Ziņojums par TTIP 11. sarunu kārtu - Europatrade.ec.europa.eu/doclib/docs/2016/february/tradoc_154291.pdf · E-komercija Starp ES un ASV notika konstruktīvas sarunas. ES galvenais

Datums: 2016.02.17.

ZIŅOJUMS PAR TRANSATLANTISKĀS TIRDZNIECĪBAS UN

IEGULDĪJUMU PARTNERĪBAS VIENPADSMITO SARUNU KĀRTU

(Maiami, 2015. gada 19.–23. oktobris)

Satura rādītājs KOPSAVILKUMS ..........................................................................................................................3

SĪKĀKA INFORMĀCIJA PAR SARUNU JOMĀM .....................................................................4

1. TIRGUS PIEEJAMĪBA ...............................................................................................................4

1.1. Preču tirdzniecība: tarifi un piekļuve tirgum ...................................................................4

1.2. Publiskais iepirkums.........................................................................................................5

1.3. Pakalpojumu tirdzniecība un ieguldījumi.........................................................................6

1.4. Izcelsmes noteikumi ..........................................................................................................8

2. REGULATĪVĀ SADARBĪBA ....................................................................................................8

2.1. Regulējuma saskaņotība ...................................................................................................8

2.2. Tehniskie šķēršļi tirdzniecībā ...........................................................................................8

2.3. Sanitārie un fitosanitārie jautājumi..................................................................................9

2.4. Konkrēti sektori ..............................................................................................................10

2.4.1. Farmācijas preces .............................................................................................10

2.4.2. Medicīniskas ierīces ..........................................................................................11

2.4.3. Kosmētikas līdzekļi............................................................................................12

2.4.4. Tekstilizstrādājumi ............................................................................................13

2.4.5. Automobiļi ........................................................................................................14

2.4.6. Informācijas un sakaru tehnoloģija (IST) ..........................................................14

2.4.7. Mašīnbūve ........................................................................................................15

2.4.8. Ķīmiskās vielas ..................................................................................................15

2.4.9. Pesticīdi.............................................................................................................16

3. NOTEIKUMI .............................................................................................................................17

3.1. Ilgtspējīga attīstība .........................................................................................................17

3.2. Energoresursu un izejvielu tirdzniecība .........................................................................18

3.3. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ................................................................................18

Ziņojums par TTIP 11. sarunu kārtu

2016.02.17.

2. lpp. no 22

3.4. Muitas un tirdzniecības atvieglošana .............................................................................19

3.5. Intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.........................19

3.6. Konkurence.....................................................................................................................21

3.7. Valsts uzņēmumi (VU) un subsīdijas ..............................................................................21

3.8. Starpvalstu strīdu izšķiršana ..........................................................................................22


2016.02.17.

3. lpp. no 22

KOPSAVILKUMS

TTIP 11. sarunu kārta notika Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, un Maiami no 14. līdz 23. oktobrim. Sarunas aptvēra visas apspriežamās jomas, izņemot ieguldījumu aizsardzību un ieguldījumu tiesu sistēmu.

Attiecībā uz tirgus pieejamību otrie piedāvājumi par tarifiem tika mainīti, aptverot 97 % no tarifu pozīcijām. Puses apmainījās arī ar priekšlikumiem attiecībā uz konkrētu ražojumu izcelsmes noteikumiem. Tika panākts progress sarunās par vispārīgo tekstu preču tirdzniecības jomā. Tika apspriesti arī teksti par lauksaimniecības tirgus pieejamību.

Turklāt grupas pabeidza darbu pie pārskatītajiem pakalpojumu un ieguldījumu piedāvājumiem. Publiskā iepirkuma procedūras apspriešanā iesaistītie sarunu dalībnieki pirms piedāvājumu apmaiņas, kas notiks 2016. gada februārī, piedalījās tehniskās diskusijās.

Tika apspriesti visi regulatīvie jautājumi, tostarp regulatīvā sadarbība, tehniskie šķēršļi tirdzniecībā, sanitārie un fitosanitārie pasākumi un deviņas attiecīgās rūpniecības nozares. Lai gan daudz kas vēl ir jāpaveic, tehnisks progress tika gūts gandrīz visās jomās.

Attiecībā uz noteikumiem ES iesniedza priekšlikumu par ilgtspējīgu attīstību. Tika apspriesti visi turpmāk uzskaitītie ar noteikumiem saistītie jautājumi.

Saskaņā ar mērķi panākt būtisku progresu pašreizējā sarunu posmā puses vienojās paātrināt darbu, kas veicams starp sarunu kārtām. Pirms nākamās sarunu kārtas Briselē vairākas grupas tiksies vēlreiz.


2016.02.17.

4. lpp. no 22

SĪKĀKA INFORMĀCIJA PAR SARUNU JOMĀM

1. TIRGUS PIEEJAMĪBA

1.1. Preču tirdzniecība: tarifi un piekļuve tirgum

Nelauksaimniecības preces

Teksts par tirgus pieejamību

Puses produktīvi apsprieda vairākus pantus tirgus pieejamības teksta nodaļā par precēm. Abas puses piekrita vairumā pantos ietvertajiem mērķiem un izklāstīja darba plānu teksta priekšlikumu turpmākai konsolidācijai. Apspriestie jautājumi ietver importa/eksporta ierobežojumus un licencēšanu, beznodokļu režīmu pārstrādātām precēm un precēm, kas nogādātas atpakaļ pēc remonta.

Tarifi

Tika sīki apspriesti abu pušu pārskatītie tarifu piedāvājumi. Puses pārskatīja ražojumu grupas, attiecībā uz kurām kāda no pusēm pieprasījusi vērienīgāku muitas nodokļu pakāpenisku atcelšanu, un ražojumu grupas, kurām būtu vajadzīgi ilgāki pakāpeniskas atcelšanas periodi, ļaujot vietējiem ražotājiem pakāpeniski pielāgoties muitas nodokļu atcelšanai.

Lauksaimniecības preces

Teksts par tirgus pieejamību

ES puse iesniedza teksta priekšlikumu attiecībā uz lauksaimniecības nodaļā ietvertajiem vispārīgajiem noteikumiem. Priekšlikumā izklāstītas sadarbības iespējas lauksaimniecības jomā divpusējos un daudzpusējos forumos. Tajā arī izklāstīti vispārīgi noteikumi, kas saistīti ar eksporta konkurences pasākumiem, tostarp eksporta kredītiem un pārtikas palīdzību. Visbeidzot, priekšlikumā paredzēta iestāde, kas pārraudzītu nodaļas noteikumu īstenošanu (Lauksaimniecības komiteja). Šis priekšlikums papildina ES agrāk iesniegtos priekšlikumus par vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

ES puse pauda stipras bažas par ASV nesen ieviesto īpašo aizsargmuitu sviestam, apšaubot gan tās ieviešanas laika izvēli, gan ekonomisko pamatojumu.

