Informatīvais ziņojums
„Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa sistēma”
Informatīvais ziņojums par Viedās specializācijas stratēģijas
(RIS3) monitoringa sistēmu izstrādāts, lai nodrošinātu publisko
ieguldījumu zinātnē, tehnoloģiju attīstībā un inovācijās ietekmes
monitoringu.
RIS3 monitoringa sistēmas ieviešana nodrošina ex-ante nosacījumu
izpildi ES struktūrfondu ieguldījumiem pētniecībā, attīstībā un
inovācijās. Tās izstrādē ņemti vērā šādi dokumenti:
· Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes
2014.-2020.gadam (MK 28.12.13. rīkojums Nr.685);
· Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes
2013.-2020.gadam (MK 28.06.13. rīkojums Nr.282);
· Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un
ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnes 2013.-2019.gadam (MK
17.06.13. rīkojums Nr.249);
· Informatīvais ziņojums „Par Zinātnes, tehnoloģiju attīstības
un inovācijas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ieviešanas rīcības
plāna, kas ietver Viedās specializācijas stratēģijas pasākumu plānu
un rezultātu rādītāju sistēmas aprakstu, izstrādes progresu”
(pieņemts MK 21.10.2014. sēdē);
· Informatīvais ziņojums "Par Latvijas zinātnes strukturālās
reformas īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam" (pieņemts MK
19.08.14. sēdē).
Saturs
1.Viedās specializācijas stratēģijas mērķis, uzdevums,
prioritātes un viedās specializācijas jomas3
2.Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa ietvars5
2.1.RIS3 monitoringa sistēmas mērķi un rezultatīvie
rādītāji6
2.2.RIS3 monitoringā iesaistītās institūcijas10
2.3.Datu vākšana un analīze11
3.Viedās specializācijas jomu sasaiste ar tautsaimniecības un
zinātnes nozarēm17
4. RIS3 Publisko ieguldījumu programmas18
Saīsinājumi un termini
AFIAttīstības finanšu institūcija
CFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūra
CSPCentrālā statistikas pārvalde
EKEiropas Komisija
ELFLAEiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
EMEkonomikas ministrija
ERAFEiropas Reģionālās attīstības fonds
ERASMUSEiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma
(European Region Action Scheme for Mobility of University
Students)
ESEiropas Savienība
ESFEiropas Sociālais fonds
EURES euro
FMFinanšu ministrija
IKTInformācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IKVDIzglītības kvalitātes valsts dienests
IZM Izglītības un zinātnes ministrija
KFKohēzijas fonds
LADLauku atbalsta dienests
LMLabklājības ministrija
LPISPLatvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome
(izveidota ar Ministru prezidenta 24.03.2014. rīkojumu Nr.95)
MKMinistru kabinets
OECDEkonomikas sadarbības un attīstības organizācija
(Organisation for Economic Co-operation and Development)
PKCPārresoru koordinācijas centrs
P&A Pētniecība un attīstība
P&A&IPētniecība, attīstība un inovācijas
RIS3Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (Research and
Innovation Strategy for Smart Specialisation). Viedās
specializācijas ietvardokuments ir Zinātnes, tehnoloģiju attīstības
un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kas ietver Viedās
specializācijas sadaļu.
SAMES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada
plānošanas perioda specifiskais atbalsta mērķis
STEMScience, Technology. Engineering and Mathemetics – zinātne,
tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika
UKES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas
perioda uzraudzības komiteja
VARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VIAAValsts izglītības attīstības aģentūra
VMVeselības ministrija
VKValsts kanceleja
ZM Zemkopības ministrija
Viedās specializācijas stratēģijas mērķis, uzdevums, prioritātes
un viedās specializācijas jomas
Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (RIS3) ir
tautsaimniecības transformācijas stratēģija uz augstāku pievienoto
vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu.
Tautsaimniecības transformācijas stratēģijas izvēle ir cieši
saistīta ar pašreizējo tautsaimniecības attīstības līmeni un
konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām). Būtisks
priekšnoteikums pārejai uz inovatīvu ekonomiku ir Latvijas
inovācijas sistēmas stiprināšana, novēršot tās nepilnības un
veicinot mijiedarbību starp visiem inovācijas sistēmas subjektiem –
uzņēmējdarbību, zinātni un izglītību, kā arī finanšu un
likumdošanas sistēmām.
RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot
inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu
tautsaimniecībā.
RIS3 uzdevums ir nodrošināt attīstības prioritāšu izvirzīšanu un
regulāru pārskatīšanu, publisko investīciju mērķtiecīgu fokusēšanu,
t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas
instrumentu izvēli un tādas monitoringa sistēmas izveidi, kas ļauj
sekot publisko ieguldījumu ietekmei un nodrošina maksimālu virzību
uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Saskaņā ar Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas
pamatnostādnēm 2014-2020.gadam RIS3 paredz pastāvīgu konkurētspējas
priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu
politikas instrumentu izvēli, kas maksimāli atraisa valsts uz
zināšanām balstīto attīstības potenciālu, un tādējādi nodrošina
tautsaimniecības izaugsmi. RIS3 noteiktie tautsaimniecības
transformācijas virzieni, prioritātes un specializācijas jomas ir
apkopotas 1.tabulā.
RIS3 paredz trīs tautsaimniecības transformācijas virzienus – 1)
ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās
tautsaimniecības nozarēs; 2) nākotnes izaugsmes nozaru, kurās
eksistē vai var rasties produkti un pakalpojumi ar augstu
pievienoto vērtību attīstība; un 3) nozaru ar nozīmīgu horizontālo
ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā attīstība.
Šādu virzienu izvēli pamato tradicionālo nozaru īpatsvars
tautsaimniecībā, pētniecības izcilība vairākās ar augstu pievienoto
vērtību saistītās nozarēs, kā arī nepieciešamība nodrošināt
ilgtspējīgu ierobežoto Latvijas resursu izmantošanu.
Tautsaimniecības izaugsmes prioritātes izriet no globalizācijas
radītajām problēmām, tajā skaitā tā, ka zaudējam lētu resursu
konkurētspējas priekšrocības, kas raksturīgas attīstības valstij.
Latvijas apstrādes rūpniecības struktūrā izteikti dominē zemas un
vidēji zemas pievienotās vērtības nozares. Tas nozīmē, ka Latvijas
apstrādes rūpniecības ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešams
diversificēt apstrādes rūpniecību un panākt straujāku vidēji augsto
un augsto tehnoloģiju nozaru attīstību, kā arī sekmēt augstākas
pievienotās vērtības produktu ražošanu tradicionālajās
tautsaimniecības nozarēs. Nepieciešama jaunu nišas produktu
ražošanas attīstība, cieši sadarbojoties ar augstākās izglītības un
zinātnes sektoru un radot alternatīvas konkurētspējas
priekšrocības[footnoteRef:1] lētam darbaspēkam. Ilgtspējīgai
attīstībai ir nepieciešams veidot Latvijas ekonomikā iesakņotu un
globāli saistītu P&A cilvēkkapitālu[footnoteRef:2], un šajā
cilvēkkapitālā balstītu zināšanu bāzi noteikto specializācijas jomu
attīstībai. Tāpat ilgtspējīgai attīstībai ir nepieciešams atrast
jaunus veidus policentriskai attīstībai. [1: Latvijas nacionālās
industriālās politikas uzsvars ir vērsts uz jaunu konkurētspējas
priekšrocību veidošanu visos ar ražošanas paplašināšanu un
modernizāciju saistītos procesos. Viens no definētajiem
pamatprincipiem ir nevis "uzvarētāju atklāšana", bet process, kas
ietver publiskā un privātā sektora dialogu ar mērķi atklāt
kavējošos ierobežojumus jaunām ekonomiskām aktivitātēm un piedāvāt
risinājumus to novēršanai vai pārvarēšanai. Latvijas ekonomika
pārkārtojas uz ilgtspējīgu attīstības modeli un uzmanības centrā ir
uz eksportu vērsto nozaru attīstība un tautsaimniecības struktūras
maiņa par labu šīm nozarēm. Šai politikai jānodrošina uz ārējo
pieprasījumu orientētu nozaru konkurētspējas un eksporta ienesīguma
palielināšana, tādejādi veicinot valsts kopējo ienākumu pieaugumu.
Tāpēc ir svarīgi motivēt komersantus konkurētspējas priekšrocību
veidošanā un pārvaldībā ceļā uz augstāku produktivitāti.] [2:
P&A cilvēkkapitālu veido zinātnieki un inženieri, to zināšanas
un sadarbības tīkli, ko indivīdi veido to darba dzīves laikā. ]
Piecas viedās specializācijas jomas 1) identificē un nodrošina
zināšanu attīstību zinātņu apakšnozarēs, kurām ir vislielākais
potenciāls tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanā; un 2)
nodrošina platformu diskusijām starp nozaru un pētniecības
organizācijām, un augstskolām publisko ieguldījumu prioritāšu
noteikšanai, instrumentu izstrādei un progresa monitoringam.
Ievērojot RIS3 mērķus, RIS3 publisko investīciju programmas ir
vērstas uz Latvijas tautsaimniecības inovācijas kapacitātes
stiprināšanu un uz inovācijas šķēršļu mazināšanu.
1.tabula
RIS3 noteiktie tautsaimniecības transformācijas virzieni,
prioritātes un specializācijas jomas
Tautsaimniecības transformācijas virzieni
Izaugsmes prioritātes
Viedās specializācijas jomas
Ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās
tautsaimniecības nozarēs
1.prioritāte:
Efektīvāka pirmapstrādes produktu izmantošana augstākas
pievienotās vērtības produktu ražošanai, jaunu materiālu un
tehnoloģiju radīšana un pielietošanas dažādošana. Netehnoloģisko
inovāciju, Latvijas radošās industrijas potenciāla plašāka
izmantošana tautsaimniecības nozaru augstākas pievienotās vērtības
produktu un pakalpojumu ražošanai.
1. Zināšanu-ietilpīga bio-ekonomika
2. Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un
biotehnoloģijas
3. Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas
4.Viedā enerģētika
5.Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
Nākotnes izaugsmes nozares, kurās eksistē vai var rasties
produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību
2.prioritāte:
Jaunu produktu/ pakalpojumu pastāvīga meklēšana, kuras ietvaros
ir nepieciešams radīt efektīvu identifikācijas sistēmu, kas spēj
atrast un sniegt atbalstu jaunu produktu radīšanai esošo nozaru un
starpnozaru ietvaros, kā arī veidot jaunas nozares ar augstu
izaugsmes potenciālu.
Nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu
tautsaimniecības transformācijā.
3.prioritāte:
Energoefektivitātes paaugstināšana, kas ietver jaunu materiālu
radīšanu, ražošanas procesu optimizāciju, tehnoloģisko jauninājumu
ieviešanu, alternatīvo energoresursu izmantošanu u.c.
risinājumus.
4.prioritāte:
Moderna un mūsdienu prasībām atbilstoša IKT sistēma privātajā un
valsts sektorā.
5.prioritāte:
Moderna un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstoša izglītības
sistēma, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un VSS
prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un
radošuma attīstību visos izglītības līmeņos.
6.prioritāte:
Attīstīta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās
Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas
tautsaimniecības transformācijas procesā: zināšanu jomās, kas
saistītas ar zināšanu-ietilpīgas bioekonomikas, biomedicīnas,
medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju, viedo
materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu, viedās enerģētikas un
IKT nozaru attīstības vajadzībām un EK identificētajās
atslēgtehnoloģiju (nanotehnoloģijas, mikro un nano-elektronika,
fotonika, advancētie materiāli un ražošanas sistēmas,
biotehnoloģijas) jomās.
7.prioritāte:
Teritoriju esošo resursu apzināšana un specializācija, izvirzot
perspektīvās ekonomiskās attīstības iespējas un virzienus, t.sk.
vadošos un perspektīvos uzņēmējdarbības virzienus pašvaldības
teritorijās.
