Valsts ekonomiskās izaugsmes un eiro ieviešanas perspektīvas Latvijā

Uldis Rutkaste

Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

Rīga, 2012. gada 11. janvāris

Prezentācijas plāns – galvenie vēstījumi

• Latvijas ekonomikas izredzes vidējā termiņā ir labas

• Īstermiņā ekonomiskā izaugsme būs lēna dēļ problēmām Eiropā

• Latvijai ir labas izredzes ieviest eiro 2014. gadā

Baltijas valstu attīstības modelis ir veiksmīgs, pēdējo 15 gadu laikā esam strauji uzlabojuši savu dzīves līmeni

IKP uz vienu iedzīvotāju, pēc pirktspējas paritātes, izteikts USD, gada vidējais pieauguma temps laika periodā no 1995. gada līdz 2010. gadam %*

Straujāk par Igauniju attīstījušās vien 13 valstis no 168, par kurām pieejami dati. No tām:

•piecas valstis, kuru ekonomiku pamatā veido dabas resursu eksports (nafta, gāze, dimanti u.c.)•sešas ļoti nabadzīgas valstis (zem 5tk USD/iedz), kas veikušas būtiskas reformas un piesaistījušas investīcijas•pārējās divas valstis – Ķīna (darbaspēka resurss) un Baltkrievija (subsidēti Krievijas energoresursi)

9

11

13

15

Igaunija

Datu avots: International Monetary Fund, World Economic Outlook Database, September 2011 * - Lietuva – laika periods sašaurināts no 1999. līdz 2010. gadam datu pieejamības dēļ.

-3

-1

1

3

5

7

9

Equ

ator

ial G

uine

aC

hina

Arm

enia

Mya

nmar

Cam

bodi

aA

ngol

aV

ietn

amIn

dia

Mal

dive

sA

lban

iaL

ao P

eopl

e's

Dem

ocra

tic R

epub

licPo

land

Eth

iopi

aSl

ovak

Rep

ublic

Taj

ikis

tan

Kor

eaB

angl

ades

hPa

nam

aSu

dan

Tai

wan

Pro

vinc

e of

Chi

naIs

lam

ic R

epub

lic o

f Ir

anU

gand

aR

wan

daC

had

Seyc

helle

sK

yrgy

z R

epub

licM

oroc

coE

gypt

Irel

and

Mal

iU

krai

neB

urki

na F

aso

Rom

ania

Hun

gary

Sćo

Tom

é an

d Pr

ķnci

peT

urke

yL

uxem

bour

gC

hile

Cze

ch R

epub

licN

epal

Finl

and

Indo

nesi

aG

reec

ePh

ilipp

ines

Les

otho

Aus

tral

iaSo

uth

Afr

ica

Alg

eria

Bar

bado

sE

cuad

orM

exic

oB

razi

lSt

. Luc

iaSp

ain

Uni

ted

Kin

gdom

Isra

elK

irib

ati

Uni

ted

Stat

esN

orw

ayR

epub

lic o

f C

ongo

Bol

ivia

Bel

gium

Ger

man

yT

he B

aham

asFr

ance

Mau

rita

nia

Syri

an A

rab

Rep

ublic

Hon

dura

sR

epub

lic o

f Y

emen

Cam

eroo

nFi

jiL

ibya

Van

uatu

Ital

yU

nite

d A

rab

Em

irat

esM

adag

asca

rPa

pua

New

Gui

nea

Jam

aica

Tog

oD

emoc

ratic

Rep

ublic

of

Con

goC

entr

al A

fric

an R

epub

licSo

lom

on I

slan

dsB

rune

i Dar

ussa

lam

Kuw

ait

IgaunijaLietuva, Polija

Čehija

LatvijaSlovākija

BulgārijaSlovēnija

Rumānija, Ungārija

Ja ticam prof. Sala-i-Martin et al teorijai par valstu attīstības fāzēm, Latvijai šobrīd jāfokusējas uz efektivitātes faktoriem

Avots: Irene Mia. Assessing Latvia’s competitiveness: The Findings of the Global Competitiveness Report 2006-2007, http://makroekonomika.lv/node/2525

Institūciju ziņā esam soli priekšā līdzīgu ienākumu valstīm (palīdz dalība ES), tomēr jūtami atpaliekam no Igaunijas un OECD