ES puse atgādināja, ka ir pienācīgi jāpievēršas un jārod risinājumi problēmām, kuras nav saistītas ar tarifiem un ar kurām ES lauksaimniecības produkti saskaras ASV tirgū, piemēram:

• aizliegumam tieši piegādāt ES vīnu galapatērētājiem ASV tirgū;


2016.02.17.

5. lpp. no 22

• ASV nodokļu atmaksas noteikumiem par vīnu;

• diskriminējošām nodokļa atlaides shēmām, kas paredzētas ASV mazajiem vīna un alus ražotājiem;

• ASV inspekcijas prasībai attiecībā uz galda olīvām;

• īpašai nodevai, ko piemēro importētiem piena produktiem (piena importa novērtējums).

ES atbalstīja priekšlikumu iekļaut TTIP konkrētus un visaptverošus noteikumus par vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuros būtu ietverta ES un ASV vīnu un stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu aizsardzība, vīndarības prakse, marķēšanas noteikumi un sertifikācija. Šā darba pamatā vajadzētu būt pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem par vīnu (“2006. gada Nolīgums par vīna tirdzniecību”) un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (“1994. gada Nolīgums par konkrētu destilēto spirtu/ stipro alkoholisko dzērienu savstarpēju atzīšanu”).

ES uzstāja, ka TTIP jānodrošina, ka tikai ES ražotāji var izmantot 2006. gada nolīguma II pielikumā iekļautos 17 nosaukumus (Champagne, Chianti, Port, Rhine utt.).

Visbeidzot, abas puses apsprieda iespēju izstrādāt īpašus regulatīvus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu marķēšanu.

Tarifi

Pirmās apspriedes notika par abu pušu otrajiem tarifu piedāvājumiem, kuros uzskaitīti lauksaimniecības produkti, kam tiks atcelta ievedmuita. ES uzsvēra, ka salīdzinājumam būtu jāreģistrē progress citās sarunu jomās, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, vīna un sanitārajos un fitosanitārajos jautājumos.

1.2. Publiskais iepirkums

Attiecībā uz publisko iepirkumu TTIP iekļautais kopīgais mērķis, kuru izstrādāja ES un ASV Augsta līmeņa darba grupa nodarbinātības un izaugsmes jautājumos, ir “uzlabot darījumdarbības iespējas, visos valdības līmeņos būtiski pilnveidojot piekļuvi publiskā iepirkuma iespējām, pamatojoties uz valsts režīmu”.

ES turpināja īstenot šo mērķi 11. sarunu kārtā. Ar iepirkumu saistītie jautājumi tika apspriesti trīs pilnas dienas. Diskusijas aptvēra gan tirgus pieejamības jautājumus, gan publiskā iepirkuma nodaļā iekļaujamos noteikumus (procedūras, ko piemēro valsts iestādes, veicot iepirkumus).


2016.02.17.

6. lpp. no 22

Diskusija par tirgus pieejamību pārsvarā pamatojās uz ES jautājumiem, kas jo īpaši attiecās uz šādām tēmām:

• ASV ierobežojumi, kas ietekmē tirgus pieejamību Eiropas piegādātājiem (un to precēm un pakalpojumiem);

• tirgus piekļuves saistību paplašināšana gan federālā, gan štata līmenī;

• mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuve publiskā iepirkuma tirgiem un tās atvieglošana.

ES uzdeva jautājumus, piemēram, par federālo finansējumu ASV infrastruktūras iepirkumam, uz ko attiecas ASV iekšzemes preferences. ES arī uzsvēra vajadzību uzlabot piekļuvi iepirkuma līgumiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Attiecībā uz pārredzamību ES ieņēma nostāju, ka ir svarīgi, lai MVU būtu labāka piekļuve informācijai par ASV publiskā iepirkuma iespējām.

Attiecībā uz iepirkuma procedūrām izskatāmajā teksta priekšlikumā ir ietverti ES un ASV priekšlikumi. Trešajā sarunu kārtā notikušās diskusijas ļāva pusēm precizēt savu nostāju. Piemēram, ES uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai iepirkuma procedūrās būtu pareizi atspoguļoti vides un sociālie apsvērumi. Teksta sākotnējais pamats ir PTO Nolīgums par valsts iepirkumu (Agreement on Government Procurement — GPA), kuru parakstījusi gan ES, gan ASV.

1.3. Pakalpojumu tirdzniecība un ieguldījumi

Pakalpojumu un ieguldījumu nodaļas mērķis ir uzlabot transatlantiskās tirdzniecības nosacījumus abās šajās jomās. Tā kā ES un ASV ir iesniegušas teksta priekšlikumus attiecībā uz pakalpojumiem un ieguldījumu liberalizāciju, īpaši tika apspriests tas, kā:

• padziļināt izpratni par attiecīgajiem tekstiem, lai varētu labāk aptvert līdzīgās iezīmes un atšķirības;

• sagatavot, ja vajadzīgs un iespējams, “konsolidētos tekstus” (t. i., apvienot ES un ASV priekšlikumu tekstus), lai atvieglotu sarunu nākamos posmus.

Šajā sarunu kārtā netika apspriesta ieguldījumu aizsardzība un ieguldījumu strīdu izšķiršana.

Abas puses apmainījās ar viedokļiem par iespējamiem pasākumiem, kas saistīti ar savstarpējās atzīšanas nolīgumiem (SAN) attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju un jo īpaši:

• vispārējas sistēmas izveidi SAN sarunu veicināšanai;


2016.02.17.

7. lpp. no 22

• attiecībā uz konkrētām profesijām: uzsākts darbs saistībā ar arhitektiem un uzsākts izvērtējums saistībā ar revidentiem un juristiem.

Jūlijā abas puses apmainījās ar pārskatītajiem pakalpojumu piedāvājumiem. Šī sarunu kārta deva iespēju sīkāk pārbaudīt attiecīgos piedāvājumus, lai panāktu labāku izpratni par katras puses ierosinātajām saistībām un iebildumiem.

Telesakaru pakalpojumi un e-komercija

Telesakari

ES mērķis ir vienoties par noteikumiem, kas veicina tirgus pieejamību un konkurenci ne tikai visu “elektronisko sakaru pakalpojumu”, tostarp telefonijas, jomā, bet arī, piemēram, platjoslas un interneta piekļuves pakalpojumu jomā.

