Embed Size (px)
Citation preview
10 (247) 2018. gada oktobris Jaunpiebalgas novada izdevums
Oktobris – veļu mēnesis28. 10. Pāreja atpakaļ no vasaras laika uz zie-
mas laiku - plkst. 04. 00 (naktī no sestdienas uzsvētdienu) pulksteņa rādītājus pagriežot vienustundu atpakaļ.
Novembris – salnu mēnesis
07. 11. Robežsargu diena.10.11. Mārtiņdiena.11.11. Lāčplēša diena.17.11. Latvijas
Republikas proklamē-šanas 100. gadadienassvinībasJaunpiebalgas novadā.
18. 11. LatvijasRepublikas proklamē-šanas 100. gadadiena.
Plašā apkārtnes panorāma, raugoties no 16 metrus augstā Viņķu kalna skatu torņa, kurš tika atklāts 28. septembrī.
Vairāk par šo notikumu lasiet 4. lpp.!
2
-PārdomasOktobris – arvien tumšāks, drēg-
nāks, prāts kļūst apcerīgāks, tačuvēl jau priecē koku lapu zelts, kasīpaši skaists rudenīgās saules sta-ros. Vienmēr esmu teikusi, ka ru-dens it nemaz nav man tīkams ga-dalaiks, jā, tās lapas tiešām skais-tas, dienas vidus saule arī mēģinaatgādināt par aizgājušo karsto va-saru, bet citādi – nē. Starp citu, ru-nājot par tēmu latviešu atgriešanāsdzimtenē, izskan praktisks padoms– to vajag darīt vasarā. Tiem, kasatgriežas, piemēram, rudenī vai zie-mā, ir grūti arī gadalaika dēļ – visulaiku tumsa - no rīta, ejot uz dar-bu, vakarā pārnākot – atkal. Tascilvēku ietekmē, radot nomāktībassajūtu.
Savukārt tiem, kam ir vēlmebaudīt rudens krāsu skaistumudabā, ir iespēja apmeklēt dažādasinteresantas vietas Latvijā. Plašsun dažāds piedāvājums. Vispirmsjāsāk ar pašu mājām - ir noteiktijāuzkāpj mūsu jaunajā Viņķuskatu tornī (16 metru), ja gribamko augstāku – varam to darīt cit-viet, kaut vai Alūksnē – 37,8 met-ru augstumā. Sigulda un Turaida,Gaujas senleja jau ir kā klasiskasun zināmas vērtības, kur daba iz-ceļas jo īpaši ar savu krāšņumu ru-denī. Arī Līgatnes dabas takas varpārsteigt ar kaut ko jaunu. Skaistaun gleznaina vieta ar 200 gadussenu vēsturi ir netālajās Vaivesdzirnavās. Tie, kurus vilina laivasun ūdens, var doties pa Daugavuuz Ikšķiles baznīcas drupām SvētāMeinarda salā.
Pavisam neparasts aicinājumsuz Latvijas austrumu pierobežā eso-šo Indru - esi laimīgs Laimes mu-zejā: dodies piedzīvojumā, aplūkodažādas ekspozīcijas, iesaisties ra-došās aktivitātēs un izproti, kas tadir tavas laimes sajūtas pamatā.Muzejs ir tapis, pateicoties iedzī-votāju iniciatīvai, atjaunojot kād-reizējo, Ulmaņlaikos celto, luterā-ņu baznīcu Krāslavas novadaIndrā. Vēl Latgales pusē, Kārsavasnovada Salnavā, aicina dabasparks “Numernes valnis”, tajā vardoties pastaigu – izziņas takā, iz-braukt velo maršrutu vai arī bau-dīt turienes panorāmu no 20 m aug-sta skatu torņa. Parkā esot atro-damas retas un aizsargājamas augusugas. Šādu piedāvājumu ir bezskaita! Atliek vien izvēlēties.Labums? Pastaigas, velo brauk-šana, var nūjot - tātad aktīva at-pūta, kā arī iespēja no jauna iepa-zīt Latviju tās simtgades laikā.
Lai krāsains un silts rudenslaiks!
Aija Ķīķere
Uz jautājumiem atbildnovada domespriekšsēdētājs
Kādas izmaiņas sagaidāmas jaunajā apkures sezonā? Siltumtrasearī izbūvēta.
Apkures sezona mums sākas tad, kad mājas iedzīvotāju vairākums vie-nojas, ka vēlas pieslēgt siltumu, ne tikai silto ūdeni. Šogad bija nelieli sa-režģījumi, jo vasarā notika siltummezglu remonts, nu tie ir noregulēti unpārbaudīti. Siltuma piegādātājs SIA “Energolukss” nezināmu iemeslu dēļnevarēja uzsākt siltumenerģijas padevi. Tāpēc, lai nodrošinātu iedzīvotājiemsilto ūdeni, bijām spiesti 25. augustā iedarbināt savu katlu māju un uz-sākt siltā ūdens sagatavošanu daudzdzīvokļu mājām. No 29. septembradodam siltumu arī apkurei dzīvojamām mājām. Saskaņā ar siltumener-ģijas piegādes līgumu visas papildu izmaksas un zaudējumi tiks piedzītino SIA “Energolukss”, jo mūsu piegādātā siltuma enerģija, kurinot gra-nulu katlus, ir dārgāka, nekā tas ir noteikts iedzīvotājiem saskaņā ar lī-gumu ar SIA “Energolukss”. Viņi ir apliecinājuši, ka zaudējumus segs.Rēķinos par patērēto siltumu būs tāda pati siltumenerģijas cena kā pa-gājušajā apkures sezonā, tā, starp citu, ir fiksēta uz 5 gadiem. Pašreiz SIA“Energolukss” vadība ir apliecinājusi, ka katlu māju darbam sagatavos unuzsāks siltumenerģijas padevi līdz 18.oktobrim.
Šovasar esam izbūvējuši siltumtrasi uz Mūzikas un mākslas skolu, uguns-dzēsēju depo un neatliekamās medicīniskās palīdzības telpām. Arī uz šīmvietām siltumenerģija tiks piegādāta par tiem pašiem tarifiem. Siltumsbūs pastāvīgāks un kvalitatīvāks, arī lētāks, nekā kurinot ar veco malkaskatlu. Ekonomijai jābūt arī attiecībā uz mūzikas un mākslas skolu, bettur uzstādītais granulu katls paliks kā rezerves apkures avots.
Strauji tuvojas gada tumšais laiks, tāpēc iedzīvotāji bažījas parielu apgaismojumiem.
Apmēram 80 % kabeļu ir paredzēts nomainīt, būvējot ceļu, jo daļēji tieatrodas ceļa izbūves joslā. Lielākā to daļa ir novecojuši – 30 un vairāk gadi,daļa gan kaut kad ir mainīti. Tātad tas viss ietilpst ceļu būvniecības pro-jektā un izmaksas sedz pasūtītājs Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valstsceļi”, tas ir finansējums no valsts budžeta. Darbu grafiks paredz apgais-mojumu atjaunot šogad, par to gan pašlaik ir zināmas šaubas. Viss tīklssadalāms četros posmos, tad atjaunošana varētu būt kaut vai pa daļām.Nevaru pateikt, tieši kurā datumā tas būs. Jācer uz garu rudeni, lai elek-triķi var ilgāk strādāt.
Iestājoties aukstajam laikam, ceļa būvniecības darbi tiks pār-traukti līdz nākamā gada pavasarim. Cik daudz ir plānots vēl pa-veikt?
Pirmā asfalta kārta šajā sezonā visa posma garumā ir jāuzklāj, pārē-jie darbi - cik atļaus laika apstākļi. Segums zem vecā asfalta izrādījiesļoti nevienmērīgs. Ir vietas, kur bijuši drenējošie slāņi, un vietas, kur, no-ņemot asfaltu, apakšā nav nekā, var teikt, tikai māls vai cits neatbilstošsmateriāls.
Joprojām cilvēki vēlas zobārsta pakalpojumu lielāku pieejamību.Pašvaldības ambulance, kas sniedz zobārstniecības un protezēšanas pa-
kalpojumus, darbojas iespēju robežās. Pirmkārt, tiek nodrošināta skolasbērnu apkalpošana, otrkārt, neatliekamie klienti un, treškārt, protēzistapakalpojumi.
Kas šogad – Latvijas simtās jubilejas gadā – plānots svinīgajāsvētku pasākumā?
Radošā komanda strādā, lai veidotu kopīguma sajūtu piesātinātu, sir-snīgu un emocionālu programmu. Kā jau ir teikts, tad “Gada cilvēka” no-minācijas vairs nebūs. Paredzēta mūsu pašdarbnieku un skolēnu veido-ta programma visas dienas garumā 17. novembrī, gan dienā Melbāržos,gan Jaunpiebalgas baznīcā, gan vakara pasākumā Jaunpiebalgas kultū-ras namā, lai ir svētku sajūta visiem.
3
Ar Jaunpiebalgas novada domes 06.08.2018. sēdes lēmumu Nr. 139 tika apstiprināti kustamās mantas iz-soles noteikumi, nosakot, ka:
Izsoles norises vieta: Gaujas iela 4, Jaunpiebalga, Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads, Jaunpiebalgasnovada domes 12. kabinetā.
Izsoles solis EUR 100,00 (viens simts euro un 00 centi). Izsoles veids: mutiska izsole ar augšupejošu soli.Pretendentu pieteikšanās termiņš no izsoles izsludināšanas brīža līdz 2018.gada 12. novembrim plkst. 16.00.Ar izsoles Objektu var iepazīties līdz 2018.gada 12.novembrim, sazinoties pa tālruni 26783910.Izsoles noteikumi Jaunpiebalgas novada mājas lapā www.jaunpiebalga.lv
Paziņojums par izsoli Jaunpiebalgasnovadā
Ko vēl varētu piebilst?Par tīri praktiskām lietām. Mums daudziem mājās
ir mīluļi suņi, kurus jāved pastaigās. Ir saņemti pār-metumi, ka uz trotuāriem, zaļajā zonā, māju pagalmos,bērnu rotaļu laukumos suņu saimnieki ved viņus pa-staigās, bet suņu atstāto “dārgumu” nesavāc. Tā tomērir necieņa pret pārējiem sabiedrības locekļiem. Tāpēcaicinu suņu saimniekus parūpēties par vides tīrību.
Protams, tas attiecas tikai uz ciema teritoriju.Otra lieta – daudzām mūsu dzīvojamām ēkām ir žogi,
tie pieder pie īpašuma, tādēļ jābūt savestiem kārtībā -saremontētiem un vizuāli pievilcīgiem, lai prieks pašiemun tiem, kuri pārvietojas pa Jaunpiebalgas ielām.
Paldies par sarunu!
Aija Ķīķere
Nr. p. k.
