Sekojoši - uzvilkt uz rokām gumijas cimdus un ar ūdeni grīdu uzmazgāt.

Amonjaks (NH3) Bezkrāsaina gāze ar asu smaku. t(kuš.) = - 78 0C, t(virš.) = - 34 0C, blīvums gāzveida agregātstāvoklī 0,6 g/cm3

(vieglāks par gaisu). Maisījumā ar gaisu (15 - 28%) - sprādzienbīstams. Uzglabā un transportē šķidrā stāvoklī gāzes balonos, kas aprīkoti ar reduktoriem, vai tilpnēs (cisternās) 5 - 30 T. Tehniskas avārijas - noplūdes gadījumos veido ātri gaistošu baltu aerosola mākoni. LABI ŠĶĪST ŪDENĪ. 1 ŪDENS TILPUMĀ - 700 TILPUMI AMONJAKA. T.i. - reaģē ar ūdeni, radot kodīgu, stipru sārmu - amonija hidroksīdu (NH4OH).

Saindēšanās ar amonjaku iespējama tā noplūdes gadījumos apkārtējā vidē gāzveida stāvoklī. Iespējama arī rūpniecībā urīnvielas, slāpekļskābes, organisko krāsvielu, mākslīgā zīda, cukura ražošanā, kā arī apstrādājot ādas, tīrot kanalizācijas vadus, izmantojot 18-40% amonjaka šķīdumu ūdenī, t.s. "amonjaka ūdeni" lauksaimniecībā kā minerālmēslojumu, lai augsnē ievadītu slāpekli. Pēdējo desmit gadu laikā šo augsnes mēslošanas metodi lauksaimniecībā praktiski vairs neizmanto. Tādejādi Latvijā tiek aizsargāta arī ekoloģiskā vide. "Amonjaka ūdens" bieži nokļuva ūdens tilpnēs (dīķos, ezeros, upēs) un gāja bojā tur dzīvojošās radības.

10% amonjaka šķīdums ūdenī - "ožamais spirts", kuru izmanto medicīnā. Uz cilvēka organismu agresīvi iedarbojas gāzveida, kā arī šķidrā stāvoklī.

Saindēšanās simptomi novērojami:

specifiskā smaka 35 mg/m3; elpošanas orgānu iekaisums 300 mg/m3; acu kairinājums 500 mg/m3; ādas apdegumi 700 - 1400 mg/m3.

Cilvēka organismam īpaši bīstamas koncentrācijas > 1500 mg/m3.

Izraisa asarošanu, plaušu tūsku, rodas traucējumi CNS darbībā. Amonjaka koncentrācijas 3500 mg/m3 robežās - krampji, muskuļu vājums, koordinācijas traucējumi.

AIZSARDZĪBA. 1. Gāzmaska GP - 5. 2. Piesūcināts ar ūdeni vai 5% citronskābes ūdens šķīdumu vates - marles apsējs, kā arī

vilnas, kokvilnas drāna nodrošina elpošanas orgānu aizsardzību 15-20 min. 3. Svaigs gaiss. 4. Nepieciešamības gadījumā - mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža. 5. Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

3

Oglekļa monooksīds (CO) (Tvana gāze) Tvana gāze - bez krāsas, smakas, garšas. Slikti šķīst ūdenī. Nedaudz vieglāka par gaisu. Ķīmiski labi reaģē ar skābekli - deg, sprādzienbīstama. Sastopama: autotransporta izplūdgāzēs, malkas un akmeņogļu nepilnīgas sadegšanas produktos.

Par tvana gāzes iespējamo klātbūtni telpā, liecina citi malkas vai akmeņogļu nepilnīgas sadegšanas produkti - gāzes ar specifisku smaku.

Saindēšanās gadījumā rada:

galvas sāpes, nelabuma sajūtu, vemšanu, reiboni, ādas apsārtumus, miegainību, bezsamaņu, elpošanas apstāšanos. Nelielu koncentrāciju ( 0,01 - 0,05% gaisā) tvana gāzes klātbūtne sākotnēji nerada jūtamas un redzamas organisma saindēšanās sekas.

Lielāku koncentrāciju klātbūtnē ( ≈ 0,5% ), saindēšanās simptomi izpaužas intensīvāk. JA CIETUŠAIS APZINĀTI NEREAĢĒ UZ ESOŠO SITUĀCIJU UN NENODROŠINA TELPU VENTILĀCIJU AR SVAIGU GAISU, RODAS APĀTIJA UN, APZINOTIES STĀVOKĻA TRAĢISMU, NEVĒLĒŠANĀS VEIKT JEBKĀDUS PASĀKUMUS SAVAS DZĪVĪBAS GLĀBŠANAI.

DROŠĪBAS PASĀKUMI:

• NEDARBINĀT AUTOMAŠĪNAS MOTORU, JA GARĀŽAS DURVIS IR AIZVĒRTAS;

• PRIEKŠLAICĪGI NENOSPROSTOT KURTUVJU DŪMVADUS, PIRMS MALKA VAI AKMEŅOGLES NAV PILNĪGI SADEGUŠAS.

AIZSARDZĪBA. Gāzmaskas ar filtrējošām kārbām, kuru marķējums - DP-1, DP-2. Īpaši - CO (balts krāsojums). PALĪDZĪBA CIETUŠAJAM:

• SVAIGS GAISS; • DOT IEELPOT OŽAMO SPIRTU; • MĀKSLĪGĀ ELPINĀŠANA UN NETIEŠĀ SIRDS MASĀŽA; • PROFESIONĀLA MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA.

Ciānūdeņražskābe (HCN) (zilskābe) ZILSKĀBE - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu. t(kuš.) = - 13 0C, t(virš.) = + 26 0C. LABI ŠĶĪST ŪDENĪ, spirtos, benzīnā, citos organiskos šķīdinātājos. Tvaiki labi absorbējas apģērbā, pārtikas produktos, betonā, koksnē, dažādos porainos materiālos. Ūdenī hidrolizējas (sadalās) lēni, veidojot netoksiskus savienojumus. Labi pazīstams ciānūdeņraža sāls - kālija cianīds (KCN) vai, t.s. ciankālijs.

4

NĀVĒJOŠI! Letālā deva: zilskābes - 0,05 g, kālija cianīda - 0,25 g!

Kālija cianīds sastopams mandeļu, ķiršu, aprikozu, plūmju kauliņu kodolos. To nedrīkst ignorēt, lietojot pārtikā šo augļu un ogu kodoliņus lielākos daudzumos. Īpaši nepieciešams ievērot piesardzību lietojot, Latvijā labi pieejamo, ķiršu un plūmju ievārījumus un kompotus, ja tie pirms pagatavošanas nav atbrīvoti no augļu kauliņiem. Šādā veidā pagatavotie attiecīgie kulinārijas gardumi jāpatērē pārtikai gada laikā, līdz ienākusies jauna augļu raža.

Gatavojot ievārījumus no ķiršiem un plūmēm, parasti cenšas no kauliņiem atbrīvoties. Kompotos šīs ogas bez kauliņiem zaudē savu pievilcīgo izskatu. Kauliņu izņemšana ir darbietilpīgs process…

Cukura sīrups, kuru lieto konservēšanai, laika gaitā no minēto ogu kauliņu kodoliem pakāpeniski izekstraģē kālija cianīdu. Ja konservi ir uzglabāti vismaz 2 gadus, to garšīgajā sīrupā no ogu kauliņu kodoliņiem ir pārvietojies tāds ciankālija daudzums, kas var radīt saindēšanos ar neprognozējamām sekām.

SAINDĒŠANĀS SIMPTOMI: mandeļu smarža, mutē metāliska un rūgtuma piegarša, nelabuma sajūta, nespēks, sāpes krūtīs, elpas trūkums, samaņas zudums, sirdsdarbības paralīze. AIZSARDZĪBA PRET ZILSKĀBI:

Gāzmaska ar amilnitrītu ( zem maskas). Filtrējošās kārbas ar marķējumu - v, bkf. Amilnitrītu nomainīt ik pēc 5 minūtēm.

PALĪDZĪBA CIETUŠAJAM: Svaigs gaiss, amilnitrīta inhalācijas, mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža. PROFESIONĀLA MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA.

Metanols ( CH3OH ) ( Metilspirts vai, t.s. Koka spirts) Bezkrāsains šķidrums ar etilspirtam (CH3CH2OH) vai, t.s. pārtikas spirtam līdzīgu smaku. LABI ŠĶĪST ŪDENĪ. Ar ūdeni atšķaidītā formā, pēc smaržas un garšas, praktiski nav atšķirības no parastā degvīna (šņabja). NĀVĒJOŠS! Letālā deva 30 - 150 ml.

SAINDĒŠANĀS SIMPTOMI. Reibuma sajūta, dažreiz slikta dūša, vemšana. Šo simptomu rašanās var neradīt aizdomas par saindēšanos ar metanolu, jo organisma reakcija var izpausties līdzīgi arī etanola lietošanas gadījumā.

Bieži pirmie saindēšanās simptomi ar metanolu ir redzes traucējumi, acu zīlītes platas, vāja reakcija uz gaismas intensitātes izmaiņām.

Apziņas traucējumi, uzbudinājums, krampji.

Dažreiz ātri attīstās koma, stīva spranda, ekstremitāšu muskuļi atslābināti. Nāve iestājas sakarā ar elpošanas centra paralīzi un kolapsu.

5

AIZSARDZĪBA: 1. NEIEGĀDĀTIES UN NELIETOT APŠAUBĀMAS IZCELSMES

ALKOHOLISKOS DZĒRIENUS. 2. ALKOHOLISKOS DZĒRIENUS IEGĀDĀTIES TIKAI OFICIĀLĀS TO

PĀRDOŠANAS VIETĀS. 3. AIZDOMU GADĪJUMĀ PAR SAINDĒŠANOS AR METANOLU, IZDZERT

APTUVENI 200 ml PĀRTIKAS DEGVĪNU. JĀBŪT ABSALŪTAI PĀRLIECĪBAI, KA TAS PAGATAVOTS NO ETILSPIRTA.

4. NEKAVĒJOTIES IZSAUKT MEDICĪNISKO PALĪDZĪBU!

Sēra dioksīds (SO2) Sēra dioksīds - sērpaskābes anhidrīds - bezkrāsaina gāze ar asu smaku. t(kuš.) = - 75 0C, t(virš.) = - 10 0C. 2,2 reizes smagāka par gaisu. LABI ŠĶĪST ŪDENĪ! Ar ūdeni veido sērpaskābi (H2SO3), kas praktiski r tikpat stipra skābe kā sērskābe. Maksimāli pieļaujamā koncentrācija gaisā - 0,05 mg/m3. Vispirms tiek piesārņotas dažāda veida ūdenskrātuves. Cilvēka organismam toksiska koncentrācija > 20 mg/m3.

SIMPTOMI: • nepatīkama (metāliska) garša mutē, apgrūtināta elpošana, bezsamaņa; • mitrā laikā - asas sāpes acīs, klepus, gļotādas un ādas apdegumi.

Sēra dioksīdu pielieto sērskābes, sulfātu, minerālmēslojuma, papīra un tekstilrūpniecībā. Atsevišķos ķīmiskās rūpniecības veidos sēra dioksīds rodas kā atkritumprodukts un gāzes formā tiek izvadīts atmosfērā. Šādos gadījumos nepieciešams, lai, pirms izvadīšanas atmosfērā, tas izietu cauri speciālām filtrējošām iekārtām, kur ķīmisku reakciju rezultātā tiktu pārveidots par apkārtējai videi nekaitīgu savienojumu. Ja šie noteikumi netiek ievēroti, gaisā izplūstošais sēra dioksīds savienojas ar atmosfērā esošo ūdeni un veido sērpaskābi. Rodas, t.s. skābā lietus mākoņi, kas, vēja pārvietoti, savu videi agresīvo nastu var izklāt pāri zemei vairākus simtus kilometrus no to rašanās vietas. Augu valstij kaitīgā (sēra dioksīda) koncentrācija ir > 0,1 mg/m3. Visjūtīgākie ir skuju koki.

20-tā gadsimta 60-tajos gados Jaunciemā pie Ķīšezera bija ķīmiskā rūpnīca, no kuras izplūda ķīmiski nepārveidots sēra dioksīds. Visapkārt ezeram, tai skaitā Mežaparkā, intensīvi gāja bojā priežu meži. Sabiedrības spiediena rezultātā, šīs rūpnīcas darbība tika pārtraukta.

AIZSARDZĪBA: - LIETAINĀ LAIKĀ - galvassega (diez vai tiks noteikts lietus pH).

Gāzes noplūdes gadījumos - gāzmaska ar filtrējošām kārbām - marķējums- B, E, BKF.

Ar ūdeni piesūcināts vates-marles apsējs, slapjas vilnas drānas aizsargā elpceļus.

PALĪDZĪBA CIETUŠAJAM: - SVAIGS GAISS, - APMAZGĀŠANA AR TEKOŠU ŪDENI VAI 2% DZERAMĀS SODAS ŠĶĪDUMU, - MĀKSLĪGĀ ELPINĀŠANA UN NETIEŠĀ SIRDS MASĀŽA, - ĀTRĀ MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA.

6

Benzols ( C6H6 ) (analogi - toluols, ksilols, stirols) BENZOLS - LABS ORGANISKAIS ŠĶĪDINĀTĀJS! Šķidrums - bezkrāsains ar raksturīgu smaku. ŪDENĪ NEŠĶĪST! Vieglāks par ūdeni. Tvaiki 2,7 reizes smagāki par gaisu, viegli uzliesmojoši. Benzols labi šķīst organiskos šķīdinātājos. TOKSISKS. PIE LIELĀM KONCENTRĀCIJĀM - NĀVĒJOŠS! Cilvēka organismā nokļūst ar tvaikiem, uzsūcas caur ādu.

SAINDĒŠANĀS! • asinīs iznīcina leikocītus; • rada uzbudinājumu, vēlāk miegainību, galvas sāpes, vemšanu, bezsamaņu, nāvi.

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija gaisā - 0,8 mg/m3.

AIZSARDZĪBA: 1. Gāzmaska ar filtrējošām kārbām - marķējums - A, M, BKF. 2. Ādas aizsardzības līdzekļi (gumijas cimdi u.c.).

Veicot mājas apstākļos ķīmiskās tīrīšanas darbus ar benzola palīdzību, nepieciešams ievērot:

• darbus veikt ārpus telpām svaigā gaisā vai labi ventilējamās telpās; • censties neieelpot toksiskos benzola tvaikus; • uz rokām uzvilkt gumijas cimdus; • izvairīties no benzola piekļūšanas pie atkailinātām ķermeņa daļām.

Minētos drošības pasākumus ieteicams ievērot, arī lietojot veikalā pirktus ķīmiskos šķīdinātājus. SARGĀTIES NO UGUNS!

PALĪDZĪBA

Svaigs gaiss. Mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža. ĀDU APMAZGĀ AR ŪDENI UN ZIEPĒM. ĀTRĀ MEDICĪNISKĀ PALĪDZĪBA.

Ķīmiskās vielas pēc to iedarbības uz organismu iedala sekojošās bīstamības klasēs [5]:

1. bīstamības klase jeb sevišķi bīstamās, to maksimāli pieļaujamā koncentrācija (MPK) mazāka par 0,1 mg/m3 (gaisa) (svins, dzīvsudrabs, ozons, fosgēns u.c.);

2. bīstamības klase jeb bīstamas, to MPK no 0,1 līdz 1 mg/m3 (slāpekļa oksīdi, benzols, jods, mangāns, hlors u.c.);

3. bīstamības klase jeb mēreni bīstamas, to MPK no 1 līdz 10 mg/m3 (acetons, ksilols, metilspirts u.c.);

4. bīstamības klase jeb maz bīstamas, to MPK lielāks par 10 mg/m3 (benzīns, etilspirts, oglekļa oksīds u.c.).

7

Secinājums Toksiskas ķīmiskas vielas (indes) cilvēka organismā iekļūst galvenokārt caur elpošanas ceļiem, īpaši tad, ja tās ir gāzveida vai tvaika stāvoklī, dažreiz arī putekļu veidā. Saindēšanās iespējama arī caur ādu (ja viela šķīst taukos), kā arī caur gremošanas traktu (norijot putekļus vai vielām nokļūstot mutē ar netīrām rokām). Indes toksiskā iedarbība straujāka, ja tās organismā nokļūst caur elpošanas ceļiem nekā caur gremošanas traktu. Pirmajā gadījumā tās tieši nokļūst asinīs, bet otrajā - iziet caur aknām, kas tās aiztur un daļēji atindē. Toksiskām ķīmiskām vielām iekļūstot organismā caur veselu (netraumētu) ādu (dažādi šķīdinātāji un to atvasinājumi - benzols, toluols u.c.), tās nonāk tieši asinīs, neskarot aknas. Šo triju veidu organisma saindēšanās pakāpe zināmā mērā ir nosacīta. Patoloģiskās pārmaiņas un organisma saindēšanās pakāpe atkarīga no dažādiem apstākļiem: indes toksicitātes pakāpes, daudzuma (koncentrācijas), tās iedarbības ilguma un agregātstāvokļa, dispersijas (daļiņu izmēra) pakāpes, šķīdības bioloģiskajās vidēs, cilvēka organisma veselības stāvokļa u.c.

Literatūra 1. J.Anšelēvičs. - Neatliekamā palīdzība internajā medicīnā.- Rīga, 1985., Izd. "Zvaigzne",

293 lpp. 2. V.Liguts. - Toksikoloģijas rokasgrāmata.- Rīga, 2001., Nacionālās medicīnas apgāds,

1070 lpp. 3. Александров В.Н., Емелянов В.И. - Отравляющие вещества. - М., Воениздат, 1990. 4. Ļ.Izrailietis, I.Trahtenbergs. - Darba higiēna. - Rīga, izd. "Zvaigzne", 1978., 232 lpp. 5. V.Kaļķis, Ž.Roja. "Darba vides riska faktori un arodveselība." Rokasgrāmata. Rīga, LU,

1996.

