Embed Size (px)
Citation preview
LATVIJAS AMATNIECĪBAS KAMERAS INFORMATĪVAIS BIĻETENS NR.8, 2009.GADA NOVEMBRIS
ziņasziņasziņasAmatuAmatuAmatu
ŠAJĀ NUMURĀ:
Iepazīsimies - Tālis Sala.2. lpp
Pēc idejām uz Tallinu.3. lpp.
Mācības, mācības...4. lpp.
Pilsētās un citviet.4.lpp.
Sveicam amatniekusLatvijas Valsts svçtkos!Sveicam amatniekus
Latvijas Valsts svçtkos!
Îpaði sveicamnamdara amata meistaru
Tâli Saluar pieðíirto Atzinîbas krustu
undaiïamatnieku, kokgriezçju
Pçteri Grauduliar pieðíirto Triju Zvaigþòu ordeni !
2 Nr. 8, 2009.gada novembris AMATU ziņas
PORTRETSPORTRETS
Tâlis Sala ar ìimeni dzîvo skaistâ vietâ Lçdmanes pagastâ Ogres upes krastâ un kopîgi darbojas, ceïot guïbûves un ekoloìiskâs mâjas.
Meistars Meistaram ir vesela bagâtîba: èetri dçli un meita. “Nevar salîdzinât divu bçrnu un piecu bçrnu ìimeni. Ja liela ìimene ir labi organizçta, tas ir kooperatîvs, tas ir baigais spçks! Nç, mçs savulaik neko neplânojâm. Plânojot vecâki atsakâs no bçrna par labu maðînai, prestiþam dzîvoklim, mâjai. Tad bçrns vairs nav pats galvenais. Liela ìimene ir ne tikai varens spçks, bet tâ ir arî ïoti ekoloìiska dzîvoðana. Mçs, desmit cilvçki, skatâmies vienu televizoru, mums ir viens ledusskapis un viens siltumtîkls.
Vai bçrni neaizies? Nç, visi pieci paliks ðeit. Un viòi jau domâ par savu mâju bûvniecîbu tepat – blakus. Bçrni nav jâtriec uz pilsçtu. Ilgtermiòâ domâjot, tâ ir milzîga kïûda. Kâ cilvçki dzîvo? Piemçram, ìimenes galva brauc uz Rîgu strâdât. Bçrnus viòð ved uz Lçdmanes bçrnudârzu. Ðopingâ, kâ tagad saka, brauc uz Ogri. Tâ tçrç ïoti daudz laika un degvielas. Ja domâtu dabai draudzîgi, tad tik daudz nebraukâtu, dzîvotu kompakti un ideâlâ gadîjumâ strâdâtu mâjâs. Un pagasta robeþâm jâbût tik lielâm, lai cilvçki visur var nokïût kâjâm – gan uz veikalu, gan aptieku, gan skolu un pagastmâju. Un, tâ dzîvojot, var ekonomçt daudz naudas.
Tagad saka – jostu savilkðanas laiks. Brînos, kurð ðo terminu ir izgudrojis? Cilvçks dienâ savelk jostu vienu reizi no rîta, tas ir piecu sekunþu darbs. Un pârçjâ laikâ bûtu jâstrâdâ, bet viòam liek visu laiku to jostu vilkt cieðâk. Bet ir jâdomâ, kâ nopelnît. Un nopelnît var saraujoties – kompakti dzîvojot un gudri strâdâjot. Domâju, ka daudzbçrnu ìimenes bûs ieguvçjas. Pieci bçrni izaugs par meistariem, un kooperçjoties, viens otram palîdzot, ja vçlçsies tiks arî pie savâm mâjâm. Ja pieaudzis bçrns pamet ìimeni, dodas uz Rîgu, òem kredîtu un viens pats to maksâ, tad viòð dzîvo bankâm, nevis sev un ìimenei. Kredîti ir atkarîba, pat verdzîba, bet verdzîbas laikâ nevar garîgi attîstîties, tam nav laika. Turklât 40 gadu garumâ galvâ bûs tikai viena doma – kâ atmaksât kredîtu.»
