providus.lv › article_files › 1894 › original › Korupc.pdf?... · Pårskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijå2012-06-11 · Priekßvårds 2006. gada korupcijas

KORUPCIJAS ºC

Pårskats par korupcijuun pretkorupcijaspolitiku Latvijå

Nr. 4

2006. gada otrais pusgads

2007

UDK 338.1(474.3)Pa 600

Galvenais redaktors: Valts Kalniñß

Autori alfabétiskå secîbå: Valts KalniñßIveta KaΩokaPéteris Timofejevs

PROVIDUS pateicas advokåtu birojam “K¬aviñß & Slaidiñß” par finansiålu atbalstu ßîs publikåcijas tapßanai.

Par faktu precizitåti no 2. lîdz 4. noda¬ai atbild attiecîgo noda¬u autori.

Izdevums ir pieejams internetå: www.politika.lv

Redaktore Ieva Janaite

∂ Valts Kalniñß, Iveta KaΩoka, Péteris Timofejevs, teksti, 2007

∂ Sabiedriskås politikas centrs PROVIDUS, teksts, 2007

∂ Måkslinieciskais iekårtojums “Nordik”, 2007

ISBN 978–9984–792–40–8

Saturs

Priekßvårds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

1. Cîña pret korupciju faktos: 2006. gada otrais pusgads . . . . . . . . . . . . . 7

2. VVaallttss KKaallnniiññßß.. Korupcijas apkaroßanas bilance – iztiesåßana no 2004. lîdz 2006. gadam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16

3. IIvveettaa KKaaΩΩookkaa..‰tika tiesås: tiesneßu paßnovértéjums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31

4. PPéétteerriiss TTiimmooffeejjeevvss.. KNAB attiecîbas ar sabiedrîbu no 2003. lîdz 2006. gadam . . . . . . . . . . . 43

5. Pielikums. Kvantitatîvs pårskats par korupcijas apkaroßanu . . . . . . . . 59

Tabulas

2.1.tabula. Panti no Kriminållikuma 24. noda¬as “Noziedzîgi nodarîjumi valsts institüciju dienestå” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17

2.2.tabula. Apkopojums par notiesåtajåm personåm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18

2.3.tabula. Pirmajå instancé tiesåtås valsts amatpersonas péc amata 2004. g. . . . 19



2.6. tabula. Kriminållietas par kuku¬doßanu – ieceréto sañéméju – amatpersonu institücijas (neatkarîgi no sprieduma spékå esamîbas) . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22

2.7.tabula. Kuku¬u apjomi (saskaitot visus vienå kriminållietå faktiski dotos vai ñemtos kuku¬us) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23

2.8.tabula. Nozîmîgåkås iztiesåtås kriminållietas par noziedzîgiem nodarîjumiem valsts institüciju dienestå no 2004. lîdz 2006. gadam (vienkårßots pårskats) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25

3.1.tabula. Anketéßanas rezultåtu apkopojums (36 tiesneßi un 6 citas tiesu sistémai piesaistîtas personas – advokåti un prokurori) . . . . . . . . . . . . . . . . . 32

4.1.tabula. KNAB attiecîbas ar masu medijiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 49

4.2.tabula. Korupcijas uztveres indeksa dinamika (no 1998. lîdz 2006. gadam) . . . 52

5.1.tabula. Izvirzîto apsüdzîbu struktüra péc Kriminållikuma pantiem

2006. gadå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58

5.2.tabula. Personas, kas notiesåtas par noziedzîgiem nodarîjumiem valsts institüciju dienestå, un sodi (2004. gads) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59



5.5.tabula. Notiesåto personu îpatsvars, kuråm par noziedzîgiem nodarîjumiem valsts institüciju dienestå noteikts reålas brîvîbas atñemßanas sods2004., 2005. un 2006. gadå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62

5.6.tabula. Notiesåto personu îpatsvars, kuråm par dienesta ståvok¬a ¬aunpråtîgu izmantoßanu noteikts reålas brîvîbas atñemßanas sods 2004., 2005. un 2006. gadå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62

5.7.tabula. Notiesåto personu îpatsvars, kuråm par kuku¬ñemßanu noteikts reålas brîvîbas atñemßanas sods 2004., 2005. un 2006. gadå . . . . . . 62

5.8.tabula. Notiesåto personu îpatsvars, kuråm par kuku¬doßanu noteikts reålas brîvîbas atñemßanas sods 2004., 2005. un 2006. gadå . . . . . . 63

Izceltås informåcijas

3.1.informåcija. Cik bieΩi izmantojat tiesneßu étikas kodeksu? (raksturîgåkås atbildes) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33

3.2.informåcija. ‰tikas problémas, kuras respondenti saskata Latvijas tiesås (raksturîgåkås atbildes) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33

3.3.informåcija. ‰tikas kodeksa normas, kas netiek pietiekami ievérotas (såkot ar bieΩåk nosauktajåm) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36

BieΩåk lietotie saîsinåjumi

AT – Augståkå tiesaCSDD – Ce¬u satiksmes droßîbas direkcijaKL – KriminållikumsKNAB – Korupcijas novérßanas un apkaroßanas birojsLKK – Latvijas KriminålkodekssKUI – Korupcijas uztveres indekssMK – Ministru kabinetsNN – noziedzîgs nodarîjumsNVO – nevalstiska organizåcijaPMLP – Pilsonîbas un migråcijas lietu pårvaldeVID – Valsts ieñémumu dienests

4 PÅRSKATS PAR KORUPCIJU UN PRETKORUPCIJAS POLITIKU LATVIJÅ

Priekßvårds

2006. gada korupcijas procesu vidü spilgtåkais bija daΩu partiju “naudas mus-ku¬u” demonstréjums, pirms 9. Saeimas véléßanåm parådot, ka varas sviru turé-tåji var paßi pieñemt likumus, paßi atståt tajos robus un paßi ßos likumus apiet.Kå secinåts PROVIDUS ziñojumå “9. Saeimas véléßanu izdevumi: partiju un citupersonu priekßvéléßanu kampañas izdevumi”, Tautas partijas, Latvijas Pirmåspartijas un Latvijas Ce¬a apvienîbas lémums savas reklåmas izvietoßanai izman-tot tå sauktås treßås personas – to kampañas rîkotåju dibinåtas nevalstiskas organi-zåcijas – sagråva 2004. gadå uzsåkto partiju finanséßanas kårtîbu, kura ietvérastingru kampañas izdevumu apjoma ierobeΩojumu.

No vienas puses, ßî varas partiju rîcîba nav nemaz tik pårsteidzoßa. Daudzås val-stîs partiju finanséßanas kårtîbas efektivitåte klibo fundamentåla intereßu kon-flikta dé¬ starp likumdevéju vélmi savai partijai nodroßinåt értåkus finanßu ap-ståk¬us un nepiecießamîbu demokråtijå ierobeΩot naudas ietekmi uz politiskiemlémumiem. 9. Saeimas véléßanas parådîja, ka patlaban Latvijå arî vélétåji navgatavi masveidå sodît politi˚us par rîcîbu, kas grauj svarîga likuma mér˚a sasnieg-ßanu. Lai véléßanu rezultåti nåkotné nek¬ütu pavisam pérkami, aktîviem un de-mokråtiski noskañotiem pilsoñiem atliek raudzîties, lai valdoßås partijas nelega-lizétu savu visat¬autîbu – bez kåda problémas risinåjuma péc bütîbas.

Íis Korupcijas ºC izlaidums savukårt ir veltîts korupcijas novérßanas un apkaro-ßanas norisém, kas tik bieΩi nenonåk avîΩu virsrakstos, bet tåpat ir svarîgas. 2006.gadå ne visai godîgi partiju kampañu finansétåji no juridiska vai politiska soda se-viß˚i nebaidîjås, bet ßajå Korupcijas ºC apkopojåm informåciju par tiem, kuri parkorupciju sodu ir sañémußi. Apkopojot tiesu nolémumus trîs gadu laikå 234 krimi-nållietås par noziedzîgiem nodarîjumiem valsts institüciju dienestå, ßis pårskataizlaidums piedåvå uzmest skatienu sava veida “sausajam atlikumam” korupcijasapkaroßanå. Secinåjums – no vienas puses, korupciju apkaro, un pat diezganaktîvi, no otras puses, tikai 29 kriminållietås par kuku¬oßanu no 120 lietåm kuku¬ukopéjais apjoms pårsniedz Ls 1000. Tiesåto amatpersonu vidü ir prokurori, tiesuizpildîtåji, daΩu valsts uzñémumu direktori un daΩu valsts pårvaldes ieståΩuvadîtåji. Tåtad korupcijas apkaroßana vairs nav triviåla, kå pirms gadiem desmit,kad par amatnoziegumiem tiesåja gandrîz vienîgi zemåkå lîmeña amatpersonas.

Tomér kriminållietas par valsts sagråbßanu lîdz spriedumiem pagaidåm nav no-nåkußas.

Apzinoties, ka politiskås elites liela da¬a paßlaik nav uzticams pretkorupcijasdzinéjspéks, ßis pårskats lükojas uz valsts pårvaldes un tiesu varas struktüråm,kuras varétu büt uzlabojumu katalizators. Ivetas KaΩokas rakstå apkopoti pilot-pétîjuma rezultåti par tiesneßu uzskatiem attiecîbå uz étikas situåciju tiesås unpaståvoßo problému iespéjamiem risinåjumiem. ‰tikas klimats tiesås ir aktuålatéma kontekstå ar divu tiesneßu pie˚erßanu kuku¬ñemßanå 2006. gadå. Ja tiesneßibütu atradußi veidu, kå efektîvåk îstenot Tiesneßu étikas kodeksu, daudzas korup-cijas situåcijas, iespéjams, izdotos novérst, pirms tås vispår radußås. Tåpéc sva-rîgi, ka Saeimå izskatåmais Tiesu iekårtas likumprojekts paredz izveidot tiesneßuétikas komisiju, kuras iecerétais pamatmér˚is ir – skaidrot un aktualizét tiesneßuétikas normas.

Savukårt Péteris Timofejevs analizé Korupcijas novérßanas un apkaroßanas birojalîdzßinéjo komunikåciju ar sabiedrîbu. Íajå darbîbas virzienå KNAB sasnieguminav tik acîmredzami kå korupcijas apkaroßanå, kur ir kriminålprocesi par visainozîmîgåm darbîbåm (sk. ßå pårskata 1. noda¬u “Cîña pret korupciju faktos:2006. gada otrais pusgads”). Tå kå pat visefektîvåkie korupcijas apkarotåju cen-tieni atklåtu tikai nelielu da¬u no visiem faktiski notiekoßajiem korupcijas darîju-miem, sabiedrîbas apziñas maiña ir vienîgais, kas nodroßinåtu veiksmes ilgt-spéju.

Valts Kalniñß,Korupcijas ºC galvenais redaktors


1. Cîña pret korupciju faktos: 2006. gada otrais pusgads

Íajå pårskata da¬å ir apkopoti nozîmîgåkie notikumi, kas saistîti ar korupcijasnovérßanu vai apkaroßanu. Politiskås korupcijas kontekstå nozîmîga norise2006. gada otrajå pusé bija 9. Saeimas priekßvéléßanu kampaña. Tautas partijas,Latvijas Pirmås partijas un Latvijas Ce¬a apvienîbas lémums savas reklåmas izvie-toßanai izmantot tå sauktås treßås personas – to kampañas rîkotåju dibinåtas ne-valstiskas organizåcijas – sagråva 2004. gadå uzsåkto partiju finanséßanas kår-tîbu, kura ietvéra stingru kampañas izdevumu apjoma ierobeΩojumu. PROVIDUSanalîze liecina, ka Tautas partija, gan izvietojot reklåmu pati, gan reklåmas iz-vietoßanai izmantojot “Sabiedrîbu par vårda brîvîbu”, likumå noteiktos kampañasizdevumu ierobeΩojumus pårsniedza piecas reizes, iztéréjot Ls 1 438 447 (likumsat¬åva Ls 279 053). LPP/LC, gan izvietojot reklåmu pati, gan izmantojot citas, arpartiju saistîtas personas, likumå noteiktos kopéjos kampañas izdevumu griestuspårkåpa trîs reizes, iztéréjot Ls 902 988. Savukårt LSDSP, reklåmu izvietojot tikaisavå vårdå, ierobeΩojumu pårkåpa 1,6 reizes.

Korupcijas apkaroßanas jomå Korupcijas novérßanas un apkaroßanas birojs uz-rådîja pakåpeniski augoßu spéju atklåt nozîmîgus korupcijas gadîjumus, ko ilustrédivu tiesneßu kuku¬ñemßanas atklåßana. Savukårt, iespéjams, nozîmîgåkais noti-kums korupcijas apkaroßanå ir jülijå uzrådîtå apsüdzîba Ventspils pilsétas domespriekßsédétåjam kuku¬ñemßanå, noziedzîgi iegütu naudas lîdzek¬u legalizéßanå unamatpersonai ar likumu noteikto ierobeΩojumu pårkåpßanå.

Turpmåk ßajå noda¬å sniegts pårskats par kriminålprocesu materiåliem, kurusKNAB nosütîjis prokuratüras iestådém kriminålvajåßanas uzsåkßanai 2006. gadaotrajå pusé. Ir arî prokuratüras publiskotås ziñas par apsüdzîbåm, kas izvirzîtaspar noziedzîgiem nodarîjumiem valsts institüciju dienestå, un par kriminållie-tåm, kas nodotas izskatîßanai tieså. Ío noda¬u noslédz norises likumdoßanasattîstîbå (ietverot gan KNAB iniciatîvas, gan MK un Saeimas lémumus).

Materiåli, ko KNAB nosütîjis kriminålvajåßanasuzsåkßanai1

Íeit apkopoti tikai KNAB lietvedîbå esoßie kriminålprocesi par noziedzîgiemnodarîjumiem valsts institüciju dienestå, bet jåatceras, ka tådi atrodas arî citåstiesîbaizsardzîbas institücijås. Íeit norådîto kriminålprocesu ietvaros noziedzî-gus nodarîjumus, iespéjams, veikußas gan valsts pårvaldes, gan tiesu varas, ganpaßvaldîbu valsts amatpersonas. Amatpersonu iedalîjums ir ßåds:

• 10 paßvaldîbu amatpersonas (2 pagasta padomju priekßsédétåji, 1 pagastapadomes izpilddirektors un 2 citas pagasta amatpersonas, 5 pilsétu domjuamatpersonas, t. sk. 1 izpilddirektors),

• paßvaldîbas uzñémuma rîkotåjdirektors,

• 2 tiesneses, t. sk. tiesas priekßsédétåja,

• 2 zvérinåti tiesu izpildîtåji,

• 2 Valsts policijas amatpersonas, t. sk. 1 ce¬u policijas darbinieks,

• 2 Valsts robeΩsardzes Galvenås pårvaldes amatpersonas,

• VID Finanßu policijas izmeklétåjs,

• 2 izglîtîbas ieståΩu direktori,

• 2 Militårås izlükoßanas un droßîbas dienesta amatpersonas,

• Valsts tehniskås uzraudzîbas a©entüras amatpersona,

• ministrijas valsts sekretåra vietnieks (valsts sekretåra pienåkumu izpildîtåjs),

• Pilsonîbas un migråcijas lietu pårvaldes amatpersona.

Attiecîbå uz 12 kriminålprocesiem KNAB publiskojis tajos figuréjoßås kuku¬u sum-mas, kas septiños gadîjumos ir zem Ls 1000, trijos gadîjumos – starp Ls 1000un Ls 10 000, divos gadîjumos pårsniedz ßo lîmeni un ir Ls 12 600 un Ls 80 000.

3. jülijå kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiåli pretRîgas apgabaltiesas zvérinåtu tiesu izpildîtåju par dienesta ståvok¬a ¬aunpråtîguizmantoßanu. Tiesu izpildîtåjs, ¬aunpråtîgi izmantojot savu dienesta ståvokli,veicis izpildu darbîbas pret parådnieku, un rezultåtå tam nodarîts materiålszaudéjums Ls 50 000 apmérå.


1 Íî informåcija ir saîsinåta no KNAB gatavotå ziñojuma Ministru kabinetam un Saeimaipar Korupcijas novérßanas un apkaroßanas biroja darbu laikå no 2006. gada 1. jülija lîdz2006. gada 31. decembrim. Precîzai citéßanai pilns ßå ziñojuma teksts ir pieejams inter-netå: http://www.knab.gov.lv/uploads/pdf/KNABzino_050207.pdf Pédéjo reizi sk.06.02.2007.

10. jülijå kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiåli pretRîgas galdniecîbas arodvidusskolas direktoru par to, ka laikå no 2000. gada 26.oktobra lîdz 2004. gada 26. novembrim viñß vairåkkårt tîßi ¬aunpråtîgi izmanto-jis savu dienesta ståvokli, pårkåpis valsts amatpersonai noteiktos ierobeΩoju-mus, veicinåjis neat¬autu mantisku darîjumu un personiskås ieinteresétîbas pécmantkårîgå nolükå tajos piedalîjies, ar ko nodarîjis bütisku kaitéjumu valstsvarai.

21. jülijå kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiåli pretprivåtpersonu par kuku¬doßanu Valsts probåcijas dienesta Rîgas teritoriålåsstruktürvienîbas Sabiedrîbå izcießamo sodu da¬as vecåkajai referentei. Personapiedåvåjusi kukuli Ls 140 apmérå, lai nebütu jåpilda prokuratüras priekßrakstspar piespriesto sodu kriminållietå – piespiedu darbs 140 stundu.

4. augustå kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiåli pretprivåtpersonu par kuku¬a Ls 500 apmérå pieprasîßanu no kådas SIA direktora itkå nodoßanai VID amatpersonåm.

14. augustå nosütîja kriminålprocesa materiålus kriminålvajåßanas uzsåkßanaipret bijußo Rucavas pagasta padomes priekßsédétåju par dienesta ståvok¬a ¬aun-pråtîgu izmantoßanu. Rucavas pagasta padome ieguldîjusi tai piederoßo nekus-tamo îpaßumu “Ostmalas” sabiedrîbå “Papes osta” par pazeminåtu vértîbu, tådéjådipaßvaldîbai radîti zaudéjumi Ls 29 797 apmérå.

15. augustå kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret Ventspils rajona Vårves pagasta padomes priekßsédétåju un bijußo izpild-direktoru par prettiesisku rîcîbu, 2001. gada novembrî paßvaldîbai piederoßomeΩa îpaßumu “Medoles” pårdoßanu izsolé par Ls 41 200, kaut gan izsoles såkot-néjai cenai vajadzéja büt vismaz Ls 119 617. Paßvaldîbas îpaßums 187,9 haplatîbå atradås Baltijas jüras piekrastes aizsargjoslå.

1. septembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret Rîgas domes (RD) Èpaßuma atsavinåßanas pårvaldes amatpersonu, kas pie-prasîja un pieñéma kukuli Ls 12 600 apmérå, lai nodroßinåtu zemes gabala no-doßanu privatizåcijai. Lügts uzsåkt kriminålvajåßanu vél pret trîs personåm:divåm RD darbiniecém (Satiksmes un transporta lietu komiteja un Pilsétas îpaßumaun privatizåcijas lietu komiteja) – par starpniecîbu kuku¬oßanå, kå arî pret vienuprivåtpersonu – par kuku¬doßanu.

7. septembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret trîs personåm saistîbå ar kuku¬oßanu Valsts tehniskås uzraudzîbas a©en-türas (VTUA) Daugavpils re©ionålajå noda¬å. Militårås izlükoßanas un droßîbasdienesta darbinieks ar sava kolé©a starpniecîbu nodevis kukuli Ls 60 apméråVTUA Daugavpils re©ionålås noda¬as vecåkajam inspektoram par pretlikumîgutraktortehnikas vadîtåja apliecîbas sañemßanu.

15. septembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret divåm personåm saistîbå ar kuku¬a doßanu CSDD inspektoram. Kåds vîrietis

91. CÈÂ PRET KORUPCIJU FAKTOS: 2006. GADA OTRAIS PUSGADS

piedåvåjis un vélåk arî iedevis kukuli Ls 100 apmérå CSDD Rîgas noda¬as trans-portlîdzek¬u vadîtåju eksaminåcijas inspektoram, lai viñß nodroßinåtu citai per-sonai sekmîgu rezultåtu B kategorijas transportlîdzek¬a vadîßanas eksåmenå.Otra aizdomås par kuku¬doßanu turétå persona, kura ßo transportlîdzek¬a vadî-ßanas pårbaudîjumu kårtojusi jau ceturto reizi, pamudinåjusi dot kukuli CSDDamatpersonai un arî organizéjusi noziedzîgå nodarîjuma veikßanu.

22. septembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret Daugavpils paßvaldîbas uzñémuma “Daugavpils dzîvok¬u un komunålåssaimniecîbas uzñémums” rîkotåjdirektoru par dienesta ståvok¬a ¬aunpråtîgu iz-mantoßanu mantkårîgå nolükå. Viñß, slédzot vairåkus lîgumus ar firmåm, rîkojiespretéji paßvaldîbas un paßvaldîbas uzñémuma interesém un radîjis bütisku kai-téjumu.

22. septembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret personu par kuku¬doßanas mé©inåjumu CSDD amatpersonåm.

25. septembrî KNAB aizturéja vienu Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas (IZM) amat-personu un vienu ministrijas padotîbå esoßås iestådes vadîtåju saistîbå ar kuku¬aLs 80 000 apmérå pieprasîßanu un pieñemßanu. IZM valsts sekretåra vietnieks(valsts sekretåra pienåkumu izpildîtåjs) un Rîgas Valsts tehnikuma direktors, péciepriekßéjas vienoßanås, pieprasîjußi no kådas firmas pårståvja kukuli par to, kaviñi ministrijas un tehnikuma vårdå parakstîtu izlîgumu kådå civillietå.

29. septembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti 2005. gada 26. oktobrîuzsåktå kriminålprocesa materiåli pret Valsts policijas Ce¬u policijas pårvaldesinspektoru (2006. gada augustå darba attiecîbas ar Valsts policiju pårtraucis).Ce¬u policijas inspektors valsts amatpersonas deklaråcijå par 2004. gadu navnorådîjis ienåkumus USD 40 000 apmérå.

4. oktobrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiåli pretDaugavpils pilsétas domes izpilddirektoru par kuku¬ñemßanu un noziedzîgi iegütulîdzek¬u legalizéßanu (kriminållieta tika ierosinåta 2005. gada 28. februårî).2004. gadå domes izpilddirektors vienojies ar vairåkiem uzñéméjiem, ka viñß,izmantojot savu dienesta ståvokli, panåks, lai uzñéméju pårvaldîtie vai ieteiktieuzñémumi uzvarétu divu paßvaldîbas uzñémumu – a/s “Daugavpils siltumtîkli”un SIA “Daugavpils dzîvok¬u un komunålås saimniecîbas uzñémums” – organizé-tajos iepirkumos. Par ßîm darbîbåm domes amatpersona kå kukuli sañémusi da-Ωådas naudas summas atbilstoßi konkréto iepirkumu apjomam – par katruiepirktå mazuta, atstrådåtås e¬¬as un bitumena tonnu, kopumå kuku¬os sañemotvairåk nekå Ls 5000.

9. oktobrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiåli pretdivåm bijußajåm Rußonas pagasta padomes amatpersonåm par dienesta ståvok¬a¬aunpråtîgu izmantoßanu.

24. oktobrî aizdomås turétå statuss piemérots VID Finanßu policijas Vidzemesre©ionålås iestådes izmeklétåjam, kas ar starpnieka palîdzîbu 2006. gada sep-


tembrî pieprasîjis kukuli Ls 1500 apmérå no kåda Gulbenes uzñéméja par attei-kumu uzsåkt kriminålprocesu.

30. oktobrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret politisko organizåciju apvienîbas “Dzimtene” gråmatvedi par maksåjumadokumentu viltoßanu, veicot finanßu lîdzek¬u iemaksu bankas kontå. Pårbaudot2005. gadå sañemto ziedojumu likumîbu, KNAB konstatéja, ka divas personasreåli nav ziedojußas finanßu lîdzek¬us apvienîbai “Dzimtene” un ka uz bankasmaksåjumu dokumentiem nav viñu parakstu.

1. decembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret Rîgas pilsétas Galvenås policijas pårvaldes 1. policijas iecirkña inspektorupar personas küdîßanu dot kukuli un par tå piesavinåßanos. Inspektors ieguvisinformåciju par VID Muitas kriminålpårvaldes uzsåkto kriminålprocesu par per-sonas B., iespéjams, pretlikumîgåm darbîbåm. Lai piesavinåtos naudu, policijasdarbinieks vairåkkårt mudinåjis personu B. dot kukuli valsts amatpersonåm pariespéjami labvélîgu rezultåtu kriminålproceså un piesavinåjies naudu Ls 260 ap-mérå, kas tika sañemta kå kukulis – nodoßanai VID darbiniekiem.

4. decembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret Jürmalas domes amatpersonu par bezdarbîbu sakarå ar dzîvojamås platîbaspieß˚irßanu un par attiecîgo nekustamo îpaßumu nodoßanu privatizåcijai pretéjilikumå noteiktajai kårtîbai. Amatpersona, apzinoties, ka vairåki paßvaldîbas ne-kustamie îpaßumi izîréti personåm pretéji likumå noteiktajai kårtîbai, pie¬åvusiarî nekustamo îpaßumu privatizåciju pretéji likuma prasîbåm.

7. decembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret personu saistîbå ar kuku¬a Ls 360 apmérå doßanu Valsts probåcijas dienestaRîgas teritoriålås struktürvienîbas Piespiedu un sabiedriskå darba da¬as darbi-niecei, lai nebütu jåpilda tiesas spriedumå noteiktais sods – 200 stundu pie-spiedu darbs.

15. decembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret Pilsonîbas un migråcijas lietu pårvaldes darbinieci par kuku¬a izspießanu.PMLP Ventspils pilsétas un rajona noda¬as darbiniece pieprasîjusi pretlikumîguatlîdzîbu Ls 400 apmérå par to, lai noformétu nepiecießamos dokumentus unizsniegtu paståvîgås uzturéßanås at¬auju Krievijas Federåcijas pilsonim.

15. decembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret divåm Valsts robeΩsardzes Galvenås pårvaldes (VRS GP) amatpersonåm parkuku¬ñemßanu saistîbå ar iepirkumiem. Ir lügts uzsåkt kriminålvajåßanu vél pretçetråm aizdomås turétåm personåm: vienu – par kuku¬doßanu, un trîs – par kuku-¬oßanas atbalstîßanu. VRS GP Apgådes dienesta priekßnieks no 2003. gada ok-tobra lîdz 2006. gada septembrim kopå ar otru amatpersonu – Apgådes dienestainspektoru – veicis iepriekß saskañotas un pårdomåtas darbîbas, kas saistîtas arkuku¬u pieprasîßanu un pieñemßanu no vairåkiem uzñéméjiem. Kuku¬i pieprasîtipar to, lai iepirkumos uzvaréjußie uzñémumi turpmåk varétu sekmîgi sadar-boties ar VRS GP, proti, sniegt savus pakalpojumus – piegådåt saimniecîbas


preces, kancelejas preces, veikt automobi¬u tehnisko apkopi, un lai, iespéjams,arî nåkotné ar ßiem uzñémumiem tiktu slégti jauni lîgumi. Uzñémumuîpaßniekiem bijis jåmakså kukulis 10% apmérå no VRS GP noslégto lîgumu sum-mas. Kopumå abas amatpersonas kuku¬os sañémußas vairåk nekå Ls 3800.

21. decembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret Jelgavas slimnîcas årstu par to, ka viñß, ¬aunpråtîgi izmantojot savas piln-varas, no pacienta apzinåti prettiesiski pieprasîjis un pieñémis Ls 100 par operå-cijas veikßanu.

29. decembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret Rîgas pilsétas Vidzemes priekßpilsétas tiesas tiesnesi par kuku¬ñemßanuatbildîbu seviß˚i pastiprinoßos apståk¬os un vél pret divåm personåm, tostarpvienu zvérinåtu tiesu izpildîtåju, – par kuku¬doßanu. Tiesnesei vajadzéjis nodro-ßinåt lémumu pieñemßanu civillietås kuku¬devéju interesés.

29. decembrî kriminålvajåßanas uzsåkßanai nosütîti kriminålprocesa materiålipret Rîgas pilsétas Vidzemes priekßpilsétas tiesas priekßsédétåju par kuku¬ñem-ßanu atbildîbu seviß˚i pastiprinoßos apståk¬os un pret privåtpersonu par kuku¬-doßanu. Tiesnesei vajadzéjis nodroßinåt lémumu pieñemßanu civillietås kuku¬-devéja interesés.

LR Prokuratüras publiskotås ziñas par korupcijas lietu virzîbu (apsüdzîbu uzrådîßana,nodoßana tiesai)2

Íajå da¬å norådîtas tikai ziñas, kas publicétas prokuratüras interneta lapå. Tåsneatspogu¬o situåciju attiecîbå uz visåm apsüdzîbåm un tiesai nodotajåm krimi-nållietåm par noziedzîgiem nodarîjumiem valsts institüciju dienestå aplükoja-majå laika posmå.

20. jülijå Ventspils pilsétas domes priekßsédétåjam uzrådîta apsüdzîbakuku¬ñemßanå, noziedzîgi iegütu naudas lîdzek¬u legalizéßanå un amatpersonaiar likumu noteikto ierobeΩojumu pårkåpßanå. Kriminålvajåßana uzsåkta parvairåkkårtîgu kuku¬ñemßanu seviß˚i lielos apméros, kas izdarîta no 1993. lîdz1995. gadam, kad amatpersona kå kukuli pieñémusi Íveicé re©istrétås kompånijasMultinord AG akcijas un uz to pamata izmaksåtos naudas lîdzek¬us kopsummåpar Ls 453 000; par noziedzîgi iegütu finanßu lîdzek¬u legalizéßanu – kuku¬ñem-ßanas darbîbu rezultåtå iegütos naudas lîdzek¬us, ståjoties darîjuma attiecîbåsar akciju sabiedrîbu Kålija parks, kuras slépts akciju îpaßnieks Ventspils domespriekßsédétåjs bijis kopß 1994. gada, viñß pieñéma no akciju sabiedrîbas kå viña


2 Izmantoti dati no Latvijas Republikas Prokuratüras interneta lapas: www.prokuratura.gov.lvPédéjo reizi sk. 19.02.2007.

îpaßuma uzlabojumus – kopsummå Ls 438 000; par to, ka, büdams valsts amat-persona, kas ieñem atbildîgu ståvokli, atkårtoti intereßu konflikta situåcijå, bü-dams slépts akciju sabiedrîbas Kålija parks dalîbnieks, 2003. gada 18. aprîlî viñßpieñémis lémumus attiecîbå uz ßo juridisko personu.

21. jülijå prokurors nodeva tiesai kriminållietu, kurå Ventspils pilsétas domespriekßsédétåjs apsüdzéts dienesta ståvok¬a ¬aunpråtîgå izmantoßanå un apzinåtinepatiesa ziñojuma sniegßanå saistîbå ar Ministru kabineta 2005. gada 23. feb-ruåra rîkojuma “Par O. Grinberga iecelßanu Ventspils ostas valdes locek¬a amatå”nepildîßanu.

Augustå ©enerålprokurors uzdeva KNAB organizét pårbaudi, vai Finanßu polici-jas veiktajå pårbaudé Rézeknes ga¬as kombinåtå izñemtie materiåli nesaturziñas par politiskås partijas finanséßanas noteikumu pårkåpumiem. Turklåt bijauzdots pårbaudît arî laikrakstå “Neatkarîgå Rîta Avîze” publicétajås sarunåsminéto par, iespéjams, kådas amatpersonas pretlikumîgo dåvanu sañemßanu noRézeknes ga¬as kombinåta.

18. augustå prokurors nosütîja tiesai kriminållietu, kurå par kuku¬doßanuapsüdzéta persona, kas piedåvåjusi kukuli KNAB darbiniekam Ls 50 000 apmérå,lai netiktu turpinåta izmekléßana kriminålproceså, kurß atrodas KNAB lietvedîbå,un kriminålproceså, kurß atrodas Organizétås noziedzîbas un citu nozaru spe-cializétajå prokuratürå (par kontrabandu un noziedzîgi iegütu lîdzek¬u legali-zéßanu). Cita persona apsüdzéta par starpniecîbu kuku¬doßanå.

27. decembrî Ìenerålprokuratüra uzsåka kriminålprocesu par KNAB Izmeklé-ßanas noda¬as vadîtåja iespéjamo ¬aunpråtîgo dienesta ståvok¬a izmantoßanu2006. gada septembrî, operatîvå ce¬å iegütu klasificétu informåciju un valstsnoslépumu saturoßas ziñas par uzsåktiem operatîvås darbîbas pasåkumiem ap-zinåti izpauΩot personai, attiecîbå uz kuru sañemta informåcija un tiek veiktipasåkumi, tå nodarot ievérojamu kaitéjumu valsts pårvaldîbas un tiesiskåskårtîbas nostiprinåßanas interesém.

Likumdoßana

5. oktobrî 8. Saeima nodeva komisijåm grozîjumus likumå “Par priekßvéléßanua©itåciju pirms Saeimas véléßanåm un Eiropas Parlamenta véléßanåm”, kas aiz-liegtu politisko organizåciju un politisko organizåciju apvienîbu priekßvéléßanua©itåciju, izmantojot treßo personu starpniecîbu. Íî norma varétu büt svarîga,ñemot vérå 9. Saeimas véléßanu kampañas laikå masveidîgi izmantoto reklåmu,ko izvietoja ar paßåm partijåm cießåk vai attålåk saistîtas treßås personas. Tomérlîdz ar 8. Saeimas pilnvaru beigåm ßî projekta virzîba izbeidzås.

5. oktobrî 8. Saeima nodeva komisijåm grozîjumus Politisko organizåciju (par-tiju) finanséßanas likumå. Projektå noteikts – ja Korupcijas novérßanas un apkaro-ßanas birojs konstaté nelikumîgu priekßvéléßanu a©itåciju, izmantojot treßo per-sonu starpniecîbu, Korupcijas novérßanas un apkaroßanas biroja priekßniekam ir


pienåkums likumå noteiktajå kårtîbå ierosinåt attiecîgås politiskås organizåcijasvai politisko organizåciju apvienîbas véléßanu rezultåtu anuléßanu tiesas ce¬å.Lîdz ar 8. Saeimas pilnvaru beigåm ßî projekta virzîba izbeidzås.

26. oktobrî Valsts sekretåru sanåksmé atsauca 13. aprîlî izsludinåto Ministrukabineta noteikumu projektu “Kårtîba, kådå pieñemamas, re©istréjamas, novér-téjamas, izmantojamas un izpérkamas dåvanas, kuras valsts amatpersonai irat¬auts pieñemt”.

2. novembrî valsts sekretåru sanåksmé izsludinåja Korupcijas novérßanas unapkaroßanas biroja izstrådåtos grozîjumus Kriminållikumå, kas paredz likumupapildinåt ar jauniem noziedzîgo nodarîjumu saståviem politisko partiju finansé-ßanas jomå. Paredzéts noteikt kriminålatbildîbu par partiju nelikumîgu finansé-ßanu, kas izpaudusies at¬autå ziedojuma apméra pårsniegßanå, ziedojuma netießåvai pastarpinåtå nodoßanå vai finanßu lîdzek¬u ziedoßanå bez pårskaitîjumaattiecîgås partijas bankas kontå, ja tå izdarîta lielå apmérå. Atbildîba paredzétaarî par nelikumîga ziedojuma pieñemßanu vai par pieprasîßanu veikt partijas ne-likumîgu finanséßanu. Lîdz ßim kriminålatbildîba paredzéta tikai par partijufinanséßanu, izmantojot starpniecîbu, kas apgrütinåja citu pårkåpumu partijufinanséßanas jomå izmekléßanu.

2. novembrî valsts sekretåru sanåksmé izsludinåja Korupcijas novérßanas unapkaroßanas biroja izstrådåtu grozîjumu Latvijas Administratîvo pårkåpumukodekså. Paredzéts noteikt atbildîbu partiju ziedotåjiem par partijas finansé-ßanas apméra vai finanséßanas ierobeΩojumu neievéroßanu, vai par ziedojumunetießu nodoßanu partijai, kå arî par atkårtotiem ßåda veida pårkåpumiem. Lîdzßim administratîvå atbildîba par ßådiem pårkåpumiem paredzéta tikai paßåmpartijåm, nevis ziedotåjiem.

14. novembrî Ministru kabinets izskatîja likumprojektu paketi, kas izstrådåta,lai Latvijå ieviestu iedzîvotåju mantiskå ståvok¬a deklaréßanu. Likumprojektupaketé ietilpst likumprojekts “Fizisko personu mantiskå ståvok¬a deklaréßanaslikums”, grozîjumi likumos “Par iedzîvotåju ienåkuma nodokli”, “Par nodok¬iemun nodevåm”, “Par intereßu konflikta novérßanu valsts amatpersonu darbîbå”,grozîjumi Latvijas Administratîvo pårkåpumu kodekså un KredîtieståΩulikumå. MK uzdeva turpinåt darbu Fizisko personu mantiskå ståvok¬a likumpro-jektå ietverto normu precizéßanå. Vispåréja mantiskå ståvok¬a deklaréßana jauilgåku laiku uzskatîta par svarîgu instrumentu, lai pastiprinåtu kontroli pårkorumpétå vai citådå noziedzîgå ce¬å iegütu lîdzek¬u apriti, taçu tås pieñemßanajoprojåm nav izdevusies.

23. novembrî valsts sekretåru sanåksmé noléma atlikt KNAB izstrådåtå Intereßukonflikta novérßanas likumprojekta izskatîßanu, uzdodot Korupcijas novérßanasun apkaroßanas birojam, ñemot vérå nesaskañoto jautåjumu apjomu, izvértétpriekßlikumu – pirms likumprojekta tålåkas virzîbas sagatavot attiecîgu koncep-cijas projektu. Atlikta arî ar Intereßu konflikta novérßanas likumprojektu saistîtugrozîjumu izskatîßana Latvijas Administratîvo pårkåpumu kodekså.


30. novembrî Saeima nodeva komisijåm Korupcijas novérßanas un apkaroßanasbiroja amatpersonu izdienas pensiju likumprojektu. Saskañå ar likumprojektaanotåcijå teikto, patlaban, atß˚irîbå no citåm tiesîbaizsardzîbas iestådém, Ko-rupcijas novérßanas un apkaroßanas biroja amatpersonåm netiek paredzétas iz-dienas pensijas, tådéjådi KNAB amatpersonas nonåk nevienlîdzîgå situåcijå ar citutiesîbaizsardzîbas ieståΩu amatpersonåm.

4. decembrî Ministru kabineta komiteja neatbalstîja Valsts un paßvaldîbu man-tas iznomåßanas likumprojektu, uzdodot tå redakciju atkårtoti saskañot ar Ties-lietu ministriju, Finanßu ministriju, Satiksmes ministriju un Latvijas Paßvaldîbusavienîbu. Íå daΩådu institüciju pretrunîgi vértétå likuma pieñemßana varétubüt ¬oti nepiecießama, jo paßreizéjå nepietiekamå valsts un paßvaldîbas mantasiznomåßanas reguléjuma dé¬, iespéjami lieli un grüti apléßami zaudéjumi.


2. Korupcijas apkaroßanas bilance –iztiesåßana no 2004. lîdz 2006. gadam

Valts Kalniñß1

Viens no galvenajiem pårskata Korupcijas ºC uzdevumiem ir apkopot un pie-dåvåt lasîtåjiem péc iespéjas pilnîgu ainu par cîñu pret korupciju Latvijå. Pil-nîgas un uzticamas statistikas iegüßana par korupcijas noziedzîgu nodarîjumuatklåßanu un izmekléßanu ir apgrütinåta vairåku iemeslu dé¬. Datos par re©istré-tajiem noziedzîgajiem nodarîjumiem ir ievérojams tådu gadîjumu îpatsvars,kuros nekådas noziedzîgas darbîbas vélåk neapstiprinås – vai nu tås nav iespé-jams pierådît, vai arî tießåm tådas nav notikußas. Arî pieejamie dati par izvirzî-tåm apsüdzîbåm (sk. 5.1. tabulu pielikumå) nesniedz ieskatu ne tås korupcijasraksturå, ko izdodas atklåt un izmeklét, ne arî paråda, cik un kådas personas unpar ko sañem sodu.

Pilnîgåko ieskatu par korupcijas apkaroßanu sniedz tiesås izskatîtås kriminållie-tas. Tiesu nolémumi ¬auj apkopot tos korupcijas gadîjumus, kuros iesaistîtåspersonas atzîtas par vainîgåm un sañémußas sodu vai arî attaisnotas. No otraspuses, ßî informåcija gan ne¬auj parådît korupcijas apkaroßanas progresu, kaspédéjå laikå, iespéjams, noticis, bet kura rezultåti kriminållietu veidå vél navnonåkußi tiesås un izskatîti. PROVIDUS apkopoja datus par kriminållietåm, kuråspersonas apsüdzétas péc Kriminållikuma pantiem par noziedzîgiem nodarî-jumiem valsts institüciju dienestå (vai péc Latvijas Kriminålkodeksa pantiempar amatnoziegumiem) vai kuru iztiesåßanas gaitå personu darbîbas ir kvalifi-cétas péc ßiem pantiem. Izdevås identificét 234 kriminållietas, kurås no 2004.gada lîdz 2006. gadam ir taisîti pirmås instances spriedumi (sk. apkopojumu2.2. tabulå).

Kriminållikuma 24. noda¬å “Noziedzîgi nodarîjumi valsts institüciju dienestå” ir15 panti, kas nosaka atbildîbu (sk. 2.1. tabulu). Svarîgi, ka, neraugoties uz ßîsKriminållikuma noda¬as nosaukumu, péc vairåkiem pantiem, pieméram, parkuku¬doßanu, atbildîba var ieståties jebkurai personai, nevis tikai valsts amat-personai. Íîs Kriminållikuma noda¬as panti nav vienîgie, kas nosaka atbildîbupar nodarîjumiem, kurus var saistît ar korupciju. Par korupciju var uzskatît arî

tådas sodåmas darbîbas kå komerciålå uzpirkßana (199. pants), politisko partijufinanséßana, izmantojot starpniecîbu (288.2 pants), daΩos gadîjumos arî kråp-ßana (177. pants) u. c. Tomér ierobeΩotå apjomå dé¬ ßajå apkopojumå uzmanîbapievérsta tießi tå sauktajiem noziedzîgajiem nodarîjumiem valsts institücijudienestå.

2.1. tabula. Panti no Kriminållikuma 24. noda¬as “Noziedzîgi nodarîjumi valsts institüciju dienestå”

317. pants. Dienesta pilnvaru pårsniegßana

318. pants. Dienesta ståvok¬a ¬aunpråtîga izmantoßana

319. pants. Valsts amatpersonas bezdarbîba

320. pants. Kuku¬ñemßana

321. pants. Kuku¬a piesavinåßanås

322. pants. Starpniecîba kuku¬oßanå

323. pants. Kuku¬doßana

325. pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobeΩojumu pårkåpßana

326. pants. Neat¬auta piedalîßanås mantiskos darîjumos

326.1 pants. Tirgoßanås ar ietekmi

326.2 pants. Prettiesiska labumu pieprasîßana un pieñemßana

327. pants. Dienesta viltojums

328. pants. Nepatiess dienesta ziñojums

329. pants. NeizpauΩamu ziñu izpaußana

330. pants. NeizpauΩamu ziñu izpaußana péc amata atståßanas

Latvijå pagaidåm nav sistémas, kuras ietvaros bütu pieejami pilnîgi visi tiesunolémumi. Pat Tiesu informåcijas sistémå nav pieejami visi nolémumi kriminål-lietås, kas iztiesåtas no 2004. lîdz 2006. gadam. Tåpéc, kaut gan maksimålaspüles veltîtas tam, lai iegütu pilnîgu informåciju, nevar izslégt, ka kåda krim-inållieta, kas attiecîgajå laikaposmå izskatîta par noziedzîgu nodarîjumu valstsinstitüciju dienestå, nav iek¬auta. Ar zvaigznîtém tabulås atzîmétas vietas, kurtrükst datu, tåpéc ka nav izdevies iegüt attiecîgos nolémumus. Tomér ßis ir pa-gaidåm vispilnîgåkais apkopojums par kriminållietu, kas saistîtas ar korupciju,iztiesåßanu Latvijå, kuram lîdzîgi pagaidåm nav publicéti. Íajå publikåcijå ap-kopoti galvenie kvantitatîvie rådîtåji, taçu turpmåk PROVIDUS pievérsîsies arîpadzi¬inåtai nolémumu analîzei.

