Latvijas Republikas Tieslietu ministrija...2 Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas 2003. gada publiskais pårskats Saturs Priekßvårds 1. Vispåréja informåcija 1.1. Tieslietu

1

Latvijas RepublikasTieslietu ministrija

Rîga 2004

2

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas2003. gada publiskais pårskats

Saturs

Priekßvårds

1. Vispåréja informåcija1.1. Tieslietu ministrijas juridiskais statuss 1.2. Tieslietu ministrijas kompetence un struktüra 1.3. Tieslietu ministrijas prioritåtes 2003. gadå

2. Tieslietu ministrijas darbîbas rezultåti un to izvértéjums2.1. Normatîvo aktu båzes pilnveidoßana2.2. Tiesu varas nostiprinåßana2.3. Eiropas lietas un starptautiskå sadarbîba2.4. Zaudéjumu atlîdzinåßana2.5. Dzimtsarakstu departamenta darbîba2.6. Brîvo juridisko profesiju noda¬as darbîba2.7. Personåls, tå izglîtoßana un kvalifikåcijas paaugstinåßana 2.8. Iekßéjå kontrole2.9. Padotîbå esoßo ieståΩu darbîba2.10. Valsts budΩeta lîdzek¬u izlietojums

3. Prioritåtes un plåni 2004. gadam

Priekßvårds

Tieslietu ministrija nodod Jüsu vértéjumam pårskatu par paveikto 2003. gadå.Íis gads ir aizvadîts Eiropas Savienîbas ieståßanås zîmé. Bijis daudzapñemßanos, daudz izvirzîtu mér˚u un labu nodomu, it îpaßi tieslietu sistémaspilnveidoßanas jomå. Un tomér vél ir daudz darbu, kas jåpadara.

2003. gadå Tieslietu ministrijå turpinåjås darbs pie Eiropas Savienîbas nor-matîvo aktu pårñemßanas, taçu ar îpaßu intensitåti tas pabeigts tikai2004. gada aprîlî. Eiropas tiesîbu pårñemßana notiks arî nåkotné, bet nu jaucitå kvalitåté. Jau tagad top projekts elektroniskai Eiropas Savienîbas tiesîbuaktu pårñemßanas kontroles uzskaites sistémai.

Tieslietås nozîmîgåkais sasniegums 2003. gadå ir tiesneßu algu reformasuzsåkßana un darbs pie administratîvo tiesu izveides. Tomér tå ir tikai nelielada¬a no Tieslietu ministrijas darbîbas spektra. Pårdomåta attîstîba irnepiecießama ikvienå no ministrijas padotîbas iestådém. Ievérojama ir arî per-sonåla mainîba, kas aizvadîtajå gadå bija gandrîz 30%, tådé¬ paßå ministrijå irnepiecießamas pozitîvas pårmaiñas. Lai to panåktu, ir jådomå par investîcijupiesaisti un cilvékresursu attîstîbu. Ministrija ir atbildîga par daΩådåm pår-valdes nozarém, un nav iespéjams izvéléties tikai vienu prioritåti. Izaugsme irjåpanåk visås jomås!

3

4

1. Vispåréja informåcija1.1 Tieslietu ministrijas juridiskais statuss

Tieslietu ministrija ir tießå valsts pårvaldes ieståde, ar kuras palîdzîbu Ministru kabi-nets îsteno Satversmé un likumos noteiktos uzdevumus un funkcijas tieslietu nozaré.

Ministrijas juridisko statusu un darbîbu nosaka Valsts pårvaldes iekårtas likums unMinistru kabineta noteikumi „Tieslietu ministrijas nolikums”. Ministrija ir vadoßå valstspårvaldes ieståde tieslietu nozaré un augståkå ieståde ministrijas padotîbå esoßajåmvalsts pårvaldes iestådém.

1.2. Tieslietu ministrijas kompetence un struktüra

Kompetence

Tieslietu ministrijas kompetencé ietilpst izstrådåt, organizét un koordinét tiesîbu untiesu administréßanas politiku, kå arî politiku ßådås jomås: pilsonîba, personas datuaizsardzîba, informåcijas atklåtîba un elektronisko dokumentu uzraudzîba, publiskiere©istri, reli©iskås lietas, zemes politika, bég¬u jautåjumi, uzñéméjsabiedrîbu (komer-santu) maksåtnespéja. Tieslietu ministrija nodroßina arî Latvijas Republikaspårståvîbu Eiropas Kopienu Tieså.

Lai nodroßinåtu funkciju izpildi tiesîbu sistémas jomå, Tieslietu ministrija izstrådå unîsteno valsts politiku valsts tiesîbu, administratîvo tiesîbu, civiltiesîbu, komerctiesîbu,kriminåltiesîbu un reli©isko tiesîbu jomå, kå arî procesuålo tiesîbu jomå. Tå koordinéun kontrolé Eiropas Kopienu tiesîbu pårñemßanu, sniedz citåm valsts pårvaldesiestådém metodolo©isku palîdzîbu normatîvo aktu projektu izstrådé, sistematizé unkodificé normatîvos aktus, apkopo normatîvos aktus datorizétajå informatîvajåsistémå, kå arî iesniedz informåciju par normatîvajiem aktiem un normatîvajos aktosnoteikto informåciju publicéßanai laikrakstå "Latvijas Véstnesis".

Tiesu sistémas jomå Tieslietu ministrija izstrådå un îsteno valsts politiku tiesu sisté-mas jomå:

• izraugås tiesneßu kandidåtus un virza tos apstiprinåßanai amatå;• nodroßina tiesneßu un tiesu darbinieku apmåcîbu un kvalifikåcijas celßanu;• finansiåli un materiåltehniski nodroßina tiesu darbu, kå arî rüpéjas par tiesunamu uzturéßanu un celtniecîbu;• nodroßina tiesu darba statistisko uzskaiti un apkopo informåciju par tiesupraksi, nodroßina tiesu vienotås informatîvås sistémas izveidi, tås organiza-torisko un tehnisko uzturéßanu;

• nodroßina zvérinåtu tiesu izpildîtåju un zvérinåtu notåru darbîbu likumånoteiktajå kårtîbå;• nosaka tiesas piesédétåju skaitu un izvirza priekßlikumus par tiesaspiesédétåju véléßanåm;• nodroßina valsts vienotås datorizétås zemesgråmatas organizatorisko untehnisko uzturéßanu;• organizé valsts garantétås juridiskås palîdzîbas sniegßanu maznodroßinåtåmun nepilngadîgåm personåm normatîvajos aktos noteiktajos gadîjumos.

Struktüra

Ministrijas darbu politiski vada ministrs, kurß ir atbildîgs Saeimas priekßå par ministri-jas darbu un veic likumos un citos normatîvajos aktos noteiktås funkcijas.

Valsts sekretårs vada ministrijas administratîvo darbu un nodroßina tås darba nepår-trauktîbu, ja notiek ministrijas politiskås vadîbas maiña, kå arî nodroßina racionålasstruktüras izveidoßanu ministrijå.

Tieslietu ministrijas struktürvienîbas ir departamenti un noda¬as. Departamentu unnoda¬u uzdevumi, funkcijas un tiesîbas ir noteiktas Tieslietu ministrijas reglamentå.

2003. gadå veiktas vairåkas strukturålas izmaiñas - izveidots Padotîbå esoßo ieståΩudepartaments un Brîvo juridisko profesiju noda¬a, likvidéts Båriñtiesu un pagasttiesumetodiskås vadîbas departaments un Sabiedrîbas integråcijas departaments.

Reorganizåcija notikusi ßådos departamentos un noda¬ås:• Publisko tiesîbu departaments un Privåto tiesîbu departaments pårveidotipar Normatîvo aktu projektu ekspertîzes departamentu un Normatîvo aktuprojektu izstrådes departamentu;• Normatîvo aktu sistematizåcijas noda¬a un Normatîvo aktu straté©ijas unmetodolo©ijas noda¬a pårveidota par Normatîvo aktu sistematizåcijas unmetodolo©ijas noda¬u;• Eiropas lietu departaments un Starptautisko tiesîbu un åréjo sakaru depar-taments pårveidoti attiecîgi par Starptautisko un ES tiesîbu departamentu unStarptautisko attiecîbu departamentu;• no Tiesu departamenta nodalîta Tiesiskås sadarbîbas noda¬a, tå pårveidotapar Starptautiskås tiesiskås sadarbîbas noda¬u un nodota tießå valstssekretåra vietnieka tiesu jautåjumos padotîbå;• no Administratîvås vadîbas departamenta nodalîta Kanceleja un Informåtikasnoda¬a, un tås nodotas tießå valsts sekretåra vietnieka vispåréjos jautåjumospadotîbå;• no Zemesgråmatu departamenta nodalîta Zemesgråmatu nodroßinåjumanoda¬a.

5

6

Tieslietu ministrijas struktüra

Padotîbå esoßo ieståΩu departaments uzrauga ministrijas padotîbå esoßoieståΩu darbu, un izskata südzîbas par ßo ieståΩu amatpersonu lémumiem.Departaments koordiné ministrijas un tås padotîbas ieståΩu sadarbîbu, kå arîpadotîbas ieståΩu savstarpéjo sadarbîbu, izstrådå ßo ieståΩu darbîbas politiku.

Starptautisko attiecîbu departaments nodroßina ministrijas starptautiskosadarbîbas lîgumu sagatavoßanu, koordiné ministrijas PHARE un citu årval-stu finanséto projektu gaitu, sniedz konsultåcijas projektu pieteikumusagatavoßanå, sagatavo atseviß˚us projektu pieteikumus un projektuuzraudzîbas ziñojumus.

Kanceleja nodroßina ministrijas lietvedîbu, valsts noslépuma objekture©istråciju un uzskaiti, veido arhîvu, koordiné un kontrolé ministrijai dotouzdevumu izpildi.

Informåtikas noda¬a nodroßina datortehnikas nepårtrauktu ekspluatåciju.

Administratîvås vadîbas departaments nodroßina ministrijas darbamnepiecießamo materiåli – tehnisko båzi un ministrijas valdîjumå un lietoßanåesoßo îpaßumu apsaimniekoßanu, koordiné ar to saistîtos organizatoriskosjautåjumus. Departaments rîko konkursus, cenu aptaujas un sarunu pro-cedüras valsts iepirkumu veikßanai.

Normatîvo aktu projektu ekspertîzes departaments sagatavo atzinumuspar ministriju un citu institüciju sagatavotajiem tiesîbu aktu projektiem.

Starptautisko un ES tiesîbu departaments sniedz atzinumus par citu mi-nistriju izstrådåtajiem normatîvo aktu projektiem saistîbå ar starptautiskajiemlîgumiem, izstrådå starptautisko lîgumu projektus par tiesisko palîdzîbu,tiesisko sadarbîbu civillietås un kriminållietås. Departaments koordinéTieslietu ministrijas Eiropas integråcijas politikas realizéßanu.

Normatîvo aktu sistematizåcijas un metodolo©ijas noda¬a hronolo©iskiun pa atseviß˚åm tiesîbu nozarém sistematizé visus normatîvos aktus, uzturaktuålå ståvoklî likumu un Ministru kabineta izdoto aktu kontroles eksem-plårus. Sniedz informåciju par normatîvajiem aktiem tiesu sistémas, ministri-jas un citu valsts un paßvaldîbu institüciju darbiniekiem, kå arî sniedz atzinu-mus par normatîvo aktu projektiem no juridiskås tehnikas un kodifikåcijasviedok¬a.

Normatîvo aktu projektu izstrådes departaments izstrådå un virza nor-matîvo aktu projektus kriminåltiesîbu, civiltiesîbu, administratîvo tiesîbu, valststiesîbu, kå arî procesuålo tiesîbu jomå, vada un piedalås starpministriju darbagrupås par normatîvo aktu projektu saskañoßanu.

7

8

Tiesu departaments veic uzraudzîbu pår apgabaltiesu, rajonu (pilsétu) tiesudarba organizatorisko vadîbu, izskata ar to saistîtås juridisko un fizisko per-sonu südzîbas un priekßlikumus. Departaments apkopo statistisko informå-ciju par Latvijas tiesås notiesåtajåm personåm, sagatavo tiesneßu un tiesunoslogotîbas atskaites un veic citas normatîvajos aktos noteiktås funkcijas.

Starptautiskås tiesiskås sadarbîbas noda¬a nodroßina un kontrolé starp-tautisko tiesiskås palîdzîbas lügumu izpildi starptautisko lîgumu ietvaros.Sagatavo norådîjumus un sniedz konsultåcijas, kas nosaka kårtîbu, kådå irnoforméjami un izpildåmi årvalstu tiesiskås palîdzîbas lügumi.

Zemesgråmatu departaments veic apgabaltiesu Zemesgråmatu noda¬udarbîbas organizatorisko un metodisko vadîbu.

