Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība dārzā un laukā
Jānis Gailis (LLU Lauksaimniecības fakultāte)Viesturs Lārmanis (Latvijas Dabas fonds)
2017. gada 14. marts
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
Kāpēc to darīt?
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
Tas ir izdevīgi
• Kaitīgo organismu blīvums samazinās• Noderīgo organismu blīvums palielinās
• Pašam mazāk jāstrādā
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
Kā to panākt?
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
Zilites uz abeles.mp4Zilites uz abeles.mp4
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
20 zīlītes ziemā pēc barotavas apmeklēšanas:
• revidē mizas plēksnes, ķērpju kumšķus, augu nobiru slāni;
• tas notiek 5-20 m attālumā no barotavas;
• tas notiek vismaz 10 minūtes dienā;
• piecu mēnešu laikā tās ir 500 darba stundas (62 darba dienas);
Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā
Putnu būrītis viens pats vēl nav risinājums
• nepieciešami pietiekami barības resursi ligzdas tuvumā;
• lielā zīlīte barību meklē 30-100 m rādiusā ap ligzdu;
• melnais mušķērājs barību meklē ~20 m rādiusā ap ligzdu;
• "sterilā" dārzā putni varbūt pat ligzdos, bet barību meklēt lidoskaut kur citur;
51 suga (3 kokaugu sugas, 11 lakstaugu sugas, 12 sūnu sugas un 25 ķērpju sugas (Vikmane, Pīrāga 2010)) Fotoattēls: E.Medne
Veci un miruši koki ir labi koki
Pēc Swedish Environmental Protection Agency “Biological diversity in Sweden”
Veci un miruši koki ir labi koki
Persson J., Manus S. (eds.) 1990. A richer forest. National board of Forestry.
Aptuveni tik ilgi jāpagaida, lai koks kļūtu par labu koku
Ziedoši augi – svarīgi biodaudzveidības elementi
Endromopoda detrita
Gregopimpla inquisitor
Scambus calobatus
Ābeļziedu smecernieka (Anthonomus pomorum) kāpuru
parazitoīdi
Pimpla turionellae
Kāpostu pūcītes (Mamestra brassicae), dažādu balteņu, ābeļu tīklkodes (Yponomeuta malinellus) u.c. tauriņu kāpuru parazitoīds.
Ziedoši augi – svarīgi biodaudzveidības elementi
(Ozols, 1961, 1963)
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana – viena no IAAkomponentēm
Ainavas mozaīka
Pēdējās 5-7 desmitgadēs braucam pa diviem grāvjiem
• Grāvis Nr. 1 – daudzi atklātie biotopi, pamesti novārtā, aizauguši.
Toreiz
Tagad
Toreiz
Tagad
Toreiz
Tagad
Ainavas mozaīka
Kāpēc tas nav labi?
• Samazinās ekoloģiskās nišas – noplicinās savvaļas sugudaudzveidība;
• Izzūd sugas, kurām vitāli nepieciešama ainavas mozaīka.
Ainavas mozaīka
Pēdējās 5-7 desmitgadēs braucam pa diviem grāvjiem
• Grāvis Nr. 2 – Lielas, monotonas, intensīvi apsaimniekotaslauksaimniecības zemju platības.
Ainavas mozaīka
Kāpēc tas nav labi?
• Ekoloģisko nišu daudzums minimāls – savvaļas sugu daudzveidībaminimāla;
• Atsevišķu sugu (potenciālo kaitēkļu) ekspansijas iespējas.
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
• Lielāka biotopu daudzveidība veicina lielāku plēsīgo un parazītisko bezmugurkaulnieku daudzveidību agrocenozēs;
• Dabiski vai daļēji dabiski biotopi (arī nelielas saliņas) –ekoloģiskas bankas, no kurām agrocenozē iemigrē kaitēkļu dabiskie ienaidnieki.
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Savvaļas augu joslas laukam pa vidu
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaSavvaļas augu joslas lauka malās
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaAtsevišķi koki un krūmu puduri
lauka vidū
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaDzīvžogi
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaGrāvji ar veģetāciju to malās
LDF projekta Snowbal materiāli
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Grāvji ar veģetāciju to malās
Līkais ir labāks par taisno
LDF projekta Snowbal materiāli
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Mākslīgi mitrāji
Veicina biotopu daudzveidību, mazina dabisko ūdenstilpju eitrofikāciju
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Meži un mežmalas
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Lauku viensētas
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaSavvaļas augu joslas:
• Veicina skrejvaboļu un zirnekļu daudzveidību un indivīdu blīvumu agrocenozēs. Efekts jūtams 100 m platā lauka joslā blakus savvaļas augu joslai (Luka, et al., 2001, Pfiffner, Luka, 2003);
• Samazina labību lapgraužu (Oulema spp.) blīvumu – joslu tuvumā tie nav sastopami, vairāk koncentrējas lauka vidū;
• Būtiski samazina graudaugiem postīgu laputu blīvumu (par 34%) visā lauka teritorijā (Hausammann, 1996, Collins et al., 2002, Caballero-Lόpez, et al., 2012).
Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana
Pētījumi Latvijā
Rezultāts
Kviešu laukā skrejvaboļu sugu kompleksu veido:
• Atklātus biotopus apdzīvojošas suga;• Mežus apdzīvojošas sugas;• Higrofīlas upju un grāvju krastus
apdzīvojošas sugas.
Pētījumi Latvijā
Rezultāts
Kviešu laukā skrejvaboļu sugu kompleksu veido:
• Atklāto biotopu sugas - 47 sp.• Mežu sugas - 17 sp.• Higrofīlās sugas - 6 sp.
---------------∑ 70 sugas
32,8%
Pētījumi Latvijā
Jautājumi un atbildes
Jānis [email protected]