Printgimenesmedicina.lv/wp-content/uploads/2014/03/LGAA... · 6 adlīniju mērķis Šo vadlīniju mērķis ir atvieglot un uzlabot ģimenes ārsta darbu, vienuviet apkopojot nepieciešamās

1

2

3

aturs

Priekšvārds 5

1. Vadlīniju mērķis 6

2. Ģimenes ārsta loma primārajā veselības aprūpē 7

3. Sadarbība ar pacientu un viņa ģimenes locekļiem, konfidencialitātes nodrošināšana 8

4. Ģimenes ārsta prakses komandas sadarbība, lomu sadalījums 13

5. Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sniegšana un sadarbība ar NMP dienestu 16

6. Sadarbība ar konsultantiem un stacionāriem 20

7. Sadarbība ar farmaceitiem, racionāla zāļu lietošana un farmakovigilance 21

8. Prakses darba organizēšana 23

9. Prakses pieejamība un iekārtojums 26

10. Prakses darbības nodrošināšanai nepieciešamie medikamenti 28

11. Vakcīnu uzglabāšana un pielietošana 30

12. Infekciju kontrole 31

13. Nepieciešamā dokumentācija ģimenes ārsta darba nodrošināšanai 33

14. Ģimenes ārsta prakses darbības kvalitātes kritēriji 34

15. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas sniegtais atbalsts 35

16. Saites uz normatīvajiem aktiem un ieteicamām mājas lapām 36

17. Pielikumi 38

Pielikums Nr.1 39 Pielikums Nr.2 46 Pielikums Nr.3 50

Pielikums Nr.4 52

Pielikums Nr.5 54

s

4

5

Kolēģi!

Nododu Jums lietošanai „Ģimenes ārsta labas prakses vadlīnijas”. Tās ir kā pirmais ieskats pārdomātas

un mērķtiecīgas prakses izveidē un kvalitātes nodrošināšanā. Ceru, ka vadlīnijas dos iespēju salīdzināt

katra praksi ar ieteikto un uzlabot prakses darbu – gan vidi, gan sadarbību ar pacientiem un citiem

mediķiem, gan darbu ar personālu kopīga mērķa sasniegšanai. Jaunajiem ārstiem vadlīnijas būs kā

pamats uzsākot savu praksi.

Izsaku pateicību autorēm un konsultantiem vadlīniju tapšanā!

Vēlu mums visiem veiksmi,

Sarmīte Veide,

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente

6

adlīniju mērķisŠo vadlīniju mērķis ir atvieglot un uzlabot ģimenes ārsta darbu, vienuviet apkopojot nepieciešamās

reglamentētās un profesionālās prasības ģimenes ārsta darbam, kā arī veicināt primārās veselības

aprūpes nostiprināšanos Latvijā. Šim dokumentam ir rekomendējošs raksturs.

1. v

7

2.© imenes ārsta loma primārajā veselības aprūpē Ģimenes ārsta specialitāte ir ārstniecības personu pamatspecialitāte, kurā ārsts veic primāro veselības

aprūpi – novērtē pacienta veselības stāvokli, veic slimību diagnostiku un savas kompetences ietvaros

nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstnieciskos pasākumus, kā arī nepieciešamības gadījumā

nosaka speciālos izmeklējumus un citu veselības aprūpes speciālistu līdzdalību veselības aprūpes

sniegšanā pacientam.

Ģimenes ārsta darbības mērķis ir palīdzēt pacientam izvēlēties starp piedāvātajiem veselības aprūpes

pakalpojumiem, nodrošinot pacienta spējas labākai fiziskai, mentālai un sociālai darbībai, kā arī saglabāt

pacienta veselību. Ģimenes ārsta darbība ir savstarpēji saistīta ar citu veselības aprūpes pakalpojumu

sniedzēju darbību, kuras mērķis ir sniegt ārstniecisko palīdzību vai arī radīt apstākļus specializētās

ārstnieciskās palīdzības sniegšanai.

Ģimenes ārsta darbība ir primārās veselības aprūpes pamats, kas balstās uz šādiem galvenajiem

principiem:

• brīva pakalpojumu pieejamība;

• ilglaicīga un nepārtraukta pacientu aprūpe;

• vispusīga un koordinēta pacientu aprūpe;

• ārsta un pacienta sadarbība pacienta veselības veicināšanā, slimību profilaksē un ārstnieciskajā

procesā.

Primārajā veselības aprūpē ģimenes ārsta darbību raksturo vispārējās pieejas principi:

• tūlītēja, pastāvīga un brīva pakalpojumu pieejamība;

• ārstnieciskās palīdzības sniegšana pacientam ierastā vidē;

• ārstnieciskās palīdzības sniegšana tajā laikā un vietā, kur tā pacientam nepieciešama (mobilā

metode).

Ģimenes ārsta darbība ir centrālais posms primārajā veselības aprūpē un tai ir koordinējoša loma

primārajā un citos veselības aprūpes līmeņos, tajā skaitā, piesaistot augsti specializētu veselības aprūpi.

Ģimenes ārsta darbība ir saistīta ar citu valsts un pašvaldību institūciju darbību, kas sadarbojas ar

ģimenes ārstu kā primārās veselības aprūpes speciālistu, izmantojot viņa profesionālās zināšanas.1

1 Ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitātes nolikums. Apstiprināts ar 1999. gada 5.novembra Labklājības ministra rīkojumu Nr.350

8

adarbība ar pacientu un viņa ģimenes locekļiem, konfidencialitātes nodrošināšanaKonsultācija

Intervijas vide

• svarīgākais ir privātums;

• izvairieties no iespējas, ka tiksiet iztraucēti;

• pārliecinieties, lai gaisma un temperatūra ir apmierinoša;

• svarīgi ņemt vērā sēdvietu novietojumu (galdam pretējās pusēs – maz ticams, ka pacients

jutīsies nepiespiesti un tas veicinās sarunu; ja blakus – tad tā būs neformālāka un atvieglos labu

komunikāciju);

• attālums starp ārstu un pacientu:

• pārāk tuvu – pacients jutīsies apdraudēts;

• pārāk tālu – radīs iespaidu, ka ārsts nav ieinteresēts tajā, ko pacients saka;

• vairums konsultāciju notiek 1,25–2,75m attālumā;

• konsultācijas laikā ārsts var mainīt attālumu, piemēram, kad piedāvā mierinājumu;

• ja pacients ir gultā vai uz kušetes, sarunājoties vajadzētu izvairīties no stāvēšanas, apsēdieties,

lai būtu vienā līmenī ar pacientu.

Intervijas vadīšana

• Intervijas sākums:

• sasveicinoties nosauciet pacienta vārdu un paspiediet roku, ja tas izskatās atbilstoši

situācijai;

• palūdziet pacientam apsēsties;

• iepazīstiniet ar sevi (Mans vārds ir Anna Liepiņa, ģimenes ārste);

• izskaidrojiet intervijas mērķi (Es vēlos noskaidrot Jūsu pašreizējās problēmas);

• pasakiet, cik daudz laika ir pieejams;

• izskaidrojiet Jūsu nepieciešamību intervijas laikā pierakstīt atsevišķus datus un pajautājiet,

vai pacientam tas ir pieņemams.

• Intervijas galvenā daļa:

• saglabājiet pozitīvu atmosfēru, siltu izturēšanos un labu acu kontaktu;

• sākumā lietojiet atvērtos jautājumus (“Kā Jūs jūtaties pēdējās pāris dienas?”;

• uzmanīgi klausieties, ļaujiet pacientam runāt;

• esiet uzmanīgs un atsaucīgs verbāliem un neverbāliem mājieniem;

• veiciniet komunikāciju gan verbāli (“Pastāstiet vairāk”), gan neverbāli (lietojot pozu un galvas

mājienus);

• lietojiet specifiskus (slēgtos) jautājumus, kad tas ir atbilstoši (lai saņemtu atbildi “Jā” vai

“Nē”);

• precizējiet, ko pacients Jums ir izstāstījis.

• Intervijas noslēgums:

• rezumējiet to, ko pacients ir izstāstījis un pajautājiet, vai Jūsu rezumējums / apkopojums ir

precīzs;

• pajautājiet, vai pacients vēlas ko papildināt;

• pasakiet pacientam paldies!

3.s

9

Fizikālā izmeklēšana

Daži ieteikumi:

• vienmēr respektējiet pacienta kautrību, jābūt pieejamam aizsegam;

• izskaidrojiet, ko Jūs darīsiet; pārliecinieties, vai pacientam nav bažu par to;

• esiet uzmanīgs, lai neradītu pacientā satraukumu, ar savu sejas izteiksmi un ilgāku laiku

izmeklējot vienā vietā bez izskaidrojuma;

• izvairieties pacientam radīt diskomfortu, ja tas ir iespējams, sekojot līdzi sejas izteiksmei vai arī

prasiet: “Sakiet, ja es Jums daru sāpes!”.

Izskaidrošana un plānošana

• sniedzot informāciju pēc sarunas un pacienta izmeklēšanas:

• vispirms informējiet par svarīgāko;

• lietojiet vienkāršus vārdus un īsus teikumus;

• izvairieties no medicīniskās terminoloģijas;

• izvairieties no nekonkrētas informācijas sniegšanas.

• lemjot kopā ar pacientu par ārstēšanas plānu:

• noskaidrojiet pacienta bažas par problēmu un pārliecību par tās risināšanu (ārstēšanu);

• noskaidrojiet pacienta ārstēšanas izvēli;

• vienojieties par ārstēšanas plānu.

• Konsultācijas beigās lūdziet pacientam rezumēt, par ko vienojāties (lai pārliecinātos, vai viens otru

esat sapratuši).

Pacienti dod priekšroku mediķiem, kuri:

• ir “silti” un simpātiski;

• ar kuriem ir viegli sarunāties;

• iepazīstina ar sevi;

• liekas pašpārliecināti;

• klausās pacientos un atbild uz jautājumiem;

• uzdod jautājumus, kas ir viegli saprotami;

• neatkārtojas.2

Līdzestība

Ārsta un pacienta līdzestība (angl. Compliance) nozīmē viņu saprašanos un sadarbību, kuras mērķis ir

pacienta izveseļošanās. Ārsta un pacienta līdzestības veicināšanai jāievēro šādi noteikumi:

• skaidri un pacientam saprotami jāpastāsta, kādēļ nepieciešama terapija un kontrole, turklāt

pacientu nedrīkst iebiedēt (tieši baiļu dēļ ticība ārstam zūd visdrīzāk!);

• jāpaskaidro, kādi var būt ārstēšanas blakusefekti, un jāpasaka, ka tie tomēr ir mazāk bīstami nekā

pati slimība;

• katru tikšanos ar pacientu jāizmanto, lai veicinātu līdzestību (piemēram, apmeklējot ar gripu

saslimušu hipertonijas slimnieku, jāaprunājas arī par pamatslimību);

• jāizmanto atgādinājumi un pamudinājumi (piemēram, var piezvanīt pacientam);

• katrā apmeklējuma reizē jānorunā un pacientam uz zīmītes jāuzraksta konkrēts nākamās

apskates laiks;

2 Communication Skills for Medicine, Third Edition, Professor Margaret Lloyd, Professor Robert Bor, Churchill Livingstone Elsevier, 2009

10

• pacientam sīki jāizklāsta un arī jāuzraksta, kādi medikamenti, cik daudz un kad jālieto;

• jāraugās, lai tablešu skaits nebūtu pārāk liels un lietošanas grafiks – sarežģīts (mazāks tablešu

skaits radīs lielāku drošību, ka pacients tās visas arī iedzers; šādā situācijā ieteicamāki kombinētie

preparāti);

• jārēķinās ar pacienta iespējām izpildīt ordināciju (piemēram, pacientam ar artrozes deformētām

rokām nav jāizraksta zāles, kas lietojamas pa ½ tabletei), jāizmanto visa iespējamā palīdzība

(jāiesaista tuvinieki, sociālie darbinieki, speciālā kārbā jāsaliek medikamenti visām lietošanas

reizēm 1 nedēļai);

• jāņem vērā ārstēšanās finansiālā puse (ja zāļu ir daudz, ārstēšanās var kļūt stipri dārga) un

jācenšas izdevumus par medikamentiem samazināt (piemēram, var parakstīt lielāku fasējumu,

kombinētu preparātu vai lētāko pieejamo ģenērisko preparātu);

• jāvienojas ar pacientu, cik bieži viņš ieradīsies uz pārbaudi pie ārsta, pēc iespējas ņemot vērā

pacienta vēlmes, protams, ja tās nav pretrunā medicīniskajām indikācijām (stingri nodiktēts grafiks

līdzestību neveicina!).3

Informācija pacientam

• Informācijai par veselības aprūpes pakalpojumiem un to vēlamo pielietojumu ir jābūt publiski

pieejamai.

• Pacientam ir tiesības būt pilnībā informētam par viņa veselības stāvokli un medicīniskajiem

faktiem, kas attiecas uz pacienta saslimšanu; par piedāvātajām medicīniskajām procedūrām,

to iespējamajiem riska faktoriem, kā arī labvēlīgo iedarbību uz veselību; par iespējamajām

alternatīvām piedāvātajām procedūrām, kā arī par sekām, ja ārstēšana netiks veikta; par diagnozi,

prognozi un ārstēšanas gaitu.

• Informācija no pacienta var tikt slēpta tikai tādā gadījumā, ja ir pamatots iemesls domāt,

ka informācijas sniegšanas gadījumā nav sagaidāms nekāds pozitīvs efekts, gluži pretēji –

pacientam tiks nodarīts nopietns kaitējums.

• Informācija jāsniedz pacientam saprotamā veidā, izvairoties lietot specifisku tehnisku

terminoloģiju.

• Pacientam ir tiesības netikt informētam, ja viņš izteicis šādu vēlēšanos.

• Pacientam ir tiesības izvēlēties, kura persona (ja vispār) būtu jāinformē par viņa veselības

stāvokli.

• Pacientam ir tiesības saņemt cita speciālista konsultāciju.

• Pacients jāinformē par viņu ārstējošo veselības aprūpes darbinieku personību un profesionālo

statusu, kā arī par iestādes iekšējās kārtības noteikumiem un kārtību, kas attieksies uz pacienta

uzturēšanos un ārstēšanos šajā iestādē.

• Izrakstoties no veselības aprūpes iestādes, pacientam jābūt iespējai pieprasīt rakstisku faktu

apkopojumu par uzstādīto diagnozi, veikto ārstēšanu un aprūpi.

Pacienta piekrišana

• Jebkāda medicīniska iejaukšanās ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja pacients par to ir informēts

un devis savu piekrišanu.

• Pacientam ir tiesības noraidīt vai pārtraukt medicīnisko iejaukšanos. Tādā gadījumā pacientam

jāizskaidro atteikšanās vai pārtraukšanas iespējamās sekas.

• Ja pacients nespēj izteikt savu gribu un medicīniska iejaušanās ir neatliekama, pacienta

3 VISPĀRĒJĀS PRAKSES ĀRSTA ROKASGRĀMATA, Hanss Ulrihs Kombergs, Hanss Dīters Klimms, tulkojums latviešu valodā, K.Stalte, apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.

11

piekrišana var tikt hipotētiski pieņemta par esošu, ja vien iepriekš pacients nav izteicies veidā, no

kura noprotams, ka viņš šādā situācijā nepiekristu, ka tiek veikta medicīniska iejaukšanās.

• Ja medicīniskas iejaukšanās veikšanai ir nepieciešams saņemt likumīgā pārstāvja piekrišanu un

iejaukšanās ir neatliekama, to drīkst veikt, ja likumīgā pārstāvja piekrišanu nav iespējams saņemt

savlaicīgi.

• Arī tad, ja nepieciešams saņemt likumīgā pārstāvja piekrišanu, pacientiem (gan mazgadīgajiem,

gan pilngadīgajiem) savu iespēju robežās ir jāpiedalās lēmuma pieņemšanā.

• Ja likumīgais pārstāvis atsakās dot savu piekrišanu, bet ārsts vai cits veselības aprūpes

darbinieks uzskata, ka iejaukšanās ir pacienta interesēs, tad lēmums jāpieņem tiesai vai citai

arbitrāžas instancei.

• Visās pārējās situācijās, kad pacients nespēj dot apzinātu piekrišanu un pacientam nav likumīga

vai nozīmēta pārstāvja, jāveic iespējamās darbības, lai tiktu pieņemts lēmums, ievērojot visu, kas

zināms par pacientu un tā, lai lēmums pēc iespējas saskanētu ar pacienta iespējamajām vēlmēm.

• Ir nepieciešama pacienta piekrišana visu ķermeņa matēriju turpmākai uzglabāšanai un

izmantošanai. Piekrišana var tikt hipotētiski pieņemta par esošu, ja ķermeņa matērijas jāizmanto

diagnozes noteikšanai, ārstēšanas gaitas un pacienta aprūpes laikā.

• Ir nepieciešama pacienta apzināta piekrišana, pirms viņš tiek iesaistīts klīniskās apmācības

procesā.

• Ir nepieciešama pacienta apzināta piekrišana, pirms viņš tiek iesaistīts zinātnisku pētījumu

procesā. Visi protokoli jāiesniedz ētiskai izvērtēšanai. Zinātniski pētījumi nedrīkst tikt veikti ar

cilvēkiem, kuri nespēj paust savu gribu, ja vien nav saņemta piekrišana no pacienta likumīgā

pārstāvja un ja vien piedalīšanās zinātniskā pētījumā nav paša pacienta interesēs.

Kā izņēmums prasībai, ka zinātniskajam pētījumam jābūt pacienta interesēs ir gadījums, kad savu gribu

paust nespējīga persona tiek iesaistīta zinātniskā pētījumā, kas nav tiešās pacienta interesēs un kurā

tiek izmantota novērošanas metode, ar noteikumu, ka persona pret to neceļ iebildumus, ka risks un/vai

apgrūtinājums personai ir minimāls, ka pētījumam ir liela nozīme un nepastāv citas alternatīvas metodes

vai arī citi pētījuma subjekti nav pieejami.

Konfidencialitāte un privāta informācija

• Visai informācijai par pacienta veselības stāvokli, saslimšanu, diagnozi, prognozi un ārstēšanu, kā

arī visai pārējai privātas dabas informācijai ir jābūt konfidenciālai, arī pēc pacienta nāves.

• Konfidenciāla informācija drīkst tikt izpausta tikai tādā gadījumā, ja pacients ir devis tam savu

piekrišanu vai gadījumā, ja to prasa likums. Pacienta piekrišana var tikt hipotētiski pieņemta par

esošu, ja informācija nepieciešama citiem veselības aprūpes darbiniekiem pacienta sekmīgas

ārstēšanas nodrošināšanai.

• Visi pacientu identificējošie personas dati ir jāaizsargā. Datu aizsargāšanai jānodrošina atbilstīgi

apstākļi. Arī cilvēka ķermeņa matērijas, no kurām var iegūt identificējošus datus, ir jāaizsargā

atbilstīgā veidā.

• Pacientiem ir tiesības piekļūt saviem medicīniskajiem dokumentiem un tehniskajiem ierakstiem

uz visiem citiem dokumentiem un ierakstiem, kas attiecas uz pacientam uzstādīto diagnozi,

ārstēšanu un aprūpi un ir tiesības saņemt dokumentu un ierakstu vai atsevišķu to daļu kopijas.

Šīs tiesības neattiecas uz informāciju, kas skar kādu trešo pusi.

• Pacientiem ir tiesības pieprasīt ieviest labojumus, papildināt, izdzēst, paskaidrot un/vai precizēt

personisko vai medicīnisko informāciju par pacientu, ja tā ir neprecīza, nepilnīga, neskaidra

12

vai novecojusi un ja tai nav būtiskas nozīmes diagnozes noteikšanai, ārstēšanas vai aprūpes

veikšanai.

• Nav pieļaujama iejaukšanās pacienta privātajā un ģimenes dzīvē, vienīgi un tikai izņemot

gadījumu, ja pacients tam devis savu piekrišanu un šāda rīcība attaisnojama kā nepieciešamība

pacienta diagnozes noteikšanai, ārstēšanai vai aprūpei.

• Medicīniska iejaukšanās drīkst tikt veikta tikai tādā gadījumā, ja tiek izrādīta pienācīga cieņa

personas privātās dzīves sfērai. Tas nozīmē, ka medicīniskā iejaukšanās var tikt veikta tikai to

personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas medicīniskās iejaukšanās procesā, ja vien pacients nav

devis piekrišanu vai pieprasījis nepiederošu personu klātbūtni.

• Pacientiem, kuri nonāk veselības aprūpes iestādē, ir tiesības sagaidīt, ka tiks nodrošināti dzīves

privāto sfēru aizsargājoši apstākļi, it īpaši gadījumos, kad veselības aprūpes darbinieki pacientam

veic aprūpi, izmeklēšanu vai ārstēšanas procedūras.4

4 Pacientu tiesību deklarācija – World Medical Association (WMA) Declaration on the Rigths of the Patient, adopted by the 34th World Medical Assembly, Lisbon, Portugal, September/October 1981, and amended by the 47th WMA General Assembly, Bali, Indonesia, September 1995, and editorially revised at the 171st Council Session, Santiago, Chile, October 2005http://www.wma.net/en/30publications/10policies/l4/index.html (skatīts 30.08.2010.)

13

imenes ārsta prakses komandas sadarbība, lomu sadalījumsKatram ģimenes ārsta prakses komandas loceklim ir savi uzdevumi, un viņi nav tikai asistējošais

personāls ģimenes ārstam.

Ģimenes ārsta prakses personāla darbs ir komandas darbs, kuru vada, plāno un uzrauga ģimenes ārsts –

prakses vadītājs.

Saskaņā ar valsts likumdošanas aktiem, ģimenes ārsta labas prakses vadlīnijām un prakses iekšējās

kārtības noteikumiem tiek veidoti amata apraksti, kur ir noteikta un aprakstīta katra prakses darbinieka

loma, veicamie uzdevumi un atbildība.

Labas sadarbības veidošanai ar prakses personālu ieteicams veikt periodiskas pārrunas/sanāksmes, kur

katrs no prakses personāla izsaka savu viedokli par prakses darbu – saskatītās problēmas, neskaidrības,

kā arī savus priekšlikumus prakses darba un pacientu aprūpes uzlabošanai.