ES un ASV 11. sarunu kārtā apsprieda sarunu konsolidēto dokumentu kopumā. Sarunu dalībnieki jo īpaši apsprieda nodaļas darbības jomu (to, kādus uzņēmējus var uzskatīt par telesakaru pakalpojumu sniedzējiem) un “piekļuvi svarīgai infrastruktūrai” (to, cik lielā mērā un ar kādiem nosacījumiem jauni tirgus dalībnieki var izmantot vietējo operatoru infrastruktūru pakalpojumu piedāvāšanai).

Turklāt sarunu dalībnieki apsprieda noteikumus par starpsavienojumu, regulatīvo iestādi, licencēšanas procedūrām un kompensāciju. ES atkārtoti uzsvēra, ka vispirms ir jāvienojas par lielāko daļu nodaļā iekļaujamā satura un piekļuvi infrastruktūrai.

E-komercija

Starp ES un ASV notika konstruktīvas sarunas. ES galvenais mērķis attiecībā uz TTIP e-komercijas nodaļu ir vienoties par 21. gadsimta noteikumu kopu, kas atvieglotu elektronisko tirdzniecību visās tautsaimniecības nozarēs.

ES un ASV 11. sarunu kārtā pirmoreiz apsprieda ES teksta priekšlikumu par e-komerciju, kurā jo īpaši aplūkoti jautājumi par surogātpastu, elektroniskajiem uzticamības pakalpojumiem, atļaujas izsniegšanas procedūrām attiecībā uz tiešsaistes pakalpojumiem, muitas nodokļiem par elektroniskajām pārraidēm un līgumu slēgšanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

Turklāt sarunu dalībnieki apsprieda ASV priekšlikumus par “digitālo produktu” nediskrimināciju, tīkla neitralitāti un patērētāja aizsardzību. Sarunu dalībnieki sāka darbu pie konsolidēta teksta, kurā apvienoti ES un ASV priekšlikumi.


2016.02.17.

8. lpp. no 22

1.4. Izcelsmes noteikumi

Šīs grupas mērķis ir definēt izcelsmes noteikumus tiem produktiem, kam saskaņā ar nolīgumu piemēro preferenciālu režīmu.

Puses 11. sarunu kārtā vienojās apvienot to sākotnējo priekšlikumu tekstu par horizontāliem noteikumiem un principiem, kas regulē izcelsmi. Izcelsmes procedūras netika apspriestas.

Attiecībā uz rūpniecības ražojumiem puses apmainījās ar priekšlikumiem par noteiktiem kritērijiem, kas jāizpilda, lai varētu uzskatīt, ka minētajiem ražojumiem ir attiecīgās teritorijas izcelsme. Šie priekšlikumi neattiecās uz konkrētām ķīmiskām vielām, tekstila izstrādājumiem vai apģērbu. Abas puses iesaistījās pirmajā pārbaudē, lai noteiktu atšķirības struktūrā un saturā, jo īpaši ražojumu izcelsmes noteikšanas praksē, pamatojoties uz šo ražojumu sastāvdaļu vērtību.

2. REGULATĪVĀ SADARBĪBA

2.1. Regulējuma saskaņotība

Puses apsprieda gan regulatīvās paraugprakses, gan regulatīvo sadarbību, izsakot apsvērumus par attiecīgajiem teksta priekšlikumiem un skaidrības labad atbildot uz jautājumiem. Puses arī turpināja sniegt skaidrojumus par juridiskiem jautājumiem, tostarp terminiem un definīcijām, kas izmantoti teksta priekšlikumos.

Puses sniedza pārskatu un demonstrēja savus plānošanas instrumentus, un jo īpaši izskatīja jautājumu par to, kāda veida informācija būs pieejama par regulējošām iniciatīvām regulatīvā procesa agrīnā posmā.

ES sāka šo diskusiju, lai izpētītu, kā abu pušu regulatori varētu izmantot šos instrumentus regulatīvās sadarbības atbalstam. ASV sniedza informāciju par jaunu iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot un veicināt regulatīvās sadarbības pasākumus, ko veic federālās regulatīvās aģentūras, jo īpaši tos, kas var izraisīt būtiskus regulatīvus pasākumus.

2.2. Tehniskie šķēršļi tirdzniecībā

Puses turpināja apspriest vairākus jautājumus, kas attiecas uz nodaļu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā. Attiecībā uz standartiem tie ietver, piemēram, plašākas līdzdalības iespēju apzināšanu un attiecīgo sistēmu pārredzamību. Puses arī pārrunāja ES darbu ar tās kaimiņvalstīm attiecībā uz tiesību aktu un standartu tuvināšanu un to, vai tas ietekmē ASV eksportētājus, kā arī apsprieda sadarbības un institucionālo


2016.02.17.

9. lpp. no 22

noteikumu loku attiecībā uz TTIP Tehnisko tirdzniecības šķēršļu komitejas funkcijām un tādu jautājumu risināšanas mehānismu, kas ietekmē divpusējo tirdzniecību.

Puses arī apsprieda jautājumus par ražojumu atbilstības novērtēšanu un jo īpaši veidiem, kā uzlabot to, ka katra puse atzīst sertifikāciju, kas veikta otras puses teritorijā, pamatojoties uz importējošās puses prasībām. Šajā apspriedē puses sniedza informāciju par Darba drošības un veselības aģentūras (Occupational Health and Safety Administration — OSHA) valsts mērogā atzītu testēšanas laboratoriju programmas pašreizējo pārskatīšanu. Ar šo programmu regulē sertifikācijas procesu, kas attiecas uz dažām elektropreču kategorijām, kuras Amerikas Savienotajās Valstīs izmanto darbvietās.

2.3. Sanitārie un fitosanitārie jautājumi

Puses turpināja savu konstruktīvo darbu pie nodaļas konsolidēšanas un izstrādes. Šis darbs cita starpā paredzēja turpināt meklēt vēl citas teksta saskaņošanas jomas noteikumos, kas apspriesti 10. sarunu kārtā, kura norisinājās Briselē 2015. gada jūlijā (panti par piemērošanas jomu, tiesībām un pienākumiem, kompetentajām iestādēm un plānoto sanitāro un fitosanitāro jautājumu komiteju). Pēc tam puses pārskatīja pantu par līdzvērtību.

Tika panākts būtisks progress, nosakot piemērotu valodu, kas atspoguļotu abu pušu atbilstošos mērķus un intereses attiecībā uz šā panta lielāko daļu. Puses arī noteica tekstu, kura apspriešana būs vēl jāturpina. Puses sāka apspriest pantu par zinātni un risku, kura pamatā ir pašreizējās PTO saistības. Tika risināts arī jautājums par mikrobu rezistenci un sīki apspriests ES papildu teksta priekšlikums.

