EurCivil Pocket guide LV - ec.europa.euec.europa.eu/.../publications/docs/guide_legal_practitioners_lv.pdf · Viens no br¥v¥bas, dro‰¥bas un tiesiskuma jomas mïr˙iem ir atvieglot

www.eurocivil.info

TiesiskÇsadarb¥bacivillietÇsEiropasSavien¥bÇRokasgrÇmatapraktizïjo‰iemjuristiem

LV

EurCivil Pocket guide LV 24/03/05 18:34 Page 2

Viens no br¥v¥bas, dro‰¥bas un tiesiskuma jomas mïr˙iem ir atvieglotpilso¿u ikdienas dz¥vi gan, ¥stenojot savas ties¥bas, gan vïr‰oties tiesÇ,lai panÇktu ‰o savu ties¥bu ievïro‰anu. Praktizïjo‰iem juristiem irnoz¥m¥ga vieta civilties¥bÇs visÇ Eiropas Savien¥bÇ, un vi¿i bieÏi ir tie, piekuriem ES pilso¿i vïr‰as vispirms, lai pÇrliecinÇtos, ka vi¿u ties¥bas tiekievïrotas.

Svar¥gi, lai jauno dal¥bvalstu praktizïjo‰ie juristi btu informïti par tÇm btiskajÇmpÇrmai¿Çm, kas pïdïjos gados notiku‰as tiesiskajÇ sadarb¥bÇ civillietÇs. TÇpïcEiropas Komisija ir nolïmusi sÇkt informÇcijas kampa¿u, kuras mïr˙is ir nodro‰inÇtkodol¥gu un viegli pieejamu pÇrskatu par ‰iem btiskajiem att¥st¥bas aspektiem.

·¥ rokasgrÇmata ∫aus Jums papla‰inÇt savas zinÇ‰anas par tiesisko sadarb¥bucivillietÇs Eiropas Savien¥bÇ, kÇ ar¥ par to, kÇ ‰¥ sadarb¥ba var ietekmït jsu ikdienasdarbu. Es ceru, ka ‰¥ rokasgrÇmata bs Jums noder¥ga, un Js varïsiet labÇk izprast‰os sareÏÆ¥tos jautÇjumus, kuru noz¥m¥gums arvien pieaug.

PatiesÇ cie¿Ç,

Eiropas Komisijas viceprezidentsFranco Frattini


I. IEVADS 2

1. “TiesiskÇ sadarb¥ba civillietÇs” 32. Ce∫Ç uz patiesa tiesiskuma nostiprinÇ‰anu 33. “Acquis” civillietÇs 4

II. TIESISKÅ SADARB±BA CIVILLIETÅS UN KOMERCLIETÅS 6

1. Briseles regula I 71.1. Briseles regulas I piekrit¥bas sistïma 71.2. Eiropas “lis pendens” 101.3. Citu dal¥bvalstu tiesu nolïmumu atz¥‰ana un izpild¥‰ana 112. Regula par neapstr¥dïto pras¥bu izpild¥‰anas kÇrt¥bu EiropÇ 123. Kol¥ziju novïr‰anas l¥dzek∫i un to projekti 133.1. 1980. gada Romas Konvencija un priek‰likumi Romas regulai I 133.2. Priek‰likums par Romas regulu II 154. TurpmÇkÇ tiesiskÇs sadarb¥bas att¥st¥ba civillietÇs un komerclietÇs 164.1. Priek‰likumi norï˙inu kÇrt¥bai un jaunajam dokumentam par “mazo pras¥bu” procedru EiropÇ 164.2. Årpustiesu vieno‰anÇs – un citu civillietu un komerclietu str¥du alternat¥vu risinÇ‰anas

metoÏu att¥st¥ba Eiropas Savien¥bÇ 16

III. ˛IMENES TIES±BAS 17

1. Briseles regula II 172. Briseles regulu II aizvietojo‰Ç jaunÇ regula 18

IV. REGULA PAR PAR MAKSÅTNESPîJAS PROCEDÌRÅM 20

V. TIESISKÅ SADARB±BA PRAKSî 23

1. Regula par dokumentu apriti 232. Regula par pierÇd¥jumu ieg‰anu 243. Eiropas T¥kls tiesiskai sadarb¥bai civillietÇs un komerclietÇs 25

VI. TIESU PIEEJAM±BA 26

1. Direkt¥va par juridisko pal¥dz¥bu 262. Direkt¥va par kompensÇciju noziegumos cietu‰ajiem 27


Eiropas ties¥bu jomÇ ir notikusi ievïrojama att¥st¥ba, tomïr praktizïjo‰o juristuvairÇkums tÇ ar¥ nav to paman¥ju‰i. StarptautiskÇs privÇtties¥bas teju pÇrvïrt¥siesneatkar¥gÇ un no‰˙irtÇ Eiropas ties¥bu jomÇ un bs noteico‰Çs sal¥dzinÇjumÇ ardal¥bvalstu iek‰ïjiem likumiem. Amsterdamas l¥gumÇ ES tika pilnvarota izdot likumusstarptautisko privÇtties¥bu jomÇ, un kop‰ tÇ laika jau ir pie¿emti daudzi Eiropasnormat¥vie akti tÇdÇ jomÇ, kÇ “tiesiskÇ sadarb¥ba civillietÇs”.

·¥ jaunÇ ties¥bu joma attiecas skar ikviena Eiropas jurista darb¥bu civillietÇs – vai tasbtu tiesnesis, advokÇts vai cits profesionÇlis. Preãu, pakalpojumu un personu br¥vaspÇrvieto‰anÇs princips ir veicinÇjis Eiropas iedz¥votÇju un komercdarb¥bas kust¥bu.Praktizïjo‰iem juristiem arvien bieÏÇk nÇkas saskarties ar pÇrrobeÏu lietÇm, kurÇsrodas problïmas, piemïram, ar pÇrrobeÏu piegÇdi, tristu pÇrvieto‰anÇs juridiskajiemjautÇjumiem un satiksmes negad¥jumiem Çrzemïs vai ar¥ jautÇjumiem, kas saist¥ti ar¥pa‰umties¥bÇm uz kustamu un nekustamu ¥pa‰umu citÇs Eiropas Savien¥basdal¥bvalst¥s. ˛imenes ties¥bu jomÇ gandr¥z jau par ikdieni‰˙iem gad¥jumiem irk∫uvu‰as starpnacionÇlas personiskÇs attiec¥bas un juridiskie jautÇjumi saist¥bÇ arpÇrrobeÏu Æime¿u un vecÇku atbild¥bas lietÇm. MsdienÇs jau kÇ pa‰saprotamuuztveram to, ka pat mazie un vidïjie uz¿ïmumi – MVU – akt¥vi darbojas Eiropas iek‰ïjÇtirg, taãu tie ar¥ atkÇrtoti saskaras ar problïmÇm un juridiskiem jautÇjumiem saist¥bÇar Eiropas normat¥viem aktiem. Neviens jurists, kur‰ praktizï EiropÇ ar visu tÇsatvïrto robeÏu un pÇrrobeÏu juridisko attiec¥bu daudzveid¥bu, nevar at∫auties ‰oatt¥st¥bu ignorït.

I . IEVADS


“TiesiskÇ sadarb¥ba civillietÇs”

Termina “tiesiskÇ sadarb¥ba civillietÇs” izcelsme meklïjamaMÇstrihtas l¥gumÇ, Eiropas Savien¥bas l¥gumÇ – TEU (Treaty ofthe European Union), kurÇ VI sada∫as “Noteikumi par sadarb¥butieslietu un iek‰lietu jomÇs” K.1. pants tiesisko sadarb¥bucivillietÇs noteica kÇ visu dal¥bvalstu kopïjas ieinteresït¥basjautÇjumu. L¥dz ar Amsterdamas l¥gumu ‰¥ sadarb¥bas politika,kuru l¥dz ‰im attiecinÇja tikai uz dal¥bvalst¥m, tika izvirz¥ta jau¥pa‰Ç Eiropas Kopienas likumdo‰anas pilnvaru l¥men¥: EKl¥guma 61. panta c) apak‰punktÇ atz¥tas Kopienas likumdo‰anaspilnvaras attiec¥gu pasÇkumu veik‰anÇ, kuros atbilsto‰i EKl¥guma 65. pantam ietilpst:

■a uzlabo‰ana un vienkÇr‰o‰ana ‰ÇdÇs jomÇs:- pÇrrobeÏu tiesas un Çrpustiesas dokumentu aprites sistïma;- sadarb¥ba pierÇd¥jumu ieg‰anÇ;- nolïmumu (tajÇ skaitÇ – Çrpustiesas dokumentu) atz¥‰ana

un izpild¥‰ana civillietÇs un komerclietÇs;■b dal¥bvalst¥s spïkÇ eso‰o noteikumu savienojam¥bas

veicinÇ‰ana, lai novïrstu ties¥bu normu un piekrit¥bas kol¥zijas;■c civilprocesa labas funkcionï‰anas ‰˙ïr‰∫u likvidï‰ana,

nepiecie‰am¥bas gad¥jumÇ sekmïjot dal¥bvalst¥s piemïrojamocivilprocesuÇlo normu savienojam¥bu.

Termins, kas ietver jïdzienu par sadarb¥bu dal¥bvalstu starpÇ(vald¥bas l¥men¥), palika tÇs jomas da∫a, kas tagad irizveidojusies par Eiropas ties¥bu neatkar¥gu darb¥bas sfïru ar

1 saviem jïdzieniem un principiem. EK l¥guma IV sada∫a, ieskaitot61. un 65. pantu, ir spïkÇ visÇs Eiropas dal¥bvalst¥s, iz¿emot DÇniju.

Ce∫Ç uz patiesa tiesiskuma nostiprinÇ‰anu

TiesiskÇ sadarb¥ba civillietÇs balstÇs uz noteikumiem, kurupamatÇ ir katras dal¥bvalsts tiesu sistïma un ‰ajÇs valst¥spie¿emto tiesu nolïmumu vienl¥dz¥gas noz¥mes un stÇvok∫aprincips. Liela uzman¥ba pievïr‰ama ar¥ pÇrrobeÏu sadarb¥baistarp atsevi‰˙Çm tiesÇm un tiesu sistïmas iestÇdïm. K∫stskaidra vienotu noteikumu pastÇvï‰anas lielÇ noz¥me ‰ajÇjomÇ: ja katrai dal¥bvalstij pa‰ai vajadzïtu noteikt, kur‰ likums irpiemïrojams katrÇ pÇrrobeÏu tiesisko attiec¥bu gad¥jumÇ unkuri citu dal¥bvalstu tiesu nolïmumi ir atz¥stami, rezultÇtÇ zustuiedz¥votÇju un uz¿ïmumu tiesiskÇ pa∫Çv¥ba attiec¥bÇ gan uzpiekrit¥bu, gan piemïrojamo likumu.

ObligÇts priek‰noteikums, lai Eiropas iek‰ïjais tirgus btusekm¥gs, ir Eiropas ties¥bu aktu noteikt¥ba. Eiropas PadomïTamperï 1999. gada 15. un 16. oktobr¥ tika formulïti “¥stenaEiropas tiesiskuma telpas” izveido‰anas mïr˙i, kuru pamatÇ irprincips, ka personÇm un uz¿ïmumiem nedr¥kst liegt vai vi¿usnedr¥kst atrunÇt no savu ties¥bu izmanto‰anas dal¥bvalstu tiesuun administrat¥vo sistïmu savstarpïjas nesavienojam¥bas vaisareÏÆ¥t¥bas dï∫. Bija nepiecie‰ami visas Kopienas l¥me¿auzlabojumi attiec¥bÇ uz tiesas pieejam¥bu visiem pilso¿iem. EiropasPadome Tamperï noteica tr¥s darb¥bas prioritÇtes: tiesas nolïmumu

2

3


savstarpïju atz¥‰anu, labÇku kompensÇciju noziegumoscietu‰ajiem un izteiktÇku konverÆenci civilties¥bu jomÇ.

Starp ‰¥m prioritÇtïm savstarpïjÇs atz¥‰anas princips irtiesiskÇs sadarb¥bas civillietÇs strakmens. Tieslietu uniek‰lietu padome 2000. gada 30.novembr¥ pie¿ïma pasÇkumusavstarpïjas atz¥‰anas principa ievie‰anÇ attiec¥bÇ uz tiesunolïmumiem civillietÇs un komerclietÇs. Galamïr˙is ir – tiesasnolïmumu atz¥‰ana un izpild¥‰ana citÇ dal¥bvalst¥ bez papildustarpposmiem, citiem vÇrdiem sakot, ekzekvatras (“exequatur”)izbeig‰ana.

SagaidÇms, ka ‰ajÇ ¥stenajÇ Eiropas tiesiskuma telpÇ turpmÇkÇatt¥st¥ba tiesu sadarb¥bÇ civillietÇs sekmïs ‰o pilso¿u unkomercdarb¥bas pÇrvieto‰anÇs br¥v¥bu.

“Acquis” civillietÇs

TiesiskÇs sadarb¥bas sfïrÇ civillietÇs tÇ saucamajam “acquiscommunautaire” /Eiropas Savien¥bas likumu kopums/ jau ir visailiela noz¥me attiec¥bÇ uz visÇm EK l¥guma 65. pantÇ minïtajÇmjomÇm, proti, uz piekrit¥bas, savstarpïjÇs atz¥‰anas un tiesunolïmumu izpild¥‰anas jomÇm, dal¥bvalstu sadarb¥bas jomu untiesu pieejam¥bas jomu. TÇdï∫ ir jau pie¿emti vairÇki normat¥vieakti, un tie attiecas uz visÇm dal¥bvalst¥m (iz¿emot DÇniju),kamïr vairÇki citi akti vïl tiek apspriesti vai plÇnoti.

