PRIEKŠLIKUMI OBLIGĀTĀS VESELĪBAS APDROŠINĀŠANAS IEVIEŠANAI LATVIJĀ

Uldis RutkasteLatvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs

2016. gada 28. septembris

2

Nepieejama!

Nesolidāra!

Neefektīva!

Necaurskatāma!

Kāda pašlaik ir Latvijas veselības aprūpes sistēma?

3

Nepieejama!

Avots: Eurostat.

Austrija

Slovē

nija

Nīderlan

deŠve

ice

NorvēģijaMalt

aBeļģ

ijaČeh

ija

Lielbritā

nija Īrija

Luksemburga

Somija

Lietuva

Spān

ija

Portugāl

eKipra

Slovā

kija

Francija

Vācija

ES vid

ējiDān

ija

Ungārija

Horvātija

Bulgārija Itā

lija

Islande

Zvied

rija

Rumānija

GrieķijaPolija

Igaunija

Latvija

0.0

5.0

10.0

15.0

20.0

Par dārgu vai pārāk garas rindas Citi iemesli

Iedzīvotāji, kas nav apmeklējuši veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā (2014. gads; %)

4

Nesolidāra!

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 20140

5

10

15

20

25

30

35

3.25%

3.50%

3.75%

4.00%

4.25%

4.50%

4.75%

5.00%

1. kvintile (iedzīvotāji ar zemākajiem ienākumiem) 2. kvintile3. kvintile 4. kvintile5. kvintile (iedzīvotāji ar augstākajiem ienākumiem) Valsts finansējums veselības aprūpei (% no IKP; labā ass)

Iedzīvotāju, kas nav apmeklējuši veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā, sadalījums pēc ienākumu līmeņa (%)

Avots: Eurostat.

5

Pieejamība vāji korelē ar valsts finansējumu

3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%05

101520253035

3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%05

101520253035

3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%05

101520253035

3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%05

101520253035

3.0% 3.5% 4.0% 4.5% 5.0%05

101520253035

Avoti: Eurostat un CSP.

1. kvintile (iedzīvotāji ar zemākajiem ienākumiem) 2. kvintile

4. kvintile 5. kvintile (iedzīvotāji ar augstākajiem ienākumiem)

Iedzīvotāji, kas nav apmeklējuši veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā garo rindu vai izmaksu dēļ, dalījumā pēc ienākumu līmeņa (%), valsts finansējums veselības aprūpei (x ass; % no IKP; 2005–2014)

3. kvintile

6

Neefektīva!Veselības aprūpes izdevumi un slimnīcu

gultasvietu skaits

4 6 8 100

2

4

6

8

AU

AT

BE

CANChile

CZ

DK

EEFI

FR

DE

GR

HU

ISISIT

LV

LT

LU

MX

NL

NZ

NO

PL

PT

SK

SL

SP

SE

CH

TR UK

Veselības aprūpes izdevumi (bez ilgtermiņa aprūpes; % no IKP)

Slim

nīcu

gul

tasv

ieta

s (uz

tūks

t. ie

dz.)

Avoti: OECD dati un autoru aprēķini.

Slimnīcu gultasvietu skaits un paredzamais mūža ilgums

0 2 4 6 872

74

76

78

80

82

84

AUATBE

CAN

ChileCZ

DK

EE

FI

FR

DEGR

HU

ICISIT

LV LT

LU

MX

NLNZNO

PL

PT

SK

SL

SP

SE

CH

TR

UK

Slimnīcu gultasvietas (uz tūkst. iedz.)

Pare

dzam

ais m

ūža

ilgum

s (ga

di)

7

Mirstības rādītāji Latvijā starp augstākajiem ES

Ungārija

Itālija

Slovēnija

Igaunija

Lietuva

Čehijas Rep.

Lielbritānija

Polija

Portugāle

Austrija

Bulgārija

Rumānija

Somija

Luksemburga

Kipra

0.0% 0.1% 0.2% 0.3% 0.4%Bulgārija

Lietuva

Ungārija

Horvātija

Polija

Grieķija

Austrija

ES-28

Slovēnija

Malta

Beļģija

Lielbritānija

Dānija

Nīderlande

Īrija

0.0% 0.2% 0.4% 0.6% 0.8% 1.0%

Mirstība no onkoloģiskām slimībām (% no iedz., 2011.–2013. g. vidēji)

Mirstība no asinsrites slimībām (% no iedz., 2011.–2013. g. vidēji)

Avoti: Eurostat un OECD.

