Ūdeņu kopšanas pamati

Ūdeņu kopšanas pamati

Andris - Viesturs Urtāns, Loreta Urtāne

2013.gada 18.oktobris

Ko varam darīt upju labā

Upju kopšanas pamati © L.Urtāne, A. Urtāns

Pamatpasākumi:

1. Upes atbrīvošana no pārmēra aizbiruma ar kokiem;

2. Aizauguma ar ūdensaugiem mazināšana

3. Latvāņu iznīcināšana upes krastos, kamēr tie nav sasnieguši 2 m apmērus;

4. Krūmu izvākšana / ainavu skatu veidošana ap tiltiem;

Papildus pasākumi:

Straujteču veidošana upes pašattīrīšanās spēju palielināšanai un klimata izmaiņu izraisītu ietekmju mazināšanai

Pamatpasākums:1.Ir jāatbrīvo upes centrālā daļa, lai neveidotos sanešu ķērāji un katros 100 upes metros ir jāatstāj sekojošs iekritušo koku skaits (diametrs >10 cm): līdz 12 upē iekrituši koki, ja upe tek cauri lauksaimniecības zemēm; līdz 27 kokiem, ja upe tek cauri meža zemēm

Upes atbrīvošana no koku sagāzumiem



Pamatpasākums: Upes atbrīvošana no pārmēra aizbiruma ar kokiem

Labie piemēri

Ūdensaugu izpļaušana līdz aizauguma līmenim 20-30% no upes spoguļvirsmas2.

Pamatpasākums:


1kg minerālā fosfora dod 1000 kg zaļās masas pieaugumu

Aizaugšanas rezultātā Latvija pēdējos 50 gados zaudējusi 70 kv/km atklātas ūdens virsmas (Pastors)


Labie piemēri

Upe ir atbrīvota no aizauguma ar ūdensaugiem izpļaujot ar izkapti

Pamatpasākums: Aizauguma ar ūdensaugiem mazināšana


Upe ir atbrīvota no aizauguma ar ūdensaugiem strādājot ar traktoru

Labie piemēri

Pamatpasākums: Aizauguma ar ūdensaugiem mazināšana


Pavasara periodā veicamie upju sakopšanas pasākumi: Latvāņu iznīcināšana upes krastos, kamēr tie nav sasnieguši 2 m

apmērus


Pamatpasākums3.

Labie piemēri

20 cilvēki +1 stunda = 10 maisi

Pamatpasākums: Latvāņu iznīcināšana upes krastos

Labie piemēri


Pavasara periodā veicamie upju sakopšanas pasākumi: Krūmu izvākšana un ainavu skatu veidošana ap tiltiem


Pamatpasākums:4.

Upes piekrastes apsaimniekošanas pamatprincipi:

Kopjot upes piekrastes daļu ir jāievēro princips – uz katriem 100 m upes 30 metriem ir jābūt apgaismotiem

Upei tuvāk ir jābūt zālāju joslai, tālāk koku un krūmu joslai

Kopjot piekasti no aizauguma ar krūmiem ir jāatbrīvo vērtīgie koki – potenciālie un esošie dižkoki


Straujteču veidošana upēs ar atbilstošu straumes ātrumu (> 0,25 m/sek)

Papildus pasākums


Labie piemēri

Papildus pasākums: Straujteču veidošana upēs




VVasaraasara

Upju ekosistēmas Upju ekosistēmas un to funkcionēšanas īpatnībasun to funkcionēšanas īpatnības


Ezeru ekosistēmas un to funkcionēšanas īpatnības

Ezeri - dabiski ūdens apkopojumi reljefa padziļinājumos

Ezeru kopšanas pamati © L.Urtāne, A. Urtāns

Ezeru ekosistēmas un to funkcionēšanas īpatnības

Atvērta ekosistēma, kuru ietekmē sateces baseinā notiekošais

No ģeoloģiska viedokļa - īslaicīgs dabas elements, kurš atrodas attīstībā

Ezeru attīstība jeb noveco-šana

Ezeru saglabāšanas nozīme un apsaimniekošana

Par cilvēka darbības izraisītu paātrinātu ezera attīstību liecina:

