2013. gada februāris Nr. 30 · Lai sapņi piepildītos! 3 Aktualitātes ... 1989. gada 27. maijā LKP CK Politis-kās izglītības namā entuziastu grupa pulcējās uz Latvijas Būvinženieru

Ķemeru sanatorija Iepirkumi būvniecībā Lielbritānijā

Koka karkasa ēkasBūvniecības likums

Cena Ls 1,70 . ISSN 1691-9262

Latvijas Būvinženieru savienības izdevums

2013. gada februāris Nr. 30

www.buvinzenierusavieniba.lv

Saturs

Žurnālu Būvinženieris iespējams lasīt mājaslapāwww.buvinzenierusavieniba.lv

Žurnāls BūvinženierisIzdevējs: Latvijas Būvinženieru savienībaGalvenā redaktore Mārīte ŠperbergaRedkolēģija: Mārtiņš Straume, Raimonds Eizenšmits, Jānis Prauliņš, Aivars Caune, Silvija Štrausa, Kaspars Kurtišs, Lana JūraLiterārā redaktore Regīna JanmaneMākslinieciskā redaktore Katrīna VasiļevskaReklāmas projektu vadītāja Signe Zuševica

Latvijas Būvinženieru savienībaK. Barona iela 99, 1a, Rīga, LV-1012Tālrunis, fakss 67845910E-pasts: [email protected] internetā: www.buvinzenierusavieniba.lv LR UR reģistrācijas Nr. 000800022

©Latvijas Būvinženieru savienība, 2013Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļaujuCitēšanas gadījumā atsauce uzLatvijas Būvinženieru savienību obligātaIespiests tipogrāfijā Dardedze hologrāfija

Vāka foto: koka konstrukciju izmantojuma pozitīvā pieredze SkandināvijāAlda Grasmaņa foto

Abonēšana un reklāmas pieteikšanapa tālruni 29256982 vaie-pastu: [email protected]

IevadsTrīs labas lietas 2Lai sapņi piepildītos! 3AktualitātesZiņas īsumā 4Visa atbildība celtniekiem 7Sabiedrotie profesionāļu saimē 8PētījumsKāda ir un būs būvniecības nozare? 12ObjektsĶemeru sanatorija – pārbaudījums Latvijas valstij 16Piena ferma – energokompleksa sastāvdaļa 20Ventspils poliklīnika 24PieredzeLatvijas vēstniecības 28ĀrzemēsKoka konstrukciju izmantojuma pozitīvāpieredze Skandināvijā 34Iepirkumi būvniecībā un projektēšanāApvienotajā Karalistē 40Detaļu ražošana un izmantošana objektos 46Koka karkasa ēku būvniecība Norvēģijā 50EnergoefektivitāteLaikus plānot ēkas enerģētisko klasi Lietuvā –realitāte vai utopija? 54Pasīvo māju elementi rekonstrukcijā Ērgļos 58IzstādeHenrijs Vigo Lācis. In Memoriam 60LikumdošanaJaunais Būvniecības likums pusceļā 63ZinātneNanotehnoloģijas betonā 66Dzīves skolaSIA Kurmis valdes priekšsēdētājs Guntis Kurmis 70Būvinženieris Andris Igaunis 71Būvkonstruktors Jāzeps Olševskis 73Sadarbības partneriLatvijas Arhitektu savienība 76EkspresintervijasIeklausīties profesionāļos 80Vajag ilglaicīgu plānošanu 81Palīdzam izvēlētiesKnauf profili 82Jaunās paaudzes minerālvate 84Stikla paketes energoefektivitātes nozīme 87

2 3Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv

Būvinženieris Nr. 30 (2. 2013.)Ievads

Ir pagājuši divdesmit četri gadi, kopš 1989. gada 27. maijā LKP CK Politis-kās izglītības namā entuziastu grupa pulcējās uz Latvijas Būvinženieru sa-vienības (LBS) atjaunošanas kongre-su. Tas bija sekmīgs. Par LBS priekš-sēdētāju ievēlēja r/a Laukceltnieks priekšsēdētāja vietnieku Ilgvaru Nie-dolu, ievēlēja arī valdi 29 cilvēku sa-stāvā un Revīzijas komisiju.1989. gada 20. jūnijā LBS valde sanā-ca uz pirmo sēdi, kurā tika sadalīti valdes locekļu pienākumi un katram «piestiprināti» šefības rajoni. Par priekšsēdētāja vietniekiem kļuva Bruno Otersons, Valdis Bundulis un Jānis Binde. Jau pirmajā LBS valdes sēdē tās dalībnieki definēja savas darbības prioritātes, paredzot aktīvu līdzdalību valsts tautsaimniecības attīstībā.Tika apspriesti Rodrigo Pelša un Ilg-vara Niedola ziņojumi par notikušo apspriedi Ministru Padomē saistībā ar Latvijas Republikas suverenitāti, kā arī jautājumi par celtnieka prestiža celšanas nepieciešamību sabiedrībā.

Lai sapņi piepildītos!

Ritēja laiks, valsts ieguva neatkarību, sākās nekontrolējamās kooperatīvu aktivitātes. Jaunajos apstākļos piln-veidojās valsts būvniecības vadības sistēma, tika pieņemts Būvniecības likums un Vispārīgie būvnoteikumi. Valsts pamazām attīstījās. Tad sekoja «treknie» gadi un valsts ekonomiskā krīze, no kuras mēs tagad cenšamies izrausties.Mums visiem gribētos dzīvot labāk, strādāt profesijā un pelnīt vairāk, un tāpēc tieši jubilejas reizē būtu vērts padomāt, ko mēs katrs un visi kopā esam darījuši, lai šie mūsu sapņi pie-pildītos.Mūsu valsts Latvijas vēsture ir arī Latvijas Būvinženieru savienības vēsture, par kuru mums vajadzētu diskutēt žurnālā Būvinženieris, LBS mājaslapā un bez šaubām LBS XXV kongresā šā gada 15. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Mārtiņš Straume,LBS valdes priekšsēdētājs

Šis ir pirmais 2013. gada numurs, tāpēc vispirms visiem sveiciens jaunajā gadā!Vēlos pavēstīt par trim labām lietām, kuras nav izlūgtas zelta zivtiņai, bet pie mums nonākušas ar godprātīgu darbu.Droši vien daudziem no jums 2013. gads jau iegājis konkrētā ritmā, bet Latvijas Būvinženieru savienībai un žurnālam Būvinženieris gada sākums, kā allaž, ir gatavošanās LBS biedru gada lielajam notikumam – ikgadējam kongresam. Šis ir īpašs kongress, jo notiks 25. reizi, kopš atjaunota LBS.Šim notikumam par godu valde lēma, ka arī LBS nepieciešams savs karogs. Tā skiču tapšanā iesaistījās LBS biedri, tika pieaicināti mākslinieki. No 12 iesnieg-tajām skicēm tika izvēlēts mākslinieces Ligitas Caunes piedāvājums.Šis gads ir īpašs arī Būvinženierim. Jums rokās ir 30. numurs. Savulaik nelielais žurnāls tikai LBS biedriem pārtapis par nozares žurnālu. Par to pateicība pienā-kas tieši LBS biedriem – ideju un rakstu autoriem. Un ne tikai. Mums raksta in-ženieri, kuri novērtējuši mūsu žurnāla auditoriju.

Pirmo reizi Latvijā organizējam kon-kursu Būvindustrijas gada balva, lai teiktu paldies visu nozares specialitāšu inženieriem un korifejiem gan par mūža ieguldījumu, gan par ikdienas darbu. LBS valde lēma, ka saglabājam arī savu ikgadējo iekšējo konkursu tikai LBS biedriem, kuram arī jubileja – 15 gadi. LBS biedrus apbalvosim LBS XXV kongresā.Ekonomikas ministrija un Vides aizsar-dzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar partneriem trešo gadu organizē konkursu Energoefektīvākā ēka Latvijā un par mediju partneri šogad izvēlējās žurnālu Būvinženieris. Konkurss pilnus apgriezienus uzņems, tiklīdz beigsies apkures sezona, un rezultāti, kā parasti, būs zināmi pirms Jāņiem. Tiksimies LBS XXV kongresā 15. martā pulksten 11 Latvijas Universitātes aulā!

Mārīte Šperberga,www.buvinzenierusavieniba.lv

un žurnāla Būvinženierisgalvenā redaktore;

[email protected]

Trīs labas lietas

4 5

Būvinženieris Nr. 30 (2. 2013.)

Latvijas Būvinženieru savienība www.buvinzenierusavieniba.lv

Aktualitātes

Ziņas īsumā

A t V A D ā M i E S u n P i E M i n A M

n O t i K u M i

EDuARDS SARKAnS1939. gada 18. decembris – 2013. gada 1. janvāris

iRĒnA BāKuLE 1945. gada 27. oktobris – 2013. gada 22. janvāris

LBS biedri Jelgavā tikās ar Lauksaim-niecības universitātes Lauku inženie-ru fakultātes dekānu Ritvaru Sudāru, Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāju, asociēto profesori Silviju Štrausu, Arhitektūras un būvniecī-bas katedras lektoru un būvniecības studiju programmas direktoru Raiti Brenci, ainavu arhitektūras un plā-nošanas studiju programmas direkto-ri Nataliju Ņitavsku, doktorantu un studiju programmu Mūsdienu stikla konstrukcijas un Enerģētiski efektīva būvniecība no stikla lektoru Ilmāru Preikšu, Būvkonstrukciju katedras vadītāju Jāni Kreili, hidrotehnisko būvju pārzinātāju Kārli Siļķi un ci-tiem LLU mācību spēkiem, kuri bija lieliski gidi Lauku inženieru fakultā-tes laboratorijās, kur strādā ne vien studenti, bet arī doktoranti.

LBS biedri iepazinās ar oktobrī eks-pluatācijā nodoto LLU universitātes Veterinārās fakultātes dzīvnieku re-habilitācijas centru, kas ir modernākā veterinārā references klīnika Baltijas valstīs. Gids šajā izzinošajā ekskursijā bija asociētais profesors, Dr. med. vet., Klīniskā institūta direktors Alberts Auzāns. Jauno ēku kopējās projekta izmaksas ir Ls 3 228 848,67. Celtniecī-bu veica SIA Merks.

Jelgavā 15. novembrī notika rekons-truētā Jāņa Čakstes bulvāra un jau-nā gājēju tilta svinīga atklāšana. Gar Driksas upi izbūvēta divu līmeņu promenāde, skatu laukumi un Bal-tijas valstīs unikāls gājēju tilts, kas nosaukts pilsētas vēsturiskā no-saukuma vārdā – par Mītavas tiltu. Veikto būvdarbu kopējās izmak-sas – Ls 6 472 755. Būvprojekta Jāņa Čakstes bulvāra rekonstrukcija autors ir SIA 3C. Būvprojekta arhitektūras daļu izstrādāja SIA Arhitektu kom-pānija «Ivara Šļivkas birojs», bet tiltu daļu – SIA Projekts 3. Ģenerāluzņē-mējs SIA Tilts nodrošināja būvdarbu vadību, kā arī veica promenādes beto-nēšanas un izbūves darbus, visus tilta izbūves un teritorijas labiekārtošanas darbus. LBS delegācija gida Artjoma Gridņeva (SIA Tilts) vadībā pirmo reizi devās pāri Mītavas tiltam. Atlika vien iedomāties vēlēšanos.

Konferencē par būvniecībā strādājošo kvalifikācijas un prasmju paaugstinā-šanu 2020. gada enerģijas un klimata mērķu sasniegšanai par ekspertiem tika uzaicināti arī LBS valdes loceklis SIA Knauf tehniskais vadītājs Andris Veinbergs un LBS valdes priekšsēdētā-ja vietniece Helēna Endriksone.

Ekskursiju Mecenāta Kristapa Morber-ga dzīvokļa atjaunošana Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12 LBS biedriem noorganizēja LU nekustamā īpašuma Rīgā, K. Barona ielā 28, 28a, apsaimnie-kotāja Rūta Krastiņa. Gidi: LU fonda direktore Laila Kundziņa-Zvejniece un LU Saimniecības pārvaldes nomas daļas vadītāja Ilmāra Dambe.

Būvindustrijas nevalstisko organi-zāciju koordinācijas centra prezidija pirmajā šā gada sēdē 3. janvārī par BKC prezidija priekšsēdētāju nāka-majam pusgadam tika ievēlēts Būv-niecības attīstības stratēģiskās part-nerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs. Viņš BKC darbu vadīs līdz 2013. gada 1. jūlijam.

Mārīte ŠperbergaAutores foto

Aizvadītais gads LBS un SIA LBS – Konsultants dzīvē, veiksmes un ne-veiksmes, paveiktā analīze, nākamā gada budžets un galvenie uzdevumi, konkurss Būvindustrijas gada balva, gatavošanās LBS XXV kongresam – tādi bija 2012. gada pēdējā valdes sēdē apspriestie jautājumi.

V A L D E S S Ē D E 1 8 . D E C E M B R ī

V A L D E S S Ē D E 2 9 . J A n V ā R ī

A P S V E i C A M J u B i L ā R u S !Janvārī: Andri Pavītolu, Nikolaju Jarošiku, Mariju Krumplevsku, Juri Freimani, Valteru Celmiņu, Viju Gēmi, Vitāliju Korabļovu, Vladimiru Antošuku, Vili Žuromski, Viktoru Zvonkovu, Aivaru Šmitu, Jāni Vilcānu, Ainu Birinu, Dzintaru Broku, Vaclavu Kovaļevski.Februārī: Hariju Rasu, Andri Grebežu, Juri Biršu, Mirdzu Treiju, Artūru Strungu, Augustu Apini, Anatoliju Dubinu, Aleksandru Kaupužu, Ludmilu Kasjkovu, Rasmu Voitāni.

LBS valdes sēdē galvenie jautājumi bija par konkursu Būvindustrijas gada balva un gatavošanos LBS XXV kongresam. Tika pārrunātas arī Ar-hitektūras un pilsētbūvniecības sek-cijas 2012. gada aktivitātes un plāni 2013. gadam.

AnDRiS OKOLOKuLOKS1954. gada 13. marts –2012. gada 10. decembris

P R E C i Z Ē J u M S Žurnāla Būvinženieris 29. numurā (decembris) 86. lpp. rakstā par betona ilgmūžību ir divas fo-togrāfijas, taču esošais paraksts attiecas tikai uz pirmo attēlu. Otrā attēla, kurā redzams auto, pa-raksts: «1937. gadā būvētās monolītās dzelzs-betona plātnes. Monolītais laukums sadalīts ar temperatūras (deformācijas) šuvēm.»

6 7



Aktualitātes

A P tAu J A S n Ot i E K K At R u Ot R O n E D Ē ļu L B S Mā J A S L A Pā w w w.B u v I n z e n I e ru s av I e n I B a.lv

Kā, jūsuprāt, izskaust dempingu projektēšanas pakalpojumos?

Definēt konkrētas prasības tehniskajā projektā – 59%Noteikt minimālo fiksēto inženiera stundas likmi – 33,3%

Neesmu saskāries ar dempingu – 5,1% Tāds nepastāv – 2,6%

Vai sabiedriski nozīmīgām ēkām būvkonstrukciju sadaļai būtu obligāti izstrādājams aprēķina sējums?

Jā, tas celtu projektu kvalitāti un atvieglotu projektu sadaļu ekspertīzes – 67,9%Nav nepieciešams, jo sadārdzinās projektēšanas izmaksas – 32,1%

Vai, jūsuprāt, būtu obligāta civiltiesiskā apdrošināšana projektēšanā?

Jā – 63,3% Nē – 36,7%

Vai objektīvai darbu novērtēšanai būvniecībā vajadzētu ieviest vienotu metodiku strādnieku kvalifikācijas kategoriju noteikšanai?

Jā – 87,2%Nē – 2,6%

Nav vajadzības šķirot strādniekus – 7,7%Vajag tikai tādiem, kuri vēl nav strādājuši – 2,5%

Vai darba ražīguma paaugstināšanai būvniecībā Latvijā vajadzētu izstrādāt un apstiprināt laika normas?

Jā – 63,5%Nē – 10,3%

Praksē tiek izmantotas gan vecās padomju laika, gan dažādas jaunas – 14,4% Tādas nepieciešamas tikai lieliem objektiem – 11,8%

Aptauja

P A Z i Ņ O J u M S

F O t O K O n K u R S S B R ī V A i S M i K R O F O n S

LBS biedri! Lūdzu, paziņojiet par savu darbavietu, telefonu, mājas adrešu, e-pastumaiņu Latvijas Būvinženieru savienībai K. Barona ielā 99, lit. 1a,Rīga, LV-1012, vai elektroniski: [email protected]

Andris Čepuks,būvinženieris Lai būvniekiem Latvijā klātos labāk, vajadzētu sākt vecās, savu laiku nokalpojušās ēkas jaukt nost, kā to dara ārzemēs, un vietā celt jaunas, modernākas. Var-būt pat veselus rajonus pilsētās vajadzētu pārbūvēt.

Māris Avotiņš,SiA Zemgales tehnoloģiskais centrs direktors Cik var mainīt?! Vajag ļaut strādāt, lai nav visu lai-ku jādomā, ka atkal būs jaunas regulas, noteikumi un ieteikumi. Mani kaitina princips, kas patlaban ir galvenais: par katru cenu vislētāko. Tad arī dabū dzirdēt atsauksmes par būvdarbu kvalitāti. Strād-nieki vairs neprot strādāt kvalitatīvi.

Visvaldis Magone,SiA LBS – Konsultants tehniskais direktorsSpeciālistu kompetence ir jānosaka, bet to nedrīkst darīt formāli. Jābūt sistēmai. Mani uztrauc atse-višķu kolēģu formālās ekspertīzes un zemo cenu eksperti, kas degradē būvinženiera vārdu. Nedrīkst jaukt celtniecību kopā ar politiku. Kas var sanākt no likuma, ja to taisa politiķis, nevis celt-nieks? Konkursi jau kļuvuši par kaut ko ārkārtēju. Piemēram, būvuzraudzībā konkursos ar vienādiem noteikumiem startē gan juridiskas, gan fiziskas personas, lai gan nodokļi un izmaksas katram ir citas. Ja būvuzraugs nedempingo un maksā visus nodokļus, no 18 konkursiem, kuros esmu piedalī-jies, labi ja vienā uzvarēju.

Visa atbildība celtniekiemtā gadās

Zaļie jumti

Cītīgākais būvnieks mežā – bebrs.ingas inkinas foto

Norvēģijā raksturīgie zaļie jumti unvisas zaļā jumta kārtas.ingas inkinas foto

8 9



Aktualitātes

Andris Gulbis,SIA GP Projektu Birojsvaldes loceklis Biedra karte Nr. 1Atskatoties pagātnē un izvērtējot Latvijas Būvinženieru savienību, jāat-zīst, ka savu iespēju robežās tā darījusi visu, ko varēju iedomāties.Daudzo speciālistu uzkrātā pieredze netiek pietiekami izmantota. Jaunie cilvēki savu attīstību sāk ar teoriju, bet praktisko pieredzi iegūst no pie-ļautajām kļūdām, jo ne vienmēr ir iespēja konsultēties ar pieredzējušiem speciālistiem.Receptes nav iedodamas, jāturpina strādāt ar izveidoto LBS modeli un jāiesaista jaunie būvinženieri, tad arī Latvijas un Eiropas Savienības kopē-jās attīstības tendences parādīs tālāko virzību.Mūs nedaudz traucē atšķirīgā vērtību izpratne, nauda un cilvēki, konkuren-ce un kvalitāte.

Sabiedrotieprofesionāļu saimēLatvijas Būvinženieru savienības XXV kongresu var dēvēt par zīmīgu jubileju. Sudraba. Jo daļa no LBS biedriem ar savu organizāciju ir kopā kopš tās atjauno-šanas. Vai cerības, kas bija pirms divdesmit pieciem gadiem, ir piepildījušās? Cik piederīgi profesionāļu saimei viņi jūtas patlaban? Vai būvniecības nozares profe-sionālo attīstību skārušas neveiksmes, un kas jādara LBS, lai problēmas atrisinā-tu? Ko vajadzētu paveikt, lai LBS turpinātu augt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi? To jubilejas reizē jautājām LBS biedram ar biedra karti Nr. 1, kā arī biedriem, kuri saņēmuši biedra kartes ar apaļu kārtas skaitli.

Rasma Voitāne,pensionēta būvinženiereBiedra karte Nr. 100Lieliskās balles dēļ iestājos būvinže-nieru savienībā (smejas). Vienreiz uz to tiku un gribēju vēl. Lauku projek-tā strādāju kopā ar Bruno Otersonu, kurš tobrīd bija viens no aktīvākajiem LBS biedriem. Viņš teica: ja nestāsies Būvinženieru savienībā, uz balli ne-tiksi (smejas). Man patīk šajā saimē. Ir daudz lielisku cilvēku. Satiekamies, runājamies. Mums jau ir izveidojies savs bariņš, kurš kongresa dienā pēc diskusijām un debatēm dodas kopā pusdienot. Iecere par savu māju LBS nav īsteno-jusies, tomēr profesionāli šai saimei ir liela vērtība. Nozīme ir arī sadarbībai ar citām organizācijām, piemēram, Latvijas Arhitektu savienību.Ja tagad veidotu grāmatu par LBS biedriem, kā tas bija 2001. gadā, tā būtu uz pusi biezāka, jo tik daudz

jaunu cilvēku ir nākuši klāt. Jaunie speciālisti kļūst arvien spējīgāki, jo ir iespēja mācīties un stažēties ārzemēs. Un viņi savienībā jāiesaista vēl vairāk, jo ir gudri, progresīvi, tehniski spēcīgi. Tas organizāciju dara stiprāku. Būvniecībai ir nākotne un iespējas, jo ir daudz spējīgu būvnieku. Būvniecī-bas publiskajiem iepirkumiem jābūt godīgiem, lai neuzvar piedāvājums ar zemāko cenu. Vai tā ir reāla, tas jāiz-lemj konkursa komisijai. Valsts būv-niecībai nepievērš pietiekami daudz uzmanības – tā ir tikai nozare kādā ministrijā. Kaitina, ka tādu ēku kā Ķemeru sana-torija valsts neņem savā paspārnē.

Vilis Žuromskis,SIA Eiroekspertsvaldes priekšsēdētājs unbiedrības Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija valdes priekšsēdētājs Biedra karte Nr. 300LBS ir profesionālu speciālistu savie-nība, un manas cerības, tajā iestājoties, ir daļēji piepildījušās. LBS būtu jāattu-ras no slēptas komercdarbības.Kvantitāte nenodrošina kvalitāti, tā-pēc LBS būtu vairāk jādomā par to, kā saliedēt savus biedrus.Nav pareizi, ka Latvijas būvniekus pār-stāv vairākas profesionālas apvienības.

Andris Blanks,SIA Katlerivaldes priekšsēdētājsBiedra karte Nr. 400No biedriem atkarīgs, cik esam ak-tīvi, cik stipra ir mūsu organizācija.

Neesam jau bērnudārzs, ar kura iemīt-niekiem jāauklējas. Katram pašam par sevi jārūpējas. LBS izdara pietiekami. Būtu par daudz prasīts, lai darītu vēl vairāk. Esmu centies piedalīties visos būtiskajos pasākumos, ko organizē LBS. Pie datora nesēžu, tāpēc ne vienmēr laikus ieraugu jaunāko informāciju. Mana ikdiena ir objekti. Nu jau kādu laiku mūsu specializācija ir tilti un dzelzceļi. Aptuveni 70–100 strādnie-kiem nodrošinām darbu. Nedēļā no-braucu vismaz 1000–1500 kilometru. Tieši tāpēc, ka informācija ir mājasla-pā, nevis žurnālā Būvinženieris, kuru lasu, nokavēju LBS organizētās eks-kursijas. Taču tās ir vērtīgas ikvienam. Nevar vārīties tikai savā sulā vien.

Rūta Krūskopa,SIA Graf Xvaldes priekšsēdētājaBiedra karte Nr. 600Atradu atsaucīgus cilvēkus, tāpēc esmu LBS. Te ir sajūtama lielāka vie-notība nekā Arhitektu savienībā, kur katrs velk uz savu pusi. Savulaik Ar-hitektu savienība piedāvāja valdē dar-boties katram, kas vēlas. Pieteicās 72 cilvēki. Taču eksperiments ilga tikai trīs mēnešus. Kad sākās pasākumi, ak-tivitātes, sabiedriskais darbs, pirmajās divās reizēs lielā valde sanāca, bet tre-šajā vairs ne.Ja kādreiz no kādas sabiedriskās orga-nizācijas izstātos, pēdējā noteikti būtu LBS. Te jūtos kā starp savējiem.Jo vairāk savienībā spēcīgu personī-bu, jo tā kvalitatīvāka. Kvalitātei klāt

10 11



Aktualitātes

nāk kvantitāte. Taču birojā vajadzētu vēl kādu cilvēku, jo darba apjoms ir milzīgs. Un vēl – birojā ir autoritātes, bet jāizaudzina arī jaunā paaudze.Valsts iegrimusi birokrātijā, un, lai pārvarētu šķēršļus, kas skar iepirku-mus, vajag padomju armiju. Tur LBS neko nevar ietekmēt. Kamēr nebūsim visi kopā un neiesim streikot, neko nepanāksim.Par izdzīvošanu runājām Arhitek-tūras sekcijā. Piecpadsmit konkursos nevaru uzvarēt, jo nevaru piedāvāt mi-nimālo cenu. Lai uzvarētu konkursā, man jākrāpj valsts, bet es godprātīgi maksāju visus nodokļus. Kāpēc tā nav ne Igaunijā, ne Lietuvā? Vai mēs kaut nedaudz nevaram no viņiem nokopēt? Krīze beigusies? Varbūt ierēdņiem! Tas ir ārprāts! Man katru dienu jādomā, kā cilvēkus nodrošināt ar darbu, kā viņiem samaksāt algu. Jāiet ielās! Beidzam ar tiesisku valsti, sākam ražot!

Anita Vanaga,Jēkabpils pilsētas pašvaldībasBūvniecības nodaļas vadītājaBiedra karte Nr. 700Vieglāk būtu dzīvot neiesaistoties, mierīgi pastāvot malā, nogaidot, kad citi izdarīs, sakārtos, atrisinās. Reizēm tā šķiet. Bet, ja visi tā darītu, vai LBS būtu atjaunota, vai tā darbotos? Vai būtu LBS mājaslapa un iznāktu žurnāls būvinženieriem? Varbūt brīdī, kad uz-dodam jautājumus, arī sākas izaugsme gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.Politika aiziet, bet cilvēki paliek. Tam pierādījums ir LBS XXV kongress. Pa-liek tie cilvēki, kuri sāk ar sevi, nestāv

malā kritiska novērotāja pozā, bet priecājas par otru un ir gatavi dalīties ar savu laiku, zināšanām, prasmēm un pieredzi. Paliek tie, kuri tic, ka viss ir iespējams.

Romāns Basikirskis,SIA Firma L4 Ēku un būvjubūvuzraudzības un būvniecībaskonsultāciju nodaļas vadītājsBiedra karte Nr. 800Ja esi izvēlējies inženiera profesiju, šķiet pilnīgi dabiski, ka jābūt savas profesionālās organizācijas bied-ram. Savulaik, kad pasniedzēja Silvija Štrausa jauniešus iesaistīja LBS un tie-ši jaunatnes apvienībā, uzņēmos vadīt Jelgavas nodaļas jauniešu kopu, jo man patika apzināt studentu vēlmes un kopā ar RTU jauniešu kopas vadītāju darboties LBS Jaunatnes kopā.Būt piederīgam lielai saimei ir sais-toši. Ir laba sajūta, ka ir daudz domu-biedru. Katrs, ja vien atļauj laiks un ir vēlēšanās, var iesaistīties Zinātnes, Izglītības un citās sekcijās.Monētas otra puse – lai cik aktīva arī būtu LBS, strādājot Būvniecības li-kuma projekta un citās darba grupās, ne vienmēr atrodas tādi, kas vēlas sa-dzirdēt gudru un respektablu viedokli. Dažkārt tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Durvis ir vaļā, un katram jānāk ar domu, ko viņš var palīdzēt. Jauniešiem vairāk jāiesaistās, varbūt viņi vairāk jāmudina.Katra individualitāte vai nu ceļ, vai grauj LBS prestižu. Svarīgi, cik godprā-tīgi katrs dara savu darbu. Nav pieļau-jams, ka daži piedalās būvuzraudzības

procesos 10 un vairāk vietās vienlai-kus. Automātiski rodas jautājums: cik kvalitatīvi tiek veikta būvuzraudzība? Tas var tikai veicināt neuzticību un iedragāt citu, godprātīgu būvuzraugu darbu un arī būvuzraudzības tirgu ko-pumā. Par to vairākkārt ir runāts arī LBS kongresos.