8

14.Vides bakterioloģiskais piesārņojums Definīcijas un jēdzieni Bioloģiskā riska situācijas

EPIDĒMIJAS - infekcijas slimību izplatība, kas aptver valstis (bakas).

ENDĒMIJAS - infekciju slimību masveidīgs, periodisks uzliesmojums, kas raksturīgs noteiktam reģionam (Holera. Krievijā Volgas upes lejastecē Astrahaņas reģionā nereti vasaras periodā sastopami infekcijas slimības - holēras saslimšanas gadījumi).

PANDĒMIJAS - infekcijas slimību izplatīšanās kontinentu vai zemeslodes mērogā (gripa, AIDS, SARS).

EPIZOOTIJAS - masveidīgas dzīvnieku infekcijas slimības, īpaši mājdzīvnieku (govju vai cūku mēris, mutes un nagu sērga).

EPIFITOTIJAS - masveidīgas augu valsts infekcijas slimības, īpaši kultūraugu (kartupeļu lakstu puve - vīrusu izraisīta infekcijas slimība).

Atindēšanas veidi

DEZAKTIVĀCIJA - radioaktīvo produktu (nukleīdu) noņemšana no dažādu objektu virsmas. Radioaktīvos produktus nav iespējams ķīmiski, jāgaida to patstāvīga, galīga sabrukšana. Tos iespējams koncentrēt vienkopus un "apglabāt".

DEGAZĀCIJA - indīgo vielu (ķīmisku, bakterioloģisku) noņemšana no dažādu objektu virsmas vai to neitralizācija.

Dezinfekcija - patogēno mikroorganismu un toksīnu iznīcināšana. Saslimšanas apstākļos ar infekciju slimībām (piem., gripu), ārsti slimniekam ieteic dzert lielu šķidrumu (vislabāk - minerālūdens) daudzumu, lai veicinātu organismam kaitīgo baktēriju, vīrusu, toksīnu izvadīšanu no tā.

DEZINSEKCIJA - kukaiņu iznīcināšana.

DERATIZĀCIJA - grauzēju iznīcināšana.

PATOGĒNIE MIKROORGANISMI - baktērijas un vīrusi - infekcijas slimību izraisītāji.

TOKSĪNI - ķīmiskas vielas, kuras rada patogēnie mikroorganismi. Toksīni veicina konkrētu patogēno mikroorganismu izraisītās infekcijas slimības attīstību bioloģiskajā sistēmā.

INFEKCIJA - [ lat. inficere - bojāt, saindēt] - aplipināšana, slimības izraisītāju - patogēno mikroorganismu iekļūšana organismā.

INKUBĀCIJAS PERIODS - laika posms no inficēšanās brīža līdz pirmo slimības simptomu parādīšanās brīdim. Dažādām infekcijas slimībām šis laika posms var būt ievērojami atšķirīgs - no dažām stundām līdz vairākiem gadiem.

1

Šai laikā inficētais cilvēks ir ļoti bīstams citiem, jo neapzināti viņš kļūst par infekcijas slimības pārnēsātāju.

SIMPTOMS - [ gr. symptōma - sagadīšanās ] - kādas parādības, šeit, slimības pazīme (-mes).

KARANTĪNA (KARANTĒNA) - režīma un pretepidēmisko pasākumu komplekss, kura nolūks - novērst infekcijas slimības (-bu) izplatīšanos un to (tās) likvidēt, pilnīgi izolējot inficēto rajonu no apkārtējās teritorijas.

KARANTĪNU IZSLUDINA gadījumā, kad slimības ierosinātāja veids vēl nav noteikts vai arī konstatēts sevišķi bīstamas infekcijas slimības (mēris, holera, bakas, SARS, u.c.) ierosinātājs.

Uz planētas Zeme, tās reģionos, reizēm tiek konstatēti atsevišķi infekciozi saslimšanas gadījumi. Medicīniskie dienesti tiem pievērš uzmanību un novēro slimības izplatīšanās procesu un attīstību. Ja saslimšanas gadījumu skaits reģionā pārsniedz iepriekš fiksētos normatīvus (slimnieku skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu, pie kam, katrai infekcijas slimībai šī attiecība ir atšķirīga) TIEK IZSLUDINĀTS KARANTĪNAS REŽĪMS.

KARANTĪNAS REŽĪMU REĢIONĀ ATCEĻ, ja: • reģionā konstatēts pēdējais saslimšanas gadījums ar konkrēto infekcijas slimību, • slimnieks ir izveseļojies vai miris, • pagājis šīs infekcijas slimības inkubācijas perioda laika posms, • jauni saslimšanas gadījumi ar šo infekcijas slimību nav konstatēti, • citas infekcijas slimības perēklis reģionā nav izveidojies.

Infekciju slimību izplatīšanās iespējas:

• ieelpojot inficētu gaisu; • patogēniem mikroorganismiem un toksīniem nokļūstot uz ievainotas ādas, acu vai deguna

gļotādas, dzimumorgānos; • lietojot uzturā inficētus pārtikas produktus un ūdeni; • no inficētu kukaiņu (ērču) un dzīvnieku kodieniem; • APZINĀTI, KAITNIECĪBAS NOLŪKOS, RADOT VIDES BAKTERIOLOĢISKO

PIESĀRŅOJUMU. Iedzīvotāju režīms un uzvedība reģionā, kurā izplatīta infekcijas

slimība: • lietot termiski apstrādātus produktus; • regulāri mazgāt ķermeni; • dezinficēt veļu un telpas ar 3% hloramīna vai citu dezinficējošu šķīdumu; • veikt dezinsekciju un deratizāciju; • ierobežot saskari ar citiem cilvēkiem; • lietot ādas un elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus; • slimības simptomu parādīšanās gadījumā, griezties pēc palīdzības medicīnas iestādēs.

Režīms karantīnas zonā: • rajonu norobežo; • uz ceļiem organizē kontroles un caurlaižu punktus;

2

• ierobežo un kontrolē iedzīvotāju izbraukšanu (iziešanu) vai iebraukšanu (ieiešanu) šai zonā;

• par patvaļīgu karantīnas zonas robežas šķērsošanu, neatkarīgi no virziena, draud kriminālatbildība;

• aizliegts izvest no šī rajona jebkādas mantas bez pilnvaroto institūciju atļaujas un iekams tās nav dezinficētas;

• ierobežo iedzīvotāju pārvietošanos karantīnas rajona teritorijā.

Bioloģiskie ieroči un bioterorisms [1] Saīsinātā formā tiek citēta infekcijas slimību speciālistu dr. Ivara Mazjāņa un dr. Edgara Tirāna publikācija Medicīnas žurnālā "Jums Kolēģi" 2001. gada novembra Nr. 10, lpp. 18. - 21., kurā ļoti saprotamā veidā izklāstīta informācija par bioterorismu. Vēl tikai pirms pāris gadiem šī terorisma akta forma masu informācijas līdzekļos tika interpretēta dažādos aspektos, neeksistēja precīza definīcija, kas neprofesionālam lasītājām reizēm varēja radīt neizpratni un nespēju diferencēt to no citiem terorisma realizācijas veidiem (R.A.O.).

Aktualitāte - bioterorisms ASV. Autori rakstā sniedz ieskatu bioterorisma vēsturē, pielietojamo patogēno mikroorganismu klasifikācijā un iztirzā Sibīrijas mēra klīniku, ārstēšanu un profilaksi. (Žurnāla redakcijas anotācija).

Pēc 2001.gada 11. septembra šaušalīgajiem terora aktiem ASV, kur bojā gāja vairāk nekā 6 tūkstoši nevainīgu cilvēku, tiek analizēti visi ieroču veidi, kurus varētu lietot teroristi terora aktu veikšanai. Visā pasaulē, arī Latvijā, tagad tiek organizēti nacionāli un reģionāli terorisma apkarošanas centri, kuros ir arī speciālisti cīņai pret bioloģiskajiem un ķīmiskajiem ieročiem.

Aukstā kara laikā cilvēce visvairāk baidījās, ka naidīgo valstu bloki bioloģiskos un ķīmiskos ieročus varētu lietot savstarpējā karā. Pēc aukstā kara beigām, PSRS un Varšavas pakta sabrukšanas, īpaši pēc 2001.gada 11. septembra terorisma aktiem ASV, situācija pasaulē ir kardināli mainījusies. Patreizējos starptautiski politiskajos apstākļos eksistē lielāka varbūtība, ka bioloģiskos un ķīmiskos ieročus varētu izmantot terorisma aktu realizēšanai.

Pasaules valstu civilie un militārie aizsardzības dienesti sevišķu vērību bioloģiskajiem ieročiem pievērsa pēc 2001.gada 4. oktobra, kad pasaules sabiedrība uzzināja par bioteroristu uzbrukumu ASV, atsūtot saviem upuriem pa pastu vēstules, kurās bija ievietotas Sibīrijas mēra izraisītājas (Bacillus anthracis) sporas. Speciālisti prognozē, ka mūsdienu apstākļos terora aktu veikšanai, iespējams izmantot lielu bioloģisko un ķīmisko ieroču arsenālu.

Bioterorismam un bioloģisko kaujas ieroču pielietošanai ir sena vēsture. Karojošās puses bioloģiskos ieročus cilvēces vēsturē ir lietojušas jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Par šādu rīcību vēsturiskā informācija ir kopš 6.gs. pirms Kristus dzimšanas.

Bioloģisko ieroču un bioterorisma vēsture

6. gs. p. Kr. Asīrieši (kareivīga tauta, kas dzīvoja tagadējās Irākas teritorijā) ar melnajiem rudzu graudiem saindēja pretinieka akas. Melnie rudzu graudi jeb "vilka zobs" satur indīgus alkaloīdus, kas ir lizergīnskābes atvasinājumi. Piemēram, LSD.

Akūta saindēšanās norit ar sāpēm vēderā, vemšanu, caureju un krampjiem.

3

Hroniskās saindēšanās (ergotisma - fr. ergot - melnais rudzu grauds) pazīmes ir ekstremitāšu gangrēna, krampji un psihes traucējumi.

1346. gads Tartāra armija kaujā pie Kafas aplenktajā pilsētā iemeta ar mēri mirušo karavīru līķus. Kafā sākās mēra epidēmija, un tā tika ieņemta.

1710. gads Ziemeļu kara laikā Pētera I armija kaujā pret zviedriem aplenktajā Rēveles (Tallinas) pilsētā iemeta ar mēri mirušo karavīru līķus. Rēvelē sākās mēra epidēmija, un tā tika ieņemta.

1797. gads Napoleons kaujā pie Mantujas neveiksmīgi mēģināja pretinieka karavīrus inficēt ar purva drudzi (malāriju).

1914.-1917. gads Vācieši I pasaules kara laikā mēģināja izplatīt holēru Itālijā, mēri St. Pēterburgā, kā arī nometa Lielbritānijā bioloģiskās bumbas.

1915. gads Vācu ārsts Antons Diglers, kas dzīvoja ASV un pildīja Vācijas valdības uzdevumu - savā mājā pie Vašingtonas audzēja Sibīrijas mēra (Bacillus anthracis) kultūras, kas tika nodotas Vācijai simpatizējošiem Baltimoras ostas strādniekiem. Tika inficēti 3000 zirgi, kurus nosūtīja uz fronti Eiropā. Saslima arī 200 amerikāņu karavīru.

1925. gads Nāciju Līga 17. jūnijā aizliedza bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanu. Japāna atteicās līgumu parakstīt.

1931.-1941. gads Japāna karā pret Ķīnu Mandžūrijā un citur 6 reizes lietoja mēra baktērijas. No mēra nomira ap 300 ķīniešu.

1948.-1971. gads Aukstā kara periodā PSRS, ASV, Lielbritānija u.c. valstis dibināja speciālus zinātniski pētnieciskos institūtus un ražotnes, kas nodarbojās ar bioloģisko un ķīmisko ieroču radīšanu, ražošanu, uzkrāšanu un aizsardzības metožu izstrādāšanu pret tiem. Daudzu valstu armijās bija speciālas karaspēka vienības, kas tika apbruņotas un apmācītas ķīmisko un bioloģisko ieroču lietošanā un to izraisīto seku likvidēšanai.

1972. gads ANO pieņēma konvenciju, kas aizliedza bioloģisko ieroču izstrādāšanu, ražošanu, uzkrāšanu un lietošanu. Šo konvenciju ir parakstījušas 103 valstis, arī ASV un PSRS.

1979. gads Aprīlī Sverdlovskā (Jekaterinburgā) pēc sprādziena bioloģisko ieroču ražotnē izsējās Sibīrijas mēra izraisītājas sporas. Ar infekcijas slimības plaušu formu saslima vairāki simti, bet nomira vismaz 40 cilvēku. CIP ziņoja, ka faktiski saslimušo skaits bija 10 reizes lielāks, bet nomira ap 1000 Sverdlovskas iedzīvotāju. Tajā laikā PSRS varas iestādes Sverdlovskas iedzīvotājus dezinformēja un par Sibīrijas mēra plaušu formas epidēmijas cēloni atzina saindētas liellopu gaļas lietošanu. Taisnību pateica tikai B.Jeļcins 1992. gadā.

1988. gads Padomju emigrants Kens Alibeks, kas strādāja slepenā PSRS laboratorijā "Biopreperat", liecināja, ka uzņēmums saražojis desmitiem tonnu baku vīrusa, mēra un Sibīrijas mēra baktēriju.Pats K.Alibeks veicis eksperimentus ar Ebolas un Marburgas vīrusiem.

1989. gads CIP direktors Viljams Vebsters paziņoja, ka vismaz 10 valstis ražo bioloģiskos ieročus.

4

1990.-1995. gads Reliģiskās sektas Aum Šinrikio bioteroristi vismaz 10 reizes aerosola veidā izplatīja botulisma toksīnu, Sibīrijas mēra sporas un citu bīstamu infekciju izraisītājus dažādos Tokijas rajonos un tikai pēc tam 1995. gadā Tokijas metro izsmidzināja zarīna gāzi, kam bija traģiskas sekas.

1995. gads Ģenerālis K.H.Hasans pēc aizbēgšanas no Irākas un politiskā patvēruma saņemšanas liecināja, ka Irāka ir uzkrājusi 100 botulisma toksīna, 50 anthrax un 16 aflotoksīna bumbas, kā arī 60 ar šiem toksīniem pildītas SKAD un 122 mm raķetes.

1995. gads ASV senāta komisija saņem ziņojumu, ka pastāv pamatotas aizdomas - 17 valstis ( Irāna, Irāka, Indija, Lībija, Ēģipte, Sīrija, Izraēla, Ķīna, Taivana, Vjetnama, Laosa, Ziemeļkoreja, Dienvidkoreja, Bulgārija, Kuba, DĀR, Krievija ) ražo bioloģiskos ieročus.

1999. gads Osama bin Ladens Afganistānā un Sudānā mēģina iegūt bioloģiskos ieročus.

1999. gads Ķīnas pilsētā Nakhon Naiokā kāda atraitne, kuras vīrs nomira no AIDS, mēģināja ar HIV infekciju inficēt 20 policistus un vairākus politiķus.

2001. gads 4. Oktobrī Palmbīčā (Floridas štats, ASV) tika hospitalizēts 63 gadus vecs iedzīvotājs. Slimnīcā noteica diagnozi Sibīrijas mēra plaušu forma, ko apstiprināja CDC (Center for Disease Control and Prevention, Atlanta, Georgia, USA) eksperti. Slimība noritēja smagi, ar drudzi, klepu ar asiņainām krēpām, elpas trūkumu un šoku, un, kaut arī diagnoze un ārstēšana bija pareiza, slimnieks drīz nomira. Pacients strādāja izdevniecībā. Veicot gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, no parauga, ko paņēma no slimnieka darba galda izdevniecībā, izsēja Sibīrijas mēra sporas. Otru Bacillus anthracis kultūru izsēja no iztriepes, ko paņēma no darbabiedra deguna. Pēc tam ar Sibīrijas mēra plaušu formu saslima vēl trīs izdevniecības darbinieki un viens televīzijas sabiedrības NBC darbinieks. NBC atrodas Ņujorkā Rokfellera centrā. Noskaidrojās, ka infekcijas sporas tika atsūtītas vēstulē. 6.novembrī šādas infekcijas saindētas vēstules bija saņēmuši jau vairāki desmiti adresātu ASV un citās valstīs, tai skaitā ASV vēstniecība Viļņā un ASV konsulāts Jekaterinburgā. Ar Sibīrijas mēri saslima 17 personas, bet mira ar tās plaušu formu - 4 cilvēki.

ASV viceprezidents Čeinijs paziņoja, ka bioteroristus pret ASV vada talibu teroristu vadītājs Osama bin Ladens.

Sibīrijas mēris (anthrax)

Sibīrijas mēris ir akūta infekcijas slimība, ko izraisa ļoti izturīgas sporas. Izplatās tieši kontaktējot ar šīm sporām vai ieelpojot tās kopā ar putekļiem (pilieniem). Tieša infekcijas izplatīšanās no slima cilvēka uz veselo ir maz ticama.

Inkubācijas perioda ilgums no 1 līdz 7 dienām. Biežāk 2 dienas.

Ādas Sibīrijas mēris

Ādas Sibīrijas mēris sākas ar ādas niezi ieejas vārtu (vieta caur kuru patogēnais mikroorganisms nokļuvis cilvēka ķermenī (R.A.O.)) rajonā, izveidojas ādas iekaisumi, nesāpīga čūla, kuras centrs ir melns kā ogle ( anthrax - ogle ). Ap čūlu izveidojas audu tūska. Ja šīs infekcijas veids nav pareizi diagnosticēts un atbilstoši ārstēts, tad mirstība ir 5-20%. Inkubācijas periods - ≈ 2 dienas.

5

Plaušu Sibīrijas mēris

Attīstās, ieelpojot infekcijas sporas. Sākas ar nespecifiskiem simptomiem, kas atgādina vieglu akūtu respiratoru infekciju. Pēc 3 - 5 dienām slimnieka stāvoklis krasi pasliktinās. Pievienojas - drudzis, klepus ar asiņainām krēpām, elpas trūkums, šoks, drīzs fatāls iznākums.

Kuņģa un zarnu Sibīrijas mēris

Reta un grūti diagnosticējama infekcijas forma. Rodas, ieēdot inficētu pārtiku.

Norit ar drudzi, sāpēm vēderā, asiņainu caureju, vemšanu, šoku, fatālu iznākumu.

CDC ir izstrādājusi un publicējusi internetā (http://www.bt.cdc.gov) stratēģisko bioterorisma apkarošanas paraugplānu.

Literatūra 1. Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns. - Bioloģiskie ieroči un bioterorisms.- Medicīnas žurnāls "

Jums Kolēģi ". Novembris 2001., Nr.10, lpp. 18 - 21. 2. J. Anšelēvičs. - Neatliekamā palīdzība internajā medicīnā. - Rīga, 1985., Izd. "Zvaigzne",

293 lpp. 3. " Гражданская оборона ." Informatīvs biļetens, M., 1988. - 1993. g.g. 4. Civilā aizsardzība. - Mācību līdzeklis. Rīga, Izd. "Zvaigzne", 1973. 5. Е.В.Гембицкий, Ф.И.Комаров.- Военно-полевая терапия. - М., Изд. "Медицина",

1983., 256 стр.

6

1

15. Iedzīvotāju rīcība vides radioaktīvā piesārņojuma apstākļos

RADIOAKTIVITĀTE - patvaļīgas dažu ķīmisko elementu pārvērtības - to atomu, īpaši kodolu, sadalīšanās process, kā rezultātā tiek izstarotas vairāku elementārdaļiņu plūsmas. Tās tiek dēvētas par radioaktīvo vai jonizējošo starojumu.

Rodas citu atomu kodoli ar mazāku masas skaitli. Sākotnējā (atskaites) radioaktīvā elementa sabrukšanas process notiek noteiktā ķīmisko elementu rašanās secībā, turpinoties šim sabrukšanas procesam. Izpētīti vairāku radioaktīvo elementu sabrukšanas procesi, kā rezultātā secīgi rodas noteikti ķīmiskie elementi (to rinda), kurus var uzskatīt par nukleīdu (kodolu) dalīšanās starpproduktiem. Vienlaicīgi tie ir, t.s. radioaktīvie izotopi ar selektīvām īpašībām un raksturojošiem parametriem.

Radioaktīvo ķīmisko elementu sadalīšanās gala produkti visos gadījumos ir: Hēlijs - He

un Svins - Pb.

PUSSABRUKŠANAS PERIODS (T1/2) - katra ķīmiskā radioaktīvā elementa raksturojošs parametrs - laiks, kurā konkrētā viela, tās atomu kodolu sabrukšanas rezultātā, zaudē 1/2 no sākotnējās masas, pārvēršoties citā elementā ar mazāku kodola masu.

Dažādiem radioaktīvajiem elementiem T1/2 var būt ievērojami atšķirīgs - no sekunžu daļām līdz vairākiem gadsimtiem. Piemēram, zinot radioaktīvā oglekļa izotopa pussabrukšanas periodu un šī ķīmiskā elementa daudzumu dzīva cilvēka organismā, arheologiem iespējams noteikt izrakumos atrasto apbedījumu vecumu.

Kas ir vides radioaktīvais piesārņojums? Radioaktīvu vielu nekontrolēta vai ļaunprātīga izplatīšanās vidē rada radioaktīvo piesārņojumu. Tas var notikt ar šķidrumu, putekļu vai gāzu starpniecību, kā arī radioaktīvu metālu un to saturošu minerālu klātbūtni. Radioaktīvais piesārņojums atšķiras, piemēram, no ķīmiskā ar to, ka pēdējo iespējams likvidēt (degazēt) ķīmiskas iedarbības rezultātā. Radioaktīvās vielas nav iespējams neitralizēt, pārvērst, apturēt to atomu kodolu sadalīšanās procesu ne ķīmiskas reakcijas rezultātā, - ne ar ūdeni, ne uguni. Radioaktīvo piesārņojumu, ja vien tas fiziski iespējams, var lokalizēt un saindēto substanci "apglabāt" vai arī jāgaida līdz atomu sabrukšanas procesa rezultātā būs radies svins un hēlijs. Jo tuvāk atrodas radioaktīvā starojuma avots, jo lielāku un kaitīgāku starojuma devu (vai dozu) saņem objekts.

Īpaši bīstami, ja agresīvais starojums nokļūst uz cilvēka atkailinātas ķermeņa virsmas - tieši uz ādas. Radioaktīvās vielas ir sevišķi bīstamas, ja tās ar gaisa, ūdens un pārtikas starpniecību iekļūst cilvēka organismā.

Par "vispopulārākajiem" vides radioaktīvā piesārņojuma avotiem var uzskatīt kodolieroču un atomu elektrostaciju (AES) avārijas sprādzienus. Abos gadījumos piesārņojuma veids ir samērā līdzīgs. Sākotnējais piesārņojums, t.s. "joda periods" ilgst dažus mēnešus. Laiks, kad nepieciešama ātra, nekļūdīga rīcība ir šī perioda pirmajās stundās, t.s. "mākoņu" fāzē, kā arī pirmajās dienās, t.s. "zemes" fāzē.

Pasaulē uzkrāta zināma pieredze, kā rīkoties pēc atomu reaktoru avārijām. Par to detalizētāks iztirzājums vēl sekos.

Radioaktīvā piesārņojuma avoti (Radioaktīvie produkti - RP)

1. Urāna izotopa 235U rūpniecība. 2. Atomu reaktoru avārijas. 3. Radioķīmiskā rūpniecība. 4. RP izmantošana ikdienā. 5. RP "kapsētas". 6. Lokāli kodolsprādzieni.

Urāna izotopa 235U rūpniecība.

Nav informācijas par tādas eksistēšanu Latvijā. Ja tomēr tā Latvijā būtu, plašākām ļaužu masām paliktu nezināma, jo tas būtu valsts noslēpums.

Atomu reaktoru avārijas.

Eksistē potenciāli draudi. Latvija atrodas 6 AES ielenkumā. Katrā no tām ir 4 atomu reaktoru bloki. Pa gaisa līniju tie no Rīgas atrodas aptuveni 200 - 500 km attālumā. Vidējais radioaktīvā mākoņa izplatīšanās ātrums - 300 km/diennaktī.

2 AES atrodas Zviedrijā (Oskarhamn, Forsmark), 2 Somijā (Loviisa, Olkiluota), 1 netālu no St.Peterburgas (Sosnovij Bor), 1 Lietuvā - Ignalinas AES (20 km attālumā no Latvijas dienvid-austrumu robežas). Ignalīnas AES jauda ir 1,5 reizes lielāka nekā Černobiļas AES, kuras viens bloks (reaktors) eksplodēja 1986. gada 26. aprīlī. Ignalīnas AES strādā ar novecojošu tehnoloģiju. Elektroenerģija, kas iegūta ar AES ir vislētākā. Tiek risināti jautājumi par Ignalīnas AES slēgšanu.

15.1 att. Černobiļas AES avārijas sekas

2

1986. gada 26. aprīlī uzsprāga viens no Černobiļas AES kodolreaktoriem. PSRS valdība par šo avāriju neinformēja iedzīvotājus četras diena. Ilgāk klusēt par notikušo bija neiespējami, jo visa pasaule jau tika informēta par šo traģēdiju. Pirmie paaugstināto radioaktīvo starojumu un tā avotu konstatēja, speciāli šim nolūkam radītie, kosmiskie aparāti – Zemes mākslīgie pavadoņi.

Sākotnēji, ar „relatīvi” nelielu paaugstinātas radiācijas devu, piesārņotais mākonis devās Melnās- un Vidusjūras akvatorija virzienā, pēcāk savu devu „saņēma” Viduseiropa. Ar vislielāko radioaktīvā piesārņojuma devu nāvi nesošais mākonis virzījās un nokļuva Skandināvijas pussalā, pa ceļam ar tā austrumu flangu šķērsodams Latvijas teritoriju 28. aprīlī, kad bija silta pavasara diena.

15.2 att. Latvija 5 gadus pēc Černobiļas avārijas

Pēc pieciem gadiem, kad tika noņemts „noslēpuma plīvurs” Latvijas teritorijā veica augkopības produkcijas radioaktīvā piesārņojuma kontroli (137Cs saturs 1 kg gaissausas masas). Vislielāko piesārņojumu konstatēja gar Kurzemes jūrmalas piekrasti, daļā Sēlijas, Latgalē un Vidzemē Limbažu un Valmieras reģionos.

15.3 att. Latvija 6 AES ielenkumā

3

4

Kā jau tika minēts, tad Latvija atrodas 6 AES ielenkumā, kur katrā no tiem darbojas vismaz 4 kodolreaktori. AES ir visekonomiskākais elektroenerģijas ieguves veids. Ignalīnas AES un Sosnovij Bor AES šo enerģiju iegūst ar senāku tehnoloģijas veidu nekā AES Somijas un Zviedrijā.

Kā notiek atomu reaktoru avārijas?

Atomu reaktoru galvenais uzdevums - ražot siltuma enerģiju, kuru AES pārvērš elektroenerģijā. Reaktoru darbināšanai izmanto radioaktīvas vielas, kas sadaloties rada dažādus analogus izotopus, kurus iespējams izmantot citām vajadzībām mierlaika apstākļos, kā arī militārā rūpniecībā masveida iznīcināšanas ieroču ražošanai.

Lielās atomu reaktoru (AR) avārijas rodas to pārkaršanas rezultātā. Ja savlaicīgi šo defektu neizdodas novērst, tiek bojātas AR aizsardzības sistēmas, apkārtējā vidē izplūst radioaktīvas gāzes un putekļi. Pārkarsušā reaktora karstā gaisa straume šos mikroskopiskos putekļus paceļ vairāku simtu metru augstumā. Rodas, t.s. radioaktīvais mākonis, kas pārvietojas atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem. Īpaši vēja virziena.

Sākotnējais radioaktīvā piesārņojuma apmērs pēc eksplozijas, atkarīgs no AR jaudas, konstrukcijas, izmantotās darba tehnoloģijas vecuma pakāpes. Piemēram, pēc lieljaudas Černobiļas AES AR avārijas radioaktīvais piesārņojums radās aptuveni 60 km apkārtnē. Ja avarētu nelielais, mazjaudīgais (tagad jau slēgtais) Salaspils AR, piesārņojums būtu 100 m rādiusā ap to. Kurp dotos radioaktīvais mākonis…?

Avārijas gadījumā AR darbības pārtraukšana nenotiek pēkšņi. Pēc trauksmes signāla saņemšanas, AR darbinieku rīcībā ir 4-8 stundas, lai novērstu avāriju. Ja to neizdodas veikt, radioaktīvais piesārņojums izplūst reaktora telpās. Iespējams, ka rodas ugunsgrēks, kas arī izplata piesārņojumu apkārtējā vidē.

CA iestāžu rīcībā ir zināms laiks (šīs 4-8 st.), lai brīdinātu iedzīvotājus par gaidāmo radioaktīvā fona paaugstināšanos. Iedzīvotāju preventīvie (savlaicīgi) pretradiācijas aizsardzības pasākumi ir atkarīgi no AR, CA, atbildīgo valsts institūciju darbinieku godprātīgas, savlaicīgi sniegtās informācijas un pašu iedzīvotāju apgūto zināšanu kvalitātes civilās aizsardzības jautājumos ārkārtēju situāciju apstākļos.

Kā uzzināt par reaktora avāriju?

Pasaulē darbojas novērošanas staciju tīkls, kas nepārtraukti kontrolē vides radioaktīvo fonu. Šādas stacijas ir arī Latvijā, kas darbojas Radiācijas un kodoldrošības inspekcijas pakļautībā Rīgā (telef. VUGD - 7075801, CAP - 7075816, RKI - 7320064 vai 7320341).

Informācija valsts iedzīvotājiem - TRAUKSMES SIRĒNAS, SPECIALIZĒTO VIENĪBU AUTOMAŠĪNU SIGNĀLI, TELEFONU SAKARI,VALSTS MASU INFORMĀCIJAS LĪDZEKĻI - RADIO UN TV KANĀLI!

Nopietna piesārņojuma gadījumā vides radioaktīvais fons var būt ap 0,2 mSv/h jeb 20 000 µR/h, t.i. 1000 reizes lielāks par dabīgo radioaktīvo fonu valstī.

Paaugstināto radioaktīvo starojumu cilvēki uzreiz nespēj sajust. Rodas dedzinoša sajūta, sausums mutē, neizdalās siekalas, metāliska garša mutē. Īpaši lielu apstarojuma devu apstākļos, iespējama nāve.

5

Radioķīmiskā rūpniecība - radioaktīvo vielu rūdu bagātināšana, radioaktīvo vielu izotopu izgatavošana, to iemontēšana dažādās mēriekārtās un pētnieciskās iekārtās, kodolieroču ražošana. Nav informācijas par tās klātbūtni Latvijā. Šādas ražotnes ir valsts noslēpums.

RP izmantošana ikdienā.

RP ikdienā tika, tiek un tiks izmantoti dažādās fizikālās un ķīmiskās mēriekārtās, medicīnā u.c. Par radioaktīvo - jonizējošo starojumu avotiem ir jāuzskata dažādas retgena caurskates ierīces, rokas pulksteņi ar tumsā fluoriscējošām ciparnīcām un laika rādītāju šautriņām.

RP "kapsētas".

Baldonē "RODONS".

Pēc RP - izotopa izmantošanas ikdienā, kad tas ir savu laiku nokalpojis - sabrukšanas rezultātā pārvērties par citu izotopu un nav izmantojams noteiktu ekspluatācijas funkciju veikšanai, tas ir jāizolē no vides. To apglabā, t.s. kapsētās - iekapsulē un iebetonē. Pareizi veiktas apglabāšanas tehnoloģijas apstākļos, šādi izolētais RP neatstāj nekādu nevēlamu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Lokāli kodolsprādzieni.

Lai Dievs pasargā mūs, ka nebūtu ne lokālu, ne globālu kodolsprādzienu!

Radioaktīvā starojuma veidi • α (alfa) starojums - pozitīvi lādētu He atomu kodolu plūsma. Nokļūstot uz atkailinātas

ķermeņa virsmas rada apdegumu. Absorbē (ekranē, aiztur, starplikas materiāls iekļauj savā tilpumā) parasta rakstāmpapīra loksne.

• β (beta) starojums - ātro elektronu vai pozitronu ( β+ , β- ) plūsma. Nokļūstot uz atkailinātas ķermeņa virsmas rada apdegumu. Absorbē - pat 0,5 cm bieza alumīnija plāksne vai loga stikla rūts.

• γ (gamma) stari - elektromagnētiskais starojums, analogs Rentgena stariem. Visagresīvākais. Izraisa staru slimību cilvēka organismā. Lielas devas - nāvējošas. Liela caurspiešanās spēja caur dažāda veida materiāliem.

23 cm biezs destilētā ūdens slānis uz 1/2 pavājina sākotnējo γ starojuma intensitāti. Aptuveni 3 m biezs ūdens slānis sākotnējo starojuma intensitāti samazina 10 000 reizes. Šo īpašību izmanto AR strādājošo darbinieku aizsardzībai.

Neitronu plūsma un protonu starojums - paši neizraisa vielu jonizāciju, bet ierosina citu ķīmisko elementu, īpaši metālu, spēju kļūt radioaktīviem.

Svins aiztur visus starojumus!

Katru no augstāk minētajiem radioaktīvajiem vai t.s. jonizējošā starojuma veidiem pētnieciskos nolūkos iespējams iegūt atsevišķi. Reālās atomu kodolu ķēdes reakcijās tie izdalās kompleksi.

Neitronu bumbas - masveida iznīcināšanas ieroči Agresīvos kaujas apstākļos uz pretinieka pozīcijām, īpaši vietām, kur dislocēts lielāks daudzums kaujas tehnikas, iespējams raidīt neitronu bumbas, izmantojot raķetes zeme - zeme,

6

gaiss - zeme, aviācijas bumbas, artilērijas lādiņus, pat mīnmetējus. Raidītie lādiņi satur galviņas, kurās ievietotas vielas, kas reakcijas rezultātā rada neitronu starojumu. Kaujas lādiņš trāpot plānotajā mērķī rada relatīvi nelielus mehāniskus bojājumus vidē eksplozijas rezultātā. Praktiski var uzskatīt, ka materiālās vērtības netiek iznīcinātas.

Pēc lādiņa eksplozijas, atkarībā no plānotās jaudas, noteiktā attāluma rādiusā izstaro neitronu plūsma, kas ierosina radioaktivitāti dažādos materiālos. Sākotnējā laika periodā radiācijas līmenis ir ievērojami augsts. Saindētajā apvidū visas dzīvās radības aiziet bojā. Tehnika, celtnes netiek bojātas. 3-4 dienu laikā radiācijas līmenis strauji krītas. Jāokupē attiecīgā pretinieka teritorija un "tankiem stobri jāpagriež pa 1800"…

Radioaktīvā starojuma iedarbība uz organismu RODAS:

• atomu un molekulu jonizācija; • aktīvo radikāļu rašanās; • šo radikāļu reakcijas ar fermentu ķīmiski aktīvām grupām, pārvēršot tās neaktīvās;

(Fermenti - katalizatori - dažādas ķīmiskas vielas, kas piedalās organismam vitāli svarīgu ķīmisku savienojumu, piemēram, olbaltumvielu, sintēzes procesos, vai arī iznīcina un atbrīvo bioloģisko sistēmu no kaitīgiem mikroorganismiem un svešķermeņiem.)

• sarūk organismam svarīgu fermentu katalītiskā aktivitāte; • samazinās organismam svarīgu olbaltumvielu un nukleīnskābju sintēzes procesi, kas

noved pie šūnu sabrukuma.

Principiāls, shematisks priekšstats - Kas ir aktīvie radikāļi? ķīmiskā (kovalentā) saite 3

CH3 ∼ a) ∼ γ γ 4 H 4 2 1 ķīmiskā (kovalentā) saite CH3

∼ ∼

H - aktīvie radikāļi

•

• • •

•

• sarkanie punkti

CH4

b) ∼ ∼ ķīmiskās (kovalentās) saites

∼ ∼ NH2 CH -- glikolradikāls olbaltumvielu COOH (α - aminoetiķskābes radikāls) fragmenti

∼ Trīsdimensiju struktūras makromolekula

Pozīcijā a) shematiski attēlots lineāras olbaltumvielas makromolekulas fragments (1) pie kura galvenās virknes saistīti dažādi atomi un atomu grupas. Šai shēmā - ūdeņraža atoms (protons) (2) un metilgrupa (3). Makromolekula nokļuvusi jonizējošā (radioaktīvā) γ starojuma plūsmā (4), kas pārrauj protona un metilgrupas ķīmiskās (kovalentās) saites ar makromolekulu, kā arī veic makromolekulas destrukcijas (sadalīšanas) procesu. Visās šais vietās pie atomiem paliek nesapārots elektrons, vai rodas elektrona deficīts. Shematiski šādu vietu apzīmē ar punktu un sauc par aktīvu radikāli.

Aktīvie radikāļi ir izteikti ķīmiski savstarpēji reaģēt spējīgi neprognozējamās vietās. Kvantitatīvi tie ir ļoti daudz un kvalitatīvi atšķirīgi.

7

8

Stāvoklī, kad agresīvais jonizējošais starojums ir sagrāvis makromolekulu un tās sastāvdaļas, šīs "šķembas" nespēj pildīt tās funkcijas, kas sākotnējās struktūras molekulai ieprogrammētas atbilstošajā bioloģiskajā sistēmā (vidē).

Pozīcijā b) attēlots kā aktīvie radikāļi patvaļīgi veido ķīmiskās saites starp lielmolekulāriem savienojumiem un mazmolekulārām atomu grupām. Rodas dažādi trīsdimensiju makromolekulārie savienojumi vai arī lielmolekulāro vielu destrukcijas (sadalīšanās) procesa produkti.

Bioloģiskās sistēmas šādā molekulu neprogrammētā stāvoklī nespēj normāli funkcionēt. Organisms spiests iet bojā.

Radioaktivitātes mērvienības SI sistēma Nozīme (1)

Mērvienības nosaukums (2)

Izteiksme (3) Formulējums (4)

Aktivitāte Bekerels Bq Bekerels - viens sabrukšanas akts sekundē

Absorbētā doza (deva) Grejs Gy

Grejs - absorbēta doza, pie kuras 1kg vielas absorbējas 1 džouls enerģijas 1Gy = 1J/kg

Ekspozīcijas doza (deva)

Kulons uz kilogramu C/kg

Kulons/kg - starojuma doza, t.i. starojuma enerģijas iedarbības rezultātā radušos vienas zīmes jonu lādiņu summas attiecība pret 1 kg sausa gaisa, kurā notikusi šī jonizācija

Ekvivalentā doza (deva) Sīverts (Zīverts) Sv

Sīverts - starojuma ekvivalentā doza, kas absorbēta 1 kg bioloģisko audu un rada tādu efektu kā absorb. 1 Gy

Ārpussistēmas (1) (2) (3) (4)

Aktivitāte Kirī CI Kirī - 3,7. 1010 sabrukšanas akti sekundē

Absorbcijas doza (deva) Rads rad

Rads - absorbēta doza, pie kuras 1 gramā vielas absorbējas 100 ergu starojuma enerģijas 1 rad = 100 ergi/g

Ekspozīcijas doza (deva) Rentgens R

Rentgens - starojuma daudzums, kas normālos apstākļos 1 cm3 sausa gaisa rada 2.08 . 10 9 jonu pārus

Ekvivalentā doza (deva) Rems rem

Rems - starojuma enerģija, kas absorbēta 1 g bioloģisko audu un rada tādu efektu kā absorbētā doza 1 rad

9

Attiecības starp mērvienībām 1 Bq = 2,7.10-11 CI 1 CI = 3,7.1010 Bq

1 Gy = 100 rad

1 C/kg = 3,87.103 R 1 R = 2,58.10-4 C/kg

1 Sv = 100 rem

1 Sv = 1 Gy = 100 rad = 100 rem ≈ 110 R 1 R = 0,91 rad = 0,91 rem = 0,91.10-2 Sv = 0,91.10-2 Gy

Cilvēkam galēji pieļaujamās apstarojuma devas Vienreizējs apstarojums (vispārējs) 4 diennaktis nedrīkst apstaroties! 0,5 Gy

10 dienās (summārs, vispārējs) 1,0 Gy 30 dienās (summārs, vispārējs) 2,0 Gy Gadā (summārs, vispārējs) 3,0 Gy Vispārējs apstarojums - apstarojumu saņēmis viss cilvēka ķermenis.

Summārais apstarojums - apstarojuma summārā deva kādā laika periodā, neatkarīgi no summas sastāvdaļu atsevišķām vērtībām.

Dabiskais radioaktīvais fons Starojuma avoti Starojuma deva gadā (mGy)

kosmiskais starojums 0,3

augsnes dabiskā radioaktivitāte 0,5

no granīta ēku sienām, akmeņiem, minerāliem 0,7

dabiskie radioaktīvie elementi organismā 0,7

sadzīves priekšmeti, rentgena caurskates u.t.t. 0,1

Kopā: 2,3

10

Mākslīgie starojuma avoti *)

* - VUGD informatīvie materiāli Deva gadā Avoti % mGy mRem

Medicīnā (fluorogrāfija - 370 mRem; zobu rentgenogrāfija - 3 Rem; plaušu rentgenoskopija - 2-8 Rem).

50-75 1,0-1,5 100-150

Lidojot ar lidmašīnu (attālums 2000 km, augstums - 12 km) 5 reizes gadā

1 - 2,5 0,02 - 0,05 2,5 - 5,0

Televizors (4 st. dienā) 0,5 0,01 1,0 AES 0,05 0,001 0,1 TEC (ogles) attālums 20 km 0,3 - 3,0 0,006 - 0,06 0,6 - 6,0 Radioaktīvās vielas no kodolieroču izmēģināšanas 1,0 0,02 2,5

Citi avoti 40

Kopā: 150 - 200 mRem

*) Cilvēks ik gadu saņem starojuma devu - 250 - 400 mRem, ≈ 0,25 - 0,4 R

Iedzīvotāju rīcība pēc oficiāla vides radioaktīvā piesārņojuma avārijas signāla saņemšanas pa valsts radio un televīzijas

kanāliem • SLĒPTIES TELPĀS vismaz pirmās 24 stundas.

γ starojumu samazina: automašīnas kabīne vai vilciena vagons par 40% koka ēka par 50% mūra ēka par 70% vairākstāvu mūra ēkas pagrabs par 95%

Cieši aizvērt logus, krāsnis, ventilācijas lūkas, durvis. Pārtiku un dzeramo ūdeni uzglabāt slēgtos traukos - pasargāt no putekļiem.

15.4 att. Pārtikas aizsargāšana no putekļiem

• SARGĀTIES NO PUTEKĻIEM. Bez īpašas nepieciešamības neatstāt telpas. Ja ārkārtējas nepieciešamības dēļ telpa jāatstāj:

o aizsegt elpošanas ceļus ar drānu (respiratoru, gāzmasku), o uzlikt galvas segu, o lietot gumijas apavus, o uzvilkt vecu lietus mēteli vai citu apģērbu, augumu pārsegt ar polietilēna plēvi vai

citu drānas apmetni.

Atgriežoties dzīvojamās telpās visu virstērpu atstāt ārpus ēkas.

Kad vides piesārņojums samazinājies līdz pieļaujamam līmenim (par ko tiks saņemta oficiāla informācija), piesārņotās virsdrēbes jāaprok zem zemes (2 m dziļumā) vietā, kur cilvēki reti uzturas

15.5 att. Brīdinājuma zīme - Radioaktivitāte.

Zīmes izvietojuma vietai netuvoties.

11

12

• LIETOT JODA TABLETES.

Kālija jodīda (KJ) tabletes nepieciešamības gadījumā izsniegs aizsardzības dienestu darbinieki un informēs par to lietošanu.

• EVAKUĀCIJA.

Ārkārtējos, nepieciešamos apstākļos pašvaldību organizēts pasākums, par kura norisi tiek īpaši paziņots.

Kādas ārkārtējās situācijas mūs varētu pārsteigt XXI gadsimtā (Saīsināts (un rediģēts R.A.O.) raksts "Kā mūs iznīcinās XXI gadsimtā?" no laikraksta "Mistiskā Sensācija" 2003. gada marta Nr. 3 (123), lpp. 6 - 7.)

ASV Aizsardzības ministrijā visslepenākā struktūra ir Zinātniskās pētniecības darbu perspektīvās plānošanas pārvalde (ZPDPPP). Tur laboratorijās un konstruktoru birojos rada nākotnes ieročus. Acīmredzot tādas pārvaldes ir arī citu valstu kara resoros. Lielākā daļa no to izstrādnēm, protams, ir valsts noslēpums.

Jautājums "Kā un ar ko nogalinās XXI gadsimtā?" uztrauc ne tikai militāristus. Tas ir arī mūsu likteņa, mūsu bērnu un miljardiem planētas cilvēku dzīvības jautājums.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka pēdējos 5,5 tūkstošos gadu uz Zemes bijuši aptuveni 15 tūkstoši karu, kuros bojā gājuši vairāk nekā trīsarpus miljardi cilvēku. Visā savā daudzu gadsimtu vēsturē cilvēce pasaulē bez kariem nodzīvojusi tikai 292 gadus. Nav nekāda pamata domāt, ka drīzumā kaut kas mainītos.

Vai iespējams globāls pasaules karš? Pēc komisijas "Fenomens" ekspertu novērtējuma, tāda iespēja sasniedz 30 procentus. Iespējama jaunu, vēl izsmalcinātāku masu iznīcināšanas līdzekļu pielietošana. Kādi tad varētu būt šie ieroči?

Pirms dažiem gadiem presē parādījās ziņojumi par tā dēvētajiem plazmas ieročiem, ko izstrādāja Krievijā. Ar to palīdzību varot sekmīgi atvairīt jebkuru uzbrukumu no gaisa un pat no kosmosa. To trūkums - pietiek "izsist" no ierindas enerģijas avotus un tie nespēj darboties.

Iespējamāki šķiet autonomie un ekonomiskie "saules ieroči". (Sauli - Dzīvības avotu uz Zemes, cenšas izmantot, lai iznīcinātu Dzīvību! R.A.O.) Saules enerģijas pirmo izmantošanu militāros nolūkos var attiecināt uz trešo gadsimtu p.m.ē. Toreiz, saskaņā ar leģendu, aplenkuma laikā Sirakūzas Arhimeds ar spoguļu palīdzību nodedzināja Romas floti.

XVIII gadsimtā franču zinātnieks Bifons jau publiski demonstrēja "saules hiperbolīdu". Saprotams, ka tāds ierocis nedarbosies miglainā laikā. Tomēr šo trūkumu var pārvarēt, ja kaujas spoguļus izvieto kosmosā. Ne tik sen tika veikts neparasts eksperiments - krievu pavadonis orbītā izvērsa spoguļplēvi, no kuras "zaķītis" pārskrēja pa planētas naksnīgo pusi.

Elementāri aprēķini liecina, ka temperatūra saules plūsmas fokusētajā centrā var sasniegt vairākus tūkstošus grādu! Tāds no kosmosa virzīts stars viegli caursitīs visbiezākos mākoņus, zem tā sāks kust un vārīties metāls, degt zeme, ko izdedzinās daudzus metrus dziļumā. Bez tam spoguļu "lāzeriem" ir neizsīkstošs enerģijas avots - Saule…

13

Spoguļu kosmiskā ieroča būtiskākais trūkums ir tāds pats kā atomieročiem - "darbības neekonomiskums ". Pārāk nežēlīgi viss tiek iznīcināts. Vai uzvarētājiem vajadzīga neauglīga apdegusi zeme? Daudz ērtākas ir neitronbumbas, kas nogalina visu dzīvo un neaizskar materiālās vērtības. Iekarotās milzīgās teritorijas bez jebkāda darbaspēka arī nav izdevīga lieta.

Optimālais variants - zināmas iedzīvotāju daļas iznīcināšana, kas iespējama, izmantojot "ģenētisko indi".

Katrai cilvēku rasei ir individuālais ģenētiskais kods. Tieši šīs ģenētiskās atšķirības var kļūt par ieroča "atsperi".

Ar gēnu inženierijas palīdzību rada jau zināmā "spāņu mēra" vīrusu, kas iedarbojas ne uz visiem, bet tikai uz zināmas tautības cilvēkiem. Tad planētu pāršalc mīklainu epidēmiju vilnis … Cilvēki iet bojā Kanādā, Austrālijā, Vācijā, ASV, Izraēlā, Krievijā … Kamēr speciālisti noskaidros, kas par lietu (ja vispār noskaidros), nepieteiktais karš būs uzvarējis: "liekās" nācijas vienkārši izzudīs no zemes virsas.

(Ak, šī "brīnišķīgā" un daudzsološā gēnu inženierija! Iespējams radīt paklausīgus, ieprogrammētus biorobotus, fantastisko šausmu filmu briesmīgos mutantus reālajā dzīvē. Ar modificēto pārtiku "ieēdam ģenētiskos kodus", kuru sekas parādās tikai otrajā vai trešajā cilvēku paaudzē. Vai tāda būtu Dieva griba? Vai Latvijas un citu pasaules valstu gēnu inženierijas speciālisti ir gatavi cīņai pret šīm briesmām? R.A.O. .

"Ģenētiskā inde" spēs nogalināt ne tikai pēc nacionālajām, bet arī pēc jebkurām citām pazīmēm, piemēram, tikai melnos vai tikai plikpaurainos, tikai brūnacainos vai tikai šķībacainos … Ļoti ērti zināmo doktrīnu piekritējiem!

Daži nākotnes ieroču veidi.

Bioelektroniskie. Profesors G. Bogdanovs radījis ģeneratoru, kas paredzēts cīņā pret termītiem. Šī aparāta starojums nogalina kukaiņus, paralizējot to nervu sistēmu. Acīmredzams, ka, izvēloties nepieciešamo frekvenci, tādu pašu iedarbību var panākt arī ar cilvēkiem. Infraskaņas svārstības ar 8 - 10 hercu frekvenci spējīgas izraisīt zemapziņas bailes, pie lielākas jaudas - epilepsiju un miokarda infarktu.

Meteoroloģiskie. Pierādīts, ka, izmainot gaisa elektrisko lādiņu, var izsaukt "noteiktā teritorijā noteiktus laika apstākļus". Sausums, lietusgāzes, krusa un vētras karojošajam pretiniekam var radīt ne mazākus zaudējumus kā "uguns triecieni". Zināms, ka praktiskās ģeofizikas institūtā Obņiskā veica darbus "meteoroloģiskā kara" jomā …

Tektoniskie. Patlaban kara resori kā Krievijā, tā arī ASV visādi noliedz iespēju izmantot mākslīgi izraisītas zemestrīces kara nolūkos. Tomēr Zemes dzīļu fizikas laboratorijas vadītājs uzskata, ka ieplānotas stihiskas nelaimes ir pilnīgi reālas un ka tādas izstrādnes ir …

Ģeofiziskie. Nesen Krievijas Valsts Domē notika sanāksme, veltīta amerikāņu slepenajam kara objektam Aļaskā. Šī ierīce (kodētais nosaukums HAARP), saskaņā ar dažām ziņām, spējīga acumirklī sasildīt noteikta reģiona atmosfēru līdz plazmas stāvoklim. Elektromagnētiskā vētra, kas rodas šādos apstākļos, var "izsist no ierindas" raķetes, datorus, citu tehniku. Plazmas barjera var kļūt par drošu vairogu lidmašīnām un ballistiskajām raķetēm. Iespējama arī šo ieroču uzbrūkoša iedarbība vēlamā virzienā. Tomēr pagaidām

14

neviens nezina, kādas katastrofas un nelaimes dabai un dzīvei uz Zemes var izraisīt tā pielietošana. Pēc dažiem aprēķiniem, ar pilnu jaudu ieslēgta HAARP ierīce iznīcinās zemes atmosfēru.

Nākotnes kari var notikt un, visdrīzāk, notiks bez acīmredzamas ieroču pielietošanas. Protams, visu iznīcinošais atomsprādziens ir ļoti "efektīgs". Tomēr daudz efektīgākas ir mazāk nojaušamās metodes, ja uzvarētie pat nesaprot, ka viņus kāds ir uzvarējis …

Mēs tagad tieši novērojam tāda kara sekas.

Pēc vairākiem gadu desmitu kapitālistiskās (brīvā tirgus ekonomikas) un sociālistiskās nometnes opozīcijas, bez jebkādas to milzīgā militārā potenciāla izmantošanas, sociālistiskā nometne cietusi graujošu sakāvi. Turklāt sociālistiskās nometnes iedzīvotāji to uztvēruši kā savu uzvaru pār komunisma rēgu. No militārā viedokļa tā tomēr ir sakāve, bet pēc būtības - zaudēts ekonomiskais karš. Tieši ekonomiskais karš dod iespēju iekarot valstis pamazām.

Tātad galvenais XXI gadsimta ierocis var būt … NAUDA.

Iedomāsimies, ka ar tektonisko ieroču palīdzību kādā valstī tiek organizēta zemestrīce, pēc tam ar laika apstākļu ieroču palīdzību - sausums, lietusgāzes vai krusa, un .. skaties, pretinieks pats lūgs palīdzību. Tad lietā tiks likta "smagā artilērija" - nauda …

Pat tad, ja atsevišķa valsts uzvar karā, ieguvēja pirmām kārtām ir tās valdība, bet maksā par smago traģēdiju tauta …

R.A.O. komentārs.

Ļausim vaļu fantāzijai. Iedomāsimies varbūtējo nākotnes Latviju.

Ar ovācijām esam uzņemti Eiropas Savienībā (ES). Šī politiskā monstra lielvalstis ekonomiski pakļauj mūsu provinciālo valstiņu.

Gadījumā, ja neiestājamies ES, kāda valsts mūs iekaros ar naudu.

NEKRITĪSIM PANIKĀ - LATVIETIS IZDZĪVO VIENMĒR! MĒS UN LIETUVIEŠI ESAM UNIKĀLAS TAUTAS!

Labi, esam ES… Kopā ar šo lielvalsts veidojumu uzsākam ekonomiskas neatkarības cīņas pret ASV. Tai pat laikā ar naudu kā ieroci uzvaram citas valstis, tautas, iznīcinām to kultūras.

Vai tā ir Nolemtība?

Literatūra 1. LR likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību." LV Saeima un MK Nr.78.,

21.12.1994. 2. Masveida iznīcināšanas ieroči. Rīga, Aizsardzības spēki, 1993. 3. VUGD informatīvie materiāli. Rīga, 2000. 4. "Гражданская оборона." Informatīvs biļetens, M., 1988. - 1993. g.g. 5. ПАМЯТКА населению по радиационной безопасности. – М., Энергоатомиздат,

1990.

15

6. J.Avotiņš - LU docents, Dr.chem., lekciju konspekts CA tēmai "Iedzīvotāju rīcība vides radioaktīvā piesārņojuma apstākļos." 1996.

7. Tomsone. - Bīstamie starojuma avoti Latvijā ir apglabāti. - "Rīgas Balss", Otrdien, 1996.gada 30.janvārī., lpp.5.

8. J.Niedrītis. Dabasvides aizsardzība un ekonomija. - Apg. "Vieda", Rīgā, 1991. 9. Kā mūs iznīcinās XXI gadsimtā? - "Mistiskā Sensācija" - 2003.g. marts, Nr.3, (123), lpp.

6.-7. 10. MK 1997.g.22.08. noteikumi Nr.297 "Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo

starojumu", 8., 14. nodaļas, buklets "Radiācija" - Zviedrijas Radioaktīvās aizsardzības institūts.

16. Preventīvie pasākumi potenciālu ārkārtējo situāciju novēršanai un iespējamo seku likvidācijai

Lietotie termini [3]

1) civilās aizsardzības formējums - organizēta apmācītu personu grupa, kuras rīcībā ir speciālais inventārs glābšanas darbu un katastrofas seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai;

2) dabas katastrofa - vētra, viesulis, virpuļviesulis, zemestrīce, lietusgāze, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētra, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēks vai citas dabas parādības, kas izraisa lielu kaitējumu personai, īpašumam vai videi;

3) katastrofa - dabas vai tehnogēna katastrofa, epidēmija, epizootija, epifitotija, sabiedriskās nekārtības, terorisms vai bruņots konflikts;

4) kolektīvās aizsardzības līdzekļi - speciālas aizsargbūves vai citas pielāgotas būves cilvēku aizsardzībai no katastrofas postošiem faktoriem;

5) kontroles un novērošanas tīkls - organizēta sistēma, kas ar valsts, pašvaldību, komercsabiedrību, individuālo komersantu un fizisku personu rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem nodrošina iespēju operatīvi novērot paaugstinātas bīstamības objektus un vidi, prognozēt katastrofas, kontrolēt ekoloģiskās, radiācijas, ķīmiskās, bioloģiskās, sanitāri epidemioloģiskās, veterinārās drošības un ugunsdrošības normu ievērošanu, kā arī identificēt ķīmiskās, radioaktīvās un bioloģiskās vielas;

6) pašvaldības resursi - pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošie materiāltehniskie un finansu līdzekļi, kā arī pašvaldības un tās uzņēmumu darbinieki;

7) preventīvie pasākumi - pasākumi, kurus veic, lai novērstu katastrofas vai mazinātu to rašanās iespēju, būt savlaicīgi gatavībā, lai ierobežotu vai mazinātu nenovēršamu katastrofu sekas;

8) seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi - pasākumi, kurus veic, lai saglabātu vai minimālā līmenī atjaunotu sabiedrības dzīves nodrošināšanas pamatfunkcijas;

9) tehnogēna katastrofa - liela avārija, kuru izraisījusi saimnieciskā darbība. 10) nozare - kādas konkrētas valsts ministrijas pakļautībā esošo struktūrvienību kopa.

Civilās aizsardzības (CA) sistēma (turpmāk - sistēma) ietver valsts iestādes - Ministru kabinetu, Iekšlietu ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), kuras sastāvā ietilpst Civilās aizsardzības pārvalde (CAP), pašvaldības, komercsabiedrības, individuālos komersantus, kā arī darbspējīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem - Latvijas Republikas pilsoņus un nepilsoņus (turpmāk - iedzīvotāji).

Sistēmas organizācijā ir ievērots administratīvi teritoriālais princips, un tās struktūras teritoriālās pamatvienības ir rajoni (novadi) un republikas pilsētas (turpmāk - pašvaldības).

Sistēmai jāveic virkne preventīvu pasākumu, lai spētu prognozēt un novērst ĀS un katastrofas. Neprognozējamu vai nenovēršamu ĀS vai katastrofu rašanās apstākļos jāspēj veikt seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

1

Nozīmīgākie, sistēmai veicamie, preventīvie pasākumi:

• Visās sistēmas struktūrās radīt, koordinēt un kontrolēt finansiālās un materiālās rezerves, nodrošināt materiāltehniskā aprīkojuma esamību ĀS un katastrofu seku likvidēšanai, iedzīvotāju aizsardzībai un to evakuācijai no negadījuma apdraudētās teritorijas, ja tas ir nepieciešams.

• Veikt iedzīvotāju apmācību civilās aizsardzības jautājumos. • Izveidot un apmācīt civilās aizsardzības formējumus nozarēs atbilstoši tās specifikai. • Izveidot un koordinēt kontroles un novērošanas tīkla darbību. • Izveidot un kontrolēt sakaru, apziņošanas un trauksmes sistēmas. • Izveidot un kontrolēt CA operatīvā vadības centra patstāvīgu gatavību. • Visu sistēmas līmeņu struktūrvienībās izstrādāt CA operatīvos plānus. • Izstrādāt plānus iedzīvotāju evakuācijai no katastrofas skartās teritorijas, nodrošināt

iedzīvotāju uzskaiti, pagaidu izmitināšanu, ēdināšanu, medicīnisko palīdzību un sociālo aprūpi.

• ĀS apstākļos spēt nodrošināt darba un sadzīves apstākļus citu administratīvo teritoriju, valsts, kā arī citu valstu glābšanas dienestu personālam, kas pieaicināts katastrofas novēršanai un tās seku likvidēšanai.

• Ņemot vērā vietējos apstākļus, izstrādāt attiecīgajās administratīvajās teritorijās izvietotajām komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem papildu uzdevumus civilajā aizsardzībā un kontrolēt to izpildi. Komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem sistēmas prasību izpilde ir obligāta.

• Saskaņā ar CA plāniem ĀS un katastrofu apstākļos, koordinē sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem atbilstoši LR likumam [2].

Literatūra 1. LV likums "Par LR civilo aizsardzību".- Pieņemts LR Saeimā 1992.g., sekoja izmaiņas,

likuma pilns izklāsts 1998.g.,. Ziņotājs, Nr.13. 2. "LR Nacionālās drošības likums".-LR Saeimā pieņemts 2000.gada 14.decembrī, Valsts

prezidente V.Vīķe-Freiberga apstiprinājusi 2000.gada 29.decembrī. Publicēts - Vēstis 473/476 29.12.2000.

3. Likumprojekts "Civilās aizsardzības likums", izstrādājusi Iekšlietu ministrija, izskatīts LR Ministru kabineta sēdē 2002.gada 22.oktobrī. LR Saeimā vēl nav apstiprināts. Tā kā minētais dokuments juridiski vēl nav spēkā esošs, autors (R.A.Ozoliņš) šai nodaļā ir citējis atsevišķas tēzes, kas, viņaprāt, nav diskutablas. Par šādu rīcību autors uzņemas personīgu atbildību, uzskatot, ka netiek izpausts valsts noslēpums.

2

17. Pasākumi katastrofas skartajā teritorijā Atkarībā no ĀS, katastrofas izraisītāja cēloņa un tā seku apjoma, atkarīgs glābšanas darbu veicamo pasākumu raksturs. Katastrofas sekas var aptvert visu valsti, kādu tās teritorijas daļu vai arī relatīvi nelielu teritoriju - lokālas izpausmes formā.

Katastrofas sekas aptver visu valsti Piemēram. Visu Latvijas teritoriju šķērsojis mākonis, kas piesātināts ar radioaktīvu vielu daļiņām.

NEPIECIEŠAMS:

• saņemot informāciju, veikt pašaizsardzības pasākumus atbilstoši apgūtajām zināšanām civilās aizsardzības jomā;

• OBLIGĀTI - rast iespēju saņemt precīzu informāciju par katastrofas sekām no valsts masu informācijas līdzekļiem - Radio un TV, rīkoties atbilstoši CA operatīvā vadības centra norādījumiem;

• no valsts teritorijām, kurās radiācijas līmenis pārsniedz pieļaujamās normas, tiks veikta iedzīvotāju evakuācija;

• nekavējoties veikt pasākumus atbilstoši evakuācijas apstākļiem. Vai arī Latvijas teritoriju šķērsojusi viesuļvētra?

Iespējams, ka dažādās valsts teritorijās katastrofas izraisītā postījuma pakāpe var būt atšķirīga. Īpaši lauku apvidos iespējams, ka būs radušies elektroenerģijas padeves līniju pārrāvumi. Lai iegūtu informāciju no CA operatīvās vadības centra par katastrofas izraisītājām sekām un iedzīvotāju nepieciešamo rīcību, vēlams rast iespēju (vai savlaicīgi par to parūpēties) noklausīties nepieciešamos ziņojumus ar tranzistoru radioaparātiem, kas spējīgi strādāt no elektriskās strāvas līnijas neatkarīgā, autonomā režīmā.

Glābšanas un postījumu likvidēšanas neatliekamos pasākumus organizē un vada pašvaldības, iesaistot tajos savus resursus - civilās aizsardzības formējumus un iedzīvotājus, materiāli tehnisko nodrošinājumu. Vietās, kur stihijas izraisītie postījumi ir lieli un eksistē draudi cilvēku dzīvībām vai pat ir to upuri, jārīkojas kā lokālu katastrofu ar smagām sekām apstākļos. Nelielus postījumus likvidē iedzīvotāji.

Nepieciešams atbrīvot ceļus no aizsprostojumiem, lai nodrošinātu avārijas un glābšanas dienestu transporta pārvietošanos.

Pašvaldību civilās aizsardzības dienestiem jāapseko visas apdzīvotās vietas, lai pārliecinātos par izraisīto postījumu pakāpi un nepieciešamību sniegt iedzīvotājiem neatliekamo palīdzību!

1

Glābšanas darbu organizēšana lokālu katastrofu seku likvidēšanai Lokāla katastrofa - kuras izpausmes sekas aptver relatīvi nelielu valsts teritorijas daļu, kuru iespējams norobežot - aplenkt un apsargāt.

Lokālas katastrofas cēloņi iespējami visdažādākie: ledus sastrēgumi, plūdi, mežu, purvu un lauku ugunsgrēki, tehnogēna katastrofa, terorisma akts, deggāzes noplūdes rezultātā radies sprādziens u.c.

Šo katastrofu likvidēšanā parasti piedalās valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības, nepieciešamības gadījumos īpaši apmācītas specvienības, medicīniskie dienesti, policija un apsardzes vienības, var tikt iesaistīti iestāžu, uzņēmumu civilās aizsardzības formējumi, kā arī iedzīvotāji, ja specvienības vēl nav ieradušās un nepieciešams sniegt neatliekamo palīdzību cietušam cilvēkam. Tas ir katra iedzīvotāja pienākums līdz brīdim, kad cietušais tiek nodots profesionāla medicīniskā personāla aprūpē.

Šādu katastrofu seku likvidēšanai tiek veikti šādi pasākumi:

1. Notikuma vietas izlūkošana un situācijas novērtēšana. 2. Cilvēku un dzīvnieku evakuācija no bīstamās teritorijas. 3. Iedzīvotāju apziņošana bīstamajā zonā. 4. Katastrofas vietas aplenkšana un apsardze. 5. Cilvēku meklēšana, pirmās palīdzības sniegšana tiem un viņu evakuācija. 6. Katastrofas izpausmes veida lokalizācija un likvidēšana. 7. Katastrofas seku likvidēšana. 8. Atjaunošanas darbi.

Šāds veicamo glābšanas darbu secības uzskaitījuma piemērs zināmā mērā ir nosacīts un nav uzskatāms par stereotipu visu iespējamo katastrofu gadījumos. Nepārprotami, ka cilvēku glābšanas darbi gadījumā, ja kāda ļaužu grupa kļuvusi par teroristu ķīlniekiem būs atšķirīga no rīcības, ja deggāzes eksplozijas rezultātā sagruvusi un deg dzīvojamā ēka.

Civilā aizsardzība ir valsts totālās aizsardzības sastāvdaļa. Galvenais - vispirms glābt cilvēkus un dzīvniekus!

Literatūra 1. LV likums "Par LR civilo aizsardzību".- Pieņems LR Saeimā 1992.g., pēdējās izmaiņas

likumā 1996.g., Ziņotājs, Nr.13. 2. "LR Nacionālās drošības likums".- LR Saeimā pieņemts 2000.g.29.dec, Valsts prezidente

V.Vīķe-Freiberga apstiprinājusi 2000.g.29.decembrī. Publicēts - Vēstis 473/476 29.12.2000.

3. LR likums "Par valsts aizsardzību" 12.panta 9.punkts, NBS likuma 7.,8.,9.,10.,17. panti, VUGD un NBS 200.gada 25.jūlija Sadarbības līgums.

4. MK 2000. 15. 02. Nr.58 "Noteikumi par meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumos". 3.,5.,6.,8. nodaļas.

5. 25.02.1997.g. Sadarbības plāns starp VUGD un Aviācijas centru. 6. MK likums "Par ķīmiskām vielām un ķīmiskiem produktiem" 4.,10.,12.panti. MK

1999.g.07.12., Nr.401 "Bīstamo kravu autopārvadājuma noteikumi", 1. un 3. nodaļas.

2

7. Ārkārtējo pasākumu valsts plāns plūdu periodam. Apstiprinājis LR Iekšlietu ministrs 1999.g.08.02.

8. Standarta darbības algoritms ar ceļu satiksmes negadījumiem saistītās avārijās, VUGD 2000.g.

9. Pirmās palīdzības apmācības sistēma Latvijā, apstiprināta ar LR Labklājības ministrijas 1996.g.05.09. rīkojumu Nr.257.

10. R.Rožkalns. "Pirmā palīdzība", Rīga, 1998.g. 11. MK 1998.g.15.12. noteikumi Nr.461 "Iestāžu, organizāciju un uzņēmumu

(uzņēmējsabiedrību) ugunsdrošības dienestu vai brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu paraugnolikums".

12. LR Finansu ministrijas 1999.g.22.aprīļa rīkojums Nr.265 "Par Finansu ministrijas pamatbudžetu programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem - apstiprināto līdzekļu piešķiršanas un izlietojuma kārtību".

3

18. Galvenie riska faktori un darba higiēna Profilaktiskās medicīnas nozari, kas pētī darba apstākļu iespējamo riska faktoru ietekmi uz strādājošo organismu un izstrādā nepieciešamos sanitāri higiēniskos un ārstnieciski profilaktiskos pasākumus, kuru nolūks ir saglabāt strādājošo veselību un paaugstināt viņu darba ražīgumu, sauc par darba higiēnu.

Darba vides riska faktori - mehāniskie, ķīmiskie, fizikālie, bioloģiskie un psihosociālie faktori, kas darba (un sadzīves) procesā specifiski iedarbojas uz strādājošo veselību un darba spējām.

Lai veiktu šo uzdevumu, darba higiēna pētī darba un ražošanas procesu ietekmi uz strādājošo organismu, cilvēku darba spējas, darba un atpūtas režīma fizioloģiju; ražošanā lietojamo izejvielu un materiālu, iegūto pusfabrikātu un gatavās produkcijas, kā arī ražošanas atkritumu ietekmi uz apkārtējās vides sanitāro stāvokli, ražošanas (darba) sanitāri tehnisko iekārtu un mezglu stāvokli, dažādu darba aizsargierīču un individuālo aizsardzības līdzekļu stāvokli un efektivitāti; patoloģiskās novirzes, kas var rasties strādājošo organismā sakarā ar nepareizu darba organizāciju vai arī sakarā ar darba vides riska faktoru nelabvēlīgu ietekmi, izstrādā dažādus profilaktiskus pasākumus.

Darba higiēna ir bāze sanitāri profilaktiskās likumdošanas sistēmai, kuras uzdevums ir uzlabot darba un sadzīves apstākļos.

Attīstoties modernām tehnoloģijām, strauji progresējot datoru un komunikācijas tehnikai darbā un sadzīvē, šīs higiēnas noteikumu ievērošana ir īpaši nozīmīga. Piemēram, speciālisti ieteic iegādāties mobilos telefonus, kuru jauda nepārsniedz 1 W (vatu) un neuzglabāt kabatās, kas atrodas tuvu sirdij, jo sakaru uzturēšanai raidīto radio viļņu svārstību frekvences spēj nelabvēlīgi ietekmēt normālu sirdsdarbību.

