EKOLOĢISK BŪVNIECĪBA - buvinzenierusavieniba.lv · Biedrība „LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA” organizē 24 seminru cikla „Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība

Biedrība „LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA” organizē

24 semināru cikla „Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība – no plānošanas līdz realizācijai” īstenošanu.

EKOLOĢISKĀ BŪVNIECĪBA

Arh. Jānis Ivbulis

PROJEKTU FINANSIĀLI ATBALSTA KLIMATA PĀRMAIŅU FINANŠU INSTRUMENTS


Ekoloģiskā ziņā cilvēces nākotni apdraud šādi faktori: •Fosilā kurināmā sadedzināšanas radītā CO2 palielināšanās planētas atmosfērā un ar to saistītais siltumnīcas efekts, kas var radīt polāro un augstkalnu ledāju kušanu un pasaules okeāna līmeņa celšanos un kontinenta apdzīvojamās platības samazināšanos; •Fosilā kurināmā avotu izsīkums un ar to saistītais enerģētikas bads; •Ar dažādām būvēm aizņemtās lauksaimnieciski izmantojamās platības, kas noved pie pārtikas bāzes samazināšanās cilvēces pieauguma apstākļos; •Meža izciršanu, kas samazina planētas augu kopējo skābekļa reģenerācijas potenciālu


•Lauksaimniecības ķimizācija, ka rezultātā palēninās bioloģiskās atjaunošanās procesi; •Pieaugušie atkritumu apjomi piesārņo augsni un ūdeņus, aizņem zemes platības, bet to ražošanai ir izlietoti resursi; •Dzeramā ūdens krājumu izsīkšana nesaimnieciskas darbības rezultātā; •Atklāto ūdenstilpju piesārņošana ar kanalizāciju un lauksaimniecības ķimizācijas produktiem.


Būvniecības vidi var veidot tādu, lai tā pēc iespējas mazāk kaitētu apkārtējai videi


Ekoloģiskā būvniecība nozīmē:

Apzinātu videi un enerģijas avotiem

atbilstošu vietas izvēli un ēkas koncepciju,

formu, izvietojumu, būvmateriālu izvēli,

telpu izkārtojumu un iekšējo funkciju

organizāciju, tehnisko sistēmu izveidi un

veģetācijas iesaistīšanu.

http://www.vitbuve.lv/userfiles/gallery/big/130458405894328.jpg


Ekloģiskās būvniecības mērķi

• Iespējami samazināt enerģijas un izejvielu patēriņu gan būvniecībā

gan ēkas ekspluatācijas gaitā;

• Saprātīgi izmantot dabiskās sistēmas un atjaunojamos dabas

resursus ;

• Iespējami samazināt gaisa un ūdens piesārņojuma koncentrāciju un

apjomus, siltuma zudumus, atkritumu un notekūdeņu daudzumu, ar

necaurlaidīgu segumu pārklētas zemes platības;

• Saglabāt un veicināt dzīvnieku un augu valsts daudzveidību;

• Saudzīgi integrēt ēku apkārtējā vidē, tādejādi radot veselīgus dzīves

un darba apstākļus.


Ekoloģiskā būvniecība aizsākās XX gs. nogalē ASV, kur pēc uzņēmēju iniciatīvas tika uzbūvētas pirmās šāda veida būves. Ar ekoloģisko būvniecību parasti saprot darbošanos, kad visi būvmateriāli tiek ņemti no dabas, ideālā gadījumā - no tuvākās apkārtnes. Kad ēka ir nolietojusies, tā atkal pārvēršas par tīru un viegli sakopjamu vidi


Arhitektūra, kas balstās uz ekoloģiskiem

principiem, rada iespēju ilgstoši nodrošināties ar

enerģiju, materiāliem un pārtiku.

Ja māju ir paredzēts pilnībā integrēt vietējā

ekosistēmā, tā nedrīkst patērēt vairāk enerģijas,

nekā to spēj sniegt vietējās dabas sistēmas.


Jācenšas pēc līdzsvarotas CO2 aprites.

Tas nozīmē, sadedzināšanas procesā radies CO2

nedrīkst pārsniegt tādu daudzumu, ko spēj pārstrādāt

augi fotosintēzes ceļā.


Būvējot māju, ir jāveic apzināta vietējā klimata

veidošana.

Klimatam atbilstoša būvniecība nozīmē:

• Ēkas piemērošanu makroklimatam un vietējam

klimatam;

• Vietējā klimata veidošanu, radot vai izmantojot

apbūvi;

• Mikroklimata veidošanu, veicot izmaiņas mājā un

dārzā.


Reģionālo klimatu nosaka:

• Jūras tuvums;

• Ģeogrāfiskais platums;

• Absolūtais augstums un relatīvais augstums;

• Vēja vai aizvēja puse;

• Iekšzemes ūdenstilpņu tuvums.