Dzimtsarakstu departaments metodiski vada dzimtsarakstu noda¬u darbuun uzrauga normatîvo aktu ievéroßanu civilståvok¬a aktu re©istråcijå, veido unglabå Latvijas Republikas dzimtsarakstu arhîva fondu, savas kompetencesietvaros izstrådå tiesîbu aktu projektus un sniedz atzinumus atjaunoto unatkårtoti sastådîto civilståvok¬a aktu re©istru ierakstu anuléßanas lietås. Tåpatdepartaments izskata vårda un uzvårda maiñas pieteikumus, tautîbas ierak-sta maiñas pieteikumus un izsniedz vai atsakås izsniegt ßådu at¬auju.

Zaudéjumu atlîdzinåßanas noda¬a apré˚ina nepamatoti notiesåtåm per-sonåm izziñas iestådes, prokuratüras vai tiesas nepamatotas rîcîbas rezultåtånodarîtos zaudéjumus, veic uzskaiti par ministrijå sañemtajiem pieteikumiempar zaudéjumu atlîdzîbas sañemßanu, kå arî ar valsts sekretåra pilnvarojumupårståv ministriju tieså ministrijas pieñemto lémumu pårsüdzîbas gadîjumos.

Brîvo juridisko profesiju noda¬a îsteno båriñtiesu un pagasttiesumetodisko vadîbu mantojuma lietu kårtoßanå, mantojuma apsardzîbå,apliecinåjumu izdarîßanå un citu funkciju veikßanå. Noda¬a nodroßina arzvérinåtu tiesu izpildîtåju, zvérinåtu notåru, zvérinåtu advokåtu darbîbu saistî-tu jautåjumu virzîbu, izstrådåjot to darbîbu reguléjoßos normatîvos aktus,izskatot fizisko un juridisko personu südzîbas un iesniegumus par to darbîbu,kå arî koordinéjot citu ar to darbîbu saistîtu jautåjumu virzîbu.

Personålvadîbas departaments analizé un sagatavo priekßlikumus minis-trijas vadîbai par ierédñu un darbinieku ßtatu izvietojumu un sadalîjumu atbil-stoßi racionålas darba organizåcijas prasîbåm, kå arî sadarbîbå ar struk-türvienîbu vadîtåjiem veic personåla atlasi Tieslietu ministrijas struk-türvienîbåm. Departaments izstrådå ierédñu un darbinieku apmåcîbasstraté©iju un pårrauga tås îstenoßanu.

Ieslodzîjuma vietu pårvaldes ©enerålinspektora birojs nodroßina organiza-torisko saikni starp Tieslietu ministriju un Ieslodzîjuma vietu pårvaldi, sniedzot taiarî metodisko palîdzîbu. Birojs koordiné Ieslodzîjuma vietu pårvaldesnepiecießamås normatîvås båzes izstrådi, veic darbîbas tiesiskuma kontroliIeslodzîjuma vietu pårvaldé un tås struktürvienîbås.

Plånu un finanßu departaments nodroßina ministrijas budΩeta pieprasîjumasagatavoßanu, budΩeta lîdzek¬u plånoßanu un budΩeta izpildi ministrijas centråla-jam aparåtam, tiesåm, zemesgråmatu noda¬åm, kå arî veic finanßu uzskaiti.

Iekßéjå audita noda¬a sistemåtiski pårbauda ministrijas iekßéjås kontroles sisté-mas darbîbu, sniedz valsts sekretåram tås novértéjumu un ieteikumus parnepiecießamajiem uzlabojumiem.

Sabiedrisko attiecîbu noda¬a plåno un koordiné sabiedrîbas informéßanu,sadarbîbå ar ministrijas struktürvienîbåm un padotîbas iestådém veic tiesiskåsizglîtoßanas pasåkumus. Sagatavo informatîvos un skaidrojoßos materiålus,organizé informatîvås kampañas par aktuåliem ministrijas îstenotås politikasjautåjumiem.

Ministrijas padotîbå ir Bég¬u lietu apelåcijas padome, Datu valsts inspekcija,Ieslodzîjuma vietu pårvalde, Kriminolo©isko pétîjumu centrs (likvidéts12.11.2003.), Naturalizåcijas pårvalde, Patentu tehniskå bibliotéka, Patentuvalde, Reli©isko lietu pårvalde, Uzñémumu re©istrs, Valsts a©entüra"Maksåtnespéjas administråcija", Valsts probåcijas dienesta pårvalde, Valststiesu ekspertîΩu birojs, Valsts valodas centrs, Valsts zemes dienests.

Ministrija ir valsts kapitålda¬u turétåja ßådås uzñéméjsabiedrîbås – bezpe¬ñasorganizåcijå valsts akciju sabiedrîbå “Tiesu namu a©entüra” un bezpe¬ñas orga-nizåcijå valsts sabiedrîbå ar ierobeΩotu atbildîbu “Latvijas Véstnesis”.

1.3. Tieslietu ministrijas prioritåtes 2003. gadå

Pårskata laikå Tieslietu ministrijas prioritåtes ir:

• tiesu darbîbas uzlaboßana, lai paåtrinåtu lietu izskatîßanu tiesås,paaugstinåtu tiesu nolémumu kvalitåti un nodroßinåtu tiesu darbîbascaurskatåmîbu;• tiesu darbinieku algu reformas uzsåkßana;• kriminålsodu izpildes sistémas efektivitåtes palielinåßana, nodroßinotcilvéktiesîbu normu ievéroßanu, kå arî veicinot notiesåto integråcijusabiedrîbå ar mér˚i nepie¬aut atkårtotu noziedzîgu nodarîjumu izdarîßanu.

9

10

2. Tieslietu ministrijas darbîbasrezultåti un to izvértéjums2.1. Normatîvo aktu båzes pilnveidoßana

Tieslietu ministrijas Normatîvo aktu sistematizåcijas un metodolo©ijas noda¬a2003. gadå organizéja skaidrojoßus pasåkumus, lai nodroßinåtu Valsts pår-valdes iekårtas likuma prasîbu izpildi, seviß˚i saistîbå ar iekßéjo normatîvoaktu saskañoßanu. Tika sagatavoti atzinumi par Valsts pårvaldes iekårtaslikuma normu saturu un tå pieméroßanu, kå arî sagatavotas un izsütîtas infor-matîvas véstules par izmaiñåm Valsts pårvaldes iekårtas likumapieméroßanå, såkot ar 2004. gada 1. janvåri, proti, valsts pårvaldes iestådestika informétas par pienåkumu saskañot noteiktus iekßéjos normatîvos aktusar Tieslietu ministriju.

Tieslietu ministrijas Normatîvo aktu sistematizåcijas un metodolo©ijas noda¬a2003. gada laikå turpinåja tiesîbu aktu sistematizåciju un organizéja apmåcîbasvalsts pårvaldes ieståΩu darbiniekiem par tiesîbu aktu izstrådi.

Pårskata gadå Tieslietu ministrija ir izstrådåjusi 64 tiesîbu aktu projektus,sniegusi 1407 atzinumus par citu valsts pårvalΩu ieståΩu izstrådåtajiem tiesîbuaktu projektiem.

Svarîgåkie ßajå laika posmå izstrådåtie likumprojekti:

Grozîjumi Latvijas Republikas Satversmé (101. pants un 98. pants)

ˆemot vérå 2003. gada 20. septembra tautas balsojuma par dalîbu EiropasSavienîbå rezultåtus, Latvijai bija nepiecießams veikt grozîjumus vairåkos nor-matîvajos aktos, arî Latvijas Republikas Satversmé, lai nodroßinåtu Latvijaskonstitucionålås sistémas atbilstîbu Eiropas Savienîbas tiesîbåm.

Eiropas Kopienu dibinåßanas lîguma 19. panta pirmå da¬a paredz ikvienam ESpilsonim, kurß paståvîgi uzturas kådå dalîbvalstî, bet nav tås pilsonis, tiesîbasbalsot un kandidét paßvaldîbu véléßanås ßajå dalîbvalstî saskañå ar tådiempaßiem nosacîjumiem, kå ßîs valsts pilsoñiem. Tåpéc Satversmes 101. pants,kas paredz tiesîbas vélét paßvaldîbas tikai Latvijas pilsoñiem, nav savietojamsar minéto ES dokumentu. Tådéjådi tika izstrådåti attiecîgi grozîjumi ßajå

Satversmes pantå, paredzot tiesîbas vélét paßvaldîbas arî ES pilsoñiem, kuripaståvîgi uzturas Latvijas teritorijå.

Par neatbilstoßu ES tiesîbu aktiem tika atzîts arî Satversmes 98. panta pédé-jais teikums, kas nosaka: “Latvijas pilsoni nevar izdot årvalstîm”. Íåds kon-statéjums izriet no Eiropas Padomes 2002. gada 13. jünijå pieñemtåIetvarlémuma par Eiropas apcietinåßanas lémumu un nodoßanas procedürustarp dalîbvalstîm. Lai nodroßinåtu Satversmes atbilstîbu Eiropas Kopienutiesîbåm, kas paredz ßådu izdoßanu Kopienas dalîbvalstu ietvaros, grozîjumuprojekts ir konstruéts tådéjådi, lai Latvijas pilsoñu tiesîbas netikt izdotiem årval-stij joprojåm tiktu garantétas konstitucionålå lîmenî. No otras puses, paredzotßådu izdoßanas iespéjamîbu (pilsoña izdoßanas aizlieguma saßaurinåßanu)gadîjumos, kad Latvija par to ir noslégusi starptautiskus lîgumus, kurus Saeimair apstiprinåjusi, turklåt papildus paskaidrojot, ka ßåda izdoßana nevar ie-robeΩot cilvéka pamattiesîbas.

Eiropas Parlamenta véléßanu likumprojekts

Eiropas Kopienu dibinåßanas lîguma 190. panta pirmå da¬a paredz EiropasParlamentå ievélét Savienîbas dalîbvalstu pårståvjus. Latvijai ßajå institücijåjåievél 9 pårståvji.

Attiecîbå uz dalîbu Eiropas Parlamentå bija nepiecießams izstrådåt tiesîbu aktu,kas paredzétu kårtîbu, kådå notiek Eiropas Parlamenta véléßanas LatvijasRepublikå. Izstrådåtais Eiropas Parlamenta véléßanu likumprojekts nosakasubjektu loku, kam ir tiesîbas vélét un tikt ievélétam Eiropas Parlamentavéléßanås, nosakot kandidåtu sarakstu iesniegßanas kårtîbu, véléßanu noriseskårtîbu, kå arî izñémumus no vispåréjås balsoßanas kårtîbas. Likumprojektå irietverti noteikumi arî par balsu skaitîßanu un véléßanu rezultåtu noteikßanu.

Kriminålprocesa likumprojekts

Íobrîd Latvijå ir spékå 1961. gada Latvijas PSR Kriminålprocesa kodekss, kaspéc neatkarîbas atgüßanas tika pårdévéts par Latvijas Kriminålprocesa kodek-su. Pédéjos desmit gados Kriminålprocesa kodekså izdarîti bütiski grozîjumi,kas radikåli mainîjußi visu procesa struktüru un pamatprincipus. Kopumåspékå esoßais likuma variants atbilst starptautisko standartu pamatprasîbåm,taçu ir vairåki bütiski trükumi:

• kodekss nav organiski vienots; • process ir ¬oti darbietilpîgs, tådé¬ arî dårgs un ilgs; • sléptås izlükoßanas metodes (operatîvais darbs) ir nodalîtas no proce-suålås darbîbas, tåpéc dod nepietiekamu ieguldîjumu pierådîßanas pro-ceså;

11

12

• no procesa izñemtas visas agrînås izlemßanas metodes, kas ¬autupiemérot kriminålsodam alternatîvus lîdzek¬us vainîgajåm personåm; • atseviß˚as nostådnes ir deklaratîvas, jo ir neefektîvas;• nav izmantotas strauji augoßås tehniskås iespéjas procesaveicinåßanai.

Jaunå Kriminålprocesa likuma mér˚is ir:• radît iespéju Latvijas tiesîbsargåjoßajåm iestådém darboties atbil-stoßi Eiropas Padomes un Eiropas Savienîbas kriminålås justîcijaspaßreizéjåm nostådném un izmantot pasaulé atzîtu modernåku kri-minålprocesuålo attiecîbu risinåjumu; • novérst pieaugoßo neizlemto lietu uzkråjumu pirmstiesas izmek-léßanas iestådés un tiesås, kå arî saîsinåt ilgstoßus tiesvedîbas pro-cesus; • samazinåt pamatu südzîbåm par cilvéka tiesîbu aizskårumiem.

Biedrîbu un nodibinåjumu likumprojekts

Lîdz Biedrîbu un nodibinåjumu likuma spékå ståßanås brîdim visas neval-stiskås organizåcijas darbojås gan sabiedrisko organizåciju un toapvienîbu, gan bezpe¬ñas organizåciju uzñémumu (uzñéméjsabiedrîbu)formå. Turklåt vienå likumå tika regulétas sabiedriskås organizåcijas unpolitiskås organizåcijas (partijas) kå sabiedrisko organizåciju paveids.