Ainārs Leitēns,SIA RBSSKALS Būvvadībavaldes loceklis Biedra karte Nr. 900Profesionāla organizācija nepiecieša-ma visiem, kas ikdienā saistīti ar no-zari. Latvijas Būvinženieru savienība spēj ātri reaģēt un izteikt savu viedokli par dažreiz sāpīgiem jautājumiem. Kā kolēģi varam saorganizēties un būt vienoti.Savienībā ir pieredzējuši speciālisti (pērles), ar kuriem jauniešiem būtu gan lietderīgi, gan interesanti tikties. Gada laikā, kopš esmu LBS, sajutu, ka te nav vienalga, kas notiek nozare. Man prieks, ka te ir interesanti cilvēki, ar kuriem var izrunāties un pārspriest tos jautājumus, kurus nekur citur nav

iespējams izrunāt. Te var gūt profesio-nālu skatu no malas, tā paplašinot savu redzesloku. Te ir pietiekami daudz labu un interesantu cilvēku! Celtnieks ir tas, kas mēģina izvilkt projektu. Taču viņš ir arī tas, kuru bieži vien vaino situācijā, kad projek-tā kaut kas nav labi. Bet jāatceras, ka projektam ir pasūtītājs, kurš izvēlas projektētāju, būvnieku, būvuzraugu. Un visi iesaistītie ir līdzatbildīgi par to, kā noritēs celtniecības process. Pasūtī-tājs bieži vien ekonomē naudu projek-tam, toties būvniekam nekvalitatīvais projekts jāpārvērš kvalitatīvā būvē. Bet vainīgs ir pēdējais – celtnieks, un tas ir bēdīgi. Profesionālā organizācijā visi, tostarp pasūtītājs, var iegūt skatu no malas uz konkrēto situāciju, saņemt profesionālu konsultāciju, kas palīdz izdarīt pareizo izvēli un izveidot atbil-stošu rīcības plānu. Daži man pazīsta-mi cilvēki saka: celtniecības procesu var padarīt par kaifniecisku vai kait-niecisku – starpība ir vienā burtā, bet būtība ir milzīgi atšķirīga.Tirgus visu saliek pa plauktiem gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.

Tiekamies LBS XXV kongresā15. martā pulksten 11.00

Latvijas Universitātes aulā!

12



Pētījums

Projekta mērķis ir profesionālās iz-glītības kvalitātes un efektivitātes uz-labošana atbilstoši tautsaimniecības attīstības vajadzībām, veicot profesio-nālās izglītības pārstrukturizāciju, iz-veidojot nozaru kvalifikāciju sistēmu, izpētot tautsaimniecības nozares, iz-strādājot vai pilnveidojot pamatprofe-siju standartus un specializāciju kvali-fikācijas pamatprasības, kā arī attīstot ārpus formālās izglītības iegūto pras-mju atzīšanu.Būvniecības nozares izpētes rezultāti sastāv no nozares apraksta profesio-nālās izglītības vajadzībām un nozares profesionālās kvalifikāciju struktūras. Primārais šajā izpētē ir nozares pro-fesionālo kvalifikāciju struktūra un tās rezultāti, jo tas ir pamats, lai va-rētu izstrādāt vai aktualizēt profesi-ju standartus un izveidot atbilstošas profesionālās izglītības programmas ar moduļu pieeju. Nozares profesionālo kvalifikāciju struktūra tika veidota, izmantojot eso-šos profesiju standartus un mācību/studiju programmas, publisko infor-

Kāda ir un būs būvniecības nozare?Valsts izglītības attīstības aģentūra kopā ar sadarbības partneriem Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Valsts izglītības sa-tura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu īsteno projektu, kas izstrādāts Eiropas Sociālā fonda aktivitātes «Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profe-sionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana» ietvaros (vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001).

māciju par nozarē nepieciešamajām nākotnes profesijām, nozares uzņēmu-mu pārstāvju un ekspertu viedokļus, kā arī nozares ekspertu padomes vie-dokli par nepieciešamajām profesijām nozarē.

Nozares attīstības tendences Būvniecības nozare Latvijā vairāku gadu garumā ir pieredzējusi būtis-kas pārmaiņas. Laikā no 2000. līdz 2007. gadam bija vērojams straujš būv-niecības apjomu kāpums. To veicināja ekonomikas attīstība, finanšu kapitāla pieaugums un banku labvēlīgā kredi-tēšanas politika. Būvniecības apjomi no 2004. līdz 2007. gadam pieauga vidēji par 13–14% gadā. Būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās 2008. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu palielinājās par 35,3%, 2009. gadā faktiskajās cenās veidojot 1018,9 miljonus latu. 2010. gadā ēku būvniecības apjomi bija sarukuši par 55,2%, savukārt inženierbūvju būv-niecības apjomi – par 27,4% salīdzinā-jumā ar 2009. gadu.

Pateicamies ģenerālsponsoriem

Pamatakmens ir būves enerģētiskais centrs,kur saplūst pagātne, tagadne un nākotne,kur viedā pieredze sastopas ar jaunību,kopā radot ilgmūžīgu būvi.

sponsoriem

atbalstītājiem sadarbības partneriemBūvniecības attīstības stratēģiskā partnerība

Latvijas Būvnieku asociācija

Transportbūvju inženieru asociācija

Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija

Latvijas Inženierkonsultantu asociācija

Būvmateriālu ražotāju asociācija

Būvindustrijasgada balva

Konkursa Būvindustrijas gada balvalaureāti nominācijāsMŪŽA iEGuLDīJuMS BŪVinDuStRiJā,GADA inŽEniERiS unGADA JAunAiS inŽEniERiStiks paziņoti svinīgajā noslēguma ceremonijā25. februārī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Aprīlī visi 12 konkursa laureāti dosies neaizmirstamā ceļojumāuz modernās būvniecības meku Londonu,kur skatīs labākos Londonas būvlaukumus.

Visa informācija www.buvindustrijasgadabalva.lv

Pateicamies atsaucīgajiem cilvēkiem no visiem Latvijas novadiem, kuri pieteica savus kolēģus un sadarbības partnerus Gada balvai!

14 15



Pētījums

2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu būvniecības produkcijas apjoms salīdzi-nāmajās cenās samazinājās kopumā par 23,6%; ēku būvniecības apjoms kritās par 24,9%, savukārt inženierbūvju būv-niecības apjoms – par 22,3%. 2011. gadā bija novērojama minimāla izaugsme. Pirms nozares apgrozījuma krituma laika periodā no 2000. līdz 2007. gadam bija vērojams dzīvojamo ēku būvnie-cības apjoma pieaugums. To veicināja banku hipotekāro kredītu izdevīgie nosacījumi un iedzīvotāju materiālās labklājības paaugstināšanās. Tajā pašā laikā nedzīvojamo ēku būvniecības apjomi samazinājās. Salīdzinājumā ar ēku būvniecību nemainīgu tirgus daļu ieņēma inženierbūvju celtniecība. 2006. gadā jauno objektu būvniecības un remontdarbu apjoms tiltu būvniecī-bā pieauga vairāk nekā divas reizes, bet 2008. gadā inženierbūvju būvniecības īpatsvars pieauga par 12,4%. Tas saistīts ar ES finansējuma pieplūdumu nozarē. Savukārt 2008. gadā iezīmējās dzīvoja-mo ēku būvniecības apjomu kritums, 2008. gadā faktiskajās cenās samazi-noties par 35,5%. Savukārt 2009. gadā būvniecības apjoma kritums sasniedza 71,5%, kas tik īsā laika posmā bija bū-tisks samazinājums. Dzīvojamo ēku būvniecība 2010. gadā salīdzinājumā ar 2009. gadu samazinājās par 31%. Pamatojoties uz uzņēmēju aptaujas da-tiem, tuvākajā nākotnē nozares attīstī-ba netiek prognozēta, tā paliks pašrei-zējā līmenī.

Nozares darbaspēka raksturojums Saskaņā ar uzņēmēju aptaujas rezultā-

tiem visās būvniecības apakšnozarēs, izņemot būvniecības un ainavu arhi-tektu pakalpojumu apakšnozari, vairā-kums darbinieku ir vecumā no 25 līdz 40 gadiem (40–47%), savukārt darbi-nieki, kuri vecāki par 50 gadiem, veido 16–21% no nozares darbaspēka. Tas pa-rāda, ka nozarē nav vērojama darbaspē-ka novecošanās, jo lielākā daļa strādā-jošo ir jaunāki par 40 gadiem. Aptuveni 73% nozarē strādājošo ir vīrieši. Tas va-rētu būt saistīts ar darbu specifiku būv-niecībā kopumā. Papildus tam aptaujas rezultāti parāda, ka nozarē raksturīga maza darbinieku mainība – aptuveni 76% nozares uzvēmumu darbinieku mainība gadā ir zem 10%. Saskaņā ar darba devēju aptaujas re-zultātiem aptuveni 19% nodarbināto atalgojums pārsniedz 700 latu mēnesī. Kopumā, analizējot atalgojuma ten-dences vadības līmenī, aptuveni puse šā līmeņa darbinieku saņem vairāk par 401 latu mēnesī. Gandrīz 70% vien-kāršo profesiju darbinieku atalgojums ir līdz 300 latiem mēnesī. Analizējot atalgojuma izmaiņas būvniecības no-zarē 2012. gadā, lielākā daļa nozares pārstāvju (41,7%) paredz, ka tas paliks tādā pašā līmenī. Tomēr salīdzinoši liela daļa uzņēmēju uzskata, ka atalgo-jums 2013. gadā pieaugs robežās līdz 10% (to paredz 24% aptaujāto) vai pat robežās līdz 20% (to prognozē 22,8% aptaujāto). Būvniecībā ir aktīvs darba tirgus, jo darba vietas nozarē ir pieprasītas un uz uzņēmumu izsludinātajām vakancēm piesakās liels skaits strādātgribētāju. Tomēr, salīdzinot bezdarbnieku un

brīvo darba vietu skaitu nozares profe-sijās, redzama bezdarbnieku un brīvo darba vietu kvantitatīva neatbilstība, piemēram, apdares darbu strādnieka profesijā 2011. gada septembrī reģistrē-ti 549 bezdarbnieki, bet tikai 45 brīvas darba vietas.

Profesionālās izglītības piedāvājums Saskaņā ar Izglītības un zinātnes mi-nistrijas datiem Latvijā ar būvniecības nozari saistītās profesijas var apgūt 50 izglītības iestādēs, tostarp augstskolās, koledžās, profesionālās izglītības iestā-dēs. Pašlaik iespējams apgūt izglītības programmas, kas balstītas uz 49 pro-fesiju standartiem. Visvairāk izglītības iestādēs piedāvā apgūt tādas profesijas kā sanitārtehnisko iekārtu montētājs, namdaris, apdares darbu tehniķis un interjera dizaina speciālists. Saskaņā ar uzņēmēju aptaujas rezul-tātiem, analizējot būvniecības nozares jauno speciālistu profesionālās zinā-šanas un prasmes, augstā vai ļoti aug-stā līmenī tiek vērtēta attieksme pret darba pienākumiem (to norāda 69,6% respondentu), spēja iekļauties kolek-tīvā (71%) un vēlme pilnveidot savu kvalifikāciju (68,5%), savukārt profe-sionālās zināšanas, ko devusi izglītības iestāde, pēc uzņēmēju domām, ir zemā vai vidējā līmenī (57,9%). Šie rezultāti ir pretstatā izglītības iestāžu pārstāvju viedoklim, jo 85,7% izglītotāju apgal-vo, ka izglītības iestādēs apgūtās prak-tiskās iemaņas absolventiem ir vēr-tējamas augstā vai ļoti augstā līmenī. Atšķirīgie vērtējumi varētu būt skaid-rojami ar dažādu izpratni par praktis-

kajām zināšanām, kā arī var liecināt par nepietiekamu praktisko iemaņu apguvi izglītības programmā. Saskaņā ar nozares izglītības iestā-žu sniegto informāciju aptuveni 48% absolventu strādā nozares profesijās Latvijā vai turpina mācības augstāka kvalifikācijas līmeņa iegūšanai (16% absolventu). Turklāt izglītotāji uzsver, ka aptuveni piektā daļa izglītības iestā-žu absolventu strādā ārzemēs. Līdz ar to nākotnē jāpievērš pastiprināta uz-manību tam, lai absolventi veiksmīgāk spētu integrēties būvniecības darba tirgū Latvijā. Saskaņā ar izglītības iestāžu viedokli par sadarbību ar uzņēmējiem izglītības iestādes saņem atbalstu, galvenokārt organizējot mācību ekskursijas uzņē-mumos (57,2% aptaujātie uzņēmēji no-rāda, ka šādu sadarbību praktizē bieži vai ļoti bieži), taču tādi sadarbības vei-di kā uzņēmēju dāvinājumi izglītības iestādēm nav vai tiek reti praktizēti (85,7%). Tikpat daudz respondentu ap-galvo, ka uzņēmēji reti finansē mācību programmu izstrādi un piešķir stipen-dijas studentiem/audzēkņiem. Saskaņā ar izglītības iestāžu viedokli kā būtiskākais ierobežojošais faktors tiek norādīts informācijas trūkums potenciālajiem audzēkņiem, darba de-vējiem un sabiedrībai kopumā (85,7%).Ar pētījuma pilniem rezultātiem varat iepazīties VIAA mājaslapā www.viaa.gov.lv.

Silvija Bruņa,Būvniecības NEP konsultante darba

devēju satura jautājumos


Būvinženieris Nr. 30 (2. 2013.)Objekts

Ķemeru sanatorija – pārbaudījums Latvijas valstijKultūras mantojums vienmēr bijis, ir un paliks vērtība sabiedrībai, tā ir nozīmīga cilvēka dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Kultūrvēsturiskā vide sniedz identitātes un stabilitātes izjūtu, saglabā esošās autentiskās vērtības, kas ir harmoniskā vienībā ar apkārtējo vidi.

Iepriekš teiktais ļoti tieši attiecināms uz arhitekta Laubes projektēto Ķeme-ru sanatorijas kompleksa restaurāciju un atjaunošanu. Šis komplekss ir ar-hitektūras piemineklis. Un konkrētajā gadījumā vairāk jārunā par vēsturiskā mantojuma apzinātu iznīcināšanu. Par to liecina valsts atbildīgo institūci-ju pieņemtie lēmumi. Lūk, dokumen-ti, kuros konstatējama likumdošanas aktu atklāta ignorance.Ar 1996. gada 21. februāra Latvijas Republikas MK rīkojumu Nr. 58 un 1998. gada 21. oktobra MK rīkojumu Nr. 507 pieņemts lēmums par valsts īpa-šumā esošo zemesgabalu privatizāciju. 1998. gada 20. oktobrī Valsts kontrole sagatavojusi atzinumu, kurā teikts, ka privatizācija neatbilst Latvijas Repub-likas Finanšu ministrijas 1993. gada 6. septembra pieņemtajiem norādīju-miem Nr. 832.To apstiprina 1998. gada 30. decembra Latvijas Republikas Valsts kontroles kolēģijas lēmums Nr. 5.1-2-211/98, kurā 5. punktā teikts: «V/U Ķemeri privatizācijai nav likumīga pamata.» Tomēr, neskatoties uz Valsts kontroles kolēģijas lēmumu, privatizācijas pro-cess turpinās.



Pret privatizāciju iebilst Jūrmalas pil-sētas dome, 2004. gada 6. maijā nosū-tot iesniegumu Nr. 1.1-18/3994 Valsts prezidentam, Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Privatizācijas aģentūrai. 2004. gada 11. maijā Valsts kanceleja pārsūta Jūrmalas domes ie-sniegumu Latvijas Republikas Ekono-mikas ministrijai.

2004. gada 10. februāra Privatizācijas aģentūras valdes lēmums Nr. 21/87 pa-redz, ka privatizācija jāturpina.Ekonomikas ministrija 2005. gada 20. maija vēstulē Jūrmalas pilsētas do-mei atzīst, ka privatizācija ir likumīga.Restaurācijas darbu izpildes gaitā re-gulāri nācās saskarties ar privatizē-tāja SIA Ominasis Latvia nevēlēšanos

veikt objekta atjaunošanu. 2002. gada 1. jūlijā restaurācijas darbu uzņē-mējs SIA Talija nosūtīja iesniegumu VKPAI ar lūgumu veikt restaurāci-jas procesa pārbaudi. Tā kā konkrēts lēmums netika pieņemts, pēc SIA Talija iesnieguma 2004. gada 29. de-cembrī šis jautājums tika izskatīts Latvijas Arhitektu savienības valdes sēdē, kurā secināja, ka restaurācijas un inženierceltniecības darbi notiek lēni un Ominasis Latvia nav izpildījis saistības par celtnes atjaunošanu, un šāda rīcība kvalificējama kā celtnes ļaunprātīga bojāšana.

2005. gada 18. februārī Valsts būvin-spekcija atzina, ka ēkas 1. stāva kons-trukciju tehniskais stāvoklis ir kritisks. To apliecina būvmateriālu testēšanas laboratorijas pārbaudes materiāli.Neraugoties uz SIA Talija aicinājumiem izvērtēt radušos situāciju, atsaucība no valsts iestādēm nav saņemta. Pašreiz sa-natorijā darbi pārtraukti, apkure atslēg-ta, pagrabstāvs applūdis. Restaurētajās telpās mitrums ir 100%, temperatūra ap 0 °C. Jau paveiktais – restaurētais mākslīgais marmors, atjaunotie griestu veidojumi, lustras, mēbeles un iebūvētie grāmatu skapji bibliotēkas telpās, kla-vieres – pakļauts iznīcībai.Privatizācijas aģentūras pārstāvju iz-teikums, ka sanatoriju Ķemeri pārdos izsolē par sešiem miljoniem latu, mai-gi izsakoties, ir vairāk nekā noziedzīgs. Objekta vērtība ir vismaz ap 20 miljo-niem latu.Ķemeru sanatorijas privatizācija spilg-ti parāda mūsu valsts attieksmi pret kultūras mantojumu valstī. Teiktais attiecināms uz Vecrīgu, Cesvaini un citiem objektiem.Aicinu Valsts prezidentu un UNESCO Latvijas Nacionālo komiteju aktīvi piedalīties Ķemeru sanatorijas glāb-šanā. Šis komplekss bez jebkādas iz-soles jāpārņem valstij, un tai atbilstoši UNESCO LNK 2007. gada 27. septem-bra lēmumam Nr. 11 jāuzņemas pat-ronāža par objekta saglabāšanu.

Sergejs Meierovics,būvinženieris,

LBS valdes loceklisFoto no autora personiskā arhīva

20 21



Objekts

Latvijas Lauksaimniecības univer-sitātes (LLU) būvniecības studiju programma sagatavo speciālistus šādu specifisku būvju projektēšanai un būvniecībai. Te nepieciešamas ne tikai zināšanas konstrukciju projek-tēšanā, bet jāpārzina arī lauksaimnie-cības tehnoloģiskie procesi, ražošana, mehanizācija un dzīvnieku labturības pamatprincipi.

Piena ferma –energokompleksa sastāvdaļaPēdējā laikā, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas un būvmateriālus, Latvijā tiek modernizētas dažāda tipa lauksaimniecības ēkas un būves. Tiek celtas lielizmēra kūtis, skābbarības tvertnes un laukumi, ietilpīgas lagūnas šķidrmēslu un biogāzes pārstrādātā digestāta glabāšanai, biogāzes ražotnes, kas nodrošina ar siltumu ci-tus tautsaimniecības ražošanas procesus un uzņēmumus. Līdz ar to projektēšanas procesā tiek meklēti jauni un inovatīvi konstruktīvie un siltināšanas risinājumi, kas nodrošina lielu laidumu pārsegšanu, sarežģītu grīdas kanālu līmeņu izveido-šanu un siltumizolācijas izmantošanu norobežojošajās konstrukcijās.

Viens no pēdējā laika lielākajiem un mo-dernākajiem objektiem ar inovatīviem risinājumiem no ārzemēm, ko projek-tējuši LLU absolventi, ir jauna piena fer-ma uzņēmumam AS Tērvete – Jātnieku piensaimniecības kompleksa rekons-trukcija un modernizācija. Tajā plāno-tais dzīvnieku daudzums ir 3000 slauca-mas govis, un tas ir viens no lielākajiem un modernākajiem Baltijā un Eiropā.

Plānotā apbūve:• slaucamogovjuferma3000govīm

(Sapbūvei = 31 000 m²);• skābbarībasbedresardarbatilpu-

mu 558 000 m³;• pārstrādātādigestātakrātuves –la-

gūnas ar 54 000 m³ tilpumu.Mūsdienīga slaucamo govju ferma ir aukstā vai siltā tipa kūts ar brīvu govju turēšanu, centrālo barības eju, indi-viduālām govju guļvietām (boksiem), automātisku kūtsmēslu izvākšanu un

Lai iekļautos Tērvetes dabas parka ainavā, izplānots skaists arhitektoniskais veidols. Visas nesošās tērauda konstrukcijas ir karsti cinkotas, nesošās koka konstrukcijas – līmēta koka un nobeicētas. Protams, šāds risinājums palielina būves izmaksas, bet vienlaikus tiek iegūts labs vizuālais izskats.

AS Tērvete piensaimniecības kompleksa rekonstruk-cijas un modernizācijas pirmā un otrā būvniecības kārta.

modernu slaukšanas zāli. Par nesoša-jām konstrukcijām parasti tiek izvēlēti krāsoti tērauda portālrāmji ar tērauda vai koka pasijām. Tā kā objekts ir plā-nots kā valsts mēroga reprezentatīva un ilgtspējīga būve, ārējās fasādes ap-darei izmantoti kvalitatīvi materiāli: cokols – siltināti (sendvičtipa) betona paneļi, fasāde – betona apdares dēlīši ar koka imitāciju un dažādu krāsu sa-likumu, jumts – tumši brūns betona dakstiņš.


Objekts

Fermas konstruktīvais risinājums

Tradicionāli kūtsmēslu savākšanu pirms slaukšanas laukumiem un pār-dzīšanas zonās veic fermas darbinieks ar lāpstu. Kā vienu no jauninājumiem objektā var pieminēt redeļu grīdas govju transporta ejās un uzgaidāma-jā laukumā. Šāds risinājums atvieglo cilvēku darbu, nav nepieciešama mēs-lu tīrīšana, dzīvnieki paši kustoties kūtsmēslus izspiež cauri atvērumiem betona redelēs, bet mazāko atlikumu notīra govju piedzinējs, kurš aprīkots ar tīrīšanas lāpstu.

Redeļu grīdas risinājums ar automā-tisko govju piedzinēju, kas aprīkots ar grīdas tīrīšanas lāpstu

Zemgrīdas slaloma tipa šķērskanāli kūtsmēslu aiztransportēšanai.

Slaukšanas karuselis ar 80 vietām un 32 metrus platu portālrāmi

Silvija Štrausa, LLU asociētā profesore,LLU Arhitektūras un būvniecības

katedras vadītājaMārtiņš Fībigs, projekta autors,

LLU Arhitektūras un būvniecības katedras lektors

Mārtiņa Fībiga foto

Zem redeļu grīdām ir šauri slaloma tipa šķidrmēslu kanāli, ko ir iespējams skalot kopā ar notekūdeņiem, tādējādi iegūstot lielāku plūstamību uz sūk-ņu staciju. Šāds paņēmiens kūtsmēslu transportēšanai un tīrīšanai izmantots pirmo reizi Latvijā.

Par jauninājumu Latvijas un pasaules mērogā var uzskatīt ar 80 vietām ap-rīkotu slaukšanas karuseli, kas ir lie-lākais Latvijā un ļaus izslaukt ap 3000 govju trīs reizes dienā. Lai pārsegtu 32 metrus plato laidumu, kurā nav nevie-

Paralēli fermas būvniecībai notiek biogāzes ražotnes būvniecība, kurā iegūs biogāzi no zaļās masas un kūts-mēsliem, bet izstrādāto masu (diges-tātu) izkliedēs uzņēmuma laukos kā organisko mēslojumu. Saražoto elek-troenerģiju uzņēmums plāno pārdot AS Latvenergo, bet ar siltumu apgādās Tērvetes dzīvojamo centru, adminis-tratīvās ēkas, alus brūža ražotni un slaucamo govju fermu.

PAR ILGTSPĒJīBU UN GODPRĀTīBU BūVNIECīBĀ!

Žurnāla arhīvswww.buvinzenierusavieniba.lv

Tālrunis reklāmai un abonēšanai 29256982e-pasts: [email protected]

Žurnālagada abonements

(6 numuri)

Ls 10

nas kolonnas, un neradītu fantastiskus nesošo konstrukciju parametrus, por-tālrāmji dzegas daļā tika aprēķināti ar savilcēm.


24 25



Objekts

Ventspilspoliklīnika3. janvārī Ventspilī, Raiņa ielā 6, atklāja jauno poliklīniku. Ēka uzbūvēta pēc pa-sīvās mājas principiem, kas nozīmē, ka tai jāatbilst pasīvās mājas standartā defi-nētajam ēkas blīvuma rādītājam, tas ir, n50=zem 0,60 1/h.

Kad 2010. gadā arhitektūras projekta autori uzvarēja konkursā, zema ener-gopatēriņa mājas ideja vēl nebija ie-tverta nosacījumos. Darbs sākās tikai pēc tam.Būves karkasu veido monolītais dzelzs-betons ar Columbia-Kivi dobtajiem betona blokiem, mūrētām ārējām un daļēji arī iekšējām sienām.Ēkas pamatus veido 40 cm bieza mo-nolītā betona plātne. Lai novērstu ie-spējamo blakusēkas sienas deformāci-ju risku, pieslēgumā ar ēku izmantoti mikropāļi. Tika izveidots 40 cm ke-ramzīta slānis, divas kārtas 100 mm putupolistirola siltinājuma, tad melnā un tīrā betona un sausā betona grīda.Jumtam ir piecas minerālvates kārtas, kas veido 60 cm biezu izolācijas slāni. Virs tā iestrādāta vēja plēve. To pār-sedz ar ventilācijas šķirkārtu atdalīts dēļu klājs, ko sedz kausēta hidroizo-lācija un difūzijas membrānas. Visa konstrukcija noslēdzas ar titāncinka jumta segumu.Ārsienu siltināšana tika veikta divās kārtās. Tika ieklāta Isover KL33 mine-rālvate 30 cm biezumā, zem tās atro-das tvaika plēve. Minerālvati sedz 3 cm bieza Isover RKL31 pretvēja izolācijas plāksne, kam ir vēja barjeras funkcijas.Ēkas fasādes apdari veido Eternit šķiedrcementa plāksnes, koka dēlīši un ķieģeļi. 2012. gada oktobrī pēc galveno būv-darbu pabeigšanas tika veikta gaisa caurlaidības pārbaude, kuras rezultā-ti izrādījās izcili. Izmantotā blīvuma pārbaudes tehnoloģija BlowerDoor ir visā pasaulē atzīta un plaši lietota ēku



blīvuma noteikšanai, kas ļauj izmērīt ēkas gaiscaurlaidību un identificēt konkrētas defektu vietas konstrukci-jās jeb noteikt, cik ēkā ir «caurumu», caur kuriem siltums var pazust no ēkas. Ventspils jaunajā poliklīnikā šis rādītājs ir vēl labāks, nekā noteikts standartā, – n50=0,39 l/h. No energo-efektivitātes viedokļa tas nozīmē, ka šajā pēc platības lielajā sabiedriskajā ēkā siltuma zudumi caur dažādiem «caurumiem» konstrukcijās būs ļoti nenozīmīgi. Tādējādi šajā ēkā būtiski samazināsies izdevumi par siltum-enerģiju, ļaujot pašvaldībai ietaupīt līdzekļus.Poliklīnikas jaunbūvē būvdarbus at-bilstoši noslēgtajam būvdarbu līgu-mam veica pilnsabiedrība Piegādātā-ju apvienība RBSSKALS, RBSSKALS Būvvadība, RBSSKALS Būvsabiedrība un Ostas celtnieks, būvdarbu laikā no-drošinot vairāk nekā 100 darba vietu.

Poliklīnikas ēkas būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta Ambulatorās ve-selības aprūpes pakalpojumu attīstība Kurzemes reģionā – Ventspilī ietvaros.

Projekta kopējās izmaksas – Ls 2 111 694, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstī-bas fonda finansējums – Ls 1 734 634 (82,14% no projekta kopējām attie-cināmajām izmaksām) un valsts bu-džeta dotācija – Ls 47 513 (2,25%), kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības līdzfinansējums projekta ieviešanai – Ls 329 547 (15,61%).