Līdz 2015.gada beigām plānots izstrādāt un publicēt analītisku
aprakstu par viedās specializācijas jomām un skaidrojumu par to
ieguldījumu RIS3 noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu
un izaugsmes prioritāšu īstenošanā[footnoteRef:3]. Minētais
materiāls plānots kā atbalsta dokuments projektu atlasē un
īstenošanā RIS3 instrumentu ietvaros. [3: Sk.detalizētāku
informāciju iepirkuma ID.Nr.VIAA 2015/28 nolikumā
(http://www.viaa.gov.lv/lat/viaa/valsts_iepirkumi/valsts_iepirkumu_dok/?tl_id=22734)
.]
Viedās specializācijas stratēģijas monitoringa ietvars
RIS3 monitoringa ietvars ir noteikts Latvijas vidēja termiņa
politikas plānošanas dokumentos – Nacionālajā attīstības plānā
2014-2020, Latvijas Nacionālajā reformu programmā ES2020
stratēģijas īstenošanai, Nacionālajās industriālās politikas
pamatnostādnēs 2013.-2020.gadam, Latvijas preču un pakalpojumu
eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes
pamatnostādnes 2013.-2019.gadam, Zinātnes, tehnoloģiju attīstības
un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam un Izglītības
attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Šie dokumenti nosaka
RIS3 virsmērķus un galvenos tautsaimniecības transformācijas
rādītājus.
RIS3 pasākumu kopums ir nozīmīga, bet neliela daļa no faktoriem,
kas veicina tautsaimniecības transformāciju. RIS3 ietvaros plānotie
ieguldījumi vidēji gadā veido aptuveni 1,3% no ikgadējā vidējā
investīciju apjoma tautsaimniecībā pēdējo trīs gadu periodā. Tas
nozīmē, ka virsmērķu un makro līmeņa rādītāju sasniegšana ir
atkarīga ne tikai no RIS3 ieguldījumu efektivitātes, bet arī
virknes citu saistīto politikas pasākumu īstenošanas (enerģētikas
politika, izglītības politika, reģionālā politika, uzņēmējdarbības
vides pilnveidošana u.tml.) un globālām norisēm. Tā kā RIS3 mērķu
sasniegšanu ietekmē ārējie faktori, kurus šobrīd nav iespējams
paredzēt, monitoringa sistēma paredz iespēju pārskatīt noteiktās
prioritātes un pasākumus, ļaujot aptvert plašāku Latvijas
attīstības kontekstu un nodrošināt elastīgu pielāgošanos izmaiņām
tautsaimniecībā.
Sekmīgas RIS3 monitoringa īstenošanas un pierādījumos balstītas
P&A&I politikas veidošanas priekšnosacījums ir būtiski
uzlabota Latvijas P&A&I nozaru pārvaldības, ekspertīzes un
prognozēšanas kapacitāte augstākās izglītības un pētniecības
institūcijās, un politikas veidotājinstitūcijās. Esošā analītiskā
kapacitāte publiskajā un privātajā sektorā vērtējama kā
nepietiekama, tāpēc papildus tiešajiem monitoringa pasākumiem
svarīga loma monitoringa sistēmā ir P&A&I politikas
plānošanā iesaistīto valsts pārvaldes, pētniecības un nozaru
organizāciju darbinieku kompetences pilnveidei, RIS3 monitoringā
iesaistīto organizāciju mērķu un uzdevumu saskaņošanai ar RIS3
mērķtiecīgam institucionālajam darbam un atbilstošam P&A&I
publiskās komunikācijas plānam.
RIS3 monitoringa process ietver trīs darbības virzienus (skat.
1.att.) – 1) RIS3 progresa analīze, kas ietver datu vākšanu,
analīzi un progresa ziņojumu gatavošanu, 2) RIS3 programmu
pārvaldību, tajā skaitā publisko diskusiju regulāru organizēšanu un
3) P&A&I nozaru pārvaldības un analītiskās un prognozēšanas
spējas kapacitātes veidošanu. Detalizētāks šo darbības virzienu
apraksts sniegts šī ziņojuma 2.nodaļā.
RIS3 monitoringu nodrošina IZM un EM, kas regulāri ziņo Ministru
prezidenta vadītajai Latvijas Pētniecības un inovāciju
stratēģiskajai padomei (LPISP) un ES struktūrfondu un Kohēzijas
fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda uzraudzības komitejai (UK)
par RIS3 ieviešanas progresu.
RIS3 monitoringa īstenošanai nepieciešams finansējums indikatīvi
3 934 000 EUR apmērā. Monitoringa izmaksu segšanai identificējami
trīs iespējamie finanšu avoti darbības programmas „Izaugsme un
nodarbinātība” ietvaros:
1) Tehniskās palīdzības finansējums (SAM 10.1.1 „Palielināt
Kohēzijas politikas fondu izvērtēšanas kapacitāti”, ko administrē
FM; SAM 11.1.1 „Atbalstīt un pilnveidot Kohēzijas politikas fondu
plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli”, kas paredz
finansējumu vadošās iestādes, atbildīgo iestāžu un sadarbības
iestādes funkciju īstenošanai);
2) Specifisko atbalsta mērķu programmas (piemēram, SAM 1.1.1
„Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un
inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu,
ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” un SAM 1.2.1 „Palielināt
privātā sektora investīcijas P&A”, kuru ietvaros varētu
paredzēt finansējumu inovācijas procesa pētījumiem; SAM 3.4.2
„Valsts pārvaldes profesionālā pilnveidei labāka tiesiskā
regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas
novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā”, kura ietvaros
jāvērtē iespēja finansēt P&A&I politikas plānošanā
iesaistīto valsts pārvaldes darbinieku kompetences pilnveidi; SAM
8.2.1 „Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt
resursu koplietošanu” ietvaros varētu paredzēt atbalstu
starpdisciplināru un starptautisku maģistra un doktora studiju
programmu angļu valodā izstrādei, kas sagatavotu speciālistus un
ekspertus darbam inovāciju pārvaldībā, valsts un privāto uzņēmumu
vadībā, savukārt SAM 8.2.2 „Stiprināt augstākās izglītības
institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas
jomās” ietvaros paredzēt atbalstu šo programmu akadēmiskā personāla
stiprināšanai);
3) Jauns atbalsta pasākumus RIS3 pārvaldības īstenošanai, par
kura īstenošanu jāvienojas ar Eiropas Komisiju un kura finansēšanai
varētu tikt piesaistīts finansējums 1.1.prioritātes ietvaros no IZM
un EM pārziņā esošajiem SAM.
Plānots, ka atbalsta pasākumam RIS3 pārvaldības īstenošanai būtu
nepieciešams finansējums indikatīvi 1.5 milj. EUR, nodrošināt
vienotās informācijas sistēmas par zinātnisko darbību Latvijā
attīstību, RIS3 publisko diskusiju regulāru organizēšanu,
ekspertīzi nozares jautājumos RIS3 monitoringa kvalitātes vadībai,
tostarp Kompetences centru kvalitātes vadība, kā arī P&A&I
politikas veidotāji mācībām un organizāciju mērķu saskaņošanai ar
RIS3 mērķiem un uzdevumiem.
Lai izstrādātu detalizētu RIS3 monitoringa izmaksu plānu, FM
sadarbībā ar EM un IZM jāuzsāk sarunas ar Eiropas Komisiju par
finansējuma piesaisti 1.1.prioritārā virziena ietvaros RIS3
programmu kvalitātes vadībai, kā arī jāvienojas ar atbildīgajām
iestādēm par iespēju daļu no RIS3 monitoringa darbībām finansēt no
apstiprinātām SAM atbalsta programmām.
2.1. RIS3 monitoringa sistēmas mērķi un rezultatīvie
rādītāji
Monitoringa sistēmas mērķis ir nodrošināt publisko ieguldījumu
RIS3 mērķu sasniegšanā efektivitāti, ilgtspēju un sabiedrisko
vērtību. Tās uzdevums dot iespēju lēmumu pieņēmējiem novērtēt
ieguldījumu ietekmi un nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas
stratēģijā vai tās īstenošanas instrumentos. Monitoringa sistēma ir
veidota lai sekotu RIS3 mērķu sasniegšanai trīs līmeņos (skat.
2.attēlu):
1. RIS3 virsmērķi,
2. RIS3 makro līmeņa rādītāji,
3. RIS3 mikro līmeņa rādītāji.
2.attēls
RIS3 monitoringa rādītāju hierarhija
(RIS3 virsmērķiRIS3 makro līmeņa rādītājiRIS3 mikro līmeņa
rādītājiLPISP, IZM (t.sk. VIAA) un EM nodrošina RIS3
monitoringu)
2.tabulā ir apkopoti Nacionālajā attīstības plānā 2014-2020,
Latvijas NRP ES2020 stratēģijas īstenošanai, Nacionālajās
industriālajās politikas pamatnostādnēs 2013.-2020.gadam un
Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnēs
2014.-2020.gadam noteiktie virsmērķu un RIS3 makro līmeņa rādītāji,
kuru sasniegšanu stimulē RIS3.
2.tabula
Tautsaimniecības transformācijas rādītāji, kuru sasniegšanu
stimulē RIS3
RIS3 VIRSMĒRĶU RĀDĪTĀJI
Bāzes vērtība
2017
2020
Datu avots
Ieguldījumi R&D (% no IKP)
0,6 (2013)
1,2
1,5
CSP
Pozīcija Eiropas inovāciju rādītāju grupā
pieticīgs (2013)
vidējs
sekotājs
EK
Produktivitāte apstrādes rūpniecībā (EUR uz 1 strādājošo)
20 126 (2013)
24 500
29 000
CSP/EM
RIS3 MAKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJI
Bāzes vērtība
2017
2020
Datu avots
Privātā sektora investīcijas R&D (% no kopējiem
ieguldījumiem)
21,8
(2013)
46
48
CSP
Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem)
30,4
(2012)
35
40
CSP
Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas
preču eksportā (%)
23,8
(2012)
27
31
CSP/EM
Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un attīstībā
(publiskajā, privātajā sektorā)
5593
(2013)
6300
7000
CSP
Mazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko
institūciju
42
(2013)
30
20
IZM/ IKVD
Absolventu (ISCED 5. un 6.) īpatsvars STEM jomās no kopējā
absolventu skaita, %
19
(2012)
25
27
IZM
RIS3 mikro līmeņa rādītāji mēra virzību uz RIS3 virsmērķa un
makro līmeņa rādītāju sasniegšanu un raksturo plānoto atbalsta
instrumentu sasniedzamos rādītājus (skat. 3.tabulu). Izstrādājot
ieguldījumu programmas, katra atbildīgā institūcija plānotajos
iznākuma, rezultātu un ietekmes rādītājos iekļauj vienu vai
vairākus RIS3 mikro līmeņa rādītājus, kurus plānots sasniegt.
3.tabulā iekļauts RIS3 mikro līmeņa rādītāju saraksts un to
sasaiste ar SF atbalsta un nacionālajām programmām.
Dati par RIS3 mikro līmeņa rādītāju izpildes progresu, kas
attiecas uz ES fondu programmām, tiek iegūti no ES fondu
2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības informācijas sistēmas,
projektu pieteikumiem un to atskaitēm. Tos uzkrāj un apkopo
institūcijas, kuras slēdz līgumus par attiecīgo programmu projektu
īstenošanu – CFLA, AFI, LAD. Datus uzkrāj tautsaimniecības nozaru
un OECD zinātņu apakšnozaru griezumā, kas ļauj analizēt katras
investīciju programmas ietekmi uz specializācijas jomu un
tautsaimniecības nozaru attīstību.