Ģimenes ārsta prakses komandas uzbūve atkarīga no kopējiem komandas mērķiem, pacientu

vajadzībām, prakses rakstura un finansiālajām iespējām.

Ieteicamais komandas sastāvs:

Ģimenes ārsts – prakses vadītājs strādā, sadarbojoties ar prakses dalībniekiem. Vadītāja pienākumos

ietilpst personāla pieņemšana, pārraudzība, apmācība, atbrīvošana no darba, sadarbība ar citām

organizācijām, telpu un aprīkojuma uzturēšana, kā arī finanšu plānošana.

Prakses māsas pienākumi var būt dažādi, taču iekļauj tradicionālos medmāsas uzdevumus, veselības

veicināšanu, vakcinēšanu, administrēšanu un auditēšanu.

Māsa “praktizētāja” ir īpaši apmācīta māsa, kura uzņemas medicīnisku atbildību jomā, kurā tā ir

kompetenta, vai Ārsta palīgs, kas ir tiesīgs patstāvīgi veikt pacienta izmeklēšanu un nozīmēt atbilstošu

ārstēšanu

Asistents/reģistrators pilda starpnieka lomu starp ārsta praksi, pacientiem un māsām. Svarīgas labas

komunikācijas prasmes.

Tehniskais palīgs telpu uzkopšanai nodrošina ārsta praksei nepieciešamo tehnisko palīdzību telpu un

iekārtu tīrības nodrošināšanā.

Ģimenes ārsta prakses (turpmāk tekstā – ĢĀP) personāla darbs būtu dalāms četros atsevišķos līmeņos.

Šāda pieeja ir izstrādāta, lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu, izvēloties darbiniekus, kuriem ir ģimenes

ārsta praksei visatbilstošākās prasmes. Augstāka līmeņa darbinieki var veikt zemāka līmeņa darbinieka

pienākumus, taču ne otrādi. Lomu un darba pienākumu sadalījums ir izmantojams kā paraugs, pielāgojot

to katras prakses vajadzībām un darba īpatnībām (skatīt pielikumu Nr.1).5

Ģimenes ārstam – prakses vadītājam praksē ir duāla loma: viņš darbojas gan kā mediķis, gan kā mazā

biznesa vadītājs, kuram nepieciešamas ne vien medicīniski profesionālās zināšanas un iemaņas, bet arī

zināšanas biznesa organizācijā, spēja strādāt ar cilvēkiem, konceptuālas prasmes (redzēt kopainu) un

radošās prasmes (spēja risināt problēmas). Šeit aprakstītās lomas ir balstītas uz Oksfordas Vispārējās

Prakses rokasgrāmatu (Oxford Handbook of General Practice, Second Edition, Chantal Simon, Hazel

Everitt, Tony Kendrick, Oxford University press, July 2005).

5 Framework for Nursing in General Practice, Scottish Executive, Edinburgh, September, 2004.http://www.scotland.gov.uk/Publications/2004/09/19966/43284 (skatīts 30.08.2010.)

4.©

14

Var tikt uzskaitītas atsevišķas vadīšanas funkcijas:

• plānošana;

• organizēšana (definēt lomas, sadalīt uzdevumus tā, lai tos veiktu tie, kuri to vislabāk varēs izdarīt);

• vadīšana (motivēt darbiniekus organizācijas un grupas mērķu sasniegšanai);

• kontrole (izvērtēt un labot individuālo, kā arī organizācijas darbā paveiktā atbilstību plāniem).

Vadīšana un komandas darbs ietver:

• komunikāciju, regulāru pārrunu organizēšanu (informācijas apmaiņa, atgriezeniskā saite, sūdzību

un aizvainošanas publiska izrunāšana, pamats drošībai, ka nepieciešamie lēmumi ir pieņemti);

• skaidrus noteikumus komandā (īpaši cieņas un atbildības izjūta, jāpārliecinās, ka ikvienam

komandā tas ir skaidrs);

• sistemātisku vadību (jebkurai komandai nepieciešams koordinators, kurš sadala tās spēku, vājš

līderis ļauj iet pašplūsmā, savukārt autoritatīvs līderis var būt pārāk norādošs, pārējo statusu

pazeminošs, arī tas grauj komandas efektivitāti);

• skaidru lēmumu pieņemšanas procesu;

• mērķtiecību (zināšanas, pieredze, prasmes, resursi un atbildība par rezultātu);

• deleģēšanu (ir izstrādāts mehānisms, kā kādu komandas locekli aizstāt);

• grupas atbalstu (komandas biedri ir saistījušies kopēja mērķa sasniegšanai, kas arī nosaka viņu

rīcību).

Riska vadība – tas ir process, kura mērķis ir samazināt risku un sniegt drošību, cik vien tas iespējams.

Primārā aprūpe ir ļoti plaša, tāpēc reizēm riskanta un neskaidra, kā rezultātā dažreiz uzņemamies

nevajadzīgu risku un pacienti saņem nevajadzīgu kaitējumu.

Risku novēršana balstās uz vairākiem pamatprincipiem:

• identificēt riskus, analizējot ārstu un pārējā personāla vai arī pacientu sūdzības un ieteikumus;

• izvērtēt kļūmju biežumu un nopietnību;

• izstrādāt soļus risku samazināšanai un novēršanai;

• pārbaudīt vai riski ir novērsti.

Nozīmīgo risku kategorijas ĢĀP:

• klīnisko gadījumu aprakstu kļūdas;

• nemedicīniskie riski pacientu drošībai (prakses telpu, medicīnisko ierīču drošība, ugunsdrošība);

• riski, kas saistīti ar personāla veselību, informācijas drošības riski (nelicencētas datorprogrammas,

nepietiekama pacientu datu aizsardzība u.c.).

Asistents/reģistrators ir apmācīts noteiktu darbu veikšanai, taču viņam var nebūt medicīnas māsas

izglītības. Asistents veic vienkāršas manipulācijas, kuru veikšanā viņš ir apmācīts un kuras tam ir

deleģētas, piemēram, pacientu svēršana un mērīšana, kā arī citi ĢĀP darbu atbalstošie pienākumi:

instrumentu sterilizācija, krājumu sagāde, medikamentu derīguma termiņu kontrole utml. Pieņemot

darbā asistentu, jāapzinās, ka viņam nav medicīnas māsas izglītības. Līdz ar to īpaša uzmanība jāvelta

darbinieka iepazīstināšanai ar ĢĀP darbu. Papildus deleģēto ārstniecības manipulāciju apmācībai,

asistents jāiepazīstina ar saskarsmes pamatprincipiem darbā ar pacientiem, t.sk., agresīviem un

sarūgtinātiem pacientiem; konfidencialitātes prasībām; lietvedību un dokumentu uzglabāšanas

noteikumiem. Asistents darbojas noteiktu protokolu un procedūru ietvaros. Visām manipulācijām jābūt

aprakstītām vienkāršā un saprotamā veidā. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka asistentam ir patstāvīgi jāpieņem

15

ar pacienta aprūpi saistīts lēmums. Asistentam jāatrodas nepārtrauktā sertificēta ārsta vai medicīnas

māsas pakļautībā un uzraudzībā. Asistents ĢĀP veic arī reģistratora un lietveža pienākumus.

Tā kā asistents netiek sertificēts, atbildību par visu viņam deleģēto uzdevumu izpildi uzņemas sertificēta

ārstniecības persona, kuras uzraudzībā un vadībā tie ir veikti. Tas var būt gan sertificēts ģimenes ārsts,

gan sertificēta māsa. Asistentam ieteicams strādāt māsas uzraudzībā, jo tādējādi tiek nodrošināta

efektīva darba dalīšana un profesionālā izaugsme gan asistentam, gan māsai (apgūstot vadītāja lomu). Lai

pārliecinātos par asistenta profesionālās sagatavotības līmeni un garantētu pacientu drošību, pārbaudes

un apmācības laikā jānodrošina nepārtraukta asistenta darba kontrole, jo turpmāk tas ne vienmēr būs

iespējams un atsevišķus darba uzdevumus asistents veiks patstāvīgi. Ja apmācība ietver saskarsmi ar

pacientiem, māsai vispirms ir jālūdz pacienta piekrišana, informējot par iespēju atteikties no asistenta

klātbūtnes. Apmācības process ir jādokumentē. Arī turpmākajā darbā asistentam jānodrošina iespēja ar

saviem jautājumiem un bažām griezties pie māsas un saņemt atbilstošu atbalstu un palīdzību.

Prakses māsa ir reģistrēta medicīnas māsa ar atbilstošu vidējo vai 1. līmeņa profesionālo augstāko

izglītību, kura spēj un ir tiesīga veikt plašu manipulāciju klāstu. Māsa ĢĀP var patstāvīgi pieņemt

pacientus ārstniecības manipulāciju veikšanai, kā arī piedalīties to pacientu aprūpē, kuriem ir noteikta

diagnoze un nozīmēts atbilstošs ārstēšanas kurss.

Māsa “praktizētāja” ir reģistrēta medicīnas māsa ar atbilstošu vidējo vai 1. līmeņa profesionālo augstāko

izglītību un plašu darba pieredzi primārajā aprūpē. Šī līmeņa medicīnas māsa veic hronisko pacientu

aprūpi, konsultē pacientus ar veselības aprūpi saistītos jautājumos, piemēram, par ģimenes plānošanu,

kā arī izvērtē nepieciešamību pieteikt vizīti pie ĢĀ.

Ārsta palīgs ir augsti kvalificēta ārstniecības persona ar atbilstošu vidējo vai 1. līmeņa profesionālo

augstāko izglītību. Ārsta palīgs ir tiesīgs patstāvīgi veikt pacienta izmeklēšanu un noteikt diagnozi, kā arī

nozīmēt atbilstošu ārstēšanu un patstāvīgi izrakstīt zāles (atbilstoši LR normatīvajiem aktiem).

Atbilstoši noteikumiem par obligātajām prasībām6, ārstniecības iestādes darbinieku pienākumus,

pilnvaras un atbildību nosaka ārējie un iekšējie normatīvie akti, darba līgums (tai skaitā amata apraksts) un

ārstniecības iestādes vadītāja rīkojumi.

6 Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 16. punkts http://www.likumi.lv/doc.php?id=187621 (skatīts 30.08.2010.)

16

eatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) sniegšana un sadarbība ar NMP dienestuNodaļa tapusi sadarbībā ar NMP dienestu (turpmāk tekstā – NMPD).

• Ģimenes ārsts ir atbildīgs par NMP sniegšanu pirms stacionāra posmā.

• Gadījumos, kad pacientam tiek izsniegts nosūtījums uz slimnīcu saistībā ar neatliekamu saslimšanu,

NMP brigāde ir jāsagaida un līdz tam jāsniedz NMP.

• Informējiet pacientus par izrakstu kopiju no slimnīcām un EKG izrakstu/ izdruku nepieciešamību glabāt

mājās un uzrādīt NMP brigādes ārstniecības personām. Neņemiet EKG, kuras atstāj NMP brigādes.

• Lai mazinātu nelietderīgus NMP izsaukumus, izvērtējiet pacientus, kuri bieži sauc NMP, noskaidrojiet

iespējamos cēloņus – medikamentu trūkums, nelietošana, nav aprūpētāja/sociālā darbinieka. Pacientus

ar specifiskām saslimšanām apmāciet un nodrošiniet ar rakstisku informāciju, kā jārīkojas paasinājuma

gadījumā.

• Informējiet pacientus, ka plānotas pārvešanas NMP dienests veic par maksu. Hospitalizācija

specializētos stacionāros un centros (onkoloģijas, hematoloģijas) ir plānveida nevis neatliekama.

• Neizdodiet miršanas apliecības piederīgajiem gadījumos, kad NMPD brigāde konstatējusi nāves faktu

un izsniegusi nosūtījumu uz patoloģijas nodaļu vai kad mirušais pacients pie ārsta pirms tam nav vērsies.

No NMPD ir iespējams saņemt informāciju par to, kas tika diagnosticēts vai par ko pastāvēja aizdomas.

• Ambulatorā ārstniecības iestādē neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai (atbilstoši obligātajām

prasībām7) jābūt šādām ierīcēm:

• fonendoskops;

• ierīce netiešai arteriālā asinsspiediena mērīšanai; ja ārstniecības iestādē tiek apkalpoti arī bērni,

ierīcei jābūt ar visu vecuma grupu pacientiem atbilstošu izmēru aprocēm;

• ierīces medikamentu un šķīdumu parenterālai ievadīšanai;

• ierīces ārējās asiņošanas apturēšanai un brūču pārsiešanai;

• ierīce plaušu mākslīgai ventilācijai manuālā režīmā un vismaz triju izmēru caurspīdīgas vai

puscaurspīdīgas elpināšanas maskas;

• ierīces elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšanai (vismaz triju izmēru elpvadi);

• ierīces kuņģa satura atsūkšanai un kuņģa skalošanai;

• ierīces apgaismošanai;

• medicīniskā kušete, procedūru galds, krēsli;

• ierīces imobilizācijai un pacientu pārvietošanai;

• ierīces, kas nodrošina higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasības, tai skaitā ierīces

darbinieku individuālajai aizsardzībai.

7 Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 26. punkts http://www.likumi.lv/doc.php?id=187621 (skatīts 30.08.2010.)

5.n

17

• Ambulatorā ārstniecības iestādē, kurā ir trīs vai vairāk ārstniecības vai diagnostikas kabineti, papildus

jābūt: skābekļa ierīcei; sterilam dzemdību komplektam; ierīcei vēdera izejas aiztures novēršanai; ierīcēm

urīna aiztures vai nesaturēšanas novēršanai.

• Atbilstoši obligātajām prasībām ārstniecības iestādes vadītājam ir jāapstiprina neatliekamās

medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtība un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai

nepieciešamā medikamentu minimuma saraksts (skatīt 10.nodaļā), nosakot medikamentu uzglabāšanas,

izlietošanas un uzskaites kārtību, kā arī norādot amatpersonu, kas atbildīga par medikamentu minimuma

krājuma papildināšanu.8

Atdzīvināšanas pasākumi

1. Pārbaudi cietušā samaņu: saudzīgi papurini cietušo aiz pleciem un skaļi uzrunā cietušo.

1a. Ja cietušais reaģē/atbild, tātad ir pie samaņas:

• atstāj cietušo tādā pašā pozā, kā atradi;

• centies noskaidrot, kas noticis ar cietušo un sniedz nepieciešamo palīdzību;

• ja nepieciešams, izsauc NMP (neatliekamo medicīnisko palīdzību);

• regulāri atkārtoti pārbaudi cietušā samaņu.

1b. Ja cietušais nereaģē/neatbild, tad uzskati, ka viņš zaudējis samaņu.

2. Sauc palīgā citus, liec tiem izsaukt NMP.

3. Novieto cietušo uz muguras, uz cieta pamata.

4. Atbrīvo elpceļus, atgāžot galvu un izceļot apakšžokli.

5. Pārbaudi un izvērtē elpošanu redzot, dzirdot un jūtot ne ilgāk kā 10 sekundes.

5a. Ja elpo „normāli”:

• novieto cietušo stabilā sānu pozā;

• ja NMP vēl nav izsaukta, liec kādam izsaukt vai, ja esi viens pats, uz brīdi pamet cietušo un pats

izsauc NMP;

• atkārtoti pārbaudi cietušā elpošanu.

5b. Ja cietušais neelpo vai elpo ļoti reti :

• ja NMP vēl nav izsaukta, liec kādam izsaukt NMP vai, ja esi viens, uz brīdi pamet cietušo un pats

izsauc NMP;

• atrodi masāžas vietu uz krūšu kurvja, uzsāc sirds masāžu, izdari 30 masāžas:

• masāžas temps 100 reizes minūtē;

• masāžas dziļums 4 – 5 cm.

6a. Veic pārmaiņus sirds masāžu un elpināšanu.

• Veic 2 elpināšanas, bērniem 5 elpināšanas:

• iepriekš atbrīvo elpceļus, atgāžot galvu un izceļot apakšžokli;

• katrai elpināšanai patērē apmēram 1 sekundi;

• elpināšanas tilpums 500 – 600 ml (mierīgas izelpas tilpums);

• novēro cietušā pasīvās izelpas;

• neveic vairāk kā 2 elpināšanas.

• Turpini masēt un elpināt attiecībā 30 : 2.

• Ja pirmais elpināšanas mēģinājums bijis neveiksmīgs, tad pirms nākošās elpināšanas:

• ieskaties cietušā mutē un izņem visus redzamos svešķermeņus;

• pārbaudi, vai cietušā galva ir atgāzta un apakšžoklis izcelts;

• neveic vairāk kā 2 elpināšanas.

8 Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 14.,15. punkts. http://www.likumi.lv/doc.php?id=187621 (skatīts 30.08.2010.)

18

• Atdzīvināšanas pasākumus pārtrauc tikai tad, ja tev šķiet, ka cietušais sācis elpot. Pārbaudi

cietušā elpošanu:

• ja cietušais elpo normāli, novieto viņu stabilā sānu pozā;

• ja cietušais neelpo vai neelpo normāli, turpini atdzīvināšanas pasākumus.

• Ja ir vairāki glābēji, tad tie var mainīties, patērējot maiņai pēc iespējas mazāku laiku, katrs veic

atdzīvināšanas pasākumus 1 – 2 minūtes;

6b. Ja nevari vai negribi izdarīt elpināšanu, veic tikai sirds masāžu:

• sirds masāža jāizdara nepārtraukti, bez pauzēm;

• masāžas temps 100 reizes minūtē;

• atdzīvināšanas pasākumus pārtrauc tikai tad, ja tev šķiet, ka cietušais sācis elpot. Pārbaudi

cietušā elpošanu:

• ja cietušais elpo normāli, novieto viņu stabilā sānu pozā;

• ja cietušais neelpo vai neelpo normāli, turpini atdzīvināšanas pasākumus.

7. Atdzīvināšanas pasākumus veic līdz:

• ierodas NMP un pārņem cietušo;

• cietušais sāk normāli elpot;

• tavi spēki izsīkst.

Jebkurā nelaimes gadījumā, kurā cietušais zaudē samaņu, jārīkojas pēc ABC atdzīvināšanas pasākumu

principiem.

19

20

adarbība ar konsultantiem un stacionāriem• Ģimenes ārsta darbs nav iespējams bez konsultantu atbalsta, tāpēc ir ļoti svarīga sadarbības

veidošanās ar konsultantiem, kuri strādā gan ambulatori, gan stacionārā.

• Ģimenes ārstam jāņem vērā arī tas, ka nelietderīgas konsultācijas sadārdzina izmeklēšanu un ārstēšanu,

turklāt nereti rada pacientam nedrošības sajūtu un koncentrē viņu uz savu slimību.

• Ģimenes ārstam ir šādas iespējas:

• speciālistu konsultācijas viņu prakses vietās;

• diagnostikas centru un stacionāru poliklīnikas nodaļu ārstu konsultācijas;

• slimnieka ārstēšana stacionārā;

• rehabilitācijas centru palīdzība slimnieku ārstēšanā;

• fizikālās terapijas centru līdzdalība pacienta ārstēšanā;

• slimnieku savstarpējā atbalsta grupu līdzdalība.

• Pacientam, kuru nosūta uz konsultāciju vai stacionāru, ir jāizsniedz nosūtījums 027 forma ambulatorai

konsultācijai vai stacionārai ārstēšanai. Nosūtījumā ir pēc iespējas precīzi jānorāda motivācija konsultācijai

vai stacionēšanai, kā arī jāpievieno iepriekš veikto izmeklējumu rezultāti, lai konsultācija būtu efektīvāka

un lieki netiktu tērēti valsts vai pacientu privātie līdzekļi nelietderīgiem, atkārtotiem izmeklējumiem.

• Ja ģimenes ārsts no kolēģa, kurš konsultējis vai ārstējis nosūtīto pacientu, nesaņem izrakstu par veikto

izmeklēšanu, ārstēšanu un tās rezultātiem, kā arī rekomendācijas turpmākai terapijai, ģimenes ārstam ir

tiesības pieprasīt šo izrakstu.

6.s

21

adarbība ar farmaceitiem, racionāla zāļu lietošana un farmakovigilance• Sadarbība ar farmaceitu ļoti būtiski nosaka pacienta līdzestību medikamentu lietošanā. Ja ārstam un

farmaceitam ir atšķirīgs viedoklis un padoms, pacients bieži nelieto zāles, jo zaudē uzticēšanos atšķirīgās

informācijas dēļ.

• Svarīgi ir sagatavot receptes skaidrā rokrakstā vai datorā, lai nerastos pārpratumi zāļu izsniegšanas

procesā (piemēram, diclofenac – doxyciclin).

• Izrakstot receptes, ietiecams izmantot starptautiskos nepatentētos nosaukumus.

• Nozīmējot medikamentus, būtu jāseko racionālas zāļu lietošanas principiem: pareizais medikaments,

pareizajā devā, atbilstoši indikācijām, pareizu lietošanas ilgumu un par pieejamu cenu.

• Ģimenes ārsts, iespējams, sastapsies ar šādiem jautājumiem par medikamentu, kuru viņš nozīmē

pacientam:

• Kā sauc zāles, un kas ir to aktīvā sastāvdaļa? Ja tās ir zāles ar kāda ražotāja izveidotu

nosaukumu, vai nav pieejamas kādas lētākas ar izcelsmes vārdu?

• Vai man lietot šīs zāles, ja esmu grūtniece, baroju bērnu ar krūti vai esmu ieplānojusi

grūtniecību?

• Kā šīs zāles darbojas? Vai tās mani izārstēs, vai atvieglos simptomus?

• Kad un kā man šīs zāles lietot?

• Kā es varu zināt, ka zāles iedarbojas? Ko man darīt, ja tās neiedarbojas?

• Cik ilgi man vajadzētu šīs zāles lietot? Vai varu pārtraukt to lietošanu, ja zāles neiedarbojas?

• Kādas ir visbiežāk sastopamās blakusparādības? Vai var būt kādas reti sastopamas

blakusparādības? Ko man darīt, ja pamanu blakusparādības?

• Kas man jādara, ja vienu vai vairākas reizes aizmirstu iedzert zāles?

• Vai drīkstu lietot šīs zāles vienlaikus ar citām? Vai, lietojot šīs zāles, drīkstu lietot alkoholu?

