AAS BALTA...AAS Balta gada prskats par 2017. gadu Padomes un Valdes ziņojums 5 kvalitatviem izvrtšanas kritrijiem gan individul, gan apkopot lmen. Katr s identifictais risks tiek

AAS BALTA

2017. gada pārskats, kas sagatavots

saskaņā ar Eiropas Savien bā apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem,

un neatkar gu revidentu ziņojums.

AAS BALTA GADA P RSKATS PAR 2017. GADU

Saturs

LAPA

Inform cija par Sabiedr bu, Padomes un Valdes locekļi, neatkar gi revidenti 3

Padomes un Valdes zi ojums 4 – 6

Pazi ojums par Padomes un Valdes atbild bu 7

Finanšu p rskati:

Visaptverošo ien kumu p rskats 8

P rskats par finanšu st vokli 9 – 10

Kapit la un rezervju izmai u p rskats 11

Naudas plūsmas p rskats 12

Finanšu p rskatu pielikums 13 – 52

Neatkar gu revidentu zi ojums 53


Informācija par Sabiedrību, Padomes un Valdes locekļi, neatkarīgie revidenti

3

Inform cija par Sabiedr bu

Sabiedr bas nosaukums Apdrošin šanas akciju sabiedr ba BALTA

Sabiedr bas juridisk adrese Raunas iela 10, R ga, LV-1039, Latvija

Re istr cijas numurs un datums 40003049409, re istr ta 1992.gada 28.janv r , p rre istr cija Latvijas Republikas

Uz mumu re istr 2002.gada 6.jūnij

Neatkar go revidentu un atbild g zv rin t revidenta v rds un adrese:

KPMG Baltics SIA Atbild g zv rin t revidente: Licence Nr. 55 Inga Lipš ne

Vesetas iela 7, R ga, Zv rin ta revidente

LV-1013, Latvija Sertifik ta Nr. 112

Padome Vārds, uzvārds Amats

Roger Hilton Hodgkiss Padomes loceklis (no 18.08.2017 l dz 20.10.2017); Padomes priekšs d t js (no 20.10.2017; atk rtoti iecelts no 18.01.2018)

Lidia Maria Orzechowska Padomes locekle (no 18.08.2017 l dz 20.10.2017); Padomes priekšs d t ja vietniece (no 20.10.2017; atk rtoti iecelta no 18.01.2018)

Katarzyna Anna Galus Padomes locekle (no 18.01.2018)

Anna Teresa Mank Padomes locekle (no 18.01.2018)

Pawel Karol Zacharkiewicz Padomes loceklis (no 18.08.2017; atk rtoti iecelts no 18.01.2018) Maciej Bogdan Rapkiewicz Padomes priekšs d t js (l dz 23.03.2017);

Padomes loceklis (no 23.03.2017; atk rtoti iecelts no 18.08.2017; atk pies no amata 31.12.2017)

Piotr Józef Kruszy ski Padomes loceklis (atk rtoti iecelts no 23.03.2017 l dz 07.07.2017) Tomasz Edward Czuba Padomes loceklis (atk rtoti iecelts no 23.03.2017 l dz 07.07.2017) Wacław Wojciech Szary Padomes loceklis (atk rtoti iecelts no 23.03.2017 l dz 07.07.2017) Krzysztof Mariusz Markowski Padomes loceklis (atk rtoti iecelts no 23.03.2017 l dz 07.07.2017) Agnieszka Ewa Karbowiak Padomes priekšs d t ja (no 23.05.2017 l dz 07.07.2017);

Padomes locekle (no 23.03.2017 l dz 23.05.2017)

Jacek Adrian Matusiak Padomes loceklis (no 23.03.2017 l dz 24.04.2017)

Valde Vārds, uzvārds Amats

Iain Kennedy Valdes priekšs d t js (no 16.08.2017) Bogdan Benczak Valdes priekšs d t js (l dz 19.05.2017) Rafal Piotr Rybkowski Valdes loceklis

Ingus Savickis Valdes loceklis (atk rtoti iecelts no 24.08.2017) Uldis Dzintars Valdes loceklis

M rti š Rozent ls Valdes loceklis

Malgorzata Krystyna Piotrowska Valdes loceklis

Marcin Tomasz Majerowski Valdes loceklis

AAS Balta gada p rskats par 2017. gadu

Padomes un Valdes ziņojums

4

Svar g kie notikumi

Saska ar Latvijas Apdrošin t ju asoci cijas un Finanšu un kapit la tirgus komisijas sniegtajiem tirgus datiem, k ar apdrošin šanas sabiedr bas publiskotajiem ceturkš a zi ojumiem par 2017. gadu, AAS BALTA (turpm k tekst –

“Sabiedr ba”) ir saglab jusi vadošo poz ciju k liel k nedz v bas apdrošin šanas sabiedr ba Latvijas tirgū attiec b uz Latvij parakst taj m bruto pr mij m. Iev rojam biznesa izaugsme un saimniecisk s darb bas efektivit tes uzlabojumi 2017. gad ir pal dz juši Sabiedr bai nodrošin t bruto parakst t s pr mijas EUR 88,9 miljonu apm r un gūt kop jos visaptverošos ien kumus EUR 6,4 miljonu apm r . Past v g rentabilit te ir ar pal dz jusi saglab t Sabiedr bas finanšu stabilit ti – Solvency II r d t js gada beig s iev rojami p rsniedz Latvijas Republikas Finanšu un kapit la tirgus komisijas noteikto minim lo pras bu. Saska ar Latvija Apdrošin t ju asoci cijas datiem 2017. gad BALTA izaugsme atbilst Latvijas nedz v bas apdrošin šanas tirgus izaugsmei, palielinot bruto parakst to pr miju apjomu par 13 miljoniem eiro jeb 18% sal dzinot ar 2016. gadu, k rezult t tirgus daļa ir 28%. Izaugsme bija v rojama attiec b uz visiem noz m g kajiem Sabiedr bas apdrošin šanas portfeļiem – vairumam no tiem izaugsme bija virs tirgus l me a. 2017. gad BALTA nosl dza vair kus jaunus sadarb bas l gumus, t d j di paplašinot apdrošin šanas sadarb bas partneru t klu. Plašais apdrošin šanas produktu pied v jums un koncentr šan s uz klienta vajadz bu izzin šanu un apmierin šanu ir ļ vis AAS BALTA saglab t tirgus l deres poz ciju ne tikai v rt jot p c apjoma, bet ar p c atpaz stam bas. Saska ar LETA un SKDS 2017. gada neatkar go p t jumu par apdrošin šanas sabiedr b m Latvij BALTA jau 15. gadu ir atz ta par god g ko apdrošin t ju valst . 2017. gad rekl mas a entūras DDB un žurn la “Kapit ls” veiktaj neatkar gaj p t jum AAS BALTA tika atz ta par M l t ko apdrošin šanas z molu Latvij , savuk rt Labkl j bas ministrija Sabiedr bai piešķ ra statusu “ imenei draudz gs komersants”, turkl t 2017. gada Ilgtsp jas indeks (InCSR) Sabiedr ba kvalific j s Zelta kategorij – vien g apdrošin šanas sabiedr ba Latvij , kura sa musi tik augstu nov rt jumu. Saska ar „Aon Best Employers” aptaujas rezult tiem 2017. gad BALTA trešo reizi tika atz ta par vienu no lab kajiem darba dev jiem Baltij . AAS BALTA z mola augstais sniegums un reput cija atspoguļojas ar Sabiedr bas ikgad j z mola p t jum – 34%

r d t js ir piešķirts kategorij “Apdrošin šanas sabiedr ba, kas pirm n k pr t ”, savuk rt kop j Sabiedr bas atpaz stam ba ir augusi l dz 92%. Klienti AAS BALTA nov rt , pateicoties pozit vai sadarb bas pieredzei, izdev giem dar jumiem un cenu pied v jumiem. Tie, kas Sabiedr bu zina, ir nov rt juši t s reput ciju ar 8,1 no 10 punktiem. AAS BALTA tiek past v gi nov rt ta k tirgū vadoš apdrošin šanas sabiedr ba attiec b uz atpaz stam bu, vislab ko izv li un apsv rumu, k ar uz apdrošin šanas sabiedr bu izmantojam bu. Sabiedr bas finanšu r d t ji un koncentr šan s uz klientu vajadz b m apvienojum ar lielisku atpaz stam bu r j un klientu l men Latvij nodrošina BALTA vadošo vietu Latvijas apdrošin šanas tirgū un stabilu platformu turpm kai izaugsmei un att st bai.

Apdrošin šanas tirgus 2017. gad

Vair kus gadus apdrošin šanas nozares att st ba bija sal dzinoši mier ga, taču 2017. gads bija visdinamisk kais p d j s desmitgades laik , k rezult t tika pieredz ta iev rojama tirgus att st ba. Nedz v bas apdrošin šanas tirgus izaugsme ir pieaugusi l dz 18%, kas ir tr s reizes tr ka nek iepriekš jos gados. Izaugsmi ir veicin jis galvenok rt cenu pieaugums transportl dzekļu apdrošin šanas segment , augst ka ekonomisk izaugsme (jo paši būvniec bas nozar ) un pieaugošais klientu skaits. Ar cit s Baltijas valst s tiek nov roti augsti apdrošin šanas tirgus izaugsmes r d t ji. Taču Baltijas valstu apdrošin šanas sektora daļa no kop j ekonomikas apjoma joproj m ir zem Eiropas valstu vid j l me a. Vienlaikus ar saimniecisk s darb bas izaugsmi tiek nov rots ar atl dz bu pras bu infl cijas pieaugums liel kaj s uz m jdarb bas jom s, un ir paredzams, ka š tendence turpin sies ar n kamaj p rskata period . Lai ar bijis v rojams cenu pieaugums, OCTA portfelis joproj m nav peļ u nesošs strauju atl dz bu pras bu izmaksu pieauguma d ļ un nopeln to pr miju atlikt s atz šanas d ļ saska ar polišu seguma periodiem. Transportl dzekļu apdrošin šanas tirgū ir v rojams zaud jumu pieaugums ar transportl dzekļu z dz bu d ļ, it paši attiec b uz jaunu transportl dzekļu z dz bu pieaugumu. Daudzi apdrošin t ji ir ieviesuši oblig to pras bu ieviest z dz bu nov ršanas sist mas augsta riska segmentos.

Saska ar Latvijas Republikas Finanšu un kapit la tirgus komisijas datiem Latvijas iekšzemes nedz v bas apdrošin šanas tirgus nav guvis peļ u no apdrošin šanas darb b m kopš 2011. gada (peļ a joproj m zin m m r tiek gūta no ieguld jumu darb b m). Saska ar aktu l kajiem datiem apdrošin t ju ienes gums ir uzlabojies 2017. gad , un

2017. gada 3 ceturkš os kombin tais r d t js bija apm ram 95%, kam r iepriekš jos gados tas bija virs 100%.

Risku vad ba

Risku vad bas sist ma atbalsta BALTA iekš j s kontroles un p rvaldes sist mas. Sabiedr bas biznesa strat ija nodrošina integr tu, konsekventu un efekt vu risku vad bas sist mu, kas atbilst Sabiedr bas izm ram, darb bas apjomam

un sarež t bai. Risku vad bas procesu veido risku identifik cija, apr ķin šana un nov rt jums, uzraudz ba un kontrole, zi ošana un vad ba. Risku identific šana s kas ar ideju par jauna apdrošin šanas produktu izstr di, finanšu instrumentu

ieg di, vai pamatdarb bas procesa izmai u ieviešanu, k ar jebkura cita notikuma br d , kas var potenci li rad t risku. Identific jot riskus, tie tiek apr ķin ti un izv rt ti, balstoties uz kapit la pras bu vai citiem kvantitat viem vai

https://urldefense.proofpoint.com/v2/url?u=http-3A__www.fktk.lv_en_&d=DwMGaQ&c=vgc7_vOYmgImobMVdyKsCY1rdGZhhtCa2JetijQZAG0&r=KjOJ0-R7F2glQ8DKoX-bcj8xUJUGjQzvrqhOHVaz71k&m=yKVlIiwp8oyw7JAaMARCJ27fledhaO1gOeT030q0Yhk&s=I9ZVSt9TCeLqGIQRIMgBrSl3k9ynVNmTvtmKC4gTTF4&e=



5

kvalitat viem izv rt šanas krit rijiem gan individu l , gan apkopot l men . Katrs identific tais risks tiek uzraudz ts un kontrol ts. Metode atbilst riska raksturam, apjomam un sarež t bai. Risku vad bas darb bas veic operat v s p rvaldes

(pirm aizsardz bas l nija), galven s funkcijas (risku vad bas funkcija, aktu r funkcija, atbilst bas nodrošin šanas funkcija un finanšu kontroles funkcija), komitejas (it paši Risku komiteja, kas izv rt jaun k s tendences risku att st b un risku apet tes izmai as, risku profilu, risku tolerances ierobežojumus un citus būtisko risku r d t jus un izv rt visu šo izmai u ietekmi, un dokument jaunos riskus vis s Sabiedr bas darb bas jom s) un Valde, kura nodrošina, ka Sabiedr bu nav pakļauta riskam, kas p rsniedz Sabiedr bas noteikto l meni. BALTA past v gi uzrauga kapit la pietiekam bu un maks tsp jas normu. 2017. gada beig s BALTA pašu l dzekļi p rsniedz nepieciešamo maks tsp jas normu, kas noteikta Latvijas Republikas Finanšu un kapit la tirgus komisijas

noteikumos. Pašu riska un maks tsp jas nov rt juma procesa ietvaros BALTA veic stresa testus, kuros tiek nov rt ta vair ku nelabv l gu apdrošin šanas un finanšu risku ietekme uz Sabiedr bas maks tsp ju. Veicot daž du nelabv l gu scen riju model šanu, tika pier d ta BALTA kapit la pietiekam ba un maks tsp ja, kas liecina par Sabiedr bas sp ju izpild t saist bas pret klientiem un saglab t finansi lo stabilit ti ar neparedz tu nelabv l gu scen riju gad jum .

Klientu serviss un atl dz bu izmaksa

2017. gad BALTA turpin ja ikm neša klientu atsauksmju apkopošanas un anal zes procesa pilnveidošanu, k ar tika ieviesti vair ki sist mas uzlabojumi, kas ļauj Sabiedr bai stenot jaunas uz klientu orient tas iniciat vas un uzlabot klientu apkalpošanu.

Ikviena klientu atsauksme tika atsevišķi analiz ta, un tirdzniec bas p rst vji tika inform ti par konkr tiem no klientiem sa emtiem ieteikumiem attiec b uz apdrošin šanu un apkalpošanu, ar m rķi uzlabot BALTA sadarb bu ar klientiem ar individu l l men . Veicot atl dz bas maks jumus, tiek stenotas NPS (Net Promoter Score) aptaujas ar telefona

starpniec bu, k ar automatiz tas NPS aptaujas ar e-pastu starpniec bu, lai noskaidrotu klientu atsauksmes un nov rt tu kop jo atl dz bu noregul šanas procesu. Klienti jo paši nov rt vienk ršu un tru polišu ieg des procesu un saprotamus apdrošin šanas produktus, t p c 2017. gad BALTA s ka ieviest vienk ršotu pašuma apdrošin šanas produktu dz vokļiem (ar p ris klikšķiem un atbildot uz p ris jaut jumiem vienk rši ieg d jams internet ; ir pieejami automatiz ti ikm neša maks jumi). Ir uzlabots interneta risin jums un noform jums ceļojumu un KASKO apdrošin šanas ieg dei.

BALTA turpina saglab t augstas kvalit tes un rtu atl dz bu noregul šanas procesu – tiešsaistes atl dz bu noregul šanas risin jumu izstr de ir pal dz jusi vienk rš k , rt k un efekt v k veid sniegt klientiem pazi ojumus par atl dz bu piepras jumiem. Šie risin jumi ir ļ vuši tr k pie emt l mumus par apdrošin šanas atl dz bu piepras jumiem. BALTA klienti nov rt atl dz bu noregul šanas trumu un rtumu. 2017. gad tika ieviestas š das aktivit tes:

papildin ta inform cija klientiem atl dz bu pieteikumu v stul s; uzlabota SMS pazi ojumu sist ma par atl dz bu noregul šanas procesu (atbild g persona; l muma

pie emšanas nosac jumu utt.); veikti vair ki uzlabojumi KASKO atl dz bu piepras jumu ievad šanai interneta sist m (klients tagad var

viegl k un tr k pieteikt atl dz bu); uzlabots atl dz bas piepras juma pieteikuma formas noform jums un interneta risin jums (klienti tagad var

pieteikt vesel bas apdrošin šanas atl dz bu ar no mobilaj m ier c m; datu ievades process ir viegl ks un rt ks);

ieviests jauns interneta risin jums pirkumu apdrošin šanas atl dz bu re istr šanai. Tuv kaj n kotn tiks ieviesti l dz gi risin jumi ar ceļojumu un citiem apdrošin šanas produktiem.

Viena no iev rojam k m 2017. gad ieviestaj m iniciat v m ir projekts attiec b uz Klientu dokumentu p rskat šanu, tai

skait Klientu komunik cijas strat ijas att st ba.

Darba vide Sabiedr b un darbinieku profesion l att st ba

2017. gad BALTA turpin ja ieviest darbinieku strat iju. L dz gi k pag jušogad par svar g ko aspektu BALTA bija noteikusi darbinieku iesaistes celšanu, galvenok rt uzlabojot att st bas iesp jas un fizisko darba vidi. paša uzman ba tika piev rsta jauno vad t ju att st bai. Vair kas apm c bas tika organiz tas ar speci listu l men , lai uzlabotu tirdzniec bas prasmes, k ar biznesa zin šanas un sadarb bu, paaugstin tu m rķtiec bu un uzlabotu person go efektivit ti.

BALTA turpin ja darba un priv t s dz ves l dzsvara programmu, kas ilg k str d jošiem darbiniekiem piešķir papildu br vdienas, sniedz pašu atbalstu jaunaj m m t m un pašus labumus darbiniekiem ar b rniem, apsveic darbiniekus svar gos dz ves notikumos u.tml.

Mūsu centieni šaj jom ir izpeln jušies iekš ju un r ju atzin bu. BALTA iekšien m s uzlaboj m darbinieku iesaisti par 6 procentpunktiem, sasniedzot 79%, un samazin j m person la main bu par vair k nek 4 procentpunktiem.

r j l men jau otro gadu p c k rtas Latvijas Republikas Labkl j bas ministrija mums piešķ ra imenei draudz ga komersanta statusu, turkl t m s ieguv m 2. vietu Valsts Darba inspekcijas organiz taj konkurs par darbinieku iekļaušanu darba vid p c to ilg ka prombūtnes perioda.



6

Korporat v soci l atbild ba

BALTA piev rš uzman bu korporat v s soci l s atbild bas jaut jumiem. Sabiedr bas m rķis ir būt par akt vu un atbild gu Latvijas sabiedr bas dal bnieku. BALTA soci l atbalsta principi un priorit r s soci l atbalsta jomas ir izkl st tas Sabiedr bas Korporat v s soci l s atbild bas politik un Sabiedr bas atbalsta politik . 2017. gad š s jomas bija – droš ba, viet j sabiedr ba (izgl t ba, kultūra, finanšu prat ba, vesel ba) un vide. 2017. gad soci l atbalsta aktivit tes ietv ra sponsor šanu, ziedojumus un d vin jumus, br vpr t go darbu un strat isk s projekta iniciat vas ar visp r go m rķi veicin t pozit vas izmai as viet j sabiedr b . Dažas no realiz taj m svar g kaj m KSA iniciat v m 2017. gad : BALTA ikgad j balva “Droš kais uz muma autoparks” – konkurss uz mumiem ar m rķi veicin t autoparku vad t ju izgl t bu un kop jo satiksmes droš bu; projekts “Lai droša atpūta”, kura m rķis ir atg din t sabiedr bai un izgl tot to par drošu atpūtu peldviet s un ūdenskr tuvju tuvum ; dal ba Latvijas Valsts policijas kampa “Supervaronim nepazust” ar m rķi veicin t b rnu droš bas jaut jumus un citas t mas. Būtiska soci l atbalsta daļa ir ar izgl t ba – jau daudzus gadus BALTA finans stipendiju programmu Banku augstskolas Riska vad bas programmas

studentiem, finansi li atbalstot jaunos š sektora speci listus. Papildus tam BALTA ar regul ri sadarbojas ar izgl t bas iest d m, iepaz stinot skolniekus un studentus ar apdrošin šanas sektora būtisk kajiem aspektiem un piedaloties karjeras dienu un nu dienas aktivit t s. Par BALTA KSA iniciat v m un aktivit t m ik dienu tiek zi ots ar mediju un soci lo t klu starpniec bu.

Papildus tam viena no BALTA pamatv rt b m ir god gums; daudz uzman bas tiek velt ts atbild gai attieksmei pret klientiem un partneriem apdrošin šanas p rdošanas proces . Lai darbotos saska ar šo v rt bu, vis m ieinteres taj m pus m tiek regul ri organiz tas apm c bas – apdrošin šanas a entiem, tirdzniec bas partneriem un brokeriem – par

BALTA pied v tajiem apdrošin šanas pakalpojumiem un atbild gu attieksmi pret klientiem.

Ar neatkar gi eksperti un sabiedr ba kopum nov rt AAS BALTA ieguld jumu sabiedr b , k ar tisko un cie as pilno attieksmi pret klientiem un biznesa partneriem. Katru gadu BALTA piedal s strat isk s vad bas instrument “Ilgtsp jas indekss – InCSR”, kas sniedz uz mumam iesp ju sa emt neatkar gu ekspertu nov rt jumu un ieteikumus. 2017. gad Ilgtsp jas indeks BALTA kvalific j s Zelta kategorijas balvai – kop jais neatkar gu ekspertu piešķirtais rezult ts bija 87,6%, turpretim vid jais v rt jums finanšu un apdrošin šanas sektor bija tikai 68,3%. Papildus tam BALTA jau vair kus gadus piedal s Latvijas Sabiedr bas integr cijas fonda projekt “Goda imene”, sniedzot atlaides apdrošin šanas pakalpojumiem imen m, kur s ir tr s vai vair k b rni, savuk rt ik Ziemassv tkus Sabiedr ba sniedz atbalstu b rniem no b rnu namiem. Š s aktivit tes ir nov rt jusi ar Latvijas Republikas Labkl j bas ministrija, piešķirot Sabiedr bai imenei draudz ga komersanta statusu.

Priekšlikumi par Sabiedr bas pe as izlietošanu

Saska ar Sabiedr bas Dividenžu politiku, BALTA Padome un Valde nerekomend veikt dividenžu izmaksu 2018. gad .

Notikumi p c p rskata gada beigu datuma

Laik p c p rskata par finanšu st vokli datuma l dz šo finanšu p rskatu apstiprin šanas datumam nav bijuši notikumi, kas var tu būtiski ietekm t AAS BALTA gada finanšu rezult tus, naudas plūsmas, finanšu st vokli vai finanšu p rskat uzr d to inform ciju par gadu, kas nosl dz s 2017. gada 31. decembr .

rk rtas akcion ru sapulc 2017. gada 8. novembr tika iev l ti pašreiz jie AAS BALTA Padomes locekļi. Š s izmai as tika re istr tas Latvijas Republikas Uz mumu re istr 2018. gada 18. janv r .

_____________________ _________________

Roger Hilton Hodgkiss Iain Kennedy

Padomes priekšs d t js Valdes priekšs d t js

2018. gada 16. mart


Paziņojums par Padomes un Valdes atbildību

7

AAS BALTA Padome un Valde apstiprina, ka Sabiedr bas finanšu p rskati par gadu, kas nosl dz s 2017. gada

31. decembr ir sagatavoti saska ar Eiropas Savien b apstiprin tajiem Starptautiskajiem Finanšu P rskatu Standartiem un atbilstoš m gr matved bas metod m, kuru piem rošana ir bijusi konsekventa. AAS BALTA Padome un

Valde ir atbild ga par šo finanšu p rskatu sagatavošanu no s kotn j s gr matved bas uzskaites. AAS BALTA Padome un Valde apstiprina, ka finanšu p rskati par gadu, kas nosl dz s 2017. gada 31. decembr , patiesi atspoguļo Sabiedr bas finanšu st vokli p rskata gada beig s, k ar p rskata gada rezult tus un naudas plūsmu.

