https://www.youtube.com/watch?v=MGMsT4qNA-c

Nodarbības saturs

0 Izpētes konteksts un problēma.

0Bērnības pētījumu būtība.

0Bērnības jēdziena izpratne un transformācijas digitalizācijas kontekstā.

0Digitālās bērnības raksturojums.

0Homo medialis koncepts pedagoģijā.

0Pētniecības virzieni digitālās bērnības kontekstā.

Pārdomām..

0 Latvijā ir otrs ātrākais datu pārraides ātrums pasaulē,salīdzinot individuālo interneta lietotāju mērījumurezultātus (pirmajā vietā ir Dienvidkoreja).

0 Latvijā mobilās ierīces skatās teju katrs otrais bērnsvecumā līdz diviem gadiem (47%), un katrs trešaisbērns šajā vecuma grupā skatās mobilās ierīcesvismaz reizi dienā. Savukārt, vecumā no trīs līdzsešiem gadiem mobilās ierīces lieto 89% bērnu(Dardedze, 2016).

Izpētes konteksts 0 Pārmaiņas mūsdienu sabiedrībā sociālo

zinātņu diskursā bieži tiek skaidrotas ar IKTattīstību, tās būtiski veicina arī ekonomiskās,politiskās, kultūras un likumdošanastransformācijas.

0 IKT progress radikāli maina sociālās attiecības,arī izglītības norises: mācību procesaorganizācija, didaktika, indivīda kompetenčuattīstība mūsdienās kļuvušas par plašu diskusijulauku.

0 Pedagoģijas teorētiķi un praktiķi atzīst, kagadsimtiem nostiprinājušās metodes unpaņēmieni izglītības praksē digitalizācijaskontekstā bieži ir kļuvuši neefektīvi.

Izpētes konteksts 0 Sabiedrības priekšstati par audzināšanu ir saistīti ar

to, kā saprotam jēdzienu «bērnība».

0 Audzināšanas process tradicionāli ietver sevīattieksmju un vērtību izpratnes veidošanos. Šī procesaefektīvu īstenošanu raksturo – pieaugušo prasībuatbilstība viņu atsaucībai bērnu vajadzībām.(Baumrind 1978).

0 Mūsdienām raksturīgais domāšanas un dzīves veiduplurālisms veicina audzināšanas liberalizācijastendences un bērncentrētas sabiedrībasveidošanos, kā arī izraisa diskusiju par bērnībasizzušanu tās tradicionālajā izpratnē.

Izpētes konteksts

0 Bērnības pētnieki uzskata, ka bērnība neizzūd, bet gan

tieši otrādi – tikai digitālajā sabiedrībā iespējams runāt

par «pašu bērnu bērnību», nevis «bērnību» kā pieaugušo

radītu sociālo struktūru bērnu disciplinēšanai.

0 Digitalizācijas kontekstā iezīmējas jauna bērnības

teorētiskās izpratne, kas liek pētniekiem pārskatīt

«bērna» fenomena uztveri, audzināšanas mērķus un

uzdevumus, mainot izpētes fokusu no pedagoģiskās

jābūtības uz bērna vajadzību analīzi ikdienas

pieredzes konstruēšanai.

Bērnības pētījumu būtība

0 Bērnības pētījumu mērķis ir sekmēt«bērnības idejas, tās jēgas, nozīmju unizpausmju» izpēti dažādu zinātņu ietvaros.

0 „Bērna izpēte” aizsākas 20. gs. sākumā, kadaizsākās nozīmīgi pētījumi bērna psiholoģijā unattīstībā.

0 Bērna izpētes pētījumi iniciēja bērnībaspētījumus 20. gs. otrajā pusē, kuros vairāk tiekakcentēta to sociālā, nevis attīstības perspektīva.

Bērnības pētījumu būtība0Pedagoģija bērnības pētījumiem

pievēršas 20.gs. beigās, pamatojoties uzinterpretatīvās, īpaši biogrāfiskāspētniecības aktualizēšanos zinātniskajādiskursā.