90. gadu sâkumâ namdarim paðam piederçjis vien gateris, un lielu darbu veikðanai nav bijis ne iespçju, ne arî spçju. Kad sâcis celt guïbûves, radusies varçðana. Visa pamatâ ir ticîba, un tai jâbût sirdî. “Mçs ar Dievu esam partneri un strâdâjam kopâ. Viòð izvirza mçríus, un es tos pildu. Bet, kad es ko ieceru, viòð rada apstâkïus, lai mçríis îstenotos. Mçs paði nevarçtu tik perfekti to visu maðinçriju izgudrot.
Ticîba nav gluþi precîzs vârds. Kad mâcâmies 1. klasç, nekas cits neatliek kâ ticçt skolotâjai.
Citâdi pie zinâðanâm netiksim. Kâdâ brîdî noticam, ka ar ðîm zinâðanâm spçjam uztaisît velosipçdu. Bet mums vçl nav velosipçda. Tikai tad, kad to uztaisâm, velosipçds ir pierâdîjums mûsu ticîbai, jo tas ir materializçjies.”
Viòam ienâk prâtâ doma – uzcelt baznîcu, un pçc kâdiem gadiem tas arî izdodas. Meistars Ogres prâvestam ideju uzcelt Lçdmanç nelielu dievnamu, ko rosinâjusi meistara mamma Venta Kârðeniece, kuras dzimtâ draudze palikusi Ataðienç. Viòð izstrâdâjis divu projektu skices, ar
kurâm iepazîstinâjis kardinâlu Jâni Pujatu. Atzîstot, ka ðâda guïbûves baznîca diez vai citur Eiropâ atradîsies, kardinâls ideju akceptçjis, izvçloties mazâkâ dievnama projektu.
Bûvdarbu sâkumu veicinâjusi 2005. gada vçjgâze un meþu îpaðnieku dâvâtie baïíi, bet nepiecieðamie lîdzekïi savâkti daudzveidîgâs ziedojumu kampaòâs. Daudzu cilvçku ieguldîtie lîdzekïi un nesavtîgais darbs vainagojâs 2007. gada 29. jûnijâ – svçto apustuïu Pçtera un Pâvila dienâ ar viòu vârdâ nosauktâ jaunâ dievnama iesvçtîðanu. Kardinâls to atzinis kâ ïoti izdevuðos un ciematam piemçrotu, bet lçdmanieðus priecç celtnes savdabîba un mîlîgums, kâ arî nevainojamâ akustika.
Bûvdarbu vadîtâjs Tâlis Sala joprojâm uztur atklâðanâ pausto vçlçjumu – lai mçs spçtu atgriezties pie tâdas valsts, kur dzîvi nosaka stiprs tikums...
T.Salas nâkamais projekts saistîts ar tautas universitâti, kas veidojama vecajâ pienotavas çkâ iepretim baznîcai. “Zinâðanas ir ierocis, kura pielietoðana bez morâles ir ïoti bîstama. Amorâli izmantotas augstas zinâðanas noveduðas Latviju tik noþçlojamâ stâvoklî. Jâcenðas, lai caur ðo tautas universitâti, kur notiks daþâdi kursi un lekcijas, meistaru darbnîcas, cilvçki spçtu kïût paðnodarbinâti, materiâli neatkarîgi un stipri garâ.”
Vai meistars izjût krîzi? Par to viòam ir savs stâsts. “Reiz kâdâ valstî valdnieks cçla gigantisku pieminekli. Pienâk pieminekïa uzstâdîðanas brîdis, bet brîdis ir spriedzes pârpilns, jo viss jâdara ar rokâm, jâvelk virves, darbâ iesaistîts milzums cilvçku. Valdnieks izdod pavçli – nesarunâties! Kurð pateiks vârdu, to sodîs ar nâvi. Virves nostiepjas. Piemineklis sâk slieties augðâ, spriedze nenormâla, sekundes velkas kâ stundas! Un pçkðòi viens izbijis jûrnieks dzird tâdu kâ sausu sprakðíçðanu. Tâ notiek, pirms trûkst virves. Jûrnieks nokliedzas: ‘’Ûdeni uz virvçm!” Acumirklî ïaudis virves aplaista, tâs piebriest un nepârtrûkst. Jûrnieku sodîja. Bet stâsts ir par citu – tas piemineklis ir mûsu valsts un virves ir mûsu tautsaimniecîbas nozares, kas sprakðí. Un tagad laiks ir profesionâïiem, lietpratçjiem, tâdiem, kâ tas jûrnieks stâstâ.