Valsts pārvaldības rādītāji, rangs (0-100), %

60

80

100

Vārda brīvība un atbildība

Politiskā Korupcijas

OECD valstu vidējais

Valstu ar Latvijai līdzīgu

Avots: World Bank, The Worldwide Governance Indicators

0

20

40

60 Politiskā stabilitāte

Valsts pārvaldes

efektivitāte

Regulējuma kvalitāte

Likuma spēks

Korupcijas ierobežošana Valstu ar Latvijai līdzīgu

ienākumu līmeni vidējais

Igaunija

Latvija

Makroekonomiskie riski ir būtiski mazinājušies. Maksājumu bilancē atjaunots līdzsvars

Maksājumu bilances tekošais konts, % no IKP

8.6

3.00.6 -0.2

0.0

5.0

10.0

15.0

P – Latvijas Bankas rudens prognoze

-22.6 -22.4

-13.1

-25.0

-20.0

-15.0

-10.0

-5.0

2006 2007 2008 2009 2010 2011P 2012P

Preces un pakalpojumi Ienākumi Kārtējie pārvedumi Tekošais konts

Latvija ir atguvusi izmaksu konkurētspēju

Reālā darba alga un produktivitāte (2005. g. 1.cet. = 100, sezonāli izlīdzināts, izteikts uz darba stundu)

130

140

150

80

90

100

110

120

2004

Q1

Q3

2005

Q1

Q3

2006

Q1

Q3

2007

Q1

Q3

2008

Q1

Q3

2009

Q1

Q3

2010

Q1

Q3

2011

Q1

Q3

Produktivitāte Darba alga

Konkurētspēja sekmējusi eksporta un ekonomikas izaugsmi, turpmāka konkurētspējas uzlabošanās mīkstinātu parādu krīzes ietekmi uz Latviju

Preču un pakalpojumu eksports salīdzināmajās cenās, 2011. gada 3. cet., % g/g

7

9

11

13

* 2. cet., jo 3. cet. dati vēl nav pieejami

-5

-3

-1

1

3

5

Igau

nij

a

Lat

vija

Ru

mān

ija

Čeh

ija

Sp

ānij

a

Lie

tuva

Por

tugā

le*

Zvi

edri

ja

Vāc

ija

Pol

ija

Un

gāri

ja

Kip

ra

Slo

vāk

ija

Slo

vēn

ija

Dān

ija

Au

stri

ja

Itāl

ija

Lu

kse

mb

urg

a*

Lie

lbri

tān

ija*

Gri

eķij

a

Fra

nci

ja

Beļ

ģija

Nīd

erla

nd

e

Īrij

a

Bu

lgār

ija

Som

ija

Mal

ta

Investoru uzticība ir pieaugusi, Latvijā atjaunojusies investīciju aktivitāte

Ārvalstu tiešo investīciju neto ieplūde (% no IKP)

8.4 8.1

6.1

10

3.8

0.4

1.6

0

5

2006

2007

2008

2009

2010

2011

.g. 9

m

ēneš

i

Tas ļāvis kļūt par vienu no straujāk augošajām ekonomikām Eiropā

IKP gada pieauguma temps 2011. gada 3. ceturksnī, %

4.0

6.0

8.0

10.0

* 2. cet., jo 3. cet. dati vēl nav pieejami

-6.0

-4.0

-2.0

0.0

2.0

Gri

eķij

a

Por

tugā

le*

Kip

ra

Slo

vēni

ja

Īrij

a

Itāl

ija

Dān

ija

Spā

nija

Lie

lbri

tāni

ja*

Nīd

erla

nde

Čeh

ija

Fra

ncij

a

Ung

ārij

a

Beļ

ģija

Luk

sem

burg

a*

Mal

ta

Bul

gāri

ja

Vāc

ija

Aus

trij

a

Som

ija

Slo

vāki

ja

Pol

ija

Rum

ānij

a

Zvi

edri

ja

Lat

vija

Lie

tuva

Igau

nija

Valsts maksātnespēja ir novērsta un budžeta deficīts jūtami mazinājies, tomēr budžetā joprojām ir DEFICĪTS

Valsts konsolidētā kopbudžeta bilance (EKS95)