Padomes un Valdes l mumi un pie mumi attiec b uz finanšu p rskatu par gadu, kas nosl dz s 2017. gada

31. decembr , sagatavošanu bijuši piesardz gi un sapr t gi.

AAS BALTA Padome un Valde atbild par atbilstošas gr matved bas uztur šanu Sabiedr b , par Sabiedr bas l dzekļu saglab šanu, k ar par kr pniec bas un citu neatbilstošu darb bu noteikšanu un nov ršanu. Padome un Valde atbild ar par Sabiedr bas darb bas atbilst bu Latvijas Republikas normat vo aktu pras b m.

_____________________ _____________________



2018. gada 16. mart


FINANŠU P RSKATI

Visaptverošo ienākumu pārskats (Visas summas uzrād tas eiro)

8

Pielikums 2017 2016

Apdrošin šanas ien kumi

Bruto parakst t s pr mijas 4 88 921 657 75 610 261

P rapdrošin t ja daļa parakst taj s pr mij s 4 (3 027 986) (2 432 335)

Neto parakst t s pr mijas 4 85 893 671 73 177 926

Izmai as bruto nenopeln to pr miju rezerv s 5 (6 790 026) (3 712 350)

Izmai as nenopeln to pr miju rezerv s, p rapdrošin t ju daļa 5 330 504 164 411

Izmai as nenopeln to pr miju rezerv s 5 (6 459 522) (3 547 939)

Neto nopeln t s pr mijas 79 434 149 69 629 987 Citi tehniskie ien kumi 6 359 245 354 046

Apdrošin šanas ien kumi kop 79 793 394 69 984 033 Apdrošin šanas maks jumi

Bruto izmaks t s atl dz bas apdrošin juma m jiem (47 275 961) (44 357 938)

Atl dz bu noregul šanas izdevumi (3 539 626) (3 196 334)

Atgūto zaud jumu summas 3 886 405 3 083 873

Izmaks t s apdrošin šanas atl dz bas 7 (46 929 182) (44 470 399)

P rapdrošin t ja daļa izmaks taj s apdrošin šanas atl dz b s 7 1 252 298 3 203 801

Neto izmaks t s apdrošin šanas atl dz bas (45 676 884) (41 266 598)

Izmai as bruto atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s 8 (3 903 185) 1 148 845

P rapdrošin t ju daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezervju izmai s 8 1 474 386 (2 250 779)

Neto piekrituš s atl dz bu pras bas (48 105 683) (42 368 532) Klientu piesaist šanas izdevumi 9 (13 175 290) (12 392 496)

Administrat vie izdevumi 10 (12 091 921) (10 974 270)

Citi tehniskie izdevumi 11 (466) (19 502)

Apdrošin šanas izdevumi kop (73 373 360) (65 754 800)

Apdrošin šanas darb bas rezult ts 6 420 034 4 229 233

Procentu ien kumi 12 1 688 321 1 291 764

Neto peļ a / (zaud jumi) no finanšu akt viem 13 (1 021 146) (447 308)

Invest ciju p rvald šanas izdevumi (170 390) (236 998)

P r jie finanšu ien kumi 14 302 210

P r jie finanšu izdevumi 15 (133 330) (130 541)

P r jie ien kumi 16 60 587 28 270

P r jie izdevumi 17 (14 162) (3 669)

Pe a pirms nodok iem 6 830 216 4 730 961

Izmai as atlikt nodokļa akt v

Uz mumu ien kuma nodoklis par p rskata gadu

18, 26

18

(284 850)

(619 806)

(705 943)

-

P rskata gada pe a 5 925 560 4 025 018

P r jie visaptverošie ien kumi

Posteņi, kuri ir vai var tikt pārcelti uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu Izmai as p rv rt šanas rezerv 23 475 669 58 281

Atlikt nodokļa ietekme no izmai m p rv rt šanas rezerv 23, 26 8 742 (8 742)

484 411 49 539

P r jie p rskata perioda visaptverošie ien kumi, atskaitot nodok us 484 411 49 539

P rskata gada visaptverošie ien kumi 6 409 971 4 074 557

Visi ien kumi attiecas uz AAS Balta akcion riem.

Pielikumi no 13. l dz 52. lapai ir šo finanšu p rskatu neat emama sast vdaļa.

_____________________ _____________________



2018. gada 16. mart


Pārskats par finanšu stāvokli (Visas summas uzrād tas eiro)

9

Pielikums 31.12.2017 31.12.2016

(koriģ ts*)

AKT VI

Nemateri lie ieguld jumi 19 2 021 702 1 967 600

Pamatl dzek i 20 2 893 345 2 845 326

Finanšu akt vi patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin 21 11 007 477 14 975 767

L dz termi a beig m tur ti finanšu ieguld jumi 22 21 887 193 22 873 783

P rdošanai pieejami finanšu ieguld jumi 23 34 363 484 14 735 714

Ieguld jumi kop 67 258 154 52 585 264

Debitori polišu pašnieki 14 486 850 12 416 574

Debitori starpnieki 1 003 742 649 271

Debitori no tieš s apdrošin šanas oper cij m 24 15 490 592 13 065 845

Debitori no p rapdrošin šanas oper cij m 25 532 913 217 591

Citi debitori 28 935 082 901 064

Kop debitori 16 958 587 14 184 500

P rapdrošin t ja daļa nenopeln to pr miju rezerv s 5 1 146 350 815 846

P rapdrošin t ja daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s 8 4 437 779 2 963 393

P rapdrošin t ju da a apdrošin šanas l gumu saist b s 5 584 129 3 779 239

Atlikt nodok a akt vi 26 - 276 108

Atliktie klientu piesaist šanas izdevumi 9 9 219 959 8 071 028

P r jie uzkr tie ien kumi un n kamo periodu izdevumi 27 747 406 424 522

Uzkr tie ien kumi un n kamo periodu izdevumi 9 967 365 8 495 550

Nauda un t s ekvivalenti 29 4 111 878 8 688 012

KOP AKT VI 108 795 160 92 821 599


* Inform ciju par korekciju skat t 24. piez m .

_____________________ _____________________



2018. gada 16. mart


Pārskats par finanšu stāvokli (Visas summas uzrād tas eiro)

10

Pielikums 31.12.2017 31.12.2016

(koriģ ts*)

KAPIT LS, REZERVES UN SAIST BAS

KAPIT LS UN REZERVES

Pamatkapit ls 30 6 619 290 6 619 290

Akciju emisijas uzcenojums 30 1 595 511 1 595 511

Rezerves kapit ls un p r j s rezerves 30 4 357 130 4 357 130

P rv rt šanas rezerve 533 950 49 539

Nesadal t peļ a 13 496 438 9 603 946

KOP KAPIT LS UN REZERVES 26 602 319 22 225 416

SAIST BAS

Bruto nenopeln to pr miju rezerves 5 42 981 501 36 191 475

Bruto atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerves 8 26 361 933 22 458 748

Apdrošin šanas l gumu saist bas 69 343 434 58 650 223

Subordin tais aiz mums 37 2 085 828 4 173 022

Kreditori no tieš s apdrošin šanas oper cij m 4 488 477 3 018 509

Kreditori no p rapdrošin šanas oper cij m 1 000 212 793 548

Nodokļi un valsts soci l s apdrošin šanas oblig t s iemaksas 31 1 149 678 481 142

Uzkr tie izdevumi un n kamo periodu ien kumi 32 3 129 018 2 513 629

Citi kreditori 33 996 194 966 110

Kop kreditori 12 849 407 11 945 960

KOP SAIST BAS 82 192 841 70 596 183

KOP KAPIT LS, REZERVES UN SAIST BAS 108 795 160 92 821 599

Pielikumi no 13. l dz 52. lapai ir šo finanšu p rskatu neat emama sast vdaļa. * Inform ciju par korekciju skat t 24. piez m .

_____________________ _____________________



2018. gada 16. mart


Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats (Visas summas uzrād tas eiro)

11

Pamat-

kapit ls

Akciju

emisijas

uzcenojums

Rezerves

kapit ls un p r j s

rezerves

P rv r-

t šanas rezerve

Nesadal t pe a

Kop

Atlikums 2015. gada

31. decembr 6 619 290 1 595 511 4 357 130 - 5 578 928 18 150 859

Visaptverošie ien kumi p rskata gad kop

- - - 49 539 4 025 018 4 074 557

P rskata gada peļ a - - - -

4 025 018

4 025 018


- - - 49 539 - 49 539

Neto izmai as p rv rt šanas rezerv , atskaitot atlikt nodokļa ietekmi

- - - 49 539 - 49 539

Atlikums 2016. gada

31. decembr 6 619 290 1 595 511 4 357 130 49 539 9 603 946 22 225 416

Visaptverošie ien kumi p rskata gad kop

- - - 484 411 5 925 560 6 409 971

P rskata gada peļ a - - - - 5 925 560 5 925 560


- - - 484 411 - 484 411

Neto izmai as p rv rt šanas rezerv , atskaitot atlikt nodokļa ietekmi - - - 484 411 - 484 411

Dar jumi ar akcion riem, kas atz ti tieši pašu kapit l

- - - - (2 033 068) (2 033 068)

Sadal tas dividendes - - - - (2 033 068) (2 033 068)

Atlikums 2017. gada

31. decembr 6 619 290 1 595 511 4 357 130 533 950 13 496 438 26 602 319


_____________________ _____________________



2018. gada 16. mart


Naudas plūsmas pārskats (Visas summas uzrād tas eiro)

12

Pielikums 2017 2016

Naudas plūsma pamatdarb bas rezult t

Sa emt s pr mijas tiešaj apdrošin šan 86 835 247 74 435 153

Izmaks t s apdrošin šanas atl dz bas tiešaj apdrošin šan (46 596 409) (44 257 484)

Sa emt nauda par ced to p rapdrošin šanu 447 402 3 132 089

Samaks t nauda par ced to p rapdrošin šanu (1 971 682) (1 972 173)

Oblig tie maks jumi 35 (892 938) (634 256)

Citi izdevumi (23 498 910) (23 054 973)

Neto pamatdarb bas naudas plūsma: 14 322 710 7 648 356

Ieguld šanas darb bas naudas plūsma

Ieguld jumu p rdošana 4 282 957 7 384 218

Ieguld jumu ieg de (19 286 147) (12 358 244)

Pamatl dzekļu un nemateri lo ieguld jumu ieg de (1 198 684) (1 045 872)

Ie mumi no pamatl dzekļu un nemateri lo akt vu p rdošanas 35 998 -

Sa emtie procenti no par da v rtspap riem 1 614 019 1 275 346

Citi izdevumi (99 372) (80 669)

Neto ieguld šanas darb bas naudas plūsma: (14 651 229) (4 825 221)

Finans šanas darb bas naudas plūsma

Subordin t aizdevuma atmaksa (2 050 000) -

Procentu maks jumi par subordin to aizdevumu (158 754) (135 505)

Izmaks tas dividendes (2 032 978) -

Neto finans šanas darb bas naudas plūsma: (4 241 732) (135 505)

rvalstu valūtas kursu sv rst bu ietekme uz naudu un t s ekvivalentiem

(5 883) (1 590)

Naudas un t s ekvivalentu neto pieaugums / (samazin jums) (4 576 134) 2 686 040

Nauda un t s ekvivalenti p rskata gada s kum 8 688 012 6 001 972

Nauda un t s ekvivalenti p rskata gada beig s 29 4 111 878 8 688 012


_____________________ _____________________



2018. gada 16. mart


Finanšu pārskatu pielikums (Visas summas uzrād tas eiro)

13

FINANŠU P RSKATU PIELIKUMS

1. VISP R JA INFORM CIJA

AAS BALTA (turpm k tekst Sabiedr ba) tika re istr ta R g , Latvijas Republik 1992. gad k apdrošin šanas akciju sabiedr ba. P rre istr cija Uz mumu re istr tika veikta 2002. gada 6. jūnij . Sabiedr ba pied v plašu nedz v bas apdrošin šanas pakalpojumu kl stu gan juridiskaj m, gan fiziskaj m person m. Sabiedr ba sa musi licences visos nedz v bas apdrošin šanas veidos, kuros t sniedz pakalpojumus. Licences izdotas Finanšu un kapit la tirgus komisij laika period no 1996. gada l dz 1999. gadam un p rre istr tas 2002. gad .

Sabiedr bas nosaukums: Apdrošin šanas akciju sabiedr ba BALTA

Sabiedr bas juridisk adrese: Raunas iela 10, R ga, LV-1039, Latvija

T lrunis, fakss: (+371) 6708 2333, (+371) 6708 2345

Nodokļu maks t ja kods: LV40003049409

VID nodaļ : Lielo nodokļu maks t ju p rvalde

Vair kuma akcion rs: POWSZECHNY ZAKŁAD UBEZPIECZE S.A., Polijas

akciju sabiedr ba (99.99%) Sabiedr bas akcijas nav izlaistas publiskaj apgroz b . Sabiedr ba ietilpst uz mumu grup , kuras m tes sabiedr bas akcijas tiek kot tas Varšavas fondu birž un kuras galvenais akcion rs ir Polijas valsts kase, kurai pieder vair k nek 34% akciju.

2. FINANŠU P RSKATU SAGATAVOŠANAS PAMATPRINCIPI UN GR MATVED BAS UZSKAITES UN NOV RT ŠANAS METODES

Šie finanšu p rskati ir sagatavoti, pamatojoties uz zem k min tajiem gr matved bas uzskaites un nov rt šanas principiem. Vien di gr matved bas uzskaites principi ir piem roti visiem finanšu gadiem, kuri ir uzr d ti šaj finanšu p rskat , iz emot to, k aprakst ts zem k (skat t 2.2.3. un 2.2.4. piez mi).

2.1 Finanšu p rskatu sagatavošanas pamats

2.1.1 Atbilst bas pazi ojums

Šie finanšu p rskati ir sagatavoti saska ar Eiropas Savien b (turpm k tekst ES) apstiprin tajiem Starptautiskajiem finanšu p rskatu standartiem (turpm k tekst SFPS) un saska ar apdrošin šanas sabiedr bu darb bu regul jošiem noteikumiem, ko izdevusi Latvijas Republikas Finanšu un kapit la tirgus komisija (turpm k tekst FKTK). Šos finanšu p rskatus 2018. gada 16. mart ir apstiprin jusi Sabiedr bas Valde. Akcion riem ir ties bas noraid t vad bas sagatavotos un iesniegtos finanšu p rskatus un piepras t jaunu finanšu p rskatu sagatavošanu.

2.1.2 Funkcion l un finanšu p rskatu valūta

Visas finanšu p rskatos ietvert s summas ir uzr d tas eiro (EUR), kas ir Sabiedr bas funkcion l valūta, ja nav noteikts cit di.

2.1.3 Nov rt šanas pamats

Finanšu p rskati ir sagatavoti p c akt vu un pas vu s kotn jo izmaksu principa, iz emot šos poste us, kuri ir uzr d ti patiesaj v rt b : patiesaj v rt b nov rt tie finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin un p rdošanai pieejami finanšu instrumenti.

2.1.4 P rskata gads

P rskata periods ir 12 m neši no 2017. gada 1. janv ra l dz 2017. gada 31. decembrim.

2.1.5 Apl šu piem rošana

Lai sagatavotu finanšu p rskatus saska ar ES apstiprin tajiem SFPS, nepieciešams izdar t būtiskus pie mumus. T pat, sagatavojot p rskatu, vad bai ir nepieciešams izdar t pie mumus un spriedumus, piem rojot Sabiedr bas izv l to uzskaites politiku. 3. piez m ir atkl ta inform cija par jom m, kuras liel m r ietekm pie mumi un attiec b uz kur m pie mumi ir sarež ti, vai kur s piem rot s apl ses un pie mumi ir būtiski finanšu p rskatu kontekst .



14

2.2 Jauni standarti un interpret cijas, kas st jušies sp k šaj p rskata period un izmai as gr matved bas politik s

2.2.1 Standarti un interpret cijas, kas st jušies sp k šaj p rskata period Sabiedr ba ir pie musi turpm k aprakst tos jaunos standartus un standartu papildin jumus, ieskaitot no tiem izrietošus papildin jumus citos standartos, kuru s kotn j s piem rošanas datums bija 2017. gada 1. janv ris. (i) Papildinājumi 7. SGS “Naudas plūsmas pārskats”

Papildin jumi nosaka jaunas inform cijas atkl šanas pras bas, kas finanšu p rskatu lietot jiem ļautu nov rt t izmai as saist b s, kas raduš s no finans šanas darb b m, iekļaujot izmai as no naudas plūsmas un izmai as, kas nav saist tas ar naudas plūsmu (piem ram, rvalstu valūtas peļ as vai zaud jumu ietekme, ietekme, kas rodas iegūstot vai zaud jot kontroli p r meitas sabiedr b m, paties s v rt bas izmai u ietekme). Saska ar š m jaunaj m pras b m, Sabiedr ba finanšu p rskatos ir atkl jusi papildu inform ciju (skat t 37. piez mi). Turpm k aprakst t s vadl nijas, kas st j s sp k 2017. gada 1. janv r , nek d veid nav ietekm jušas šos finanšu p rskatus: (ii) Papildinājumi 12. SGS „Ienākuma nodokļi”: Atliktā nodokļa akt vu atz šana par nerealizētiem zaudējumiem

(iii) Ikgadējie papildinājumi SFPS

2.2.2 Jauni standarti un interpret cijas, kas v l nav st juš s sp k

Vair ki jauni standarti, standartu papildin jumi un interpret cijas st jas sp k period p c 2017. gada 1. janv ra un tie

nav piem roti, sagatavojot šos finanšu p rskatus

(i) 9. SFPS “Finanšu instrumenti” (2014) (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvār vai vēlāk) Šis standarts aizvieto 39. SGS “Finanšu instrumenti: atz šana un nov rt šana”, par iz mumu nosakot to, ka joproj m ir pieejama riska ierobežošanas uzskaite saska ar 39. SGS, un uz mumi var izv l ties vai piem rot 9. SFPS vai 39. SGS.

Kaut ar pieļaujam s finanšu akt vu klasifik cijas pamata kategorijas ir l dz gas t m, kas paredz tas 39. SGS –

amortiz t pašizmaksa, paties v rt ba ar atspoguļojumu p r jos visaptverošajos ien kumos (FVOCI) un paties v rt ba ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin (FVTPL), klasifik cija attiec gaj nov rt juma kategorij ir balst ta uz būtiski cit diem krit rijiem. Finanšu akt vs tiek nov rt ts amortiz taj pašizmaks , ja tas atbilst diviem š diem krit rijiem: akt vi tiek tur ti t da biznesa modeļa ietvaros, kura m rķis ir tur t akt vus, lai gūtu l gumos noteikt s naudas

plūsmas, un l guma noteikumi paredz noteiktos datumos naudas plūsmas, kas veido pamatsummas maks jumus un procentu

maks jumus par atlikušo pamatsummu. Turkl t uz mums dr kst neatgriezeniski izv l ties izmai as patiesaj v rt b (ieskaitot peļ u vai zaud jumus no rvalstu valūtas kursu sv rst b m) pašu kapit la instrumentam, kas netiek akt vi tirgots, uzr d t par jos visaptverošajos

ien kumos. T s nek dos apst kļos nep rceļ uz peļ as vai zaud jumu apr ķinu. Par da instrumentu, kas nov rt ti patiesaj v rt b ar atspoguļojumu p r jos visaptverošajos ien kumos, procentu ien kumus, paredzamos kred tzaud jumus un peļ u vai zaud jumus no rvalstu valūtas kursu sv rst b m atz st peļ as vai zaud jumu apr ķin t d paš veid k amortiz t pašizmaks nov rt tiem akt viem. P r jo peļ u un zaud jumus atz st p r jos visaptverošajos ien kumos un p rceļ uz peļ as vai zaud jumu apr ķinu p c tam, kad ir p rtraukta šo instrumentu atz šana. 9. SFPS ir izmantots “paredzamo kred tzaud jumu” modelis, kas aizvieto 39. SGS “radušos zaud jumu modeli”, un tas noz m to, ka uzkr jumus zaud jumiem no v rt bas samazin šan s vajadz s atz t pirms zaud jumu notikuma. 9. SFPS ir ietverts jauns visp r jais risku ierobežošanas uzskaites modelis, kas risku ierobežošanas uzskaiti pieska o risku vad bai. Risku ierobežošanas veidi – paties s v rt bas, naudas plūsmas un neto ieguld juma rvalstu meitas sabiedr b riska ierobežošana, nav main jušies, bet klasifik cijai būs j izdara papildu spriedumi.

Standart ir ietvertas jaunas pras bas, p c kur m s k, turpina un p rtrauc risku ierobežošanas uzskaiti, un tas atļauj par riska ierobežotiem poste iem noteikt papildu riska dar jumus. Uz mumiem būs j uzr da plaša papildu inform cija par risku vad bu un veiktaj m riska ierobežošanas darb b m. Paredzams, ka, s kotn ji piem rojot jauno standartu, tas būtiski ietekm s finanšu p rskatus, jo būs nepieciešams main t finanšu instrumentu klasifik ciju un nov rt jumu. Sabiedr bai, k apdrošin šanas pakalpojumu sniedz jai, ir ties bas atlikt 9. SFPS ieviešanu l dz 2021. gada 1. janv rim, taču, t k PZU Koncernam, kura sast v ietilpst Sabiedr ba, būtiskas banku darb bas Koncerna ietvaros d ļ nav atļauts piem rot šo atbr vojumu, BALTA nepiem ros atbr vojumu no 9. SFPS ieviešanas un pl no to ieviest l dz 2018. gada 1. janv rim kop ar cit m Koncerna sabiedr b m. 9. SFPS ieviešanas projektu Koncerna ietvaros vada Sabiedr bas m tes sabiedr ba PZU S.A.



15

Sabiedr ba ir 9. SFPS ieviešanas ietekmes izv rt juma p d j posm . T k Sabiedr bas debitori galvenok rt ir stermi a, Sabiedr ba nesagaida noz m gu ietekmi no debitoru kred tzaud jumu apr ķina rezult ta saska ar 9. SFPS.

Pamatojoties uz Sabiedr bas par da v rtspap ru ieguld jumu reitingiem, Sabiedr ba nesagaida noz m gu ietekmi no

par da v rtspap ru kred tzaud jumu apr ķina rezult ta saska ar 9. SFPS. Ieguld jumus EUR 21 887 tūkstošu apm r ir sagaid ms p rklasific t no l dz termi a beig m tur tiem ieguld jumiem (39. SGS klasifik cija) uz patiesaj v rt b ar atspoguļojumu p r jos visaptverošajos ien kumos klasific tiem ieguld jumiem (9. SFPS klasifik cija). Ieguld jumus EUR 8 919 tūkstošu apm r ir sagaid ms p rklasific t no patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu

apr ķin klasific tiem ieguld jumiem (39. SGS klasifik cija) uz patiesaj v rt b ar atspoguļojumu p r jos visaptverošajos ien kumos klasific tiem ieguld jumiem (9. SFPS klasifik cija). P rdošanai pieejamiem ieguld jumiem

(39. SGS klasifik cija) EUR 34 363 tūkstošu apm r ir sagaid ms saglab t patiesaj v rt b ar atspoguļojumu p r jos visaptverošajos ien kumos klasifik ciju, piem rojot 9. SFPS. Patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin klasific tiem ieguld jumiem (39. SGS klasifik cija) EUR 2 089 apm r ir sagaid ms saglab t patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin klasifik ciju, piem rojot 9. SFPS. Apl st ietekme no klasifik cijas un nov rt šanas izmai m ir p rv rt šanas rezult ts patiesaj v rt b EUR 660 tūkstošu apm r , kas palielin s Sabiedr bas kapit lu un rezerves.

