VALODU APGUVES TEORIJU PAMATI

Vita Kalnbērziņa, dr.phil.

Laika periods

Valodniecības teorijas

Psiholoģijas teorijas

Sociālās teorijas

20g.s pirmā puse

Strukturālisms Biheiviorisms Sociokulturas teorija

1960ie gadi

Tranformējošā/Ģeneratīvā gramatika

Neirolingvistika, Informācijas apstrāde

Komunikācijas modeļi, etnogrāfija,

1970ie gadi

Funkcionālisms Humānisma modeļi Akulturācijas teorija,

1980ie gadi

Principu un parametru teorija

Konnekcionisms Sociālā psiholoģija

1990ie gadi

Minimalisma programma

Procesabilitātes teorija

STRUKTURĀLISMS (SOSĪRS, JAKOBSONS, BLŪMFILDS)

• Sosīrs (1857-1913): – Valoda ir patvaļīgu zīmju sistēma, starp vārdu

(signifiant) un jēdzienu (signifié) nav nekāda organiska sakara,

– tāpēc jebkuru valodas elementu var definēt tikai pēc tā atšķirībām no citiem elementiem (Ideju vārdnīca, 1994):

• Jakobsons, Strauss, Prāgas skola: • radīt struktūru sistēmu, kas varētu klasificēt

visas valodas • valodu koki, radniecīgās valoda• kontrastīvā lingvistika (valodas jāmāca

salīdzinot un pretstatot)

Audio-lingvālā metode

• 1950tie gadi: ASV armijas Audiolingvālā metode, balstās uz biheiviorismu

• Valodas apguve ir mehānisks paradumu apguves komplekss

• runātā valoda ir primāra

• 1960tie gadi: tehnoloģijas:

• valodu laboratorijas, skaņu ierakstu tehnika, filmu projektori, mikrofoni

• dzimtās valodas lietotāji ienāk valodu klasēs ar ierakstu palīdzību

• skolēni var sevi ierakstīt un analizēt savu runu

• Principi:

• precīzi gradēti dialogi, kas balstīti uz struktūru klasifikāciju

• dzimtās valodas lietotāja uzmanīga modelēšana un atcerēšanās

• atkārtošana, atkārtošana un atkārtošana

• 1.solis: Skolotājs nolasa dialogu• Skolēni atkārto katru rindiņu, garākās rindiņas

tiek atkārtotas sākot no beigām• 2.solis: skolēni atbild korī vienu no lomām,

intonācijas imitēšana, • 3.solis: skolēni lasa pa pāriem• 4.solis: skolēni mainās lomām• 5.solis: Vingrinājumu ķēde: es pa logu redzu…,

The dialogue• Good morning, Ann!• How are you?• Fine. Where are you

going?• I am too, shall we go

together?

• Good morning, Sally!• Fine, thanks, and

you?• I am going to the post

office!• Sure, let’s go!

Pārveidošana• Are you going to the

post?• No, I am going to the

More transformation• Are you going to the

wood?• No, I am going to the

• Paplašināšana:• Es eju uz veikalu, jo man vajag

dažus/nedaudz…• skolotājs izmanto attēlus, lai mācītu struktūras

• Alfabēta vingrinājums: • Es eju uz veikalu, jo man vajag dažus ābolus• es eju uz veikalu, jo man vajag nedaudz

biezpiena

• Principi:• valoda tiek lietota kontekstā, tā sastāv no noteikta

struktūru skaita, vārdiem ir noteikta vieta, labs valodas lietotājs tos automātiski aizvieto ar pareizajiem

• Kļūdas: • Skolotājs ir modelis (nedrīkst kļūdīties), skolēni

jāpasargā no kļūdām (skolēns kā magnetofons), galvenais valodas apguves līdzeklis: atkārtošana līdz automatizācijai