3.tabula
RIS3 mikro līmeņa rādītāji
RIS3 MIKRO LĪMEŅA RĀDĪTĀJI
(O (Output) – Iznākuma rādītājs, R (Result) – Rezultāta
rādītājs
Programmas, kas sniedz ieguldījumu rādītāja sasniegšanā
SF
VB
R
Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR)
Pētniecības un P&I infrastruktūras attīstības programmas,
Kompetences centru un Tehnoloģiju pārneses programma (SAM 111, SAM
112)
Bāzes finansējums;
Valsts pētījumu programmas 2014-2017
O
Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem (EUR)
Pētniecības un P&I infrastruktūras attīstības programmas
(SAM 111, SAM 112)
Bāzes finansējums;
Valsts pētījumu programmas 2014-2017
O
Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus
produktus vai tehnoloģijas
Jaunu produktu/ tehnoloģiju ieviešanas atbalsta programma (SAM
112)
UIN atlaides
R
Komersanta apgrozījums no pētniecības rezultātu ieviešanas
saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas
Kompetences centru programma (SAM 112)
-
R
Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi
(spin-off)
Tehnoloģiju pārneses atbalsta programma (SAM (112)
Bāzes finansējums, AI finansējums
O
Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits
Finanšu instrumentu atbalsts , biznesa inkubatoru atbalsts (SAM
311, SAM 312)
-
O
Atbalstīto jauno zinātnieku skaits pēcdoktorantūras pētījumu
īstenošanai
Pēcdoktorantūras granti (SAM 111)
-
O
Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti
zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības
sektorā
Kompetences centru programma (SAM 112), Pēcdoktorantūras granti
(SAM 111), Biznesa inkubatori
Valsts pētījumu programmas 2014-2017
R
H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais finansējums
(LV daļa; EUR)
Starptautiskās sadarbības pētniecībā un inovācijās atbalsta
programma (SAM 111)
“Baltic Bonus” iniciatīva
R
Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs
indeksētos žurnālos (Scopus, Web of Science)
Pētniecības programma (SAM 111), Pēcdoktorantūras granti (SAM
111), Kompetences centru programma (SAM 112)
Bāzes finansējums;
Valsts pētījumu programmas 2014-2017, AI finansējums, FLP
I
Apmācītie darbinieki
Apmācību atbalsta programmas (SAM 112, SAM 822, SAM 841)
-
O
P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu
skaits
Pētniecības programma (SAM 111), Kompetences centru programma
(SAM 112)
Valsts pētījumu programmas 2014-2017, AI finansējums,
Shēma Nr.1 apkopo RIS3 monitoringa ietvaru.
IZMInf_110915_RIS3monitorings; Informatīvais ziņojums „Viedās
Specializācijas stratēģijas monitoringa sistēma”25
(RIS3 virsmērķi (vērtē īstenoto programmu ietekmi uz rādītāju
izmaiņām programmu ex-post izvērtējumu ietvaros):Bāzes
vērtība20172020Datu avotsIeguldījumi R&D (% no IKP)0,6
(2013)1,21,5CSPPozīcija Eiropas inovāciju rādītāju grupāmodest
(2013)modestmoderateEKProduktivitāte apstrādes rūpniecībā (EUR uz 1
strādājošo)20 126 (2013)24 50029 000CSP/EM) (Virsmērķi un
mērķi jau ir noteikti LV politikas plānošanas dokumentos:Latvijas
NRP ES2020 stratēģijas īstenošanaiNacionālajās industriālās
politikas pamatnostādnēs 2014.-2020Latvijas preču un pakalpojumu
eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes
pamatnostādnes 2013.-2019Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un
inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020Izglītības attīstības
pamatnostādnēs 2014.-2020.gadamNAP 2020Tautsaimniecības
transformācija ir daudz plašāka, RIS 3 – tikai viens no elementiem!
RIS3 mērķis ir palielināt pētniecības un inovācijas kapacitāti, kā
arī veidot inovācijas sistēmu, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko
pārnesi tautsaimniecībā.)Shēma Nr.1 "RIS3 monitoringa ietvars"
(koncentrēt resursus prioritārās jomās) (RIS3 kontekstā
pieejamie ES fondu līdzekļi kopumā 2014-2020.g. veido
0,5 miljardus EUR. Rēķinot iespējamo finansējumu vidēji gadā,
tas ir tikai 0,07 miljardi EUR, jeb 1,3% pret pēdējos 3 gados
vidējo investīciju apjomu tautsaimniecībā. Jebkura tautsaimniecības
nozare potenciāli var izmantot kādā no RIS3 prioritārās zinātnes
jomās radītās zināšanas.) (Monitoringa mikro līmeņa rādītāji (
iegūst no projektu pieteikumiem un atskaitēm, uzkrāj un reizi gadā
apkopo aģentūras, kuras ievieš programmas – CFLA, AFI, VIAA, LAD.
Datus uzkrāj tautsaimniecības nozaru un OECD pētniecības jomu
griezumā, kas ļauj analizēt katras programmas ietekmi uz
specializācijas jomas attīstību):Zinātnisko institūciju licenču/
patentu ieņēmumi (EUR)Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem
(EUR)Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai ieviestu jaunus
produktus/ tehnoloģijas Komersanta apgrozījums no pētniecības
rezultātu ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai
komercializēšanasZinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie
uzņēmumi (spin-off)Atbalstīto jaunizveidoto komersantu
skaitsAtbalstīto jauno zinātnieku skaits pēcdoktorantūras pētījumu
īstenošanaiJaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti
zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības
sektorāH2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais
finansējums (LV daļa; EUR)Zinātniskie raksti, kas publicēti
starptautiskās datu bāzēs (Scopus, Web of Science)Apmācītie
darbiniekiP&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu
skaits ) (Makro līmeņa rādītāji (vērtē programmu ietekmi uz
rādītāju izmaiņām programmu ex-post izvērtējumu ietvaros):Bāzes
vērtība20172020Datu avotsPrivātā sektora investīcijas R&D (% no
kopējiem ieguldījumiem)21,8 (2013)4648CSPInovatīvo uzņēmumu
īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem)30,4 (2012)3540CSP (reizi 3
gados)Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas
preču eksportā (%)23,8 (2012)2731CSP/EMZinātnisko darbinieku skaits
pētniecībā un attīstībā (publiskajā, privātajā sektorā)5593
(2013)63007000CSPMazāks skaits spēcīgāku valsts finansētu
zinātnisko institūciju42 (2013)3020Absolventu (ISCED 5. un 6.)
īpatsvars STEM jomās no kopējā absolventu skaita, % 19
(2012)2527IZM)
2.2. RIS3 monitoringā iesaistītās institūcijas
Par P&A publisko ieguldījumu prioritizēšanu atbilstoši RIS3
mērķiem atbild P&A&I finansējošās institūcijas. Latvijā
RIS3 programmu ieviešanā ir iesaistītas 12 institūcijas, kas
finansē vai koordinē attīstības pasākumus.
IZM sadarbībā ar EM nodrošina RIS3 ieviešanu un sagatavo
ziņojumus par RIS3 sniegumu (skat. 2.3.nodaļu).
1.ielikums
RIS3 programmu ieviešanā iesaistītās institūcijas:
Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome (LPISP)
(nodrošina sadarbības platformu starp valsts pārvaldes
institūcijām, zinātniekiem, uzņēmējiem un pētniecības aktivitāšu
finansētājiem, koordinē institūciju un iesaistīto pušu sadarbību
RIS3 sagatavošanas, īstenošanas un uzraudzības jomā).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) (vadošā valsts pārvaldes
iestāde izglītības un zinātnes nozarē, izstrādā un īsteno
izglītības, zinātnes tehnoloģiju attīstības un inovāciju politiku,
), tajā skaitā:
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) (īsteno valsts
politiku izglītības, zinātnes un inovāciju jomā, t.sk. nodrošina
ERASMUS+ programmas īstenošanu Latvijā, EEZ un Norvēģijas finanšu
instrumenta programmu un projektu apsaimniekošanu, “Apvārsnis 2020”
Nacionālā kontaktpunkta funkciju īstenošanu);
Studiju un zinātnes administrācija (SZA) (īsteno studiju
kreditēšanas politiku, administrē fundamentālos un lietišķos
pētījumus, kā arī Valsts pētījumu programmas);
Ekonomikas ministrija (EM) (vadošā valsts pārvaldes iestāde
ekonomiskās politikas jomā, izstrādā un īsteno rūpniecības,
komercdarbības attīstības un inovācijas attīstības politiku), tajā
skaitā:
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) (darbības
mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju
starptautiskajos tirgos, sekmēt inovatīvu uzņēmējdarbību un
sadarbību starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoriem, kā arī
veicināt ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu);
Finanšu ministrija (FM) (vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu
nozarē, t.sk. īsteno ES struktūrfondu un KF līdzekļu koordinācijas
un izmantošanas vadības politiku), tajā skaitā:
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) (nodrošina Eiropas
Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu, kā arī citu
ārvalstu finanšu instrumentu piešķirto līdzekļu
administrēšanu);
valsts A/S “Attīstības finanšu institūcija” (AFI) (īsteno
atbalsta un attīstības programmas, kuras pilnībā vai daļēji īsteno
finanšu instrumentu vai grantu veidā);
Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) (valsts attīstības
plānošanas un koordinācijas vadošā (augstākā) tiešās pārvaldes
iestāde).
Zemkopības ministrija (ZM) (vadošā valsts pārvaldes iestāde
lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarēs, t.sk. koordinē
darbu ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas
lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības
fondu), t.sk.:
Lauku atbalsta dienests (LAD) (ievieš administratīvo, finanšu un
tehniskās vadības sistēmu, lai īstenotu valsts atbalsta un Eiropas
Savienības atbalsta pasākumus, kā arī citus lauksaimniecības
politikas pasākumus);
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)
(vadošā valsts pārvaldes iestāde reģionālās attīstības plānošanas
un koordinācijas, teritorijas attīstības plānošanas, informācijas
sabiedrības jomā).
RIS3 monitoringu nodrošina:
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas
ministriju.
RIS3 stratēģisko uzstādījumu veidošanas un ieviešanas
koordinācijas shēma ir sniegta 3.attēlā. RIS3 īstenošanas
koordinēšanai ir izveidota Latvijas pētniecības un inovācijas
stratēģiskā padome, kuru vada Ministru prezidents. RIS3 uzstādījumu
īstenošanu ESF, ERAF un Kohēzijas fonda instrumentos nodrošina FM
kā ES fondu vadošā iestāde. Nozaru ministrijas nodrošina
uzstādījumu ietveršanu nozaru politikas instrumentos un
programmās.
3.attēls
RIS3 ieviešanas uzraudzības modelis
(Nozaru ministrijas[nodrošina stratēģisko uzstādījumu iekļaušanu
atbalsta programmu īstenošanā]Finanšu ministrija [kā SF vadošā
iestāde nodrošina stratēģisko uzstādījumu ieviešanu ESF, ERAF,
KF]ES fondu Uzraudzības padome [pārrauga ES fondu ieviešanu,
apstiprina projektu vērtēšanas kritērijus u.c.]Informācija par DP
ieviešanuIZM un EM ziņojumi par RIS3 ieviešanu Priekšlikumi DP
ieviešanas izmaiņām, risku vadība, vērtēšanas kritēriju atbilstība
stratēģiskajiem uzstādījumiemVērtēšanas kritēriji;ietekmes
novērtējumi;progresa atskaites)
RIS3 ieviešanas uzraudzība tiek nodrošināta esošā institucionālā
ietvarā, neveidojot jaunas struktūras vai institūcijas.
2.3. Datu vākšana un analīze
(4.attēls “RIS3 monitoringa progresa analīzes ietvaros veicamās
darbības”)IZM un EM koordinē RIS3 ieviešanu un nodrošina progresa
analīzes veikšanu, veicot regulāru ietekmes vērtēšanu un progresa
ziņojumu izstrādi (skat. 4.att.).
Atbilstošu datu ieguvei plānots paplašināt nacionālā līmeņa
statistikas datus, veikt regulārus programmu izvērtējumus un
īstenot RIS3 tematiskos pētījumus. Kā RIS3 ieviešanas atbalsta rīks
informācijas uzkrāšanai un komunikācijai tiks izmantota vienotā
informācijas sistēma par zinātnisko darbību Latvijā.