ĶīnaKrievija

ASVSlovākijas Rep.

UngārijaKanāda

LielbritānijaAustrālija

FrancijaIzraēla

ĪrijaGrieķija

LuksemburgaItālija

SpānijaČehijas Rep.

ZviedrijaSomijaIslande

0 2 4 6 8 10 12 14

Zīdaiņu mirstība (uz tūkst. dzemdībām; 2009.–2013. g. vidēji)

8

Necaurskatāma! Negatīvs pakalpojumu grozs

Fragmentēta finanšu resursu bāze

Realitātei neatbilstoši tarifi un dīvainības tarifu aprēķinu metodikā

Finansējuma sasaistes trūkums ar kvalitāti

Finansējuma lietderīguma un efektivitātes kontroles trūkums

9

Finanšu plūsma netiek stratēģiski vadīta un kontrolētaAr zemāko finansējumu Eiropā neproporcionāli daudz investējam iekārtās un infrastruktūrā

Investīcijas veselības aprūpes nozarē (vidēji 2008–2012; % no IKP)

Jaunzēl

ande

ASV

Zviedrija

*

Kanāda

Polija

Slovā

kija

Dānija Īrija

Igaunija

*Izr

aēla

Ungārija

*

Meksika

0.0

0.2

0.4

0.6

0.8

1.0

Investīcijas veselības aprūpes nozarē (vidēji 2008–2012; % no nozares kopējā finansējuma)

Jaunzēl

ande

Luksem

burga*

Austrija

Turci

ja

Slovā

kija

Slovē

nijaIzr

aēla

Somija

Dānija Īrija

Meksika

Čehija

0%

4%

8%

12%

16%

Avots: OECD.* Laika periods īsāks datu nepieejamības dēļ.

10

Medicīnas iekārtu noslodzes līmenis ir zemsU

ngār

ija

Izra

ēla

Vācij

a

Slov

ākija

s Rep

.

Luks

embu

rga

Kanā

da

Igau

nija

Slov

ēnija

Polij

a

Port

ugāl

e

Latv

ija

Grie

ķija

Aust

rālij

a

Čīle

Kore

ja

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

Igaunija

Francija

Turci

ja

Lukse

mburgaBeļģ

ija

Čehija

s Rep

.

Nīderlan

deASV

Grieķij

aLat

vija

AustrijaKorej

a

Lietuva

Polija

Jaunzel

ande

0

3000

6000

9000

12000

15000

18000

Magnētiskās rezonanses izmeklējumu skaits uz aparātu gadā Datortomogrāfijas izmeklējumu skaits uz aparātu gadā

Avots: OECD (2013. gada vai jaunākie pieejamie dati).

11

Sekas tautsaimniecībai – noplicināts cilvēkkapitāls

Zviedrija

Norvēģij

aĪrij

a

Spān

ijaČeh

ija

Bulgārija

Lielbritā

nijaItā

lijaPolija

Dānija

Lietuva

Horvātija

Slovēnija

Austrija

Vācija

Slovā

kija

404550556065707580

Gaidāmais veselīga mūža ilgums Eiropas valstīs2014. gadā

Avots: Eurostat.

20%Par tik būtu mazāks darbaspējas vecuma

iedzīvotāju sarukums, ja Latvija veselības aprūpes sistēmu būtu sakārtojusi

2000. gadu sākumā!

12

KO DARĪT?

13

Konceptuāla izšķiršanās

Administratīvi "salāpīt" esošo sistēmu

Radīt sistēmu, kas motivē pastāvīgi uzlabot efektivitāti un lietderību

14

Veselības aprūpes sistēma Latvijā reformēta vairākkārt; rezultāti?

1993 1994 1997 2002 2011

Reformas, decentralizējot

veselības aprūpes pakalpojumu

sniedzēju sistēmu

Pašvaldību līmenī tika izveidotas 35

slimokases, kas bija atbildīgas par

vietējo iedzīvotāju veselības aprūpes

finansēšanu.