Puses vienojās turpināt aktīvi iesaistīties teksta apspriešanā starp sarunu kārtām un laikā pirms nākamās sarunu kārtas. Tas ietvers ierosinātā teksta papildināšanu ar tiem pielikumiem, kuri vēl nav izstrādāti un attiecībā uz kuriem puses vienojās par darba sadali. Darbs attiecas uz iespējamiem pielikumiem par revīziju, sertifikāciju, līdzvērtību, importa pārbaudēm un reģionalizāciju1.

1 PTO definētā reģionalizācija ir jēdziens, atbilstīgi kuram kādas valsts teritorija tiek atzīta par brīvu no kaitīgiem organismiem vai slimībām vai ir ar zemu kaitīgo organismu vai slimību izplatības līmeni. Tirdzniecība no šādām teritorijām ir atļauta pat tad, ja pārējā valstī sanitārais un fitosanitārais stāvoklis nav labvēlīgs.


2016.02.17.

10. lpp. no 22

2.4. Konkrēti sektori

2.4.1. Farmācijas preces

Labas ražošanas prakses inspekcijas

Abu pušu regulatori (Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts (ĢD SANTE), Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) un ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration — FDA)) sniedza jaunāko informāciju par darbu, ko līdz šim paveikusi darba grupa, kura ir atbildīga par ES un ASV labas ražošanas prakses inspekcijas sistēmu līdzvērtības novērtēšanu.

Līdz šim ir notikusi plaša apmaiņa ar informāciju (piemēram, atbilstošajiem tiesību aktiem, pamatnostādnēm un procedūrām, revīzijas ziņojumiem, interešu konflikta normām).

FDA novērotāja statusā piedalījās vairākās dalībvalstu revīzijās, kas tika organizētas saistībā ar ES iekšējās pārskatīšanas procesu (Kopīgas revīzijas programma). ASV labas ražošanas prakses sistēmas revīziju veica ES grupa. Tādēļ par attiecīgajām labas ražošanas prakses sistēmām ir pieejama sīka informācija. Ar labu ražošanas praksi saistītie rezultāti, kā arī turpmāk veicamie uzdevumi būtu jānoteic tuvāko mēnešu laikā.

Līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāles

ES atzinīgi novērtēja to, ka ir pieņemtas galīgās ASV pamatnostādnes par līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zālēm un ka notiek informācijas apmaiņa par citiem pamatnostādņu projektiem, kas pašlaik ASV ir sabiedriskās apspriešanas priekšmets. ES atkārtoti pauda interesi par līdzīgas bioloģiskas izcelsmes zāļu nosaukumu un marķēšanas noteikumu saskaņošanu.

Ģenēriskās zāles

ES apstiprināja nodomu pirms nākamās sarunu kārtas iesniegt tehnisku dokumentu, kurā būs apzinātas turpmākas sadarbības un ģenērisko zāļu atļaujas saskaņošanas iespējas.

Starptautiskās Cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanas padomes (ICH) reforma

ICH kā neatkarīgas asociācijas izveide (2015. gada oktobrī) tika uzsvērta kā svarīgs pasākums ICH reformas procesā. ICH reforma stiprinās sadarbību starp pašreizējiem un turpmākajiem ICH partneriem saskaņotu zāļu pamatnostādņu izstrādes jomā.

Kopējie unikālo identifikatoru standarti


2016.02.17.

11. lpp. no 22

ES sniedza jaunāko informāciju par ES deleģēto aktu, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par drošības pazīmēm, kuras norādītas uz cilvēkiem paredzētu zāļu iepakojuma.

Konfidenciālas informācijas apmaiņa starp regulatoriem

Turpināsies diskusijas par līdzekļiem tādas sistēmas izveidei, kas ļaus apmainīties ar konfidenciālu informāciju (tostarp komercnoslēpumiem) starp regulatoriem.

Citi jautājumi

Turpmākajās sarunu kārtās turpinās izskatīt vairākas tēmas, piemēram, EMA un FDA paralēlās zinātniskās konsultācijas, pediatrija (pediatrijā lietojamo zāļu atļauja, cenu un kompensāciju pārredzamība).

2.4.2. Medicīniskas ierīces

Medicīnisko ierīču vienotā revīzijas programma (MDSAP)

ES kļuva par novērotāju MDSAP daudzpusējā vienotas revīzijas izmēģinājuma projektā, kura mērķis ir sagatavot ražotāju kvalitātes nodrošināšanas sistēmu revīziju, kas tiktu akceptēta dažādu valstu tiesību sistēmās (vienota revīzija). Komisijas un dalībvalstu (Apvienotās Karalistes, Īrijas, Polijas) eksperti jau piedalās kā šo revīziju novērotāji un vērtētāji. Lai varētu apsvērt turpmākos pasākumus, 2016. gada beigās ES pārskatīs šajā izmēģinājuma projektā gūto pieredzi.

Ierīces unikālais identifikators (UDI)

Medicīnisko ierīču izsekojamība ar UDI sistēmas palīdzību kompetentajām iestādēm ievērojami atvieglo tirgū laisto ierīču uzraudzību.

ASV, sākot no 2014. gada septembra, prasa identificēt augsta riska medicīniskās ierīces, izmantojot UDI marķējumu. Šīs prasības ir saskaņotas ar Medicīnisko ierīču regulatoru starptautiskā foruma (IMDRF) UDI pamatnorādēm.

Medicīnisko ierīču tiesību aktu pārskatīšanas kontekstā ES paredz UDI noteikumus, kas ir līdzīgi ASV noteikumiem. Lai nodrošinātu ES un ASV UDI datubāzu saderību un sadarbspēju, notiek apmaiņa ar tehnisko informāciju.

Ražojuma pieteikuma regulēta iesniegšana (RPS)

IMDRF ietvaros ir veikti pasākumi, lai izveidotu saskaņotu standarta veidlapu datu iesniegšanai. Pašlaik abas puses ir iesaistītas IMDRF saskaņotā satura rādītāja pārbaudē. Atkarībā no šīs pārbaudes rezultātiem puses lems par turpmāko īstenošanu.


2016.02.17.

12. lpp. no 22

Citi jautājumi

ES sniedza ASV jaunāko informāciju par situāciju attiecībā uz ES tiesību aktu (Medicīnisko ierīču un in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču (IVD) regulas projekta) pārskatīšanu un likumdošanas procesā turpmāk veicamajiem pasākumiem.