Progresa analīzes veikšanai indikatīvi plānots piesaistīt SAM
10.1.1 „Palielināt Kohēzijas politikas fondu izvērtēšanas
kapacitāti” un SAM 11.1.1 „Atbalstīt un pilnveidot Kohēzijas
politikas fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli”
finansējums, kā arī Eiropas Teritoriālās sadarbības programmu
2014.-2020.gadam finansējumu RIS3 monitoringa īstenošanas
atbalstam, sekmējot pieredzes apmaiņu, politikas apguvi reģionālas
nozīmes dalībnieku vidū, lai uzlabotu reģionālās attīstības
politiku un programmu ieviešanu.
2.3.1. RIS3 progresa ziņojumu izstrāde
RIS3 progresa ziņojums tiek izstrādāts 2017., 2019., 2021. un
2023.gadā (uz 01.06.). Ziņojumu sagatavo IZM sadarbībā ar EM un
iesniedz LPISP. LPISP izvērtē ziņojumu un, ja nepieciešams,
ierosina stratēģiskas izmaiņas, sniedz rekomendācijas nozaru
ministrijām RIS3 programmu ieviešanas pilnveidei. Analītisko
ziņojumu sagatavošanas laika grafiks iekļauts 4.tabulā.
RIS3 ieviešanas ziņojums ietver rādītāju izpildes progresu,
īstenoto P&A&I politikas ietekmes novērtējumu rezultātu
pārskatu, analītisku informāciju par RIS3 specializācijas jomu
attīstību, tajā skaitā RIS3 diskusiju rezultātus, kā arī
priekšlikumus nepieciešamajām rīcībpolitikas izmaiņām (ja
attiecināms). Tā izstrādē ņem vērā:
1) RIS3 programmu progresa pārskatus, kas tiek gatavoti ES fondu
uzraudzības ietvaros;
2) ES fondu vidusposma izvērtējumus, kurus pasūta FM un
atbildīgās iestādes ieviešanas izvērtēšanai;
3) RIS3 tematiskos pētījumus, kuru finansēšana indikatīvi
plānota SAM 10.1.1 „Palielināt Kohēzijas politikas fondu
izvērtēšanas kapacitāti” ietvaros atsevišķu P&A&I
attīstības dimensiju (piemēram, specializācijas jomu vai nišu
globālās attīstības tendences, nozaru tehnoloģiju attīstības
prognozēšana, starptautiskā sadarbība specializācijas jomās u.c.)
analīzei;
4) Citus pārskatus, ieskaitot:
· Ikgadējos Eiropas inovāciju Inovācijas savienības rezultātu
pārskatus;
· Analītisko informāciju no NRP2020 progresa ziņojumiem, ko
sagatavo EM sadarbībā ar nozares ministrijām (indikatīvi līdz
15.04.);
· Analītisko informāciju no Ziņojumiem par Latvijas
tautsaimniecības attīstību, ko sagatavo EM (divreiz gadā jūnijā un
decembrī);
· Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, ko sagatavo EM
(ikgadēji līdz 15.05.).
4.tabula
Analītisko ziņojumu sagatavošanas laika grafiks
Gads →
2016
2017
2018
2019
Ceturksnis →
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
I
II
III
IV
Pārskati ↓
RIS3 makro un mikro līmeņa mērķu rādītāju monitorings [pastāvīgi
IZM,EM]
Pastāvīgi
P&A politikas ietekmes vērtēšana [pastāvīgi IZM,EM]
Ikgadējais novērtējums
Ikgadējais novērtējums
Ikgadējais novērtējums
Ikgadējais novērtējums
Uzņēmējdarbības atklājuma principa piemērošana
[IZM, EM, ZM, VIAA]
RIS3 diskusiju platforma - nišas, šķēršļi, problēmas, RIS3
investīciju programmas
RIS3 diskusiju platforma - nišas, šķēršļi, problēmas, RIS3
investīciju programmas
RIS3 diskusiju platforma - nišas, šķēršļi, problēmas, RIS3
investīciju programmas
RIS3 diskusiju platforma - nišas, šķēršļi, problēmas, RIS3
investīciju programmas
RIS3 diskusiju platforma - nišas, šķēršļi, problēmas, RIS3
investīciju programmas
RIS3 diskusiju platforma - nišas, šķēršļi, problēmas, RIS3
investīciju programmas
RIS3 diskusiju platforma - nišas, šķēršļi, problēmas, RIS3
investīciju programmas
RIS3 diskusiju platforma - nišas, šķēršļi, problēmas, RIS3
investīciju programmas
RIS3 snieguma apsekojums [IZM,EM]
01.06.
LPISP
Stratēģiskie uzstādījumi
01.06.
LPISP
Stratēģiskie uzstādījumi
Citi pārskati ↓
Progresa ziņojums par Latvijas NRP „Eiropa 2020” stratēģijas
īstenošanai [EM]
Progresa ziņojums EK
Progresa ziņojums EK
Progresa ziņojums EK
Progresa ziņojums EK
Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes [EM]
Info. ziņojums MK
Info. ziņojums MK
Info. ziņojums MK
Info. ziņojums MK
Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību [2X gadā
EM]
ziņojums EM mājaslapā
ziņojums EM mājaslapā
ziņojums EM mājaslapā
ziņojums EM mājaslapā
ziņojums EM mājaslapā
ziņojums EM mājaslapā
ziņojums EM mājaslapā
ziņojums EM mājaslapā
NAP 2014-2020 izvērtējums [PKC]
Ziņojums Saeimai
Ziņojums Saeimai
Citi pārskati
2.3.2. Datu uzkrāšana
RIS3 īstenošanas publisko ieguldījumu programmu monitoringa
ietvaros dati tiks uzkrāti tautsaimniecības nozaru un OECD zinātņu
nozaru un apakšnozaru griezumā. Tas ļaus analizēt ieguldījumu
programmu atsevišķo un kopīgo ietekmi uz specializācijas jomu,
zinātņu un tautsaimniecības nozaru attīstību.
Atbilstošu datu uzkrāšanai tiks paplašināti nacionālā līmeņa
statistikas dati P&A&I jomā (datu klāsts un izlases
apjoms), pielāgotas informācijas sistēmas, kā arī pilnveidots
normatīvās bāzes regulējums:
1) Centrālā statistika pārvalde pēc papildu resursu piešķiršanas
SAM 10.1.1 „Palielināt Kohēzijas politikas fondu izvērtēšanas
kapacitāti” ietvaros nodrošina:
· pieejamo pētniecības apsekojuma datu klāsta paplašināšanu,
iegūstot un apkopojot datus (A) par izdevumiem pētnieciskajām
darbībām sadalījumā par finanšu avotiem un pa ekonomiskās darbības
veidiem NACE 2.red. 2 zīmju līmenī, (B) par zinātniskajiem
darbiniekiem sadalījumā pa sektoriem un pētniecības jomām
Zinātnisko programmu un budžeta analīzes un salīdzināšanas
klasifikatora (NABS 2007) 1.līmenī;
· pieejamo inovācijas apsekojuma datu klāsta paplašināšanu,
iegūstot un apkopojot datus par inovatīvi aktīvajiem uzņēmumiem pa
ekonomiskās darbības veidiem NACE 2.red. 2 zīmju līmenī, kā arī
sadalījumā pa plānošanas reģioniem.
· zinātņu doktoru tālākās karjeras apsekojuma īstenošanu.
Paplašinātie dati ļaus sekmīgāk novērtēt, (A) vai un kā pieaug
līdzšinējo P&A izdevumu intensitāte, (B) vai un kādas jomās
palielinās komersantu loks, kas iegulda P&A.
2) FM sadarbībā ar CFLA un atbildīgajām iestādēm izvērtēs
iespēju uzkrāt datus OECD zinātņu apakšnozaru un tautsaimniecības
nozaru griezumā Kohēzijas politikas fondu vadības
informācijas sistēmā 2014.-2020.gadam. Lai nodrošinātu minētā
uzdevuma izpildi, FM sadarbībā ar CFLA un atbildīgajām iestādēm
izvērtēs iespēju izstrādāt grozījumus 2014.-2020.gada plānošanas
perioda vispārējos normatīvajos dokumentos (t.sk. projektu
iesnieguma un projekta maksājuma pieprasījuma veidlapās),
attiecīgos RIS3 programmu ieviešanas nosacījumos, paredzot
atbilstošu datu uzskaiti un uzkrāšanu, kā arī pamatojoties uz
minētajiem normatīvo aktu nosacījumiem, izvērtēs iespēju pielāgot
Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēmu 2014. – 2020.gadam
funkcionalitāti atbilstošo datu uzkrāšanai;
3) Kā RIS3 ieviešanas atbalsta rīks informācijas uzkrāšanai un
komunikācijai tiks izmantota vienotā informācijas sistēma par
zinātnisko darbību Latvijā, kuras izveides pirmā kārta tiek
īstenota līdz 2015.gada beigām Latvijas Akadēmiskā pamattīkla
projekta ietvaros[footnoteRef:4]. Minētajā informācijas sistēmā
tiks iekļauta tāda informācija kā zinātnieku profili, zinātnisko
institūciju profili, zinātniskās publikācijas, dati par projektiem,
pētniecības infrastruktūru u.c. ar zinātnisko darbību saistīta
informācija. Pēc projekta beigām vienotā informācijas sistēma tiks
nodota VIAA, lai nodrošinātu vienotu datu uzkrāšanu par nacionālo
un ES programmu ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā, jo VIAA
nodrošina Latvijas Nacionālā kontaktpunkta ES programmai Apvārsnis
2020 darbību. [4: ES fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam
2.1.1.3.2.apakšaktivitātes ietvaros.]
2016.gadā nepieciešams papildus finansējums vienotās
informācijas sistēmas par zinātnisko darbību Latvijā otrās kārtas
īstenošanai, lai paplašinātu sistēmas funkcionalitāti. Finansējumu
šīs sistēmas attīstībai indikatīvi plānots piesaistīt SAM 2.2.1
„Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu
publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību” ietvaros.
4) IZM līdz 2016.gada 1.jūlijam plāno aktualizēt MK 16.05.2006.
noteikumus Nr.397 “Noteikumi par zinātnisko institūciju reģistrā
reģistrētā zinātniskā institūta gada publisko pārskatu”, nosakot
nepieciešamību zinātniskās darbības rezultātus sasaistīt ar OECD
zinātņu nozaru klasifikāciju un precizējot gada pārskatu formu
attiecībā uz zinātniskā snieguma atspoguļošanu, t.sk. precizējot
RIS3 mikro līmeņa iznākuma rādītāju uzskaiti zinātniskās
institūcijas līmenī.
Pēc vienotās informācijas sistēmas par zinātnisko darbību
funkcionalitātes paplašināšanas plānots, ka zinātnisko institūciju
gada pārskati tiks iesniegti e-vidē, tādējādi samazinot
administratīvo slogu un atvieglojot datu vākšanu un analīzi.
2.3.3. RIS3 programmu pārvaldība
RIS3 programmu pārvaldība ietver programmu kvalitātes vadību,
projektu ieviešanas kontroli atbilstoši ES fondu tiesiskajam
ietvaram, regulāru diskusiju ciklu organizēšanu uzņēmējdarbības
atklājuma principa nodrošināšanai, kā arī RIS3 ieviešanā iesaistīto
institūciju darbības mērķu saskaņošanu ar RIS3 un nodarbināto
mācības (skat. 5.att).
RIS3 mērķtiecīgai un kvalitatīvai īstenošanai svarīgi
nodrošināt, ka RIS3 programmu finansējošo organizāciju mērķi ir
saskaņoti ar RIS3 prioritātēm un īstenojamiem uzdevumiem un ir
nodrošinātas mācību iespējas iesaistīto darbinieku kompetences
pilnveidei.