Lai aina bütu péc iespéjas patiesåka, visur, kur tas nepiecießams, ir uzrådîts, cikliels îpatsvars spriedumu ir ståjußies spékå. Kå zinåms, péc lietas iztiesåßanaspirmajå instancé ir iespéjamas apelåcijas/kasåcijas südzîbas/protesti. Rezultåtåno pirmås instances sprieduma lîdz galîgajam lémumam var paiet pat vairåkigadi. Visos gadîjumos norådîtå informåcija atbilst situåcijai 2006. gada 31. de-cembrî.

172. KORUPCIJAS APKAROÍANAS BILANCE – IZTIESÅÍANA NO 2004. LÈDZ 2006. GADAM

2.2. tabula. Apkopojums par notiesåtajåm personåm

2004 2005 2006

Kriminållietu skaits 73 78 83

Par NN valsts institüciju dienestå (amatnoziegumiem) 105 142 127apsüdzéto personu skaits

T. sk. valsts amatpersonas 80 109 100

Atzîtas par vainîgåm par NN valsts institüciju dienestå 79* 132** 118(amatnoziegumiem)


T. sk. notiesåjoßs spriedums ståjies spékå*** 71 98 65

Attaisnotas 15 9 8


T. sk. attaisnojoßs spriedums ståjies spékå**** 11 5 2

* Par 6 amatpersonu un 3 citu personu tiesåßanas rezultåtu trükst ziñu.** Par 1 amatpersonas tiesåßanas rezultåtu trükst ziñu.

*** Par 18 personas notiesåjoßu spriedumu ståßanos spékå trükst ziñu.**** Par 5 personas attaisnojoßu spriedumu ståßanos spékå trükst ziñu.

2.3., 2.4. un 2.5. tabulås ir pårskats par valsts amatpersonåm, kas tiesåtas pir-majå instancé. Da¬å no ßîm kriminållietåm ir arî apelåcijas vai kasåcijas nolémumi.Ailé, kur norådîtas attaisnotås personas, informåcija attiecas uz izskatîßanasrezultåtu pédéjå instancé lîdz 2006. gada 31. decembrim. Visos gados parnoziedzîgiem nodarîjumiem valsts institüciju dienestå visvairåk ir tiesåti Valstspolicijas darbinieki. Tomér, izdarot secinåjumus par korupciju, svarîgi ñemt vérå,ka ievérojama da¬a ßo kriminållietu ietver noziedzîgos nodarîjumus, kas saistîtiar nepamatotu vardarbîbas pielietojumu. Tå vismaz 26 Valsts policijas un 5 paß-valdîbas policijas amatpersonas apsüdzétas par nodarîjumiem, kas saistîti arvardarbîbas pielietoßanu. Lîdz ar to ßie nodarîjumi pårsvarå nav klasificéjami kåkorupcija ßå vårda ßauråkå izpratné – amata nepienåcîga izmantoßana personîgalabuma güßanai.

Tiesåto vidü ir liels amatpersonu îpatsvars, kas ieñem salîdzinoßi zemus ama-tus, lai gan ir arî izñémumi. 2004. gadå pirmajå instancé tiesåja divus Saeimasdeputåtus, lai gan nodarîjums vismaz vienå no ßîm lietåm nav uzskatåma parkorupcijas gadîjumu vispårpieñemtå nozîmé – runa ir par Jåña Ådamsona pub-liski paustajiem apgalvojumiem par vairåku personu saistîbu ar tå saukto pedo-filijas lietu. Otra kriminållieta ir deputåta Imanta Burvja apsüdzîbå saistîbå arLSDSP ziedotas naudas piesavinåßanos. No augståka lîmeña vai nosacîti nozîmî-gåkåm amatpersonåm ir tiesåti arî divi prokurori, Valsts vides inspekcijas priekß-niece, paßvaldîbas uzñémuma direktors un kåda pagasta priekßsédétåja. Vienaskriminållietas ietvaros ir tiesåti, bet attaisnoti Valsts zemes dienesta amatper-sona, Latvijas Attîstîbas a©entüras ©eneråldirektors un valdes priekßsédétåjs, kå


arî Centrålås dzîvojamo måju privatizåcijas komisijas priekßsédétåjs par atpütasbåzes “MelluΩi” vasarnîcu telpu it kå nelikumîgu nodoßana privatizåcijai.

2.3. tabula. Pirmajå instancé tiesåtås valsts amatpersonas péc amata 2004. g.

Amatpersonas T. sk. attaisnotas T. sk. spriedumi, kas ståjußies spékå

lîdz 31.12.2006.

*Personu skaits, par *Personu skaits,kuråm iztiesåßanas kuru spriedumu

rezultåts nav zinåms statuss nav zinåms

36 Valsts policijas darbinieki 7 *** 33(t. sk. noda¬as priekßnieks, noda¬aspriekßnieka vietnieks, 2 ce¬u policisti)

10 muitas darbinieki 2 8

8 paßvaldîbas policijas darbinieki 1 8(t. sk. noda¬as priekßnieka vietnieks)

4 Valsts robeΩsardzes darbinieki 1 4(t. sk. noda¬as priekßnieks)

3 meΩziñi 3

2 Saeimas deputåti

2 prokurori * 2

2 tiesu izpildîtåji (t. sk. tiesu izpildîtåju 2kantora vadîtåjs)

2 skolu direktori 2

Valsts zemes dienesta amatpersona 1 *

BO VAS “Latvijas Attîstîbas a©entüra” 1 *©eneråldirektors/valdes priekßsédétåjs

Centrålås dzîvojamo måju privatizåcijas 1 *komisijas priekßsédétåjs

Rîgas domes paßvaldîbas uzñémuma * 1“Nekustamå îpaßuma un komunålås saimniecîbas pårvalde” direktors

VARAM Valsts vides inspekcijas 1priekßniece

Pagasta priekßsédétåja 1

Valsts sociålås apdroßinåßanas 1a©entüras darbiniece

Vél 4 amatpersonas (nebija pieejami 2spriedumi)

Kopå 2004. gadå: 80 14 68


Arî 2005. gadå ir tiesåti divi prokurori. Augståko tiesåto amatpersonu vidü vél irdivu valsts uzñémumu direktori un, iespéjams, nozîmîgåkås ßajå gadå tiesåtåsamatpersonas – Valsts ieñémumu dienesta ©eneråldirektors un Galvenås muitaspårvaldes direktora vietnieks. Íajå gadå plaßu ievérîbu izpelnîjås arî divu tiesu iz-pildîtåju un Tieslietu ministrijas Tiesu izpildîtåju departamenta direktora vietniekatiesåßana saistîbå ar akciju sabiedrîbas RAF îpaßuma prettiesisku realizåciju.

2.4. tabula. Pirmajå instancé tiesåtås valsts amatpersonas péc amata 2005. g.


lîdz 31.12.2006.

*Personu skaits, *Personu skaits,par kuråm rezultåts kuru spriedumu

nav zinåms statuss nav zinåms

42 Valsts policijas darbinieki 3 36(t. sk. noda¬as priekßnieks, noda¬as priekßnieka vietnieks, 4 ce¬u policisti)

16 muitas darbinieki (t. sk. Galvenås 1 7muitas pårvaldes direktora vietnieks, re©ionålås iestådes muitas pårvaldes priekßnieka vietnieks)

2 VID (izñemot muitu) darbinieki 2(t. sk. ©eneråldirektors)

9 Valsts robeΩsardzes darbinieki 1 7(t. sk. noda¬as priekßnieks)

7 apsardzes firmas darbinieki un 1 7îpaßnieks

4 Naturalizåcijas pårvaldes darbinieki

4 pagasta paßvaldîbas darbinieki 1 1***(t. sk. 2 padomes priekßsédétåji)

4 paßvaldîbas policijas darbinieki 4

3 tiesu izpildîtåji (t. sk. tiesu izpildîtåju 3kantora vadîtåjs)

2 prokurori 1

2 Droßîbas policijas darbinieki * 2

2 Medicîniskås aprüpes un darbspéjas ekspertîzes kvalitåtes kontroles inspekcijas darbinieki (t. sk. vadîtåja vietniece)

2 izglîtîbas/bérnu ieståΩu vadîtåji 2


Tieslietu ministrijas Tiesu izpildîtåju 1departamenta direktora vietnieks

NBS Nodroßinåjuma pavélniecîbas 1virsnieks

MeΩzinis

Rîgas pilsétas Valsts dzîvok¬u ekspluatå-cijas pårvaldes pårvaldnieks

Latvijas Universitåtes Juridiskås 1fakultåtes prodekåns

BO VAS “Latvijas Jüras administråcija” 1direktors

IeM valsts uzñémuma direktore

Vél 4 amatpersonas (nebija pieejami 1 3spriedumi)

Kopå 2005. gadå: 110 8 79

2006. gadå tiesåtås nosacîti nozîmîgåkås valsts amatpersonas ir Veselîbas obli-gåtås apdroßinåßanas valsts a©entüras direktora vietnieks, Centrålås dzîvojamomåju privatizåcijas komisijas priekßsédétåjs un uzñémuma “Latvijas Onkolo-©ijas centrs” direktors. Tiesåts arî viens pagasta padomes priekßsédétåjs undivas tiesu izpildîtåjas, no kuråm viena attaisnota.

2.5. tabula.Pirmajå instancé tiesåtås valsts amatpersonas péc amata 2006. g.


lîdz 31.12.2006.

*Personu skaits, *Personu skaits, par kuråm rezultåts kuru spriedumu

nav zinåms statuss nav zinåms

43 Valsts policijas darbinieki 5 10 (t. sk. IeM Informåcijas centra noda¬as priekßniece, 6 ce¬u policisti, ce¬u policijas noda¬as priekßnieks,ce¬u policijas noda¬as priekßnieka vietnieks

23 muitas darbinieki 1 14

VID (neskaitot muitu) darbinieki 1

6 Valsts robeΩsardzes darbinieki 3 (t. sk. noda¬as priekßnieks, LietuvasrobeΩsargs)


4 VUGD darbinieki 4

3 paßvaldîbas policijas darbinieki 1(t. sk. ßtåba priekßnieks)

2 tiesu izpildîtåji (t. sk. kantora vadîtåjs) 1 1

2 Aizsardzîbas ministrijas Militårå 2 dienesta iesaukßanas centra darbinieki

Naturalizåcijas pårvaldes re©ionålås noda¬as vadîtåjs

Zemesgråmatu noda¬as tiesnese

Veselîbas obligåtås apdroßinåßanas valsts a©entüras direktora vietnieks

Centrålås dzîvojamo måju privatizåcijas komisijas priekßsédétåjs

Pagasta padomes priekßsédétåjs 1Valsts kultüras pieminek¬u aizsardzîbasinspekcijas vadîtåja vietnieks

BO VU “Latvijas Onkolo©ijas centrs” 1direktors

Vél 10 amatpersonas (nebija pieejami 3spriedumi)

Kopå 2006. gadå: 101 7 41

2.6. tabulå redzamas institücijas, kuru amatpersonas ir mé©inåts piekuku¬ot (datino kriminållietåm, kur pieejami spriedumi). Visvairåk ir tådu kriminållietu parkuku¬doßanu, kur personas mé©inåjußas piekuku¬ot Valsts policijas darbiniekus.To skaitå ir ievérojams îpatsvars kriminållietu par kuku¬doßanu saistîbå ar ce¬usatiksmes noteikumu pårkåpumiem – parasti, lai izvairîtos no administratîvås at-bildîbas, bet citkårt arî no kriminålatbildîbas. Da¬a ßo kriminållietu ietver ß˚ietamiikdieniß˚o kuku¬doßanu ce¬u policistiem, un no tå redzams, ka ßådi noziedzîginodarîjumi nebüt nav brîvi no kriminålatbildîbas riska kuku¬a devéjam.

2.6. tabula. Kriminållietas par kuku¬doßanu – ieceréto sañéméju – amatpersonu institücijas (neatkarîgi no spriedumu spékå esamîbas)

2004

Valsts policija 8 (3 saistîbå ar ce¬u satiksmes noteikumu pårkåpumiem)

VID Finanßu policijas pårvalde 2Prokurors 1Valsts darbspéjas ekspertu årstu komisija 1Institücija nav zinåma (nebija pieejams spriedums) 1


2005


VID Finanßu policijas pårvalde 2Prokurori 2Valsts robeΩsardze 1KNAB 1Naturalizåcijas pårvalde 1NBS Nodroßinåjuma pavélniecîba 1

2006


VID Finanßu policijas pårvalde 2Tiesnese 1KNAB 1Muita 1Valsts kultüras pieminek¬u aizsardzîbas inspekcija 1CSDD 1Naturalizåcijas pårvalde 1Valsts probåcijas dienests 1Institücijas nav zinåmas (nebija pieejami spriedumi) 3

Kopå pavisam 57

Neraugoties uz it kå diezgan lielo kriminållietu skaitu par noziedzîgiem nodarî-jumiem, kas saistîti ar korupciju, korupcijas apkaroßana, ciktål tå atspogu¬otatiesu nolémumos, skar pårsvarå diezgan neliela apjoma negodîgus darîjumus.Tå no 120 kriminållietåm par kuku¬oßanu tikai 29 lietås kuku¬u kopéjais apjomspårsniedz Ls 1000. Tas nenozîmé, ka iztiesåtås lietas nav svarîgas, tomér nozîmî-gåkos korupcijas darîjumus tås neietver.

2.7. tabula. Kuku¬u apjomi (saskaitot visus vienå kriminållietå faktiski dotos vai ñemtos kuku¬us)

Kuku¬a apjoms 2004 2005 2006

Ls 0–5 3 3

Ls 6–10 2 6

Ls 11–20 3 5 7

Ls 21–30 2


Ls 31–40 3* 1****

Ls 41–50 2

Ls 51–100 4 3 5

Ls 101–200 3 5 3

Ls 201–300 2 1 5

Ls 301–400 2 1

Ls 401–500 1 2 4

Ls 501–1000 8 6** 1

Ls 1001–2000 6 7***

Ls 2001–3000 4

Ls 3001–4000 2 1

Ls 4001–5000 1

Ls 5001–10000 2 1 1

Ls 10 001–11 000

Ls 11 001–12 000

Ls 12 001–13 000

Ls 13 001–14 000

Ls 14 001–15 000

Ls 15 001–20 000

Ls 20 001–25 000 1 1

Ls 25 001–30 000

Virs Ls 30 000 1 (Ls 45 000) 1 (Ls 33 629)

* Kukulis kå mobilå telefona kartes. ** Vienå kukulî ietverta konjaka pudele.

*** Vienå kukulî ietverts mobilais telefons Ls 40 vértîbå. **** Viens kukulis – gredzens.

2.8. tabulå ir vienkårßots pårskats par izlases kårtå izraudzîtu nozîmîgåko krimi-nållietu iztiesåßanu. Íîs lietas ir nozîmîgåkås iesaistîto amatpersonu svarîgumapéc, kuku¬u apjoma vai korumpéto darbîbu rezultåtå nodarîto zaudéjumu péc.Atkarîbå no kuku¬u apmériem tabulå iek¬autas kriminållietas, kurås tie pårsniedzLs 5000, péc zaudéjumu apmériem – Ls 50 000. Zaudéjumu kritérijs ßajå apkopo-jumå ir ienesis vairåkas lietas, kur amatpersonas tießi nav rîkojußås ar mantu vaifinanßu lîdzek¬iem, bet kur to darbîba vai bezdarbîba pie¬åvusi preçu neliku-mîgu nogådåßanu påri robeΩai. Pårskats ir vienkårßots, jo tabulas pirmajå ailépar vairåkåm kriminållietåm norådîtas tikai valsts amatpersonas, pat ja lietåtiesåtas arî citas personas. Turklåt ne visås kriminållietås norådîti dati pariztiesåßanu visås instancés, bet pårsvarå norådîts tås rezultåts bez precîziem KLvai LKK pantiem, kas ståjies spékå vai arî ir patlaban pédéjais.


2.8. tabula. Nozîmîgåkås iztiesåtås kriminållietas par noziedzîgiem nodarîjumiem valsts institüciju dienestå no 2004. lîdz 2006. gadam (vienkårßots pårskats)

Amats Nodarîjuma Kuku¬a vai Iztiesåßanas rezultåtsbütîba nodarîto lîdz 31.12.2006.

zaudéjumu apjoms

RobeΩsardzes Òåva izbraukt Zaudéjumi Balvu rajona tiesa 04.02.2004.inspektors no Latvijas ap Ls 50 000. atzina par vainîgu dienesta

automaßînåm, ståvok¬a ¬aunpråtîgå izman-neievadot tås toßanå. elektroniskajå Sods: 5 gadi nosacîti.sistémå. Ståjies spékå.

Prokurors Mé©inåja izspiest Kukulis Rîgas apgabaltiesa 26.03.2004.kukuli par ierosi- USD 5000. atzina par vainîgu. nåtas kriminållietas Sods: 8 gadi nosacîti.izbeigßanu. Apelåcijas instancé

spriedums da¬éji taisîts no jauna, bet nebija pieejams. Ståjies spékå.

Centrålås dzîvojamo Atpütas båzes Iespéjamie Jürmalas pilsétas tiesa måju privatizåcijas “MelluΩi” vasarnîcu zaudéjumi 27.04.2004. attaisnoja.komisijas priekß- telpu nodoßana Ls 330 000.sédétåjs privatizåcijai. Latvijas Attîstîbas a©entüras ©enerål-direktors un valdes priekßsédétåjsValsts zemes die-nesta amatpersona

Prokurors Pieñéma kukuli Péc apsüdzîbas Rîgas apgabaltiesapar izñemtu mantu lietå dotå kuku¬a 21.05.2004. atzina paratdoßanu un kopsumma vainîgu.kriminållietas USD 35 000 (visa Sods: 10 gadi, konfiscéjot izbeigßanu. nav pierådîta). mantu.

Apelåcijas instancé16.09.2005. sods grozîts:7 gadi, konfiscéjot mantu.Ståjies spékå.

Vecåkais muitas Ar savåm darbîbåm Ap Ls 75 000 Latgales apgabaltiesa kå uzraugs atviegloja 272 932 kg nenomaksåtu apelåcijas instance 15.02.2005.

benzîna nelikumîgu nodok¬u. atzina par vainîgu dienesta pårveßanu påri ståvok¬a ¬aunpråtîgå izman-robeΩai. toßanå.

Sods: 1 gads. Ståjies spékå.


VARAM Valsts Pieprasîja un Prasîja Ls 4100 Vidzemes apgabaltiesavides inspekcijas pieñéma kukuli (sañéma pirmo 22.09.2004. atzina par vainîgupriekßniece no uzñémuma par da¬u – Ls 1200). kuku¬ñemßanå.

dalîbu tehniskås Sods: 3 gadi nosacîti palîdzîbas projektå. bez mantas konfiskåcijas.

Ståjies spékå.

Rîgas pilsétas 5 epizodés Kaitéjums Rîgas Zieme¬u rajona tiesa Zieme¬u rajona pårkåpumi pårsniedz 30.09.2004. atzina par vainîguTiesu izpildîtåju parådnieku Ls 100 000. dienesta ståvok¬a ¬aunpråtîgåkantora îpaßumu izso¬u izmantoßanå. tiesu izpildîtåja organizéßanå. Sods: 2 gadi un 6 méneßi.

Ståjies spékå.

3 Valsts policijas Kuku¬oßana, Kuku¬a Rîgas apgabaltiesa visusamatpersonas un lai pretlikumîgi kopapjoms atzina par vainîgiem2 privåtpersonas izbeigtu kriminål- USD 12 000. 18.10.2004.

lietu, kas ierosinåta Apelåcijas instancé Augståkå saistîbå ar ce¬u tiesa 06.09.2006 visus atzinasatiksmes negadî- par vainîgiem.jumu. Sodi: 3 gadi, 2 gadi, 2 gadi,

2 gadi, 2 gadi nosacîti.Nav ståjies spékå.

Rîgas domes Pieprasîja un Kuku¬i Ls 3000 Rîgas apgabaltiesa 22.11.2004.uzñémuma sañéma kukuli, lai un USD 9710. atzina par vainîgu kuku¬-“Nekustamå nepiedzîtu parådu, ñemßanå.îpaßuma un un par ékas fasådes Sods: 4 gadi ar da¬éju mantaskomunålås nomu, neprasot konfiskåciju. saimniecîbas maksu. Apelåcijas instancé pårvalde” spriedums da¬éji taisîtsdirektors no jauna, bet nebija pie-

ejams. Ståjies spékå.

Rîgas pilsétas Pieprasîja kukuli, Ls 500. Rîgas apgabaltiesa 18.03.2005.Vidzemes lai netiktu izdarîta atzina par vainîgu.priekßpilsétas tiesu aprakstîtås mantas Sods: 5 gadi, konfiscéjot izpildîtåju kantora glabåtåja maiña un mantu. Ståjies spékå.vecåkais tiesu tå paliktu kuku¬-izpildîtåjs devéja atbildîgå

glabåßanå.

VID ©enerål- Bezdarbîbas rezul- Zaudéjumi Rîgas pilsétas Centra rajonadirektors, tåtå uzñémums valstij ap tiesa 04.07.2005. atzinaVID Galvenås importéja naftas Ls 990 000. par vainîgiem.muitas pårvaldes produktus, izveido- Péc apelåcijas instancesdirektora vietnieks jot nodok¬a parådu, sprieduma sodi: 150 un 40

bet piedziñas minimålås méneßalgas.


darbîbas bija Ståjußies spékå.nesekmîgas. Bez likumîga pama-tojuma atsauca prasîjumu pret galvotåju.

6 Valsts policijas Virkne kuku¬oßanas Kuku¬u Rîgas apgabaltiesa 01.08.2005. amatpersonas un epizoΩu. kopsumma atzina visus par vainîgiem. 3 privåtpersonas Ls 21 700. Spriedums neståjås spékå,

AT nosütîjusi lietu jaunai iztiesåßanai.

Jelgavas tiesu izpil- Kuku¬oßana un Kukulis, Tukuma rajona tiesadîtåju kantora nelikumîga mantas ne mazåks 13.09.2005. atzina visus2 tiesu izpildîtåji realizåcija izpildu kå Ls 3000. par vainîgiem.(t. sk. kantora vadî- lietå par paråda Zaudéjums Sodi: 2 gadi, 2 gadi untåjs) un Tieslietu piedziñu no A/S “RAF” 5 gadi, visiem nosacîti.ministrijas Tiesu “RAF”. Ls 37 946. Ståjies spékå.izpildîtåju departa-menta direktora vietnieks

Prokurors Pieprasîja kukuli Pieprasîja Rîgas pilsétas Centra rajonapar apelåcijas USD 10 000, tiesa 20.10.2005. atzina parprotesta atsaukßanu sañéma vainîgu.lietå, kur pirmajå Ls 2500. Sods: 4 gadi nosacîti.instancé noteikts Ståjies spékå.sods, kas nav sais-tîts ar brîvîbas atñemßanu.

