Upload
peteris-vinkelis
View
2.055
Download
2
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Latvijas un ES valstu publiskie izdevumi/ieņēmumi 2009. gadā salīdzināti nozaru griezumā (COFOG kategorijās)
Citation preview
Vispārējās valdības budžeta izdevumifunkciju sadalījumā Latvijā un ES
Tautsaimniecības analīzes departaments2011.gada 6. jūnijā
Vispārējās valdības ieņēmumi ES valstīs 2009.gadā, % no IKP
2Datu avots: Eurostat
36,0
55,6
33,9 34,7 34,6
46,1
32,1 33,6
53,4EU-27: 44,0
0
10
20
30
40
50
60
BE BG CZ DK DE EE IE EL ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
Vispārējās valdības ieņēmumi ES valstīs 2011.gadā, % no IKP
3Datu avots: Eiropas Komisijas 2011.gada pavasara prognozes
34,7
53,4
35,0 36,5 36,933,5
52,0
34,1 33,6
52,8EU-27: 44,5
0
10
20
30
40
50
60
BE BG CZ DK DE EE IE EL ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
Vispārējās valdības izdevumi ES valstīs 2009.gadā, % no IKP
4Datu avots: Eurostat
40,7
58,3
48,244,2
40,6 41,5
56,0EU-27: 50,8
0
10
20
30
40
50
60
BE BG CZ DK DE EE IE EL ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
Vispārējās valdības izdevumi ES valstīs 2011.gadā, % no IKP
5Datu avots: Eiropas Komisijas 2011.gada pavasara prognozes
37,4
57,5
45,541,4
38,8 38,8
53,7EU-27: 49,1
0
10
20
30
40
50
60
BE BG CZ DK DE EE IE EL ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
COFOG klasifikācija
6
COFOG (Classification of the functions of government)
1999.gadā OECD izstrādātā un ANO publicēta valdības funkciju klasifikācija. Tā tiek izmantota, lai sadalītu vispārējās valdības budžeta izdevumus atbilstoši to funkcionālajām kategorijām.
1. Vispārējie valdības dienesti2. Aizsardzība3. Sabiedriskā kārtība un drošība4. Ekonomiskā darbība5. Vides aizsardzība6. Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana7. Veselība8. Atpūta, kultūra, reliģija9. Izglītība10. Sociālā aizsardzība
Vispārējās valdības izdevumisociālajai aizsardzībai 2009.gadā, % no IKP
7Datu avots: Eurostat
13,6 14,0
25,4
21,6
15,7 16,5
23,5
20,4
10,9
14,0
16,7 17,9
14,8
18,1
21,8
16,5
14,2
17,9
12,2
23,9
EU-27: 20,1
0
5
10
15
20
25
30
BE BG CZ DK DE EE IE GR ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
Vispārējās valdības izdevumi sociālajaiaizsardzībai 2009.gadā, EUR uz 1 iedzīvotāju
8Datu avots: Eurostat
0
2 000
4 000
6 000
8 000
10 000
12 000
14 000
BE BG CZ DK DE EE IE GR ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
Faktiskieizdevumisociālajaiaizsardzībai uz1 iedzīvotāju
Izdevumisociālajaiaizsardzībai uz1 iedzīvotāju,izmantojotsalīdzināmocenu līmeņus
EU-27: 4734 EURLV: 1150 EURLV, izmantojot salīdz. cenu līmeņus: 1565 EUR
Vispārējās valdības izdevumiveselībai 2009.gadā, % no IKP
9Datu avots: Eurostat
4,4
8,0
8,8
6,9
5,6
8,9 8,3
7,5
3,3
4,7
5,6 5,0
5,5
6,8
8,2
5,1
4,4
6,8
7,8 8,0 EU-27: 7,4
0
2
4
6
8
10
BE BG CZ DK DE EE IE GR ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
Vispārējās valdības izdevumi veselībai 2009.gadā, EUR uz 1 iedzīvotāju
10Datu avots: Eurostat
0
500
1 000
1 500
2 000
2 500
3 000
3 500
4 000
BE BG CZ DK DE EE IE GR ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
Faktiskieizdevumiveselībai uz1 iedzīvotāju
Izdevumiveselībai uz1 iedzīvotāju,izmantojotsalīdzināmocenu līmeņus
EU-27: 1751 EURLV: 388 EURLV, izmantojot salīdz. cenu līmeņus: 528 EUR
Vispārējās valdības izdevumiizglītībai 2009.gadā, % no IKP
11Datu avots: Eurostat
4,4
5,0
8,0
4,4
7,0
5,6
6,2
4,8
7,1 6,6
6,8
5,0 5,5
6,0 5,8 5,6
4,1
6,7
4,3