Vai ir kādi ēdieni, no kuriem vajadzētu izvairīties? Vai drīkstu vadīt automašīnu?

• Vai ir iespējams nonākt šo zāļu atkarībā?

• Kas notiks, ja es izlemšu šīs zāles nelietot?

• Kādas ārstēšanas alternatīvas pastāv bez zāļu lietošanas?

Farmakovigilance (medikamentu blakusparādību novērošana un ziņošana to konstatēšanas gadījumā)

ir katra ārsta atbildība saskaņā ar Eiropas direktīvām un Ministru kabineta noteikumiem9. Latvijas Zāļu

valsts aģentūras informācija par zāļu blakusparādību ziņošanu ir atrodama mājas lapā10. Par būtisku zāļu

blakni, ja tā izraisījusi pacienta nāvi, apdraudējusi dzīvību, izraisījusi pacienta hospitalizāciju vai esošās

hospitalizācijas paildzināšanu, jāziņo nekavējoties vai nākamā darba dienā pa tālruni 67078442. Ziņojuma

veidlapa jāaizpilda un jānosūta 7 dienu laikā, kopš tiek pamanīta būtiska zāļu blakne. Pārējos gadījumos

ziņojums par zāļu blaknēm jānosūta iespējami drīz.

9 Ministru kabineta 2005. gada 6. decembra noteikumi Nr.919 „Zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzības kārtība”, http://www.likumi.lv/kmknoteikumi.php?mk_numurs=919 (skatīts 30.08.2010.)10 “Ziņojuma par zāļu blaknēm” veidlapas var izdrukāt no Zāļu valsts aģentūras mājaslapas vai aizpildīt elektroniski: http://www.zva.gov.lv/index.php?id=367&sa=325&top=3 (skatīts 30.08.2010.)

7.s

22

Jāziņo par šādām pacientam novērotām zāļu blaknēm:

1) būtiskām (paredzētām un neparedzētām) blaknēm

Būtiskas zāļu blaknes:

• izraisa nāvi;

• ir dzīvībai bīstama;

• rada nepieciešamību pacientu hospitalizēt vai paildzināt esošo hospitalizāciju;

• izraisa paliekošu vai būtisku darba nespēju vai invaliditāti;

• ir iedzimts defekts;

• ir medicīniski būtiska.

Paredzēta zāļu blakne – ir minēta zāļu aprakstā un atbilst tajā ietvertajai

informācijai.

Neparedzēta zāļu blakne – nav minēta zāļu aprakstā vai tā pēc sava veida,

smaguma pakāpes vai iznākuma neatbilst zāļu aprakstam.

2) mazāk būtiskām neparedzētām zāļu blaknēm

Mazāk būtiskas ir visas citas zāļu blaknes, kas neatbilst būtisku zāļu blakņu kritērijiem.

Ziņojiet par visām būtiskām zāļu blaknēm, kaut arī zāles pasaulē tiek lietotas jau sen un novērotā blakne ir

labi zināma.

Par neparedzētām blaknēm jāziņo tad, ja saskatāt cēlonisku sakaru starp lietotajām zālēm un novēroto

blakni.

Par mazāk būtiskām paredzētām blaknēm ziņot nav nepieciešams.

3) zāļu efekta trūkumu

Uzticieties savai pieredzei un intuīcijai. Ziņojiet arī tad, ja šaubāties par cēlonisko sakaru!11

11 Zāļu valsts aģentūras mājas lapa: http://www.zva.gov.lv/doc_upl/Inf-Arst-un-Farm_190308.pdf (skatīts 30.08.2010.)

23

rakses darba organizēšanaĢimenes ārsta un prakses personāla darba laiks ir jāplāno, paredzot laiku:

• pacientu plānveida konsultācijām;

• akūti slimu pacientu pieņemšanai;

• konsultācijām pa telefonu un elektronisko pastu;

• mājas vizīšu veikšanai;

• darbam ar dokumentāciju;

• administratīvu un saimniecisku jautājumu risināšanai, kas saistīti ar prakses darba organizāciju;

• prakses darba auditēšanai – novērtēšanai;

• tālākizglītībai, kvalifikācijas celšanai;

• pusdienošanai.

Ģimenes ārsta prakses personālam – komandai ir jābūt zinošai un spējīgai diferencēt pacientus, pierakstot

uz konsultāciju pie ārsta, lai nodrošinātu adekvātu ārsta konsultāciju pieejamību (var būt mutiski un/

vai rakstiski iekšējās kārtības noteikumi), tāpēc ieteicams noskaidrot vēlamās vizītes būtību, pacientam

pierakstoties pie ārsta.

Ģimenes ārstam un prakses personālam (medicīnas māsai, reģistratoram) ir jābūt vienotai nostājai un

zināmam:

• kā atšķirt pacientu, kuram ir nepieciešama neatliekama konsultācija;

• kā rīkoties, ja ir neatliekama situācija, bet visi ārsta konsultāciju laiki jau ir aizņemti;

• kā atšķirt pacientu, kuram nepieciešams plānot garāku konsultācijas laiku (piem., situācijās, kad

pacientam nepieciešams tulks, veicot profilaktisko izmeklēšanu un konsultāciju, pacientiem ar

kustību traucējumiem u.c.)

Konsultācijas pa telefonu

Rutīnas zvani: konsultācijas pa telefonu ir ērts veids, kā atbildēt uz vienkāršiem pacientu jautājumiem,

lieki netērējot ierobežoto pieņemšanas laiku. Tomēr, pirms tiek sniegti jelkādi ieteikumi, jāpārliecinās, ka

Jums ir pietiekams informācijas klāsts sprieduma izdarīšanai.

Ārkārtas zvani: gandrīz visi neatliekamās palīdzības izsaukumi tiek saņemti pa telefonu. Vispārējie

ieteikumi, atbildot uz šādiem zvaniem ir:

• Ģimenes ārsta prakses komandas apmācīšana atbildēšanai uz ārkārtas zvaniem, nopietnu

problēmu atpazīšanai un atbilstošai rīcībai.

• Cik iespējams, saziņai ar pacientiem izmantojiet vienu telefona numuru. Ja izmantojat automātisko

atbildētāju, pārliecinieties, ka ierakstītais vēstījums ir labi dzirdams un instrukcijas ir vienkāršas.

Uztraukumā pacientiem var būt grūtības uztvert sarežģītu informāciju.

• Noskaidrojiet pacienta vārdu un adresi.

• Ja zvans tiek veikts no taksofona, noskaidrojiet tā numuru.

• Centieties radīt iespaidu, ka patiesi vēlaties palīdzēt. Esiet mierīgs un draudzīgs arī tad, ja tiekat

provocēts. Uztraukušies zvanītāji bieži šķiet strupi, nekaunīgi un uzbrūkoši.

• Reģistrējiet ienākušā zvana laiku, datumu, pacienta vārdu un uzvārdu, adresi un kontakttālruni, kā

arī īsu problēmas izklāstu un veiktās darbības (pat tad, ja zvani tiek ierakstīti).

8.p

24

• Ievāciet tikai to informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par mājas vizītes pieteikšanu.

Ja nepieciešams veikt mājas vizīti, ievāciet papildus informāciju, lai izlemtu, cik tā ir steidzama un

vai būs nepieciešami papildus instrumenti vai papildus palīdzība.

• Ja sniedzat padomus, izmantojiet vienkāršus izteiksmes līdzekļus un valodu, ko pacients saprot.

Atkārtojiet sacīto, lai pārliecinātos, ka pacients jūs ir sapratis. Apsveriet nepieciešamību lūgt

pacientam atkārtot jūsu teikto. Vienmēr lūdziet pacientam jums pārzvanīt gadījumā, ja mainās vai

parādās jauni simptomi.

• Ja ir nepieciešama mājas vizīte, pārliecinieties, ka jums ir pareizā adrese. Ja neesat pārliecināts

par pareizo ceļu, palūdziet pacientam jums to paskaidrot. Ja iespējamas, mēģiniet nosaukt

aptuveno ierašanās laiku.

• Nepieciešamības gadījumā izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.

• Ja zvans šķiet nevietā, apsveriet iespējamos iemeslus (piemēram, depresija var provocēt biežas

sūdzības par nelielām veselības problēmām).

• Dokumentējiet nozīmīgas telefonkonsultācijas.

• Telefonkonsultācija nedrīkst notikt pacientu pieņemšanas laikā, izņemot ekstremālas –

neatliekami risināmas situācijas, par kuru atpazīšanu un definēšanu ģimenes ārsts ir iepriekš

vienojies ar prakses personālu.

Ja jūs māc šaubas – izmeklējiet pacientu klātienē!

Elektroniskais pasts

Vienkāršu jautājumu risināšanai varētu izmanot arī elektronisko pastu:

• ieteicams izveidotu atsevišķu ģimenes ārsta prakses e-pasta adresi;

• izstrādāt iekšējās kārtības noteikumus un nozīmēt atbildīgo praksē par sistemātisku e-pastu

pieņemšanu un atbilžu sniegšanu.

Mājas vizītes

Mājas vizītes var tikt iedalītas rutīnas vizītēs pie pacientiem, kas ir ilgstoši piesaistīti pie mājām, un

ārkārtas vizītēs pie pacientiem, kuri tobrīd nespēj nokļūt ģimenes ārsta praksē.

Vispārēji ieteikumi, dodoties mājas vizītēs:

• Vienmēr pārliecinieties, ka kāds zina, kur jūs ejat, kad jūs var gaidīt atpakaļ un ko darīt gadījumā,

ja jūs neatgriežaties.

• Ja dodaties vizītē, par kuras drošumu neesat pārliecināts, lūdziet kādu jūs pavadīt un pagaidīt

ārpusē, kamēr esat pie pacienta, vai sazinieties ar policiju, kas varētu jūs satikt pacienta dzīves

vietā.

• Ja vizītes laikā nejūtaties drošs, pārliecinieties par savu iespēju izkļūt ārā.

• Iegaumējiet istabu izvietojumu un pārliecinieties, ka jums nav aizšķērsots ceļš uz ārdurvīm.

• Uzstādiet savam mobilajam tālrunim ātrā zvana funkciju, kas ļautu jums ātri piezvanīt policijai.

• Ja iespējams, līdzi ņemamos medikamentus nēsājiet atsevišķā somā.

• Rutīnas vizītes laikā medikamentu somu atstājiet skatam nepieejamā vietā, ieslēgtu automašīnā.

Rutīnas vizītes

Tās lielā mērā atbilst pacienta pieņemšanai ģimenes ārsta praksē. Pacienta izmeklēšana viņa ierastajā

vidē var sniegt vērtīgu papildus informāciju.

25

Ārkārtas vizītes

Vispārēji ieteikumi, dodoties ārkārtas vizītēs:

• Neatkāpieties no problēmas, kuras dēļ tikāt izsaukts.

• Īsumā noskaidrojiet slimības vēsturi un izmeklējiet pacientu.

• Pieņemiet lēmumu par tālāko rīcību. Izskaidrojiet to pacientam un viņa kopējam vienkāršā un

viņiem saprotamā valodā. Atkārtojiet padomus vairākas reizes.

• Dokumentējiet slimības vēsturi, pacienta izmeklēšanu, pieņemto lēmumu un sniegtos padomus.

• Vienmēr aiciniet pacientu un viņa kopēju vērsties pie jums atkārtoti gadījumā, ja mainās vai

parādās jauni simptomi, kā arī tad, ja rodas kādi jautājumi.

• Ja vizīte ir bijusi nevietā, izglītojiet pacientu un/vai viņa kopēju par iespējām pašam atrisināt

radušos situāciju un mājas vizīšu būtību.

• Vienmēr apsveriet šķietami nevajadzīgu mājas vizīšu slēptos iemeslus.12

Nav noteiktu standartu, kuri noteiktu, kāda tieši ir “pamatota, droša un saprātīga” mājas vizīte – to

nosaka katra ārsta prakse (ģimenes ārsts) atkarībā no tā, cik ir reģistrēto pacientu, cik liels ir prakses

attālums līdz pacienta dzīvesvietai, kāds ir to problēmu loks, kura ietvaros mājas vizīte būtu nepieciešama.

Ģimenes ārstam un prakses personālam (medicīnas māsai, reģistratoram) ir jābūt zināmiem nosacījumiem

un vienotai izpratnei, kas ir pamatota mājas vizīte.

Sniedzot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārsta prakses darba

organizēšanai ir jāatbilst Ministru kabineta noteikumiem:

• Ģimenes ārsts kopīgi ar māsu vai ārsta palīgu nodrošina pacientam veselības aprūpes

pakalpojumu ģimenes ārsta prakses vietā vai darbavietā un pacienta dzīvesvietā, ievērojot šādus

nosacījumus:

• ģimenes ārsta pacientu pieņemšanas laiks – ne mazāk par 20 stundām nedēļā;

• māsas vai ārsta palīga pacientu patstāvīgais pieņemšanas laiks – ne mazāk par 10

stundām nedēļā (spēkā no 2010. gada 1. oktobra);

• prakses darba laiks – ne mazāk par 40 stundām nedēļā, nodrošinot šajā laikā ģimenes

ārsta vai māsas, vai ārsta palīga pieejamību ģimenes ārsta prakses telpās.

• Ja ģimenes ārsta prombūtne pārsniedz piecas dienas, ģimenes ārstam par aizstājēju jāinformē

ārstniecības iestāžu reģistru – Veselības inspekciju13, un ar Veselības norēķinu centru jāsaskaņo

savas prombūtnes laiku un rakstiski jāiesniedz aizvietotāja akceptētu informāciju par aizvietošanu

un tās nosacījumiem.14

12 Oxford Handbook of General Practice, Second Edition, Chantal Simon, Hazel Everitt, Tony Kendrick, University of Southampton, Oxford University press, July 2005.13 Saskaņā ar likuma „Par prakses ārstiem” 29. pantu; http://www.likumi.lv/doc.php?id=43338&from=off (skatīts 30.08.2010.)14 Nosaka Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr.1046 „Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtība” 44.-46., 49. punktshttp://www.likumi.lv/kmknoteikumi.php?mk_numurs=1046 (skatīts 30.08.2010.)

26

rakses pieejamība un iekārtojumsĢimenes ārsta praksei ir jābūt iekārtotai atbilstoši obligātajām prasībām:

• Ģimenes ārsta praksei ir jābūt pieejamai personām ar ierobežotām funkcionālām spējām;

• Ja ārstniecības iestādi izvieto augstāk par ēkas pirmo stāvu, tajā paredz liftu vai slīdošās slīpnes

visu stāvu līmeņos. Katrā ēkas stāvā ir pieejama vismaz viena tualetes telpa personām ar

ierobežotām funkcionālām spējām (spēkā no 2014. gada 1. janvāra);

• Ārstniecības iestādes, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus bērniem un grūtniecēm,

nodrošina (spēkā no 2014. gada 1. janvāra):

• ārstniecības iestādes pieejamību personām ar bērnu ratiņiem, kā arī iespēju bērnu ratiņus

atstāt drošā vietā;

• bērna pārtīšanas galdu vai līdzvērtīgi pielāgotu vietu pacientu uzgaidāmajā telpā vai

pacientu pieņemšanas telpā;

• sēdvietas pacientiem, ja veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai pacientiem

nepieciešams gaidīt rindā;

• pacientu uzgaidāmā telpa ar garderobes vietu;

• pacientu reģistrācijas telpa vai vieta;

• pacientu pieņemšanas telpa (kabinets);

• manipulāciju vai procedūru telpa;

• pacientu un personāla tualete, kas piemērota izmantošanai personām ar ierobežotām

funkcionālām spējām. Ja ambulatorā ārstniecības iestāde atrodas dzīvojamā ēkā, sanitāro mezglu

iekārto atsevišķi no dzīvojamo telpu sanitārā mezgla15.

Bez augstāk uzskaitītajām obligātajām prasībām, ieteicamas ir arī šādas telpas: personāla atpūtas telpa

(virtuve) un telpa mantu glabāšanai.

Prakses telpās būtu jānodrošina tāda gaisa temperatūra, lai pacienti un personāls tajās justos komfortabli

bez virsdrēbēm, kā arī jānodrošina pietiekams apgaismojums un svaigs gaiss visās prakses telpās (telpas

regulāri jāvēdina).

Uzgaidāmā telpa jāiekārto tā, lai tajā vienlaicīgi pietiktu vietas visiem atnākušajiem pacientiem, paredzot

nepieciešamo krēslu skaitu un izvietojumu. Tajā varētu ieplānot atsevišķu vietu bērniem. Var izvietot

informatīvos materiālus vai preses izdevumus, lai īsinātu pacientu gaidīšanas laiku. Klusas, mierīgas

mūzikas atskaņošana uzgaidāmajā telpā, nodrošinātu patīkamu atmosfēru un akustisku privātumu.

Uzgaidāmajā telpā reģistratūrai un reģistratoram būtu jāparedz vieta, nodrošinot pacientiem privātumu

(sarunām nevajadzētu būt dzirdamām pārējiem prakses apmeklētājiem), bet vienlaicīgi telpai būtu jābūt

reģistratoram pārredzamai.

Prakses telpās nav atļauta smēķēšana.

Ārsta konsultācijas, pacienta apskates telpā un procedūru telpā pacientam ir jānodrošina gan vizuāls,

gan akustisks (skaņas) privātums.

Ārsta konsultācijai ir jābūt privātai, nav pieļaujama trešās personas klātbūtne, uz kuru konsultācija

neattiecas (izņemot pacienta pieaicinātās personas – tuviniekus).

15 Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 3., 4., 22., 24. punkts http://www.likumi.lv/doc.php?id=187621 (skatīts 30.08.2010.)

9.p

27

Izvietojamā informācija

Atbilstoši obligātajām prasībām jānodrošināta pieeja šādai informācijai:

• atbilstības apliecinājumi (sertifikāti), kas piešķirti ārstniecības iestādei un kas apliecina tās

atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm vai to

kopijas;

• dati par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu (vārds, uzvārds, profesija,

specialitāte, pieņemšanas laiks un vieta);

• ārstniecības iestādē pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu un to izcenojumu saraksts.16

Ieteicamā papildinformācija:

• vai praksē tiek apmācīti citi veselības aprūpes speciālisti;

• prakses atrašanas vieta kartē vai plānā;

• pilna prakses adrese un kontaktinformācija;

• reģistrācijas kārtība;

• darba laiki, kā arī laiki, kuros iespējamas mājas vizītes;

• informācija par profilaktiskajām pārbaudēm;

• veselības aprūpes iespējas ārpus prakses darba laika;

• sūdzību un ierosinājumu iesniegšanas iespējas;

• pacientu tiesības un atbildība;

• informācijas pieejamība pacienta datiem un pacienta datu aizsardzība;

• atbildīgo iestāžu kontaktinformācija (Veselības norēķinu centrs, Veselības inspekcija).

Iekārtas, instrumenti un materiāli

Ģimenes ārsta praksē ir jābūt visiem nepieciešamajiem instrumentiem un iekārtām, lai nodrošinātu

ģimenes ārstam iespēju sniegt primāro veselības aprūpi.

Atbilstoši e-veselības attīstībai un mūsdienīgai pieejai medicīniskās informācijas apstrādei, ģimenes

ārsta praksē būtu nepieciešama datortehnika un atbilstoša programmatūra. Obligātās prasības paredz

informācijas tehnoloģiju pieejamību ar atbilstošu interneta pieslēgumu un programmatūru.17 Ieteicamā

prakses aprīkojuma sarakstu skatīt pielikumā Nr.2.

16 Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 6. punkts http://www.likumi.lv/doc.php?id=187621 (skatīts 30.08.2010.)17 Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumi Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” 18., 19. punkts (spēkā no 2011. gada 1.janvāra); http://www.likumi.lv/doc.php?id=187621 (skatīts 30.08.2010.)

28

rakses darbības nodrošināšanai nepieciešamie medikamenti• nenarkotiskā analgētiķa šķīdums injekcijām

(Sol. Diclofenaci 75 mg/ml – 5 ampulas);

• nesteroīdā pretiekaisuma līdzekļa tabletes

(Tab. Paracetamoli 500 mg 10 tabletes vai Tab Ibuprofeni 200 mg 10 tbl);

• M holinoblokatora šķīdums injekcijām

(Atropini sulphate 10mg/ml, 1 ml ampulas – 5 gab.)

• adrenomimētiskā līdzekļa šķīdums injekcijām

(Adrenalini 1 mg/ml, 1 ml ampulas – 5 gab.);

• sirds glikozīda šķīdums injekcijām

(Digoxini 250 µg/ml – 5 gab.);

• neglikozīdā kardiotoniskā līdzekļa šķīdums infūzijām

(Inotropais simpatomimētiķis)

(Dopamini hydrochloridi 40 mg/ml, 5 ml ampulas – 5 gab.);

• antiaritmisko līdzekļu, nātrija antagonistu šķīdumi injekcijām

(I klases antiaritmiskie līdzekļi, ātriju, supraventrikulārās un ventrukulārās aritmijas)

(Lidocaini 20 mg/ml, 2 ml ampulas – 5 gab.);

• antiaritmiskā līdzekļa, kalcija antagonista šķīdums injekcijām

(IV klases antiaritmiskie līdzekļi)

(Verapamili hydrochloridi 2.5 mg/ml – 5 ampulas vai Verapamili 40 mg – 10 tabletes);

• antiaritmiskā līdzekļa, kālija antagonista šķīdums injekcijām

(III klases antiaritmiskais līdzeklis, supraventrikulārās un ventrikulārās aritmijas)

(Amiodaroni hydrochloridi 30mg/ml, 10 ml ampula – 5 gab. vai 200 mg tbl – 10 gab.);

• neirotropā hipotenzīvā līdzekļa šķīdums injekcijām

(Clonidini 150 µg/ ml, 1 ml ampula – 5 gab.);

• neirotropā hipotenzīvā līdzekļa tabletes

(Clonidini 100 µg tbl – 10 tabletes vai Moxonidini 200 µg tbl – 10 tatbletes);

• koronarolītiskā līdzekļa, kalcija antagonista tabletes

(Amlodipine 5 mg tabletes – 10 gab. vai Nifedipine 10 mg – 20 mg tabletes – 10 gab., vai

Felodipine 5 mg tabletes – 10 gab., vai Nicardipine 20 mg tabletes – 10 gab.);

10.p

29

• koronarolītiska līdzekļa aerosols inhalācijām

(Glycerili trinitrate, aerosols 400 µg/ devā – 1 oriģināls);

• koronarolītiska līdzekļa tabletes

(Isosorbidi dinitrate 10–30 mg – 10 gab. vai Isosorbidi mononitrate 10 mg tabletes – 10 gab., vai

Glycerili trinitrate 400 µg- 2 mg tabletes – 10 gab.);

• bronholītiskā līdzekļa aerosols inhalācijām

(Salbutamoli 100 µg/ deva – 1 oriģināls);

• bronholītiskā līdzekļa šķīdums injekcijām

(Aminophyllini 25 mg/ml, 5 ml vai 10 ml ampulas – 5 gab.);

• trankvilizatora šķīdums injekcijām

(Diazepami 5 mg/ml, 2 ml ampulas – 5 gab.);

• neiroleptiskā līdzekļa šķīdums injekcijām

(Haloperidoli 5 mg/ml, 1 ml ampulas – 5 gab.);

• diurētiskā līdzekļa šķīdums injekcijām

(Furosemidi 10 mg/ml, 2 ml ampulas – 5 gab.);

• glikokortekoīdu šķīdums injekcijām

(Dexamethasoni 4 mg/ml, 1 ml ampulas – 5 gab.);

• pretindes pulveris, emulsija vai tabletes

(Carbon activ. tabletes vai pulveris, 25 g devā);

• antihistamīno līdzekļu šķīdumi injekcijām

(Clemastini 1 mg/ml, 2 ml ampulas – 5 gab. vai Chlorphenamini maleati 10 mg/ml / 1 ml ampulas –

5 gab.);

• sāļu šķīdumi infūzijām

(Natri chloride 9 mg/ml, 250 – 500ml šķīdums).