Biedrîbu un nodibinåjumu likums sakårto nevalstisko organizåciju re©istrå-cijas, darbîbas un likvidåcijas procesus, dod iespéju nevalstisko organizå-ciju darbå iesaistît brîvpråtîgos un iegüt lîdzek¬us, veicot saimniecisko dar-bîbu, kå arî nodala politiskås organizåcijas (partijas) no nevalstiskajåmorganizåcijåm.

Likums regulé divu veidu subjektus – biedrîbas un nodibinåjumus.Nodibinåjumu reguléjums dod iespéju dibinåt fondus, tå veicinot neval-stisko organizåciju sektora ilgtspéju un piesaistot finanséjumu no vietéjiemavotiem. Saimnieciskås darbîbas nosacîjumi ¬auj biedrîbåm attîstît paßusaimnieciskås iniciatîvas, lai veiksmîgåk sasniegtu izvirzîtos mér˚us.

Biedrîbu un nodibinåjumu likuma spékå ståßanås likumprojekts

Ståjoties spékå Biedrîbu un nodibinåjumu likumam, paståvéja problémasar piemérojamo likumu pårejas periodå, pieméram, statütu noteikumuneatbilstîba likumiem u. tml. Tåpéc Biedrîbu un nodibinåjumu likumaspékå ståßanås likums nosaka pårejas periodu, kura laikå sabiedriskås

organizåcijas vai to apvienîbas tiek ierakstîtas biedrîbu un nodibinåjumure©istrå, nosaka piemérojamo likumu, tiesîbu un saistîbu påreju, kå arîsekas, ja pårre©istråcija nenotiek. Likums nosaka, ka lîdz ierakstîßanasbrîdim biedrîbu un nodibinåjumu re©istrå ir piemérojams tas likums,saskañå ar kuru subjekts ir nodibinåts, turpretî péc ierakstîßanas pieméro-jams Biedrîbu un nodibinåjumu likums. Lîdz ar pårre©istråciju tiek atsijåtasnevalstiskås organizåcijas, kuras reålu darbîbu neveic.

Pårejas periods nodroßina pakåpenisku påreju uz jauno kårtîbu, mazinotadministratîvo pårslodzi nevalstiskajåm organizåcijåm un Uzñémumure©istram, kas ved biedrîbu un nodibinåjumu re©istru.

Valsts probåcijas dienesta likumprojekts

Likuma pieñemßanas rezultåtå Tieslietu ministrijas pårraudzîbå tika izvei-dots Valsts probåcijas dienests. Tå galvenais mér˚is ir îstenot valsts poli-tiku probåcijas klientu uzraudzîbå un viñu sociålås uzvedîbas korekcijå.

Valsts probåcijas dienesta struktüras darbojas divos galvenajos virzienos:sabiedrîbå izcießamu sodu (piespiedu darbs un sabiedriskais darbs) unnosacîjumu (nosacîti notiesåto uzraudzîba, personu uzraudzîba, kamkriminållieta izbeigta ar nosacîjumiem) izpilde un kontrole. Bütiska nozîmeir arî alternatîvo soda veidu pieméroßanas veicinåßanai.

Sadarbîbå ar ieslodzîjuma vietåm Valsts probåcijas dienests sniedzpalîdzîbu personåm, kuras atbrîvojußås no brîvîbas atñemßanas sodaizcießanas.

Likuma mér˚is ir:• panåkt atkårtotu likumpårkåpumu novérßanu;• iesaistît likumpårkåpéjus, cietußos un sabiedrîbu noziedzîbas radî-to negatîvo seku mazinåßanå;• veikt likumpårkåpéju uzraudzîbu sabiedrîbå un veicinåt viñu sociå-lo integråciju;• sniegt izvértéßanas ziñojumu par likumpårkåpéju;• organizét sociålås korekcijas programmu izstrådi un nodroßinåtpreventîvo pasåkumu izpildi;• koordinét piespiedu darba uzraudzîbas dienestu darbîbu;• sadarboties ar valsts un paßvaldîbu institücijåm un sabiedriskajåmorganizåcijåm probåcijas funkciju veikßanai;• organizét dienestu (struktürvienîbu) un tå personåla apmåcîbu.

13

14

Personu speciålås aizsardzîbas likumprojekts

Paßlaik personu speciålo procesuålo un speciålo aizsardzîbu regulévairåki normatîvie akti: Latvijas Kriminålprocesa kodekss, Operatîvåsdarbîbas likums, likums Par valsts noslépumu, Kriminållikums.Normatîvie akti neizdala nepilngadîgås personas kå speciåli procesuåliaizsargåjamo personu kategoriju, kas bieΩi vien ir par pamatu Latvijaskritikai no starptautisko organizåciju puses. Turklåt ir bütiski norådît, kaLatvijas Kriminålprocesa kodekså nav paredzéti nekådi termiñi lémumapieñemßanai, lai atzîtu personu par speciåli procesuåli aizsargåjamu.

Likuma mér˚is ir nodroßinåt dzîvîbas, veselîbas un citu likumiskointereßu aizsardzîbu personåm, kuras kå liecinieki piedalås kriminålpro-ceså un kuras piedalås smaga vai seviß˚i smaga nozieguma atklåßanå,izmekléßanå vai iztiesåßanå (turpmåk – aizsargåjamå persona).Likumprojektå noteiktas aizsargåjamo personu un ieståΩu, kuras pieñemlémumu par personas atzîßanu par speciåli aizsargåjamu un kuras veicpersonu speciålo aizsardzîbu, tiesîbas un pienåkumi.

Dizainparaugu likumprojekts

Likumprojekts tika pieñemts Satversmes 81. panta kårtîbå, tåpéc mainî-ja nosaukumu uz Dizainparaugu noteikumi. Normatîvais akts véljåpieñem Saeimå.

Normatîvå akta Dizainparaugu noteikumi izdoßanas mér˚is ir pilnveidot regu-léjumu konkréta rüpnieciskå îpaßuma objekta – dizainparauga – aizsardzîbasjomå, aizståjot ßobrîd spékå esoßo 1993. gada 4. maija Dizainparauguaizsardzîbas likumu.

Íajå projektå ir realizétas Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada13. oktobra Direktîvas 98/71/EC par dizainparaugu tiesisko aizsardzîbu(Directive 98/71/EC of the European Parliament and of the Council of 13October 1998 on the Legal Protection of Designs) prasîbas. PécDirektîvas tießa parauga ir veidota dizainparauga definîcija unaizsardzîbas iegüßanas priekßnoteikumi, noteikts izñémuma tiesîbuapjoms, saturs, spékå esamîbas laiks.

2.2. Tiesu varas nostiprinåßana

Lai stiprinåtu Latvijas Republikas tiesu varas neatkarîbu, kapacitåti unkompetenci lietu iztiesåßanå, Tieslietu ministrija veikusi ßådas darbîbas:

• 2003. gada laikå tika izstrådåts Tiesu iekårtas likumprojekts, kas pécspékå ståßanås nomainîs tiesu iekårtas reguléjoßo likumu Par tiesu varu.Jaunå likuma mér˚is – stiprinåt tiesu varu, padarît tiesu darbu efektîvåkuun kvalitatîvåku; • 2003. gadå Ministru kabinetå tika pieñemta Tiesu administråcijaskoncepcija un izstrådåti grozîjumi likumå Par tiesu varu. Tie paredz,ka Tiesu administråcija darbu uzsåks 2004. gada 1. janvårî un tåpårñems rajonu un pilsétu tiesu, administratîvo tiesu, zemesgrå-matu noda¬u un apgabaltiesu darba organizatoriskås funkcijas –personålvadîbu, tiesneßu apmåcîbas nodroßinåßanu, grå-matvedîbas uzskaiti, budΩeta plånoßanu, materiåltehniskonodroßinåjumu un tiesu informatizåcijas vadîbu. Tiesu administråci-jas izveidoßana stiprinås tiesu varas neatkarîbu un mazinås saikni arizpildvaru;• Pårskata gadå uzsåkta tiesu darbinieku algu reforma. Ar2003. gada 1. jüliju apgabaltiesas tiesneßu vidéjå alga paaugstinåtano LVL 341 uz LVL 558, rajonu (pilsétu) tiesneßu vidéjå alga – noLVL 290 uz LVL 472, bet Zemesgråmatu tiesneßu vidéjå alga – noLVL 292 uz LVL 427; • 2003. gada 4. decembrî tika izdarîti grozîjumi likumå Par tiesuvaru, kas paredz administratîvo tiesu izveidoßanu un darbîbu.Administratîvo tiesu izveides proceså Tieslietu ministrija ir veikusitiesneßu amata kandidåtu atlasi un apmåcîbu. Administratîvåstiesas uzsåks darbu 2004. gada 1. februårî – Administratîvå rajonatiesa, Administratîvå apgabaltiesa un Administratîvo lietu departa-ments Augståkås tiesas Senåta saståvå. Administratîvås tiesasuzdevums ir administratîvå procesa ietvaros aizsargåt iedzîvotåjuno valsts amatpersonu patva¬as un prettiesiskas rîcîbas;• 2003. gada 29. septembrî ståjås spékå tieslietu ministra instruk-cija „Administratîvås tiesas tiesneßa amata kandidåta atlases,staΩéßanås un kvalifikåcijas eksåmena kårtoßanas kårtîba”.Tiesneßu amata kandidåtu atlases kårtîbå ir noteikta jauna, stingrå-ka un profesionålåka atlases procedüra. PHARE projekta „Latvijastiesu iekårtas kapacitåtes stiprinåßana” ietvaros ir uzsåkta sadarbî-ba ar Zviedrijas un Lielbritånijas ekspertiem un 2004. gadåparedzéts izstrådåt jaunus principus un programmas tiesneßuapmåcîbai; • 2003. gada laikå Tieslietu ministrija izstrådåjusi grozîjumusCivilprocesa likumå, paredzot palielinåt valsts nodevas ar mér˚iregulét lietu skaitu tiesås, samérot prasîjuma un tå izskatîßanas ie-guldîtå darba apjomu;• 2003. gada laikå ir izstrådåti grozîjumi Tiesneßu disciplinåråsatbildîbas likumå, paredzot iespéju ierosinåt tiesnesim disciplinår-

15

16

lietu par nolaidîgu rîcîbu lietas izskatîßanå; • Pérn 32 tiesneßiem pieß˚irta kvalifikåcijas klase, no viñiem 7 irapgabaltiesas tiesneßi un 25 rajona (pilsétas) tiesu tiesneßi. Gadalaikå izskatîtas 18 disciplinårlietas – 8 gadîjumos disciplinårlietuierosinåjis Augståkås tiesas priekßsédétåjs, 8 gadîjumos – tieslietuministrs, 2 gadîjumos – rajona (pilsétas) tiesas priekßsédétåjs.2003. gadå ar tiesneßu disciplinårkolé©ijas lémumu no amataatbrîvots 1 tiesnesis, no tiesneßa amata aizgåjußi 12 tiesneßi.Veiktas 3 tiesas priekßsédétåju organizatoriskå darba pårbaudes un6 tiesneßu darba individuålås pårbaudes. Gada laikå sañemtas unizskatîtas 1295 südzîbas - no tåm 1102 fizisko personu un 193juridisko personu südzîbas un iesniegumi; • 2003. gadå Tieslietu ministrija re©istréjusi 31 jaunu ß˚îréjtiesu,kas ir par 9 tiesåm vairåk kå 2002. gadå.

Èstenotie projekti tiesu varas stiprinåßanai

Tieslietu ministrijå 2003. gadå tika îstenoti trîs ANO Attîstîbas program-mas finanséti projekti – “Atbalsts tiesu sistémai”, “Tiesu sistémas komu-nikåcijas stiprinåßana” un “Tiesvedîbas administréßana nepilngadîgopersonu lietås”.

