Borrelia raksturojums un

diagnostikas shēma

Darja Carionova, Iveta Vigupe, 9.grupa

Borrelia burgdorferi

Klasifikācija• Rinda: Spirochaetales• Dzimta: Spirochaetacea• Ģints: Borrelia

Morfoloģija•  

Ag• Antivielas augstā titrā pēc infekcijas• Ag struktūra mainās vienas infekcijas gaitā• Av darbojas selektīvi atšķirīgie Ag izdzīvo• Atšķirīgie Ag vairojas, ir recidīvs un vajag

jaunas Av• Pilnīga izveseļošanās-pēc vairākiem

recidīviem – vairāki Av veidi

Patoloģija

• Letālos gadījumos lielā daudzumā atrod liesā, aknās

• Hemorāģijas nierēs, GI traktā• Nekrotiski perēkļi parenhimatozos org.• Likvorā un smadzenēs (meningīta gad.)

Boreliozes

• Atguļas tīfs (B.recurrentis)- epidēmiskais(utu)- endēmiskais(ērču)

• Laimas slimība (sistēmas borelioze, artrīts) – B.burgdorferi

Epidēmiskais tīfs

• Inf.avots – CILVĒKS• Pārnesējs

1) drēbju uts2) galvas uts3) blaktis

Pediculus humanus capitis

IP: 5-7 dienas

• Sākas ar pēkšņu drudzi, paaugstinātu temperatūru, drebuļiem, nogurumu, galvassāpēm, vājumu

• Tad pāriet un atkal atkārtojas 3-10x• Ar katru nākamo reizi simptomi mazinās• Borrelia asinīs TIKAI DRUDŽA LAIKĀ

Endēmiskais tīfs

• IA – ĒRCES, GRAUZĒJI• Pārnesējs – ērces• Ierosinātājs – 11sugas – B.hermsii,

B.parkeri, B.hispanica, B.turicatae u.c.

Diagnostika• Atguļas tifs – B. reccurentisAsinis (drudža periodā)Kaulu smadzenes (remisijas stāvoklī) 

Krāsošana pēc Gimza (uz asins šūnām e/c zili-violeti m/o),        pēc Raita (E, azūrs, metilēnzilais, lai atšķirtu 

         Leu veidus)

Aug uz barotnēm, kas satur asinis, serumu, dzīvnieku audus. Mikroaerofili. 28-30°C, pH 7,2-7,4. Labi vairojas vistas embrijos.

Diagnostika• Inokulācijas metode: laboratorijas dzīvniekus – 

peles, žurkas – intraperitoneāli inficē ar asinīm. Pēc 2-4 dienām noņem asinis no astes vēnas tālākai izmeklēšanai uz m/o klātesamību. – Jūras cūciņas nejūtīgas pret B. reccurens, taču pret citām Borrelia ir jūtīgas.

• Bioķīm. īpašības: glikoze → pienskābe (API, VITEK, Crystal)

Profilakse un terapija

• Imunitāte pēc pārslimošanas vāja• Specifiska profilakse nav izstrādāta• Nespecifiska profilakse – cīņa pret ērcēm un utīm, sanitāro normu ievērošana

• Terapija – a/b: tetraciklīni, levomicetīns, dažreiz penicilīni

Borrelia burgdorferi

• Laimas slimības ierosinātāja• Gr-• 7-10 endoflagellas, ļoti kustīga• Var kultivēt, bet aug aptuveni 8 nedēļas,

tāpēc to diagnostikā neizmanto• Genoms nodrošina dazādu Ag veidošanu• Virsmas proteīni Osp A-F (nodrošina

dzīvošanu dažādos saimniekorg.)

Patoģenēze

• Iekļūst cilv. org. injekcijas veidā no ērces(ar siekalām) vai zarnu sastāvu

• Piesaistās pie šūnu proteoglikāna (sekmē bakt. glikozaminoglikāna receptori)

• Migrē no ieejas vārtiem• Pārvietojas ar asinīm un limfu uz citiem

orgāniem un muskuloskeletālo sist.

Laima slimība• Pārnesējs – Ixodes ērces

(atrodas ērces zarnu trakta vidusdaļā un distāli)

• Saslimst visu gadu, izņemot ziemu (larvas un nimfas) – maijs->jūlijs aktīvāks

• Inf.avoti – brieži un grauzēji (dab. rezervuāri)

• IP 3-32dienas1)ERYTHEMA CHRONICUM MIGRANS (60-85% gad.) ādas reakcija koduma vietā• (var būt arī gripai līdzīgi simptomi)

2) Neiroloģiskā, kardioloģiskāParādās pēc vairākiem mēnešiem – encefalīti, meningīti, sirds darbības-vadīšanas traucējumi, mioperikardīts3) Hroniski ādas, nervu sist., locītavu bojājumi. Artrīti.

Imunitāte• IgM pēc 3-6 ned., IgG vēlāk• Imūnā atbilde veidojas lēni• Av pret proteīniem OspA, OspB• Pēc izārstēšanās vēl dažus gadus

seropozitīvi

• Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem :• 2010. gadā Latvijā ir konstatēti 829

saslimšanas gadījumi ar Laima slimību. • Vidēji 2005. – 2009. gados ir bijuši 584

Laima slimības gadījumu gadā.

Vakcīnas pret Laima slimību nav.

Diagnostika

• Laimas slimība – B. burgdorferi

Ērcēm dzīvas borēlijas atrod izmantojot tumšā lauka mikroskopiju. 

DiagnostikaNo asinīm, likvora, locītavu šķidruma izdalītgrūti (6-8 nedēļas). Visvieglāk izolēt noerythema migrans. M/o identifikācijai – PCR

A/v noteikšana (pret OspA, OspB)– IgM (pēc 3-6 nedēļām)– IgG (pēc dažiem mēnešiem)

Netiešā imūnfluorescence, ELISA, WesternBlot

Diagnostika• Biopsija – imūnhistoķīmija: sudraba impregnācija

• Kultivē 6-8 ned. uz šķidrām barotnēm, Barbour-Stonner-Kelly barotnes – satur a/b, kuras nomāc citu baktēriju un sēnīšu augšanu

Profilakse un terapija

• Profilakse: ASV bija izstrādāta vakcīna ar lipoproteīnu OspA, bet teorētiski var izraisīt autoimūnu saslimšanu 

• Terapija – tetraciklīni, makrolīdi