Uzñéméjs aptieku Piedåvåja kukuli Kukulis Rîgas pilsétas Vidzemes nozaré KNAB Operatîvo Ls 45 000. priekßpilsétas tiesa

izstråΩu noda¬as 02.11.2005. atzinavadîtåja vietniekam, par vainîgu.lai pårtrauktu pår- Sods: 2 gadi nosacîti.baudi. Iedeva kukuli Rîgas apgabaltiesa apelåci-un solîja péc tam jas instancé noteica reålumaksåt Ls 1000 brîvîbas atñemßanu.ménesî.

4 Naturalizåcijas Kuku¬oßana Kuku¬u Rîgas apgabaltiesa 17.11.2005.pårvaldes saistîbå ar pår- kopsumma visus atzina par vainîgiem.amatpersonas, baudém pilsonîbas vairåk nekå Sodi: 5 gadi, mantas konfis-1 Valsts robeΩ- iegüßanai. Ls 5500. kåcija, 5 min. méneßalgas;sardzes amat- 6 gadi, mantas konfiskåcija, persona, 15 min. méneßalgas; 3 gadi,


4 privåtpersonas mantas konfiskåcija, 12 min. méneßalgas;5 gadi, mantas konfiskåcija;4 gadi; 3 gadi, mantas kon-fiskåcija, 20 min. méneß-algas; 5 gadi, mantas kon-fiskåcija, 30 min. méneß-algas; 1 gads un 6 méneßi, mantas konfiskåcija, 10 min. méneßalgas; 4 gadi,mantas konfiskåcija, 20 min. méneßalgas; 2 gadi (visi brîvîbas atñemßanas sodi nosacîti).Apelåcijas instancé lieta vél nav izskatîta.

BO VU “Latvijas Vienpersoniski Papildu Rîgas pilsétas VidzemesOnkolo©ijas centrs” pieñémis lémumus, atalgojums priekßpilsétas tiesadirektors nosakot sev atalgo- ap Ls 95 500. 23.01.2006. attaisnoja.

jumu papildus Rîgas apgabaltiesa apelåcijasdarba algai. instancé atzina par vainîgu.

Sods: 40 minimålås méneßalgas. Ståjies spékå.

Centrålå dzîvojamo No CDZMPK Nodarîti Rîgas pilsétas Centra rajonamåju privatizåcijas lîdzek¬iem zaudéjumi tiesa 22.05.2006. atzinakomisijas priekß- apmaksåjis ap Ls 14 600. par vainîgu.sédétåjs raidîjumus Sods: 3 gadi, atñemot

“Studijå Saeimas tiesîbas ieñemt noteiktus deputåts J. Dobelis” amatus uz 5 gadiem.u. c. darbîbas. Rîgas apgabaltiesa sodu

grozîja, nosakot 80 mini- målås méneßalgas. Nav ståjies spékå.

Veselîbas obligåtås Kuku¬ñemßana, Nav informå- Rîgas Vidzemes priekßpilsé-apdroßinåßanas dienesta ståvok¬a cijas – nebija tas tiesa atzina par vainîgu.valsts a©entüras ¬aunpråtîga pieejams Sods: 2 gadi, 70 minimålåsdirektora vietnieks izmantoßana. spriedums. méneßalgas, mantas kon-

fiskåcija, tiesîbu ierobeΩo-ßana, atñemot tiesîbas uz 3 gadiem ieñemt amatus valsts pårvaldé. Apelåcijas instancé vél nav izskatîta.


Muitas kontroles Muitas amat- Ls 300 000 Rîgas apgabaltiesa 12.07.2006.punkta maiñas personai nolaidîgi (maksimålais atzina amatpersonu parpriekßnieks un pildot pienåkumus, muitas makså- vainîgu bezdarbîbå.10 privåtpersonas k¬uva iespéjama jums). Sods: 2 gadi nosacîti.

kontrabandas ga¬as Ståjies spékå.ieveßana Latvijå (kopéjå muitas vértîba Ls 486 053).

Jürmalas pilsétas Pieñéma apzinåti Ls 708 zaudé- Jürmalas tiesa 01.08.2006.Zemesgråmatu nelikumîgus jumi nostipri- atzina par vainîgu nelikumîgånoda¬as tiesnese lémumus saistîbå nåjuma lüguma lémuma taisîßanå un dienesta

ar nostiprinåjuma iesniedzéjam. ståvok¬a ¬aunpråtîgå izman-lügumiem. toßanå.

Sods: 6 méneßi nosacîti, 20 minimålås méneßalgas. Nav ståjies spékå.

2 muitas uzraugi, Bez fiziskas Muitas Balvu rajona tiesa 23.10.2006.2 Valsts robeΩ- kontroles izlaida maksåjumu atzina visus par vainîgiem. sardzes amat- cauri muitas kopsumma Sodi amatpersonåm: 5 gadipersonas kontroles punktam ap Ls 88 500. un 6 méneßi, 5 gadi, 5 gadi,

cigaretes un spirtu. 3 gadi – visiem bez mantaskonfiskåcijas, neatñemot tiesîbas ieñemt noteiktus amatus un nosacîti. Apelåcijas instancé nebijaizskatîta.

9 Valsts policijas Narkotisko vielu Kuku¬u kop- Rîgas apgabaltiesa 13.10.2006.amatpersonas iegådåßanås apjoms visus atzina par vainîgiem.

personu grupå ap Ls 33 600. Sodi amatpersonåm:péc iepriekßéjas diviem – 4 gadi ar mantas vienoßanås lielå konfiskåciju un policijasapmérå realizåcijas kontroli, çetriem – 5 gadinolükå un kuku¬o- ar mantas konfiskåciju un ßana. policijas kontroli, 4 gadi

ar mantas konfiskåciju, 4 gadi nosacîti, 3 gadi nosacîti.Nav ziñu par ståßanos spékå.

Rîgas rajona tiesu Pårkåpumi Ls 53 000 Rîgas Centra rajona tiesaizpildîtåju kantora nekustamå zaudéjumi 30.10.2006. attaisnoja. tiesu izpildîtåja îpaßuma izsoles cietußajam. Nav ståjies spékå.

rîkoßanå.


Muitas maiñas Amatpersonas Preçu muitas Ludzas rajona tiesapriekßnieka vietas pie¬åva preçu vértîba 01.11.2006. visus atzinaizpildîtåjs, nelikumîgu nogå- ap Ls 179 000. par vainîgiem.muitas uzraugs dåßanu påri muitas Sods: amatpersonåm

robeΩai. katrai 1 gads nosacîti. Nav ziñu par ståßanos spékå.

5 muitas uzraugi Amatpersonu bez- Vairåk nekå Rîgas apgabaltiesa 14.11.2006.darbîbas rezultåtå par Ls 100 000 visus atzina par vainîgiem.Latvijå kontraban- nenomaksåtu Sodi: 25, 7, 8, 12 un 20 mi-das ce¬å ieveda nodok¬u. nimålås méneßalgas.ga¬as produkciju Ståjies spékå.bez tås deklaré-ßanas.

Privåtpersona Kuku¬a doßana VID EUR 10 000. Rîgas pilsétas Zieme¬u rajonaFinanßu policijas tiesa 04.12.2006. atzina amatpersonai (caur par vainîgu kuku¬doßanå. starpnieku), lai pa- Sods: 5 gadi nosacîti.nåktu, ka tiek iz- Ståjies spékå.beigta kriminållieta par kråpßanas mé©inåjuma faktu.

1 Valts Kalniñß 2003. gadå Latvijas Universitåté ieguvis politolo©ijas doktora grådu. No1994. lîdz 1997. gadam studéjis politikas zinåtni arî Oslo Universitåté Norvé©ijå. Kopß1998. gada nodarbojas ar korupcijas pétîjumiem Latvijas Årpolitikas institutå un kopß2003. gada Sabiedriskås politikas centrå PROVIDUS. Viñß ir autors gråmatåm Tiesu vara unkorupcija (2001), Korupcijas novérßanas politika Latvijå: problémas un izredzes (2002),Parlamentårå lobéßana starp pilsoña tiesîbåm un korupciju (2005).


3. ‰tika tiesås: tiesneßu paßnovértéjums

Iveta KaΩoka1

2006. gada oktobrî, Korupcijas novérßanas un apkaroßanas birojam aizturot divastiesneses sakarå ar aizdomåm par kuku¬ñemßanu, aktualizéjås jautåjums par ko-rupcijas un étikas jautåjumiem tiesås. PROVIDUS veica pilotpétîjumu, lai saprastu,kåda situåcija tiesås ir étikas jomå, kur mekléjamas nozîmîgåkås problémas, ciklabi darbojas procedüras étikas jautåjumu risinåßanå un kå ßo sistému bütuiespéjams uzlabot.

Pétîjuma ietvaros notika intervijas ar 10 daΩådu lîmeñu tiesu priekßsédétåjiem2,kå arî ar Tieslietu ministrijas un Tiesu administråcijas darbiniekiem. Turklåt ties-neßiem, advokåtiem un prokuroriem tika izplatîta anketa par étikas jautåjumiem.PROVIDUS sañéma 42 aizpildîtas anketas.3 Anketéßanas rezultåti ir apkopoti3.1. tabulå. No ßå pétîjuma nevar izdarît reprezentatîvus secinåjumus par visutiesneßu uzskatiem, tomér tas ¬auj konstatét vismaz da¬u sastopamu viedok¬u unto daudzveidîbu.

Vairåkums respondentu uzskata, ka tiesneßi ikdienå ievéro gandrîz visas ‰tikaskodeksa prasîbas (sk. 3.1. tabulu), lai gan paßu tiesneßu vértéjums ir daudz pozi-tîvåks nekå citu procesa dalîbnieku. Pieméram, kåds advokåts ßådi komentéjajautåjumu, vai tiesneßi ievéro ‰tikas kodeksa prasîbas: “[Tiesneßi étikas kodeksu]neievéro. Vélos atzîmét, ka administratîvå tiesa patîkami atß˚iras no “vecajåm” tie-såm pieklåjîbas ziñå – ßajås tiesås ir patîkami piedalîties proceså. Arî jaunie ties-neßi (rajona tiesås) izturéßanås ziñå pozitîvi atß˚iras no Rîgas apgabaltiesas, AT.”

Lai gan ne visi aptaujåtie tiesu priekßsédétåji étikas standartu paaugstinåßanospédéjos gados saista ar jauno tiesneßu ienåkßanu tiesås, tomér vispåréjais vie-doklis ir tåds, ka patlaban étikas pårkåpumi tiesås ir drîzåk izñémums nekånorma: “[Tagad tiesneßiem] neienåk pat pråtå at¬auties kaut ko tådu, ko iepriekßtiesneßi darîja.” BieΩåk minétie pozitîvo pårmaiñu céloñi ir labåka izpratne parto, kåda uzvedîba ir pie¬aujama un kåda nav, lielåka konkurence uz tiesneßuamatiem un uzlabojies atalgojums. Tomér tiesu priekßsédétåju izteikumos bijasastopams arî alternatîvs viedoklis, ka étikas standarti laika gaitå nav augußi, betpret tiesnesi ir palielinåjußås prasîbas, kas atseviß˚os gadîjumos robeΩojas ar

absurdu, jo étikas pårkåpumi tiek saskatîti arî tur, kur to nav: “Pirms 10 gadiemtiesneßi pieñéma pieteikumus no pusém. Nevienam neß˚ita, ka tajå brîdî tiek “sa-bîdîti jautåjumi ”. Tad kådam kaut kas såka “ß˚ist”.”

3.1. tabula. Anketéßanas rezultåtu apkopojums (36 tiesneßi un 6 citas tiesu sistémaipiesaistîtas personas – advokåti un prokurori)*

Apgalvojums Pilnîgi Da¬éji Da¬éji Pilnîgi Navpiekrît piekrît nepiekrît nepiekrît viedok¬a

Tiesneßi ikdienå ievéro gandrîz 10 16 8 1 7visas ‰tikas kodeksa prasîbas.

Tiesneßu étikas kodekss atbilst 12 22 1 2 5müsdienu tiesu darba vajadzîbåm.

Tiesneßu étikas kodekså var atrast 13 16 6 2 4risinåjumu nozîmîgåkajåm étis-kajåm dilemmåm, ar kuråm ties-nesis saskaras ikdienas darbå.

Tiesneßi ir labi informéti par ‰tikas 14 8 9 1 9kodeksa prasîbåm.

Citi procesa dalîbnieki ir labi infor- 0 4 12 9 15 méti par ‰tikas kodeksa prasîbåm.Ir atbalståmi, ka tiesnesi var sodît 26 8 4 0 4disciplinåri par rupju étikas normu pårkåpumu.

Paßreizéjå tiesneßu disciplinårås 10 13 6 3 9sodîßanas sistéma par ‰tikas kodeksa pårkåpumiem ir optimåla un nodroßina, ka kodekss tiek ievérots.

* DaΩås rindås atbilΩu kopsumma ir mazåka par 42, jo daΩi respondenti nesniedza atbildespar visiem apgalvojumiem.

‰tikas kodekss – vai tas ir atbilstoßs tiesu darba vajadzîbåm?

Latvijas tiesneßu étikas kodeksu pieñéma Latvijas tiesneßu konference 1995. gadå.Ievérojamå pårsvarå anketas aizpildîjußie uzskata, ka tas joprojåm atbilst müs-dienu tiesu darba vajadzîbåm un tajå var atrast risinåjumu nozîmîgåkajåm étis-kajåm dilemmåm, ar kuråm tiesnesis saskaras ikdienas darbå. Tomér tiesneßu uncitu procesu darbinieku atbildés ir arî iebildumi pret étikas kodeksu, pieméram:


• “Tur daudzas fråzes, noteikumus var pårprast un iztulkot tå, kå vajag. Ko arîdara.”

• “Kodekså påråk daudz likts akcents tießi uz radniecîbu un ©imenes saitém, betmüsdienu sabiedrîbå bieΩåk tiesnesi ietekmé draugi, partneri u. tml.”

3.1. informåcija. Cik bieΩi izmantojat tiesneßu étikas kodeksu? (raksturîgåkås atbildes)

• “Paßu kodeksu reti, bet tajå ierakstîtås normas cenßos izpildît ikdienå.”

• “Pårlasu 1 reizi gadå.”

• “Lasîju pirms 10 gadiem un tagad, kad aizpildîju anketu.”

• “Diezgan bieΩi, jo dzîve piespiedusi.”

• “1 reizi nedé¬å.”

• “Nav nepiecießams izmantot, jo pretrunu, veicot darba pienåkumus,nav.”

• “Ikdienas darbå visu laiku.”

Neskatoties uz ¬oti daΩådajåm atbildém par to, cik bieΩi tiek izmantots étikaskodekss (3.1. informåcija), anketu aizpildîtåju vairåkums ir pårliecinåti, ka ko-pumå tiesneßi ir labi informéti par ‰tikas kodeksa prasîbåm (3.1. tabula). Taçupuse respondentu uzskata, ka citi procesa dalîbnieki par étikas kodeksa pra-sîbåm un, tåtad, tiesneßu uzvedîbas standartiem nav labi informéti.

‰tikas problémas tiesås – mîts vai realitåte?

Intervéto un anketas aizpildîjußo respondentu vidü patlaban ir ¬oti daΩådivértéjumi par étiku tiesås (3.2. informåcija). Da¬a tiesneßu saskata nopietnasproblémas Latvijas tiesås, citi uzskata, ka var runåt par atseviß˚iem gadîjumiem,nevis par nopietnåm problémåm, vél da¬a ir pårliecinåti, ka étikas probléma tiesåsnav reåla, bet gan mediju un procesam pietuvinåtu personu “uzpüsta”.

3.2. informåcija. ‰tikas problémas, kuras responenti saskata Latvijas tiesås (raksturîgåkås atbildes)

• “Nav valstî vienotas vadîbas ßajå jautåjumå. Toni sabiedrîbå nosakaΩurnålisti. Tiesneßiem jåbüt aktîvåkiem, jåprot sevi aizståvét.”

• “Par Latvijas tiesåm neko nevaru pateikt, bet manå tieså ir problémasar savstarpéjåm kole©iålåm attiecîbåm.”

• “Politiskå – negodîgå – spiediena sekas.”

333. ‰TIKA TIESÅS: TIESNEÍU PAÍNOV‰RT‰JUMS

• “DaΩreiz tiesneßi ir augstpråtîgi tiesas sédés, pie¬auj aizskaroßaspiezîmes attiecîbå pret proceså iesaistîto personu, ne¬auj izteikties lîdzgalam, pårtrauc, lasa moråli dusmîgå tonî. Izskatot lietu, kontaktéjas arpersonu, saskaño viedok¬us.”

• “Müsu tieså ßådu problému nav.”

• “Masu mediju spiediens uz tiesas sprießanu. Tiesneßu nepietiekamamugurkaula stingrîba.”

• “Tiek novilcinåta lietu izskatîßana. Vienu lietu var skatît gadiem tiesask¬üdas dé¬. Tiesneßi at¬aujas büt rupji pret tiesas personålu un lietasdalîbniekiem.”

• “Korumpétîba, “draugu büßana”, likumu nezinåßana, uzpütîba, godkåre,pavirßîba, zema kvalifikåcija.”

• “Ir bijußi gadîjumi, kad tiesneßi vél pirms sprieduma pasludinåßanas irpaudußi, kåds büs spriedums. Tåpat daΩkårt procesa gaitå tiek izrådîtassimpåtijas vienai vai otrai pusei.”

• “Nesaskatu.”

• “Probléma rodas, ja lietas dalîbnieks ir attiecîgås tiesas darbinieks vaitiesas darbinieka tuvs radinieks.”

• “Nelaipna izturéßanås pret lietas dalîbniekiem, nekorektas un pat aiz-vainojoßas piezîmes u. tml. Atklåti demonstréta neieinteresétîba, ne-iedzi¬inåßanås lietas apståk¬os, savstarpéjas sarunas (kad puses sniedzpaskaidrojumus vai debaßu laikå).”

• “Problémas rada masu mediji, ne tiesneßi.”

• “Ar neétisku rîcîbu neesmu tießi sastapies. Neuzskatu, ka atseviß˚i indi-viduåli pårkåpumi ir problémas. Kopumå tiesås tiek ievéroti augstiétikas standarti.”

• “Nereti tiesneßi izmanto amatu, lai apmierinåtu savas privåtås intereses.Pietiekami nepilnveido profesionalitåti. Tiesneßi baidås no kritikas unsabiedrîbas viedok¬a.”

Neatkarîgi no tå, kur tießi mekléjama problémas sakne, vairåki aptaujåtie tiesupriekßsédétåji ir pårliecinåti, ka étikas jautåjumu tiesås nav iespéjams skatît,neaplükojot arî tå åréjo, no paßiem tiesneßiem neatkarîgo dimensiju. Intervijåstika minéti trîs åréji faktori, kas ietekmé sabiedrîbas vértéjumu par tiesåm:mediji, proceså iesaistîtås personas un tiesas darbinieki.

Mediji

Da¬å tiesneßu valda aizvainojums par to, kådu tiesneßu télu veido masu mediji.Raksturîgåkie pårmetumi medijiem ir ßådi:


• Mediji liek sabiedrîbai uzskatît, ka korupcija un neétiska rîcîba tiesås irnorma. No intervijåm ar tiesu priekßsédétåjiem: “Våcijå neizvirza kå primårotiesas negodpråtu. Latvijå tiesas negodpråts tiek izvirzîts kå primårais.” “Ir ¬otigrüti pierådît pretéjo [ka tiesnesis nav negodîgs].” “Såp mediju attieksme.Nevienu neuztrauc, ka tiesnesi ap˚engå.” “Divi aizturéti tiesneßi nav visa sis-téma.”

• Mediji, sabiedriskås organizåcijas un atseviß˚i politi˚i no tiesneßiem vélasneiespéjamo. No intervijåm ar tiesu priekßsédétåjiem: “Jüs gribétu, lai viñistrådåtu sterilå vidé, ar gåzmasku? Varbüt kolonijå izmitinåt?! [..] Un tosabiedrîba nav izgudrojusi, tas ir sabiedrîbai likts priekßå, un atseviß˚i medijito kultivé. Izvirza cilvékam neizpildåmas prasîbas, bet péc tam båΩ ar pirkstudegunå, jo izrådås, ka visi nav ideåli! Tas vien, ka visi nav ideåli, nenozîmé, kavisi ir ßmucîgi.”

• Ûurnålisti publiski nosoda tiesneßus, neizlasot spriedumus vai ar tiem iepa-zîstoties pavirßi. No intervijåm ar tiesu priekßsédétåjiem: “BieΩi mediji patnecenßas iedzi¬inåties. Pat ja ir pieejams pilns spriedums, tad tas ir tik ¬otiizrauts no konteksta, ka nevar saprast – kå gan bija iespéjams to uztvert tådåveidå? Viñi bieΩi pat nepalüdz sprieduma norakstu. [..] Ja pareizi saprastu, betnepiekristu – tas bütu OK.” “Mediji neiedzi¬inås smagås lietås, pieméram, 3 mil-jonu lietå.”

• Mediji ir “asinskåri” – par katru pårkåpumu vélas maksimålu sodu.

Interesanti, ka divås no intervijåm izskanéja cits viedoklis – viss, ko mediji dara,tiesåm “nåk par labu”, jo rosina tiesneßus domåt par savu uzvedîbu.

Proceså iesaistîtås personas

‰tikas problému uztveri tiesås ietekmé arî personas, kas iesaistîtas proceså, itseviß˚i advokåti vai tå puse, kas ir zaudéjusi. “Diez vai atradîsies advokåts, kaszaudéjis procesu, godîgi pateiks, ka ir slikti pastrådåjis” – tåds ir raksturîgsviedoklis intervijås ar tiesu priekßsédétåjiem. “Tad advokåti skaidro saviem klien-tiem, ka tiesnesis nav kompetents, nezina procesu. Klients ir ßausmås! [..] Méstomér visi esam kopå, un arî no advokåtu un prokuroru darbîbas ir atkarîgsrespekts pret tiesu. [..] Procesa dalîbnieki ¬oti skatås uz advokåtu – ja viñß ir pie-klåjîgs, tad arî procesa dalîbnieks ir pieklåjîgs. Bet ja at¬aujas noraut sédes…”

Tiesas darbinieki

Viena no tiesas priekßsédétåjam pie¬åva, ka sabiedrîbas negatîvo viedokli partiesneßiem varétu büt ietekméjusi sliktå pieredze saskarsmé ar tiesu tehniska-jiem darbiniekiem – pieméram, kancelejas personålu vai tiesneßu palîgiem.