Kustam s mantas nosaukums
Izlaiduma gads
Degvielas veids
Nosac t cena (EUR), tai skait PVN
Nodrošin juma nauda (EUR)
Dal bas maksa (EUR)
Izsoles datums, laiks, vieta
1. VW LT28, Re . Nr. KC3176; VIN Nr. WV1ZZZ2DZ6H023182
2006. DD 720.00 72.00 20,00 13.11.2018. Plkst. 11.00
Kabinets Nr.12
13. Saeimas vēlēšanasVēlēšanu rezultāti
Jaunpiebalgas novadāBalsstiesīgie: 1840Nobalsojušie: 987Derīgās aploksnes: 987Derīgās zīmes: 979
Nr. Saraksts Der g s z mes Procenti* 1. "Latvijas Krievu savien ba" 1 0,10% 2. Jaun konservat v partija 217 21,98% 3. R c bas partija 0 0,00%
4. Nacion l apvien ba "Visu Latvijai!"-"T vzemei un Br v bai/LNNK" 101 10,23%
5. "PROGRES VIE" 16 1,62% 6. "Latvijas centrisk partija" 0 0,00% 7. "LSDSP/KDS/GKL" 1 0,10% 8. No sirds Latvijai 8 0,81% 9. "Saska a" soci ldemokr tisk partija 29 2,93% 10. Att st bai/Par! 101 10,23% 11. Latvijas Re ionu Apvien ba 78 7,90% 12. "Latviešu Nacion listi" 3 0,30% 13. Jaun VIENOT BA 64 6,48% 14. Par Alternat vu 0 0,00% 15. Politisk partija "KPV LV" 205 20,77% 16. Za o un Zemnieku savien ba 155 15,70%
* Piez me: procenti tiek r in ti attiec b pret der go v l šanu aplokš u kopskaitu.
(Izmantoti CVK d
* Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlē-šanu aplokšņu kopskaitu.
(Izmantoti CVK dati)
Sagatavoja Lolita Zariņa.
4
Saulainā un vējainā rudens pēcpusdienā, 28. sep-tembrī, Jaunpiebalgas novadā tika atklāts Viņķu kal-na skatu tornis. Izskanēja sirsnīgi vārdi, pateicības, skais-ta mūzika, cienastā - gards kliņģeris un karsta tēja.Paldies visiem par kopā būšanu, necerēti daudz cilvē-ku pārvarēja auksto vēju un baudīja šo pēcpusdienu kopāar mums. Pasākums bija sirsnīgs, omulīgs un jauku runucaurvīts.
Lielu paldies sakām cilvēkiem un uzņēmumiem, kuriar savu darbu šo projektu un ieceri īstenoja. Liels pal-dies būvniekiem SIA “Warss” un Ivaram Markovskimpersonīgi, Andim Dzenim, būvuzraugam ValdimValainim un projektu autoriem “LK Projektu grupai”.Neizsakāms paldies Sandrai Strēlei par unikālu dizai-nu skatu tornim. Paldies Jaunpiebalgas novada domes
izpilddirektorei Dacei Bišerei - Valdemierei, priekšsē-dētāja vietniecei Lolitai Zariņai un Vēsmai Johansoneipar sirds siltu un īpašu Viņķu kalna aprakstu.
Tornis ir skaists un gatavs, taču ar to nekas nebei-dzas. Nākamajā gadā turpināsies labiekārtošanas dar-bi - apstādījumu stādīšana, celiņu iekārtošana, uguns-kura un Saulgriežu laukuma izveide, kā arī atpūtas vie-ta ar galdiņiem un soliņiem.
Cerēsim, ka skatu tornis godās Jaunpiebalgas vār-du, piesaistīs vairāk apmeklētāju, tūristu un interesentune tikai uzkāpt tornī un baudīt skaisto Piebalgas ainavu,bet arī izzināt Jaunpiebalgu vairāk un baudīt tik uni-kālo Piebalgas kultūru, vēsturi, amatniecību un cilvē-ku sirsnību un lepnumu par savu novadu.
Aija Petkēviča
Viņķu kalna skatu tornis gaidaapmeklētājus
Jaunpiebalgas skatu tornis ar mākslinieces SandrasStrēles latviešu zīmju un rakstu gleznojumiem ir jaunsun spēcīgs latviskās identitātes kopšanas piemērs, cil-dena dāvana Latvijai simtgadē.
Mākslinieces apgleznotais skatu tornis ir pieskaitāmspie objektiem, kas sakralizē apkārtējo dabas ainavu, cil-vēks, tajā pakāpjoties, ne tikai izbauda skaistumu, kāduvar skatīt no putna lidojuma. Te ir vieta garīgam pār-dzīvojumam ar dabas un mākslas ikonu, kas šajā gadī-jumā ir latviešu zīmes, klātbūtni. “Pats tornī kāpšanasakts ir kā attīrīšanās, iekšēja meditācija un sevis sa-gatavošana jaunai gaitai, kad cilvēks pēc meditācijas,garīga pārdzīvojuma torņa smailē atgriežas uz zemes”,saka māksliniece Sandra Strēle par saviem gleznojumiem.
Viņķu kalna skatu torņa gleznojumi arī ir vērtējamiar mozaīku funkciju, kādas, piemēram, ir baznīcu unkatedrāļu logos, kas sniedz informāciju par attēlu sak -rālā nozīmē. Vēlams torņa pakājē izveidot mākslinie-ces Sandras Strēles torņa gleznojumu detaļu un zīmjuaprakstu.
Sakrālā ainava nedzīvo pati par sevi, būtiska šeit ircilvēka klātbūtne, kad šķietami vienkāršajā – akmenī,ozolā, jūrā, saulrietā - ir iespēja saskatīt sakrālo. Tamarī kalpos apgleznotais skatu tornis Viņķu kalnā.
Dace Micāne - ZālīteHumanitāro zinātņu maģistre
Attēlos: Viņķu kalna skatu torņa atklāšanas pasākumā.Foto: Vēsma Johansone
Cildena dāvana Latvijai simtgadē
5
Skolas ziņas
Jauna kārta pasākumam“Ieguldījumi materiālajos
aktīvos”No šī gada 18. oktobra līdz 22. novembrim ir atvēr-
ta projektu kārta pasākuma “Ieguldījumi materiālajosaktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lau-ku saimniecībās“, „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē“un „Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mež-saimniecības infrastruktūras attīstībā“.
Apakšpasākuma „Atbalsts ieguldījumiem lauku saim -niecībās“ mērķis pamatojas uz lauku saimniecību un koo-perācijas attīstības veicināšanu. Pasākuma ietvaros tiekatbalstīta dažādu investīciju veikšana (tehnikas un ie-kārtu iegāde, būvju celtniecība u. c.). Piektās kārtas pie-ejamais publiskais finansējums apakšpasākumā„Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās“: lauk-saimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām- 7 551 117 eiro (septiņi miljoni pieci simti piecdesmitviens tūkstotis viens simts septiņpadsmit eiro); laukusaimniecībām - 75 000 000 eiro (septiņdesmit pieci mil-joni eiro).
Apakšpasākuma „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē“mērķis pamatojas uz lauksaimniecības produkcijas pār-strādes attīstības veicināšanu. Atbalsta pretendenti irjauni un esošie pārstrādes uzņēmumi, kā arī ražotājsmājas apstākļos – juridiska persona, kas nodarbojas arlauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos.Projekta ietvaros iespējams iegādāties gan investīcijas,gan būvēt būves.
Septītās kārtas pieejamais publiskais finansējumsapakšpasākumā „Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē“ ir30 000 000 eiro (trīsdesmit miljoni eiro).
Apakšpasākuma „Atbalsts ieguldījumiem lauk-saimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras at-tīstībā“ mērķis pamatojas uz lauksaimniecības un mež-saimniecības infrastruktūras uzlabošanu, t. sk. melio-rācijas sistēmu, laukumu un pievedceļu atjaunoša-nu/izveidi. Pieejamais publiskais finansējums fiziskāmpersonām, lauku saimniecībām un pašvaldībām ir 13594 048 eiro (trīspadsmit miljoni pieci simti deviņdes-mit četri tūkstoši četrdesmit astoņi eiro).
Plašāka informācija par atbalsta saņemšanas nosa-cījumiem pieejama Lauku atbalsta dienesta mājaslapāwww.lad.gov.lv, sadaļas “Atbalsta veidi” apakšsadaļā“Projekti un investīcijas”.
Platību maksājumuslauksaimnieki sāks saņemt
oktobrīLauku atbalsta dienests informē, ka no šī gada 16.
oktobra sāks izmaksāt vienotā platību maksājuma unmaksājuma par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi spe-cifiski ierobežojumi, avansus. Bioloģisko maksājumuavansus dienests sāks izmaksāt no 1. novembra. Plānots,ka vienotā platību maksājuma avansus oktobrī saņems85% lauksaimnieku.
Lauksaimnieki saņems 70 procentus no vienotā pla-tību maksājuma un 85 procentus no maksājuma ap-gabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežoju-mi, un bioloģiskā maksājuma.
No šā gada 1. decembra dienests sāks izmaksāt vie-notā platību maksājuma, bioloģisko maksājumu, zaļi-nāšanas, mazo lauksaimniekus atbalsta shēmas, sais-tītā atbalsta par slaucamajām govīm un citu atbalstugala maksājumus.
Pārskats par bišu saimēmMedus bišu saimju īpašniekiem vai turētājiem
Lauksaimniecības datu centram ir jāsniedz informāci-ja par bišu saimju skaitu uz 1. novembri. Pārskats irjāiesniedz no 01.11.2018. līdz 30.11. 2018.
Visērtāk pārskatu ir ievadīt elektroniski LDC mājaslapas autorizētajā sadaļā. Lai saņemtu datu ievades tie-sības Elektronisko ziņojumu ievades sistēmā, ar Datucentru jānoslēdz līgums.
Kamēr nav noslēgts datu ievades līgums, spēkā ir veid-lapa, to var sūtīt pa pastu vai iesniegt klātienē.
Dace VējiņaJaunpiebalgas novada
lauku attīstības konsultante mob. tel. 29131170
Lauku ziòas
Pirmsskolā“Lupatiņu rīts”
4. oktobra rītā pirmsskolas grupas kopā ar bibliote-kāri Baibu pulcējās uz “Lupatiņu rītu”. Tā vēlējāmiessumināt dzejnieci, bērnu literatūras autori un izdevē-ju Inesi Zanderi 60 gadu jubilejā.
Bērni, vecāki un skolotājas bija parūpējušās, lai zālēvaldītu svētku atmosfēra - kopīgi tika pagatavotas au-duma karodziņu virtenes. Lai sajustu dzejnieces klāt-būtni, klausījāmies audio ierakstu ar viņas lasīto dze-
ju. Bērni grupās un individuāli skaitīja savus mīļākosdzejoļus. Jānis Žagariņš, savirknējot notis pareizā kār-tībā, bija parūpējies par jaunu dziesmu ar I. Zanderesvārdiem „Kas pa mežu skraida”.
No dzejnieces darbiem bērniem pazīstamākā ir grā-mata „Lupatiņu rīts”, pēc kuras motīviem ir uzņemtasmultiplikācijas filmas, tās mēs arī noskatījāmies.
Ballītes atmosfēru radīja visiem labi pazīstamā dzies-ma ar I. Zanderes vārdiem „Miega vilcieniņš”, kuras lai-kā visi arēja izkustināt kājas mūzikas ritmos.
Un nu varēja sākties radošā darbnīca, kurā katrs pa-gatavoja sev kādu no „Lupatiņu” varoņiem - spilventi-ņu, zeķīti vai paša izdomātu varoni. Bērniem šī rado-
6
šā darbošanās sagādāja prieku un paliekošu mantiņu,ar kuru darboties ikdienā.