Disciplinårsodi

Projekta “Atbalsts tiesu sistémai” mér˚is ir veicinåt tiesu sistémasneatkarîbu un efektivitåti, kå arî uzlabot tiesas pieejamîbu. Galvenie pro-jekta darbîbas virzieni un paßreizéjås aktualitåtes:

• Tiesu sistémas neatkarîbas nostiprinåßana. 2002. gadå tika pabeigts såkotnéjais Tiesu iekårtas likumprojekts,kura pirmå prezentåcija notika 2002. gada decembrî. Darbs pieprojekta tika turpinåts arî 2003. gadå;• Cilvékresursu plånoßana un menedΩments tiesu sistémå.2003.gadå tika veikti pétîjumi: * Straté©ija tiesneßu atlasei, apstiprinåßanai amatå un kvalifikåcijasklaßu pieß˚irßanai. Íis pétîjums bija pamats mainît lîdzßinéjo ties-neßu atlases metodiku un ieviest zinåßanu un spéju testus, kå arîfokuséto interviju. Pilotateståcija administratîvo tiesneßu kan-didåtiem tika finanséta no projekta lîdzek¬iem;* Salîdzinoßais ziñojums: Tiesneßu atlases, amatå iecelßanas unpaaugstinåßanas kritériji Latvijå;* Kvalifikåcijas klasifikåcijas piemaksas un karjeras attîstîba;* Tiesneßu måcîbu programmu novértéjums un jaunu programmuizstråde;* Ziñojums par esoßo tiesneßu måcîbu institucionålo modeli Latvijå;* Starptautiskå pieredze tiesneßu måcîbu jomå un rekomendåcijasinstitucionålå mode¬a izveidei Latvijå;* Ziñojums par tiesneßu måcîbu iespéjamo institucionålo mode¬uaprisém.Pédéjais uzdevums ßajå komponenté ir Latvießu – ang¬u EiropasSavienîbas terminu vårdnîcas izstrådåßana. Saturiski vårdnîca tikasagatavota 2003. gadå;• Latvijas Tiesneßu måcîbu centra kapacitåtes paaugstinåßana.Pårskata gadå måcîbu centrs ir sañémis USD 17 542 ANO finan-séjumu centra kapacitåtes nodroßinåßanai un måcîbu programmuizstrådei. Tiesneßu måcîbu centrs sañemtos lîdzek¬us izmantoja trîsmåcîbu vizîtém, måcîbu programmu novértéßanas metodolo©ijasizstrådei, seminåram par måcîbu metodolo©iju, centra darbiniekuapmåcîbai informåcijas analîzé un novértéjuma anketu datuapstrådé, jaunu måcîbu programmu izstrådei un pilotseminåruorganizéßanai;• Bezmaksas juridiskå palîdzîba. Projekta ietvaros tika izstrådåtakoncepcija “Valsts apmaksåtås juridiskås palîdzîbas sistémas izvei-dei Latvijå” un îstenots pilotprojekts “Bezmaksas juridiskåspalîdzîbas sniegßana Rîgå un Rézekné”;• Tiesu prakses analîze. Pabeigts pétîjums par tiesu praksesapkopoßanas metodolo©iju.

17

18

Projekta “Tiesu sistémas komunikåcijas stiprinåßana” galvenais uzdevumsir izveidot institucionålo struktüru un apmåcît tiesneßus un tiesudarbiniekus, lai nodroßinåtu profesionålu komunikåciju starp tiesåm un pil-sonisko sabiedrîbu. Projektå paredzéts izstrådåt tiesu komunikåcijasstraté©iju, stiprinåt sabiedrisko attiecîbu struktürvienîbas tiesås, izstrådåjotto darbîbas pamatprincipus. Projekta ietvaros tiks veikta arî darbiniekuapmåcîba. 2003. gada nogalé projekts tika uzsåkts, izsludinot konkursupar pétîjuma veikßanu, lai noskaidrotu komunikåcijas paßreizéjo ståvokliLatvijas tiesu sistémå.

Projekta “Tiesvedîbas administréßana nepilngadîgo personu lietås” mér˚isir atbalstît paßvaldîbu pilotprojektus alternatîvo sodu pieméroßanasjautåjumos. 2003. gada laikå tika sagatavota rokasgråmata paßvaldîbudarbiniekiem „Alternatîva cietumam – darbs ar riska bérniem paßvaldîbå”.

2.3. Eiropas lietas un starptautiskå sadarbîba

Eiropas lietas

2003. gada 16. aprîlî Eiropas Savienîbas dalîbvalstu vadîtåji un 10 kan-didåtvalstu vadîtåji, tostarp Latvijas Valsts prezidente, parakstîjaPievienoßanås lîgumu Eiropas Savienîbai, un no ßîs dienas lîdzpievienoßanås lîguma spékå ståßanås dienai - 2004. gada 1. maijam -jaunås dalîbvalstis ieguva novérotåja statusu Eiropas Savienîbas lémumupieñemßanas procesos. Jaunizveidotå Eiropas lietu noda¬a pårskata gadåstrådåjusi, lai sagatavotos Latvijas kå pilntiesîgas Eiropas Savienîbasdalîbvalsts intereßu pårståvîbai tieslietu jomå, kå arî iespéjami efektîviizmantotu novérotåja statusa sniegtås iespéjas. Noda¬a uzsåka Eiropaslietu koordinåcijas sistémas izveidi tieslietu sférå. Tåpat tika veikta virknenozîmîgu pasåkumu acquis communautaire jeb Eiropas Kopienas tiesîbukopuma pårñemßanas pabeigßanai, vadoties péc Eiropas Komisijas mo-nitoringa starpziñojumos minétå.

Ar 2003. gada 1. decembri Tieslietu ministrija pårñéma no Eiropas integ-råcijas biroja Eiropas Savienîbas tiesîbu pårñemßanas koordinéßanas unkontroles funkciju. No ßî brîΩa Tieslietu ministrijas kompetencé irnepiecießamo pasåkumu veikßana, lai Eiropas Savienîbas tiesîbu akti, jatas ir nepiecießams, tiktu pårñemti Latvijas tiesîbu sistémå savlaicîgi unkvalitatîvi. 2003. gada decembrî Tieslietu ministrijas Eiropas lietu noda¬auzsåka Latvijai kå Eiropas Savienîbas dalîbvalstij piemérotas EiropasSavienîbas tiesîbu pårñemßanas sistémas konceptuålu izstrådi.

Lai nodroßinåtu pårståvîbu Eiropas Savienîbas institücijås, Tieslietu mi-

nistrija 2003. gadå izsludinåja atklåtu konkursu uz Eiropas Kopienu Tiesastiesneßa un Pirmås instances tiesas tiesneßa amatu. Par komisijaspriekßsédétåju tika nozîméts tieslietu ministrs A. Aksenoks. Kopumåkonkurså pieteicås 12 pretendentu, no kuriem 5 tika aicinåti uz intervijuotrajå kårtå 2003. gada decembrî un 2004. gada janvårî. Ar Ministru kabi-neta 2004. gada 14. janvåra rîkojumu Nr. 26 Egila Levita kandidatüraapstiprinåta Eiropas Kopienu Tiesas tiesneßa amatam, bet IngrîdasLabuckas kandidatüra Eiropas Kopienu Pirmås instances tiesas amatam.

Starptautiskå sadarbîba

Lai veicinåtu starptautisko sadarbîbu un labås prakses pårñemßanu,pårskata gadå ir organizéta starptautiska konference „Kriminålprocesamodernizåcija cilvéktiesîbu garantéßanai”. Tås mér˚is – iepazîstinåtSaeimas deputåtus un tiesîbsargåjoßo institüciju pårståvjus ar jaunoKriminålprocesa likuma projektu un årvalstu ekspertu vértéjumu par ßoprojektu kå modernu un cilvéktiesîbas garantéjoßu normatîvu aktu.

2003. gada laikå ir panåkta vienoßanås par sadarbîbas turpinåßanu unpaplaßinåßanu tieslietu jomå ar Zviedrijas, Nîderlandes, Lielbritånijas,Norvé©ijas, Kanådas, ASV, Francijas, Våcijas, Itålijas, Dånijas un Somijasvéstniecîbåm, Èrijas goda konsulåtu, kå arî Pasaules Bankas un UNDPpårståvniecîbåm Latvijå.

Intensîvs darbs notika, lai îstenotu ANO projektus tiesu varas stiprinåßanai,kå arî tika strådåts pie PHARE projekta „Organizétås noziedzîbas efektîvanovérßana, kontrole un apkaroßana – informatîvås kampañas orga-nizéßana” un PHARE projekta „Organizétås noziedzîbas efektîvanovérßana, kontrole un samazinåßana – liecinieku aizsardzîbas aprîkojumstiesåm” organizéßanas un koordinéßanas.

Jau kopß 2002. gada septembra Tieslietu ministrija ir uzsåkusi veiksmîgusadarbîbu ar Pasaules Banku, pamatojoties uz Latvijas Republikas unPasaules Bankas 2002. gada 21. martå noslégto dåvinåjuma lîgumu"Mér˚finanséjums administratîvo procedüru un informåcijas atklåtîbu re-guléjoßo likumu îstenoßanai". Kopéjais projekta finanséjums – USD 279000. Projekta ietvaros tiek finanséti årvalstu eksperti, vietéjie eksperti,apmåcîbu seminåri, konferences.

2003. gadå Pasaules Bankas projekta “Administratîvo procesu un infor-måcijas atklåtîbu reglamentéjoßo likumu ievießana” ietvaros 4. septembrîar ministru prezidenta rîkojumu tika izveidota darba grupa priekßlikumuizstrådei par administratîvo aktu apstrîdéßanas un pårsüdzîbas mehånis-ma îstenoßanu valsts pårvaldes iestådés. ˆemot vérå Administratîvå

19

20

procesa likuma spékå ståßanos 2004. gada 1. februårî, ßîs darba grupasuzdevumi ir apzinåt paståvoßos administratîvo aktu apstrîdéßanasmehånismus un atseviß˚u ministriju plånotos pasåkumus ßî likumaievießanai, izstrådåt priekßlikumus pasåkumiem, kas veicami lîdz likuma spékåståßanås brîdim, kå arî péc tam, lai nodroßinåtu likumå noteikto principu unprocedüru efektîvu darbîbu valsts pårvaldé. Rîkojuma ietvaros tiksizstrådåts informatîvais ziñojums par administratîvo aktu apstrîdéßanasun pårsüdzîbas mehånisma situåciju valsts pårvaldé ßodien unrekomendåcijas sistémas sakårtoßanai turpmåk. Ar Pasaules Bankasatbalstu tapßanas stadijå atrodas Administratîvå procesa likuma komen-tåri. Tieslietu ministrijas pieaicinåto ekspertu grupa jau ir izstrådåjusi unizdevusi gråmatu – måcîbu lîdzekli „Administratîvais process shémås”.

Starptautiskå tiesiskå sadarbîba

Starptautiskås tiesiskås sadarbîbas departaments starptautisko div-puséjo lîgumu par tiesiskajåm attiecîbåm un tiesisko palîdzîbu civillietås,©imenes lietås un kriminållietås, kå arî civiltiesisko un kriminåltiesiskokonvenciju ietvaros nodroßina årvalstu un Latvijas tiesîbsargåjoßo institü-ciju tiesiskås palîdzîbas lügumu izpildi.

Pårskata periodå kopumå tika izskatîti 1444 Latvijas un årvalstu tiesiskåspalîdzîbas lügumi, kas ir par 354 vairåk kå 2002. gadå. Tiesiskåspalîdzîbas lügumu skaita palielinåßanås ir saistîta ar to, ka Latvija 2003.gadå ir pievienojusies papildu civiltiesiskajåm un kriminåltiesiskajåmkonvencijåm, tådéjådi paplaßinot starptautiskås tiesiskås sadarbîbastelpu. 2003. gadå Starptautiskås tiesiskås sadarbîbas departamentadarbinieki savas kompetences ietvaros sniedza atbildes uz 38 fizisko un20 juridisko personu südzîbåm. Lielåkoties, sagatavojot atbildes uzsüdzîbåm, bija nepiecießams sniegt skaidrojumus par tiesîbåm uniespéjåm civillietu un kriminållietu tiesvedîbas gaitå lügt veikt proce-suålås darbîbas årvalstîs, kå arî par iespéjåm atzît un izpildît gan årval-stu, gan Latvijas tiesu spriedumus.

Vislielåkais tiesiskås palîdzîbas lügumu skaits tika sañemts no KrievijasFederåcijas, Lietuvas un Baltkrievijas tiesîbsargåjoßajåm institücijåm. NoEiropas Savienîbas dalîbvalstîm visvairåk pieprasîjumu sañemts noVåcijas, Somijas, Zviedrijas. 2003. gadå visbieΩåk tiesiskås palîdzîbaslügumu bija par tådu procesuålu darbîbu veikßanu kå tiesas dokumentunodoßana un lietas dalîbnieku nopratinåßana. Liels skaits tiesiskåspalîdzîbas lügumu bija arî par atseviß˚u procesuålu darbîbu veikßanukriminållietås, pieméram, kratîßanas izdarîßana, liecinieku nopratinåßanaar video konferences starpniecîbu.

Lîdztekus darbam ar tiesiskås palîdzîbas lügumiem 2003. gadå tikanolasîtas lekcijas rajonu (pilsétu) tiesu un apgabaltiesu tiesneßiem untiesneßu palîgiem par tådiem jautåjumiem kå spriedumu atzîßana årval-stîs, dokumentu noforméßana, pußu un liecinieku aicinåßana no årval-stîm, lügumu par atseviß˚u procesuålu darbîbu veikßanu nosütîßana unizpilde.