(ii) 15. SFPS “Ieņēmumi no l gumiem ar klientiem” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvār vai vēlāk) Jaunais standarts aizvieto SFPS pašlaik ietvertos nor d jumus par ie mumu atz šanu. Lai noteiktu, kad un k d apm r atz t ie mumus, uz mumiem būs j izmanto piecu soļu modelis. Jaunais modelis paredz, ka ie mumus atz st br d , kad uz mums nodod klientam kontroli p r prec m vai pakalpojumiem, un t d summ , k du uz mums paredz sa emt par to. Atkar b no t , vai ir izpild ti konkr ti krit riji, ie mumus atz st:

laika gait , atspoguļojot uz mumu darb bas finanšu rezult tus; br d , kad klientam tiek nodota kontrole p r prec m vai pakalpojumiem.

15. SFPS ir noteikti principi, kas uz mumiem būtu j iev ro, lai uzr d tu kvalitat vu un kvantitat vu inform ciju, kas finanšu p rskatu lietot jiem sniegtu lietder gu inform ciju par ie mumu un naudas plūsmu, kas rodas no l guma ar klientu, raksturu, summu, laiku un nenoteikt bu. Lai gan v l piln b nav pabeigts s kotn j s 15. SFPS ietekmes izv rt jums uz Sabiedr bas finanšu p rskatiem, t s vad ba nesagaida, ka jaunais standarts, kad s kotn ji piem rots, var tu rad t būtisku ietekmi uz Sabiedr bas finanšu p rskatiem. Sabiedr bas pamatdarb bas un ie mumu veida d ļ, piem rojot 15. SFPS, nav sagaid mas būtiskas izmai as Sabiedr bas ie mumu atz šanas periodiz cij un nov rt jum .

(iii) 16. SFPS “Nomas” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvār vai vēlāk)

16. SFPS aizst j 17. SGS “Nomas” un t interpret cijas. Šis standarts atceļ pašreiz lietoto nomas l gumu iedal juma

modeli nomniekiem operat vaj un finanšu nom un t viet nosaka, ka l gumi, kas klasific j mi k noma, ir j uzr da bilanc p c viena modeļa.

Saska ar 16. SFPS l gums ir noma vai ietver nomu, ja ar to apmai pret atl dz bu tiek nodotas ties bas kontrol t identific ta akt va lietojumu noteikt laika period . Jaunais nomas modelis paredz, ka par š diem l gumiem nomnieks atz st lietošanas ties bu akt vu un nomas saist bas. Lietošanas ties bu akt vam apr ķina nolietojumu, bet saist b m procentu izdevumus saska ar uzkr šanas principu. T rezult t vairumam nomu izdevumi tiks galvenok rt atz ti perioda s kum pat t dos gad jumos, kad nomnieks maks s vien das summas katru gadu. Sabiedr ba v l nav sagatavojusi anal zi par sagaid mo kvantitat vo ietekmi no jaun standarta, taču Sabiedr bas vad ba nesagaida, ka jaunais standarts, kad s kotn ji piem rots, var tu būtiski ietekm t Sabiedr bas finanšu p rskatus. Lai gan

Sabiedr bai ir nosl gti l gumi, kam j piem ro 16. SFPS, sagaid ms, ka to ietekme uz Sabiedr bas finanšu p rskatiem būs nebūtiska. (iv) Papildinājumi 4. SFPS: 9. SFPS „Finanšu instrumenti” piemērošana kopā ar 4. SFPS „Apdrošināšanas l gumi” (spēkā pārskata periodiem, kas sākās 2021. gada 1. janvār vai vēlāk) (v) Papildinājumi 2. SFPS: “Maksājumu ar akcijām klasifikācija un novērtēšana” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES)

(vi) Papildinājumi 40. SGS: „Ieguld juma pašumu pārklasifikācija” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES)

(vii) 22. SFPIK “Dar jumi ārvalstu valūtās un atl dz bas avansa maksājumi” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES)

(viii) 23. SFPIK “Nenoteikt ba par ienākuma nodokļa piemērošanu” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019.

gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES)

(ix) Papildinājumi 9. SFPS: Priekšapmaksas iespējas ar negat vu kompensāciju (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES)

(x) Papildinājumi 28. SGS: Ilgtermiņa ieguld jumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES)



16

(xi) Papildinājumi 19. SGS: Plāna groz jumi, ierobežojumi vai norēķini (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES)

(xii) Ikgadējie papildinājumi SFPS (Papildinājumi 1. SFPS: “SFPS pirmreizējā piemērošana” un 28. SGS

“Ieguld jumi asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos” (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2018. gada 1. janvār vai vēlāk); Papildinājumi 3. SFPS, 11. SFPS, 12. SGS un 23. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvār vai vēlāk,)) Sabiedr ba nepl no piem rot šos standartus pirms noteikt laika. Sabiedr ba ir nov rt jusi jauno standartu iesp jamo

ietekmi un neparedz, ka jaunie standarti būtiski ietekm s Sabiedr bas finanšu p rskatus. (xiii) 17. SFPS Apdrošināšanas l gumi (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2011. gada 1. janvār vai vēlāk, nav vēl apstiprināti ES)

17. SFPS aizst j 4. SFPS, kas 2004. gad tika apstiprin ts k pagaidu standarts. Piem rojot 4. SFPS, uz mumiem tika dota atļauja turpin t apdrošin šanas l gumu gr matved bas uzskaiti atbilstoši nacion lajiem gr matved bas standartiem, k rezult t tika piem rotas daž das pieejas.

17. SFPS atrisina sal dzin m bas probl mas, ko rad ja 4. SFPS, pieprasot uzskait t visus apdrošin šanas l gumus vienl dz g veid , dodot labumu gan ieguld t jiem, gan apdrošin šanas sabiedr b m. Apdrošin šanas l gumu saist bas tiks uzskait tas, izmantojot pašreiz j s v rt bas, nevis s kotn j s izmaksas. Sabiedr ba nepl no piem rot šo standartu pirms noteikt laika. Sabiedr ba sagaida, ka šis standarts, kad s kotn ji piem rots, rad s būtisku ietekmi uz Sabiedr bas finanšu p rskatiem, jo Sabiedr ba sl dz apdrošin šanas l gumus, tom r Sabiedr bas vad ba v l nav s kusi kvantitat vu ietekmes izv t jumu.

2.2.3 Atlikumu p rklasifik cija finanšu p rskatos

Saska ar vad bas viedokli 2017. gad ir veiktas izmai as poste u klasifik cij sal dzin jum ar iepriekš jo gadu. P rklasifik cijai nav ietekmes uz finanšu rezult tu. 2017. gada finanšu p rskat sal dzinošie r d t ji par 2016. gadu

klasific ti p c 2017. gada principiem un ir sal dzin mi. Visbūtisk k s p rklasifik cijas attiecas uz atl dz bu noregul šanas ien kumiem, kas tiek iekļauti pie atl dz bu noregul šanas izdevumiem, kam r 2016. gada finanšu p rskatos š s summas tika uzr d tas pie citiem tehniskajiem ien kumiem.

2.2.4 Izmai as gr matved bas uzskaites politik s 2017. gad Sabiedr ba main ja savu gr matved bas politiku noteikta veida ilgtermi a pašuma apdrošin šanas polis m attiec b uz pr miju un komisijuatz šanu, kas attiecas uz n kamajiem p rskata gadiem, kas iepriekš tika atz tas bilanc . Ietekme uz iepriekš jiem p rskata periodiem ir apr ķin ta, un attiec g s summas finanšu p rskatos ir kori tas. S k ku inform ciju skat t 24. piez m .

2.3 Apdrošin šanas l gumi, p rapdrošin šana

a) L gumu klasifik cija

L gums, kur Sabiedr ba uz emas būtisku apdrošin šanas risku no otras l guma sl dz ja puses (apdrošin juma m ja), piekr tot kompens t apdrošin juma m jam zaud jumus atrun ta neparedzama n kotnes notikuma (apdrošin šanas gad jums) rezult t , kas nelabv l gi ietekm apdrošin juma m ju, tiek klasific ts k apdrošin šanas l gums. Visi nosl gtie l gumi ir klasific ti k nedz v bas apdrošin šanas l gumi. Nedz v bas apdrošin šanas l gumu darb bas termi š parasti ir viens gads. Iz mumi ietver stermi a ceļojumu apdrošin šanas polises, kuras darbojas viena ceļojuma ietvaros, OCTA polises ar termi u 3, 6 un 9 m neši (k noteikts Latvijas likum „Par sauszemes transporta l dzekļu civiltiesisk s atbild bas oblig to apdrošin šanu”), kuru darb bas termi š ir s ks par vienu gadu. Darb bas termi š, kas var p rsniegt vienu gadu, ir celtniec bas atbild bas apdrošin šanas polis m, tom r to patsvars kop j apdrošin šanas portfel ir neliels. b) Ced t p rapdrošin šana Uz m jdarb bas ietvaros Sabiedr ba ced p rapdrošin šanu, lai ierobežotu neto zaud jumu rašan s iesp jas, daž dojot riskus. Akt vi, saist bas un ien kumi un izdevumi, kas rodas no ced tajiem p rapdrošin šanas l gumiem, tiek atspoguļoti atsevišķi no akt viem, saist b m, ien kumiem un izdevumiem, kas rodas no saist tajiem apdrošin šanas l gumiem, jo p rapdrošin šanas l gumi neatbr vo Sabiedr bu no t s tiešaj m saist b m pret apdrošin juma m jiem. P rapdrošin šanas akt vi ietver summas, kas sa emamas no p rapdrošin šanas sabiedr b m attiec b uz izmaks taj m atl dz bu pras b m, un p rapdrošin t ja daļu tehniskaj s rezerv s. P rapdrošin t ju daļa notikušo, bet v l nepieteikto atl dz bu rezerv s ced t s p rapdrošin šanas l gumiem netiek atz tas, jo p rapdrošin šanas akt vu nevar ticami apl st. No p rapdrošin t jiem atgūstam s summas tiek nov rt tas, balstoties uz atlikto atl dz bu pras bu tehniskaj m rezerv m vai uz noregul taj m atl dz b m, kuras ietilpst p rapdrošin šanas l gum . P rapdrošin šanas komisijas naudas ietver komisijas naudu, kas sa emta vai sa emama no p rapdrošin t jiem saska ar p rapdrošin šanas l gumu noteikumiem. Nedz v bas apdrošin šanas komisijas tiek atliktas l dz gi k dz v bas apdrošin šanas klientu piesaist šanas izmaksas.



17

Nenopeln t s p rapdrošin šanas komisijas naudas tiek uzr d tas finanšu st vokļa p rskata posten Uzkr tie izdevumi un n kamo periodu ien kumi. Domin još oblig t s p rapdrošin šanas l guma forma ir excess-of-loss l gums. Riski, kuri p rsniedz oblig t s p rapdrošin šanas vienošanos limitus vai neatbilst oblig t s p rapdrošin šanas l guma nosac jumiem savas būt bas d ļ, tiek p rapdrošin ti fakultat vi. c) Pr mijas

Parakst t s apdrošin šanas pr mijas ir apdrošin šanas pr mijas par polis m, kuru apdrošin šanas gads s kas p rskata gad , neatkar gi no t , kad iest jas maks juma termi š. Parakst t s pr mijas tiek samazin tas par p rskata gad anul taj m un p rtrauktaj m pr mij m. Pr mijas tiek atspoguļotas, pieskaitot starpniekiem maks jamo komisijas naudu. Parakst to pr miju nopeln to daļu atz st k ie mumus. Pr mijas tiek uzskat tas par nopeln t m proporcion li dienu skaitam, kad attiec b polise ir sp k . Pr miju nenopeln t daļa tiek atz ta k nenopeln to pr miju tehnisk s rezerves. Skat t punktu h). Ced t s p rapdrošin šanas pr mijas tiek atz tas izdevumos saska ar sa emto p rapdrošin šanas pakalpojumu veidu un to p rapdrošin šanas pr miju daļu, kas attiecas uz n kamajiem periodiem, atz st k akt vu - p rapdrošin šanas daļu nenopeln to pr miju rezerv s. d) Piekrituš s atl dz bu pras bas

Piekrituš s atl dz bu pras bas ietver uz p rskata gadu attiecin m s apdrošin šanas atl dz bu pras bas un pieteikto apdrošin šanas atl dz bu zaud jumu noregul šanas izdevumus. Atl dz bu izmaksas tiek samazin tas par summ m, kas atgūtas ar regresa pras b m vai ie mumiem no der go atlieku realiz cijas. Uz p rskata beigu datumu nenoregul t s atl dz bu pras bas tiek atz tas k atlikto atl dz bu pras bu tehnisk s rezerves. Skat t punktu h). e) Administrat vie izdevumi Administrat vie izdevumi ir izdevumi, kas saist ti ar apdrošin šanas pr miju iekas šanu, portfeļu vad bu, bonusu un atlaižu administr ciju, k ar pie emto un ced to p rapdrošin šanas l gumu administr ciju. Tie ietver nolietojumu un darbinieku izmaksas, kas nav tieši attiecin tas uz klientu piesaistes, atl dz bu regul šanas vai invest ciju darb bas izdevumiem.

Administrat vos izdevumus, kuri nav tieši saist ti ar noteiktu apdrošin šanas veidu, iedala par apdrošin šanas veidiem proporcion li bruto parakst to pr miju, neto nopeln to pr miju un apdrošin to objektu apjomam. f) Klientu piesaist šanas izdevumi Apdrošin šanas l gumu piesaist šanas izdevumi ir izdevumi, kas saist ti ar apdrošin šanas l gumu sl gšanu, kas ietver komisiju izdevumus un netiešus izdevumus, kas saist ti ar l gumu sl gšanu. g) Atliktie klientu piesaist šanas izdevumi (DAC) Komisijas izdevumi un citi klientu piesaist šanas izdevumi, kas main s atkar b no un ir saist ti ar jaunu apdrošin šanas l gumu nosl gšanu un esošo l gumu atjaunošanu, tiek kapitaliz ti k akt vi. Visi p r jie ar klientu piesaist šanu saist tie izdevumi tiek atz ti par izdevumiem to rašan s br d . Atlikto klientu piesaist šanas izdevumu akt vi tiek attiecin ti uz peļ u vai zaud jumiem polišu darb bas termi a laik atbilstoši nopeln to pr miju atz šanai proporcion li dienu skaitam. h) Apdrošin šanas l gumu saist bas

Nenopeln to pr miju tehnisko rezervi veido t daļa no parakst t s bruto apdrošin šanas pr mijas, kas attiecas uz laika periodu no tehnisk s rezerves apr ķin šanas dienas l dz apdrošin šanas l guma termi a beig m, lai segtu visas atl dz bas un izdevumus par sp k esošajiem apdrošin šanas l gumiem. Neparedz to risku tehnisk rezerve tiek izveidota riskiem, kas rodas visp r j apdrošin šan gad jumos, kad paredzam atl dz bu un izdevumu summa, kas attiecas uz p rskata perioda beigu datum sp k esošo polišu periodiem, p rsniedz nenopeln to pr miju rezervi, kas saist ta ar š m polis m, atskaitot atlikt s klientu piesaistes izmaksas.

Sabiedr ba katr gada p rskata datum sagatavo apdrošin šanas saist bu atbilst bas testu, nov rt jot, vai p rskata gad atz t s apdrošin šanas saist bas par sp k esošajiem apdrošin šanas l gumiem ir pietiekamas, sal dzinot izveidot s tehnisk s rezerves un pašreiz nov rt t s n kotnes naudas plūsmas no sp k esošaj m apdrošin šanas polis m.

Ja saist bu atbilst bas tests uzr da, ka saist bu uzskaites summa ir nepietiekoša, starp bu uzr da k finanšu gada zaud jumus, samazinot atliktos klientu piesaist šanas izdevumus un izveidojot papildu neparedz to risku tehnisk s rezerves. Saist bu atbilst bas tests tiek veikts "visam apdrošin šanas portfelim", un tests tiek piem rots neto rezervju

summ m. Skat t 39. piez mi. Atl dz bu pras bu tehnisk s rezerves gada beig s atspoguļo nov rt to apjomu atl dz b m, kas ir notikušas pirms p rskata gada beig m, bet nav izmaks tas. Atl dz bu rezerve ietver pieteikto, bet neizmaks to atl dz bu rezervi, k ar notikušo, bet nepieteikto atl dz bu rezervi. Atl dz bu rezerve tiek veidota ar par zaud jumu noregul šanas izdevumiem, kas būs nepieciešami, lai noregul tu apdrošin šanas gad jumus, kas ir iest jušies p rskata un iepriekš jos gados. Atl dz bu rezerve ir samazin ta par nov rt tajiem ie mumiem no regresa pras b m, kas tiks gūti n kamajos p rskata gados par apdrošin šanas gad jumiem, kas ir iest jušies p rskata un iepriekš jos gados.



18

i) Front još apdrošin šana

Uz m jdarb bas ietvaros Sabiedr ba apdrošina riskus, kurus piln b ced p rapdrošin t jiem, nepaturot sev risku, vai ar uz emoties visu risku uz sevi. Akt vi, saist bas, k ar ien kumi un izdevumi, kas rodas no front još s p rapdrošin šanas l gumiem tiek atspoguļoti finanšu p rskatos, jo piln ga apdrošin šanas riska ced šana neatbr vo Sabiedr bu no tiešaj m saist b m pret apdrošin juma m jiem.

2.4 Procentu ien kumi un izdevumi

Procentu ien kumi un izdevumi tiek iekļauti peļ as vai zaud jumu apr ķin par visiem finanšu instrumentiem, kuri nes procentu ien kumus, saska ar uzkr jumu principu, izmantojot efekt v s procentu likmes metodi. Procentu ien kumi ietver procentus, kas nopeln ti par par da v rtspap riem ar nemain gu procentu likmi, par noguld jumiem bank s un citiem aizdevumiem, un par diskonta v rtspap riem uzkr tos diskontu un pr miju ien kumus.

2.5 Finanšu instrumenti

Sabiedr bas finanšu akt vi ir klasific ti š d s kategorij s: aizdevumi un debitoru par di, l dz termi a beig m tur ti, p rdošanai pieejami un patiesaj v rt b nov rt ti akt vi ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin . Sabiedr ba klasific visas finanšu saist bas k saist bas, kas nov rt tas amortiz taj v rt b . Klasifik cija ir atkar ga no nolūka, kur finanšu akt vi ir ieg d ti. Sabiedr bas vad ba nosaka finanšu akt vu klasifik ciju to s kotn j atz šanas br d . a) Aizdevumi un debitoru par di Aizdevumi un debitoru par di ir neatvasin ti finanšu akt vi ar fiks tiem vai nosak miem maks jumiem, kas nav kot ti akt v tirgū. Aizdevumi un debitoru par di bilanc ir klasific ti k „Aizdevumi”, „Termi noguld jumi kred tiest d s”, „Apdrošin šanas un p rapdrošin šanas debitori” un „P r jie debitori”. Skat t gr matved bas politiku „Debitori no tieš s apdrošin šanas oper cij m”. Aiz mumi un debitoru par di finanšu p rskat tiek nov rt ti amortiz taj ieg des v rt b , izmantojot efekt v s procentu likmes metodi. b) Finanšu saist bas Finanšu saist bas, kas klasific tas k saist bas, kas nov rt tas amortiz taj v rt b , tiek nov rt tas amortiz taj ieg des v rt b , izmantojot efekt v s procentu likmes metodi. c) Citi finanšu instrumenti Visi Sabiedr bas ieguld jumi v rtspap ros ir uzskait ti k l dz termi a beig m tur ti finanšu akt vi, k p rdošanai pieejami finanšu akt vi vai k patiesaj v rt b nov rt ti finanšu akt vi ar atspoguļojumu peļ as un zaud jumu apr ķin . Sabiedr bas galvenais m rķis ieguld jumu darb b ir iegūt p c iesp jas liel ku ienes gumu (t.i., procentu vai dividenžu ien kumus un paties s v rt bas pieaugumu) nodrošinot riska pak pi no zemas l dz vid jai, un iev rojot ierobežojumus attiec b uz ieguld jumu portfeli kopum . Sabiedr ba atbilstoši p rvalda un nov rt ieguld juma portfeļa rezult tus p c to kop j s atdeves. Patiesaj v rt b nov rt ti finanšu akt vi ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin ir finanšu akt vi, ko Sabiedr ba pie s kotn j s atz šanas nosaka k finanšu akt vus patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as un zaud jumu apr ķin . L dz termi a beig m tur tie finanšu instrumenti ir neatvasin tie finanšu akt vi ar fiks tiem vai nosak miem maks jumiem un fiks tu termi u, attiec b uz kuriem Sabiedr bai ir pozit va ap emšan s un sp ja tos tur t l dz termi a beig m un kuri nav nov rt ti patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin , vai pieejami p rdošanai. P rdošanai pieejamie finanšu instrumenti ir tie finanšu akt vi, kas klasific ti k p rdošanai pieejami, vai nav klasific ti k aizdevumi un debitoru par di, k l dz termi a beig m tur ti finanšu instrumenti vai k patiesaj v rt b nov rt ti finanšu instrumenti ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin . Finanšu akt vu ieg des un atsavin šanas dar jumi tiek atz ti nor ķina datum , t.i., datum , kad Sabiedr ba ir sa musi vai veikusi nor ķinu par akt vu. Aizdevumi, debitoru par di un l dz termi a beig m tur ti finanšu instrumenti s kotn ji tiek atz ti to paties v rt b , pieskaitot dar juma izmaksas. Patiesaj v rt b nov rt ti p rdošanai pieejami finanšu instrumenti un finanšu akt vi ar atspoguļojumu peļ as un zaud jumu apr ķin s kotn ji tiek atz ti patiesaj v rt b un dar juma izmaksas tiek iekļautas peļ as un zaud jumu apr ķin . Finanšu akt vu atz šana tiek p rtraukta ar br di, kad izbeidzas vai tiek nodotas ties bas iegūt naudas plūsmas no š ieguld juma, un Sabiedr ba ir nodevusi visus pamata riskus un ieguvumus, kas saist ti ar šo ieguld jumu. Patiesaj v rt b nov rt ti p rdošanai pieejami finanšu instrumenti un finanšu akt vi ar atspoguļojumu peļ as un zaud jumu apr ķin p c tam tiek uzskait ti patiesaj v rt b . Aizdevumi, citi debitori un l dz termi a beig m tur ti finanšu instrumenti tiek uzr d ti to amortiz t ieg des v rt b , piem rojot efekt v s procentu likmes metodi. Peļ a vai zaud jumi no izmai m patiesaj v rt b tiem finanšu akt viem, kas tiek uzskait ti to patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as un zaud jumu apr ķin , tiek atz ti t perioda ien kumos, kur tie radušies. Publisk apgroz b esošo ieguld jumu paties v rt ba tiek nov rt ta atbilstoši patreiz j m pirkšanas pied v juma cen m. Sabiedr bai nav ieguld jumu finanšu akt vos, kas tiek uzskait ti patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as un



19

zaud jumu apr ķin , l dz termi a beig m tur tos finanšu akt vos un p rdošanai pieejamos finanšu akt vos, kas nav

publisk apgroz b . Dividendes tiek atz tas peļ as un zaud jumu apr ķin procentu un dividenžu ien kumu posten . Dividendes tiek atz tas peļ as un zaud jumu apr ķin ar br di, kad Sabiedr bai rodas ties bas sa emt maks jumu.