„Sprīdīšu” grupai tapa kopīga dzejoļu grāmata „Mūsumīļākie I. Zanderes dzejolīši”
Paldies bibliotekārei Baibai par šo kopīgās sadarbī-bas pasākumu!
Ilva BobrovaAttēlos: “Lupatiņu rīts”
***
A.Ķirškanei veltītajā atmiņu tēlojumu konkursā“Pie saulespuķes pieturos” piedalījās
Endija Romanova (8.kl.) – atzinība, Ēriks RalfsBlaubergs (9.kl.) – atzinība.
Skolotāja Z. Althabere.Elīna Millere (12.kl.) – atzinība, Kristiāna Pogule
(12.kl.) – atzinība.Skolotāja J. Glāzere.
12. klases skolniecei Izabellai Kvecko ( no kreisās)- 2.vieta starpnovadu rudens krosā.
Attēlā: erudīcijas spēle vidusskolēniem “Skalbe unLatvija” K. Skalbes muzejā “Saulrieti”. Jaunpiebalgasvidusskolas 11. klases komanda ieguva 1. vietu ( sk. A.Ķīķere), 10. klases komandai – 2. vieta ( sk. J. Glāzere),piedalījās arī Vecpiebalgas vidusskolas komandas.Konkursa rīkotājas – muzeja speciālistes L. Grudule(priekšā pa kreisi) un I. Muižniece.
7
Olimpiskā diena skolā
Nord+ projekta grupaNorvēģijā
Kristiāna: “Jau izkāpjot no lidmašīnas, sajutu spē-cīgo vēju, kas izskrēja cauri manām matu cirtām. Braucotekskursijās ar vilcienu vai autobusu, nespēju vien beigtlūkoties caur to logiem, jo brīnišķā ainava lika elpai aiz-rauties ik mirkli. Augsti kalni un debess zili fjordi, sma-ragdzaļi meži un plaši līdzenumi, mazas, baltas un lie-las, sārtas mājas - viss kā no bērnības mīļākajām pa-sakām.”
Elīna: “Pa 4 dienām Norvēģijā es ieguvu gan piere-dzi ceļošanā un saskarē ar citu tautu, gan iedvesmu, vē-rojot apbrīnojamo Norvēģijas dabu. Man šis bija patiesipieredzes bagāts brauciens.”
Haralds: “Pabijām Norvēģijā, Levangerā. Dzīvojāmļoti viesmīlīgās viesģimenēs. Līdzīgi kā Dānijā, arīNorvēģijā lielākoties visi māk angļu valodu. Iespaidīgibija gan iet gar fjordiem, gan vērot tos no kalnu vir-sotnēm.”
Kristīne: “No pirmās dienas atmiņā palicis tas, kā,braucot ātrvilcienā, visapkārt pavērās ārkārtīgi skais-tas dabas ainavas. Tik ļoti daudz kalnu! Otrajā dienā bijainteresanti ielūkoties citu valstu mūzikas vēsturē, dzir-dot arī mums tik ļoti zināmas dziesmas, taču nezinot,no kurām valstīm tās nākušas. Skola viņiem ir ļoti mo-derna, neitrālās krāsās, stikla kabinetos, un katram bēr-nam ir skolas izsniegts dators, ar kuru viņi darbojas stun-dās. Trešajā dienā no rīta braucām uz Trondheimu, kurapmeklējām Otrā pasaules kara muzeju, kurā bija ār-kārtīgi daudz ko redzēt un uzzināt. Pēc tam apmeklē-jām roka muzeju, arī tajā bija ļoti interesanti.
Taču tas, ko visvairāk atceros, ir ļoti stāvs kalns, kurāriteņbraucējus augšup uzstūma velosipēdu ,,lifts”. Pēdējādiena pienāca ļoti ātri, viennozīmīgi šis bija ļoti inte-resants brauciens, daudz zināšanu un jaunu lietu.”
Amanda: “Trondheimas lidosta atrodas Ziemeļjūraskrastā, un to ieskauj nelieli kalnāji, tāpēc, sperot pir-mos soļus uz Norvēģijas Karalistes zemes, tā mūs sa-gaidīja ar apburošu skatu. Tālāk devāmies ar vilcienuuz Levangeru, kur viesojāmies piecas dienas lieliskāsģimenēs, kas mūs visus laipni uzņēma. Levangera at-rodas kalnu ielokā, un es dzīvoju vienā no šiem kalniem,tāpēc pa istabas logu pavērās elpu aizraujoša ainava.Mani ļoti pārsteidza tas, ka bērni jau no agra vecumauz bērnu dārzu dodas paši.
Skola, kas mūs uzņēma, ir jauna un ļoti moderna, tačuarī tai ir sava kultūra. Lielākā daļa no skolēniem pa skolustaigā ērtos apģērbos un zeķēs, jaunieši stingri ievēro no-teikumu, ka skolā telefoni nav atļauti. Apskatījām ganTrondheimas skaisto pilsētu, gan bijām Tautra salā, kā arīpamanījāmies kāpt kalnos un apskatīt Norvēģiju no augšas.
Šī projekta ietvaros esmu devusies uz visām projek-ta dalībvalstīm - Lietuvu, Dāniju un Norvēģiju. Katra nošīm valstīm mums visiem sniedza jaunas emocijas un ba-gātīgu pieredzi. Esam iepazinuši dažādas kultūras un rak-sturus, ieguvuši jaunus draugus un produktīvi pavadī-juši laiku dažādās atmosfērās, mācoties, pilnveidojot sa-vas komunikācijas spējas un bagātinot pieredzi.”
Viktorija: “Ja kāds man jautātu, kas visvairāk manpalika atmiņā no Norvēģijas, tad es, ne mirkli nedomājot,varu teikt, ka tie bija kalni un ainavas, kuras no tiempavērās.”
***Septembra otrajā nedēļā mūsu skolas Nord+ projekta
grupa - Kristiāna Pogule, Haralds Šrēders, AmandaSinka, Viktorija Brikmane, Kristīne Baltkaula, ElīnaMillere, Aleksandrs Grigorjevs skolotāju GunitasKundrates un Ullas Loginas vadībā - devās uz Norvēģiju.
10. septembra rītā sākām mūsu ceļu. Ar reisu Rīga- Trondheima ieradāmies Norvēģijā un tad turpinājāmceļu ar ātrvilcienu, kurš ap pulksten 17.00 atgādāja mūsgalamērķī - Levangerā.
Otrdiena iesākās ar projekta dalībnieku sanākšanu,ekskursiju pa skolu un tās teritoriju. Pusdienlaikā kā-pām Bukhaugema kalnā, kura virsotnē mūs gaidīja brī-nišķi skati un pikniks (protams, arī ar desu cepšanu!).
Attēlā: jau 20. gadu noritēja K. Skalbes literāro pa-saku konkurss. No kreisās – E. Seržāne (6.kl.), A. Dārziņa(5.kl.), L. Slaidiņa (8.kl.), A. L. Lazdiņa (7.kl.). Sagatavojaskolotājas A. Ķīķere, J. Glāzere, Z. Althabere.
Attēlā: Olimpiskās dienas karogu paceļ Latvijas iz-lases biatlonisti Mikus Cimdiņš un Daumants Lūsa, kāarī Latvijas sieviešu regbija izlases treneris Uldis Ozoliņš.
Attēlā: kopīgā vingrošana sporta zālē.Foto: Vēsma Johansone
8
Trešdien mērojām pāris stundugaru ceļu uz Trondheimu, kur ap-skatījām bīskapa pili, katedrāli, kāarī viesojāmies Otrā pasaules karaun Roka muzejā.
Ceturtdien devāmies uz Frostasbaznīcu un Tautras salu, kur aplū-kojām 13.gs. cisterciešu klostera dru-pas. Šajā pašā dienā arī norisinājāsatvadu vakars, kur katra delegāci-ja lika galdā savus tradicionālos ēdie-
nus. Latviešu kūpinājumi un salduminorvēģiem bija augstā vērtē.
Kopumā, manuprāt, projektabrauciens noritēja ārkārtīgi veik-smīgi. Dabas ainavas un apskates ob-jekti bija skaisti un iespaidīgi, no-darbības interesantas, un, pats gal-venais, - it visur mūs uzņēma ļotilaipni, jutāmies gaidīti.
Aleksandrs Grigorjevs10. klases skolēns
Skolotāju dienāKā ik gadu - arī šogad
Jaunpiebalgas vidusskolā Skolotājudienā tika īpaši sumināti tie peda-gogi, kuru darba stāžs sasniedz ap-aļus vai pusapaļus gada skaitļus. Untie bija: Māra Vīksna, Ulla Logina,Iveta Bērziņa, Ruta Intenberga,Liene Lorence, Dace Mačukāne,Daiga Rubene, Baiba Kalniņa –Eglīte, Lāsma Skutāne, MārīteSietiņa, Evija Dapševiča, SandraPupure, Inga Jerumāne, MadaraBeķere, Rasa Vilks, ZandaLiedskalniņa, Ilze Lēģere.
Par skaistu pārsteigumu skolo-tājiem parūpējās kultūras nama va-dītāja Egita Zariņa – ar muzikāluprogrammu ciemojās dziedātājaElizabete Zagorska, aktieris RolandsZagorskis un mūziķis Jānis Lemezis.Liels paldies par to!
Tāpat paldies novada domei unLaimim Šāvējam par apsveikumiempedagogiem!
Direktors Arnis Ratiņš
Latvija simts gados2018.gads – Latvijas simtgades gads. Kas šajos simts
gados ir noticis? Ļoti daudz un dažādi bijuši notikumi. Šoreiz notikumu pārskats no 2000. gada līdz 2005.
gadam.
Zīmīgākie notikumiLatvijas vēsturē2000. - 2002. gads
2000. gadsl Pasaule ar bažām gaida 2000. gada iestāšanos. Visi
datori varot sajukt prātā, jo gada cipara pēdējās divasnulles elektroniskais prāts var uztvert kā 1900. gadu.Realitātē nekādi nopietni incidenti nerodas.
lOficiāli uzsāktas sarunas par Latvijas uzņemšanu ES.l Latvijas zemnieki prasa lielāku valdības atbalstu,
bloķē dažus robežkontroles punktus, radot problēmasauto vadītājiem.
l Rīgā pulcējas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstī-bas bankas pārstāvji. Tāda mēroga pasākumu Rīga vēlnav pieredzējusi. Gatavošanās tam notiek jau gadu ie-priekš, speciāli pārbūvē Kongresu namu. Rīgā ierodasap 2000 viesu.
Attēlā: Jaunpiebalgas vidusskolas Nord+ projekta grupa Norvēģijā.
Attēlā: šī gada īpaši suminātie skolotāji.
Attēlā: jauku muzikālu priekš-nesumu sniedza māksliniekiRolands Zagorskis, ElizabeteZagorska un Jānis Lemezis.
