1. pielikums

2.pielikums

NABADZĪBA

Nabadzība (1.stacija)

12.02.2014

Eiropas Savienības (ES) Reģionu komiteja 12. februārī Briselē (Beļģija) notikušajā Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas sanāksmē

atbalstīja aicinājumu dalībvalstīm sniegt sociālu atbalstu mājsaimniecībām, kuras vairāk kā 10% no saviem ienākumiem spiestas atvēlēt elektroenerģijai un apkurei, to vienlaikus papildinot ar energoefektivitātes paaugstināšanas subsīdijām.

Atzinuma autors, Burgenlandes landtāga deputāts Kristians Illeditss (Christian Illedits) no Austrijas, uzsvēra, ka, ņemot vērā arvien pieaugošo

plaisu starp enerģijas cenu pieaugumu un mājsaimniecību ienākumiem, enerģētiskās nabadzības novēršana jānosaka par ES politisko prioritāti.

„Situācija ir bīstama, un šādu cilvēku skaits palielināsies. Enerģijai jābūt pieejamām tiesībām, nevis privilēģijai, un cilvēkiem jādzīvo pienācīgā

istabas temperatūrā, kas ir no 18 līdz 21 grādam,” norādīja Illeditss. Viņš vērsa uzmanību uz satraucošajiem statistikas datiem: Eiropas

Savienībā no 2005. līdz 2011. gadam elektroenerģijas cenas vidēji pieaugušas par 29%, kamēr ASV pieaugums bija tikai par 5% un Japānā par

1%. Enerģētiskā nabadzība skārusi līdz 125 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, un Bulgārijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Portugālē un Rumānijā jau 30%

iedzīvotāju nespēj atbilstoši apkurināt savus mājokļus neproporcionāli augsto enerģijas rēķinu dēļ. Latvijas delegācijas pārstāvis, Ogres novada

mērs Edvīns Bartkevičs norādīja, ka viņa vadītajā pašvaldībā daudzu mājsaimniecību izdevumi par siltumu un elektrību pārsniedz 10%, jo

sevišķi ziemas laikā. Kā daļēju risinājumu šai problēmai viņš saskata valsts atbalstu daudzdzīvokļu māju siltināšanai. To savā ziņojumā

atbalstīja arī Illedits, uzskatot, ka mājsaimniecības, kas dzīvo energoefektīvos dzīvokļos vai ēkās, būtu labāk sagatavotas turpmākajiem enerģijas cenu kāpumiem.

Tāpat Reģionu komitejas biedri aicināja īstenot citus atbalsta pasākumus, piemēram, ieviest „izdzīvošanas tarifus”, kas paredz noteikt zemāku

cenu tam enerģijas daudzumam, kurš vajadzīgs pamatvajadzību apmierināšanai. Vienlaikus pašvaldību pārstāvji ierosināja ieviest tādus tarifa

noteikumus, kas ierobežotu fiksēto maksājuma daļu un tādējādi palīdzētu likvidēt maksāšanas sistēmas, kurās par pirmajām patērētajām

vienībām paredzēts augstāks tarifs nekā par pārējām patērētajām vienībām. Tādējādi varētu novērst situāciju, kad finansiāli nelabvēlīgākā stāvoklī nenonāk patērētāji, kuru patēriņš ir neliels.

2.pielikums

VESELĪBA UN LABKLĀJĪBA

Informācija atjaunota 14.09.2011.

Ārtelpu gaisa piesārņojuma ietekme uz cilvēka veselību (2.stacija)

Gaisa piesārņojums ir liels vides risks cilvēku veselībai, jo tas ietekmē ikvienu Eiropas valstu iedzīvotāju. Gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību

individuāli praktiski nav iespējams kontrolēt, tāpēc ir nepieciešama valsts rīcība nacionālā, reģionālā un pat starptautiskā līmenī. Pasaules Veselības

organizācijas pētījumi rāda, ka pilsētās āra gaisa piesārņojums rada 1,3 miljonu nāves gadījumu pasaulē katru gadu. Samazinot gaisa piesārņojuma

līmeni, var tikt samazināta elpošanas ceļu infekciju, sirds slimību un plaušu vēža globālā slimību slodze. Tā, piemēram, Pasaules Veselības

organizācijas vadlīnijas norāda, ka samazinot suspendēto cieto daļiņu (PM10) piesārņojuma koncentrāciju no 70 uz 20mikrogramiem 1m3 gaisa,

iespējams samazināt nāves gadījumu skaitu par 15%.