• Pozitīvais:• Strukturālisms izveidoja valodniecības

zinātniskos pamatus, izveido metalingvistiku• vienota struktūru sistēma visām valodām, visas

valodas ir vienlīdz kompleksas, • relativizē sakarību starp zīmi un nozīmi (balstītu

sociālajā pieredzē)• Problēma: neizskaidroja kapēc valoda mūs tā

ietekmē

• Valoda kā reliģija: – Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds

bija Dievs. (Jāņa ev. 1:1)

• Valoda kā mākslas un kultūras pamats: – Tautasdziesmas un Rainis– tabū vārdi

• Valoda kā politika: – diglosijas situācijā nepareizas valodas izvēle tiek

uzskatīta par musināšanu pret pastāvošo varu (Džozefs, Valoda un politika 2008)

• Kļūda kā bīstama novirze no valodas normas:• Valodas standartizācijas kustība Eiropā:• 1582 Accademia della Crusca in Florence, • 1617 Fruchtbringende Gesellschaft, • 1635 Académie Française, • 1713 Real Academia de la Lengua in Madrid

UNIVERSĀLĀ GRAMATIKA (ČOMSKIS 1970)

Behaviourist view

• Čomskis (1950): • Biheiviorisms neizskaidro valodas radošumu:

mēs neatkārtojam viens otra teikto, bet konstanti radām jaunas struktūras

• Vecāki bieži runā neskaidri un kļudās, tomēr bērnu valoda ir loģiska, arī t.s. kļūdas faktiski ir pilntiesīgs mūsu pašu valodas variants (idiolekts vai starpvaloda)

• bērni piedzimst are uztveres sistēmu, kas ir piemērota runas uztverei

• O’Greidijs and Arčibalds (2007): varam pierādīt, ka bērni dod priekšroku cilvēka balss skaņām, it īpaši vecāku valodai jau no divu dienu vecuma c.f. Piaget

• O’Greidijs and Arčibalds (2007) • Pēc pāris nedēļām bērns atšķir mātes balsi un

mēneša vecumā atšķir valodas skaņas• viena mēneša vecumā bērni atšķir balsīgos un

nebalsīgos līdzskaņus• pierādījums: mainot skaņas signālu, bērns

maina zīšanas ritmu

O’Grady and Archibald 2007

• bērni mācās atšķirt attiecīgās valodas fonēmas (skaņas ar vārdveidojošu nozīmi) un ignorēt attiecīgās valodas allofonus

• 6-8 mēnešu vecumā bērni atšķir skaņas, kas pieder citām valodām no dzimtās valodas skaņām

Loss of ability

• Principi un parametri• Tomasello (2003): 1 gadu vecs japāņu bērns

jau ir zaudējis spēju atšķirt skaņu Ra no La, tāpat kā pieaugušie japāņi, tādējādi kļūstot par japāņu valodas lietotāju

• Leksikona izveide • Neišens and Verings (1997) Bērni iemācās

apmēram 1000 vārdus gadā• tātad 5 gadus vecs bērns zina apmēram 5000

vārdu

• Šmits 2000:• 20 gadus vecs universitātes students zina 20

tūkstošus vārdu• mēs iemācamies vārdus, kurus mums vajag un

aizmirstam vārdus, kas mums nav vajadzīgi • Ja mēs iemācamies jaunu valodu, mūsu vārdu

krājums dubultojas

• Dabiskās pieejas izveide otrās un svešvalodu apguvei

• piecas hipotēzes (Krašens 1983): – Apguves/mācīšanās hipotēze– Dabiskās kārtības hipotēze– Iedevuma hipotēze (n+1)– Monitora hipotēze– Afektīvā filtra hipotēze

• Otrās valodas apguve: • Vaits ( 2000) and Gass and Selinkers ( 2001)

Universālās gramatikas pieejamības hipotēze nosaka mūsu apguves līmeni

• ja mēs mācāmies otro valodu kamēr pirmā vēl nav nostiprinājusies, abas valodas būs dzimtās, No transfer from L1, Full access to UG

•

• ja dzimtā valoda jau ir nostiprinājusies, un mēs to izmantojam kā pamatu otrai valodai,

• rezultāts ir starpvalodas gramatika, • kuru veido daži pirmās un daži otrās valodas

parametri• Full transfer of L1, partial access of UL•

• Ir iespējams, ka arī pieaugušie kādu psiholoģisku vai kognitīvu iemeslu dēļ spēj piekļūt Universālajai gramatikai.

• Rezultāts ir tikai daļēja pirmās valodas ietekme un pilnvērtīga otrās valodas gramatika

• Partial transfer of L1, Full access to UG

• Psiholoģijā balstītas valodas apguves metodes, kuru mērķis ir padarīt afektīvo filtru caurlaidīgu– Totālā fiziskās reakcijas metode– Suģestopēdija

Fiziskās reaģēšanas pieejaTotal Physical Response approach

Context

• 1960-70ie gadi, Džeims Ašers• Prinicipi: Valodas apguves pamats ir Saprasts

iedevums• Pati svarīgākā prasme: klausīšanās• Valodu apguves metodēm jāatdarina valodas

apguves procesus bērnībā

• Larsena Frīmena (2000)• Pirmais solis: • Skolotājs jau no pirmās stundas runā

apgūstamajā valodā, pats dod pavēles, pats izpilda: – celties! sasist plaukstas! – sēsties!sasist plaukstas! – celties! sasist plaukstas!– sēsties! sasist plaukstas!

• Otrais solis: • Skolotājs izvēlas 4 brīvprātīgos, atkārto

komandas, bet pats paliek sēžam, četri izvēlētie skolēni izpilda komandas, – celties! sasist plaukstas! – sēsties!sasist plaukstas! – celties! sasist plaukstas!– sēsties! sasist plaukstas!

• Trešais solis:• Skolēns dod pavēles, skolotājs izpilda:

– celties! sasist plaukstas! – sēsties!sasist plaukstas! – celties! sasist plaukstas!– sēsties! sasist plaukstas!

• Ceturtais solis:• Viens skolēns dod pavēles, skolotājs un klase

izpilda:– celties! sasist plaukstas! – sēsties!sasist plaukstas! – celties! sasist plaukstas!– sēsties! sasist plaukstas!

• Piektais solis: • skolotājs uzraksta komandas uz tāfeles un

katru darbību nodemonstrē• Skolēni noraksta no tāfeles savās burtnīcās un

izpilda secību vēlreiz

• TFR valodu apguves principi (Larsena Frīmena 2000):

• Pavēles izteiksme un frāzes ir valodas apguves pamats, jo valodu apgūstam darbībā (Action theory)

• Runātā valoda ir svarīgāka par rakstīto, skolēns sāks runāt kad būs tam nobriedis

• Kļūdas labojam kopīgi, skolēni mācās viens imitējot

• Atmiņa tiek aktivizēta darbojoties (iesaistās abas smadzeņu puslodes)

• Mācības ir daudz efektīvākas, ja tās sagādā prieku nevis trauksmi

• Atsevišķa zināšanu pārbaude nav nepieciešama, jo progress ir acīmredzams

• Fiziski darbojoties samazinām stresu

• Izbaudam komunikācijas prieku

• Motivējam turpmāku valodas apguvi

Suģestopēdija, Georgijs Lozanovs (1970)

• Konteksts: gaiša, krāsaina telpa, plakāti, cepures, maskas, atpūtas krēsli

• Skolēni sāk ar savas jaunās identitātes izveidi: izvēlas sev jaunu vārdu, profesiju,

• skolotājs sasveicinās, lietojot viņu jaunos vārdus, uzdod jautājumus par viņu dzīves vietu, viņi atbild ar jā vai nē

• 1.solis:• Mācību materiāls iesācējiem: • 20 lappušu teksts: gribēt ir varēt!• 1.lpp. dialogs ar tulkojumu• 2.lpp. gramatikas skaidrojums