9
l Pirmā neatkarības laika tautas skaitīšana. Rezultātinav iepriecinoši, salīdzinājumā ar 1989. gadu – esam par10% mazāk – 2 miljoni 375 tūkstoši iedzīvotāju.
l Valmiera kā pirmā no Latvijas pilsētām aizliedz al-kohola tirdzniecību nakts laikā, drīz šim piemēram sekocitas pilsētas. Tā rezultātā tiks pieņemts likums, ka vei-kali drīkst tirgot alkoholu līdz 22.00.
l Latvijas armija kā dāvinājumu saņem trīs čehu tan-kus, gluži kā īstus, bet domātus kā uzskates materiālu.
l Rīgā terorakts – universālveikalā “Centrs” atskandivi sprādzieni, bumbas novietotas mantu glabātuvē.
l Pirmo reizi publika stāv rindā, lai noskatītos jau-nu latviešu filmu – A. Graubas “Baiga vasara”.
l Latvija debitē Eirovīzijas dziesmu konkursāStokholmā, uzstājas labākie – grupa “Prāta vētra”, ardziesmu “My star” izcīna 3. vietu.
l Pasaules čempionātā hokejā SanktpēterburgāLatvijas izlase uzveic Krieviju, mūsu izlases vārtsargsir Artūrs Irbe.
2001. gadsl Velsas prinča Čārlza vizīte Latvijā.l Cilvēki vairāk pelna, rodas iespēja apskatīt svešas
zemes, veidojas jaunas tūrisma kompānijas, konkurenceto starpā ļauj pazemināt cenas.
l Augustā ar milzu vērienu Rīga svin 800 gadu ju-bileju.
l No gadiem ilgas krīzes atkopjas Rīgas Vagonbūvesrūpnīca. Tā saņem pirmo ārzemju pasūtījumu noBaltkrievijas, kam seko citi.
l E. Repše nolemj dibināt jaunu partiju un kļūt partās vadītāju.
2002. gadsl 12 Eiropas valstīs būs jauna valūta – eiro. Pirmoreiz
tik vērienīga naudas reforma, viss process norit bez starp-gadījumiem.
l Gada nogalē Latvija saņem ilgi gaidīto uzaicinā-jumu pievienoties ES, bet pirms tam jāveic dažas stei-dzamas reformas.
l TV sāk piedāvāt skatītājiem jauna formāta raidī-jumus – realitātes šovus.
l Latvija maijā gūst uzvaru Eirovīzijas dziesmu kon-kursā Tallinā, to izcīna Marija Naumova.
2000. – 2002. gads – nauda, un ko par to varēja nopirkt
4 Vidējā alga – Ls 155 4 Litrs benzīna – Ls 0,38 4 Dators – 3000 dolāru
Jaunumi veikalu plauktos šajā laikā4 TELE 2 piedāvā pirmo priekšapmaksas karti4 Populārs kļūst MP3 atskaņotājs4 Paplašinās “Spilvas” produkcijas klāsts4 Skrituļdēli nomaina skrituļslidas4 Digitālās fotokameras
2003. – 2005. gads2003. gadsl Tautas nobalsošana – stāties ES vai nē. Tiek rīkota
plaša reklāmas kampaņa, kas pārliecinātu iedzīvotājuspar labu iestājai ES.
l Rīgā atklāj pirmo daudzzāļu kinoteātri “Forum ci-nemas”, kas kļūst par konkurentu mazajiem kinoteāt-riem. 14 zāles zem viena jumta – nekas tāds Latvijā vēlnav pieredzēts.
l Rīgā notiek Eirovīzijas dziesmu konkurss, tajā vin-nē Turcijas pārstāve.
l Vasarā notiek kārtējie Dziesmu un deju svētki.
2004. gadsl Latvija uzņemta Eiropas valstu saimē kā pilntie-
sīga tās locekle. Nu Latvijai jāizraugās labākie kandi-dāti, kurus tā deleģēs uz Briseli, arī Eiropas komisārs.
l Eiropas parlamenta vēlēšanas pirmoreiz Latvijā.l Latvijas futbola izlase iekļūst Eiropas čempionā-
ta finālturnīrā Portugālē – tā ir Eiropas mēroga futbolasensācija!
l Gada pieprasītākais pārtikas produkts – parastārupjā sāls. Cilvēki kā negudri to masveidā izpērk, jo iz-platījušās runas, ka ES tā aizliegta un mums arī nebūsnopērkama. Īstenībā tas ir vien tāds “sāls bums” – Eiropunekas tamlīdzīgs neinteresē.
l Latvijas gada auto 2004 – “Peugeot 407” – vienano pieprasītākajām. Strauji aug jauno auto tirgus, tasir par trešdaļu lielāks nekā pirms gada.
l Arvien nesaudzīgāka kļūst cīņa ar dzērājiem pieauto stūres, īpaši pēc 2000. gada asiņainajiem Jāņiem.Pēc gada pieņems likumu, kas paredz ne tikai naudassodu, bet arī arestu par braukšanu pie stūres dzērumā.
2005. gadsl Uz Rīgu ciemos brauc ASV prezidents Džordžs Bušs.
Pilsētā pamatīgi drošības pasākumi – centrs vispār tiekslēgts, iedzīvotājus aicina padzīvot pie radiem vai pa-ziņām laukos. Prezidents liek saprast, ka uzskata Latvijupar uzticamu ASV sabiedroto.
l Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga ap-meklē uzvaras pār nacismu 60. gadadienas pasākumuMaskavā. Igaunijas un Lietuvas prezidenti turp nedodas.
l Bankas arvien vairāk aizraujas ar dāsnu kredītupiešķiršanu. Sākas pastiprināta nekustamo īpašumupirk šana un pārdošana.
2003. – 2005. gads – nauda, un ko par to varēja nopirkt
4 Vidējā alga valstī – Ls 220 vai EUR 315 4 Litrs benzīna – Ls 0,54 Litrs piena – Ls 0,35
Jaunumi veikalu plauktos šajā laikā4 “Stendera” ziepes – smaržīgas, krāsainas, glītā ie-
saiņojumā iekaro pircēju simpātijas4 GPS – navigācijas ierīce, taču Baltijas un Latvijas
tajā vēl nav4 Poteromānija arī Latvijā – visi ar aizrautību lasa
Dž. K. Roulingas “Harija Potera” grāmatas4 Portatīvie datori – cenas tiem krīt, var iegādāties
arī kredītā4 “Lattelekom” piedāvā bezvadu internetu
(Izmantoti materiāli no “Atgriešanās Eiropā”(2000. - 2002.) un
“Atgriešanās Eiropā” (2003. – 2005.))
Jaunpiebalgas novadavēsturisko un
kultūrvēsturisko notikumuhronika
1999 – 20051999. gads – izveido AS “Rankas piens”.1999. gada 9. marts – Jaunpiebalgā viesojas Latvijas
Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujāts.
10
1999. gada 16. aprīlis – darbību uzsāk Jaunpiebalgasreģionālā tautskola, tās vadītāja – Valentīna Dolmane.
1999. gada maijs – SIA “Piebalgas alus” produkcijaatzīta par vienu no piecām labākajām precēm akcijā“Latvijas prece 21. gadsimtam”.
1999. gada 15. jūlijs – slēdz dzelzceļa satiksmi pos-mā Rīga – Pitalova.
1999. gada 10. augusts – atklāj grāmatnīcas “Sprīdītis”Jaunpiebalgas filiāli.
1999. gada 21. augusts – 6. Piebalgas novada kultūrassvētki notiek Zosēnos Skrāģu krogā. Pirmās latviešu na-cionālās operas “Baņuta” brīvdabas uzvedums, veltītstās autoru – komponista Alfrēda Kalniņa un libretistaArtūra Krūmiņa 120. dzimšanas dienai. Laimonis Šēn-bergs svinīgi pasniedz Zosēnu ģerboni, kurā attēlota sud-raba zirga galva ar zelta iemauktiem uz zila fona.
1999. gada 30. oktobris – Piebalgas pamatskolas 130gadu jubilejas svinības.
2000. gada 7. marts – pensionāru klubiņa “Harmonija”dibināšanas diena.
2000. gada aprīlis – skolotāja Astrīda Knāķe no vācuvalodas iztulkojusi latviešu valodā Marijas Treijas grā-matu “Kāda mācītāja dzīvesstāsts”.
2000. gada 21. jūnijs – apstiprina Jaunpiebalgas pa-gasta ģerboņa zīmējumu. Autors – mākslinieksLaimonis Šēnbergs.
2000. gada 29. jūlijs – 7.Piebalgas novada kultūrassvētki Jaunpiebalgā. Katrs pagasts veido savu sētu –ar atšķirīgu tēmu. Piedalās arī pagasta ļaudis noGulbenes rajona Rankas. Pasākuma laikā iesvētaJaunpiebalgas karogu, ģerboni, kurā attēloti senoPiebalgas brunču krāsu toņi – melnā, sarkanā, zilā unzelta krāsa. Ģerboņa autors – novadnieks Laimonis Šēn-bergs.
2000. gada 9. septembris – Jaunpiebalgā rudens kon-certs, veltīts E. Dārziņa 125 gadu jubilejai.
2000. gads – ZS “Lielkrūzes” kļūst par konkursa“Sējējs” laureāti un iegūst galveno balvu videi draudzīgosaimniecību grupā “Par izcilu ieguldījumu videi drau-dzīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības metožu ievie-šanā un popularizēšanā”. Guntars Dolmanis kļūst parCēsu rajona “Gada cilvēku”.
2001. gada marts – “Latvijas Avīzes” izsludinātā kon-kursa “Radoša sieviete laukos” laureāte – ValentīnaDolmane.
2001. gads – trīs amatnieku paaudžu māja“Mazrītiņi” iekļauta ekskursiju maršrutos.
2001. gada 31. maijs – Jaunpiebalgas bērnu dārzam50 gadu pastāvēšanas svētki.
2001. gada 30. jūnijs – Jaunpiebalgas vidusskolas 55gadu jubileja un absolventu salidojums.
2002. gada 14. septembris – pirmo reizi notiek velo-tūre “Pāri Piebalgas pakalniem”.
2002. gada 9. novembris – ZS “Lielkrūzes” konkur-sā “Sakoptākā lauku sēta” saņem Lielo tencinājuma bal-vu par bioloģisko stabilitāti un daiļumu vecsētā un ap-kārtnē.
2003. gads – tiek licencēta Vizuāli plastiskās māk-slas programma, un Jaunpiebalgas mūzikas skola pār-top par mūzikas un mākslas skolu, tās direktore – SarmaPetrovska.
2003. gada novembris – Piebalgas pamatskolas tel-pās darbu sāk “Dzīves enerģija” – rehabilitācijas centrspusaudžiem ar dažādām atkarībām. Centrā ārstējas bēr-ni no visas Latvijas.
2003. gada 8. novembris – Piebalgas pamatskolas teāt-
ra 50 gadu jubileja. Katru gadu skolas kolektīvs izrā-da kādu lugu.
2003. gada 5. decembris – jauniešu deju kolektīva“Piebaldzēni” 10 gadu jubilejas koncerts. Vadītāja - LāsmaSkutāne.
2004. gada maijs – Eiropas Savienības karoga pa-celšana pie Jaunpiebalgas pagastmājas, liepiņu stādī-šana, filmas “Oda Eiropai” autori iekļauj arī jaunpie-baldzēnu aktivitātes sakarā ar Latvijas iestāšanos ES.
2004. gada 3. jūlijs – Jaunpiebalgas ev. lut. baznīcai– 200 gadu. Baznīcai tiek piešķirts Svētā Toma vārds.
2004. gada 8. oktobris – pamatakmens (kapsulas) ie-likšana Jaunpiebalgas vidusskolas sporta zālei. To pa-beidz būvēt 2005. gadā, atklāšana notiek 2. septembrī.