Sagatavoja Mārīte ŠperbergaRBSSKALS arhīva foto

28 29



Pieredze

Tieši kultūras jomā bijām stipri, jo, neraugoties uz 50 okupācijas gadiem, mākslas dzīve bija ritējusi un attīstī-jusies pasaules līmenī. Mans pirmais uzdevums bija brauciens uz Londonu. Vajadzēja uzmērīt ēku, kuru Ārlietu ministrija kopā ar tolaik rezidējošo vēstnieku Londonā no vairākām pār-došanai piedāvātajām ēkām bija izvē-lējusies vēstniecības vajadzībām. Ēku kādu laiku bija izmantojuši skvoteri (tas ir, imigranti, kuri bez atļaujas ie-vācas neapdzīvotās un neapsargātās ēkās), līdz ar to telpas bija daļēji izde-molētas – noplēsti kamīnu dekoratīvie portāli, norauti gaismas ķermeņi un slēdži, notraipītas sienas un piemēs-lotas grīdas. Ēka atradās rajonā, kur nelielā attālumā bija TV retranslācijas tornis un ielas pretējā pusē neliels, no-sacīti kopts skvēriņš, kas bija kā bonuss šim rajonam. Vienā no blakus esoša-jām ēkām atradās Malaizijas vēstnieka rezidence. Manā rīcībā bija trīs dienas. Lai gan ēkai bija trīs stāvi un mansarda

Latvijas vēstniecības – nacionālās kultūras saliņas pasaulēKad 1993. gada februārī sāku strādāt Ārlietu ministrijas Īpašumu departamen-tā, Latvija sāka veidot savas vēstniecības ārvalstīs, un šim nolūkam bija jāizvēlas ēkas, ko varētu piemērot diplomātisko misiju darbam. Mans uzdevums bija pa-līdzēt novērtēt ēku arhitektonisko vērtību, iespējamo funkcionālo izmantojumu, kā arī tās iekārtot un vizuāli noformēt. Vēstniecībām bija ne tikai diplomātiskā darba funkcijas. Tām bija jāreprezentē Latvija kā suverēna valsts ar augsti attīs-tītu kultūru.

izbūve, uzmērīšanas darbus pabeidzu divās dienās. Komandējuma pēdējo dienu nolēmu izmantot, jau Londonā uzrakstot atskaiti. Lai novērtētu ēkas arhitektūru un tās tehnisko stāvokli, palūdzu vēstniekam parādīt vienu no noraidītajām ēkām, kura atradās pres-tižākā pilsētas rajonā. Kad ieradāmies Nottingham Place 45, biju pārsteigta par ēkas labo stāvokli un atrašanās vietu. Šīs ēkas kvadratūra un pārdo-šanas cena bija identiska manis uzmē-rītajai. No šīs ēkas bija izvāktas mēbe-les, bet viss pārējais, ieskaitot gaismas ķermeņus, kamīnu marmora portālus un grīdas segumus, bija labā stāvoklī. Kad pajautāju, kāpēc šī ēka ir norai-dīta, vēstnieks samulsa, vien teica, ka laikam tāpēc, ka nav bijis iespējams ieslēgt elektrību un visu apskatīt, jo bijis tumšs. Tad viņš piezvanīja sievai un pajautāja: «Kāpēc mēs to ēku norai-dījām?» Atbilde skanēja: «Tur apakšējā stāvā atrauts paklājs, paklupām, ēkā bija tik neomulīgi tumšs…» Pēc manas

atskaites iesniegšanas Ārlietu minis-trija tomēr nopirka ēku Nottingham Place. Devos atkal komandējumā uz Londonu, lai uzmērītu šo ēku.Lai veiktu rekonstrukcijas darbus no-pirktajās ēkās, piemērojot tās diplomā-tiskās misijas vajadzībām, tika rīkoti atklāti arhitektūras konkursi, vēloties iegūt labākos risinājumus šo ēku pār-būvēm. Viens no nosacījumiem bija prasība mēģināt ietilpināt interjeru risinājumos tā saukto latvisko identi-tāti. Konkursos bieži tika saņemti tel-pu risinājumi ar naiviem tautiskiem ornamentiem un «bāleliņu» kompo-zīcijām sienu dekoros. Lai saprastu un spētu definēt konkursu nolikumos latvisko identitāti, nolēmu apciemot Rīgā izvietotās ārvalstu vēstniecības, lai noskaidrotu, kāda tad ir šo valstu vēstniecību nacionālā identitāte. Ap-meklējot Dānijas, Norvēģijas, Zvied-rijas, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas, Somijas un ASV vēstniecību ēkas, sa-pratu, ka vispirms tā ir profesionāli sakārtota funkcionāla darba vide, tad katras valsts dizaina atpazīstamība mēbeļu izvēlē un telpu krāsojumos un visbeidzot mākslas darbu un dekoru izvēle. Bija skaidrs, ka tur strādā profe-sionāli dizaineri, kuri piesaistīti attie-cīgās valsts Ārlietu ministrijai. Darba telpas visur bija gaišas, ar gaišām mē-belēm, bet valsts identitāte visvairāk izpaudās reprezentācijas un atpūtas telpu risinājumos, akcentējot katras valsts nācijas mentalitāti un tempe-ramentu. Galvenokārt tas bija jūtams krāsu salikumos. Somijai tās bija zilā, baltā un pelēkā krāsa, Dānijai – gai-

ši pelēkā kombinācija ar bordo toni, Zviedrijai – zili dzeltenā ar smilškrā-sas akcentiem un izsmalcinātu dekora-tīvo dizainu, Francijai – koši krāsainu, puķainu drapēriju mikslis rotaļīgos mēbeļu tapsējumos, skaisti kvalitatīvu mākslīgo ziedu akcenti, savukārt ame-rikāņiem bija vērojams dažādu krāsu un mēbeļu salikums bez izteiktām stila iezīmēm, acīmredzami izpaliekot labas gaumes izjūtai.Viens no interesantākajiem darbiem šajā periodā bija vēstnieka rezidences iekārtošana Strasbūrā. Vēstnieks bija noīrējis plašu dzīvokli ar lielu ēdam-istabu un īpatnēju dzīvojamo istabu viesu pieņemšanai. Tā bija gaiša, bet visas sienas tapsētas ar tumši brūnu velveta audumu. Vēstnieks nespēja ie-domāties, kā iekārtot šādu telpu, tāpēc aicināja mani palīgā. Manu palīdzību vēstnieki izmantoja samērā reti, jo valdīja uzskats, ka telpas iekārtot un apmēbelēt var jebkurš vēstnieks pats, ja vien nav ticis izsludināts konkurss par vēstniecības telpu rekonstrukciju un iekārtojumu. Interjers, kuru iz-veidoju Strasbūras rezidencē, atnesa mūsu vēstniekam pārsteidzošu atzi-nību. Citu valstu vēstnieki izrādīja lielu izbrīnu par šīs telpas veidolu un mūsu tēlotājmākslas kvalitātēm. Kāda tad izskatījās šī telpa pēc iekārtošanas? Kopā ar vēstnieku iegādājāmies gaišas krēmkrāsas ādas dīvānu sēdgrupu, palielu stikla žurnālu galdiņu, gaišu krēmkrāsas grāmatplauktu (krāsaino Latvijas mākslas grāmatu un Latvijas fotoalbumu izvietošanai) un nelielu vertikālu sekciju (arī krēmkrāsas tonī)

30 31



Pieredze

televīzijas un audio aparatūras novie-tošanai. Pie tumši brūnajām sienām tika piekārtas mākslinieces Ilzes Avo-tiņas gleznas ļoti košās krāsās. Kopē-jais efekts bija lielisks, jo spilgto krā-su gleznas uz tumšajām sienām kopā ar gaišajām mēbelēm un zilganpelēko paklāju zem sēdgrupas radīja elegantu sarunu telpas noskaņu, nodemonstrē-jot arī mūsu mākslinieku darbu izcilo kvalitāti. Komplimenti, ko izteica vie-si, bija tiešām neliekuļoti.Citas atmiņas saistās ar ANO vēstnie-cību Ženēvā. Vēstnieka postenī stājās jauns un enerģisks vēstnieks, kuram šķita, ka vēstniecībai nav interjera kon-cepta un šim nolūkam būtu nepiecieša-ma profesionāļa palīdzība. Vēstniecībā strādāja jaunu cilvēku komanda, un viņiem nebija pieņemams vēstniecības iepriekšējais sadzīviskais iekārtojums, kas atgādināja lielu dzīvokli ar biroja mēbelēm, haotiski izvietotiem dažādas kvalitātes mākslas darbiem un pārau-gušiem telpaugiem. Jaunais vēstnieks vēlējās nopirkt modernus gaismas ķer-meņus, piemērotus dekoratīvos augus un sakārtot arī savu kabinetu, papil-dinot to ar dažām mēbelēm. Visi dar-binieki aktīvi atbalstīja gan vēstnieka, gan manus ieteikumus un izrādīja pa-tiesu ieinteresētību mēbeļu pārkārto-šanā un apgaismes ķermeņu nomaiņā. Uzzīmēju iespējamo mēbeļu izkārtoju-mu darba telpās, saskaņojot to ar vēst-niecības darbiniekiem. Tad braucām uz lielveikaliem, izvēlējāmies jaunas lampas, skaistus un atraktīvus telpau-gus un jaunu paklāju esošajai sarunu mēbeļu grupai. Visi darbojās ar lielu

sajūsmu un priecājās par pārmaiņām. Kad šie darbi bija galā, vēstnieks mulsi ieminējās, vai es varētu uzlabot inter-jeru arī darbinieku atpūtas telpai, kas atradās stāvu augstāk un ko papildināja plaša jumta terase. Ar prieku piekritu. Apskatījusi telpu, ieteicu, ka būtu labi pārkrāsot sienas un pielikt jaunus aiz-karus lielajiem logu stiklojumiem. Vie-nojāmies, ka daži puiši varētu paši telpu pārkrāsot, vienīgi man būtu jāpiemeklē krāsu tonis. Tā kā terase atradās dien-vidu pusē un vasarās stipri uzkarsēja telpu, bet sienas bija pelēki dzeltenas, kopumā radās nospiedošs iespaids. No-lēmām, ka jaunā krāsa būs vēsi zaļganā pasteļtonī, lai radītu vēsuma un gaismas sajūtu. Īsā brīdī viss bija izlemts, krāsa nopirkta, un puiši ķērās pie krāsošanas. Darbs ievilkās līdz pusnaktij. Bija silta vasaras nakts. Kad visi bija aizgājuši, vēl kādu laiku sēdēju naksnīgajā telpā un aplūkoju pārkrāsotās sienas. Pēkšņi sa-pratu, ka telpai trūkst akcenta. Piecēlos, paņēmu palielu kartona loksni un ar atlikušajām emulsijas krāsām ātri uz-gleznoju abstraktu, dekoratīvu gleznu. No rīta parādīju gleznu vēstniekam un pārējiem darbiniekiem. Visi vienbalsīgi nolēma, ka tā jāierāmē un jāpiekar pie sienas. Tā arī izdarījām, un telpa ieguva savdabīgu raksturu. Kad Ārlietu ministrija nopirka ēku kompleksu prestižā rajonā Parīzē, nā-kamā vēstniece vēlējās iekārtot vēst-niecību latviskā stilā, iepērkot brīvās Latvijas laikā gatavotas mēbeles un logiem pieliekot labas kvalitātes linu aizkarus. Bet ko tālāk? Lai šo latvis-kuma ideju attīstītu, man tika uzdots

izstrādāt vēstniecības stila koncepciju. Aizbraucu uz Parīzi un, apskatījusi vēstniecības ēku, nolēmu, ka latvisku-mu šajā ēkā būtu iespējams radīt, iz-mantojot ziemeļniecisko Baltijas jūras un Latvijas ainavu krāsu paleti. Dažās dienās uzrakstīju «filozofisku trak-tātu» par krāsu tonalitāti, kādā būtu jārisina vēstniecības telpu interjeri. Tajos vajadzētu dominēt zilgani pelē-kiem un gaišiem smilšu krāsas toņiem grīdu segumos, kas raksturīgi mūsu jūrai un liedagam, gaiši pelēkiem rīt-ausmas toņiem un bālgani zaļiem va-saras ziedu toņiem sienu krāsojumos un logu aizkaros, brūni pelēcīgiem to-ņiem mēbeļu koka detaļās, dzeltenīgi zeltainiem saulrietu krāsas akcentiem drapērijās un mīksto mēbeļu tapsēju-mos. Šī ziemeļnieciskā krāsu gamma nepārprotami liecinātu par Latvijai raksturīgo atturīgo un izsmalcināto stila un krāsu izjūtu, radot ziemeļnie-ciski klusinātu noskaņu. Vēstniecības interjeros nedominētu neviena koša krāsa, kādas raksturīgas dienvidzemju interjeros, – ne sarkana, ne koši zaļa, ne oranža vai violeta. Kopā ar vēstnieci pasūtījām paklājus, audumus mēbeļu tapsējumiem un aizkariem, izvēlējā-

mies jaunus gaismas ķermeņus. Rezul-tātu man nebija iespēju redzēt, vienīgi kādā intervijā ar vēstnieci izlasīju, ka viņa vienpersoniski veidojusi visu tel-pu interjerus…Vēl atceros vēstniecības iekārtošanu Turcijā, Ankarā. Vēstniecības vaja-dzībām no kāda turku uzņēmēja tika iznomāta diezgan pompoza divstāvu villa. Ēkas pirmais stāvs bija tipiskā austrumu stilā – rozā marmora grīdas, baltas astoņstūru kolonnas, savdabīgi logu rāmju dalījumi, zemi griesti ar plastmasas kareklīšiem rotātām lus-trām un milzīgu, pompozu kaparā kaltu kamīnskursteņa kapuci telpas otrā galā. Pirmais stāvs bija paredzēts gan respektablu apmeklētāju (diplo-mātu) pieņemšanai, gan arī kā repre-zentācijas telpa saviesīgu pasākumu un valsts svētku rīkošanai. Telpa bija plaša, vairāki simti kvadrātmetru, bet austrumnieciskais stils ļoti dominēja. Mans uzdevums bija piedot šai telpai ziemeļniecisku noskaņu, neko kardi-nāli nepārbūvējot. Ko darīt? Vispirms bija skaidrs, ka jātiek vaļā no baltajām kolonnām. Nolēmu tās visā augstumā apšūt ar bieziem matēta stikla pane-ļiem četrstūru veidā, sastiprinot tos ar

32 33



Pieredze

masīvām metāla skavām. Biezais, zaļ-gani matētais stikls un vēsais metāls uzreiz ienesa ziemeļniecisku ledus toni interjerā. Tad tika novāktas plastma-sas lustras, to vietā piestiprinot moder-nus metāla gaismas ķermeņus, kas pie-šķīra telpai eiropeiskāku izskatu. Lai novērstu rozā grīdas dominanci, iz-vēlējos izveidot divas lielas sēdgrupas ar skandināviska dizaina mīkstajām mēbelēm pelēkos toņos, kombinējot tās ar stikla galdiņiem metāla karkasā. Zem sēdgrupām ieklājām ģeometriskā rakstā austus paklājus smalkos pelēkos toņos. Rozā grīda ar pelēkajām mēbe-ļu grupām izskatījās klasiski, jo pelēks un rozā labi harmonēja savā starpā un rozā grīda zaudēja savu dominanci. Kā modernus akcentus pie sēdgrupām iz-vietojām stilīga dizaina stāvlampas. Tā kā telpā bija daudz logu, saules gaisma dienas laikā bija visai aktīva, tāpēc no-lēmu dīvaino logu rūtojumu aizklāt ar gaišām rullo tipa žalūzijām, kas atkal ieviesa nepieciešamo eiropeiskumu logu noformējumā. Pirmā stāva telpa bija veidoja T veidā divos līmeņos ar trīs pakāpienu starpību, un pompozais kamīns atradās telpas paaugstinātajā daļā. Tur tika novietots reprezentatīvs gaiša koka ēdamgalds 12 personām. Lai mazinātu austrumnieciskā kamīna dominanci, tam iepretim tika izvietotas masīvkoka sēdgrupas mēbeles tumši brūnā krāsā ar raupju zeltaini brūnu tapsējumu, bet sienu plaknes tika de-korētas ar liela formāta košās krāsās risinātām mākslinieces H. Heinrihsones gleznām. Šāds risinājums šo telpas daļu piepildīja ar jaunu saturu un ei-

ropeisku noskaņu. Telpas zemākajā daļā, kurā atradās ar matēto stiklu apšūtās kolonnas, pie sienām izvieto-jām izcilas Latvijas ainavu fotogrāfijas kvalitatīvos rāmjos. Tās komplektā ar stiklotajām kolonnām un perfektajiem gaismas ķermeņiem radīja brīnišķīgu ziemeļniecisku noskaņu. Telpas aus-trumnieciskais veidols bija izmainīts. Lai cik tas arī būtu dīvaini, visas šīs skandināviskā dizaina mēbeles, paklā-jus, itāļu dizaina lampas un dažādus aksesuārus varēja izvēlēties un nopirkt turpat Ankarā, tāpēc iekārtojuma kon-ceptu un vizuālo tēlu bija iespējams uz vietas nodemonstrēt vēstniekam, lai saņemtu realizācijai nepieciešamo piekrišanu un ĀM Finanšu departa-menta apstiprinājumu. Laika posmā no 1997. līdz 2007. gadam sadarbībā ar VAS Diplomātiskā servisa aģentūra tika realizēti vairāki projekti Maskavā, Vīnē, Prāgā, Bonnā, Atēnās un citur. Vēl man nācies pārveidot dažādas telpas Latvijas vēstniecībās sakarā ar daudzu vēstnieku pārliecību par savām spējām pašiem iekārtot reprezentāci-jas telpas un veidot valstiski atbilstī-gu vēstniecības veidolu. Kā spilgtākos piemērus varētu minēt vēstniecības Hāgā, Prāgā, Maskavā, arī Vīnē. No-mainoties vēstniekiem šajās vēstniecī-bās, atskanēja gandrīz izmisuma pilns sauciens: ārprāts, lūdzu, atbrauc un sa-kārto vēstniecības reprezentācijas tel-pas, jo ir gandrīz vai kauns šeit aicināt kādu viesi vai citu valstu diplomātus…

Elizabete Maija Menģele,arhitekte


Būvinženieris Nr. 30 (2. 2013.)Ārzemēs

Koka konstrukcijuizmantojuma pozitīvā pieredze Skandināvijā

Savulaik koks bija viens no galvenajiem būvmateriāliem Latvijā, taču šodien ir nepamatoti aizmirsts. Mana pieredze rāda, ka patlaban pārsteidzoši maz projek-tējam no koka. Kas mūs bremzē, aptur un liek izvēlēties citus materiālus? To gri-bējās noskaidrot, papētot, kā šajā jomā veicas mūsu kaimiņiem – skandināviem, kuru tradīcijas koka konstrukciju izbūvē mērāmas gadu simtos. Kā viņi attīsta koka būvniecību, un kurā līmenī salīdzinoši atrodamies mēs? Pastāstīšu par saviem vēro-jumiem un atziņām, ko guvu, piedaloties, konferencē Holzbau-Forum Nordic.

Somijā gadā tiek izstrādāti 100 miljo-ni kubikmetru koksnes, Latvijā pagā-jušajā gadā – 22 miljoni kubikmetru. Somijas specifika ir tāda, ka liela daļa koksnes resursu tiek tērēti celulozes rūpniecības vajadzībām un tikai 55% nonāk būvniecībā, kurināmā indus-trijā, mēbeļu ražošanā u. c. Līdz ar to nevar apgalvot, ka Latvijā stipri atpa-liekam koksnes izmantošanas jomā. Katru gadu Somijā tiek uzbūvēti aptu-veni 30 tūkstoši jaunu mājokļu, no ku-riem gandrīz pusi veido individuālās dzīvojamās ēkas, pārējais – daudzstā-vu dzīvojamā apbūve. No šīm dzīvo-

Skandināvi ļoti ciena koka ēkas. Tronheima Norvēģijā. Visas koka ēkas būvētas uz pāļiem.

Viena no lielākajām koka konstrukciju paneļu ēkām Norvēģijā, kas uzbūvēta pēdējos gados.

Sporta arēna – riteņbraukšanas treks, kur redzam apmēram 50 m koka laidumu. Risinājums izskatās viegls. Šeit izpaužas koka konstrukciju priekšrocības salīdzinājumā ar analogām metāla konstrukcijām.

jamām ēkām ap 80% ir koka karkasa mājas. Interesanti, ka katru gadu valstī tiek uzcelts ap 7000 vasaras māju, kas 99% gadījumu tiek veidotas no koka konstrukcijām. Skaidri redzams, ka mājokļu būvniecībā Somijā koka kons-trukcijas ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Un patlaban viņiem aktuāls ir jautā-jums par to, kā minimizēt no betona būvēto dzīvojamo ēku īpatsvaru par labu koka konstrukciju ēkām. Valstis-kā līmenī tiek izstrādātas programmas un likumdošanas bāze, lai to veicinā-tu. Ir mainītas arī ugunsdrošības pra-sības – līdz pagājušajam gadam valstī

Universitātes ēka, kas būvēta ar nesošām koka konstrukcijām. Arī grīdas, sienas, mēbeles – viss risināts kokā. Šajā reģionā koka industrija tiek ļoti atbalstīta. To apstiprināja arī vietējā vara. Viņi uzsver, ka koka būvniecības stimulēšana ir viņu plānveida attīstības uzdevums.



produktu ražošanu valstī. Ir atbalsts projektētājiem – atsevišķa padome, kas rūpējas, lai digitāli būtu pieejama dažāda informācija, tostarp normatīvi, instrukcijas u. c. ikvienam, kas vēlas strādāt ar koka konstrukcijām.Runājot par tehniskajiem aspektiem, jārēķinās, ka koka konstrukcijām ir divas galvenās problēmas – ugunsdro-šība un skaņas izolācija. Lai nodroši-nātu šīs prasības, tiek lietoti dažādi risinājumi un konstruktīvie paņēmie-ni. Būtiskākā atziņa – nepieciešamo ugunsdrošības līmeni koka konstruk-cijai var panākt tikai ar apšuvumu, jo, lai ko darītu, koku nevar padarīt nede-gošu. Zviedrijā, piemēram, pēc uguns-drošības normām nav limitēts koka ēkas stāvu skaits. Koka konstruktīvie

Sporta zāle, kur nesošās karkasa konstrukcijas, grīda un citi elementi risināti kokā. Fasādes apdarē izmantots koks, kas rupji apstrādāts un krāsots.

Stadions, ko montējuši mūsu kaimiņu lietuviešu būvnieki. Nesošie elementi – līmētās koka konstrukcijas –, iespējams, tapuši Latvijā.

bija atļauts būvēt koka karkasa dzīvoja-mās ēkas līdz četru stāvu augstumam, savukārt tagad pieļaujamais augstums palielināts līdz astoņiem stāviem, no-sakot sprinkleru sistēmu izbūvi un ie-vērojot citas specifiskas nianses. Līdz šim Somijā uzbūvētas 37 koka karkasa daudzstāvu dzīvojamās ēkas un trīs bi-roju ēkas. Tas nav daudz, bet noteikti vairāk nekā pie mums. Patlaban pēc ugunsdrošības noteikumu maiņas So-mijā tiek attīstīti projekti koka karkasa daudzstāvu dzīvojamām ēkām kopu-mā jau ar 7000 dzīvokļu. Koka karkasa ēku būvniecībā Somi-jā izmanto dažādas sistēmas, ko lieto atkarībā no ēku stāvu skaita. Ļoti po-pulāra ir CLT (cross-laminated timber) sistēma, ko izstrādājusi Stora Enso

Astoņu stāvu koka konstrukciju dzīvojamā ēka ezera krastā – viena no četrām līdzīga tipa būvēm, izvietotām ekskluzīvā vietā.

kompānija. Tā ir kompleksa sistēma, sākot no projekta izstrādes, rūpnīcā izstrādāta masīvkoka paneļa (sienām, pārsegumiem u. c.) ar nepieciešama-jiem atvērumiem un pieslēgumu vie-tām un beidzot ar paneļu montāžu būvlaukumā. CLT paneļus ēku būv-niecībā izmanto ne tikai Skandināvijā, bet arī citur Eiropā. Savas sistēmas ir izstrādājuši arī citi lielie Skandināvijas koka produkcijas ražotāji. Par to, ka šī nozare sistemātiski tiek aprūpēta un atbalstīta, liecina fakts, ka šogad tiks izdots industriāli ražoto koka elementu standarts. Notiek cieša sadarbība ar universitātēm, ir izstrā-dāta valsts attīstības programma līdz 2015. gadam, kas paredz apmēram divas reizes kāpināt industriālo koka



elementi tiek apšūti no iekšpuses un ārpuses, un visās ēkās (dzīvojamās un sabiedriskās) noteikts izbūvēt sprin-kleru sistēmas. Skaņas izolācija tiek risināta, veidojot atbilstošu grīdas sa-stāvu – uz koka paneļiem vispirms tiek likts skaņu izolējošais slānis, tad klāts noslēdzošais grīdas segums. Tādējā-di nedaudz palielinās grīdas biezums, taču tiek nodrošināts atbilstošs skaņas izolācijas līmenis.Kādi ir ekonomiskie apsvērumi? Pēc patlaban pēc pieejamās informāci-jas var secināt, ka Skandināvijā koka konstrukciju ēkas būvniecība ir par 5% dārgāka nekā dzelzsbetona. Taču šai starpībai tuvāko gadu laikā ir ten-

dence samazināties. Tas var notikt uz industrializācijas rēķina. Protams, kokam raksturīga sava specifika, taču sistēmas, kas patlaban tiek piedāvātas, mēģina izslēgt koka kā produkta ne-viendabību.Lielražošana, ko šodien redzam Skan-dināvijā, nes līdzi arī savas problēmas. Pirmā – rūpnīcās var saražot tipveida projektus. Lai pārveidotu un piemēro-tu lielo ražotni kādam citam projek-tam, piemēram, daudzstāvu koka ēku izveidei, nepieciešamas ievērojamas izmaksas. Šī varētu būt mūsu niša, kur iesaistīties, jo Latvijā darbaspēks joprojām ir daudz lētāks. Ja skatāmies kopumā, redzam, ka gan Skandināvija,

Šis ir ekskluzīvs risinājums – visas konstrukcijas veidotas kokā. Arhitektoniski varbūt mazliet diskutabls projekts, bet tas pierāda koka konstrukciju neierobežotās iespējas.

Autostāvvieta. Latvijā līdzīga ēka būtu jābūvē no dzelzsbetona, bet šeit viss veidots no koka konstrukcijām. Laikam jau mums ir problēma domāšanā – turamies pie esoša risinājuma, jaunus ceļus un iespējas nemeklējam.

gan Eiropa koka konstrukciju ražoša-nā vēl nav tik ļoti aizsteigušās priekšā, ka mēs pavisam «paliktu astē». Tieši pašlaik ir svarīgi neatpalikt un turēties ar viņiem vienā līmenī. Viena no būtiskākajām pozīcijām ir transporta izmaksas. Ražojot Latvijā un vedot uz Norvēģiju dzelzsbetonu, pusi no cenas veido transports. Koka kons-trukcijām transporta izmaksas šajā maršrutā varētu būt apmēram četras reizes mazākas nekā dzelzsbetonam. No inženieru viedokļa raugoties, jārē-ķina arī lietderīgā slodze un ēkas paš-svars. Koka stiprība ir diezgan līdzīga vidējas klases betonam, bet masa ir apmēram četras reizes mazāka. Šeit arī

atbilde, kā varam uzbūvēt lētāk. Ņe-mot vērā lietderīgo slodzi, proporcija nedaudz izmainās, taču attiecībā uz pašsvaru tiek ietaupītas arī izmaksas, piemēram, samazinot pamatu izmērus.Uzskatu, ka mums vajadzētu palūko-ties uz koku ar pilnīgi citu skatījumu, radīt jaunus uzņēmumus, kas ražotu koka konstrukcijas Latvijā, eksportēt, kā arī vairāk izmantot līmētās kons-trukcijas publiskajās ēkās, kā tas pat-laban uzskatāmi redzams visā Eiropā.

Aldis Grasmanis,SIA BKD valdes loceklis, tehniskais

direktors, LBS valdes loceklisAutora foto

40 41



Ārzemēs

Ekonomiskajā krīzē stipri cietis arī Apvienotās Karalistes tirgus, taču si-tuācija stabilizējas, īpaši tiem uzņē-mumiem, kas veiksmīgi startē tirgū ar saviem nišas produktiem un pakal-pojumiem. Der atcerēties, ka tik apjo-mīgā tirgū iespēju ir daudz un tās tiek dotas ikvienam – var gan atrast savu klientu, gan pārdot savu pakalpojumu. Sarežģīts, bet ne neiespējams veids, kā iegūt jaunus klientus un palielināt ap-grozījumu, ir startēt starptautiskajā tir-gū, piedaloties tā sauktajos tenderos jeb iepirkumu konkursos. Tenderu būtī-ba – radīt maksimālu tirgus konkuren-ci, lai ar minimālu ieguldījumu iegūtu maksimālu rezultātu. Konkurence pub-liskajos iepirkumos ir milzīga, tāpēc svarīgi apliecināt, ka perfekti atbilstat klienta kritērijiem un spējat sniegt pro-jektam papildu pievienoto vērtību. Izvēles kritēriji, pēc kuriem tiek no-teikts tendera uzvarētājs, var būt dažā-di. Tie atkarīgi no pasūtītāja vēlmēm, piemēram, sākot ar labāko (lasi – ze-māko) piedāvāto cenu un beidzot ar inovatīvākajiem projektēšanas risinā-

Iepirkumi būvniecībā un projektēšanā Apvienotajā KaralistēLatvijas uzņēmējiem Apvienotā Karaliste ar pāri par 60 miljoniem poten-ciālo pasūtītāju ir viens no iekārojamākajiem noieta tirgiem. 2012. gada pirmajā ceturksnī Lielbritānijā bija reģistrētas vairāk nekā 1300 Latvijas valstspiederīgo kompānijas, no kurām ievērojama daļa saistīta ar būvniecī-bu un projektēšanu.

jumiem vai videi draudzīgākajiem iz-mantotajiem būvniecības materiāliem (vai arī viss iepriekšminētais kopā).