Prātam neaptverami, kādas fizikālas izcelsmes, kāda elektromagnētisko viļņu gūzma šodien klīst pa pasauli dažādos virzienos, kuriem mūsu ķermeņi nav šķēršļi.

Iepriekšējās nodaļās tika raksturoti tipiskākie riska faktori. Šajā nodaļā būs sniegta informācija par dažiem fiziskajiem riska faktoriem, kuriem mēs ikdienā reizēm nepievēršam īpašu uzmanību. Ja lasītājs par kādu no riska faktoriem vēlas iegūt detalizētāku priekšstatu, lūdzu izmantot literatūras avotu sarakstu nodaļas beigās.

Mērvienību nosaukumi:

Pa – paskāls er - eritēma Gy - greijs Hz – hercs J - džouls Sv - sīverts dB – decibels V – volts mkm - mikrometrs lm – lumens A - ampērs nm - nanometrs cd – kandela W - vats lx – lukss R - rentgens

Mērvienību atbilstību konkrētai fizikālajai parādībai, meklēt fizikas mācību līdzekļos.

1

Troksnis un vibrācijas Intensīvs troksnis un vibrācijas ir viens no galvenajiem nelabvēlīgajiem darba riska faktoriem. Stipras intensitātes trokšņi un vibrācijas nelabvēlīgi iespaido cilvēka veselību, tāpēc trokšņu un vibrācijas apkarošanas problēmas darba aizsardzības sistēmā ieguvušas īpašu nozīmi.

Agrāk uzskatīja, ka troksnis galvenokārt iedarbojas uz dzirdi, bet ir noskaidrots, ka troksnis vispirms var nelabvēlīgi ietekmēt daudzas organisma sistēmas (nervu, sirds un asinsvadu sistēmas u.c.). Sirds un asinsvadu sistēmas funkcionēšanas traucējumi un nervu sistēmas slimības vairāk ierobežo cilvēka darba spējas nekā vājdzirdība.

Dzirdes orgāns ir visjūtīgākais pret augstfrekvences skaņām (augstākām par 1000 Hz). Dzirdes pavājināšanās pakāpe ir tieši proporcionāla darba stāžam trokšņainā vidē, bet dzirdes zuduma ātrums pirmajos piecos gados ir lielāks nekā vēlākajos gados. Liela loma ir cilvēka individuālajai jūtībai pret troksni. Līdz ar dzirdes pavājināšanos, bet nereti arī bez jūtamām tās pārmaiņām troksnis cilvēka organismā rada patoloģiskas novirzes, kuru simptomu kompleksu klīnicisti apraksta kā "trokšņa slimību". To raksturo centrālās nervu sistēmas veģetatīvo funkciju pārmaiņas. Svarīgākie šīs slimības simptomi ir ādas bālums, galvas sāpes, bezmiegs, nervozitāte un sūdzības par vispārēju nespēku.

Strādnieki, kas strādā trokšņainos cehos, bieži slimo ar kuņģa čūlu, gastrītu, hipertoniju un nervu slimībām.

Higiēnas praksē ir pieņemts novērtēt troksni pēc diviem parametriem - skaņas spiediena līmeņa vai intensitātes, ko mēra decibelos (dB), un pēc frekvenču spektra, ko mēra hercos (Hz). Praktiska nozīme ir frekvenču diapazonam no 45 līdz 10 000 Hz, jo tam atbilst ražošanas trokšņu vairākums.

Troksnis ir dažādu frekvenču un dažādas intensitātes skaņu haotisks sakopojums. Savukārt skaņa ir elastiskās vides mehāniskās svārstības.

Troksni (skaņas vilni) raksturo: spiediens p, Pa intensitāte I, W/m2 I = p2 / (ρ ⋅ c), kur ρ - vides blīvums, kg/m3

ātrums vidē c, m/s frekvence f, Hz Cilvēka dzirdamības josla no 20 līdz 20 000 Hz

Tehnikā lieto logaritmisko mērvienību - trokšņa spiediena līmeni:

• L = 20 lg (p/p0), dB, kur p0 (dzirdamības slieksnis) = 2 ⋅ 10-5 Pa.

Trokšņu klasifikācijā ietilpst, t.s. mainīgs troksnis, kad izmaiņas ir impulsa veida, ar dažādiem pārtraukumiem un tās novērojamas plašā frekvenču diapazonā vairāk par 5 dB ⋅ A. Piezīme. Plaša diapazona frekvenču joslu vispārējai raksturošanai lieto skalu, kur troksni mēra dB ⋅ A, izmantojot speciālus trokšņa mērītājus.

Trokšņa higiēniskajā normēšanā lieto oktāvu joslu skalu, kur katrai joslai ir sava vidējā aritmētiskā frekvence f un attiecīgais trokšņa spiediena līmenis L. Rūpnieciskā trokšņa normēšanas piemērs:

f, Hz 31,5 63 125 250 500 1000 2000 4000 8000 dB ⋅ A L, dB 107 95 87 82 78 75 73 71 69 80

2

Pieļaujamais trokšņa spiediena līmenis atsevišķās darba vietās:

• 50 dB - projektu birojos, datoru telpās, ārstu kabinetos, bibliotēkās; • 60 dB - kantoru telpās, mācību laboratorijās; • 65 dB - dispečeru telpās, skaitļošanas tehnikas zālēs, mašīnrakstīšanas birojos; • 75 dB - zinātniskajās, materiālu pārbaudes laboratorijās, telefonu tīklu zālēs u.c.

Pusaudžu darba režīma ievērošana trokšņainā darba vidē:

Darba ilgums stundās pie L, dB Vecums, gadi 65 70 75 80 85 90 95

14-15 4 3,5 3 2 1 0,5 16 - 18 6 5 4 3 2 1

Nedrīkst strādāt

Vibrācija ir materiālo daļiņu (cietas vielas, šķidrumu, gāzes) mehāniskas svārstības infraskaņas (f < 20 Hz) un dzirdamo skaņu frekvenču joslās. Cilvēks, tieši saskaroties ar vibrācijas svārstību avotu, uztver vibrāciju līdz 8000 Hz.

Vibrācijai uz strādājošā veselības stāvokli ir divējāda iedarbība - vietējā un vispārējā. Vietējas vibrācijas gadījumā cieš strādājošā rokas, bet vispārējā iedarbojas uz visu cilvēka organismu. Pirmā veida vibrācijas rodas, strādājot ar mehāniskiem roku instrumentiem, vibrējošām iekārtām vai apstrādājamām detaļām. Vispārējā vibrācija iedarbojas uz cilvēku, ja tas atrodas vertikālā vai sēdus stāvoklī, caur kāju pēdām, piemēram, vibrolaukumā transporta līdzekļos, celtniecības vai lauksaimniecības mašīnās.

Ilgstoši atrodoties vibrācijas ietekmē, cilvēkam rodas t.s. "vibrācijas slimība". Slimnieki sūdzas par sāpēm locītavās, roku delnu tirpšanu, periodisku roku pirkstu bālumu, muskuļu spēka pavājināšanos. Slimībai progresējot, strādnieki sūdzas par galvas sāpēm, troksni galvā, sāpēm sirds apvidū, ātru nogurumu, paaugstinātu uzbudināmību, apetītes pavājināšanos, roku pirkstu trīcēšanu. Šādu stāvokli izskaidro ar funkcionāliem centrālās nervu sistēmas traucējumiem.

Visvienkāršākās (ideālās) vibrācijas veidu (harmoniskas svārstības, kurām ir sinusoidāla forma) raksturo:

amplitūda A, m frekvence f, Hz svārstību periods T, s (T = I/f), kur I - intensitāte (skat. troksnis).

Praksē sastopama vibrācija, kur laikā mainās gan svārstību frekvence, gan amplitūda (aperiodiskas svārstības), vai arī tām ir grūdiena veida raksturs (kvaziperiodiskas svārstības). To raksturo:

vibroātrums V, m/s vibropaātrinājums Q, m/s2

vibronovirzes amplitūda A, m

V un Q raksturo daļiņu maksimālo kustības ātrumu un paātrinājumu, A - maksimālo novirzi no līdzsvara stāvokļa.

Līdzīgi troksnim vibrācijas raksturošanai izmanto logaritmisko skalu un attiecīgos parametrus nosaka:

vibroātruma līmenis Lv = 20 lg (V/V0), dB vibropaātrinājuma līmenis Lq = 20 lg (Q/Q0), dB, kur V0 = 5 ⋅ 10-8 m/s; Q0

= 3 ⋅ 10-4 m/s2.

3

Līmeņi Lv un Lq parāda, par cik attiecīgais parametrs pārsniedz t.s. "sliekšņa" (minimālo standartizēto vērtību) līmeni V0 vai Q0.

Rokas instrumentu un stacionāru iekārtu vibrācijas maksimāli pieļaujamās amplitūdas

Sitienu vai apgriezienu skaits minūtē

Vibrācijas frekvence (Hz)

Vibrācijas maksimāli pieļaujamā amplitūda (m⋅103)

1 2 3 1200 20 1,5 1800 30 1,0 2100 35 0,4 3000 50 0,15 3600 60 0,04

6000 un vairāk 100 un vairāk 0,005

Kopējās vibrācijas maksimāli pieļaujamie lielumi

Frekvence (Hz)

Amplitūda (m ⋅ 103)

Vibroātrums (m/s ⋅ 102)

Vibropaātrinājums (m/s2 ⋅ 102)

Līdz 3 0,6 - 0,4 1,12 - 0,76 22 - 14 3 - 5 0,4 - 0,15 0,76 - 0,46 14 - 15 5 - 8 0,15 - 0,05 0,46 - 0,25 14 - 13 8 - 15 0,05 - 0,03 0,25 - 0,28 13 - 27 15 - 30 0,03 - 0,009 0,28 - 0,16 27 - 32 30 - 50 0,009 - 0,007 0,16 - 0,22 32 - 70 55 - 75 0,007 - 0,005 0,22 - 0,23 70 - 112 75 - 100 0,005 - 0,003 0,23 - 0,19 112 - 120

Infraskaņa - elastiskas vides mehāniskās svārstības, kuru frekvence mazāka par 20 Hz un atrodas ārpus cilvēka dzirdamības joslas.

Ultraskaņa - elastiskas vides mehāniskās svārstības, kuru frekvence ir lielāka par 20 000 Hz un atrodas ārpus cilvēka dzirdamības joslas.

Mehānisko svārstību bioloģiskā iedarbība uz organismu (pēc J.Andrējevas-Galaņinas)

Svārstību frekvence Iedarbības raksturs Infraskaņas frekvence līdz 15 Hz Iedarbojas paātrinājums. Izraisa visa ķermeņa un orgānu

pārvietošanos (novirzes) un vestibulārā aparāta reakciju. līdz 25 Hz Vēl uztver kā atsevišķus grūdienus. līdz 35 Hz Izraisa kaulu locītavu pārmaiņas. Trokšņu atšķirība.

Parādās atsevišķi vibrācijas slimību simptomi, asinsvadu spazmas sastopamas reti.

Skaņas frekvence 50 Hz Vibrācijas slimības ar agiospazmām. 250 Hz Asinsvadu spazmu rašanās augšējā robeža. Ultraskaņas frekvence 16 000 Hz un vairāk Mehāniskās enerģijas pārveidošanās siltuma enerģijā,

baktericīds efekts, kavitācijas efekts, iedarbība uz centrālo nervu sistēmu.

4

Elektromagnētisko viļņu izstarojuma diapazoni [5]

100 200 300

sarkanā

0

REDZAMĀ GAISMA

400 500 600 700 800 900 1000 (nm) ' ' ' ' ' ' ' ' ' '

violētā zaļā

,1 nm 1 nm 1 mm 1 m 1 km ' ' ' ' ' ' ' ' ' ' γ Rtg UV IS Radārs TV Radio

γ - aptuvens jonizējošā (radioaktīvā) starojuma diapazons, Rtg - aptuvens rentgena starojuma diapazons, UV - ultravioletais starojums, IS - infrasarkanais starojums.

Apgaismojums [5] Apgaismojums ir optiskā diapazona elektromagnētisko viļņu (fotonu) izstarojums, ko uztver cilvēka redzes orgāni.

Optiskā diapazona elektromagnētisko viļņu rajons (viļņu garums no 386 līdz 760 nm) atrodas starp rentgena starojuma un radioviļņu starojuma joslām. Vienā optiskā diapazona pusē atrodas ultravioletā starojuma rajons, otrā - infrasarkanā starojuma rajons, kuru cilvēka acs neuztver.

Raksturlielumi

Optiskā diapazona izstarojumu raksturo:

gaismas plūsma F, lm gaismas stiprums Ig, cd gaismas spožums S, cd/m2 apgaismojums E, lx (E = lm/m2)

Dabiskā apgaismojuma nepastāvības dēļ ieviests speciāls raksturlielums: dabiskā apgaismojuma koeficients (DAK) - e = (Eiekš. - Eār.)100, %, kur Eiekš. - apgaismojuma izvēlētā (darba zona) punktā telpas iekšpusē, lx un Eār. - apgaismojums plaknes punktā telpas ārpusē, lx. Eiekš. un Eār. Nosaka difūzā apgaismojumā, t.i., izvairoties no tieša Saules starojuma.

Mākslīgo apgaismojumu raksturo (nepieciešamības gadījumā) ar apžilbinātības rādītāju Pa :

5

Pa = (Kž - 1)100,%, kur

Kž - apžilbinātības koeficients, ko nosaka eksperimentāli.

Vispārējam apgaismojumam Pa nedrīkst pārsniegt 20 … 60%.

Gāzu izlādes (dienasgaismas vai luminiscentām) lampām raksturīga gaismas pulsācija, tādēļ lieto raksturojumu - gaismas pulsācijas koeficientu Kp:

Kp = (Emaks. - Emin.)100/2Evid., %, kur

Emaks. un Emin. - attiecīgi apgaismojuma (lx) maksimālā un minimālā vērtība pulsācijas periodā, bet Evid. - vidējā vērtība (lx) tajā pašā laika periodā. Pulsācijas koeficienta Kp vērtība nedrīkst pārsniegt 10 … 20%.

Iedarbība uz organismu • Noguruma rašanās pie nepietiekoša apgaismojuma un ar to saistītie nelaimes gadījumi

(mehāniskās un elektrotraumas, ķīmiskie apdegumi, saindēšanās u.c.). • Miopija (tuvredzība). • Gaismas bads (nepieciešamība pēc saules gaismas), ja darba raksturs saistīts ar ilgu

uzturēšanos mākslīgā apgaismojumā. • Redzes halucinācijas, ja darba apstākļi saistīti ar ilgstošu vienmērīgu telpas

apgaismojumu. • GAISMAS SPOŽUMS DIAPAZONĀ NO 50 LĪDZ 1500 cd/m2 UZSKATĀMS PAR

PIETIEKAMU CILVĒKA REDZES UZTVERES NODROŠINĀŠANAI. MAKSIMĀLAIS NEPIECIEŠAMAIS APGAISMOJUMS IR 50 lx.

• Apgaismojuma spektrālais sastāvs pie vienāda apgaismojuma ietekmē redzes uztveri, kā arī darbaspējas. ORANŽA VAI SARKANA GAISMA PALIELINA UZBUDINĀTĪBU UN RADA SILTUMA SAJŪTU.

• DZELTENI ZAĻAI GAISMAI IR NOMIERINOŠS RAKSTURS.

• ZILI VIOLĒTAI GAISMAI - IZTEIKTI EMOCIJU BREMZĒJOŠS RAKSTURS.

Ultravioletais starojums [5] Ultravioletais starojums ir optiskā diapazona elektromagnētiskais starojums, kas no īso viļņu puses piekļaujas redzamajai gaismai un nav uztverams ar cilvēka redzes orgāniem.

Ultravioletā (UV) starojuma viļņu garums - apmēram no 100 līdz 400 nm.

RAKSTURLIELUMI

UV starojumu raksturo:

viļņu garums λ, m starojuma intensitāte Iuv, W/m2

starojuma eritēmā plūsma Fer, er* eritēmais apstarojums (apgaismojums) Eer, er/m2

eritēmā doza (ekspozīcija) Der, (er⋅h)/m2

6

• UV starojuma ietekmi uz cilvēku novērtē pēc eritēmās iedarbības (ādas apsārtuma), kas savukārt rada ādas pigmentāciju - iedegumu: 1 er rada UV starojums ar viļņa garumu 297 nm un jaudu 1 W (pie šī viļņu garuma novērojama visstiprākā eritēmā iedarbība)

Iedarbība uz organismu: • Ādas apsārtums, dermatīti, ekzēmas, ādas vēzis. • Traucējumi centrālajā nervu sistēmā, galvassāpes, reiboņi, paaugstināta temperatūra,

nogurums. • Acu slimības: fotokeratīts (redzes iekaisums), lēcas apduļķojums. • Gaismas bads (UV starojuma nepietiekamība), ja organisms ilgstoši nesaņem UV

starojumu. Klasifikācija: • UV starojums ar vāju bioloģisko iedarbību (no 400 līdz 315 nm). • UV starojums, kuram spēcīga iedarbība uz ādu (no 315 līdz 280 nm). • UV starojums ar spēcīgu vispārējo bioloģisko iedarbību (no 280 līdz 200 nm). Aizsardzība: • Aizsargekrāni intensīva UV starojuma apstākļos (t.sk. svinu saturoši stikli). • Ādas krēmi, kas satur nepieciešamās UV starojuma absorbējošās sastāvdaļas. • Individuālie aizsardzības līdzekļi (brilles u.c.).

Infrasarkanais starojums [5] Infrasarkanais (IS) starojums ir optiskā diapazona elektromagnētiskais starojums, kas no garo viļņu spektra puses piekļaujas redzamajai gaismai un nav uztverams ar cilvēka redzes orgāniem.