2.6 Debitori no tieš s apdrošin šanas oper cij m

Ja polišu pašnieku un starpnieku par du maks jumi netiek savlaic gi veikti, polises tiek anul tas un attiec g s summas tiek atskait tas no pr miju ien kumiem. Debitoru par diem, kuriem nav iest jies maks jumu termi š, netiek veidoti uzkr jumi, ja attiec g s pr miju daļas nav nopeln tas un t d j di nav ietvertas ien kumos.

2.7 Nemateri lie akt vi un pamatl dzek i

Visi pamatl dzekļi un nemateri lie akt vi (ieskaitot uz mum rad to programmnodrošin jumu) tiek uzr d ti to ieg des v rt b , atskaitot uzkr to nolietojumu, amortiz ciju un zaud jumus no v rt bas samazin šan s. Nolietojums netiek apr ķin ts zemei. P r jiem akt viem nolietojumu apr ķina p c line r s metodes, attiecinot izmaksas uz to atlikušo v rt bu apl st lietder g s izmantošanas perioda laik , izmantojot š das vad bas noteiktas likmes:

kas 2% gad

Biroja iek rtas 20% gad Datortehnika 25% gad Uz mum rad ts programmnodrošin jums 20% gad

Transporta l dzekļi 20% gad Datorprogrammas 25% gad

Nolietojuma apr ķina metodes, lietder g s izmantošanas laiki un atlikuš s v rt bas tiek izv rt tas katr p rskata perioda beigu datum , un, ja nepieciešams, taj s tiek veiktas izmai as. Pamatl dzekļu un nemateri lo akt vu uzskaites v rt ba tiek nov rt ta katr bilances datum , vai nepast v paz mes, kuras liecin tu par v rt bas samazin šanos. Ja tiek konstat ts, ka š das paz mes past v, tiek apl sta akt va atgūstam summa.

Gad jumos, kad k da akt va uzskaites summas ir augst ka par t apl sto atgūstamo summu, tiek atz ti zaud jumi no v rt bas samazin šan s, un attiec g akt va v rt ba tiek nekav joties norakst ta l dz t atgūstamai v rt bai. Atgūstam v rt ba ir augst k no attiec g nemateri l akt va vai pamatl dzekļa paties s v rt bas, atskaitot p rdošanas izmaksas, vai lietošanas v rt bas. Zaud jumi no v rt bas samazin šan s tiek atz ti peļ as un zaud jumu apr ķin . V l kos periodos veikti izdevumi tiek kapitaliz ti tikai tad, kad ir ticams, ka Sabiedr ba n kotn sa em ekonomiskos labumus, kas saist ti ar šiem izdevumiem. Citas pamatl dzekļu uztur šanas un remontu izmaksas tiek norakst tas peļ as vai zaud jumu apr ķin period , kur t s raduš s. Ieguld jumi nom tajos pamatl dzekļos tiek norakst ti p c line ras metodes nomas perioda laik , bet ne ilg k k 5 gados. Peļ a vai zaud jumi no pamatl dzekļu izsl gšanas tiek apr ķin ti k starp ba starp pamatl dzekļa bilances v rt bu un p rdošanas rezult t gūtajiem ie mumiem un tiek iekļauti t perioda peļ as vai zaud jumu apr ķin , kur tie radušies.

2.8 rvalstu valūtu p rv rt šana

Dar jumi rvalstu valūt s tiek p rr ķin ti eiro p c dar juma dien sp k esoš Eiropas Centr l s bankas public t eiro atsauces kursa. Šo dar jumu veikšanas un monet ro akt vu un saist bu, kas izteikti rvalstu valūt s, p rr ķin šanas rezult t gada beig s radusies peļ a vai zaud jumi tiek atspoguļoti attiec g perioda peļ as vai zaud jumu apr ķin .

31.12.2017 31.12.2016

1 USD EUR 1.19930 EUR 1.05410

1 PLN EUR 4.17700 EUR 4.41030

2.9 Uz mumu ien kuma nodoklis

a) Maks jamais nodoklis

Maks jamais nodoklis par p rskata gadu ietver paredzamo nodokļa maks jumu no gada apliekam ien kuma, kas apr ķin ts, izmantojot nodokļu likmes, kuras ir sp k p rskata perioda beigu datum (2017. gada 31. decembr : 15%), un korekcijas maks jamos nodokļos, kuras attiecas uz iepriekš jiem gadiem.

Latvijas Republik no 2018. gada 1. janv ra ir sp k jaunais Uz mumu ien kuma nodokļa likums, kas paredz jaunu nodokļa maks šanas rež mu. Turpm k nodokļu likme būs 20% l dzšin j s 15% likmes viet , taks cijas periods būs m nesis, nevis gads un ar nodokli apliekam b ze ietvers:

- sadal to peļ u (apr ķin t s dividendes, dividend m piel dzin tas izmaksas, nosac tas dividendes) un - nosac ti sadal to peļ u (ar saimniecisko darb bu nesaist tos izdevumus, nedrošos debitoru par dus, palielin tus

procentu maks jumus, aizdevumus saist tai personai, ien kumu samazin jumu vai izdevumu p rsniegumu, kas rodas veicot dar jumus par cen m, kas atšķiras no tirgus cen m, kuras apr ķin šanas metodes nosaka Ministru kabinets, labumus, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem, neatkar gi



20

no t , vai sa m js ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attiecin ti uz past v g s p rst vniec bas darb bu Latvij , likvid cijas kvotu).

b) Atliktais nodoklis

Atliktais nodoklis tiek apr ķin ts saska ar saist bu metodi attiec b uz vis m pagaidu atšķir b m starp akt vu un saist bu v rt b m finanšu p rskat un to v rt b m nodokļu apr ķinu m rķiem. Atlikt nodokļa apr ķinos tiek izmantotas bilances datum sp k esoš s nodokļu likmes, kas sagaid mas periodos, kad paredz ts realiz t attiec go atlikt nodokļa akt vu vai nok rtot atlikt nodokļa saist bas. 12. SGS “Ien kuma nodokļi” ir noteikts, ka, past vot atšķir b m starp nodokļa likmi, kas j piem ro sadal tai peļ ai un nesadal tai peļ ai, atlikt nodokļa akt vi un saist bas ir j atz st, piem rojot t du likmi, k du paredz ts piem rot nesadal tai peļ ai. Jaunais Uz mumu ien kuma nodokļa likums, kas tika pie emts 2017. gada 28. jūlij un ir sp k no 2018. gada 1. janv ra, 20% likmi piem ro tikai sadal tajai peļ ai, bet nesadal tajai peļ ai paredz 0% likmi. T d j di atlikt nodokļa akt vi un saist bas atz stami nulles apjom . Šis princips tika piem rots Sabiedr bas finanšu p rskatos par gadu, kas

nosl dz s 2017. gada 31. decembr . Atlikt nodokļa akt vi un saist bas tika atceltas, attiecinot izmai as uz peļ u vai zaud jumiem p rskata period , iz emot gad jumus, kad atlikt nodokļa atz šana ir bijusi saist ta ar p rv rt šanas rezerv m. Š d gad jum atlikt nodokļa atcelšana tika attiecin ta uz p rv rt šanas rezerv m, k aprakst ts 26. piez m un uzr d ts p r jos visaptverošajos ien kumos p rskata gad .

2.10 Nauda un t s ekvivalenti

Nauda un t s ekvivalenti sast v no naudas kas , bankas nor ķinu kontu atlikumiem un citiem stermi a augsti likv diem ieguld jumiem ar s kotn jo termi u l dz tr s m nešiem. Naudas plūsmas p rskats ir sast d ts p c tieš s metodes.

2.11 Uzkr t s saist bas neizmantotajiem atva in jumiem

Uzkr to saist bu summa tiek noteikta, reizinot darbinieku vid jo dienas atalgojumu p rskata gada p d jos sešos m nešos ar p rskata gada beig s uzkr to neizmantoto atvaļin juma dienu skaitu, papildus apr ķinot darba dev ja valsts soci l s apdrošin šanas oblig t s iemaksas.

2.12 Administr cijas izdevumu sadal jums starp apdrošin šanas veidiem

P r jie izdevumi, kuri attiecas uz Sabiedr bas administr ciju un nav tieši attiecin mi uz k du no p rdošanas struktūrvien b m, tiek sadal ti sekojoši:

- nopeln to pr miju pa apdrošin to personu veidiem (juridisk s vai fizisk s personas) un apdrošin šanas veidiem attiecina pret period kop jo nopeln to pr miju, t d j di iegūstot nopeln to pr miju proporciju;

- netiešo izdevumu kopsummu pareizina ar nopeln to pr miju proporciju, t d j di iegūstot netiešo izdevumu summu, kas piekr t attiec gajam apdrošin to personu un apdrošin šanas veidam.

2.13 Darbinieku labumi

stermi a darbinieku labumus, tai skait algas un soci l s apdrošin šanas maks jumus, pr mijas un atvaļin juma pabalstus, uzr da administrat vo izdevumu sast v saska ar uzkr jumu principu. Sabiedr ba apr ķina ikgad jo pr miju izmaksas, pamatojoties uz iepriekš jo gadu finanšu rezult tiem un darbinieku individu lo m rķu sasniegumiem. Uzkr jumi pr miju izmaks m sast da uzkr t s summas uz gada beig m. Sabiedr ba veic iemaksas Valsts soci l s apdrošin šanas fond (turpm k – Fonds) attiec gi p c valsts noteiktaj m likm m un saska ar nosl gtajiem l gumiem. Sabiedr bai j veic fiks tas iemaksas Fond , un p c šo iemaksu veikšanas Sabiedr bai nerodas papildu juridiskas vai konstrukt vas maks jumu saist bas par pašreiz jo un iepriekš jo periodu. Iemaksas tiek iekļautas izdevumos k darbinieku sa emtie labumi taj paš period , kad ir veikta iemaksa.

2.14 Akciju kapit ls un dividenžu izmaksas

Parast s akcijas ir klasific tas k pašu kapit ls. Sabiedr bas akcion riem izmaks jam s dividendes tiek atspoguļotas k saist bas taj finanšu p rskat period , kur Sabiedr bas akcion ri ir apstiprin juši dividendes izmaksai.

2.15 V rt bas samazin jums

a) Finanšu akt vi Katr p rskata datum Sabiedr ba nov rt , vai past v objekt vi pier d jumi tam, ka finanšu akt viem, kas netiek nov rt ti patiesaj v rt b , ir samazin jusies v rt ba. Finanšu akt vu v rt ba ir samazin jusies, ja past v objekt vi pier d jumi tam, ka p c s kotn j s akt va uzr d šanas ir iest jies zaud jumus nesošs gad jums un ka zaud jumus nesošs gad jums atst j iespaidu uz akt va naudas plūsmu n kotn , ko var ticami apl st.



21

Objekt vi pier d jumi finanšu akt va v rt bas samazin jumam ietver aiz m ja veicamo maks jumu kav šanos, kred ta vai debitoru par du p rstruktur šanu ar nosac jumiem, k dus Sabiedr ba citos apst kļos neapsv rtu, nor des, ka aiz m js vai emitents s k maks tnesp jas procesu, akt va tirgus zudums v rtspap riem vai citas ac mredzamas nor des, kas attiecas uz akt vu grup m, piem ram, negat vas izmai as emitentu grupas maks tsp j vai ar ekonomiskie apst kļi, kas saist ti ar saist bu nepild šanu grup . Ieguld jumam kapit la v rtspap ros noz m ga un ilgstoša paties s v rt bas lejupsl de zem t izmaks m ir objekt vs v rt bas samazin šan s pier d jums. Sabiedr ba nov rt pier d jumus aizdevumu un debitoru par du v rt bas samazin jumam gan attiec b uz atsevišķiem akt viem, gan uz akt vu grup m. Visiem termi noguld jumiem kred tiest d s tiek specifiski nov rt ta v rt bas samazin šan s. Visiem individu li noz m giem debitoru par diem v rt bas samazin jums tiek nov rt ts atsevišķi. Visi individu li būtiskie debitoru par di, kuriem nav konstat ta specifisk v rt bas samazin šan s, tiek kolekt vi nov rt ti, lai konstat tu v rt bas samazin šanos, kura ir radusies, bet v l nav identific ta. Aizdevumiem un debitoru par diem, kas nav individu li būtiski, v rt bas samazin šan s tiek noteikta visai grupai. Skat t politiku “Debitori no tieš s apdrošin šanas oper cij m”. Zaud jumus no v rt bas samazin šan s akt viem, kas uzr d ti amortiz taj v rt b , nov rt k starp bu starp finanšu akt va uzskaites v rt bu un apl sto n kotnes naudas plūsmu pašreiz jo v rt bu, kas diskont ta ar akt va s kotn jo efekt vo procentu likmi. Zaud jumus atz st k peļ u vai zaud jumus peļ as un zaud jumu apr ķin un uzr da k v rt bas samazinošus uzkr jumus debitoru par diem. Procentus par akt vu ar pazemin jušos v rt bu turpina atz t, atceļot diskontu. Ja notikuma, kas noticis p c zaud jumu atz šanas, rezult t zaud jumi no v rt bas samazin šan s samazin s, samazin jumu atceļ, izmantojot peļ as un zaud jumu apr ķinu. b) Nefinanšu akt vi Sabiedr ba katr bilances datum nov rt , vai nepast v paz mes, kuras liecin tu, ka nefinanšu akt viem, iz emot atlikt nodokļa akt vu, var tu būt samazin jusies v rt ba. Ja tiek konstat ts, ka š das paz mes past v, tiek apl sta akt va atgūstam summa. Zaud jumus no v rt bas samazin šan s atz st br d , kad akt va vai t naudu pelnoš s vien bas uzskaites summa p rsniedz t s atgūstamo summu. Naudu pelnoš vien ba ir maz k nosak m akt vu grupa, kas rada naudas plūsmu, kuras ir neatkar gas no citiem akt viem un akt vu grup m. Zaud jumi no v rt bas samazin šan s tiek atz ti peļ as un zaud jumu apr ķin . Zaud jumus no v rt bas samazin šan s, kas atz ti attiec b uz naudu pelnoš m vien b m, s kotn ji attiecina, lai samazin tu t m attiecin to nemateri l s v rt bas uzskaites v rt bu, un p c tam, lai proporcion li samazin tu p r jo šaj vien b (vien bu kopum ) ietilpstošo akt vu uzskaites v rt bu. Akt va vai naudu pelnoš s vien bas atgūstam summa ir liel k no t izmantošanas v rt bas vai paties s v rt bas, atskaitot p rdošanas izmaksas. Nov rt jot izmantošanas v rt bu, apl st s n kotnes naudas plūsmas tiek diskont tas ar to pašreiz jo v rt bu, izmantojot pirmsnodokļu diskonta likmi, kura atspoguļo naudas laika v rt bas pašreiz jo tirgus nov rt jumu un riskus, kas saist ti ar attiec go akt vu. Iepriekš j p rskata period atz tie zaud jumi no akt vu v rt bas samazin šan s tiek p rskat ti katr p rskata perioda beigu datum , lai noteiktu, vai nepast v pier d jumi tam, ka zaud jumi ir samazin jušies vai nepast v pavisam. Zaud jumus no v rt bas samazin šan s atceļ, ja ir veiktas izmai as apl s s, kas izmantotas atgūstam s summas noteikšanai. Zaud jumus no v rt bas samazin šan s atceļ vien gi t d apm r , lai attiec g akt va uzskaites v rt ba nep rsniegtu to uzskaites v rt bu, atskaitot nolietojumu, kura tiktu noteikta, ja zaud jumi no v rt bas samazin šan s nebūtu bijuši s kotn ji atz ti.

3. APL SES UN SPRIEDUMI

Vad bas izdar tie spriedumi, apl ses un pie mumi, ko t piem ro, sagatavojot finanšu p rskatus, ietekm uzr d t s akt vu un saist bu summas, ie mumus un izdevumus. Lai ar šie v rt jumi ir balst ti uz vad bas lab kaj m zin šan m, faktiskie rezult ti var atšķirties no šiem v rt jumiem. Apl ses un ar t m saist tie pie mumi tiek regul ri p rbaud ti. Izmai as gr matved bas apl s s tiek atz tas taj period , kur attiec g s apl ses tiek p rskat tas, ja izmai as ietekm tikai attiec go periodu, vai ar period , kad apl ses tiek p rskat tas, un n kamajos periodos, ja izmai as ietekm gan tekošo, gan n kamos periodus. Apl se par kop j m paredzam m saist b m, kas rad sies no nosl gtajiem apdrošin šanas l gumiem, ir Sabiedr bas vissvar g k gr matved bas apl se. Rezerves pieteikt m, bet nenoregul t m atl dz b m tiek noteiktas, pamatojoties uz atl dz bu noregul t ju nov rt jumu par katru atsevišķo pieteikto apdrošin šanas gad jumu. Gad jumos, kad atl dz ba ir pieteikta, bet apl se par atl dz bas apjomu v l nav sagatavota, tiek noteikta s kotn j rezerve, pamatojoties uz vid jo atl dz bas apjomu atbilstoš atl dz bu kategorij . Rezerve notikušajiem, bet nepieteiktajiem apdrošin šanas gad jumiem tiek apr ķin ta, piem rojot Bornhuetter –

Ferguson metodi. OCTA apdrošin t ji sa em regresa pras bas no Valsts Soci l s Apdrošin šanas a entūras (VSAA). Š s regresa pras bas tiek iesniegtas apdrošin šanas komp nij m ar kav jumu 1-2 gadi p c negad juma datuma. Regresa pras bas tiek v rstas attiec b uz VSAA izmaks tiem pabalstiem un pensij m. Sabiedr bas atl dz bu regulatori izv rt



22

ilgtermi a pras bu maks jumu apjomu un, pamatojoties uz sav m apl s m, izveido rezerves n kotnes maks jumiem. V l neiesniegto regresa pras bu rezerve tiek apr ķin ta, izmantojot sagaid m negad juma smaguma un biežuma metodi, kuru Latvijas Aktu ru asoci cija 2010. gad ieteica k lab ko praksi, un Sabiedr ba to l dz šim ir atzinusi k piem rot ko. T k v sturiskie dati ir nepietiekami, IBNR rezerves garantiju apdrošin šanas portfelim un 2015. gad no PZU Lietuva Latvijas fili les p r emtajam apdrošin šanas portfelim tiek apr ķin tas, izmantojot kop jo paredzamo zaud jumu r d t ju metodi, kur rezerves tiek nov rt tas, pamatojoties uz paredzamo zaud jumu r d t ju katram negad jumu gadam.

Atl dz bu noregul šanas rezerve tiek apr ķin ta, balstoties uz vid jo summu par vienas atl dz bu lietas noregul šanu un kop jo n kotn prognoz to atl dz bu lietu skaitu. Vid jo summu par vienu atl dz bu pras bas nor ķinu apr ķina, izmantojot v sturiskos datus par noregul šanas izdevumiem. T k v sturiskie dati ir nepietiekami, atl dz bu noregul šanas rezerves garantiju apdrošin šanas portfelim un 2015. gad no PZU Lietuva Latvijas fili les p r emtajam apdrošin šanas portfelim tiek apr ķin tas, izmantojot kop jo paredzamo zaud jumu r d t ju metodi, kur rezerves tiek

nov rt tas, pamatojoties uz paredzamo zaud jumu r d t ju katram negad jumu gadam. Rezerves atgūstam m summ m no regresiem un der g m atliek m tiek apr ķin tas ar trijstūra metodi, t.i., regresu un

der go atlieku summas tiek sak rtotas pa negad juma un atgūto summu transakciju periodiem. Rezerves atgūstam m summ m no regresiem un der g m atliek m apr ķina tikai tajos apdrošin šanas veidos, kuros atl dz bu pras bu nosac jumi paredz regul ru ien kumu sa emšanu, t p c atgūstam bas iesp jam ba tiek v rt ta k augsta. Citas jomas, kur s j izdara pie mumi un kur s past v apl šu nenoteikt ba, ir v rt bas samazin šan s un atlikto klientu piesaistes izdevumu nov rt jums. Turpm ka inform cija par šaj s jom s izmantotajiem pie mumiem ir ietverta š d s piez m s: Zaud jumi no v rt bas samazin šan s: 2.15. piez me

Atlikt s klientu piesaist šanas izmaksas: 39. piez me, par veiktajiem saist bu atbilst bas testiem

K nor d ts 2.5. piez m , visi patiesaj v rt b nov rt tie finanšu akt vi ir kot ti. Balstoties uz v rt šanas pa mienos izmantotajiem ievades datiem, 31.12.2017. un 31.12.2016, š s paties s v rt bas ir klasific tas hierarhijas 1. l men : nekori tas akt v tirgū kot tas cenas identiskiem akt viem.

4. NETO PARAKST T S PR MIJAS

2017 2016

Bruto

summa P rapdroši-n t ju da a Neto summa

Bruto

summa P rapdroši-n t ju da a Neto summa

Nelaimes gad jumu apdrošin šana 2 646 884 (30 002) 2 616 882 1 866 857 (11 078) 1 855 779

Vesel bas apdrošin šana 16 072 157 - 16 072 157 14 097 920 - 14 097 920 Sauszemes transporta

apdrošin šana 26 015 594 (548 265) 25 467 329 23 012 076 (403 367) 22 608 709 Ku u apdrošin šana 29 796 (1 928) 27 868 29 934 (1 099) 28 835

Kravas apdrošin šana 930 466 (55 538) 874 928 950 302 (68 067) 882 235

pašuma apdrošin šana 19 482 782 (1 054 596) 18 428 186 18 040 588 (885 616) 17 154 972 Kred tu apdrošin šana 47 006 - 47 006 75 767 - 75 767

Visp r j s civiltiesisk s atbild bas apdrošin šana 3 734 422 (244 277) 3 490 145 3 461 468 (207 009) 3 254 459 Garantijas 1 665 918 (565 055) 1 100 863 1 162 337 (422 642) 739 695

Finanšu riski 432 409 (106 140) 326 269 390 760 (137 026) 253 734

Ceļojumu (pal dz bas) apdrošin šana 2 864 065 (5 353) 2 858 712 2 437 379 (6 790) 2 430 589

OCTA 15 000 158 (416 832) 14 583 326 10 084 873 (289 641) 9 795 232 88 921 657 (3 027 986) 85 893 671 75 610 261 (2 432 335) 73 177 926

Vairums apdrošin šanas l gumu (polišu) ir izsniegti klientiem Latvij .