2005. gada jūnijs – Jāņaskolā atklāta jauna ekspo-zīcija, kas veltīta skolas vēsturei, dzejniecei OlgaiLisovskai, tekstilmāksliniecei Dzintrai Vilks.
2005. gada 21. jūnijs – E. Dārziņa muzejā viesojasPasaules brīvo latviešu apvienības konferences delegātino 37 pasaules valstīm.
2005. gada jūlijs – jaunpiebaldzēns Rihards Sprincispiedalās invalīdu – junioru pasaules čempionātā vieg-latlētikā.
2005. gada augusts – mūzikas festivāls “SatiksimiesPiebalgā”.
Laika posmā no 1999. gada līdz 2005. gadammūsu novadā īpaši daudz dažādu pasākumu,
notikumu. Par citiem varat lasīt V. Johansonesveidotajā grāmatā
“No Viņķu kalna līdz Skrāģu krogam”.
(No rakstu krājuma “No Viņķu kalna līdzSkrāģu krogam”)
Novadnieki - jubilāri 2018Oktobris
21. 10. 1903. Edvigs Kanaviņš, inženieris, ledus pētnieks Norvēģijā.
Latvijas jubilejas gadasarunas
Turēt godā savu novadu,dzimtas tradīcijas, senčus
Šovasar, jau sesto gadu, augusta beigās visi mākslascienītāji tika aicināti uz Profesionālās mākslas dienuZosēnos. Jau ierasts, ka sagaidāma interesanta, augs-tvērtīga māksla. Kas ir tie cilvēki, kuri rūpējas par šopasākumu? Kāpēc to dara? Viens no viņiem ir labi zi-nāms cilvēks visā Latvijā – režisors Guntis Gailītis.Kā varam lasīt Gunta Gailīša biogrāfijā – režisējis vai-rāk nekā 500 festivālus, koncertus un kultūras pasā-kumus. Ieņem arī nozīmīgus un svarīgus amatus – kopš2011. gada ir Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs,bet kopš 2006. gada - “Rīgas pieminekļu aģentūras” di-rektors. Latvijas valsts ir novērtējusi padarīto, jo 2002.gadā kļuvis par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
Uzrunāju Gunti Gailīti uz nelielu sarunu, neskato-ties uz lielo aizņemtību, viņš tai laipni piekrita.
11
Šovasar augustā savus skatītājus atkal pulcē-ja Profesionālās mākslas diena Zosēnos Skrāģukrogā, tā ir īpaša un varbūt pat neparasta vieta.Derētu atgādināt piebaldzēniem, kādi tad bija mu-zeja iekārtošanas un tapšanas pirmsākumi. Kasir lielākie palīgi šobrīd, jo vienmēr, gaidot ap-meklētājus, ir sakopta vide?
1999.gada augustā Zosenos jānotiek 6. Piebalgas no-vada Kultūras svētkiem - skaistai piebaldzēnu tradīcijai.Liktenis mani saved kopā ar pagasta vadītāju RobertuRuķi, kas ir galvenais motors šo svētku rīkošanā. Pēcsarunas, ka šeit, pie Kāpurkalna, Māras Svētezera, se-najā Skrāģu krogā, ir uzrakstīts librets pirmajai lat-viešu nacionālajai operai “Baņuta” gadsimta sākumā pir-majam publiskajam RLB Mūzikas komisijas konkursam,tika nolemts svētku noslēgumā to arī uzvest brīvā dabāpie Skrāģu kroga ar Nacionālās operas kori, orķestri,solistiem, tehnisko nodrošinājumu u.c., papildus vēl pie-aicinot visus deviņus Piebalgas novada pagasta korusun dziedātājus, statistus un dejotājus, folkloras kopas„Vilki” un „Vilcenes”. Paralēli Skrāģu kroga dienvidugalā lopu stadulā tika iekārtota improvizēta ekspozīcijapar “Baņutas” rašanās vēsturi, kas tad tapa par pamatušodienas muzejam, kurš jau citu veidolu ieguva 2011.gadā – pasaules jaunpiebaldzēnu salidojumā, kad tikaatklāts muzejs. Tas nav radies uzreiz. Tas ir izlolots unpārdomāts, kā arī tiek nepārtraukti papildināts un lab -iekārtots.
Palīgi – labprāt palīdz vietējie iedzīvotāji – RudīteDobele, Mārtiņš Dravants, Jānis Razminovičs un citi,kas atbrauc no Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Rīgas,Mālpils, Siguldas u.c. - darba jau daudz, un tie nekadnav padarāmi!
Profesionālās mākslas diena – ik gadu tajā tiekpiedāvāta izcila programma, viesojas Latvijā zi-nāmi mākslinieki, aktieri.
Tūkstošgades mijā - 2000. gadā - tika svinēti Jāņi –publiski un grandiozi, vairākus gadus ar jaunās Valstsprezidentes Vairas Vīķes - Freibergas un citu Latvijassabiedrībā pazīstamu cilvēku piedalīšanos. Seko dabīgsatslābums no lielā kultūras un kopā nākšanas viļņa. Untad piedāvājums no Zosenu pagasta - rīkot reizi gadāProfesionālās mākslas dienas Zosenos, kas jau ieguvušassavus īpatnus, zīmīgus vaibstus. Tūkstošgades mijāRoberts Ruķis jau iezīmēja arī Baņutas parka kontū-ras un ideju, kas raisa arī zināmu interesi.
Kāda ir jūsu radniecība ar pirmās latviešu na-cionālās operas “Baņuta” libreta autoru ArtūruKrūmiņu?
Artūrs Krūmiņš ir mana vecātēva no mātes puses -Oskara - brālis. Visa šī dzimta ir dzīvojusi šeit, pie Skrāģukroga, kuru mani senči ir rentējuši no grāfa Šeremet-jeva triju gadsimtu garumā. Par to liecina mūsu ģimenesarhīvs – dokumenti, vēstules, fotogrāfijas, piemiņas lie-tas u.c. Interesanti ir vietas un cilvēku apraksti vēstulēs,kas liecina, ka tā ir bijusi aktīva ļaužu pulcēšanās vie-ta senos laikos Māras tirgos pie Svētezera.
Pieļaujam, ka Latvijas 100 gades gadā kultūrasjomā nodarbinātajiem cilvēkiem ir darba pilnasrokas. Kas ir aktuālākais pašlaik jūsu darbā?
Daudz un dažādi pasākumi - Latvijas Kultūras man-tojuma saglabāšana un popularizēšana, Latvijas simt-gades svinīgie pasākumi Rīgas Brāļu kapos, pie Brīvībaspieminekļa un citur. 150. dzimšanas diena senākajai lat-viešu organizācijai – Rīgas Latviešu Biedrībai ar dau-dzajiem pasākumiem Rīgā un citur.
Neskatoties uz aizņemtību, vai vispār iznāk laiksatpūtai un kādam vaļaspriekam?
Vaļas prieks un atpūta ir brīvdienās - darbošanāsskaistajā un īpatnajā Jaunpiebalgas dabā Skrāģu kro-ga “Piekalnēs”, Baņutas muzejā un akustiskajā kon-certšķūnī, Baņutas parkā, ģimenes arhīvā, tiekoties arvietējiem ļaudīm, tos rosinot un mudinot turēt godā savunovadu, dzimtas tradīcijas, savus senčus un viņu vei-kumu. Jo kas gan var būt vērtīgāks par to?
Sirsnīgs paldies par sniegto interviju!
Augstvērtīga māksla - rokas stiepiena attālumā
Viens nav karotājs – labi zināms teiciens. Lai rīko-tu tik nozīmīgus pasākumus, kāda ir Profesionālās māk-slas diena, jāsadarbojas daudziem cilvēkiem. DzidraPrūse, Zosēnu kultūras un sabiedriskā centra vadītā-ja, ir viena no darba grupas cilvēkiem, kas ik gadu rū-pējas, lai katrs no mums, kas ieradies Skrāģu krogā, bau-dītu patiešām izcilu mākslu.
Dzidra, runājot par Profesionālās mākslas die-nām, tu esi iesaistījusies to rīkošanā jau no pirm-sākumiem?
2011. gada maijā pārņēmu kultūras darbu Zosēnupagastā ar pavisam niecīgu budžetu, kas atvēlēts struk-tūrvienībai. Zosēnos bija tradīcija, kura saglabājusiesneatkarīgi no budžeta un darba plāna - Māras diena pieMāras ezera, kam ir Māras dota svētība, kurai atdzimtpalīdzēja nelaiķis Roberts Ruķis. Apkārtējie iedzīvotājijoprojām nāk to jautri pavadīt, spēcinātos no enerģētiskāsvietas.
Zinot, ka toreizējais pagasta vecis Roberts Ruķis mumsir atstājis nenovērtējamu kultūras mantojumu, nekascits neatlika, kā pulcināt kopā dižgarus, kuri mājvie-tu raduši Zosēnos, raisīt vaļā viņu domas un idejas. Vaimaz šodien to var atļauties, esot tik mazam pagastam,bet tai pašā laikā ar kultūras pasākumiem bagātajamJaunpiebalgas novadam? Jāteic, ka nebija jālūdzas pēcpadoma un atbalsta, jo idejas un piedāvājumi nāca pašino dižgaru puses.
Izveidojās darba grupa, kurā bijām un esam: GuntisGailītis, Juris Karlsons, Bruno un Žanete Aščuki, IlzeRuķe, Inese Ulmane un es pati. Ideju nepietrūka un jo-projām netrūkst. Tad nu 2011. gada augustā kopīgs ie-ceru pasākums Māras diena Oļu kalnā, kas noslēdzāsar gājienu uz Skrāģu Krogu, kur dzima IDEJA.
Un tad jau pasākums Skrāģu krogā, kur kultūra at-dzimst 1999. gadā līdz ar 6. Piebalgas kultūras svētkiem,līdz šodienai turpinot izkopt, attīstīt novadnieka ArtūraKrūmiņa dzimtas piemiņu un tā pienesumu sabiedrī-bai. Guntis uzsver, ka ir svarīgi sniegt plašākai lau-ku sabiedrībai zināšanas par vēsturi un garīgā saturaplašāku pieejamību dažādos mākslas žanros. Kopīgieprojekti veidoti, lai stiprinātu un vairotu lauku cilvē-ku pašapziņu, atklājot garīgo mantojumu, kurš cēlieskonkrētā vidē, apvidū.
Valsts kultūrkapitāla fonda piedāvājumā viena nomērķprogrammām ir „Profesionālās mākslas pieejamībasnodrošināšana Latvijas reģionos’’, kas mums radīja ide-ju īstenot to ik gadu augustā, kas tapa ar nosaukumugadu garumā “Profesionālās mākslas dienas Zosēnos pieSkrāģi Kroga’’. Projekti tika rakstīti arī citu gadu, tačuno tiem vien tika daļēji atbalstīts 2. un 3. mākslas die-nas. Tā turpinot tradīciju, esam īstenojuši jau 6.
12
Profesionālās mākslas dienas Zosēnos. Ar saimniekuGunta Gailīša un Litas Beiris milzīgo atbalstu esam de-vuši iespēju sabiedrībai izglītoties un iepazīt brīnišķī-gu mākslu.