Pašreizējā situācija būvnozarē Laikā, kad nozare lēnām atkopjas no ekonomiskās krīzes sekām, galve-nais mīnuss un riska faktors, ar ko jārēķinās gan privātā, gan valsts sek-tora iepirkumu konkursos, ir piepra-sījums pēc maksimāli zemas cenas. 2012. gada apkopotie rezultāti uzrāda, ka pasūtījumu izpildes cena, salīdzi-not ar 2011. gadu, ir kritusies vidēji par 2,2 procentiem (dati no Building Cost Information Service (BCIS) of RICS). Tas ir par 1% vairāk, nekā sākotnēji tika prognozēts. Šis fakts skaidro-jams ar vāju ekonomisko izaugsmi un valsts sektora patēriņa samazinājumu jeb taupības režīmu. Tieši valsts pasū-tījumi infrastruktūras uzlabošanai ir piedzīvojuši vislielāko kritumu, kopu-mā samazinoties par 17%, no kuriem 11% attiecas uz dzīvojamo kompleksu būvniecību un apmēram 6% – uz ko-merciālo apbūvi.

Privātais sektors šajā jomā uzrā-da labākus rezultātus. Salīdzinot ar 2011. gadu, komercapbūve ir pieaugusi par 3% un pieticīgi – par 1% – palieli-nājusies arī dzīvojamo ēku celtniecība. Kopumā iepirkumu cenas apjoms ir par 4% lielāks salīdzinājumā ar 2010. gadu. Tomēr, salīdzinot ar 2011. gadu, kad bija vērojams būvap-jomu pieaugums, tas ir mazāks. Valsts pasūtījumu sektorā tas skaidrojams ar jau pieminēto budžeta taupības režī-mu, savukārt privātajā sektorā ar ban-ku piesardzīgo politiku. Neraugoties uz valdības izveidoto NewBuy shēmu, bankas joprojām ārkārtīgi gausi iz-sniedz kredītus. 2012. gadā Apvienotajā Karalistē ir pie-augušas arī būvmateriālu cenas – salī-dzinot ar 2011. gada pirmo ceturksni, tās kopumā palielinājušās par 2,4 procentiem. Vislielākais cenu pieau-gums – gandrīz par 4% – ir vērojams grantij, smiltīm, cementam un koka logu rāmjiem.

Kā startēt publiskajosiepirkumos Lielbritānijā?Būtisks faktors, lai startētu publiska-jos iepirkumu konkursos, ir partnerī-ba. Būvniecības sektora dalībniekiem Apvienotajā Karalistē ilgus gadus tika pārmesta nevēlēšanās iesaistīties partnerībā ar citiem nozares pārstāv-jiem: arhitektu un dizaineru birojiem, projektēšanas kompānijām, piegādā-tājiem u. tml. Taču patlaban partne-rības faktora nozīmi sāk apzināties un arvien plašāk integrēt gan pašas Apvienotās Karalistes uzņēmēji, gan

ārvalstu kompānijas, kas vēlas startēt publisko iepirkumu konkursos. Kāpēc tas ir svarīgi? Tenderos var piedalīties tikai tās kompānijas, kas Lielbritānijā reģistrētas vismaz trīs gadus un var uzrādīt Apvienotajā Karalistē īsteno-tus projektus. Protams, plānojot biz-nesa stratēģiju turpmākajiem gadiem, iespējams laikus reģistrēt kompāniju, jo šis process ir ātrs un vienkāršs. Taču skaidrs, ka ne visiem uzņēmējiem iz-dodas sākt no šādām starta pozīci-jām… Visbiežāk, kad tiek pieņemts lē-mums par tirgus apguvi, nekavējoties tiek meklētas arī iespējas, kā to izda-rīt. Tad risinājums ir atrast potenciālo partneri Lielbritānijā un vienoties par abpusēji izdevīgu sadarbību. Jāatzīst, ka britu kompānijas ir pietiekami at-vērtas šādai sadarbībai, jo novērtē līdz ar ārvalstu apakšuzņēmēju iegūtās priekšrocības – tas pretēji vietējām kompānijām var nodrošināt zemāku cenu un vienlaikus garantēt daudz augstāku darbu izpildes līmeni. Tiem, kuri jau reģistrējuši meitas vai autonomu uzņēmumu Apvieno-tajā Karalistē un var uzrādīt aktīvu darbību tirgū pēdējo trīs gadu laikā, pretendēt uz publiskajiem iepirku-miem nav sarežģīti. Taču to var darīt ar nosacījumu, ka kompānijas aktīvos ir vismaz 2–5% no kopējās projekta summas. Šie līdzekļi uz projekta rea-lizācijas vai kādu noteiktu laiku (at-karībā no pasūtītāja nosacījumiem) tiek iesaldēti. Šādā veidā iepirkuma rīkotāji pasargā sevi no iespējamiem krāpnieciskiem riskiem. Vienlaikus šie līdzekļi ir kā garantija, ka projekts

42 43



Ārzemēs

tiks pabeigts pat tad, ja pret uzņēmē-ju kāda trešā puse uzsāks, piemēram, parāda piedziņas procesu. Domstar-pību gadījumā šie līdzekļi var tikt izmantoti nekvalitatīvi veiktu darbu izmaksu segšanai.

Publisko iepirkumu veidi,to plusi un mīnusiBūvniecībā Apvienotajā Karalistē ir trīs veidu iepirkumu konkursi: atvēr-tais, selektīvais un slēgtais. Atvērtais iepirkumu konkurss tiek izsludināts laikrakstos un nozares specializētajos izdevumos. Šis ir visiz-platītākais iepirkumu konkurss ar vis-lielāko pretendentu skaitu. Visbiežāk no konkursa uzvarētāja tiek ieturēts depozīts (iepriekš minētie 2–5% no projekta kopējās summas).Plusi:• maksimāla konkurence, jo kom-

pānijas parasti cenšas izstrādāt vislabāko iespējamo piedāvājumu, tostarp par zemāko cenu (atšķirībā no pārējiem iepirkuma konkursa veidiem);

• publiski pieejams un caurskatāmskonkurss, kur var piedalīties ikvie-na kompānija.

Mīnusi: • nereti iepirkuma konkursā uzvar

kompānija, kas piedāvājusi zemāko cenu, taču tas nenozīmē, ka tā spēj nodrošināt augstāko kvalitāti;

• tā kā konkurss ir publisks un vi-siem pieejams, tas piesaista vislie-lāko pretendentu skaitu. Līdz ar to pieteikumu izskatīšana ir ilgāka un komplicētāka.

Selektīvajā iepirkuma konkursā iepir-kuma rīkotāji ir tiesīgi izvēlēties kom-pānijas, starp kurām rīkot konkursu. Noteicošais faktors šajā iepirkumā ir cena, tāpēc konkursā uzvar uzņē-mums, kas piedāvā izdevīgāko cenu. Selektīvais iepirkuma konkurss var tikt izsludināts trīs veidos:• presē tiek publicēts uzaicinājums

konkrētajām kompānijām pieteik-ties iepirkuma konkursam;

• iepirkumurīkotājivarrīkotslēgtukonkursu;

• daudzas valsts iestādes un paš-valdības ir izveidojušas sarakstu ar kompānijām, kas atbilst no-teiktām kategorijām un prasībām (piemēram, kāda veida pasūtīju-mus tās veic, kāds ir to vidējais da-rījumu apjoms u. tml.). Iepirkuma rīkotāji var lūgt vietējo pašvaldību izsniegt viņiem šo informāciju un uzaicināt šīs kompānijas pieteik-ties konkursam.

Slēgtajā iepirkuma konkursā darba izpildītājus parasti uzrunā pats pasū-tītājs tieši. Šāds iepirkuma veids rak-sturīgs liela apjoma pasūtījumos, un par līguma nosacījumiem abas puses vienojas individuāli.

1. Riska faktoru un finanšu apkopojums

2. Atbilstība noteiktai politikai

Atzīmējiet

Atzīmējiet

Dažāda veida apdrošināšana

Finanses

Drošības politika

Vides politika

Kompānijas politika vienlīdzības jautājumos

Kvalitātes uzraudzība un klientu apkalpošana

Biznesa plāns

Piegādātāji unapakšuzņēmēji

Vispārējā civiltiesiskā apdrošināšanaPubliskās atbildības apdrošināšanaBiznesa riska apdrošināšanaPēdējo 3 gadu grāmatvedības atskaitesParedzamā naudas plūsmaIzziņa no kredītiestādes par kompānijas finanšu stāvokliUzskaitīti kredīti un parādsaistības (ja tādas ir)

Politika, rokasgrāmatas un riska novērtējumiJūsu biznesa jomas pieteikuma detaļas Akreditācija un ārējais auditsAspektu identificēšana, ietekmes izvērtēšana, plāna izveidePiegādātāju un klientu faktora ietekmeNozares standarti un akreditācijasVides vadības sistēmaIzstrādāta kompānijas politika dzimuma/rasu u. c. vienlīdzības jautājumos Atbilstības apstiprinājumsProjekta atbilstībaIzstrādāta rīcības politika sūdzību gadījumosIzstrādāta kvalitātes uzraudzības programmaIzstrādāta projekta/projekta riska/iepirkuma līguma pārraudzība un menedžmentsUzskaitītas dažāda veida akreditācijasKvalitātes vadības sistēmaSkaidrs un pārredzams biznesa plāns nākamajiem 3–5 gadiemIT problēmu seku novēršanaNovērtēts un raksturots piegādātāju tīkls un veids, kā tas tiks pārraudzīts/vadītsUzraudzība, izvērtēšana, ķēdes galveno rādītāju analīzePilnīga atbilstība

Pamatnosacījumi, lai pieteiktos iepirkumamApvienotajā Karalistē

44 45



Ārzemēs

3. tehniskā specifikācija Atzīmējiet

Kompānijas struktūra

īstenotie projekti

Darbinieki

Curriculum vitae

Iepazīstieties ar noteikumiem

Esiet konsekventi

Noskaidrojiet detaļas

Pirms sākat apsvērt pretendēt uz kādu no publiskajiem iepirkumiem, rūpīgi iepazīstieties ar iepirkuma nolikumu, noteikumiem un galvenajām vadlīnijām.Pārliecinieties, ka jūsu projekta pieteikums pilnībā atbilst iepirkuma specifikācijai. Ja nepieciešams, pieaiciniet neatkarīgu ekspertu, kas sniegtu objektīvu vērtējumu. Ja neizprotat kādu no publiskā iepirkuma procedūras posmiem, noteikumus vai terminoloģiju, atrodiet ekspertu, kurš palīdzēs. Pārliecinieties, ka pilnībā saprotat, kāds ir iepirkuma mērķis un kas no projekta pieteicēja tiek gaidīts.

Grafiski attēlota kompānijas struktūra, t. sk. informācija par valdes locekļiem/īpašniekiem/akciju turētājiem, minēts viņu īpašumā esošo daļu apjoms un vērtībaUzskaitīti pēdējo trīs gadu laikā īstenotie projektiIepriekšminēto projektu izklāsts (darba specifika), apjomi un darījumu apmēriKontaktinformācija atbildīgajai personai, ar kuru tika slēgts līgums par katru īstenoto projektuJebkāda papildu informācija, kas var būt noderīga un apliecinātu projekta pieteikuma unikalitāti (uzskaitīti apbal-vojumi, atzinumi, klientu atsauksmes u. tml.)Kriminālās informācijas un citu faktu pārbaudeDokumentēts darbinieku rekrutēšanas plānsProcedūra/politikaDokumentēts darbā ievadīšanas – iepazīstināšanas plānsProcedūra/politikaDokumentēts darbinieku apmācības plānsProcedūra/politikaDokumentēts personāla saglabāšanas – noturēšanas plāns Procedūra/politikaPievienoti visu projektā iesaistīto darbinieku Cv (visiem Cv jābūt veidotiem vienotā dizainā un formā, vēlams, rakstītiem uz kompānijas veidlapas)

Noderīgas saitesIk dienu tiek publicēti jauni publiskie iepirkumi. Par aktualitātēm un kon-kursiem lasiet šajās mājaslapās:www.constructionline.co.ukwww.constructionindex.co.uk/tenderswww.contractsfinder.co.ukwww.ted.europa.euhwww.cpdni.gov.ukwww.e-tenders.gov.ie (Ireland)www.procurement.ie (Ireland)

Papildu informācija:[email protected],www.latvianchamber.co.uk,tālr. +44 (0) 7403 777 999

Izvēlieties projekta motīvu

Klients ir pirmajā vietā. Vienmēr!

Izceliet projekta stiprās puses

Neizmantojiet iepriekš rakstītus iepirkumu pietei-kuma projektus.

Jebkurā projekta pieteikumā ir jābūt spēcīgam, bet viegli saprotamam konceptam. Izvēlieties vadošo projekta motīvu un apaudzējiet ap to visu projekta pieteikumu (piemēram, ja vienā nodaļā izceļat, ka jūsu kompānijas galvenā priekšrocība ir spēcīgi attīstīta loģistika un piegādātāju loks, tad nākamajā nerakstiet, ka vislielāko uzmanību pievēršat labdarībai!). Projekta motīvam jābūt konsekventam un jāizceļ jūsu pieteikuma stiprās puses, kā arī jāatklāt konkurentu vājās vietas.Paturiet prātā klienta vēlmes un projekta pieteikumu sastādiet no klienta skatupunkta. Miniet un izceliet tikai tās lietas, kas ir saskaņā ar projekta kontekstu. Vairākums projektu pieteikumu ir bezpersoniski. Esiet inovatīvi, piedāvājiet netradicionālus risinājumus un esiet pārliecināti par uzņēmuma stiprajām pusēm. Izceliet ne tikai to, ka atbilstat iepirkuma nolikumam, bet arī to, ka spējat projektam sniegt pievienoto vērtību.Ik reizi, kad iesniedzat projekta pieteikumu, sastādiet to no jauna. Nerakstiet jaunu projekta pieteikumu uz iepriekšējā pamata vai uz internetā atrastas veidlapas – bezpersoniska un neizteiksmīga parau-ga. Iekļaujiet jaunāko informāciju par kompāniju: realizētos projektus, apmācības, biznesa stratēģiju u. tml.

Anete Vīgnere,Latvijas–Lielbritānijas Tirdzniecības

palātas valdes locekle unpriekšsēdētāja

Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas–Lielbritānijas Tirdzniecības palātu

Apvienotajā Karalistē

Vērts iegaumēt!Ir būtiski atcerēties, ka projekta sastādīšana prasa laiku un rūpīgi pārdomātu stratēģiju, tāpēc turpinājumā daži padomi veiksmīgam projekta pieteikumam.

46 47



Ārzemēs

Detaļu ražošana un izmantošana objektosPateicoties Peikko Latvija, vairākiem vadošajiem pašmāju būvkonstruk-toriem bija iespēja apmeklēt saliekamo dzelzsbetona konstrukciju ielie-kamo detaļu un Delta siju ražotni Somijas pilsētā Lahti. Starp uzaicinā-tajiem ekspertiem bija Aldis Grasmanis, Normunds Tirāns, Gatis Vilks, Līga Gaile un arī es – Kaspars Kurtišs, būvkonstruktors un LBS Starptau-tisko sakaru sekcijas vadītājs.

Delta sijas, enkurskrūves un ne tikai…Kompānijas Peikko galvenā mītne, kā arī lielākā rūpnīca atrodas Somi-jas pilsētā Lahti, kas ir aptuveni 100 kilometrus no galvaspilsētas Helsin-kiem. Peikko pirmsākumi meklējami 1965. gadā, kad kompāniju dibināja Jalo Pānanens. Sākotnējais kompāni-jas profils bija sendvičpaneļu diago-nālsaišu ražošana. Šo elementu gal-venais uzdevums ir savienot trīsslāņu sienas paneļa ārslāni un iekšslāni. Kompānijai attīstoties, vairākkārt au-dzis piedāvāto elementu un risināju-mu skaits, un tagad Peikko uzskatāma par vienu no pasaules līderēm savā jomā. Kompānijas lielākie īpašnieki vēl joprojām ir Pānanenu ģimene, un nu jau kompānijas vadība nodota nā-kamajai paaudzei. Plašais produkcijas klāsts iezīmē jau-nus attīstības virzienus. Pilns Delta

siju ražošanas cikls. Lokšņu tērauds tiek griezts ar speciālām lāzera iekār-tām precīzi saskaņā ar izstrādātajām ražojamā elementa rasējuma detaļām. Rūpnīcas jaunākās paaudzes metinā-šanas iekārta veic metāla sijas plauk-tu vienlaikus metināšanu abās pusēs. Metinājuma ātrums un kvalitāte ir pārsteidzoša.Pārējos rūpnīcas korpusos tiek ra-žotas citas ieliekamās detaļas. En-kurskrūvju ražošanas procesā pār-steidzoša ir jaunākās paaudzes cinkošanas tehnoloģija. Cinks ar augstu spiedienu tiek uzpūsts uz de-taļas. Šajā procesā uzklātajam cin-kam ir lielāka noturība un ilgmūžī-ba. Tā kā šis process ir automatizēts, ražošanas ātrums un efektivitāte ir unikāla. Protams, visas šīs sarežģītās iekārtas darbojas speciālistu pastāvī-gā uzraudzībā.

48 49



Ārzemēs

Risinājumi sešstāvu dzīvojamās ēkāsPēc rūpnīcas apmeklējuma mums bija noorganizēta ekskursija uz celtniecī-bas stadijā esošu sešstāvu dzīvojamo ēku. Tās nesošās konstrukcijas pro-jektētas no saliekamām dzelzsbetona konstrukcijām, un daļā no konstruk-tīvajiem risinājumiem izmantotas tieši Peikko detaļas. Apskatījām jau uzmon-tētu Delta siju. Liela uzmanība būv-laukumā tiek pievērsta darba drošībai. Mums tā bija īsta paraugstunda. Spe-ciāls apģērbs, apavi, ID kartes, instruk-tāža un norādījumi tur ir norma. No konstruktīvo risinājumu viedokļa ob-jekts pašmāju inženieriem nebija nekas jauns. Nesošās sienas no saliekamajiem dzelzsbetona paneļiem. Pārseguma konstrukcija izbūvēta no dobtajiem pārseguma paneļiem un vietām no sa-liekamajām homogēnajām plātnēm. Ja salīdzina elementu ražošanas kvalitāti, Latvijā tā ir labāka. Iespējams, labāka

elementu tolerance un virsmas kvalitā-te skaidrojama ar jaunākām iekārtām, jo pie mums saliekamo dzelzsbetona konstrukciju ražošanas tradīcijas pēc skandināvu tehnoloģijām ir daudz jau-nākas nekā Somijā. Tāpēc arī tādām pašmāju rūpnīcām kā Skonto Prefab, UPB un TMB Elements izdodas ieka-rot arvien jaunus tirgus un palielināt apgrozījumu tieši Skandināvijā. No konstruktīvajiem risinājumiem jau-nums bija saliekamie dzelzsbetona elementi ar jau rūpnīcā iestrādātām komunikācijām. Latvijā sienas paneļi ar iebūvētu elektrības instalāciju nav nekas pārsteidzošs, taču pārseguma elementi ar iestrādātu kanalizāciju un sienas elementi ar ventilācijas cauru-lēm pie mums ir retums. Interesi raisīja tieši sienas elementi ar jau iestrādātiem vertikālajiem komunikāciju stāvva-diem. Šis elements būtībā ir komuni-kāciju šahta, kas tiek ražota rūpnīcā.

Pēc pārseguma šuvju monolitizēšanas elements enkurojas pārseguma līme-nī, tādējādi nenodod vertikālo slodzi uz pamatiem, bet izkliedējas katra pārseguma robežās. Šāds risinājums nepieļauj projektētāja kļūdas un prasa augstu montāžas precizitāti objektā. Tā kā šim vertikālajam sienas elemen-tam – šahtai – iekšpusē ir iebūvētas ventilācijas caurules, vitāli svarīgs ir minimālais stiegrojuma daudzums, lai novērstu plaisas, kas var rasties betona rukuma rezultātā un elementu trans-portējot. Objektā manījām, ka kaut kas līdz galam no manis iepriekš teiktā ne-bija ievērtēts, jo lielai daļai šo elementu bija vērojamas nelielas plaisas. Tā kā šis elements ir pašnesošs, plaisas vairāk ir kosmētiskas un elementa nestspēju un funkciju neietekmē. Interesi izraisīja ēkas pagrabstāvā iz-būvētās bumbu patvertnes. No somu kolēģiem sapratām, ka šo speciālo

telpu izbūvi reglamentē likumdošana un katrā jaunuzceltā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā tādai obligāti jābūt. Šīs telpas norobežo masīvas sienas un iespaidīgas metāla durvis. No katras šīs speciālās telpas ved evakuācijas tu-nelis, kura izeja ir nedaudz nostāk no pašas ēkas.Kopumā šā objekta apmeklējums radīja pārliecību, ka zināšanās par konstruktīvajiem risinājumiem un konstrukciju ražošanu mēs nebūt ne-atpaliekam no somu kolēģiem. Ražo-šanas kvalitātē, manuprāt, mēs esam pat nedaudz pārāki, savukārt attiecībā uz darba drošību un organizāciju būv-laukumā mums vēlams pamācīties no skandināviem.

Kaspars Kurtišs,LBS valdes loceklis,

Starptautisko sakaru sekcijas vadītājsAutora foto un zīmējums

50 51



Ārzemēs

Kas nosaka koka konstrukciju ēku au-gošo pieprasījumu Eiropā? Pirmkārt, likumdošana, kas mainīta un pakārto-ta jaunajām ES energotaupības prasī-bām, tostarp direktīva, kas nosaka līdz 2020. gadam ietaupīt 20% Eiropas Sa-vienības primārās enerģijas patēriņa. Šāda Eiropas nostāja kardināli maina energoefektivitātes prasības ēkām. Daudzās ES valstīs šī direktīva jau ie-viesta likumdošanā. Arī Latvijā būs nepieciešama pakāpeniska pāreja uz normatīviem ar augstākām prasībām energoefektivitātei. Tāpēc esam piln-veidojuši koka karkasa māju būvnie-cības tehnoloģiju, pielāgojušies dažā-du valstu normatīvajām prasībām un gatavi arī Latvijā piedāvāt mājas, kas atbilst augstākām prasībām enerģijas taupīšanā. Kāpēc Norvēģijas iedzīvotāji izvēlas

Koka karkasa ēku būvniecība Norvēģijā

Norvēģijā 90% ģimeņu mājokļu ir rūp-nieciski ražotas koka karkasa ēkas. Kas tad liek šīs valsts iedzīvotājiem māju būvei izvēlēties tieši šādas tehnoloģijas? Dabiska vide, labāka siltumizolācija un ātrāki realizācijas termiņi tiek uz-skatīti par koka karkasa ēku pozitīva-jiem aspektiem. Skandināvijā, tostarp Norvēģijā, koka karkasa māju būvnie-cībai ir sena vēsture, savukārt citur Ei-ropā, piemēram, Francijā, tas ir strauji augošs tirgus.

koka karkasa tehnoloģiju? Domāju, ka viens no galvenajiem iemesliem ir tradīcijas. Ar ko mums asociējas skan-dināvu arhitektūra, jo īpaši ārpus pil-sētām. Ar mājām, kas apšūtas smalki zāģētiem dēlīšiem un nokrāsotas tum-ši sarkanas.Norvēģijā koka konstrukcijas izmaksā lētāk nekā dzelzsbetona konstrukcijas. Būtiski, ka koka karkasa ēkas izgata-vo arī vietējās ražotnes, kas aprīkotas ar modernām tehnoloģijām. Latvijā pamatā pazīstamas tikai privātmājas un rindu mājas, kas būvētas karkasa tehnoloģijā, taču Skandināvijā ar lielu pārsvaru notiek daudzstāvu dzīvoja-mo māju, skolu, bērnudārzu, biroju un citu sabiedrisko ēku būvniecība.Norvēģijā ir izstrādāti stingri būvnie-cības standarti, kas palīdz orientēties tirgū un saprast norvēģu prasības koka

karkasu māju ražošanā un būvniecībā. Tie gan ir norvēģu valodā, tikai daži ir iztulkoti angliski. Standarti ir detali-zēti sadalīti, tāpēc tas ir liels finansiāls ieguldījums, jo jāpērk katrs standarts atsevišķi. Standartā iekļauts ne tikai sasniedzamais rezultāts, bet arī norā-dīts, kā to izdarīt. Viss ir pateikts, uz-zīmēts un izskaidrots. Skaidrs, ka tas ir garš un ilgstošs process, bet domāju, ka arī Latvijai laiks sākt standartu izstrā-di, lai nerastos diskusijas par ēkas at-bilstību vai neatbilstību būvnormatīvu prasībām. Norvēģu standarts nav vie-nīgais risinājums, inženierim par jau-ninājumu jāatbild ar savu parakstu un jāpierāda ieteiktā risinājuma priekšro-cības.Lai uzsāktu darbu Norvēģijā, nepie-ciešams reģistrēt uzņēmumu un dar-biniekus. Tāpat kā dažādie būvniecī-bas standarti, ir pieejams arī līguma standarts, kas aizstāv gan pasūtītāju, gan izpildītāju un nosaka pušu atbildī-bu. Līgumā, ko puses paraksta, jāatru-nā tikai galvenais un jāfiksē izmaiņas standartā, par kurām puses vienojas. Standarts stājās spēkā 2011. gada jū-lijā. Jāpiebilst, ka visi norvēģi vēl nav pārņēmuši jauno standartu.

Vēlētos nedaudz pastāstīt par objek-tiem, kurus 2012. gadā realizējām Norvēģijā. Pirmais objekts ir 3,5 stāvu dzīvojamā māja Norvēģijas ziemeļos ar kopējo platību 1700 m2. Ēkas arhi-tektūra paredzēja kopēju kāpņu telpu ar liftu un ieeju katrā dzīvoklī no āra balkona. Latvijā šāds risinājums nav īpaši populārs. Norvēģijā vējtverus ne-būvē principā – tos aizvieto labas dur-vis. Norvēģijas arhitektūrā raksturīgas nelielas telpas (salīdzinot ar Latviju, ļoti mazas guļamistabas). Tas atvieglo koka karkasa izbūvi un palīdz vieglāk veidot kopējo konstrukciju. Ēkas nesošais karkass pamatā reali-zēts kokā, izņemot dažas vietas, kur izmantots metāls, piemēram, lifta šah-tā un dažviet starpstāvu pārsegumos. Pārsegumos tas netika darīts nevis tāpēc, ka tur nevarētu izmantot koka līmsijas, bet gan tāpēc, ka to augstums būtu lielāks par pārējām nesošajām koka konstrukcijām, kas savukārt ne-ļautu tās iebūvēt skaņu izolējošā un ugunsdrošā pārsegumā. Pirmajā stā-vā izmantoti statņi no kalibrētām ne-līmētām brusām (195 mm x 45 mm). Jumtā iebūvēti līmētie zāģmateriāli. Ārējām un nesošajām konstrukcijām

3,5 stāvu dzīvojamās mājas Norvēģijas ziemeļos, Melbu, vizualizācija.

Vēja parka ģeneratoru servisa ēkas koka karkasa vizualizācija.

52 53



Ārzemēs

izmantotas brusas izmērā 145 mm x 45 mm, nenesošajām konstrukcijām – 75 mm x 45 mm.Ugunsdrošību objektā risinājām bez sprinkleru sistēmas izbūves (tās lielo izmaksu dēļ). Ugunsdrošības zonas veidojām ar ugunsdrošām norobežo-jošām konstrukcijām, ko galvenokārt nodrošināja ģipškartons, ugunsdrošie logi un durvis. Norvēģijas standarti nenosaka obligātu sprinkleru sistē-mas izbūvi, un ugunsdrošības prasībās uzsvars tiek likts uz konstrukciju ap-šūšanu. Latvijā normatīvi nosaka ob-ligātu konstrukciju impregnēšanu, kas savukārt Skandināvijā netiek prasīts. Impregnēt nepieciešams ēkas vainagu un atklātās konstrukcijas. Visu citu konstrukciju uguns noturība jāno-drošina ar apšūšanu. Lai balkoniem nodrošinātu R60 klasi, palielinājām nesošo konstrukciju šķērsgriezumu laukumu. Ugunsdrošību starp dzīvok-ļiem risinājām ar dubulto starpsienu. Daudzstāvu mājas akustiskajam kom-fortam bija nepieciešams nodrošināt skaņas izolāciju starp dzīvokļiem – 55 dB. Minerālvate un koks skaņu izolē, to-mēr lielāko problēmu rada vibrācijas trokšņi. Lai tos novērstu, pārsegumā izmantojām perforētas skaidu plātnes (nopērkamas tikai Norvēģijā), ko no-saka arī standarts. Tās var aizvietot ar retinātu dēļu klāju, uz kura klāj cieto minerālvati, tad ģipškartonu, vēlreiz OSB un tad noslēdzošo grīdas segumu. Standarts nosaka pārsegumā izmantot arī skaņu absorbējošos kronšteinus.Daudz problēmu vietā, kur tika uzbū-vēta minētā ēka, rada Norvēģijas laik-

apstākļi, jo īpaši lietus. Lietus, vētras, Golfa straume nodrošina ziemā vidējo temperatūru ap -1 grādu. Lai izveidotu vēja barjeru, lietojām ģipškartonu un pretkondensāta plēvi. Šajos apstākļos ļoti būtiski nodrošināt savienojuma mezglu hermētiskumu logos (var pār-baudīt ar spiediena metodi). Tikpat svarīgas ir jumta dzegas un citas kons-trukciju savienojumu vietas.Vēja parka ģeneratoru servisa ēkas konstrukcijās izmantojām metālu, jo koks nespēj uzņemt tik lielas vēja un sniega slodzes. Arhitektu prasība bija izvietot priekšpusē uz jumta snie-ga barjeru, kas vēl vairāk palielināja slodzes. Šajā objektā koku kā nesošo konstrukciju lietojām tikai pa vidu starp metāla sijām. Sešstāvu koka karkasa ēkai, ko pare-dzēts būvēt tuvākajā laikā, pamatā ir esošā trīsstāvu mūra konstrukcija, ku-rai galā tiks piebūvēta trīs stāvu koka ēka un virsū uzbūvēti vēl trīs stāvi. Starp ēkas trešo un ceturto stāvu tiks izbūvēts betona pārsegums (nodrošina 120 minūšu ugunsizturību), kas balstī-sies uz metāla konstrukcijām.Nobeigumā vēlētos piebilst, ka arī Lat-vijā koka karkasa tehnoloģijas izman-tošana pieaug. Līdztekus privātmāju pasūtītājiem arī sabiedrisko ēku pasū-tītāji sāk novērtēt šo ēku priekšrocības. 2012. gada rudenī nodevām ekspluatā-cijā vienstāva koka karkasa ēku Latvi-jā – Jaunmārupes bērnudārza piebūvi.