30

akcīnu uzglabāšana un pielietošana• Vakcīnas ir jāglabā atbilstoši temperatūras prasībām (2 – 8 Co), šim mērķim prakses telpās ir jābūt

ledusskapim.

• Jāveic ledusskapja temperatūras regulāra pārbaude (termometrs un temperatūras fiksēšana pierakstos,

atbildīgais, kurš to veic);

• Vakcīnu ievadīšana ir jāveic tikai cimdos atbilstoši vakcīnas ievadīšanas metodikai – zemādā vai muskulī,

vai iekšķīgi;

• Vakcīnas nav ieteicams ievadīt pacientiem, kuriem ir akūtu saslimšanu simptomātika vai alerģisku

reakciju saasinājums;

• Pēc vakcinācijas tiek rekomendēts pacientam uzkavēties prakses telpās 25 – 30 min.

11.v

31

nfekciju kontrole Infekciju kontroli nosaka Ministru kabineta 2006. gada 11. jūlija noteikumi Nr.574 „Noteikumi par higiēniskā

un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē”18 un Ministru kabineta 2006. gada

21. novembra noteikumi Nr. 948 “Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem”19.

Higiēnas un pretepidēmiskā režīma pamatprasības:

• ģimenes ārstam ir jādarbojas saskaņā ar piesardzības principu, kas pamatojas uz pieņēmumu,

ka jebkurš pacients var būt infekcijas slimību izraisītāju nēsātājs un tā orgāni, audi, bioloģiskie

šķidrumi un atdalījumi tieši vai netieši izplata dzīvus infekcijas slimību izraisītājus iestādē, kas

tādējādi, iespējams, ir piesārņota.

• ģimenes ārstam ir jānodrošina iestādes higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plāna izstrāde.

Iestādes plānā ir vismaz šādas sadaļas:

• telpu dalījums tīrības zonās un telpu tīrīšana:

• paaugstinātas tīrības zona (tai skaitā, invazīvo diagnostisko un ārstniecisko

procedūru telpa);

• parastās tīrības zona (tai skaitā pacientu uzgaidāmā telpa, reģistrācijas telpa vai

vieta, pacientu pieņemšanas telpa, telpa darbiniekiem (garderobe, atpūtas telpa),

gaitenis, administrācijas telpa);

• potenciāli piesārņotā zona (tai skaitā, pacientu vai darbinieku dušas telpas, tualetes

telpa, uzkopšanas piederumu telpa, atkritumu vākšanas telpa);

• roku apstrādes metodikas;

• individuālo aizsarglīdzekļu lietošana atbilstoši procedūrai (manipulācijai);

• dezinfekcijas un sterilizācijas plāns;

• atkritumu apsaimniekošana;

• nozokomiālas (hospitālī iegūtās, piemēram, B un C hepatīts, ķirurģiskās brūces infekcija)

infekcijas reģistrēšana iestādē, norādot informāciju, kas nepieciešama epidemioloģiskajai

analīzei;

• rīcība un informācijas aprites shēma iestādē, ja pacientam ir konstatēta nozokomiāla

infekcija vai pastāv pamatotas aizdomas par inficēšanos ar nozokomiālu infekciju;

• iekšējās kontroles nodrošināšana.

• Ieteicams atsevišķi organizēt infekciozo pacientu pieņemšanu, īpaši bērnu.

18 http://www.likumi.lv/doc.php?id=139857 (skatīts 30.08.2010.)19 http://www.likumi.lv/doc.php?id=148626 (skatīts 30.08.2010.)

12.i

32

Paraugplāns

Gripas pretepidēmijas pasākumi

Pasākums Izpildes laiks Atbildīgais

Pirmsepidēmijas periodā

1. Aktualizēt un atsvaidzināt zināšanas par gripas Pirms gripas epidēmijas profilakses pasākumiem un pienākumiem sezonas sākumā gripas epidēmijas laikā (novembris-decembris)

2. Gripas individuālā profilakse Pirms gripas epidēmijas2.1. vakcīnu iegāde personāla vakcinācijai sezonas sākumā (novembris-decembris)

2.2. individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde Pirms gripas epidēmijas sezonas sākumā (novembris-decembris)

2.3. personāla apmācība par individuālo aizsardzības Pirms gripas epidēmijas līdzekļu lietošanu sezonas sākumā (novembris-decembris

3. Gripas pretepidēmisko pasākumu aktualizēšana Sākoties gripas epidēmijai pacientiem un darbiniekiem, sākoties gripas epidēmijai

Epidēmijas periodā

4. Nodrošināt darbiniekus ar personīgiem Pastāvīgi aizsarglīdzekļiem (maskas, cimdi, halāti utt.), dezinfekcijas un mazgāšanas līdzekļiem

5. Sekot, lai tiktu ievērota noteiktā roku apstrādes Sākoties gripas epidēmijai metodika

6. Izmantot alkoholu saturošos roku dezinfekcijas Pēc nepieciešamības līdzekļus personālam, pacientiem un apmeklētājiem

7. Ierobežot pacientu apmeklējumus, pirms darba Ikdienas iztaujāt darbiniekus par pašsajūtu un ķermeņa temperatūru, aizdomu gadījumā par iespējamo ķermeņa temperatūras paaugstināšanos mērīt temperatūru

8. Kvarcot telpas vai izmantot medicīnisko 1x dienā ventilatoru (ja praksē tas ir pieejams)

9. Organizēt pastiprināti telpu vēdināšanu, nodrošinot Ik dienas minimāli 3x dienā svaiga gaisa pieplūdi un telpu gaisa mitrināšanu

10. Uzkopt telpas mitrā veidā pielietojot Ik dienas 2x dienā dezinfekcijas līdzekļus

11. Darbinieku saslimšanas gadījumā atbrīvot no pienākumu izpildes un izolēt mājas apstākļos

12. Gripas diagnozes gadījumā veikt kārtējo dezinfekciju Nekavējoties un kontaktpersonu novērošanu

13. Pacientus ar augstu temperatūru un gripas simptomiem Gripas epidēmiskās lūgt palikt mājās un pirmās divas dienas konsultēt sezonas laikā telefoniski vai apskatīt mājas apstākļos

14. Saslimušo pacientu ģimenes locekļu izglītošana Nekavējoties gripas profilakses jautājumos

33

epieciešamā dokumentācija ģimenes ārsta darba nodrošināšanai Ģimenes ārsta izmantojamo dokumentāciju nosaka 2006. gada 4. aprīļa MK noteikumi Nr.265

„Ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtība”

(http://www.likumi.lv/doc.php?id=132359; skatīts 30.08.2010.).

Ģimenes ārstam praksē ir jāievēro:

• Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumi Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība”;

http://www.likumi.lv/doc.php?id=6675 (skatīts 30.08.2010.)

• Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumi Nr.175 „Recepšu veidlapu izgatavošanas un

uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi”;


• Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumi Nr.220 „Zāļu iegādes, uzglabāšanas,

izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes

institūcijās”;


• Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumi Nr.57 „Noteikumi par veselības pārbaudēm

transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju,

kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”;


Savukārt ģimenes ārsta sniedzamo atskaišu, ziņojumu un pārskatu saraksts pievienots pielikumā Nr.3.

13.n

34

20 Tai skaitā atbilstoši obligātajām prasībām no 2012. gada 1.janvāra “ārstniecības iestādē ir izstrādāta, vadītāja apstiprināta un ieviesta kvalitātes vadības sistēma” (17.punkts; http://www.likumi.lv/doc.php?id=187621; skatīts 30.08.2010.).

imenes ārsta prakses darbības kvalitātes kritēriji• Ģimenes ārsta prakses darbība atbilst valstī pastāvošo normatīvo aktu prasībām20;

• Ģimenes ārsta praksē ir izstrādāti un tiek lietoti iekšējie darba kvalitātes kritēriji, kas ietver:

• prakses telpu vērtējumu;

• prakses darba organizēšanas vērtējumu;

• ārstnieciskā darba kvalitātes vērtējumu;

• pacientu viedokļa un vērtējuma noskaidrošanu par ģimenes ārsta praksi, piemēram,

noteikta, pacientiem zināma kārtība un iespējas sūdzību un ierosinājumu izteikšanai,

pacientu anketēšana.

Paraugi prakses vērtējuma anketām

• Ģimenes ārsta prakses vērtējums

1. Ģimenes ārsta prakses telpas:

1.1. Vai prakses telpas un tajā izvietotā informācija ir pieejama pacientiem ar kustību

traucējumiem?

1.2. Vai prakses telpās ir adekvāts apgaismojums un temperatūra?

1.3. Vai katram prakses darbiniekam ir iekārtota sava darba vieta?

1.4. Vai apmācīt tiesīgā ārsta praksē ir iekārtota darba vieta apmācāmajam (rezidentam,

studentam)?

2. Ģimene ārsta prakses darba organizēšana:

2.1. Vai ģimenes ārsta praksē ir paredzēts laiks:

2.1.1. telefonkonsultācijām;

2.1.2. konsultācijām pacientiem ar akūtām saslimšanām;

2.1.3. konsultācijām pēc iepriekšēja pieraksta (profilaktiskajām apskatēm, hroniski slimu

pacientu aprūpei u.c.);

2.1.4. mājas vizīšu veikšanai;

2.1.5. konsultācijām pa e-pastu.

2.2. Vai ģimenes ārsta prakses personāls ir atpazīstams pacientiem? (Ir brīvi pieejama informācija

par praksē strādājošā personāla vārdu, uzvārdu, amatu)

2.3. Vai ģimenes ārsta konsultācijas laikā pacientam tiek nodrošināts privātums – tā nav pieejama

ne akustiski, ne vizuāli trešajai personai, izņemot pacienta pieaicināto uzticības personu?

2.4. Vai ģimenes ārsta praksē tiek regulāri rīkotas sapulces prakses personālam darba analizēšanai,

plānošanai, uzlabošanai?

• Anketa pacientam

Lai noskaidrotu savu pacientu viedokli par prakses darbu, lai to uzlabotu, ieteicams ir izmantot pacientu

aptaujāšanu (anketas pacientiem paraugu skatīt pielikumā Nr.4).

Ģimenes ārsta tālākizglītības plānošana

Ģimenes ārstam tāpat kā pārējam prakses personālam nepieciešama nepārtraukta, pārdomāta, plānota

tālākizglītība.

Pirmkārt, būtu ieteicams pārdomāt un novērtēt savu profesionālo zināšanu un praktisko iemaņu trūkumus.

Otrkārt, plānot mērķtiecīgu nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu apguvi.

Treškārt, novērtēt apgūto un ieviest ikdienas praksē.

Papildus anketu skatīt pielikumā Nr.5

14.©

35

atvijas Ģimenes ārstu asociācijas sniegtais atbalstsLatvijas Ģimenes ārstu asociācija:

• organizē savu biedru ar ģimenes ārsta darbību saistīto interešu tiesisko, ekonomisko un

profesionālo aizstāvību;

• sniedz aktuālu informāciju biedriem par jautājumiem, kas saistīti ar ģimenes ārsta darbību;

• nepieciešamības gadījumā veic starpnieka funkciju starp biedriem un pacientiem, starp biedriem

un pretējo pusi ar ģimenes ārsta darbību saistītajos jautājumos;

• organizē ģimenes ārstu pretendentiem sertifikācijas eksāmenus, lemj par sertifikāciju un

resertifikāciju ģimenes ārsta specialitātē;

• organizē apmācības ģimenes ārsta specialitātē;

• pārstāv biedru intereses dažādās institūcijās;

• sniedz komentārus un pauž viedokli masu medijiem sabiedrību interesējošos jautājumos.

Lai saņemtu LĢĀA atbalstu, asociācijas biedriem iesākām sazināties ar sekretāri pa tālruni 67285171,

faksu 67285623 vai e-pastu [email protected] un izklāstīt jautājumu vai problēmu, kas tiks atrisināta vai

nodota atbildīgajai personai tālākai risināšanai.

15.l

36

aites uz normatīvajiem aktiem un ieteicamām mājas lapām Normatīvie akti

1996. gada 9. maija likums “Par narkotisko un psihotropo vielu likumīgās aprites kārtību”

http://www.likumi.lv/doc.php?id=40283&from=off

1997. gada 12. jūnija likums “Ārstniecības likums”

http://www.likumi.lv/doc.php?id=44108

1997. gada 24. aprīļa likums „Par prakses ārstiem”, ja reģistrēta ārsta prakse


1997. gada 11. decembra likums „Epidemioloģiskās drošības likums”


2002. gada 31. janvāra likums “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums”


2009. gada 17. decembra likums „Pacientu tiesību likums”


Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumi Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība”


Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi”


Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumi Nr.152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība”


Ministru kabineta 2005. gada 1. marta noteikumi Nr.159 “Ieroču, munīcijas un gāzes pistoļu

(revolveru) iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, glabāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas,

nēsāšanas, realizēšanas un kolekciju veidošanas noteikumi”


Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumi Nr.170 “Noteikumi par ārstniecības iestāžu

reģistru”


Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumi Nr.175 „Recepšu veidlapu izgatavošanas un

uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi”


Ministru kabineta 2005. gada 8. novembra noteikumi Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām

narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem”


16.s

37

Ministru kabineta 2005. gada 6. decembra noteikumi Nr.919 „Zāļu lietošanas izraisīto

blakusparādību uzraudzības kārtība”

http://www.likumi.lv/kmknoteikumi.php?mk_numurs=919

Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr.1040 “Kārtība, kādā ārstniecības persona

ziņo par vakcinācijas izraisītajām komplikācijām”


Ministru kabineta 2006. gada 11. jūlija noteikumi Nr.574 „Noteikumi par higiēniskā un

pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē”


Ministru kabineta 2006. gada 25. jūlija noteikumi Nr.611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas

kārtība”


Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumi Nr.948 “Noteikumi par gripas pretepidēmijas

pasākumiem”


Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr.1046 „Veselības aprūpes finansēšanas

un organizēšanas kārtība”

http://www.likumi.lv/kmknoteikumi.php?mk_numurs=1046

Ministru kabineta 2007. gada 9. janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai

kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu”


Ministru kabineta 2007. gada 6. marta noteikumi Nr.167 “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība,

kādā zāļu ražošanas uzņēmums ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus”


Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumi Nr.215 “Kārtība, kādā veicama smadzeņu un

bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai”


Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumi Nr.220 „Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas,

uzskaites un iznīcināšanas kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās”


Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumi Nr.57 „Noteikumi par veselības pārbaudēm

transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju,

kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”


38

Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumiem Nr.746 „Ar noteiktām slimībām slimojošu

pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”

http://www.likumi.lv/doc.php?id=181288&version_date=03.12.2009

Ministru kabineta 2009. gada 6. janvāra noteikumiem Nr.10 „Noteikumi par valsts statistikas

pārskatiem veselības aprūpes jomā”


Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumi Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām

ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”


Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumi Nr.268 „Noteikumi par ārstniecības personu

un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības

programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”

(Ģimenes (vispārējās prakses) ārsts (P02 – 2.7. nodaļa 38. – 101.3.2.pants))


Ministru kabineta 2010. gada 6. jūlija noteikumi Nr.618 „Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas

noteikumi”


Valsts pārvaldes iestāžu mājas lapas

• Veselības ministrija: http://www.vm.gov.lv/

• Veselības ekonomikas centrs: http://www.vec.gov.lv/

• Veselības inspekcija: http://www.vi.gov.lv/

• Veselības norēķinu centrs: http://www.vnc.gov.lv/lat/

• Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEAK): http://www.vdeavk.gov.lv/

• Zāļu valsts aģentūra: http://www.vza.gov.lv/

Citas mājas lapas

• The Cochrane Collaboration: http://www.cochrane.org/

• Medscape Family Medicine: http://www.medscape.com/familymedicine

• The New England Journal of Medicine: http://www.nejm.org/

• General Practice notebook: http://www.gpnotebook.co.uk/homepage.cfm

• Wonca Europe: http://www.woncaeurope.org/

ielikumi• Nr.1 Ģimenes ārsta prakses personāla pienākumi, saskarsme un sadarbība, kvalitātes

nodrošināšana un pilnveidošana, un atbildība

• Nr.2 Ģimenes ārsta prakses ieteicamā aprīkojuma saraksts

• Nr.3 Ģimenes ārsta sniedzamo atskaišu, ziņojumu un pārskatu saraksts

• Nr.4 Pacienta anketa ģimenes ārsta prakses darba novērtēšanai

• Nr.5 Savu zināšanu un iemaņu novērtēšanas shēma tālākizglītības plānošanai

17.p

39

p Ģim

enes

ārs

ta p

raks

es p

erso

nāl

a p

ien

āku

mi,

sask

arsm

e u

n sa

dar

bīb

a,kv

alit

ātes

no

dro

šin

āšan

a u

n p

ilnve

ido

šan

a, u

n at

bild

ība

Ad

aptē

ts iz

man

tojo

t: F

ram

ewor

k fo

r N

ursi

ng in

Gen

eral

Pra

ctic

e, S

cott

ish

Exe

cutiv

e, E

din

bur

gh, S

epte

mb

er, 2

004.

Cha

pte

r 5

http

://w

ww

.sco

tland

.gov

.uk/

Pub

licat

ions

/200

4/09

/199

66/4

3284

(ska

tīts

30.0

8.20

10.)

©imenes årsta labas prakses vadlînijas

ie

likum

s N

r.1 A

sist

ents

/reģ

istr

ato

rsP

raks

es m

āsa

Mās

a p

rakt

izē

tāja

Ārs

ta p

alīg

s

Vese

lības

ap

rūp

e

Veic

tam

uzt

icēt

us iz

mek

lēju

mus

un

pārb

aude

s ie

prie

kš iz

mek

lētie

m

paci

entie

m s

kaid

ri de

finēt

u pr

otok

olu

un p

roce

dūru

ietv

aros

.

Nod

roši

na v

ispu

sīgu

pac

ient

a iz

mek

lēša

nu, n

ovēr

tēša

nu u

n di

agno

stic

ēšan

u.

Veic

pac

ient

u ve

selīb

as s

tāvo

kļa

un v

ajad

zību

izvē

rtēš

anu

un n

osak

a ap

rūpe

s pl

ānu

šo v

ajad

zību

apm

ierin

āšan

ai.

Sad

arbī

bā a

r Ģ

Ā s

astā

da v

akci

nāci

jas

kale

ndār

u.

Nod

roši

na p

recī

zu u

n dr

ošu

med

ikam

entu

saņ

emša

nu a

mbu

lato

riem

pa

cien

tiem

.

Info

rmē

paci

entu

s pa

r sa

slim

šana

s ris

ka fa

ktor

iem

.

Veic

citu

ārs

tnie

cība

s pe

rson

u da

rba

atba

lsta

funk

cija

s:•

veic

telp

u uz

kopš

anu,

• pā

rliec

inās

, ka

pieņ

emša

nas

telp

ā ir

visi

ārs

tam

un

mās

ai

nepi

ecie

šam

ie m

ater

iāli

un

inst

rum

enti,

Nod

roši

na p

acie

nta

vese

lības

st

āvok

ļa iz

vērt

ēšan

u, tr

aucē

jum

u di

agno

stic

ēšan

u, n

epie

cieš

amās

ār

stēš

anas

noz

īmēš

anu

vai

veik

šanu

ves

elīb

as s

tāvo

kļa

stab

ilizēš

anai

, ārs

tēša

nai u

n re

habi

litāc

ijai.

Īste

no p

acie

nta

ārst

ēšan

u, a

prūp

i un

reha

bilit

āciju

atb

ilsto

ši ā

rsta

no

rādī

jum

iem

un

norm

atīv

o ak

tu

pras

ībām

gan

pra

ksē,

gan

māj

as

vizī

tēs.

Vada

hro

nisk

u pa

cien

tu a

prūp

i (a

tbils

toši

ska

idri

note

iktā

m

vadl

īnijā

m).

Nos

aka

diag

nozi

un

ārst

ēšan

u no

teik

tu s

aslim

šanu

gad

ījum

os

(atb

ilsto

ši s

kaid

ri no

teik

tām

va

dlīn

ijām

).

Vada

hro

nisk

o pa

cien

tu a

prūp

i un

ārs

tēša

nu (a

tbils

toši

ska

idri

note

iktā

m v

adlīn

ijām

).

Pēc

uza

icin

ājum

a sa

vas

kom

pete

nces

ietv

aros

pal

īdz

mās

ai

veik

t not

eikt

as m

anip

ulāc

ijas.