23

Nopeln t s pr mijas

2017 2016

Bruto

nopeln t s pr mijas

P rapdro-

šin t ju da a

Neto

nopeln t s pr mijas

Bruto

nopeln t s pr mijas

P rapdro-

šin t ju da a

Neto

nopeln t s pr mijas

Sauszemes transporta

apdrošin šana 24 352 189 (454 755) 23 897 434 21 918 466 (314 237) 21 604 229

pašuma apdrošin šana 19 016 226 (972 257) 18 043 969 17 507 325 (867 567) 16 639 758

Vesel bas apdrošin šana 15 098 484 - 15 098 484 13 236 464 - 13 236 464

OCTA 12 502 282 (404 629) 12 097 653 9 823 234 (282 801) 9 540 433

Cita 11 162 450 (865 841) 10 296 609 9 412 422 (803 319) 8 609 103

KOP 82 131 631 (2 697 482) 79 434 149 71 897 911 (2 267 924) 69 629 987

5. NENOPELN TO PR MIJU REZERVES

a) Izmai as nenopeln to pr miju rezerv s

Bruto summa P rapdrošin t ju da a

Neto summa

Atlikums 2015. gada 31. decembr 32 479 125 (651 435) 31 827 690 P r emts no PZU Lietuva Latvijas fili les (skat t 37. piez mi) 75 610 261 (2 432 335) 73 177 926

Parakst t s pr mijas (71 897 911) 2 267 924 (69 629 987)

Kop izmai as p rskata gada laik 3 712 350 (164 411) 3 547 939

Atlikums 2016. gada 31. decembr 36 191 475 (815 846) 35 375 629

Parakst t s pr mijas 88 921 657 (3 027 986) 85 893 671

Nopeln t s pr mijas (82 131 631) 2 697 482 (79 434 149)

Kop izmai as p rskata gada laik 6 790 026 (330 504) 6 459 522

Atlikums 2017. gada 31. decembr 42 981 501 (1 146 350) 41 835 151

b) Nenopeln to pr miju rezervju izmai as un to sadal jums starp apdrošin šanas veidiem 2017. gad :


Neto summa

Nelaimes gad jumu apdrošin šana 454 413 - 454 413

Vesel bas apdrošin šana 973 673 - 973 673

Sauszemes transporta apdrošin šana 1 663 405 (93 510) 1 569 895

Ku u apdrošin šana (580) - (580)

Kravas apdrošin šana 17 323 546 17 869

pašuma apdrošin šana 466 556 (82 339) 384 217

Kred tu apdrošin šana 2 020 - 2 020

Visp r j s civiltiesisk s atbild bas apdrošin šana 192 842 (1 029) 191 813

Garantijas 512 699 (147 691) 365 008

Finanšu riski (5 827) 5 722 (105)

Ceļojumu (pal dz bas) apdrošin šana 15 626 - 15 626

OCTA 2 497 876 (12 203) 2 485 673

6 790 026 (330 504) 6 459 522



24

c) Nenopeln to pr miju rezervju izmai as un to sadal jums starp apdrošin šanas veidiem 2016. gad :


Neto summa



Sauszemes transporta apdrošin šana 1 093 610 (89 130) 1 004 480

Ku u apdrošin šana 3 909 - 3 909

Kravas apdrošin šana 23 881 450 24 331

pašuma apdrošin šana 533 263 (18 049) 515 214

Kred tu apdrošin šana (8 368) - (8 368)

Visp r j s civiltiesisk s atbild bas apdrošin šana 174 159 3 412 177 571

Garantijas 235 566 (57 783) 177 783

Finanšu riski 12 747 3 529 16 276


OCTA 261 639 (6 840) 254 799

3 712 350 (164 411) 3 547 939

d) Bruto nenopeln to pr miju rezervju atlikums uz perioda beig m:

31.12.2017 31.12.2016

Nelaimes gad jumu apdrošin šana 1 496 872 1 042 459

Vesel bas apdrošin šana 6 380 937 5 407 264

Sauszemes transporta apdrošin šana 13 745 960 12 082 555

Ku u apdrošin šana 12 942 13 522

Kravas apdrošin šana 286 514 269 191

pašuma apdrošin šana 10 049 276 9 582 720

Kred tu apdrošin šana 24 996 22 976


Garantijas 1 762 350 1 249 651

Finanšu riski 167 815 173 642

Ceļojumu (pal dz bas) apdrošin šana 515 150 499 524

OCTA 6 491 118 3 993 242

42 981 501 36 191 475

6. CITI TEHNISKIE IEN KUMI

2017 2016

P rapdrošin šanas komisijas ien kumi (skat. 36. piez mi) 206 621 209 272

Ien kumi no polišu p rtraukšanas 87 268 80 678

Ie mumi no l gumsodiem 3 840 30 057

Komisijas ie mumi no front još s apdrošin šanas 32 904 15 162

Izmai as uzkr jumos kav tiem debitoru par diem, neto 2 126 -

P r jie ien kumi 26 486 18 877

359 245 354 046



25

7. IZMAKS T S APDROŠIN ŠANAS ATL DZ BAS

2017 2016

Bruto

summa

P rapdroši-n t ju da a

Neto

summa

Bruto

summa


Neto

summa

Nelaimes gad jumu apdrošin šana (698 858) - (698 858) (531 198) - (531 198)

Vesel bas apdrošin šana (10 179 110) - (10 179 110) (9 217 325) - (9 217 325) Sauszemes transporta

apdrošin šana (16 455 673) 369 646 (16 086 027) (14 537 612) 198 349 (14 339 263) Ku u apdrošin šana (34 248) - (34 248) (30 044) - (30 044) Kravas apdrošin šana (286 224) - (286 224) (310 153) - (310 153) pašuma apdrošin šana (8 810 308) 315 751 (8 494 557) (11 281 911) 2 868 488 (8 413 423)

Kred tu apdrošin šana (27 376) - (27 376) (16 634) - (16 634)

Visp r j s civiltiesisk s atbild bas apdrošin šana (1 422 196) - (1 422 196) (685 216) - (685 216) Garantijas (192 625) 52 258 (140 367) (66 323) 19 513 (46 810)

Finanšu riski (503 891) 24 769 (479 122) (58 496) - (58 496) Ceļojumu (pal dz bas) apdrošin šana (651 079) - (651 079) (459 853) - (459 853) OCTA (7 667 594) 489 874 (7 177 720) (7 275 634) 117 451 (7 158 183)

(46 929 182) 1 252 298 (45 676 884) (44 470 399) 3 203 801 (41 266 598)

8. ATLIKTO APDROŠIN ŠANAS ATL DZ BU PRAS BU REZERVES

a) Izmai as atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s: 2017 2016

Bruto

summa


Neto

summa

Bruto

summa


Neto

summa

S kuma atlikums

Pieteikt s pras bas 15 916 507 (2 963 393) 12 953 114 18 018 901 (5 214 172) 12 804 729

Notikuš s, bet nepieteikt s 6 542 241 - 6 542 241 5 588 692 - 5 588 692

Kop uz gada s kumu 22 458 748 (2 963 393) 19 495 355 23 607 593 (5 214 172) 18 393 421

P r emts no PZU Lietuva Latvijas fili les (skat t 37. piez mi)

(8 090 435) 692 947 (7 397 488) (9 527 220) 2 944 935 (6 582 285)

Gada laik izmaks t s iepriekš jo gadu atl dz bas

11 993 620 (2 167 333) 9 826 287 8 378 375 (694 156) 7 684 219

Rezervju izmai as par p rskata un iepriekš jo gadu atl dz b m

3 903 185 (1 474 386) 2 428 799 (1 148 845) 2 250 779 1 101 934

Kop izmai as par gadu 26 361 933 (4 437 779) 21 924 154 22 458 748 (2 963 393) 19 495 355

Kop uz gada beig m Pieteikt s pras bas 19 189 424 (4 437 779) 14 751 645 15 916 507 (2 963 393) 12 953 114

Notikuš s, bet nepieteikt s 7 172 509 - 7 172 509 6 542 241 - 6 542 241

Kop uz gada beig m 26 361 933 (4 437 779) 21 924 154 22 458 748 (2 963 393) 19 495 355



26

b) Atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezervju izmai as un to sadal jums starp apdrošin šanas veidiem 2017. gad :

Bruto summa P rapdroši-n t ju da a

Neto summa

Nelaimes gad jumu apdrošin šana 175 008 (100 000) 75 008


Sauszemes transporta apdrošin šana 381 081 (28 988) 352 093

Ku u apdrošin šana (10 715) - (10 715)

Kravas apdrošin šana (240 293) - (240 293)

pašuma apdrošin šana 1 319 257 (1 012 056) 307 201


Visp r j s civiltiesisk s atbild bas apdrošin šana (966 457) (10 000) (976 457)

Garantijas 292 762 (75 938) 216 824

Finanšu riski 944 941 (745 522) 199 419


OCTA 1 742 948 498 118 2 241 066

3 903 185 (1 474 386) 2 428 799

c) Atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezervju izmai as un to sadal jums starp apdrošin šanas veidiem 2016. gad :

Bruto summa P rapdroši-n t ju da a

Neto summa



Sauszemes transporta apdrošin šana 465 004 (72 451) 392 553

Ku u apdrošin šana 12 918 - 12 918

Kravas apdrošin šana 578 025 - 578 025

pašuma apdrošin šana (2 459 884) 2 402 129 (57 755)


Visp r j s civiltiesisk s atbild bas apdrošin šana 226 134 - 226 134

Garantijas 242 088 8 430 250 518

Finanšu riski 964 - 964


OCTA (357 607) (87 329) (444 936)

(1 148 845) 2 250 779 1 101 934

d) Bruto atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezervju atlikums uz gada beig m: 31.12.2017 31.12.2016

Nelaimes gad jumu apdrošin šana 335 407 160 399

Vesel bas apdrošin šana 1 194 343 969 192

Sauszemes transporta apdrošin šana 3 256 604 2 875 523

Ku u apdrošin šana 5 159 15 874

Kravas apdrošin šana 599 733 840 026

pašuma apdrošin šana 5 659 604 4 340 347

Kred tu apdrošin šana 10 609 5 784


Garantijas 835 682 542 920

Finanšu riski 979 958 35 017

Ceļojumu (pal dz bas) apdrošin šana 173 822 139 145

OCTA 11 654 569 9 911 621

26 361 933 22 458 748



27

9. KLIENTU PIESAIST ŠANAS IZDEVUMI

2017 2016

Brokeriem un citiem starpniekiem izmaks t komisijas nauda (7 851 956) (6 666 745)

A entiem izmaks t komisijas nauda un citi ar a entiem saist ti izdevumi (5 385 103) (4 982 184)

Valsts soci l s apdrošin šanas oblig t s iemaksas par a entu atalgojumu (1 079 072) (1 002 597)

Izmai as atliktajos klientu piesaist šanas izdevumos 1 148 931 259 265

P r jie klientu piesaist šanas izdevumi (8 090) (235)

(13 175 290) (12 392 496)

Atlikto klientu piesaist šanas izdevumu (AKPI) apl s iekļautas p rdošanas izmaksas EUR 4 732 714 apm r (2016:

EUR 4 012 432), kas atspoguļotas administr cijas izdevumos. Skat t 10. piez mi.

Atliktie klientu piesaist šanas izdevumi

2015. gada 31. decembr 7 811 763

Atliktie klientu piesaist šanas izdevumi 16 664 193

Atlikto klientu piesaistes izmaksu amortiz cija (16 404 928)

2016. gada 31. decembr 8 071 028

Atliktie klientu piesaist šanas izdevumi 19 056 935

Atlikto klientu piesaistes izmaksu amortiz cija (17 908 004)

2017. gada 31. decembr 9 219 959

10. ADMINISTRAT VIE IZDEVUMI

2017 2016

Algas izdevumi:

- algas person lam (5 375 355) (4 711 699)

- valsts soci l s apdrošin šanas oblig t s iemaksas (1 174 567) (1 031 479)

Pamatl dzekļu nolietojums un nemateri lo ieguld jumu amortiz cija (1 126 649) (1 291 127)

Rekl ma un sabiedrisk s attiec bas (922 915) (1 119 101)

Inform cijas tehnolo iju un sakaru izmaksas (967 318) (785 885)

Telpu uztur šanas un remonta izmaksas (570 888) (513 205)

Maks jumi Transportl dzekļu apdrošin šanas birojam (OCTA oblig tie maks jumi) (711 576) (414 153)

Telpu re (299 182) (272 578)

Maks jumi Finanšu un kapit la tirgus komisijai (233 284) (191 673)

Profesion lie pakalpojumi (102 566) (140 393)

Kancelejas izdevumi (109 050) (105 786)

Transports (76 604) (62 583)

Administr cijas izdevumi, kas attiecas uz zaud jumu noregul šanas izdevumiem* 423 690 469 224

P r jie administrat vie izdevumi (845 657) (803 832)

(12 091 921) (10 974 270)

* – p rklasific ti un iekļauti atl dz bu noregul šanas izdevumos. Saska ar Latvijas likumdošanas pras b m Finanšu un kapit la tirgus komisijai ir j p rskaita 0,20% no sauszemes transportl dzekļu pašnieku civiltiesisk s atbild bas oblig taj apdrošin šan un 0,283% no p r jiem Sabiedr bas bruto sa emto pr miju ie mumiem. Apdrošin to personu interešu aizsardz bas fond ir j p rskaita 1.000% no fizisko

personu iemaks t m apdrošin šanas pr mij m br vpr t gajos apdrošin šanas veidos. Saska ar sp j esošo ties bu aktu pras b m 2017. gad maks jumi nav veikti, jo Apdrošin to interešu aizsardz bas fonda kop jo akt vu apjoms p rsniedz 11 miljonus eiro.

Saska ar "Sauszemes transportl dzekļu pašnieku civiltiesisk s atbild bas oblig t s apdrošin šanas likumu" un Latvijas Republikas Ministru kabineta saistošajiem noteikumiem Sabiedr bai j veic sekojošie oblig tie maks jumi no Sauszemes transporta l dzekļu pašnieku civiltiesisk s atbild bas apdrošin šanas bruto pr mij m:



28

OCTA Garantijas fond fiks ta summa par noteiktu transporta l dzekļa veidu; 2015. gad maks jumi netika veikti, t k OCTA Garantijas fonda kop jo akt vu kopsumma p rsniedza 20 miljonus eiro, maks jumi tika ats kti, s kot no 2016. gada oktobra.

Ceļu satiksmes negad jumu fond 2% no p rskata period parakst taj m pr mij m. Latvijas Transportl dzekļu apdrošin t ju birojam - main ga summa EUR 0,50 (2016. gad : EUR 0,50) par

l gumu un fiks ta summa EUR 33 936 gad (2016. gad : EUR 28 080) vai EUR 2 828 m nes (2016. gad : EUR 2 340).

2017. gad OCTA oblig tie maks jumi kop veidoja EUR 711 576 (2016: EUR 414 153).

2017. gada beig s Sabiedr b bija nodarbin ti 304 darbinieki (2016.: 308) un 267 a enti (2016.: 278).

Administrat vie izdevumi ietver ar klientu piesaist šanu saist tos izdevumus EUR 4 732 714 (2016: EUR 4 012 432),

kas emti v r atlikto klientu piesaist šanas izdevumu apr ķin . Šie administrat vie izdevumi ietver fiks tas un main gas izmaksas, kas saist tas ar jaunu klientu piesaisti un apdrošin šanas l gumu parakst šanu. Lūdzu skat t 9. piez mi. Administr cijas izdevumu sast v iekļauta atl dz ba Zv rin tu revidentu komercsabiedr bai KPMG Baltics SIA par gada p rskata rev ziju, ko 2017. gad veido: finanšu p rskatu rev zija EUR 36 300 (2016: 36 905).

Administrat vo izdevumu sadal jums starp apdrošin šanas veidiem, balstoties uz vad bas sadal jumu:

2017 2016

Nelaimes gad jumu apdrošin šana (448 309) (349 899)

Vesel bas apdrošin šana (2 023 495) (1 786 381)

Sauszemes transporta apdrošin šana (3 160 764) (3 114 551)

Ku u apdrošin šana (3 697) (3 572)

Kravas apdrošin šana (135 105) (107 067)

pašuma apdrošin šana (2 687 381) (2 625 461)

Kred tu apdrošin šana (7 666) (12 564)

Visp r j s civiltiesisk s atbild bas apdrošin šana (460 400) (452 219)

Garantijas (111 279) (84 450)

Finanšu riski (37 218) (28 360)

Ceļojumu (pal dz bas) apdrošin šana (513 478) (451 489)

OCTA (2 503 130) (1 958 257)

(12 091 921) (10 974 270)

11. CITI TEHNISKIE IZDEVUMI

2017 2016

Izmai as uzkr jumos kav tiem debitoru par diem, neto - 7 484

Citi izdevumi 466 12 018

466 19 502

12. PROCENTU IEN KUMI

2016 2015

No finanšu akt viem patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin :

Valsts par da v rtspap ri 256 235 465 131

Korporat vie par da v rtspap ri 31 188 31 494

Ieguld jumu fondi 5 388 12 668

No l dz termi a beig m tur tiem finanšu ieguld jumiem:


Korporat vie par da v rtspap ri 131 693 85 321

No p rdošanai pieejamiem finanšu ieguld jumiem


Korporat vie par da v rtspap ri 11 804 286

Ieguld jumu fondi 73 678 108

1 688 321 1 291 764



29

13. NETO PE A / (ZAUD JUMI) NO FINANŠU AKT VIEM

2017 2016

Valsts par da v rtspap ri (987 418) (646 407)

Korporat vie par da v rtspap ri (87 020) (62 122)


(1 021 146) (447 308)

2017 2016

Realiz t peļ a / (zaud jumi):


Korporat vie par da v rtspap ri (7 479) -

Ieguld jumu fondi - 182 712

Nerealiz t peļ a / (zaud jumi):


Korporat vie par da v rtspap ri (79 541) (62 122)


(1 021 146) (447 308)

14. P R JIE FINANŠU IE MUMI

2017 2016

Procentu ie mumi no naudas un t s ekvivalentiem 302 210

302 210

15. P R JIE FINANŠU IZDEVUMI

2017 2016

Uzkr tie procenti un amortiz cija subordin tajam aizdevumam (121 560) (129 303)

Zaud jumi no valūtas kursa sv rst b m, neto (11 770) (1 238)

(133 330) (130 541)

16. P R JIE IEN KUMI

2017 2016

res ie mumi 21 487 21 034

P r jie ien kumi 18 044 2 256

Ie mumi no VSAOI un PVN p rr ķina 21 056 4 980

60 587 28 270

17. P R JIE IZDEVUMI

2017 2016

Atcelti iepriekš jo gadu debitoru par di (75) (2 690)

IIN p rr ķina izdevumi - (979)

Citi izdevumi (14 087) -

(14 162) (3 669)

18. UZ MUMU IEN KUMA NODOK A IZDEVUMI

2017 2016

Uz mumu ien kuma nodoklis par p rskata gadu (619 806) -

Izmai as atlikt nodokļa akt v (skat t 26. piez mi) (284 850) (705 943)

Uz mumu ien kuma nodoklis kop (904 656) (705 943)



30

Uz mumu ien kuma nodoklis atšķiras no teor tiski apr ķin t nodokļa summas, kas būtu j maks , ja Sabiedr bas

peļ ai piem rotu likum noteikto likmi: 2017 2016

Pe a pirms nodok iem 6 830 216 4 730 961

Teor tiski apr ķin tais nodoklis p c 15%likmes 1 024 532 709 644

Ietekme no neatskait miem izdevumiem un neapliekamiem ie mumiem, neto 40 455 (3 701)

Ietekme no nodokļu atvieglojumiem (154 951) -

Ietekme no izmai m likumdošan – izmai m nodokļa likmei, kas j piem ro nesadal tai peļ ai (skat t 2.9 piez mi) (5 380) -

Uz mumu ien kuma nodoklis kop 904 656 705 943

Uz mumu ien kuma nodokļa efekt v likme 2017. gad veido 13.24 % (2016: 14.92%).

19. NEMATERI LIE AKT VI

Datorprogrammas

Programm-

nodrošin juma

izstr des izmaksas Kop

2015. gada 31. decembr

S kotn j v rt ba 10 835 406 50 710 10 886 116

Uzkr t amortiz cija (8 842 491) - (8 842 491)

Neto uzskaites v rt ba 1 992 915 50 710 2 043 625

2016. gad

Ieg d ts iekš ji veiktas programmatūras izstr des rezult t 161 593 555 854 717 447

Ieg d ts r ji veiktas programmatūras izstr des rezult t 177 403 - 177 403

P rvietots 574 631 (574 631) -

Norakst ts (164 160) - (164 160)

Norakst to ieguld jumu amortiz cija 164 138 - 164 138

Apr ķin t amortiz cija (970 853) - (970 853)

Atlikus bilances v rt ba uz perioda beig m 1 935 667 31 933 1 967 600


S kotn j v rt ba 11 584 873 31 933 11 616 806

Uzkr tais nolietojums (9 649 206) - (9 649 206)


2017. gad

Ieg d ts iekš ji veiktas programmatūras izstr des rezult t 167 189 581 418 748 607

Ieg d ts r ji veiktas programmatūras izstr des rezult t 100 458 - 100 458

P rvietots 397 661 (397 661) -

Norakst ts (43 433) - (43 433)

Norakst to ieguld jumu amortiz cija 43 433 - 43 433

Apr ķin t amortiz cija (794 963) - (794 963)

Atlikus bilances v rt ba uz perioda beig m 1 806 012 215 690 2 021 702


S kotn j v rt ba 12 250 181 215 690 12 465 871

Uzkr tais nolietojums (10 444 169) - (10 444 169)




31

20. PAMATL DZEK I

Zemes gabali

un kas

Ieguld jumi nom tos

pamat-

l dzek os Transport-

l dzek i Datori Biroja

iek rtas Kop


Ieg des v rt ba 5 999 396 180 595 62 094 1 660 791 687 817 8 590 693

Uzkr tais nolietojums (1 616 212) (71 835) (52 635) (1 231 364) (594 542) (3 566 588)

Uzkr tais v rt bas samazin jums (1 997 825) - - - - (1 997 825)

Atlikus bilances v rt ba 2 385 359 108 760 9 459 429 427 93 275 3 026 280

2016. gad

Ieg d ts - - - 126 858 24 164 151 022

Izsl gts - - - (503 414) (73 395) (576 809)

Apr ķin tais nolietojums (107 736) (33 046) (6 310) (143 936) (40 207) (331 235)

Izsl gto pamatl dzekļu nolietojums - - - 503 414 72 654 576 068

beig m 2 277 623 75 714 3 149 412 349 76 491 2 845 326


Ieg des v rt ba 5 999 396 180 595 62 094 1 284 235 638 586 8 164 906

Uzkr tais nolietojums (1 723 948) (104 881) (58 945) (871 886) (562 095) (3 321 755)

Uzkr tais v rt bas samazin jums (1 997 825) - - - - (1 997 825)


2017. gad

Ieg d ts 73 972 51 301 103 279 41 954 130 416 400 922

Izsl gts (337 141) - - (82 650) (62 260) (482 051)

Apr ķin tais nolietojums (90 140) (33 626) (12 452) (160 579) (45 853) (342 650)

Izsl gto pamatl dzekļu nolietojums 327 093 - - 82 650 62 055 471 798

Atlikus bilances v rt ba uz perioda beig m 2 251 407 93 389 93 976 293 724 160 849 2 893 345


Ieg des v rt ba 5 736 227 231 896 165 373 1 243 539 706 742 8 083 777

Uzkr tais nolietojums (1 486 995) (138 507) (71 397) (949 815) (545 893) (3 192 607)

Uzkr t v rt bas samazin šan s (1 997 825) - - - - (1 997 825)


Visi zemes gabali un kas tiek izmantoti Sabiedr bas saimniecisk s darb bas nodrošin šanai.

21. PATIESAJ V RT B NOV RT TI FINANŠU IEGULD JUMI AR ATSPOGU OJUMU PE AS VAI ZAUD JUMU APR IN

31.12.2017 31.12.2016

Paties v rt ba

Ieg des izmaksas Paties v rt ba

Ieg des izmaksas

Latvijas valsts par dz mes 8 396 022 7 720 186 10 534 919 9 673 208

rijas valsts par da v rtspap ri - - 1 551 588 1 618 500

Korporat vie par da v rtspap ri 522 817 566 171 853 914 866 882

Ieguld jumu fondi 2 088 638 2 000 000 2 035 346 2 000 000

11 007 477 14 975 767

Sadal jums starp stermi a un ilgtermi a finanšu akt viem patiesaj v rt b ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin ir atspoguļots 40. piez m . Saska ar 7. SFPS sniegto defin ciju patiesaj v rt b nov rt tie finanšu akt vi ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin , kuru kop j v rt ba ir EUR 11.01 miljoni, ir klasific ti paties s v rt bas hierarhijas 1. l men .