Guntars Tiltiņš, SIA Tivo Būve valdes priekšsēdētājs

Foto no SIA Tivo Būve arhīva

54 55



Energoefektivitāte

Kas un kāpēc jāsertificē?Enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšana ir viens no Eiropas Savienības (ES) un Lietuvas stratē-ģiskās politikas virzieniem. Vēl sva-rīgāks ekonomisks enerģijas izlieto-jums ir katram atsevišķam enerģijas patērētājam. Liels enerģijas ekono-mijas potenciāls ir ne tikai ēku kons-trukcijās, bet arī to siltumapgādes sistēmās. Pieaugošais enerģijas patē-riņš un vides piesārņojums ir viena no vislielākajām cilvēces problēmām XXI gadsimtā. ES ap 40% izlietotās enerģijas attiecas uz ēkām, un, lai samazinātu šo patēriņu, ES ir pie-ņēmusi direktīvu 2002/91/1EB, kurā noteikts, ka visās ES valstīs visām būvējamām, pārdodamām un izīrē-jamām ēkām ir izdodams enerģijas patēriņa sertifikāts.Ēku energoefektivitātes sertificēšanas kārtība ir noteikta atsevišķā Lietuvas būvniecības tehniskajā reglamentā STR 1.02.09:2005. Pēc šā reglamenta visas ēkas ir sadalītas septiņās energoefekti-vitātes grupās: A, B, C, D, E, F un G. A

Laikus plānot ēkasenerģētisko klasi Lietuvā – realitāte vai utopija?Vairākums būvniecības nozares dalībnieku atzīst, ka Lietuvā ēku enerģētiskās klases plā-nošana notiek ar nokavēšanos, pārsvarā tad, kad būvniecība jau uzsākta vai pat īsi pirms ēkas nodošanas ekspluatācijā. Un pasūtītāja pieprasītā un projektā paredzētā enerģētis-kā klase bieži paliek tikai teorētiskas vēlmes robežās. Realitātē jau pēc pirmās sezonas kļūst redzams, ka uzbūvētā ēka neatbilst paredzētās enerģētiskās klases prasībām.

klase norāda uz enerģētiski ļoti efektīvu ēku, G klase – uz visai neefektīvu.Pēc spēkā esošajiem likumdošanas ak-tiem, minimālās energoefektivitātes prasības jaunām būvēm ir atbilstošas C klasei, tuvākajā laikā pārejot uz pra-sību sasniegt B klases atbilstību. Reno-vējamām ēkām (>1000 m2) minimālā prasība ir D klase.

Ambiciozi mērķi – rūgta realitāteLietuva tiecas uz to, lai no 2016. gada visas jaunbūves atbilstu A klases pra-sībām, bet no 2021. gada – A++ klasei, kas būtu gandrīz enerģiju neizmanto-joša būve. Pēc direktīvas 2010/31/ES (PEND), ko Lietuva apņēmās pildīt, ES dalībvalstis apliecina, ka no 2020. gada 31. decembra visas jaunceltnes būs gan-drīz nulles enerģijas būves. Daļa asociā-ciju uzskata, ka šie mērķi nav reāli. Sa-līdzinot ar ēku enerģētikas ziņā daudz attīstītāko Vāciju, kura nesniedzas 2021. gadā uz A++ klasi, Lietuva, kura šajā ziņā ir pamatīgi atpalikusi no tās pašas Vācijas, plāno sasniegt šos rādī-tājus. Attiecībā uz energoefektivitāti jau

pagājušā gadā ES pieņēma direktīvu, ka līdz 2020. gadam nevarēs par 20% sa-mazināt enerģijas patēriņu, kā tas bija paredzēts sākotnēji.

Būvju tehniskie reglamenti (BTR)negarantē rezultātusPašlaik spēkā esošie BTR ir vērtēšanas metodikas, kas neatvieglo projektētā-ju darbu. Tas, kas ieskicēts lietuviešu BTR, ļauj izvērtēt atsevišķu ēkas ele-mentu raksturojumus, bet negarantē klases novērtējumu kopumā. Bez laba projekta nav iespējams izvēlēties pa-reizo konstruktīvo risinājumu, bet šīs izvēles iemiesojums nav iespējams bez pieredzes un rūpīga darba, tas ir, para-lēli jāveic gan projekta, gan būvdarbu uzraudzība – tā ir ne tikai preventīva metode iespējamā brāķa novēršanai, bet arī būvniecības dalībnieku darba kultūras veicināšanas paņēmiens.

Spraugas neapzinīgiem unnekompetentiem tirgus dalībniekiemDaļa speciālistu uzskata, ka eksistējošā būvdarbu plānošanas un veikšanas kār-tība ir kļūdaina. Enerģētiskās klases no-teikšana nepieciešama pašā sākumā, jau projektējot ēku. Paredzot, ka jāiegūst A vai B klase, būvniekiem ir jābūvē tā, lai iegūtu šādas kvalitātes ēku. Pašlaik, ja projektētāji nenorāda, kādai jābūt ēkas klasei, būvnieki var to uzbūvēt nekva-litatīvi, un neviens par to neatbild. Ēku enerģētiskās klases nosakāmas tikai teorētiski, bet, veicot mērījumus, kļūst skaidrs, ka realitātē būves konstrukci-jas ir tālu no dokumentos minētajiem parametriem. Pēc pašlaik spēkā esošās

56 57



Energoefektivitāte

reglamentācijas ēku energoefektivitā-tes sertifikāciju var veikt tikai speciāli sagatavoti eksperti. Eksperts tiek apgā-dāts ar īpaši izstrādātu energoefektivi-tātes vērtēšanas programmu, pēc kuras tiek veikti aprēķini. Izdodamo sertifi-kātu kvalitāti kontrolē Vides ministrija. Veicot sertifikāciju, tiek uzskaitīti arī tie siltuma zudumi, kas rodas caur ailām, siltuma tiltiem, ārdurvju virināšanas un ēkas vēdināšanas dēļ, kā arī citi rā-dītāji. Izmantojot reglamentētu meto-diku, tiek aprēķināts ēkas (tās daļas) kvalitatīvais rādītājs.Taču projektētāji un arhitekti uzskata, ka bieži būvnieks, pircējs vai nomnieks nav pat dzirdējis par šādu sertificēša-nu, nezina, kam tā vajadzīga. Pat zi-noši ļaudis dažreiz nevar sakarīgi pa-skaidrot, ar ko A klase ēka ir labāka par C klases ēku. Jo vairāk tāpēc, ka ne vienmēr augstāka klase nozīmē, ka ēka prasīs mazāk siltumenerģijas.Pašlaik eksistējošā metodika reglamen-tē tikai prasības atsevišķiem konstruk-tīvajiem elementiem, bet visai nebūtiski garantē labāku kopējo aprēķinu rezul-tātu. Projektētāji un arhitekti teic, ka neko nevajag izgudrot, modernās val-stīs ir metodikas, kas ļauj reāli izvērtēt ēku energoefektivitāti.

Tas, ka nav metodikas un nav kontroles, kā noteikt, vai būve atbilst prasībām, jau sākotnēji ieprogrammē bezatbildī-bu. Tajās zemēs, kur būvju energoefek-tivitātei tiek pievērsta lielāka uzmanība, darbojas būvju derīguma mērīšanas metodika, kas objekta sagatavošanas laikā ļauj pamanīt ļoti spilgtus nekvali-tatīva darba pierādījumus.Austrieši, vācieši, ja iegādājas alternatī-vas enerģijas sistēmas – saules baterijas, efektīvus koksnes katlus utt. –, saņem vērā ņemamas kompensācijas, cilvēki paši raujas uz to. Bet no tā būtu labums arī valstij – tā ietaupītu, jo nevajadzētu pirkt dārgo gāzi. Atgriezeniskais efekts varbūt neparādīsies šodien, bet tāpēc jau par to saņem Eiropas naudu.Tomēr situācija ir atšķirīga sabiedris-ko, rūpniecības un privāto ēku jomā. Cenšoties sasniegt gan valstij, gan katram ēkas lietotājam svarīgu mērķi, proti, uzlabot ēku energoefektivitāti, svarīgi ir sekmēt ēku lietotāju apzi-nīgumu, veicināt pamatotu izvēli un noslēgt visas spraugas neapzinīgiem un nekompetentiem būvniecības tir-gus dalībniekiem.

Lina Laurinaitute–GrigieneSadarbībā ar Statybu žinios

būvlaukums.lv

Kārtība sākas nobūvlaukuma /būvlaukums.lv ir jauns veids, kā arhitektūras, būvniecības un dizainaprofesionāļiem sadarboties, parādīt savas prasmes un atrast jaunusklientus, izmantojot iespējas, ko sniedz sociālā tīkla tehnoloģijas.

© 2012 LatInnovatio, SIA

Vairāk informācijas | +371 277 48 088 | [email protected] | www.buvlaukums.lv

Sekojiet mums sociālās saziņas tīklos | Twitter | Facebook

Projekts: Rīgas Biržas namsPievieno savuprojektu vai produktu

jau šodien!

Produkts: Shelves

Nozaru jaunumi Projekti Uzņēmumu produkti

Uzņēmumu produktu katalogi Video

Pievienojies portālam būvlaukums.lv

Izstādes

58 59



Energoefektivitāte

Dienesta viesnīcai (renovējamā platība – 4870,1 m2, ēkas kubatūra – 15 423 m3) demontēti 80% veco logu, nokaltas 2/3 pilastru, uzsākta jumta, ventilācijas, siltumapgādes sistēmas izbūve, ēkas «ietīšana» vēja plēvē, kā arī koka karkasa izbūve siltināšanai.

Pasīvo māju elementi rekonstrukcijā ĒrgļosĒrgļu profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas rekonstrukcija ir viens no pie-mēriem, kā energoefektivitāti iegūt, būvējot un rekonstruējot ar pasīvo māju ele-mentiem. Būvniecība tika uzsākta 2012. gada 12. aprīlī.

Uzdevums mācību darbnīcās (re-novējamā platība – 2487,6 m2, ēkas kubatūra – 15 423 m3): veikt ārsienu un jumta dzegas stiprināšanu, sienu apmešanu un sagatavošanu siltināša-nai, demontēt 40% logu, izbūvēt telpu starpsienas.

Būtiskākie darbi un materiālu apjomiDienesta viesnīca ietīta Pro clima Dasatop membrānā, un tās saduras vietas salī-mētas ar Pro clima Tescon Vana līmlen-ti. Fasādes siltumizolācijai izveidotais karkass balstīts uz līmētas koka brusas 160x600 mm un stiprināts ar kronštei-niem pie ēkas sienas. Siltumizolācijas slāņa biezums ir 400 mm. Izmantots Isover lokšņu materiāls ar ^o0,037 W(mK). Siltināšanas slāņa biezumu panāk, veidojot 400 mm vairogus no 12 mm OSB loksnēm un 60x60 mm koka brusām. Sienas pakojums nosegts ar 25x120 mm dēļu režģi, ko pēc tam ap-šuj ar 25x600 mm fibrolīta loksnēm. Uz fibrolīta veidots armēts apmetums ar dekoru un pēc tam nokrāsots.Cokola siltināšanai izmantots putu-polistirols XPS100 2x100 mm. Cokola sienu jaunā U=0,1555 W/m2K.Jumta siltināšanai veidots koka brusu fermas un dēļu klājums, uz kura pie-stiprinātas fibrolīta loksnes 50x600 mm, kas nosegtas ar ruberoīdu divās kārtās. Jumta konstrukcijā izveidots no 700 līdz 1000 mm siltumizolācijas slānis, iz-mantojot beramo minerālvati, ^o0,045 W(mK), kurā paslēptas arī ventilācijas (rekuperācijas) sistēmas caurules.Logu montāža veikta koka karkasa kār-bā, neizmantojot fiksācijas putas, bet

pieskrūvējot tos. Blīvējumu panāk ar silikona gredzenu pa perimetru. Trīs stiklu loga kopējais U≤0,85 W/m2K. Veikta logu montāžas kvalitātes pār-baude, izmantojot dūmu ģeneratoru.Koka logu kopējais laukums – 544,5 m2, beramās vates daudzums uz jumta – 1062 m3, ventilācijas gaisa vadu ga-rums – 1010 m.Mācību darbnīcu fasādes siltināšanai izmantotas 200 mm EPS100 putupo-listirola plāksnes, uz kurām veidots ar-mēts apmetums ar dekoru un pēc tam nokrāsots. Uzstādītas piecas vārtu sis-tēmas. Logu montāža veikta koka kar-kasa kārbā siltinājuma zonā, izmanto-jot fiksācijas putas. Trīs stiklu pakešu loga kopējais U≤1,1 W/m2K.Jumta siltināšanai dzegā veidots koka brusu karkass pa visu jumta perimet-ru divu metru joslā, kura piepildīta ar Isover vati 300 mm slānī, Rockwool Spodrock 40 mm minerālvati un pie-līmētas divas kārtas ruberoīda. PVC logu kopējais laukums – 517 m2, venti-lācijas gaisa vadu garums – 683,5 m. Citi materiāli: kokmateriāli koka kons-trukcijām – 215,2 m2, OSB un mit-rumizturīgais saplāksnis – 1535 m2, 50 un 25 mm fibrolīts – 3204,2 m2. Plānots, ka siltumenerģijas patēriņš apkurei dienesta viesnīcā samazināsies par 88,4%, mācību darbnīcai – par 86%. Projekta arhitekts: Ervīns KrauklisProjektētājs: SIA RipessDarbu veicēji: personu apvienība SIA Kvadrum un SIA Wesemann

Vaira RonimoisaAutores foto

60 61



Izstāde

Henrijs Vigo Lācis.In MemoriamHenrijs Vigo Lācis (24.12.1929.–14.07.2012.) ir zināms kā būv-inženieris, kurš projektējis daudzas nozīmīgas ēkas Latvijā. Arhitektūra ir inženieru pūliņu spogulis, jo viņu veikumu tīrā veidā nereti ir grūti parādīt. Visbiežāk tieši šā iemesla dēļ būv-inženieru darbs negūst tādu ievērību kā arhitektu veikums, lai arī tieši inženieri ir tie, kuri arhitektu domu spārnoto lidoju-mu realizē dzīvē.

Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas rekonstrukcija.Arhitektu birojs nams. 2000. gads.

Izstādē skatāmie arhitektūras objekti (fotogrāfs Oskars Broks, Parus Studio) ataino atsevišķas epizodes no Henrija Lāča 58 gadus garā darba mūža. Tie iezīmē ciešo saikni starp arhitekta un būvinženiera profesijām. 40 lielformā-ta arhitektūras fotogrāfijās, no kurām 10 ir stereoattēli, skatītājs var iepazīties ar daudziem objektiem, kuru veidoša-nā Henrijs Vigo Lācis ir piedalījies gan autoru kolektīva sastāvā, gan arī kā galvenais inženieris. Viņš aktīvi tur-pināja būvinženiera praksi arī pēc aiz-iešanas pensijā un radoši strādāja līdz pat mūža beigām 2012. gadā.«Iespējams, ka, darbojoties vienu pa-audzi agrāk vai vēlāk, Henrija Lāča talants netiktu izniekots tipveida pro-jektu radīšanā. Tā pa īstam viņš radoši atraisījās jau krietnā briedumā, pēdējo divdesmit gadu laikā vienādās daļās veltīdams visu savu laiku un enerģiju trim lietām, kas bija īpaši tuvas viņa sirdij: būvinženiera profesionālajai praksei, Latvijas neatkarības atjauno-šanai un sava namiņa būvniecībai. Šā perioda atstātais mantojums – līdz-dalība daudzu nozīmīgu sabiedrisku ēku un pieminekļu būvkonstrukciju sadaļas izstrādē un realizācijā – visā pilnībā apliecina Henrija Vigo Lāča spēcīgo radošo talantu un piederību Latvijas izcilāko būvinženieru sai-mei,» – tā Sergejs Ņikiforovs, arhitektu biroja Nams vadītājs.Izstāde tapusi ar VKKF atbalstu. Tā tika atklāta 8. janvārī Arhitek-tu namā Rīgā. Līdz 27. februārim to varēs apskatīt Rīgas Celtniecības ko-ledžā, no 4. līdz 26. martam – Rīgas

62 63



Izstāde Likumdošana

Henrija Vigo Lāča dārza mājiņas rekonstrukcija. Arhitekts Henrijs Vigo Lācis. 2001. gads.

Tehniskajā universitātē, no 2. līdz 25. aprīlim – Rīgas Starptautiskajā eko-nomikas un biznesa augstskolā.Šā projekta iniciators ir arhitektu bi-rojs Nams, kas ilgus gadus sadarbojās ar Henriju Lāci. Projekta veidošanā piedalījās arī Henrija Lāča dēls Andris Lācis, bijušie kolēģi un sadarbības part-neri: būvinženieri Vladimirs Kožuhovs (Pilsētprojekts) un Valters Celmiņš (Cel-miņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs), arhitekti Edvīns Vecumnieks (arhitektu birojs Vecumnieks & Bērzi-ņi) un Juris Rotčenkovs (JR Elements), izstādes kuratore – mākslas zinātniece Eva Rotčenkova.

Agnese Madžule-Bajāre,projekta vadītāja

Oskara Broka foto

Kukšu muižas kungu mājas rekonstrukcija. Arhitektoniskā izstrāde vecumnieks & Bērziņi. 2006. gads.

Betanovuss peldošā ēka Rīgā.Arhitektu birojs nams. 2002. gads.

Gaidīts ir ilgi, taču pēdējais pusgads, kad teju astoņus gadus atvilktnēs iegrūsto un vien reizumis izvilkto projektu apstrādāja 20 profesionāļu komisija, radīja cerību – šoreiz varē-tu izdoties salikt pa plauktiem darba gaitā radušās neskaidrības, izlīdzināt sabiedrības dažādo grupu intereses, nospraust mūsdienīgu ceļu jomai, kurā apvienojas radošs gars un tehnis-ki skaidra doma.

Demokrātija darbībāGrupas vadītājs Vjačeslavs Dombrov-skis, Saeimas Tautsaimniecības, vides un agrārās komisijas priekšsēdētājs, 20 sēdēs ļāvis katrai pārstāvētajai grupai paust savu nostāju un mudinā-jis vienoties par kompromisu. Dažos jautājumos ir izdevies, citos vēl ne. Tie atstāti galīgajai izlemšanai komi-sijā, kas februāra vidū plāno nodot li-kumprojektu otrajam lasījumam par-lamenta plenārsēdē.Diskusijas darba grupā nav bijušas vieglas, bet tik lielai profesionāļu pār-stāvniecībai bija pluss – šauras grupas intereses, kas varētu pazemināt pro-fesionālos standartus, tur nevarēja iz-

Jaunais Būvniecībaslikums pusceļāJa viss ritēs, kā plānots, varbūt vairs tikai pusgads atlicis līdz brīdim, kad viena no daudzslāņainākajām ekonomikas nozarēm būvniecība sāks dzīvot jauna likuma gaismā.

bīdīt. Līdzās esošie interešu pārstāvji un viņu juristi to uzreiz saprastu un apturētu. Mazai kompānijai bija jābūt organizētas grupas dalībniecei, lai pār-stāvētu savas intereses. Arī Tautsaim-niecības komisijas sēdēs, kur ik nedēļu apspriež darba grupas izslīpēto likum-projektu, piedalās nozares profesionā-lo organizāciju, Pašvaldību savienības, valsts iestāžu, pilsoniskās sabiedrības veidotāju pārstāvji.

Skaidrie un neskaidrieTrīs būtiskākie darba grupas apspriestie jautājumi: par sertificēšanu, sabiedris-ko apspriešanu un būvniecības uzrau-dzību. Galvenais strīdīgais jautājums par sertificēšanu palicis izlemšanai Tautsaimniecības komisijā. V. Dom-brovskis piekrīt to nozares pārstāvju viedoklim, kuri uzskata, ka sertificēša-na nozarē izveidojusi siltumnīcas efek-tu, kavējot attīstību. Tas traucējot ār-valstu kompāniju konkurencei Latvijā un mūsu būvsabiedrību konkurētspē-jai starptautiskajā tirgū. Viņš atbalsta Ziemeļvalstu parauga ēku un kompā-niju vērtēšanu pēc sarežģītības klases, izmantojot apdrošināšanu. Tas liegtu

64 65



Likumdošana

nepieredzējušām firmām pretendēt uz lielu, komplicētu publisko pasūtījumu būvi. Tirgus dalībnieki rūpētos par savu reputāciju un nepieļautu pavir-ši paveiktus darbus. Vienkārši sakot, sertificēšanu pārceltu no speciālistiem uz ēkām un kompānijām.Būvindustrijas nevalstisko organizāci-ju koordinācijas centra (BKC) organi-zācijas atbalsta sertificēšanu, uzsverot, ka tā rada skaidrus spēles noteikumus un neļauj tik atbildīgā darbā piedalī-ties nekompetentām personām. Arī par konkurenci var strīdēties. Firmas, kas strādā ārvalstīs, nereti noalgo vie-tējos sertificētos speciālistus, bet peļņu atved mājās. Savukārt ārzemniekiem neviens neliedz Latvijā algot vietējos profesionāļus.Latvijas Būvinženieru savienības vadī-tājs Mārtiņš Straume noraida sertificē-šanas pretinieku pārmetumu par serti-fikācijas organizētāju interesi regulāri saņemt vieglu naudu. Latvijā tas esot pat lēti. Piemēram, LBS par vienas spe-cialitātes sertifikātu pieciem gadiem jāiemaksā 100 lati. Ja būvspeciālistam ir divas specialitātes, par otras sertifi-kātu jāmaksā 50 lati. Izdevumus var segt būvfirmas.

Privāta būvuzraudzībaCentralizētas būvinspekcijas atjau-nošanu darba grupā pamatā atbalstīja visi profesionāļi, jo pašreizējais paš-valdību būvuzraugu modelis veido in-terešu konfliktu un pazemina būvnie-cības kvalitāti. Valsts būvinspekciju nevarot atjaunot saspringtās budžeta situācijas dēļ.

Pēc Zviedrijas pieredzes iecerēts veidot privātu būvuzraudzības institūciju, kas sertificētu arī būves. Šādā mode-lī par kontroli maksātu būvniecības procesa dalībnieki, nevis visi nodokļu maksātāji. Būvuzraugu profesionālā kompetence būtu jāpierāda sertificēša-nas procesā, tāpēc līdz galam to uzti-cēts izlemt Saeimas komisijai.

Ministrijas piemirsaLīdz galam netika atrisināts arī mūžī-gi sāpīgais sabiedriskās apspriešanas jautājums. Iepriekšējās Saeimas laikā panākta vienošanās, ka tas tiks risināts likumdošanā par teritorijas plānoša-nu pašvaldībās. Par to atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), taču tur laikam piemirsa normas formulēt. Punkts par sabiedrisko apspriešanu pazuda no Būvniecības likuma projekta vēl Eko-nomikas ministrijas (EM) apritē un neparādījās vairs nekur.V. Dombrovskis lūdzis gan VARAM, gan EM tagad iesniegt savas versijas, un darba grupā notika industrijas pār-stāvju strīdi ar tiesiskuma aizstāvjiem no Delnas, Providus, ar deputāti Ilmu Čepāni.Viedokli par pašreizējo kārtību, kad ar dažu desmitu latu vērtu sūdzību tiesā jebkura privātpersona var bez stingra pamatojuma apturēt miljonu projektu, paudusi arī Ārvalstu investoru pado-me (ĀIP). BKC prezidija priekšsēdētājs Valdis Birkavs janvāra sākumā kopā ar ārvalstu investoru – kompāniju Hom-burg – paziņoja par šādu situāciju vie-nā firmas vadītā objektā. Citās valstīs

šādā gadījumā vajadzīgs pamatojums, un tiesa operatīvi nolemj, vai būvnie-cība jāaptur, vai arī līdz lietas izskatī-šanai to var turpināt.Likumprojektā panākts zināms kom-promiss starp biznesa interesēm un sabiedrības līdzdalību, saka V. Dom-brovskis.

Tikai sākasDarba grupai izdevies samazināt būv-niecības procedūru skaitu un sabied-risko apspriešanu pārcelt uz būvnie-cības plānošanas procesu, rezumē EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis. Likumprojektā noteikti konkrēti ter-miņi, cik ilgā laikā pašvaldības būvval-dei jāpieņem lēmumi atkarībā no būv-niecības ieceres. Iepriekš tādu nebija. Jaunajā regulējumā noteikti principi par inženiertehnisko kvalitāti, ilgtspē-jīgu būvniecību un būvniecības proce-sa atklātību.Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Elīna Rožulapa teic: savienību jopro-jām uztrauc arhitektoniskās kvalitātes jautājumi, kā arī būvspeciālistu prak-ses regulējums, kas ir svarīgs, lai būv-niecībā tiktu nodrošināta profesionālā neatkarība.Šķiet, pagaidām ārpus nozares regulē-juma joprojām paliek interjera dizai-neri. Iespējams, viņu intereses varētu pārstāvēt Arhitektu savienība, tikai jāformulē vajadzīgais regulējums.Visbeidzot jāatceras, ka jaunais Būv-niecības likums vien nesniegs atbildes uz visiem nozares dalībnieku jautā-jumiem. Būs jāpieregulē vēl 17 saistī-ti likumi, jāpieņem jauni Vispārīgie

būvnoteikumi un astoņi speciālie no-teikumi, jāprecizē 29 Latvijas būv-noteikumi un jākoriģē 58 Ministru kabineta noteikumi. Ja ekonomikas pieskatītāji ar to sekmīgi tiks galā, būs paveikts viens patiesi labs darbs.

Uzziņai

Būvniecības nozare un kompetence2012. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2011. gadā būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pie-audzis par 17,8%.Ēku būvniecības apjoms pieaudzis par 14,3%, inženierbūvju būvniecība – par 19,4%.Šogad nozares pieaugums varētu būt 8,3%, līdz 2016. gadam – vidēji 4–6,8% ik gadu.Eiropas Savienībā arhitektu un būvspeciālistu kompetenci valstiski regulē 14 valstīs, daļēji regulē četrās valstīs. Vēl astoņās valstīs, galvenokārt Ziemeļvalstīs, kompetences apstiprināšanai izmanto ar apdrošināšanu saistītu sistēmu.Profesionālās kameras vērtē arhitektu un būvinženieru kompetenci, reģistrē sertificētās personas, vada profesionāļu mācības, uzrauga viņu darbību un ētikas ievērošanu 18 ES valstīs.Juridisko personu – projektētāju un būvnieku – darbību vienam gadam, vado-ties no sertificēto arhitektu un būvspeciālistu esamības attiecīgajā firmā, reglamentē profesionālās kameras.