Dzīvojot piesārņotas gaisa vides apstākļos, dažādu gaisa piesārņotāju kaitīgā iedarbība uz cilvēku veselību ir samērā labi pierādīta: pieaug iedzīvotāju

saslimstība, samazinās dzīves ilgums Eiropas lielāko pilsētu iedzīvotājiem. Viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem ir

kaitīgo piesārņotāju un to prekursoru (vielas, kas veicina piesārņojuma veidošanos) emisiju samazināšana, jo citi pasākumi gaisa piesārņojuma

samazināšanai kļūst arvien dārgāki. Ir pierādījumi, ka piesārņojums iedarbojas arī uz sirds – asisnvadu sistēmu, radot diezgan ievērojamu iedzīvotāju

dzīves ilguma samazināšanos. Būtiski svarīgi ir ņemt vērā, ka dažām populācijas grupām gaisa piesārņojuma ietekme ir ievērojami lielāka nekā

pārējām, t.i., kuras ir jutīgākas, vai arī uz kurām bez atmosfēras gaisa piesārņojuma iedarbojas papildus vēl piesārņojums darba vidē. Šīs populācijas

grupas ir:

vēl nedzimuši bērni, jaundzimušie, zīdaiņi, mazi bērni;

gados vecāki cilvēki, kuri slimo ar sirds – asinsvadu sistēmas slimībām;

nodarbinātie, kuri ir pakļauti ķīmisko vielu un produktu iedarbībai darba vidē;

sociāli – ekonomiski no sabiedrības izstumtās personas

2.pielikums

IZGLĪTĪBA, PRASMES UN DARBA

VIETAS

Darba tirgū trūkstošās un pieprasītās profesijas (3. stacija)

Laura Studente, LV portāls 17.06.2014

Ārvalstu investoriem saistošākās profesijas

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāve Vineta Vilistere–Lāce informē: lai gan LIAA nevar precīzi prognozēt, kādas varētu būt

nepieciešamās un pieprasītākās profesijas Latvijā nākotnē, taču var izdarīt secinājumus pēc esošajām tendencēm nozaru griezumā, ņemot vērā

investoru interesi, izvērtējot Latviju kā potenciālo vietu investīciju piesaistei, kā arī kopējo darbu ar investīciju pieprasījumiem un projektiem.

Tirgus prasības profesionālajai kvalifikācijai, attīstās straujāk nekā atbilstošu profesionālās un augstākās izglītības programmu

piedāvājums.Neskatoties uz augsti kvalificēta darbaspēka trūkumu zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgajās nozarēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās ir

mazāks studēt gribošo skaits salīdzinājumā ar uzņēmējdarbību, sociālajām un tiesību zinātnēm, jo nav attīstīta profesionālā orientācija. Valstī nav

izveidota mūžizglītības sistēma, kas nodrošinātu iedzīvotāju pielāgošanos mainīgā darba tirgus apstākļiem. Darbaspēka iemaņu neatbilstība darba

tirgus prasībām izraisa bezdarbu.

LIAA klienti jau tagad ir konstatējuši šāda darbaspēka trūkumu, un tas norāda uz attiecīgu pieprasījumu arī nākotnē.

Nepietiekama zaļo tehnoloģiju darbaspēka kvalitāte. Uzņēmumi norāda, ka studentu iegūtās zināšanas Latvijas izglītības iestādēs enerģētikas

jomā ir nepietiekamas darba uzsākšanai. Tādēļ uzņēmumiem nepieciešams ieguldīt līdzekļus jauno absolventu atkārtotās apmācībās. Kā iemeslu

problēmai gan uzņēmumi, gan akadēmisko iestāžu pārstāvji min nepietiekamu pieeju jaunajām tehnoloģijām dažādu praktisko darbu veikšanai un

pieeju jauniem mācību materiāliem.

2.pielikums

DROŠA UN TAISNĪGA PASAULE

Trešais pasaules karš - Droša un taisnīga pasaule (4. stacija)

Posted on 2012. gada 25. janvāris by RudaisVells

Trešais pasaules karš (www.awesome-robo.com)

Cik iespējams ir Trešais pasaules karš? Kur un kad tas varētu izcelties? Pasaules kari nesākas tāpat vien un no nekā. Vienmēr to cēloņi pamazām

uzkrājas vairāku gadu desmitu garumā. Un pat tad, kad pacietības mērs ir pilns līdz malām – uzreiz nerodas pasaules karš. Tas sākas ar lokālu

konfliktu. Ja no šī lokālā konflikta rodas ķēdes reakcija pa visu pasauli – tad ir sācies jauns pasaules karš, bet tā var arī nenotikt. Lielāka iespēja šādam

notikumam tad, ja jau sākotnējā konfliktā ir pretstatītas lielas un kaut cik vienlīdzīgi spēcīgas valstis. Tas liek pārējiem svārstīties kurā pusē nostāties.

