Embed Size (px)
Citation preview
1
Konkurētspējas jēdziens mūsdienu ekonomiskās izaugsmes teorijās
Daina Paula, Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste
2015. gada 3. martā
Galvenie tēmas virzieni
• Kāpēc / cik daudz/ vai tautsaimniecībai jāaug?
• Kā var raksturot tautsaimniecības konkurētspēju?
Saturs
• Kas ir ekonomiskā izaugsme
• Ekonomiskās izaugsmes teoriju attīstība īsumā
• Konkurētspējas jēdziens, tā uztveres veidi
• Konkurētspējas vērtēšanas paņēmieni dažādos tās uztveres veidos
• Daži priekšstati par konkurētspēju
• Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas pretrunīgais vērtējums ar dažādiem paņēmieniem
• Ko var iesākt ar dažādiem starptautiskajiem indeksiem?
Valsts īpatsvars pasaules iedzīvotāju skaitā
Valsts īpatsvars pasaules IKP
Latvija 0.028 0.04
Ķīna 19.0 15.40
ASV 4.13 19.31
Brazīlija 2.82 2.79
Indija 17.5 5.83
Avots: Pasaules Banka, https://www.quandl.com/#/c/economics/gdp-as-share-of-world-gdp-at-ppp-by-country
Tautsaimniecības izaugsme ekonomiskās politikas mērķos
• ECB:
– "Without prejudice to the objective of price stability", the Eurosystem shall also "support the general economic policies in the Union with a view to contributing to the achievement of the objectives of the Union". These include inter alia "full employment" and "balanced economic growth“;
• Latvijas valdības deklarācijas uzmetums 2014:
– “strauja, bet ilgtspējīga ekonomikas izaugsme”
Ekonomikas politika balstās tās teorijā
• Ekonomikas politika balstās tās teorijā, t.i. sistematizētā uzskatu kopumā par likumsakarībām;
• Lai gan laika gaitā ir mainījušies priekšstati par izaugsmes iespējām, kā arī datu pieejamība un analīzes metodes ekonomikas teorija un politika arvien darbojas ar tiem pašiem jēdzieniem:
– resursi, pilnīga nodarbinātība, ekonomikas pastāvīgais stāvoklis u.c.,
un risina to pašu galveno problēmu
– cilvēka vajadzību neierobežotība un resursu ierobežotība
Ekonomikas izaugsmes jēdziens
• Ar ekonomisko izaugsmi var saprast tautsaimniecības spēju (kapacitāti jeb potenciālu) saražot vairāk preču un pakalpojumu nekā agrākajos periodos
Ekonomikas izaugsmes teorijas jēdziens
• Ekonomikas izaugsmes teorijas: ekonomikas teorijas daļa, kura pēta faktorus, kas nosaka ekonomisko izaugsmi, un to savstarpējo saistību izaugsmes nodrošināšanā; runa ir par potenciālo izlaides līmeni (pie pilnīgas nodarbinātības)
Ekonomiskās izaugsmes teoriju attīstība īsumā
• Klasiskās ekonomiskās izaugsmes teorijas (18.-19.gs.; Smits, Rikardo, Maltuss, Mils);
• Neoklasiskās ekonomiskās izaugsmes teorijas (dažādas ekonomikas skolas; Solova – Svāna modelis);
• Endogēnā izaugsme;
• Alternatīvie ekonomiskās izaugsmes teoriju strāvojumi (enerģijas ekonomika, ekoloģijas ekonomika, institūcijas, “steady state” mūsdienu izpratne)
Klasiskās izaugsmes teorijas rodas kā vērtības teorijas blakusprodukts
• Klasiskās izaugsmes teorijas pārstāvji nav vienisprātis par procesiem, taču darbojas vienotā ietvarā, ir likuši pamatus būtiskiem jēdzieniem;
– Ražošanas faktori: Zeme, darbs, kapitāls;
– Pieaugoša/konstanta/ sarūkoša resursu atdeve (robežprodukts)
– Iztikas alga (subsistence wages);
– kapitāla uzkrāšana ir izaugsmes pamatā, tā atkarīga no ieguldījumu gaidāmās peļņas;
– Investīcijas = ? = uzkrājumi
– Ekonomikas pastāvīgais stāvoklis (stationary vai steady state) - stāvoklis, kurā ekonomika nonāks, jo vairs nespēs augt (dažādas tā interpretācijas)
– Efektīvais pieprasījums (Maltuss)
Neoklasiskās izaugsmes teorijas galvenās iezīmes
• Tā pievēršas izaugsmes matemātiskai modelēšanai, par pamatfaktoru pieņemot tehnoloģisko progresu; pieprasījums un piedāvājums tiek skatīts mijiedarbībā, nevis atrauti
• Tehnoloģiskais progress ir eksogēns (ārējs) process
• Daži jaunie/svarīgākie jēdzieni:
– Derīgums, tā maksimizācija, robežderīgums, izmaksu minimizācija, ceteris paribus, alternatīvās izmaksas u .c
Neoklasiskās izaugsmes teorijas tālākā attīstība: alternatīvie izaugsmes modeļi
• Endogēnās izaugsmes teorija: ekonomiskā izaugsme tiek radīta sistēmas iekšienē, kā sistēmas iekšējo procesu tiešs rezultāts. T.i., tautsaimniecības cilvēkkapitāla attīstība radīs ekonomikas izaugsmi, veidojot jaunus tehnoloģiju veidus.