0Bērnība pedagoģijas zinātnē tiek skaidrota kā

sociāli noteikts cilvēka dzīves periods,kas paredz pedagoģiskus nosacījumusbrieduma (jeb pieaugušā sociālāstatusa) sasniegšanai.

Sociālteorētiskās pieejas bērnības pētniecībai (James, Jenks, Prout, 1998)

0 Sociāli strukturētā (social structured)

pieeja;

0 «Cilts» (tribal) jeb etnogrāfiskā pieeja;

0 «Minoritātes grupas» pieeja (minority

group) dzimtes pētījumu kontekstā;

0 «Sociāli konstruētā» (socially

constructed) pieeja.

Bērnības modelis (Mierendorff, 2014)

Bērnības kā sociālās struktūras komponentes:

0 vecuma hierarhijas noteikšana, lai nošķirtu jēdzienus bērns un pieaugušais;

0 darbības formu segregācija: bērnam – skola, pieaugušajam - darbs;

0 pedagoģizācija: īpaši bērnam domātu aprūpes/kontroles sociālo institūciju sistēmas radīšana;

0 familizācija: romantizēta rūpju tīkla izveide bērna audzināšanai, vecāku lomas pastiprināšana.

Bērnības pētījumu perspektīvas (Kehily,2013)

0 Vēsturiskā perspektīva: bērnības kā

sociālas struktūras un bērna tēla ģenēzesdiahronā analīze;

0 Attīstības perspektīva: «nurture vs nature».

0 Antropoloģiskā perspektīva: etnogrāfija,bērnības «jaunā sociālā pētniecība» .

0 Sociokultūras perspektīva: socializācija,dzimtes pētījumi, ikdienas pieredzes analīze.

Tradicionālie priekšstati par bērnību

modernisma diskursā

0Kopš 15.gs. rietumu kultūrā sāk veidotiesizpratne par īpašu posmu cilvēka dzīvē, kaspamatojas «nevainīguma» un «rūpju» konceptos.

0To raksturo tādas pazīmes kā naivums,ievainojamība un iracionalitāte. Šī bērnībaskoncepta ietvaros bērns tiek uztverts kāneaizsargāta, aprūpējama, bet nesaprātīgabūtne, tādejādi nosakot principiālas atšķirībasstarp bērnu un pieaugušo.

Tradicionālie priekšstati par bērnību

modernisma diskursā

0Minētā bērnības izpratne slēpj sevī leģitīmu

pamatojumu tam, ka bērnam nepieciešama

stingra disciplīna un kontrole, likumsakarīgi arī

sodi, jo bērns ir nekompetents un nesaprot, ko

dara un var izjaukt pieaugušo izveidoto sociālo

kārtību.

0Pieaugušo uzdevums ir pēc iespējas ilgāk

pasargāt bērnu no priekšstatiem par parādībām,

kas „laimīgajā bērnībā” neiederas, piemēram:

nāve, slimības, seksualitāte u.c.

Problēma..

0Kādēļ mūsdienās šo «bērnības» modeli īstenot

kļūst arvien grūtāk?

0 Kādēļ mazinās pieaugušo autoritāte

audzināšanā?

0Kādēļ pieaugušie mēdz sūdzēties, ka mūsdienās

bērniem ir pārāk daudz tiesību?

0Kā audzināt bērnu, kura rotaļas, sarunas (t.i.,

kultūra) pieaugušajiem bieži nav saprotama?

Pretruna starp tradicionālo bērnības izpratni un

mūsdienu bērna (paš)vērtības izpratnes

pieaugumu

izraisa izaicinājumus mūsdienu audzināšanai

ģimenē un skolā.

Digitalizācijas radītie sociālie izaicinājumi

0 Internets jeb globālais tīmeklis ir veicinājisnebijušus demokratizācijas undecentralizācijas procesus sabiedrībā.

0 Ja zināšanas un to vairošana industriālajāsabiedrībā deva cilvēkam varu vai vismaziespēju noteikt savu dzīvi, tad informācijassabiedrībā situācija ir krasi mainījusies –ikviens šīs sabiedrības loceklis, arī bērns,atrodas pastāvīgā informatīvajā telpā, t.i.,zināšanu trūkums nav problēma, problēma irto pārpilnība.