Minētā uzdevuma izpildei tiks izvērtēta iespēja piesaistīt
finansējumu SAM 3.4.2 „Valsts pārvaldes profesionālā pilnveidei
labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu
atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā”
ietvaros, atbalstot P&A&I politikas plānošanā iesaistīto
valsts pārvaldes darbinieku kompetences pilnveidi P&A&I
pārvaldības jautājumos.
Centrālais RIS3 monitoringa elements ir RIS3 publiskās
diskusijas uzņēmējdarbības atklājuma principa nodrošināšanai. Katru
gadu IZM sadarbībā ar EM, ZM un to aģentūrām (VIAA, LIAA u.c.)
organizē diskusiju ciklu katrā no specializācijas jomām, lai
identificētu/ aktualizētu iespējamās konkurētspējas nišas katras
specializācijas jomas ietvaros, identificētu šķēršļus un problēmas,
kā arī sniegtu atgriezenisko saiti par RIS3 investīciju programmu
ieviešanas efektivitāti un nepieciešamajām izmaiņām. Atsevišķa
diskusija katru gadu tiek veltīta jaunu potenciālo viedās
specializācijas jomu apzināšanai un izvērtēšanai. Diskusiju
rezultāti tiek iekļauti RIS3 progresa ziņojumā un izmantoti
investīciju programmu plānošanā un pilnveidē, jaunu nišu
identificēšanā un prioritāšu pārskatīšanā.
P&A programmu kvalitātes vadība (saturiskā uzraudzība un
ieviešanas analīze) ir būtisks nosacījums uz rezultātu sasniegšanu
orientētas sistēmas darbībai. Tās sekmīgai nodrošināšanai IZM, EM
un CFLA jābūt pieejamiem atbilstošas profesionālās pieredzes un
kvalifikācijas ekspertiem (tostarp EK datu bāzes ekspertiem), kas
sniegtu ekspertīzi nozares jautājumos – gan projektu ieviešanas
vērtēšanā, gan atbilstošu tematisko pētījumu un izvērtējumu vadībā.
Šādu ekspertu nodrošināšanai indikatīvi plānots piesaistīt
finansējumu SAM 10.1.1 „Palielināt Kohēzijas politikas fondu
izvērtēšanas kapacitāti” ietvaros, kā arī plānotas sarunas ar EK
par papildus finansējuma pārdali programmu kvalitātes vadībai
1.1.prioritātes ietvaros.
2.3.4. Analītiskās kapacitātes attīstība
Sekmīgai RIS3 monitoringa īstenošanai un pierādījumos balstītas
politikas attīstībai būtiski ir veidot Latvijas P&A&I
nozaru pārvaldības, ekspertīzes un prognozēšanas kapacitāti
augstākās izglītības un pētniecības institūcijās, un politikas
veidotājinstitūcijās. Šī mērķa sasniegšanai plānots īstenot divus
rīcības virzienus (skat. 6.attēlu) – izveidot starptautiskas
starpdisciplināras maģistra un doktora P&A&I pārvaldības
studiju programmas angļu valodā un atbalstīt inovācijas procesu
pētījumus.
P&A&I pārvaldības studiju programmu uzdevums ir
sadarbībā ar vadošajām jomas augstskolām pasaulē veidot nozares
cilvēkkapitālu. Paredzēts, ka studiju programmās tiks uzņemti
studenti ar daudzveidīgu pirmā līmeņa augstāko izglītību, uz kā
pamata tiks attīstītas tautsaimniecības attīstības un inovāciju
procesu analīzes kompetences. Absolventu kompetence būs izmantojama
P&A&I pārvaldībā valsts pārvaldē un uzņēmumos, tādējādi
nodrošinot vietējo analītisko kapacitāti. Finansējumu šim mērķim
plānots piesaistīt SAM 8.2.1 „Samazināt studiju programmu
fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu” un SAM 8.2.2
„Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu
stratēģiskās specializācijas jomās” ietvaros. Par studiju programmu
izveidi atklātā konkursā konkurēs Latvijas augstskolas, nodrošinot
ieguldījumu SAM 8.2.1. un 8.2.2 mērķu un rezultātu sasniegšanā un
demonstrējot izveidoto programmu ilgtspēju.
Inovācijas procesu pētījumu uzdevums ir izveidot zināšanu bāzi
par inovāciju procesiem Latvijā un nodrošināt to, ka izveidotās
P&A&I pārvaldības studiju programmas ir pētniecībā
balstītas, proti, to mācībspēki un studenti ir iesaistīti praktiskā
Latvijas tautsaimniecības nozaru procesu izpētē. Finansējumu
inovācijas procesa pētījumiem ierobežotā apjomā indikatīvi plānots
piesaistīt SAM 1.1.1 „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju
pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo
finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” un SAM
1.2.1 „Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” ietvaros.
Atklātā konkursā ietvaros par to īstenošanu konkurētu Latvijas
zinātniskās institūcijas un komersanti, to īstenošanā iesaistot
studējošos un, tādējādi nodrošinot ieguldījumu SAM 1.1.1 un SAM
1.2.1 mērķu sasniegšanā.
3. Viedās specializācijas jomu sasaiste ar tautsaimniecības un
zinātnes nozarēm
Praktiski jebkura tautsaimniecības nozare potenciāli var
izmantot kādā no RIS3 prioritārajām zinātnes nozarēm radītās
zināšanas. 5.tabulā atspoguļota RIS3 specializācijas jomu sasaiste
ar tautsaimniecības nozarēm (atbilstoši NACE red.2 klasifikācijai)
un zinātnes apakšnozarēm (atbilstoši OECD zinātņu nozaru
klasifikācijai), kā arī norādīts, kādas valsts zinātniskās
institūcijas, t.sk. augstskolas, ietilpst katrā no RIS3
specializācijas jomām.
5.tabula
RIS3 specializācijas jomu sasaiste ar tautsaimniecības nozarēm
un zinātnes apakšnozarēm
Valsts zinātniskās institūcijas, t.sk. augstskolas:
LLU, LU, RTU, DU, LVAI (Augļkop.), LVKĶI, SILAVA, BIOR, VSGSI,
VPLSI, LHEI, NBD (12)
LU, RSU, RTU, LBMC, OSI (5)
LU, RTU, LU CFI, LU FI (5)
RTU, LU, FEI (3)
RTU, LU, VeA, LU MII, EDI (5)
OECD zinātņu apakšnozares
Zemes un vides pētniecība, Lauksaimniecība, mežsaimniecība,
zivsaimniecība, Dzīvnieki, Veterinārija, Lauksaimniecības
biotehnoloģija, Fizika, Ķīmija, Bioloģija, Ekonomika, Rūpnieciskā
biotehnoloģija, Vides biotehnoloģija, Ķīmijas inženierzinātne,
Materiālu inženierzinātne, Civilā inženierzinātne, Mašīnbūve,
Matemātika
Medicīna, Klīniskā medicīna, Veselības zinātne,Medicīniskā
biotehnoloģija, Fizika, Ķīmija, Ķīmijas inženierzinātne, Bioloģija,
Matemātika, Materiālu inženierzinātne
Civilā inženierzinātne, Elektrotehnika, Mašīnbūve, Ķīmijas
inženierzinātne, Materiālu inženierzinātne, Medicīnas inženierija,
Vides inženierija, Vides biotehnoloģija, Rūpnieciskā
biotehnoloģija, Nanotehnoloģija, Fizika, Ķīmija, Matemātika
Elektrotehnika, Zemes un vides pētniecība, Vides inženierija,
Mašīnbūve, Rūpnieciskā biotehnoloģija, Matemātika, Ķīmija, Ķīmijas
inženierzinātne, Materiālu inženierzinātne
Datorzin. un informātika, Matemātika, Elektrotehnika, Mašīnbūve,
Civilā inženierzinātne
(RIS3 specializācijas jomas)
Tautsaimniecības nozares
Zināšanu ietilpīga bioekonomika
Biomedicīna, med. tehnol., biofarm. un biotehn.
Viedie materiāli, tehnol. un inženiersistēmas
Viedā enerģētika
IKT
A
Lauksaimniecība, mežsaimniecība
BDE
Pārējā rūpniecība
C
Pārtikas rūpniecība
C
Vieglā rūpniecība
C
Kokapstrāde
C
Papīra ražošana un poligrāfija
C
Ķīmiskā rūpniecība
C
Nemetālisko minerālu ražošana
C
Metālapstrāde
C
Elektrisko un optisko iekārtu ražošana
C
Mašīnu un iekārtu ražošana
C
Transportlīdzekļu ražošana
F
Būvniecība
G, I
Tirdzniecība, izmitināšana
H
Transports un uzglabāšana
J-S
Citi komercpakalpojumi
OPQ
Sabiedriskie pakalpojumi
Vidējs pārneses potenciāls
Inovatīvo produktu var lietot visās tautsaimniecības nozarēs
Augsts pārneses potenciāls
Laikā no 2014.gada marta līdz 2014.gada oktobrim IZM, EM un ZM
organizēja 14 publiskās diskusijas, kurās piedalījās vairāk nekā
500 pārstāvji no zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm un
nozaru asociācijām. Diskusijās tika secināts, ka Latvijas
industrijai ir raksturīga augsta relatīvā specializācija, tāpēc
industrijas specializācija kopumā nav Latvijas tautsaimniecības
problēma. Eksporta orientētie Latvijas uzņēmumi ir augsti
specializēti un patstāvīgi meklē specializācijas iespējas nišās vai
atsevišķās produktu nozarēs. Viedās specializācijas stratēģijas
īstenošanā jāizvairās no “uzvarētāju sektoru” noteikšanas un
finansēšanas – jāveido ekonomisko aktivitāti veicinoša
tautsaimniecības vide un cilvēkresursu attīstība.
Viens no diskusiju uzdevumiem bija identificēt iespējamās
konkurētspējas nišas katras specializācijas jomas ietvaros.
Diskusiju dalībnieku identificētās potenciālās Latvijas industrijas
potenciālās specializācijas nišas katras Viedās specializācijas
jomas ietvaros ir apkopotas 6.tabulā. Diskusiju dalībnieki uzsvēra,
ka nosauktās specializācijas nišas ir tās, kurās Latvijai jau
šobrīd ir pastāv zināmas konkurētspējas priekšrocības un, kurās pēc
pašreizējās informācijas ir iespējama turpmāka izaugsme.
6.tabula
Latvijas industrijas potenciālās specializācijas nišas Viedās
specializācijas jomas ietvaros, saskaņā ar ZTAI
pamatnostādnēm[footnoteRef:5] [5:
polsis.mk.gov.lv/view.do?id=4608]
Specializācijas jomas
Industrijas potenciālās specializācijas nišas 2014.gada
diskusiju skatījumā
1.Zināšanu ietilpīga bioekonomika.
1. Ilgtspējīga un produktīva meža audzēšana mainīgos klimata
apstākļos; Koksnes biomasas pilnīga izmantošana ķīmiskajai
pārstrādei un enerģijai; Inovatīvas, riskus mazinošas augu un
dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijas; Inovatīvu augstas
pievienotās vērtības nišas produktu izstrāde no koksnes,
tradicionālām un netradicionālām lauksaimniecības augu
un dzīvnieku izejvielām; augu un dzīvnieku audzēšanas un pārstrādes
blakusproduktu izmantošanas tehnoloģiskie risinājumi; Pārtikas
drošība.
2.Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un
biotehnoloģijas.
1. Farmaceitisko un bioaktīvo vielu iegūšanas kīmiskās un
biotehnoloģiskās metodes un produkti;
2. Jaunu un esošo humāno un veterināro zāļu izstrāde un
izpēte;
3. Molekulārās un individualizētās ārstēšanas un diagnostikas
metodes un šūnu tehnoloģijas;
4. Funkcionālā pārtika, ārstnieciskā kosmētika un bioaktīvi
dabas vielu produkti.
3.Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas.
1. Implantu materiāli, kompozītmateriāli, plānie slāņi un
pārklājumi, iekārtas, mehānismi un darba mašīnas, stikla šķiedras
izstrādājumi un viedie materiālus uz stikla šķiedras bāzes.