Ja cilvçks ilgi strâdâ kâdâ nozarç, viòð to ïoti labi pârzina, turklât daudz labâk nekâ citas jomas. Profesionâïiem ir jânâk klajâ ar saviem projektiem un jâpierâda tagadçjo nozaru vadîtâju stulbums vai nenormâla alkatîba. Jâpieceïas un jâpasaka – tev jâiet prom! Jâ, manâ pastâstiòâ to jûrnieku
sodîja, bet, ja daudzi profesionâïi ko labu varçs ieteikt, dzîve mainîsies.
Latvija ir pilna ar enerìiju – ðíelda, granulas, biomasa, vçji, mums ir jûra, zeme, meþi. Tik bagâta zeme! Un esam nabagi. Un nevis tâpçc, ka liktenis tâ bûtu lçmis, bet gan tâpçc, ka vadîtâji ir kïûdaini darbojuðies. Katram jâtiek galâ ar to, ko mâk. Un tâ lîdz augðai – ministriem, deputâtiem. Piemçram, es esmu Amatniecîbas kamerâ. Un ïoti labi pârzinu, kas notiek guïbûvju jomâ. Cik tâlu pats ietu? Es neesmu politiíis, esmu meistars namdaris. Tieði par to arî stâstu, ka katram jâbût profesionâlim savâ darbâ.
Krîzes laiks tâpat kâ slimîba sniedz iespçju padomât.
Kârtodams kâdus dokumentus, aizeju pie ierçdòa. Viòam acu vietâ ir krâjkases caurumiòi. Kam tâds ir vajadzîgs? Vispirms ir jâsaprot, ko es reâli dodu valstij un dodu pats sev. Nevis kontrolçjot, pârbaudot un nçsâjot papîrus, bet reâli. Ðoreiz ir uzdevums – zçni pie airiem, bet reâli pie airiem! Ar nosacîjumu, ka ekonomika kalpo cilvçkam, nevis otrâdi. Diemþçl daudzi ir padarîti par patçrçtâjiem. Bet dzîve sakârtos vçrtîbu skalu. Daudziem tas bûs sâpîgi. Vismazâk cietîs Latgale, jâ, viòi ir uz ceïiem. Bet pçdçjie bûs pirmie, kâ teikts Bîbelç. Viòos vçl ir saglabâjuðâs darba tikuma sçklas.”
Tâlis Sala domâ, ka pçc krîzes atgriezîsimies pçrnâ gadsimta trîsdesmitajos gados. “Tolaik katra lauku sçta raþoja eksporta preces: sviestu, bekonu, linus, stutmalku ðahtâm, bçrzu pulverim. Un visa valûta, ko saòçmâm, vienmçrîgi aizplûda pa visu Latviju. Bet dzîves lîmenis tomçr nebija seviðíi augsts. Un mçs ðodien – uz burbuïa dzîvodami, gribam labâk dzîvot nekâ ulmaòlaiku vidçjais cilvçks! Jâsaprot – mçs neesam pat to lîmeni nopelnîjuði! Bûs milzîgs kritiens lîdz ulmaòlaika lîmenim un mazâm mâjiòâm, kâdâs cilvçki dzîvoja un sûri strâdâja, – ðâdu ainu aptverot, radusies jauna biznesa ideja. Meistars domâ, ka turpmâk mâjas bûs jâceï bez kredîta – lçti, pârdomâti (apsildâmas ar klçpîti malkas). T.Sala ir gatavs ðo to parâdît, iemâcît, lai mâjas îpaðnieks pats ar ìimeni varçtu piedalîties mâjas bûvniecîbâ. Un galvenais, lai bûtu mâjas sajûta. Lçtâk izmaksâtu, ja celtu pa posmiem. Pirmajâ gadâ nokârtotu dokumentus un ieliktu pamatus. Nâkamajâ gadâ jau varçtu dzîvot mâjâ, neraugoties uz to, ka vçl nav apgûts jumta stâvs. To pabeigtu vçlâk. “Krîzes laiks ir iespçja izðíirties nevis sev, bet saviem bçrniem par labu un paòemt zemes pleíîti. Neskatîties uz pasauli, bet raudzîties, ko es pats varu saraþot. Un sâkt, kaut vai novçloti, bet sâkt.”