Izplatîtåkie étikas pårkåpumi tiesås

Neskatoties uz åréjiem faktoriem, kas ietekmé sabiedrîbas viedokli par étikutiesås, reti kurß respondents norådîja, ka nesaskata nekådas étikas problémasLatvijas tiesås. Anketu aizpildîtåjus lüdza norådît, kuri ‰tikas kodeksa kanoni,viñupråt, Latvijas tiesås tiek nepietiekami ievéroti. Atbildes råda, ka lielåkå da¬a‰tikas kodeksa kanonu tiek pildîta. Tomér par 14 kodeksa normåm respondentuvairåkums norådîja, ka tås Latvijas tiesås netiek pietiekami ievérotas (2.3. infor-måcija). Interesanti, ka visbieΩåk minétais ‰tikas kodeksa pårkåpums ir likumaneievéroßana. Iespéjams, ßo viedokli ietekméjis tiesneßu disciplinårkolé©ijasdarbs, jo tås praksé aptuveni pusé gadîjumu pamats disciplinårlietas ierosinå-ßanai bijis saistîts ar tîßu likuma pårkåpumu. Papildus ßîm 14 normåm lielsanketas aizpildîtåju skaits uzskata, ka problemåtiska ir arî to kanonu izpilde,kas aizliedz ex parte sarunas, diskriminåciju, liek ziñot par citu tiesneßu pår-kåpumiem un pieprasa tiesneßa neatkarîbu no ©imenes, sociålåm vai politiskåmattiecîbåm.

3.3. informåcija. ‰tikas kodeksa normas, kas netiek pietiekami ievérotas (såkot ar bieΩåk nosauktajåm)

1. Tiesnesis ievéro un ciena likumu (19 respondenti).

2. Tiesnesis, izlemjot lietas, nedrîkst ietekméties no atseviß˚u cilvékuinteresém, sabiedrîbas protestiem vai bailém no kritikas. (19 respon-denti)

3. Tiesnesim personîgi jåievéro augstas uzvedîbas normas. (19 respon-denti)

4. Tiesnesim jåpiedalås augstu uzvedîbas normu pieméroßanå unsaglabåßanå. (17 respondenti)

5. Tiesnesis rîkojas tå, lai veicinåtu sabiedrîbas uzticîbu tiesas godîgu-mam un objektivitåtei. (17 respondenti)

6. Tiesnesim jåcenßas lietas izlemt savlaicîgi. (17 respondenti)

7. Tiesnesim jåbüt iecietîgam, cieñas pilnam un laipnam pret procesadalîbniekiem. (17 respondenti)

8. Tiesnesis pilnveido savu profesionalitåti. (15 respondenti)

9. Tiesnesis, iztiesåjot lietu, darbojas pacietîgi, nosvérti un nesteidzîgi,tomér efektîvi un uzñémîgi. (15 respondenti)

10. Tiesnesis savus uzdevumus pilda ar atbildîbas sajütu un bez aizsprie-dumiem. (15 respondenti)

11. Tiesnesim ir jåbüt vienmér gatavam atrasties sabiedrîbas uzmanîbascentrå. (14 respondenti)


12. Tiesnesim jåpieñem tådi uzvedîbas ierobeΩojumi, kas parastam pilso-nim var ß˚ist apgrütinoßi, turklåt tas jådara péc brîvas gribas. (13 res-pondenti)

13. Tiesneßa rîcîbai jåbüt likumîgai un godpråtîgai. (13 respondenti)

14. Aizliegums neatbilstoßi uzvesties attiecas arî uz personisko dzîvi.(12 respondenti)

êmot vérå ßos datus, kå arî anketas aizpildîtåju komentårus, intervijås lüdzutiesu priekßsédétåjus komentét daΩas no minétajåm étikas problémåm: “morali-zéßanu”, nevienlîdzîgu attieksmi pret proceså iesaistîtajåm pusém, nepieklåjîguuzvedîbu, pak¬außanos spiedienam un tiesneßa uzvedîbas ierobeΩojumus.

“Moralizéßana”

“DaΩreiz tiesneßi [..] lasa moråli dusmîgå tonî” – tåda bija viena no atbildém uzanketå uzdoto jautåjumu par raksturîgåkajåm problémåm étikas jomå. Pår-runåjot ßo jautåjumu ar tiesu priekßsédétåjiem, izrådîjås, ka viedok¬i atß˚iras.Viena no pozîcijåm – tas nav étikas pårkåpums, bet gan tiesas pienåkums: “Viensno tiesas uzdevumiem ir panåkt, lai cilvéks nekad tå vairs nedarîtu. [..] Es nemo-ralizéju, lai viñu pazemotu, es gribu, lai viñß vairs tå nedara!” Tam pretéjs vie-doklis: “DaΩi cilvéki uzskata, ka viñi var cilvéku pårmåcît. Taçu prakse råda, kaîss audzinåßanas pasåkums neko nedod. [..] Tiesnesim ir jåbüt neitrålam, nedrîkstbüt sava personiskå attieksme pret pusém. Ja grib kådu audzinåt, jåiet strådåt uzaudzinåßanas iestådi.”

Norådîts arî, ka tiesnesi var izprovocét advokåts vai lietas dalîbnieks: “Bet vaipatîkami redzét, ka advokåts atnåk, sañémis naudu par savu darbu, bet nav sa-gatavojies sédei? Niez méle teikt – kå tev nav kauna? DaΩi neiztur un pasaka.”

Lielåkå da¬a tiesu priekßsédétåju, kuriem tika uzdots ßis jautåjums, tomér uzskatamoralizéßanu par nepie¬aujamu, norådot, ka tå pakåpeniski no tiesåm tiek iz-skausta: “Pédéjos gados tiesa aizvien bieΩåk ievéro étikas normas. Agråk vecåkietiesneßi gandrîz lekcijas lasîja.” “Pédéjos gados ¬oti daudz runåjam par ßådåmlietåm – kå abstrahéties. Cenßamies sevi noturét.”

Nevienlîdzîga attieksme pret lietas dalîbniekiem

Viens no bieΩåkajiem pårmetumiem tiesåm ir tiesneßu labvélîgåka attieksme pretkådu no pusém un sarunas årpus sédes bez otras puses klåtbütnes, pieméram,ar prokuroru. Arî ßajå jautåjumå intervétie tiesu priekßsédétåji nav vienoti. Laigan lielåkå da¬a uzskata, – ßåda uzvedîba nav pie¬aujama, tomér paståv arî alter-natîvs viedoklis, uzskatot, ka arî ßajå situåcijå bütu jåprezumé tiesneßa god-pråtîgums: “Kå jüs zinåt, par ko viñi runåjås? Varbüt tiesnesis rüpéjås, lai netiktugrauts prokuratüras prestiΩs – lai prokurors nerunå mu¬˚îbas. [..] Jums ß˚iet, ka


tur ir kaut kas nelabs. Bet vai varat garantét, ka viñi ar prokuroru nav kursa-biedri? Ja tiesnesis satiek prokuroru tramvajå, vai viñam galvu griezt prom?”Tam nepiekrît citi priekßsédétåji: “Ja prokurors ir tiesneßa kursabiedrs, kåpéc tasjåafißé lietas dalîbniekiem? Lai pagaida, kad process beidzas.” “Tiesa nevar ne arvienu pusi vienatné tikties. Jå, var büt izlîgums, bet tad ir pårtraukums, lai tadizrunå.”

Tiesu priekßsédétåji norådîja arî, ka daΩkårt labvélîgåka attieksme un ex partesarunas ir tikai ß˚ietamîba: “DaΩreiz tiesneßiem vajadzétu pamåcîties mazåkrunåt. ASV tiesnesis séΩ un klusé. Latvijå likumdevéjs prasa no tiesneßa vairåkaktîvu rîcîbu. No tå var rasties iespaids, ka viñß ir otrai pusei labvélîgåks.” Turklåtßî ß˚ietamîba ir neizbégama mazås tiesås, kurås viens otru labi pazîst, vaigadîjumos, kad puses ir atß˚irîgi sagatavojußås procesam: “Redzot, ka viena puseir sagatavojusies labåk, bet otra sliktåk, tiesa varétu gribét uzdot vairåk jautå-jumu tam, kas sagatavojies sliktåk. Tiesa var izskatîties ieintereséta, lai gan tikaicenßas noskaidrot to, kas vajadzîgs “motîviem”.

DaΩi tiesu priekßsédétåji norådîja, ka ß˚ietamîbu par nevienlîdzîgu attieksmi“palîdz” veidot arî citi lietas dalîbnieki: “DaΩbrîd prokurors ieiet pie tiesneßa unprasa: “Kådu sodu man prasît?” Tas ir nepieñemami.”

Vértéjumi par to, cik bieΩi ir ßådi gadîjumi Latvijas tiesås, atß˚iras. Viena tiesaspriekßsédétåja uzskata, ka viñas tieså nevienlîdzîgas attieksmes nav, cita – kanevienlîdzîga attieksme tiesås ir normåla parådîba: “[Iedomåjieties, ka] tiesåja-mais nav samaksåjis cietußajam ne grasi, nav darîjis neko, bet nolîdzis paßukrutåko advokåtu. Protams, ka pret viñu izturéßos sliktåk.”

Nepieklåjîga uzvedîba

Visi tiesu priekßsédétåji atzina rupjîbu tiesas zålé par nopietnu pårkåpumu, kasliecina par neprofesionalitåti. Taçu esot jåsaprot, ka “lietas dalîbnieks var izpro-vocét. Tiesnesim arî ir nervi.” Bet “no tå, ka tiesnesis at¬aujas büt rupjß, veidojassabiedrîbas attieksme pret tiesu.”

Turklåt ne vienmér, pieméram, tiesas saståva locek¬u savstarpéjas sarunas de-baßu laikå bütu jåuztver kå rupjîba: “DaΩbrîd tas ir veids, kå netießi pateikt lietasdalîbniekam, ka viñß nerunå par lietu. Ir tådi cilvéki, kas tieså ståsta par savudzîvi. Tiesneßi baidås viñus pårtraukt, jo vélåk teiks, ka tiesnesis nav ¬åvis pateiktko svarîgu.”

Pak¬außanås spiedienam

Viena no étikas kodeksa normåm, kura, péc paßu tiesneßu vértéjuma, Latvijastiesås visbieΩåk netiek ievérota, skan ßådi: “Tiesnesis, izlemjot lietas, nedrîkstietekméties no atseviß˚u cilvéku interesém, sabiedrîbas protestiem vai bailémno kritikas.”


Arî da¬a tiesu priekßsédétåju norådîja uz problému, ka pédéjå laikå milzîgå sa-biedrîbas spiediena péc tiesneßiem esot samazinåjusies iespéja lemt saskañå arsavu taisnîguma apziñu: “Íobrîd notiesåt ir droßåk.” “Kå jums liekas,” jautåja vienano aptaujåtajåm tiesu priekßsédétåjåm, “kådus sodus piespriedîs Po¬ikarpovai unTålerei? Likums saka – no 8 lîdz 15 gadiem. Vai kåds ßaubås, ka viñas to neatkår-tos? Vai ka viñåm ir vairåk nekå 60 gadu? Kå jums ß˚iet: vai tas ir pareizs sods?[..] Bet tiklîdz jüs runåsiet par nepareizu sodu politiku, jums pateiks, ka sodam irarî cits mér˚is – prevencija. Tad jau tiesneßu vispår varétu nebüt, bet viñu vietåvarétu izveidot datorprogrammu, kas pati noteiktu sodus. Bet tå nekur nav, jo visisaprot, ka tieså vajadzîgs cilvéciskais arguments. Sodam jåbüt taisnîgam. Íobrîdmés aizejam lîdz absurdam.” Vairåki tiesu priekßsédétåji norådîja arî uz skanda-lozo “Labazñikova lietu” kå tådu, kur spriedumu esot noteikußi mediji.

Turpretî citi tiesu priekßsédétåji noråda, ka tiesnesim nevar büt tik daudz brî-vîbas, cik viñß vélétos: “Tiesas darbîbu pietiekami stingri nosaka likumi, nevarvadîties tikai no iekßéjås pårliecîbas. [..] Sodu vajag noteikt péc vadlînijåm, lai iero-beΩotu patva¬u sodu noteikßanå. Ja likumdevéjs nosaka nosacîjumus, tos varamapspriest, taçu, kamér tie nav mainîti, tie ir jåievéro.”

Tiesneßa uzvedîbas ierobeΩojumi

Viens no pretrunîgåkajiem jautåjumiem tiesu étikas jomå – cik lielå mérå ties-nesim bütu jåpak¬aujas stingråkiem ierobeΩojumiem nekå ierindas pilsonim.Tiesu priekßsédétåju viedok¬i arî ßajå jautåjumå ir daΩådi. Viens no uzskatiem:tiesnesis ir gluΩi tåds pats cilvéks kå jebkurß cits, un patlaban viña pienåkumi irnesamérîgi. Íis nesamérîgums seviß˚i såpîgi atspogu¬ojas disciplinårlietås prettiesneßiem, kad viñi tiek sodîti pat par tiesu darbinieku nenosütîtiem dokumen-tiem. Tam pretî ir cits viedoklis: “Tiesneßa darbå nav sîkumiñu. Tiesnesim ir dotamaksimåla vara. [..] Parasts pilsonis nevar notiesåt uz müΩu.” “Ja esi pieteicies uztådu amatu, tad tomér ir jåievéro augstås prasîbas. [..] Jåpieñem tådi uzvedîbasnoteikumi, kas ir augståki nekå parastam pilsonim – tas ir skaidrs. Un tas jådarapaßam péc savas gribas. Tiesnesis ir tiesu varas sistémå, un ierobeΩojumiem irjåbüt.”

‰tikas problému risinåßana tiesås

Tiesu priekßsédétåju ståstîtais råda, ka paståv vairåki veidi, kå tiesås risina étikasproblémas. Íajå noda¬å aplükoßu trîs: rea©éßana uz südzîbåm, iekßéjås diskusijas,kå arî disciplinåratbildîba.

Südzîbas par étikas pårkåpumiem

Gandrîz visi priekßsédétåji norådîja, ka südzîbas par étikas jautåjumiem ir ¬otiretas. DaΩås tiesås tådu nav vispår, citås – ir apméram reizi gadå. Lielåkais kådatiesas priekßsédétåja norådîtais südzîbu skaits par étiku bija viena ménesî. Arî


Tiesu administråcijå un Tieslietu ministrijå südzîbas par jautåjumiem, kas for-muléti kå étikas pårkåpumi, parådoties reti.

Lielåkå da¬a südzîbu neesot nopietni ñemamas vérå, jo tås iesniedzot regulåriesüdzétåji, kurus pazîstot visås tiesås un kuru aktivitåtes atkarîgas no “ménessfåzém”. Südzîbas médzot büt kuriozas – pieméram, tiesnesis bijis bez kakla-saites årpus tiesas zåles. Taçu daΩas südzîbas ir nopietnas: pieméram, tiesnesisizturéjies rupji, ne¬åvis izteikties vai bijis labvélîgåks vienai pusei, nav bijis ko-rekts. Südzîba nereti ir saistîta ar zaudéjumu lietå, pårkåpumi tiek uzskaitîtideklaråcijas formå.

Par sañemto südzîbu tiek informéts tiesnesis, kam jåraksta paskaidrojums.Tiesu administråcija médz arî veikt pårbaudes uz vietas, kå arî atseviß˚osgadîjumos rakstît informatîvu véstuli tiesas priekßsédétåjam, lai tiktu veiktaspårrunas. Ja südzîbas sañéméjs ir tiesas priekßsédétåjs, viñß izvérté südzîbaspamatotîbu un atbild tås iesniedzéjam. Südzîbas par étikas jautåjumiem izvér-téßana esot sareΩ©îta, jo neesot veida, kå pårliecinåties, kam taisnîba. “Manu-pråt, visåm sédém ir jåbüt ierakstîtåm,” uzskata viens no tiesu priekßsédétåjiem.“Tas neprasa miljonus. Íobrîd, kad ir südzîba, es jautåju tiesnesim – viñß saka, ka[pårkåpuma] nebija, prasu sekretåram – saka: nebija. Tiesnesis saka: viñam(tiesåtajam) nepatîk spriedums, un viñß grib man tå ieriebt. Tå arî var büt. [..]Kameras atrisinåtu divus momentus: disciplinétu tiesneßus un ierakstîtu sédesgaitu, ja tiesas sekretårs kaut ko nav sapratis, pierakstîjis.”

Jå südzîbu sañem Tieslietu ministrija vai Tiesu administråcija, tiek vértéts, vaiierosinåt disciplinårlietu. “Mums bija ieslodzîtå südzîba, ka tiesnesis viñu nosaucispar klaunu,” ståsta TM pårståve. “Sédes protokols saståv no tiesneßa aizrådîju-miem par ieslodzîtå uzvedîbu. Vienubrîd ieslodzîtais teicis, ka tas ir cirks, tiesne-sis nav izturéjis un nosaucis viñu par klaunu. Nece¬as roka rosinåt lietu ßådåsituåcijå.” ‰tikas pårkåpumi esot grüti formuléjami – pat ja étikas kodekss unlietas materiåli noråda uz pårkåpumu, nevar zinåt, kå lems disciplinårlietukolé©ija.

Lielåkå da¬a no aptaujåtajiem neuzskata, ka mazais südzîbu skaits bütu izskaid-rojams ar procesa dalîbnieku nezinåßanu par ßådu iespéju. Drîzåk – tas pieråda,ka étikas problému tiesås patießåm nav daudz. Tiesu priekßsédétåji noråda arîuz citiem céloñiem, kådé¬ südzîbu tik maz: “Latvijai nav raksturîga südzéßanås.”“Cilvékiem bail südzéties, bail, ka tas ietekmés spriedumu. Bet péc nedé¬as, kadspriedums sañemts, rodas sajüta: ko es tur südzéßos? Tas attur.”

Tiesu priekßsédétåji ¬oti daΩådi vérté südzîbas kå pañémienu étikas problémurisinåßanai tiesås:

• “Nevienu pamatotu [südzîbu] trîs gadu laikå neesmu redzéjusi [..] Atbildénevar pateikt, ka lietas dalîbniekam kaut kas nav kårtîbå ar redzi. Vai argalvu. Vai viñß vienkårßi ir bezkaunîgs. [..] Uzskatu südzîbas par spiedienu uztiesu.”


• “Kåpéc bütu jåapvainojas par südzîbåm? Ja arî südzîba ir nepamatota, tad kurcitur lai cilvéks sañem atbildi? Südzîbas palîdz tiesu priekßsédétåjiem izvértétdarbu. Arî tiesneßiem ir iemesls padomåt, vai vajag uzlabot uzvedîbu. Unkådé¬ man bütu jåbaidås, ja es zinu, ka neko sliktu nedarîju? Ir “profesionålie”,regulårie südzmañi. Viñus visi tiesneßi pazîst.”

• “[Uzskatu, ka] labåk, lai cilvéks pårsüdz likumå noteiktajå kårtîbå, nevissüdzas.”

• “Südzîba paråda, kas notiek tieså. Ja cilvékam nodarîts påri, kaut kas jådara.”

Iekßéjås diskusijas tiesås un tiesu priekßsédétåjuloma

Vairåki tiesu priekßsédétåji norådîja, ka priekßsédétåjam nav ne pilnvaras, nepietiekamas informåcijas, lai rea©étu uz pårkåpumiem tiesås. Nereti priekßsédé-tåji nezina, ka attiecîbå uz viñu tiesas tiesneßiem ir ierosinåtas disciplinårlietas:“DaΩreiz par tåm var uzzinåt tikai tad, kad atnåk lémums.” Turklåt attiecîbå uzétikas lietåm “daudz kas atkarîgs no katra subjektîvås attieksmes – kå kurßskatås.” DaΩi tiesu priekßsédétåji tomér uzskata, ka étikas problémas bütu jå-risina tiesu iekßiené: “Ko nevar atrisinåt tiesas iekßiené? [..] Izrunåt visu, jo katrsvar k¬üdîties.” Gandrîz visi tiesu priekßsédétåji norådîja, ka tiesås notiek ikne-dé¬as sédes par aktuåliem jautåjumiem. DaΩås tiesås apsprieΩ arî disciplinår-kolé©ijas lémumus, sañemtås südzîbas. Vienå tieså katrs tiesnesis var no rîta piekafijas apspriest problémas ar priekßsédétåju.

Disciplinåratbildîba par étikas normu pårkåpumiem

Gandrîz visi respondenti uzskata, ka ir atbalståms, ja tiesnesi var sodît discipli-nåri par rupju étikas normu pårkåpumu (3.1. tabula). Disciplinårlietu kolé©ijaspubliski pieejamo materiålu analîze liecina, ka kopß 2003. gada 10 no 66 izska-tîtajåm disciplinårlietåm ierosinåßanas pamats bijis étikas normu pårkåpumsvai necienîga rîcîba. 7 no tåm ierosinåjusi Tieslietu ministrija, 3 – tiesu priekß-sédétåji. No ßîm lietåm divas tika izbeigtas, toties divos citos gadîjumos tikapat ierosinåts atcelt tiesnesi no amata. Lietas ierosinåtas saistîbå ar ßådiem ap-ståk¬iem:

• sarkastiskas fråzes nolémumos (lieta tikusi izbeigta);

• tiesnesis, zinådams, ka ce¬u satiksmes negadîjumå iesaistîtå policijas darbi-nieka vietå asins analîzes nodevis cits darbinieks, neveica nekådas darbîbas,lai nepie¬autu un novérstu likuma pårkåpumus (ierosinåts atcelt no amata);

• konflikta péc ar tiesas priekßsédétåju atteikßanås pieñemt lietas izskatîßanai(råjiens);


• skatot civillietu par îres lîguma izbeigßanu un izlikßanu no dzîvok¬a, nosütîjavéstuli lietas dalîbniekam ar atgådinåjumu un skaidrojumu, tådéjådi rîko-joties neatbilstoßi Civilprocesa likuma normåm (råjiens);

• neieraßanås darbå, norådot uz savu slimîbu, taçu tajå laikå devås uz Horvå-tiju ekskursijå un sañéma valsts pieß˚irto slimîbas pabalstu (råjiens);

• prokurora ieaicinåßana savå kabinetå (lietas izskatîßana, nepiemérojot discip-linårsodu);

• piedalîßanås lémumu pieñemßanå sava déla interesés (ierosinåts atcelt noamata).