3

Piekrit¥ba, savstarpïjÇ atz¥‰ana un tiesu nolïmumu izpilde:- Briseles regula I par piekrit¥bu un spriedumu atz¥‰anu un

izpild¥‰anu civillietÇs un komerclietÇs;- Briseles regula II par piekrit¥bu un spriedumu atz¥‰anu un

izpild¥‰anu laul¥bas lietÇs, un jauna Padomes regula par‰o pa‰u priek‰metu - Briseles regula II bis, kura aizstÇjBriseles regulu II;

- Regula par maksÇtnespïjas procedrÇm - Regula par Eiropas Izpildes r¥kojumu neapstr¥dïtÇm

pras¥bÇm, kura mïr˙is ir dal¥bvalst¥ pie¿emtosspriedumus par neapstr¥dïtÇm pras¥bÇm padar¥t parspïkÇ eso‰iem visÇ KopienÇ bez starppasÇkumunepiecie‰am¥bas dal¥bvalst¥, kurÇ jÇnotiek attiec¥gÇsprieduma izpildei.

Sadarb¥ba starp dal¥bvalst¥m (‰o aktu mïr˙is ir tiesiskÇssadarb¥bas uzlabo‰ana praksï.):

- Regula par dokumentu apriti pÇrrobeÏu lietÇs; - Regula par pierÇd¥jumu ieg‰anu civillietÇs un

komerclietÇs; - Padome pie¿ïma lïmumu par Eiropas tiesiskÇs

sadarb¥bas t¥kla izveido‰anu civillietÇs un komerclietÇs.

Tiesas pieejam¥bas jomÇ:- Direkt¥va par juridisko pal¥dz¥bu pÇrrobeÏu prÇvniekiem;- Direkt¥va par kompensÇciju noziegumos cietu‰ajiem.

4


5

Pa‰laik ir iesniegti ‰Çdi aktu projekti: - ierosinÇjums Regulai “Roma II” par likumu, kas

piemïrojams Çrpusl¥gumiskÇm saist¥bÇm;- ierosinÇjums Direkt¥vai, kas veicinÇtu, lai pilso¿i un

komersanti civillietu un komerclietu str¥dos izmantotustarpniec¥bu;

- ierosinÇjums Regulai par Eiropas norï˙inu kÇrt¥basizveido‰anu.


6

I I . T IESISKÅ SADARB±BA CIVILLIETÅS UN KOMERCLIETÅS

Piekrit¥bas un ties¥bu normu kol¥zijas civillietu un komerclietusfïrÇ ir tiesiskÇs sadarb¥bas civillietÇs pamats. StarptautiskÇcivilprocesa jomÇ at‰˙ir¥bas starp nacionÇlajiem ties¥bu aktiem,kas regulï piekrit¥bu un spriedumu atz¥‰anu, kavï pilnvïrt¥guiek‰ïjÇ tirgus darb¥bu. Btiski ir tie noteikumi, kas padaravienveid¥gus piekrit¥bas kol¥ziju risinÇjumu noteikumus civillietÇsun komerclietÇs un vienkÇr‰o formalitÇtes Çtrai un vienkÇr‰ai citudal¥bvalstu tiesu spriedumu atz¥‰anai un izpild¥‰anai. ·Çdi noteikumijÇpapildina ar attiec¥giem kol¥ziju atrisinÇ‰anas l¥dzek∫iem.

Dal¥bvalsts “1” komercsabiedr¥ba “A” ir past¥jusigadatirgus organizïtÇjai komercsabiedr¥bai “B”,kuras galvenÇ vad¥ba darbojas dal¥bvalst¥ “2”,izstÇdes vietu 500 kvadrÇtmetru plat¥bÇ un ar tosaist¥tus pakalpojumus tr¥s dienu ilgsto‰Ç gadatirgdal¥bvalst¥ “2”, kurÇ tÇ plÇnoja piedal¥ties kÇ izstÇdesdal¥bnieks. Piecas dienas pirms gadatirgusatklÇ‰anas galvenais komercsabiedr¥bas “A” klientspazi¿o, ka nevar piedal¥ties ‰ajÇ gadatirg, l¥dz ar tokomercsabiedr¥ba “A” izstÇdes vietas rezervï‰anuatce∫. SakarÇ ar novïloto atteikumukomercsabiedr¥bai “B” neizdodas iznomÇt ‰os 500kvadrÇtmetrus citam izstÇdes dal¥bniekam. Kadkomercsabiedr¥bai “A” tiek piepras¥ts samaksÇtnomas maksu, tÇ atsakÇs to dar¥t. Komercsabiedr¥ba“B” vïlas celt pras¥bu pret komercsabiedr¥bu “A” unjautÇ, kÇ to vislabÇk izdar¥t.

Eiropas civilprocesuÇlÇ sistïma civillietu un komerclietujomÇ, kuru pa‰laik nosaka Regula 44/2001 “Brisele I”,‰ÇdÇs situÇcijÇs ir ieviesusi lielÇku noteikt¥bu. TajÇ ietvertiar¥ piekrit¥bas kol¥ziju noteikumi, kuri ir vienÇdi visÇs tajÇsdal¥bvalst¥s, kuras piedalÇs ‰ajÇ sistïmÇ. Katrsspriedums, ko pie¿em vienÇ dal¥bvalst¥, tiek vienÇdi atz¥tsun izpild¥ts visÇs citÇs iesaist¥tajÇs dal¥bvalst¥s. TurklÇtvisÇs dal¥bvalst¥s ir vienÇdi kol¥ziju risinÇjuma noteikumi,kuri nodro‰ina to, ka visÇ KopienÇ tiesas vienas un tÇspa‰as kategorijas lietas izskata, ievïrojot vienus un tospa‰us likumus.Atbilsto‰i Regulai “Brisele I” komercsabiedr¥ba “B” varizvïlïties vienu no diviem alternat¥viem tiesved¥basveidiem: pirmkÇrt, tÇ var ierosinÇt lietu tiesÇ, kuras piekrit¥bÇir komercsabiedr¥bas “A” pamatdarb¥bas vieta dal¥bvalst¥“1”: atbilsto‰i 2. panta pamatnoteikumam lietu var ierosinÇttiesÇ pïc atbildïtÇja pamatdarb¥bas vietas. KÇ alternat¥vukomercsabiedr¥ba “B” var izvïlïties tiesved¥bas uzsÇk‰anusavÇ dal¥bvalst¥ “2”, kuras piekrit¥bÇ saska¿Ç ar Regulas“Brisele I” 5. panta 1. punkta b) apak‰punktu l¥gumÇ paredzïtopakalpojumu snieg‰anas vieta. Labvïl¥gs spriedums, kastais¥ts dal¥bvalsts “2” tiesÇ, tiktu atz¥ts un vienkÇr‰asprocedras veidÇ tiktu izpild¥ts visÇs dal¥bvalst¥s, kurÇsatrodas komercsabiedr¥bai “A” piedero‰i ¥pa‰umi.Komercsabiedr¥bai “B” nav iemesla uztraukumam, ka ‰¥stiesas varïtu iz‰˙irt lietu, piemïrojot at‰˙ir¥gu tiesiskoregulïjumu: saska¿Ç ar 1980. gada Romas konvenciju,kura ir spïkÇ visÇs ES dal¥bvalst¥s, piemïrojamÇ likumaizvïli nosaka vieni un tie pa‰i noteikumi (sal¥dzinÇjumam

skat¥t ‰¥ dokumenta II noda∫as 2. punktu “Romas konvencija”).


7

Briseles regula I

2000. gada 22. decembra Regula Nr. 44/2001 par piekrit¥bu unspriedumu atz¥‰anu un izpildi civillietÇs un komerclietÇs (BriselesRegula I) stÇjÇs spïkÇ 2002. gada 1. martÇ. TÇ aizstÇja 1968. gadaBriseles konvenciju par to pa‰u tïmu, kura joprojÇm ir vienl¥dzspïkÇ DÇnijÇ un daÏu dal¥bvalstu aizjras teritorijÇs. Luganokonvenciju, kura saturiski lielÇ mïrÇ atbilst Briseles konvencijai,tiesved¥bas jautÇjumos piemïro Islandï, NorvïÆijÇ, PolijÇ un ·veicï.

Regulu piemïro civillietÇs un komerclietÇs, iz¿emot nodok∫u,muitas vai administrat¥vÇs lietas. To nepiemïro noteiktÇscivilties¥bu jomÇs, piemïram, lietÇs par fizisko personu statusuvai ties¥bspïju, laul¥bu, mantojumu vai maksÇtnespïjas lietÇs.

1.1. Briseles regulas I piekrit¥bas sistïma

Briseles regulÇ I noteikta slïgta piekrit¥bas sistïma, nosakotpiekrit¥bu pÇrrobeÏu str¥du iz‰˙ir‰anai starp dal¥bvalstu tiesÇm.Tad saska¿Ç ar attiec¥gÇs dal¥bvalsts iek‰ïjiem civilprocesanoteikumiem ‰¥s dal¥bvalsts tiesu sistïmas ietvaros pïc regulÇnoteiktÇs piekrit¥bas tiek izraudz¥ta kompetenta tiesa.

Dal¥bvalsts “1” komercsabiedr¥ba “A” ir pÇrdevusi iekÇrtudal¥bvalsts “2” komercsabiedr¥bai “B”. Komercsabiedr¥ba“B” bija iesniegusi pirkuma oferti, kurÇ, cita starpÇ,

1 bija teikts, ka pirkumÇ jÇievïro komercsabiedr¥bas“B” vispÇrïjie tirdzniec¥bas noteikumi, kas uzdrukÇti‰¥ piedÇvÇjuma dokumenta otrÇ pusï. ·ie noteikumiparedz, ka str¥dus iz‰˙ir tiesa “C” dal¥bvalst¥ “2”.Komercsabiedr¥ba “A” pie¿ïma ‰o piedÇvÇjumu,nostot apstiprinÇjuma vïstuli. Pïc iekÇrtassa¿em‰anas komercsabiedr¥ba “B” pazi¿o, ka tÇnedarbojas, un ce∫ tiesÇ “C” pras¥bu par zaudïjumupiedz¥‰anu no komercsabiedr¥bas “A”. Lietasizskat¥‰anas laikÇ komercsabiedr¥ba “A” pazi¿o, kapïc piekrit¥bas tiesa “C” nevar ‰o lietu izskat¥t.NorÇda, ka atbilsto‰i dal¥bvalsts “1” likumiem str¥duizskat¥‰anas vietas izvïle, kas norÇd¥ta vienas pusesvispÇrïjos tirdzniec¥bas noteikumos, ir spïkÇ tikaitad, ja otra puse tÇs pie¿em‰anu ir tie‰i unnepÇrprotami apstiprinÇjusi ar savu parakstu.

Atbilsto‰i Briseles regulas I 23. panta 1. punktam puses,no kurÇm viena vai vairÇkas atrodas ES dal¥bvalst¥, varvienoties par to, ka dal¥bvalsts tiesai vai tiesÇm bsjebkuru tÇdu str¥du iz‰˙ir‰anas piekrit¥ba, kuri izcïlu‰iesvai var izcelties saist¥bÇ ar noteiktÇm tiesiskÇm attiec¥bÇm.·¥ ir iz¿ïmuma piekrit¥ba, ja vien puses nevienojas citÇdi.Briseles regulas I izpratnï tiesas izvïles atrunas formÇlaspïkÇ esam¥ba atkar¥ga tikai un vien¥gi no Regulasievïro‰anas. RegulÇ ir ietverts patstÇv¥gu noteikumukopums, kuriem ir augstÇks spïks, nekÇ attiec¥gajiemdal¥bvalstu nacionÇlajiem civilprocesa likumiem.(sal¥dzinÇjumam skat. turpmÇko).


Pamatnoteikums: tiesas piekrit¥ba pïc atbildïtÇja domicila

Atbilsto‰i Briseles regulas I 2. pantam pamatprincips str¥dosstarp personÇm, kuru domicils ir ES dal¥bvalsts teritorijÇ,piekrit¥ba noteicama tÇs dal¥bvalsts tiesÇ, kurÇ atbildïtÇjs irapmeties uz pastÇv¥gu dz¥vi, neatkar¥gi no vi¿a vai vi¿asvalstspieder¥bas. Domicilu nosaka atbilsto‰i tÇs dal¥bvalstslikumiem, kurÇ atrodas tiesa. Juridisku personu lietÇs toapme‰anÇs vietu nosaka pïc valsts, kurÇ ir to juridiskÇ adrese,atrodas galvenÇ administrÇcija vai pamatdarb¥bas veik‰anasvieta. Ja atbildïtÇjs nav pastÇv¥gi apmeties dal¥bvalst¥, Regulas4. pants paredz, ka katras dal¥bvalsts tiesu piekrit¥bu, ievïrojotiz¿ïmuma piekrit¥bas un piekrit¥bas atlik‰anas uz laikunoteikumus, regulï valsts nacionÇlie normat¥vie akti.

Piekrit¥bas noteik‰anas izvïles un ¥pa‰ie noteikumi

Regulas 5. – 7. pants piedÇvÇ kÇ alternat¥vu iepriek‰minïtajiemvispÇrïjiem piekrit¥bas noteikumiem piedÇvÇ ¥pa‰os piekrit¥basnoteikumus. Pras¥tÇjs var izvïlïties, vai tiesas procesu uzsÇkttiesÇ pïc apsdzïtÇ domicila vai citas dal¥bvalsts tiesÇ pïc¥pa‰iem piekrit¥bas noteikumiem. Praksï noz¥m¥gÇkie ¥pa‰Çspiekrit¥bas noteikumi ir ietverti 5. panta 1. punktÇ, kurÇuzskait¥tas lietas, kuras izriet no uz l¥gumiskÇm attiec¥bÇm(iz¿emot darba l¥gumus). StarptautiskÇs piekrit¥bas izvïlesaist¥bÇ ar lietas ierosinÇ‰anas pamatu ir attiec¥gÇs saist¥buizpildes vietas tiesu zi¿Ç. Divu Eiropas pÇrrobeÏu praksïgalvenokÇrt sastopamo l¥gumu gad¥jumos izpildes vieta

attiecas uz visÇm no l¥guma izrieto‰ajÇm saist¥bÇm – ja vien navcitas vieno‰anÇs, preãu tirdzniec¥bas gad¥jumÇ saist¥buizpildes vieta atrodas dal¥bvalst¥, kurÇ saska¿Ç ar l¥gumupreces tika piegÇdÇtas vai tÇs vajadzïja piegÇdÇt, betpakalpojumu snieg‰anas gad¥jumÇ tÇ ir vieta, kur saska¿Ç arl¥gumu pakalpojumi tika sniegti vai tos vajadzïja sniegt.