Digitālā bērnība

0 Informācijas un komunikācijas tehnoloģijuienākšana bērnu un jauniešu ikdienā, radasituāciju, ko pētnieki uzskata par unikālu – bērnupieredze pieaugušajiem bieži ir nesaprotama.

0 Informācijas laikmeta bērni un jaunieši dzīvo gandigitālajā jeb online, gan reālajā jeb offlinepasaulē; viņiem nepieciešama izglītība unaudzināšana, kas ietvertu abas šīs vides, tādējādineignorējot nozīmīgu viņu pieredzes daļu.

Digitālā bērnība

0Ņemot vērā to, ka gadsimtiem ilgi pieaugušieir bijuši bērnu kultūras veidotāji, digitālāsrealitātes radītie izaicinājumi pieaugušajiembieži liek izjust bezspēcību un savasautoritātes mazināšanos.

0Runa ir par jaunas mācīšanās kultūrasveidošanos, kas mazinātu plaisu gan starpakadēmiskajām zināšanām un aktuālajāmsabiedrības vajadzībām, gan starp paaudzēm.

Digitālā bērnība

0 Zinātnieku interese par bērnības pētīšanu mūsdienāsir likumsakarīga - viņi nosauc bērnu kultūru paratšķirīgu, nezināmu un nesaprotamu.

0 Aktuālo bērnības pētījumu izpētes diskursi saistāmiar trim teorētiskajām perspektīvām: sociālekoloģisko,sabiedrisko un biogrāfisko (Grünert & Krüger 2006).

0 Akcents pētīt nevis mediju iedarbību uz bērnu, betgan – bērnu kā aktīvu subjektu/aģentu realitāteskonstruēšanā komunikācijā ar sociālo unmateriālo vidi.

Digitalizācijas radītā plaisa starp paaudzēm

0 Sociālo zinātņu pētījumos plaši tiek runāts parplaisu starp paaudzēm – tās pamatā ir dažādaspaaudzes pārstāvošu sabiedrības locekļuatšķirīgās prasmes sociālo paradumukonstruēšanā, kā arī viņu atšķirīgās iespējaspiekļūt tehnoloģijām (Bleckmann 2012;Rifkins 2004).

0Minētā digitalizācijas radītā sociālā plaisapēdējos gados palielinās tieši starppieaugušo un bērnu pirmsskolas unsākumskolas vecumā.

Digitalizācijas radītā plaisa starp paaudzēm

0Labklājības sabiedrībā tehnoloģiju lietotājs vēl21. gs. pirmajā dekādē bija vidēji 6–13gadus vecs, bet otrajā dekādē jau ir runapar 3–4 gadīgu bērnu digitālo pratību(Bleckmann, 2012; Hüther & Schorb 2005;Spanhel 2006; Holloway, Green, Livingstone2013).

0 Šī sociālā parādība padara minēto plaisu starppaaudzēm vēl izteiktāku, jo iezīmē vēl lielākasatšķirības starp pieaugušo un bērnu sociālorīcībspēju.

Digitalizācijas plaisas izraisītie riski

0Bērns, kura pasaules aina jau no tik agravecuma tikusi konstruēta ar medijustarpniecību, tiek pakļauts riskam apgūtnepietiekamu daudzumu sociālo prasmju,kas likumsakarīgi mazinās viņa sociālorīcībspēju.

0Bērns jau no mazotnes būs apguvis plašasiespējas piekļūt informācijas unkomunikāciju tehnoloģiju piedāvājumam,kas būtiski veicinās viņa mediju pratību.

Digitalizācijas plaisas izraisītie riski

0 Turpretī pieaugušie – arī pedagogi, kā liecinapētījumi, parasti atrodas gluži pretējā situācijā –viņu sociālās prasmes ir pietiekamas, bet medijupratība – bieži nepietiekama (Prensky 2010).

0 Seniori (pēc 65 gadu vecuma) tiek uzskatīti parriska grupu mediju pratības jomā, kas liedzviņiem pilnvērtīgi iekļauties sociālajā apritē(Prensky 2010).