Departamenta darbinieki piedalîjås darba grupå un izstrådåja grozîjumusCivilprocesa likuma F sada¬å „Starptautiskais civilprocess”, kas ståjåsspékå ar 2004. gada 1. maiju.

2.4. Zaudéjumu atlîdzinåßana

2003. gadå Zaudéjumu atlîdzinåßanas noda¬a zaudéjumu atlîdzîbassañemßanai saskañå ar likumu Par izziñas iestådes, prokuratüras vaitiesas nelikumîgas vai nepamatotas rîcîbas rezultåtå nodarîto zaudéjumuatlîdzinåßanu sañéma 19 pieteikumus, no tiem:

• 5 pieteikumi noraidîti;• 14 pieteikumi apmierinåti.

Zaudéjuma atlîdzinåßanas noda¬as darbinieki pårståvéja Tieslietu mi-nistrijas intereses tieså, kad tika pårsüdzéti Tieslietu ministrijas lémumipar zaudéjumu atlîdzîbas pieß˚irßanu, kå arî prasîbås par morålå kaitéju-ma atlîdzinåßanu. 2003. gadå saskañå ar pieñemtajiem Tieslietu mi-nistrijas lémumiem par zaudéjumu atlîdzîbas pieß˚irßanu un saskañå artiesu nolémumiem par zaudéjumu atlîdzinåßanu attaisnotåm personåm irizmaksåtas kompensåcijas LVL 26706 apmérå.

2.5. Dzimtsarakstu departamenta darbîba

Dzimtsarakstu departaments 2003. gadå ir veicis 79231 civilståvok¬aaktu re©istråcijas apstrådi, kas ir par 4184 vairåk nekå 2002. gadå.Civilståvok¬a aktu re©istrå ievadîti 33103 ieraksti un veikti 25142 papil-dinåjumi un labojumi. Dzimßanas re©istros ievadîti 2876 labojumi unpapildinåjumi.

Pårskata gadå izskatîtas un sagatavotas 102 at¬aujas tautîbas ierakstamaiñas lietås, izdotas 1025 vårda vai uzvårda maiñas at¬aujas. Izskatîti2900 arhîva apmeklétåju iesniegumi un sagatavotas atbildes.

Saskañå ar likuma Par civilståvok¬a aktiem 4. pantu Dzimtsarakstudepartaments veic tießo uzraudzîbu pår normatîvo aktu ievéroßanu civil-

21

22

ståvok¬a aktu re©istråcijå, kå arî dzimtsarakstu noda¬u metodisko vadîbu.Atskaites periodå 2003. gadå – Dzimtsarakstu departaments veicis 68dzimtsarakstu noda¬u kompleksås pårbaudes.

Apkopoti Latvijas Republikas diplomåtiskajås un konsulårajåspårståvniecîbås årvalstîs sastådîtie civilståvok¬a re©istri un analizéta tokvalitåte. Par rezultåtiem sagatavota uzziña un nosütîta Årlietu ministri-jas Konsulårajam departamentam.

Izstrådåti grozîjumi Civillikumå, likumå Par atjaunotå Latvijas Republikas1937. gada Civillikuma ©imenes tiesîbu da¬as spékå ståßanås laiku unkårtîbu un izstrådåts Civilståvok¬a aktu likumprojekts.

2.6. Brîvo juridisko profesiju noda¬as darbîba

2003. gadå iecelti:• 108 zvérinåti tiesu izpildîtåji (no kuriem 3 ir atbrîvoti);• 24 zvérinåtu tiesu izpildîtåju aizvietotåji (no kuriem 12 ir atbrîvoti);• 9 zvérinåti notåri (no visiem notåriem atbrîvots 1 zvérinåts notårs).

Divi zvérinåti notåri ir pårcelti uz Rîgas apgabaltiesas darbîbas teritorijupildît amata pienåkumus péc paßu véléßanås.

2003. gadå Brîvo juridisko profesiju noda¬å sniegtas atbildes uz 183fizisko personu un 82 juridisko personu iesniegumiem un südzîbåm.

Tieslietu ministrs ierosinåjis 9 disciplinårlietas pret zvérinåtiem tiesuizpildîtåjiem, no kuråm 4 disciplinårlietås piemérots disciplinårsods2003. gadå, bet 4 lietu izskatîßana atlikta uz 2004. gadu. Viena discip-linårlieta ir izbeigta un zvérinåtam tiesu izpildîtåjam Latvijas Zvérinåtunotåru padome izskaidrojusi rîcîbas nepareizîbu.

2003. gadå pret zvérinåtiem notåriem tieslietu ministrs nav ierosinåjis nevienu disciplinårlietu.

Gada laikå izstrådåti 3 tiesîbu aktu projekti:• sadarbîbå ar Èpaßu uzdevumu ministra bérnu un ©imenes lietåssekretariåtu izstrådåta likumå Par båriñtiesåm un pagasttiesåmparedzétå kårtîbå båriñtiesu un pagasttiesu darbinieku apmåcîbasprogrammai, ko 2003. gada 24. oktobrî apstiprinåja tieslietu mi-nistrs;• saskañå ar Civilprocesa likuma 567. panta ceturto da¬u izstrådåtsMinistru kabineta noteikumu projekts Izpildu darbîbu veikßanai

nepiecießamo izdevumu apmérs un to maksåßanas kårtîba;• Grozîjumi Tiesu izpildîtåju likumå, kas izsludinåti 2003. gada14. novembrî un spékå ståjås 2004. gada 1. janvårî.

2.7. Personåls, tå izglîtoßana un kvalifikåcijas paaugstinåßana

Ministrijas darba kvalitåte ir atkarîga no personåla profesionalitåtes.Personålam jåbüt augsti kvalificétam, labi izglîtotam (vélama juridiskå vaiekonomiskå izglîtîba), ar spéjåm orientéties valsts tiesîbu sistémå. Veicotdarbinieku atlasi, îpaßa uzmanîba tiek veltîta pretendentu kvalifikåcijai unpapildu apmåcîbas nepiecießamîbai.

2003. gada 31. decembrî Tieslietu ministrijå strådåja 175 darbinieki, nokuriem 64 bija valsts civildienesta ierédñi un 111 – darbinieki.

2003. gadå no darba Tieslietu ministrijå aizgåja 49 darbinieki, no tiem 23ierédñi. Personåla mainîba ßajå laika periodå nav bütiski palielinåjusiesun ir 29,6%.

2003. gada 31. decembrî no kopéjå strådåjoßo skaita 69,7% bija sie-vietes un 30,3% - vîrießi.

Vidéjais Tieslietu ministrijas darbinieku vecums ir 36 gadi:• vecumå lîdz 20 gadiem – 6 darbinieki;• vecumå no 21 lîdz 25 gadiem – 52 darbinieki;• vecumå no 26 lîdz 30 gadiem – 28 darbinieki;• vecumå no 31 lîdz 35 gadiem – 17 darbinieku;• vecumå no 36 lîdz 40 gadiem – 14 darbinieku;

23

Personåla mainîba

24

• vecumå no 41 lîdz 50 gadiem – 22 darbinieki;• vecumå no 51 lîdz 60 gadiem – 21 darbinieks;• vecumå no 61 lîdz 70 gadiem – 13 darbinieku;• vecumå virs 70 gadiem – 2 darbinieki.

Tieslietu ministrijas darbinieki savu kvalifikåciju paaugstina, apmekléjotgan Valsts administråcijas skolas organizétos kursus, gan arî iesaistotiesdaΩådås måcîbu programmås Latvijå un årzemés. 2003. gadå Tieslietuministrijas darbinieki ir apmekléjußi ßådus måcîbu kursus un program-mas:

• ES institücijas un to sadarbîba ar nacionålajåm institücijåm –1 darbinieks;• normatîvo aktu izstråde – 2 darbinieki;• IT audita pamati – 1 darbinieks;• iekßéjais audits – 2 darbinieki;• intereßu konflikts – 1 darbinieks;• korupcijas novérßana – 1 darbinieks;• ES projektu vadîßana: I projektu sagatavoßana, II projektuievießana un novértéßana – 1 darbinieks;• ievads ES tiesîbås – 1 darbinieks;• ierédña darbîbas un tås rezultåtu novértéßanas kårtîba –1 darbinieks;• informåcijas pieejamîba valsts pårvaldes iestådés – 1 darbinieks;• rezultåtu un rezultatîvo rådîtåju sistéma – 1 darbinieks;• uzticîbu radoßa organizåcijas kultüra valsts iestådé – 3 darbinieki;• administratîvais process iestådé – 2 darbinieki;• projektu vadîba – 1 darbinieks;• iekßéjå audita pamati – 1 darbinieks;• iekßéjå kontrole – 1 darbinieks;• Valsts pårvaldes iekårtas likums: iekßéjie normatîvie akti –1 darbinieks;• publiskå runa, sarunu un sapulçu vadîßana – 1 darbinieks;• darbs Windows vidé, MS Word 2000 un Internet pamati –2 darbinieki;• darba aizsardzîba – 1 darbinieks;• grozîjumi likumå Par iepirkumu valsts vai paßvaldîbu vajadzîbåm –3 darbinieki;• personåla lietvedîba – 1 darbinieks;• starptautiskå publiskå sektora gråmatvedîbas standarti –1 darbinieks;• aktuålais valsts budΩeta uzñémumu gada pårskatusagatavoßanå – 1 darbinieks; • måcîbu vajadzîbu novértéßana – 1 darbinieks;• personåla vadîbas funkcijas – 1 darbinieks;• Recents Trences in the Case Law of the European Courts: Latest

Developments and Prospects for the future – 1 darbinieks;• Mediation and Conciliation – 1 darbinieks.

Måcîbu braucienos un darba komandéjumos uz årvalstîm 2003. gadådevås 36 darbinieki.

2.8. Iekßéjå kontrole

2003. gadå Iekßéjå audita noda¬as darbinieki no plånotajiem 8 auditiemveica 4 auditus un turpinåja darbu, lai pabeigtu 2002. gadå iesåktosauditus. Årpus plåna 2003. gadå noda¬as darbinieki veikußi 5 audituspéc vadîbas un citu institüciju pieprasîjuma, kas ir aizkavéjis plånotodarbu izpildi. 2003. gadå auditu veikßanai tika plånotas 215 darba die-nas. Ieplånotos 4 auditus noda¬as darbinieki veikußi 140 darba dienås,jeb izmantojot 65% no plånotå auditiem paredzétå darba laika, taçu 185darbadienås veikti 5 neplånotie auditi.

Veicot auditus pårskata periodå, galvenå uzmanîba tika pievérsta valstspasütîjuma, finanßu un personålvadîbas sistému izpétei un analîzei.Iekßéjå audita noda¬as darbinieki saskañå ar apstiprinåto noda¬as auditustraté©isko plånu ir pårbaudîjußi ministrijas un tås padotîbå esoßoieståΩu iekßéjås kontroles sistémas. Pamatojoties uz veikto darburezultåtiem, kopumå iekßéjå kontroles sistéma ministrijå ir izveidota undarbojas apmierinoßi, taçu ne visos gadîjumos ir visaptveroßa.

2.9. Padotîbå esoßo ieståΩu darbîba

Valsts tiesu ekspertîΩu birojs

Valsts tiesu ekspertîΩu birojs tiesu un citu tiesîbu sargåjoßo ieståΩu uzde-vumå veic tiesu ekspertîzes kriminållietås un civillietås. 2003. gadåValsts Tiesu ekspertîΩu birojs veicis 1173 ekspertîzes, kas ir 90% noplånotå. Eksperti piedalîjußies 59 tiesas sédés. Tiesîbsargåjoßo ieståΩudarbiniekiem péc to pieprasîjuma ir sniegtas rakstiskas un mutiskas kon-sultåcijas ekspertîΩu jautåjumos.

Biroja speciålisti sadarbîbå ar Tiesneßu måcîbu centru ir nolasîjußi çetruslekciju kursus tiesneßiem un vadîjußi praktiskås nodarbîbas topoßajiemun esoßajiem tiesîbsargåjoßo ieståΩu darbiniekiem, kå arî sagatavojußiun nolasîjußi vairåkus lekciju kursus kriminålpolicijas darbiniekiem parekspertîΩu iespéjåm un materiålu sagatavoßanu ekspertîzém. 2003.gadå 7 eksperti tika apmåcîti péc individuåla plåna, lai iegütu eksperta

25

26

tiesîbas daΩådås specialitåtés. No tiem 6 eksperti tika sertificéti.

2003. gadå veikti divi valsts pasütîti pétîjumi – "Íåviena pédu izplatîbasuz policijas darbinieku rokåm izpéte” un „Baltijas jüras Kurzemes unVidzemes piekrasté sastopamo minerålu asociåciju izpéte, izmantojot tokå diferencéjoßu pazîmi augsnes paraugu tiesu ekspertîzé”.