Paßattîrîßanås

Tiesneßu paßattîrîßanås veicinåßana ir jautåjums, kas pédéjos gados vienmérpavada skandålus tiesås. Tåpéc, intervéjot tiesu priekßsédétåjus, izzinåju viñuviedokli par ßådiem jautåjumiem: vai paßattîrîßanås ir lîdzeklis pret korupciju,cik efektîvs ir disciplinåratbildîbas mehånisms, vai kole©iålås attiecîbas navß˚érslis paßattîrîßanås procesiem?

Paßattîrîßanås kå lîdzeklis pret korupciju

Gandrîz visi aptaujåtie tiesu priekßsédétåji ir vienispråtis, ka ar paßu spékiemizskaust korupciju viñiem neizdosies. “Kå lai tiesas priekßsédétåjs atrod korup-ciju?” retoriski jautå kåda priekßsédétåja. Viñai piekrît arî kolé©is: “Kå paßat-tîrîties? Péc kådåm pazîmém? Spriedumu nesaprotamîba? Bet pédéjå laikå arîatcelti spriedumi ir labi motivéti.”

“Pieméram, Po¬ikarpova,” teic kådas citas tiesas priekßsédétåja, “ilglaicîga ties-nese, disciplinårkolé©ijas locekle, tiesnese ar lielu autoritåti. Cik zinu, citi viñastiesas tiesneßi un tiesas darbinieki viñu cienîja. Ko tur var paßattîrîties? Bütu labi,ja katram kopß dzimßanas iedegtos lampiña – ßis ir nåkamais slepkava, ßis – izva-rotåjs, ßis dzérumå ar maßînu notrieks bérnus. Katram var “aiziet ßirmis” ciet.”

Da¬a tiesu priekßsédétåju gan piekrît, ka kaut kåda nojausma par to, kas notiek,tiesneßiem ir: “Runå advokåti, raksta prese par konkrétiem tiesneßiem. Pieméram,par Kaparßmitu. Likås jocîgi, kåpéc tas tiesnesis tiek visu laiku piesaukts. Bet tikpat labi tå var büt tikai nojausma.” Taçu, runåjot par savu tiesu, raksturîgåkåatbilde: “Par saviem kolé©iem es nevaru neko teikt, un man nav pat aizdomu.”

DaΩi no aptaujåtajiem pie¬åva, ka, iespéjams, daΩreiz nojautas, lai arî nav pie-rådîjumu, motivé disciplinårkolé©iju attiecîgajam tiesnesim piespriest bargåkusodu par pårkåpumiem, kurus iespéjams pierådît.

Kopumå tiesu priekßsédétåji diezgan skeptiski izturas pret îpaßiem pretkorup-cijas risinåjumiem tiesås: “Korupcija ir visas cilvéces nelaime. Ja aptaujas råda,


ka 60–70% cilvéku neuzskata korupciju par kaut ko seviß˚u, tad par ko més runå-jam? Kå zinåt, vai tiesås nav tåds pats procents? Jådomå par audzinåßanu,vértîbåm. Lai novérstu korupciju, ir jåaudzina sabiedrîba, lai tas bütu nepieñe-mami.”

Disciplinåratbildîba kå paßattîrîßanås lîdzeklis

Lielåkå da¬a respondentu, kas aizpildîja anketas, pilnîbå vai da¬éji piekrît, kapaßreizéjå tiesneßu disciplinårås sodîßanas sistéma par étikas kodeksa pårkå-pumiem ir optimåla un nodroßina, ka kodekss tiek ievérots (3.1. tabula). Arî visiintervétie tiesu priekßsédétåji uzskata, ka paßreizéjå tiesneßu disciplinåratbil-dîbas kolé©ija kopumå strådå labi. Tomér atbildes gan anketås, gan intervijåsnoråda uz vairåkiem aspektiem, kas tiesneßos rada baΩas:

• Disciplinårkolé©ija strådå ¬oti noslégti, ne vienmér sadarbojas ar tiesu priekß-sédétåjiem. Tiesu priekßsédétåjiem bütu jåzina, ka “par viñu tiesu tiesneßiemir lietas, jåpiedalås izskatîßanå. Sédém jåbüt atklåtåkåm un vairåk rekla-métåm.”

• Tiesneßiem esot bijis sareΩ©îti izvirzît citus kandidåtus disciplinårkolé©ijai:“[Tiesneßu konferencé] kolé©ijas priekßsédétåjs paziñoja, ka gandrîz visipiekritußi arî turpmåk strådåt. Pavisam nomainîja 1–2 cilvékus. Nebija diskusi-jas, nevaréja apspriest, izvirzît. Vairåki kolé©i nebija apmierinåti.” Divi cititiesu priekßsédétåji ßim novérojumam gan nepiekrît, uzskatot, ka: “Varéjaizvirzît savus kandidåtus – tos, ko vélas. Bija pietiekami daudz kandidåtu.”“Bija iespéjams izvirzît disciplinårkolé©ijas locek¬us. Bet tiesneßi ir ¬oti neaktîvatauta.”

• Disciplinårlietu kolé©ijå patlaban izskata tådas lietas, ko pareizåk bütuizß˚irt tiesås iekßiené: “Disciplinårlieta ir ˚eksîtis, nevis risinåjums. Liecina, katiesas priekßsédétåjs netiek galå.” “Disciplinårkolé©ijai ir jåbüt, bet discipli-nårlieta ir absolüti pédéjais lîdzeklis, pirms tam jådara viss, lai tå nenotiktu.”Kåda tiesu priekßsédétåja atzîmé, ka katram bütu jåapzinås, cik psiholo©iskismagi ir tikt kolé©u sodîtam: “Nenovélu pat ienaidniekam tur ståvét. Kas tåpar tra©édiju – tiesnesim ståvét citu tiesneßu priekßå un sañemt sodu! Turklåttas nav tikai pazemojums, tam ir arî finansiålas sekas – gadu netiek sañemtasprémijas, gadu nevar kåpt pa karjeras kåpném.”

• Nav skaidri principi, saskañå ar kuriem par daΩiem nenozîmîgiem pårkåpu-miem tiek pieméroti disciplinårsodi. Pieméram, kåds tiesnesis anketå ßådivértéja tiesneßu disciplinårås sodîßanas sistému: “[Tå ir] galîgi aplama, jatiesnesi var sodît ar råjienu par starplémumu, kurå izskaidrotas civilprocesuålodarbîbu neizdarîßanas sekas, bet par tîßiem likuma pårkåpumiem izsaka pie-zîmi vai lietu izbeidz.” Arî daΩi intervétie priekßsédétåji noråda, ka: “Mums ietuz kvantitåti. Disciplinårlietu ir tik daudz, ka drîz katram tiesnesim büs viena.”“Tiesneßi jütas apdraudéti. Pat ja godpråtîgi izskatîsi lietu, nejüties droßs, kalietu neierosinås.” Vienlaikus paståv arî pretéjs uzskats, ka disciplinårlietujoprojåm ir par maz.


• Disciplinårlietu kolé©ijas lémumi nav pårsüdzami: “Visiem ir pårsüdzîbasiespéjas. Kådé¬ tad tiesneßi tådi nabadziñi, ka viñiem nav?”

Kole©iålås attiecîbas un paßattîrîßanås

Tiesu priekßsédétåjiem jautåju, vai kole©iålås attiecîbas netraucé, pieméram,ierosinåt disciplinårlietas vai tiesnesim südzéties par savu kolé©i. SañemtoatbilΩu spektrs ir ¬oti plaßs:

• “Tas ir atkarîgs no tiesas priekßsédétåja personîbas.”

• “Es rosinåtu disciplinårlietu arî tad, ja nebütu südzîbas, taçu redzétu, ka ties-nesis lietas ilgstoßi nav skatîjis, nav laikus ieradies tiesas zålé. Tad kole©iålåsattiecîbas mani netraucétu.”

• “Nebaidîtos rosinåt, ja bütu pamats par kådu no tiesas tiesneßiem ko domåt.”

• “Kole©iålas attiecîbas var traucét. Pieméram, Våcijå tiesas priekßsédétåjs irtikai administrators. Tåpat jåbüt garantijai, ka, kårtîgi strådåjot, netiksatbrîvots no amata, kurå ßobrîd tiesas priekßsédétåjus uz 5 gadiem ievélSaeima. Ja Saeima atbrîvo, tad var rasties situåcija, ka kolé©i saka: “Fui, cikslikts; ko viñß tagad lien pie mums kafiju dzert?”

• “Ja kolé©im ir kåda ziña par likuma pårkåpumu, viñam bütu jårea©é.”

• “Nevar teikt, ka tajås tiesås, kur ir disciplinårlietas, ir problémas, bet tajås –kur to nav – tådu nav. Darbojas “©edovßçinas” princips. “Virsnieki” neziño parßådiem gadîjumiem, jo zina, ka paßi no augståkståvoßajiem dabüs pa ausîmpar to, ka nav nokontroléjußi.”

• “Més esam lojåli viens pret otru – ceram, ka varbüt kaut kas uzlabosies.”“Neviens neiet un neståsta. Katrs dara savu darbu. Var uzzinåt, ja parådåssüdzîba.”

Viens no savdabîgiem paßattîrîßanås rådîtåjiem ir disciplinårlietu skaits, kas“dzimst” tiesu sistémå un årpus tås. Statistika råda, ka pédéjos çetros gados 34disciplinårlietas ierosinåjusi Tieslietu ministrija, 22 – Augståkås tiesas priekß-sédétåjs un tikai 10 – citu tiesu priekßsédétåji. Aptaujåtie tiesu priekßsédétåjigan noliedz, ka ßie cipari bütu zîmîgi. Augståkås tiesas lielåko aktivitåti iz-skaidro tas, ka tießi AT ir vislabåk redzams, kåds ir gala spriedums un vai pro-cess bijis aizdomîgs: “Viñi redz pårsüdzétås lietas, redz, kad tur kaut kas navkårtîbå.” Tieslietu ministrija, savukårt, sañemot vairåk südzîbu nekå paßas tiesas,jo “sabiedrîba netic, ka tiesu priekßsédétåji büs objektîvi; liekas, ka visi ir vienåbariñå.” Turklåt tika izteikta doma, ka Tieslietu ministrija rosinot lietas par visu,kas lîdz viñiem nonåk. Atß˚irîgo izpratni starp Tieslietu ministriju un tiesåm pardisciplinårsodu pieméroßanu apstiprina arî disciplinårsodu pieméroßanas sta-tistika: deviñas disciplinårlietas, ko ierosinåjusi Tieslietu ministrija, izbeigtas,lai gan pavisam çetru gadu laikå izbeigtas tikai 10 lietas. Septiñas lietas, ko iero-sinåja ministrija, izskatîtas, nepiemérojot sodu – pavisam ßåds iznåkums bijistikai astoñas reizes.


Tiesu priekßsédétåju priekßlikumi étikas problému risinåßanai

Vairåki tiesu priekßsédétåji piedåvåja arî savu skatîjumu uz pareizåko pieejuétikas jautåjumu risinåßanai. Apkopoßu ßos redzéjumus, pierakstot arî alter-natîvus viedok¬us, ja kådi priekßsédétåji tos izteikußi. Jåpiebilst gan, ka bija arîtiesu priekßsédétåji, kas noliedza nopietnu étikas problému esamîbu Latvijastiesås vai uzskatîja, ka étikas problémas vispareizåk bütu risinåt, uzticoties trîs-pakåpju tiesas sistémai.

• Informét sabiedrîbu par iespéjåm südzéties par étikas pårkåpumiem,lai bütu iemesls bieΩåkåm diskusijåm par étiku tiesås. Íeit gan jåatgådina, kada¬ai tiesu priekßsédétåju ir skeptiska attieksme pret südzîbåm kå mehånis-mu, lai cînîtos pret étikas problémåm.

• Paplaßinåt un padzi¬inåt iekßéjås diskusijas par étikas jautåjumiem, t. i.,par tåm runåt kolektîvå vai organizét måcîbas par étikas jautåjumiem: “Jovairåk runåjam, jo labåk saprotam.” Aptaujåtajiem tiesu priekßsédétåjiemdomas dalås par to, vai bütu lietderîgi organizét jaunus forumus, kur daΩådutiesu tiesneßi varétu apmainîties ar uzskatiem. Viena no sañemtajåm atbildém:“Mani neinteresé citas tiesas. Katram jårüpéjas par savu tiesu.”

• Palielinåt konkurenci uz tiesneßu amatiem, pilnveidot atlases kårtîbu,testu papildinåt ar kåzusu étikå. Da¬a no respondentiem uzskata, ka tießißajos faktoros ir mekléjams célonis, kådé¬ tagad situåcija étikas jomå ir labåkanekå iepriekß. Tiesneßu atlasé izmanto psiholo©iskos testus, pievérß uzma-nîbu pretendenta personîbas kvalitåtém, pårbauda savaldîbas spéjas. Tomérpaståv arî pretéjais viedoklis, uzskata, ka tests “ir påråk orientéts uz domå-ßanu, absolüti nav orientéts uz darbu. [..] Tas, ka viñß ir izturéjis testu un iz-gåjis interviju, nenozîmé, ka viñß man vajadzîgs tieså. [..] Svarîgi iepriekßéjiedarbi, nevainojama reputåcija, darbaspéjas, spéja nebüt vienaldzîgam, do-måßana.”

• Ierakstît tiesas sédes. Vairåki tiesneßi norådîja, ka Latvijai bütu jåsekodaΩu citu valstu pieméram un jåieraksta tiesas sédes. Ieraksts atrisinåtuproblému ar neprecîziem protokoliem un disciplinéjot samazinåtu étikasproblémas.

• Palielinåt augståko tiesu instançu kontroli pår pårsüdzétajiem sprie-dumiem: “Ja spriedums tiek pårsüdzéts, tad nåkamajai instancei jåskatås,kas tur ir: juridiskå nekompetence, k¬üda, vai tas varétu büt apzinåti. Tåds nå-kamås instances pienåkums bütu likumå jånosaka. Tå es saprotu paßattîrî-ßanos.” Ío priekßlikumu par nereålu uzskata cita tiesas priekßsédétåja: “Kåvar izvértét, vai pårkåpums apzinåts vai ne?”, piedåvåjot savu alternatîvu –esot jåatgrieΩas pie agråkås kårtîbas, kad Augståkås tiesas tiesneßi regulåricaurskatîja zemåko instançu spriedumus. Tad tiesneßi justu paståvîgu kon-troli, bütu “apziña, ka var atcelt jebkuru spriedumu”.

• Pieß˚irt lielåkas pilnvaras tiesu priekßsédétåjiem. Lielåkå da¬a aptaujåtotiesu priekßsédétåju ir vienispråtis, ka bütu pareizi tiesas priekßsédétåjus

3. ‰TIKA TIESÅS: TIESNEÍU PAÍNOV‰RT‰JUMS 45

informét par disciplinårlietåm pret viñu tiesu tiesneßiem; nedaudz mazåkskonsenss ir attiecîbå uz südzîbåm, ko par tiesneßiem sañem Tieslietu mi-nistrija, Tiesu administråcija, Augståkå tiesa. Domas dalås par to, vai tiesupriekßsédétåjiem bütu pieß˚iramas plaßåkas iespéjas ietekmét tiesas darbu.Viens no viedok¬iem: “Vajag tiesu priekßsédétåjam pieß˚irt funkcijas izteiktråjienu, aizrådîjumu. [Patlaban] traucé tas, ka tiesu priekßsédétåjiem ir tikaiiespéjas ierosinåt disciplinårprocesu uz “sitiena”. Tiesnesim bütu jådod iespéjalaboties, un disciplinårlieta jåierosina tikai tad, ja ir sakråjußie vairåki råjieni.Ne visi tiesu priekßsédétåji gan tam piekrît: “Mehånismu [jau tagad] ir pietie-kami daudz, jåprot tos izmantot. Ja nelabojas ar pårrunåm, tad nelabosies arîar piezîmi.” “Tiesas priekßsédétåjam neviens neliedz izteikt pårmetumus park¬üdåm, neviens neliedz iekårtot piezîmju gråmatiñu.”

• Ieviest vienotu étikas kodeksu un tå pårraudzîbas mehånismu visåmar tiesu saistîtajåm profesijåm, jo tås visas ir savstarpéji saistîtas unietekmé cita citas télu. Pieméram, advokåti nereti izplata uzskatu, ka tiesneßiir nekompetenti, taçu paßi médz izmantot neétiskus pañémienus.

1 Iveta KaΩoka – ieguvusi jurista kvalifikåciju Latvijas Universitåté, kur joprojåm studéma©istratürå. Autorei ir arî bakalaura gråds politikas zinåtné. Kopß 2005. gada strådåSabiedriskås politikas centrå PROVIDUS. Iepriekß strådåjusi Tieslietu ministrijå.2 Pétîjuma ietvaros tika veiktas intervijas ar 4 apgabaltiesu priekßsédétåjiem un 6 rajonu(pilsétu) tiesu priekßsédétåjiem, fokuséjoties uz tåm tiesåm, no kuråm netika sañemtasaizpildîtas anketas. 3 Aizpildîtås anketas tika sañemtas no 36 tiesneßiem un 6 citåm tiesu sistémai piesaistîtåmpersonåm (advokåtiem un prokuroriem).


4. KNAB attiecîbas ar sabiedrîbu no 2003. lîdz 2006. gadam1

Péteris Timofejevs2

Korupcijas novérßanas un apkaroßanas biroja attiecîbas ar sabiedrîbu ir integ-réta un nozîmîga pretkorupcijas politikas saståvda¬a, un tå ir îpaßi svarîga divuiemeslu péc. Pirmkårt, ierédñu publiskå komunikåcija ar pilsoñiem par politikasmér˚iem gandrîz jebkurå jomå ir svarîgs politikas veiksmes un efektivitåtespriekßnoteikums. Balstoties uz attîstîbas valstu piemériem, amerikåñu ekono-miste DΩüdita Tendlere (Judith Tendler) ir aprakstîjusi, kå birokråtu komunikå-cija ar pilsoñiem, konsultatîvas padomes un izglîtojoßas kampañas veicinaizpratni par valsts politikas mér˚iem, palîdz daudz efektîvåk sasniegt gaidåmosrezultåtus un veicina uzticîbu valsts iestådém vispår.3 Otrkårt, politikas ievie-séju saikne ar sabiedrîbu ir îpaßi svarîga pretkorupcijas jomå. Kå noråda bijußaisHonkongas neatkarîgås pretkorupcijas komisijas (Independent Commission againstCorruption, ICAC) vadîtåjs Bertråns de Spevils (Bertrandt de Speville), informéjotpar korupcijas apkaroßanas rezultåtiem, var lauzt visat¬autîbas mentalitåti, bet,izglîtojot par korupcijas sabiedrisko ¬aunumu, ir iespéjams aktîvi iesaistît sabied-rîbu korumpantu atklåßanå, iegüt un noturét tås atbalstu cîñå pret korupciju.4

Tådéjådi izglîtoßana netießi veicina arî sabiedrîbas uzticîbu valsts institücijåmkopumå. Tomér lîdz ßim neß˚iet, ka KNAB veiktu ßådu visaptveroßu informé-ßanas politiku. Lietojot amerikåñu politologa Çårlza Lindblüma (Charles Lindblom)apzîméjumu, KNAB attiecîbas ar sabiedrîbu5 drîzåk varétu apzîmét kå nepår-trauktu “izkulßanos” (muddling through – ang¬u val.).6

Íajå rakstå analizéßu KNAB attiecîbas ar sabiedrîbu no 2003. lîdz 2006. gadam,norådîßu uz ßîs politikas nepietiekamo rezultåtu céloñiem un izteikßu rekomen-dåcijas. Pétîjuma pamatå ir 2006. gada aprî¬a såkumå veiktås kvalitatîvås inter-vijas ar desmit ekspertiem – KNAB amatpersonåm, pretkorupcijas speciålistiemun KNAB Sabiedriskås konsultatîvås padomes darbå iesaistîto NVO pårståvjiem.7

KNAB attiecîbas ar sabiedrîbu: politikas ievießanas izvértéjums

KNAB attiecîbås ar sabiedrîbu ietilpst çetri komponenti – attiecîbas ar masumedijiem, sabiedrîbas izglîtoßana, saikne ar NVO, diplomåtiskå korpusa infor-méßana.8 Tålåk rakstå îsi aplükoßu pirmo trîs komponentu lîdzßinéjo îstenoßanu.

Attiecîbas ar masu medijiem

Kvantitatîvi raksturojot KNAB attiecîbas ar masu medijiem, var izmantot vismaztrîs indikatorus:

• masu medijiem nosütîto preses relîΩu skaits,

• noorganizéto preses konferençu skaits,

• KNAB veltîto publikåciju skaits (sk. 4.1. tabulu).

No 2003. lîdz 2005. gadam viens no ßiem indikatoriem – izsütîto preses relîΩuskaits – noråda uz KNAB attiecîbu ar medijiem pieaugoßu intensitåti. 2003. gadåbirojs nosütîja tikai 53 preses relîzes, bet 2005. gadå to skaits bija pieaudzislîdz 104. 2006. gada pirmais pusgads gan uzråda izsütîto preses relîΩu skaitasamazinåßanos.

Påréjie indikatori sniedz pretrunîgus signålus. 2003. gadå bija 2522 publikåcijaspresé par KNAB, 2004. gadå – jau 4727, taçu 2005. gads rådîja mazu kritumu(4024). 2005. gadå bija seßas preses konferences, – tikpat, cik 2003. gadå. 2006.gada pirmajå pusé notikusi tikai 1 preses konference.

Protams, attiecîbu intensitåte nav tas pats, kas attiecîbu kvalitåte. Pat ja skaitliskieindikatori neuzråda ikgadéju pieaugumu, var apgalvot, ka sasniegtais rezultåtsir teicams. Intervéjamie bieΩi teica, ka KNAB ir k¬uvis par “atklåtåko tiesîbsargå-joßo institüciju Latvijå” (intervijas nr. 1, 3, 10). Augsta KNAB amatpersona (inter-vija nr.1), vispårîgi raksturojot sabiedriskås attiecîbas, uzteica mediju interesiun profesionalitåti, atspogu¬ojot ar korupciju saistîtås lietas. Amatpersonasvértéjumå ßîs attiecîbas bija gandrîz “perfektas”, tomér tå atzina, ka problémassagådåjot “zinåmu mediju” tendenciozitåte. Pretkorupcijas cîñå iesaistîts NVOpårståvis (intervija nr. 10) atklåti runåja par tå saukto “Ventspils mediju grupéju-mu”, kuri rakstot tendenciozus rakstus par KNAB vai pretkorupcijas ekspertukopienu Latvijå. Viñapråt, “Ventspils mediju grupéjuma” Ωurnålistus un redak-torus vienojot koruptîva rakstura saites ar grupéjuma îpaßniekiem, kuras, lai arîesot grüti pierådåmas, tomér atspogu¬ojoties konkrétå mediju grupéjuma izde-vumu viedok¬u lapås un arî neobjektîvås ziñu reportåΩås. Kå atzîméja amatper-sona (intervija nr. 1): “Ja man piezvana Ωurnålists N., es jau aptuveni zinu, kådsrît büs raksts.” Lai arî ßî potenciåli koruptîvå saikne tika pieminéta vairåkås inter-vijås, tomér to joprojåm ir grüti pierådît.