-8.3

-4.1-2.5

-4.0

-2.0

0.0

* - Latvijas Bankas rudens prognoze ** - Valdības 2012. gada budžeta deficīta mērķis

-9.7-8.3

-12.0

-10.0

-8.0

-6.0

-4.0

2009 2010 2011* 2012**

Arī valsts parāds būtiski pieaudzis, radot riskus nākotnei

Vispārējās valdības parāds (EKS’95 metodoloģija), % no IKP

35

40

45

50

* Latvijas Bankas rudens prognoze

0

5

10

15

20

25

30

2007 2008 2009 2010 2011* 2012*

% n

o IK

P

Nākotnes riski atspoguļojas Latvijas zemajos kredītreitingos

Standard&Poor’sStandard&Poor’s reitingu aģentūras ilgtermiņa valūtas saistību reitingsreitingu aģentūras ilgtermiņa valūtas saistību reitingsA+

A+

A–

BBB+

Latvija Lietuva Igaunija

BBB+

BBB–

BB+

BB+

BB–

Īstermiņa ekonomiskās izredzes nav tik labas, situācija Eiropā strauji pasliktinājusies.

EirozonasEirozonas 2012. gada IKP prognoze, % (JP Morgan, laika ass 2012. gada IKP prognoze, % (JP Morgan, laika ass -- prognozes veikšanas brīdis)prognozes veikšanas brīdis)

1.5

2.0

2.5

-1.0

-0.5

0.0

0.5

1.0

1.5

jan.11 feb.11 mar.11 apr.11 mai.11 jūn.11 jūl.11 aug.11 sep.11 okt.11 nov.11 dec.11

Eiropas Komisija atzinusi: Eiropā 2012.g. iespējama recesija – ražošanas un pakalpojumu apjoma kritums

• Komisārs Oli Rēns 10.novembrī brīdinājis par "atkārtotas recesijas" iespējamību Eiropā, paziņojot EK veidotās ES valstu izaugsmes prognozes, kuras uzrāda gaidāmu izaugsmes kritumu.izaugsmes kritumu.

• “Skats turpmākajā, diemžēl, ir padrūms. Šī prognoze faktiski jāuztver kā beidzamais modinātāja zvans. Tautsaimniecības atkopšanās ir apstājusies un pastāv atkārtotas recesijasrisks, ja netiek sperti izlēmīgi soļi."

Arī Eiropas Centrālā Banka pērn decembrī nozīmīgi samazinājusi prognozes, paredzot recesijas iespēju

•“Raugoties nākotnē, pieņemot ka finanšu krīze turpmāk nepasliktināsies, Reālā IKP izaugsme ir sagaidāma … starp -0.4% un izaugsme ir sagaidāma … starp -0.4% un 1.0% 2012. gadā …” (decembra prognoze)

•iepriekšējā prognožu raundā šī gada septembrī ECB prognozēja 2012. gada Eirozonas IKP izaugsmi robežās no 0.4% līdz 2.2% (septembra prognoze)

Eiropas parādu krīzes risinājums nebūs ātrs, spekulācijas un finanšu tirgu šūpošanās turpināsies

2009 2010 2011 2012 2009 2010 2011 2012Grieķija 127.1 142.8 157.7 166.1 -15.4 -10.5 -9.5 -9.3Itālija 116.1 119.0 120.3 119.8 -5.4 -4.6 -4.0 -3.2Īrija 65.6 96.2 112.0 117.9 -14.3 -32.4 -10.5 -8.8Portugāle 83.0 93.0 101.7 107.4 -10.1 -9.1 -5.9 -4.5Beļģija 96.2 96.8 97.0 97.5 -5.9 -4.1 -3.7 -4.2Eirozona 79.3 85.4 87.7 88.5 -6.3 -6.0 -4.3 -3.5Lielbritānija 69.6 80.0 84.2 87.9 -11.4 -10.4 -8.6 -7.0Francija 78.3 81.7 84.7 86.8 -7.5 -7.0 -5.8 -5.3ES27 74.4 80.2 82.3 83.3 -6.8 -6.4 -4.7 -3.8

Budžeta deficīts, % no IKPValsts parāds, % no IKP

* - iezīmēts = neatbilstība Māstrihtas kritērijiem; datu avots: Eiropas Komisija (prognozes atbilstoši nemainīgas politikas scenārijam)