32

22. L DZ TERMI A BEIG M TUR TI FINANŠU IEGULD JUMI

31.12.2017 31.12.2017 31.12.2016 31.12.2016

Amortiz t v rt ba

Ieg des v rt ba

Paties v rt ba

Amortiz t v rt ba

Ieg des v rt ba

Paties v rt ba

Latvijas valsts par da v rtspap ri 4 011 681 4 165 003 4 000 073 4 089 370 4 165 003 4 006 855

Bulg rijas valsts par da v rtspap ri 629 846 633 014 691 920 633 140 633 014 655 662

Horv tijas valsts par da v rtspap ri 397 028 396 082 419 363 399 833 396 082 402 911

Ung rijas valsts par da v rtspap ri - - - 623 391 646 514 614 250

Lietuvas valsts par da v rtspap ri 7 157 645 7 355 071 7 174 000 7 273 306 7 355 071 7 175 750

Polijas valsts par da v rtspap ri 3 230 666 3 302 628 3 294 800 3 291 468 3 302 628 3 292 036

Slov nijas valsts par da v rtspap ri 623 630 666 284 606 000 645 903 666 284 630 810

Rum nijas valsts par da v rtspap ri 1 426 077 1 511 728 1 461 590 1 465 129 1 511 728 1 503 515

Korporat vie par da v rtspap ri 4 410 620 4 396 361 4 507 097 4 452 243 4 396 361 4 513 825

21 887 193 22 154 843 22 873 783 22 795 614

Sadal jums starp stermi a un ilgtermi a l dz termi a beig m tur tajiem finanšu ieguld jumiem ir atspoguļots 40. piez m . Saska ar 7. SFPS sniegto defin ciju l dz termi a beig m tur ti finanšu ieguld jumi, kuru kop j v rt ba ir EUR 21.89 miljoni, ir klasific ti paties s v rt bas hierarhijas 1. l men .

23. P RDOŠANAI PIEEJAMI FINANŠU IEGULD JUMI

31.12.2017 31.12.2016

Paties v rt ba Ieg des v rt ba Paties v rt ba Ieg des v rt ba

Bulg rijas valsts par da v rtspap ri 2 516 048 2 351 370 2 444 079 2 351 370

Horv tijas valsts par da v rtspap ri 2 624 588 2 493 544 2 029 807 2 004 155

Ung rijas valsts par da v rtspap ri 1 970 195 2 005 330 1 620 240 1 577 216

Polijas valsts par da v rtspap ri 14 961 241 14 634 071 3 680 660 3 558 503

Rum nijas valsts par da v rtspap ri Lietuvas valsts par da v rtspap ri

1 506 092

6 380 501

1 514 302

6 380 149

1 103 568

-

1 117 000

-

Korporat vie par da v rtspap ri 1 587 009 1 561 028 1 044 774 1 045 403

Ieguld jumu fondi 2 817 810 2 805 954 2 812 586 2 805 954

34 363 484 14 735 714

Sadal jums starp stermi a un ilgtermi a p rdošanai pieejamiem finanšu ieguld jumiem ir atspoguļots 40. piez m . Saska ar 7. SFPS sniegto defin ciju p rdošanai pieejami finanšu ieguld jumi, kuru kop j v rt ba ir EUR 34.36

miljoni, ir klasific ti paties s v rt bas hierarhijas 1. l men .

Izmai as p rdošanai pieejamo finanšu ieguld jumu p rv rt šanas rezerv :

2015. gada 31. decembr -

Neto izmai as patiesaj v rt b 58 281

Atlikt nodokļa ietekme (8 742)

2016. gada 31. decembr 49 539

Neto izmai as patiesaj v rt b 475 669

Atlikt nodokļa ietekme (71 351)

Atlikt nodokļa atcelšana 80 093



33

2017. gada 31. decembr 533 950



34

24. DEBITORI NO TIEŠ S APDROŠIN ŠANAS OPER CIJ M

31.12.2017 31.12.2016

(koriģ ts*)

Bruto debitoru par di no tieš s apdrošin šanas oper cij m 15 559 839 13 131 943

Uzkr jumi šaub go debitoru par diem no tieš s apdrošin šanas oper cij m (69 247) (66 098)

15 490 592 13 065 845

* Inform ciju par korekciju skat t zem k.

Tieš s apdrošin šanas debitoru par du vecuma struktūra p rskata perioda beigu datum bija š da:

Bruto

V rt bas samazin jums Bruto

V rt bas samazin jums

31.12.2017 31.12.2017 31.12.2016 31.12.2016

Nav kav ti 15 147 207 - 12 816 192 -

Kav ti 0-30 dienas 266 906 - 241 612 -

Kav ti 31-60 dienas 76 479 - 8 041 -

Ilg k par 60 dien m 69 247 (69 247) 66 098 (66 098)

15 559 839 (69 247) 13 131 943 (66 098)

P c klientu v sturisk s maks jumu discipl nas un kred triska anal zes vad ba uzskata, kas summas, kuru v rt ba nav samazin jusies, bet kuru atmaksa ir kav ta vair k k 30 dienas, joproj m ir atgūstamas piln apm r . Izmai as uzkr jumos zaud jumiem no tieš s apdrošin šanas debitoru par du v rt bas samazin šan s gada laik bija š das:

2015. gada 31. decembr 58 614

Izveidoti papildu uzkr jumi 8 363

Atgūti par di (879)

2016. gada 31. decembr 66 098


Atgūti par di (1 903)

2017. gada 31. decembr 69 247

* 2017. gad Sabiedr ba main ja gr matved bas politiku noteikta veida ilgtermi a pašuma apdrošin šanas polis m attiec b uz pr miju un komisiju atz šanu, kas attiecas uz n kamajiem p rskata gadeim, kas iepriekš tika atz tas bilanc . Izmai as gr matved bas politik tika piem rotas retrospekt vi, kori jot debitorus polišu pašniekus, kreditorus no

tieš s apdrošin šanas oper cij m un uzkr tos izdevumus un n kamo peridou ien kumus uz 2016. gada 31. decembri,

kas bija pirmais gads, kad Sabiedr ba s ka atz t iepriekš min tos poste us bilanc . Gr matved bas politikas izmai as neietekm visaptverošos ien kumus par 2016. gadu un pašu kapit lu un rezerves uz 2016. gada 31. decembri. Sabiedr bas vad ba uzskata, ka izmai as gr matved bas politik nodrošin s ticam ku finanšu inform cijas atspoguļošanu, jo, saska ar attiec gajiem apdrošin šanas l gumu noteikumiem, vid jais v sturiskais šo pašuma apdrošin šanas polišu ilgums nep rsniedz vienu gadu.

Saist b ar gr matved bas politikas mai u š das summas finanšu p rskatos ir kori tas:

2016

(k zi ots iepriekš)

EUR

Korekcija

EUR

2016

(koriģ ts)

EUR

Atlikums 2016. gada 31. decembr

Akt vi

Debitori polišu pašnieki 12 918 375 (501 801) 12 416 574

Neto akt vu efekts (501 801)

Saist bas

Kreditori no tieš s apdrošin šanas oper cij m 3 226 655 (208 146) 3 018 509

Uzkr tie izdevumi un n kamo periodu ien kumi 2 807 284 (293 655) 2 513 629



35

Neto saist bu efekts (501 801)

25. P RAPDROŠIN ŠANAS DEBITORI

31.12.2017 31.12.2016

Debitoru no p rapdrošin šanas oper cij m uzskaites v rt ba 532 913 217 591

Uzkr jumi nedrošiem debitoru par diem no p rapdrošin šanas oper cij m - -

532 913 217 591

26. ATLIKT NODOK A AKT VI

2017 2016

Atlikt nodokļa akt vi p rskata gada s kum (276 108) (990 793)

Izmai as atlikt nodokļa akt v peļ as vai zaud jumu apr ķin (skat t 18. piez mi) 284 850 705 943

Izmai as atlikt nodokļa akt v atz tas pašu kapit l (skat t 23. piez mi) (8 742) 8 742

Atlikt nodok a akt vi p rskata gada beig s - (276 108)

Atliktais nodoklis apr ķin ts no sekojoš m pagaidu atšķir b m starp akt vu un saist bu uzskaites v rt b m un to v rt b m uz muma ien kuma nodokļa apr ķina m rķiem: 31.12.2017 31.12.2016

Pagaidu atšķir bas pamatl dzekļu nolietojum - 387 137 Pagaidu atšķir bas uzkr tajos izdevumos - (269 340) P rnestie nodokļu zaud jumi - (376 971) Pagaidu atšķir bas kav tajos debitoru par dos - (25 676) Pagaidu atšķir bas p rdošanai pieejamo finanšu ieguld jumu p rv rt šanas rezerv s - 8 742

Atlikt nodok a akt vi p rskata gada beig s - (276 108)

2017. gad Sabiedr ba saska ar vad bas spriedumu kori ja Sabiedr bas uz mumu ien kuma nodokļa apr ķinu par 2016. gadu, retrospekt vi p rtraucot atz t noteiktas iepriekš atz tas pagaidu atšķir bas, kas saist tas ar uzkr tajiem izdevumiem. Š s korekcijas rezult t 2016. gada 31. decembr pagaidu atšķir bas uzkr tajiem izdevumiem samazin j s par EUR 81 843 un p rnestie nodokļu zaud jumi palielin j s par EUR 81 843. Korekcijai nebija ietekmes uz

apr ķin tajiem neto atlikt nodokļa akt viem 2016. gada 31. decembr vai kop jo uz mumu ien kuma nodokli par 2016. gadu.

Atlikt nodok a akt vu izmai as

Neto

atlikums

2017. gada

1. janv r

Pe as vai zaud jumu

apr in

P r jos visaptvero-

šajos ien kumos

Neto

atlikums

2017. gada

31. decembr

2017 gada 31. decembr

Atlikt nodok a

akt vs

Atlikt nodok a saist bas

Pamatl dzekļi 387 137 (387 137) - - - -

Pirc ju un p r jie par di (25 676) 25 676 - - - -

Uzkr tie izdevumi (269 340) 269 340 - - - -

P rnestie nodokļu zaud jumi (376 971) 376 971 - - - -

P rdošanai pieejami finanšu ieguld jumi 8 742 - (8 742) - - -

Atlikt nodok a (akt vi) /

saist bas pirms ieskaita 284 850 (8 742) - -

Nodokļu ieskaits - -

Neto atlikt nodok a (akt vi) / saist bas - -



36

Neto

atlikums

2016. gada

1. janv r

Pe as vai zaud jumu

apr in

P r jos visaptvero-

šajos ien kumos

Neto

atlikums

2016. gada

31. decembr


Atlikt nodok a

akt vs

Atlikt nodok a saist bas

Pamatl dzekļi 395 498 (8 361) - 387 137 - 387 137

Pirc ju un p r jie par di (29 265) 3 589 - (25 676) (25 676) -

Uzkr tie izdevumi (313 007) 43 667 - (269 340) (269 340) -

P rnestie nodokļu zaud jumi (1 044 019) 667 048 - (376 971) (376 971) -

P rdošanai pieejami finanšu ieguld jumi - - 8 742 8 742 - 8 742

Atlikt nodok a (akt vi) / saist bas pirms ieskaita 705 943 8 742 (671 987) 395 879

Nodokļu ieskaits 395 879 (395 879)

Neto atlikt nodok a (akt vi) / saist bas (276 108) -

27. P R JIE N KAMO PERIODU IZDEVUMI UN UZKR TIE IEN KUMI

31.12.2017 31.12.2016

Priekšapmaksa par datorprogrammu uztur šanu 240 551 281 960

Priekšapmaksa par telpu nomu 26 420 30 575

Apdrošin šanas maks jumi Priekšapmaksa par p rapdrošin šanu

8 321

57 226

3 585

-

Atl dz bu pras bu nov ršanas izdevumi P r jie atliktie izdevumi

402 015

12 873

91 766

16 636

747 406 424 522

28. P R JIE DEBITORI

31.12.2017 31.12.2016 Citi finanšu debitori

Pras bas par der go atlieku realiz ciju 865 189 732 661

Kav t s der go atlieku realiz cijas v rt bas samazin jums (140 951) (135 764)

Pras bas pret cit m apdrošin šanas sabiedr b m 138 550 195 072

Pras bas pret saist tajiem uz mumiem 12 124 12 124

Pras bas par atl dz bu noregul šanu 7 114 12 114

Pras bas pret a entiem 11 207 7 344

Pras bas pret Latvijas Transportl dzekļu Apdrošin t ju biroju 11 055 5 585

Pras bas par der go atlieku realiz ciju 5 358 5 122

Citi debitori 160 979 207 624

Uzkr jumi citiem kav tiem debitoru par diem (135 543) (140 818)

Citi finanšu debitori kop 935 082 901 064

P r jo debitoru apmaksas termi š ir 12 m neši no p rskata par finanšu st vokli datuma, un tiem nav procentu ie mumi.

Izmai as uzkr jumos zaud jumiem no p r jo debitoru par du v rt bas samazin šan s gada laik bija š das:

2015. gada 31. decembr 334 122

Izveidoti papildu uzkr jumi -


2016. gada 31. decembr 276 582





37

2017. gada 31. decembr 276 494

29. NAUDA UN T S EKVIVALENTI

31.12.2017 31.12.2016

Nauda kred tiest d s 4 111 878 8 688 012

4 111 878 8 688 012

30. KAPIT LS UN REZERVES

a) Emit tais un piln b apmaks tais akciju kapit ls

Kop jais apstiprin to parasto akciju skaits ir 4 728 064 (31.12.2016.: 4 728 064). Vienas akcijas v rt ba 2017. gada

31. decembr bija EUR 1.4 (31.12.2016: EUR 1.4). Visas emit t s akcijas ir piln b apmaks tas. Sabiedr bas pamatkapit ls 2017. gada 31. decembr ir EUR 6 619 290 (31.12.2016: EUR 6 619 290).

Sabiedr bas akcijas nav izlaistas publiskaj apgroz b . Parasto akciju tur t ji sa em dividendes, kuras tiek deklar tas, un atkar b no piederošo akciju skaita vi iem ir balssties bas Sabiedr bas akcion ru pilnsapulc , k ar ir ties bas uz Sabiedr bas Sabiedr ba atlikušo kapit lu. b) Liel kais akcion rs

2017. gada 31. decembr Sabiedr bas liel kais akcion rs, kuram pieder 4 727 821 vai 99.99% akciju (31.12.2016.:

4 727 821 akcijas vai 99.99%), ir akciju sabiedr ba POOWSZECHNY ZAKŁAD UBEZPIECZE S.A. c) Akciju emisijas uzcenojums

Veicot pamatkapit la palielin jumu iepriekš jos gados, saska ar akciju laidiena noteikumiem, papildus akciju nomin lv rt bai tika noteikts maks jums par akciju emisijas uzcenojumu. d) Rezerves kapit ls un p r j s rezerves

Saska ar iepriekš j m Latvijas Republikas normat vo aktu pras b m un akcion ru l mumiem, rezerves kapit ls iepriekš jos gados tika izveidots no nesadal t s peļ as. Š s rezerves ir pieejamas akcion riem, un nav noteikti ierobežojumi saist b ar t m.

31. NODOK I UN VALSTS SOCI L S APDROŠIN ŠANAS OBLIG T S IEMAKSAS

31.12.2017 31.12.2016

Uz muma ien kuma nodoklis

Valsts soci l s apdrošin šanas oblig t s iemaksas un solidarit tes nodoklis

619 806

324 753

-

298 207

Iedz vot ju ien kuma nodoklis 157 726 151 946

Pievienot s v rt bas nodoklis 47 185 30 776

Uz m jdarb bas riska valsts nodeva 208 213

Saist bas 1 149 678 481 142

P rskata gad tika veikti š di nodokļu maks jumi: 2017 2016

Valsts soci l s apdrošin šanas oblig t s iemaksas un solidarit tes nodoklis 3 697 747 3 457 866

Iedz vot ju ien kuma nodoklis 2 153 773 1 986 185

Pievienot s v rt bas nodoklis 364 005 324 643

Izdevumi pašuma nodokļa maks jumiem 32 296 32 296

Uz m jdarb bas riska valsts nodeva 2 528 2 499

Ietur tais nodoklis no maks jumiem nerezidentiem - 111

6 250 349 5 803 600



38

32. UZKR TIE IZDEVUMI UN N KAMO PERIODU IEN KUMI

31.12.2017 31.12.2016

(koriģ ts*) Uzkr tie finanšu izdevumi

Uzkr tie izdevumi person la pr mij m 1 456 146 1 066 095

Uzkr tie izdevumi neizmantotajiem atvaļin jumiem 593 823 545 617

Uzkr jumi starpnieku komisij m 165 101 115 054

Uzkr tie izdevumi konsult ciju pakalpojumiem 30 311 53 305

Uzkr jumi telpu nomas un apsaimniekošanas izmaks m 25 077 23 966

Uzkr jumi audita izmaks m 18 150 18 150

Uzkr tie transporta izdevumi 11 918 11 772

Uzkr tie izdevumi p r j m izmaks m 577 073 507 263

Uzkr tie finanšu izdevumi kop 2 877 599 2 341 222

Uzkr tie nefinanšu izdevumi un n kamo periodu ie mumi

Nenopeln t p rapdrošin šanas komisijas nauda 251 098 171 453

P r jie n kamo periodu ien kumi 321 954

Uzkr tie nefinanšu izdevumi un n kamo periodu ie mumi kop 251 419 172 407

3 129 018 2 513 629

* Inform ciju par korekciju skat t 24. piez m .

Uzkr tie izdevumi person la pr mij m

P r jie uzkr tie izdevumi un atliktie

ie mumi Kop

2016. gada 31. decembr 1 066 095 1 447 534 2 513 629

Izveidots 1 456 146 1 839 501 3 295 647

Izmantots (948 461) (1 559 844) (2 508 305)

Atcelts (117 634) (54 319) (171 953)

2017. gada 31. decembr 1 456 146 1 672 872 3 129 018

Ilgtermi a da a - 239 096 239 096

stermi a da a 1 456 146 1 433 776 2 889 922

Uzkr tie izdevumi person la pr mij m

P r jie uzkr tie izdevumi un atliktie

ie mumi Kop

2015. gada 31. decembr 1 019 018 1 222 502 2 241 520

Izveidots 1 018 353 2 007 608 3 025 961

Izmantots (695 283) (1 765 141) (2 460 424)

Atcelts (275 993) (17 435) (293 428)

2016. gada 31. decembr 1 066 095 1 447 534 2 513 629

Ilgtermi a da a - 102 211 102 211

stermi a da a 1 066 095 1 345 323 2 411 418



39

33. P R JIE KREDITORI

31.12.2017 31.12.2016

P r jie finanšu kreditori

Saist bas par komisiju maks jumiem 185 059 177 816

Saist bas pret person lu 507 444 454 147

Saist bas pret radniec gajiem uz mumiem 48 315 79 456

Citi kreditori 71 992 123 225

P r jie finanšu kreditori kop 812 810 834 644

P r jie nefinanšu kreditori kop

Saist bas pret Latvijas Transportl dzekļu apdrošin t ju biroju 121 039 80 194

Saist bas pret Finanšu un kapit la tirgus komisiju 62 345 51 272

P r jie nefinanšu kreditori kop 183 384 131 466

996 194 966 110

Ilgtermi a da a - -

stermi a da a 996 194 966 110

34. DIVIDENDES PAR AKCIJU

Akcion ru pilnsapulc nav pl nots rekomend t veikt dividenžu sadal šanu. 2017. gad akcion riem tika sadal tas un izmaks tas š das dividendes: deklar tas EUR 2 033 068 (2016: EUR 0) jeb

EUR 0.43 (2016: EUR 0) par vienu akciju; izmaks tas EUR 2 032 978 (2016: EUR 0). Saska ar Latvijas likumdošanu

no akcion riem – priv tperson m no sadal taj m dividend m tiek ietur ts iedz vot ju ien kuma nodoklis 10% apm r , kas 2017. gad veidoja EUR 10 (2016: EUR 0). Neizmaks to dividenžu atlikums uz 2017. gada 31. decembri bija EUR 90 (31.12.2016: EUR 0).

35. OBLIG TIE MAKS JUMI

P rskata gad veikto oblig to maks jumu sadal jums pa veidiem:

2017 2016

Latvijas Transportl dzekļu apdrošin t ju birojs 670 727 395 766

Finanšu un kapit la tirgus komisija 222 211 238 490

892 938 634 256

36. CED T S P RAPDROŠIN ŠANAS DARB BAS REZULT TS

2017 2016 P rapdrošin t ja daļa parakst taj s pr mij s (skat t 4. piez mi) (3 027 986) (2 432 335) P rapdrošin t ju daļa nenopeln to pr miju rezervju izmai s (skat t 5. piez mi) 330 504 164 411 P rapdrošin t ju daļa izmaks taj s apdrošin šanas atl dz b s (skat t 7. piez mi) 1 252 298 3 203 801 P rapdrošin t ju daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezervju izmai s (skat t 8. piez mi) 1 474 386 (2 250 779) P rapdrošin šanas komisijas ie mumi (skat t 6. piez mi) 206 621 209 272

Neto ced t s p rapdrošin šanas darb bas rezult ts: 235 823 (1 105 630)

37. DAR JUMI UN NOR INI AR SAIST TAJ M PUS M

Saist t s puses ir ar Sabiedr bu saist tas juridiskas un fiziskas personas, saska ar zem k min tiem noteikumiem: a) Persona vai tuvs š s personas imenes loceklis ir saist ts ar Sabiedr bu, ja:

i) pusei ir kontrole vai kop ga kontrole p r Sabiedr bu; ii) šai personai ir būtiska ietekme p r Sabiedr bu; vai iii) š persona ir Sabiedr bas vai t m tes sabiedr bas augst k s vad bas p rst vis.

b) Uz mums ir saist ts ar Sabiedr bu, ja tas atbilst š diem nosac jumiem: i) uz mums un Sabiedr ba pieder vienai uz mumu grupai (kas noz m , ka m tes sabiedr ba, meitas

sabiedr ba un m su sabiedr bas ir saist t s puses vienai otrai); ii) viens uz mums ir otra uz muma asoci ts uz mums vai kopuz mums (vai asoci ts uz mums vai

kopuz mums t s grupas uz mumam, kurai pieder otrs uz mums);



40

iii) abi uz mumi ir kopuz mumi vienai un tai pašai trešajai pusei; iv) viens uz mums ir treš s puses kopuz mums, bet otrs uz mums ir t s pašas treš s puses asoci tais

uz mums; v) uz mums ir p cnodarbin t bas pabalstu pl ns Sabiedr bas darbiniekiem vai uz muma, kurš saist ts ar

Sabiedr bu, darbiniekiem; Ja Sabiedr ba pati ir š da veida pl ns, saist t s puses ir ar to sponsor jošie darba dev ji.

vi) uz mumu kontrol vai kop gi kontrol persona, kas identific ta (a) punkt ; vii) personai, kas identific ta (a)(i) punkt , ir būtiska ietekme p r uz mumu vai ir uz muma (vai t m tes

sabiedr bas) augst k s vad bas p rst vis; viii) sabiedr ba vai jebkurš grupas, kuram tas pieder, loceklis sniedz augst k s vad bas person la pakalpojumus

p rskatu sniedz jam vai t m tes sabiedr bai.

Sabiedr bas m tes sabiedr ba ir akciju sabiedr ba POWSZECHNY ZAKŁAD UBEZPIECZE S.A. (Polija).

Lietuvos Draudimas AB ir POWSZECHNY ZAKŁAD UBEZPIECZE S.A meitas sabiedr ba.

Lietuvos Draudimas AB Igaunijas fili le ir POWSZECHNY ZAKŁAD UBEZPIECZE S.A meitas sabiedr ba.

PZU Lietuva Gyuybes Draudimas UAB ir POWSZECHNY ZAKŁAD UBEZPIECZE S.A meitas sabiedr ba.