Eksperti ir piedalîjußies çetros starptautiskos testos rokrakstu, ß˚iedru,dokumentu un ßåviena pédu izpété. Ir sagatavoti divi stenda referåtidivåm starptautiskåm zinåtniskåm konferencém.

Valsts probåcijas dienesta pårvalde

Valsts probåcijas dienesta pårvalde izveidota 2003. gada 7. oktobrî, laiîstenotu valsts politiku probåcijas klientu uzraudzîbå un viñu sociålåsuzvedîbas korekcijå. Dienests sniedz izvértéßanas ziñojumu par probåci-jas klientu, organizé sociålås uzvedîbas korekcijas programmu izstrådi unnodroßina preventîvo pasåkumu veikßanu, koordiné kriminålsoda —piespiedu darbs — izpildi, pårbaudes laikå uzrauga personas, pret kuråmizbeigta kriminållieta, tås nosacîti atbrîvojot no kriminålatbildîbas u. c.

2003. gadå izstrådåti un apstiprinåti Ministru kabineta noteikumi Valstsprobåcijas dienesta pårvaldes nolikums, kå arî izstrådåts un iesniegtsapstiprinåßanai Valsts probåcijas dienesta likums. 2003. gada novembrîun decembrî tika izveidotas seßas teritoriålås struktürvienîbas –Daugavpilî, Rézekné, Valmierå, Tukumå, Saldü un Bauskå.

Uzsåkts darbs pie pétîjumiem:• „Prasîbas sociålås uzvedîbas korekcijas centriem un centru tîklaveidoßanas straté©ijai”, • „Informatîvais materiåls par Latvijas teritorijå esoßo sociålåsrehabilitåcijas centru iespéjåm apkalpot personas, kuras atbrîvojasno ieslodzîjuma vietåm”, • „Par izlîguma procesu Latvijå un priekßlikumiem kårtîbai, kådåValsts probåcijas dienests nodroßina iespéju cietußajam un probå-cijas klientam brîvpråtîgi iesaistîties izlîguma ar starpnieka palîdzîbuproceså”, • „Par kriminålsoda – piespiedu darbs – realizéßanu Latvijas teri-torijå”, „Nosacîta pirmstermiña atbrîvoßana no kriminålsoda”.

Bég¬u lietu apelåcijas padome

Bég¬u lietu apelåcijas padome izskata südzîbas par Pilsonîbas un migrå-

cijas lietu pårvaldes Bég¬u lietu departamenta lémumiem, kas pieñemtipar bég¬u statusa pieß˚irßanu vai atteikumu.

Patvéruma meklétåju skaits 2003. gadå bija par 60% mazåks nekåplånots, jo patvéruma pieß˚irßanas procedürå iesaistîto Latvijas ieståΩukonsekventå un visai stingrå noståja neveicina patvéruma meklétåjupieplüdumu. 2003. gadå Bég¬u lietu apelåcijas padome izskatîja piecaslietas. Çetrås lietås tika pieñemts negatîvs lémums, vienå – pozitîvslémums, pieß˚irot patvéruma meklétåjam alternatîvo statusu.

Naturalizåcijas pårvalde

Naturalizåcijas pårvalde izskata årvalstnieku un bezvalstnieku iesniegu-mus par uzñemßanu Latvijas pilsonîbå naturalizåcijas kårtîbå. 2003.gadå Naturalizåcijas pårvaldé kopumå iesniegti 12342 pilsonîbas pre-tendentu iesniegumi, kas ir par 3064 vairåk nekå 2002. gadå, bet pil-sonîbå uzñemtas 11045 personas – par 319 personåm vairåk nekå2002. gadå. Iesniegumu skaita palielinåßanos sekméja valsts mér˚finan-séjums nepilsoñu latvießu valodas prasmes pilnveidoßanai, kå arî ßimmér˚im sañemtais årvalstu finanséjums ANO Attîstîbas programmas projektaietvaros, rezultåtå iesniegumus iesniedza 3043 pilsonîbas pretendenti.

2003. gadå atvieglots pilsonîbas iegüßanas process:• bütiski palielinot personu loku, kuriem piemérojams samazinå-tais valsts nodevas apmérs – LVL 3;• vienkårßojot pilsonîbas pretendenta paståvîgås dzîvesvietasLatvijå fakta konstatéßanu saistîbå ar Dzîvesvietas deklaréßanaslikuma spékå ståßanos, kå arî samazinot iesniedzamo dokumentuskaitu;• paredzot tiesîbas iesniegt iesniegumu jebkurå pårvaldesre©ionålajå noda¬å vai filiålé;• paredzot solîjuma parakstîßanu par uzticîbu Latvijas Republikai,jau iesniedzot naturalizåcijas iesniegumu.

Vienlaikus noteikta stingråka pilsonîbas pretendentu atbildîba pargodîguma principa ievéroßanu naturalizåcijas pårbauΩu kårtoßanå.

2003. gadå nodroßinåta bezmaksas informatîvå tålruña darbîba kon-sultéßanai par Latvijas pilsonîbas iegüßanas iespéjåm – pa ßo tålrunipérn sañemti 10023 telefona zvani. Sadarbîbå ar s/o “Kustîbademokråtiskai domai” izdotas piecas informatîvås faktu lapas par pil-sonîbas iegüßanas veidiem, par naturalizåcijas pårbaudém un parEiropas Savienîbas pilsonîbu.

27

28

Veikts pétîjums “Re©ionålo aspektu nozîme pilsonîbas jautåjumu risinåßanå”to faktoru izzinåßanai, kas ietekmé motivåciju iegüt Latvijas pilsonîbu. Tikaveiktas 204 ekspertu intervijas un aptaujåti 6825 nepilsoñi 80 paßvaldîbås.Pétîjuma rezultåtå ir vienkårßota naturalizåcijas procedüra, aktivizéjusies pår-valdes sadarbîba ar paßvaldîbåm un izglîtîbas iestådém.

Patentu valde

Patentu valde îsteno valsts politiku rüpnieciskå îpaßuma jomå un atbilstoßiattiecîgajiem Latvijas Republikas likumiem pieß˚ir patentus izgudrojumiem undizainparaugiem, un re©istré preçu zîmes. 2003. gadå plånotais apjoms preçuzîmju pieteikumiem pieaudzis par 3,7%, dizainparaugu pieteikumiem plåns irizpildîts 127,5% apjomå. Plånotais patentu pieteikumu skaits izgudrojumiemnetika sasniegts, to ietekméja joprojåm nestabilå rüpnieciskå raΩoßana Latvijå,kå arî izpratnes trükums par rüpnieciskå îpaßuma aizsardzîbas jautåjumiem,îpaßi mazajos un vidéjos uzñémumos.

Uzñémumu re©istrs

Uzñémumu re©istrs re©istré uzñémumus (uzñéméjsabiedrîbas), topårståvniecîbas un filiåles, sabiedriskås organizåcijas, masu informåcijaslîdzek¬us, koncernu un koncesiju lîgumus, årvalstu organizåciju un uzñémumupårståvniecîbas un filiåles, biedrîbas un nodibinåjumus, Eiropas ekonomiskointereßu grupas, politiskås partijas, komerc˚îlas un laulîbu lîgumus, kå arîsniedz informåciju par re©istréjamajiem objektiem.

2003. gadå audzis praktiski visu re©istréto subjektu skaits. Par 22%, salîdzinotar pérno gadu, palielinåjies Uzñémumu re©istrå re©istréto jauno uzñémumuskaits. Íis rådîtåjs ir vértéjams kå ¬oti pozitîvs un noråda, ka jaunu uzñémumudibinåßana ir nostabilizéjusies, jo kopß 1992. gada re©istréto uzñémumuskaits ik gadu saruka.

Komerclikuma reformas otrajå gadå strauji pieaudzis pårre©istréto uzñémumuskaits — salîdzinot ar 2002. gadu pårre©istréjußies 80 reiΩu vairåk uzñémumu,bet komercre©istrå no jauna re©istréto uzñémumu îpatsvars pieaudzis par31%. No visiem subjektiem komercre©istrå visvairåk ierakstîtas sabiedrîbas arierobeΩotu atbildîbu (SIA) — 87% no kopéjå uzñémumu skaita, kå arî indi-viduålie komersanti (11%) un akciju sabiedrîbas (1%).

2003. gadå re©istrétas 765 sabiedriskås organizåcijas, 74 årvalstupårståvniecîbas un 92 masu informåcijas lîdzek¬i. Re©istréti 7693 jauni uzñé-mumi, komercre©istrå pårre©istréti 8235 uzñémumi un veikti 36869 grozîjumiUzñémumu re©istrå. Íis rådîtåjs 2,38 reizes pårsniedz plånoto. Likvidétouzñémumu plånotais apjoms 2003. gadå nav sasniegts, jo ßo procedüru grütiprognozét un uzñémumu likvidåcija prasa papildu lîdzek¬us. Likvidéti par 14uzñémumiem mazåk kå plånots. 2003. gadå pavisam likvidéti 2986 uzñému-mi, un tas ir par 224 uzñémumiem vairåk nekå 2002. gadå, kad tika likvidéti2762 uzñémumi.

2003. gada 28. februårî noslégts lîgums starp Uzñémumu re©istru, Valstszemes dienestu un SIA “LURSOFT” par informåcijas elektronisku apmaiñu.2003. gada 11. martå noslégts trîspuséjs lîgums starp Uzñémumu re©istru,Valsts tehniskås uzraudzîbas inspekciju un SIA “LURSOFT”, kas nodroßinakomerc˚îlu re©istram iespéju elektroniskå veidå sañemt un nosütît informåcijupar transportlîdzek¬iem, traktortehniku, dzîvniekiem un ganåmpulkiem

29

Jaunu komersanture©istråcija

Uzñémumu pårre©istråcijano uzñémumu re©istra

komercre©istrå

30

komerc˚îlu re©istråcijai, tådéjådi samazinot iespéjamås datu neprecizitåtes unnodroßinot åtru un értu datu sañemßanu. Tåpat uzsåkta sadarbîba datuapmaiñai par laulåto mantisko attiecîbu re©istra ierakstiem ar Ce¬u satiksmesdroßîbas direkciju, Valsts ciltsdarbu datu apstrådes centru, Valsts tehniskåsuzraudzîbas inspekciju, Civilås aviåcijas administråciju. 2003. gada 2. sep-tembrî noslégts trîspuséjs lîgums starp Uzñémumu re©istru, Tieslietu ministri-ju un SIA “LURSOFT” par datu apmaiñu. Datu apmaiñas rezultåtå Uzñémumure©istrs elektroniski iegüst informåciju laulåto mantisko attiecîbu re©istråcijasprocesam par laulåtajiem piederoßajiem nekustamiem îpaßumiem no valstsvienotås datorizétås zemesgråmatas.

Lai uzlabotu klientu apkalpoßanu, Uzñémumu re©istrs 2003. gadå turpinåjamodernizét re©ionålås noda¬as — uz jaunåm, klientiem értåkåm telpåm pår-célås Saldus un Valmieras re©ionålå noda¬a, kas vértéjams kå îpaßi nozîmîgsfakts, jo Valmieras noda¬a ir lielåkå re©ionålå noda¬a péc apkalpoto klientuîpatsvara.

Uzñémumu re©istrs strådåjis arî pie normatîvo aktu båzes uzlaboßanas,izstrådåjot grozîjumus likumå Par uzñéméjdarbîbu, paredzot vienkårßotu touzñémumu likvidåciju, kuri neievéro likumå noteiktås prasîbas par savlaicîguziñu sniegßanu Uzñémumu re©istram.

2003. gadå Uzñémumu re©istrs no Tieslietu ministrijas pårñémis arodbiedrîbure©istréßanu, kå arî uzsåcis darbu pie Biedrîbu un nodibinåjumu likuma unBiedrîbu un nodibinåjumu likuma spékå ståßanås kårtîbas likuma izstrådes.

Valsts zemes dienests

Valsts zemes dienests veic zemes reformas un zemes privatizåcijas procesaîstenoßanu, kå arî îpaßumu forméßanu un dokumentu sagatavoßanu re©istrå-cijai zemesgråmatås. Dienests nodroßina tiesîbu re©istråciju centrålajå datubåzé un datu publisku pieejamîbu, kå arî savstarpéjas elektroniskas datuapmaiñas iespéjas ar citiem valsts re©istriem.

Pårskata gadå Valsts zemes dienests turpinåjis savu darbu, apgådåjot valstsun paßvaldîbu institücijas, komerciålås struktüras un iedzîvotåjus ar kadastrare©istra teksta un grafiskajiem datiem (kartém) un informåciju zemes pår-valdîbai, nodroßinot minétås informåcijas sañemßanu elektroniskå formå tieß-saistes reΩîmå. 2003. gadå Internetå apskatîto nodalîjumu skaits sasniedza205207 jeb 3,2 reizes vairåk nekå 2002. gadå.

