Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība dārzā un laukā...Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā 20 zīlītes ziemā pēc barotavas apmeklēšanas:

Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība dārzā un laukā

Jānis Gailis (LLU Lauksaimniecības fakultāte)Viesturs Lārmanis (Latvijas Dabas fonds)

2017. gada 14. marts

Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā

Kāpēc to darīt?


Tas ir izdevīgi

• Kaitīgo organismu blīvums samazinās• Noderīgo organismu blīvums palielinās

• Pašam mazāk jāstrādā


Kā to panākt?


Zilites uz abeles.mp4Zilites uz abeles.mp4


20 zīlītes ziemā pēc barotavas apmeklēšanas:

• revidē mizas plēksnes, ķērpju kumšķus, augu nobiru slāni;

• tas notiek 5-20 m attālumā no barotavas;

• tas notiek vismaz 10 minūtes dienā;

• piecu mēnešu laikā tās ir 500 darba stundas (62 darba dienas);


Putnu būrītis viens pats vēl nav risinājums

• nepieciešami pietiekami barības resursi ligzdas tuvumā;

• lielā zīlīte barību meklē 30-100 m rādiusā ap ligzdu;

• melnais mušķērājs barību meklē ~20 m rādiusā ap ligzdu;

• "sterilā" dārzā putni varbūt pat ligzdos, bet barību meklēt lidoskaut kur citur;

51 suga (3 kokaugu sugas, 11 lakstaugu sugas, 12 sūnu sugas un 25 ķērpju sugas (Vikmane, Pīrāga 2010)) Fotoattēls: E.Medne

Veci un miruši koki ir labi koki

Pēc Swedish Environmental Protection Agency “Biological diversity in Sweden”

Veci un miruši koki ir labi koki

Persson J., Manus S. (eds.) 1990. A richer forest. National board of Forestry.

Aptuveni tik ilgi jāpagaida, lai koks kļūtu par labu koku

Ziedoši augi – svarīgi biodaudzveidības elementi

Endromopoda detrita

Gregopimpla inquisitor

Scambus calobatus

Ābeļziedu smecernieka (Anthonomus pomorum) kāpuru

parazitoīdi

Pimpla turionellae

Kāpostu pūcītes (Mamestra brassicae), dažādu balteņu, ābeļu tīklkodes (Yponomeuta malinellus) u.c. tauriņu kāpuru parazitoīds.

Ziedoši augi – svarīgi biodaudzveidības elementi

(Ozols, 1961, 1963)

Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana – viena no IAAkomponentēm

Ainavas mozaīka

Pēdējās 5-7 desmitgadēs braucam pa diviem grāvjiem

• Grāvis Nr. 1 – daudzi atklātie biotopi, pamesti novārtā, aizauguši.

Toreiz

Tagad

Ainavas mozaīka

Kāpēc tas nav labi?

• Samazinās ekoloģiskās nišas – noplicinās savvaļas sugudaudzveidība;

• Izzūd sugas, kurām vitāli nepieciešama ainavas mozaīka.

Ainavas mozaīka

Pēdējās 5-7 desmitgadēs braucam pa diviem grāvjiem

• Grāvis Nr. 2 – Lielas, monotonas, intensīvi apsaimniekotaslauksaimniecības zemju platības.

Ainavas mozaīka

Kāpēc tas nav labi?

• Ekoloģisko nišu daudzums minimāls – savvaļas sugu daudzveidībaminimāla;

• Atsevišķu sugu (potenciālo kaitēkļu) ekspansijas iespējas.

Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšana

• Lielāka biotopu daudzveidība veicina lielāku plēsīgo un parazītisko bezmugurkaulnieku daudzveidību agrocenozēs;

• Dabiski vai daļēji dabiski biotopi (arī nelielas saliņas) –ekoloģiskas bankas, no kurām agrocenozē iemigrē kaitēkļu dabiskie ienaidnieki.


Savvaļas augu joslas laukam pa vidu

Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaSavvaļas augu joslas lauka malās

Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaAtsevišķi koki un krūmu puduri

lauka vidū

Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaDzīvžogi

Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaGrāvji ar veģetāciju to malās

LDF projekta Snowbal materiāli


Grāvji ar veģetāciju to malās

Līkais ir labāks par taisno

LDF projekta Snowbal materiāli


Mākslīgi mitrāji

Veicina biotopu daudzveidību, mazina dabisko ūdenstilpju eitrofikāciju


Meži un mežmalas


Lauku viensētas

Ainavas mozaīkas veidošana un uzturēšanaSavvaļas augu joslas:

• Veicina skrejvaboļu un zirnekļu daudzveidību un indivīdu blīvumu agrocenozēs. Efekts jūtams 100 m platā lauka joslā blakus savvaļas augu joslai (Luka, et al., 2001, Pfiffner, Luka, 2003);

• Samazina labību lapgraužu (Oulema spp.) blīvumu – joslu tuvumā tie nav sastopami, vairāk koncentrējas lauka vidū;

• Būtiski samazina graudaugiem postīgu laputu blīvumu (par 34%) visā lauka teritorijā (Hausammann, 1996, Collins et al., 2002, Caballero-Lόpez, et al., 2012).


Pētījumi Latvijā

Rezultāts

Kviešu laukā skrejvaboļu sugu kompleksu veido:

• Atklātus biotopus apdzīvojošas suga;• Mežus apdzīvojošas sugas;• Higrofīlas upju un grāvju krastus

apdzīvojošas sugas.

Pētījumi Latvijā

Rezultāts

Kviešu laukā skrejvaboļu sugu kompleksu veido:

• Atklāto biotopu sugas - 47 sp.• Mežu sugas - 17 sp.• Higrofīlās sugas - 6 sp.

---------------∑ 70 sugas

32,8%

Pētījumi Latvijā

Jautājumi un atbildes

Jānis [email protected]

Documents

Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība dārzā un laukā...Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība (veicināšana) dārzā un laukā 20 zīlītes ziemā pēc barotavas apmeklēšanas: