Tirdzniecības režīmu ietekme

Maija Kāle

Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra pētniece

Rīga 2013

Pētījums tika veikts projekta „Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

Tirdzniecības režīmu ietekme

Latvijas attīstības palīdzības prioritārās valstis: Gruzija, Moldova, Ukraina, Baltkrievija un Afganistāna Fokuss: Latvijas attīstības palīdzība analizēta tās efektivitātes un saņēmējvalstu tirdzniecības režīmu rakursos Analīze: galvenie izaicinājumi Latvijas attīstības palīdzības struktūrā, lai veicinātu atvērtu, paredzamu, regulētu tirdzniecības struktūru attīstību starp Latviju un tās attīstības palīdzības saņēmējvalstīm. Secinājumi: ieteikumi politikas veidotājiem, lai veicinātu a) efektīvāku Latvijas sniegto attīstības palīdzību, b) uz atvērtas tirdzniecības principiem balstītus tirdzniecības režīmus ar Latvijas attīstības palīdzības saņēmējvalstīm.

Latvijas attīstības palīdzība

• Oficiālā attīstības palīdzība kopš 1991.gada

• Divpusējā attīstības palīdzība kopš 2004.gada

• Daudzpusējā attīstības palīdzība tradicionāli vairāk kā 90% kopējā palīdzības apjoma

• Starptautiski izvirzītie mērķi : 0.17% OAP/NKP līdz 2010.g., un 0.33% līdz 2015.g. Latvija mērķus nesasniedz.

• Līdz 2009.gadam ĀM atsevišķs attīstības palīdzības departaments (9 darbinieki), šobrīd atsevišķa nodaļa (3 darbinieki)

• Konsultatīvā padome, vairāk, kā 13 ministriju iesaiste, NVO un nacionāla līmeņa apvienības/asociācijas (kopā 22)

Gads OAP/

Nacionālais

kopprodukts

Kopā(miljons,

LVL)

2001 0,019% 1,1

2002 0,01% 0,6

2003 0,008% 0,5

2004 0,06% 4,8

2005 0,07% 5,7

2006 0,06% 6,7

2007 0,06% 8,2

2008 0,07% 10,5

2009 0,08% 10,5

2010 0,06% 8,3

2011 0,07% 9,7

Avots: Ārlietu Ministrija

Latvijas attīstības palīdzība

• 1991-2004 nabadzības mazināšana & ad-hoc palīdzība kā viens no mērķiem (Pakistāna, Indonēzija)

• 2005-2009 nozīmīgu daļu OAP saņem Bosnija-Hercegovina, taču neiekļūst prioritāšu sarakstā

• 2005-šobrīd Latvija kā «demokrātijas eksport-valsts» (Gruzija, Moldova, Ukraina, Baltkrievija) – Veiksmes stāsts no plānveida uz tirgus ekonomiku

• Kapacitātes veicināšana • Pārejas pieredze

– Iestāšanās ES pieredze

• 2007 – šobrīd Latvijas militārās darbības NATO ietvaros izveidota civilās palīdzības sniegšanas programma Afganistānai

Tirdzniecības režīmi Prioritārās palīdzības

saņēmējvalstis PTO Divpusējie līgumi ar Latviju

AFGHANISTĀNA Novērotājs NA

BALTKRIEVIJA Novērotājs

• 2004. sadarbība zinātnē , ekonomikā un IT jomā

• 2009. Sadarbība enerģētikas jomā

• LIAA pārstāvniecība

GRUZIJA 2000

• 2005. savstarpējās sadarbības līgums,

• 2010. sadarbība zinātnē , ekonomikā un IT jomā

MOLDOVA 2001

• 2006. savstarpējās sadarbības līgums,

• 2007. sadarbība zinātnē , ekonomikā un IT jomā

UKRAINA 2008

• 2004. sadarbība zinātnē un ekonomikā

• 2006. sadarbība informatizācijas jomā

• 2010. sadarbība tranzīta jautājumos

• LIAA pārstāvniecība

Avots: PTO, ĀM mājas lapas

Tirdzniecības režīmi • Latvija eksportē :