• Cilvēkkapitāla iesaistīšana modeļos (Mankiw, Romer, Weil);
Neoklasiskās izaugsmes teorijas tālākā attīstība: alternatīvie izaugsmes modeļi
• Ekoloģijas ekonomika (resursu noplicināšana, atbalsta tiekšanos uz steady state (pretstatā izaugsmes ekonomikai), mūžīgas izaugsmes neiespējamība un bīstamība u.tml. (piem., H.E. Daly)
• Institūciju lomas novērtēšana, piem., koloniju valstīs (Acemoglu, Johnson, Robinson);
Tautsaimniecības konkurētspējas jēdziens: vai valstis tiešām/tīšām konkurē?
•Populārs ir uzskats, ka konkurētspēja ir spēja ražot salīdzināmas kvalitātes preces lētāk nekā citi (red/ blue ocean);
•WEF definīcija uzskata, ka konkurētspēja ir institūciju, faktoru un politikas kopums, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī;
•Konkurētspējas praktiskie pētījumi parasti salīdzina tautsaimniecības modeli: veidu, kā tā apsaimnieko resursus attiecībā pret citām valstīm, savu agrāko periodu modeli u.c.;
Kas apgrūtina konkurētspējas definēšanu
• Vēlme definēt konkurētspēju vispārināti, lai gan jēdziena lietojums ir daudzveidīgs (indivīdu, uzņēmumu, lokālā, ekonomikas, eksporta, tautsaimniecības, ilgtermiņa, valsts, globālā u.c. konkurētspēja);
• Izšķiršanās par to, vai sacensība ir primāra, un ar to saistītā analīzes mērķa izvirzīšana: pārākuma pozīcija, vai darbības nodrošināšana
Izvēlētie rādītāji konkurētspējas vērtēšanai ir atkarīgi no tā, kāda ir konkurētspēja uztvere
• Konkurētspējas uztvere mēdz būt tendēta uz sacensību, kā arī uz ilgtspēju
• Konkurētspējas vērtējums var tikt veikts no stāvokļa (piem., tirgus daļas, globālie
indeksi) un attīstības viedokļa (piem., relatīvo cenu un izmaksu, rādītāji)
ECB Competitiveness Research Network (CompNet)
• "A competitive economy, in essence, is one in which institutional and macroeconomic conditions allow productive firms to thrive. In turn, the development of these firms supports the expansion of employment, investment and trade" (Mario Draghi, 2012).
Daži piemēri par tautsaimniecības konkurētspējas aspektiem
• Tirgus daļu pieaugums (metodes un interpretācija; kā tas var kļūt par destruktīvu
radītāju)
• Izmaksu (cenu) kritums (vai tas palīdz uzlabot tirdzniecības bilanci un dzīves līmeni?)
• Augsta pievienotā vērtība = ? = high tech
– kam pievienota vērtība?
– kas pievieno vērtību?
– Kur pievieno vērtību?