2012. gads. Apvienojot Māras dienas svētkus,aizsākas Profesionālās mākslas diena pie Skrāģukroga:
3 Baņutas muzeja ekspozīciju apskate; 3 Jura Karlsona klavierspēle;3 Bruno Aščuka un Alda Slišana dokumentālā filma
par spilgtākajiem notikumiem pagasta dzīvē.
2013. gads. 1. Profesionālās mākslas diena. 3 Iepazīšanās ar Jaunpiebalgas novada mākslinie-
kiem - aktualitātes, izstādes, sarunas:3 G. Gailītis, L. Beiris, J. Strupulis, L. Šēnbergs, J.
Karlsons, I. Iltnere, 3 J. Mitrevics, S. Strēle, J. Kalniņš, D. Lapiņa, G.
Sietiņš, R. Liepa, Dz. Vilks u.c. 3 Orķestra “Sinfonia Concertante’’ koncerts, diriģents
A. Vecumnieks.
2014. gads. 2. Profesionālās mākslas diena - vel-tījums pirmās latviešu nacionālās operas“Baņuta’’ komponistam Alfrēdam Kalniņam unteksta autoram Artūram Krūmiņam – 135. dzim-šanas dienā:
3 Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas skolas audzēkņu kon-certs;
3 Jaunpiebalgas jauktais koris;3 Operas libreta dzejas lasījumi.
2015. gads. 3. Profesionālās mākslas diena - vel-tīta glezniecībai:
3 Trio latino – Sanita Razminoviča, Kristīne Paula,Ēriks Kūlis (jaunie talanti);
3 Piemiņas un atceres brīdis Robertam Ruķim;3 Vokālā grupa “Framest’’ ar programmu “Dainu ska-
pis” - R. Tigulis, Jānis Ķirsis.
2016. gads. 4. Profesionālās mākslas diena - vel-tīta tēlniecībai:
3 Fotoizstādes “Kārlis Zāle un viņa atstātais man-tojums šodien” atklāšana. Autora - mākslas vēsturniekaprof. Edgara Dubiņa priekšlasījums “Kārlis Zāle - ta-lants vai ģēnijs” un citu tēlnieku iepazīšana;
3 Kamerizrāde “Izstādes glezniņas’’ V. Muktupāvelsun Rīgas saksofonu kvartets.
2017. gads. 5. Profesionālās mākslas diena:3 Dzidras Kuzmanes grāmatas ”Iz Ķenča gara gais-
mas” apgāda ”Jumava” atkārtotā izdevuma at-klāšana;
3 Jaunās tūkstošgades vasaras Saulgriežu piemiņasakmens atklāšana;
3 koris ‘’Pie Gaujas’’;3 Jāzepa Vītola LMA vokālās nodaļas studentu kon-
certs “Jauns sākums’’, autors - koncertmeistars MārisLasmanis.
2018. gads. 6. Profesionālās mākslas diena - vel-tījums Latvijai -100 Latviešu teātrim -150:
3 Amatierteātru prezentācijas;3 Ādolfs Alunāns “Re, kā ziņģe skan”;3 L. Žurginas filmas par teātri;3 Operstudijas “Figaro’’ izrāde “Slepenās laulības”.
Kā notiek izvēle, kurus māksliniekus aicināt uzpasākumu?
Šeit liela loma ir notikumiem valstī, tieši liekot uz-svaru uz aktuālo. Un tad nu tiek atlasīti māksliniekidienas noslēgumam. Dienas sākuma daļu pārsvarā būvēpieredzējušais režisors Guntis Gailītis. Protams, dalā-mies ar domām un iespējām, kas būtu tas, kas vēl mūsuiedzīvotājus varētu ieinteresēt. Scenārijs netop nedēļaslaikā, tas prasa domu virzību jau no iepriekšējā pasā-kuma. Līdz ar šīm mākslas dienām izglītojos arī es - māk-sla rokas stiepiena attālumā. Kultūrā nevar stāvēt uzvietas, jāļauj publikai augt. Jāsaka - augam lēni, bet ne-varu pat pieļaut domu par pasākuma nerīkošanu.
Ko darīt, lai piesaistītu lielāku interesentu loku? Ja katrs kaut reizi būtu apmeklējis šos pasākumus,
dodu 80% - viņš atnāks vēl. Lai vairāk piesaistītu ap-meklētājus tieši no paša novada, nepieciešams pārdo-māt un risināt dažas lietas, pie kā man būtu jāpiestrādā,- transporta jautājums - par nokļūšanu līdz pasākumanorises vietai un atpakaļ.
Zināms, ka ir daudzi priekšdarbi, lai cilvēki pa-sākumā justos gaidīti, tā pie jums vienmēr ir - cil-vēks ir gaidīts. Kas ir jūsu lielākie palīgi – ap-kārtnes sakopšanā utt.
Es vienmēr ar apbrīnu vēroju Gunti Gailīti, kā viņšsagaida apmeklētājus, cik gaidīts un svarīgs ir katrs cil-vēks. Ikdienā par teritorijas sakopšanu rūpējas paši“Piekalnes” mājas saimnieki, sačubinot katru stūrīti, kurkatrai lietai sava vieta. Domāts tiek par cilvēkiem, ku-rus atkal no jauna uzņems savā sētā nākamreiz. Priecēviss latviskais un saimnieciskais, kas arī pašos ir rodams,tā teikt, no matu galiņiem līdz papēžiem.
Liels palīgs ikdienā ir Rudīte Dobele, kura ar nu jauaizsaulē aizgājušo Gunāru ne tikai apmeklē (ja) pa-sākumus, bet arī nevieni svētki neizpaliek bez čakla-jām rokām un padomiem. Pēdējā augusta nedēļā pirmspasākuma viss ir saspringtāk, tad man nāk talkā arīalgotie darbinieki.
“Pie mums joprojām viss ir īsts: tīrākais ūdens,veselīgākais gaiss, dzidrākās debesis, spožākās untuvākās zvaigznes, zaļākā zāle un iepriekšējo pa-audžu atstātā garamanta,” nav iemesla neticēt pašusaimnieku teiktajam.
Paldies, Dzidra, par sarunu! Lai arī turpmāknetrūkst jaunu un radošu ideju un arvien vairākapmeklētāju pasākumā!
Aija Ķīķere
Attēlā: 2018. gada Profesionālās mākslas diena – re-žisors Guntis Gailītis un Dzidra Prūse.
13
Piektais raksts sērijā - Aizmirstās Gaujas pietekas(turpinājums no “Avīzes Piebaldzēniem” 2017. gadafebruāra numura (#2/ 239).
Daudzas vietas Piebalgā apzīmētas ar visai dīvainiem,mūsdienu latviešu valodas krājumā vairs neatrodamiemvārdiem – Lagāti, Lažēns, Sieļs, Pendēris, Sināts u.c.Vācot vietvārdus, man izdevās fiksēt arī visnotaļ dīvainunosaukumu – Drebes kalns. To zināja kāda teicēja noZosēniem, kuru ar “Dzirkstiņu” pusi vienoja attālas radusaites. Viņa atcerējās šeit tantes piesaukto nosaukumu,braucot ciemos zirga pajūgā pa ceļu visam kalnam ga-reniski pāri. Kalna nosaukums šai apvidū fiksējas arīIlgas Prīses vietvārdu vākumā (1970./1971.g.), kur pie-rakstīts mazliet savādāk - Drabes kalns. Šādai formuatšķirībai acīm redzams iemesls ir Jaunpiebalgai rak-sturīgā platā e lietošana.
Toties Vecpiebalgā, apvidū austrumos no Inešiem, ie-guvu ziņas par Nedrebes kalnu, tā sauca plašāku mežuLiedes strauta labajā krastā. Tajā ir 235,2 metrus augsts(virs jūras līmeņa), piramidālas formas masīvs, kas uzapkārtējo sīkpauguru fona izceļas ar savu monolīto uz-būvi. Lielākais atklājums slēpās slapjajās pļavās, ku-ras aptver kalnu no austrumu, rietumu un dienvidu pu-ses. Senāk, pirmskara gados, te bija vismaz desmit sie-na šķūnīši, no kuriem palikušas tikai atmiņas un fo-togrāfijas. Pa pļavām tek maziņa, līdz šim neviena pēt-nieka nepamanīta tērcīte, kuras nosaukums izradījāsNedrebīte. Tai, satekot kopā ar lielāko Liedes strautu,ir tā pirmā labā krasta pieteka. Šogad vietvārdu un no-
stāstu apsekošanas ekspedīcijas turpinās arī Vecpiebalgāun Vidzemes augstienes tuvējos pagastos.
Drebes kalns ar atzīmi 255,9 metri ir uzskatāms paraugstāko virsotni mūsu novadā. Tas sabiedrībā ir kļu-vis pazīstams vairāk ar nosaukumu Vanagkalns, jo ne-tālu no tā ierīkota R. Dombrovska slēpju trase. Pa va-saru mājas ceļš, bet slēpju trases ziemā iet pāri un ap-kārt kalnam, tā kā liela daļa no lasītājiem būs pabiju-ši novada augstākajā punktā, par to pašiem nemaz tāīsti neapjaušot. Kalnam ir iegarena vaļņa forma, pa kurujau kopš senseniem laikiem ir gājis vietējais māju ceļš.Tā kā kalna augstākajā punktā cara laikā tikusi ierī-kota trigonometriskā bāka - koka tornis, tad vietējie ļau-dis kalnu dēvē visbiežāk par Torņa kalnu. Kalna strē-le atrodas trīsstūrī starp “Vanagu”, “Dzirkstiņu” un“Piežiņu” māju puduriem, stiepjoties precīzā ziemeļu -dienvidu virzienā. Atgādināšu, ka tūrismā un literatūrāpopulārais Jaunpiebalgas Viņķu kalns ir tikai 243,2 met-rus augsts un skaisto skatu dod krasā augstuma star-pība ar Gaujas ieleju. Pretī mūsu baznīcai upes līme-nis ir tikai 155 metrus virs jūras līmeņa. Tātad starpībasanāk ap 90 metriem, gandrīz kā Siguldā senlejas kras-ti. Šāda ainaviska panorāma Vanagkalnā nav novēro-jama, ja nu vienīgi šeit tiktu ierīkots skatu tornis.
Līdz ar to nosaukums Drebes kalns ir pilnībā zudisno ikdienas pielietojuma un aizstāts ar jaunākiem to-ponīmiem (Torņakalns, Vanagkalns u.c.), līdzīgi kā tu-vējam Ūseļkalnam pie “Jaunzariņiem” (tagadBūmaņkalns). Vanagkalns – radies pēc tuvēja mājvārdaun ir padarījis augstieni populāru tālu aiz novada un
Vanagkalna pieci noslēpumi
Attēlā: 2018. gads – Dzidra Kuzmane un GuntisGailītis.
Attēlā: 2015. gads - Trio latino – Sanita Razminoviča,Ēriks Kūlis, Kristīne Paula - jaunie talanti.
Attēlā: 2012. gads - tradīcijas aizsākšana - ceļāuz Skrāģu krogu. Attēlā: 2015. gads.
14
Reizi gadā Latvijas iedzīvotājiemir iespēja doties uz kādu no spēkapunktiem visā Latvijā un parādītsavu spēku. Pasākuma mērķis ir ro-sināt sabiedrību domāt par veselīguun aktīvu dzīvesveidu, kā arī apzi-nāties labas fiziskās formas nozīmiikdienas dzīvē.