Antra Ērgle

Avoti:Ekonomikas ministrija, Eiropas Komisija, būvnieku nevalstiskās organizācijas

66 67



Zinātne

Šodien betons ir viens no svarīgāka-jiem būvmateriāliem, tam ir domi-nējoša loma mūsdienu celtniecībā. Pateicoties mehāniskajai izturībai, ilgmūžībai un pieejamībai, daudzos objektos betons nav aizvietojams ar citiem materiāliem. Pašlaik pasaulē tiek celtas arvien augstākas būves ar arvien garāku laidumu konstrukci-jām. Tas izvirza specifiskas prasības betona īpašībām, tostarp mehāniska-jai stiprībai, un veicina jaunu tehno-loģiju ieviešanu.Mūsdienās celtniecības praksē ar-vien plašāk tiek izmantots tā sauktais daudzfunkcionālais betons (HPC – High Performance Concrete), kuram papildus mehāniskajai noturībai tiek izvirzītas vairākas specifiskas prasības, piemēram, paaugstinātas fizikāli me-hāniskās īpašības, ilgmūžība, salturība utt. Lai iegūtu šāda veida betonu, ir ne-pieciešams izvirzīt augstākas prasības pildvielu granulometriskajam sastā-vam un kompozīcijai, kas ir saistīts ar

NanotehnoloģijasbetonāMedicīna, elektronika, kosmosa izpēte – tās varētu būt pirmās nozares, kas nāk prātā, runājot par nanotehnoloģijām. Ir arī dzirdēts par nanomateriāliem un nanopārklājumiem, bet tikai retais spētu iedomāties, ka arī tik ikdienišķam un parastam būvmateriālam kā betons var būt kāds sakars ar nanotehnoloģijām. To-mēr izrādās, ka ir. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki jau ilgāku laiku strādā pie materiāla, kurš pilntiesīgi var tikt saukts par nanobetonu. Kāds īsti sa-kars nanotehnoloģijām ar betonu?

mikro- un nanopildvielu izmantošanu.Satriecoši rezultātiMikro- un nanopildvielām ir būtiska loma betona struktūras izveidē, jo tās nodrošina un būtiski uzlabo daļiņu pakojumu saistvielas matricā, betona maisījuma stabilitāti un viendabīgu-mu, kā arī palielina saistvielas – pild-vielas pārejas zonas jeb kontaktzonas blīvumu. Tradicionāli par mikro- un nanopildvielām efektīvi tiek izman-toti dažādi rūpnieciskās ražošanas at-kritumi, piemēram, elektrofiltru pelni un metalurģiskie atkritumi, kas satur

amorfus silīcija vai alumīnija oksīdus. Tāpat tiek izmantoti speciāli samalti dabas materiāli: silīcija dioksīds, dolo-mīta milti, kvarcs u. c. Kā izrādās, betona īpašības lielā mērā nosaka tieši daļiņu sakārtojums jeb pakojums – jo blīvāks pakojums un mazāk tukšumu starp daļiņām, jo la-bākas būs betona īpašības. Tieši tāpēc RTU zinātnieki, izmantojot dažādas sarežģītas daļiņu pakojuma teorijas un modeļus, tukšumos starp parastajām pildvielām centās ievietot arvien sīkā-kas daļiņas, līdz beidzot ir nonākuši līdz nanolīmenim. Taču tukšumu aizpildīšana betonā nav vienīgais nanoizmēra daļiņu uzde-vums. Tās spēj arī aktīvi iesaistīties be-tonā notiekošajās ķīmiskajās reakcijās. Un šo reakciju rezultāti ir iespaidīgi, jo tiek iegūts betons, kas ir vismaz 15 reižu izturīgāks par parasto, turklāt daudzas reizes pārspēj to ilgmūžības rādītājos. Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesora grupas doktoranti Jānis Justs un Nikolajs Toropovs, uzvarot Latvijas Betona savienības olimpiādē, pierādī-ja, ka ir iespējams izgatavot betonu ar spiedes stiprību 481 megapaskāls.

Izveides problemātikaPatiesi, izskatās, ka nanoizmēra da-ļiņas ir brīnumlīdzeklis betonam, tomēr bieži vien nanomateriālu lie-tojums betonā var nesniegt cerēto re-zultātu, ja netiek ņemti vērā vairāki faktori. Pirmkārt, betona sastāvam jābūt izstrādātam tā, lai tajā noteik-tās attiecībās būtu pārstāvētas dažādu lielumu daļiņas. Otrkārt, visas sastāv-daļas jādozē ļoti precīzi. Un, treškārt, sevišķa rūpība būtu jāpievērš betona samaisīšanai, jo nanodaļiņām jābūt vienmērīgi izkliedētām pa visu mai-sījumu. Turklāt ļoti liela problēma ir tā, ka atsevišķas nanodaļiņas mēdz salipt kopā, veidojot aglomerātus vai-rāku mikrometru vai pat milimetru diametrā. Šādi tiek būtiski samazināts aktīvās virsmas laukums, un nanoda-ļiņas kļūst ļoti neefektīvas. Tās mēdz salipt kopā tik cieši, ka parastā maisī-tājā šos aglomerātus vairs nav iespē-jams sadalīt.Bet arī šajā gadījumā RTU zinātnie-kiem ir savs inovatīvs risinājums. Viņi ir izstrādājuši un patentējuši samērā vienkāršu, bet efektīvu ierīci, kuras darbības pamatā ir hidrodinamiskais

Nanosilīcijs – viena no nanobetona sastāvdaļām, kas ļauj radīt spiedes stiprību ap 481 megapaskālu.

68 69



Zinātne

kavitācijas process. Kavitācija ir parā-dība, kas sagādā galvassāpes nevienam vien ar plūsmu dinamiku saistītam spe-ciālistam, radot nevēlamus trokšņus, vibrācijas un cikliskas slodzes. Kavitā-cijas radītie triecieni ir pietiekami spē-cīgi, lai nopietni bojātu pat izturīgākā tērauda detaļas, parasti tā tiek uzskatī-ta par nevēlamu parādību, tāpēc, pro-jektējot dažādas turbīnas, sūkņus un dzenskrūves, inženieri cenšas nepie-ļaut kavitācijas rašanos. Savukārt RTU zinātnieki ir pamanījušies šo postošo parādību izmantot savā labā un ar tās palīdzību viegli sagraut radušos aglo-merātus.

Nanobetona lietojumsVisbeidzot rodas jautājums, kur šādu superbetonu izmantot? Laikā, kad pro-jektētāji un inženieri cenšas «izstiept» debesskrāpjus gandrīz kilometra aug-stumā un tiek būvēti arvien iespai-dīgāki tiltu laidumi, tieši šis varētu būt materiāls, kas nepieciešams vīziju realizēšanai. Pateicoties īpašībām, kas pielīdzināmas tēraudam, bet vismaz divreiz mazākam pašsvaram, lietojot nanobetonu, būtu iespējams izgatavot sevišķi slaidas un elegantas konstruk-cijas, neierobežojot arhitektu domas lidojumu. Nākotnē būs iespēja būvēt unikāla iz-skata debesskrāpjus, izmantojot nano-betonu. Konstrukciju mazāks svars ļaus vienkāršot un atvieglot pamatu kons-trukciju, un tas samazinās būvniecības izdevumus. Šodien izmantot nanobe-tonu ieteikts ēkās, kuru augstums pār-sniedz 74 metrus. Šā materiāla īpašības

atbilst ugunsdrošības un triecienizturī-bas augstākajām prasībām. Nanobeto-nam piemīt paaugstināta aukstumiztu-rība un ūdensnecaurlaidība. Pateicoties fiziskas struktūras uzlabošanai, sama-zināts ūdens patēriņš betona izgatavo-šanā, līdz ar to samazinās betona ru-kums un plaisu veidošanās.Materiāls varētu tikt lietots arī jau bo-jātu betona konstrukciju remontam un pastiprināšanai. Efektīvo, vispā-rējās lietošanas betonu (pašblīvējo-šais betons, augstas stiprības betons, bezsegregācijas betons) ar samazinātu cementa daudzumu lietošanas priekš-rocības, salīdzinot ar analogu īpašību tradicionāliem betoniem: samazināts cementa daudzums (līdz 40%), uzla-bota betona maisījumu iestrādājamība, samazināts pildvielu segregācijas risks, uzlabotas betona fizikāli mehāniskās un ekspluatācijas īpašības atbilstoši prasībām, ko rada Latvijas klimatiskie apstākļi. Un, pateicoties lieliskajiem ilgmūžības rādītājiem, būvniekiem ne-būtu jāsatraucas, vai konstrukcija iztu-rēs garantijas laiku – pat tad, ja tas būtu 100 gadu.

Aleksandrs Korjakins, RTU Būvniecības fakultātes

būvmateriālu un būvizstrādājumu profesora grupas vadošais pētnieks

Raksts tapis sadarbībā arRTU žurnālu Jaunais Inženieris

www.rtu/mediji

Concretenanotechnology

As it turns out, even a common building ma-terial like concrete can have something to do with nanotech. For quite some while now, scientists at Riga Technical University have been working on a material, which can right-fully be called nanoconcrete. The improved properties of the material are astonishing – compressive strength of 481 MPa, durability that surpasses that of conventional concrete 15 times and improved longevity indicators. Nanoconcrete will allow for the construction of never-before-seen forms and shapes of structures.

Par LBS biedru var kļūt jebkurš būvniecībā strādājošs inženieris un arhitekts, par asociēto biedru var kļūt jebkurš būvniecībā strādājošs speciālists, kam ir augstākā vai tehnikuma izglītība.

Atliek vien uzrakstīt iesniegumu un iegūt divu LBS biedru rekomendāciju (parakstīt iesniegumu). LBS biedru sarakstu un iesnieguma veidlapu var atrast LBS mājaslapā.

J A U T Ā J Ā T ? A T B I L D A M !

70 71



Dzīves skola

SIA Kurmis valdes priekšsēdētājsGuntis Kurmis

BūvinženierisAndris Igaunis

Būvniecībā nokļuvu nejauši. Dziļākas saknes šajā nozarē maniem senčiem nebija. Pabeidzot vidusskolu, vajadzēja izvēlēties, kurā augstskolā mācīties, un izvēle krita uz Rīgas Politehniskā in-stitūta Celtniecības fakultāti, kurā mā-cījos civilās un rūpniecības inženiera specialitātē. Un tad jau darbs tika sais-tīts ar celtniecības jomu, kurā esmu vēl līdz šai dienai. Tuvākajos gados neko mainīt arī negrasos. Senāk, padomju laikos, būvdarbu vadītājs pēc 25 darba gadiem devās pensijā. Šodien… pats savas laimes kalējs. Kopš augstskolas pabeigšanas visu laiku biju celtniecības procesos: celtniecības firmas vadītājs, reizē arī būvdarbu vadītājs, restaurācijas darbu vadītājs, būvuzraugs, tad valdes locek-lis un valdes priekšsēdētājs.Lielāko gandarījumu sagādāja Lat-vijas neatkarības atgūšana un savas celtniecības firmas nodibināšana 1992. gadā. Vēl šodien esmu aktīvā ražošanas procesā un savas zināšanas un pieredzi varu nodot dēlam, kurš arī izvēlējies celtnieka profesiju – ir būv-darbu vadītājs.Būvniecībā saista dinamika, darbu neatkārtojamība. Katrs objekts, kurā strādājam, ir unikāls, jo nav divu vie-nādu projektu, katrā ir savs tehniskais

risinājums, objekta atrašanās vieta un cits pasūtītājs. Šis nav rutīnas darbs pie konveijera vai sēdēšana birojā, šeit situācija var mainīties jebkurā mirklī, tāpēc ir jāizvērtē situācija un jāatrod pozitīvs rezultāts. Tā ir romantika, mazliet arī azarts.Vislabāk patīk restaurācijas un re-konstrukcijas darbi, kur var redzēt un apbrīnot iepriekšējo paaudžu dar-bu. Ja varu vēl ielikt kaut ko no sevis, tā jau ir bauda, vēlmju piepildījums. Žēl tikai, ka šodien tas ir nonivelēts līdz zemākajai cenai un ar to saistīta-jām problēmām.Vajadzīgs kaut kas līdzīgs Celtnie-cības ministrijai, aģentūrai vai kaut kam citam, kas valsts līmenī regulētu, prognozētu, izstrādātu celtniecības stratēģiju, lai mēs nepiedzīvotu vēl otru tādu mājokļu celtniecības bumu, kura dēļ visā Latvijā stāv tukši ciemati, nepa-beigtas un tukšas daudzdzīvokļu mā-jas. Mēs, celtnieki, trīs gadu laikā apgu-vām vismaz piecpadsmit gadu mājokļu programmu un tagad visi sēžam vienā lielā peļķē. Tas viss bija galīgi ačgārni. Nevajadzētu otrreiz uzkāpt uz tā paša grābekļa. Neder mums nežēlīgais ka-pitālisms. Ar laiku jau viss sakārtosies, žēl tikai izlietoto līdzekļu un laika. Sā-pīgi – tas būtu ļoti maigs salīdzinājums.

Vaļasprieks, kas palīdzējis noturē-ties būvniecības procesā, ir makšķe-rēšana, precīzāk, spiningošana. Tā ir viena no senākajām izklaidēm, kurā aktīvi iesaistījusies arī sieva. Viņai pieķērušās gandrīz visas lielākās lī-dakas (pēc horoskopa viņa ir Zivs), bet izvilkšanas prieks pieder man. Lielākā līdaka svērusi 8,5 kilogramus. Astoņdesmitajos gados pievērsos arī medībām un tagad nezinu, kam veltu vairāk laika – medībām vai makšķe-rēšanai. Sēžot laivā vai medību tornī, viss pārējais aizmirstas, domas pie-vēršas vai nu lielajai zivij, vai briedim, un visi sārņi ir ārā no galvas.Pirms 25 gadiem pamestais va-ļasprieks atsācies ar jaunu sparu. Andropova valdīšanas laikā valsts centās drakoniskiem līdzekļiem iero-bežot alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu. Mēs ar kolēģi, arī darbu

vadītāju, vasaras saulē četras stundas nostāvējām rindā pie šņabja veikala un par taloniem dabūjām katrs divas pu-deles šņabja. Nolēmām, ka otrreiz tādu pazemojumu negribam piedzīvot, un izdomājām, ka šo jautājumu atrisinā-sim paši. Pēc diviem gadiem, darbojo-ties degvīna iegūšanas procesā, iegu-vām 96 grādu spirtu (mājas apstākļos tas ir sasniegums). Tālāk no spirta tiek gatavoti dažādi uzlējumi, arī dažādas krāsas degvīns, bet līdz ar politiska-jām un ekonomiskajām pārmaiņām vairs nebija aktuāli pašiem ražot, un mēs beidzām savu darbību.2010. gadā atkal pievērsos šai izklaidei, jo veikalā nopirkt īstu šņabi vairs nav iespējams, arī draugi, medību biedri rosināja atjaunot ražošanu un piekopt vecās, pārbaudītās tradīcijas. Šo no-darbi esmu pat oficiāli noformējis, ir licence.

Vecāki sacīja: nekad neesot šaubī-jušies, ka dēls būs būvētājs. Savu bērnību un pirmos skolnieka gadus vadot laukos (Zilākalna apkaimē Gai-čās), neko citu brīvajos brīžos neesot darījis, kā vien būvējis garu garos ceļus, tiltus, pārbrauktuves. Kad ģi-mene pārcēlās dzīvot uz Valmieru,

man kā vecākajam trīs bērnu ģime-nē vajadzēja palīdzēt tēvam pārbūvēt un uzturēt gan veco privātmāju, gan šķūni un saimniecības ēku. Remontē-jām visu tā, kā nu viņš, izbijis kolhoza traktorists, un es, Kocēnu pamatsko-las puika, vēlāk Valmieras Viestura vidusskolas skolnieks, pratām.

72 73



Dzīves skola

Iestājos Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātē. Laikam tie-ši studiju prakses laikā un vēlāk, jau strādājot šo darbu, tā īsti noformulē-ju sev atbildi uz jautājumu, kāpēc biju izvēlējies tieši šo profesiju. Tu pieda-lies kaut kā tāda radīšanā, kas paliek redzams un sataustāms gadiem, kas kalpo pat paaudzēm. Tu viens no pir-majiem ar zābakiem iebrien tukšā, dubļainā, krūmiem un brikšņiem ai-zaugušā placī un viens no pēdējiem, bet jau tīrām kurpēm no tā aizej, atstājot aiz sevis gan jaunu ēku, gan sakoptu vidi. Lai gan patiesībā celt-nieka dzīvē nekādas romantikas nav, jo darbs ir ļoti komplicēts. Vajadzīgas nopietnas zināšanas ne vien fizikā, ķīmijā, augstākajā matemātikā, ģeo-metrijā, akustikā un materiālu pre-testībā, bet arī tas, ko saucam vien-kārši par intuīciju.Celtnieka arodā stipri paveicās. No-kļuvu izcilajā Ķekavas PMK kolek-tīvā. Gan toreiz, gan joprojām labi pazīstamais Indriķis Teivāns man, jaunam meistariņam, teica: neiedo-mājies tikai, ka tu kaut ko zini, tagad mēs sāksim no jauna mācīties… Un patiešām – nācās vēl ļoti daudz ko mācīties, gan būvējot Babītes vidus-skolas sporta kompleksu ar peldba-seinu, gan Zaķumuižas un Ķekavas putnu fabrikas, gan dzīvojamās mā-jas. Pagāja 18 darba gadi, no kuriem septiņus Ķekavas PMK cēla Titurgas dzīvojamo namu ciematu. Par šo to-laik un arī vēl tagad skaisto darbu celtnieki saņēma pirmo atjaunotās Latvijas Valsts prēmiju.

Jaunie laiki nāca arī ar sāpīgām pārmaiņām. Ekonomiskā situācija vairs neprasīja pat tādu uzņēmumu kā Ķekavas PMK. Bet vadošo speciā-listu zināšanu un varēšanas pamatus Indriķis Teivāns bija ielicis tik stip-rus, ka daudzi paši dibināja tolaik pieprasītās nelielās būvfirmas. Tām klienti uzticējās. Turpat darbu atrada arī Ķekavas PMK mūrnieki, betonē-tāji, namdari… Bijušie kolēģi varēja nodrošināt gan labu darbu kvalitā-ti, gan spodrināt celtnieka profesijas vārdu līdz pat brīdim, kamēr caur-vējos, dubļos un jauno laiku stresos vadītie gadi vairākus vienaudžus vēl pašā gudrības un varēšanas pilnbrie-dā salauza neatgriezeniski… Viņi, iespējams, vēl joprojām būvē… tikai citā dimensijā. Taču tie, tepat uz ze-mes, kuri iedomājās, ka celtniecība ir tikai aprobežoto vai nekur citur nede-rīgo nodarbināšana, sak’, «ķieģelis uz ķieģeļa un putra pa vidu», par laimi, vairs nebūvē un nedara kaunu celt-nieku vārdam. Noturēties spējuši un spēs vienīgi tie, kuri savu darbu dara kvalitatīvi, nemitīgi apgūstot gan jau-nos būvmateriālus, gan jaunās tehno-loģijas, un, protams, arī tie, kuriem bez zināšanām ir un būs arī intuīcija. Pēc horoskopa esmu Zivs. Atpūta, protams, ir saistīta ar ūdeņiem – gan makšķerēšana, gan braukšana ar motorlaivu. Atrašanās uz ūdens noņem stresu un uzlādē pozitīvi. Tā ir iespēja pabūt vienatnē, paanalizēt gan labos, gan arī sliktos darbus, iz-vērtēt, pieņemt arī nopietnus lēmu-mus nākotnei.

Dziesmu svētku estrādes rekons-trukcija Mežaparkā SIA PBLC bija jāuzsāk bez jebkādas iepriekšējas projektu metu dokumentācijas. Pēc arhīva materiāliem bija zināms vie-nīgi tas, ka objekts nodots ekspluatā-cijā 1954. gadā un šajā laikā pārcietis trīs četras rekonstrukcijas. Izejas dati un jebkāda cita dokumentācija nebija pieejama. Šim objektam bija pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība. Nācās uzņemties atbildību un, ne-gaidot arhitektu skiču izstrādi, veikt pirmsprojekta sagatavošanas darbus, skrupulozi uzmērot visus ēkas stāvus horizontāli un vertikāli. Pēc iegūta-jiem datiem veidoju ēkas plānus un griezumus. Tika rūpīgi izpētīta ēkas konstruktīvā shēma un uzsākta neso-šo konstrukciju nestspējas un noturī-bas izvērtēšana, atsedzot un apsekojot raksturīgos konstruktīvos elementus un šaubas izraisošos mezglus. Seviš-ķa uzmanība tika pievērsta dziedātāju tribīņu konstrukciju nestspējas aprē-ķiniem, lai tās varētu uzņemt pare-dzētās slodzes.Izstrādājot karkasa slīpo siju pastip-rinājuma mezglus un pievēršoties neraksturīgām plaisām ēkas mezglos,

radās šaubas par ēkas spēju uzņemt dinamiskas slodzes no konstrukciju pašsvārstībām un uzspiestajām svār-stībām, kuras rodas priekšnesumu laikā. Konsultējoties ar vadošajiem ekspertiem un SIA Celmiņa būvkons-trukciju projektēšanas birojs, tika nolemts paaugstināt ēkas stinguma pakāpi uz šķērsdeformācijām, aplēšot un ieprojektējot ēkā portālsaites.Nesaimnieciskas darbības rezultātā,kā arī ar ēkas mūra sienas destrukciju bija stipri novājināti (ar daļēju nestspē-jas zudumu) sienu fragmenti, kuri uz-ņem slodzes tieši no saliekamā dzelzs-betona tribīnēm. Tāpēc visu tribīņu balstsienas, kas strādā uz virsmas spie-di, nācās atbrīvot no papildu piepūlēm, pārnesot slodzi uz papildu ieprojektē-tajām, peldošajām metāla sijām. Daudz enerģijas prasīja it kā vienkārša jautājuma izstrāde – orķestra bedres konstrukcija. Sarežģījumi radās uzreiz pēc pirmsprojekta konstruktīvā risi-nājuma izstrādes, jo, atsedzot tribīņu apakšējās rindas, izrādījās, ka devi-ņi pakāpieni atrodas pilnīgā avārijas stāvoklī, un to nestspēja nepārsniedza 150 kg/m2, tajā pašā laikā ar daļēju no-turības zudumu. Tāpēc nācās izstrādāt

Būvkonstruktors Jāzeps Olševskis

74 75



Dzīves skola

jaunu tribīņu apakšējo deviņu rindu konstruktīvo risinājumu monolītā betona variantā. Atklājās, ka vairāk-kārtējās pārbūvēs labajā un kreisajā flangā nelegāli izbūvēti pagrabi, tā-dējādi traumējot esošos pamatus, kas savukārt flangu sienās radīja bīstamas plaisas. Tika izstrādāti pamatu pastip-rinājuma varianti, un, lai nepieļautu flangu sienu deformēšanās progresē-šanu, divu stāvu līmeņos tika ieprojek-tēti savilču stinguma diski.Visā būvniecības gaitā periodiski at-klājās vēl vairāki konstruktīvie ele-menti un pat veseli ēkas laidumi, kuru nestspējas garantēšanai nācās pie tiem no jauna atgriezties un izstrādāt papildu stiprinājumus, tādējādi no-drošinot garantētu ēkas nestspēju un tās noturību.Estrādes jumta konsolfermas, izejot no faktiskajām slodzēm un to nolieto-šanās pakāpes, akustikas uzlabošanas nolūkā tika pārrēķinātas, un izstrādā-ti risinājumi piekārto paneļu Aquapa-nel stiprināšanai. Tribīņu betona konstrukcijas mit-ruma un sala mijiedarbības dēļ bija saplaisājušas un apdrupušas. Esošā

hidroizolācija nenodrošināja kons-trukcijas hermētiskumu. Lai novēr-stu šīs nepilnības, izmantojot jaunās tehnoloģijas, tika atjaunota tribīņu kāpienu betona struktūra un izveido-ta Puflex (Nanten) sistēmas hidroizo-lācija, iepriekš uz vietas pārbaudot uz berzes pretestību, kā arī uz hidraulis-ko caursūci. Šīs sistēmas pamatā tika lietoti firmas Determann speciālie hidroizolācijas materiāli. Visnepateicīgākie un neprognozē-jamākie ir rekonstruējamie objekti, jo, lai cik tālredzīgi būtu, visu iepriekš paredzēt nav iespējams un tikai dar-ba gaitā parādās īstā aina. Tāpēc re-konstruējamo objektu projektēšana jāveic paralēli būvdarbu izpildei tieši objektā, operatīvi risinot ikvienu jau-tājumu. Pēc šā projekta turpinājās darbs pie ne mazāk nozīmīga un sarežģīta projek-ta Kvartāla rekonstrukcija Rīgā starp Dzirnavu, Antonijas un Zaļo ielu, kurā vienlaikus notika esošās – 1870. gadā būvētās – ēkas rekonstrukcija un jaunas divstāvu pazemes autostāvvie-tas būvniecība ar septiņstāvu dzīvoja-mās ēkas virsbūvi.

76 77



Sadarbības partneri

Latvijas Arhitektu savienība Dibināta 1924. gadā kā Latvijas Arhi-tektu biedrība, biedru skaits – 512 ar-hitekti Latvijā un arī latviešu izcelsmes arhitekti, kas strādā ārzemēs. LAS mīt-ne ir Arhitektu nams Torņa ielā 11, Rīgā. Kādi ir biedrības galvenie uzdevumi? LAS galvenie uzdevumi:• radīt priekšnoteikumus kvalitatī-

vai un konkurētspējīgai arhitektū-ras pakalpojumu sniegšanai visās tās jomās ar mērķi nodrošināt ie-spējas sabiedrības pilnvērtīgai un atbildīgai attīstībai;

• arhitekta vadošās lomas nostip-rināšana projektu tapšanas un to realizācijas stadijās;

• veicinātstarpdisciplinārosadarbībuteritoriju plānošanā un būvniecībā;

• līdzdalība profesijas pārvaldē pēcvalsts institūciju deleģējuma – ar-hitektu profesionālās kompetences pārbaude un sertificēšana;

• sadarbība ar valsts un pašvaldībuinstitūcijām nozares likumu un noteikumu izstrādē;

• arhitektu prakses un konkursustandartu izstrāde, konkursu rī-košana un LAS pārstāvniecības nodrošināšana žūriju un ekspertu komisijās;

• profesionālā pārstāvniecība nozī-

Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centrsUz Būvinženiera jautājumiem atbild Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums.

mīgās konsultatīvajās institūcijās, organizējot diskusijas un rīkojot Latvijas arhitektūras gada skates;

• profesionālās izglītības atbalstīša-na, vadlīniju izstrāde tālākizglītī-bas un mūžizglītības veicināšanai profesionālajā vidē;

• sadarbībaar radniecīgāmorganizā-cijām Latvijā un ārvalstīs, informāci-jas apmaiņa un pārstāvniecība starp-tautiskajās arhitektu organizācijās;

• profesionālās informācijas bāzesuzlabošana un informācijas apri-tes veicināšana, uzturot mājaslapu www.latarh.lv, arhitektu prakses datubāzi.

Ko jūs savu biedru interesēs plānojat reāli paveikt tuvākajā nākotnē? Latvijas Arhitektu savienības jaunā padome pieņēma savu darbības plānu atbilstoši Andra Kronberga vadībā iz-strādātajām un 2010. gadā pieņemtajām savienības politikas pamatnostādnēm. Plāna galvenie uzdevumi nākamajiem trim gadiem ir saitīti ar arhitekta pat-stāvīgās prakses vides sakārtošanu un konkurētspējas palielināšanu:• izstrādātunpieņemtArhitektaēti-

kas un profesionālās rīcības kodek-su, kas piemēro Eiropas Arhitektu padomē pieņemtos arhitekta profe-sionālās prakses principus;

• izstrādātunpieņemtvirkniprofe-sionālo standartu, kas regulētu ar-hitekta patstāvīgo praksi un kļūtu par pamatu Arhitekta profesionā-lās prakses grāmatai;

• motivētjaunākāspaaudzesarhitek-tus, arhitektūras studentus, pašval-dību un daļu praktizējošo arhitektu iesaistīties savienības profesionāla-jās sabiedriskajās aktivitātēs;

• pilnveidotLASpārvaldesunorga-nizatorisko uzbūvi atbilstoši pro-fesionālās organizācijas darbības principiem un uzdevumiem;

• izveidot profesionālās nepārtrauk-tās attīstības sistēmu un veicināt pakalpojumu eksportu;

• izveidotarhitektūraspakalpojumunozares informatīvo sistēmu;

• pilnveidot arhitektūraspakalpoju-mu iepirkumu regulējumu;

• veicinātLASreģionālokopuorga-nizēšanos;

• turpināt LAS iepriekšējā sasau-kumā iesākto darbu pie arhitekta prakses normatīvā akta projekta.

Kas ir trīs svarīgākās lietas vai jautāju-mi, kuriem noteikti jābūt iekļautiem jaunajā Būvniecības likumā vai kopu-mā likumdošanā, kas skar būvniecību?• Jāturpina darbs pie Būvniecības

likuma kā procesa, kas noteiktu regulējošas normas atbilstoši pa-saules labākajai praksei, tostarp arhitektu un būvinženieru pakal-pojumu jomā.

• Panākt,laitikturealizētaprofesio-nālā pašpārvalde, deleģējot profe-sionālajām sabiedriskajām organi-zācijām daudzas valsts funkcijas,

balstoties uz profesionālās prakses standartiem.

• Jārada arhitektu prakses norma-tīvais akts – likums, kas definētu arhitektūras vietu un arhitekta profesijas pamatnostādnes valstis-kā izpratnē.

• Jārada laikmetīgs, uz valsts drošuun ilgtspējīgu izaugsmi orientēts plānošanas un būvniecības tiesis-kais regulējums, sākot ar Vispā-rīgajiem apbūves noteikumiem, Vispārīgajiem būvnoteikumiem, būvnormatīvus ieskaitot.

Cik liela ir BKC loma jūsu biedrības dzīvē vai nozarē kopumā?Būvniecības procesā iesaistīto pušu sadarbības un koordinācijas sakārto-šana, viedokļu noskaidrošana.Vai būvniecībā iesaistītie ir spējīgi vie-noties būtiskos jautājumos, lai valsts institūcijām liktu respektēt kopīgus lē-mumus, viedokļus un priekšlikumus?Spēja vienoties ir viens no pilsoniskās sabiedrības attīstības rādītājiem, kurš diemžēl nozarē un valstī kopumā ir zems. Cēloņi ir dažādi: interešu pret-stats, neuzticēšanās, nezināšana un citi. Šajā jomā vēl ir daudz darāmā un būtu jāsāk ar tām lietām, kurās ir iespējami kompromisa risinājumi.Kas vēl ir būtiski? • Būvniecībā skaidri jādefinē jēdziens

«profesionālā organizācija», pretējā gadījumā domstarpības un pārpratu-mi kavēs visas nozares sakārtošanu.