4.1. tabula. KNAB attiecîbas ar masu medijiem9

Laika p0smsIndikatori

2003 2004 2005 2006(1. pusgads)

Izsütîto preses relîΩu skaits 53 101 104 32

Noorganizéto preses konferençu skaits 6 2 6 1

KNAB veltîto publikåciju skaits presé 2522 4727 4024 Nav datu

KNAB publicitåte medijos padara biroju pazîstamu arî plaßåkå sabiedrîbå. Toapliecina 2005. gada janvårî – tießi divus gadus péc KNAB nodibinåßanas – SKDSveiktå iedzîvotåju aptauja.10 Tomér pétîjuma uzrådîtå aina ir arî visai pretrunîga:41% respondentu atzîst, ka ir dzirdéjußi par KNAB, bet neko tuvåk nezina. Novienas puses, ßåds rezultåts ir iepriecinoßs, jo noråda, ka iedzîvotåji ir informétipar KNAB eksistenci. Tomér, no otras puses, tå pati aptauja noråda, ka tikai15,4% respondentu zina, kådas ir KNAB funkcijas un pienåkumi, tikai 12,7% zina,kådos gadîjumos vérsties KNAB péc palîdzîbas, un tikai 12,2% ir informéti parKNAB izmekléßanu rezultåtiem. Íådi aptaujas rezultåti neliecina par pilnîgiveiksmîgåm sabiedriskajåm attiecîbåm. Íobrîd ßie sabiedriskås domas mérîjumiir diezgan novecojußi. Var pie¬aut, ka situåcija pédéjå laikå ir uzlabojusies, kadmasu mediji plaßi atspogu¬ojußi, pieméram, KNAB izmekléßanu tå sauktajå Jür-malgeitas lietå. Iedzîvotåju neinformétîbu vismaz da¬éji var izskaidrot ar faktu,ka lîdz ßim nav veikta plaßa un sistemåtiska sabiedrîbas izglîtoßana par korup-ciju un KNAB lomu cîñå ar to.

Sabiedrîbas izglîtoßana

KNAB attiecîbas ar masu medijiem var piesardzîgi uzskatît par veiksmîgåm, betplaßas sabiedrîbas izglîtoßanas pasåkumi lîdz ßim vértéjami pilnîgi pretéji. KNABgan îsteno daΩådus izglîtojoßus pasåkumus valsts institüciju ierédñiem un paß-valdîbu darbiniekiem. Paßvaldîbu darbinieki ir izraudzîti kå îpaßi nozîmîgamér˚auditorija, norådîja KNAB amatpersonas, jo tießi viñi nonåk intereßu kon-fliktos visbieΩåk (intervijas nr. 1, 3). Lîdz raksta tapßanas laikam valsts un paß-valdîbas ieståΩu izglîtoßana par korupcijas jautåjumiem bija atkarîga no katrasiestådes vajadzîbåm. Birojs tåm piedåvå izvéli starp trim izglîtîbas modu¬iem,kuri aptver daΩådas ar korupciju un intereßu konfliktiem saiståmas témas.11

Programma ir visaptveroßa un strukturéta. Tomér trükst sistemåtiskas izglî-toßanas programmas citåm Latvijas iedzîvotåju grupåm, ko vairåki pretkorupci-jas speciålisti (îpaßi – intervijå nr. 9) vértéja kå seviß˚i negatîvu situåciju. Viñu-pråt, ik pa laikam îstenotas nelielas kampañas vai fragmentåri sabiedrisko attie-cîbu pasåkumi nedos îpaßu rezultåtu, jo sabiedrîbas izglîtoßanas mér˚is ir mainîtpastavoßo vértîbu sistému, kurå ir tolerance pret korupciju.

494. KNAB ATTIECÈBAS AR SABIEDRÈBU NO 2003. LÈDZ 2006. GADAM

KNAB publiskie pårskati liecina, ka birojs aizvien vairåk pievérß uzmanîbudaΩådu bukletu izdoßanai, lîdzdalîbai diskusijås un intervijås. Birojs veido tele-vîzijas pårraides un îsfilmas par korupcijas tematiku. Tomér KNAB nav sabied-rîbu izglîtojoßu pasåkumu sistemåtiskas programmas. Lîdzßinéjie centieni bijußisalîdzinoßi nelieli, îslaicîgi, un tie kopumå neveido pårliecinåtspéjîgu ilgtermiñakampañu. Iespéjams, izglîtojoßo pasåkumu trükst tåpéc, ka lielåkå uzmanîbapievérsta tießi sadarbîbai ar masu medijiem. Kå izteicås augsta KNAB amatper-sona: “Cilvéki visbieΩåk iegüst informåciju par korupciju tießi caur masu medi-jiem.” (intervija nr. 9) Ío apgalvojumu apstiprina arî jau iepriekß minétais SKDSpétîjums, proti, 80,5% respondentu iegüst informåciju tießi tå – caur medijiem.Lai arî daΩi eksperti piesardzîgi pie¬åva, ka KNAB sniegto informåciju masumedijiem par atseviß˚åm îpaßi svarîgåm izmekléßanas lietåm varot uztvert kå“sava veida izglîtojoßu darbu”, tomér vairåkums atzina, ka sistemåtiska un plånotapasåkumu programma gandrîz vai neeksisté.

Pozitîvi jåatzîmé KNAB interneta måjaslapa, kurå pieejama ne tikai informåcijapar aktuålåm norisém, bet arî normatîvie dokumenti, skaidrojumi un atbildes uziesütîtiem jautåjumiem un politisko partiju ziedotåju datu båze. Interneta lapair moderns e-pårvaldes rîks, ar kura palîdzîbu KNAB uztur saikni ar sabiedrîbu –tajå iespéjams uzdot jautåjumus un sañemt uz tiem atbildes, foruma sada¬ådiskutét par KNAB ierédñu sagatavotåm diskusiju témåm un atrast biroja kon-taktinformåciju.

Tomér ßî lapa ir tålu no pilnîbas, kå to noråda Klåvs Sedlenieks savå ironiskajåkritikå par tås dizainu un tås “lietotåjdraudzîgumu”. Viñß uzsver vairåkasnopietnas problémas: smagais juridiskais slengs, ne visai izvérsta informåcijakrievu un ang¬u valodå, nevajadzîgå slepenîba par KNAB vadîtåja un tå vietniekupersonîbåm.

Kopumå K. Sedlenieks secina, ka lapa ir radîta tå sauktajiem aktîvajiem pilsoñiem,kuri “büs ar mieru pårvarét daΩådas grütîbas (pieméram, iemåcîties latvießu va-lodu vai klumburét pa juridiskå slenga asumiem)”. Tomér viñß nobeidz savu ana-lîzi ar visai pesimistisku vértéjumu: “êmot vérå korupcijas îpatnîbas un KNABizglîtojoßås funkcijas, jåßaubås, vai måjaslapa veiksmîgi pildîs savas funkcijas.Forma, kådå informåcija tiek pasniegta, turpina nesaprotamås (un tåpéc daudzuacîs – korumpétås) birokråtijas tradîcijas. Niknais KNAB érglis, kas negaidîtiuzbrük un tikpat negaidîti dodas atpaka¬ sev vien zinåmå virzienå, ir ßo tradîcijuperfekts simbols. Tomér, ja gribam cînîties ar korupciju, bütu vérts pameklét arîcitus izteiksmes veidus.”12

Jau 2006. gada 1. oktobrî KNAB ziñoja par jaunu sabiedrîbas izglîtoßanas inicia-tîvu – piecåm izglîtojoßåm îsfilmåm par korupciju, kuras izdotas kompakt-diskå.13 Lîdz raksta tapßanas laikam autors îsfilmas nebija redzéjis, tomér vairåkieksperti jau agråk pauda baΩas par ßådu lîdzek¬u potenciålo efektivitåti – proti,vai ir vérts ieguldît ievérojamus lîdzek¬us îsfilmu sagatavoßanå, ja nav pår-liecîbas, ka tås nesîs paliekoßu vértîbu maiñu. Viena eksperte pat pauda klajasßaubas, vai ar “filmiñu palîdzîbu var mainît sabiedrîbas vértîbas, vértîbu sistému,kas nostiprinåjusies ilgu gadu laikå”. (intervija nr. 9)


Saikne ar NVO

Lai nostiprinåtu saikni ar sabiedrîbas organizéto da¬u un iesaistîtu to pretkorup-cijas aktivitåtés, birojs ir izveidojis îpaßu forumu – KNAB Sabiedrisko konsulta-tîvo padomi (turpmåk – padome). Tå aptuveni reizi ménesî pulcina 15 daΩådu NVOpårståvjus un augstas KNAB amatpersonas. Galvenais padomes mér˚is ir kalpotpar saikni starp sabiedrîbu un KNAB, kå arî konsultét biroju korupcijas novérßa-nas un izglîtojoßos jautåjumos (korupcijas apkaroßana apzinåti nav iek¬auta, joßî joma bieΩi ir saistîta ar slepenu operatîvo informåciju). Pirmo reizi padomesanåca 2004. gada 20. maijå, kad par tås priekßsédi tika izvéléts Sabiedriskåspolitikas centra PROVIDUS pårståvis Valts Kalniñß.

Jau kopß paståvéßanas såkuma padome ir diskutéjusi par savu lomu, îpaßi pie-vérßot uzmanîbu, lai tå nepårvérstos vienîgi par formålu sanåkßanu vai KNAB sa-biedrisko attiecîbu instrumentu. Pirmås sédes protokolå var lasît par rüpém, laipadome bütu aktîvs aktieris, kas aktualizétu svarîgas pretkorupcijas problémasun kalpotu kå KNAB sabiedriskås pårraudzîbas instance.14 Vélåkie protokoli lie-cina, ka NVO lîdzdalîba samazinås un ka såkotnéjais entuziasms pamazåmnoplok.15 Tomér daΩkårt padomei ir izdevies aktualizét svarîgus pretkorupcijasjautåjumus. VisbieΩåk apspriests strîdîgais tiesu korupcijas jautåjums, kå rezul-tåtå tika sasaukta publiska apspriede un preses konference, kå arî izstrådåtasrekomendåcijas korupcijas novérßanai tiesås. Turpmåkajås sanåksmés padomeslocek¬i aktualizéja jautåjumu par publiskajiem pasütîjumiem.

Versijas par padomes lomu un darba efektivitåti atß˚iras gan padomé darbojo-ßos, gan no tås neatkarîgu ekspertu vidü. Vieni uzskata, ka status quo ir pilnîgipietiekams, bet citi domå, ka padome ir pårvértusies par informatîvu forumu,kurå “elite izglîto eliti par pretkorupcijas jaunumiem”. Padomé ir pårståvétas vainu profesionålas asociåcijas, vai arî “smadzeñu centri”, bet tikpat kå nav plaßumasu organizåciju. Tådéjådi KNAB nav izdevies iesaistît un izglîtot plaßu sabied-rîbas da¬u, kura “nemaz nezina par padomes eksistenci”. Vél cits – vispesimistiskå-kais – viedoklis ir tåds, ka Padome neveic pat informatîvo funkciju, jo ne visiNVO pårståvji izglîto vai informé citus savu organizåciju biedrus par padoménotiekoßo. Í˚iet, ka oficiåli nospraustå padomes funkcija – kalpot par saikni starpKNAB un sabiedrîbu – netiek veiksmîgi pildîta. Tomér atseviß˚os gadîjumos pa-domei ir izdevies pievérst politi˚u un masu mediju uzmanîbu, kå arî paust tiemsavas rüpes, pieméram, par tiesu korupcijas problému.16

Turklåt – kå apliecinåja padomé aktîvs pretkorupcijas eksperts – padome ir vieta,kur KNAB amatpersonåm ir iespéja satikt citu valsts institüciju vadîtåjus un pausttiem savas rüpes par korupcijas riskiem vai aktuålåm problémåm to kompetencéesoßajås iestådés (intervija nr. 7). Ío apgalvojumu atbalsta arî tießajå novéro-ßanå redzétais par 2006. gada 6. aprî¬a sédi, kurå KNAB amatpersonas kopå arValsts kontroles un Iepirkumu uzraudzîbas biroja vadîtåjiem visai detalizétiiztirzåja korupcijas problémas. KNAB amatpersonas ne tikai uzdeva daΩådusjautåjumus un vértéja ieståΩu darbîbu, bet arî izteica ieteikumus, lai uzlabotuprocedüras. Diskusijå aktîvi piedalîjås arî daΩi NVO pårståvji. Kå vélåk intervijås


noskaidrojås, padome jau iepriekß bija iztirzåjusi korupcijas riskus publiskajosiepirkumos un identificéjusi tos kå nopietnu un aktuålu problému.

Kopumå vértéjot padomes darbîbu, var secinåt, ka tå diez vai kalpo par saiknistarp KNAB un plaßåku sabiedrîbu, drîzåk tå kalpo kå ierobeΩota saikne starpKNAB un nelielu pilsoniskås sabiedrîbas da¬u. Tomér tå ir veiksmîgs instruments,lai aktualizétu un ievadîtu sabiedriskajå aprité nopietnas korupcijas problémas.Tådéjådi padome zinåmå mérå le©itimé KNAB iniciatîvas, jo par tåm ir diskutétsun tås guvußas atbalstu pretkorupcijas cîñå iesaistîtu NVO vai profesionålo aso-ciåciju vidü. Tomér kå negatîvs aspekts jåmin padomes locek¬u atß˚irîgie uzskatipar to, kådai jåbüt tås lomai un funkcijåm, kuri arî traucé tai kalpot par efektîvusaikni starp KNAB un plaßåku sabiedrîbu.

Politikas ievießanas efekts uz korupcijas uztveri

Vértéjot KNAB attiecîbas ar sabiedrîbu kå pretkorupcijas straté©ijas atseviß˚uelementu vai pat atseviß˚u rîcîbpolitiku, ir precîzi jåizraugås méraukla. Íajå rak-stå par rîcîbpolitikas îstenoßanas efektivitåtes kritériju izmantoju korupcijas uz-tveres rådîtåjus. Lai arî tie nereti kritizéti kå subjektîvi, tomér pats sabiedrîbasinforméßanas un izglîtoßanas mér˚is ir ietekmét sabiedrîbas apziñu un vértéju-mus par korupciju. Tåpéc korupcijas uztveres radîtåji ir pieméroti, lai mérîtupolitikas veiksmi. Tå kå Transparency International apré˚inåtais korupcijasuztveres indeksa (KUI) rådîtåjs Latvijå no 1998. lîdz 2006. gadam ir kopumåaudzis par 1,5 punktiem (attiecîgi – no 3,2 lîdz 4,7 punktiem 10 punktu skalå),varétu domåt, ka pretkorupcijas politika kopumå un tajå skaitå KNAB attiecîbasar sabiedrîbu ir darîjußas savu – korupcijas uztvere aizvien uzlabojas.

Tomér jåatceras, ka biroju izveidoja tikai 2003. gadå. Pirmajos trîs KNAB pastå-véßanas gados KUI nerådîja lielu uzlabojumu, ko varétu saistît ar jaunizveidotupretkorupcijas iestådi un tås aktîvu sadarbîbu ar sabiedrîbu. Tikai 2006. gadå irredzams ievérojamåks “léciens” lîdz 4,7 punktiem salîdzinåjumå ar 4,2 punk-tiem 2005. gadå. Iespéjams, KUI rådîtåja uzlabojuma ß˚ietami novélotå ieståßa-nås ir saistîta ar to, ka indeksu veido, balstoties uz vairåkos iepriekßéjos gadosiegütu datu pamata. Lîdz ar to uzlabojumi pretkorupcijas cîñå var güt atspogu-¬ojumu korupcijas uztveres indekså ar viena vai pat vairåku gadu aizkavéßanos.Tomér nav nosakåms, cik lielå mérå KUI uzlabojuma célonis ir biroja aktîva sa-darbîba ar plaßåku sabiedrîbu.

4.2. tabula. Korupcijas uztveres indeksa dinamika (no 1998. lîdz 2006. gadam)17

Gadi 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006

KUI Latvijas rådîtåjs 3,2 3,4 3,4 3,4 3,7 3,8 4,0 4,2 4,7


Otrs svarîgs, bet pagaidåm nenosakåms aspekts ir tas, cik noturîgs izrådîsies2006. gada KUI rådîtåja uzlabojums. Vai bez îpaßas, uz plaßåku sabiedrîbu vér-stas izglîtoßanas programmas saglabåsies uzticîba KNAB spéjai apkarot un no-vérst korupciju Latvijå? Korupcijas jautåjumos neizglîtoti iedzîvotåji nav arî lielipalîgi biroja darbam. Saskañå ar KNAB publisko pårskatu biroja izmekléßanasnoda¬å 2005. gadå izskatîti tikai 46 fizisko personu iesniegumi par iespéjamiemkoruptîviem noziedzîgiem nodarîjumiem.18 Turklåt, kå norådîja KNAB amatper-sonas, iedzîvotåju südzîbas bieΩi ir triviålas un nepavisam nav par korupciju. Kåmåca jau pieminétais Honkongas veiksmes ståsts, korupciju var veiksmîgi kon-trolét tikai tad, ja vienlaikus ar apkaroßanu plaßåka sabiedrîba tiek izglîtota parkorupcijas ¬aunumiem, arî tådéjådi veicinot neiecietîbu pret korupciju.

Sabiedrîbas izglîtoßanas politiku noteicoßie faktori

KNAB attiecîbu ar sabiedrîbu veiksmi nosaka vairåki faktori. Jau secinåju, kaKNAB attiecîbas ar presi un masu medijiem ir samérå veiksmîgas. Savukårt KNABsaikne ar plaßåku sabiedrîbu Sabiedriskås konsultatîvås padomes veidolå funk-cioné mazåk veiksmîgi. Tomér skaidrs, ka visvairåk jåpastiprina tießi sabiedrîbasizglîtoßana. Tådé¬ padzi¬inåti aplükoßu céloñus, kåpéc sabiedrîbas izglîtoßanaskomponents patlaban ir salîdzinoßi våjåks. Analizéjot intervijas, galvenos fak-torus var iedalît divås da¬ås – tå sauktajos “varéßanas” faktoros, kas aptver KNABobjektîvi pieejamos (pareizåk – trükstoßos) resursus, un “gribéßanas” faktoros,kas aptver KNAB darbinieku subjektîvos ierobeΩojumus, kuri kavé sabiedrîbasizglîtoßanas ievießanu.

“Varéßanas” faktori

Kå galvenais KNAB darbîbu ierobeΩojoßais faktors intervijås minéts gan finanßu,gan cilvékresursu trükums. Kaut arî gandrîz ikviens aptaujåtais atzina, ka salîdzi-nåjumå ar citåm Latvijas publiskå sektora iestådém KNAB pieß˚irtie finanßuresursi ir samérå lieli, tomér tik un tå to apjoms ir nepietiekams, lai varétu veiktvisas KNAB funkcijas pilnîgi un efektîvi. Tomér daΩi eksperti norådîja, ka KNAB,un it îpaßi tå vadîba, varéja büt aktîvåka, publiski aizståvot nepiecießamîbu péclielåka budΩeta un apeléjot pie valdîbas deklaråcijåm, kurås korupcijas apkaro-ßana vienmér minéta kå viena no prioritåtém (intervijas nr. 9, 10).

Tießi nepietiekamie finanßu resursi arî ir pamatå nepietiekamajiem cilvékresur-siem – trükst finanséjuma, lai algotu papildu darbiniekus, kuri nodotos sabied-rîbas izglîtoßanai. Tomér runa nav tikai par jaunu darbavietu radîßanu, jo, kåatzîméja augsta KNAB amatpersona, darbs KNAB “uzliek zîmogu”, proti, darbamir zems prestiΩs, bet augstas prasîbas un smaga slodze (intervija nr.1). Lai ganatalgojums viens pats necels korupcijas apkarotåju prestiΩu, tomér tå paaugsti-nåßana ir viens no veidiem, kå veicinåt motivåciju strådåt KNAB.


“Gribéßanas” faktori

Neraugoties uz to, ka Latvijas pretkorupcijas politika ir veidota péc tå sauktåHonkongas mode¬a, daΩi KNAB darbinieki pauda skeptisku attieksmi par tå pil-nîgas îstenoßanas iespéjåm müsu valstî (intervija nr.1). Lai gan sabiedrîbas izglî-toßana bütu vélama, paßi KNAB darbinieki to neuztver kå vienu no prioritåtémpaståvîgå resursu trükuma dé¬. Í˚iet, ka viens no ßîs skepses izskaidrojumiemir arî lielå nozîme, kas tiek pieß˚irta korupcijas apkaroßanas rezultåtiem. Sabied-rîba vérté biroja darbu péc arestéto politi˚u un augsta lîmeña ierédñu skaita.19

Turpretî sabiedrîbas izglîtoßana netiek uztverta kå politika, kurai büs åtri unuzskatåmi rezultåti. Tådé¬ birojs lîdzek¬us investé, visticamåk, tießi izmekléßanasdarbå, aizmirstot, ka korupcijas problémas ilgtermiña risinåjums Latvijå ir vértîbumaiña paßå sabiedrîbå.

Intervétie eksperti par ßo vienaldzîbu attiecîbå uz izglîtoßanu da¬éji vainojaKNAB organizåcijas kultüras iezîmes – tå tika apzîméta kå “birokråtiska”, “police-jiska”, “rutinéta” un “rea©éjoßa” (intervijas nr. 2, 10, 9). Visi ßie apzîméjumi ir ne-gatîvi un uzsver iniciatîvas trükumu KNAB darbîbå, atsaucoties arî uz faktu, kaliela da¬a KNAB darbinieku ir iepriekß strådåjußi citås likumsargåßanas iestådés.Kå visai nozîmîgu trükumu eksperti minéja biroja nevéléßanos “runåt par étiku”,tå vietå ieñemot “formålistisku pozîciju” un “vienmér atsaucoties uz likuma nor-måm” (intervijas nr. 4, 10). Kå izskaidrojumu eksperti minéja to, ka, runåjot parpublisko étiku, KNAB neizbégami nåktos norådît uz daΩådu politi˚u neétiskorîcîbu, kas varétu izraisît konfliktu. Tådé¬, baidoties no apvainojumiem “parte-jiskumå”, birojs izvairås no étisku jautåjumu iztirzåßanas.