ES27 74.4 80.2 82.3 83.3 -6.8 -6.4 -4.7 -3.8Vācija 73.5 83.2 82.4 81.1 -3.0 -3.3 -2.0 -1.2Austrija 69.6 72.3 73.8 75.4 -4.1 -4.6 -3.7 -3.3Ungārija 78.4 80.2 75.2 72.7 -4.5 -4.2 1.6 -3.3Spānija 53.3 60.1 68.1 71.0 -11.1 -9.2 -6.3 -5.3Nīderlande 60.8 62.7 63.9 64.0 -5.5 -5.4 -3.7 -2.3Polija 50.9 55.0 55.4 55.1 -7.3 -7.9 -5.8 -3.6Somija 43.8 48.4 50.6 52.2 -2.6 -2.5 -1.0 -0.7Latvija 36.7 44.7 48.2 49.4 -9.7 -7.7 -4.5 -3.8Dānija 41.8 43.6 45.3 47.1 -2.7 -2.7 -4.1 -3.2Slovākija 35.4 41.0 44.8 46.8 -8.0 -7.9 -5.1 -4.6Slovēnija 35.2 38.0 42.8 46.0 -6.0 -5.6 -5.8 -5.0Lietuva 29.5 38.2 40.7 43.6 -9.5 -7.1 -5.5 -4.8Čehija 35.3 38.5 41.3 42.9 -5.9 -4.7 -4.4 -4.1Rumānija 23.6 30.8 33.7 34.8 -8.5 -6.4 -4.7 -3.6Zviedrija 42.8 39.8 36.5 33.4 -0.7 0.0 0.9 2.0Bulgārija 14.6 16.2 18.0 18.6 -4.7 -3.2 -2.7 -1.6Igaunija 7.2 6.6 6.1 6.9 -1.7 0.1 -0.6 -2.4

Lietuva un Igaunija jau samazinājušas savas septembra IKP prognozes no ~3.5% uz 2.5% un 1.9%. Ko darīs Latvija?

IKP pieauguma prognoze, %

7.9

5.85.36

7

8

9 2011

2012

Septembra

Decembra prognoze (prognoze uz

Novembra prognoze (prognoze uz septembri

* - Igaunijas Bankas decembra prognozes** - Lietuvas Finanšu ministrijas novembra prognoze ***- 2011.g. LB operatīvais novērtējums, 2012.g. LB rudens prognoze

5.3

1.92.5 2.5

0

1

2

3

4

5

6

Igaunija* Lietuva** Latvija***

Septembra prognoze

(prognoze uz septembri 4.2%)

septembri 4.7%)

Inflācijas un Māstrihtas kritērija prognoze, %Inflācijas un Māstrihtas kritērija prognoze, %

Šī brīža inflācijas prognoze ļauj cerēt uz Māstrihtas kritērija izpildi 2013. gada pavasarī, kad notiktu mērījums eiro ieviešanai 2014. gadā

0.0

1.0

2.0

3.0

4.0

5.0

Valstis ar mazāko inflāciju ES2011 2012 2013 III

Māstrihtas kritērija novērtējums 3.0 2.4 2.4

1. vieta IE 1.1 IE 0.7 GR 0.8

2. vieta SE 1.5 GR 0.8 IE 0.8

3. vieta CZ 1.8 ES 1.1 ES 1.2* - LB aprēķini

-3.0

-2.0

-1.0

0.0

I 2010 IV VII X I 2011 IV VII X I 2012 IV VII X I 2013 IV VII X

Māstrihtas kritērija novērtējums*

12 mēnešu vidējā inflācija Latvijā

Budžets sabalansējams neatkarīgi no eiro plāniem Zemāka izaugsme šogad var likt veikt papildus konsolidāciju, lai sasniegtu budžeta mērķi

Budžeta bilance (% no iekšzemes kopprodukta)Budžeta bilance (% no iekšzemes kopprodukta)

-0.3

-2.5-3

-2

-1

0

EIRO-4.2

-9.7

-7.7

-4.3

-12

-11

-10

-9

-8

-7

-6

-5

-4

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Mērījums

EIRO

Budžeta stratēģija