40
Ievads Datorzinībās Pasniedzējs Gatis Šeršņevs Auce 2009

Ievads Datorzinibas 2009

Embed Size (px)

Citation preview

Page 1: Ievads Datorzinibas 2009

Ievads Datorzinībās

Pasniedzējs Gatis Šeršņevs

Auce 2009

Page 2: Ievads Datorzinibas 2009

Ko mēs mācīsimies?

Iepazīsimies ar pamat terminiem, datora uzbūvi un programmatūru

Apgūsim pamatdarbības ar operētājsistēmu Apgūsim darbu ar teksta redaktoru MS Word Apgūsim darbu ar tabulu procesoru MS Excel Apgūsim darbu ar prezentāciju veidošanas rīku

MS Excel Apskatīsim dažādus Inernet servisus

Beigās eksāmens

Page 3: Ievads Datorzinibas 2009

Galvenie pamatjēdzieni

Informācijas tehnooģijas (IT) : zināšanu, metožu, paņēmienu un tehnisko paņēmienu kopums, kas ar datoru un sakaru līdzekļu starpniecību nodrošija jebkuras informācijas iegūšanu, glabāšanu un izplatīšanu

Aparatūra: (hardware) ir datu apstrādes sistēmas fizikālā daļa (datora dzelži)

Programmatūra (software): instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību , ko izpilda dators datu apstrādes procesā (datora programmas)

Page 4: Ievads Datorzinibas 2009

Datoru Tipi

Page 5: Ievads Datorzinibas 2009

Personālie datori (vecie)

Page 6: Ievads Datorzinibas 2009

Personālais dators

Personālais dators (Personal Computer – PC) ir neliels, universāls, vienam lietotājam paredzēts dators. Tas paredzēts individuālai izmantoša nai, piemēram, birojā vai sadzīvē. Parasti ar personālo datoru saprot fir mas IBM PC ražotajiem saderīgus datorus, kas pašlaik ir plašāk izmanto tais datoru tips. Taču eksistē arī citas personālo datoru saimes, piemēram, Macintosh.

Page 7: Ievads Datorzinibas 2009

Piezīmjdators (notebook)

Page 8: Ievads Datorzinibas 2009

Tīkla dators

Tīkla dators (network computer) ir speciāli veidots izmantošanai datoru tīklos, tādēļ tam bieži vien nav atmiņas ierīču, piemēram, cieto disku, diskešu ierīču. Programmas un dati tiek ielādēti no lieldatora. Šie datori ir lētāki. Tos var, piemēram, izmantot darbam internetā, informācijas punktos.

Page 9: Ievads Datorzinibas 2009

Datoru tipi

Lieldators (mainframe computer) ir jaudīgs dators, ko vienlaikus var izmantot vairāki tūkstoši lietotāju. To kā galveno datoru izmanto lielās or ganizācijās un valsts iestādēs, lai daudziem lietotājiem būtu iespējams piekļūt lielam informācijas daudzumam (piemēram, bankās). Lieldatori ļauj šo informāciju centralizēti uzglabāt un vadīt. Lieldatoram nepieciešama ie vērojami lielāka ātrdarbība, jauda un vieta datu glabāšanai, tāpēc tie ir ļoti dārgi.

Page 10: Ievads Datorzinibas 2009

Personālais ciparasistents (PDA)Personālais ciparasistents (Personal

Digital Assistant – PDA) ir plaukstdators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zī muļa jeb irbuļa (stylus) palīdzību, piemēram, noteiktu datumu un adre šu fiksēšanai, dažādu piezīmju pierakstam... PDA tipa datoru apzīmēšanai mēdz lietot arī terminus plaukstdators (palmtop vai handheld computer) un kabatas dators (pocket computer).

Page 11: Ievads Datorzinibas 2009

Personālā datora galvenās sastāvdaļas

Dators ir ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce informācijas apstrādei, uzglabāšanai un

apmaiņai.

Page 12: Ievads Datorzinibas 2009

Personālā datora pamatkomplekts

Page 13: Ievads Datorzinibas 2009

Ko vēl var pieslēgt datoram?

Kursorsvira

Page 14: Ievads Datorzinibas 2009

Kursorsvira 2

Page 15: Ievads Datorzinibas 2009

Spēļu ragi

Page 16: Ievads Datorzinibas 2009

Stūres

Page 17: Ievads Datorzinibas 2009

Tintes Printeri (Ink Jet)

Page 18: Ievads Datorzinibas 2009

Lāzeru printeri (Laser Jet)

Page 19: Ievads Datorzinibas 2009

Adatu printeri

Page 20: Ievads Datorzinibas 2009

Ploters (Ploter)

Ploteris pēc funkcijām līdzinās printerim. Atšķirībā no printera viņu izmanto liela formāta izdrukām, kā piemēram plakātiem, rasējumiem.

Page 21: Ievads Datorzinibas 2009

Skeneris (Scanner)

Skeneris (scanner) ir ierīce, ar kuras palīdzību var nolasīt un nosūtīt uz datoru dokumentus, zīmējumus, fotogrāfijas, diapozitīvus.