TurklÇt 5. pantÇ paredzïti ¥pa‰i noteikumi attiec¥bÇ uz piekrit¥buvairÇkÇs ¥pa‰Çs lietÇs, piemïram, lietÇs par uzturï‰anu,civilpras¥bÇs par zaudïjumiem atl¥dz¥bu vai mantas atdo‰anuvai str¥dos, kas radu‰ies filiÇles, pÇrstÇvniec¥bas vai citasstruktrvien¥bas darb¥bas rezultÇtÇ. Ir pieaugusi 5. panta 3. punkta noz¥me attiec¥bÇ uz piekrit¥bu personisko aizskÇrumulietÇs. Pras¥bas personisko aizskÇrumu, deliktu vai kvazideliktulietÇs var celt tiesÇs tur, kur nodar¥ts vai var tikt nodar¥tskaitïjums. Eiropas Tiesa noteikusi, ka tÇ ir vieta, kur kaitïjumsnodar¥ts vai ar¥ kur kaitnieciskÇ darb¥ba uzsÇkta.

Piekrit¥bas atlik‰ana uz laiku un atbildïtÇja iera‰anÇs tiesÇ

Noteikums par str¥du iz‰˙ir‰anas vietas izvïli ir ietverts 23. pantÇ. Tas ir viens no vissvar¥gÇkajiem un visbieÏÇkizmantotajiem Briseles regulas I noteikumiem. Piekrit¥basatlik‰ana uz laiku parasti ir at∫auta, tomïr ir ar¥ iz¿ïmumi parlabu tÇm pusïm, kuras aizsargÇ noteikumi par apdro‰inÇ‰anas,patïrïtÇju un darba ties¥bu lietÇm. TurklÇt iz¿ïmumu piekrit¥bu,kas noteikta 22. pantÇ, nedr¥kst l¥dz ar piekrit¥bas atlik‰anu uzlaiku vÇjinÇt.

8


9

Iepriek‰ minïtajÇ gad¥jumÇ abas komercsabiedr¥basno daÏÇdÇm dal¥bvalst¥m str¥das par str¥duiz‰˙ir‰anas vietas atrunas spïkÇ esam¥bu, kasietverta vienas puses, proti, komercsabiedr¥bas “B”vispÇrïjos tirdzniec¥bas noteikumos. RisinÇjumu varatrast Briseles regulas I 23 pantÇ.

Atbilsto‰i formas pras¥bÇm Briseles regulas I 23. pantÇiek∫auts at‰˙ir¥gu noteikumu kopums. Pamatnoteikums irtÇds, ka par tiesas izvïli pusïm jÇvienojas rakstveidÇ, laigan abu pu‰u parakst¥ts rakstisks dokuments navnepiecie‰ams. Ar¥ apmai¿a ar rakstiskiem pazi¿ojumiemvai mutiska vieno‰anÇs, kas apstiprinÇta rakstveidÇ,atbilst ‰¥m pras¥bÇm. Tas pats attiecas uz formu, kasatbilst praksei, kÇdu puses ieviesu‰as savÇ starpÇ unstarptautiskajÇ tirdzniec¥bÇ, formu, kas atbilst lietojumam,ir pla‰i paz¥stama, tiek regulÇri ievïrota attiec¥gajÇkomercdarb¥bÇ un par kuru puses ir informïtas vai ar¥ tÇmvajadzïtu bt informïtÇm.Iepriek‰minïtajÇ piemïrÇ komercsabiedr¥ba “B” iesniedzarakstisku pirkuma oferti, kuru komercsabiedr¥ba “A”rakstveidÇ apstiprinÇja. ·ajÇ pirkuma piedÇvÇjumÇkomercsabiedr¥ba “B” skaidri un nepÇrprotami atsaucÇsuz saviem vispÇrïjiem tirdzniec¥bas noteikumiem, kas tikanodoti komercsabiedr¥bas “A” r¥c¥bÇ un izteikti abu pu‰ulietotÇ valodÇ. TÇdïjÇdi piekrit¥bas klauzula, kas noteiktakomercsabiedr¥bas “B” tirdzniec¥bas noteikumos, atbilstBriseles regulas I 23. panta pras¥bÇm. L¥dz ar to tiesai “C”bija pie‰˙irta iz¿ïmuma piekrit¥ba ‰¥s lietas izskat¥‰anÇ.

Neskatoties uz piekrit¥bas jautÇjumu regulïjumu citos Briselesregulas I noteikumos, tiek uzskat¥ts, ka piekrit¥ba ir tÇsdal¥bvalsts tiesai, kuras priek‰Ç stÇjas atbildïtÇjs, pïc 24. panta. Tas neattiecas uz gad¥jumu, kad ierodas tiesÇ tie‰i,lai apstr¥dïtu piekrit¥bu, vai kad saska¿Ç ar 22. pantu citai tiesaiir iz¿ïmuma piekrit¥ba. ·is noteikums ir btisks praksï, jo liekatbildïtÇjam pirms stÇ‰anÇs tiesas priek‰Ç pÇrliecinÇties parpiekrit¥bu. Ja reiz piekrit¥ba netiek apstr¥dïta, tÇ ir gal¥ga un toatcelt vairs nevar.

±pa‰ie noteikumi attiec¥bÇ uz apdro‰inÇ‰anas, patïrïtÇju unindividuÇlajiem darba l¥gumiem

Attiec¥bÇ uz apdro‰inÇ‰anas, patïrïtÇju un individuÇlajiemdarba l¥gumiem pastÇv ¥pa‰i noteikumi. ·os l¥gumus no‰˙ir nocitiem sakarÇ ar nepiecie‰am¥bu aizsargÇt vÇjÇko pusi. BriselesregulÇ I paredzïto ¥pa‰o noteikumu mïr˙is ir izveidot vieglipieejamu str¥du iz‰˙ir‰anas instanci vÇjÇkai pusei, kurainepiecie‰ama aizstÇv¥ba – apdro‰inÇtajam, patïrïtÇjam vaidarbiniekam.

“A” kundze, dal¥bvalsts “1” iedz¥votÇja, ir past¥jusigrÇmatu tirgotÇjam InternetÇ un ir avansÇapmaksÇjusi tÇs cenu € 26,80. GrÇmata tÇ ar¥ netikapiegÇdÇta. “A” kundze uzzinÇja, ka grÇmatu tirgotÇjs irkomercsabiedr¥ba, kuras juridiskÇ adrese ir dal¥bvalst¥“2”. Vi¿a ir nolïmusi celt pras¥bu tiesÇ un jautÇ, kur


tas ir jÇdara. GrÇmatu tirgotÇjs uzskata, ka pïc vi¿avispÇrïjiem tirdzniec¥bas noteikumiem str¥duizskat¥‰anas piekrit¥ba ir dal¥bvalsts “2” tiesÇm.

Atbilsto‰i Briseles regulas I 16. panta 1. punktam patïrïtÇjscelt pras¥bu tiesÇ pret otru l¥gumslïdzïju pusi vai nu tÇsdal¥bvalsts tiesÇ, kurÇ atrodas ‰¥s puses juridiskÇ adrese,vai ar¥ tur, kur atrodas patïrïtÇja juridiskÇ adrese. 15. panta 1. punkta c) apak‰punktÇ noteikts, ka tÇ irpatïrïtÇja br¥va izvïle, ja l¥gums noslïgts ar personu, kasveic komercdarb¥bu vai profesionÇlu darb¥bu dal¥bvalst¥,kurÇ ir patïrïtÇja domicils, vai katrÇ zi¿Ç vada ‰Çdasdarb¥bas vienÇ vai vairÇkÇs dal¥bvalst¥s, ieskaitot ar¥ ‰odal¥bvalsti, un l¥gums attiecas uz noteiktu komercdarb¥bassfïru. TÇ kÇ ‰os noteikumus nevar skat¥t atrauti no l¥guma,kas noslïgts pirms str¥dus ra‰anÇs atbilsto‰i 17. pantam,tad “A” kundze var iesdzït grÇmatu tirgotÇju atbilsto‰ivi¿as dz¥vesvietai piekrit¥gÇ tiesÇ.

Iz¿ïmuma piekrit¥ba

Briseles regulas I 22. pantÇ uzskait¥ti apstÇk∫i, kas garantïiz¿ïmuma piekrit¥bu, ja pastÇv prezumpcija par ¥pa‰i cie‰usaist¥bu starp konkrïtas dal¥bvalsts tiesÇm vai ja ir ¥pa‰anepiecie‰am¥ba pïc tiesiskas noteikt¥bas. Cita starpÇ, tasattiecas uz tiesved¥bu lietÇs par ties¥bÇm uz nekustamo¥pa‰umu vai nekustamÇ ¥pa‰uma nomu, kÇ ar¥ patentu

reÆistrï‰anu vai spïkÇ esam¥bu vai citÇm rpnieciskÇ ¥pa‰umaties¥bÇm. Visos gad¥jumos, kas uzskait¥ti 22. pantÇ, nav ∫autscelt pras¥bas citÇs tiesÇs, piemïram, pïc atbildïtÇja domicilavai jebkurÇ citÇ tiesÇ, par kuru puses vienoju‰Çs saist¥bÇ arstr¥du iz‰˙ir‰anas vietu.

Pagaidu atbr¥vo‰anas un pagaidu aizsardz¥bas pasÇkumi

øemot vïrÇ pagaidu pasÇkumus, Briseles regulas I 31. pantÇparedzïts ar¥ veids, kÇ vïrsties dal¥bvalsts tiesÇ, kad ‰ÇdipasÇkumi saska¿Ç ar ‰¥s valsts likumdo‰anu ir pieejami. Tasskar pat tÇdus gad¥jumus, kad pras¥ba atbilsto‰i tÇspriek‰metam piekr¥t citas dal¥bvalsts tiesai.

1.2. Eiropas “lis pendens”

Eiropas “lis pendens” noteikums ne∫auj vairÇku dal¥bvalstutiesÇm pie¿emt savstarpïji pretrun¥gus nolïmumus lietÇs, kuruierosinÇ‰anai ir vienÇds pamats. Ja tiesu lietas, kas saist¥tas arvienu un to pa‰u lietas ierosinÇ‰anas pamatu starp vienÇm untÇm pa‰Çm pusïm, tiek nodotas daÏÇdu dal¥bvalstu tiesÇs, tadjebkurai citai tiesai, kas nav pirmÇ uzsÇkusi lietas izskat¥‰anu,jÇpÇrtrauc lietas izskat¥‰anu l¥dz br¥dim, kamïr lietasizskat¥‰anu uzsÇkus¥ tiesa nav noteikusi, vai lieta tai piekr¥t.Tikl¥dz ir noteikta pirmÇs lietu skat¥t uzsÇku‰Çs tiesas piekrit¥ba,jebkurai citai tiesai jÇatsakÇs no piekrit¥bas ‰¥s tiesas labÇ. ·isnosac¥jums pÇrrobeÏu tiesu praksï ir ¥pa‰i svar¥gs.

10


11

1.3. Citu dal¥bvalstu tiesu nolïmumu atz¥‰ana unizpild¥‰ana

Briseles regula I ir vienkÇr‰ojusi jebkuras citas dal¥bvalststiesas nolïmuma atz¥‰anas un Çtras izpild¥‰anas formalitÇtes,ievie‰ot vienkÇr‰u un vienotu kÇrt¥bu.

Atz¥‰ana

Saska¿Ç 33. pantu dal¥bvalsts tiesÇ pie¿emtu spriedumujÇatz¥st citÇs dal¥bvalst¥s automÇtiski, bez jebkÇdas ¥pa‰asprocedras. Atz¥‰anu var liegt tikai pavisam nedaudzosiz¿ïmumu gad¥jumos. Vissvar¥gÇkais jautÇjums tiesu praksï ir34. panta 2. punkta noteikums attiec¥bÇ uz tÇdos gad¥jumostais¥tiem spriedumiem, kuros apsdzïtais nav ieradies tiesÇ unatbildïtÇjam vai nu nav nodots dokuments, kas apstiprinatiesas procesa uzsÇk‰anu, vai tam l¥dzvïrt¥gs, vai ar¥ tas navnodots saprÇt¥gÇ laikÇ un tÇ, lai apsdzïtais varïtusagatavoties savai aizstÇv¥bai. Spriedums netiks atz¥ts (35. panta1. punkts), ja atz¥‰ana btu pretrunÇ ar Regulas noteikumiempar iz¿ïmuma piekrit¥bu vai ¥pa‰iem noteikumiemapdro‰inÇ‰anas, patïrïtÇju un individuÇlo darba l¥gumu lietÇs.Visos citos gad¥jumos 35. panta 3. punktÇ skaidri unnepÇrprotami noliegta jebkÇda otrreizïja izcelsmes dal¥bvalststiesas piekrit¥bas noteik‰ana. 36. pantÇ teikts, ka Çrvalsts tiesasspriedumu nekÇdÇ gad¥jumÇ nedr¥kst pÇrskat¥t pïc bt¥bas.