Pçc preses materiâliem sagatavoja Diâna Karaða
Meistars ar savu dzîves filozofijuMeistars ar savu dzîves filozofiju
Nr. 8, 2009.gada novembrisAMATU ziņas 3
NOTIKUMSNOTIKUMS
7., un 8.novembrî pulciòð domubiedru – rokdarbnieèu devâs uz Tallinu, lai smeltos idejas jauniem darbiem. Galvenais ceïamçríis bija Saku halle, kurâ pulcçjâs daudzi sava amata pratçji - kalçji, audçji, knipelçtâji, âdas apstrâdâtâji un citi – lai râdîtu savu veikumu. Igauòiem raksturîgi visdaþâdâkie filcçtie darbi, un te nu bija, ko redzçt: no lieliem darbiem un apìçrbiem (mçteïi, daþnedaþâdas cepures) lîdz bçrnu mîïmantiòâm.
4 Nr.8, 2009.gada novembris AMATU ziņas
IZSTĀDES SLUDINĀJUMI ZIŅASIZSTĀDES SLUDINĀJUMI ZIŅAS
Redakcijas adrese: Latvijas Amatniecības kamera, Amatu iela 5, 410. kab., tālrunis / fakss: 67213927, e - pasts: [email protected] un izdots: “W&D” SIA (tālr.: 63080121; 29491294; tālr./fakss: 63080124)
Avīzi var abonēt vai iegādāties LAK, kā arī lasīt www.lak.lv
KAS KUR KADKAS KUR KAD KAS KUR KADKAS KUR KAD
Bezmaksas sludinājumi un informācija: 67213007Redakcijas adrese: Latvijas Amatniecības kamera, Amatu iela 5, 410. kab., tālrunis / fakss: 67213927, e - pasts: [email protected]
Salikts un izdots: “W&D” SIA (tālr.: 63080121; 29491294; tālr./fakss: 63080124)Avīzi var abonēt vai iegādāties LAK, kā arī lasīt www.lak.lv
PIEDÂVÂJAM APGÛTJaunieðiem no 15 gadu
vecuma- galdnieka,- namdara,- pinçja,- drçbnieka,- âdas priekðmetu izgatavotâja,- apdares darbu (apmeðana, flîzçðana, krâsoðana) amatu pamatus.Mâcîbu kurss 3 gadi, tiek slçgts meistara-mâcekïa lîgums. Nodarbîbas 1-2 dienas nedçïâ (pçc vienoðanâs ar meistaru), maksa Ls 30,00 mçnesî.Pieauguðajiem minçtajos amatos piedâvâjam minimâlo kursu profesijas pamatu apgûðanai (160 stundas). Maksa atkarîga no mâcîbu materiâliem un stundu skaita nedçïâ. Kursu noslçgumâ ir iespçja kârtot eksâmenu, lai saòemtu amatnieka karti – LAK izsniegtu kvalifikâcijas dokumentu.Informâcija un pieteikðanâs: Gita vai Diâna, tâlr. 67213007, 67358570, 20218381; e-pasts: [email protected]
Latvijas Amatniecîbas kameras 28.novembra
prezidija sçdç pieòemtie lçmumi
1. Lîdz 2009.gada beigâm veikt LAK amatniecîbas organizâciju pârreìistrâciju.2. LAK profesionâlajâm organizâcijâm lîdz 2009.gada beigâm izstrâdât un iesniegt sertifikâcijas nolikumus.3. Lîdz 2010.gada beigâm veikt LAK esoðo meistaru un zeïïu sertificçðanu.