IS starojuma viļņu garums - no o,78 mkm līdz 1 mm.

RAKSTURLIELUMI

IS starojumu raksturo:

viļņu garums λ, m starojuma intensitāte Iis, W/m2

Iedarbība uz organismu:

• IS starojumu, kura viļņu garums 0,78 … 1,4 mkm, cilvēka āda maz absorbē un tas dziļi iespiežas audos, izraisot temperatūras paaugstināšanos.

• Ražošanas apstākļos parasti sastopas ar IS starojuma avotiem, kas emitē šo starojumu viļņu garuma diapazonā no 100 nm līdz 100 mkm un ar intensitāti no 0,1 līdz 10 kW/m2. Ja intensitāte ir lielāka par 5 kW/m2, tad 2 … 5 minūšu laikā cilvēks sajūt spēcīgu siltuma iedarbību.

• Salīdzināšanai: sakarsētas virsmas, kuru temperatūra 1300 0C, izstaro IS 1,8 mkm viļņus, volta loks - 0,95mkm, cilvēka ķermenis - 5 … 25 mkm.

• Ja darba vides temperatūra pārsniedz 30 0C vai siltumizdalīšanās ir lielāka par 23 J/(m3⋅s), tad traucēta cilvēka organisma termoregulācija.

Aizsardzība:

7

• IS starojuma avotu ekranizācija ar sliktiem siltuma vadītājiem (neorganiskiem - stikla vate vai audums, keramzīts, putubetons u.c., organiskie - korķis, putupoliuretāns, kūdras briketes u.c.).

• Kinētiskie aizsargekrāni (tekoša ūdens aizsegi). • Termoizolējošie individuālie aizsardzības līdzekļi (apģērbi no kokvilnas, brezenta,

metalizēta auduma vai azbesta, t. sk. Skafandri ar gaisa padevi).

Radiofrekvenču elektromagnētisko viļņu iedarbība uz strādājošo organismu

(Citēts oriģinālā no literatūras avota [6], kurā mērvienības uzrādītas CGS sistēmā.)

Radioviļņu fizikālais un higiēniskais raksturojums. Elektromagnētiskie viļņi ir periodiski mainīgu elektromagnētisko svārstību izplatīšanās telpā. Elektromagnētisko viļņu galvenie parametri ir viļņa garums, amplitūda un frekvence (svārstību biežums (piemēram, 10 Hz = 10 periodiskas, pilnas svārstības 1ā sekundē. R.A.O. piezīme)). Jo lielāka ir frekvence, jo īsāks viļņa garums.

Radioviļņi ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu no 5 km līdz 1 mm un frekvenci no 100 kHz līdz 300 000 MHz. Dažādu frekvenču radioviļņu spektrs parādīts tabulā.

Dažādu frekvenču radioviļņu spektrs

Spektrs Viļņa garums Svārstību frekvence Garie viļņi 3000 - 1000m 100 - 300kHz Vidējie viļņi 1000 - 100m 300kHz - 3MHz Īsie viļņi 100 - 10m 3 - 30MHz

Augstfrekvences (AF)

Ultraīsie viļņi 10 - 1m 30 - 300 MHz Ultraaugstfrekvences (UAF)

Mikroviļņi: Decimetru viļņi 1m - 10cm 300 - 3000MHz Centrimetru viļņi 10cm - 1cm 3000 - 30000MHz Milimetru viļņi 1cm - 1mm 30000 - 300000 MHz

Superaugstfrekvences (SAF)

Radioviļņus plaši izmanto rūpniecībā, zinātnē, tehnikā un medicīnā. Elektromagnētisko viļņu avots radiofrekvenču diapazonā ir speciālas iekārtas - lampu ģeneratori, kuri pārveido līdzstrāvas enerģiju augstfrekvences maiņstrāvas enerģijā.

AF un UAF radioviļņu avoti var būt augstfrekvences transformatori, magnetroni, antenu iekārtas utt.

AF radioviļņu ģeneratorus plaši izmanto metālu un plastmasu termiskajā apstrādē, koksnes žāvēšanā, konservu rūpniecībā un dažādu pārtikas produktu sterilizācijā.

UAF ģeneratorus plaši izmanto radiotehnikā, fizioterapijā, rūpniecībā un dielektriskai termoapstrādei un citur. SAF ģeneratorus izmanto radiolokācijā, radionavigācijā, radioastronomijā, kodolfizikā, televīzijā, fizioterapijā u.c. SAF iedarbībai ir pakļauti ģeneratoru rūpnīcu strādnieki, kuģu un aerodromu apkalpojošais personāls un pasažieri, zinātniskās pētniecības laboratoriju darbinieki u.c.

8

Strādājot ar AF un UAF radioviļņu avotiem, darba vietas atrodas radioviļņu indukcijas zonā, t.i., tādā attālumā no starojuma avota, kas ir mazāks par 1/6 elektromagnētiskā viļņa garuma. Elektriskā lauka intensitāti (voltos uz metru) un magnētiskā lauka intensitāti (ampēros uz metru) nosaka atsevišķi. Strādājot ar mikroviļņu avotiem (SAF radioviļņi), darba vietas atrodas starojuma zonā. SAF radioviļņu izstarojuma intensitāte tiek vērtēta pēc plūsmas jaudas blīvuma, ko izsaka milivatos uz 1 cm2 (mW/cm2) vai mikrovatos uz 1 cm2 (µW/cm2).

Maksimāli pieļaujamie apstarojuma intensitātes līmeņi (MPL) darba vietās ir šādi: garajiem un vidējiem viļņiem elektriskā lauka intensitāte nedrīkst pārsniegt 20 V/m un magnētiskā lauka intensitāte - 5 A/m, īsajiem viļņiem - elektriskā lauka intensitāte 20 V/m, bet ultraīsviļņiem - 5 V/m.

SAF radioviļņiem ir diferencēti MPL, ievērojot darba ilgumu: strādājot visu darba dienu, - ne vairāk kā 0,01 mW/cm2 (10 µW/cm2), strādājot 2 stundas dienā, - ne vairāk kā 0,1 mW/cm2 (100 µW/cm2), bet, strādājot 15 - 20 minūtes, ne vairāk kā 1 mW/cm2 (1000 µW/cm2).

Aizsardzība. Lai uzlabotu darba apstākļus strādniekiem, kuru darbs saistīts ar radioviļņu ģeneratoriem, aparāti jāekranizē. Šim nolūkam izmanto 0,5 mm biezas alumīnija vai dzelzs plāksnes, bet darba telpu un logus ekranizē ar smalku metāla sietu. Var lietot arī pārvietojamos ekrānus vai ieviest aparatūras vadīšanu no attāluma. UAF ģeneratoriem ir speciāli jaudas adsorbētāji, kurus regulējot var samazināt jaudas blīvumu līdz MPL. Pie UAF ģeneratoriem strādājošiem jāizmanto pusmaskas veida aizsargbrilles, kas izgatavotas no metāla sieta vai stikla ar alvas oksīda pārklājumu.

9

10

19. Darba aizsardzība, strādājot ar datoriekārtām [23]

Īss kopsavilkums no "Pagaidu sanitārās normas skaitļošanas centru darbiniekiem"

Telpas plānojums: • Datoriekārtas jānovieto vienā rindā, ne tuvāk par 1 m no sienas. • Telpas platībai jābūt vismaz 6 m2 uz vienu darbinieku. • Telpas tilpumam jābūt ne mazākam par 19,5 m3 uz vienu darbinieku. • Attālumam starp darba vietām jābūt vismaz 1,5 m.

Ventilācija: • Ventilācija jāierīko atbilstoši būvnormatīvu CN un N 2.04.05-86 prasībām, ņemot vērā, ka

tai jānodrošina pastiprināta svaiga gaisa padeve. Gadījumos, kad telpas kubatūra ir lielāka par 40 m3 uz vienu cilvēku un telpā neizdalās veselībai kaitīgas vielas, pieļaujama telpas dabīgā vēdināšana.

• Telpās, kurās nav logu, gaisa padevei uz vienu cilvēku jābūt ne mazākai par 60 m3 / stundā (GOST 12.1.005-88). Pievadītā gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par 19 0C.

• Mikroklimata parametri darba vidē:

Parametri Aukstais periods Siltais periods Gaisa temperatūra, (0C) 22 - 21 23 - 25 Gaisa kustības ātrums, (m/s) 0,1 0,1 - 0,2 Relatīvais gaisa mitrums, (%) 40 - 60 40 - 60

Troksnis: • Trokšņa ekvivalentais (plašas frekvenču joslas) spiediena līmenis nedrīkst pārsniegt 50

dBA.

Apgaismojums: • Dabiskajam apgaismojumam jābūt no sāniem, vēlams no logiem, kas atrodas ziemeļu

pusē. • Dabiskā apgaismojuma koeficientam (DAK - procentuālā attiecība: iekšējais

apgaismojums/ārējais apgaismojums) telpās jābūt būvnormatīviem CN un N II - 4-79, t.i., pie augstas precizitātes darbiem - ne mazāk par 1,5%, pie vidējas precizitātes darbiem - ne mazāk par 1%.

• Telpās jānodrošina kombinētais mākslīgais apgaismojums (vispārējais un vietējais). • Vispārējā apgaismojuma sistēmā mākslīgā apgaismojuma lielums horizontālajā plaknē

nedrīkst būt zemāks par 300 lx. • Kombinētā apgaismojuma sistēmā (vispārējais un vietējais apgaismojums) apgaismojuma

lielums nedrīkst būt zemāks par 750 lx. • Sistemātiski strādājot ar displeju un strādājot dialoga režīmā ar negatīvas polaritātes

datoru (gaišas zīmes uz tumša fona), vispārējais mākslīgais apgaismojums horizontālajā plaknē nedrīkst būt mazāks par 200 lx.

• Apgaismes ķermeņiem jānodrošina vienmērīgs apgaismojums, kas nerada apžilbinošus atspulgus uz ekrāna un tastatūras.

1

• Ja nav speciālas gaismu izkliedējošas lampas, tad gaismas ķermenis jāapgādā ar aizsargstiklu vai monitora ekrāns - ar speciālu aizsargfiltru, kas pasargā operatoru no apžilbšanas un gaismas atstarošanas.

• Nav pieļaujams datoru novietojums ar ekrāniem vienam pret otru. • Vietējais apgaismojums jānovieto tā, lai novērstu gaismas staru krišanu tieši darbinieka

acīs. • Apgaismes ķermeņu aizsargarmatūrai jābūt ne mazākai par 30 0C. • Gaismas pulsācijas koeficientam jābūt ne lielākam par 10%.

Statistiskā elektrība un starojums: • Statistiskās elektrības veidošanās un tās iedarbības samazināšanai darba telpās jāizmanto

gaisa mitrinātāji un grīdas jāpārklāj ar antistatisko pārklāju. (Minēto rekomendāciju vēlams pielietot dzīvojamās telpās, kuras izmanto TV raidījumu uztveršanai. (R.A.O. piezīme)).

• Pieļaujamais elektrostatiskā lauka spriegums nedrīkst pārsniegt 20 kV/stundā (GOST 12.1045-84).

• Datoriekārtu reģenerētais rentgena, radiofrekvenču, redzamais un ultravioletais starojums ir zems, tas nedrīkst pārsniegt spēkā esošās normas.

• Par optimālo gaisa aerojonizācijas līmeni darbinieku elpošanas zonā tiek uzskatīts 1,5⋅102 līdz 5⋅103 uz 1 cm3 gaisa.

Darba vietu iekārtošana atbilstoši energonomikas prasībām: • Darba vietas mēbeļu (galdu, krēslu) konstrukcijai jārada katram darbiniekam iespēju

noregulēt ērtu darba pozu atkarībā no auguma īpatnībām. Biežāk izmantojamie darba piederumi jānovieto pēc iespējas optimālākajā darba zonā. Saskaņā ar GOST 12.2.032.-78 ("Darba vieta, izpildot darbus sēdus").

• Darba galda augstumam jābūt regulējamam no 680 līdz 760 mm. • Darba galda virsmas izmēriem jābūt vismaz 1600 ⋅ 900 mm. • Zem galda jābūt telpai kāju novietošanai, vismaz 600 mm augstai, 500 mm platai un 650

mm dziļai. • Darba krēslam jābūt regulējamam (iespēja regulēt sēdekļa augstumu, atzveltnes augstumu,

kā arī atzveltnes noliekuma leņķi). Jābūt iespējai brīvi veikt katra šī parametra regulēšanu. • Darba krēslam jābūt ar roku balstiem. • Krēsla pārklājuma materiālam jābūt gaisu caurlaidīgam, pusmīkstam, neslidenam, tādam,

kas neektrizējas. • Ja darbiniekam nepieciešams, ieteicami kāju paliktņi, garums - 400 mm, platums - 350

mm līdz 150 mm, ar iespēju mainīt slīpuma leņķi no 00 līdz 200.

Darba un atpūtas režīms, kas atkarīgs no veicamā darba rakstura: • 8 stundu ilgā darba dienā darbiniekiem jāievēro pusdienas pārtraukums un 2 - 3

reglamentēti pārtraukumi, katrs no tiem 10 minūšu garumā. • 8 stundu ilgā darba dienā nepārtraukts darbs (datu ievadīšana, tekstu rediģēšana u. tml.)

pie datora nedrīkst pārsniegt 4 stundas. Pēc katras stundas ieteicams 5 - 10 minūšu pārtraukums, pēc katrām 2 stundām - 15 minūšu pārtraukums.

• Ievadāmo (apstrādājamo) zīmju (simbolu) skaits nedrīkst pārsniegt 30 tūkstošus 4 darba stundās.

• Pārtraukumu laikā ieteicami fiziski vingrinājumi.

2

Literatūra 1. "Darba likums. Darba aizsardzības likums." Juridiskā mācību grāmata. Brošūra. Rīga,

izdevējfirma "AFS", 2002.gads. 2. Brigers, Irvalds. "Darba aizsardzība"- Rīga, 2001. 3. McEnaney, Laura. "Civil defanse at home", N-Y., 2000. 4. Гринин А.С. "Экологическая безопасность: Защита территории и нас." M., 2001. 5. V.Kaļķis, Ž.Roja. "Darba vides riska faktori un arodveselība." Rokasgrāmata, Rīga, LU,

1996. 6. Ļ.Izrailietis, M.Eglīte. "Arodslimības". Rīga, izd."Zvaigzne", 1981., 210 lpp. 7. Ļ.Izrailietis, I Trahtenbergs. "Darba higiēna." Rīga, izd."Zvaigzne", 1978., 232 lpp. 8. J.Bērziņš.- Darba aizsardzība uzņēmumā - "Nodokļi, pabalsti un grāmatvedība." 1997.,

Nr.2, lpp. 20 - 25. A. Neimanis. - Darba aizsardzība - sarežģīts, tomēr atrisināms jautājums -

"Dienas Bizness", 2002.g.21.02., lpp.3. 9. J.Bērziņš. - Sakārtota darba vide un darba aizsardzība. - "Mans Īpašums", 1999., Nr.22

(116)., lpp. 30 - 31. 10. K.D.Kryter.- The Effects of Nois on Man - 2nd ed. New York: Academic Press. 1985. 11. W.A.Burgess et al. - Ventilation and Control of the Work Environment. New York: Wiley

Interscience. 1989. 12. J.D. Ramsey, C.L.Buford, M.Y.Beshir, and R.C.Jensen - Effects of Workplace Thermal

Conditions on Safe Work Behavior.- Jornal of Safety Research No.14, pp. 105 - 114, 1983.

13. C.Zenz. - Occupational Medicine: Principles and Practical Applications. 2nd ed. St. Louls, MO: Mosby Year Book, Inc. 1988.

A. Scaton, R.Agius. - Practical Occupational Medicine. - Edward Arnold. London, 1994.

14. H.Visockis. "Smadzenes, dators un mākslīgais intelekts." Rīga, 1996. 15. G.Nancy, G.Leveson. "Safeware: System Safety and Computers." University of

Washington, Addison - Wesely, 1995. 16. Interneta spožums un posts. - "e-Pasaule" (Bizness. Tehnoloģijas. Dzīves stils.),

2001.gada augusts, lpp. 48 - 49. 17. "Health and Safety (Display Screen Equipment) Regulations 1992" SI 1992 No. 2792,

ISBN 0-11-025919-X. 18. Computer Safety.- Tips To Reduce Computer - Related Health Problems, INTERNET -

1999.20.09. 19. Police Department. - Children & Computers - The Hidden Dengers. INTERNET,

1999.20.09. 20. Digital DIY. - HOW SAFE IS YOUR COMPUTER? INTERNET, 1999.20.09. 21. Normatīvie dokumenti darba aizsardzībai strādājot, ar datoriekārtām.- Materiālu

sagatavojusi Valsts darba inspekcija. - "Datorpasaule", 1998., Nr.7., lpp. 39 - 40. 22. "Временные санитарные норми и правила для работников вычеснительных

центров." 23. MK noteikumi Nr.86. (1997.g.4.marts) "Par obligātajām veselības pārbaudēm un

apmācību pirmajā palīdzībā" 1. Pielikums 4.10., 4.11.punkts. 24. Labklājības ministrijas rīkojums Nr.8. (1998. g.12. janvāris). 25. ГОСТ 12.2.032.-78 "Рабочее место при выполнении работ сидя."

3

20. Pirmā palīdzība negadījuma vietā Šai tēmai rekomendējamais mācību līdzeklis - LATVIJAS REPUBLIKAS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS RĪKOJUMS, Nr.257 Rīgā, 05.09.1996.gads. Sagatavojis un izdevis Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centrs.

Ievērojama daļa šai lekciju konspekta nodaļā citēta un aizgūta kā no metodiskā mācību līdzekļa augstākminētais literatūras avots.

Rīcība negadījuma vietā SOĻU SECĪBA - GLĀBŠANAS ĶĒDĪTE.