• Izpratne, ka uz zināšanām balstītavisu būvniecības procesa dalībnieku sadarbība ir pamats nozares konku-rētspējai.

78 79



Palīdzam izvēlēties

Grandeg- 2lpp


Būvinženieris Nr. 30 (2. 2013.)Ekspresintervijas

Kas jūs notur būvniecībā?Būvniecība ir saistoša ar to, ka varu piedalīties pro-cesā, kas rada paliekošas vērtības vairākiem gadu desmitiem, izmaina apkārtējo vidi, ainavu. Šajos procesos var iepazīt un sastapt dažādu profesiju cilvēkus, bagātināties ar viņu pieredzi un zināša-nām, iegūt jaunus paziņas un draugus. Kas valstī jādara būvniecības labā?Lai būvniecības gaitu un procesus mūsu valstī pa-darītu vēl tīkamākus un veiksmīgākus, mūsu va-došajām instancēm, kas pieņem svarīgus likumus un lēmumus, derētu vairāk ieklausīties profesionā-ļu vērtējumos un izteikumos.Kā jūs relaksējaties?Man allaž paticis piedalīties sacensībās dažādos sporta veidos, bet visaktīvāk un ar lielākiem panā-kumiem esmu spēlējis volejbolu. Arī tagad labprāt to uzspēlēju. Patīk skatīties mūsu sportistu startus lielajos mačos un just līdzi.

Ieklausīties profesionāļosJānis Mazurs,SIA MBN Baltics būvinženieris

Kas ir jūsu vide?Nedomāju, ka varētu dzīvot pilsētā, jo man patīk lauki, daba, klusums.Kas ir galvenais cilvēka dzīvē?Galvenais, lai apkārt ir mīļi un labi cilvēki – ģime-ne, veseli un laimīgi bērni un mazbērni. Viss pārē-jais ir pakārtoti.

Ainārs Leitēns,SIA RBSSKALS Būvvadībavaldes loceklis

Kas iepriecina? Tas, kā acu priekšā aug cilvēki. Viņus jau no malas pamana mazāk (vairāk zina objektus). Man patīk, ka cilvēki emocionāli kļūst stiprāki, nosvērtāki, gudrāki. Izvēlas strādāt. Nemeklē iemeslus, kā ne-izdarīt, jo ir taču grūti, bet sameklē tajā sava darba prieku un iemeslu, kāpēc ir jāpadara atbildīgi un no sirds. Ja cilvēks strādā no sirds, kāds labums nāk arī atpakaļ. Ko ieteiktu darīt vai mainīt vispirms, lai būv-niekiem un celtniecībai Latvijā klātos labāk? Domāt uz priekšu. It īpaši tas attiecas uz mūsu valstsvīriem. Bez plānošanas, turklāt ilglaicīgas plānošanas diemžēl visu var zaudēt. Nemē-ģināt izskaust celtniekus, jo tie visi ir blēži, kā tas vairākkārt dzirdēts, bet saplānot, iesaistīt, piesaistīt un rast atbalstu viņiem. Sadarboties un atbalstīt savus vietējos celtniekus, aizsargāt tirgu, beigu beigas netraucēt strādāt un neradīt šķēršļus ar visiem jaunievedumiem, kas nāk arī no Eiropas.Kas neatkarīgās Latvijas būvēšanas laikā mums aizgājis greizi? Nav plānošanas un ilglaicīgas domāšanas. Nu, un latviešiem tik raksturīga īpašība, ka mēs nepalī-dzam cits citam, bet rīkojamies tieši pretēji. Tie paši leiši – lai kā arī būtu, viņi savējo zem tankiem nelaidīs; ja arī laidīs, paši ies līdzi.

Kas nav pieņemams būvnieka un valsts attiecībās? Negodīgums.Kas ir galvenais cilvēka dzīvē? Dvēsele un sirdsmiers.Kāda ir profesionālisma būtība? Būt profesionālim. Tā arī ir tā būtība.Ko jūs ieteiktu ar būvniecību saistītajiem, piemēram, kas jāiemācās, kur jāpiedalās, kas jāizlasa? Ja ir iespēja, ir jāmācās un jāmācās no dzīves, no skolas, no kolēģiem. Kas? Nu, viss, ko var. Jāpiedalās savas dzīves salikšanā pēc sava saprāta un vispārpieņemtajiem sabiedrības rāmjiem. Jā-dara tas, kas tā pa īstam patīk, tad arī būs jēga no piedalīšanās.Jāizlasa maksimums, ko var. Jāizfiltrē nepiecieša-mais un jārada savs redzējums par jautājumiem, kas, kā zināms, ir dažādi.

Mārīte ŠperbergaFoto no personiskajiem arhīviem

Vajag ilglaicīgu plānošanu

www.buvinzenierusavieniba.lv Latvijas Būvinženieru savienība82


Knauf profili ir pamats Knauf sausās bū-ves sistēmas karkasu izveidei, kas galve-nokārt tiek izmantoti starpsienu, sienu apšūšanas un iekārto griestu konstruk-cijām. Visi Knauf profili ir izstrādā-ti atbilstoši attiecīgajām sausās būves sistēmām, jo ir būtiska to sastāvdaļa. Dažādās detaļas garantē profilu kom-binējamību, iespēju tos pagarināt un, galvenais, saderību ar citām sistēmas sastāvdaļām – detaļām un skrūvēm. Šīs vienkāršās patiesības ignorēšana var būtiski apgrūtināt montāžas darbus vai pat novest pie konstrukcijas sabrukša-nas profilu un detaļu nesaderības dēļ.Profili ir ar atšķirīgu formu un izmēru. Tie tiek ražoti no cinkota skārda len-tēm, tās izvalcējot nepieciešamajā formā un sagriežot vajadzīgajos garumos. UA profili ir 2 mm biezi, pārējie – 0,6 mm. CD profili (60/27) tiek izmantoti iekār-to griestu un sienu apšūšanas (W623 sistēma) konstrukcijām. Ģipškartona plāksnes tiek skrūvētas pie profila 60 mm platās muguras. CD ir vienīgie profili bez štancētiem caurumiem.UD profili (28/27) ir piemēroti lietoša-nai kopā ar CD profiliem. Tie tiek stip-rināti pie esošajām būvkonstrukcijām kā perimetra profili iekārto griestu kar-kasam un malu profili sienu apšūšanai. Ja nepieciešams, CD profilu gali tiek ievietoti UD profilos. UD profilu mu-gurās ar ~25 cm atstarpēm ir caurumi dībeļu stiprinājumiem. CW profilus (50/50, 75/50, 100/50) iz-

Knauf profili: neiztrūkstoša sausāsbūves sistēmu sastāvdaļa

manto kā vertikālos statņus starpsie-nām un sienu apšūšanai, kā arī brīvi stiprinātu griestu konstrukcijām. Lie-lāks profila platums paredzēts aug-stākām sienām un lielākam griestu laidumam. Ģipškartona plāksnes tiek stiprinātas pie 50 mm platajām profilu malām, kuru vidus atzīmēts ar ierie-vēm. CW profilu mugurās ir H veida štancējums instalācijas ievietošanai.MW profili (75/50, 100/50) īpašās ģeo-metrijas dēļ samazina skaņas viļņu iz-platīšanos konstrukcijā, tāpēc tiek iz-mantoti starpsienās CW profilu vietā, ja telpai ir paaugstinātas skaņas izolā-cijas prasības. MW profilus ir patentējis Knauf. UA profili (50/40, 75/40, 100/40) ir pa-redzēti pastiprinātas durvju ailes vai citas konstrukcijas izveidei, ja nepiecie-šams pie tās stiprināt sanitāro aprīkoju-mu vai citas smagas ierīces, piemēram, boileri vai tāfeli ar slodzi līdz 1,5 kN uz sienas metru. Brīvi stiprināmo griestu konstrukcijai (D116 sistēma) var ievē-rojami palielināt laidumu. Ģipškartona plākšņu stiprināšanai jāizmanto spe-ciālās TB skrūves ar urbjveida galu.UW profilus (50/40, 75/40, 100/40) iz-manto kā horizontālos profilus verti-kālo statņu (CW, MW un UA profilu) galu iestiprināšanai. Līdzīgi kā CD pro-filiem, tiem muguras daļā ir caurumi dībeļu stiprināšanai.CW, UA un UW profili iespējami arī ar 125 un 150 mm platumu.

www.buvinzenierusavieniba.lv Latvijas Būvinženieru savienība


8584


Jaunās paaudzes minerālvate ir per-fekti piemērota jaunajiem virzieniem būvniecības attīstībā, kur objekta ekoloģiskuma novērtēšana ir tikpat svarīga kā tā energoefektivitātes rak-sturojums. Izolācijas materiālu attīs-tības jomā sācies jauns posms. Tagad tie nodrošina siltumu, klusumu un drošību, ir draudzīgi apkārtējai videi un māju iemītniekiem. Piecus gadus ilgos pētījumos ir izdevies radīt tādus izolācijas materiālus, kas ir pilnīgā saskaņā ar ekoloģiskās būvniecības principiem. Pašlaik daudzās valstīs notiek tā dēvē-tās zaļās celtniecības paplašināšanās. Tas nozīmē, ka palielinās enerģijas un izejvielu ietaupījums, uzlabojas iekšē-jo telpu mikroklimats un tiek lietoti

produkti ar zemu kaitīgo vielu emi-siju. Tas ļauj celtni novērtēt kā zaļu. Novērtējumu var veikt pēc vairākām sistēmām, piemēram, LEED, GDNB, HQE, BREEAM u. c.

MontāžaPēc ECOSE® tehnoloģijas izgatavotās minerālvates izolācija ir viegli montēja-ma, patīkama pieskaroties, mazāk put, ir bez smaržas un viegli apstrādājama.

Kāpēc nepieciešams uzlabot iekštel-pu gaisa kvalitāti?Saskaņā ar Amerikas Dabas aizsar-dzības aģentūras (EPA) pētījumiem iekštelpās ir divas līdz piecas reizes lielāka kaitīgo vielu koncentrācija gaisā nekā ārā. Ir svarīgi zināt, kā šo

piesārņojumu samazināt. Noteikti ir būtiski nodrošināt pareizu telpu ventilāciju, bet vēl labāk ir izvairīties no potenciālo piesārņotāju izman-tošanas. Saskaņā ar ASV statistikas datiem cilvēki 90% sava laika pava-da telpās, no tā 65% mājās. No gaisa piesārņojuma visvairāk cieš tie, kuri mājās pavada visvairāk laika: bērni, grūtnieces, vecāki cilvēki un slimnie-ki. Katru dienu telpās esam pakļauti putekļu, augu putekšņu, sēnīšu un pelējuma sporu, celtniecības materiā-lu un mēbeļu ķīmisko sastāvdaļu emi-sijas ietekmei. Visu šo piesārņojumu mums vajadzētu novērst.

Eurofins sertifikāti palīdz investo-riem, attīstītājiem un arhitektiem iz-vēlēties produktus ar mazāku kaitīgo vielu emisiju, lai iegūtu labāku gaisa kvalitāti telpās (IAQ).Zema kaitīgo vielu emisija vai tās ne-esamība ļauj mums justies komfor-tabli, jo mēs zinām, ka mūsu veselību neapdraud kairinātāji un nepatīkamas smakas.• Prestižo Indoor Air Comfort Gold

Standard sertifikātu piešķir starp-tautiskā Eurofins laboratoriju

Jaunās paaudzes minerālvate, kas atbilst ekoloģiskās celtniecībasprincipiem

Būvniecībā inovācijas iet kopsolī ar līdzsvarotu attīstību, un šīs jomas nav atdalāmas. Pašreizējā sabiedrības at-tīstības posmā ir nepieciešami inova-tīvi, dabai draudzīgi produkti, lai pa-augstinātos dzīves līmenis. Pirms trim gadiem firma Knauf Insulation ieviesa tirgū inovatīvu minerālvati, kas izgata-vota pēc ECOSE® tehnoloģijas.

grupa, un to saņem produkti, kas atbilst visstingrākajām normām attiecībā uz kaitīgo vielu emisiju; sertifikāts atbilst vācu standartam Blau Engel vai franču standartam AFSSET.

• PēcECOSE® tehnoloģijas ražotā mi-nerālvate atbilst gaistošo organisko vielu (VOC) emisijas normām.

• Pēc ECOSE® tehnoloģijas ražotā minerālvate nesatur formaldehīdu, fenolu un akrilu, tā ir draudzīga dabai, būtiski uzlabo gaisa kvalitāti celtnēs, kur tā tiek izmantota.

• Sertifikātu piešķir tikai augstākāskvalitātes produktiem, kam nepie-mīt kaitīgo vielu emisija.

• Patērētājiemtiekgarantētauzlabo-ta gaisa kvalitāte.

ECOSE® tehnoloģija izstrādāta, patei-coties piecus gadus ilgam intensīvam pētnieciskajam darbam. Šī šķiedru savienošanas biotehnoloģija ir inova-tīva, un tās pamatā ir atjaunojamās izejvielas, nevis no naftas iegūtas ķī-miskas vielas. Minerālvate, kas iegū-ta, izmantojot šo tehnoloģiju, nesatur formaldehīdu, fenolu un akrila savie-nojumus, kā arī mākslīgas krāsvielas un balinātājus.

Pēc ECOSE® tehnoloģijas ražotā jau-nās paaudzes dabiskā minerālvate ir liels sasniegums līdzsvarotā celtniecī-bas attīstībā. Salīdzinājumā ar parasto minerālvati jaunie produkti ne tikai nodrošina labāku gaisa kvalitāti telpās, bet arī uzlabo videi draudzīgu novēr-tējumu attiecīgajām celtnēm.




8786

Kas ir ECOSE® tehnoloģija?ECOSE® tehnoloģija ir inovatīva šķiedru savienošanas biotehnoloģija, kura nesatur formaldehīdus un ku-ras pamatā ir atjaunojamās izejvie-las, nevis no naftas iegūtas ķīmiskas vielas. Jaunā tehnoloģija samazina enerģijas patēriņu un nodrošina at-bilstību sabalansētas celtniecības at-tīstības augstajām prasībām. ECOSE® Technology patentēts vairākās val-stīs visā pasaulē.

Ieteicamie produkti celtņu energo-efektivitātei no jaunās paaudzes mi-nerālvates, kas ražota pēc ECOSE®

tehnoloģijas

Slīpie jumtiPlāksnes: TI 135 U (Unifit 035) lD = 0,035 W/mKTI 140 U (Unifit 039) lD = 0,039 W/mK

Iekšējās starpsienasPlāksnes:TI 140 Decibel lD = 0,04 W/mKTI 140 T lD = 0,036 W/mKPlāksnes:TP 115 lD = 0,036 W/mK

Ventilējamas ārējās sienasPlāksnes:TP 138 lD = 0,032 W/mK TP 116 lD = 0,037 W/mKLaminētas plāksnes:TP 425B; TP 435B

Vispārējs pielietojumsRuļļi:Classic 032 lD = 0,032 W/mKClassic 035 lD = 0,035 W/mKClassic 039 lD = 0,039 W/mKClassic 042 lD = 0,042 W/mK

Santis Girnius,Knauf Insulation

Latvijas tirgus attīstības koordinatorsMob. tālr. +371 20473846

No enerģijas caurlaidības faktoriem parasti tiek norādīts tikai siltumener-ģijas caurlaidības koeficients U (W/m²K), kas, protams, ir ļoti nozīmīgs faktors, bet ne mazāk svarīgs ir gais-mas caurlaidības koeficients LT (%), saules enerģijas caurlaidība SF vai G, kas tiek izteikta procentu vai koefi-cientu veidā, kā arī skaņas absorbcijas lielums R (dB). Visu šo koeficientu ko-pums nosaka loga vai stiklotās kons-trukcijas energoefektivitāti. Ņemot vērā faktu, ka vidējam logam profila laukums ir aptuveni tikai 30% no visa loga virsmas, stikla paketes laukums ir atlikušie 70% (stikla fasādēm šī pro-porcija parasti ir vēl lielāka), kas fak-tiski nozīmē, ka mūsu loga energoefek-tivitāte galvenokārt ir atkarīga tieši no izvēlētā stikla veida.Kā šie koeficienti praktiski ietekmēs kli-matiskos apstākļus telpās, mēs zinām:• slikta (liela) siltumenerģijas caur-

laidības koeficienta U gadījumā būs lieli siltuma zudumi caur logiem;

• slikta (maza)gaismascaurlaidībaskoeficienta LT gadījumā būs ātrāk

Stikla paketes energoefektivitātes nozīme logāun stikla konstrukcijāsBieži vien stikla paketēm (to materiālu izvēlei) tiek pievērsta nepamatoti maza uzmanība logos un stikla fasādēs. Gala patērētāji galvenokārt norāda loga profila (rāmja) materiālu (koks, PVC, alumīnijs vai cits), bet arhitekti papildus izvēlas loga profila un stikla krāsas toni.

jāieslēdz apgaismojums telpās, līdz ar to tiks patērēta elektroenerģija;

• slikta (liela) saules enerģijas caur-laidības koeficienta SF gadījumā vasaras karstajos periodos telpas pārkarsīs un, lai saglabātu komfor-tu, būs nepieciešams darbināt gaisa dzesēšanas iekārtas, kas arī patērē elektroenerģiju.

Kādas stikla paketes ar lielāko energo-efektivitāti ir pieejamas par saprātīgu cenu? Ņemot vērā stikla paketes uz-būvi, trīskārša stikla paketei U vērtība

Enerģijas plūsma caur divu stiklu paketi.Shematisks zīmējums


www.buvinzenierusavieniba.lv Latvijas Būvinženieru savienība 8988


tādējādi ilgāk saglabājot šo stiklu sil-tu. Līdz ar to uz loga ārējā stikla ārējās virsmas mazāk veidojas kondensāts. Šis stikls ir paredzēts tieši šādām va-jadzībām. Runājot par siltumpretestības koefi-cientu U, ir svarīgi zināt, ka logs ar stik-la paketi, kurai UG=1,1 W/m²K, nebūt nenozīmē, ka šis logs ir ar šādu pašu U vērtību. Pirmkārt, jau kopējā loga Uw vērtība ir atkarīga no paša loga lieluma un profila UF siltumcaurlaidības koefi-cienta. Otrkārt, arī pašai stikla paketei šo vērtību ietekmē gan stikla paketes izmērs, gan izmantotās starplikas sil-tumvadītspēja. Piemēram, logs bez da-lījumiem, platums – 1,1 m, augstums – 1,5 m, ar PVC profilu, kuram UF=1,2 W/m²K (dažādiem PVC logu profiliem šis koeficients ir atšķirīgs), stikla pakete ar stikliem U=1,1 W/m²K, ar alumīnija stiklu starpliku U=0,08 W/m²K, kopē-jā loga UW=1,3 W/m²K, savukārt, tādā pašā stikla paketē liekot starp stikliem silto starpliku, kurai U=0,04 W/m²K, UW vērtība uzlabojas par ~8% un ir 1,2 W/m²K. Attiecīgi šādu pašu materiā-lu mazākam logam (platums – 0,7 m, augstums – 1,2 m) Uw vērtība jau pa-sliktinās līdz 1,4 W/m²K, savukārt ar silto starpliku, kurai U=0,04 W/m²K, Uw vērtība uzlabojas līdz 1,3 W/m²K. Dienas gaismas caurlaidības koeficients LT parastam 4 mm biezam (netonētam un bez pārklājumiem) clear stiklam ir ~0,9 jeb ~90%. Saules enerģijas caurlai-dība jeb koeficients SF šādam stiklam ir ~0,87 jeb 87% (šie koeficienti katram stikla ražotājam ir nedaudz atšķirīgi). Stikla paketei ar diviem šādiem stikliem

šie koeficienti jau būs attiecīgi LT=0,82 un SF=0,78. Ideāli būtu, ja ar maksimā-lu gaismas caurlaidību varētu sasniegt minimālu saules enerģijas caurlaidību, taču tas nav iespējams. Augstvērtī-gākais stikls, kādu var izgatavot, ir ar savstarpējo gaismas un saules enerģijas caurlaidības proporciju 2/1 (stikla ražo-tāji to sauc arī par selektivitātes koefi-cientu). Tātad, piemēram, ja LT=0,70, SF labākais iespējamais koeficients ir 0,35. Vēl pirms gadiem desmit tas šķita nereāls sapnis un saules enerģijas caur-laidību ierobežoja, galvenokārt tonējot stiklu tumšāku, taču līdz ar to sama-zinājās dienas gaismas caurlaidība. Bet tagad stikla ražotāji jau ir pamanījušies izgatavot stiklus ar pārklājumiem, ku-riem LT=0,60, bet SF=0,28. Šādus stik-lus dažādi stikla ražotāji apzīmē dažādi, piemēram:

AGC Stopray ultra 60 GuARDiAn Sunguard HS SNX 60/28SAintGOBAin COOL-LITE XTREME

Visiem šiem nosauktajiem ražotājiem ir vienādi energoefektivitātes koefi-cienti (UG=1,0; LT=0,60; SF=0,28) stik-la paketei, kur 6 mm ārējais atbilsto-šais stikls + 15 mm argona pildījums + 4 mm clear stikls. Patlaban šie stikli ir ar pašu augstāko selektivitātes klasi jeb energoefektīvākie stikli.

var sasniegt pat 0,5 W/m²K. Vairākās Skandināvijas valstīs jau kā normatīva prasība ir logu siltumcaurlaidības koe-ficients U≤0,7 W/m²K un starplikām starp stikliem jābūt ar mazu siltumva-dītspēju (tautā sauktas par siltajām jeb termo starplikām). Arī pie mums Latvi-jā tālredzīgākie namsaimnieki pieprasa logus ar stikla paketēm, kurām UG=0,7 W/m²K (nevis tradicionālo U=1,1). To panāk ar trīskāršu stiklojumu un ar-gona gāzes pildījumu, kur iekšējais un ārējais stikls ir tautā sauktais selektīvais ar LOW-E pārklājumu. Tikai šajā gadī-jumā ir nepieciešams klientiem pastās-tīt, ka, saulei lecot (pārsvarā pavasaros vai rudeņos, kad naktis ir aukstas, bet dienās gaiss strauji uzsilst), uz logu ārē-jā stikla var veidoties kondensāts – tas nozīmē, ka logu ārējie stikli nosarmo un mēs vienkārši neredzam šo skaisto saullēktu. Tas izskaidrojams ar to, ka aukstajās naktīs ārējā stikla virsma ir atdzisusi (siltā stikla pakete nelaiž cauri telpas siltumu un neuzsilda ārējo stik-lu), savukārt saule sasilda gaisu, un, gai-sā esot lielam relatīvajam mitrumam, veidojas rasas punkts (kondensāts) uz aukstākās virsmas – loga ārējā stikla ārējās virsmas. Bet šī parādība nav no-vērojama vienmēr un visur. Piemēram, vējainākās vietās, uzkalnos vai citās vietās, kur relatīvais gaisa mitrums ir mazāks, šī parādība nav vai ir ļoti reti novērojama. Turklāt dažas stikla ražo-tājas kompānijas jau sākušas izgatavot speciālus stiklus, ko liek logā kā ārējos. Uz šo stiklu ārējās virsmas ir speciāls, klimata noturīgs pārklājums, kas sevī akumulē no telpas saņemto siltumu,

Uldis BētsSadarbībā ar Logu un durvjuražotāju asociāciju (LLDRA)

Sekcijas

90 91



Energoefektivitātei izmanto ēkas termālo masu

TermoDeck sistēma izmanto griestu

un grīdas plātnes kā enerģijas akumu-

latorus ar lielām dzesēšanas un apkures

virsmām. Tā kā šīs virsmas ir salīdzinoši

siltākas ziemā un vēsāks vasarā, salīdzi-

not ar istabas temperatūru, ir iespējams

panākt vienmērīgu temperatūru vai

“siltuma komfortu”.

Temperatūras svārstības telpā, ko

izraisa, klimats un ēkas iekšējie siltuma

avoti, tiek stabilizētas ar svaigu gaisu

pārseguma plātnēs un gaisu telpā. Vēss,

svaigs gaiss, naktī plūstot cauri Termo-

Deck plātnēm atdzesē telpas vasarā, bet

ziemā siltuma zudumus kompensē ie-

priekš sasildītais gaiss.

Lētākas un Mazākas jaudas telpu uzsildīšanas un dzesēšanas iekārtas

Mazāki enerģijas patēriņi un samazināti CO2 izmeši

Komfortabla, stabila t ° visu cauru gadu

Sistēmas uzstādīšanas ātrums

Plašas plānojuma iespējas

Nav nepieciešami radiatori vai iekārtie griesti

Pārseguma laidumi līdz 16m

Dzelsbetona plātnes slāpē skaņu

Ilgmūžīgs risinājums, kas viegli kopjams

Ar TermoDeck būvējot virs 5-8 stāviem iespējams ieekonomēt papildus stāvu

Vasaras diena:Dienas laikā, siltais āra gaiss tiek dzesēts, plūstot caur plātnes atdzesētajiem dobu-miem. Betona konstrukcija absorbē siltumu arī no ap-gaismojuma, iekārtām, cilvē-kiem, kā arī saules stariem.

Vasaras naktī:Nakts laikā, gaisa padeves iekārtas nodrošina vēsā āra gaisa plūsmu pārseguma do-bumos un ēkas konstrukciju atdzišanu.

Ziemas dienā:Dienas laikā, ēkas konstrukci-jas var efektīvāk absorbēt un izplatīt radušos siltumu, un ēkās ar labu siltumizolāciju, siltuma tiek saglabāts uz ilgā-ku laiku.

Ziemas naktī:Nakts laikā, sistēma ir noslēg-ta. Konstrukcijās uzkrātais siltums pamazām izplatās telpās. (Vieglkonstrukciju ēkās siltums izda-lās ātri, turpetī masīvkonstrukcijas ar labu situmizolāciju un TermoDeck sistēmu, ar uzkrāto siltumu, var ne-pārtraukti saglabāt iekštelpās kom-forta temperatūru)

TELPAS MIKROKLIMATS

EKONOMISKAIS IEGUVUMS

VASARĀ

TermoDeck

kWh/

m2

kWh/

m2

Elektroiekārtas

Apgaismojums

Dzesēšana

Ūdens uzsilde

Apkure

Dabiskāventilācija

dalītais plānojums

Dabiskāventilācijaatvērtais

plānojums

Ēka ar gaisa

kondicionieri

Eneģijas patēriņš sabiedriskai ēkai pie dažādām sistēmām

25 gadu dzīves cikla izmaksas dažādām sistēmām

TermoDeck plātnes apkures režīmā

Siltumenerģijjas patēriņa salīdzinājums

TermoDeck

TermoDeck Pasīvā ēka

Ienākošais siltais gaiss 35...45° C

Padotais gaiss uztelpu 23...24° C

Virsma pret telpu 22.5...23° C

Temp. telpā 22° C

AtbilstošiLBN 002-01

VidējiLatvijā

Zema enerģijaspatēriņa ēka

Dabiskā ventilācija Gaisa kondicionieris

£ m

ilj.

Gadi 07

8

9

7.5

8.5

9.5

10

10.5

11

5 10 15 20 25

200

150

100

50

0

TermoDeck ir ekonomiski izdevīgāks ciklā virs 25 gadiem. Tā ir sistēma ar zemām ekspluatācijas izmaksām, nelielu ietek-mi uz vidi, stabilu darbību un ir piemērota vairumam projek-tu - publiskajām, sabiedriskajām un dzīvojamām ēkām.

020406080

100120140160180

ZIEMĀ

Consolis Latvija SIAGetliņu iela 22. Stopiņu nov.,

Rīgas raj., LV-2121, LatvijaTālr. +371 26449885

www.consolis.lv

REKLĀMA

Loa Andersons /Loa Andersson/ Izpilddirektors RLI Byggdata AB [email protected]

Aleksandrs Engstroms /Alexander Engström/ Tehniskais direktors RLI Byggdata AB [email protected]

Gosta Lindstroms /Gösta Lindström/ Tehniskais vadītājs Dr. Sc. Būvinženieris AB Strängbetong [email protected]

IevadsPiecstāvu daudzdzīvokļu ēka Dienvid rietum-

zviedrijā liecina par to, ka termālās masas aktīva iz man -tošana nodrošina mazu energopatēriņu un komfor -tablu mikroklimatu par pieņemamām celtnie cības izmaksām.

Projekta aprakstsProjekts ar nosaukumu “Lärkträdet” atrodas Zviedri-

jas pilsētā Varā, aptuveni 100 km uz ziemeļ austru miem no Gēteborgas.

Ēka tika projektēta kā pasīvā ēka (saskaņā ar Zviedri jas Enerģijas aģentūras Pasīvo ēku kodeksu) un paredzēta veciem cilvēkiem (visi cilvēki ir vecāki par 75 ga diem) un tika pieņemta ekspluatācijā 2010. ga da jūnijā. Kopējā platība (Atemp)* ir 1 242 m², no kuriem 830 m² ir dzīvojamā platība. Pagrabstāvā ir izvietotas nolik-tavas telpas, viena koplietošanas zona, inženierkomuni-kā ciju telpas (siltumsūknis, u.c.) un četri virszemes stāvi ar dzīvokļiem. Katrā stāvā ir četri dzīvokļi, divu dzīvok ļu pla tība ir 50 m², savukārt otru divu dzīvokļu platība ir 54 m². Uz jumta atrodas terase, saules paneļu sistēmas un mehānisko iekārtu telpa. Skatīt 1. un 2. attēlu.