BALTÂ PIRTSAICINA vietçjos amatniekus, rokdarbniekus, dizainerus, zemniekus unvisus citus, kam ir kas labs çdams vai neçdams un dabai draudzîgspârdodams piedalîties “Baltâs pirts” zaïajâ tirdziòâ 6. decembrîRîgâ, Tallinas ielâ 71.Lûdzam pieteikties lîdz 26. novembrim [email protected] vai pa tâlr.29402027.Dalîba bez maksas.ATPÛTAS KOMPLEKSA “BALTÂ PIRTS” ATVÇRTO DURVJU DIENA UN TIRDZIÒÐSvçtdien, 2009. gada 6. decembrîno plkst. 12.00 – 18.00Rîgâ, Tallinas ielâ 71Latgales kokgriezumu izstâde “Logu stâsti” Latvijas Nacionâlajâ bibliotçkâ Latvijas Nacionâlâs bibliotçkas (LNB) 5. stâva Izstâþu zâlç K. Barona ielâ 14 atklâta Preiïu vçstures un lietiðíâs mâkslas muzeja sagatavotâ izstâde “Logu stâsti”.
19.gs. 2. pusç Latgales zemnieku dzîvojamo mâju rotâjumu neatòemama sastâvdaïa bija logu apmaïu dekoratîvie kokgriezumi. Taèu lîdz pat mûsdienâm daudzas tautas tradicionâlâs celtniecîbas un lietiðíâs mâkslas vçrtîbas ir izzuduðas un turpina izzust. Ienâkot jauniem materiâliem un tehnoloìijâm bûvniecîbâ, aizvien retâk tiek saglabâti vçsturiskie logi, izzûd arî logu apmaïu dekoratîvie rotâjumi.
2006. gadâ Preiïu vçstures un lietiðíâs mâkslas muzejs realizçja projektu “Mâju logu apmaïu dekoratîvie rotâjumi Latgalç”. Projekta ietvaros tika rîkota ekspedîcija, kur muzeja pçtnieki apsekoja tradicionâlâs dzîvojamâs mâjas Preiïu rajona Riebiòu novada Silajâòu un Galçnu pagastos. Pçtot mâju vçsturi un to iedzîvotâju dzîvesstâstus, tika savâkti materiâli, kas apvienoti ðajâ ceïojoðajâ izstâdç.
Ekspedîcijas mçríis bija ne tikai izpçtît Latgales zemnieku mâju eksterjeru un iepazît tur dzîvojoðos ïaudis, bet arî apzinât tuvçjo Krievijas guberòu iedzîvotâju materiâlâs kultûras un dzîvesveida mijiedarbîbu.
Izstâdi papildina ekspedîcijas laikâ iegûtie oriìinâlie kokgriezumi, Rçzeknes Mâkslas vidusskolas Koka izstrâdâjumu dizaina programmas vadîtâja Jâòa Igoveòa izgatavotâs logu apmaïu dekoratîvo rotâjumu kopijas un dokumentâlâ filma par ekspedîciju. Muzeja izglîtojoðâs programmas ietvaros bçrni varçs likt pçc senajiem kokgriezumiem gatavotas koka puzles un skolnieki, apskatot izstâdi, varçs atbildçt uz jautâjumiem, uzrakstît savu logu stâstu vai uzzîmçt dekoratîvo kokgriezumu logiem.