Atklātu smilšainu vai grantainu liedagu izzušana



Aļģu savairošanās



Brīvi peldošo augu – mazo ūdensziedu un spirodellu, parādīšanās



Pēc barības vielām prasīgu piekrastē augošo augu - platlapju vilkvālīšu un kalmju, parādīšanās



Elodeju audžu parādīšanās un izplatīšanās


Ņemot vērā, ka ezerā notiek pakāpeniska barības vielu uzkrāšanās, visefektīvākā ezeru apsaimniekošanas metode ir –

nepieļaut pastiprinātu barības vielu nokļūšanu ezerā


Ezeru aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu nodrošina ar:

Labas lauksaimniecības prakses nosacījumu ievērošanu: ievērojot speciālistu padomus un rekomendācijas, lai samazinātu lauksaimnieciskās darbības negatīvo ietekmi uz vidi. Attiecībā uz ezeru aizsardzību, šo nosacījumu ievērošana nodrošina, ka ūdeņos nenokļūst vairāk barības vielu, kā tas būtu dabiskos apstākļos.



Vagu orientācijas virziens sekmē barības vielu noteci uz ezeru un tā piesārņošanos




Saimnieciskās darbības regulēšanu ezera piekrastes daļā: nosakot ezera aizsargjoslas platumu un tajās pieļaujamajās darbības



Aizsargjoslu noteikšana Latvijā.Ūdenstilpēm, kuru platība ir:

>1000 ha: ne mazāk kā 500 metrus plata josla, 100 - 1000 ha: ne mazāk kā 300 metrus plata josla, l25 - 100 ha: ne mazāk kā 100 metrus plata josla, 10 - 25 ha: ne mazāk kā 50 metrus plata josla, <10 ha: ne mazāk kā 10 metrus plata josla



Ezeru aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu nodrošina ar :

Saimnieciskās darbības regulēšanu visā ezera sateces baseinā – nosakot pieļaujamo sateces baseinā ietilpstošo zemju apsaimniekošanas veidu




Notekūdeņu novadīšanas regulēšanu: nosakot konkrētas prasības par pieļaujamajām piesārņojošo vielu koncentrācijām attīrītajos notekūdeņos


Ko varam darīt ezeru labā:

1.

Izpļaut ūdensaugus tā samazinot aizaugumu līdz 20-30% no ezera kopējās spoguļvirsmas



Ko varam darīt ezeru labā:

2.

Izcirst krūmus ezera piekrastes daļā, lai mazinātu ar atmirušajām lapām ienesto barības vielu daudzumu



3.Atbrīvot no aizauguma ar ūdensaugiem ezera seklūdens daļu valdošo vēju virzienā, lai veicinātu barības vielu iznešanu krastā un ātrāku mineralizēšanos



4.Atbrīvot no aizauguma ar krūmiem:•ezera piekrastes daļu valdošo vēju virzienā, lai veicinātu barības vielu iznešanu krastā un ātrāku mineralizēšanos;•Pretējā krastā - veidot vēju koridorus



Eze

ru k

op

šan

as p

amat

i © L

.Urt

āne,

A. U

rtān

s

Kur vēl var uzzināt par upju un ezeru apsaimniekošanu

A.Urtāns. Padomi akmeņu ievietošanai upēs un straujteču veidošanai

Kurzemes plānošanas reģiona projekts «Ezeri nākotnei» Grāmata, būs pieejama arī internetā elektroniska faila veidā

Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) projekts «Ezeri nākotnei» Ezeru izpētes sabiedriskā programma

Informāciju meklēt drīz:

KPR www lapa sadaļa Projekti "Pārrobežu sadarbība ilgtspējīgai ezeru apsaimniekošanai Kurzemē un Lietuvā"

Paldies par uzmanību!

Tiekamies upju un ezeru darbos!

Education

Ūdeņu kopšanas pamati