2.4.3. Kosmētikas līdzekļi

Sadarbība riska novērtējuma jomā

Tehniska rakstura diskusijas par ES un ASV kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu drošuma novērtēšanas metodēm turpināsies starp abu pušu zinātniskajiem ekspertiem, organizējot videokonferenci, kas veltīta UV filtru novērtējumam.

UV filtri un saules aizsargfaktors

Tiešsaistē ir pieejama informācija par ASV Saules aizsarglīdzekļu inovācijas akta īstenošanu. Pirmais pamatnostādņu projekts būtu jāpublicē līdz 2015. gada novembra beigām, paredzot 90 dienu ilgu atsauksmju sniegšanas periodu. Savukārt pamatnostādnes būtu jāpabeidz līdz 2016. gada novembrim. ES izrādīja interesi palielināt ekspertu viedokļu apmaiņu par šiem jautājumiem. Turklāt ES atkārtoja, ka ekspertiem būtu vērts izpētīt, vai iespējams akceptēt saules aizsarglīdzekļu saules aizsargfaktoru efektivitātes pārbaudes, pamatojoties uz ISO standartiem.

Sadarbība ICCR ietvaros

Notika apspriedes par to, kā stiprināt starptautisko sadarbību kosmētikas regulējumā (ICCR), kas ir regulatīvās sadarbības instruments. Novembra sākumā ICCR-9 ikgadējā sanāksmē Briselē ES iesniegs stratēģiju ciešākai starptautiskai sadarbībai Kosmētikas līdzekļu regulas jomā.

Marķēšana

Kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu starptautiskās nomenklatūras (INCI) izmantošana sastāvdaļu marķēšanai ir instruments, kas sniedz patērētājiem pietiekamu informāciju. Turpināsies diskusijas par to, kā veicināt INCI izmantošanu abu pušu jurisdikcijā.

Izmēģinājumiem ar dzīvniekiem alternatīvas testēšanas metodes

ES atkārtoti uzsvēra savu ieteikumu ASV izsniegt oficiālu paziņojumu, kas mudinātu ražotājus ASV izvēlēties metodes, kuras ir alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.

Citi jautājumi


2016.02.17.

13. lpp. no 22

Turpmākajās sarunu kārtās turpinās izskatīt vairākus jautājumus, piemēram, labas ražošanas prakses un krāsvielu partiju pārbaudes.

2.4.4. Tekstilizstrādājumi

Šķiedru nosaukumi (marķēšana)

Tika apspriestas iespējas koordinēt attiecīgus procesus, kas saistīti ar jaunu šķiedru nosaukumu piešķiršanu. Galvenokārt būtu jāpanāk, lai abas administrācijas piešķir vienu un to pašu nosaukumu vienai un tai pašai šķiedrai un tādējādi iespējami mazinātu ar marķēšanu saistītos pielāgojumus. Attiecībā uz šķiedrām, kurām patlaban ir atšķirīgi nosaukumi, tika norādīts, ka ASV noteikumos (Federālo noteikumu kodeksa (Code of Federal Regulations — CFR) 16. sadaļas 303.7. daļā) attiecībā uz mākslīgām šķiedrām ir paredzēts akceptēt ISO nosaukumus (ISO 2076) kā alternatīvu ASV nosaukumiem.

Zīda uzliesmojamība

Pēc Eiropas Zīda asociācijas (AIUFASS) pieprasījuma Patēriņa preču drošuma komisija (CPSC) izdeva paziņojumu par noteikumu izstrādes lūgumrakstu, kurā vēlējās noskaidrot, vai būtu jāgroza uzliesmojamības testēšanas metode (t. i., paraugu ņemšana preces atbilstības noteikšanai), kas definēta ASV noteikumos (CFR 16. sadaļas 1610. daļā).

Paredzams, ka pēc saņemto apsvērumu izvērtēšanas CPSC sniegs atzinumu (novērtējuma ziņojumu) par to, vai ASV noteikumi būtu jāgroza un jāiekļauj CPSC 2016. gada darba programmā.

Tekstilizstrādājuma kopšanas marķējums (FTC noteikumi) un CPSC sertifikāts par atbilstību noteikumiem

ES lūdza sniegt jaunāko informāciju par Federālās tirdzniecības komitejas (FTC) 2012. gada priekšlikumu attiecībā uz tekstilizstrādājumu kopšanas marķējumiem, kurš ražotājiem ļautu izmantot vai nu ASTM tekstilizstrādājumu kopšanas simbolus, vai — kā alternatīvu — ISO tekstilizstrādājumu kopšanas simbolus. FTC vēl nav sagatavojusi novērtējuma ziņojumu un nav arī pieņēmusi lēmumu par šo jautājumu. ES interesējās par situāciju ar noteikumu projektu par CPSC atbilstības sertifikātiem, jo īpaši par nepieciešamo informāciju. CPSC 2015. gada augustā aicināja brīvprātīgos piedalīties importētu ražojumu elektroniskas reģistrēšanas izmēģinājuma projektā.

Standarti (ASTM/ISO)

Turpinājās diskusija par ciešāku sadarbību attiecībā uz standartiem, ko piemēro tekstilizstrādājumiem un apģērbiem (ISO/EN un ASTM).


2016.02.17.

14. lpp. no 22

2.4.5. Automobiļi

Diskusijas notika par visām četrām galvenajām jomām, kas tika apspriestas autoražotāju sarunās.

Līdzvērtība

ASV sniedza atsauksmes par ES pirmo un otro testēšanas gadījumu saistībā ar ierosināto līdzvērtības atzīšanas metodiku. Regulatori apsprieda iespēju akceptēt alternatīvu standartu atzīšanu (piemēram, attiecībā uz bremzēšanu) un īstermiņa saskaņošanu (piemēram, attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem). ASV piekrita sniegt papildu atsauksmes par atlikušajiem jautājumiem, uz kuriem attiecas 2. testēšanas gadījums, kā arī par 3. testēšanas gadījumu.

Saskaņošana

Tika apspriesti paātrinātās saskaņošanas procesuālie aspekti. ASV sniedza ieskatu darbā, kas skar automātiskās papildu bremžu sistēmas un drošības jostu bloķēšanas sistēmas.

Saistībā ar 1998. gada ANO/EEK nolīgumu abas puses pārrunāja turpmāko darbu pie kopīgā trīspusējā priekšlikuma, kas tiks apspriests nākamajā WP.29 sesijā, kura notiks novembrī Ženēvā. Tika apspriesti līdz šim saņemtie apsvērumi, un puses panāca vienošanos par iespējamiem to izskatīšanas veidiem. Tika panākta pagaidu vienošanās par trīspusējas diskusijas organizēšanu 2016. gada janvārī par vēl nepieņemtiem vispārējiem tehniskiem noteikumiem un turpmākā darba prioritātēm.