• “ Ir labi būt TOPu augšgalos”
• Tirdzniecības diversifikācija kā viens no ilgtspējas pieejas pozīcijas un dinamikas rādītājiem
• Konverģence
Konkurētspējas vērtējums var būt atkarīgs no tā, kādu valstu loku, kādu laika periodu un kādu rādītāja
aprēķina metodi lieto
Tirgus daļas
100% Jebkuras valsts tirgus daļa var augt, tikai citām sarūkot
Latvijas tirgus daļas pasaulē turpina pieaugt
90
110
130
150
170
190
210
230
250
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
20
14
*
Bulgārija
Čehija
Igaunija
Ungārija
Latvija
Lietuva
Polija
Rumānija
Slovākija
Slovēnija
Preču eksporta daļas pasaules importā (2002=100)
Avots: PTO; Latvijas Bankas aprēķini; * operatīvā informācija
Tās var augt arī, izmantojot citus tirgus daļas aprēķināšanas paņēmienus: korekcija ar iedzīvotāju skaita dinamiku
Avots: PTO, PB
80
120
160
200
240
280
320
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
AU
CN
EE
EL
LV
LT
PL
RU
UAE
50
60
70
80
90
100
110
120
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
FR
DE
IT
JP
NL
PT
SE
CH
UK
US
80
120
160
200
240
280
320
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
AU
CN
EE
EL
LV
LT
PL
RU
50
60
70
80
90
100
110
120
130
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
FR
DE
IT
JP
NL
PT
SE
CH
UAE
UK
US
Ja eksports ir atkarīgs no importētajām izejvielām, uz cenu konkurētspējas rādītāju pārmaiņām abas tirdzniecības plūsmas var
reaģēt vienādi (piemēram, Latvijā)
-10
-5
0
5
10
15
20
-40.0
-30.0
-20.0
-10.0
0.0
10.0
20.0
30.0
40.0
50.0
19
99
I III
20
00
I III
20
01
I III
20
02
I III
20
03
I III
20
04
I III
20
05
I III
20
06
I III
20
07
I III
20
08
I III
20
09
I III
20
10
I III
20
11
I III
20
12
I III
20
13
I III
Preču un pakalpojumu eksports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % Preču un pakalpojumu imports, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, % Lata reālais efektīvais kurss (PCI, gada pieauguma temps, %), labā ass
Avots: CSP, LB, MPP aprēķini
Ieplūstot investīciju precēm gados, kad tika būvēta ražošanas kapacitāte, tirdzniecības bilance nav cieši saistīta ar eksporta
izdevīgumu no cenu viedokļa
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10 1
99
9
20
00
20
01
20
02
20
03
20
04
20
05
20
06
20
07
20
08
20
09
20
10
20
11
20
12
20
13
Preču ārējās tirdzniecības bilance, % no IKP
Tirdzniecības nosacījumi, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, %
Avots: CSP, MPP aprēķini
Preču eksporta noieta tirgi pašlaik paplašinās Eiropas valstīs
32.0 30.6
39.1 41.6
16.0 14.9
13.0 12.9
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
2005 2010 2012 2013 2014
Pārējās
NVS valstis
Pārējās ES valstis
Eirozona
Lietuva 18.4%;
Polija 6.5%;
Zviedrija 5.5%
Dānija 3.7%;
Lielbritānija 5.0%;
Preču eksporta struktūra valstu grupu dalījumā (%)
Igaunija 11.8%; Vācija 6.9%; Somija 2.1%; Nīderlande 2.0%
Krievija 10.7%; Baltkrievija 1.8% Ukraina 0.8%
Āzijas valstis 7.3% Norvēģija 2.4%; ASV 1.1%
Avots: CSP 26
Ar Herfindāla - Hiršmana indeksu var mērīt tirdzniecības diversifikācijas (valstu, preču, pakalpojumu) pakāpi
0.05
0.10
0.15
0.20
19
93
1
99
4
19
95
1
99
6
19
97
1
99
8
19
99
2
00
0
20
01
2
00
2
20
03
2
00
4
20
05
2
00
6
20
07
2
00
8
20
09
2
01
0
20
11
2
01
2
20
13
2
01
4
Latvijas HHI, preces (22 preču grupas)
Latvijas HHI, valstis (20 lielākās 2013. gadā + pārējās)
Latvijas HHI, valstis (20 lielākās 2014. gadā + pārējās)
Avots: CSP, MPP aprēķini
Konverģence : Latvijas cenu un reālo izdevumu attīstība (IKP, 1995-2013)
0
10
20
30
40
50
60
70
80
0 10 20 30 40 50 60 70 80
Re
ālo
izd
evu
mu
uz
1 ie
dz.
līme
nis
, ES
15
=
10
0%
Cenu līmenis, ES 15=100%
Avots: Eurostat
Konverģence: Latvijas privātā patēriņa un kapitālpreču cenu un reālā izdevumu līmeņa attīstība (1999-2013)
Avots: Eurostat
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Re
ālo
izd
evu
mu
uz
1 ie
dz.