Dienas un nakts ritmā, gan ilgākos periodos un

gadalaiku maiņās mājai jāspēj veikt arī pretējas

funkcijas:

• Atvērties un aizvērties;

• Savākt un uzkrāt (lietu, siltumu, vēja enerģiju);

• Aizsargāt un norobežot (no lietus, vēja, saules);

• Izlīdzināt un aizkavēt (karstumu, salu, mitrumu);

• Novadīt un pārveidot (lietu, vēju, saules enerģiju).


Enerģijas saglabāšana un ieguve

Būvnieciskie pasākumi enerģijas

saglabāšanai

Būvniecības sektora vajadzībām tiek patērēti 40% no kopējā enerģijas patēriņa pasaulē.


Projektēšanas principi:

• Topogrāfiskais izvietojums un mikriklimata ietekme;

• Izvietojums attiecībā pret vēju un pasākumi aizsardzībai pret to;

• Ēkas forma un iekļaušanās apkārtnē;

• Tilpuma un virsmas attiecības;

• Izolācijas pakāpe;

• Izvietojums un atvērtība pret sauli;

• Logu lielums un veids;

• „Siltumnīcas efekta” izmantošana ( stikla būves, verandas, utt.);

• Masīvo būvdetaļu kā akumulācijas masu aktivizēšana, lai saules

siltums kalpotu dienakts un gadalaiku temperatūras svārstību

izlīdzināšanai.


Dabiskie enerģijas avoti

Atjaunojamie enerģijas avoti

Saules enerģija

No saules starojuma var iegūt:

• Siltumu-izmantojot gan pasīvās (siltumnīcas, dienvidu puses logi),

gan aktīvās sistēmas(kolektori);

• Elektrību-fotoelektrisko pārvērtību rezultatā (saules baterijas);

• Biomasu- fotosintēzes ceļā.


Vēja enerģija

Vējš rodas saules termiskās iedarbības rezultātā: sasilušais

gaiss paceļas augšup, radot samazinātu spiedienu, no

aukstākiem apgabaliem tā vietā ieplūst gaiss, kas ir sajūtams

kā vējš.

Vēja enerģija nav saņemama nepārtraukti.

Vējdzirnavas ir vismaz 4000 gadu vecas.


\


Ūdens enerģija

Ūdens enerģija , tāpat kā vēja enerģija, ar griezes

momenta starpniecību tiek pārvērsta mehāniskajā

darbā. Ūdens enerģijai salīdzinājumā ar vēja enerģiju ir

lielāks blīvums.

Ūdens sver apmēram 820 reizes vairāk par gaisu.

Aplēstais ūdens enerģijas jaudas potenciāls uz Zemes ir 2 870 000 MW.

Izmanto tikai aptuveni 8,5%.


Bioloģiskā enerģija

Enerģijas ieguvei var izmantot:

• Koksni (dedzināšana, pārogļošana, kokgāzes ieguve);

• Augus (spirta un biogāzes ieguve);

• Organiskos atkritumus (biogāzes ieguve)


Viengimeņu dzīvojamai mājai nepieciešamo būvmateriālu

transporta apjoms ir (sākot no izejvielu ieguves līdz

būvlaukumam) ir apmēram 50 000 tonnkilometri.

Tas atbilst apmēram 10% no ēkas uzbūvēšanai

nepieciešamās primārās enerģijas.

http://energoauditors.files.wordpress.com/2011/05/2011-priv02.jpg


• Vietējo materiālu izmantošana un konkrētai vietai raksturīgs

būvniecības veids prasa minimālu transportu.

• Priekšroka dodama decentriāli pieejamiem gadsimtu gaitā

pārbaudītiem materiāliem, piemēram,kokam, mālam akmeņiem.

• Pēc iespējas mazāk jāizmanto materīāli, kuru ražošana ir saistīta ar

ar kaitīgu vielu izdalīšanos un kas prasa lielu enerģijas un

transporta patēriņu.

Būvniecībā kubikmetrs koksnes cita materiāla vietā aiztaupa vidēji 0,8t CO2 izmešu.



Pieņemot, ka vienai nelielai ģimenes mājai nepieciešams 25m3

sienu materiālu, tad tos aizstājot ar kokmateriāliem atmosfērā

izmesto CO2 daudzumu samazinām par 20 tonnām!


Paldies par uzmanību!

Izmantots:

P. un M. Kurše, D.Althauss, I.Gabriēls „Ekoloģiskā būvniecība” Rīga,

1995,

«Zaļās mājas»

Documents

EKOLOĢISK BŪVNIECĪBA - buvinzenierusavieniba.lv · Biedrība „LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA” organizē 24 seminru cikla „Energoefektīva un vidi saudzējoša būvniecība