Pētniecība

Abas puses sniedza vispārīgu jaunāko informāciju par pētniecības projektiem, kuros tām ir kopīgas intereses (piemēram, attiecībā uz neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem, automatizētu autovadīšanu), un iespējamām mērķsadarbības programmām.

2.4.6. Informācijas un sakaru tehnoloģija (IST)

ASV un ES apmainījās ar informāciju, apspriežot septiņus dažādus jautājumus IST jomā.

Radio iekārtas

Sarunu dalībnieki apsprieda jaunākās norises tādās jomās kā mobilo tālruņu īpatnējās absorbcijas ātrumi (SAR) un programmvadāms radio (SDR). Abas šīs jomas ir piesaistījušas ieinteresēto personu vērā ņemamu uzmanību un tuvākajā laikā gan ES, gan ASV tiks pakļautas regulatīviem grozījumiem. ASV un ES vienojās par


2016.02.17.

15. lpp. no 22

informācijas apmaiņu regulatīvā procesa laikā, lai izstrādātu, ja iespējams, saderīgus noteikumus, vienmēr ņemot vērā tos drošuma līmeņus, kādus katra puse uzskata par atbilstīgiem.

Ražojuma marķēšana, drošums un atbilstība

Regulatori apsprieda savas pieejas, kā elektroniski marķēt IST iekārtas ar integrētiem ekrāniem. Šī ir joma, kurā ASV jau ir iesaistījusies regulatīvā procesā. Turklāt ASV pētīja iespējas, kā uzlabot sadarbību starp ES un ASV tirgus uzraudzības iestādēm, lai nodrošinātu, ka IST produkti ES un ASV tirgū ir droši un atbilst visām normatīvajām prasībām.

E-pieejamība

ASV sniedza informāciju par jaunākajām regulējuma procesa norisēm saistībā ar e-pieejamības standarta pārskatīšanu atbilstīgi ASV Rehabilitācijas likuma 508. sadaļai un Telekomunikācijas likuma 255. sadaļai. ES cieši seko šim procesam, lai nodrošinātu, ka šis ASV standarts un attiecīgais ES standarts ir iespēju robežās saskaņoti; tas vajadzīgs, lai lietotājiem ar invaliditāti būtu nodrošināta augstākā līmeņa pieejamība.

Attiecībā uz e-veselību abas puses ziņoja par progresu darbībās, kas veiktas saistībā ar Eiropas Komisijas un ASV Veselības un sabiedrības pakalpojumu departamenta Saprašanās memorandu par sadarbību veselības informācijas un saziņas tehnoloģiju jomā un jo īpaši saistībā ar transatlantiskās e-veselības/ veselības IT sadarbības ceļvedi.

2.4.7. Mašīnbūve

ES un ASV turpināja apspriest veidus, kā noteikt regulatīvās sadarbības jomas mašīnbūves nozarē, jo īpaši ņemot vērā no ieinteresētajām personām saņemto informāciju. ES ierosināja, ka viens no veidiem varētu būt standartu vai tehnisko noteikumu saskaņošana jomās, kurās pastāv nelielas atšķirības, ja šā veida īstenošana būtu iespējama, neapdraudot drošuma līmeņus, ko katra puse uzskata par atbilstīgiem.

Tika secināts, ka sadarbībai būtu jānoris ļoti specifiskās nozarēs vai apakšnozarēs, lai šajā jomā novērstu pārklāšanos ar diskusijām par vispārīgiem tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībā.

2.4.8. Ķīmiskās vielas

ES īsteno mērķus, kas izklāstīti publiski pieejamā sākotnējās nostājas dokumentā. Sarunu gaitā tika panākta vienošanās pārbaudīt dažas sadarbības idejas, ko ES un ASV ir izklāstījušas dokumentā par izmēģinājuma projektiem.

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/may/tradoc_152468.pdf

http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2014/november/tradoc_152913.pdf


2016.02.17.

16. lpp. no 22

Vienpadsmitajā sarunu kārtā tika pārskatīts progress, kas gūts izmēģinājuma projektos par prioritārām ķīmiskām vielām un vielu klasificēšanu un marķēšanu. Tas ļāva pusēm izdarīt dažus sākotnējos secinājumus, kas gūti no izmēģinājuma projektiem, piemēram, ka tehniskie eksperti atzīst pieredzes lietderību. ES uzsvēra, ka izmēģinājuma projekti arī pierādīja, ka ir svarīgi konsultēties un sniegt atzinumus par prioritāšu sarakstu atjauninājumu projektu, lai varētu labāk saskaņot darba grafiku attiecībā uz konkrētu vielu.

Sarunu 11. kārtā vairs netika sīkāk apspriests vispārīgs ES projekts iespējamiem TTIP noteikumiem par ķīmiskām vielām. Tomēr abas puses vienojās apspriest šo jautājumu TTIP 12. sarunu kārtā.

2.4.9. Pesticīdi

ASV un ES apsprieda sinerģiju plašajā pesticīdu atlieku novērtējuma jomā. Tas varētu ietvert ne tikai atlieku informācijas pārskata saskaņošanu, bet arī jautājumu par neliela apjoma laukizmēģinājumiem, datu apmaiņu vai datu ekstrapolāciju no vienas ģeogrāfiskās teritorijas vai viena kultūrauga uz kādu citu. ASV un ES turpinās šo dialogu par tehniskiem jautājumiem arī ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) un jauno ES mehānismu šaurākiem lietojumiem.

Ievērojams progress tika gūts projektos, kas saistīti ar olīveļļas un augļu sulu koncentrātu tirdzniecības veicināšanu.




2016.02.17.

17. lpp. no 22

3. NOTEIKUMI

3.1. Ilgtspējīga attīstība

ES rīcības pamatā ir ilgtspējīga attīstība gan vietējā, gan pasaules līmenī. Tas ir princips, kas ietverts Līguma par Eiropas Savienību noteikumos, un mērķis, kas virza visas dažādās ES politikas jomas, tostarp tirdzniecības politiku un sarunas par nolīgumiem.

ES vēlas iekļaut TTIP noteikumus par tirdzniecības kontekstā aktuāliem darbaspēka un vides jautājumiem, lai tirdzniecības pieaugums un ieguldījumi darba ņēmēju tiesību uzlabošanā un vides aizsardzībā nenotiktu uz viņu rēķina.