Izpild¥‰ana

IzpildÇmus nolïmumus dal¥bvalst¥, kurÇ tie pie¿emti, varizsludinÇt par izpildÇmiem jebkurÇ citÇ dal¥bvalst¥. Puse, kuravïlas izpild¥t spriedumu citÇ dal¥bvalst¥, ldz tiesu, kas tais¥jusispriedumu, izsniegt apliecinÇjumu (standarta veidlapa, Vpielikums) sprieduma izpild¥‰anas apstiprinÇ‰anai. Tiesa vaipiekrit¥gÇ iestÇde, kuru dal¥bvalsts noteikusi kÇ iesniegumupÇrbaudes iestÇdi, vienkÇr‰i veic iesniegumam pievienotodokumentu formÇlu pÇrbaudi. Jebkura puse var to apstr¥dïtkÇdÇ no pielikumÇ minïtajÇm tiesÇm. Tas attiecas tikai unvien¥gi uz sprieduma izpildi. Briseles regulÇ I skaidri unnepÇrprotami noteikts, ka vien¥gais pamats spriedumaneizpild¥‰anai ir gad¥jums, ja izpild¥‰ana btu klaji pretïja valstssabiedriskajai iekÇrtai.

Puses var pÇrsdzït lïmumu par izpild¥‰anas apliecinÇ‰anasiesnieguma apstiprinÇ‰anu, ievïrojot ¥pa‰u 43. – 46. pantÇaprakst¥tu kÇrt¥bu. Ja spriedums ir jÇatz¥st, iesniedzïjs varizmantot pagaidu, tajÇ skaitÇ aizstÇv¥bas, pasÇkumus atbilsto‰itÇs dal¥bvalsts likumdo‰anai, kurÇ pieteikums iesniegts, beznepiecie‰am¥bas iesniegt izpild¥‰anas apliecinÇjumu. Tomïrizpild¥‰anas pazi¿ojumÇ ir ietvertas ties¥bas pretendït uzjebkÇdiem aizsardz¥bas pasÇkumiem.


Regula par neapstr¥dïto pras¥bu izpild¥‰anas kÇrt¥buEiropÇ

Padomes Regula ((EK) Nr. 805/2004) par neapstr¥dïto pras¥buizpild¥‰anas kÇrt¥bas ievie‰anu EiropÇ izveido sistïmu, kaspie∫auj tiesas spriedumu, izl¥gumu un tiem piel¥dzinÇmu aktupar neapstr¥dïtajÇm pras¥bÇm br¥vu apriti visÇs dal¥bvalst¥s,nosakot minimÇlos priek‰noteikumus, kuru ievïro‰ana atbr¥vono jebkÇdiem starpposma pasÇkumiem no nolïmumuizpildo‰Çs dal¥bvalsts puses pirms to atz¥‰anas un izpild¥‰anas.·¥ Regula attiecas uz civillietÇm un komerclietÇm neatkar¥gi notiesas vai tribunÇla bt¥bas.

Jïdziens “neapstr¥dïtÇs pras¥bas” aptver visas situÇcijas, kurÇskreditors ir sa¿ïmis vai nu tiesas nolïmumu pret parÇdnieku,vai ar¥ citu izpildÇmu aktu, kam nepiecie‰ama nepÇrprotamaparÇdnieka piekri‰ana, lai tas btu tiesas apstiprinÇts izl¥gumsvai cits autentisks instruments, no kura izriet un ir pierÇdÇms, kaparÇdnieks neapstr¥d naudas piedzi¿as pras¥bas raksturu vaiapmïru.

Ja spriedums par neapstr¥dïto pras¥bu ir tais¥ts dal¥bvalst¥ untas jÇizpilda Çrvalst¥, kreditors var izvïlïties starp izpild¥‰anasapliecinÇjuma iesniegumu par Eiropas Izpildes r¥kojumuneapstr¥dïtÇm pras¥bÇm un atz¥‰anas un izpild¥‰anas kÇrt¥buatbilsto‰i Regulai (EK) Nr. 44/2001.

2

“A” kungs cïlis naudas piedzi¿as pras¥bu pret “B”kungu dal¥bvalsts “1” tiesÇ (atbilsto‰i abu pu‰udomicilam). Tiesa “B” kungam, kur‰ tiesved¥bas laikÇnecïla iebildumus pret pras¥bu, ir piespriedusisamaksÇt “A” kungam 10 000 eiro. TÇ kÇ “B” kungsnesen visus savus naudas l¥dzek∫us ir pÇrskait¥jis uzbanku dal¥bvalst¥ “2”, “A” kungs jautÇ, kÇ vi¿‰ tagadvar izpild¥t ‰o spriedumu dal¥bvalst¥ “2”.

Pa‰laik “A” kungam dal¥bvalst¥ “2”, kurÇ vi¿‰ vïlas panÇktsprieduma izpild¥‰anu, ir jÇiesniedz spriedumaizpild¥‰anas pazi¿ojums. Ekzekvatras procedra, kuranoteikta RegulÇ 44/2001 (“Brisele I”), pazi¿ojumaizskat¥‰anas kÇrt¥bu citÇ dal¥bvalst¥ paredz citÇdu, nekÇ tÇir dal¥bvalst¥, kurÇ pie¿emts spriedums. RezultÇtÇ rodaspapildu izmaksas un aizkavïjas sprieduma izpilde.Saska¿Ç ar Regulu par Eiropas Izpildes r¥kojumu “A”kungam ir vïl viena iespïja: vi¿‰ var vïrsties spriedumapie¿ïmïjas dal¥bvalsts kompetentÇ institcijÇ un lgtizsniegt Eiropas Izpildes r¥kojumu neapstr¥dïtÇmpras¥bÇm, un ‰o apstiprinÇjumu atz¥tu un izpild¥tudal¥bvalst¥ “2” bez jebkÇdas papildus procedras.

·¥ Regula piedÇvÇ materiÇlas priek‰roc¥bas kreditoriem, jo vi¿iemir pieejama Çtra un efekt¥va sprieduma izpild¥‰ana Çrzemïs bezvïr‰anÇs tiesÇ tajÇ dal¥bvalst¥, kurÇ sprieduma izpild¥‰ana

12


13

nepiecie‰ama, un izvairoties no attiec¥gas aizkavï‰anÇs unpapildus izmaksÇm. Tas veido da∫u no pasÇkumiem, kasparedzïta turpmÇkai tiesu spriedumu un citu tiesu instanãunolïmumu savstarpïjÇs atz¥‰anas principa ievie‰anai.

Izcelsmes dal¥bvalsts kompetenta iestÇde izdod EiropasIzpildes r¥kojuma apliec¥bu, izmantojot standarta veidlapu,kÇda pievienota pielikumÇ ±” un tiek sagatavota tÇdÇ valodÇ,kÇdÇ pie¿emts spriedums.

Regula nosaka minimÇlos lietas izskat¥‰anas noteikumus, kÇdilietas izskat¥‰anas gaitÇ nepiecie‰ami sprieduma pie¿em‰anai,lai pÇrliecinÇtos, ka parÇdnieks bijis informïts par civillietasierosinÇ‰anu pret vi¿u, vi¿‰ atbilsto‰i civilprocesuÇlÇ likumapras¥bÇm ticis aicinÇts akt¥vi l¥dzdarboties tiesas procesÇ unapstr¥dït ‰o pras¥bu, kÇ ar¥ par vi¿a nepiedal¥‰anÇs sekÇm, unka atbildïtÇjs br¥dinÇts savlaic¥gi un tÇ, lai vi¿‰ varïtu pienÇc¥gisagatavoties savai aizstÇv¥bai. Izcelsmes dal¥bvalsts iestÇdïmir jÇpÇrbauda, vai tiek ievïrota piln¥ga atbilst¥ba minimÇlajiemlietas izskat¥‰anas standartiem pirms standartizïtÇ EiropasIzpildes r¥kojuma apstiprinÇjuma izsnieg‰anas, padarot ‰opÇrbaudi un tÇs rezultÇtu caurredzamu.

Kol¥ziju novïr‰anas l¥dzek∫i un to projekti

Kol¥ziju risinÇjumu veidu saska¿o‰ana ir jÇno‰˙ir no materiÇloties¥bu normu harmonizï‰anas, jo mïr˙is ir saska¿otnoteikumus par saist¥bai piemïrojamÇ likuma izvïli.

3

3.1. 1980. gada Romas Konvencija un priek‰likumiRomas regulai I

Romas Konvencija

Romas Konvencija par l¥gumsaist¥bÇm piemïrojamo likumu irspïkÇ no 1991. gada apr¥∫a un tagad darbojas visÇsdal¥bvalst¥s, lai gan pastÇv btiskas at‰˙ir¥bas atsevi‰˙os tÇspunktos sakarÇ ar daÏÇdÇm ievie‰anas formÇm un Konvencijasnoteikumu atrunÇm.

Konvencija attiecas uz l¥gumsaist¥bÇm situÇcijÇs, kuras ietverpiemïrojamo likumu izvïli – pat tad, kad norÇd¥tais likums navl¥gumslïdzïjas puses valsts ties¥bu akts, ar daÏiemiz¿ïmumiem, piemïram, no laulÇto savstarpïjÇm attiec¥bÇmizrieto‰as l¥gumsaist¥bas mantojuma ties¥bÇs vai ¥pa‰umaties¥bÇs. L¥dz ar to ‰ie Romas Konvencijas noteikumi ir vien¥giestarptautisko privÇtties¥bu noteikumi, kas ‰ajÇ jomÇpiemïrojami dal¥bvalst¥s.

L¥gumslïdzïjas puses var izvïlïties visam l¥gumam vai tikai tÇda∫ai piemïrojamo likumu. Ja puses nav nepÇrprotamivienoju‰Çs par piemïrojamo likumu, l¥gumam piemïrojams arto viscie‰Çk saist¥tÇs valsts likums, kas parasti noz¥mï l¥gumapuses pastÇv¥go dz¥ves vietu, kuras darb¥ba ir l¥guma pamatÇ,juridiskas personas gad¥jumÇ – tÇs galvenÇs vad¥bas atra‰anÇsvieta (piemïram, tirdzniec¥bas l¥guma pamatÇ ir pÇrdevïjadarb¥ba). Ar ties¥bÇm uz nekustamu ¥pa‰umu saist¥tu l¥gumugad¥jumÇ ir prezumpcija, ka tuvÇkÇ saikne l¥gumam ir ar to


valsti, kurÇ atrodas nekustamais ¥pa‰ums. Ja l¥gums skar preãupÇrvadÇ‰anu, piemïrojamo likumu nosaka atbilsto‰i iekrau‰anasun izkrau‰anas vietai vai preãu nost¥tÇja pamatdarb¥bas vietai.

Tomïr pamatÇ visiem l¥gumiem piemïrojams tÇs valsts likums,ar kuru l¥gums veido cie‰Çku saikni.

±pa‰ie un vÇjÇko pusi aizsargÇjo‰ie noteikumi skar patïrïtÇjul¥gumus un individuÇlos darba l¥gumus. Ja vien puses navvienoju‰Çs citÇdi, patïrïtÇju l¥gumiem, piemïrojams tÇs valstslikums, kurÇ atrodas patïrïtÇja pastÇv¥gÇ dz¥ves vieta, japastÇv kÇda 3. pantÇ un 5. panta 2. punktÇ noteikta saikne ar‰o valsti. Darba l¥gumi, ja nav noteiktas pu‰u izvïles, ir pak∫autitÇs valsts likumdo‰anai, kurÇ darbinieks saist¥bÇ ar ‰o l¥gumupastÇv¥gi veic darbu. Ja darbinieks nevienÇ valst¥ darbu neveicpastÇv¥gi, l¥gums ir pak∫auts tÇs valsts likumam, kurÇ darbojasuz¿ïmums, kurÇ vi¿‰ pie¿emts darbÇ. Tomïr, ja, izvïrtïjot visusapstÇk∫us, k∫st skaidrs, ka l¥gumam ir cie‰Çka saikne ar cituvalsti, tad l¥gumu regulï tÇs valsts likums saska¿Ç ar 6. panta 2. punktu. PatïrïtÇju l¥gumu gad¥jumÇ, un ar¥ atbilsto‰ivispÇrïjam noteikumam, piemïrojamÇ likuma izvïle nedr¥kstbt par sliktu patïrïtÇjam vai at¿emt aizsardz¥bu, kÇdu vi¿‰bauda saska¿Ç ar savas m¥tnes valsts likumiem, kur tas irlabvïl¥gÇks. IndividuÇlo darba l¥gumu gad¥jumos darbiniekamnevar at¿emt vi¿am vai vi¿ai pïc darba likuma obligÇtajiempriek‰rakstiem valst¥, kurÇ vi¿‰ vai vi¿a pastÇv¥gi strÇdÇ, pildotdarba l¥gumÇ noteiktos pienÇkumus.

PiemïrÇ ar gadatirgus organizïtÇju komercsabiedr¥bu“B”, kura sa¿ïma novïlotu pla‰as ekspoz¥cijas plat¥basizmanto‰anas atteikumu, ‰¥ komercsabiedr¥ba “B” vïlaspÇrliecinÇties, vai tÇs l¥gumam ar komercsabiedr¥bu“A” piemïrojami valsts, kurÇ atrodas komercsabiedr¥ba“B”, t. i., dal¥bvalsts “2” likumi.

Gadatirgu organizïtÇji savos vispÇrïjos gadatirgusnoteikumos parasti pieprasa, lai izstÇdes dal¥bniekul¥gumus noteiktu tÇs valsts likums, kurÇ atrodasorganizïtÇja komercdarb¥bas vieta. Romas Konvencijaparedz l¥guma pu‰u izvïles br¥v¥bas principu (3. panta 1. punkts). Ja komercsabiedr¥ba “B” btu l¥gumÇparedzïjusi piemïrojamÇ likuma izvïles iespïju, tadl¥gumam piemïrotu pu‰u izvïlïto likumu.PretïjÇ gad¥jumÇ piemïrojamo likumdo‰anu btujÇnosaka atbilsto‰i tÇs valsts ties¥bu aktiem, ar kurul¥gumam ir viscie‰ÇkÇ saist¥ba. ·ajÇ l¥gumÇ par izstÇdestelpas nomu un ar to saist¥tos gadatirgus pakalpojumusbija jÇnodro‰ina komercsabiedr¥bai “B”, un tas ar¥ veidojal¥guma pamatu. ·is saist¥bu apjoms ac¥mredzami at‰˙irasno komercsabiedr¥bas “A” maksÇ‰anas saist¥bÇm, kas irpavisam vispÇr¥ga veida norï˙inu saist¥bas. TÇpïc ‰iml¥gumam piemïrojamais ir dal¥bvalsts “2” , kurÇ atrodaskomercsabiedr¥bas “B” vad¥ba.