4.Viedā enerģētika.
1. Resursu cenas; Energoresursu patēriņa intensitāte; ES klimata
un enerģētikas ietvars 2030.
5.Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.
1. Inovatīva zināšanu pārvaldība, sistēmu modelēšanas un
programmatūras izstrādes metodes un rīki; inovatīvi nozaru IKT
aparatūras (hardware) un programmatūras (software) lietojumi;
kiberfizikālās sistēmas, valodu tehnoloģijas un semantiskais
tīmeklis; lielapjoma datu un zināšanu infrastruktūra; informācijas
drošība un kvantu datori; datorsistēmu testēšanas metodes.
4. RIS3 Publisko ieguldījumu programmas
RIS3 nozaru politikas instrumenti izaugsmes atbalstam ietver
valsts budžeta un ārvalsts finanšu instrumentus, un nodokļu
atvieglojumus. Instrumenti ir veidoti ZTAI 2014-2020.gadam
pamatnostādnēs norādīto Latvijas inovācijas sistēmas problēmu
risināšanai, un RIS3 mērķa – palielināt Latvijas tautsaimniecības
inovācijas kapacitāti un veidot tādu inovācijas sistēmu, kas
veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu – sasniegšanai. Uz RIS3
mērķu sasniegšanu kopā ir vērsti 46 nacionālā līmeņa rīcībpolitikas
instrumenti.
7.attēlā atspoguļots RIS3 kartējums, klasificējot instrumentus
pēc to ieguldījuma 1) zinātnes konkurētspējas paaugstināšanā, 2)
inovācijas kapacitātes stiprināšanā un 3) uzņēmējdarbības
konkurētspējas paaugstināšanā.
7.attēls
RIS3 instrumentu kartējums
RIS3 nacionālā līmeņa instrumenti ir klasificēti atbilstoši to
ieguldījumam inovācijas sistēmas problēmu risināšanā – 1)
instrumenti, kas tiešā veidā risina attiecīgo inovācijas sistēmas
problēmu, un 2) instrumenti, kuru ietekme ir plašāka un kuri
attiecīgo problēmu risina pakārtoti (7.tabula). RIS3 instrumenti
paredz sabalansētu atbalstu svarīgākajiem inovācijas procesa
elementiem un ir saskaņoti vērsti uz inovācijas sistēmas šķēršļu
mazināšanu, lai nodrošinātu RIS3 mērķu sasniegšanu, paredzot
atbalstu gan piedāvājuma un pieprasījuma puses stiprināšanai, gan
zināšanu un tehnoloģiju pārneses procesa stiprināšanai.
7.tabula
RIS3 instrumentu ieguldījums inovācijas sistēmas problēmu
risināšanā
Inovācijas sistēmas problēmas (ZTAI 2014-2020)
Tiešas ietekmes atbalsta instrumenti, to indikatīvais ERAF/ ESF
finansējums (EUR)
Netiešas ietekmes atbalsta instrumenti, to indikatīvais ERAF/
ESF finansējums (EUR)
Saistītie RSI3 mikro līmeņa rādītāji
1) Pašreizējais biznesa modelis vāji orientēts uz
inovāciju.
Inovāciju vaučeri MVK - 7 milj. EUR ES fondu finansējums
(turpmāk - SF)
Klasteru programma - 6,2 milj. EUR (SF)
Uzņēmēju līdzfinansējums P&A projektiem (EUR)
Komersanta apgrozījums no pētniecības rezultātu ieviešanas
saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanas
Atbalstīto uzņēmumu ieņēmumi no ieviestiem jauniem produktiem
vai tehnoloģijām (EUR)
Komersantu skaits, kam to agrīnās attīstības posmā nodrošināts
sagatavošanas un uzsākšanas kapitāla atbalsts, paplašināšanās posmā
nodrošināts riska kapitāla finansējums
Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits
Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti
zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības
sektorā
Sadarbība starp pētniecību un lauksaimniecības un
mežsaimniecības nozarēm - 2,2 milj. EUR (ELFLA)
Ārējo tirgu apgūšana 51,8 milj. EUR (SF) (ārējais mārketings –
19 milj. EUR; starpt.konkurētspējas veicināšana 32.8 milj.EUR)
Inovāciju motivācijas programma - 4,8 milj. EUR (SF)
Finanšu pieejamības sekmēšana – 61.4 milj. EUR (SF) (Aizdevumu
garantijas 15 milj.EUR; mezanīna aizdevumi 10.4 milj.EUR; biznesa
eņģeļu ko-investīciju fonds 15 milj. EUR; mikrokreditēšana un
aizdevumi biznesa uzsācējiem 21 milj.EUR)
Atbalsts straujas izaugsmes komersantiem – 65 milj. EUR (riska
kapitāls 45 milj.EUR; tehnoloģiju akselerators 20 milj.EUR)
Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā – 50 milj. EUR
(SF)
Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators –
27.9 milj. EUR (SF)
UIN atvieglojumi veiktajiem ieguldījumiem P&A
UIN atvieglojumi ražošanas veicināšanai iegādājoties jaunas
ražošanas tehnoloģijskās iekārtas
2) Vāja sadarbība starp uzņēmējdarbības sektoru un
zinātni, kā arī nepietiekoša radošā un intelektuālā kapitāla
izmantošana inovāciju radīšanā.
Granti pēcdoktorantūras pētījumiem – 54.4 milj. EUR (SF)
Inovāciju granti studentiem – 28.9 milj. EUR (SF)
Uzņēmēju līdzfinansējums P&A projektiem (EUR)
Zinātnisko institūciju licenču/ patentu ieņēmumi (EUR)
Zinātnisko institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi
(spin-off)
Atbalstīto jauno zinātnieku skaits pēcdoktorantūras pētījumu
īstenošanai
Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti
zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības
sektorā
Praktiskas ievirzes pētījumi - 65 milj. EUR (SF)
Kompetences centri – 77.3 milj. EUR (SF)
Tehnoloģiju pārneses programma - 24,5 milj. EUR (SF)
Zināšanu pārnese lauksaimniekiem un meža apsaimniekotājiem -
17,1 milj. EUR (ELFLA)
3) Pašreizējā izglītības sistēma nenodrošina
atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu.
AII studiju programmu attīstība, akadēmiskā personāla
kapacitāte, AII pārvaldības uzlabošana - 55,3 milj. EUR (SF)
Bezdarbnieku apmācības atbilstoši darba tirgus pieprasījumam –
75.8 milj. EUR (SF)
Apmācītie darbinieki
Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība, t.sk. STEM
jomās - 89 milj. EUR (SF)
Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide - 22,9
milj. EUR (SF) IZM
Infrastruktūras attīstība koledžās STEM jomās - 12 milj. EUR
(SF)
Atbalsts nodarbināto apmācībām - 29,9 milj. EUR (SF) EM
AII infrastruktūras attīstība STEM jomās - 37,9 milj. EUR
(SF)
Darba vidē balstītas mācības, mācību prakse profesionālajā
izglītībā – 18.6 milj. EUR (SF)
4) Nepietiekama zinātnes un pētniecības kapacitāte,
tehnoloģiju attīstības un inovācijas.
Zinātniskās darbības nodrošināšana (2014-2017) - 20.76 milj. EUR
(VB)[footnoteRef:6][footnoteRef:7] [6: 05.01.00 apakšprogrammā
aprēķinātais 2014.g. budžeta finansējums, kā arī aprēķinātais
pamatbudžeta bāzes finansējums 2015., 2016. un 2017.gadam, t.sk.
LZP granti, kā arī finansējums LZA un LZP uzturēšanai, ekspertu
komisijai, emeritētajiem zinātniekiem u.c.] [7: Saskaņā ar
2014.gada 2.septembra MK sēdes lēmumu no budžeta apakšprogrammas
2017 gada finansējuma 3.2 MEUR tiks novirzīti uz apakšprogrammu
05.12.00 Valsts pētījumu programmas.]
ZI institucionālās kapacitātes stiprināšana - 13 milj EUR
(SF)
H2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais finansējums
(LV daļa; EUR)
Zinātniskie raksti, kas publicēti starptautiskās datu bāzēs
(Scopus, Web of Science)
Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti
zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības
sektorā
P&I projektos iesaistīto maģistrantu un doktorantu
skaits
Zinātnes bāzes finansējums (2014-2017) - 99,16 milj. EUR valsts
budžets (turpmāk - VB)
Valsts pētījumu programmas (2014-2017) – 26.96 milj. EUR
(VB)[footnoteRef:8] [8: Saskaņā ar 2014.gada 2.septembra MK sēdes
lēmumu budžeta apakšprogramma laika periodā 2014-17 gadam tiks
papildināta 4.2 MEUR.]
Dalība ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās
(2014-2017) - 5,72 milj. EUR (VB)
ERA bilateriālās un multilaterālās sadarbības projektu atbalsts
- 27,7 milj. EUR (SF)
P&A infrastruktūras attīstība - 85 milj. EUR (SF)
5) Reģionāli monocentriska attīstība
Uzņēmējdarbību veicinoša publiskā infrastruktūra reģionos - 59
milj. EUR (SF)
Teritoriju revitalizācija - 236,5 milj. EUR (SF)
Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un
pamatlīdzekļos ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, euro)
Jaunradītās darba vietas, t.sk. tās, kurās nodarbināti
zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības
sektorā
Atbalsts iegudījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras
izveidei vai rekonstrukcijai - 24,8 milj. EUR (SF)
Publisko datu atkalizmantošana – 128.8 milj. EUR (SF)
Pasākumi privātā sektora ieguldījumu P&A veicināšanai
Lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus P&A, sākot ar
2014.gada 1.jūliju, tiem uzņēmumiem, kuri iegulda P&A, pieejams
atbalsts nodokļa atvieglojuma veidā, nosakot, ka noteiktas uzņēmumu
pētniecības un attīstības izmaksas tiek norakstītas tajā gadā, kad
tās radušās, piemērojot vērtību palielinošu koeficientu – 3.
Attiecināmās P&A izmaksas, kurām var tikt piemērots nodokļa
stimuls, ir uzņēmuma pētniecībā iesaistītā personāla izmaksas,
pētniecības pakalpojumu, kas saņemti no zinātniskajām institūcijām
izmaksas, kā arī sertifikācijas, testēšanas un kalibrēšanas
pakalpojumu izmaksas, saņemot pakalpojumus no akreditētām
sertifikācijas, testēšanas un kalibrēšanas institūcijām.
Papildus nodokļu atvieglojumiem privātā sektora ieguldījumi
P&A tiks veicināti, īstenojot šādas darbības:
1) Zinātniskās darbības potenciāla attīstība, stiprinot publisko
pētniecības organizāciju sadarbības spēju un fokusētu to darbību uz
tautsaimniecības attīstībai nepieciešamu zināšanu radīšanu un
izaicinājumu risināšanu; īstenojot atbalsta pasākumus zinātnisko
darbinieku skaita palielināšanai gan publiskajā, gan
uzņēmējdarbības sektorā.
2014.gadā ir uzsākta zinātnisko institūciju konsolidācija. Ir
paredzēts, ka konsolidācijas rezultātā 2020.gadā darbosies 20
konkurētspējīgas zinātniskās institūcijas. Atbilstoši zinātnes
starptautiskā izvērtējuma ieteikumiem, konsolidācija tiek veikta,
resursus koncentrējot labākajos valsts zinātniskajos institūtos un
universitātēs kā zināšanu centros. Konsolidācijas atbalstam tika
izstrādāti MK noteikumi darbības programmas Uzņēmējdarbība un
inovācijas papildinājuma apakšaktivitātes Zinātnisko institūciju
institucionālās kapacitātes attīstība īstenošanai, paredzot ERAF
finansējumu 11,9 milj. EUR, tai skaitā zinātniskās izcilības
attīstībai 4,5 milj. EUR un zinātnisko institūciju konsolidācijas
atbalstam 7,4 tūkst. EUR. Tiek atbalstīti zinātnisko
institūciju pasākumi starptautiskā izvērtējuma rekomendāciju
ieviešanai, zinātnisko institūciju pētniecības programmu attīstības
stratēģiju izstrādei, institūciju apvienošanās juridiskās bāzes un
plānu izstrādei, apvienošanās un reorganizācijas pasākumu
ieviešanai, kā arī zinātnisko institūciju resursu vadības un
rezultātu pārvaldības sistēmas attīstībai. Projekti tiks īstenoti
līdz 2015.gada beigām.