0 Mediju pratība tiek nosaukta par vienu nomūsdienu cilvēka sociālās rīcībspējasnozīmīgākaiem indikatoriem.

Digitalizācijas plaisas izraisītie riski

0 Homo Tabletis

https://www.youtube.com/watch?v=KWNr6VroF1w

0Bērni pasīvā mediju lietošanas procesā laupasavai attīstībai laiku, ko varētu izmantotaktīvai darbībai.

0Mediju ietekmes rezultātā var apsīkt vēlmelīdzdarboties.

0Pasaules aina, kas veidojas nereflektētākomunikācijā ar medijiem, neatbilst reālajaipasaulei.

Digitalizācijas plaisas izraisītie riski

0Nekontrolētas mediju lietošanas izraisīta sociālo prasmju mazināšanās – sublimētās nevis reālās pieredzes veidošanās.

0Mūsdienu bērni un jaunieši - slinki, savtīgi, sekli un savām tiesībām orientēti, apmāti ir slavu un popularitāti un tieksmi izrādīties.

0Trīs reizes augstāki narcisma rādītāji nekā cilvēkiem, kuri šobrīd ir 65 gadus veci.

Digitālās paaudzes priekšrocības

0 Digitālās paaudzes kultūru raksturo trīs būtiskaspazīmes: tehnoloģiju lietošana, augstas prasībaspret sevi un citiem, kā arī atvērtība domāšanā, kasizpaužas kā drosme stāties pretī izaicinājumiem ungatavība pieņemt pārmaiņas.

0 Iemesli, kas ļauj jauniešiem veiksmīgi iekļautiespārmaiņu sabiedrībā: viņi runā dažādās valodās,lieto plaša spektra tehnoloģijas, turklāt ganpieprasa jaunus mācīšanas paņēmienus, gan arīpaši izmanto jaunus mācīšanās rīkus.

Homomedialis pedagoģiskajā antropoloģijā (Rath,2003)

0 Iespējas realizēties digitālajā jeb mediju kultūrā,kļūst par mūsdienu cilvēka sociālās esības uneksistences nosacījumu.

0 Cilvēks ne tikai skaidro pasauli caur medijusimboliem, bet arī ar to palīdzību veicpašrefleksijas procesu. Tādējādi cilvēka kā animalsymbolicum definīcija iegūst jaunu dimensiju unpiedāvā teorētiskajā diskursā jaunu cilvēka tēlaskaidrojumu - homomedialis.

Homomedialis pedagoģiskajā antropoloģijā

0 Mūsdienu cilvēka identitāte daudzējādā ziņā irmediju pieredzes konstruēta – dažādi tās aspektitiek balstīti uz kultūras resursiem, kuri tiek nodotiar mediju starpniecību.

0 Līdzās tādām identitāti veidojošām iezīmēm, kādzimums, vecums, etniskā piederība, vietasabiedrības struktūrā un kopienā, arvienbūtiskāki kļūst masu mediju formētieidentifikācijas modeļi.

0 Ar mediju starpniecību tiek veidoti dzīves stili,pārņemti dažādām sociālām grupām nozīmīgikultūras simboli un uzvedības paraugi.

Homomedialis pedagoģiskajā antropoloģijā

0Pedagoģiskā antropoloģija mediju kultūraskontekstā par savu mērķi izvirza sakarībunoskaidrošanu starp jēdzieniem: attīstība –komunikācija – mediji – audzināšana.(Spanhel, 2006)

0Homo medialis darbības laukā tiek aizstāvētsarguments par to, ka mūsdienās tieši armediju izglītības un audzināšanaspalīdzību cilvēks top par sociālirīcībspējīgu būtni. (Rath,2003)

Sociālās rīcībspējas (agency) koncepta aktualitāte bērnības pētījumos

0 Digitālās bērnības analīzes rezultātā sociālozinātņu diskursā iezīmējas jauns bērna unjaunieša tēls – tas ir rīcībspējīgais bērns (child asan actor) – tiek uzsvērta bērna un jauniešalīdzvērtība pieaugušajiem, ko pamato ganlikumdošana, gan sociālie un morālie pieņēmumimūsdienu sabiedrībā (Qvortrup 1994).