Panåkts kåpinåjums karßu sagatavoßanå, arvien lielåku uzmanîbu pievérßotvalsts austrumu rajoniem. Valsts zemes dienesta veidoto karßu saturs un kva-

litåte ir guvusi starptautisku atzinîbu.

2003. gadå, salîdzinot ar iepriekßéjo gadu, pieaudzis dienesta sniegtopakalpojumu un ieñémumu apjoms un to îpatsvars Valsts zemes dienestakopéjå budΩetå. Tas panåkts, nemainot pakalpojumu cenu lîmeni.

Valsts zemes dienestå 2003. gadå tika veikts neatkarîgs funkcionålais audits,kura slédzienus dienests izmantos savå turpmåkajå darbîbå un iespéjamosinstitucionålajos pårkårtojumos.

Ieslodzîjuma vietu pårvalde

Ieslodzîjuma vietu pårvalde îsteno valsts politiku ar brîvîbas atñemßanu saistî-tu kriminålsodu izpildes jomå. Tås galvenais uzdevums ir veikt ar brîvîbasatñemßanu saistîtu kriminålsodu, kå arî apcietinåjuma kå droßîbas lîdzek¬aizpildi.

2003. gada 1. janvårî ståjås spékå Ieslodzîjuma vietu pårvaldes likums, kasnosaka tiesiskuma un cilvéktiesîbu principiem atbilstoßu ieslodzîjuma vietudarbîbu, kå arî personåla tiesîbas, pienåkumus un sociålås garantijas.2003. gadå pieñemtie Ministru kabineta noteikumi nosaka kårtîbu, kå ie-slodzîjuma vietu specializétå valsts civildienesta ierédñiem pieß˚ir uzturdevaskompensåciju, papildatva¬inåjumu, kompensé ar måcîbåm saistîtos izdevu-mus, veic mantisko apgådi un darba samaksu.

2004. gada 1. janvårî ieslodzîjuma vietås atradås 8231 ieslodzîtå persona, notåm 4962 notiesåtie un 3269 apcietinåtie. Salîdzinot ar pagåjußo gadu,notiesåto skaits cietumos ir pieaudzis par 3%. Palielinåjies notiesåto skaits,kuri brîvîbas atñemßanas sodu izcieß pirmo reizi, tas ir 46,8% (2002. gadå –45,9%). 2003. gadå ieslodzîjuma vietås ir pieaudzis to notiesåto skaits, kurisodu izcieß par smagiem un seviß˚i smagiem noziegumiem, un slégtajoscietumos atrodas 75,4% no visu notiesåto kopskaita. Gandrîz divas reizes irpieaudzis notiesåto skaits par narkotisko un psihotropo vielu neat¬autuizgatavoßanu, iegådåßanos, glabåßanu, pårvadåßanu un pårsütîßanu(2003. gadå – 408, 2002. gadå – 245). Joprojåm ¬oti augsts ir penitenciåraiskoeficients – 355 (ieslodzîto skaits uz 100 tükstoßiem iedzîvotåjiem), kaspårsniedz citu Eiropas valstu lîmeni. Lai uzlabotu ieslodzîto sadzîves apståk¬usun cietumu droßîbu, 2003. gadå turpinåjås cietumu rekonstrukcija un investî-ciju apgüßana.

31

32

Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs pårrauga Valsts valodas likuma ievéroßanu LatvijasRepublikå, îsteno valsts politiku, kå arî nodroßina latvießu valodassaglabåßanu, aizsardzîbu un attîstîbu, uzraugot un kontroléjot normatîvo aktuievéroßanu valsts valodas jautåjumos. Valsts valodas centrs 2003. gadåsniedzis konsultåcijas valsts valodas jautåjumos 14,5 tükstoßiem personu.Plånotais rådîtåjs ir pårsniegts 1,3 reizes. Pérn 2342 uzñémumos veiktas pår-baudes par to, kå tiek ievérotas Valsts valodas likuma prasîbas, sagatavoti 3televîzijas un radio raidîjumi, 11 profesionålås sagatavotîbas seminåri un izdotidivu veidu metodiskie materiåli, izskatîtas 364 iesniegtås südzîbas. Izskatîtosüdzîbu skaits, salîdzinot ar 2002. gadu, ir samazinåjies par 34%, jo tådå paßåapjomå ir samazinåjies iesniegto südzîbu skaits. Ir izskatîti visi iesniegumi, kasnoråda uz Valsts valodas centra sekmîgu darbîbu.

Kopîgi ar s/o “Latvießu valodas fonds” tika rîkota akcija “No˚er gimalajießulåci!”, kuras gaitå apzinåtas raksturîgåkås valodas k¬üdas publiskajå informå-cijå. Valsts valodas centra Latvießu valodas ekspertu komisijas Vietvårduapakßkomisija sagatavojusi un publicéjusi ieteikumus “Par ciemu, viensétu,éku un citu vietu nosaukumu (vietvårdu) veidoßanu, rakstîbu un lietoßanu ofi-ciålos dokumentos” un “Par pagastu un novadu nosaukumiem sakarå arre©ionålo reformu”. Valsts valodas centrs 2003. gadå piedalîjås4. Starptautiskå dialektologu ©eolingvistu kongresa organizéßanå unvadîßanå.

Notiesåto sadalîjums péc piesprieståbrîvîbas atñemßanas termiña ilguma

Reli©isko lietu pårvalde

Reli©isko lietu pårvalde nodroßina valsts politikas îstenoßanu un koordinåcijureli©ijas lietås.

No 2003. gada 1. janvåra lîdz 31. decembrim 66 reli©iskajåm organizåcijåm irizsniegtas ieteikuma véstules, lai tås 2003. gadå varétu sañemt Finanßu minis-trijas at¬auju humånås palîdzîbas sütîjumu sañemßanai. Savukårt, lai 2003.gadå reli©isko organizåciju ziedotåji saskañå ar tiesîbu normåm iegütu tiesîbassañemt uzñémumu ienåkumu nodok¬a atlaides, Reli©isko lietu pårvalde 44reli©iskajåm organizåcijåm ir izsniegusi ieteikuma véstules nodok¬u atlaiΩujautåjumu kårtoßanai Finanßu ministrijå. Pérn izsniegtas 116 izziñas parreli©isko organizåciju amatpersonu paraksta tiesîbåm.

2003. gadå pårre©istrétas 82 reli©iskås organizåcijas un re©istrétas 23 jaun-izveidotas reli©iskås organizåcijas un iestådes. Pamatojoties uz Reli©iskoorganizåciju likumu, re©istråcija atteikta 8 reli©iskajåm organizåcijåm,savukårt no reli©isko organizåciju un to ieståΩu re©istra svîtrotas 7 reli©iskåsorganizåcijas.

Reli©isko lietu pårvaldes darbinieki uzsåka darboties arî Ieslodzîjuma vietu pår-valdes 2003. gada 4. martå izveidotajå Reli©ijas lietu konsultatîvajå padomé,kuras mér˚i un uzdevumi ir saistîti ar saskañas un izpratnes veicinåßanudaΩådu konfesiju un reli©isko organizåciju pårståvjiem, kas iesaistîti ieslodzîtopersonu garîgås aprüpes darbå, kapelånu dienesta darbîbas brîvîbasatñemßanas vietås vértéßanu un analîzi, kå arî ieslodzîto garîgås aprüpesuzlaboßanu.

Datu valsts inspekcija

Datu valsts inspekcija veic personas datu aizsardzîbas uzraudzîbu saskañå arFizisko personu datu aizsardzîbas likumu, uzticamu sertifikåcijas pakalpojumusniedzéju akreditåciju un uzraudzîbu saskañå ar Elektronisko dokumentulikumå minétajåm funkcijåm.

2003. gadå sañemti 1878 personas datu apstrådes sistému re©istråcijaspieteikumi un re©istrétas 1646 personas datu apstrådes sistémas. Atskaitesperiodå Datu valsts inspekcija ir sañémusi 3626 dokumentus, no tiem 80re©istréti kå iesniegumi vai südzîbas. Uzlikti administratîvie sodi LVL 1125apmérå, apturéta vairåku sistému darbîba, uzdots pårtraukt prettiesiskas datuapstrådes, dzést vai labot neprecîzu vai novecojußu informåciju, kå arî uzdotsiznîcinåt nelikumîgi savåktus personas datus.

33

34

Saskañå ar Elektronisko dokumentu likuma 20. pantu Datu valstsinspekcija ir noteikta par uzticamu sertifikåcijas pakalpojumu sniedzéjuuzraudzîbas iestådi, kuras pienåkumos ietilpst uzticamu sertifikåcijaspakalpojumu sniedzéju akreditåcija. Lai nodroßinåtu uzticamu sertifikåci-jas pakalpojumu sniedzéju akreditåciju atbilstoßi Elektronisko dokumen-tu likuma prasîbåm, 2003. gadå Datu valsts inspekcija ir izstrådåjusivairåkus normatîvos aktus, kas reglamenté uzticama sertifikåcijaspakalpojumu sniedzéja statusa iegüßanu. ˆemot vérå to, ka lîdz 2003.gada beigåm Datu valsts inspekcijå netika sañemts neviens pieteikumsakreditåcijai no potenciålajiem uzticamajiem sertifikåcijas pakalpojumusniedzéjiem, netika îstenots Elektronisko dokumentu likuma pårejasnoteikums, kas paredz, ka valsts un paßvaldîbu iestådém ir pienåkumspieñemt elektroniskos dokumentus no fiziskåm un juridiskåm personåmne vélåk kå 2004. gada 1. janvårî.

Grozîjumi Informåcijas atklåtîbas likumå (pieñemti Saeimå 2003. gada15. maijå) nosaka, ka ßî likuma ievéroßanu normatîvajos aktos noteik-tajå kårtîbå uzrauga Datu valsts inspekcija. Lai sagatavotosInformåcijas atklåtîbas likuma uzraudzîbai, 2003. gadå tika realizétsPasaules Bankas projekts Administratîvå procesa un Informåcijas at-klåtîbas likuma ievießanai, kura ietvaros årvalstu eksperts izvértéjainformåcijas atklåtîbas un pieejamîbas jomu Latvijå un sniedzarekomendåcijas nepiecießamajiem Informåcijas atklåtîbas likumagrozîjumiem.

Pagåjußajå gadå Datu valsts inspekcija sadarbîbå ar sociolo©isko pétîju-mu a©entüru "Latvijas fakti" veica pétîjumu par personas datuaizsardzîbu Latvijå. Pétîjuma rezultåti ¬auj izdarît secinåjumu, ka tikai10,9% respondentu uzskata, ka personu dati Latvijå ir labi un droßiaizsargåti. Ievérojami bieΩåk – 27,9% gadîjumos – pétîjuma dalîbniekipauda viedokli, ka informåcija par personu veselîbu, ienåkumiem,biogråfijas faktiem, kas atrodas daΩådås institücijås, nemaz navaizsargåta. Savukårt 41,9% respondentu pauda viedokli, ka personudati ir aizsargåti tikai da¬éji.

Aptaujåto Latvijas iedzîvotåju vidü dominéja viedoklis, ka îpaßi aizsargå-jami dati, kuru nodoßana treßajai pusei bez personas at¬aujas navpie¬aujama, ir informåcija par veselîbas ståvokli, ieñémumiem, un, joîpaßi, informåcija par personas îpaßumiem, kontiem bankås, kredîtiem,aizdevumiem u. tml. Íos datus kå îpaßi aizsargåjamus minéja divas treß-da¬as vai vairåk respondentu. Gandrîz katra otrå aptaujas dalîbniekaskatîjumå îpaßi aizsargåjamiem datiem vajadzétu büt arî informåcijai parpersonas dzîvesvietu.

Pétîjums arî apliecinåja, ka jautåjumi, kas skar personu datu aizsardzîbu vis-vairåk uztrauc ekonomiski aktîvåko sabiedrîbas da¬u – iedzîvotåjus vecumå no25 lîdz 54 gadiem, iedzîvotåjus ar augståko izglîtîbu un finansiålinodroßinåtåkos.

Valsts a©entüra "Maksåtnespéjas administråcija"

Valsts a©entüra "Maksåtnespéjas administråcija" nodroßina valsts politikasîstenoßanu maksåtnespéjas procesa jautåjumos. 2003. gadå maksåtnespéjasprocesa administratoru darbå tika apmåcîtas 84 personas, savukårt 229 per-sonas ieguva maksåtnespéjas procesa administratora sertifikåtus.Maksåtnespéjas procesa izmaksas tika segtas 708 uzñémumos, no tiem 456uzñémumos pilnîbå, bet 252 – da¬éji. No darbinieku prasîjumu garantijas fondatika apmierinåti 829 darbinieku pieteikumi LVL 246875 apmérå.