līme
nis
, ES
15
=
10
0%
Cenu līmenis, ES 15=100%
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Re
ālo
izd
evu
mu
uz
1 ie
dz.
līme
nis
, ES
15
=
10
0%
Cenu līmenis, ES 15=100%
Privātais patēriņš Kapitālpreces
Starptautiskie indeksi: ne katrs valstu ranžējums runā par konkurētspēju; taču katrs no tiem var nodrošināt
kādu vērtētāja vajadzību
Vajadzība, ko nodrošina indeksa
lietojums Indekss
Latvijas pozīcija / no x valstīm (gads)
Pozīcijas pārmaiņas pret iepriekšējo (+
uzlabojums; - pasliktinājums; ~
nemainīga)
Apraksts (izstrādes mērķis, saturs vai citi komentāri)
Paš
aplie
cin
āšan
ās /
iz
augs
me
World giving index 93 / 134 (2013) - Indeksa mērķis ir veidot priekšstatu par nesavtīgas rīcības attīstību pasaulē; izstrādātāja Charities Aid Foundation misija ir motivēt efektīvai šādai rīcībai, palīdzot uzlabot cilvēku dzīves pasaulē
cieņ
a u
n
atzi
nīb
a /
Paš
aplie
cin
āša
nās
/ iz
augs
me
Happy planet index World happiness report
118 / 151 (2013) 88 / 156 (2013)
+
+ *
HPI rezultāti rāda valstu spēju radīt ilgu, laimīgu, ilgtspējīgu dzīvi saviem iedzīvotājiem; indekss ranžē valstu efektivitāti pēc tā, cik daudz ilgu un laimīgu dzīvju tās spēj radīt uz vienu "vides izlaides vienību" Veidots ar mērķi palīdzēt saprast valstu ilgtspējīgas attīstības mērķus 2015.-2030. gadā
Iekļ
auša
nās
, p
ied
erīb
a kā
dai
gr
up
ai
/ ci
eņa
un
at
zin
ība
Global competitiveness index (GCI) Social Sustainability adjusted GCI
Environmental Sustainability adjusted GCI IMD World competitiveness yearbook Global Innovation index
42 / 144 (2014/2015) 31 / 144 (2013/2014) 20 / 144 (2013/2014) 35 / 60 (2014) 33 / 142 (2013)
+ - - + -
Definē konkurētspēju kā institūciju, politiku un faktoru kopumu, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī Veido augstas kvalitātes ainu par to, kā valstis apsaimnieko savu kompetenču un resursu kopumu, lai sasniegtu izaugsmi un pārticību Pēta veidus, kā saprast, izmērīt inovācijas, un kā mērķtiecīgas politikas un labā prakse var tās veicināt
Kap
aci
tāte
, p
amat
vaja
dzī
bas
/
Dro
šīb
a
World energy sustainability index 43 / 129 (2013) - Sakārto valstis pēc to spējas nodrošināt ilgtspējīgu enerģijas politiku, ietverot enerģijas avotu diversifikāciju, infrastruktūru, pieejamību, pieprasījuma nodrošināšanu, vides aspektus
Kap
acit
āte,
p
amat
vaja
dzī
bas
Doing Business Logistics performance index ekonomiskās brīvības indekss
23 / 189 (2015) 36 / 160 (2014) 42 / 178 (2013)
-*
+
+
Mēra uzņēmējdarbības veikšanas pamatus: cik viegli ir uzsākt un turpināt uzņēmējdarbību LPI ir interaktīvs salīdzināšanas rīks, kurš veidots ar mērķi palīdzēt valstīm identificēt izaicinājumus un iespējas, ko tās sastop tirdzniecības loģistikā, un saprast, ko tās var darīt, lai uzlabotu savu sniegumu Mēra ekonomisko brīvību, iespējas, kuras ļauj pārvarēt nabadzību un nospiestību
[1] http://www.happyplanetindex.org/data/ •- Dati nav tieši salīdzināmi, jo 2013. gada izdevums atspoguļo 2010.-2012. gadu ar daudz lielāku valstu loku, taču tajā •Latvijas pozīcija ir kriteni augstāka nekā 2012. gada izdevumā, kurš bija pirmais šāda veida apkopojums
Vajadzība, ko nodrošina
indeksa lietojums
Indekss Latvijas pozīcija / no x valstīm
(gads)
Pozīcijas pārmaiņas
pret iepriekšējo (+ uzlabojums; -
pasliktinājums; ~ nemainīga)
Apraksts (izstrādes mērķis, saturs vai citi komentāri)