14


15

Priek‰likumi par Romas Konvencijas aizstÇ‰anu ar Romasregulu I

2003. gada 14. janvÇr¥ Eiropas Komisija ir izdevusi Za∫o grÇmatupar l¥gumattiec¥bÇm piemïrojamo likumu ar pagaidu nosaukumu“Romas regula I”. Tik tie‰Çm, Konvencijas aizstÇ‰ana ar EKinstrumentu pÇrvarïtu ierobeÏojumus, kas ir rakstur¥gi RomasKonvencijai kÇ starptautiskam l¥gumam. ApsprieÏami ar¥ daÏuRomas Konvencijas noteikumu groz¥jumi, it ¥pa‰i – lai pielÇgotu5. pantu par elektroniskajiem dar¥jumiem piemïrojamo likumu.

3.2. Priek‰likums par Romas regulu II

Lai gan Briseles regula I aptver gan l¥gumiskas, gan ar¥Çrpusl¥gumiskas saist¥bas, l¥dz ‰im Eiropas KopienÇ irharmonizïti tikai tie noteikumi, kas skar l¥gumiskajÇm saist¥bÇmpiemïrojamos likumus. TÇpïc 2003. gada 22. jlijÇ EiropasKomisija ierosinÇja “Romas regulu II” par Çrpusl¥gumiskajÇmsaist¥bÇm piemïrojamiem likumiem.

DaÏas Çrpusl¥gumisko saist¥bu jomas ir izslïgtas no piedÇvÇtÇsregulas darb¥bas sfïras, piemïram, Çrpusl¥gumiskÇs saist¥bas,kas izriet no Æimenes vai tÇm piel¥dzinÇmÇm attiec¥bÇm, laulÇtomantisko attiec¥bu reÏ¥miem un mantojumu lietÇm. PiedÇvÇtÇregula no‰˙ir kol¥ziju risinÇjumu noteikumus divÇs noz¥m¥gÇsÇrpusl¥gumisko saist¥bu kategorijÇs: no personiskÇ kaitïjumavai neat∫autas darb¥bas izrieto‰ajÇs un pÇrïjÇs.

PiedÇvÇtais pamatnoteikums attiec¥bÇ Çrpusl¥gumiskajÇmsaist¥bÇm, kas rodas no personiskÇ kaitïjuma vai neat∫autas

darb¥bas, ir tÇds, ka tiek piemïrots tÇs vietas likums, kur patsties¥bu aizskÇrums ir nodar¥ts vai tÇ nodar¥‰ana ir iespïjama.Noteikuma Lex loci delicti commissi piemïro‰anas mïr˙is irnodro‰inÇt likuma noteikt¥bu un tiekties pïc saprÇt¥ga l¥dzsvarapanÇk‰anas starp personu, kura tiek saukta pie atbild¥bas, unpersonu, par kuru tiek uzskat¥ts, ka vi¿ai nodar¥ts kaitïjums.Tomïr, ja abas ‰¥s personas ir vienas un tÇs pa‰as valstspastÇv¥gie iedz¥votÇji, piemïrojams ‰¥s valsts likums. IerosinÇtÇregula ietver vispÇr¥gu iz¿ïmuma noteikumu, kura mïr˙is irieviest zinÇmu elast¥gumu, dodot iespïju tiesai piemïrotstingros noteikumus atbilst¥gi katram individuÇlam gad¥jumam,lai btu iespïjams piemïrot likumu, kas atspogu∫o konkrïtÇssituÇcijas “gravitÇcijas centru”, kad vien saist¥bÇm ir izteikticie‰Çka saikne ar citu valsti. PlÇnotÇ regula papildus piedÇvÇ¥pa‰us noteikumus, kas piemïrojami tÇdÇm ties¥bu jomÇm kÇatbild¥ba par preces nekait¥gumu, negod¥ga konkurence vaiintelektuÇlÇ ¥pa‰uma aizsardz¥ba.

Årpusl¥gumiskajÇm saist¥bÇm, kas rodas no citÇm darb¥bÇm,nevis no personiskÇ kaitïjuma vai neat∫autas darb¥bas(piemïram: netaisn¥ga iedz¥vo‰anÇs un neuzdota lietved¥ba),ierosinÇtÇ regula satur vairÇkus noteikumus, kuru mïr˙is irnodro‰inÇt, lai saist¥bas tiktu regulïtas ar tÇs valsts likumiem,kurai ir viscie‰ÇkÇ saikne ar ‰o saist¥bu priek‰metu, vienlaikustiesÇm saglabÇjot pietiekamas manevra iespïjas, kÇ pielÇgotkonkrïto pras¥bu nacionÇlajai likumu sistïmai.

Pïc str¥da ra‰anÇs pusïm iespïjams izvïlïties Çrpusl¥gumiskajÇmsaist¥bÇm piemïrojamo likumu (iespïja izvïlïties ex ante netieksniegta). Izvïlei jÇbt skaidri izteiktai vai nepÇrprotami izrieto‰ai


no lietas apstÇk∫iem. Izvïles iespïja tomïr tiek ierobeÏotagad¥jumos, kad visi attiec¥go situÇciju veidojo‰ie elementiatrodami citÇ valst¥, nevis tajÇ, kuras likumu puses izvïlïju‰Çs,un vispÇr netiek pie∫auta intelektuÇlÇ ¥pa‰uma lietÇs. TurklÇtcitas valsts likuma piemïro‰ana nedr¥kst bt ac¥mredzaminesavienojama ar sabiedrisko kÇrt¥bu valst¥, kurÇ norisinÇs str¥ds.

TurpmÇkÇ tiesiskÇs sadarb¥bas att¥st¥ba civillietÇs unkomerclietÇs

Kopiena tiecas arvien samazinÇt joprojÇm pastÇvo‰Çs barjerasstarp dal¥bvalstu ties¥bu sistïmÇm. Eiropas Padome TamperïaicinÇja “turpinÇt to starppasÇkumu samazinÇ‰anu, kurijoprojÇm nepiecie‰ami, lai panÇktu lïmumu vai spriedumuatz¥‰anu un izpild¥‰anu attiec¥gajÇ valst¥”, kÇ galamïr˙i nosakotvisu civillietÇs pie¿emto nolïmumu automÇtisku atz¥‰anu unizpild¥‰anu un piln¥gu ekzekvatras procedras izbeig‰anu.HÇgas Programma, kuru Eiropas Padome pie¿ïma 2004. gadanovembr¥, ir akcentïjusi savstarpïjÇs atz¥‰anas programmaspiln¥gu pabeig‰anu l¥dz 2011. gadam. HÇgas ProgrammÇKomisiju ¥pa‰i aicina iesniegt priek‰likumus lietÇs parmantojumiem, laulÇto mantisko attiec¥bu reÏ¥miem un kol¥zijÇmar laul¥bu ‰˙ir‰anu saist¥tos jautÇjumos.

4.1. Priek‰likumi norï˙inu kÇrt¥bai un jaunajamdokumentam par “mazo pras¥bu” procedru EiropÇ

Eiropas Komisija 2002. gada 20. decembr¥ stÇd¥ja priek‰Ç “Za∫o

4

grÇmatu par norï˙inu kÇrt¥bu EiropÇ un par pasÇkumiemtiesved¥bas vienkÇr‰o‰anai un paÇtrinÇ‰anai mazo pras¥bu lietÇs”.

Norï˙inu kÇrt¥ba EiropÇ satur visaptvero‰u sarakstu aratbilsto‰iem jautÇjumiem, kuru mïr˙is ir veicinÇt sabiedr¥bÇdiskusiju par Çtras un efekt¥gas procedras izveido‰anu tÇdupras¥jumu apmierinÇ‰anai, kurus jau iepriek‰ var uzskat¥t parneapstr¥damiem. Komisija likumdo‰anas priek‰likumu ‰Çdairegulai pie¿ïma 2004. gada martÇ, pa‰laik to apsprieÏ Padomï.

4.2. Årpustiesu vieno‰anÇs – un citu civillietu unkomerclietu str¥du alternat¥vu risinÇ‰anÇs metoÏuatt¥st¥ba Eiropas Savien¥bÇ

2002. gada 19. apr¥l¥ Eiropas Komisija publicïja Za∫o grÇmatupar alternat¥viem str¥du risinÇjumiem (ASR) civillietÇs unkomerclietÇs. ASR metodes ir Çrpustiesas procedras, kuras tiekpielietotas, lai atrisinÇtu civilus un komerciÇlus str¥dus. ·¥s metodesparasti ietver konfliktïjo‰o pu‰u sadarb¥bu str¥dus risinÇjumameklï‰anÇ ar neitrÇlas tre‰Çs personas pal¥dz¥bu. ASR metodestiek uzskat¥tas par btisku veidu, kÇ censties nodro‰inÇttaisn¥gu un efekt¥gu str¥du risinÇ‰anas mehÇnismu ES l¥men¥.

Komisija no savas puses oktobr¥ pie¿ïma priek‰likumuDirekt¥vai par daÏiem starpniec¥bas aspektiem civillietÇs unkomerclietÇs. 2. jlijÇ ar Komisijas pal¥dz¥bu tika publicïti Labasuzved¥bas noteikumi starpniec¥bÇ civillietÇs.

16


I I I . ˛IMENES TIES±BAS

17

Briseles regula II

2000. gada 29. maija ES regula 1347/2000 par piekrit¥bu unnolïmumu savstarpïju atz¥‰anu un izpild¥‰anu laul¥bu lietÇs unlietÇs par abu vecÇku atbild¥bu pret saviem bïrniem (“Briselesregula II”) stÇjÇs spïkÇ 2001. gada 1. martÇ.

Regula aptver tiesved¥bu civillietÇs par laul¥bu ‰˙ir‰anu, kopïjoattiec¥bu izbeig‰anu vai laul¥bas atz¥‰anu par spïkÇ neeso‰u,kÇ ar¥ nolïmumus saist¥bÇ ar vecÇku atbild¥bu, ja tie pie¿emtisakarÇ ar laul¥bu lietu iztiesÇ‰anu un skar abu vecÇku kop¥gosbïrnus. Regulas noteikumi ‰¥m prÇvÇm nosaka:

- tiesas piekrit¥bu dal¥bvalstu tiesu vid,

- dal¥bvalstu tiesu nolïmumu savstarpïju atz¥‰anu unizpild¥‰anu.

“A” kundze ir dal¥bvalsts “1” pilsone. Vi¿a irprecïjusies ar “B” kungu, ar kuru kopÇ vi¿a irdz¥vojusi tr¥s gadus vi¿a mÇjÇs dal¥bvalst¥ “2”. “A”kundze nolïmusi iesniegt tiesÇ laul¥bas ‰˙ir‰anaspieteikumu un atgriezties valst¥, kurÇ dz¥vo vi¿asÆimene. Vi¿a vïlïtos izbraukt, cik Çtri vien iespïjams,un iesniedz laul¥bas ‰˙ir‰anas pieteikumu valst¥, kurÇvi¿a dzimusi. Vi¿a nav sarunÇjusies ar “B” kungudivas nedï∫as un ir norpïjusies, ka laul¥bas ‰˙ir‰anavar izvïrsties par nopietnu problïmu.

1 Briseles regulas II 2(1). pants nosaka tiesas piekrit¥bu pïclaulÇtÇ pastÇv¥gÇs dz¥vesvietas vai pïdïjÇs ilgsto‰Çsdz¥vesvietas, ja viens no laulÇtajiem joprojÇm tur dz¥vo, vaipïc abu laulÇto nacionalitÇtes (LielbritÇnijas un ±rijasgad¥jumÇ – katra laulÇtÇ “domicilu”). Ja “A” kundzeatgrieztos savÇ m¥tnes zemï, vi¿a varïtu iesniegt laul¥bas‰˙ir‰anas pieteikumu tikai dal¥bvalsts “1” tiesÇ, ievïrojotvienu no ‰Çdiem nosac¥jumiem:

- Ja vi¿a var pÇrliecinÇt “B” kungu par kop¥ga laul¥bas‰˙ir‰anas pieteikuma iesnieg‰anu, lieta piekristu abudal¥bvalstu tiesÇm, kurÇs laulÇtajiem ir pastÇv¥gadz¥vesvieta. Pïc atgrie‰anÇs savÇ izcelsmes valst¥kundze var iesniegt pras¥bu laul¥bas ‰˙ir‰anaspieteikumu ‰¥s valsts tiesÇ (ja vi¿a tur ir ieguvusipastÇv¥gÇs dz¥vesvietas ties¥bas) vai ar¥ dal¥bvalsts “2”tiesÇ, kur ir “B” kunga pastÇv¥gÇ dz¥vesvieta.

- Ja “B” kungs atteiktos no kop¥gÇ iesnieguma, vi¿a varïtuiesniegt pras¥bu savas izcelsmes valsts tiesÇ tikai pïctam, kad vi¿a btu tur nodz¥vojusi vismaz se‰usmïne‰us. Ja “A” kundze izlemtu pÇrcelties uz kÇdu tre‰odal¥bvalsti, kur vi¿ai nav pilson¥bas, vi¿a btu ties¥gaiesniegt laul¥bas ‰˙ir‰anas pieteikumu ‰ai valst¥ tikai pïctam, kad btu nodz¥vojusi tur vismaz vienu gadu.