Konsolidācijas veicināšanai un resursu koncentrācijai
konkurētspējīgās institūcijās 2014.gadā tika veiktas arī izmaiņas
zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas nosacījumos, nosakot, ka
papildu finansējums tiek piešķirts zinātniskajām institūcijām, kas
starptautiskajā zinātnes izvērtējumā saņēmušas “4” un “5”; bez tam,
no 2016.gada bāzes finansējumu nesaņems ar “1” un “2” novērtētās
zinātniskās institūcijas, kas nepiedalās zinātnisko institūciju
konsolidācijas procesos. Ņemot vērā, ka nākošais zinātnes
izvērtējums plānots 2017.gadā, zinātniskās institūcijas, kas
novērtētas zemu, tiek mudinātas meklēt iespējas integrēties
spēcīgākās institūcijās, tādējādi sekmējot resursu koncentrāciju un
kritiskās masas veidošanos šajās institūcijās;
2) Pētniecības rezultātu un tehnoloģiju pārneses sistēmas
pilnveide, lai nodrošinātu zinātnisko institūciju pētījumu
rezultātu transformēšanu veiksmīgā uzņēmējdarbībā un ienākumu
palielināšanu no privātā sektora valsts finansētu pētījumu
rezultātu komercializēšanas.
3) Atbalsts grantu un finanšu instrumentu veidā komersantiem, jo
īpaši maziem un vidējo komersantiem, to pētniecības un produktu
attīstības darbībām, tajā skaitā sadarbības projektiem;
4) Informatīvais un konsultatīvais atbalsts komersantiem, lai
sekmētu to dalību starptautiskās pētniecības programmās (piemēram,
Apvārsnis 2020);
5) Augstākās izglītības piedāvājuma struktūras maiņa, STEM
nozaru noteikšana par prioritāti visos izglītības līmeņos un
iesaistot uzņēmējdarbības sektoru mācību satura izstrādē un
procesā, tādējādi radot cilvēkresursus attiecīgo nozaru
attīstībai.
2014.gadā ar Pasaules bankas atbalstu ir izstrādāts jauns
augstākās izglītības finansēšanas modelis, kas ir vērsts uz
pētniecībā balstītas augstākās izglītības attīstību, rezultātu
pārvaldības ieviešanu augstākās izglītības institūcijās un
augstākās izglītības piedāvājuma salāgošanu ar Latvijas
tautsaimniecības attīstības un darba tirgus vajadzībām. Modeļa
izstrādē tika iesaistīti augstākās izglītības nozares pārstāvji un
sociālie partneri. Jaunā finansēšanas modeļa ieviešana ir
izklāstīta konceptuālajā ziņojumā Jauna augstākās izglītības
finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā, kas izskatīts MK 09.06.2015.
sēdē.
Konceptuālais ziņojums par Latvijas sociālekonomiskajai
situācijai piemērotāko risinājumu izvirza trīs pīlāru finansēšanas
modeli, kura galvenie elementi ir pamata finansējums
(institucionālais finansējums studiju procesa un pētniecības
nodrošināšanai), snieguma finansējums (finansējums, kas tiek
piešķirts par studiju un pētniecības rezultātu sasniegšanu),
inovāciju finansējums (uz nākotnes attīstību vērsts finansējums,
kas veicina iestāžu specializāciju un profilu attīstību)
8.tabulā iekļauts detalizētāks skaidrojums par RIS3 investīciju
programmu ieguldījumu privātā sektora investīciju stimulēšanai.
8.tabula
RIS3 instrumentu ieguldījums privātā sektora ieguldījumu P&A
stimulēšanai
RIS3 instruments
Ietekmes skaidrojums
IZM PROGRAMMAS
Granti pēcdoktorantūras pētījumiem - 54,4 milj. EUR
Programmas ieviešanas nosacījumi paredz, ka daļai no
pēcdoktorantūras pētījumu tiek piesaistīts privātais finansējums,
t.sk. pētījums var tikt īstenots uzņēmumā. Šādiem sadarbības
projektiem plānots piešķirt papildus punktus.
Viens no programmas rezultātiem ir nodrošināt, ka jaunie
zinātnieki savu pētniecisko karjeru attīsta uzņēmumos, tādējādi
stiprinot uzņēmumu zināšanu radīšanas un absorbcijas kapacitāti,
kas tajā skaitā varētu sekmēt to, ka uzņēmums palielina
investīcijas P&A un attīsta augstākās pievienotās vērtības
produktus.
Praktiskas ievirzes pētījumi –
65 milj. EUR
Programmas ieviešanas nosacījumi paredz, ka prioritāri tiek
atbalstīti projekti, kas paredz sadarbību starp zinātnisko
institūciju un komersantu, attiecīgi piesaistot privāto finansējumu
un sniedzot tiešu ieguldījumu uzņēmuma konkurētspējā. Programmas
ietvaros plānots finansēt arī zinātnisko institūciju individuāli
īstenotus praktiskas ievirzes projektus ar komercializācijas
potenciāli, tādējādi radot intelektuālo īpašumu, kuru zinātniskās
institūcijas varētu licencēt komersantiem vai uz kuru bāzes varētu
tikt attīstīti spin-out uzņēmumi.
Inovāciju granti studentiem –
28.9 milj. EUR
Programmas mērķis ir augstākās izglītības mācību procesa
ietvaros sekmēt, ka studenti studiju laikā izstrādā uzņēmumiem un
pašvaldībām nepieciešamus praktiskus inovatīvus risinājums.
Plānots, ka daļai no inovāciju grantiem tiks piesaistīts arī
privātā sektora līdzfinansējums.
ERA bilateriālās un multilaterālās sadarbības projektu atbalsts
–
27,7 milj. EUR
Programmas ietvaros atbalsts plānots Eiropas Pētniecības telpas
bilaterālās un multilaterālās sadarbības projektu izstrādei un
dalībai starptautiskos pētniecības, tīklošanās un sadraudzības
pasākumos un Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma
(ESFRI) infrastruktūras objektos. Programmas ietvaros uz atbalstu
varēs pretendēt arī komersanti, tādējādi sekmējot privātā sektora
investīciju piesaisti P&I projektiem.
P&A infrastruktūras attīstība –
85 milj. EUR
Programmas ietvaros P&A infrastruktūru plānots attīstīt RIS3
jomās. Infrastruktūrai jābūt atvērtas pieejas un duālai
izmantošanai – (1) neatkarīgai pētniecībai un izglītībai un (2)
tehnoloģiju pārneses atbalstam, jaunu produktu izstrādei un
komercpētniecības pakalpojumiem, sekmējot privātā sektora
investīciju piesaisti, balstoties uz biznesa plānu ar pamatotu
ekonomisko ietekmi.
EM PROGRAMMAS
Kompetences centri –
77,3 milj. EUR
Programmas mērķis ir paaugstināt komersantu pētniecības un
inovācijas kapacitāti, kā arī sekmēt sadarbību ar pētniecības
organizācijām. Atbalsts tiks piešķirts industrijas pasūtītiem
individuāliem un sadarbības pētījumiem, lai sekmētu jaunu produktu
un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu uzņēmumos.
Tehnoloģiju pārneses programma - 24,5 milj. EUR
Programmas ietvaros tiks attīstīti un nodrošināti tehnoloģiju
pārneses pakalpojumi un atbalsts zinātniskajām institūcijām, lai
sekmētu pētījumu rezultātu transformēšanu veiksmīgā uzņēmējdarbībā
(spin-off, spin-out uzņēmumi) un ienākumu palielināšanu no
publiskiem resursiem finansētu pētījumu rezultātu komercializēšanas
(līgumpētījumi, konsultācijas, ieņēmumi no licencēm u.c.).
Inovāciju vaučeri MVK –
7 milj. EUR (SF)
Programmas mērķis ir paaugstināt sīko (mikro), mazo un vidējo
komersantu inovācijas kapacitāti, sniedzot atbalstu produktu un
tehnoloģiju pilnveidošanai un izstrādei nepieciešamo kompetenču un
ārējās ekspertīzes iegādei no zinātniskām institūcijām,
laboratorijām patentpilnvarotajiem un citiem uzņēmumiem ar pieredzi
produktu izstrādē.
Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā – 50 milj. EUR
Tiks sniegts atbalsts komersantiem iekārtu iegādei jaunu
produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā un komersantu
produktivitātes paaugstināšanai, tādejādi sekmējot jaunāko pieejamo
tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos un motivējot tos ieguldīt tālākā
produktu un pakalpojumu attīstībā.
Uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi par veiktajiem
ieguldījumiem P&A
Kopš 2014.gada 1.jūlija nodokļu maksātāji, tajā skaitā
komersanti, pētniecības un attīstības izmaksas var norakstīt
trīskāršā apmērā tajā gadā, kad tās radušās, piemērojot vērtību
palielinošu koeficientu – 3. Atvieglojums atteicās uz atsevišķām
izmaksu pozīcijām, tajā skaitā uz izmaksām, kuras veido iepirktiem
pētniecības organizāciju un laboratoriju pakalpojumi.
Atbalsts straujas izaugsmes komersantiem –
65 milj. EUR
Aktivitātes ietvaros plānots sniegt atbalstu riska kapitāla un
izaugsmes fondu izveidei, lai nodrošinātu pieeju finansējumam
straujas izaugsmes MVK. Tāpat tiks sniegts atbalsts tehnoloģiju
akseleratora izveidei, kas nodrošinās integrētus konsultāciju un
finansēšanas pakalpojumus pirms sēklas stadijas investīcijām MVK.
Līdz ar to programmas ietvaros tiks nodrošināt, ka uzņēmumiem to
agrīnās attīstības stadijā ir pieejams finansējums jaunu produktu
un pakalpojumu izstrādē nepieciešamo pētniecības un attīstības
darbību veikšanai.
Pielikumā iekļauta Viedās Specializācijas stratēģijas
monitoringa ietvara shēma.