Savu spēku un izturību bija iespē-jams parādīt trīs disciplīnās - pievil-kšanās pie stieņa, plankā( balsts gu-ļus uz apakšdelmiem) un pietupienos.
Viens no 59 Latvijas Spēka pun-ktiem bija arī pie mums,Jaunpiebalgā. Lai arī laika apstāk-ļi nebija visai labvēlīgi, iedzīvotājuaktivitāte iepriecināja. Uz mūsuSpēka punktu brauca gan tuvāku,gan tālāku novadu stiprinieki. Es gri-bētu izcelt mūsu novada stipriniekus.Daiļā dzimuma konkurencē visla-
bākos rezultātus pietupienos un plan-kā uzrādīja Rasa Sila. Starp stiprādzimuma pārstāvjiem valdīja daudz
lielāka konkurence, saspringums unazartiskums. Pie pievilkšanās stie-ņa nepārspēts palika Mārtiņš Ikšelis,savukārt pietupienos vislabākosrezultātus sasniedza Uģis Dreimanis,bet visilgāko laiku plankā noturē-jās Edgars Misiņš.
Paldies jums, stiprinieki, ka brašicēlāt mūsu novada reitingus! Kārtējoreizi pārliecinājos, ka piebaldzēnos mītpamatīgs spēks un izturība! Paldiesikvienam, kas uzdrīkstējās un pa-mēģināja pievilkties kaut vai tikai vie-nu reizi, jo katra reize tika summētaJaunpiebalgas pievilkšanās punkta ko-pējos rezultātos, ar tiem var iepazīties:www.spekadiena.lv. Dāmām, protams,īpašas uzslavas!
Egita ZariņaPievilkšanās dienas
koordinatore
Vislatvijas SPĒKA DIENA arī Jaunpiebalgā!
Piebalgas robežām. Man par lielu pārsteigumu, nejaušipāršķirstot Lilijas Dzenes grāmatiņu “Triju aktieru dzī-ves …” (Rīga, 1995.gads), uzmanību piesaistīja pirmāsnodaļas nosaukums – “Pāri Drebes kalnam”. Izrādās,ka no “Dzirkstiņiem” ir cēlies aktieris Emīls Mačs (1892 -1958), un kaut kādā ceļā vietvārds ir aizgājis arī līdzteātra zinātniecei. Un šeit rodas jautājums – vai arī mūsuJaunpiebalgas Drebes kalna nosaukums nav saistīts arkādu senu, līdz mūsdienām nenonākušu hidronīmu?
Rietumos no kalna kores meklējamas Lācupītes (kopāar pieteku - Krācupīti) un Vienziemītes labā zara izte-kas, bet dienvidos, zem “Dzirkstiņu” mājas sākas ne-lielā Vaskupīte, kas ir Tirzas pirmā kreisā krasta pie-teka. Pēc tautas tradīcijas Tirza agrāk iztecējusi no tu-vējā Veļķu pagasta Ezernieku ezera, un tās pirmā la-bās puses pieteka ir Vilkapurva upīte (pēc 1797.gadakartes). Senākajos vietvārdu vākumos ezera iztekai fik-sēts arī paralēlais nosaukums - Seskupe. Arī Tirzas iz-tekas jautājums vēl ir palicis neskaidrs, un varbūt, kamūsdienās tās izteka meklējama jau tieši no mūsuVanagkalna? Aicinu tāpēc šoruden doties ekspedīcijā uzTirzas izteku!
Taču pagaidām jākonstatē, ka no šī augstienes ma-sīva - visiem pazīstamā Vanagkalna - sākumu rod pie-ci strauti ar atšķirīgiem nosaukumiem. No kalna austrumunogāzes savu sākumu rod novadā labi zināmā Vilkupīte,kura kartēs fiksēta ar melioratoru izdomātu nosaukumu –Kalnupe (no kādu māju saimnieka uzvārda - Kalnups!).Vilkupīte savukārt nosaukumu ieguvusi no meža Vilkudārzs, kas atrodas no ceļa pa kreisi (braucot uz centru).No tā savukārt cēlies Vilku tilta nosaukums uz senāPiebalgas – Alūksnes lielceļa, kas fiksēts jau 1695.gadazviedru ceļa kartē. Šo Vilku tiltu vēl arvien labi atcerasvecākā un vidējā paaudze, jo, ejot skolas gaitās, bērni mē-dza šeit satikties. Pirmskara laikā tā bijusi arī sabied-rībā labi zināma spokošanās vieta. Bet varbūt šai upīteivēl senāk bijis arī cits nosaukums – Drebe? Uz to pagaidāmskaidras atbildes nav, ir jāturpina pētīt 17. gadsimta viet-vārdi senajās kartēs. Satekot kopā Vilkupītei (arī Linde),Lācupītei (arī Vīksnupe?) un Abrupei, izveidojasGrūžupe - Gaujas labā krasta pieteka Lukstu pļavās piemācītājmuižas.
Jāatzīmē, ka “Dzirkstiņu” apkārtnē man gandrīz navizdevies atrast zinošus vietējos teicējus. Vismaz tādus,kas varētu kaut ko pastāstīt par šo trīs māju pudurusenajiem kalnu un upīšu nosaukumiem. Ja kāds var teik-to papildināt vai palabot, labprāt gaidīšu zvanu!
Gints Skutāns novadpētnieks Piebalgā
mob. 29196952
Attēlā: Drebes kalns ar upīšu iztekām - Vilkupīte,Vaskupīte, Vienzīmīte, Lācupīte, Krācupīte.
15
Tur, kur Gauja satiek jūru!16. septembrī Carnikavā norisi-
nājās tradicionālais CarnikavasRudens nūjošanas festivāls, kurš šo-reiz pulcēja gandrīz 100 nūjošanasentuziastu no tuvākiem un tālākiemnovadiem. Arī mēs - Jaunpiebalgasnūjotāji - devāmies uz šo festivālu,jo ļoti ilgi tika lolots sapnis par nū-jošanu gar jūras krastu.Carnikaviešiem šāda nūjošana ir ik-diena, bet mums, piebaldzēniem, tābija svētku diena!
Šogad pasākuma dalībniekiemtika piedāvātas divas nūjošanas dis-tances. Abi maršruti veda pa dabasparka „Piejūra“ takām līdz jūrai unvietai, kur Gauja satiekas ar jūru.Mēs visas jutāmies možas un sparapilnas, tādēļ izvēlējamies grūtākodistanci.
Saule neparasti žilbināja, vējš dze-nāja gan gubu mākoņus, gan matušķipsnas, apavi -pilni ar jūrmalassmiltīm, bet sirdī - neaprakstāmsgandarījums par pieveikto distanci
un pabūšanu pie jūras. Vietā, kurmūsu mazā Gauja sanesusi visustrautiņu un urdziņu tecējumu, gri-bējās apstāties, lai cildinātu tās spē-ku un varenību ceļā uz jūru!
Paldies mūsu ņiprajai un dzī-
vesprieka pārņemtajai nūjotāju ko-mandai!
Egita Zariņa
Attēlā: mūsu ņiprā un dzīves-prieka pārņemtā nūjotāju komanda.
Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” no Salacgrīvas šajārudenī apceļo 28 Vidzemes bibliotēkas, jo AS “LatvijasValsts meži” un Valsts kultūrkapitāla fonds atbalstaVidzemes kultūras programmu, kas no septembra līdzpat Ziemassvētkiem noritēs ar devīzi “Meklējiet jūrasābeci bibliotēkās!”
Bibliokuģa komanda jūrniecības arodizglītības vei-cināšanai izvēlējusies novadu Gaismas pilis – bibliotē-kas, lai jauniešus uzrunātu izvēlēties ar jūrniecību sais -tītus arodus, mācības turpinot LJA Jūrskolā, LiepājasJūrniecības koledžā vai Latvijas Jūras akadēmijā. Visapamatā tiks likta grāmata, lasīšana, zināšanas.
Tematisko loku “Visas upes plūst uz jūru” aptvertāsbibliotēkas apņem visu Vidzemi. Braucienu loģistika iz-kārtota atbilstoši novadu ģeogrāfijai: “Ziemeļu stīga, kasSalacu skar” (Staicele, Mazsalaca, Rūjiena, Naukšēni),“Malēnijas lielais loks” (Ape, Liepna, Lejasciems,Cesvaine), “Piebalgas ūdensrozes” (Jaunpiebalga,Vecpiebalga, Ērgļi), “Kur Lubāns viļņus veļ” (Ļaudona,Varakļāni, Lubāna), “Amatas krastos Rāmuļu takās”(Rāmuļi, Līgatne, Nītaure), “Ciemos Beverīnas zemē”(Kauguri, Burtnieki, Kocēni), “Kantrī dzimis Smiltenē!”(Smiltene, Strenči, Valka) un “Tur, kur Gauja, tur, kurRauna” (Stalbe, Priekuļi, Rauna), “No Svētupes līdzLiepupei” (Pāle un Liepupe).
Gatavojoties pasākumam, Jaunpiebalgas vidussko-las 28 audzēkņi piedalījās viktorīnā par jūrniecību.
27. septembrī bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs” ap-meklēja Jaunpiebalgu. Pasākums notika vidusskolā, uzkuru ieradās 5.- 12.klašu audzēkņi. Viktorīnā vislabākveicās 10. klases skolēniem. Uzvarētājas - Krista MartaKundrate un Samanta Terēze Spirģe - ziemas brīvlai-
kā ir uzaicinātas uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, kurnotiks noslēguma pasākums.
Žurnālists Gints Šīmanis iejutās bocmaņa un pasā-kuma vadītāja lomā. Kapteinis Ingus Siliņš pastāstījapar savu darbu un mācību iespējām. Bērni uzdeva jau-tājumus un vēlāk atzina, ka tikšanās ar bibliokuģa ko-mandu ir bijusi saistoša un vērtīga.
Projekta ietvaros Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkadāvinājumā saņēma grāmatas no LU Akadēmiskās bib-liotēkas - bibliokuģa sadarbības partneriem.
Paldies Vēsmai Johansonei par veiksmīgo sadarbī-bu!
Attēlā: kapteinis Ingus Siliņš, jūrniecības viktorīnasuzvarētājas Krista Marta Kundrate un Samanta TerēzeSpirģe, kā arī žurnālists Gints Šīmanis.
Baiba LoginaFoto: Vēsma Johansone
“JŪRAS ĀBECI” atver Vidzemesbibliotēkās
16
l 16. oktobrī plkst.17. 00 domu biedru tikšanās“Teātra afišā”- diskusijas, pārdomas par teātra izrā-dēm.
l 9. novembrī plkst. 18.00 pasākums dzejnieces OlgasLisovskas piemiņai “Esmu ierakstīta bērzu grāmatābaltā”:
â piedalās L. Brīdaka, M. Svīre, Ē. Hānbergs;â fotogrāfiju izstāde “Es negribu šo mirkli projām
laist!” /O. Lisovska/â foto akcijas “Mans foto ir kā dzeja” dalībnieku su-
mināšana.
l 2. novembrī plkst. 11. 00 “Piebalgas dzimtu stās-tu” - piektā tikšanās. Rudītes Dobeles stāstījums par“Briciem” un Brantu dzimtu. Seno rokdarbu izstāde.Aicināti visi interesenti. Omulībai līdzi paņemiet gro-ziņus!
l 5. novembrī plkst.17.00 Lasītāju klubiņa“Lasītprieks!” tikšanās. Tumšajos rudens vakaros pār-
šķirstīsim jautrāko grāmatu lappuses.l 12. novembrī plkst. 17.00 Vakarēšana.Senā vakarēšanas tradīcija ir godājama un kop-
jama. Jo īpaši mūsu steidzīgajā laikmetā pat node-rīga – atnākt rāmumā un rimtā kopā būšanā skais-tu vakaru piedzīvot. Tāpēc aicinām piebaldzēnus ie-mācīties dažādus rokdarbus – noderīgus Ziemassvētkudāvanām saviem mīļajiem, iepazīties ar jaunākajāmgrāmatām, klausīties priekšlasījumus un baudīt tēju,kafiju.