“A” kundzei btu jÇ¿em vïrÇ, ka “B” kungam, kuranodoms, ‰˙iet, ir palikt laulÇto pa‰reizïjÇ kop¥gajÇdz¥vesvietÇ, poz¥cija ir labÇka tai zi¿Ç, ka vi¿‰ var iesniegtlaul¥bas ‰˙ir‰anas pieteikumu ‰¥s valsts tiesÇ


nekavïjoties, kamïr vi¿ai jÇgaida se‰i mïne‰i. Ja vi¿‰nolemtu tÇ dar¥t, ‰Çda r¥c¥ba izslïgtu tÇlÇkas darb¥bas nokundzes puses. Briseles regulas II 11.(1) pantÇ noteikts: japras¥ba par vienu un to pa‰u priek‰metu un starp vienÇmun tÇm pa‰Çm pusïm tiek iesniegta daÏÇdu dal¥bvalstutiesÇs, lieta ir piekrit¥ga tai tiesai, kurÇ pirmajÇ ir pras¥baiesniegta (t. s. lis pendens), bet otra tiesa lietu neizskata.

Briseles regula II attiecas tikai uz laul¥bu ‰˙ir‰anu, betneattiecas uz tÇdiem jautÇjumiem, kÇ laulÇto vaina, laulÇtomantas dal¥‰ana, uzturï‰anas pienÇkumus, vai citiem ¥pa‰iemar laul¥bas ‰˙ir‰anu saist¥tiem jautÇjumiem.

Briseles regula II noteiktÇ piekrit¥ba ir pamatota ar noteikumu,ka jÇpastÇv patiesai saiknei starp attiec¥go lietas dal¥bnieku undal¥bvalsti, kuras tiesa noteikta par piekrit¥gu. Tas pusïmpiedÇvÇ izvïli no septi¿Çm alternat¥vÇm.

Tiesa, kurai piekr¥t laul¥bas lietas izskat¥‰ana, izskata ar¥jautÇjumus par vecÇku atbild¥bu pret laulÇto kop¥gajiembïrniem, ja bïrns ir pastÇv¥gais iedz¥votÇjs tajÇ dal¥bvalst¥, kurÇ‰¥ lieta tiek izskat¥ta. Ja bïrns dz¥vo citÇ dal¥bvalst¥, laul¥bas lietuizskato‰ajai tiesai joprojÇm var piekrist vecÇku atbild¥bas lietasizskat¥‰ana, ja vien vismaz vienam no vecÇkiem iraizbildniec¥bas ties¥bas pÇr bïrnu, ja tiesas piekrit¥bu atz¥st abilaulÇtie un ja tas visvairÇk atbilst bïrna interesïm.

Pamatojoties uz savstarpïjÇs uztic¥bas principu, vienÇdal¥bvalst¥ pie¿emts tiesas nolïmums jÇatz¥st visÇs pÇrïjÇs

dal¥bvalst¥s. Neatz¥‰anas iemesli ir maksimÇli ierobeÏoti.Attiec¥bÇ uz nolïmumiem par ‰˙irtu dz¥vo‰anu, laul¥bas‰˙ir‰anu vai laul¥bas atz¥‰anu par spïkÇ neeso‰u navnepiecie‰ama ¥pa‰a procedra, lai atjaunotu civilstÇvok∫aierakstus dal¥bvalst¥. Tas ir Briseles regulas II pamatprincips, kÇar¥ Briseles regulas I pamatprincips, ka iesaist¥tÇ valstsnepÇrskata izcel‰anÇs valsts tiesas piekrit¥bu un tÇs veiktolietas apstÇk∫u izvïrtï‰anu. Spriedumus par abu vecÇkuatbild¥bu var atz¥t un izpild¥t citÇs dal¥bvalst¥s, tikl¥dz tos parizpildÇmiem atzinusi atbilsto‰a dal¥bvalsts tiesa (“exequatur”).Lïmums par ekzekvatras pie‰˙ir‰anu var tikt pÇrsdzïtsapelÇcijas kÇrt¥bÇ.

Briseles regulu II aizvietojo‰Ç jaunÇ regula

Briseles regulas II darb¥bas sfïra ir izrÇd¥jusies par ‰aurujautÇjumos par vecÇku atbild¥bu. ·¥ iemesla dï∫ Komisija 2002.gadÇ piedÇvÇja regulas projektu ar mïr˙i - aizvietot Briselesregulu II un aptvert visus nolïmumus, kuri skar vecÇkuatbild¥bu, neskatoties uz vecÇku kÇ laulÇto statusu un uz to, vaistarp vecÇkiem pastÇv no Æimenes ties¥bÇs izrieto‰s tiesisksstr¥ds. JaunÇ regula pie¿emta 2003. gada novembr¥ un spïkÇno 2005. gada 1. marta.

JaunÇ regula satur ¥pa‰us noteikumus attiec¥bÇ uz bïrnunolaup¥‰anu Eiropas Savien¥bas valst¥s. TÇs ir lietas, kad bïrnstiek aizvests vai paturïts, pÇrkÇpjot aizbildniec¥bas ties¥bas.JaunÇs regulas mïr˙is ir novïrst bïrnu nolaup¥‰anu ES un, ja

2

18


19

tÇda notiek, nodro‰inÇt nekavïjo‰u bïrna atgrie‰anos. TÇsnoteikumi papildina un pastiprina 1980. gada 25. oktobraHÇgas Konvenciju par StarptautiskÇs bïrnu nolaup¥‰anascivilajiem jautÇjumiem, kura ir spïkÇ visÇs dal¥bvalst¥s.

VispÇr¥gais piekrit¥bas noteikums, ka lietu izskata dal¥bvalst¥,kurÇ atrodas bïrna pastÇv¥gÇ dz¥vesvieta, saist¥ts ar risku, kabïrnu var nolaup¥t tas no vecÇkiem, kur‰ grib panÇkt , lai lietuizskat¥tu vi¿a pa‰a taut¥bas tiesnesis, cer¥bÇ baud¥t labvïl¥gÇkuattieksmi. Lai to novïrstu, regulÇ noteikts, ka piekrit¥ba ar¥ pïcbïrna nolaup¥‰anas paliek tÇs dal¥bvalsts tiesÇm, kur pirmsnolaup¥‰anas ir bijusi bïrna pastÇv¥gÇ dz¥vesvieta, un tÇm irties¥bas pie¿emt gal¥go lïmumu. TÇs dal¥bvalsts tiesa, uz kurubïrns ir aizvests, var pie¿emt lïmumu par bïrna neatdo‰anu.·o lïmumu gan var vïlÇk atstÇt bez ievïr¥bas kompetenta tiesa,izskatot lietu par bïrna aizbildniec¥bu, tajÇ dal¥bvalst¥, kurÇbïrns dz¥vojis pirms nolaup¥‰anas.

Ja tas ir lietder¥gi, lietas izskat¥‰anas gaitÇ bïrnu ir jÇnopratina.Ja pie¿emts nolïmums par bïrna nogÇdÇ‰anu atpaka∫, tas irjÇatz¥st un jÇizpilda bez kÇdas ¥pa‰as procedras(ekzekvatras), ja vien ir ievïroti noteikti procesuÇlipiesardz¥bas pasÇkumi (piemïram, bïrna uzklaus¥‰ana).Ekzekvatras atcel‰ana nodro‰inÇtu Çtru bïrna atgrie‰anos.Ekzekvatras pasÇkumi var pras¥t daudz laika, ¥pa‰i, ja otrapuse ce∫ iebildumus. Bïrna pastÇv¥gÇs dz¥vesvietas tiesastiesnesim ir jÇsadarbojas ar izcelsmes valsts tiesnesi, kur‰pie¿ïmis lïmumu par bïrna neatdo‰anu, un, piemïram,sa¿ïmis bïrna uzklaus¥‰anas pierakstus.


IV. REGULA PAR MAKSÅTNESPîJAS PROCEDÌRÅM

AktuÇla ir bijusi vajadz¥ba pïc maksÇtnespïjas procesusregulïjo‰Çm normÇm EiropÇ, kuru pielieto‰anu neierobeÏotudal¥bvalstu nacionÇlÇs robeÏas. Uz¿ïmumu saimnieciskajaidarb¥bai arvien lielÇkÇ mïrÇ ir pÇrrobeÏu raksturs, tÇpïcjÇizvairÇs no situÇcijÇm, kad puses veic l¥dzek∫u pÇrve‰anu novienas dal¥bvalsts uz otru ar mïr˙i atrast labvïl¥gÇku tiesiskoreÏ¥mu. Pareizai iek‰ïjÇ tirgus darb¥bai nepiecie‰ams, laipÇrrobeÏu maksÇtnespïjas procesi noritïtu produkt¥vi unefekt¥vi. ·os mïr˙us nebija iespïjams pietiekami labÇ l¥men¥sasniegt nacionÇlÇ mïrogÇ, tÇpïc radÇs vajadz¥ba pïcnoteikumu par piekrit¥bu, atz¥‰anu un likumu piemïro‰anuiek∫au‰anas Kopienas normat¥vo aktu regulïjumÇ.

2000. gada 29. maija (EK) Regula Nr. 1346/2000 parmaksÇtnespïjas procedrÇm pirmo reizi ietver obligÇtussadarb¥bas pamatnoteikumus starp ES dal¥bvalst¥m attiec¥bÇuz maksÇtnespïjas procedrÇs. Regula par maksÇtnespïjasprocedrÇm stÇjÇs spïkÇ 2002. gada 31. maijÇ un ir saisto‰avisÇm procedrÇm, kuras uzsÇktas pïc ar ‰¥ datuma.

Regula attiecas uz visÇm maksÇtnespïjas procedrÇm,neatkar¥gi no tÇ, vai parÇdnieks ir fiziska vai juridiska persona,tirgotÇjs vai indiv¥ds. Lietas, uz kurÇm attiecinÇma Regulasdarb¥ba, ir definïtas Regulas 1.(1) pantÇ un uzskait¥taspielikumos “A” un “B”. Lai varïtu piemïrot MaksÇtnespïjasRegulu, procedrÇm jÇbt oficiÇli ieviestÇm un juridiski spïkÇeso‰Çm dal¥bvalst¥, kur tÇs uzsÇktas un integrïtas kÇ kopïjÇsmaksÇtnespïjas procedras, kas nosaka da∫ïju vai piln¥guties¥bu at¿em‰anu parÇdniekam un likvidatora iecel‰anu.

Regula ietver noteikumus par piekrit¥bu, kuri norÇda, kura tiesaun kurÇ dal¥bvalst¥ ir piekrit¥ga maksÇtnespïjas procedruuzsÇk‰anÇ un vad¥‰anÇ. TÇ balstÇs uz principu, ka ir tikai vienauniversÇla maksÇtnespïjas procedra, kura sastÇv nopamatprocedrÇm ar vispÇr¥gu saturu un iespïjamÇmturpmÇkÇm papildus procedrÇm. UzsÇkt pamatprocedraspiekr¥t dal¥bvalstu tiesÇm, kuru teritorijÇ centrïjas parÇdniekagalvenÇs intereses (3. pants). NacionÇlÇs procedras, kurasaptver tikai tos parÇdnieka ¥pa‰umus, kuri atrodas procedrasuzsÇk‰anas valst¥, un kuras sauc par “papildus procedrÇm”saska¿Ç ar NacionÇlo procedru 3.(2) pantu un III.noda∫u irpie∫aujamas vienlaikus ar pamatprocedrÇm. Gad¥jumos, kadnacionÇlÇs procedras uzsÇktas pirms pamatprocedrÇm, tÇstiek sauktas par “teritoriÇlajÇm procedrÇm” l¥dz br¥dim, kadtiek uzsÇktas pamatprocedras.

MaksÇtnespïjas pamatprocedras un papildus procedrastiek vad¥tas no‰˙irti, un parasti tÇs veic divi daÏÇdi likvidatori.Vi¿i gan var dod ieguld¥jumu efekt¥vÇkÇ visu akt¥vu realizï‰anÇ,ja tikai visas saist¥tÇs procedras tiek koordinïtas. Galvenaisnosac¥jums ir daÏÇdo likvidatoru cie‰Ç sadarb¥ba, it ¥pa‰i,pietiekama informÇcijas apjoma apmai¿as zi¿Ç. MaksÇtnespïjaspamatprocedru vado‰Çs lomas nodro‰inÇsanai ‰¥sprocedras veico‰ajam likvidatoram ir dotas vairÇkas iespïjas,kÇ iejaukties vienlaikus izskatÇmajÇs papildus procedrÇs.Katram kreditoram, kuram KopienÇ ir pastÇv¥ga dz¥vesvieta,domicils vai juridiskÇ adrese, ir ties¥bas pieteikt ar parÇdniekal¥dzek∫iem saist¥tu pras¥bu jebkurÇ katrÇ KopienÇ vïlnepabeigtÇ maksÇtnespïjas procedrÇ. Tomïr, lai nodro‰inÇtu

20


21

vienÇdu attieksmi pret kreditoriem, ie¿ïmumu sadalei jÇbtkoordinïtai. Katrs kreditors var paturït to, ko maksÇtnespïjasprocedras laikÇ sa¿ïmis, taãu ir ties¥gs piedal¥ties visuparÇdnieka l¥dzek∫u sadalï citÇs procedrÇs, ja citi kreditori arl¥dz¥gu statusu ir sa¿ïmu‰i proporcionÇlu savu pras¥buapmierinÇjumu saska¿Ç ar 20. (2) pantu. Vai un ar kÇdiemnoteikumiem kreditoram tiek ∫auts piepras¥t papildus procedruuzsÇk‰anu, nosaka tÇs dal¥bvalstu likums, kuras teritorijÇ ‰¥sprocedras uzsÇktas (29. pants). TÇpat ‰o procedru iedarb¥buierobeÏo attiec¥gÇs dal¥bvalsts teritorijÇ pieejamie parÇdniekaakt¥vi (S2, 3. (2) un 27.panti).