Iekļ
auša
nās
, p
ied
erīb
a kā
dai
gru
pai
/ c
ieņ
a u
n
atzi
nīb
a
WEF Global competitiveness index (GCI) Social Sustainability adjusted
GCI Environmental Sustainability
adjusted GCI IMD World competitiveness yearbook Global Innovation index
42 / 144 (2014/2015) 31 / 144 (2013/2014) 20 / 144 (2013/2014) 35 / 60 (2014) 33 / 142 (2013)
+ - -
+ -
Definē konkurētspēju kā institūciju, politiku un faktoru kopumu, kas nosaka produktivitātes līmeni valstī Veido augstas kvalitātes ainu par to, kā valstis apsaimnieko savu kompetenču un resursu kopumu, lai sasniegtu izaugsmi un pārticību Pēta veidus, kā saprast, izmērīt inovācijas, un kā mērķtiecīgas politikas un labā prakse var tās veicināt
[1] http://www.happyplanetindex.org/data/ •- Dati nav tieši salīdzināmi, jo 2013. gada izdevums atspoguļo 2010.-2012. gadu ar daudz lielāku valstu loku, taču tajā •Latvijas pozīcija ir kriteni augstāka nekā 2012. gada izdevumā, kurš bija pirmais šāda veida apkopojums
Kopsavilkums
• Konkurētspēja nav skalārs, tieši novērojams lielums un to kā ražošanas faktoru nevar ietvert izaugsmes modelī, tomēr ekonomikas izaugsmes teorijas un konkurētspējas teorijas izmanto viena otras jēdzienus, elementus un procesu skaidrojumu;
• Mūsdienu konkurētspējas teorijas attīstās, pievienojot tādus elementus kā ilgtspēja, veidojot ar sociāliem un ekoloģijas rādītājiem koriģētos konkurētspējas indeksus u.tml;
• Biežāk sastopamie konkurētspējas vērtējumi mūsdienās tomēr balstās uz t.s. “izaugsmes ekonomiku” (pretstatā tās pastāvīgam stāvoklim; uzsver zināšanu lomu, tehnoloģisko progresu; meklē veidus, kā institūcijas un uzņēmēji var palīdzēt paaugstināt produktivitāti ilgtspējīgā veidā (resursi).
Interesanta, noderīga literatūra
• Acemoglu D. “Introduction to Modern Economic Growth”, 2008
• Kim W.Ch., Mauborgne R. “Blue Ocean Strategy “, 2005
• Anderson Ch. “The Long Tail”, 2006
• Cho D.S., Moon H. Ch. “From Adam Smith to Michael Porter”, 2000
• Porter M. “On Competition”, 2008
• IMD, WEF, Īrijas, Lielbritānijas u.c. valstu konkurētspējas pārskati;
• A. Meļihova, A. Zasovas, K. Vītolas, K.Beņkovska, G. Dāvidsoa u.c. pētījumi par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un eksporta konkurētspēju
• ttp://steadystate.org/discover/definition/
37
Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkurss
Darbu iesniegšana: Bankā no 2015. gada 18. maija līdz 29. maijam. Naudas balvas: I vieta – 2000 eiro; divas II vietas – 1 250 eiro katram; trīs III vietas – 700 eiro katram.
Konkursa mērķis: veicināt Latvijas tautsaimniecības makroekonomisko problēmu apzināšanu un analīzi un stimulēt augstāko mācību iestāžu studentu pētnieciskās domas attīstību. Tēmas: piedāvāts plašs makroekonomisko tēmu loks, kas aplūkojamas Latvijas, Baltijas valstu vai eiro zonas tautsaimniecības kontekstā.
Aptauja “Latvijas gada monēta 2014“
Kura no 2014. gadā tapušajām eiro kolekcijas monētām ir visizcilākā?!
Balsošana: no 3. līdz 24.martam; rezultātu paziņošana 28.aprīlī
Lai piedalītos aptaujā:
• izvēlieties vienu monētu, kura Jūs uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša;
• savu izvēli norādiet anketā, aizpildot to www.bank.lv.
Aizpildītās anketas piedalīsies loterijā, kuras balvu fondā – pa pieciem katras aptaujai nominētās monētas eksemplāram.
40
PALDIES PAR UZMANĪBU!
Diskusija
Aptaujas anketa
