View
0
Download
0
Category
Preview:
Citation preview
KERAMIKAS GRANULU SORBCIJAS SPĒJAS IZMAIŅA
Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte Silikātu materiālu institūts
RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE
Ruta Švinka, Oskars Leščinskis, Visvaldis Švinka
Valsts pētījumu programma (2014.-2017.) projekta Nr.5 «Zemes dzīļu resursu izpēte-
jauni produkti un tehnoloģijas (Zeme)» apakšprojekts Nr.4 «Augsti poraina keramika
ar aktivētu virsmu»
Aktualitāte
• Aktuāls kļūst jautājums par arvien pieaugošā
piesārņojuma samazināšanu vai novēršanu.
• Ūdens attīrīšana, izmantojot keramiskos materiālus.
• Keramiskiem materiāliem piemīt ķīmiskā, termiskā un
mehāniskā stabilitāte un augsta selektivitāte, kā arī tie ir
samērā lēti.
• Keramiskos materiālus ir iespējams papildus aktivēt.
2
Darba mērķis
Noteikt paātrināto elektronu starojuma ietekmi uz māla granulu sorbcijas spēju.
3
Izmantotie māli Kupravas māli: •Devona perioda māli; •Mazkarbonātu māls (CaO+MgO < 5 – 7%);
Ķīmiskais sastāvs: •SiO2 – 53,78% •Al2O3 – 18,80% •Fe2O3 – 9,07% •TiO2 – 0,65% •CaO – 1,95% •MgO – 3,44% •K2O – 5,10% •Karsēšanas zudumi 10000C – 6,87%
4
Granulas • 2 masas % skaidu piedeva māliem porainības
palielināšanai; • 5 dažādas apdedzināšanas temperatūras (700, 800, 900,
1000, 1050 oC); • Temperatūras celšanas ātrums krāsnī 300 oC/h,
izturēšanas laiks – 1 stunda;
• Granulām tika veikta: 1) rentgena staru fāžu analīze; 2) dzīvsudraba porozimetrija; 3) slāpekļa adsorbcija (BET); 4) ūdens pH noteikšana, kurā iemērktas granulas. • Sorbcijas pētījumi 0,01 N J2 šķīdumā; • Paātrināto elektronu absorbētā doza 5 Mgy.
5
6
Kupravas mālu keramikas rentgendifraktogrammas
5
6
7
8
9
10
0 5 10 15 20 25 30
pH
t, min
700
800
900
1000
1050
Granulu ūdens šķīduma pH
7
0
2
4
6
8
10
12
14
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15
Ad
sorb
ētai
s jo
da
dau
dzu
ms,
mg
/g
Dienas
700 800 900 1000 1050
Neapstarotu granulu sorbcija
8
0.01 0.1 1.0 10 100
Poru diametrs, μ
25
20
15
10
5
0 P
ora
inīb
a, %
700
800
900
1000 1050
1.0 0.1 0.01
Poru diametrs, μ
30.4
24.3
18.2
12.2
6.1
0
Vir
sma
s la
uk
um
s, m
2/g
700
800
900
1000 1050
Neapstarotas
granulas
Poru struktūra neapstarotām granulām
9
Apdezināšanas
temperatūra, °C Porainība, %
Īpatnējais virsmas
laukums, m2/g
700 23,7 28,9
800 22,5 27,8
900 19,4 10,3
1000 7,7 2,6
1050 8,8 1,2
Dzīvsudraba porozimetrija
Apdedzināšanas
temperatūra, C
Īpatnējais
virsmas
laukums, m2/g
Poru tilpums,
cm3/g
Poru rādiuss,
nm
700 36,46 0,087 1,63
800 14,98 0,038 1,80
900 8,39 0,023 1,62
Slāpekļa adsorbcija (BET)
Apstarotu granulu sorbcija – starojuma doza 5 MGy
10
0
2
4
6
8
10
12
14
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15
Ad
sorb
ētai
s jo
da
dau
dzm
um
s, m
g/g
Dienas
700 800 900 1000 1050
Apstarotas granulas – starojuma doza 5 MGy
11
02468
101214
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15Ad
sorb
ētai
s jo
da
dau
dzu
ms,
m
g/g
Dienas
Kuprava 800C
apstarots neapstarots
02468
101214
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15Ad
sorb
ētai
s jo
da
dau
dzu
ms,
m
g/g
Dienas
Kuprava 1050C
starots nestarots
02468
101214
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15
Ad
sorb
ētai
s jo
da
dau
dzu
ms,
m
g/g
Dienas
Kuprava 700 C
apstarots neapstarots
0.01 0.1 1.0 10 100
Poru diametrs, μ
24
19
14
9
5
0
Po
rain
ība
, %
800 700
900
1.0 0.1 0.01
Poru diametrs, μ
26.8
21.5
16.1
10.7
5.4
0
Vir
sma
s la
uk
um
s, m
2/g
700
800
900
Apstarotas granulas – starojuma doza 5 MGy
Apdedzināšanas temperatūra 900°C
0.01 0.1 1.0 10 100
Poru diametrs, μm
19.8
15.8
11.8
7.9
3.9
0
Po
rain
ība
, %
Neapstarotas
Apstarotas
0.01 0.1 1.0
Poru diametrs, μm
2.41
1.93
1.45
0.97
0.48
0.0
Dif
eren
ciā
lais
poru
til
pu
ms,
cm
3/g
-μm
Neapstarots
Apstarots
Apdedzināšanas temperatūra 800°C
1.0 0.1 0.01
Poru diametrs, μm
205.1
159.5
113.9
68.4
22.8
Dif
eren
ciā
lais
vir
sma
s la
uk
um
s, m
2/(
g-μ
m)
Neapstarots
Apstarots
Apdedzināšanas
temperatūra °C
Porainība, % Adsorbētais joda daudzums, mg/g
Pēc 8 dienām Pēc 15 dienām
Neapstar. Apstarotas Neapstar. Apstarotas Neapstar. Apstarotas
700 23,7 22,35 7,5 9,5 8,2 11,5
800 22,5 14,57 10 11,5 11 12
900 19,4 13,88 11,8 11,5 12 12
Adsorbcijas salīdzinājums apstarotām un
neapstarotām granulām
Secinājumi
• Granulu apstarošana ar paātrinātajiem e- palielina to adsorbcijas spēju, it
sevišķi sorbcijas sākuma laika posmā;
• Jonizējošais starojums samazina poru tilpumu un īpatnējās virsmu
laukumu, kas liecina par temperatūras paaugstināšanos granulās
apstarošanas laikā un materiāla sablīvēšanos;
• Iegūtās keramikas granulas var izmantot kā adsorbentus molekulāriem
savienojumiem, piem., jodam no ūdens šķīduma.
16
Paldies par uzmanību!
17
Recommended