– Gruzija, Moldova: farmācijas, pārtikas produkciju un transporta iekārtas

– Ukraina, Baltkrievija: transporta un mehāniskās ierīces, elektroierīces, ķīmiskās rūpniecības produktus, tekstila, pārtika un metāla produkciju

– Afganistāna: minerālproduktus

• Latvija importē: – Gruzija, Moldova: pārtikas produktus (vīns, vīnogas, minerālūdeni),

augļus – Ukraina, Baltkrievija: minerālproduktus, metālus – Afganistāna: augļus

• Tirdzniecības režīmus un attiecības koordinē ES, un Latvija iesniedz ieteikumus ar Starpvaldību komisijas palīdzību.

• Latvija veido divpusējus sadarbības forumus (ne-regulāra aktivitāte)

Tirdzniecības režīmi & attīstības palīdzība

• Latvijas zināšanu (know-how) pārnese – Vides aizsardzība

• vēsturiski, ne-politiska palīdzība

– Pārtikas sektors • Pārtikas standartu izstrāde un ieviešana (Gruzija)

• Dalība citu valstu projektos ar ekspertīzi (Francija-Baltkrievija)

– Kapacitātes stiprināšana • Valsts institūciju pāreja no plānotas uz tirgus (ES

atbilstošu) sistēmu

Tirdzniecības režīmi & attīstības palīdzība

• Ad-hoc palīdzība (ātra reaģēt-spēja uz palīdzības saņēmējvalstu pieprasījumiem)

• Krievu valoda (likumu, regulu tulkojumi uz krievu valodu, Starpvaldību komisijas ziņojumu iesniegšana krievu valodā)

• Dalība starptautiskos projektos (atsevišķās institūcijas pieprasīti eksperti, taču nav motivatoru vadības līmenī)

• Koordinētāka palīdzības sniegšana: aizvien vairāku valsts institūciju iesaiste palīdzības sniegšanai prioritārajās valstīs

• «Demokrātijas eksports», taču bez konkrēta fokusa uz atvērtas un godīgas tirdzniecības veicināšanas

Galvenie tirdzniecības režīmu izaicinājumi palīdzības saņēmējvalstīs

• Atšķirība starp rakstiski sniegto informāciju un reālo situāciju

• Mainīgā pārvaldības struktūra, grūtības identificēt «atslēgas cilvēkus»

• Protekcionisms (īpaši Baltkrievijā un Ukrainā), importa aizvietošanas politika

• Cikliska attīstība (viss atkarīgs no politiskā kursa un tā izmaiņām)

• Tirdzniecības barjeras: tarifi, barjeras muitā, kvotas, valūtas konvertācijas problēmas

Galvenie tirdzniecības režīmu izaicinājumi Latvijai

• Sniegtās palīdzības izkaisītība – mikro-aktivitātes dažādās institūcijās, bez koordinācijas un šo

aktivitāšu efektivitātes izvērtējuma

• Motivējošu faktoru trūkumi – Latvija varētu daudz vairāk piedalīties starptautiskos projektos, taču

vadības līmenī trūkst motivācijas, ministriju vadība netiek vērtēta pēc to starptautiskās performances

• Negatīvas pieredzes rezultātā, sadarbības aktivitātes samazināšanās • Vēlme darboties atbilstoši palīdzības saņēmējvalstu «likumiem»,

nevis ieviest atvērtu un godīgu tirdzniecības režīmu

Jautājumi diskusijai

• Kā Latvija varētu labāk izmantot savu potenciālu, lai veicinātu atvērtu un godīgu tirdzniecības režīmu veidošanos tās palīdzības saņēmējvalstīs?

• Kā risināt palīdzības «izkaisītības» un nepietiekamās koordinācijas jautājumus?

• Kā fokusēt «demokrātijas eksportu» uz konkrētākām aktivitātēm/specializēties?

• Kā savietot ES uzstādījumu par godīgas un atvērtas tirdzniecības veicināšanu ar uzņēmēju pieeju «darboties saskaņā ar attiecīgās valsts spēles noteikumiem»?

Paldies par uzmanību!