Katra ķēde ir tikai tik stipra, cik stiprs ir vājākais ķēdes posms.

1. Tūlītējie pasākumi

• briesmu avota novēršana, • dzīvības glābšanas pasākumi, • negadījuma vietas norobežošana ar brīdinājuma zīmēm, • turpmāko briesmu novēršana.

2. Palīdzības izsaukšana:

• "palīgā!" • ātrās medicīniskās palīdzības (ĀP) izsaukšana.

3. Pirmā palīdzība:

• prasmīga pirmā palīdzība līdz glābšanas dienestu ierašanās brīdim, • cietušā transports uz slimnīcu.

Kā rīkoties?

Rīkojies ātri, droši, bet mērķtiecīgi! Saglabā mieru un novērtē situāciju! Atceries soļu secību! Redzot, dzirdot un jūtot, novērtē esošās un draudošās briesmas! Rīkojies! Nebaidies no kļūdām! Sargā pats sevi! Ja cietušajam draud briesmas, novieto to ārpus negadījuma vietas!

Cietušais neelpo, kaut arī elpceļi ir atbrīvoti Izdara 2 elpināšanas no mutes mutē bez pauzes

• saglabājot brīvus elpceļus (atgāzta galva, izcelts apakšžoklis) aizspied cietušā nāsis, • ieelpo dziļāk kā parasti, • ar savu muti stingri aptveri cietušā muti, • izelpo cietušā mutē (izelpas tilpums 0,8-1,2 l), • katrai izelpai patērē 1 - 1,5 sekundes, bet neizdari izelpas pārāk strauji (risks iepūst

gaisu kuņģī), • saskati, kā iepūstais gaiss izplēš krūšu kurvi, sajūti un sadzirdi izplūstošo gaisu ar savu

vaigu un ausi.

1

Kontrolē pulsu uz miega artērijas - vismaz 5 sekundes katrā pusē. Ja pulss ir, bet cietušais nespēj patstāvīgi elpot, - turpini mākslīgo elpināšanu 12 reizes minūtē (vienu reizi 5 sekundēs). Ik pēc minūtes pārbaudi pulsu uz miega artērijas vienā pusē.

Cietušais neelpo un nav pulsa UZ MIEGA ARTĒRIJAS

SAGATAVOTIES SIRDS MASĀŽAI:

• cietušais uz muguras uz cieta pamata, • Tu - viņam blakus uz ceļiem, viņa plecu līmenī, • atrodi masāžas vietu (ja apģērbs traucē - novāc to), • novieto rokas masāžas vietā pareizā pozīcijā • ieņem precīzu ķermeņa stāvokli.

MASĀŽAS VIETAS ATRAŠANA:

• ar stiprākās rokas rādītājpirkstu atrodi vietu, kur savienojas ribu loki (krūšu kurvja apakšējā trešdaļā,

• cieši blakus šim pirkstam noliec 2 vājākās rokas pirkstus uz krūšu kaula, • augšpus šiem pirkstiem, tieši uz krūšu kaula novieto stiprākās plaukstas pamatni. Te ir

masāžas vieta.

Masāžu veic iespiežot krūšu kurvi 4-5 cm dziļumā.

Ja reanimāciju veic 1 palīdzības sniedzējs, attiecība starp elpas iepūšanu un krūšu kurvja masāžas uzspiedieniem (kompresijām) ir 2 : 15.

Atdzīvināšanas (reanimācijas) pasākumus turpina, līdz:

• cietušajam atjaunojas pulss un elpošana, • atdzīvināšanu pārņem profesionāļi.

2

ABC algoritms

Kāds guļ un nekustas cietušā atbildes reakcijas noteikšana

Jautāt "Kas noticis?", viegli pakratot aiz pleca

cietušais reaģē nereaģē saukt palīgā, lūgt izsaukt ĀP rīcība: *izvērtēt cēloni *pagriezt cietušo uz muguras , *noteikt ievainojumu *novietot uz cieta pamata, *atkārtoti novērtēt *nodrošināt elpceļu caurlaidību, atbildes reakciju *pārbaudīt cietušā elpošanu: redzēt krūšu kurvja kustības, dzirdēt elpošanas skaņas, sajust elpošanas plūsmu.

cietušais

elpo neelpo novieto cietušo stabilā sānu guļā veikt cietušajam 2 mākslīgās ieelpas cietušā mākslīgā ventilācija (elpināšana) neiespējama iespējama novērst cēloni, attīrīt elpceļus, veikt Hemliha paņēmienus pārbaudīt miega artērijas veikt 2 mākslīgās ieelpas ventilācija pulss ir navmākslīgi elpināt apm. 12 × minūtē veikt sirds netiešo masāžu pārmaiņus ar elpināšanu

Saīsinājumi: Cietušais nekavējoties jātransportē uz medicīnas iestādi - (CNJMI). Mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža - (MENSM). Mākslīgā elpināšana - (ME). Pirmās palīdzības sniegšana cietušajam - (PPSC).

3

Reanimācija 1. Reanimācijas ABC algoritms un palīdzības soļu secība. 2. Ja mākslīgo elpināšanu un netiešo sirds masāžu cietušajam veic 1 cilvēks, attiecība

elpināšanai pret sirds kompresijām ir 2 : 15. 3. Pazīmju kombinācija, kas raksturo klīnisko nāvi - iztrūkstoša elpošana un sirdsdarbība,

acu zīlītes platas un uz gaismas intensitātes izmaiņām nereaģē. 4. Bioloģiskā nāve (neatgriezenisks process) iestājas - pēc (klīniskās nāves) 5-6 minūtēm. 5. Lai izdarītu krūšu kurvja kompresijas, reanimējot pieaugušu cilvēku, vienu roku uzliek uz

otras, ar apakšējās rokas pamatni spiežot uz - krūšu kaula apakšējās trešdaļas. 6. Pieaugušam cilvēkam bezsamaņas stāvoklī pulss jātausta - uz miega artērijas. 7. Izdarot mākslīgo elpināšanu, ar acīm jāseko cietušā - krūšu kurvja ekskursijām. 8. Izdarot netiešo sirds masāžu pieaugušam cilvēkam, krūšu kauls jāspiež - 4 - 5 cm dziļi. 9. Ja cietušajam bezsamaņas stāvoklī jāatbrīvo elpceļi - atliekt galvu un pacelt zodu.

Nekādas sānguļas!

Terapija. 1. Visbiežāk sastopamais elpceļu aizsprostojuma cēlonis cietušajam bezsamaņas stāvoklī -

mēle un uzbalsenis. 2. Ja cietušajam (esot pie samaņas) ir elpceļu daļējs aizsprostojums un viņš spēcīgi klepo -

nedarīt neko. 3. Sāpju veids, kas raksturīgs aklās zarnas piedēkļa (apendicīta) iekaisumiem pieaugušajiem

- sāpes pakrūtē, kas pārvietojas uz leju vēdera labajā pusē. 4. Lai sniegtu palīdzību cilvēkam, kuram indīga viela iekļuvusi organismā caur gremošanas

traktu - dot dzert aptuveni 1 litru silta ūdens un izraisīt vemšanu. Šo procedūru atkārto 10 reizes.

5. Ja cietušajam ir stipras sāpes vēderā - nedot ēst, nedot dzert, izsaukt ātro medicīnisko palīdzību.

6. Saindēšanās gadījumā ar mazgāšanas līdzekļiem - sārmiem - dot dzert lielu daudzumu silta ūdens - veikt kuņģa skalošanu un CNJMI.

NEDRĪKST:

• nekavējoties izsaukt vemšanu; • dot dzert vājas skābes (piem., citronskābes) ūdens šķīdumu.

7. Saindēšanās gadījumā caur gremošanas traktu ar skābēm, jādod dzert liels silta ūdens daudzums (aptuveni 1 litrs) un jāizraisa vemšana. Šo procedūru atkārto vismaz 10 reizes - tiek veikta kuņģa skalošana - CNJMI.

NEDRĪKST:

• dot dzert nelielas koncentrācijas dzeramās sodas ūdens šķīdumu, jo iespējama uzputošanās, kas aizsegtu elpceļus;

• veikt tūlītējas vemšanas izraisīšanu, jo pastāv iespēja, ka kuņģī var rasties plīsumi.

8. Kā palīdzēt cilvēkam ģīboņa gadījumā? Gulošam cietušajam abas kājas pacelt vertikāli uz augšu, lai veicinātu asiņu pieplūdumu galvas smadzenēs.

9. Epilepsijas lēkmes laikā nedarīt neko. Gaidīt lēkmes beigas. 10. Stipru sāpju gadījumā vēdera labajā pusē, steidzami izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, lai

izslēgtu akūtu apendicīta iekaisumu vai citu akūtu vēdera dobuma orgānu saslimšanu.

4

11. Saindējoties caur gremošanas traktu ar ķīmiski stipriem sārmiem …. (rīcība tāda pat kā iedzerot veļas pulvera šķīdumu).

12. Pēkšņu asu sāpju cēlonis krūšu kurvja kreisajā pusē var rasties no stenokardijas vai miokarda infarkta.

13. Paskaidrot precīzāk - kas ir Hemliha paņēmieni? (Ne visi studenti to saprot. Protams, tas īsti nesaistās ar terapiju, tāpat kā daži citi šai sadaļā iekļautie jautājumi. Arī nākošais.)

14. Paskaidrot - kas ir Hipokrāta cepurīte. Ir nezinīši - studenti.

Traumatoloģija 1. No avarējuša transporta līdzekļa cietušais jāizvelk,- apņemot zem padusēm. 2. Galvas smadzeņu satricinājumam raksturīga pazīmju kombinācija - samaņas zudums

traumas mirklī, slikta dūša (vemšana), cietušais neatceras notikušo. 3. Galvas smadzeņu satricinājuma gadījumā, cietušā pulss paliek bez izmaiņām. 4. Ja svešķermenis no durtas brūces ir izņemts - brūce jāpārsien, cietušais jānovieto guļas

stāvoklī un CNJMI. 5. Ja durtā brūcē atrodas svešķermenis (nazis, koka vai metāla šķemba, u.c.), tas jāatstāj

brūcē, brūce jāpārsien un CNJMI. 6. Plaukstas vai pirksta mehāniskas amputācijas gadījumā, brūcei uzliek pārsēju vai žņaugu.

Amputētās ķermeņa daļas ievieto polietilēna maisiņā un kopā ar cietušo transportē uz ārstniecības iestādi.

7. Ja cietušajam mehāniskas traumas rezultātā ir atrauts skalps, uz galvas jāuzliek pārsējs. Cietušo un skalpu transportē uz ārstniecības iestādi.

8. Ja cietušo sakodis suns. Cietušais jānogādā ārstniecības iestādē, lai veiktu trakumsērgas profilaktiskus pasākumus.

9. Asiņošanu no auss var izraisīt galvas pamatnes lūzums. Steidzami izsaukt ātro medicīnisko palīdzību.

10. Ārkārtējos apstākļos, lai apturētu arteriālo asiņošanu, ekstremitātei uzlikto žņaugu drīkst atstāt ne ilgāk - par 2 stundām.

11. Ja ir aizdomas par izmežģījumu pleca locītavā, precīzākā veicamo pasākumu secība ir - uzlikt imobilizāciju cietušā rokai un organizēt transportēšanu uz medicīnas iestādi.

12. Rīcības pareiza secība apakšstilba vaļēja lūzuma ar arteriālu asiņošanu gadījumā - uzlikt žņaugu, pārsēju brūcei, imobilizāciju.

13. Apakšdelma lūzuma gadījumā - roku fiksēt trīsstūra lakatiņā un CNJMI. 14. Augšstilba kaula lūzuma gadījumā, transportējot cietušo, imobilizācijai jānodrošina miers

ne tikai starp lauztā kaula fragmentiem, bet arī - gūžas, ceļa un pēdas locītavās. 15. Ja lauzts mugurkauls, cietušais jānogulda - uz muguras, uz dēļiem vai grīdas. 16. Cilvēkam, kuram aizdegušās virsdrēbes - uzmest virsū biezu audumu (segu, mēteli),

nogāzt uz zemes un valstīt pa to. 17. Deguna asiņošanas gadījumā censties to apturēt, spiežot ar pirkstu uz deguna asiņojošo

pusi. Ja šādā veidā neizdodas asiņošanu pārtraukt, CNJMI. 18. Gadījumā, ja cietušajam ir vaļējs krūšu kurvja bojājums, uz brūci jāuzliek hermētisks

pārsējs (piemēram, aptiekās esošie, dažāda izmēra leikoplāksteri, kuru centrā ir tampons, kas piesūcināts ar dezinficējošiem un anestezējošiem medikamentiem) un CNJMI.

19. Ķermeņa lokāla apsaldējuma gadījumā, apsaldējuma vietai uzlikt pārsēju, nepārklājot to ar jebkādiem medikamentiem un CNJMI.

20. Ķermeņa lokāla apdeguma gadījumā … (R.A.O. komentārs - pārklāt ar Rinkes ziedi - Rinkes kunga adrese - Jūrmala, Lielupe, Būru ielā 3). Acs ķīmiska apdeguma gadījumā, to skalo ar lielu daudzumu tekoša ūdens, uzliek vieglu pārsēju un CNJMI.

21. Acs fiziskas traumas gadījumā, tai jāuzliek pārsējs un CNJMI.

5

Augstāk minēto studentiem jāapgūst patstāvīgi., izmantojot lekciju konspektus.

R.A.O. replika.

Kā rīkoties gadījumā - patāls lauku apvidus, telefona sakari praktiski tikpat kā nav, tuvākais medicīniskās aprūpes punkts vismaz 30 km tālu vai vēl vairāk.

Cietušajam elektrotrauma - klīniskā nāve. Labi, ja palīdzības sniedzēji orientējas vismaz daļēji pirmās palīdzības jautājumos. Manuprāt, - cietušo ievieto smagās automašīnas kravas kastē. Labi, ja glābēji ir divi. Kratoties pa lauku ceļiem, cietušajam jāsniedz palīdzība - mākslīgā elpināšana un netiešā sirds masāža līdz brīdim, kad to var nodot profesionāļu rokās.

Studentiem individuāli apgūstāmās tēmas, izmantojot lekciju konspektus un rekomendēto

literatūru (Zemāk minētās tēmas atbilst mācību kursa programmai)

Pirmās palīdzības organizācija negadījuma vietā. Sirds - plaušu reanimācijas pamati klīniskās nāves apstākļos.

Pirmās palīdzības jēdziens. Glābšanas ķēdītes soļu secība. Steidzams izsaukums. Terminālo stāvokļu raksturojums. Mākslīgās elpināšanas un netiešās sirds masāžas paņēmieni. Elpošanas ceļu nosprostojums, to cēloņi, pazīmes. Elpceļu atbrīvošanas paņēmieni pieaugušajiem un bērniem. Bērnu un zīdaiņu atdzīvināšana.

Pirmā palīdzība patoloģisku stāvokļu un

SAINDĒŠANĀS GADĪJUMOS Pirmā palīdzība sekojošu patoloģisku stāvokļu gadījumos: sāpes krūtīs, elpas trūkums, ģībonis, šoks, krampji, vemšana, epilepsija, psihisks uzbudinājums, organisma

alerģiska reakcija pie insektu kodieniem. Pirmā palīdzība barības vadu, elpceļu un acu apdegumu gadījumos. Saindēšanās caur elpošanas, gremošanas ceļiem un ādu. Biežāk sastopamās ķīmiskās vielas, kas var izsaukt iekšējo orgānu apdegumus un saindēšanos. Neatliekamā palīdzība akūtas saindēšanās gadījumos. Kuņģa skalošana

Pirmā palīdzība asiņošanas un traumu gadījumos

Brūču klasifikācija. Asiņošanas (arteriālās, venozās, kapilārās) apturēšanas paņēmieni. Deguna, galvas asiņošana. Asiņošana no auss vai mutes. Asiņošana no dzimumorgāniem. Lūzumi, to veidi un klasifikācija, pazīmes un imobilizācijas paņēmieni. Mugurkaula lūzumi. Galvas traumas. Slēgtas un vaļējas vēdera dobuma orgānu traumas. Krūšu kurvja traumas. Acu traumas. Traumas ķermeņa saspiešanas gadījumos. Traumas amputācijas rezultātā. Svešķermenis brūcē. Pārsēju veidi un to uzlikšanas paņēmieni.

6

Pirmā palīdzība cilvēka dzīvībai UN VESELĪBAI KRITISKOS APSTĀKĻOS.

Ķermeņa atdzišana un pārkaršana. Apsaldējumi. Elektrotraumas, tai skaitā, zibens spērieni. Pirmā palīdzība pie sāpēm vēderā. Apendicīta un kuņģa čūlas komplikācijas. Iekšēja asiņošana. Durtas brūces kaklā, krūtīs un vēderā. Pirmā palīdzība satiksmes negadījumos. Ievainoto šķirošana turpmākai evakuācijai. Ievainoto transportēšanas paņēmieni. Neatliekamā palīdzība smagi cietušajiem. Nepieciešamais pirmās palīdzības aptieciņas saturs un tās lietošana.

Literatūra 1. Pirmās palīdzības apmācības sistēma Latvijā. - Labklājības ministrijas katastrofu

medicīnas centrs., Rīga, 1996, 78 lpp. 2. LATVIJAS REPUBLIKAS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS RĪKOJUMS, Nr.257, Rīgā,

05.09.1996. 3. R.Rožkalns. "Pirmā palīdzība.", Rīgā, 1998. 4. Zenz. - Occupational Medicine: Principles and Practical Applications. 2nd ed. St.Louls,

MO: Mosby Year Book, Inc. 1988. 5. Scaton, R.Agius. - Practical Occupational Medicine. - Edward Arnold. London, 1994. 6. Pirmā palīdzība. – Rīgā, Zvaigzne ABC, 2003. No angļu valodas tulkojis prof. Māris

Baltiņš, redaktors Jūlijs Aldersons. 288 lpp.

7