Komercsabiedr¥ba “A” ir nodibinÇta saska¿Ç ardal¥bvalsts “1” likumiem, kurÇ atrodas ‰¥skomercsabiedr¥bas darb¥bas vieta un tÇs galvenÇsintereses. TÇ ir iesniegusi maksÇtnespïjas pieteikumupiekrit¥gÇ dal¥bvalsts “1” tiesÇ, kura uzsÇkusimaksÇtnespïjas procedru un noz¥mïjusi likvidatoru.Komercsabiedr¥bai “B”, kura atrodas dal¥bvalst¥ “2”, irbtiski pras¥jumi pret komercsabiedr¥bu “A”. TÇatceras, ka komercsabiedr¥bai “A” pieder uz¿ïmumsdal¥bvalst¥ “2”, tai skaitÇ liela noliktava unnekustamais ¥pa‰ums. Komercsabiedr¥ba “B” vïlasnoskaidrot, kÇ vislabÇk nodro‰inÇt savas interesesmaksÇtnespïjas procedras laikÇ.

Pirms MaksÇtnespïjas regulas spïkÇ stÇ‰anÇskomercsabiedr¥ba “B” varïja lgt tiesu pie¿emt lïmumu,kas at∫autu vïrst parÇdu piedzi¿u uz komercsabiedr¥bas“B” akt¥viem dal¥bvalst¥ “2”. Tiesas lïmumi parmaksÇtnespïjas procedrÇm stÇjÇs spïkÇ tikai dal¥bvalst¥,kurÇ ‰ie lïmumi tika pie¿emti, un bieÏi vien nenovïrsaindividuÇlus piedzi¿as gad¥jumus citÇs dal¥bvalst¥s.Pateicoties Regulas noteikumiem, ‰Çda situÇcijaievïrojami main¥jÇs. Tagad jau no maksÇtnespïjasprocedras uzsÇk‰anas datuma individuÇla piedzi¿a citÇsdal¥bvalst¥s netiek pie∫auta. Tagad, ¿emot vïrÇ Regulaspras¥bas, komercsabiedr¥bai “B” jÇpiesaka savi pras¥jumidal¥bvalst¥ “1” uzsÇktÇs maksÇtnespïjas procedrasietvaros.L¥dz¥gi, kÇ gad¥jumÇ ar komercsabiedr¥bu “A”, kuras vïrÇ¿emami akt¥vi neatrodas tajÇ dal¥bvalst¥, kurÇ notiekmaksÇtnespïjas procedra, MaksÇtnespïjas Regulanodro‰ina iespïju uzsÇkt tÇ saukto “papildus procedru”.TÇdu var uzsÇkt, ievïrojot noteiktas pras¥bas. Procedrasiedarb¥bu ierobeÏo attiec¥gÇs dal¥bvalsts teritorijÇpieejamie parÇdnieka akt¥vi. TÇdï∫ komercsabiedr¥bai “B”ieteicams noskaidrot, vai dal¥bvalst¥ “2” nav uzsÇktapapildus procedra un vai ir ievïrotas ¥pa‰Çs pras¥bas,saska¿Ç ar kurÇm kreditors var pras¥t tÇs uzsÇk‰anu.


Saska¿Ç ar MaksÇtnespïjas regulas 4. (1) pantÇ ietvertoprincipu maksÇtnespïjas procedrÇm un to iedarb¥bai irpiemïrojams tÇs dal¥bvalsts likums, kuras teritorijÇ procedra iruzsÇkta. Lex concursus princips nosaka visus maksÇtnespïjasprocedras iedarb¥bas l¥dzek∫us – gan procesuÇlos, ganmateriÇlos – iesaist¥tajÇm personÇm un tiesiskajÇm attiec¥bÇm.TÇlÇk Regula nosaka tÇs aptvertajos jautÇjumos kol¥zijurisinÇ‰anas vienotos noteikumus, kas savas piemïrojam¥basietvaros aizstÇj nacionÇlÇs starptautisko privÇtties¥bu normupras¥bas. PastÇv speciÇli noteikumi par ¥pa‰i noz¥m¥giemties¥bu un tiesisko attiec¥bu gad¥jumiem (piem., ties¥bas uz lietu,ieskaits, ¥pa‰umties¥bu nodro‰inÇ‰ana un darba l¥gumi)piemïrojamo likumu (5. l¥dz 10. pants). ·ie vispÇrïjo noteikumuiz¿ïmumi paredzïti, lai nodro‰inÇtu tiesisku pa∫Çv¥bu undar¥jumu noteikt¥bu tajÇs dal¥bvalst¥s, kurÇs nav uzsÇktasmaksÇtnespïjas procedras.Regula paredz tl¥tïju spriedumu atz¥‰anu maksÇtnespïjaslietu uzsÇk‰anas, vad¥‰anas un noslïg‰anas un ar to cie‰isaist¥tos jautÇjumos.

KÇ likums, spriedumu par maksÇtnespïjas lietas uzsÇk‰anujÇatz¥st visÇs dal¥bvalst¥s, tikl¥dz tas stÇjas spïkÇ valst¥, kurÇpie¿emts (16. pants). Tam bs tÇds pats spïks kÇ procedruuzsÇku‰Çs valsts likumam, bez nepiecie‰am¥bas pïc papildusformalitÇtïm (17. pants), ja vien atz¥‰ana nav nepÇrprotamipretrunÇ ‰¥s valsts sabiedriskajai kÇrt¥bai (26. pants). TurklÇtlikvidatora iecel‰ana un vi¿a pilnvaras, kuras pie‰˙irtasatbilsto‰i konkrïtÇs valsts likumam, tiks piln¥bÇ atz¥tas citÇsdal¥bvalst¥s (18. pants).

22


V. TIESISKÅ SADARB±BA PRAKSî

23

Regula par dokumentu apriti

Lai sadarb¥ba starp Eiropas Savien¥bas dal¥bvalstu tiesiskajÇminstitcijÇm pienÇc¥gi darbotos, dokumentu pÇrst¥‰anai starpiestÇdïm jÇbt Çtrai un dro‰ai. 2000. gada 29. maija Regula (EK)Nr. 1348/2000 par tiesas un Çrpustiesas civillietu un komerclietudokumentu apriti dal¥bvalst¥s aptver dokumentu pÇrst¥‰anu novienas dal¥bvalsts iesnieg‰anai otrÇ dal¥bvalst¥. ·¥ Regula stÇjÇsspïkÇ 2001. gada 31. maijÇ visÇs dal¥bvalst¥s, iz¿emot DÇniju.Starp DÇniju un citÇm dal¥bvalst¥m ‰ajÇ jomÇ ir piemïrojama1965. gada HÇgas Konvencija par dokumentu izmanto‰anu.

Komercsabiedr¥ba “A” no dal¥bvalsts “1” ir iesdzïjusidal¥bvalsts “1” tiesÇ komercsabiedr¥bu “B” nodal¥bvalsts “2”, prasot piedz¥t ievïrojamu naudassummu. 14 mïne‰us skat¥jusi lietu, tiesa konstatïjasaist¥bu nepild¥‰anu un pie¿ïma spriedumu parsummas piedzi¿u par labu komercsabiedr¥bai “A”.Komercsabiedr¥ba “A” iesniedza tiesÇ pieteikumu parsprieduma piespiedu izpild¥‰anu dal¥bvalst¥ “2”, kurÇatrodas komercsabiedr¥bai “B” piedero‰s nekustamais¥pa‰ums. Tomïr pïc pamat¥gas lietas apstÇk∫uizvïrtï‰anas tiesa konstatïja, ka komercsabiedr¥bai“B” nav pareizi iesniegts pazi¿ojums par lietasizskat¥‰anu. TÇ rezultÇtÇ ir atteikta ekzekvatra. PïcdaÏiem mïne‰iem komercsabiedr¥ba “B” iesniedzmaksÇtnespïjas pieteikumu, un komercsabiedr¥bai“A” sava pras¥ba ir jÇnoraksta zaudïjumos.

1 Pareizai dokumentu apritei lietu izskat¥‰anÇ ir ∫oti btiskanoz¥me. Nepareiza dokumentu izsnieg‰ana var nopietniapdraudït pu‰u tiesiskÇs intereses. Ar pusïm saist¥tudokumentu izsnieg‰ana citÇs dal¥bvalst¥s ir bijusi iemeslsdaudziem sareÏÆ¥jumiem pÇrrobeÏu prÇvÇs. VienkÇr‰i unpraktiski pÇrrobeÏu dokumentu izsnieg‰anas noteikumi irviens no vissvar¥gÇkajiem priek‰noteikumiem labifunkcionïjo‰ai Eiropas civilprocesa sistïmai.

Regula par dokumentu izsnieg‰anu ir vienkÇr‰ojusi dokumentuizsnieg‰anu pÇrrobeÏu prÇvÇs. Visas dal¥bvalstis irnoz¥mïju‰as vietïjÇs iestÇdes – “pÇrst¥tÇjiestÇdes” un“sa¿ïmïjiestÇdes”, kuras attiec¥gi atbild par dokumentupÇrst¥‰anu un sa¿em‰anu. NostÇmo dokumentu jÇpievienopiepras¥jumam, kur‰ tiek noformïts, izmantojot standartaveidlapu. PÇrst¥tÇjiestÇdes sta dokumentu ar piepras¥jumu uzattiec¥go sa¿ïmïjiestÇdi valst¥, kurÇ dokuments jÇiesniedz. ·¥aÆentra pati izsniedz vai nodod izsnieg‰anai dokumentusaska¿Ç ar adresÇta dal¥bvalsts likumu vai ar ¥pa‰u formu, kurupieprasa pÇrsto‰Ç iestÇde, ja vien ‰Çda metode nav pretrunÇar likumu ‰¥s iestÇdes dal¥bvalst¥. AdresÇts var atteiktiespie¿emt izsniegto dokumentu, ja tas nav sastÇd¥ts attiec¥gÇsdal¥bvalsts oficiÇlajÇ valodÇ vai valodÇ, kuru saprot sa¿ïmïjs.Kad ar dokumentu apriti saist¥tÇs formalitÇtes ir nokÇrtotas,sa¿ïmïjiestÇde to apstiprina, noformïjot nost¥tÇjiestÇdeiadresïtu apliec¥bu par dokumenta aprites pabeig‰anu. AbasiestÇdes – gan nosto‰Ç, gan sa¿emo‰Ç – izmanto noteiktaparauga veidlapu, kas pievienota Regulas pielikumÇ. Eiropas


Komisija ir izdevusi rokasgrÇmatu ar informÇciju par dal¥bvalstusa¿ïmïjiestÇdïm. Katra dal¥bvalsts ir noz¥mïjusi “centrÇloiestÇdi”, kura nodro‰ina nost¥tÇjiestÇdes ar informÇciju unmeklï risinÇjumus tiem sareÏÆ¥jumiem, kas var rasties apritïnododamo dokumentu pÇrst¥‰anas rezultÇtÇ.

Regula paredz ar¥ citus juridisko dokumentu pÇrst¥‰anas unaprites veidus: izmantojot konsulÇros vai diplomÇtiskos kanÇlus,konsulÇro vai diplomÇtisko dienestu pÇrstÇvjus vai tiesiskodokumentu tie‰u apriti caur pastu. Personas, kas ieinteresïtaskonkrïtajÇ tiesiskajÇ procedrÇ, var tie‰i ietekmït juridiskodokumentu apriti ar adresïta dal¥bvalsts ierïd¿u, amatpersonuvai kompetentu valsts iestÇÏu, ja vien dal¥bvalsts nav pazi¿ojusi,ka tai ir iebildumi pret ‘tie‰u dokumentu apriti” tÇs teritorijÇ.

Regula par pierÇd¥jumu ieg‰anu

PÇrrobeÏu lietu izskat¥‰anÇ lïmumu pie¿em‰anai dal¥bvalststiesÇ izskatÇmÇs civillietÇs un komerclietÇs bieÏi vien ir svar¥giiegt pierÇd¥jumus citÇ dal¥bvalst¥. 2001. gada 28. maija Regula(EK) Nr. 1206/2001 par dal¥bvalstu tiesu sadarb¥bu pierÇd¥jumuieg‰anÇ civillietÇs un komeclietÇs ir rad¥jusi Kopienas mïrogasistïmu tie‰ai un Çtrai pierÇd¥jumu vÇk‰anas lgumupÇrst¥‰anai starp tiesÇm un prec¥zu kritïriju noteik‰anai ‰Çdulgumu formai un saturam. Regula no 2004. gada 1. janvÇra irpiemïrojama visÇs dal¥bvalst¥s, iz¿emot DÇniju. Attiec¥bÇ uzDÇniju ir spïkÇ 1970. gada 18. marta HÇgas Konvencija parpierÇd¥jumu piepras¥‰anu Çrvalst¥s civillietÇs un komerclietÇs.Taãu visas dal¥bvalstis ‰ai Konvencijai nav pievienoju‰Çs.

2

Regula nodro‰ina divus veidus, kÇ iegt pierÇd¥jumus citÇdal¥bvalst¥. Tiesa, kas izskata lietu vienÇ dal¥bvalst¥, var piepras¥tpiekrit¥gai tiesai citÇ dal¥bvalst¥, lai tÇ iegt nepiecie‰amospierÇd¥jumus vai ar¥ pati var iegt pierÇd¥jumus ‰ajÇ dal¥bvalst¥.Regula balstÇs uz tie‰Çs pÇrst¥‰anas principu starp tiesÇm,saska¿Ç ar kuru pierÇd¥jumu ieg‰anas piepras¥jumus “piepras¥tÇjatiesa” nepastarpinÇti nodod “piepras¥jumu sa¿emo‰ajai tiesai”.KatrÇ dal¥bvalst¥ ir sastÇd¥ts to tiesu saraksts, kuras ties¥gasiegt pierÇd¥jumus saska¿Ç ar Regulu. ·ajÇ sarakstÇ norÇd¥taar¥ ‰o tiesu teritoriÇlÇ piekrit¥ba. Papildus tam katrÇ dal¥bvalst¥ irnoz¥mïta centrÇlÇ iestÇde, kas atbild par informÇcijas piegÇditiesÇm un risinÇjumu meklï‰anu tÇdiem sareÏÆ¥jumiem, kasrodas sakarÇ ar ‰Çdu piepras¥jumu izpild¥‰anu.