Patentu tehniskå bibliotéka

Bibliotéka veido valsts patentu dokumentåcijas un patentsaistes literatüras,normatîvtehniskås dokumentåcijas, kå arî tehniskås literatüras kråjumu.2003. gadå bibliotékå bija re©istréti 7352 lietotåji. Bibliotékas apmekléjumuskaits sasniedza 56015. 2003. gadå bibliotékas kråjumi tika papildinåti ar 1,5miljoniem eksemplåru jaunieguvumu. 2003. gadå bibliotékas kråjumå bija27,6 miljoni eksemplåru.

Kriminolo©isko pétîjumu centrs

Kriminolo©isko pétîjumu centrs veica zinåtniskås pétniecîbas darbusnoziedzîbas apzinåßanai un izvértéßanai valstî. Centrs likvidéts ar Ministrukabineta 2003. gada 12. novembra rîkojumu Nr. 712. Saskañå ar ßo paßurîkojumu Centra funkciju pårñéméja ir Tieslietu ministrija.

Bezpe¬ñas organizåcija valsts akciju sabiedrîba “Tiesu namua©entüra”

B/o valsts a/s “Tiesu namu a©entüra” galvenie darbîbas virzieni ir Tieslietu mi-nistrijas valdîjumå esoßå nekustamå îpaßuma apsaimniekoßana, tiesu vienotåsinformåcijas sistémas izstrådes un uzturéßanas organizéßana, kå arî tiesunolémumu indeksåcija, sistematizåcija un publiskoßana.

2003. gadå tika veikta ékas Aiviekstes ielå 5, Rîgå rekonstrukcija, gada beigåstika nodota ekspluatåcijå Rîgas pilsétas Latgales priekßpilsétas tiesas éka.

2003. gadå ir atklåts konkurss par tiesîbåm izstrådåt tehnisko büvprojektu

35

36

ékas Raiña bulvårî 15, Rîgå rekonstrukcijai un konkurss par iekßtelpu remon-tu ékå Antonijas ielå 6, Rîgå, lai nodroßinåtu ar darba telpåm jaunizveidotoAdministratîvo rajona tiesu un Administratîvo apgabaltiesu.

Saskañå ar 1998. gada 10. martå noslégto sadarbîbas lîgumu ar Tieslietu mi-nistriju b/o valsts a/s “Tiesu namu a©entüra” îsteno projektu MJ10 “LatvijasRepublikas tiesu vienotå informatîvå sistéma”. 2003. gadå ir izstrådåts tiesuvienotås informatîvås sistémas administratîvo lietu uzskaites modulis unuzsåkta tå aprobéßana tiesås, izstrådåts programmas modulis datu droßîbasnodroßinåßanai, uzsåkta tå ievießana tiesås. Lîdz 2003. gada beigåm darbuLatvijas Republikas tiesu vienotajå informåcijas sistémå uzsåka 9 apga-baltiesas un to sesijas, kå arî 30 rajonu un pilsétu tiesas.

„Tiesu namu a©entüra” 2003. gadå turpinåja darbu pie normatîvo aktu båzes(LATLEX) veidoßanas un uzturéßanas. „Tiesu namu a©entüras” darbiniekiLATLEX elektroniskajå båzé lîdz 2003. gada beigåm ir ievadîjußi:

• visus spékå esoßos likumus un kodeksus (izñemot Kriminålprocesakodeksu un Civilprocesa kodeksu);• spéku zaudéjußos likumus no 1990. gada;• visus spékå esoßos Ministru kabineta noteikumus;• gandrîz visus spéku zaudéjußos Ministru kabineta noteikumus;• 773 starptautiskos lîgumus un 397 konvencijas, kas ratificétas ar liku-mu, latvießu un ang¬u valodås;• da¬u no spéku zaudéjußajiem Ministru Padomes un AugståkåsPadomes lémumiem (792 un 333);• (18) Satversmes tiesas spriedumus.

2003. gadå „Tiesu namu a©entüras” darbinieki LATLEX elektroniskajå båzéturpinåja veikt ievadîto normatîvo aktu aktualizåciju.

2003. gadå par Valsts investîciju projekta lîdzek¬iem ir iegådåtas un uzstådîtas252 jaunas darba stacijas 36 rajonu un pilsétu tiesås un apgabaltiesås. Rîgaspilsétas Zemgales priekßpilsétas tieså, Valmieras rajona tieså un Prei¬u rajonatieså tika ierîkoti lokålie datoru tîkli.

B/o valsts a/s “Tiesu namu a©entüra” ir izdevusi atseviß˚us normatîvos aktusun normatîvo aktu kråjumus, normatîvos aktus ar to komentåriem, måcîbu unizglîtojoßo juridisko literatüru, kå arî turpinåjusi regulåru spriedumu kråjumuizdoßanu civillietås un kriminållietås.

2003. gadå “Tiesu namu a©entüra” turpinåja pilnveidot tiesu nolémumuanalîtiskås apstrådes sistému un turpinåja darbu pie elektroniskås normatîvoaktu båzes veidoßanas un uzturéßanas.

Bezpe¬ñas organizåcija valsts sabiedrîba ar ierobeΩotu atbildîbu“Latvijas Véstnesis”

Pamatdarbîba – oficiålå laikraksta “Latvijas Véstnesis” izdoßana, nodroßinottajå Latvijas Republikas likumu un citu normatîvo aktu publicéßanu, valsts pår-valdes institüciju un paßvaldîbu darbîbas atspogu¬oßanu.

2003. gadå uzsåkta ISO 9001:2000 standarta prasîbåm atbilstoßas Kvalitåtesvadîbas sistémas ievießana. 2003.gada oktobrî uzsåkts tieslietu ministraapstiprinåts laikraksta “Latvijas Véstnesis” kompleksås attîstîbas projekts, unar 2004. gada pirmo numuru laikraksts såk iznåkt jaunå formåtå, ar jaunustrukturéjumu un dizainu

2.10. Valsts budΩeta lîdzek¬u izlietojums

Aktîvi un pasîvi (kopsavilkuma bilance latos)

2003. gada såkumå bilances aktîva un pasîva dati atß˚iras no datiem 2002.gada beigås par LVL 398161, jo divas programmas ar 2003. gada 1. janvåripårgåja citu ministriju padotîbå.

37

Nr. p. k. Rådîtåji Gada såkumå Gada beigås

1. Aktîvi: 31372214 317703751.1. ilgtermiña ieguldîjumi 27052516 272328131.2. apgrozåmie lîdzek¬i 4319698 45375622. Pasîvi: 31372214 317703752.1. paßu kapitåls 29656490 300543042.2. kreditori 1715724 1716071

38

Valsts pamatbudΩeta lîdzek¬u izlietojums (latos)

Ministrijas pak¬autîbå, pårraudzîbå un pårziñå esoßo ieståΩusañemto ziedojumu un dåvinåjumu izlietojums

Nr. p. k. Rådîtåji Lati1. Sañemts (kopå) 2603831.1. ziedojumi no juridiskåm personåm 313451.2. ziedojumi no valsts un paßvaldîbu uzñémumiem 01.3. ziedojumi no årvalstu juridiskåm personåm 2387491.4. ziedojumi no fiziskåm personåm 40111.5. ziedojumi no årvalstu fiziskåm personåm 16001.6. naturålå veidå sañemtie ziedojumi un dåvinåjumi 2637102. Izlietots (kopå) 2067062.1. atalgojumi 322782.2. valsts sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas 56292.3. komandéjumu un dienesta braucienu izdevumi 242722.4. pakalpojumu apmaksa 1205222.5. materiålu, energoresursu, üdens un inventåra iegåde 85222.6. gråmatu un Ωurnålu iegåde 5702.7. kustamo îpaßumu iegåde 35162.8. nepilngadîgo ieslodzîto apmåcîbas programma 11397

Iepriekßéjå Pårskata gadåNr. p. k gadå

(izpilde) apstiprinåts Izpildelikumå

1. Ieñémumi (kopå) 30768701 37913377 376318211.1. dotåcijas no vispåréjiem ieñémumiem 29002226 32438992 324389921.2. maksas pakalpojumi un citi ieñémumi 1015441 5201625 51911451.3. årvalstu finanßu palîdzîba 751034 27276016842. Izdevumi (kopå) 30589100 38173944 337911842.1. uzturéßanas izdevumi (kopå) 25558874 34906588 308198752.1.1. atalgojumi 12188906 14334515 143113362.1.2. valsts sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas 3049205 4488500 35212592.1.3. komandéjumu un dienesta braucienu izdevumi 190525 151804 1484452.1.4. pakalpojumu apmaksa 5168404 8365925 75337802.1.5. materiålu, energoresursu, üdens un inventåra iegåde 4797789 4801741 46047732.1.6. gråmatu un Ωurnålu iegåde 15344 12067 109062.1.7. subsîdijas un dotåcijas 148701 2752036 6893762.2. izdevumi kapitålieguldîjumiem (kopå) 5030226 3267356 29713092.2.1. kustamo îpaßumu iegåde 1339399 1260323 9642932.2.2. nekustamo îpaßumu iegåde 234556 0 02.2.3. kapitålais remonts 347579 236033 2360312.2.4. investîcijas 3108692 1771000 17709853. Nodarbinåtîba:3.1. faktiskais nodarbinåto skaits 5098 5846 54733.2. vidéjå darba alga 199 204 218

Rådîtåji

3. Prioritåtes un plåni 2004. gadam

Prioritåtes

Ministrijas galvenås darbîbas prioritåtes büs:• tiesu darbîbas uzlaboßana, lai paåtrinåtu lietu izskatîßanu tiesås,paaugstinåtu tiesu nolémumu kvalitåti un nodroßinåtu tiesu darbîbascaurskatåmîbu;• Administratîvå procesa likuma, Kriminålprocesa likuma ievießana,administratîvo sodu sistémas pilnveidoßana;• Latvijas kå Eiropas Savienîbas dalîbvalsts vajadzîbåm pielågotas kon-troles sistémas izveidoßana Eiropas Savienîbas tiesîbu pilnîgaipårñemßanai;• kriminålsodu izpildes sistémas efektivitåtes palielinåßana, nodroßinotcilvéktiesîbu normu ievéroßanu, kå arî veicinot notiesåto integråcijusabiedrîbå ar mér˚i nepie¬aut atkårtotu noziedzîgu nodarîjumu izdarîßanu.

Plåni

• atbilstoßi Tiesu administråcijas koncepcijai, grozîjumiem likumå Partiesu varu turpinåt Tiesu administråcijas izveidi, nododot tiesu admi-nistréßanas funkcijas ministrijas pak¬autîbå esoßajai valsts pårvaldesiestådei - Tiesu administråcijai;• turpinåt Tiesu iekårtas likuma projekta izstrådi un péc tå pieñemßanasSaeimå uzsåkt tajå paredzéto tiesu sistémas reformu;• izveidot administratîvås tiesas, lai nodroßinåtu Administratîvå procesalikuma ievießanu. Administratîvo tiesu informåcijas sistémas saslégßanavienotå informatîvajå sistémå, tådéjådi nodroßinot tiesas spriedumu pub-lisku pieejamîbu elektroniskå veidå;• nodroßinåt administratîvå procesa skaidroßanu sabiedrîbai, îstenojotinformåcijas kampañu, tajå skaitå sadarbîbå ar Providus un PasaulesBanku izdodot informatîvu bukletu;• izstrådåt Administratîvo sodu likuma projektu un Administratîvo soduprocesa likuma projektu;• péc pieñemßanas veikt pasåkumu kompleksu kriminålprocesaievießanai, lai uzlabotu lietu izskatîßanas efektivitåti un åtrumu;• izveidot kontroles sistémas Eiropas Savienîbas tiesîbu pilnîgaipårñemßanai;• atbilstoßi valsts investîciju plånam uzsåkt Centrålcietuma slimnîcasrekonstrukciju;• pabeigt påreju uz ieslodzîto profesionålo apsardzi, to ievießotPårlielupes, Brasas, Jelgavas un Í˚irotavas cietumå;• pilnveidot Valsts probåcijas dienesta darbîbu;

39

40

• izstrådåt koncepciju par juridiskås palîdzîbas sniegßanu maz-nodroßinåtåm personåm;• nodroßinåt iespéju maznodroßinåtajiem iedzîvotåjiem sagatavoties naturalizåcijas eksåmenam bez maksas;• nostiprinåt Valsts tiesu ekspertîΩu biroja kapacitåti.

ˆemot vérå Tieslietu ministrijas rîcîbas plånå Deklaråcijas par Ministru kabine-ta ieceréto darbîbu iek¬autos pasåkumus, Tieslietu ministrija ir izstrådåjusidarba plånu 2004. gadam, kas nodroßina Deklaråcijå noteikto mér˚u sa-sniegßanu tieslietu jomå.

Documents

Latvijas Republikas Tieslietu ministrija...2 Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas 2003. gada publiskais pårskats Saturs Priekßvårds 1. Vispåréja informåcija 1.1. Tieslietu