Nekroze

Apsaldējums

Apsaldējums - congelatio -

ir audu bojājums, ko izraisa aukstas

temperatūras iedarbība. Tā ir

aukstuma trauma, kas izraisa vietēju

virspusēju vai dziļu audu bojājumu,

kas var būt neatgriezenisks.

Apsaldējuma rašanos veicina :

aukstums, mitrums un vējš, jo

ķermeņa siltuma zudums šādos

apstākļos ir intensīvāks

asinsrites traucējumi (pārsēji,

žņaugi, iekaisumi)

novājināts ķermeņa stāvoklis

ilgstošā aukstuma iedarbībā

samazināta situma produkcija

nepietiekamas barības rezultātā

Apsaldējums var rasties ne tikai

tad, kad ārējā vides t° ir zemāka

par 0°, bet arī +4°, +8° un pat

augstākā t°, it īpaši tad, ja aukstums

iedarbojas ilgstoši. Neatgriezeniskas

pārmaiņas rodas, kad audos

temperatūra pazeminās līdz 2º C.

Pret aukstuma ietekmi jutīgāki ir:

jaundzīvnieki

dzīvnieki ar lēnu asinsriti, asinsrites

traucējumiem

novājināti, slimi dzīvnieki

Skartie apgabali:

jebkura dzīvnieka perifērās ķermeņa daļas,

piemēram – ķepas, sēklinieki, pupi,

sekstes un pirksti gaiļiem un vistām,

astes, ausis, pēdvidus, koronārās saites

zirgiem u.c.

Apsaldējums ekstremitātāšu distālās

daļās:

agrīni un vieglākos gadījumos grūti

pamanāms

1-2 diennakšu laikā parādās nekroze,

ādas atdalīšanās

pēc dažām dienām atdalās nagi

parādās spilgti izteikta robeža starp

veselajiem un skartajiem audiem

ja apsaldējums saistīts ar asinsvadu

sašaurināšanos - āda kļūst kā cieta čaula

Apsaldējums ir saistīts ar ķermeņa

siltuma zudumu.

Siltuma atdošana notiek ar:

radiāciju (siltumstarojums)

konvekciju

kondukciju

iztvaikošanu

Apsaldējums = Hipotermijas rezultāts

Hipotermija ir stāvoklis, kad ir pazemināta

ķermeņa vai tā daļu temperatūra (↓24°C).

Tā rodas, kad organisms ilgstoši tiek

pakļauts zemai apkārtējās vides t°.

Hipotermija izpaužās:

1)Skarot visu ķermeni kopumā:

pazeminās ķermeņa serdes temperatūra

tiek traucēti homeostāzes mehānismi

var iestāties nāve bez redzamiem audu

bojājumiem

2)Skarot atsevišķas ķermeņa daļas:

tiek bojāti atsevišķi audi, šūnas

bojātajos audos šūnas iet bojā - sākas

nekroze

Šūnu un audu bojāšana notiek:

1. Tieši:

ūdens šūnas iekšienē un starpšūnu telpā

kristalizējas (sasalst)

veidojas augsta sāļu koncentrācija šūnā

ledus kristāli izraisa fizikālus šūnas

bojājumus

rezultātā veidojas neatgriezeniski šūnas

bojājumi

šūna iet bojā

2. Netieši:

tiek ietekmēta asinsrite

vazokonstrikcija aukstuma ietekmē

pieaug asinsvadu caurlaidība, kas izraisa

pietūkumu

perifēro nervu deģeneratīvas pārmaiņas

kapilāru bojājumi izraisa trombozi,

infarktus

išēmija, kas izraisa hipoksiju

koagulācijas nekroze

gangrēna

Distālās ekstremitātes vazokonstrikcija

Apsaldējumam raksturīgās audu pārmaiņas

novēro tikai pēc vairākām stundām

Tipiska apsaldējuma

pazīme – apsaldētās

ķermeņa daļas

ādas nekroze ar

smagu, izplūdušu,

hemorāģisku tūsku

Gangrēna • vērojama orgānos, kuri saskarās ar ārējo

vidi – ādā un audos zem tās, elpošanas,

gremošanas, un uroģenitālās sistēmas

orgānos

Izšķir 3 veida gangrēnas:

• Sauso gangrēnu

• Mitro gangrēnu

• Gāzu gangrēnu

Ausu apsaldējumi (sausā gangrēna)

Sekstes apsaldējums (sausā gangrēna)

Tesmeņa apsaldējums (sausā gangrēna)

Pēc audu bojājuma smaguma izšķir 4

apsaldējuma pakāpes:

– I pakāpes apsaldējums - āda pēc

sasildīšanas kļūst zilgana, dažkārt tā lobās

– II pakāpes apsaldējums - raksturīgi pūšļi,

kas pildīti ar dzeltenu šķidrumu

Abu pakāpju gadījumā ādas jutība saglabājas.

– III pakāpes apsaldējums -

raksturīga ādas un zemādas audu nekroze,

šķidrums pūšļos kļūst asiņains, veidojas

lēni dzīstošas brūces

– IV pakāpes apsaldējums - bojā iet dziļākie

audi - muskuļi, skrimšļi, locītavas, kauli

Pēc pārciesta apsaldējuma āda var kļūt plāna,

zilgansārta, viegli ievainojama. Var

sašaurināties asinsvadi, pēc vairākiem gadiem

izraisot locekļu perifērisko daļu atmiršanu.

Ārstēšana

1. Apsaldētā ķermeņa daļa lēni jāsasilda.

Ja apsaldētas ekstremitātes, tās

iegremdē remdenā vārītā ūdenī, tam

pakāpeniski pielej siltāku,

līdz ūdens temperatūra sasniedz 40°.

Asinsrites uzlabošanai apsaldēto

vietu ūdenī viegli masē. Ja apsaldēto

vietu nevar iegremdēt ūdenī, to masē ar

tīru, nomazgātu roku vai vati, kas

samērcēta 40-70° spirta šķīdumā.

2. Apsaldēto ķermeņa daļu pārsien un silti

nosedz.

Ja izveidojušies pūšļi, masēt nedrīkst. Arī

pārdurt vai pārgriezt pūšļus nedrīkst.

Nekādā gadījumā apsaldēto ķermeņa

daļu nedrīkst sildīt pie uguns vai kāda

karsta priekšmeta (jušanas traucējumu

dēļ var rasties apdegums).

Ārstēšana atkarībā no apsaldējuma

smaguma pakāpes - ambulatoriska vai

stacionāra.

Lieto līdzekļus, kas uzlabo asinsriti, vietēji

- aseptiskus pārsējus.

II, III un IV pakāpes apsaldējuma

gadījumā ievada specifisku serumu un

anatoksīnu pret stingumkrampjiem.

Ja ir IV pakāpes apsaldējums,

nepieciešama apsaldētās daļas

amputācija.

PALDIES PAR UZMANĪBU!