RegulÇ noteikti prec¥zi kritïriji piepras¥juma formai un saturam,¥pa‰Çs veidlapas ir pievienotas pielikumÇ. Piepras¥jumusa¿ïmu‰ajai tiesai jÇsavÇc pierÇd¥jumi nekavïjoties, ne vïlÇkkÇ 90 dienu laikÇ no piepras¥juma sa¿em‰anas. Gad¥jumÇ, jatas nav iespïjams, piepras¥jumu sa¿ïmu‰ajai tiesai attiec¥gijÇinformï piepras¥jumu nost¥jus¥ tiesa, norÇdot neiespïjam¥basiemeslus.

Piepras¥jums nopratinÇt personu netiks izpild¥ts, ja ‰¥ personaizmanto ties¥bas atteikties no liec¥bu snieg‰anas vai tai liec¥bassniegt ir aizliegts saska¿Ç ar likumu dal¥bvalst¥, kuras tiesÇpiepras¥jums iesniegts, vai dal¥bvalst¥, no kuras piepras¥jumssa¿emts. Bez iepriek‰minïtajiem pierÇd¥jumu izpras¥‰anaslgumu var noraid¥t tikai ¥pa‰os ÇrkÇrtïjos gad¥jumos.

24


25

SavÇ pierÇd¥jumu ieg‰anas piepras¥jumÇ tiesai ir jÇnorÇda, vaipierÇd¥jumu ieg‰anas procesÇ jau ir uzaicinÇti piedal¥tieskonkrïtÇs lietas dal¥bnieki un/vai to pÇrstÇvji vai ar¥ tiek lgtsvi¿us pieaicinÇt. Tiesa, kas sa¿em piepras¥jumu, to izpildasaska¿Ç ar attiec¥gÇs dal¥bvalsts likumu. PierÇd¥jumu ieg‰anuvar veikt ar¥ saska¿Ç ar ¥pa‰u procedru, kÇdu nosaka tÇsdal¥bvalsts likums, kuras tiesa izsniegusi piepras¥jumu, ja ‰¥tiesa ‰Çdu procedru pieprasa. Tiesai, kura sa¿ïmusipiepras¥jumu, ir jÇ¿em vïrÇ ‰Çds piepras¥jums, ja vien ‰¥procedra nav pretrunÇ ar tÇs likumu. Regula pie∫aujpierÇd¥jumu ieg‰anu, izmantojot msdienu sakarutehnoloÆijas, un tas var pat notikt ar telekonferences vaivideokonferences pal¥dz¥bu.

Piepras¥jums tie‰i iegt pierÇd¥jumus iesniedzams otrasdal¥bvalsts centrÇlajai vai piekrit¥gajai iestÇdei. To dr¥kst noraid¥ttikai iz¿ïmumu gad¥jumos. Tie‰Ç pierÇd¥jumu ieg‰ana dr¥kstnotikt tikai tad, ja to iespïjams veikt br¥vprÇt¥gi, bez piespiedul¥dzek∫u piemïro‰anas. PierÇd¥jumu ieg‰anu veic tiesusistïmas ierïdnis vai jebkura cita persona, piemïram,eksperts, kur‰ tam attiec¥gi pilnvarots saska¿Ç ar piepras¥jumasa¿ïmïjas dal¥bvalsts normat¥viem aktiem.

Eiropas T¥kls tiesiskai sadarb¥bai civillietÇs unkomerclietÇs

Eiropas T¥kls tiesiskai sadarb¥bai civillietÇs un komerclietÇs tikaizveidots 2002. gada 1. decembr¥, lai atvieglotu tiesisko sadarb¥bustarp dal¥bvalst¥m un sniegtu sabiedr¥bai informÇciju, kasatvieglotu tÇs piek∫uvi nacionÇlajÇm tiesu sistïmÇm. T¥kla mïr˙isbija ar¥ soli pa solim ieviest un pilnveidot uz sabiedr¥bu vïrstuinformÇcijas sistïmu, kas atvieglotu sabiedr¥bas piek∫uvi valststiesu sistïmÇm, it ¥pa‰i – caur Internetu. ·¥ informÇcijas sistïma,kas jÇrediÆï visÇs oficiÇlajÇs ES valodÇs, pa‰laik tiek izstrÇdÇta‰ÇdÇ t¥mek∫a vietnï: http://europa.eu.int/comm/justice_home/ejn.

KatrÇ dal¥bvalst¥ ir pieejams viens vai vairÇki kontaktpunkti tiesuun administrat¥vÇm iestÇdïm, kuros risinÇmi tÇdi pÇrrobeÏujautÇjumi, ar kÇdiem ‰¥m iestÇdïm nÇkas saskarties, unsniedzama pilna un nemit¥gi atjaunota informÇcija par citudal¥bvalstu normat¥viem aktiem.

3


VI. TIESU PIEEJAM±BA

Direkt¥va par juridisko pal¥dz¥bu

EiropÇ ar tÇs atvïrtajÇm robeÏÇm tagad iespïjami neskaitÇmigad¥jumi, kad vienas valsts pilso¿i tiek iesaist¥ti tiesved¥bÇ citasdal¥bvalsts tiesÇ. PÇrrobeÏu str¥di ne vienmïr rodas tikai starplieliem uz¿ïmumiem – tie var skart ar¥ mazus uz¿ïmumus unpat privÇtpersonas, kuru l¥dzek∫i ir visnota∫ pietic¥gi. PÇrrobeÏustr¥du izskat¥‰ana var izmaksÇt dÇrgi, it ¥pa‰i, ja jÇizskata lielaapjoma pras¥bas. VisbieÏÇk pÇrrobeÏu str¥du gad¥jumÇ irvajadz¥gs juridisks pÇrstÇvis dal¥bvalst¥, kurÇ lieta tiek izskat¥ta,bez tam ar¥ juridiska konsultÇcija no tiesved¥bas norises valstsjurista, bieÏi vïlÇk klÇt nÇk ar¥ izdevumi par tulko‰anu, ce∫aizdevumi un citi neparedzïti izdevumi.

2003. gada janvÇr¥ pie¿emta Padomes Direkt¥va Nr. 2003/8/EK.TÇs mïr˙is ir likvidït pastÇvo‰os ‰˙ïr‰∫us attiec¥bÇ uz juridiskÇspal¥dz¥bas pieejam¥bu un ∫aut ikvienam sa¿emt juridiskupal¥dz¥bu citÇ dal¥bvalst¥ tÇpat kÇ savÇ valst¥. ·¥s Direkt¥vasmïr˙is ir pilnveidot tiesas pieejam¥bu pÇrrobeÏu str¥dos,nosakot kop¥gu noteikumu minimumu juridiskai pal¥dz¥bai‰Çdos str¥dos. ·¥s Direkt¥vas ietver‰anai attiec¥gÇs valsts ties¥buaktos lielÇkoties bija jÇnotiek pirms 2004. gada 30. novembra.TÇm direkt¥vas noda∫Çm par pirmstiesas konsultÇcijÇm, kurasvïrstas izl¥guma panÇk‰anu pirms tiesved¥bas uzsÇk‰anas,ievie‰anas termi¿‰ ir 2006. gada 30. maijs.

1

Dal¥bvalsts “1” pilsonis “A” kungs sa¿empazi¿ojumu, ka vi¿u iesdz tiesÇ dal¥bvalst¥ “2”sakarÇ ar 235000 eiro kaitïjumu, kuru nodar¥jis vi¿a 12gadus vecais dïls tajÇ laikÇ, kad vi¿‰ ar Æimenipavad¥jis atva∫inÇjumu dal¥bvalst¥ “2”. “A” kungs,kuram ir divas meitas, bet neviena dïla, informïts, kajuridiskais birojs dal¥bvalst¥ “2” par saviempakalpojumiem prasa vismaz 8000 eiro lielu summu,no kuras tikai nelielu da∫u var atgt no pras¥tÇjagad¥jumÇ, ja pras¥ba tiek noraid¥ta. “A” kungs un vi¿aÆimene dz¥vo no ikmïne‰a neto ienÇkumiem 1850 eiroapmïrÇ. Vi¿iem ir zinÇms par tiesÇ‰anÇs izdevumiemun vi¿i nezina, kÇ sazinÇties ar vietïjo juristu dal¥bvalst¥“2”. Dal¥bvalsts “2” tiesas noteiktais termi¿‰ “A”kunga aizstÇv¥bas poz¥cijas izklÇst¥‰anai tl¥t beigsies.

“A” kunga sareÏÆ¥tÇ situÇcija ir tikai piemïrs neskaitÇmiemsareÏÆ¥jumiem, ar kÇdiem bieÏi saskaras pÇrrobeÏustr¥dos iesaist¥tie daÏÇdu dal¥bvalstu pilso¿i. Tas jo ¥pa‰iattiecas uz gad¥jumiem, kad jÇaizstÇvas citas dal¥bvalststiesas ierosinÇto tiesved¥bÇ, jo tad parasti nepiecie‰amajuridiska konsultÇcija un pÇrstÇv¥ba divÇs daÏÇdÇsdal¥bvalst¥s. ·¥s grt¥bas var bt milz¥gas un skart ne tikaivalodas problïmu un izdevumus. Bez valodu barjeras,kuras dï∫ nepiecie‰ama dokumentu tulko‰ana, kuraizmaksÇ dÇrgi, papildus izdevumi var rasties ar¥ gad¥jumÇ,ja pusei person¥gi jÇierodas citas dal¥bvalsts tiesÇ.

26


Direkt¥vu piemïro civila vai komerciÇla rakstura pÇrrobeÏustr¥diem, bet tikai tad, ja tÇs puses, kura ldz juridiskopal¥dz¥bu, m¥tne vai pastÇv¥gÇ dz¥vesvieta ir citÇ dal¥bvalst¥ unnevis tajÇ, kurÇ atrodas tiesa vai kurÇ izpildÇms tiesasnolïmums. Direkt¥va veicina juridiskÇs pal¥dz¥bas snieg‰anupÇrrobeÏu str¥dos tÇm personÇm, kurÇm nav pietiekamul¥dzek∫u, bet pal¥dz¥ba ir nepiecie‰ama, lai nodro‰inÇtu ¥stenutiesas pieejam¥bu. TurklÇt direkt¥va satur noteikumus, kasvienkÇr‰o un paÇtrina juridiskÇs pal¥dz¥bas piepras¥jumupÇrst¥‰anu, koordinïjot tiesisko sadarb¥bu starp dal¥bvalst¥m.

Juridisko pal¥dz¥bu sniedz vai atsaka atbilsto‰as kompetencesiestÇde dal¥bvalst¥, kurÇ notiek tiesved¥ba vai kurÇ izpildÇmstiesas nolïmums. Pal¥dz¥ba attiecas ne tikai uz tiesved¥bu, betar¥ uz izdevumiem, kÇdi rodas tÇs sakarÇ, kÇ ar¥ sakarÇ arÇrpustiesas procedrÇm, ja puses ldz tÇdas piemïrot.JuridiskÇ pal¥dz¥ba garantï juridisku pal¥dz¥bu un pÇrstÇv¥butiesÇ un tÇs sa¿ïmïja tiesved¥bas izdevumu apmaksu, kÇ ar¥maksÇjumus, kuri ir tie‰Ç saist¥bÇ ar str¥da pÇrrobeÏu raksturu,piemïram, dokumentu mutisku un rakstisku tulko‰anu vai ce∫aizdevumiem.

Pal¥dz¥bas sa¿ïmïja m¥tnes valstij jÇnodro‰ina tospakalpojumus, kas nepiecie‰ami, lai sagatavotu juridiskÇspal¥dz¥bas pieteikumu un tÇ pÇrst¥‰anu uz valsti, kurÇ notiektiesved¥ba. Dal¥bvalstis izraugÇs iestÇdes, kas veic juridiskaspal¥dz¥bas lgumu nost¥‰anu (nost¥tÇjas iestÇdes) unsa¿em‰anu (sa¿ïmïjas iestÇdes). Pieteikumu pÇrst¥‰anasatvieglo‰anai tiks sagatavota noteikta parauga veidlapa pa‰amjuridiskas pal¥dz¥bas pieteikumam un tÇ pÇrst¥‰anai.

Direkt¥va par kompensÇciju noziegumos cietu‰ajiem

Direkt¥vu par kompensÇciju noziegumos cietu‰ajiem, kurasmïr˙is ir noteikt minimÇlos valsts izmaksÇjamÇs kompensÇcijaspamatnoteikumus dal¥bvalst¥s veiktos noziegumos cietu‰ajiemun atvieglot kompensÇcijas pieejam¥bu pÇrrobeÏu lietÇs,Padome pie¿ïma 2004. gada 29. apr¥l¥. Atbilsto‰i ‰ai Direkt¥vaidal¥bvalst¥m obligÇti jÇsniedz cietu‰ajiem pienÇc¥ga valstskompensÇcija un jÇnodro‰ina, lai ‰¥ kompensÇcija btu vieglipieejama neatkar¥gi no tÇ, kur tie‰i Eiropas Savien¥bÇ personair no nozieguma cietusi. Cie‰Çka sadarb¥ba starp valstsiestÇdïm atvieglos valsts kompensÇcijas pieejam¥bu pÇrrobeÏustr¥du gad¥jumos.

2

27



5Eiropas Komisijas iniciat¥va


www.eurocivil.info

LV


Documents

EurCivil Pocket guide LV - ec.europa.euec.europa.eu/.../publications/docs/guide_legal_practitioners_lv.pdf · Viens no br¥v¥bas, dro‰¥bas un tiesiskuma jomas mïr˙iem ir atvieglot