Pēc

uza

icin

ājum

a sa

vas

kom

pete

nces

ietv

aros

pal

īdz

ĢĀ

viņ

a uz

devu

mu

veik

šanā

.

Pal

īdz

paci

enta

m s

agat

avot

ies

ārst

a ap

mek

lēju

mam

.

Sni

edz

pirm

o un

nea

tliek

amo

med

icīn

isko

pal

īdzī

bu, j

a vi

en ta

s ne

apdr

aud

paša

dzī

vību

un

to a

tļauj

paš

a ve

selīb

as s

tāvo

klis

.

Veic

pro

filak

tisko

dar

bu a

r pa

cien

tiem

un

viņu

ģim

enēm

.

(turp

ināj

ums

40. l

pp

.)

39

40

p©imenes årsta labas prakses vadlînijas

ie

likum

s N

r.1(

turp

ināj

ums

no 3

9. lp

p.)

Asi

sten

ts/r

eģis

trat

ors

Pra

kses

mās

aM

āsa

pra

ktiz

ētā

jaĀ

rsta

pal

īgs

Vese

lības

ap

rūp

e

Ko

mu

nik

ācija

Ar

cieņ

u iz

tura

s pr

et p

acie

ntie

m, t

o ģi

men

ēm, ā

rstn

iecī

bas

pers

onām

un

citie

m k

olēģ

iem

.

• de

zinfi

cē v

isas

virs

mas

, kas

ir

nonā

kuša

s sa

skar

smē

ar ķ

erm

eņa

šķid

rum

iem

,•

veic

inst

rum

entu

maz

gāša

nu u

n st

eriliz

āciju

(atb

ilsto

ši n

otei

ktam

pr

otok

olam

),•

nodr

ošin

a la

icīg

u pr

akse

s kr

ājum

u sa

gādi

,•

saņe

m p

raks

ei p

iegā

dātā

s m

edic

īnis

kās

u.c.

pre

ces,

• at

bils

tošā

vei

dā a

tbrīv

ojas

no

krāj

umie

m, k

am ir

bei

dzie

s de

rīgum

a te

rmiņ

š,•

iesl

ēdz

un iz

slēd

z da

toru

s u.

c.

ierīc

es.

Sni

edz

info

rmāc

iju p

acie

ntie

m a

r ve

selīb

as a

prūp

i sai

stīto

s ja

utāj

umos

(a

tbils

toši

not

eikt

am p

roto

kola

m).

Vie

nmēr

nos

ūta

paci

entu

s pi

e ci

tām

ār

stni

ecīb

as p

erso

nām

gad

ījum

os, j

a tie

nei

ekļa

ujas

atb

ilsto

šo p

roto

kolu

ie

tvar

os.

Nod

roši

na ķ

irurģ

isko

pro

cedū

ru

izpi

ldi.

Kon

stat

ē pe

rson

as p

ārej

ošu

darb

a ne

spēj

u

Izra

ksta

zāl

es (a

tbils

toši

LR

no

rmat

īvaj

iem

akt

iem

)

Plā

no, i

zstr

ādā

un v

ada

vese

lības

ve

icin

āšan

as p

rogr

amm

as.

Kon

sultē

pac

ient

us a

r ve

selīb

as

aprū

pi s

aist

ītos

jaut

ājum

os.

Vaja

dzīb

as g

adīju

mā

nosū

ta

paci

entu

pie

citi

em v

esel

ības

ap

rūpe

s sp

eciā

listie

m.

Izvē

rtē

paci

enta

apr

ūpes

rezu

ltātu

s.

Not

eikt

a pr

otok

ola

ietv

aros

nos

ūta

paci

entu

pie

citi

em Ģ

ĀP

kom

anda

s lo

cekļ

iem

.In

form

ē pa

cien

tus

par

pare

izu

anal

īžu

veik

šanu

un

anal

īžu

para

ugu

iegū

šanu

.

Iesa

ista

pac

ient

us a

r ve

selīb

u sa

istīt

u pr

oblē

mu

aktīv

ā ris

ināš

anā

un p

ropa

gand

ē ve

selīg

u dz

īves

ve

idu.

Vei

cina

pac

ient

a pa

šapr

ūpes

sp

ējas

.

Pal

īdz

paci

entie

m u

n to

ģim

enēm

pi

lnve

idot

sav

as z

ināš

anas

ar

vese

līgu

dzīv

es v

eidu

sai

stīto

s ja

utāj

umos

, par

ves

elīb

as

sagl

abāš

anu

un v

eici

nāša

nu.

Iepa

zīst

ina

paci

enta

ģim

eni a

r no

teik

to s

limni

eka

aprū

pi, k

ā ar

ī ap

māc

a tā

s ve

ikša

nā.

Atb

ilsto

šā v

eidā

atb

rīvoj

as n

o bī

stam

ajie

m a

tkrit

umie

m.

Sek

o pr

ofila

ktis

ko a

pska

šu

prog

ram

mas

izpi

ldei

.

Izvē

rtē

paci

enta

apr

ūpes

re

zultā

tus.

Kon

sultē

pac

ient

us ā

rstn

iecī

bas

jaut

ājum

os, p

ar v

alst

s ap

mak

sātie

m v

esel

ības

apr

ūpes

pa

kalp

ojum

iem

, rin

du

veid

ošan

as k

ārtīb

u,

kom

pens

ējam

ām z

ālēm

un

med

icīn

as ie

rīcēm

.

Izvē

rtē

nepi

ecie

šam

ību

piet

eikt

vi

zīti

pie

ĢĀ

.

Plā

no, i

zstr

ādā

un v

ada

vese

lības

ve

icin

āšan

as u

n sl

imīb

u pr

ofila

kses

pro

gram

mas

gan

sa

bied

rībā

kopu

mā,

gan

at

sevi

šķam

pac

ient

am.

Nod

roši

na e

fekt

īvu

kom

unik

āciju

ar

paci

entie

m u

n ci

tām

ārs

tnie

cība

s pe

rson

ām Ģ

ĀP

ietv

aros

.

Sav

a da

rba

ietv

aros

atz

īst p

acie

nta

tiesī

bas

pats

tāvī

gi p

ieņe

mt l

ēmum

u,

kā a

rī no

rāda

uz

pien

ākum

iem

.

Nod

roši

na s

kaid

ru r

akst

veid

a un

m

utvā

rdu

info

rmāc

iju s

avas

ko

mpe

tenc

es ie

tvar

os.

Atb

ild u

z te

lefo

na z

vani

em,

nepi

ecie

šam

ības

gad

ījum

ā pā

radr

esēj

ot p

acie

ntu

pie

mās

as.

Org

aniz

ē pa

cien

tu ie

prie

kšēj

u pi

erak

stu

un s

agat

avo

atbi

lsto

šo

doku

men

tāci

ju.

Info

rmē

paci

entu

s pa

r Ģ

ĀP

dar

ba

laik

u un

pie

ņem

šana

s kā

rtīb

u.

Ievā

c pa

cien

ta p

erso

nas

datu

s un

no

skai

dro

īsu

vizī

tes

pam

atoj

umu.

Pal

īdz

mās

ai ie

gūt p

acie

ntu

izm

eklē

jum

u re

zultā

tus.

Info

rmē

mās

u va

i ĢĀ

par

pac

ient

u iz

teik

tām

baž

ām a

ttie

cībā

uz

to

vese

lību.

Nod

roši

na a

ktuā

lu, p

arei

zu u

n sa

kārt

otu

info

rmāc

iju p

ar

paci

entie

m.

Izra

ksta

kvī

tis (s

agat

avo

kase

s če

kus)

par

pac

ient

iem

sni

egta

jiem

pa

kalp

ojum

iem

.

Veid

o un

nod

roši

na p

rofe

sion

ālas

at

tiecī

bas

ar c

itiem

ĢĀ

P

kom

anda

s lo

cekļ

iem

pak

alpo

jum

u sn

iegš

anas

piln

veid

ošan

ai.

Ska

idri

un e

fekt

īvi s

azin

ās a

r vi

sām

ie

inte

resē

tajā

m p

usēm

, pi

lnve

idoj

ot Ģ

ĀP

sni

egto

s pa

kalp

ojum

us.

Veid

o un

uzt

ur e

fekt

īvus

pr

ofes

ionā

los

saka

rus

ar c

itām

ār

stni

ecīb

as p

erso

nām

, vad

ot

mās

u da

rbu

arī ā

rpus

ĢĀ

P.

Atp

azīs

t dile

mm

as p

acie

ntu

tiesī

bu

un p

ienā

kum

u īs

teno

šanā

un

sada

rboj

as a

r Ģ

ĀP

vie

nlīd

zīga

s at

tieks

mes

nod

roši

nāša

nai.

Nod

roši

na s

kaid

ru k

omun

ikāc

iju

ĢĀ

P ie

tvar

os u

n ar

citi

em v

esel

ības

ap

rūpe

s sp

eciā

listie

m.

Veic

pac

ient

am c

itur

izda

rīto

profi

lakt

isko

izm

eklē

jum

u un

to

rezu

ltātu

dok

umen

tāci

ju.

Nod

roši

na a

kurā

tu v

isu

ar

ārst

niec

iska

jām

man

ipul

ācijā

m u

n ar

pa

cien

ta a

prūp

i sai

stītā

s in

form

ācija

s d

okum

entā

ciju

, kā

arī

šīs

info

rmāc

ijas

piee

jam

ību

paci

enta

ap

rūpē

iesa

istīt

ajām

per

sonā

m.

Atb

ild p

ar v

isu

paci

enta

izm

eklē

jum

u re

zultā

tu p

ieej

amīb

u am

bula

tora

jā

kart

ē.

Sni

edz

tele

foni

skas

kon

sultā

cija

s sa

vas

kom

pete

nces

ietv

aros

(a

tbils

toši

not

eikt

am p

roto

kola

m).

Nep

ieci

ešam

ības

gad

ījum

ā pā

radr

esē

zvan

u Ģ

Ā u

n iz

vērt

ē ne

piec

ieša

mīb

u pi

etei

kt v

izīti

pie

ĢĀ

.

Šau

bu g

adīju

mā

vien

mēr

kon

sultē

jas

ar Ģ

Ā.

Sap

rot p

acie

nta

tiesī

bu n

ozīm

i un

inte

rpre

tē tā

s at

bils

toši

ĢĀ

P

vadl

īnijā

m u

n LR

nor

mat

īvaj

iem

ak

tiem

.

Vērš

as p

ret p

acie

ntu

tiesī

bu

neie

vēro

šanu

un

paci

entu

di

skrim

ināc

iju.

Izst

rādā

un

nodr

ošin

a au

gstu

s sa

vsta

rpēj

ās k

omun

ikāc

ijas

stan

dart

us a

r pa

cien

tiem

, to

ģim

enēm

un

aprū

pētā

jiem

.

Izst

rādā

un

nodr

ošin

a au

gstu

s sa

vsta

rpēj

ās k

omun

ikāc

ijas

stan

dart

us Ģ

ĀP

ietv

aros

un

ar

citie

m v

esel

ības

apr

ūpes

sp

eciā

listie

m.

Pie

dalā

s pa

cien

tu v

esel

ības

ap

rūpe

s un

soc

iālo

jaut

ājum

u ko

ordi

nēša

nā u

n ris

ināš

anā.

Izst

rādā

aug

stus

liet

vedī

bas

stan

dart

us Ģ

ĀP

ietv

aros

.

Sag

atav

o at

skai

tes

un p

acie

ntu

nosū

tījum

us p

ie s

peci

ālis

tiem

.

Nod

roši

na s

kaid

ru k

līnis

kās

info

rmāc

ijas

aprit

i ĢĀ

P.

Nod

roši

na v

ienl

īdzī

bu Ģ

ĀP,

kā

arī

iden

tificē

un

vērš

as p

ret

disk

rimin

āciju

.

Sni

edz

palīd

zību

pac

ient

iem

to

tiesī

bu īs

teno

šanā

.

(turp

ināj

ums

42. l

pp

.)

40

41


ie

likum

s N

r.1(

turp

ināj

ums

no 3

9. lp

p.)

Asi

sten

ts/r

eģis

trat

ors

Pra

kses

mās

aM

āsa

pra

ktiz

ētā

jaĀ

rsta

pal

īgs

Vese

lības

ap

rūp

e

Ko

mu

nik

ācija

Ar

cieņ

u iz

tura

s pr

et p

acie

ntie

m, t

o ģi

men

ēm, ā

rstn

iecī

bas

pers

onām

un

citie

m k

olēģ

iem

.

• de

zinfi

cē v

isas

virs

mas

, kas

ir

nonā

kuša

s sa

skar

smē

ar ķ

erm

eņa

šķid

rum

iem

,•

veic

inst

rum

entu

maz

gāša

nu u

n st

eriliz

āciju

(atb

ilsto

ši n

otei

ktam

pr

otok

olam

),•

nodr

ošin

a la

icīg

u pr

akse

s kr

ājum

u sa

gādi

,•

saņe

m p

raks

ei p

iegā

dātā

s m

edic

īnis

kās

u.c.

pre

ces,

• at

bils

tošā

vei

dā a

tbrīv

ojas

no

krāj

umie

m, k

am ir

bei

dzie

s de

rīgum

a te

rmiņ

š,•

iesl

ēdz

un iz

slēd

z da

toru

s u.

c.

ierīc

es.

Sni

edz

info

rmāc

iju p

acie

ntie

m a

r ve

selīb

as a

prūp

i sai

stīto

s ja

utāj

umos

(a

tbils

toši

not

eikt

am p

roto

kola

m).

Vie

nmēr

nos

ūta

paci

entu

s pi

e ci

tām

ār

stni

ecīb

as p

erso

nām

gad

ījum

os, j

a tie

nei

ekļa

ujas

atb

ilsto

šo p

roto

kolu

ie

tvar

os.

Nod

roši

na ķ

irurģ

isko

pro

cedū

ru

izpi

ldi.

Kon

stat

ē pe

rson

as p

ārej

ošu

darb

a ne

spēj

u

Izra

ksta

zāl

es (a

tbils

toši

LR

no

rmat

īvaj

iem

akt

iem

)

Plā

no, i

zstr

ādā

un v

ada

vese

lības

ve

icin

āšan

as p

rogr

amm

as.

Kon

sultē

pac

ient

us a

r ve

selīb

as

aprū

pi s

aist

ītos

jaut

ājum

os.

Vaja

dzīb

as g

adīju

mā

nosū

ta

paci

entu

pie

citi

em v

esel

ības

ap

rūpe

s sp

eciā

listie

m.

Izvē

rtē

paci

enta

apr

ūpes

rezu

ltātu

s.

Not

eikt

a pr

otok

ola

ietv

aros

nos

ūta

paci

entu

pie

citi

em Ģ

ĀP

kom

anda

s lo

cekļ

iem

.In

form

ē pa

cien

tus

par

pare

izu

anal

īžu

veik

šanu

un

anal

īžu

para

ugu

iegū

šanu

.

Iesa

ista

pac

ient

us a

r ve

selīb

u sa

istīt

u pr

oblē

mu

aktīv

ā ris

ināš

anā

un p

ropa

gand

ē ve

selīg

u dz

īves

ve

idu.

Vei

cina

pac

ient

a pa

šapr

ūpes

sp

ējas

.

Pal

īdz

paci

entie

m u

n to

ģim

enēm

pi

lnve

idot

sav

as z

ināš

anas

ar

vese

līgu

dzīv

es v

eidu

sai

stīto

s ja

utāj

umos

, par

ves

elīb

as

sagl

abāš

anu

un v

eici

nāša

nu.

Iepa

zīst

ina

paci

enta

ģim

eni a

r no

teik

to s

limni

eka

aprū

pi, k

ā ar

ī ap

māc

a tā

s ve

ikša

nā.

Atb

ilsto

šā v

eidā

atb

rīvoj

as n

o bī

stam

ajie

m a

tkrit

umie

m.

Sek

o pr

ofila

ktis

ko a

pska

šu

prog

ram

mas

izpi

ldei

.

Izvē

rtē

paci

enta

apr

ūpes

re

zultā

tus.

Kon

sultē

pac

ient

us ā

rstn

iecī

bas

jaut

ājum

os, p

ar v

alst

s ap

mak

sātie

m v

esel

ības

apr

ūpes

pa

kalp

ojum

iem

, rin

du

veid

ošan

as k

ārtīb

u,

kom

pens

ējam

ām z

ālēm

un

med

icīn

as ie

rīcēm

.

Izvē

rtē

nepi

ecie

šam

ību

piet

eikt

vi

zīti

pie

ĢĀ

.

Plā

no, i

zstr

ādā

un v

ada

vese

lības

ve

icin

āšan

as u

n sl

imīb

u pr

ofila

kses

pro

gram

mas

gan

sa

bied

rībā

kopu

mā,

gan

at

sevi

šķam

pac

ient

am.

Nod

roši

na e

fekt

īvu

kom

unik

āciju

ar

paci

entie

m u

n ci

tām

ārs

tnie

cība

s pe

rson

ām Ģ

ĀP

ietv

aros

.

Sav

a da

rba

ietv

aros

atz

īst p

acie

nta

tiesī

bas

pats

tāvī

gi p

ieņe

mt l

ēmum

u,

kā a

rī no

rāda

uz

pien

ākum

iem

.

Nod

roši

na s

kaid

ru r

akst

veid

a un

m

utvā

rdu

info

rmāc

iju s

avas

ko

mpe

tenc

es ie

tvar

os.

Atb

ild u

z te

lefo

na z

vani

em,

nepi

ecie

šam

ības

gad

ījum

ā pā

radr

esēj

ot p

acie

ntu

pie

mās

as.

Org

aniz

ē pa

cien

tu ie

prie

kšēj

u pi

erak

stu

un s

agat

avo

atbi

lsto

šo

doku

men

tāci

ju.

Info

rmē

paci

entu

s pa

r Ģ

ĀP

dar

ba

laik

u un

pie

ņem

šana

s kā

rtīb

u.

Ievā

c pa

cien

ta p

erso

nas

datu

s un

no

skai

dro

īsu

vizī

tes

pam

atoj

umu.

Pal

īdz

mās

ai ie

gūt p

acie

ntu

izm

eklē

jum

u re

zultā

tus.

Info

rmē

mās

u va

i ĢĀ

par

pac

ient

u iz

teik

tām

baž

ām a

ttie

cībā

uz

to

vese

lību.

Nod

roši

na a

ktuā

lu, p

arei

zu u

n sa

kārt

otu

info

rmāc

iju p

ar

paci

entie

m.

Izra

ksta

kvī

tis (s

agat

avo

kase

s če

kus)

par

pac

ient

iem

sni

egta

jiem

pa

kalp

ojum

iem

.

Veid

o un

nod

roši

na p

rofe

sion

ālas

at

tiecī

bas

ar c

itiem

ĢĀ

P

kom

anda

s lo

cekļ

iem

pak

alpo

jum

u sn

iegš

anas

piln

veid

ošan

ai.

Ska

idri

un e

fekt

īvi s

azin

ās a

r vi

sām

ie

inte

resē

tajā

m p

usēm

, pi

lnve

idoj

ot Ģ

ĀP

sni

egto

s pa

kalp

ojum

us.

Veid

o un

uzt

ur e

fekt

īvus

pr

ofes

ionā

los

saka

rus

ar c

itām

ār

stni

ecīb

as p

erso

nām

, vad

ot

mās

u da

rbu

arī ā

rpus

ĢĀ

P.

Atp

azīs

t dile

mm

as p

acie

ntu

tiesī

bu

un p

ienā

kum

u īs

teno

šanā

un

sada

rboj

as a

r Ģ

ĀP

vie

nlīd

zīga

s at

tieks

mes

nod

roši

nāša

nai.

Nod

roši

na s

kaid

ru k

omun

ikāc

iju

ĢĀ

P ie

tvar

os u

n ar

citi

em v

esel

ības

ap

rūpe

s sp

eciā

listie

m.

Veic

pac

ient

am c

itur

izda

rīto

profi

lakt

isko

izm

eklē

jum

u un

to

rezu

ltātu

dok

umen

tāci

ju.

Nod

roši

na a

kurā

tu v

isu

ar

ārst

niec

iska

jām

man

ipul

ācijā

m u

n ar

pa

cien

ta a

prūp

i sai

stītā

s in

form

ācija

s d

okum

entā

ciju

, kā

arī

šīs

info

rmāc

ijas

piee

jam

ību

paci

enta

ap

rūpē

iesa

istīt

ajām

per

sonā

m.

Atb

ild p

ar v

isu

paci

enta

izm

eklē

jum

u re

zultā

tu p

ieej

amīb

u am

bula

tora

jā

kart

ē.

Sni

edz

tele

foni

skas

kon

sultā

cija

s sa

vas

kom

pete

nces

ietv

aros

(a

tbils

toši

not

eikt

am p

roto

kola

m).

Nep

ieci

ešam

ības

gad

ījum

ā pā

radr

esē

zvan

u Ģ

Ā u

n iz

vērt

ē ne

piec

ieša

mīb

u pi

etei

kt v

izīti

pie

ĢĀ

.

Šau

bu g

adīju

mā

vien

mēr

kon

sultē

jas

ar Ģ

Ā.

Sap

rot p

acie

nta

tiesī

bu n

ozīm

i un

inte

rpre

tē tā

s at

bils

toši

ĢĀ

P

vadl

īnijā

m u

n LR

nor

mat

īvaj

iem

ak

tiem

.

Vērš

as p

ret p

acie

ntu

tiesī

bu

neie

vēro

šanu

un

paci

entu

di

skrim

ināc

iju.

Izst

rādā

un

nodr

ošin

a au

gstu

s sa

vsta

rpēj

ās k

omun

ikāc

ijas

stan

dart

us a

r pa

cien

tiem

, to

ģim

enēm

un

aprū

pētā

jiem

.

Izst

rādā

un

nodr

ošin

a au

gstu

s sa

vsta

rpēj

ās k

omun

ikāc

ijas

stan

dart

us Ģ

ĀP

ietv

aros

un

ar

citie

m v

esel

ības

apr

ūpes

sp

eciā

listie

m.

Pie

dalā

s pa

cien

tu v

esel

ības

ap

rūpe

s un

soc

iālo

jaut

ājum

u ko

ordi

nēša

nā u

n ris

ināš

anā.

Izst

rādā

aug

stus

liet

vedī

bas

stan

dart

us Ģ

ĀP

ietv

aros

.