Page 22: Ievads Datorzinibas 2009

Multifunkcionālās iekārtas

Vairāku iekārtu apvienojums vienā. Visbiežāk tiek apvienots printeris, skeneris, kopētājs, fax.

Page 23: Ievads Datorzinibas 2009

Multimedia

Web kameras

Web Kamera (Webcam) var izmantot videokonferenču rīkošanai internetā. Visbiežāk izmanto lai sazinātos caur Skype, Messenger u.c. līdzīgām programmām.

Tas nav viss!

Page 24: Ievads Datorzinibas 2009

Datora darbības principi

Page 25: Ievads Datorzinibas 2009

Dators nodrošina informācijas ievadi, glabāšanu, apstrādi un izvadi:

• informācijas ievadei izmanto ievadierīces, piemēram, tastatūru, peli, skeneri;

• informācijas izvadīšanai izmanto izvadierīces, piemēram, monitoru, printeri, skaļruņus;

• informācijas glabāšanai lieto atmiņu un atmiņas ierīces, piemēram, cieto disku, kompaktdiskus, disketes;

• informācijas apstrādi datorā veic procesors.

Page 26: Ievads Datorzinibas 2009
Page 27: Ievads Datorzinibas 2009

Sistēmbloks bez sānu vāka.

Page 28: Ievads Datorzinibas 2009
Page 29: Ievads Datorzinibas 2009

Sistēmbloks sistēmblokā ietilpstošās ierīces

veic galvenos sistēmas darbības uzdevumus.

- uztur procesora darbību - uztver vadības ierīču signālus - izdara aprēķinus - izvada aprēķinu rezultātus - vieno ievad un izvadierīces

(vadības iekārtas) - uztur tīkla sakarus

Page 30: Ievads Datorzinibas 2009

Sistēmas plate

Pamatplate jeb mātes plate (motherboard) ir datora galvenā sastāvdaļa. Tai tieši vai pakārtoti ir pieslēgtas visas pārējās datora sastāvdaļas. Tajā tiek iesprausts procesors, operatīvā atmiņa un paplašinājuma kartes.

Pamatplates galvenie raksturojošie lielumi ir:

1.sistēmas kopne; 2.mikroshēmu komplekts; 3.slotu skaits un tipi.

Page 31: Ievads Datorzinibas 2009
Page 32: Ievads Datorzinibas 2009

Procesors (Central Processor Unit – CPU) ir viena no svarīgākajām datora sastāvdaļām un dažkārt to mēdz dēvēt par datora “smadzenēm”. Procesors atrodas datora sistēmblokā. Procesora galvenie uzdevumi ir:

• veikt datu apstrādi;

• vadīt datora ierīces.

To, kādas darbības procesoram ir jāveic, nosaka programma. Programmas komandas procesors saņem no datora atmiņas.

Page 33: Ievads Datorzinibas 2009

Cietais disks Ierīce informācijas glabāšanai datorā. To ietilpība no

dažiem GB līdz dažiem 100 GB

disks

dzinēja ass

celiņš

ierakstes/nolasīšanas galviņa

keš buferis

mikroprocesors

cilindrs

Page 34: Ievads Datorzinibas 2009

CD-ROM un DVD-ROM ierīces un diski

CD R Lasa CD diskus

CD RW Lasa un raksta CD diskus

DVD R Lasa un raksta un DVD diskus

DVD COM0 Lasa un raksta CD diskus , lasa DVD diskus

CD RW raksta un lasa gan CD gan DVD diskus

CD diski 600 – 800 MB

DVD diski 4,7 GB

Page 35: Ievads Datorzinibas 2009

Operatīvā atmiņa (RAM)

Operatīvajā atmiņā (Random Access Memory - RAM) glabājas datora darbības laikā nepieciešamā informācija. Ja elektrība pazūd, zūd arī visi tajā esošie dati;

Page 36: Ievads Datorzinibas 2009

Video karteVideokarte (video card) ir paplašināšanas plate, kas tiek pievienota personālā datora spraudņiem un kas ģenerē tekstu vai grafikas attēlus monitora ekrānā. Videoplati dažkārt sauc arī par videoadapteri, videokontrolleri vai videokarti.

Page 37: Ievads Datorzinibas 2009

Skaņas karte

Page 38: Ievads Datorzinibas 2009

Citi datu nesēji

Page 39: Ievads Datorzinibas 2009

Informācija datoros

Informācijas veidi Teksts Attēls (grafika) Skaņa Video

Page 40: Ievads Datorzinibas 2009

Informācija datoros

Mērvienības

1 simbols aizņem 1 Baitu Baits (8 biti)Kilobaits KB(1,000 baiti; 103 baiti) Megabaits MB (1,000,000 baiti; 106 baiti) Gigabaits GB (1,000,000,000 baiti; 109 baiti)Terabaits TB (1,000,000,000,000 baiti; 1012 baiti) Petabaits PB (1,000,000,000,000,000 baiti; 1015 baiti)