Konstrukciju aprakstsNorobežojošās konstrukcijas sastāv no labi

izolētām, slodzi nesošajām saliekamā dzelzsbetona sendviča tipa sienas elementiem (150 mm betons, 250 mm EPS, 70 mm betons), kas balsta 200 mm dobās dzelzsbetona pārseguma plāt nes elementus. Siltumizolācijas biezums sienā praktiski ir vienāds visās vietās, jo pārseguma plātnes tiek balstītas uz sienas iekšējā betona slāņa. Tāpēc aukstumtilti ir ļoti mazi. Visbiežāk pasīvajām ēkām izolācijas bie-zums var sasniegt vairāk nekā 400 mm biezumu. Skatīt 3. attēlu.

1. attēls Dienvidaustrumu fasāde

2. attēls Stāvu plānojums

* Platība m² balstās uz Atemp, kas ir kopējā stāva platība, kas no -teikta, izmērot ārsienas iekšpusi, sasildīta līdz vairāk nekā 10°C.

Pēc elementu montāžas, sienas ar pārseguma plāt nēm tiek monolitizētas (aizbetonētas šuves). Šāda konstrukcija nodrošina ļoti hermētisku ēku, un nav nepieciešams lietot speciālās membrānas vai izolācijas lentas salaidumu blīvēšanai. Pirmā stāva grīdas plātne sastāv no 250 mm betona, un 300 mm EPS izolācijas. Jumtam vidējais siltum izo-lācijas EPS slā nis ir 400 mm. Lai pār baudītu ēkas gai sa ne caurlai dību, Kara lis kais Tehnoloģiju insti tūts pārbaudīja spie -dienu visā ēkā 2010. ga da maijā. Rezul tāts pie 50 Pa spiediena bija 0,27 l/s uz m² no ēkas noro bežojošo konstruk-ciju platības, kas atbilst pasīvo māju prasībām Zviedrijā. Slikti blīvētas ēkas ar nekontrolētām gai sa plūs mām ir gan ar lielu enerģijas patēriņu, gan paaugstinātu caur-vē ju, kondensāta un ēkas bo jā šanās risku. 3. attēls Fasādes sienas risinājums

Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmaApkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas

sistēma sastāv no mehāniskas gaisa ieplūdes un izplūdes sistēmas ar siltumatguves bloku jeb gaisa enerģijas rekuperāciju. Ēkā ir izmantota Termo-Deck sistēma ventilācijai, apkurei un dzesēšanai, kur ieplūdes gaiss plūst caur pārseguma plātnes dobumiem pirms tas ieplūst telpā. Skatīt 4.attēlu. Gaisa sagatavošanas sistēma (AHU - Air Handling Unit) ir izvietota uz jumta. Ieplūdes gaiss izplūst no AHU ar temperatūru 13...27°C atkarībā no āra gaisa temperatūras. No AHU līdz katram dzīvoklim ir paredzēts atsevišķs gaisa pieplūdes cauruļvads, katrā cauruļvadā ir ievietots apkures sildelements (spirāle), un pieplūdes gaiss izvadīts vannas istabā un pie ieejas.

Ienākošais siltais gaiss 35...45°C

Virsma pret telpu22,5 ... 23°C

Padotais gaiss uz telpu 23 ...24°C

Temp. telpā 22°C

4. attēls TermoDeck plātne apkures režīmā

Apkures un karstā ūdens sistēma

Pārējais gaisa pieplūdes tīkls ir ierīkots pārseguma plātnes iekšpusē. Pieplūdes gaisa tempe ratūru ir iespējams paaugstināt līdz 49°C. Ieplūdes gaisa plūsma uz dzīvokļiem svārstās no 0.40…0.50 l/s, m² no dzīvojamā zonas.

Apkures spirāli regulē termostats, kas uzstādīts dzīvoklī un ļauj iemītniekam regulēt istabas tempe-ratūru no 20 līdz 23°C. Katrā dzīvoklī ir paredzēti trīs ieplūdes gaisa difūzeri, divi dzīvojamā istabā un viens guļamistabā. Skatīt 5. attēlu.

5. attēls Skats no dzīvojamās istabas

Ventilācijas sistēma ir nodoršināta vannas istabā, kas izvada mitro gaisu. Virtuvē ir atsevišķa izplūdes sistēma no plīts tvaika nosūcēja, kas nav pievienota AHU un tiek lietota vienīgi ēdiena gatavošanas laikā.

Katrai vannas istabai ir paredzēts elektriskais dvie ļu žāvētājs (kas pieslēgts kopējam elektro -tīklam).

Apkure tiek nodrošināta ar zemes siltumsūkni (sūkņa jauda 8.4 kW), kas sastāda vismaz 90% no energopatēriņa, un ko papildina elektriskā apkures spirāle (jaudu 9 kW), kas tiek izmantota kā rezerves siltumavots aizstājot siltumsūkni un papildinot pamatapkures sistēmu aukstākajā laikā. Ēkai nav paredzēti radiatori un dzīvokļi tiek apsildīti ar karstu gaisu, kas var tik sasildīts līdz 49°C temperatūrai.

Uz jumta Ir uzstādīti 16 saules paneļi ar kopējo platību 37 m², kas vērsti uz rietumiem un dienvidiem un nodrošina karstā ūdens sasildīšanu. Projektēts tā, ka aptuveni 50% no karstā ūdens tiek iegūts no saules paneļiem.

Sekcijas

92 93



Red Curve: Temperature in Living Room:21.7...22.0oC

Green Curve: Temperature in Bedroom:21.7...21.8oC

Yellow Curve: Supply air Temperature after TermoDeck slab:23.8...24.0oC

Blue Curve: Outside Temperature:-9.5...-17.0oC

24

23,8

23,6

23,4

23,2

23

22,822,6

22,4

22,2

22

21,8

2010-12-1500:00

2010-12-1506:00

2010-12-1512:00

2010-12-1518:00

-9,5

-10

-10,5

-11

-11,5

-12

-12,5

-13

-13,5

-14

-14,5

-15

-15,5

-16

-16,5

Indo

or te

mpe

ratu

re, o C

Out

door

tem

pera

ture

, o C

6. attēls Temperatūras rādītāji 3C dzīvoklī, kas vērsts uz ziemeļaustrumiem ar pieplūdes temperatūru 42…48°C izmantojot apkures spirāles (kas ierīkota pārseguma plātnē). Istabas temperatūru skala ir parādīta kreisajā pusē, savukārt āra temperatūru skala ir parādīta labajā pusē. Indoor temperature – istabas temperatūra, Outdoor temperature – āra temperatūra, Temperature in living room – temperatūra dzīvojamā istabā, Temperature in bedroom – temperatūra guļamistabā, Supply air temperature after TermoDeck slab – ieplūdes gaisa temperatūra pēc TermoDeck plātnes.

2011-06-1800:00

2011-06-2500:00

2011-07-0200:00

2011-07-0900:00

2011-07-1600:00

2011-07-2300:00

2011-07-3000:00

2011-08-0600:00

2011-08-1300:00

30

29

28

27

26

25

24

23

22

21

20

19

18

Supp

ly a

ir te

mpe

ratu

re, o C

Kā konstrukciju masivitāte ietekmētelpas mikroklimatu

Pasīvās mājas un to siltumietilpībaPasīvās mājas tiek celtas atbilstoši visaugstākajām

enerģijas taupīšanas, vides komforta, pieejamām izmaksām un ekeoloģiskām prasībām. Tām ir kvalitatīva izolācija, minimāla ēkas norobežojošo konstrukciju gaisa caurlaidība un energoefektīvas apkures, vēdināšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmas. Tomēr, praksē tām reti ir raksturīga liela termālā masa, tāpēc lielā pasīvā enerģija no saules sil-tuma var radīt pārkaršanu, kā arī mainīgu mikroklima-tu. Bez tam, līdzšinējie pētījumi liecina, ka masīvām konstrukcijām ir vairākas priekšrocības, piemēram zemāka istabas temperatūras vasaras mēnešos un mazākas enerģijas un maksimālās jaudas prasības.

Lai sasniegtu pasīvo māju standarta prasības enerģijas patēriņu apkurei - 15 kW/m² gadā, logu laukums nedrīkst būt pārāk liels, kā arī sienu izolācijai (parasti >400 mm), jumta izolācijai (parasti >500 mm) un izolācijai uz grunts (parasti >300 mm) jābūt diezgan biezai. Bez tam ārējiem norobežojumiem nedrīkst būt termiskie tilti.

Tā kā TermoDeck sistēma tiek izmantota ventilā-cijai, apkurei un dzesēšanai, pieplūdes gaisa tempe-ratūra (pēc tā izplūšanas caur pārseguma plātnes dobumiem) nedrīkst būt augstāka par 24…25°C ieplūstot telpā, pat tādā gadījumā, ja pieplūdes gaiss uz pārseguma plātnes dobumiem ir 49°C. Skatīt 6. attēlu. Tā tiek mazināts guļamistabu pārkurināšanas risks, un nodrošināts labāks, vienmērīgāks iekštelpu klimats, jo siltums tiek vienmērīgāk sadalīts no gries-tiem un grīdas visā dzīvoklī.

Telpu pārkaršana tiek mazināta arī ar nakts vēso gaisu (līdz pat 13°C), kas izvada dienas laikā uzkrā-to siltumu kontrukcijās, atdzesējot pārseguma plāt-ni, kā rezultātā nākošajā dienā atkal ir iespējams konstrukcijās absorbēt siltumu. Sakarā ar nepa-reiziem uzstādījumeim AHU sistēmā, minimālā pieplūdes gaisa temperatūra telpā tika uzstādīta uz 18°C. Skatīt 7. attēlu. Bija paredzēts, ka tas mainīsies

7. attēls Ieplūdes gaisa temperatūra Supply air temperature – ieplūdes gaisa temperatūra

26,5

26

25,5

25

24,5

24

23,5

23

22,5

Indo

or te

mpe

ratu

re, o C

2011-06-1800:00

2011-06-2500:00

2011-07-0200:00

2011-07-0900:00

2011-07-1600:00

2011-07-2300:00

2011-07-3000:00

2011-08-0600:00

2011-08-1300:00

8. attēls Istabas temperatūras 2A dzīvoklī. Atrodas 1. stāvā. Vērsts uz dienvidrietumiem.

2011. gada laikā, bet problēma joprojām pastāv. Neraugoties uz to, istabas temperatūra dienvidri-etumu dzīvoklī 1. stāvā nav pārsniegusi 26°C vairāk nekā 90 stundas gada laikā (kas ir ievērojami zemak ar Pasīvo Māju kodeksā noteiktajām 440 stundām). Skatīt 8. attēlu. Maksimālā temperatūra nekad nav pārsniegusi 27°C. Istabas temperatūra dzīvokļos, kas ir vērsti uz ziemeļrietumiem un ziemeļaustrumiem nekad nav pārsniegušas 26°C. Maksimālā āra temperatūra šajā periodā bija aptuveni 30°C (vidējā āra temperatūra jūlijā bija par 2°C augstāka par normu). Viskarstākajā laikā, aukstāks gaiss ir iegūts no aizejošā gaisa ar rekuperācijas palīdzību. Lai nodrošinātu šīs samērā zemās temperatūras, iespējams, ka tiek atvērtas vidējās rūts žalūzijas un iespējams, ka iedzīvotāji ir atvēruši logus. Ja AHU sistēma ir noregulēta pareizi, ir aprēķināts, ka maksimālā istabas temperatūra pārsniedz 26°C ap-tuveni 30…40 stundas.

Izmantojot hermētisku un labi siltinātu ēku, apvienojumā ar ēkas būvkonstrukciju termālo masu (saliekamā dzelzbetona sienas un pārsegums), ēkas laika konstante ir augsta - vairāk par 350 stundām (Pēc MK noteikumiem Nr.39 “Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode“: ēkas laika konstante raksturo kondicionētas zonas iekšējo siltuma inerci attiecīgi ap-kures un dzesēšanas periodā).

Masīvo un vieglkonstrukciju ēkusalīdzinājumsMaģistra darbs, kas tika izstrādāts Mälard-

alens Högskola, Zviedrijā (viena no lielākajām universitātēm Zviedrijā) bija veltīts Lärkträdet. Pirmkārt, tika izstrādāts Lärkträdet teorētiskais modelis IDA Indoor Climate and Energy simulācijas programmatūrā, lai noteiktu teorētiskos enerģijas patērīņus.

Pēc tam ēkas būvkonstrukcijas tika mainītas no sākotnējā dzelzsbetona konstrukcijām (neizmanto-jot TermoDeck sistēmu) uz vieglkonstrukciju varian-tu, kas pamatā sastāv no koka karkasa konstrukcijām,

lai būtu iespējams salīdzināt, kā atšķiras ēkas iekštelpu mikroklimats un energopatēriņš, ja ēka būtu uzcelta, izmantojot būvkonstrukciajs ar mazāku masu jeb ar zemu siltuma inerci.

Veicot simulāciju, apstākļos, kad visā ēkā bija 22°C grādu temperatūra, energopatēriņš apkurei bija par 7,4% augstāks koka karkasa konstrukcijām salīdzinājumā ar dzelzsbetona konstrukcijām.

Salīdzinājumā ar koka karkasa konstrukcijām, dzelzsbetona konstrukcijas lielākā priekšrocība izrādījās tās ievērojami labāks iekštelpu mikroklimats. Koka karkasa konstrukcijām iekštelpu temperatūra bija ārpus pieņemamajām komforta robežām, gandrīz četras reizes un tikpat daudz stundu (673 pret 175), salīdzinājumā ar simulācijas rezultātiem, kur izmantotas dzelzsbetona konstrukcijā. Iekštelpu temperatūra dzelzsbetona tipa ēkā arī ir daudz stabilāka. Analizējot dzīvokļus, kuru logi vērsti uz dienvidiem un rietumiem, piemēram, vieglkon-strukciju tipa ēkā pat martā iekštelpu temperatūra pārsniedz 26°C. (9. attēls).

9. attēls Simulēta iekštelpu tyemperatūra sākotnējā betona konstrukcijā ir stabilāka un ērtāka (augšpusē) nekā vieglā tipa koka spraišļu konstrukcijas ēkā (zemāk).

Entire simulation from – pilnīga simulācija no

Siltuma akumulācijas spējas jeb siltuma inerces īpašības nodrošina teicamu temperatūras stabilitāti telpās gan ļoti aukstā, gan karstā laikā.

Sekcijas

94 95



Energopatēriņš

Atšķirības starp paredzētajiemun faktiskajiem datiem

Tika paredzēts, ka kopējā iegādātā elektro-enerģija sastādīs 30,5 kWh/m² (Atemp) gadā. Pirmajā gadā noteiktā vērtība bija 37,9 kWh/m² gadā. Šī vērtība pastāvīgi samazinās, un no 2010. gada de-cembrim līdz 2011. gada novembrim šī vērtība mainījās uz 33,1 kWh/m² gadā (katrs periods ietver divpadsmit mēnešus). Iegādātās elektroenerģijas patēriņš no 2011. gada jūnija līdz novembrim ir samazinājies par 25…40% mēnesī, salīdzinājumā ar to pašu periodu 2010. gadā. Apkures korekcija gada laikā nav veikta. Ja tiek ņemts vērā 4. punkts (2…3 kWh/m² samazinājums), ēka ir izžuvusi un 2., 6. un 7. punkts tiek izņemts no kopējā patēriņa (skatīt nākošajā nodaļā), paredzams, ka kopējais elektroenerģijas patēriņš normālā gadā būs aptu-veni 28 kWh/m². Skatīt nākošo nodaļu un 1. tabulu, kā arī 10. attēlu.

Projekta izstrādes laikā izmantotie ievaddati tika salīdzināti ar faktiskajiem noteiktajiem datiem. Visas simulācijas ir veiktas, izmantojot IDA iekštelpu klimata un enerģijas programmatūru.

1. Projekta ietvaros tika aprēķināta 80% siltum-maiņa efektivitāte. Nosakot to ekspluatācijā, tā ir ap-tuveni 73%. Simulējot apkures energopatēriņa ietau-pījums gada laikā palielināsies: 2.5 kWh/m² .

2. Telpas termostats pēc sākotnējiem ražotāja uzstādījumiem ir amplitūdā no 17...27°C, kas ziemā nodrošināja augstas istabas temperatūras (virs 23°C). 2011.gada jūnijā tā tika samainīta uz maksimālo temperatūru - 23°C. Tomēr istabas temperatūras 2011. ga da oktobrī joprojām ir bijušas virs 24°C, tāpēc šķiet, ka termostati darbojas nepareizi. Projektā paredzētā iekštelpu temperatūra bija 21°C. Simulējot apkures enerģijas patēriņu, gada laikā sagaidāms ietaupījums par : 2...3 kWh/m².

1. tabula Elektroenerģijas patēriņš, kas sadalīts dažādiem elektrības skaitītājiem (kWh/m² gadā) 2010. – 2011. gadā.

* Koplietošanas elektroenerģija ir elektroenerģija par liftiem, koplietošanas zonām, kāpņu telpu un āra apgais-mojumu, u.c.** Kopējā elektroenerģija ietver visu īpašumā izmantoto enerģiju, izņemot mājsaimniecības elektropatēriņus, par kuru maksā iedzīvotāji (apgaismojums, elektroierīces, u.c).

3. Ēkas iekšējie siltuma ieguvumi ir mazāki nekā pasīvo māju specifikācijās noteiktie, un kas ir izman-toti simulācijā. Katram dzīvoklim tika noteikts kopējā mājsaimniecības vajadzībām patērētā elektrība. Ēkā dzīvo 16...17 personas. Simulējot apkures patēriņš gada laikā ietaupījums palielinājās: 3.5 kWh/m².

4. Faktiskā vidējā āra temperatūra pirmajā apkures sezonā bija 3°C mazāka kā simulācijā izmantotā temperatūra gada laikā. Simulējot apkures enerģijas patēriņa ietaupījums gada laikā palielinājās: 5...6 kWh/m². (Tomēr, tas katru gadu atšķiras). Salīdzinājumā ar vidējiem gada temperatūras rādītājiem, patēriņš samazinātos par 2...3 kWh/m².

5. Ventilatora faktiskā jauda sastāda 2.0 kW/m³,s. Bija paredzēts, ka šis rādītājs būs 1.6 kW/m³,s. Pēc aprēķiniem energopatēriņa ietaupījums gada laikā palielinājās: 1.0 kWh/m².

6. Pārāk daudz tika lietota elektroenerģija, papil-dus siltumsūknim, lai sasildītu ūdeni karstā ūdens tvertnē. Kad karstā ūdens cirkulācija tika apturēta (pēc 7 mēnešiem), elektropatēriņš ievērojami samazinājās no 900 uz 300 kWh mēnesī. Paredza-mais elektropatēriņa, ietaupījums gada laikā: 3.7 kWh/m².

Jūlijs-Jūnijs

Nov.-Okt.

Dec.-Nov.

Sagai- dāms

Zemes siltumsūknis 17.9 16.8 16.1 13.9

Elektriskais ūdens sildītājs 5.6 3.3 2.8 1.9

Ventiklācija 5.6 5.6 5.6 5.6

Koplietošanas elektroenerģija*

8.8 8.7 8.6 7.0

Kopējā elektroenerģija** 37.9 34.4 31.1 28.0

Temperatūras aprēķina dati:

- Aprēķina āra temperatūra ziemā: -18°C

- Aprēķina āra temperatūra vasarā: 27°C- Gada vidējā aprēķina āra temperatūra: 7,0°C- Faktiskā gada vidējā āra temperatūra (2010. gada oktobris – 2011. gada septembris): 6,0°C

- Vidējā aprēķina āra temperatūra apkures sezonas laikā (oktobris – marts): 1,5°C

- Faktiskā vidējā āra temperatūra apkures sezonas laikā (2010. gada oktobris – 2011. gada marts): -1,5oC

10. attēls Kopējās elektroenerģijas patēriņš 2010. un 2011. gadā (kWh) -

forta temperatūru) plānojums plānojums

Pasīvās mājas Zviedrijā

Secinājumi

• Lärkträdet mērījumi apliecina, ka istabas temperatūra dažādās dzīvokļa istabās ir ļoti līdzīga visu gadu.

• Termālās masas aktīva izmantošana nodrošina:− Vienmērīgu temperatūru visā dzīvoklī bez

pārkar šanas riska;− Ļoti stabilas istabas temperatūras arī aukstā un

karstā laikā;− Vasaras mēnešos tikai dažas stundas ar

paaugstinātu temperatūru telpā;

• Pasīvās mājas prasības var nodrošināt ar 250 mm sienu izolāciju, ja novērsti aukstumtilti.

• Zemas enerģijas daudzģimeņu dzīvojamo māju izmaksām nav jābūt lielākām par parasto projektu māju izmaksām.

7. Pagrabstāvā tekošs sūknis ir bijis par pamatu tā darbībai vairākas stundas dienā. Ir ziņots, ka tas ir salabots 2011. gada 10. novembrī. Paredzamais energopatēriņa ietaupījums gada laikā: 1,7 kWh/m².

Lärkträdet kopējās celtniecības izmaksas sastāda aptuveni 19 350 SEK m² (~1565* LVL m²) no dzīvojamās stāva platības, bez PVN. Izmaksas ir grūti salīdzināt ar citām parastajām ēkām, jo izmak-sas ir atkarīgas no dažādiem aspektiem, piemēram, līguma slēgšanas veida, projekta apmēra, cenā iekļautām zonām (autostāvvietas, koplietošanas zonas, u.c.), standarta izvēles vannas istabās un virtuvēs. Tomēr izmaksu palielinājums nešķiet lielāks par maksimālo 5%, salīdzinājumā ar parastajām ēkas izmaksām (izmantojot ūdens radiatorus un mazāku izolāciju).* izmaksas ir attiecināmas uz Zviedrijas būvniecības izmaksām.

Nosaukums: Bloka nosaukums ”Lärkträdet”

Atrašanās vieta: Allegatan 24, 534 32 Vara, Sweden

Ēkas veids: daudzdzīvokļu ēka

Izstrādātājs un īpašnieks: Vara Bostäder AB

Arhitekts: Vara Byggkonsult AB

Darbuzņēmēji:Galvenais darbuņēmējs: Tommy Byggare ABApakšdarbuzņēmējs: AB Strängbetong(nesošās būvkonstrukcijas, tostarp TermoDeck sistēmu)

Kopējā platība: 1 242m²(830 m² no dzīvojamās stāva platības, kas sadalīta pa 16 dzīvokļiem)

Norobežojošo konstrukciju platība: 1 339 m²

Logu platība no sienu platības: 16%

Projekta dati

Siltuma caurlaidības koeficienti

Būvniecības izmaksas

Fasādes sienas

Pagraba sienas

Pārsegums uz Grunts

Logi, iesk. rāmi

Jumts

Gaisa caurlaidība

Vidējā U-vērtība

KONSTRUKCIJA U-vērtība

0.21 W/m², K

0.18 W/m², K

0.12 W/m², K

0.09 W/m², K

0.087 W/m², K

0.27 l/s, m² (pie 50 Pa)

0.21 W/m², K

Pasīvo māju prasības saskaņā ar Zviedrijas Enerģijas Aģentūras kodiem:

• Logu U-vērtībai jābūt vismaz 0,9 W/m², K

• Gaisa caurlaidības intensitāte 0,30 l/s /m² (pie 50 Pa)

• Apkures pieprasījumam pie mainīgās āra temperatūras (DUT) jābūt maksimāli 10 W/m² (Dienvidzviedrijā).

Ieteikumi:

• Maksimālais gada energopatēriņš ir 60 kWh/m². Šis rādītājs ir samazināts līdz 30 kWh/m², ja elektrība tiek izmantota, lai apkurinātu vai uzsildītu karstod ūdeni – piemēram, siltumsūkņu izmantošanai, u.c. Šis rādītājs ietver visu, izņemot mājsaimniecības elektrību, ko izmanto iedzīvotāji.

• Siltummaiņa efektivitāte (ieskaitot zudumus šahtās nesabalansētu gaisa plūsmu dēļ, u.c.) no vismaz 70%.

• Istabas temperatūra no aprīļa līdz septembrim nedrīkst pārsniegt 26°C, vairāk nekā maksimums 10% no laika (=440 stundas).

• Ventilācijas sistēmas gaisa apmaiņas enerģijas patēriņš 1,5 kW/(m³/s).

• Īpašuma elektrības patēriņš maksimāli 10 kWh/m². (m² platība ir kopējā platība = Atemp).

-forta temperatūru)

-forta temperatūru) plānojums plānojums

96 Latvijas Būvinženieru savienība

Krustvārdu mīkla

HORiZOntāLi 1. LBS izpilddirektors. 5. Raksturīgas līnijas sejā, veidojumi. 9. Balsu grupa korī. 11. Kādas valodas burtu kopums noteiktā secībā. 12. Stiegru kopums dzelzsbetona konstrukcijā. 13. Izlikties. 14. Kiribati galvaspilsēta. 15. Paresna virve, valgs (sa-runv.). 19. Viens no Zītaru bērniem V. Lāča romānā zītaru dzimta. 21. Spoža spīdēšana. 23. Personas, kas mācās un kārto eksāmenus patstāvīgi. 25. Censties pateikt pareizo atbildi. 26. Stūrgalvīgi, spītīgi cilvēki. 29. Cauruļveida savienotājelements. 32. Kļūt tuviem. 35. Iecietīgi pret citu cilvēku uzskatiem, domām. 37. Iebaudīt, lietot šķidrumu. 38. Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem. 39. Atsaites buru piestiprināšanai uz kuģa vai jahtas. 40. Sasaistīt, saitēt.

VERtiKāLi 2. Modernizēt, pilnveidot. 3. Trešais lielākais ezers Somijā. 4. Latviešu sportists (1985), olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs pludmales volejbolā. 5. Pagasta centrs Madonas novadā. 6. Mierīga, laimīga un saskanīga dzīve. 7. Izsauksmes vārds, kas pievērš uzmanību. 8. Ejot izveidot, iestaigāt. 9. Zirga astes vai krēpju sari. 10. Figūras šahā. 15. No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens Japānā. 16. Izteikt pārmetumus, strostēt. 17. Stumjams transporta līdzeklis nelielām kravām. 18. Stienis spēka pārnešanai. 20. Tēls V. Lāča romānā zvejnieka dēls. 21. Saritināt, savīstīt. 22. Paukošanās ieroči. 24. Atbalsta koks. 27. Žurnāls sievietēm Latvijā. 28. Zirgu aizgādnis latviešu mitoloģijā. 30. Augu ārējie apvalki, kurus izmanto drogām. 31. Dzīvnieks Baložu pilsētas ģerbonī. 33. Latviešu rakstnieku A. Deglava un J. Poruka romāni. 34. Lineārs būvkonstrukcijas elements. 36. Rūjas kreisā pieteka (19 km).

Sastādījis Ivars Mauriņš

HORiZOntāLi 1. Ronimoisa. 6. Ceraukste. 10. Pamatakmens. 11. Iekārta. 13. Kur. 14. Atjozt. 16. Ieva. 18. Šantāža. 21. Asni. 23. Ingus. 24. Vīns. 25. Pasaka. 27. Pils. 28. Špagats. 31. Urga. 32. Ēsties. 36. Tas. 37. Iliāda. 38. Dvīņi. 39. Upenes. 40. Sas-maka. 41. Abaks. 42. Siet.

Žurnāla Būvinženieris nr. 29krustvārdu mīklas atrisinājums

VERtiKāLi 2. Osa. 3. Italo. 4. Ogasta. 5. Samaisīt. 6. Ciskas. 7. Ape. 8. Krāpt. 9. Tīt. 10. Pļaviņš. 11. Irši. 12. Ararats. 15. Jugla. 17. Vasarnīca. 19. Neass. 20. Ādaži. 22. Nepatika. 25. Plēsums. 26. At-kala. 29. Pālis. 30. Grāds. 33. Treks. 34. Ezere. 35. Odra.

ŽurnāLa atBaLstītāji

sadarBīBas partneri


uzvarētāji papildus izsludinātajām nominācijām saņems balvas un speciālbalvasŽūrijas darbā aicināti līdzdarboties būveksperti no Vācijas un Krievijas tehniskajām universitātēmnolikums un informācija – konkursa mājaslapā: www.energoefektivakaeka.lvpieteikumu pieņemšana – līdz 2013. gada 17. maijam

daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve

renovētā daudzdzīvokļu ēka

sabiedriskā ēka

vienģimenes ēka

industriālā ēka

Nominācijas

energoefektīvākā

Lai veicinātu ēku energoefektivātes LaBO praksi Latvijā, ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls «Būvinženieris» kopā ar informatīvās kampaņas «dzīvo siltāk» sadarbības partneriem rīko ikgadējo konkursu «energoefektīvākā ēka Latvijā».

2013

spOnsOri

inFOrMatīVie atBaLstītāji

Documents

2013. gada februāris Nr. 30 · Lai sapņi piepildītos! 3 Aktualitātes ... 1989. gada 27. maijā LKP CK Politis-kās izglītības namā entuziastu grupa pulcējās uz Latvijas Būvinženieru