Sag

atav

o at

skai

tes

un p

acie

ntu

nosū

tījum

us p

ie s

peci

ālis

tiem

.

Nod

roši

na s

kaid

ru k

līnis

kās

info

rmāc

ijas

aprit

i ĢĀ

P.

Nod

roši

na v

ienl

īdzī

bu Ģ

ĀP,

kā

arī

iden

tificē

un

vērš

as p

ret

disk

rimin

āciju

.

Sni

edz

palīd

zību

pac

ient

iem

to

tiesī

bu īs

teno

šanā

.

(turp

ināj

ums

42. l

pp

.)

41

42


ie

likum

s N

r.1

(turp

ināj

ums

no 4

1. lp

p.)

(turp

ināj

ums

44. l

pp

.)

Asi

sten

ts/r

eģis

trat

ors

Pra

kses

mās

aM

āsa

pra

ktiz

ētā

jaĀ

rsta

pal

īgs

Ko

mu

nik

ācija

Org

aniz

ē lie

tved

ību

ĢĀ

P, t.

sk.,

veic

re

cepš

u ve

idla

pu u

zska

iti, r

eģis

trē

darb

nesp

ējas

lapa

s un

dok

umen

tē

med

ikam

entu

apr

iti (t

o pa

sūtīš

anu,

uz

skai

ti, u

zgla

bāša

nu, i

zlie

toša

nu,

nora

kstīš

anu)

.

Ieva

da d

ator

ā in

form

āciju

par

pa

cien

tiem

.

Nod

roši

na m

edic

īnis

kās

un u

zska

ites

doku

men

tāci

jas

uzgl

abāš

anu.

Kva

litāt

esp

ilnve

ido

šan

aVe

ic o

blig

ātās

ves

elīb

as p

ārba

udes

LR

nor

mat

īvaj

os a

ktos

not

eikt

ā kā

rtīb

ā un

pēc

ĢĀ

pie

pras

ījum

a uz

rāda

atz

inum

u pa

r ve

selīb

as s

tāvo

kļa

atbi

lstīb

u pi

enāk

umu

veik

šana

i.

Vakc

inēj

as p

ret L

R n

orm

atīv

ajos

akt

os n

otei

ktaj

ām s

limīb

ām u

n uz

rāda

att

iecī

gos

doku

men

tus

ĢĀ

.

Ārs

tnie

cība

s m

anip

ulāc

iju v

eikš

anas

laik

ā lie

to d

arba

aiz

sard

zība

s līd

zekļ

us u

n ie

vēro

dar

ba d

rošī

bu.

Liet

ojot

med

icīn

as ie

rīces

un

apar

atūr

u, s

tingr

i iev

ēro

to li

etoš

anas

inst

rukc

ijas.

Ievē

ro p

erso

nīgo

hig

iēnu

.

Stin

gri i

evēr

o Ģ

ĀP

izst

rādā

tos

darb

a no

teik

umus

, sta

ndar

tus

un v

adlīn

ijas.

Info

rmē

citu

s Ģ

ĀP

kom

anda

s da

lībni

ekus

par

kva

litāt

es u

n ris

ka

fakt

orie

m, a

r ku

riem

tas

ir sa

skār

ies

strā

dājo

t ar

paci

entie

m.

Stin

gri i

evēr

o pa

cien

tu u

n ār

stni

ecīb

as p

erso

nu d

atu

konfi

denc

ialit

āti.

Pie

dalā

s Ģ

ĀP

klīn

iska

jā a

uditā

.

Gar

antē

sav

as r

īcīb

as a

tbils

tību

laba

s pr

akse

s pr

inci

piem

.A

tzīs

t sav

as k

ļūda

s un

akt

īvi c

enša

s no

vērs

t rad

ušās

sek

as.

Uzņ

emas

līde

ra lo

mu

laba

s pr

akse

s pr

inci

pu ie

vieš

anā

ĢĀ

P.

Sni

edz

būtis

ku ie

guld

ījum

u pē

tnie

cībā

un

jaun

u pa

kalp

ojum

u iz

strā

dē.

Vada

klīn

isko

aud

itu Ģ

ĀP,

kā

arī

snie

dz s

avu

iegu

ldīju

mu

vese

lības

ap

rūpe

s si

stēm

as a

udita

iet

varo

s.

Veid

o tā

du d

arba

vid

i, ka

s ve

icin

a sn

iegt

o pa

kalp

ojum

u pi

lnve

idoš

anu.

Str

ādā

darb

a no

teik

umu,

sta

ndar

tu

un v

adlīn

iju ie

tvar

os, k

ā ar

ī sni

edz

savu

iegu

ldīju

mu

to p

ilnve

idoš

anā.

Sni

edz

savu

iegu

ldīju

mu

laba

s pr

akse

s pr

inci

pu re

aliz

ācijā

ĢĀ

P

ietv

aros

, t.s

k., p

ieda

lās

ĢĀ

P

klīn

iska

jā a

uditā

un

darb

a no

vērt

ēšan

ā.

Iden

tificē

un

vada

ris

ku s

avas

ko

mpe

tenc

es ro

bežā

s.

Veic

, org

aniz

ē un

nod

roši

na

pies

ardz

ības

pas

ākum

us d

arbā

ar

biol

oģis

ki b

īsta

mie

m m

ater

iālie

m.

Vis

us a

nalīž

u pa

raug

us u

zska

ta p

ar

pote

nciā

li in

fekc

iozi

em u

n at

bils

toši

ar

tiem

api

etas

.

Info

rmē

ĢĀ

P p

ar ja

unāk

ajām

at

ziņā

m e

fekt

īvā

darb

a or

gani

zāci

jā.

Uzs

āk u

n va

da u

z zi

nātn

iski

em

pier

ādīju

mie

m b

alst

ītu m

āsu

darb

u.

Izst

rādā

, iev

ieš

un u

zrau

ga m

āsu

darb

a no

teik

umus

, pro

toko

lus

un

stan

dart

us Ģ

ĀP.

Vada

klīn

isko

aud

itu a

ttie

cībā

uz

mās

u da

rbu

ĢĀ

P.

Vada

un

snie

dz s

avu

iegu

ldīju

mu

ĢĀ

P d

arba

un

prim

ārās

apr

ūpes

sn

iegš

anas

vad

līniju

izst

rādē

.

Ko

man

das

dar

bs

Str

ādā

ĢĀ

P k

oman

dā s

avu

pras

mju

un

iem

aņu

robe

žās.

Sap

rot c

itu k

oman

das

loce

kļu

pien

ākum

us u

n at

bild

ību

un

atbi

lsto

ši m

eklē

pad

omus

, vad

ību

un

atba

lstu

.

Pal

īdz

uztu

rēt d

rošu

s da

rba

apst

ākļu

s se

v, p

acie

ntie

m,

aprū

pētā

jiem

un

citie

m k

oman

das

loce

kļie

m.

Ziņo

par

jebk

urie

m a

pstā

kļie

m

prak

sē, k

as v

arēt

u ap

drau

dēt

droš

ību

un v

esel

ību.

Uzt

ur d

rošu

dar

ba v

idi,

t.sk.

, nov

ērtē

citu

ĢĀ

P k

oman

das

loce

kļu

vese

lības

apd

raud

ējum

u un

sav

as k

ompe

tenc

es ro

bežā

s ve

ic p

asāk

umus

, lai

no

droš

ināt

u ko

man

das

loce

kļu

aizs

ardz

ību

darb

ā ar

ris

ka fa

ktor

iem

.

Sni

edz

eksp

erta

pad

omus

par

m

edic

īnas

mās

as p

rofe

sion

ālo

darb

u pā

rējie

m k

oman

das

loce

kļie

m.

Sni

edz

prof

esio

nālu

pal

īdzī

bu

attie

cībā

uz

ārst

niec

ības

m

anip

ulāc

ijām

ĢĀ

P k

oman

dai.

Veic

īpaš

i sar

ežģī

tas

ārst

niec

ības

pr

oced

ūras

un

man

ipul

ācija

s.

Sni

edz

kons

ultā

cija

s un

uzņ

emas

pr

ofes

ionā

lā d

arba

vad

ību

prak

sē..

Reg

ulār

i nov

ērtē

ris

kus

vese

lībai

un

dro

šība

i, iz

man

tojo

t rez

ultā

tus

Ģ

ĀP

piln

veid

ošan

ai.

Nod

roši

na d

arba

vid

es d

rošī

bas

un a

tbils

tības

pro

fesi

onāl

ajām

va

dlīn

ijām

un

norm

atīv

o ak

tu

pras

ībām

, kā

arī a

ktīv

i ies

aist

ās

iden

tificē

to p

robl

ēmu

novē

ršan

ā.

Akt

īvi p

ieda

lās

prim

ārās

apr

ūpes

ko

man

das

darb

ā.

Sap

rot c

itu k

oman

das

loce

kļu

un

iest

āžu

pien

ākum

us u

n at

bild

ību,

at

bils

toši

virz

ot p

acie

ntus

.

Uzr

auga

asi

sten

ta d

arbu

.

Uzņ

emas

vad

ošo

lom

u no

teik

tu

ārst

niec

ības

pro

cedū

ru u

n m

anip

ulāc

iju v

eikš

anā

ĢĀ

P.

Atb

alst

a pā

rējo

s ko

man

das

loce

kļus

to

ves

elīb

as u

n dr

ošīb

as

nodr

ošin

āšan

ā.

Nod

roši

na p

rofe

sion

ālo

vadī

bu

ĢĀ

P n

odar

binā

tajā

m m

āsām

.

Sni

edz

eksp

erta

pad

omus

par

m

edic

īnas

mās

as p

rofe

sion

ālo

darb

u pā

rējie

m k

oman

das

loce

kļie

m.

Uzņ

emas

vad

ošo

lom

u no

teik

tu

ārst

niec

ības

jom

u ie

tvar

os.

Str

ādā

efek

tīvi u

n vi

enot

i ar

pārē

jiem

kom

anda

s lo

cekļ

iem

.

Veid

o po

zitīv

u da

rba

kultū

ru u

n ve

icin

a ko

man

das

loce

kļu

prof

esio

nālo

piln

veid

i.

Uzņ

emas

ar

likum

doša

nu, r

iska

no

vērt

ēšan

u un

vad

ību

sais

tītus

pi

enāk

umus

.

42

43


ie

likum

s N

r.1

(turp

ināj

ums

no 4

1. lp

p.)

(turp

ināj

ums

44. l

pp

.)

Asi

sten

ts/r

eģis

trat

ors

Pra

kses

mās

aM

āsa

pra

ktiz

ētā

jaĀ

rsta

pal

īgs

Ko

mu

nik

ācija

Org

aniz

ē lie

tved

ību

ĢĀ

P, t.

sk.,

veic

re

cepš

u ve

idla

pu u

zska

iti, r

eģis

trē

darb

nesp

ējas

lapa

s un

dok

umen

tē

med

ikam

entu

apr

iti (t

o pa

sūtīš

anu,

uz

skai

ti, u

zgla

bāša

nu, i

zlie

toša

nu,

nora

kstīš

anu)

.

Ieva

da d

ator

ā in

form

āciju

par

pa

cien

tiem

.

Nod

roši

na m

edic

īnis

kās

un u

zska

ites

doku

men

tāci

jas

uzgl

abāš

anu.

Kva

litāt

esp

ilnve

ido

šan

aVe

ic o

blig

ātās

ves

elīb

as p

ārba

udes

LR

nor

mat

īvaj

os a

ktos

not

eikt

ā kā

rtīb

ā un

pēc

ĢĀ

pie

pras

ījum

a uz

rāda

atz

inum

u pa

r ve

selīb

as s

tāvo

kļa

atbi

lstīb

u pi

enāk

umu

veik

šana

i.

Vakc

inēj

as p

ret L

R n

orm

atīv

ajos

akt

os n

otei

ktaj

ām s

limīb

ām u

n uz

rāda

att

iecī

gos

doku

men

tus

ĢĀ

.

Ārs

tnie

cība

s m

anip

ulāc

iju v

eikš

anas

laik

ā lie

to d

arba

aiz

sard

zība

s līd

zekļ

us u

n ie

vēro

dar

ba d

rošī

bu.

Liet

ojot

med

icīn

as ie

rīces

un

apar

atūr

u, s

tingr

i iev

ēro

to li

etoš

anas

inst

rukc

ijas.

Ievē

ro p

erso

nīgo

hig

iēnu

.

Stin

gri i

evēr

o Ģ

ĀP

izst

rādā

tos

darb

a no

teik

umus

, sta

ndar

tus

un v

adlīn

ijas.

Info

rmē

citu

s Ģ

ĀP

kom

anda

s da

lībni

ekus

par

kva

litāt

es u

n ris

ka

fakt

orie

m, a

r ku

riem

tas

ir sa

skār

ies

strā

dājo

t ar

paci

entie

m.

Stin

gri i

evēr

o pa

cien

tu u

n ār

stni

ecīb

as p

erso

nu d

atu

konfi

denc

ialit

āti.

Pie

dalā

s Ģ

ĀP

klīn

iska

jā a

uditā

.

Gar

antē

sav

as r

īcīb

as a

tbils

tību

laba

s pr

akse

s pr

inci

piem

.A

tzīs

t sav

as k

ļūda

s un

akt

īvi c

enša

s no

vērs

t rad

ušās

sek

as.

Uzņ

emas

līde

ra lo

mu

laba

s pr

akse

s pr

inci

pu ie

vieš

anā

ĢĀ

P.

Sni

edz

būtis

ku ie

guld

ījum

u pē

tnie

cībā

un

jaun

u pa

kalp

ojum

u iz

strā

dē.

Vada

klīn

isko

aud

itu Ģ

ĀP,

kā

arī

snie

dz s

avu

iegu

ldīju

mu

vese

lības

ap

rūpe

s si

stēm

as a

udita

iet

varo

s.

Veid

o tā

du d

arba

vid

i, ka

s ve

icin

a sn

iegt

o pa

kalp

ojum

u pi

lnve

idoš

anu.

Str

ādā

darb

a no

teik

umu,

sta

ndar

tu

un v

adlīn

iju ie

tvar

os, k

ā ar

ī sni

edz

savu

iegu

ldīju

mu

to p

ilnve

idoš

anā.

Sni

edz

savu

iegu

ldīju

mu

laba

s pr

akse

s pr

inci

pu re

aliz

ācijā

ĢĀ

P

ietv

aros

, t.s

k., p

ieda

lās

ĢĀ

P

klīn

iska

jā a

uditā

un

darb

a no

vērt

ēšan

ā.

Iden

tificē

un

vada

ris

ku s

avas

ko

mpe

tenc

es ro

bežā

s.

Veic

, org

aniz

ē un

nod

roši

na

pies

ardz

ības

pas

ākum

us d

arbā

ar

biol

oģis

ki b

īsta

mie

m m

ater

iālie

m.

Vis

us a

nalīž

u pa

raug

us u

zska

ta p

ar

pote

nciā

li in

fekc

iozi

em u

n at

bils

toši

ar

tiem

api

etas

.

Info

rmē

ĢĀ

P p

ar ja

unāk

ajām

at

ziņā

m e

fekt

īvā

darb

a or

gani

zāci

jā.

Uzs

āk u

n va

da u

z zi

nātn

iski

em

pier

ādīju

mie

m b

alst

ītu m

āsu

darb

u.

Izst

rādā

, iev

ieš

un u

zrau

ga m

āsu

darb

a no

teik

umus

, pro

toko

lus

un

stan

dart

us Ģ

ĀP.

Vada

klīn

isko

aud

itu a

ttie

cībā

uz

mās

u da

rbu

ĢĀ

P.

Vada

un

snie

dz s

avu

iegu

ldīju

mu

ĢĀ

P d

arba

un

prim

ārās

apr

ūpes

sn

iegš

anas

vad

līniju

izst

rādē

.

Ko

man

das

dar

bs

Str

ādā

ĢĀ

P k

oman

dā s

avu

pras

mju

un

iem

aņu

robe

žās.

Sap

rot c

itu k

oman

das

loce

kļu

pien

ākum

us u

n at

bild

ību

un

atbi

lsto

ši m

eklē

pad

omus

, vad

ību

un

atba

lstu

.

Pal

īdz

uztu

rēt d

rošu

s da

rba

apst

ākļu

s se

v, p

acie

ntie

m,

aprū

pētā

jiem

un

citie

m k

oman

das

loce

kļie

m.

Ziņo

par

jebk

urie

m a

pstā

kļie

m

prak

sē, k

as v

arēt

u ap

drau

dēt

droš

ību

un v

esel

ību.

Uzt

ur d

rošu

dar

ba v

idi,

t.sk.

, nov

ērtē

citu

ĢĀ

P k

oman

das

loce

kļu

vese

lības

apd

raud

ējum

u un

sav

as k

ompe

tenc

es ro

bežā

s ve

ic p

asāk

umus

, lai

no

droš

ināt

u ko

man

das

loce

kļu

aizs

ardz

ību

darb

ā ar

ris

ka fa

ktor

iem

.

Sni

edz

eksp

erta

pad

omus

par

m

edic

īnas

mās

as p

rofe

sion

ālo

darb

u pā

rējie

m k

oman

das

loce

kļie

m.

Sni

edz

prof

esio

nālu

pal

īdzī

bu

attie

cībā

uz

ārst

niec

ības

m

anip

ulāc

ijām

ĢĀ

P k

oman

dai.

Veic

īpaš

i sar

ežģī

tas

ārst

niec

ības

pr

oced

ūras

un

man

ipul

ācija

s.

Sni

edz

kons

ultā

cija

s un

uzņ

emas

pr

ofes

ionā

lā d

arba

vad

ību

prak

sē..

Reg

ulār

i nov

ērtē

ris

kus

vese

lībai

un

dro

šība

i, iz

man

tojo

t rez

ultā

tus

Ģ

ĀP

piln

veid

ošan

ai.

Nod

roši

na d

arba

vid

es d

rošī

bas

un a

tbils

tības

pro

fesi

onāl

ajām

va

dlīn

ijām

un

norm

atīv

o ak

tu

pras

ībām

, kā

arī a

ktīv

i ies

aist

ās

iden

tificē

to p

robl

ēmu

novē

ršan

ā.

Akt

īvi p

ieda

lās

prim

ārās

apr

ūpes

ko

man

das

darb

ā.

Sap

rot c

itu k

oman

das

loce

kļu

un

iest

āžu

pien

ākum

us u

n at

bild

ību,

at

bils

toši

virz

ot p

acie

ntus

.

Uzr

auga

asi

sten

ta d

arbu

.

Uzņ

emas

vad

ošo

lom

u no

teik

tu

ārst

niec

ības

pro

cedū

ru u

n m

anip

ulāc

iju v

eikš

anā

ĢĀ

P.

Atb

alst

a pā

rējo

s ko

man

das

loce

kļus

to

ves

elīb

as u

n dr

ošīb

as

nodr

ošin

āšan

ā.

Nod

roši

na p

rofe

sion

ālo

vadī

bu

ĢĀ

P n

odar

binā

tajā

m m

āsām

.

Sni

edz

eksp

erta

pad

omus

par

m

edic

īnas

mās

as p

rofe

sion

ālo

darb

u pā

rējie

m k

oman

das

loce

kļie

m.

Uzņ

emas

vad

ošo

lom

u no

teik

tu

ārst

niec

ības

jom

u ie

tvar

os.

Str

ādā

efek

tīvi u

n vi

enot

i ar

pārē

jiem

kom

anda

s lo

cekļ

iem

.

Veid

o po

zitīv

u da

rba

kultū

ru u

n ve

icin

a ko

man

das

loce

kļu

prof

esio

nālo

piln

veid

i.

Uzņ

emas

ar

likum

doša

nu, r

iska

no

vērt

ēšan

u un

vad

ību

sais

tītus

pi

enāk

umus

.

43

44


ie

likum

s N

r.1

(turp

ināj

ums

no 4

3. lp

p.)

Asi

sten

ts/r

eģis

trat

ors

Pra

kses

mās

aM

āsa

pra

ktiz

ētā

jaĀ

rsta

pal

īgs

Ko

man

das

dar

bs

Atb

ildīb

a

Izg

lītīb

a u

np

ilnve

ido

šan

ās

Veic

sav

u pr

ofes

ionā

lo d

arbī

bu a

tbils

toši

kom

pete

nces

robe

žām

.

Spē

j pro

fesi

onāl

i pam

atot

vei

kto

paci

entu

apr

ūpi.

Nod

roši

na d

arba

vid

es d

rošī

bas

un a

tbils

tības

pro

fesi

onāl

ajām

va

dlīn

ijām

un

norm

atīv

o ak

tu

pras

ībām

, kā

arī a

ktīv

i ies

aist

ās

iden

tificē

to p

robl

ēmu

novē

ršan

ā.

Izm

eklē

vis

us p

oten

ciāl

os u

n no

tikuš

os n

orm

atīv

o ak

tu,

prof

esio

nālā

s da

rbīb

as u

n ēt

ika

pā

rkāp

umus

un

pieņ

em

nepi

ecie

šam

os m

ērus

to ri

sinā

šana

i.

Atb

alst

a m

ultid

isci

plin

āro

kom

andu

dar

ba d

rošī

bas

un

vese

līgas

vid

es p

ilnve

idoš

anai

.

Uzr

auga

sav

us u

n ko

man

das

loce

kļu

darb

a ap

stāk

ļus,

no

droš

inot

dro

šu u

n ve

selīb

ai

labv

ēlīg

u da

rba

vidi

, kā

arī t

ās

atbi

lstīb

u no

rmat

īvaj

iem

akt

iem

.

Veic

nep

ieci

ešam

ās d

arbī

bas

riska

m

azin

āšan

ai, k

ā ar

ī šaj

ā da

rbā

atba

lsta

mul

tidis

cipl

inār

o ko

man

du.

Dar

boja

s kā

par

augs

citi

em,

veic

inot

ves

elīb

u un

dro

šību

da

rba

viet

ā, k

ā ar

ī nos

aka

apm

ācīb

as n

epie

cieš

amīb

u ko

man

das

loce

kļie

m.

Strā

dā a

r pac

ient

iem

(bez

uzr

audz

ības

) sk

aidr

i defi

nētu

dar

ba p

ienā

kum

u ie

tvar

os, p

iem

ēram

, iev

āc d

atus

par

pa

cien

ta ik

dien

as d

zīve

s ak

tivitā

tēm

.