• 2.solis• skolotājs lasa dialogu, skolēni izbauda valodas

skaņu• 3.solis• skolotājs ieslēdz Mocarta vijoļkoncerta

ierakstu un lasa vēlreiz

• 4.solis• Skolotājs nomaina Mocarta ierakstu pret

Hendeļa Ūdensmuzikas ierakstu un lasa dialogu vēlreiz

• 5.solis• Mājas darbs: pārlasīt dialogu• 6.solis• Nākošā nodarbība, skolēni lasa dialogu

tērpušies maskās

• 7.solis:• Skolēni sēž ap apaļu galdu uz galda ir

rotaļlietas, plakāti pie sienām• 8. solis:• Skolotājs lasa stāstu, skolēni aizpilda tukšās

vietas tekstā, dzied, runājas un klausās Baha muziku

• Principi: Mācīšanās ir produktīvāka pozitīvā atmosfērā

• Skolēni mācās neapzināti viens no otra• Jauna identitāte rada skolēnos drošības sajūtu

• Universālās gramatikas ieguvumi:• gramatika kā kompetence un performance• Valodniecības uzdevums

– no preskriptīva: kopt un veidot valodu (piem. Latvija, Francija)

– kļūst deskriptīvs: valodnieku uzdevums ir izprast un izskaidrot valodu

FUNKCIONĀLISMS (AUSTINS, HALIDEJS, HAIMS 1970TIE GADI)

• Funkcionālisms sociālajās zinātnēs ir nostādne, • ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, • kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, • kuru savstarpējās sadarbības pamatā ir kopīga

vērtību sistēma, • katrai paražai ir kāda funkcija sabiedrības

efektivitātes nodrošināšanā (Ideju vārdnīca 1994)

Halideja (1970:5) saziņas konteksta modelisVārdiem nozīmi piešķir situācija, kurā tie lietoti

(laiks, vieta, dalībnieki, attiecības starp tiem un saziņas mērķi)

Valodas zināšanas tiek nodotas noteiktā sociālā kontekstā ar attiecību palīdzību, piem, vecāki bērniem, skolotāji skolēniem

Sociālais konteksts

Attieksmes un motivācija

Personība: vecums, spējas, pieredze

Indivīda valodas apguves un mācību iespējas

Valodas un citas (sociolingvistiskā, funkcionālā) kompetences

Spoļska akulturizācijas modelis (1989)

• Akulturizācijas modelis ļauj izskaidrot atšķirības pirmās un otrās valodas apguvē: – kapēc mēs visi iemācamies pirmo valodu, bet ne

visi apgūstam otro/svešvalodu– kapēc katram cilvēkam nepieciešams citāds laika

posms valodas apguvei

9.klases eksāmens mazākumtautību skolās

A līmenis Otrajā attēlā (.) ir redzama meitene, (.) kura cienājas ar torti. Viņai priekšā (.) stāv klāts galds, (.) un, manuprāt, (.) tas ir pikniks, jo aizmugurē (.) ir redzami arī citi cilvēki.

E līmenis

Ē, garastāvoklis ira, ka... otrajā attēlā (.) viņi aktīvi spēlē, nopietni (.), viņiem ļoti patīk... bet... pirmajā attēlā viņi ļoti nopietni.

• Funkcionālā valodniecība ne tikai izskaidro valodas apguves procesu, bet arī definē valodas apguves mērķi: funkcionālo (pragmatisko kompetenci)

• Ostina (1962) runas akta teorija (locution, illocution, perlocution) (izskanējušais izteikums, domātais izteikums, izteikuma rezultāts)

• Valodas apguves pirmais jautājums ir: kādām funkcijām bērnam tā ir nepieciešama (Halidejs, 1978: 18-20).

• Informatīvai, Izdomas, Imperatīvai, Interakcijai• Makro un mikrofunkcijas

• Runas stilu var novietot uz taisnes, no pilnīgi paredzama un formalizēta runas stila (frāžainības) līdz pilnīgai jaunradei (entropijai)

• Skolas/augstskolas uzdevums ir valodas formalizēšana, standartizēšana

• Komunikatīvā valodas apguves metode pirmo reizi runas stilu relativizē un validē neformālo runāto valodu un dialektu

• Komunikācijas modeļi:– Lineārais modelis– Interaktīvais modelis– Transaktīvais modelis– Sistēmiskais modelis