Venecuēla (Kuba) ↔ ASV

Venecuēla ir turīga, tādēļ tā var atļauties vest kādu politiku vien vēlas. Redzot kādu politiku pret citām nelielajām naftas valstīm attīsta ASV (vienu pēc

otras pakļaujot savā kontrolē), Venecuēla izmanto katru izdevību lai parādītu savu nostāju pret ASV. Gan morāli atbalstot tuvo austrumu valstis,

izrādot plašu draudzību ar Krieviju un finansiāli uzturot Kubu, kas līdzīgi kā Ziemeļkoreja bez Ķīnas atbalsta – sabruktu pāris mēnešu laikā.

Diezgan droši, ka Venecuēla pati neuzsāktu nekādas aktivitātes pret ASV, bet ja Krievija sāktu reāli konfliktēt ar ASV, tad Venecuēla diezgan droši

nostātos Krievijas pusē.

2.pielikums

VIDE

Vide (5. stacija) Autors: Andris Sprūds, RSU profesors, maģistra studiju programmas „Starptautiskās attiecības” vadītājs, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors.

2013. gada 12. marts

Kodolreaktora katastrofu Fukušimā, Japānā var dēvēt par attīstītās pasaules Černobiļu, taču tas kopumā nav mazinājis vēlmi pēc kodolenerģijas

izmantošanas, jo enerģijas deficīts pasaulē var tikai palielināties.

Neskatoties uz Fukušimas katastrofas apjomu, kā arī politiķu un īpaši sabiedrības sākotnējo reakciju pret kodolenerģijas izmantošanu gan Japānā, gan

pasaulē, tomēr ir novērojams, ka notiek virzība uz arvien plašāku kodolenerģijas izmantošanu. Lai gan Japānā pēc katastrofas tika slēgti visi 54

kodolreaktori, lai tajos veiktu „stresa testus”, tomēr atsevišķi kodolreaktori tika iedarbināti tūlīt pēc pārbaudēm. Atsakoties no kodolenerģijas

izmantošanas, Japānas ekonomika varētu nonākt vēl grūtākā situācijā, jo citu, tik nozīmīgu, alternatīvu enerģijas avotu tai nav. Slēdzot

atomelektrostacijas, Japāna kā alternatīvu enerģijas resursu iepirka gāzi, par ko tā bija spiesta maksāt vienu no visaugstākajām gāzes iepirkuma cenām

pasaulē un rezultātā tikai palielināja savu finansiālo slogu. Tādejādi Japānas gadījumā kodolindustrija un tās radītā enerģija ir viens no valsts

enerģētiskā nodrošinājuma, kodoltehnoloģiju eksporta un faktiski ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumiem.

Kopumā visvairāk atomelektrostaciju ir ASV –104 (visas no tām gan ir būvētas vai plānotas līdz 1979. gadam), Francijā – 58, Krievijā – 33. Savukārt

Ķīnā tuvāko gadu laikā plānots pārsniegt 50 kodolreaktoru robežu.

Latvijas un mūsu kaimiņu kolektīvajā atmiņā joprojām un pamatoti ir dzīva Černobiļas pieredze. Neskatoties uz atšķirīgajiem cēloņiem (Černobiļa –

tehnika un cilvēki; Fukušima – daba un tika pēc tam tehnika un cilvēki), Japānas katastrofa šo traumatisko pieredzi ir atsvaidzinājusi. Tieši Černobiļas

pieredze un Fukušimas sindroms visticamāk bija pamatā referendumam Lietuvā, kad tika nobalsots pret Visaginas atomelektrostacijas būvniecību, kas

būtu bijusi viena no enerģijas alternatīvām gāzei.

Diemžēl pieaugot atomelektrostaciju skaitam pasaulē, nav izslēgts, ka Fukušima nav pēdējā katastrofa. Trīs lielas katastrofas jau ir piedzīvotas – 1979.

gadā Pensilvānijā, ASV, 1986. gadā Černobiļā, PSRS un pirms diviem gadiem Fukušimā, Japānā. Riskus nedrīkst nenovērtēt, jo atomelektrostacijas

parasti tiek būvētas tuvu urbānajiem un industriālajiem centriem. Lai gan kontroles mehānismi parasti tiek pastiprināti tikai pēc negatīviem

notikumiem, tomēr vienlaicīgi arī jācer, ka katra no katastrofām sniedz mācību un atomstaciju kontrole kļūst arvien stingrāka. Tas arī sadārdzinās

kodolenerģētikas izmantošanas izmaksas. Neskatoties uz to, kodolenerģētikas izmantošanas pieaugums globāli acīmredzami ir neatgriezenisks process.