Veic

tika

i tād

us d

arba

pie

nāku

mus

, ka

s ir

apra

kstīt

i atb

ilsto

šos

prot

okol

os u

n pr

oced

ūrās

.

Atr

odas

nep

ārtr

aukt

ā un

tieš

ā se

rtifi

cēta

s ār

stni

ecīb

as p

erso

nas

pakļ

autīb

ā un

vad

ībā.

Atb

ild p

ar s

ertifi

cēta

s ār

stni

ecīb

as

pers

onas

not

eikt

o uz

devu

mu

prec

īzu

izpi

ldi.

Atb

ild p

ar s

ertifi

cēta

s ār

stni

ecīb

as

pers

onas

not

eikt

ā da

rba

apjo

ma

pārs

nieg

šanu

.

Str

ādā

visp

ārpi

eņem

tu Ģ

ĀP

dar

ba

note

ikum

u ie

tvar

os, a

pzin

otie

s sa

vas

prof

esio

nālā

s ko

mpe

tenc

es

robe

žas

un n

epie

cieš

amīb

as

gadī

jum

ā m

eklē

jot p

alīd

zību

pie

ci

tiem

spe

ciāl

istie

m.

Kop

j aug

stus

ētik

as u

n pr

ofes

ionā

lā d

arba

un

pers

onis

kās

atbi

ldīb

as s

tand

artu

s Ģ

ĀP

ko

man

das

loce

kļos

.

Nes

per

sonī

go a

tbild

ību

par

visā

m

pats

tāvī

gi v

eikt

ajām

ārs

tnie

cība

s pr

oced

ūrām

un

man

ipul

ācijā

m.

Atb

ild p

ar ā

rsta

nor

ādīju

mu

vai

uzde

vum

u iz

pild

i.

Str

ādā

prof

esija

s no

likum

a ie

tvar

os.

Uzņ

emas

sev

del

eģēt

os

pien

ākum

us u

n ar

tiem

sai

stīto

at

bild

ību.

Atb

ild p

ar a

sist

enta

/ re

ģist

rato

ra

darb

u, k

as v

eikt

s m

āsas

pā

rrau

dzīb

ā.

Dar

boja

s ne

atka

rīgi Ģ

ĀP

kom

an-

das

ietv

aros

.

Vada

sav

u un

citu

ĢĀ

P m

āsu

darb

u, n

odro

šino

t dro

šu u

n ef

ektīv

u pa

cien

tu a

prūp

i.

Uzņ

emas

sev

del

eģēt

os

pien

ākum

us u

n at

bild

ību

par

prak

ses

snie

gto

med

icīn

as m

āsu

paka

lpoj

umu

kval

itāti.

Del

eģē

pien

ākum

us c

itiem

ĢĀ

P

kom

anda

s lo

cekļ

iem

.

Pie

dalā

s ik

gadē

jā d

arba

nov

ērtē

šanā

un

regu

lārā

dar

ba u

zrau

dzīb

ā.

Izm

anto

māc

ību

iesp

ējas

atb

ilsto

ši

sava

i lom

ai Ģ

ĀP.

Pas

tāvī

gi c

eļ p

rofe

sion

ālo

kval

ifikāc

iju.

Pie

dalā

s pē

cdip

lom

a iz

glītī

bā a

tbils

toši

spe

cial

itāte

s no

likum

am.

Uzs

katā

mi d

emon

strē

sav

u pr

ofes

ionā

lo p

ilnve

idi.

Reg

ulār

i atja

uno

serti

fikāt

u m

āsas

pro

fesi

jā.

Pie

dalā

s un

vad

a Ģ

ĀP

kom

anda

s da

lībni

eku

darb

a no

vērt

ēšan

u,

prof

esio

nālā

s pi

lnve

ides

pl

ānoš

anu.

Atb

alst

a ār

stni

ecīb

as p

erso

nu

prof

esio

nālo

att

īstīb

u sa

vā u

n ci

tās

prof

esijā

s.

Dar

boja

s kā

klīn

iskā

dar

ba

uzra

ugs,

tāde

jādi

piln

veid

ojot

ĢĀ

P

snie

gtos

pak

alpo

jum

us.

Akt

īvi i

zman

to s

tarp

disc

iplin

āras

m

ācīb

u ie

spēj

as, k

ā ar

ī nos

aka

māc

ību

aktiv

itāte

s ko

nkrē

tajā

sp

ecia

litāt

ē Ģ

ĀP

kom

anda

s da

lībni

ekie

m.

Sni

edz

savu

iegu

ldīju

mu

māc

ību

prog

ram

mu

izst

rādē

.

Izm

anto

dar

ba n

ovēr

tēju

mu

un

uzra

udzī

bu, l

ai n

otei

ktu

prof

esio

nālā

s pi

lnve

ides

vaj

adzī

bas.

Veic

dar

baud

zinā

tāja

pie

nāku

mus

st

uden

tiem

ĢĀ

P ie

tvar

os.

Nov

ērtē

asi

sten

ta/r

eģis

trat

ora

zinā

šana

s un

iem

aņas

par

kon

krēt

ā ap

rūpe

s da

rba

aspe

ktie

m, t

o iz

mai

ņu d

inam

iku

izgl

ītoša

nas

proc

esā

un a

tbils

tību

veic

amaj

am

darb

am.

Veic

ina

jaun

āko

kom

anda

s lo

cekļ

u m

ācīš

anos

, dar

bojo

ties

kā

darb

audz

ināt

ājs,

pad

omde

vējs

un

klīn

iskā

dar

ba u

zrau

gs.

Pie

dalā

s un

atb

alst

a Ģ

ĀP

ko

man

das

dalīb

niek

u da

rba

novē

rtēš

u un

pro

fesi

onāl

ās

piln

veid

os p

lāno

šanu

.

Akt

īvi d

arbo

jas

kā k

līnis

kā d

arba

uz

raug

s, tā

dejā

di p

ilnve

idoj

ot

ĢĀ

P s

nieg

tos

paka

lpoj

umus

.

Iden

tificē

mās

u pr

ofes

ionā

lās

piln

veid

es v

ajad

zība

s un

ir

iesa

istīt

a ja

unu

mās

u da

rbā

pieņ

emša

nā u

n ie

pazī

stin

āšan

ā ar

pra

kses

dar

bu.

Dar

boja

s kā

pad

omde

vējs

at

tiecī

bā u

z iz

glītī

bas

iesp

ējām

, ka

s at

bils

t ĢĀ

P m

āsu

vaja

dzīb

ām.

Nod

roši

na iz

glīto

jošu

s pa

sāku

mus

Ģ

ĀP

kom

anda

s lo

cekļ

iem

.

Atb

ild p

ar s

avām

tehn

iska

jām

kļū

dām

un

pavi

ršīb

ām.

Uzņ

emas

atb

ildīb

u, k

as s

aist

īta a

r au

gstu

per

sonī

go u

n pr

ofes

ionā

lo

auto

nom

iju.

Atb

ild p

ar p

acie

ntu

aprū

pes

darb

a va

dību

un

orga

nizē

šanu

.

44

45


ie

likum

s N

r.1

(turp

ināj

ums

no 4

3. lp

p.)

Asi

sten

ts/r

eģis

trat

ors

Pra

kses

mās

aM

āsa

pra

ktiz

ētā

jaĀ

rsta

pal

īgs

Ko

man

das

dar

bs

Atb

ildīb

a

Izg

lītīb

a u

np

ilnve

ido

šan

ās

Veic

sav

u pr

ofes

ionā

lo d

arbī

bu a

tbils

toši

kom

pete

nces

robe

žām

.

Spē

j pro

fesi

onāl

i pam

atot

vei

kto

paci

entu

apr

ūpi.

Nod

roši

na d

arba

vid

es d

rošī

bas

un a

tbils

tības

pro

fesi

onāl

ajām

va

dlīn

ijām

un

norm

atīv

o ak

tu

pras

ībām

, kā

arī a

ktīv

i ies

aist

ās

iden

tificē

to p

robl

ēmu

novē

ršan

ā.

Izm

eklē

vis

us p

oten

ciāl

os u

n no

tikuš

os n

orm

atīv

o ak

tu,

prof

esio

nālā

s da

rbīb

as u

n ēt

ika

pā

rkāp

umus

un

pieņ

em

nepi

ecie

šam

os m

ērus

to ri

sinā

šana

i.

Atb

alst

a m

ultid

isci

plin

āro

kom

andu

dar

ba d

rošī

bas

un

vese

līgas

vid

es p

ilnve

idoš

anai

.

Uzr

auga

sav

us u

n ko

man

das

loce

kļu

darb

a ap

stāk

ļus,

no

droš

inot

dro

šu u

n ve

selīb

ai

labv

ēlīg

u da

rba

vidi

, kā

arī t

ās

atbi

lstīb

u no

rmat

īvaj

iem

akt

iem

.

Veic

nep

ieci

ešam

ās d

arbī

bas

riska

m

azin

āšan

ai, k

ā ar

ī šaj

ā da

rbā

atba

lsta

mul

tidis

cipl

inār

o ko

man

du.

Dar

boja

s kā

par

augs

citi

em,

veic

inot

ves

elīb

u un

dro

šību

da

rba

viet

ā, k

ā ar

ī nos

aka

apm

ācīb

as n

epie

cieš

amīb

u ko

man

das

loce

kļie

m.

Strā

dā a

r pac

ient

iem

(bez

uzr

audz

ības

) sk

aidr

i defi

nētu

dar

ba p

ienā

kum

u ie

tvar

os, p

iem

ēram

, iev

āc d

atus

par

pa

cien

ta ik

dien

as d

zīve

s ak

tivitā

tēm

.

Veic

tika

i tād

us d

arba

pie

nāku

mus

, ka

s ir

apra

kstīt

i atb

ilsto

šos

prot

okol

os u

n pr

oced

ūrās

.

Atr

odas

nep

ārtr

aukt

ā un

tieš

ā se

rtifi

cēta

s ār

stni

ecīb

as p

erso

nas

pakļ

autīb

ā un

vad

ībā.

Atb

ild p

ar s

ertifi

cēta

s ār

stni

ecīb

as

pers

onas

not

eikt

o uz

devu

mu

prec

īzu

izpi

ldi.

Atb

ild p

ar s

ertifi

cēta

s ār

stni

ecīb

as

pers

onas

not

eikt

ā da

rba

apjo

ma

pārs

nieg

šanu

.

Str

ādā

visp

ārpi

eņem

tu Ģ

ĀP

dar

ba

note

ikum

u ie

tvar

os, a

pzin

otie

s sa

vas

prof

esio

nālā

s ko

mpe

tenc

es

robe

žas

un n

epie

cieš

amīb

as

gadī

jum

ā m

eklē

jot p

alīd

zību

pie

ci

tiem

spe

ciāl

istie

m.

Kop

j aug

stus

ētik

as u

n pr

ofes

ionā

lā d

arba

un

pers

onis

kās

atbi

ldīb

as s

tand

artu

s Ģ

ĀP

ko

man

das

loce

kļos

.

Nes

per

sonī

go a

tbild

ību

par

visā

m

pats

tāvī

gi v

eikt

ajām

ārs

tnie

cība

s pr

oced

ūrām

un

man

ipul

ācijā

m.

Atb

ild p

ar ā

rsta

nor

ādīju

mu

vai

uzde

vum

u iz

pild

i.

Str

ādā

prof

esija

s no

likum

a ie

tvar

os.

Uzņ

emas

sev

del

eģēt

os

pien

ākum

us u

n ar

tiem

sai

stīto

at

bild

ību.

Atb

ild p

ar a

sist

enta

/ re

ģist

rato

ra

darb

u, k

as v

eikt

s m

āsas

pā

rrau

dzīb

ā.

Dar

boja

s ne

atka

rīgi Ģ

ĀP

kom

an-

das

ietv

aros

.

Vada

sav

u un

citu

ĢĀ

P m

āsu

darb

u, n

odro

šino

t dro

šu u

n ef

ektīv

u pa

cien

tu a

prūp

i.

Uzņ

emas

sev

del

eģēt

os

pien

ākum

us u

n at

bild

ību

par

prak

ses

snie

gto

med

icīn

as m

āsu

paka

lpoj

umu

kval

itāti.

Del

eģē

pien

ākum

us c

itiem

ĢĀ

P

kom

anda

s lo

cekļ

iem

.

Pie

dalā

s ik

gadē

jā d

arba

nov

ērtē

šanā

un

regu

lārā

dar

ba u

zrau

dzīb

ā.

Izm

anto

māc

ību

iesp

ējas

atb

ilsto

ši

sava

i lom

ai Ģ

ĀP.

Pas

tāvī

gi c

eļ p

rofe

sion

ālo

kval

ifikāc

iju.

Pie

dalā

s pē

cdip

lom

a iz

glītī

bā a

tbils

toši

spe

cial

itāte

s no

likum

am.

Uzs

katā

mi d

emon

strē

sav

u pr

ofes

ionā

lo p

ilnve

idi.

Reg

ulār

i atja

uno

serti

fikāt

u m

āsas

pro

fesi

jā.

Pie

dalā

s un

vad

a Ģ

ĀP

kom

anda

s da

lībni

eku

darb

a no

vērt

ēšan

u,

prof

esio

nālā

s pi

lnve

ides

pl

ānoš

anu.

Atb

alst

a ār

stni

ecīb

as p

erso

nu

prof

esio

nālo

att

īstīb

u sa

vā u

n ci

tās

prof

esijā

s.

Dar

boja

s kā

klīn

iskā

dar

ba

uzra

ugs,

tāde

jādi

piln

veid

ojot

ĢĀ

P

snie

gtos

pak

alpo

jum

us.

Akt

īvi i

zman

to s

tarp

disc

iplin

āras

m

ācīb

u ie

spēj

as, k

ā ar

ī nos

aka

māc

ību

aktiv

itāte

s ko

nkrē

tajā

sp

ecia

litāt

ē Ģ

ĀP

kom

anda

s da

lībni

ekie

m.

Sni

edz

savu

iegu

ldīju

mu

māc

ību

prog

ram

mu

izst

rādē

.

Izm

anto

dar

ba n

ovēr

tēju

mu

un

uzra

udzī

bu, l

ai n

otei

ktu

prof

esio

nālā

s pi

lnve

ides

vaj

adzī

bas.

Veic

dar

baud

zinā

tāja

pie

nāku

mus

st

uden

tiem

ĢĀ

P ie

tvar

os.

Nov

ērtē

asi

sten

ta/r

eģis

trat

ora

zinā

šana

s un

iem

aņas

par

kon

krēt

ā ap

rūpe

s da

rba

aspe

ktie

m, t

o iz

mai

ņu d

inam

iku

izgl

ītoša

nas

proc

esā

un a

tbils

tību

veic

amaj

am

darb

am.

Veic

ina

jaun

āko

kom

anda

s lo

cekļ

u m

ācīš

anos

, dar

bojo

ties

kā

darb

audz

ināt

ājs,

pad

omde

vējs

un

klīn

iskā

dar

ba u

zrau

gs.

Pie

dalā

s un

atb

alst

a Ģ

ĀP

ko

man

das

dalīb

niek

u da

rba

novē

rtēš

u un

pro

fesi

onāl

ās

piln

veid

os p

lāno

šanu

.

Akt

īvi d

arbo

jas

kā k

līnis

kā d

arba

uz

raug

s, tā

dejā

di p

ilnve

idoj

ot

ĢĀ

P s

nieg

tos

paka

lpoj

umus

.

Iden

tificē

mās

u pr

ofes

ionā

lās

piln

veid

es v

ajad

zība

s un

ir

iesa

istīt

a ja

unu

mās

u da

rbā

pieņ

emša

nā u

n ie

pazī

stin

āšan

ā ar

pra

kses

dar

bu.

Dar

boja

s kā

pad

omde

vējs

at

tiecī

bā u

z iz

glītī

bas

iesp

ējām

, ka

s at

bils

t ĢĀ

P m

āsu

vaja

dzīb

ām.

Nod

roši

na iz

glīto

jošu

s pa

sāku

mus

Ģ

ĀP

kom

anda

s lo

cekļ

iem

.

Atb

ild p

ar s

avām

tehn

iska

jām

kļū

dām

un

pavi

ršīb

ām.

Uzņ

emas

atb

ildīb

u, k

as s

aist

īta a

r au

gstu

per

sonī

go u

n pr

ofes

ionā

lo

auto

nom

iju.

Atb

ild p

ar p

acie

ntu

aprū

pes

darb

a va

dību

un

orga

nizē

šanu

.

45

46

ielikums Nr. 2

Ģimenes ārsta prakses ieteicamā aprīkojuma saraksts


1. Instrumenti un iekārtas:

1.1. fonendoskopi (ārstam un māsai vai ārsta palīgam);

1.2. ierīce netiešai arteriālā asinsspiediena mērīšanai (ar visu vecuma grupu pacientiem atbilstošu

izmēru aprocēm);

1.3. medicīniskais termometrs;

1.4. špāteles;

1.5. oftalmoskops;

1.6. otoskops;

1.7. lupa;

1.8. lampiņa – pildspalva (ar homogēnu gaismu);

1.9. venozais žņaugs;

1.10. izelpas maksimumplūsmas mērītājs;

1.11. refleksu āmuriņš;

1.12. zīdaiņa, bērna garuma mērītājs;

1.13. auguma mērītājs;

1.14. mērlente;

1.15. medicīniskie svari (pieaugušo un bērnu);

1.16. medicīniskā ierīce redzes asuma pārbaudei (projektors vai apgaismota tabula – viena koppraksei);

1.17. krāsu testu grāmata (viena koppraksei);

1.18. ierīču komplekts (stiepļu vai pneimatisko) imobilizācijai pacienta transportēšanas laikā

(viens komplekts koppraksei);

1.19. ierīces mugurkaula kakla daļas imobilizācijai (Šanca apkakle vai citi fiksatori),

(viens komplekts koppraksei);

1.20. ķirurģiskie skalpeļi ar vienreizlietojamiem asmeņiem;

1.21. sterils šujamais materiāls;

1.22. anatomiskās un ķirurģiskās pincetes;

1.23. medicīniskās grieznes;

1.24. adatturi;

1.25. Žanē tipa šļirce;

1.26. āķi svešķermeņu izņemšanai no deguna un ārējās auss ejas;

1.27. urīnpūšļa katetri (sieviešu un vīriešu, vienreizlietojami);

1.28. medicīniskās kušetes (2 gab.) ar pievienojamiem kāju turētājiem vai ginekoloģiskais krēsls

(ja veic ginekoloģiskos pakalpojums);

1.29. sterils dzemdību komplekts;

1.30. Kusko tipa vaginālie spoguļi (vismaz trīs izmēru, ja ģimenes ārsts veic ginekoloģiskos pakalpojums);

1.31. ierīce augļa sirdstoņu izklausīšanai (stetoskops);

1.32. garās pincetes;

1.33. iztriepju birstītes (vienreizlietojamas) un priekšmetstikliņi (ja ģimenes ārsts veic

ginekoloģiskos pakalpojums);

1.34. mikrobioloģisko izmeklējumu noņemšanas sistēma;

p

47

1.35. diagnostiskās teststrēmeles urīna analīzes noteikšanai;

1.36. glikometrs ar diagnostiskām teststrēmelēm glikozes līmeņa noteikšanai asinīs;

1.37. pudele (trauks) krēpu izmeklēšanai uz tuberkulozes miko-baktērijām;

1.38. elektrokardiogrāfs (ja ārstniecības iestādei nav pieejams elektrokardiogrāfs; viens koppraksei);

1.39. ierīce rentgenogrammu apskatei (negatoskops, viens koppraksei);

1.40. instrumentu galds;

1.41. galds kardiogrāfam (ja ir kardiogrāfs);

1.42. bērnu izmeklēšanas galds;

1.43. ledusskapis ar saldētavu vakcīnu glabāšanai;

1.44. medicīniskā lampa;

1.45. medikamentu skapis;

1.46. ārsta soma;

1.47. aukstuma soma;

1.48. aizslietnis (pārvietojams, ja nav atsevišķa, nodalīta telpa pacienta izmeklēšanai);

1.49. difūziju statīvs;

1.50. iekarināmās mapes;

1.51. veidlapu atvilktnes;

1.52. durvju plāksne;

1.53. informatīvo materiālu stends;

1.54. informācijas dēlis;

1.55. papīrgrozi;

1.56. pulkstenis;

1.57. ieejas paklājs;

1.58. putekļu sūcējs;

1.59. mūzikas centrs uzgaidāmajā telpā;

1.60. ugunsdzēsības aparāti;

1.61. dūmu detektori.

2. Mēbeles:

2.1. darba vietas (atbilstoši prakses personāla skaitam un apmācāmajam – rezidentam/studentam,

ja prakse ir apmācīt tiesīga);

2.2. apmeklētāju krēsli (atbilstoši plānotajai pacientu plūsmai praksē);

2.3. drēbju pakaramais;

2.4. skapis medikamentu glabāšanai;

2.5. noliktavas plaukts;

2.6. drēbju skapis;

2.7. skapis telpu uzkopšanas inventāram;

2.8. mantu skapis;

2.9. spoguļi;

2.10. virtuves iekārta.

3. Datortehnika un sakaru iekārtas:

3.1. datori ar programmām (atbilstoši prakses personāla skaitam);

3.2. printeri;

3.3. kopētājs;

3.4. stacionārie telefona aparāti, radiotelefons, faksa aparāts, mobilie telefoni.

48

4. Ārsta somas saturs:

4.1. diagnostikai:

4.1.1. fonendoskops;

4.1.2. ierīce netiešai arteriālā asinsspiediena mērīšanai;

4.1.3. medicīniskais termometrs;

4.1.4. cimdi, roku dezinfekcijas līdzeklis, salvetes;

4.1.5. lampiņa – pildspalva (ar homogēnu gaismu);

4.1.6. otoskops;

4.1.7. oftalmoskops;

4.1.8. izelpas maksimumplūsmas mērītājs (PEF);

4.1.9. adatas;

4.1.10. šļirces;

4.1.11. diagnostikas teststrēmelītes urīna analīzes noteikšanai;

4.1.12. glikometrs ar diagnostiskām teststrēmelītēm glikozes līmeņa noteikšanai asinīs;

4.1.13. venozais žņaugs;

4.1.14. drošs izlietoto šļirču un adatu konteiners;

4.1.15. refleksu āmuriņš;

4.1.16. tamponi;

4.1.17. konteineri analīžu savākšanai;

4.1.18. vaginālie spoguļi;

4.1.19. ierīce augļa sirdstoņu izklausīšanai (stetoskops).