P rskata gada laik ar saist taj m pus m tika veikti š di dar jumi:

a) Dar jumi ar saist t m sabiedr b m

Pārapdrošināšana un frontējošā apdrošināšana

2017 2016

POWSZECHNY ZAKŁAD UBEZPIECZEŃ S.A. (PZU):

Ced t s p rapdrošin šanas pr mijas (1 867 632) (1 549 250)

Izmai as p rapdrošin t ju daļ nenopeln to pr miju rezerv s 187 136 94 324

P rapdrošin šanas izmaks t s apdrošin šanas atl dz bas 263 169 2 834 683

Izmai as p rapdrošin t ju daļ atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s 429 818 (2 417 101)

P rapdrošin šanas komisijas naudas 149 293 76 778

(838 216) (960 566)

2017 2016

Lietuvos Draudimas AB: Pr mijas no front još s apdrošin šanas (420 382) (263 705)

Komisijas ie mumi no front još s apdrošin šanas 22 215 13 723

Front još s apdrošin šanas atl dz bas 163 209 78 152

Nenopeln to pr miju rezervju izmai as no front još s apdrošin šanas 130 309 (23 491)

Atlikto klientu piesaist šanas izdevumu izmai as no front još s apdrošin šanas (10 046) (3 469)

Atl dz bu rezervju izmai as no front još s apdrošin šanas 1 433 986 23 629

1 319 291 (175 161) Citi dar jumi

2017 2016

Lietuvos Draudimas AB:

Ieguld jumu portfeļa p rvald bas pakalpojumi (6 724) (79 456)

Apdrošin šanas atl dz bas, atl dz bu noregul šana un atgūtie zaud jumi (161 871) (110 077)

Apdrošin šanas atl dz bas, atl dz bu noregul šana un atgūtie zaud jumi 57 713 37 757

(110 882) (151 776)

POWSZECHNY ZAKŁAD UBEZPIECZEŃ S.A. (PZU): 2017 2016

Uzkr tie procenti un amortiz cija subordin tajam aizdevumam (121 560) (129 303)

Apdrošin šanas atl dz bas, atl dz bu noregul šana un atgūtie zaud jumi (144 262) (96 404)


(164 190) (183 784)

Lietuvos Draudimas AB Igaunijas fili le: 2017 2016

Apdrošin šanas atl dz bas, atl dz bu noregul šana un atgūtie zaud jumi (150) -


6 582 4 589



41

Bilances atlikumi, kas radušies no dar jumiem ar saist t m sabiedr b m

Bilances datum bija sekojoši bilances atlikumi, kas radušies no dar jumiem ar saist taj m pus m: 31.12.2017 31.12.2016

POWSZECHNY ZAKŁAD UBEZPIECZEŃ S.A. (PZU):

Subordin tais aiz mums (2 085 828) (4 173 022)

P rapdrošin t ja daļa nenopeln to pr miju rezerv s (537 663) -

P rapdrošin šanas saist bas (322 156) (210 742)

Saist bas kop (2 945 647) (4 383 764)

P r j s pras bas 99 339 82 039

P rapdrošin t ja daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s 483 168 53 350

P rapdrošin t ja daļa nenopeln to pr miju rezerv s - 350 527

Nenopeln to p rapdrošin t ja komisiju rezerves 189 524 122 684

P rapdrošin šanas pras bas 230 506 16 843

Pras bas kop 1 002 537 625 443 (1 943 110) (3 758 321)

Lietuvos Draudimas AB:

P r j s saist bas (48 315) (79 456)

P rapdrošin t ja daļa front još s apdrošin šanas nenopeln to pr miju rezerv s (190 157) -

Front još s apdrošin šanas saist bas (159 768) (96 154)

Saist bas kop (398 240) (175 610)

Front još s apdrošin šanas atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerves 1 477 838 43 852

P rapdrošin t ja daļa front još s apdrošin šanas nenopeln to pr miju rezerv s - 59 848

Nenopeln to front još s apdrošin šanas komisiju rezerves 10 046 -

Front još s apdrošin šanas pras bas 9 711 72 401

P r j s pras bas 22 061 21 505

Pras bas kop 1 519 656 176 101 1 121 416 491

Lietuvos Draudimas AB Igaunijas fili le:

P r j s pras bas 139 -

139 -

PZU Lietuva Gyuybes Draudimas UAB:

P r jie akt vi (priekšapmaksa) 4 487 -

4 487 -

Saist bas kop (3 343 887) (4 559 374)

Pras bas kop 2 526 819 823 049

Neto saist bas (817 068) (3 736 325)

Subordin tais aiz mums no PZU tika sa emts 2015. gada 21. maij uz nenoteiktu laiku ar pamatsummu EUR 4 100 000 apm r un main gu procentu likmi 3 m nešu EURIBOR + pievienot likme atbilstoši tirgus apst kļiem. Aiz mums ir pak rtots vis m p r j m Sabiedr bas saist b m. Sabiedr bai aiz mums ir j atmaks ne tr k k p c pieciem gadiem p c atmaksas br din juma sa emšanas no aiz muma izsniedz ja, taču Sabiedr bai ir ar ties bas atmaks t visu vai daļu no aiz muma jebkur laik , ja vien par to tiek pazi ots iepriekš un sa emtas nepieciešam s atļaujas. Sa emot Finanšu un kapit la tirgus komisijas atļauju daļ jai aiz muma atmaksai, Sabiedr ba 2017. gada 21. decembr veica aiz muma daļas EUR 2 050 000 apm r un uzkr to procentu EUR 34 374 apm r , kas tika apr ķin ti šai aiz muma daļai par laika periodu no iepriekš j procentu maks juma 2017. gada 29. maij l dz atmaksai 2017. gada

21. decembr , atmaksu. Saist b ar daļ jo aiz muma atmaksu atlikuš s aiz muma daļas atmaksas nosac jumi uz 2017.

gada 31. decembri netika groz ti.



42

Pielikums

Subordin tais aiz mums

2017. gada 1. janv r

4 173 022

Izmai as no finans šanas darb bu naudas plūsmas

Aiz mumu atmaksa

(2 050 000)

Samaks tie procentu izdevumi

(158 754)

Izmai as no finans šanas darb bu naudas plūsmas kop

(2 208 754)

P r j s saist t s izmai as saist b s

Uzkr tie procenti un amortiz cija subordin tajam aizdevumam 15 121 560

P r j s saist t s izmai as saist b s kop

121 560


2 085 828

Pielikums

Subordin tais aiz mums

2016. gada 1. janv r

4 179 224

Izmai as no finans šanas darb bu naudas plūsmas

Aiz mumu atmaksa

-

Samaks tie procentu izdevumi

(135 505)

Izmai as no finans šanas darb bu naudas plūsmas kop

(135 505)

P r j s saist t s izmai as saist b s

Uzkr tie procenti un amortiz cija subordin tajam aizdevumam 15 129 303

P r j s saist t s izmai as saist b s kop

129 303


4 173 022

b) Vad bas atalgojums

2017. gad Sabiedr ba Valdei ir izmaks jusi atalgojumu, ieskaitot valsts soci l s apdrošin šanas oblig t s iemaksas, EUR 998 tūkstošu apm r (2016: EUR 902 tūkstošus) un Padomei EUR 50 tūkstošu apm r (2016: EUR 56 tūkstošus).

38. RPUSBILANCES SAIST BAS

a) Visp r j s pras bas

Parast s uz m jdarb bas ietvaros klienti Sabiedr bai laiku pa laikam piesaka atl dz bu pras bas. Sabiedr bas vad ba ir izskat jusi š s pras bas un uzskata, ka netiks ciesti būtiski zaud jumi, par kuriem nav izveidotas atbilstošas atl dz bu rezerves.

b) Tiesved ba

Atbilstoši apdrošin šanas nozares specifikai pret Sabiedr bu, l dz gi k pret citiem apdrošin t jiem, notiek tiesved bas.

2017. gada 31. decembr pret Sabiedr bu bija ierosin tas un nepabeigtas 28 (31.12.2016.: 32) pras bas ties par kop jo summu EUR 1 767 tūkstoši (31.12.2016.: EUR 2 519 tūkstoši). Sabiedr bas vad ba uzskata, ka netiks ciesti būtiski neatz ti zaud jumi. c) Kapit la saist bas

2017. gada 31. decembr Sabiedr ba nav uz musies pien kumus veikt kapit lieguld jumus n kotn . 2017. gada 31. decembr Sabiedr bai nav sp k neatceļamu operat v s nomas l gumu, iz emot telpu nomas l gumus, kas parasti var tikt atcelti viena l dz sešu m nešu laik . Telpu nomas l gumu neatceļamo maks jumu kop j summa 2017. gada 31. decembr veido EUR 50 tūkstošus (31.12.2016.: EUR 42 tūkstoši). d) Iesp jam s nodok u saist bas

Valsts nodokļu administr cijas institūcij m ir ties bas veikt Sabiedr bas nodokļu apr ķinu p rbaudi par p d jiem 3 gadiem (5 gadiem attiec b uz transferta cen m). Sabiedr bas vad ba uzskata, ka nodokļu administr cijas veikt s p rbaudes rezult ts būtiski neietekm s Sabiedr bas rezult tus, darb bu vai finanšu st vokli.

39. APDROŠIN ŠANAS RISKA VAD BA

Sabiedr ba sl dz l gumus, ar kuriem t pie em apdrošin šanas risku. Šaj daļ ir aprakst ti apdrošin šanas riski un metodes, ar k d m Sabiedr ba tos p rvalda. Risks, kas saist ts ar katru apdrošin šanas l gumu, ir iesp jam ba, ka notiks apdrošin tais gad jums, un t rezult t raduš s atl dz bas apjoms nav zin ms. Saska ar apdrošin šanas l guma būt bu, š dam riskam ir gad juma raksturs un t d ļ tas ir neprognoz jams.



43

Apdrošin šanas l gumu portfelim, kura cen m un uzkr jumiem piem rota iesp jam bas teorija, risks, ar kuru saskaras Sabiedr ba savos apdrošin šanas l gumos, ir risks, ka faktisk s pras bas maks jumi p rsniedz apdrošin šanas saist bu uzskaites v rt bu. Tas var notikt, ja atl dz bu biežums vai apjoms ir liel ks nek pie emts apl s . Apdrošin šanas gad jumi nav prec zi paredzami, un faktisko atl dz bu skaits un apm rs katru gadu atšķirsies no l me a, kas noteikts, piem rojot statistikas metodes. Pieredze r da, ka jo liel ks ir l dz go apdrošin šanas l gumu portfelis, jo maz ka būs relat v main ba attiec b uz paredzamo izn kumu. T pat diversific tu portfeli, visticam k, maz k ietekm s izmai as jebkur portfeļa daļ . Sabiedr bas apdrošin šanas riska parakst šanas strat ija ir izstr d ta ar m rķi diversific t pie emto apdrošin šanas

risku veidus, un katr no š m kategorij m sasniegt pietiekami lielu atsevišķo risku skaitu, lai nodrošin tu p c iesp jas maz ku novirzi no prognoz t rezult ta. Pras bu biežumu un apjomu ietekm daž di faktori. Visbūtisk kie no tiem ir pie mumi par ciestajiem zaud jumiem piešķirto atl dz bu apjoma palielin šanos un atl dz bu skaita palielin šanos. Būtisks faktors ir ar prognoz tais infl cijas l menis. Sabiedr ba p rvalda šos riskus ar savu riska parakst šanas strat iju, atbilstošiem p rapdrošin šanas l gumiem un

proakt vu atl dz bu regul šanu. Riska parakst šanas strat ijas m rķis ir nodrošin t, ka parakst tie riski ir pietiekami diversific ti to veida, riska apjoma,

nozares un eogr fisk novietojuma zi . Apdrošin šanas l gumu veidi Sauszemes transporta l dzekļu pašnieku civiltiesiskās atbild bas apdrošināšana (OCTA) Šis ir oblig tais apdrošin šanas veids, kur polises nosac jumi un atl dz bu noteikumi ir noteikti Sauszemes transportl dzekļu pašnieku civiltiesisk s atbild bas oblig t s apdrošin šanas likum un citos saist tajos normat vajos aktos. Cenas transporta l dzekļu civiltiesiskaj apdrošin šan nosaka individu li, balstoties uz iev rojamu skaitu riska krit riju – gan klienta, gan automaš nas parametru. Visiem apdrošin t jiem ir pieejams ar vienots klienta ceļu satiksmes negad jumu v stures izv rt jums – Latvijas OCTA bonus-malus sist ma. Liel k daļa no atl dz b m, kas izriet no transporta l dzekļu civiltiesisk s atbild bas apdrošin šanas l gumiem, ir atl dz bas par ceļu satiksmes negad jumos cietušajai mantai nodar tajiem zaud jumiem un vienreiz jas izmaksas par cietušaj m person m nodar to kait jumu – galvenok rt medic nisko pakalpojumu izmaksas un pabalsti p rejošas darba nesp jas gad jum . Tom r ir iesp jamas ar atl dz bas, kas maks jamas ilg k laika period , piem ram, pensijas vai pabalsti past v gas darba nesp jas gad jum , kuru izmaksa var notikt vair ku gadu desmitu garum . Nelaimes gad jumu apdrošināšana

Nelaimes gad jumu apdrošin šana ir naudas kompens cija n ves, past v gas darba nesp jas vai traumas gad jum , kas iest jies nelaimes gad juma rezult t . K ar ar rst šanos saist tos izdevumus, kas radušies, iest joties nelaimes gad jumam. Apdrošinot papildus, ir iesp jams sa emt atl dz bu par stacion r pavad to periodu (dienas nauda).

Apdrošin šanas summas tiek noteiktas apdrošin šanas polis , un parasti t s nav liel kas par 36 tūkstošiem eiro n ves gad jum vai past v gas darba nesp jas gad jum , vai 9 eiro dien dienas nauda. Visbiež k zaud jumi ir nelieli, un atl dz bas tiek izmaks tas vienreiz jas izmaksas veid . Ar nelaimes apdrošin šanas l gumiem saist tie n ves gad jumi notiek reti. Ceļojumu apdrošināšana

Ceļojumu apdrošin šana sedz medic nisk s rst šanas izdevumus, kas radušies ceļojuma laik , ja š di izdevumi ir saist ti ar slim bu vai nelaimes gad jumu, kas ir s cies ceļojuma laik . Šaj kategorij ir iesp jams apdrošin t ar bag žu, ceļojuma atcelšanu, ceļojuma p rtraukšanu un kav šanos, k ar visp r jo civiltiesisko atbild bu vai priv tpersonu nelaimes gad jumus. Atl dz bas lielums pasažieru medic nisk s rst šanas un repatri šanas izdevumiem ir ierobežots un nep rsniedz 142 tūkstošus eiro. Liel ks risks ir saist ts ar iesp jam m dabas katastrof m atpūtas viet s vai transporta negad jumiem, kuru rezult t ir liels ievainoto skaits. P rapdrošin šanas programma sedz zaud jumus, kas p rsniedz 100 tūkstošus eiro par vienu gad jumu. Visbiež k zaud jumi ir nelieli, un atl dz bas tiek izmaks tas vienreiz jas izmaksas veid . Atl dz bas apjoms ir atkar gs no vietas, kur ir noticis negad jums, un atl dz bu skaits ir atkar gs no sezonas. Kasko apdrošināšana

Apdrošin šana sedz transporta l dzeklim nodar tos boj jumus, k ar atl dzina transportl dzekļa boj eju vai z dz bu / nolaup šanu. Ir iesp jams ieg d ties vair kus atsevišķus apdrošin šanas segumus, kas ir saist ti ar apdrošin to transportl dzekli. Apdrošin šanas pr mijas tiek noteiktas individu li katram klientam, balstoties uz iev rojamu skaitu riska krit riju. Produkta paket iesp jams iekļaut vair kus papildus segumus, piem ram, pal dz bu uz ceļa, aizvietošanas auto. Apdrošin to automaš nu tirgus v rt bas visbiež k ir l dz 71 tūkstošiem eiro. Vair k k divas trešdaļas zaud jumu p c apjoma akumul jas no apdrošin to transporta l dzekļu boj jumiem ceļu satiksmes negad jumu rezult t . pašuma apdrošināšana, uzņēmējdarb bas pārtraukuma un celtniec bas risku apdrošināšana



44

pašuma apdrošin šana atl dzina zaud jumus, kas radušies, uguns, laikapst kļu, šķidruma vai tvaika noplūdes, trešo personu ļaunpr t gas r c bas (laup šanas, z dz bas) vai sadursmes rezult t . Papildus nekustama pašuma apdrošin šanai ir iesp ja iegad ties mantas un fizisk m person m (priv tperson m) ar civiltiesisk s atbild bas apdrošin šanu. Uz m jdarb bas p rtraukuma apdrošin šana kompens neiegūto peļ u un fiks tas izmaksas, ja zaud jumus izrais jis risks, kas apdrošin ts saska ar pašuma apdrošin šanas polisi. Visliel kos zaud jumus pašumam izraisa uguns riski, kas turkl t palielina ar uz m jdarb bas p rtraukuma risku. paši lieli zaud jumi ir tajos gad jumos, kad apdrošin ts pašums ( kas un būves un taj s esoš kustam manta) tiek piln b izn cin ts, un t rezult t rodas ties bas uz kompens ciju par uz m jdarb bas p rtraukumu l dz br dim, kad ražošanas objekts ats k darb bu. Visbiež k sastopamie riski priv t pašuma gad jum ir šķidruma vai tvaika noplūde, ugunsgr ks un laikapst kļu rad ti zaud jumi (v tra, sniegs un plūdi). Liel kie zaud jumi parasti rodas ugunsnelaimes rezult t . Vispārējā civiltiesiskā atbild ba (VCTA) Šis apdrošin šanas veids sedz tiešos savainojumu un pašumu boj jumu zaud jumus, kas radušies apdrošin t darb bas vai bezdarb bas d ļ. Attiec b uz trešo personu mantai nodar tiem boj jumiem tiek segti tikai tiešie zaud jumi, savuk rt attiec b uz personu dz v bai un vesel bai nodar to kait jumu tiek segti gan tiešie, gan izrietošie zaud jumi, piem ram, neiegūtie ien kumi un pabalsti apg dniekiem. Izv loties un izv rt jot VCTA apdrošin šanas riskus, paši svar gi ir emt v r klienta komercdarb bas specifiku un klienta apgroz jumu. Vesel bas apdrošināšana

Vesel bas apdrošin šanas produkts tiek pied v ts sabiedr b m, kuras ieg d jas vesel bas apdrošin šanu saviem darbiniekiem. Š apdrošin šana sedz t das izmaksas k rsta apmekl jumu, hospitaliz cijas un medikamentu izmaksas.

emot v r to, ka šis ir masveida apdrošin šanas produkts, kam ir rakstur gs liels skaits neliela izm ra atl dz bu, ar šo produktu saist tais risks ir neliels. Riska koncentr cija vien nozar

Nozares riska koncentr cija nep rsniedz 20% vien nozar , t d ļ Sabiedr bas vad ba uzskata, ka riska koncentr cijas l menis ir pie emams. P rapdrošin šanas l gumi Ekonomiskie labumi, kas pien kas Sabiedr bai saska ar nosl gtajiem p rapdrošin šanas l gumiem, tiek atz ti par p rapdrošin šanas akt viem. Šie akt vi sast v no stermi a poz cij m, kas ir sa emami no p rapdrošin t jiem un ilgtermi a poz cij m, kas ir atkar gas no sagaid maj m atl dz b m un ekonomiskajiem labumiem, kas rodas no attiec gajiem p rapdrošin šanas l gumiem. Summas, kas pien kas p rapdrošin t jiem vai pien kas no p rapdrošin t jiem tiek uzskait tas saska ar katra nosl gt p rapdrošin šanas l guma nosac jumiem. Saist bas par p rapdrošin šanas dar jumiem p rsvar ir pr mijas, kas ir maks jamas un attiec gi atz stamas par izdevumiem saska ar p rapdrošin šanas l gumiem. Sabiedr ba periodiski p rbauda, vai nav notikusi p rapdrošin šanas akt vu v rt bas samazin šan s. Ja ir pamatoti pier d jumi par to, ka akt va bilances v rt ba ir liel ka par t apl sto atgūstamo summu, t tiek norakst ta l dz šai atgūstamajai summai un v rt bas samazin šan s tiek atz ta peļ as vai zaud jumu apr ķin . Apdrošin šanas riska jut gums

T k Sabiedr ba sniedz nedz v bas apdrošin šanas produktus, ir nov rt ts, ka tikai gr matved bas apl s m un pie mumiem saist b ar atl dz bu rezervju izveidošanu notikušajiem, bet nepieteiktajiem apdrošin šanas gad jumiem, k tas atspoguļots 3. piez m , ir būtiska ietekme uz Sabiedr bas n kotnes naudas plūsm m attiec b uz to laiku un nenoteikt bu. Sabiedr ba veic atl dz bu rezervju notikušajiem, bet nepieteiktajiem apdrošin šanas gad jumiem jūt guma p rbaudi, detaliz ti analiz jot apr ķinu rezult tus, kas iegūti, izmantojot daž das statistisk s metodes, lai nodrošin tu, ka, izmantojot izv l to metodi, ir iesp jams iegūt visprec z ko apl si rezerv m notikušajiem, bet nepieteiktajiem apdrošin šanas gad jumiem.



45

Atl dz bu rezervju jūt guma anal ze 31.12.2017.:

Ietekme, ja

zaud jumu likme būtu par 5

procentpunktiem

augst ka nek IBNR apl s s

izmantot

Ietekme, ja

zaud jumu likme būtu par 5

procentpunktiem

zem ka nek IBNR apl s s

izmantot

Ietekme, ja

zaud jumu noregul šanas

izmaksas būtu par 5 procentpunktiem

augst kas nek rezervju apl s s

izmantot s

Ietekme, ja

zaud jumu noregul šanas

izmaksas būtu par 5 procentpunktiem

zem kas nek rezervju apl s s

izmantot s

OCTA 890 480 (835 277) 20 374 (20 374)

pašuma apdrošin šana 11 188 (11 188) 5 869 (5 869)

Sauszemes transporta

apdrošin šana 9 528 (9 528) 8 852 (8 852)

Visp r j s civiltiesisk s atbild bas apdrošin šana 89 067 (63 508) 4 551 (4 551)

Vesel bas apdrošin šana 88 276 (88 276) 1 500 (1 500)

Riska teritori l koncentr cija

Vairums apdrošin šanas l gumu (polišu) ir izsniegti klientiem Latvij . Apdrošin to risku teritori lais izvietojums ir galvenok rt Latvija.

Finanšu akt vu, finanšu saist bu un atl dz bu rezervju eogr fiskais izvietojums gada beig s (visas summas uzr d tas tūkstošos eiro): 2017. gads Latvija OECD

valstis Citas

valstis Kop

Finanšu akt vi un p rapdrošin t ju da a atl dz bu rezerv s

Patiesaj v rt b nov rt ti finanšu ieguld jumi ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin 8 396 2 611

- 11 007

L dz termi a beig m tur ti finanšu ieguld jumi 5 021 7 255 9 611 21 887

P rdošanai pieejami finanšu ieguld jumi - 20 816 13 547 34 363 Apdrošin šanas un p rapdrošin šanas debitori 15 491 523 10 16 024 P rapdrošin t ju daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s - 2 960

1 478 4 438

Nauda un t s ekvivalenti 4 112 - - 4 112 P r jie debitoru par di 762 148 25 935 Kop finanšu akt vi un p rapdrošin t ju da a atl dz bu rezerv s 33 782 34 313 24 671 92 766 Finanšu saist bas un atl dz bu rezerves Bruto atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerves (26 362) -

-

(26 362)

Finanšu saist bas ( stermi a daļa) (7 726) (871) (214) (8 811)

Finanšu saist bas (ilgtermi a daļa) (363) (2 086) - (2 449)

Kop finanšu saist bas un atl dz bu rezerves (34 451) (2 957) (214) (37 622)

Neto poz cija 2017. gada 31. decembr (669) 31 356 24 457 55 144



46

2016. gads Latvija OECD valstis

Citas valstis

Kop


Patiesaj v rt b nov rt ti finanšu ieguld jumi ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin

10 843

4 133

-

14 976

P rdošanai pieejami finanšu ieguld jumi 5 099 8 004 9 771 22 874

L dz termi a beig m tur ti finanšu ieguld jumi - 9 159 5 577 14 736 Apdrošin šanas un p rapdrošin šanas debitori 13 065 146 72 13 283 P rapdrošin t ju daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s

- 2 919 44 2 963

Nauda un t s ekvivalenti 8 688 - - 8 688 P r jie debitoru par di 879 - 22 901 Kop finanšu akt vi un p rapdrošin t ju da a atl dz bu rezerv s 38 574 24 361 15 486 78 421 Finanšu saist bas un atl dz bu rezerves Bruto atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerves (22 459) -

-

(22 459) Finanšu saist bas ( stermi a daļa) (5 469) (727) (224) (6 420) Finanšu saist bas (ilgtermi a daļa) (274)

(4 173)

-

(4 447)

Kop finanšu saist bas un atl dz bu rezerves (28 202) (4 900) (224) (33 326)

Neto poz cija 2016. gada 31. decembr 10 372 19 461 15 262 45 095

P rapdrošin šanas segums

P rapdrošin šanas l gumi sedz zaud jumus, kas p rsniedz noteiktu summu par gad jumu vai portfeli un noteiktus zaud jumus, kas radušies katastrofu rezult t . Š du p rapdrošin šanas l gumu rezult t par katru apdrošin šanas risku Sabiedr bas patur tais riska l menis ir š ds: Maksim lais pašrisks:

2017 2016

Nelaimes gad jumu un ceļojumu apdrošin šana 90 416 93 864

Kravu apdrošin šana 350 000 350 000

Kravu p rvad t ju atbild bas apdrošin šana atbilstoši CMR konvencijai 350 000 350 000

pašuma apdrošin šana 678 119 703 977

Visp r j s CTA apdrošin šana 339 060 351 989

Par dz mes un garantijas

OCTA

452 080

400 000

469 318

400 000

2016. un 2017. gad sauszemes transporta apdrošin šanas polis m netika sl gti zaud jumu p rsniegumu p rapdrošin šanas l gumi.