2.pielikums

ILGTSPĒJĪGUMS

Eiropas Komisijas - paziņojums presei – Ilgtspējīgums ( 6. stacija)

Enerģija vajadzīga ne tikai ēku apsildei un dzesēšanai vai preču pārvadāšanai — tā ir visas ekonomikas dzinējspēks. Tomēr novecojošā infrastruktūra,

vāji integrētie tirgi un nesaskaņotā politika neļauj patērētājiem, mājsaimniecībām un uzņēmumiem gūt labumu no plašākas izvēles vai zemākām

enerģijas cenām.

Enerģētikas savienība pirmām kārtām nozīmē:

solidaritātes klauzulu, kas paredz mazināt atkarību no viena piegādātāja un pilnībā paļauties uz kaimiņvalstīm, it sevišķi energoapgādes

pārtraukumu gadījumā. Uzlabojas pārredzamība, kad ES valstis slēdz darījumus, lai iepirktu enerģiju vai gāzi no valstīm ārpus ES;

enerģijas plūsmas saskaņā ar "piektās brīvības" principu, proti, tiek nodrošināta brīva enerģijas plūsma pāri robežām. Paredzēts

elektroenerģijas tirgu pārveidot tā, lai tas būtu savstarpēji savienotāks, spētu sekmīgāk reaģēt uz pārmaiņām un tajā plašāk tiktu izmantoti

atjaunojamie energoresursi.Plānots ievērojami pārskatīt valsts iejaukšanos iekšējā tirgū un pakāpeniski izskaust videi kaitīgas subsīdijas;

energoefektivitātes izvirzīšanu priekšplānā, vēlreiz rūpīgi pārdomājot energoefektivitātes aspektus un uzskatot to par pilnvērtīgu enerģijas

avotu, kas spēj vienlīdzīgi konkurēt ar enerģijas ražošanas jaudu;

neatgriezenisku pāreju uz sabiedrību, kas rada zemas oglekļa emisijas, šādā nolūkā

nodrošinot to, ka uz vietas ražotā enerģija, tostarp no atjaunojamajiem energoresursiem ražotā

enerģija, var vienkārši un efektīvi nonākt energotīklā. Izstrādājot nākamās paaudzes atjaunojamo

energoresursu tehnoloģijas un izvirzoties vadībā elektromobilitātes jomā, tiek veicināta ES vadošā loma tehnoloģiju ziņā, savukārt Eiropas uzņēmumi

paplašina eksportu un konkurē pasaules mērogā.

Enerģētikas savienībā uzmanības centrā ir iedzīvotāji. Viņu maksātajām cenām vajadzētu būt pieejamām un konkurētspējīgām.

Energoapgādei vajadzētu būt drošai un ilgtspējīgai, ar sīvāku konkurenci tirgū un plašāku izvēli katram patērētājam.

3.pielikums

Uzraksti, lūdzu, vienu faktu, kas Tevi pārsteidza:

___________________________________________________________

___________________________________________________________

1.stacija

Uzraksti, lūdzu, ko Tu vēl gribētu uzzināt par šo tēmu:

__________________________________________________________

__________________________________________________________

1.stacija

Uzraksti, lūdzu, vienu faktu, kas Tevi pārsteidza:

___________________________________________________________

___________________________________________________________

2.stacija

Uzraksti, lūdzu, ko Tu vēl gribētu uzzināt par šo tēmu:

__________________________________________________________

__________________________________________________________

2.stacija Uzraksti, lūdzu, vienu faktu, kas Tevi pārsteidza:

___________________________________________________________

___________________________________________________________

3.stacija

Uzraksti, lūdzu, ko Tu vēl gribētu uzzināt par šo tēmu:

__________________________________________________________

__________________________________________________________

3.stacija Uzraksti, lūdzu, vienu faktu, kas Tevi pārsteidza:

___________________________________________________________

___________________________________________________________

4.stacija

Uzraksti, lūdzu, ko Tu vēl gribētu uzzināt par šo tēmu:

__________________________________________________________

__________________________________________________________

4.stacija Uzraksti, lūdzu, vienu faktu, kas Tevi pārsteidza:

___________________________________________________________

___________________________________________________________

5.stacija

Uzraksti, lūdzu, ko Tu vēl gribētu uzzināt par šo tēmu:

__________________________________________________________

__________________________________________________________

5.stacija Uzraksti, lūdzu, vienu faktu, kas Tevi pārsteidza:

___________________________________________________________

___________________________________________________________

6.stacija

Uzraksti, lūdzu, ko Tu vēl gribētu uzzināt par šo tēmu:

__________________________________________________________

__________________________________________________________

6.stacija Globālie mērķi ir svarīgi, jo _________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________________________________

_______________________________________________________________________________________________________.

4.pielikums

Nabadzība

Veselība un labklājība

Izglītība, prasmes un darbavietas

Droša un taisnīga pasaule

Ilgtspējīgums

Vide