35 vietējās slimokases

apvienotas astoņās reģionālas

slimokasēs. Centrālais fonds kļuva par Valsts

slimokasi.

1993 1994 1997

Reģionālās slimokases apvienoja un izveidoja

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) ar piecām teritoriālajām

nodaļām.

2002 2011

Nacionālā veselības dienesta (NVD) izveide.

2016

?

Avots: Mitenbergs u.c. (2012).

15

Darbaspēka nodokļu iezīmēšana veselībai nav risinājums

SAI IIN SAI IIN SAI IINLietuva Igaunija Latvija

05

101520253035404550

9 13

30.8 22.4

34.09

15.020.0 23.0

Veselības izdevumu daļa sociālās apdrošināšanas iemaksu (SAI) likmē

Veselība Pārējās SAI + LT veselības likme+ EE veselības likme IIN

Avots: Eurostat.

16

Latvi

ja +13%Beļģija

Latvi

ja +9%

Austrija

Vācija

Ungārija

Francij

aItā

lija

Latvi

ja +3%So

mijaLa

tvija

Čehija

Zviedrija

Slovē

nija

Rumānija

Portugāle

Eiropas S

avienība

Lietuva

Grieķij

a

IgaunijaDānija

Lukse

mbrugaOECD

Bulgārija

Liebrit

ānija ĪrijaMalta

0

10

20

30

40

50

60

Nodokļu plaisa vienai personai, kas saņem vidējo algu (%; 2014)

Darbaspēka nodokļu iezīmēšana veselībai nav risinājums

Avots: Eurostat.

17

Arī citu nodokļu iezīmēšana problēmu nerisinās

Budžeta izdevumi veselībai (2016. g.)

1 pp PVN 1 pp IIN 1 pp VSAOI 10% akcīzes nodoklis (alkohols

un tabaka)

0

100,000,000

200,000,000

300,000,000

400,000,000

500,000,000

600,000,000

700,000,000

800,000,000

PVN IIN VSAOI Akcīze

Nodokļa likmes daļa, kas jāiezīmē, lai sasniegtu 2016. g. izdevumus

8 pp 11 pp 12 pp100%,

palielinot2.4

reizes

Valsts pamatbudžeta izdevumi veselībai un nodokļu procentu punkta (pp) vērtība (milj. eiro)

Avoti: Valsts kases dati un autoru aprēķini.

18

Piedāvājam ieviest regulētu konkurenci Latvijas veselības aprūpes sistēmā

Avots: izmantoti attēla elementi no Mikkers un Ryan (2014).

19

Ko tas nozīmē?

Skaidri definētu, izcenotu un iedzīvotājiem pieejamu veselības aprūpes pakalpojumu grozu

Valsts un privāto apdrošinātāju konkurenci, piedāvājot iedzīvotājiem labāko risinājumu

Plašu izvēles iespēju, nediskriminējot nevienu iedzīvotāju

Maksātspējīgo un veselo iedzīvotāju solidarizēšanos ar mazturīgajiem un slimajiem iedzīvotājiem

20

Kā regulēta konkurence nodrošina veselības aprūpes resursu efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu?

Iedzīvotāji, apzinoties veselības aprūpes izmaksas, rūpīgi izvēlas apdrošinātāju

Apdrošinātāji, konkurējot par klientu piesaisti, ir motivēti piedāvāt augstākas kvalitātes/zemāku izmaksu polises

Pakalpojuma sniedzēji piedalās un konkurē apdrošinātāju iepirkumos; neefektīva darbība netiek dotēta no valsts budžeta

21

Vai Latvijas Bankas piedāvātais modelis ir solidārs?

22

Pāreja uz veselības apdrošināšanas modeli nodrošinātu lielāku solidaritāti – veselais maksā par slimo

2000

2001

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

*050

100150200250300

0.0%1.0%2.0%3.0%4.0%5.0%6.0%

Latvijas iedzīvotāju maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem

EUR vidēji uz vienu iedzīvotāju% no vidējās neto algas (labā ass)

Šobrīd Apdrošināšanas modelis

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Veselības aprūpes finansējuma sadalījums pa avotiem (% no kopējā

privātā finansējuma)*

Maksā veselais Maksā slimais

Avots: OECD dati. * Autoru novērtējums.