Izstâdes atklâðanâ piedalîsies Preiïu vçstures un lietiðíâs mâkslas muzeja direktore Tekla Bekeða, izstâdes mâksliniece Silvija Berezovska, Preiïu novada Kultûras centra vadîtâjs Guntis Skrimblis un Nacionâlâs bibliotçkas direktora vietniece Dace Gasiòa. Izstâde bûs apskatâma lîdz 12. decembrim.LNB Izstâþu nodaïas vadîtâjaTâlrunis: 67287459, 26373917, e-pasts: [email protected] Notikumi Amatu mâjâ Ventspilî25. nov.11:00 “Rokdarbi senâk un tagad” (Celoðana)27.nov.17:00 “Zâïu sievas zelta padomi” (Senâs receptes un vârda spçks)(28.nov. Rîgâ Brîvdabas muzejâ prezentâcija “Ventiòu
valodas skola”)IZSTÂDE13.nov.-4.janv. izstâde “Ventspils apriòía tautastçrpi”13.nov. 17:00 izstâdes atklâðana.MUZEJA PEDAGOÌISKÂSPROGRAMMASPçc pieprasîjuma “Pïavas mâcîba,” “Dzimtas koks,” “Senâs spçles,” “Glîtrakstîðana”Treðdienâs 10:30-12:00 “Rokdarbi senâk un tagad” Sestdienâs 11:00-13:00 “Ventiòu valodas skola”Îpaðais piedâvâjums novembrî treðdienâs 11:00 CeloðanaCeloðanu demonstrçs un padomus rokdarbu darinâðanâ sniegs rokdarbniece Ruta ZiemeleEKSKURSIJASKatru dienu ekskursijas pa Amatu mâju: Senâs skolas klase, audçju un podnieka darbnîca, izstâþu zâle un suvenîru salons.KONSULTÂCIJASOtrd. 15:00-18:00, treðd. 11:00-15:00 konsultâcijas amatniekiem vada Ventspils Amatnieku biedrîbaO, T, C, P 12:00-14:00 konsultâcijas un nodarbîbas podniecîbâ vada mâkslinieks Jânis KupèsO, T, C, P 12:00-16:00 padomus audçji un citi interesenti var saòemt auðanas studijâ “Drellîtis”2.dec. 11:00 “Rokdarbi senâk un tagad” (Ziemassvçtku rotu darinâðana)5. dec. 11:00 “Ventiòu valodas skola”9. dec. 11:00 “Rokdarbi senâk un tagad” (Ziemassvçtku rotu darinâðana)12. dec.11:00 “Ventiòu valodas skola”16. dec.11:00 “Rokdarbi senâk un tagad” (Ziemassvçtku rotu darinâðana)17.dec. 11:00-17:00 Ziemassvçtku radoðâ darbnîca 18. dec.17:00 “Zâïu sievas zelta padomi Ziemassvçtkus gaidot”19. dec.11:00 “Ventiòu valodas skola”22.dec.17:00 “Senâs vakarçðanas tradîcijas Ziemassvçtkos”13.nov.-4.janv. izstâde “Ventspils apriòía tautastçrpi”MUZEJA PEDAGOÌISKÂS PROGRAMMASPçc pieprasîjuma “Pïavas mâcîba,” “Dzimtas koks,” “Senâs spçles,” “Glîtrakstîðana”Treðdienâs 10:30-12:00 “Rokdarbi senâk un tagad” Sestdienâs 11:00-13:00 “Ventiòu valodas skola”Îpaðais piedâvâjums decembrî treðdienâs 11:00 Ziemassvçtku rotu darinâðanaRokdarbus demonstrçs un padomus rokdarbu darinâðanâ sniegs rokdarbnieces Ruta Ziemele, Erna Vesele.Katru dienu ekskursijas pa Amatu mâju: Senâs skolas klase, audçju un podnieka darbnîca, izstâþu zâle un suvenîru salons.KONSULTÂCIJAS:Otrd. 15:00-18:00, treðd. 11:00-15:00 konsultâcijas amatniekiem vada Ventspils Amatnieku biedrîbaO, T, C, P 12:00-14:00 konsultâcijas un nodarbîbas podniecîbâ vada mâkslinieks Jânis KupèsO, T, C, P 12:00-16:00 padomus audçji un citi interesenti var saòemt auðanas studijâ “Drellîtis”Latvijas Etnogrâfiskâ brîvdabas muzejs10.10 – 31.12 “Jostas un jostiòas” – Latvijas audçju darinâtâs tekstilijas(atvçrta no treðdienas lîdz svçtdienai)20.decembris ZIEMAS SAULGRIEÞI