Šajā sakarā ES pamatmērķi ietver galveno starptautisko principu un darba ņēmēju tiesību un vides pārvaldības noteikumu ievērošanu, nodrošinot, ka katra puse var izstrādāt vērienīgus tiesību aktus darbaspēku un vides jomā un nevar noteikt iespējami zemus standartus; paaugstinot darba aizsardzības līmeni un radot pienācīgus darba apstākļus atbilstīgi Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pienācīga darba nodrošināšanas programmai; nodrošinot galveno dabas resursu — piemēram, savvaļas dzīvnieku, mežsaimniecības, zivsaimniecības — saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu un veicinot ES un ASV uzņēmumu atbildīgu darbību.

ES 11. sarunu kārtā iesniedza pirmo juridiska teksta priekšlikumu nodaļai par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, kurā aplūkoti iepriekš minētie aspekti, kā arī citi būtiski jautājumi, piemēram:

• ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošana videi drošā veidā, lai līdz minimumam samazinātu to negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi;

• taisnīgu un ētisku tirdzniecības shēmu attīstības veicināšana;

• kopīgu iniciatīvu iespējas trešās valstīs, lai veicinātu darba tiesību ievērošanu un vides aizsardzību.

Trīs dienas ilgās diskusijas pamatā bija ES priekšlikums, un tajā īpaša uzmanība bija pievērsta:

• ES teksta dažādu elementu skaidrošanai;

• konkrētiem jautājumiem, kas īpaši interesē vienu vai abas puses;

• turpmāko pasākumu izklāstam, piemēram, attiecībā uz papildinformācijas apmaiņu par vietējām sistēmām un praksēm jomās, kas aplūkotas ES priekšlikumā (piemēram, par korporatīvo sociālo atbildību).


2016.02.17.

18. lpp. no 22

ES atgādināja par savu pieeju sarunām, proti, pilnīgi izmantot TTIP sniegto reālo iespēju panākt vērienīgus rezultātus attiecībā uz tādu jautājumu integrēšanu tirdzniecības nolīgumā, kuri saistīti ar darbaspēku un vidi. Šajā saistībā ES uzsvēra savu apņemšanos izstrādāt inovatīvus un visaptverošus noteikumus.

ES paskaidroja, ka noteikumi par institucionāliem un procesuāliem aspektiem — tostarp par strīdu izšķiršanu — tiks izstrādāti vēlāk. Pēc ES domām, tas ir tāpēc, ka pirms pāriešanas pie diskusijām par to, kā ieviest un izpildīt procedūras, kas piemērojamas ar darbaspēku un vidi saistītas saistības, vispirms ir jānoskaidro jautājuma būtība un jāzina, kas tiks īstenots un ieviests.

3.2. Energoresursu un izejvielu tirdzniecība

Divas dienas notika konstruktīvas diskusijas par energoresursiem un izejvielām. Tika apspriesti visi jautājumi, kurus izvirzīja abas puses līdzšinējās sarunu kārtās, tostarp visi tie jautājumi, kas tika norādīti ES sākotnējās nostājas dokumentā.

ES turpināja paust nostāju, ka TTIP noteikumi par energoresursiem un izejvielām būtu jāiekļauj atsevišķā nodaļā. ES un ASV pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar tirdzniecību un ieguldījumiem atjaunojamā enerģijā un energoefektivitātē. Tika pārskatīta saikne starp iespējamiem noteikumiem par energoresursiem un izejvielām un attiecīgām horizontālām nodaļām, kā arī saikne starp TTIP un pašreizējiem ES un ASV un ASV un dalībvalstu sadarbības pasākumiem attiecībā uz energoresursiem un izejvielām.

3.3. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

Puses apsprieda divus jautājumus MVU nodaļas projektā: noteikumus par “informācijas apmaiņu” un institucionālo dimensiju.

Informācijas apmaiņa

ES un ASV vienojās, ka ir jānodrošina, lai abas puses sniegtu MVU visaptverošu un atjauninātu informāciju viegli uztveramā veidā. ES ierosināja izveidot vienas pieturas aģentūras sistēmu. Tomēr vēl nav izlemts precīzs sniedzamās informācijas saturs un tas, kā katrai pusei šī informācija būtu jāiesniedz.

Institucionālā dimensija

Norisinājās konstruktīvas diskusijas par ierosināto MVU komiteju. ES iesniedza jaunu priekšlikumu par šo pantu. Puses vienojās par to, cik svarīga ir cieša sadarbība ar ieinteresētajām personām un sadarbības attiecības starp MVU komiteju un citām


2016.02.17.

19. lpp. no 22

iespējamām TTIP komitejām, lai varētu risināt ar MVU saistītus jautājumus visās jomās, uz kurām attiecas TTIP. Vēl ir jāatrisina daži redakcionāli jautājumi.

Šī sesija arī sniedza iespēju apspriest pašreizējo sadarbību starp divām administrācijām MVU atbalsta jomā un plānot turpmāko kopīgo darbu.

3.4. Muitas un tirdzniecības atvieglošana

ES vēlas, lai muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā būtu izstrādāti noteikumi, kas atvieglotu un paātrinātu eksporta un importa darījumus starp ES un ASV, vienlaikus nodrošinot, ka preces tiek pakļautas vajadzīgajām muitas pārbaudēm un kontrolēm.

ES un ASV 11. sarunu kārtas laikā sīki apsprieda attiecīgos muitas noteikumus un procedūras. Šādā informācijas apmaiņā tika ietvertas prezentācijas par:

• ASV procedūrām, ko izmanto importēto preču muitošanai (“ievešanas procedūrām”);

• ASV noteikumiem par muitas sodiem, īpašu uzmanību pievēršot jēdzieniem “mīkstināšana” un “iepriekšēja izpaušana”;

• ES noteikumiem par pagaidu ievešanu, t. i., muitas procedūru, ar kuru tiek atļauta dažu preču pagaidu importēšana un atkārtota eksportēšana, nemaksājot nodokli vai citus maksājumus;

• ASV programmām, kas saistītas ar nodokļa atlikšanu, kuras ir līdzvērtīgas ES atlikšanas procedūrām;

• remonta un maiņas jēdzieniem, kuri izskatāmi saistībā ar muitas atvieglojumu režīmu attiecībā uz precēm, kas atkārtoti ievestas pēc remonta.

Šīs detalizētās diskusijas bija ļoti noderīgas, jo ieviesa skaidrību attiecībā uz terminoloģiju un procesiem, kurus izmantoto Atlantijas okeāna otrā pusē, un ļāva vēl vairāk pavirzīties šīs nodaļas teksta konsolidēšanā.