Pirmajā tikšanās reizē piedāvājam ebru mākslu uninterjera dekoru veidošanu no krāsainām smiltīm.Ebru ir neaprakstāmi skaists un neparasts glezniecī-bas veids, kad krāsa tiek pludināta uz īpaši sagatavo-tas ūdens virsmas, veidojot rakstus un zīmējumus, ku-rus vēlāk var pārnest uz papīra vai auduma. Tēlaini šīmāksla tiek dēvēta par sirds melodijas attēlošanu uzūdens.
Baiba Logina
Pieaugušo neformālā un interešuizglītība
Edgara Aizstrauta atmiņu krājumaatvēršana
“Man un māsai Ritai, un mūsu bērniem bija brīniš-ķīgs tēvs un vectēvs! Gudrs un tāds, kas izdomāja vi-sādas jautras lietas - ar viņu bija interesanti!
Viņš bija Latvijas patriots. Tētim šogad paliktu tik-pat, cik Latvijai - 100.
Viņš mums atstāja pierakstītas un uzzīmētas savasatmiņas par laiku filtrācijas nometnē Vorkutā.
Kopā ar ģimeni šogad izdevām šo atmiņu krājumu,”-tā par grāmatu sociālajos tīklos raksta Inese Aizstrauta.
Viņas tēva Edgara Aizstrauta atmiņu krājums „Pirmākilometrā“ ir grāmata ar mazbērniem veltītiem atmi-ņu pierakstiem, kurus papildina autora zīmējumi, vēs-tī par piedzīvoto filtrācijas nometnē Vorkutā 1945. –1946.gadā.
E. Aizstrauts pēc atgriešanās pierakstīja savas atmiņasun pārdomas, papildināja tās ar asprātīgiem zīmējumiem.Viņš dalījās savos atmiņu stāstos ar piederīgajiem un
draugiem, jo ticēja, ka, tikai neaizmirstot savu pagāt-ni, mēs varam mainīt nākotni. Grāmatā iekļauts ne ti-kai filtrācijas nometnes dzīves apstākļu un ikdienas ru-tīnas apraksts, bet arī tolaik aptuveni 28 gadus veca vī-rieša pārdomas par dzīves jēgu un vērtībām. Autors vai-rākkārt lasītājam ilustrē, ka zināšanas un prasmes irvienīgais, ko cilvēkam nevar atņemt, un izdzīvot palīdzspēja tās radoši izmantot īstajā brīdī.
Līdzīgi atmiņu stāsti ir gandrīz katrā dzimtā, tikaiparasti tos nākamajām paaudzēm nodot mutvārdu for-mā.
Paldies I. Aizstrautai par jauko tikšanās reiziJaunpiebalgas pagasta bibliotēkā!
E. Aizstrauta grāmatu visi interesenti var dabūt iz-lasīt bibliotēkā, jo pārdošanā grāmatnīcās tā nav pie-ejama.
Baiba Logina
Egils JohansonsEgils Johansons Maruta Kažociņa Oktobra spogulīMaruta Kažociņa Oktobra spogulī
17
Kultūras pasākumi Jaunpiebalgā
20. 10. plkst. 22. 00 Rudens balle ar grupu „Zelta kniede“Ieejas maksa: 5.00 EURGaldiņu rezervācija 26646395 ( Ieva)
26. 10. plkst. 19.00 filma “HOMO NOVUS”Pēc A. Eglīša tāda paša nosaukuma romāna motīviem. 30. gadu Rīga, mākslinieku aprindās bohēma sit
augstu vilni! Galvaspilsētā no laukiem ierodas jauns un nabadzīgs, taču ambiciozs mākslinieks Juris Upenājs,lai iekarotu savu vietu mākslas pasaulē. Jau pirmajā vakarā nokļūstot mākslinieku bohēmā un, satiekotsavu mīlestību, Jura pirmie soļi Rīgā izvēršas par komisku, reizēm aizkustinošu pārpratumu virknējumu.
Žanrs: Komēdija, romantikaFilmas garums: 2 h 02 minRežisors: Anna Viduleja Lomās: Igors Šelegovskis, Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte
- Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš,Regīna Razuma, Andrejs Žagars, Intars Busulis, Kaspars Kambala
Līdz 12 g. v. - neiesakām Ieejas maksa: 2.00 EUR
01.11. plkst. 19.00 filma “TĒVS NAKTS”To, ka Žanis Lipke kļūs par varoni, nespēja iztēloties neviens. Pa dienu viņš strādāja militārās aviāci-
jas noliktavās, bet naktīs pārvadāja kontrabandu. Brīdī, kad nacisti sāka izrēķināties ar Rīgas iedzīvotā-jiem, viņš pieņēma lēmumu, kas varēja izrādīties liktenīgs gan viņam pašam, gan viņa sievai un mazajamdēlam. Burtiski vācu karavīru acu priekšā drošībā tika nogādāti vairāk nekā piecdesmit cilvēki. Patvērumuizglābtajiem Žanis iekārtoja pats savās mājās.
Žanrs: Drāma, biogrāfija Filmas garums: 1h 28 minRežisors: Dāvis Sīmanis Lomās: Artūrs Skrastiņš, Ilze Blauberga, Matīss Kipļuks Līdz 12 g. v. - neiesakām Ieejas maksa: 2.00 EUR
02. 11. plkst. 16.30 izstāžu zālē “Velves” Aināra Sila un SIA “SILS un SILI” izstādes atklāšana“Latvijas valsts apbalvojumi un amata zīmes”.
11. 11. Lāčplēša dienaPlkst. 17. 30 Varoņu birzs izgaismošana Plkst. 18. 00 lāpu gājiens (pulcēšanās pie kultūras nama)Plkst. 18. 30 piemiņas brīdis pie K. Zāles pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiemPlkst. 18. 50 koncerts Svētā Toma ev. lut. baznīcāAicinām piedalīties ikvienu, līdzi ņemot sveces un lāpas, lai godinātu Brīvības cīņās kritušos!
17.11. Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltīti pasākumi visas dienas ga-rumā:
Plkst. 11. 00 Dievkalpojums Svētā Toma ev. lut. baznīcāPlkst. 14. 00 Vēsturiska filma par Zosēniem, Zosēnu kultūras namāPlkst. 19. 00 Svētku koncerts Jaunpiebalgas kultūras namā, pēc koncerta kopīga sadziedāšanāsPlkst. 22. 00 Balle ar grupu “Sestā Jūdze”Ieeja visas dienas pasākumos: bezmaksas
Pasākuma plānā iespējamas izmaiņas un papildinājumi.Lūdzu, sekojiet informācijai mājas lapā www.jaunpiebalga.lv un Jaunpiebalgas kultūras nama Facebook lapā.
Tālrunis detalizētākai informācijai – 26449732.
Zosēnos13.10. pulksten 17.00
Recepšu - rudens velšu pēcpusdiena degustācija, izstāde ‘’Viena no 100’’20.10. Tējas vakars – personības.
Plkst. 18.00 ‘’Brālēni Jarāni’’ ar koncertprogrammu - “Pēc Jūsu izvēles’’.Šis labestības un enerģijas pārpilnais koncerts sniegs jums pozitīvu lādiņu ilgam laikam! Ieeja – 4.00
EUR, galdiņu rezervācija – mob. 26538154 (Dzidra)17. 11. plkst. 14.00 Latvijas neatkarības proklamēšanas 100. gadadienas svinības.
18
Jaunpiebalgas novada domes izdevumsRedakcija: Aija Íîíere tâlr. 64162437 (darbâ), 26409543 (mob.), e-pasts: [email protected];
[email protected]; Zinaida Ðoldre tâlr. 64129837 (darbâ), 22409419 (mob.)Mâjas la pas ad re se http://www.jaunpiebalga.lv
Par skaitïu un fak tu pa reizîbu, kâ arî par slu dinâju mu tek stu at bild au tors. Pub licçtie ma te riâli ne vienmçr at spo guïo re dak ci jasvie dok li. Pârpub licçðanas vai citçðanas gadîjumâ at sau ce ob ligâta. Ie spiests SI A „Lat ga les dru ka”.
Break Dance nodarbībasJaunpiebalgas kultūras nama zālē
Sestdienās plkst.13.003., 10., 24. novembrī, 1.un 8. decembrī.
Bērniem un jauniešiem no 7gadu vecuma.Nodarbības vadīs profesionāls deju treneris Eduards Ruicis.
Nodarbības bezmaksas.Tālrunis uzziņai – 26449732 (Egita)
PIEBALDZĒNI!ZĒNI, PUIŠI, VĪRI, TĒVI, VECTĒVI,
VECVECTĒVI!
Aicinu piedalīties 100 gades vīru korī! Vienosimies kopīgā dziesmā -
100 PIEBALGAS VĪRI LATVIJAS SIMTGADĒ11. novembrī.
Vēršos pie katra, kurš sirdī ir PIEBALDZĒNS!Savu JĀ šai idejai jau ir teikuši vairāk nekā 50
Jaunpiebalgas zēnu un jauniešu!Gaidīšu visus uz mēģinājumiem mūzikas skolas zālē:
15. oktobrī (pirmdiena) plkst. 18.0018. oktobrī (ceturtdiena) plkst. 18.0022. oktobrī (pirmdiena) plkst. 18.0026. oktobrī (piektdiena) plkst. 19.0029. oktobrī (pirmdiena) plkst. 18.005. novembrī (pirmdiena) plkst. 18.008. novembrī (ceturtdiena) plkst. 18.009. novembrī (piektdiena) plkst. 19.00
Ja kāds netiek klātienē uz mēģinājumiem, tas navšķērslis, lai atteiktos no domas par kopīgu dziesmu.
Rakstiet vai zvaniet([email protected], tel. 26412878) –
nosūtīšu notis un audio materiālu, lai var dziesmuapgūt arī neklātienē.
Patiesā cieņā – Aija Sila
“Mēs esam viens otram”Septembris – dzejas mēnesis.
Šogad Jaunpiebalgas amatierteātris “Triksteri” iestudēja Marikas Svīķes dzejas izrādi “Mēs esam viens otram”.
Režisore Aina Damroze, mūzikas autors Jānis Žagariņš.
Attēlos: Jaunpiebalgas amatierteātris “Triksteri”pēc dzejas izrādes; režisore Aina Damroze, par ska-ņu rūpējās Mārtiņš Smilgins.
Foto: Vēsma Johansone
Jaunais tilts Jaunpiebalgā pāri Gaujai ir nodotsgājēju, velobraucēju un autobraucēju rīcībā.