6,6
7,3 EU-27: 5,6
0
1
2
3
4
5
6
7
8
9
BE BG CZ DK DE EE IE GR ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
Vispārējās valdības izdevumiekonomiskajai darbībai 2009.gadā, % no IKP
12Datu avots: Eurostat
4,0
7,6
3,1 3,6
5,1
7,4
3,1
4,4
3,5
7,3
4,0
4,8 5,0
5,8
5,0 5,3
6,8
5,0 5,2 5,1
4,7
EU-27: 4,4
0
1
2
3
4
5
6
7
8
BE BG CZ DK DE EE IE GR ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
Vispārējās valdības izdevumiaizsardzībai 2009.gadā, % no IKP
13Datu avots: Eurostat
1,3 1,1 1,2
2,2
0,5
3,6
1,9
1,6
1,9
1,2
0,3
0,9 0,8
1,1
1,7
2,7
EU-27: 1,6
0
1
2
3
4
BE BG CZ DK DE EE IE GR ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
Vispārējās valdības izdevumi vispārējiem valdības dienestiem 2009.gadā, % no IKP
14Datu avots: Eurostat
4,7
6,1
3,7 3,8
10,7
7,2
8,7
12,0
4,5 4,2 4,3
10,3
7,2 6,9
5,7
7,4
4,5
EU-27: 6,6
0
2
4
6
8
10
12
14
BE BG CZ DK DE EE IE GR ES FR IT CY LV LT LU HU MT NL AT PL PT RO SI SK FI SE UK
Vispārējās valdības izdevumu struktūra funkciju sadalījumā 2009.gadā valstīs ar zemiem ieņēmumiem
15Datu avots: Eurostat
33,4 33,8 31,8 38,4 35,0 29,5
10,7 18,1
10,7
12,7 10,7 18,7
16,0 7,7
10,2
9,7 10,7
13,1
10,8 11,4 15,0
15,7 10,1
10,4
9,9 15,0 16,6 9,1
16,7 12,5
15,7 12,8 13,1 11,2 13,0 12,3
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
BG IE LV LT RO SK
Pārējie izdevumi
Aizsardzība
Ekonomiskā darbība
Izglītība
Vispārējie valdībasdienesti
Veselība
Sociālā aizsardzība
Vispārējās valdības izdevumu struktūra funkciju sadalījumā 2009.gadā valstīs ar augstiem ieņēmumiem
16Datu avots: Eurostat
36,043,5 45,6 41,9 39,2 41,7 42,5 41,6
14,8
15,1 14,514,8
14,415,7 14,2 13,5
17,012,9 12,9
12,9 16,7 13,1 13,2 13,6
11,713,7 9,2 11,0 9,2 11,1 11,8 13,2
11,05,3 7,6 5,5 8,5 9,5 9,0 8,5
7,6 6,9 7,8 10,5 8,9 7,4 6,4 6,9
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
BE DK DE FR IT AT FI SE
Pārējie izdevumi
Aizsardzība
Ekonomiskā darbība
Izglītība
Vispārējie valdībasdienestiVeselība
Sociālā aizsardzība
Latvijas vispārējās valdības izdevumu struktūra funkciju sadalījumā 2008. un 2009.gadā, %
17Datu avots: CSP, Eurostat
Sociālā aizsardzība24,5%
Ekonomiskā darbība16,8%
Izglītība16,7%
Veselība11,8%
Vispārējie valdības dienesti
9,9%
Atpūta, kultūra un reliģija4,9%
Sabiedriskā kārtība un drošība
5,9%
Pārējie9,5%
2008
Sociālā aizsardzība31,8%
Ekonomiskā darbība16,5%
Izglītība15,0%
Veselība10,7%
Vispārējie valdības dienesti10,2%
Atpūta, kultūra un reliģija3,9%
Sabiedriskā kārtība un drošība
4,8%
Pārējie7,1%
2009
Galvenie secinājumi
18
1. Latvijas vispārējās valdības budžeta izdevumu struktūra ir atbilstoša valstij ar zemiem ieņēmumiem;
2. Salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā lielāks īpatsvars budžetā un iekšzemes kopproduktā ir izdevumiem ekonomiskajai darbībai, kas pamatā ir izskaidrojams ar lielu ES fondu īpatsvaru, un izdevumiem izglītībai. Līdzīga budžeta struktūra ir arī citām valstīm ar zemiem ieņēmumiem;
3. Neskatoties uz to, ka 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu Latvijā sociālās aizsardzības izdevumu īpatsvars budžetā pieauga, galvenokārt tādēļ, ka krīzes ietekmē šī pozīcija netika tik būtiski samazināta kā citi izdevumi, līdzīga tendence ir vērojama arī citās zemu ieņēmumu valstīs;
4. Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai un veselībai uz vienu iedzīvotāju, neskatoties uz cenu atšķirībām starp valstīm, veido trešo zemāko rādītāju aiz Bulgārijas un Rumānijas, un tas ir 3-4 reizes zemāks nekā vidēji ES.