3.5. Intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

Diskusijas par intelektuālā īpašuma tiesībām notika vairāk kā divas pilnas dienas, tostarp puse dienas tika veltīta ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Tāpat kā iepriekšējās sarunu kārtās, tika apspriesti šādi jautājumi: patenti, autortiesības, daži datu aizsardzības regulējuma pārbaudes aspekti, augu šķirnes, komercnoslēpumi, preču zīmes, izpildes nodrošināšana (tostarp robežkontroles pasākumi), principi un sadarbība, kā arī starptautiskie intelektuālā īpašuma tiesību nolīgumi.


2016.02.17.

20. lpp. no 22

Autortiesības un komercnoslēpumi

Puses apmainījās ar jaunāko informāciju par attiecīgajiem iekšzemes likumdošanas procesiem. Līdzīgi — arī par starptautiskajiem intelektuālā īpašuma tiesību nolīgumiem: ASV un ES sniedza jaunāko informāciju par dažādu nolīgumu atbilstošajām ratifikācijas procedūrām.

Preču zīmes

Pēc tam puses izpētīja iespējas un potenciālo formu noteikumiem par sadarbību šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz negodprātīgi reģistrētiem dokumentiem.

Patenti

Puses turpināja iepriekšējā sarunu kārtā iesākto diskusiju par attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un iepriekš noslēgtajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN).

Datu aizsardzības regulējuma pārbaude

Puses apsprieda pašreizējo ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistīto stimulu ietekmi uz ārstēšanas metožu pētniecību.

Augu šķirnes

Puses norādīja, ka ieinteresētās personas ir paudušas interesi par attiecīgo iestāžu transatlantisko sadarbību, kā arī par Nagojas Bioloģiskās daudzveidības protokola īstenošanu.

Tiesībaizsardzība

Pamatojoties uz ES tekstu, īsumā tika apspriesti arī robežu pasākumi.

Kopīgie principi un sadarbība

Notika konstruktīvas diskusijas par gaidāmajām sadaļām, kurās tiks aplūkoti kopīgi principi un sadarbība; šajās diskusijās puses apmainījās ar viedokļiem par pašreizējiem stratēģijas dokumentiem un rīcības plāniem, kā arī par daudzpusējām un starptautiskām deklarācijām, kas pieņemtas starptautiskos forumos, piemēram, PTO vai G8.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

ES puse atgādināja, ka ES galvenā prioritāte TTIP jomā ir ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība. ES vēlas, lai ASV uzlabotu savu sistēmu vairākos veidos, jo īpaši aizsargājot saskaņoto ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu ar noteikumiem, kas


2016.02.17.

21. lpp. no 22

neļautu citiem ražotājiem ļaunprātīgi izmantot šīs norādes, un efektīvi ieviešot šos noteikumus.

ES vēlreiz aicināja ASV pāriet pie sarunām par šo jautājumu, lai to saskaņotu ar progresu, kas gūts citās TTIP sarunu jomās, jo īpaši sarunās par tarifiem. ES vēlreiz paskaidroja ASV preču zīmju sistēmas nepilnības.

Nobeigumā ES puse iepazīstināja ASV pusi ar rezultātiem, kas gūti ASV teritorijā lietotu ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu īsā saraksta iepriekšējā pārbaudē, kurā izmantoja kritēriju kopumu, piemēram, reģistrētas ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu turētāja vai cita tirgus dalībnieka preču zīmes, pirms tās izmanto tirgus dalībnieki, kuriem nav ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kā arī ar šķietami vispārīgiem apzīmējumiem ģeogrāfiskās izcelsmes norādes oriģinālvalodā un/vai tulkojumā.

3.6. Konkurence

ES un ASV turpināja apspriest idejas par iespējamo konkurences nodaļas tekstu. Diskusiju pamatā bija abu pušu teksta priekšlikumi.

Vairākas sarunu kārtas un informācijas apmaiņa starp sesijām ir ļāvušas pusēm panākt pagaidu vienošanos daudzās jomās.

Šajā sarunu kārtā ES un ASV turpināja pētīt arī citas iespējas vienoties par kopīgu nostāju. Tās atzīmēja vairākas jomas, kurās panākts būtisks progress.

Šīs jomas ietver vispārīgus principus, atsauci uz ES un ASV tiesisko regulējumu, sadarbību un nodaļas īstenošanas pastāvīgu pārskatīšanu.

Papildu darbs vēl ir jāveic cita starpā jomās, kas attiecas uz procesuālo taisnīgumu (piemēram, tādiem jautājumiem kā izmeklēšanas procedūru pārredzamība un dalībnieku tiesības) un veidiem, kā noteikt jebkādus atbrīvojumus no konkurences tiesību aktu piemērošanas.

Abas puses vienojās turpināt darbu, lai nākamajos mēnešos sasniegtu mērķi — mazināt atlikušās viedokļu atšķirības.

3.7. Valsts uzņēmumi (VU) un subsīdijas

ES un ASV iesaistījās nopietnās diskusijās par to attiecīgajiem teksta priekšlikumiem, kas skar valsts uzņēmumus. Sarunas bija konstruktīvas un ļāva pusēm jo īpaši apzināt vairākas saskaņotas nostājas attiecībā uz dažām definīcijām un noteikumiem. Tomēr palika vairāki neatrisināti jautājumi, kas piemērotā laikā būs jārisina attiecīgajā līmenī.


2016.02.17.

22. lpp. no 22

Attiecībā uz subsīdijām puses sīkāk apsprieda ASV teksta priekšlikumu, ES pieprasot papildu skaidrojumus par vairākiem punktiem. Diskusijas ļāva abām pusēm sīkāk precizēt savas konkrētās nostājas attiecībā uz teksta priekšlikumiem.

3.8. Starpvalstu strīdu izšķiršana

Šīs nodaļas mērķis ir izveidot efektīvu mehānismu, lai varētu atrisināt visu veidu strīdus starp pusēm par to, kā interpretēt un piemērot nolīgumu. Abu pušu teksta priekšlikumi zināmā mērā pamatojas uz PTO strīdu izšķiršanas mehānismu, tāpēc šajā jomā ir augsts konverģences līmenis.

Turpinās konstruktīvas diskusijas, panākot būtisku progresu virzībā uz attiecīgo teksta priekšlikumu turpmāku konsolidāciju kopīgajā tekstā. Šajā sarunu kārtā papildus tika apspriests atbilstības posms, kas seko pēc tam, kad ir izsniegts speciālistu grupas ziņojums par konkrētu strīdu. Puses apzināja iespējamos veidus, kā panākt kompromisu tajos gadījumos, kad divi teksta priekšlikumi būtiski atšķiras.

Documents

Ziņojums par TTIP 11. sarunu kārtu - Europatrade.ec.europa.eu/doclib/docs/2016/february/tradoc_154291.pdf · E-komercija Starp ES un ASV notika konstruktīvas sarunas. ES galvenais