Iesniedzējs:
Izglītības un zinātnes ministre M.Seile
Vizē:
Valsts sekretāreL.Lejiņa
11.09.2015.14:15
8455
S.Šmīdlere, tālr: 67047957
[email protected]
A.Kiopa, tālr: 67047983
[email protected]
J.Salmiņš, tālr: 67013112
[email protected]
(Rezultātu analīze) (③) (RIS3 virsmērķi (vērtē īstenoto
programmu ietekmi uz rādītāju izmaiņām programmu ex-post
izvērtējumu ietvaros):Bāze20172020Ieguldījumi R&D (% no IKP)0,6
(2013)1,21,5Pozīcija Eiropas inovāciju rādītāju grupāModest
(2013)modestmoderateProduktivitāte apstrādes rūpniecībā 20 126
(2013)24 50029 000Makro līmeņa rādītāji (vērtē programmu ietekmi uz
rādītāju izmaiņām programmu ex-post izvērtējumu
ietvaros):Bāze20172020Privātā sektora investīcijas R&D24,8
(2012)4650Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars 30,4 (2012)3540Augsto un
vidēji augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču
eksportā23,8 (2012)2731Zinātnisko darbinieku skaits pētniecībā un
attīstībā (publiskajā, privātajā sektorā)5593 (2013)63007000Mazāks
skaits spēcīgāku valsts finansētu zinātnisko institūciju42
(2013)30Latvijas pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome
[izvirza stratēģiskos uzstādījumus, nosaka prioritātes, rīcības
virzienus]Stratēģiskie uzdevumiLatvijas pētniecības un inovāciju
stratēģiskā padome [izvirza stratēģiskos uzstādījumus, nosaka
prioritātes, rīcības virzienus]Stratēģiskie uzdevumiMonitoringa
mikro līmeņa indikatori Zinātnisko institūciju licenču/ patentu
ieņēmumi (EUR)Uzņēmumu līdzfinansējums P&A projektiem
(EUR)Uzņēmumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, lai laistu tirgū
jaunus produktus Komersanta apgrozījums no pētniecības rezultātu
ieviešanas saimnieciskajā darbībā vai komercializēšanasZinātnisko
institūciju izveidotie jaundibinātie uzņēmumi (spin-off)Mikro un
mazajiem komersantiem izsniegto aizdevumu apjoms (EUR)Inovatīvo
komersantu skaits, kam to agrīnās attīstības posmā nodrošināts
sagatavošanas un uzsākšanas kapitāla atbalstsKomersantu skaits, kam
to paplašināšanās posmā nodrošināts riska kapitāla
finansējums.Atbalstīto jauno zinātnieku skaits pēcdoktorantūras
pētījumu īstenošanaiJaunradītās darba vietas, kurās nodarbināti
zinātniskie darbinieki publiskā sektorā/ uzņēmējdarbības
sektorāH2020 apstiprināto projektu iesniegumu piesaistītais
finansējums (LV daļa; EUR)Zinātniskie raksti, kas publicēti
starptautiskās datu bāzēs (Scopus, Web of Science)Nodarbināto
skaits, kas pilnveidojuši kompetenciSTEM maģistra grādu ieguvušo
skaits Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un
pamatlīdzekļos ārpus Rīgas) (① Instrumenti inovācijas sistēmas
problēmu risināšanai② Prioritārās zināšanu apakšnozares ar
vislielāko potenciālu tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanā③
Monitoringa rādītāji makro un mikro līmeņa ietekmes novērtēšanai④
Ziņojumu sagatavošana par RIS3 makro un mikro līmeņa rādītāju
izpildi⑤ Ziņojumu un secinājumu prezentēšana LPISP⑥ RIS3 īstenošanā
iesaistītās ministrijas⑦ Uzņēmējdarbības atklājuma princips, RIS3
diskusiju platforma) (①) (Shēma Nr.1 "RIS3 monitoringa ietvars")
(⑦) (②) (Viedoklis, ieteikumi, identificētie šķēršļi, problēmas)
(Priekšlikumi, programmu finansējuma pieejamība) (Ieteikumi
prioritāšu maiņai, nišu aktualizēšana) (Priekšlikumi)
(Uzņēmējdarbības atklājuma principsRIS3 diskusiju platformaMērķis
–identificēt/ aktualizēt iespējamās konkurētspējas nišas katras
specializācijas jomas ietvaros, identificēt šķēršļus un problēmas,
kā arī sniegt atgriezenisko saiti par RIS3 investīciju programmu
ieviešanas efektivitāti un nepieciešamajām izmaiņām) (Sasniedzamie
rezultāti) (Stratēģiskie uzdevumi) (Izmaiņas, ja nepieciešams)
(Secinājumi) (Līdzdalība, ieteikumi) (Resursu koncentrēšana) (⑥)
(⑤) (④) (Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome
(LPISP)(nodrošina sadarbības platformu starp valsts pārvaldes
institūcijām, zinātniekiem, uzņēmējiem un pētniecības aktivitāšu
finansētājiem, koordinē institūciju un iesaistīto pušu sadarbību
RIS3 sagatavošanas, īstenošanas un uzraudzības jomā).) (Politikas
veidotāji)
Pēdējos 3 gados (2012.-2014.) vidējais investīciju apjoms
tautsaimniecībā (miljardos EUR)20145.5Pieejamais indikatīvais ES SF
finansējums vidēji gadā 2014-2020.g periodam RIS3 kontekstā (EM+IZM
miljardos EUR)20147.1000000000000008E-2
Praktiskas ievirzes pētījumi65 milj. EUR (IZM, SF)
Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība, t.sk. STEM
jomās 89 milj. EUR (IZM, SF)
Inovāciju motivācijas programma 4,8 milj. EUR (EM, SF)
Zinātnes bāzes finansējums (2014.g.-2017.g.) 99,16 milj. EUR
(IZM, VB)
Granti pēcdoktorantūras pētījumiem54,4 milj. EUR (IZM, SF)
ERA bilaterālās un multilaterālās sadarbības projektu atbalsts
27,7 milj. EUR (IZM, SF)
P&A Infrastruktūras attīstība 85 milj. EUR (IZM, SF)
Inovāciju granti studentiem28.9 milj. EUR (IZM SF)
ZI institucionālās kapacitātes stiprināšana13 milj. EUR (IZM,
SF)
Ārējie tirgu apgūšana 51.8 milj.EUR (EM,SF)Tehnoloģiju pārneses
programma24,5 milj. EUR (EM, SF)Kompetences centri77,3 milj. EUR
(EM, SF)Inovāciju vaučeri MVK 7 milj. EUR (EM, SF)
Reģionālie biznesa inkubatori, radošo industriju biznesa
inkubators 27.9 milj. EUR (EM, SF)
AII infrastruktūras attīstība STEM jomās 37,9 milj. EUR (IZM,
SF)Infrastruktūras attīstība koledžās STEM jomās 12 milj. EUR (IZM,
SF)
Latvijas ekonomikas izaugsme
ZINĀTNE
UZŅĒMĒJDARBĪBA
IZGLĪTĪBA
VPP (2014.g.-2017.g.) 26,96 milj. EUR. (IZM, VB)
IZGLĪTĪBAS FINANSĒJUMS
AII studiju programmu attīstība, akadēmiskā personāla
kapacitāte, AII pārvaldības uzlabošana 55,3 milj. EUR (IZM, SF)
Nodarbināto apmācības 29,9 milj. EUR (EM, SF)
Atbalsts ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei 24,8 milj.
EUR (EM, SF)
Finanšu pieejamības sekmēšana 61.4 milj. EUR (EM, SF)
Klasteru programma 6,2 milj. EUR (EM, SF)
Uzņēmējdarbību veicinoša publiskā infrastruktūra reģionos 59
milj. EUR (VARAM, SF)
Teritoriju revitalizācija 236,5 milj. EUR
(VARAM, SF)
Bezdarbnieku apmācības atbilstoši darba tirgus pieprasīj. 75,8
milj. EUR (LM, SF)
APVĀRSNIS 2020
Sadarbība starp pētniecību un lauksaimniecības un
mežsaimniecības nozarēm2,2 milj. EUR (ZM, ELFLA) Zināšanu pārnese
lauksaimniekiem un meža apsaimniekotājiem 17,1 milj. EUR (ZM,
ELFLA) UIN atvieglojumi ieguldījumiem P&A
FLP (2014.g. –2017.g.) 20,76 milj. EUR (IZM, VB)
UIN atvieglojumi ražošanas veicināšanai iegādājoties jaunas
ražošanas tehnoloģiskās iekārtas Publisko datu atkalizmantošana
128,8 milj. EUR (VARAM, SF)
Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide 22,9
milj.EUR (LM, SF)
Darba vidē balstītas mācības, mācību prakse profesionālajā
izglītībā 18.6 milj. EUR (IZM, SF)
Dalība ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās
(2014.g. –2017.g.) 5,72 milj. EUR (IZM, VB)
Atbalsts straujas izaugsmes komersantiem 65 milj.EUR (EM,
SF)
Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā 50 milj. EUR (EM,
SF)
Inovācijas kapacitātes stiprināšanaZinātnes konkurētspējas
paaugstināšanaUzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšana
Praktiskas ievirzes pētījumi
65 milj. EUR (IZM, SF)
Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība, t.sk. STEM
jomās 89 milj. EUR (IZM, SF)
Inovāciju motivācijas programma 4,8 milj. EUR (EM, SF)
Zinātnes bāzes finansējums (2014.g.-2017.g.) 99,16 milj. EUR
(IZM, VB)
Granti pēcdoktorantūras pētījumiem
54,4 milj. EUR (IZM, SF)
ERA bilaterālās un multilaterālās sadarbības projektu atbalsts
27,7 milj. EUR (IZM, SF)
P&A Infrastruktūras attīstība
85 milj. EUR (IZM, SF)
Inovāciju granti studentiem
28.9 milj. EUR (IZM SF)
ZI institucionālās kapacitātes stiprināšana
13 milj. EUR (IZM, SF)
Ārējie tirgu apgūšana 51.8 milj.EUR (EM,SF)
Tehnoloģiju pārneses programma
24,5 milj. EUR (EM, SF)
Kompetences centri
77,3 milj. EUR (EM, SF)
Inovāciju vaučeri MVK
7 milj. EUR (EM, SF)
Reģionālie biznesa inkubatori, radošo industriju biznesa
inkubators 27.9 milj. EUR (EM, SF)
AII infrastruktūras attīstība STEM jomās
37,9 milj. EUR (IZM, SF)
Infrastruktūras attīstība koledžās STEM jomās 12 milj. EUR (IZM,
SF)
Latvijas ekonomikas izaugsme
ZINĀTNE
UZŅĒMĒJDARBĪBA
IZGLĪTĪBA
VPP (2014.g.-2017.g.) 26,96 milj. EUR. (IZM, VB)
IZGLĪTĪBAS FINANSĒJUMS
AII studiju programmu attīstība, akadēmiskā personāla
kapacitāte, AII pārvaldības uzlabošana 55,3 milj. EUR (IZM, SF)
Nodarbināto apmācības 29,9 milj. EUR (EM, SF)
Atbalsts ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei 24,8 milj.
EUR (EM, SF)
Finanšu pieejamības sekmēšana 61.4 milj. EUR (EM, SF)
Klasteru programma 6,2 milj. EUR
(EM, SF)
Uzņēmējdarbību veicinoša publiskā infrastruktūra reģionos 59
milj. EUR (VARAM, SF)
Teritoriju revitalizācija 236,5 milj. EUR (VARAM, SF)
Bezdarbnieku apmācības atbilstoši darba tirgus pieprasīj. 75,8
milj. EUR (LM, SF)
APVĀRSNIS 2020
Sadarbība starp pētniecību un lauksaimniecības un
mežsaimniecības nozarēm
2,2 milj. EUR (ZM, ELFLA)
Zināšanu pārnese lauksaimniekiem un meža apsaimniekotājiem 17,1
milj. EUR (ZM, ELFLA)
UIN atvieglojumi ieguldījumiem P&A
FLP (2014.g. – 2017.g.) 20,76 milj. EUR (IZM, VB)
UIN atvieglojumi ražošanas veicināšanai iegādājoties jaunas
ražošanas tehnoloģiskās iekārtas
Publisko datu atkalizmantošana 128,8 milj. EUR (VARAM, SF)
Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide 22,9
milj.EUR (LM, SF)
Darba vidē balstītas mācības, mācību prakse profesionālajā
izglītībā 18.6 milj. EUR (IZM, SF)
Dalība ES pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās
(2014.g. – 2017.g.) 5,72 milj. EUR (IZM, VB)
Atbalsts straujas izaugsmes komersantiem 65 milj.EUR (EM,
SF)
Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā 50 milj. EUR (EM,
SF)
Inovācijas kapacitātes stiprināšana
Zinātnes konkurētspējas paaugstināšana
Uzņēmējdarbības konkurētspējas paaugstināšana
Praktiskas ievirzes pētījumi 76,51 milj. EUR (IZM, SF)
Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība, t.sk. STEM
jomās 104,7
milj. EUR (IZM, SF)
Inovācijas motivācijas
programma 4,80 milj. EUR (EM, SF)
Zinātnes bāzes finansējums (2014.g.-2017.g.) 99,16 milj. EUR
(IZM, VB)
Granti pēcdoktorantūras pētījumiem 64,03 milj. EUR (