Rekomendåcijas – atpaka¬ pie Honkongas mode¬a!

Nav labåkas rekomendåcijas par ieteikumu paturét pråtå no Honkongas pårñemtopretkorupcijas modeli, uz kura pamata veidota Latvijas pretkorupcijas politika.Gan KNAB vadîbai, gan politi˚iem ir jåsaprot, ka korupciju bütiski samazinåt vartikai tad, ja visi trîs politikas komponenti – korupcijas apkaroßana, novérßana unsabiedrîbas izglîtoßana – sañems vienådu uzmanîbu. Èpaßi jåuzsver, ka sabiedrîbasizglîtoßana nav eksotiska garßviela, ko péc subjektîvas gaumes un véléßanås pie-vieno kå piedevu édienam (korupcijas apkaroßanai un novérßanai). Izglîtoßanaiir jåbüt visaptveroßai, mér˚tiecîgai un rüpîgi plånotai rîcîbpolitikai – tå nedrîkstbüt quick fix vai, citiem vårdiem sakot, îslaicîgu un létu kampañu virkne.

Tå kå nedrîkst pie¬aut, lai sabiedrîbas izglîtoßanu uztvertu kå naudas izß˚érdé-ßanu, pati sabiedrîba ir jåiesaista ßådas politikas plånoßanå, un ir jåpadara efek-tîvåks pieß˚irto lîdzek¬u izlietojums. Tådé¬ bütu vélams izveidot KNAB vadîtupublisku komisiju, kura atklåti un îså laika posmå intensîvi plånotu visaptveroßusabiedrîbas izglîtoßanu. Komisijai jånosaka skaidrs mandåts. Tajå bütu vélamsiesaistît pretkorupcijas izglîtoßanas speciålistus no årvalstîm, Latvijas sabiedrîbaspårståvjus, pedago©ijas un sabiedrisko attiecîbu speciålistus, kå arî Izglîtîbas un


zinåtnes ministriju, kas palîdzétu ieviest izglîtoßanu par korupcijas jautåjumiemgan pamatskolås un vidusskolås, gan augstkolås. Lai nodroßinåtu sabiedrîbasizglîtoßanas koordinåciju un izmantotu jau paståvoßos kanålus informåcijas iz-platîßanai, bütu vélama arî Valsts kancelejas lîdzdalîba. Lai padarîtu efektîvåkusizmantotos lîdzek¬us, varétu apsvért iespéju da¬u no rîcîbpolitikas ievießanaskonkursa kårtîbå dele©ét lielu sabiedrîbas uzticîbu ieguvußai NVO vai sabied-risko attiecîbu firmai.

Ir jåpievérß uzmanîba arî adekvåta finanséjuma jautåjumam. KNAB vadîbai jåbütaktîvåkai un uzståjîgåkai, pieprasot finanséjumu sabiedrîbas izglîtoßanai. Savu-kårt politi˚iem jåsaprot, ka atbalsts pretkorupcijas politikai nozîmé ne tikai at-balstu vårdos, bet attiecîga finanséjuma pieß˚irßanu. Vél vairåk – politi˚i varétubüt îpaßi ieintereséti, lai pretkorupcijas politika bütu veiksmîga, jo tå kopumå irvérsta uz valsts le©itimitåtes un sabiedrîbas uzticîbas vairoßanu.

Lai novérstu paßu gribas trükumu, KNAB bütu iekßéji jådiskuté par vajadzîbumainît savu personålpolitiku un iekßéjo komunikåciju, lai daΩådotu no tiesîbsar-gåjoßajåm iestådém pårmantoto organizåcijas kultüru un piesaistîtu jaunus pro-fesionå¬us no nevalstiskå sektora, medijiem un privåtå sektora. Bütu arî vélamsintensificét KNAB sabiedrisko attiecîbu speciålistu pieredzes apmaiñas koman-déjumus uz tåm valstîm, kurås pretkorupcijas iestådes veic izglîtojoßos paså-kumus.

Interviju saraksts

1. intervija ar KNAB amatpersonu, 03.04.2006.2. intervija ar NVO pårståvi, 04.04.2006.3. intervija ar KNAB amatpersonu, 04.04.2006.4. intervija ar pretkorupcijas speciålisti, 04.04.2006.5. intervija ar NVO pårståvi, 05.04.2006.6. intervija ar pretkorupcijas speciålistu, 06.04.2006. 7. intervija ar NVO pårståvi, 07.04.2006.8. intervija ar pretkorupcijas speciålisti, 07.04.2006.9. intervija ar pretkorupcijas speciålisti, 10.04.2006.

10. intervija ar NVO pårståvi, 10.04.2006.

1 Redaktora piezîme. Raksts balstîts uz datiem, kas iegüti galvenokårt 2006. gada pirmajåpusé. Tåpéc ßeit nav sistemåtiski analizétas KNAB aktivitåtes attiecîbås ar sabiedrîbu 2006.gada otrajå pusé un 2007. gada såkumå. KNAB darbs ßajå jomå turpinås, pieméram, 2007.gada februårî birojs uzsåka pretkorupcijas sociålås reklåmas kampañu. Neraugoties uz to,ka raksts neaptver visjaunåkås tendences, ir pamats domåt, ka tajå iek¬autie novérojumi,secinåjumi un ieteikumi joprojåm nav zaudéjußi aktualitåti.2 Péteris Timofejevs ir ieguvis bakalaura grådu politikas zinåtné Latvijas Universitåté unma©istra grådu attîstîbas zinåtnés Upsalas Universitåté. Raksta pamatå ir viña ma©istradarbs, kurß ar izcilîbu tika aizståvéts 2006. gada 29. maijå.


3 Tendler, J. Good Government in the Tropics. The Johns Hopkins University Press. 1997,135.–165. lpp.4 De Speville, B. Hong Kong: Policy Initiatives against Corruption. OECD. 1997, 23. lpp.5 Attiecîbas ar sabiedrîbu ßeit tiek saprastas kå pretkorupcijas politikas saståvda¬a, kurasuzdevums ir informét, izglîtot un iesaistît sabiedrîbu cîñå pret korupciju un stiprinåtsabiedrîbas uzticéßanos KNAB. Es noß˚iru jédzienu “sabiedriskås attiecîbas” (public rela-tions), kurß visai bieΩi tiek ßauri saistîts ar personas vai institücijas téla veidoßanu masumedijos, un plaßåku jédzienu “attiecîbas ar sabiedrîbu” (community relations), kuråsietilpst arî personas vai institücijas kontakti ar plaßåku sabiedrîbu, nevalstiskajåm orga-nizåcijåm, izglîtoßanas pasåkumi, utt.6 Ç. Lindblüms uzsvéra, ka valsts îstenotås politikas var iedalît divos ideåltipos – viens irårkårtîgi rüpîgi un racionåli izplånota politika, kas veido savdabîgu teoriju par to, kasnotiks, ja tiks lietoti attiecîgie instrumenti. Tai pretstatå ir politika, kura pieñemta, bal-stoties uz birokråtu un politi˚u vértîbåm, turklåt bieΩi vien cînoties ar nepietiekamiemresursiem. Íådai politikai ir tipiska inkrementåla lémumu pieñemßana un nereti arîbütiskas informåcijas trükums par ßo lémumu sekåm, un to var raksturot kå nepårtrauktu“izkulßanos” no grütåm situåcijåm. Tå rodas resursu (tajå skaitå arî laika) trükumå,paståvot konfliktam sabiedrîbå par piemérotåko politikas risinåjumu un nespéjai objektîvisarindot konfliktéjoßås vértîbas péc to prioritåtes.//Lindblom, C. The Science of “MuddlingThrough”. Publicéts: Public Administration Review, vol. 19, no. 2, 1959, 79.–88. lpp.7 Rakstå intervéto respondentu identitåtes nav atklåtas. Intervijas tika analizétas saskañåar tå saukto “grounded theory” straté©iju (Strauss, A. and Corbin, J. Basics of QualitativeResearch: Techniques and Procedures for Developing Grounded Theory. SAGE Publications,1998). Pétîjumå tika izmantota arî tießås novéroßanas metode, piedaloties KNABSabiedriskås konsultatîvås padomes sédé 2006. gada 6. aprîlî, kå arî tika analizéti doku-menti, tajå skaitå seßi KNAB Sabiedriskås konsultatîvås padomes sanåksmju protokoli (nr.1, 4, 8, 10, 15, 18).8 Nenoliedzot pédéjå komponenta svarîgumu, tas tomér ßeit netiks apskatîts, jo pétîjumafokuss ir ierobeΩots ar Latvijas sabiedrîbu.9 Korupcijas novérßanas un apkaroßanas biroja publiskais pårskats, 2003. gads.http://www.knab.gov.lv/uploads/pdf/publiskais_parskats_2003.pdfKorupcijas novérßanas un apkaroßanas biroja publiskais pårskats, 2004. gads. http://www.knab.gov.lv/uploads/pdf/publiskais_parskats_2004.pdfKorupcijas novérßanas un apkaroßanas biroja publiskais pårskats, 2005. gads. http://www.knab.gov.lv/uploads/pdf/Publiskais_parskats_2005.pdfInformatîvais ziñojums “Par KNAB darbîbu no 2006. gada 1. janvåra lîdz 30. jünijam”.http://www.knab.gov.lv/uploads/word/KNABzino_280706.doc Visi pédéjo reizi sk.07.12.2006. 10 Pieredze saskarsmé ar korupcijas problémåm: Latvijas iedzîvotåju aptauja. SKDS, 2005.http://www.knab.gov.lv/uploads/pdf/Iedzivotaju_pieredze_2005.pdf Pédéjo reizi sk.28.11.2006.11 Sk. KNAB interneta lapas sada¬å Sabiedrîbas izglîtoßana http://www.knab.gov.lv/responsibility/education/ Pédéjo reizi sk. 25.11.2006.12 Sedlenieks, K. ‰rglis lido skaisti, bet tålu: Pårdomas par KNAB måjaslapu. 02.03.2004.http://www.politika.lv/index.php?id=4265 Pédéjo reizi sk. 07.05. 2006.13 KNAB sagatavojis piecas îsfilmas par korupciju.http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=15656861 Pédéjo reizi sk. 28.11.2006.14 KNAB Sabiedriskås konsultatîvås padomes 1. sédes protokols. Rîga, 2004. gada 20. maijs.Nepublicéts dokuments.15 Lai gan sanåksmes tiek noturétas aptuveni reizi ménesî, tomér ne visu 15 NVO pårståvjivienmér piedalås tajås. Saskañå ar V. Kalniña novérojumiem, vismaz 8 NVO pårståvji


piedalås regulåri, no kuriem aptuveni 5 lîdz 6 piedalås aktîvås diskusijås vai uzdod jautå-jumus ziñotåjiem.16 Tieslietu ministre atzinîgi vérté KNAB Sabiedriskås konsultatîvås padomes ieteikumus tiesuvaru nostiprinåßanai un korupcijas risku mazinåßanai. LETA, 17.03.2005.17 Dati par KUI laikå no 1998. lîdz 2006. gadam ir iegüti no Transparency Internationalinterneta lapas http://www.transparency.org/policy_research/surveys_indices/cpi/Pédéjo reizi sk. 28.11.2006. 18 Korupcijas novérßanas un apkaroßanas biroja publiskais pårskats, 2005. g.http://www.knab.gov.lv/uploads/pdf/Publiskais_parskats_2005.pdf Pédéjo reizi sk.07.12.2006. 19 Voika, I. Vai KNAB attaisno cerîbas – darbîbas pirmie trîs gadi//Korupcijas ºC. Pårskatspar korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijå. 2005. gada otrais pusgads, 29. lpp.http://www.politika.lv/index.php?f=273 Pédéjo reizi sk. 07.12.2006.


5. Pielikums. Kvantitatîvs pårskats par korupcijas apkaroßanu

Íis pielikums sniedz sistemåtisku ieskatu tendencés, kas Latvijå redzamaskorupcijas apkaroßanå. Apkopotå informåcija ietver datus par izvirzîtajåm apsü-dzîbåm 2006. gadå, kå arî par notiesåto personu skaitu un sodiem (2004., 2005.,2006. gads). DiemΩél izvirzîto apsüdzîbu skaits nav salîdzinåms ar agråkajiemgadiem, jo par 2006. gadu ßî informåcija pieejama tådå formå, kas nav salîdzi-nåma ar iepriekßéjo. Jåñem vérå, ka datiem par apsüdzîbåm 2006. gadå nav tie-ßas saistîbas ar datiem par notiesåtajåm personåm 2006. gadå, jo personas, kamvienå gadå izvirzîtas apsüdzîbas, nereti notieså vélåkå gadå.

Íajå Korupcijas ºC izlaidumå vairs nepublicéjam datus par re©istrétajiem nozie-dzîgajiem nodarîjumiem valsts institüciju dienestå. Re©istréti noziedzîgi noda-rîjumi nereti izrådås nepierådåmi, vai arî var apstiprinåties, ka konkrétajå situå-cijå noziedzîga nodarîjuma saståva nemaz nav. Lîdz ßim publicéjåm pårskatupar noziedzîgajiem nodarîjumiem jau ierosinåtu kriminållietu ietvaros, uzska-tot, ka lîdz ar kriminållietas ierosinåßanu, jau ir lielåka ticamîba, ka noziedzîgsnodarîjums tießåm noticis. Lîdz ar Kriminålprocesa likuma ståßanos spékå sta-tistika uzråda iesåktos kriminålprocesus, kas paßi par sevi nekådå ziñå neliecina,ka noziedzîgi nodarîjumi tießåm notikußi.

Saskañå ar Informåcijas centra datu båzés esoßo informåciju uz 2007. gada 22. jan-våri 41 kriminålproceså par 62 noziedzîgiem nodarîjumiem apsüdzîba izvirzîta54 personåm. 5.1. tabulå redzams, kå ßie noziedzîgie nodarîjumi sadalîti pécKriminållikuma pantiem.1

5.1. tabula.Izvirzîto apsüdzîbu struktüra péc Kriminållikuma pantiem 2006. gadå

KL panti Izvirzîto Atseviß˚o apsüdzîbu apsüdzîbu îpatsvars izvirzîto

skaits apsüdzîbu skaitå (%)

317. Dienesta pilnvaru pårsniegßana 3 4,8

318. Dienesta ståvok¬a ¬aunpråtîga izmantoßana 12 19,4

319. Valsts amatpersonas bezdarbîba 8 12,9

320. Kuku¬ñemßana 14 22,6

321. Kuku¬a piesavinåßanås 1 1,6

322. Starpniecîba kuku¬oßanå 1 1,6

323. Kuku¬doßana 16 25,8

325. Valsts amatpersonai noteikto ierobeΩojumu – –

pårkåpßana

326. Neat¬auta piedalîßanås mantiskos darîjumos – –

326.1 Tirgoßanås ar ietekmi 1 1,6

326.2 Prettiesiska labumu pieprasîßana un – –

pieñemßana

327. Dienesta viltojums 3 4,8

328. Nepatiess dienesta ziñojums 1 1,6

329. NeizpauΩamu ziñu izpaußana 2 3,2

330. NeizpauΩamu ziñu izpaußana péc amata – –

atståßanas

Kopå: 62 100

Avots: Korupcijas novérßanas un apkaroßanas birojs. Pårskats “Noziedzîgie nodarîjumivalsts institüciju dienestå 2006. gadå”. Rîga, 2007.

5.2. tabula. Personas, kas notiesåtas par noziedzîgiem nodarîjumiem valsts institüciju dienestå, un sodi (2004. gads)

317. Dienesta pilnvaru pårsnieg- 9 0 0 0 4 2 0 3 0

ßana (t. sk. 4 péc LKK 162.1 p.)

318. Dienesta ståvok¬a ¬aunpråtîga 15 0 0 0 9 6 0 0 0

izmantoßana (t. sk. 1 péc LKK 162. p.)

595. PIELIKUMS. KVANTITATÈVS PÅRSKATS PAR KORUPCIJAS APKAROÍANU

Kop

éja

is s

kait

s

Lîd

z 1

gad

am

1–3

gad

i (i

esk

ait

ot)

3–5

gad

i (i

esk

ait

ot)

Nosacît

i

Nau

das s

od

s

T.

sk

. n

au

das s

od

s

nosacît

i

Med

icîn

isk

a r

ak

stu

ra

pie

sp

ied

u l

îdzek

¬i

Atb

rîvota

s n

o s

od

aKL un LKK panti

Pamatsods –brîvîbas

atñemßana

Citi pamatsodi

319. Valsts amatpersonas bezdar- 9 0 0 0 7 2 0 0 0

bîba (t. sk. 2 péc LKK 163. p.)

320. Kuku¬ñemßana 31 0 7 2 21 1 0 0 0

(t. sk. 4 péc LKK 164. p.)

321. Kuku¬a piesavinåßanås 2 0 0 0 1 1 1 0 0

322. Starpniecîba kuku¬oßanå 4 0 1 0 2 0 0 1 0

323. Kuku¬doßana 12 0 0 0 9 1 0 2 1

Avots: Tiesu administråcija (sastådîts 22.03.2005.).


317. Dienesta pilnvaru 10 1 2 0 0 4 3 0 0

pårsniegßana

318. Dienesta ståvok¬a ¬aun- 6 0 1 0 0 2 1 0 2

pråtîga izmantoßana

(t. sk. 1 péc LKK 162. p.)

319. Valsts amatpersonas 5 0 0 0 0 1 3 1 1

bezdarbîba

320. Kuku¬ñemßana 26 0 2 2 1 21 0 0 0

(t. sk. 1 péc LKK 164. p.)

321. Kuku¬a piesavinåßanås 4 1 1 0 0 2 0 0 0

322. Starpniecîba kuku¬oßanå 5 0 0 0 0 5 0 0 0

323. Kuku¬doßana 14 1 1 1 0 9 2 0 0

327. Dienesta viltojums 1 0 0 0 0 0 1 1 0

Avots: Tiesu informatîvå sistéma (statistikas dati – kå publicéti 14.02.2007.).


Kop

éja

is s

kait

s

Lîd

z 1

gad

am

1–3

gad

i (i

esk

ait

ot)

3–5

gad

i (i

esk

ait

ot)

Nosacît

i

Nau

das s

od

s

T.

sk

. n

au

das s

od

s

nosacît

i

5–1

0 g

ad

i (i

esk

ait

ot)

Atb

rîvota

s n

o s

od

aKL un LKK panti

Pamatsods – brîvîbas atñemßana

Citi pamatsodi


317. Dienesta pilnvaru 6 0 0 0 0 5 1 1 0 0

pårsniegßana

318. Dienesta ståvok¬a ¬aun- 11 0 0 0 0 8 2 0 0 1

pråtîga izmantoßana

(t. sk. 5 péc LKK 162. p.)

319. Valsts amatpersonas 18 0 0 0 0 5 12 0 1 0

bezdarbîba

(t. sk. 2 péc LKK 163. p.)

320. Kuku¬ñemßana 26 0 1 2 1 17 5 1 1 0

321. Kuku¬a piesavinåßanås 3 0 2 0 0 1 0 0 0 0

322. Starpniecîba kuku¬oßanå 3 0 0 0 0 3 0 0 0 0

323. Kuku¬doßana 20 2 0 0 0 16 2 0 0 0

325. Valsts amatpersonai 2 0 1 0 0 0 1 0 0 0

noteikto ierobeΩojumu

pårkåpßana

327. Dienesta viltojums 2 0 0 0 0 2 0 0 0 0

Avots: Tiesu informatîvå sistéma (statistikas dati – kå publicéti 14.02.2007.).


Atb

rîvota

s n

o s

od

a

Kop

éja

is s

kait

s

Lîd

z 1

gad

am

1–3

gad

i (i

esk

ait

ot)

3–5

gad

i (i

esk

ait

ot)

Nosacît

i

Nau

das s

od

s

T.

sk

. n

au

das s

od

s

nosacît

i

5–1

0 g

ad

i (i

esk

ait

ot)

Pie

sp

ied

u d

arb

s

KL un LKK panti

Pamatsods – brîvîbas atñemßana

Citi pamatsodi

5.5. tabula. Notiesåto personu îpatsvars, kuråm par noziedzîgiem nodarîjumiem valsts institüciju dienestå noteikts reålas brîvîbas atñemßanas sods 2004., 2005. un 2006. gadå

T. sk. sodîti ar reålu brîvîbas atñemßanuGads Notiesåto personu

kopskaits Personu skaits Procentuålino kopskaita

2004 82 10 12,2 %

2005 71 14 19,7 %

2006 91 9 9,9 %

Izejas datu avoti: Tiesu administråcija, Tiesu informatîvå sistéma.

5.6. tabula. Notiesåto personu îpatsvars, kuråm par dienesta ståvok¬a ¬aunpråtîgu izmantoßanu noteikts reålas brîvîbas atñemßanas sods 2004., 2005. un 2006. gadå



2004 15 0 0 %

2005 6 1 16,7 %

2006 11 0 0 %


5.7. tabula. Notiesåto personu îpatsvars, kuråm par kuku¬ñemßanu noteikts reålas brîvîbas atñemßanas sods 2004., 2005. un 2006. gadå



2004 31 9 29 %

2005 26 5 19,2 %

2006 26 4 15,4 %



5.8. tabula. Notiesåto personu îpatsvars, kuråm par kuku¬doßanu noteikts reålas brîvîbas atñemßanas sods 2004., 2005. un 2006. gadå



2004 12 0 0 %

2005 14 3 21 %

2006 20 2 10 %


1 Korupcijas novérßanas un apkaroßanas birojs. Pårskats “Noziedzîgie nodarîjumi valstsinstitüciju dienestå 2006. gadå”. Rîga, 2007. 18.–19. lpp.


Sagatavota iespießanai SIA “Nordik”. Re©. apl. Nr. 2-0792. Adrese – Daugavgrîvas ielå 36–9,Rîgå, LV–1048, tålr. 7602672. Iespiesta un broßéta Jelgavas tipogråfijå.

Documents

providus.lv › article_files › 1894 › original › Korupc.pdf?... · Pårskats par korupciju un pretkorupcijas politiku Latvijå2012-06-11 · Priekßvårds 2006. gada korupcijas