4.2. administrācijai:

4.2.1. narkotisko zāļu stingrās uzskaites žurnāls;

4.2.2. aploksnes, piezīmju blociņš (ar ģimenes ārsta prakses rekvizītiem), līmlapiņas;

4.2.3. karte;

4.2.4. recepšu grāmatiņa;

4.2.5. noderīgu tālruņu numuru saraksts;

4.2.6. grūtniecības kalkulators;

4.2.7. izelpas maksimumplūsmas mērījumu (PEF) tabula.

4.3. medikamenti:

4.3.1. injicējamie:

4.3.1.1. adrenalīns;

4.3.1.2. Amiodarons;

4.3.1.3. benzilpenicilīns;

4.3.1.4. Diazepāms;

4.3.1.5. Metoclopramīds;

4.3.1.6. antihistamīna līdzekļi;

4.3.1.7. Hidrokortizons;

4.3.1.8. diurētiskie līdzekļi, piemēram, Furosemīds;

4.3.1.9. Digoksīns;

4.3.1.10. pretsāpju līdzekļi (opioīdi), piemēram, Morfija hidrohlorīds;

4.3.1.11. Naloksons;

49

4.3.1.12. antipsihotiskie līdzekļi, piemēram, Haloperidols;

4.3.1.13. nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, Diklofenaks;

4.3.1.14. vietējās anestēzijas līdzekļi, piemēram, Lidokaīns;

4.3.2. iekšķīgi lietojamie:

4.3.2.1. antacīdi;

4.3.2.2. antibiotikas (tabletes pieaugušajiem un pulveris bērniem);

4.3.2.3. antihistamīni;

4.3.2.4. rehidrācijas līdzekļi;

4.3.2.5. Aspirīns;

4.3.2.6. nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, Ibuprofēns,

Paracetamola tabletes un suspensija;

4.3.2.7. Prednizalona tabletes;

4.3.2.8. Diazepāma tabletes;

4.3.2.9. citi:

4.3.2.9.1. gliceriltrinitrāta zemmēles aerosols, piemēram, Nitromints;

4.3.2.9.2. caur nebulaizeri inhalējamie bronhudilatātori, piemēram Salbutamola

šķīdums inhalācijām;

4.3.2.9.3. Salbutamolum inhalators;

4.3.2.9.4. antibakteriāli acu pilieni;

4.3.2.9.5. mikroklizma, piemēram, Microlax;

4.3.2.9.6. Diazepāma šķīdums ievadīšanai p/r, piemēram, Diazepam Desitin

Rectal tube 5mg.

4.4. citi:

4.4.1. elpināšanas maska;

4.4.2. skābekļa ierīce un maska;

4.4.3. defibrilators;

4.4.4. nebulaizers;

4.4.5. krājtelpa (bērniem, pieaugušajiem);

4.4.6. perifēro vēnu katetrs;

4.4.7. intravenozas sistēmas;

4.4.8. šķīdumi intavenozām infūzijām, piemēram, NaCl 0.9% - 250 ml;

4.4.9. antiseptiskie līdzekļi;

4.4.10. pārsiešanas materiāli;

4.4.11. bandāžas;

4.4.12. marles tamponi;

4.4.13. medicīniskās grieznes;

4.4.14. Steri-strips (3M; šuvju stripi nelielām brūcēm diegu vietā);

4.4.15. sterils šujamais materiāls;

4.4.16. urīnpūšļa katetri;

4.4.17. trombolītiskie līdzekļi, piemēram, Streptokināze (ja tuvākā ambulance ir vairāk nekā

30 min. gājiena attālumā un ģimenes ārsts ir apguvis atbilstošu apmācību).

50

ielikums Nr. 3

Ģimenes ārsta sniedzamo atskaišu, ziņojumu un pārskatu saraksts


1. Statistikas pārskati

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 6. janvāra noteikumiem Nr.10 „Noteikumi par valsts statistikas

pārskatiem veselības aprūpes jomā”1 ģimenes ārstu prakses katru gadu līdz 20. janvārim iesniedz

pārskatus par iepriekšējo gadu Veselības ekonomikas centram:

1.1. pārskats par antenatālo aprūpi, abortiem un kontracepciju (6. pielikums);

1.2. pārskats par iestādes personālu (pamatdarbā strādājošie) (9. pielikums);

1.3. pārskats par ārstniecības iestādes darbību (10. pielikums); ārstu praksēm, kurām ir noslēgts

līgums ar Veselības norēķinu centru par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu

sniegšanu, – tikai 10. pielikuma 2.2. un 2.3. apakšpunkti, ja atbilst profilam;

1.4. pārskats par bērnu veselības stāvokli (11.pielikums).

2. Sniedzamā informācija ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistram

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra noteikumiem Nr.746 „Ar noteiktām slimībām

slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”2 ģimenes ārstu praksēm

jāsniedz datus par pacientiem, kuri slimo ar noteiktām slimībām, tiešsaistes režīmā Veselības ekonomikas

centram:

• Cukura diabēta pacienta karte (5.pielikums);

• Onkoloģiskā pacienta karte (7.pielikums);

3. Infekciju slimību paziņojums

Saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumiem Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācija

kārtība”3, ja tiek konstatēta infekcijas slimība vai rodas profesionāli pamatotas aizdomas par pacienta

inficēšanos ar infekcijas slimību, ārstniecības personai jāziņo:

3.1. Latvijas Infektoloģijas centram (2. un 3. grupā noteikto slimību gadījumā – centra attiecīgā

reģiona epidemiologam) telefoniski un rakstiski, nosūtot aizpildītu steidzamā paziņojuma

veidlapu pa faksu, pa pastu, ar kurjeru vai elektroniski un par ziņošanas faktu izdara ierakstu

pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Paziņošanas steidzamības laiks ir noteikts atbilstoši

2.pielikuma diagnozēm, sadalot 3 grupās: nekavējoties; 24 stundu laikā; trīs dienu laikā. Par

cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju, AIDS un tuberkulozi triju dienu laikā rakstiski vai

elektroniski ziņo Latvijas Infektoloģijas centram, aizpildot medicīnisko dokumentāciju atbilstoši

normatīvajiem aktiem par ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas

lietvedības kārtību.4

3.2. Ārstniecības persona ziņo par:

• infekcijas slimības diagnozi;

• infekcijas slimības diagnozes maiņu vai atcelšanu;

• infekcijas slimības galīgo diagnozi, tās laboratorisku apstiprināšanu un slimības iznākumu.5

p

1 http://www.likumi.lv/doc.php?id=186264 (skatīts 30.08.2010.)2 http://www.likumi.lv/doc.php?id=181288&version_date=03.12.2009 (skatīts 30.08.2010.)3 http://www.likumi.lv/doc.php?id=20667 (skatīts 30.08.2010.)4 Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumi Nr.7 „Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” 7. punkts http://www.likumi.lv/doc.php?id=20667 (skatīts 30.08.2010.)5 turpat – 6. punkts

51

3.3. Steidzamā paziņojuma veidlapa ir apstiprināta ar 2006.gada 4.aprīļa MK noteikumiem Nr.265

„Ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtība” – 058/u

„Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāju konstatēšanu, rezistentu

mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju (blakusparādību)” (24.pielikums).6

4. Pārskati par vakcināciju

Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 330 „Vakcinācijas noteikumi”7, saskaņā ar kuriem

Latvijas Infektoloģijas centra attiecīgā reģiona epidemiologam reizi mēnesī (līdz katra mēneša 5. datumam)

jāiesniedz vakcīnu pasūtījuma un pārskata par vakcīnu izlietojumu aizpildīta veidlapa pārskata mēnesī

(noteikumu 3. pielikums) un pārskats par iedzīvotāju imunizāciju (noteikumu 4. pielikums), bet reizi gadā (līdz

katra gada 10. janvārim) – pārskats par vakcinācijas kalendāra ietvaros vakcinētajām personām (noteikumu

5. pielikums);

Savukārt par konstatētu vakcinācijas izraisītu komplikāciju vai pamatotām aizdomām par iespējamām

vakcinācijas izraisītajām komplikācijām 24 stundu laikā pēc komplikācijas konstatēšanas ziņo valsts

aģentūras “Latvijas Infektoloģijas centrs” attiecīgā reģiona epidemiologam telefoniski un rakstiski vai

elektroniski, aizpildot steidzamā paziņojuma veidlapu. Vakcinācijas izraisītās komplikācijas, par kurām jāziņo,

norādītas MK 2005. gada 27. decembra Noteikumos Nr. 1040 „Kārtība, kādā ārstniecības persona ziņo par

vakcinācijas izraisītajām komplikācijām” pielikumā8.

5. Transportlīdzekļa vadītāja vai pretendenta medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu

vadīšanai

Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumi Nr.57 „Noteikumi par veselības pārbaudēm

transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī

par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”9 paredz, ka:

5. 1. ārstam ir jāinformē Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības

aģentūra par faktu, ka transportlīdzekļa vadītājam vai pretendentam ir konstatētas

medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai ne vēlāk kā divu darbdienu laikā10,

iesniedzot „Atzinumu par medicīniskām pretindikācijām transportlīdzekļu vadīšanai”

(Noteikumu 3. pielikuma veidlapa)11;

5. 2. noteikumos paredzētā informācijas apmaiņa starp ārstu, kas veic transportlīdzekļa vadītāja

veselības pārbaudi, Ceļu satiksmes drošības direkciju, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru

un Valsts policiju notiek tiešsaistes datu pārraides režīmā.12

6. Ģimenes ārstiem, kuri ir noslēguši līgumu ar Veselības norēķinu centru par valsts apmaksāto

veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, jāiesniedz:

6.1. Pārskats par nodarbināto skaitu ārstniecības iestādēs (vienu reizi pusgadā, līdz pārskata gada

31.jūlijam par iepriekšējo pusgadu un līdz 31.janvārim par iepriekšējo gadu);

6.2. Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādē / ārsta praksē (vienu

reizi pusgadā, līdz pārskata gada 31.jūlijam par iepriekšējo pusgadu un līdz 31.janvārim par

iepriekšējo gadu);

6.3. atkarībā no nepieciešamības - veidlapu „Izziņa par cietušā veselībai nodarīto kaitējumu

organizācijas vai personas vainas dēļ”;

6.4. Ārstniecības iestādes personas – māsas vai ārsta palīga – nodarbinātības paziņojuma anketa.13

6 http://www.likumi.lv/doc.php?id=132359 (skatīts 30.08.2010.)7 http://www.likumi.lv/doc.php?id=11215 (skatīts 30.08.2010.)8 http://www.likumi.lv/doc.php?id=124842&from=off (skatīts 30.08.2010.)9 http://www.likumi.lv/doc.php?id=170587 (skatīts 30.08.2010.)10 turpat - MK Noteikumu 12. punkts11 Saskaņā ar MK Noteikumu 6. punktu http://www.likumi.lv/doc.php?id=170587 (skatīts 30.08.2010.)12 turpat – 39. punkts13 Saskaņā ar līgumu ar Veselības norēķinu centru; veidlapas pieejamas: http://www.vnc.gov.lv/lat/ligumpartneriem/slimok_dalib_reg/ (skatīts 30.08.2010.)

52

p ©imenes årsta labas prakses vadlînijas ielikums Nr. 4

Pacienta anketa ģimenes ārsta prakses darba novērtēšanaiLūdzam Jūs atbildēt uz jautājumiem, kas palīdzētu mums uzlabot prakses darbu.

1. Jūsu vecums

2. Jūsu dzimums

3. Jūsu dzīves vieta

4. Vai mūsu prakse atrodas Jums pieejamā vietā?

5. Vai pierakstoties uz pieņemšanu (ārsta konsultāciju), Jums jautāja apmeklējuma iemeslu?

6. Vai Jūs esat informēts par iespēju konsultēties ar ārstu pa telefonu, un vai to izmantojat?

7. Vai Jums šāds konsultācijas veids šķiet noderīgs

8. Vai Jūs kādreiz esat juties diskriminēts, ārstējoties šajā praksē dzimuma, etniskās piederības,

nacionalitātes vai vecuma dēļ?

9. Vai prakses darbinieki un ģimenes ārsts pret Jums izturas ar cieņu?

jā, nokļūšana ir viegla

jā nē

jā nēgandrīz apmierināts

jā , izmantoju nē, neesmu informēts nē, neizmantoju jā, bet nevaru sazvanīt

jā nē

jā nē

jā nē

nokļūšana ir pieņemama

sieviete vīrietis

pilsēta lauku teritorija

nokļūšana ir apgrūtināta gandrīz nav iespējams nokļūt

10. Vai Jūs esat apmierināts ar telpu iekārtojumu praksē?

Ko vajadzētu mainīt/uzlabot?

11. Vai informācija, kuru saņēmāt konsultācijas laikā par savu veselību, izmeklēšanu un ārstēšanu,

Jums ir saprotama un pietiekama?

Citi ieteikumi

jā nē

jā, saprotama nē, nav saprotama nē, nepietiekamajā, pietiekama

Kas vēl būtu jāpastāsta?

Ko Jūs vēl gribētu uzzināt?

12. Vai pieņemšanas laikā Jūs saņēmāt pietiekami daudz informācijas par veselības saglabāšanas

iespējām un slimību profilaksi

jā nē

Ko Jūs gribētu mainīt?

13. Vai Jūs gribētu kaut ko mainīt mūsu prakses darbā

52

53

p ©imenes årsta labas prakses vadlînijas ielikums Nr. 4

Pacienta anketa ģimenes ārsta prakses darba novērtēšanaiLūdzam Jūs atbildēt uz jautājumiem, kas palīdzētu mums uzlabot prakses darbu.

1. Jūsu vecums

2. Jūsu dzimums

3. Jūsu dzīves vieta

4. Vai mūsu prakse atrodas Jums pieejamā vietā?

5. Vai pierakstoties uz pieņemšanu (ārsta konsultāciju), Jums jautāja apmeklējuma iemeslu?

6. Vai Jūs esat informēts par iespēju konsultēties ar ārstu pa telefonu, un vai to izmantojat?

7. Vai Jums šāds konsultācijas veids šķiet noderīgs

8. Vai Jūs kādreiz esat juties diskriminēts, ārstējoties šajā praksē dzimuma, etniskās piederības,

nacionalitātes vai vecuma dēļ?

9. Vai prakses darbinieki un ģimenes ārsts pret Jums izturas ar cieņu?

jā, nokļūšana ir viegla

jā nē

jā nēgandrīz apmierināts

jā , izmantoju nē, neesmu informēts nē, neizmantoju jā, bet nevaru sazvanīt

jā nē

jā nē

jā nē

nokļūšana ir pieņemama

sieviete vīrietis

pilsēta lauku teritorija

nokļūšana ir apgrūtināta gandrīz nav iespējams nokļūt

10. Vai Jūs esat apmierināts ar telpu iekārtojumu praksē?

Ko vajadzētu mainīt/uzlabot?

11. Vai informācija, kuru saņēmāt konsultācijas laikā par savu veselību, izmeklēšanu un ārstēšanu,

Jums ir saprotama un pietiekama?

Citi ieteikumi

jā nē

jā, saprotama nē, nav saprotama nē, nepietiekamajā, pietiekama

Kas vēl būtu jāpastāsta?

Ko Jūs vēl gribētu uzzināt?

12. Vai pieņemšanas laikā Jūs saņēmāt pietiekami daudz informācijas par veselības saglabāšanas

iespējām un slimību profilaksi

jā nē

Ko Jūs gribētu mainīt?

13. Vai Jūs gribētu kaut ko mainīt mūsu prakses darbā

53

54

p ©imenes årsta labas prakses vadlînijas ielikums Nr.5

Pašnovērtējums:nonekompetenceslīdz pilnīgaikompetenceiaugošā secībā

Profesionālais uzdevums unkonkrētas darbības tāīstenošanā

Vai šobrīdplānoju veiktuzlabojumus konkrētajā jomā?

Tā ir manaprioritāte

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Attīstības tendences ģimenes medicīnā • sekoju jaunumiem ģimenes medicīnā • ieviešu jaunākās attīstības tendences savā ikdienas praksē

Manipulācijas ģimenes medicīnā • veicu lielāko daļu manipulāciju • esmu kompetents un prasmīgs manipulāciju veikšanā

Medicīniskie ieraksti • veicu pacientu medicīniskos ierakstus elektroniski • izmantoju medicīniskos elektroniskos ierakstus profilaktiskā darba plānošanā, prakses auditēšanā, zinātnisko pētījumu veikšanā

Medicīniskās literatūras izmantošana • varu spriest par zinātnisko rakstu, pārskatu un vadlīniju zinātnisko pamatojumu • esmu kompetents, nepieciešamās literatūras avotu atrašanā

Uz pierādījumiem balstīta medicīna • pārzinu uz pierādījumiem balstītās medicīnas pamatus • kritiski izmantoju tos ikdienas praksē

Vadlīnijas • pārzinu vadlīnijas ģimenes medicīnā • izmantoju vadlīnijas ikdienas praksē

Savu zināšanu un iemaņu novērtēšanas shēmatālākizglītības plānošanaiAdaptēts izmantojot: Symposium of Baltic Family Doctors 2009 semināra “MAKE YOUR PERSONALLEARNING PLAN” Jan Heyrman(Belgium), Mladenka Vrcic-Keglevic (Croatia), Paula Vainomaki (Finland)and members of the EURACT CME- CPD Committee in 2004-2007 materiālus.





1 2 3 4 5 61 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

Jā NēJā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Medicīnisku lēmumu pieņemšanāvaru analizēt pacientu medicīniskos ierakstus: • diagnozes pamatojumam • izvēlētās ārstēšanas pamatojumam • farmakoterapijas izvēle pamatota uz pierādījumiem balstītas medicīnas datiem

Profilakse • sistemātiska, organizēta profilaktiskā darba veikšana praksē • pietiekošas zināšanas epidemioloģijā, sabiedrības veselībā, izmaksu efektivitātē • pietiekošas iemaņas komunikācijai ar pacientiem (dažādās vecumu grupās, dažādās situācijās u.c.) • pietiekoši daudz veselības veicināšanas materiāli • attieksme pret profilaksi darbā ar pacientu

Profesionālā izaugsme • aktīva, mērķtiecīga, plānota pašmācība un izaugsme • aktīva sadarbība ar kolēģiem (dalība mazajās grupās, diskusijas ar kolēģiem)

Ētiskā un sociālā darbība • izmantoju ētiskus un sociālus aspektus darbā ar pacientiem • izmantoju veselības ekonomikas principus praksē • esmu prasmīgs komunikācijā par ētiskiem aspektiem

Zinātniskie pētījumi • piedalos starptautiskos zinātniskos projektos • organizēju/veicu pētniecisko darbu praksē

54

55

p ©imenes årsta labas prakses vadlînijas ielikums Nr.5





1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Attīstības tendences ģimenes medicīnā • sekoju jaunumiem ģimenes medicīnā • ieviešu jaunākās attīstības tendences savā ikdienas praksē

Manipulācijas ģimenes medicīnā • veicu lielāko daļu manipulāciju • esmu kompetents un prasmīgs manipulāciju veikšanā

Medicīniskie ieraksti • veicu pacientu medicīniskos ierakstus elektroniski • izmantoju medicīniskos elektroniskos ierakstus profilaktiskā darba plānošanā, prakses auditēšanā, zinātnisko pētījumu veikšanā

Medicīniskās literatūras izmantošana • varu spriest par zinātnisko rakstu, pārskatu un vadlīniju zinātnisko pamatojumu • esmu kompetents, nepieciešamās literatūras avotu atrašanā

Uz pierādījumiem balstīta medicīna • pārzinu uz pierādījumiem balstītās medicīnas pamatus • kritiski izmantoju tos ikdienas praksē

Vadlīnijas • pārzinu vadlīnijas ģimenes medicīnā • izmantoju vadlīnijas ikdienas praksē

Savu zināšanu un iemaņu novērtēšanas shēmatālākizglītības plānošanaiAdaptēts izmantojot: Symposium of Baltic Family Doctors 2009 semināra “MAKE YOUR PERSONALLEARNING PLAN” Jan Heyrman(Belgium), Mladenka Vrcic-Keglevic (Croatia), Paula Vainomaki (Finland)and members of the EURACT CME- CPD Committee in 2004-2007 materiālus.





1 2 3 4 5 61 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

1 2 3 4 5 6

Jā NēJā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Jā Nē

Medicīnisku lēmumu pieņemšanāvaru analizēt pacientu medicīniskos ierakstus: • diagnozes pamatojumam • izvēlētās ārstēšanas pamatojumam • farmakoterapijas izvēle pamatota uz pierādījumiem balstītas medicīnas datiem

Profilakse • sistemātiska, organizēta profilaktiskā darba veikšana praksē • pietiekošas zināšanas epidemioloģijā, sabiedrības veselībā, izmaksu efektivitātē • pietiekošas iemaņas komunikācijai ar pacientiem (dažādās vecumu grupās, dažādās situācijās u.c.) • pietiekoši daudz veselības veicināšanas materiāli • attieksme pret profilaksi darbā ar pacientu

Profesionālā izaugsme • aktīva, mērķtiecīga, plānota pašmācība un izaugsme • aktīva sadarbība ar kolēģiem (dalība mazajās grupās, diskusijas ar kolēģiem)

Ētiskā un sociālā darbība • izmantoju ētiskus un sociālus aspektus darbā ar pacientiem • izmantoju veselības ekonomikas principus praksē • esmu prasmīgs komunikācijā par ētiskiem aspektiem

Zinātniskie pētījumi • piedalos starptautiskos zinātniskos projektos • organizēju/veicu pētniecisko darbu praksē

55

Documents

Printgimenesmedicina.lv/wp-content/uploads/2014/03/LGAA... · 6 adlīniju mērķis Šo vadlīniju mērķis ir atvieglot un uzlabot ģimenes ārsta darbu, vienuviet apkopojot nepieciešamās