0 Rīcībspējīgais bērns ne tikai vienkāršireproducē sociālo vidi, bet gan to pārstrādā,kļūstot par savas dzīves konstruētāju unaktīvu darbības subjektu/aģentu.

Sociālās rīcībspējas (agency) koncepta aktualitāte bērnības pētījumos

0 Transformē audzināšanas mērķi no paklausībasuz rīcībspējas veicināšanu, kas īstenojams bērnuun pieaugušo sadarbībā, simetriskās uncieņpilnās attiecībās.

0 Nepieciešama audzināšanas fokusa maiņa:rīcībspējīgo bērnu uztvert nevis kā nevarīgu unnesaprātīgu, bet gan kā būtni, kam ir viedoklis,kas apzinās savas vajadzības un tiesības, irkompetents un patstāvīgs savas identitāteskonstruētājs.

Pētniecības virzieni digitālās bērnības kontekstā

0 Transformācijas pedagoģiskajā antropoloģijā irveicinājušas tendenci pētīt subjektu tā pieredzeskonstruēšanas un dzīves telpas kontekstā;sociokultūras un sociomateriālā ir nosauktaspar aktuālajām teorētiskajām pieejām (emergingaprproaches) mūsdienu pētījumos pedagoģijā.

0 Kompleksitātes (complexity), telpiskuma(spatiality), aģenta tīkla (actor-network), kā arīno jauna piedāvātā, transformētā kultūrvēsturiskādarbības teorija – analizē izglītības procesosiesaistītā subjekta ikdienas pieredzi, „izglītībasnotikumus”, cilvēka individuālās pasaules ainaskonstrukcijas.

Digitālās bērnības pētniecība LU0 LU PZI pētnieki ir iesaistījušies starptautiskoszinātniskās sadarbības tīklā COST Action, kasveicina Latvijas zinātnes integrēšanos EiropasKopējā pētniecības telpā, atbalstot galvenokārtpirms-konkurences pētniecību kā arī pētījumus,kas risina aktuālas sabiedrības problēmas.

0 COST Action IS1410 „Pirmsskolas vecuma bērnudigitālā pratība un multimodālā prakse” (Latvijustarptautiskajā zinātniskajā komitejā pārstāvprof. Zanda Rubene, doc. Daiga Kalniņa; jaunopētnieku pārstāvis – dokt. Baiba Āriņa).

Digitālās bērnības pētniecība LU0 EK pētniecības institūta „Joint Research Centre”

pētījums “Bērni (0-8) un digitālās tehnoloģijas:kvalitatīvs interpretatīvais pētījums”, LU PZI (L.Daniela, Z. Rubene, D. Kalniņa, R. Strods, B. Āriņa u.c.);

0 Erasmus + projekts „Robotikas izmantošanaintervencei skolas neveiksmes un agrīnas izglītībaspamešanas mazināšanai”, LU PZI (L. Daniela, R.Strods);

0 Valsts pētījumu programmas projekts „Inovatīvirisinājumi sociālajā telerehabilitācijā Latvijas skolāsiekļaujošās izglītības kontekstā INOSOCTEREHI”, LUPZI kā viens no partneriem (I. Žogla, Z. Rubene, L.Daniela, R. Strods u.c.) ;

Digitālās bērnības pētniecība LU

• Brikse, Inta and Spurava, Guna (2014) Kidsonline - safety and risks: full findings fromchildren survey of 9- to 16-year-olds inLatvia. Faculty of Social Sciences,University ofLatvia. http://eprints.lse.ac.uk/60574/

• Dinka, Ilze. (2014). Bērna tēla sociālotransformāciju atspoguļojums bērnistabā.Disertācija pedagoģijā. Rīga: LU.

• Valdmane, Liene. Izglītības subjekturīcībspēja mediju telpā. Disertācijapedagoģijā, LU. Plānots aizstāvēt 2017.g.

Paldies par uzmanību!