Saist bu atbilst bas tests

Katr bilances datum tiek veikta saist bu pietiekam bas izv rt šana, lai nodrošin tu, ka no nosl gtajiem l gumiem izrietoš s saist bas, no kur m at emti kapitaliz tie atliktie klientu piesaist šanas izdevumi, ir pietiekamas. Izv rt šan tiek izmantotas p d j s pieejam s apl ses par n kotnes naudas plūsm m. Ja izv rt šanas rezult t tiek konstat ta nepietiekam ba, t tiek nekav joties atz ta peļ as un zaud jumu apr ķin , vispirms norakstot kapitaliz tos atliktos klientu piesaist šanas izdevumus un p c tam izveidojot tehnisk s rezerves zaud jumiem, kas rodas no saist bu pietiekam bas izv rt šanas rezult t konstat t s nepietiekam bas (Neparedz to risku tehniskaj s rezerves). 2017. un 2016. gada 31. decembr p c saist bu atbilst bas testu veikšanas netika konstat ta kapitaliz to atlikto klientu piesaist šanas izdevumu v rt bas samazin šan s.

40. FINANŠU RISKU VAD BA

Risku vad bas struktūra:

Sabiedr bas Valdei ir visp r ga atbild ba par Sabiedr bas riska vad bas struktūras izveidi un uzraudz bu. Valde uzrauga sabiedr bas risku vad bas politikas, kas ir ieviestas, lai identific tu, analiz tu un p rvald tu Sabiedr bas riskus. Politiku



47

m rķis ir ieviest atbilstošas riska kontroles un limitus, k ar lai nep rtraukti uzraudz tu riskus un noteikto limitu iev rošanu. Riska vad bas politikas un procedūras tiek regul ri p rskat tas, lai atspoguļotu izmai as tirgus nosac jumos, pied v tajos produktos un lai piem rotu lab ko praksi. Sabiedr bas pamatdarb ba un it paši ieguld jumu p rvald bas aktivit tes, ir pakļauta vair kiem finanšu riskiem, ieskaitot kred triskam, likvidit tes un tirgus riskam, kurš ietver procentu likmju sv rst bu, rzemju valūtu kursu sv rst bu, k ar paties s v rt bas sv rst bu riskus. Sabiedr bas vad ba cenšas minimiz t potenci li negat vu finanšu risku ietekmi uz Sabiedr bas finanšu r d t jiem, nosakot limitus pieļaujamiem riskiem.

40.1 Kred trisks

Sabiedr ba ir pakļauta kred triskam, kas ir risks, ka dar juma puse nebūs sp j ga piln apm r un noteiktaj laik samaks t saist bu summas. Sabiedr ba struktur pie emt kred triska l me us, nosakot limitus attiec b uz pie emt riska apjomu vienam v rtspap ru emitentam, debitoram, aiz m jam vai iepriekš min to grup m. Kred trisks tiek pakļauts nep rtrauktai uzraudz bai un reizi gad vai biež k tas tiek p rskat ts. Faktisko risku atbilst ba limitiem tiek regul ri uzraudz ta. Kred triskus p rvalda, regul ri analiz jot emitentu, aiz m ju un potenci lo aiz m ju sp ju atmaks t procentu un pamatsummas saist bas un attiec gi nosakot aizdevuma limitus. a) Maksim lais kred trisks

31.12.2017 31.12.2016

Latvijas valsts par dz mes 12 407 703 14 624 288

Lietuvas valsts par da v rtspap ri 13 538 146 7 273 306

Polijas valsts par da v rtspap ri 18 191 907 6 972 127

rijas valsts par da v rtspap ri - 1 551 588

Rum nijas valsts par da v rtspap ri 2 932 169 2 568 697

Slov nijas valsts par da v rtspap ri 623 630 645 903

Ung rijas valsts par da v rtspap ri 1 970 195 2 243 631

Bulg rijas valsts par da v rtspap ri 3 145 894 3 077 220

Horv tijas valsts par da v rtspap ri 3 021 616 2 429 640

Korporat vie par da v rtspap ri 6 520 446 6 350 931

Ieguld jumu fondi 4 906 448 4 847 933

Nauda un t s ekvivalenti 4 111 878 8 688 012

71 370 032 61 273 276

P rapdrošin t ja daļa nenopeln to pr miju rezerv s 1 146 350 815 846

Atlikt s apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerves, p rapdrošin t ja daļa 4 437 779 2 963 393

P rapdrošin šanas debitori 532 913 217 591

Debitori polišu pašnieki 14 486 850 12 918 375

Debitori starpnieki 1 003 742 649 271

Citi debitori 935 082 901 064

22 542 716 18 465 540

Maksim lais kred trisks, kop 93 912 748 79 738 816



48

b) P rapdrošin šanas risks sadal ts pa galvenajiem sadarb bas partneriem

31.12.2017 31.12.2016

P rapdrošin t js Ar

p rapdrošin šanu saist tie akt vi

Reitings*

Ar

p rapdrošin šanu saist tie akt vi

Reitings*

Lietuvas Draudimas 1 677 705 NR 176 101 NR

Powszechny Zakład Ubezpiecze SA 1 251 336 A- 420 720 A-

ALD Re Designated Activity Company 662 292 NR 543 761 NR

Swiss Re Group 613 990 AA- 867 438 AA-

Munich Re Group 559 031 AA- 572 934 AA-

Hannover Re 324 828 AA- 341 898 AA-

GeneralRensurance AG 292 580 AA+ 294 464 AA+

Caisse Centrale de Reassurances 144 485 AA 150 046 AA

SCOR Global P&C 137 692 AA- 189 019 AA-

Lloyd`s Syndicate 1225 AES 100 000 A - -

ACE Tempest Re Europe 79 128 AA- 79 128 AA

Liberty Syndicate, Cologne 79 128 A 79 128 A

Odyssey America Reinsurance Corporation 61 399 A- 86 744 A-

Royal & Sun Alliance Insurance PLC 45 475 A 55 171 A

R + V Versicherung AG 37 740 AA- 75 758 AA-

Sirius International Insurance Corporation 29 499 A- 29 499 A-

Atradius Reinsurance Limited 12 197 A 18 569 A

Lloyd`s Syndicate 2007 NVA 2 101 A+ 4 745 A+

Nationale Borg Reinsurance N.V. 1 791 A 2 615 A-

Polish Reinsurance Company 1 722 A- 2 490 A-

Transatlantic Reinsurance Company 1 553 A+ 3 507 A+

Catlin Insurance Company 1 370 A+ 3 095 A+

Reinsurance risk 6 117 042 3 996 830

* Izmantoti S&P un A.M. Best agency reitingi

c) Ieguld jumu sadal jums pa reitingiem gada beig s (visas summas uzr d tas tūkstošos eiro):

2017. gads AAA AA A BB BBB Kop Valsts par da v rtspap ri - - 26 569 6 168 23 093 55 830 Korporat vie par da v rtspap ri - - 522 1 869 4 130 6 521 Ieguld jumu fondi - - 2 787 - 2 120 4 907

Kop ieguld jumu akt vi - - 29 878 8 037 29 343 67 258

2016. gads AAA AA A BB BBB Kop

Valsts par da v rtspap ri - - 24 095 7 750 9 541 41 386 Korporat vie par da v rtspap ri - - 546 1 881 3 924 6 351 Ieguld jumu fondi - - 1 015 - 3 833 4 848

Kop ieguld jumu akt vi - - 25 656 9 631 17 298 52 585



49

40.2 Likvidit tes risks

Sabiedr bai past v gi j nodrošina noteikta likvidit te, lai nodrošin tu pietiekamu naudas l dzekļu pieejam bu atl dz bu izmaks m. Sabiedr bas vad ba nosaka minim lo nepieciešamo naudas resursu l meni, kam j būt past v gi pieejamam. Finanšu akt vi, finanšu saist bas un atl dz bu rezerves p c to atlikušajiem termi iem uz gada beig m (visas summas uzr d tas tūkstošos eiro):

2017. gads Beztermi a

L dz 12 m nešiem 1 l dz 5 gadi

Vair k par 5 gadiem Kop


Patiesaj v rt b nov rt ti finanšu ieguld jumi ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin 2 089 2 677 6 241 - 11 007

L dz termi a beig m tur ti finanšu ieguld jumi - 624 6 729 14 534 21 887

P rdošanai pieejami finanšu ieguld jumi 2 818 - 18 129 13 416 34 363

Apdrošin šanas un p rapdrošin šanas debitori - 16 024 - - 16 024 P rapdrošin t ju daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s - 2 807 1 420 211 4 438 Nauda un t s ekvivalenti 4 112 - - - 4 112 P r jie debitoru par di 8 780 147 - 935 Kop finanšu akt vi un p rapdrošin t ju da a atl dz bu rezerv s 9 027 22 912 32 666 28 161 92 766 Finanšu saist bas un atl dz bu rezerves Bruto atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerves - (16 448) (6 978)

(2 936) (26 362)

Finanšu saist bas - (8 811) (2 393) (56) (11 260) Kop finanšu saist bas un atl dz bu rezerves - (25 259) (9 371) (2 992) (37 622)

Neto poz cija 2017. gada 31. decembr 9 027 (2 347) 23 295 25 169 55 144



50

2016. gads Beztermi a

L dz 12 m nešiem 1 l dz 5 gadi

Vair k par 5 gadiem Kop


Patiesaj v rt b nov rt ti finanšu ieguld jumi ar atspoguļojumu peļ as vai

zaud jumu apr ķin

2 035

2 238

6 225

4 478

14 976

L dz termi a beig m tur ti finanšu ieguld jumi

-

623

6 056

16 195

22 874

P rdošanai pieejami finanšu ieguld jumi 2 813 - 3 449 8 474 14 736

Apdrošin šanas un p rapdrošin šanas debitori - 13 283 - - 13 283 P rapdrošin t ju daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s - 1 624 975 364 2 963 Nauda un t s ekvivalenti 8 688 - - - 8 688 P r jie debitoru par di - 882 19 - 901 Kop finanšu akt vi un p rapdrošin t ju da a atl dz bu rezerv s 13 536 18 650 16 724 29 511 78 421 Finanšu saist bas un atl dz bu rezerves Bruto atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerves - (13 707) (6 251)

(2 501) (22 459)

Finanšu saist bas - (6 420) (4 447) - (10 867) Kop finanšu saist bas un atl dz bu rezerves - (20 117) (10 698) (2 501) (33 326)

Neto poz cija 2016. gada 31. decembr 13 536 (1 477) 6 026 27 010 45 095

40.3 Tirgus risks

Sabiedr ba ir pakļauta tirgus riskam, kurš ietver procentu likmju sv rst bu, valūtu kursa sv rst bu, k ar paties s v rt bas sv rst bu riskus. Tirgus riski rodas no atv rt m poz cij m procentu un valūtas instrumentos, kuri ir pakļauti visp r j m un specifisk m tirgus izmai m. Vad ba nosaka limitus pie emamam riska lielumam, kas tiek regul ri uzraudz ts. a) Procentu likmju sv rst bu risks

Procentu likmju risks, kas ietekm Sabiedr bu, ir ierobežots, jo par saist bu liel ko daļu nav j maks procenti, bet procentus pelnošo finanšu instrumentu liel k daļa ir ar fiks tu procentu likmi. Visu procentus pelnošo akt vu un saist bu termi i ir l dz gi to procentu likmju mai as termi iem. Faktisk s vid j s sv rtas procentu likmes par procentus pelnošajiem finanšu instrumentiem, iz emot apdrošin šanas l gumus, bija š das:

2017 2016

Latvijas valsts par dz mes 0.30% 0.33%

rijas valsts par da v rtspap ri - (0.06%)

Bulg rijas valsts par da v rtspap ri 0.07% 0.27%

Horv tijas valsts par da v rtspap ri 0.14% 0.46%

Ung rijas valsts par da v rtspap ri 0.00% 0.03%

Lietuvas valsts par da v rtspap ri 0.33% 0.24%

Polijas valsts par da v rtspap ri 0.46% 0.53%

Slov nijas valsts par da v rtspap ri 0.01% 0.01%

Rum nijas valsts par da v rtspap ri 0.13% 0.17%

Korporat vie par da v rtspap ri 0.51% 0.63%

Ieguld jumu fondi 2.41% 1.89%



51

Riska nov rt šanas modeļi tiek regul ri analiz ti, izmantojot atgriezenisko test šanu (“back testing”), sal dzinot ikdienas poz ciju peļ u vai zaud jumus ar t s pašas dienas attiec g s poz cijas iesp jam riska nov rt jumu. Izmai as finanšu akt vu v rt b tirgus likmju izmai u ietekm un to ietekme uz neto rezult tu ir š da: 2017 2016

EUR EUR

Tirgus procentu likmes ietekme uz akt vu v rt bu +0.5 procentu punkts (1 405 034) (1 106 462)

-0.5 procentu punkts 1 250 511 1 022 831

b) Paties s v rt bas sv rst bu risks

Finanšu akt vi un finanšu saist bas, kas nav nov rt tas patiesaj v rt b (skat t 21. piez mi un 23. piez mi) un kas nav

klasific ti k l dz termi a beig m tur ti (skat t 22. piez mi), ir debitori, nauda un t s ekvivalenti, kreditori un

subordin tais aiz mums.

Apdrošin šanas, p rapdrošin šanas un citiem debitoriem un kreditoriem, iz emot subordin to aiz mumu, atlikušie termi i ir s ki par vienu gadu, un tiem netiek apr ķin ti procenti, t d j di var uzskat t, ka to paties v rt ba būtiski neatšķiras no to uzskaites v rt bas. Nauda un t s ekvivalenti ir stermi a finanšu instrumenti, kuru atlikušie termi i ir s ki par vienu gadu un tiem nav vai

ir nelieli procentu ie mumi, t d j di var uzskat t, ka to paties v rt ba būtiski neatšķiras no to uzskaites v rt bas. Subordin tajam aiz mumam tiek apr ķin ti procenti atbilstoši tirgus apst kļiem un aiz muma nosac jumiem, tostarp palielin tam riskam, kas izriet no subordin cijas (skat t 37. piez mi). emot v r iepriekš min to, k ar to, ka ar šo aiz mumu nav saist tas būtiskas dar juma izmaksas, var uzskat t, ka paties v rt ba būtiski neatšķiras no uzskaites v rt bas. c) rvalstu valūtu kursa sv rst bu risks

Sabiedr ba nav pakļauta būtiskam valūtu riskam, jo p rapdrošin šanas segums tiek nodrošin ts, un visi p r jie dar jumi tiek veikti EUR. Sabiedr bas vad ba ierobežo rvalstu valūtu risku, izveidojot ieguld jumu portfeli atbilstoš s valūt s t dos apm ros, k ds atbilst tehnisko rezervju apjomam un saist b m attiec gaj s valūt s. Finanšu akt vu, finanšu saist bu un atl dz bu rezervju sadal jums pa valūt m uz gada beig m (visas summas uzr d tas tūkstošos eiro): 2017. gads USD EUR GPB PLN Citi Kop Finanšu akt vi un p rapdrošin t ju da a atl dz bu rezerv s Patiesaj v rt b nov rt ti finanšu ieguld jumi ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin - 11 007 - - - 11 007

L dz termi a beig m tur ti finanšu ieguld jumi - 21 887 - - - 21 887

P rdošanai pieejami finanšu ieguld jumi - 34 363 - - - 34 363

Apdrošin šanas un p rapdrošin šanas debitori 14 16 010 - - - 16 024 P rapdrošin t ju daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s - 4 438 - - - 4 438

Nauda un t s ekvivalenti 38 4 048 - 26 - 4 112

P r jie debitoru par di - 935 - - - 935 Kop finanšu akt vi un p rapdrošin t ju da a atl dz bu rezerv s 52 92 688 - 26 - 92 766

Finanšu saist bas un atl dz bu rezerves

Bruto atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerves (59) (25 853) (52) (344) (54) (26 362)

Finanšu saist bas - (11 260) - - - (11 260) Kop finanšu saist bas un atl dz bu rezerves (59) (37 113) (52) (344) (54) (37 622) Neto poz cija 2017. gada 31. decembr (7) 55 575 (52) (318) (54) 55 144



52

2016. gads USD EUR GPB PLN Citi Kop Finanšu akt vi un p rapdrošin t ju da a atl dz bu rezerv s

Patiesaj v rt b nov rt ti finanšu ieguld jumi ar atspoguļojumu peļ as vai zaud jumu apr ķin - 14 976 - - - 14 976 L dz termi a beig m tur ti finanšu ieguld jumi - 22 874 - - - 22 874 P rdošanai pieejami finanšu ieguld jumi -

14 736

-

-

-

14 736

Apdrošin šanas un p rapdrošin šanas debitori 16 13 267 - - - 13 283 P rapdrošin t ju daļa atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerv s - 2 963 - - - 2 963

Nauda un t s ekvivalenti 55 8 612 - 8 13 8 688

P r jie debitoru par di - 901 - - - 901

Kop finanšu akt vi un p rapdrošin t ju da a atl dz bu rezerv s 71 78 329 - 8 13 78 421 Finanšu saist bas un atl dz bu rezerves

Bruto atlikto apdrošin šanas atl dz bu pras bu rezerves (73) (22 158) (119) (55) (54) (22 459)

Finanšu saist bas - (10 867) - - - (10 867)

Kop finanšu saist bas un atl dz bu rezerves (73) (33 025) (119) (55) (54) (33 326) Neto poz cija 2016. gada 31. decembr (2) 45 304 (119) (47) (41) 45 095

Izmai as rvalstu valūtu kursos būtiski neietekm Sabiedr bas neto poz ciju. Liel ka daļa finanšu akt vu un finanšu saist bu tiek tur tas eiro, kas ir Sabiedr bas funkcion l valūta kopš 2014. gada 1. janv ra.

41. KAPIT LA RISKA VAD BA

Solvency II rež ms ir sp k kopš 2016. gada 1. janv ra. Saska ar šo rež mu Sabiedr ba ir izveidojusi Kapit la un dividenžu politiku, kas nosaka minim l s pras bas attiec b uz kapit la poz cijas nov rt šanu, uzraudz bu, kontroli un zi ošanu, lai vad ba savlaic gi var tu veikt visus nepieciešamos pas kumus. Sabiedr bai ir j sasniedz un j turpina uztur t t ds maks tsp jas l menis, kas atbilst Sabiedr bas riskiem, ko t uz emas k daļu no t s uz m jdarb bas. Sabiedr ba paredz t s maks tsp jas kapit la pras bas l me a segšanu ar pašu l dzekļiem, p rsniedzot noteikto

minimumu, un atbilstošu Sabiedr bas riska apet tei. emot v r past v go akt vu pieaugumu, kas p rsniedz saist bas, t d j di nodrošinot finanšu droš bu un stabilit ti, Sabiedr ba paredz turpin t izpild t noteikto maks tsp jas kapit la pras bas l me a minimumu ar n kotn .



53

42. ATL DZ BU IZMAKSU V STURE

Atl dz bu att st bas v sture atspoguļo Sabiedr bas bruto rezervju pietiekam bu katram negad jumu gadam (visas summas uzr d tas tūkstošos eiro):

2007 un

iepriekš 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 Kop

Neto atl dz bu rezerves negad jumu gada beig s un v l ku gadu piekrituš s atl dz bu pras bas kumulat vi Negad juma iest šan s gada beig s 17 583 12 260 10 106 7 349 5 951 6 411 7 787 8 457 11 114* 10 896* 13 565*

P c 1 gada 15 812 9 757 8 181 5 771 4 683 4 913 6 679 8 357* 9 115* 8 646*

P c 2 gadiem 17 890 8 970 7 977 5 511 4 386 4 999 6 798* 8 189* 8 709*

P c 3 gadiem 17 396 8 529 7 999 5 263 4 757 4 850 6 560* 7 668*

P c 4 gadiem 16 208 8 775 7 971 5 418 4 804 4 745 6 170*

P c 5 gadiem 14 894 8 142 8 019 5 452 4 510 4 434

P c 6 gadiem 14 555 8 025 7 879 5 132 4 595

P c 7 gadiem 14 411 8 087 7 871 5 105

P c 8 gadiem 14 273 8 060 7 956

P c 9 gadiem 14 221 8 112

P c 10 gadiem 14 167

Neto izmaks t s apdrošin šanas atl dz bas

P c 1 gada 11 320 6 414 5 945 3 933 3 546 3 772 4 880 5 888* 6 054* 5 791* -

P c 2 gadiem 952 342 359 77 279 390 238* 440* 614*

P c 3 gadiem 275 269 426 67 411 104 208* 330*

P c 4 gadiem 118 361 53 962 39 9 262*

P c 5 gadiem 79 63 112 71 132 96

P c 6 gadiem (1) 20 137 (26) 5

P c 7 gadiem 389 41 450 (22)

P c 8 gadiem 110 32 190

P c 9 gadiem 62 21

P c 10 gadiem 110

Neto

izmaks t s atl dz bas kumulat vi 13 414 7 563 7 672 5 062 4 412 4 371 5 588* 6 658* 6 668* 5 791* - 67 199*

P rskata gada

(iztrūkums) / p rpalikums 54 (52) (85) 27 (85) 311 390** 521** 406** 2 250** - 3 737**

*) Neto atl dz bu rezerves un neto izmaks t s atl dz bas, s kot no 2015. gada, ietver apdrošin šanas saist bas, kas p r emtas no PZU Lietuva Latvijas fili les.

**) P rskata gada (iztrūkums) / p rpalikums tika apr ķin ts, emot v r PZU Lietuva Latvijas fili les neto atl dz bu rezerves p rejas br d .

43. NOTIKUMI P C P RSKATA GADA BEIG M

No p rskata gada beig m l dz šodienai nav notikuši nek di svar gi notikumi, kas var tu būtiski ietekm t finanšu p rskatu par gadu, kas nosl dz s 2017. gada 31. decembr .

Documents

AAS BALTA...AAS Balta gada prskats par 2017. gadu Padomes un Valdes ziņojums 5 kvalitatviem izvrtšanas kritrijiem gan individul, gan apkopot lmen. Katr s identifictais risks tiek