23

Plašas iespējas mazturīgajiem polises iegādi kompensēt

Ar regulējumu nosaka, kurām iedzīvotāju grupām polises izmaksas daļēji jāsedz par saviem līdzekļiem un kuras – apdrošina valsts

Pamatprincips: maksātspējīgie iedzīvotāji iegādājas polisi par saviem līdzekļiem; bērnus un pensionārus apdrošina valsts

• Mērķētas sociālās politikas piemēri– Polises iegādes izmaksas daļēji/pilnībā iekļauj iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnojamos

izdevumos (diferencējot pēc ienākumu līmeņa, iespējams ieviest progresivitāti)– Tieši pabalsti polises iegādei, kas atkarīgi no iedzīvotāju materiālā stāvokļa

24

Vai Latvijas Bankas piedāvātais modelis palielinās veselības aprūpes

pieejamību?

25Apdrošinātāju konkurence sekmēaugstāku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību

2010 20140.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

3.2

4.1

2.7

4.6

1.2 1.3

Viens apdrošinātājs / valsts budžeta finansēts Vairāki apdrošinātāji bez brīvas apdrošinātāja izvēlesVairāki apdrošinātāji ar brīvu apdrošinātāja izvēli

Avots: Eurostat; klasifikācija no Paris, Devaux un Wei (2010).

Viens apdrošinātājs (Beļģija, Dānija, Igaunija, Īrija, Spānija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Polija, Portugāle, Somija, Zviedrija, Lielbritānija, Islande un Norvēģija)Vairāki apdrošinātāji bez brīvas apdrošinātāja izvēles (Grieķija, Francija un Austrija)Vairāki apdrošinātāji ar brīvu apdrošinātāja izvēli (Nīderlande, Čehija, Slovākija, Vācija un Šveice)

Eiropas valstu iedzīvotāji (%), kas nav apmeklējuši veselības aprūpes speciālistu vajadzības gadījumā garo rindu vai izmaksu dēļ, veselības aprūpes finansēšanas modeļa dalījumā

26Praksē daudzus apdrošinās darba devējs;pašlaik brīvprātīgi apdrošināti tuvu trešdaļai nodarbināto

* Kopā – Latvijā reģistrēto sabiedrību apdrošinātās personas Latvijā un savās ārvalstu filiālēs + ārvalstu filiāļu Latvijā apdrošinātās personas. Ārvalstu filiāļu Latvijā rādītājiem izmantotas aplēses, kas aprēķinātas, balstoties uz tirgus daļām.

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 20150

200,000

400,000

600,000

800,000

1,000,000

1,200,000

Apdrošināto personu skaits Nodarbināto skaits

Apdrošināto personu un nodarbināto skaits Latvijā

Avots: Latvijas Apdrošinātāju asociācija.

27

Darāmie darbi (1)• Noteikt skaidru un caurskatāmu bāzes pakalpojumu grozu, kas iekļaujams

obligātajā veselības apdrošināšanā

• Aprēķināt veselības aprūpes pakalpojumu patiesās izmaksas un noteikt tām atbilstošus tarifus

• Noteikt, kuras iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts un kurām grupām veselības apdrošināšanas polises būs jāiegādājas par saviem līdzekļiem

• Aprēķināt veselības aprūpes sistēmai trūkstošā finansējuma apjomu un noteikt maksimālo veselības apdrošināšanas bāzes polises cenu

28

Darāmie darbi (2)• Izveidot kvalitatīvu e-veselības sistēmu, kurā identificējami individuāli

pacienti, tiem sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un to izmaksas

• Izveidot valsts veselības apdrošināšanas sabiedrību

• Izstrādāt riska izlīdzināšanas mehānismu; valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei ieskaitīt riska izlīdzināšanas fondā

• Izstrādāt normatīvo regulējumu, nosakot, ka veselības apdrošināšana ir obligāta visiem; ieviest vienotu obligātās veselības apdrošināšanas reģistru