PLÅNOŠANAS RE˛IONA ILGTSPîJ±GAS ATT±ST±BAS STRATî˛IJA 2030

VIDZEMES

G U L B E N E S N O V A D S

MA

ZS

AL

AC

AS

NO

VA

DS

PR

I EK

UĻ

U N

OV

AD

S

L U B Ā N A S N O V A D S

VA

RA

KĻ

ĀN

U N

OV

AD

S

J A UN

P I E B AL G

AS N

OV A

DS

MA

DO

NA

S N

OV

AD

S

AP

ES

NO

VA

DS

K O C Ē N U N O V A D S

V A L M I E R A

NA U

K Š Ē NU

NO

V AD

S

BU

RT

NI E

KU

NO

VA

DS

R A U N A S N O V A D S

CĒ

SU

NO

VA

DS

RŪ

J I EN

AS

NO

VA

DS

Bukleta izstrāde �nansēta no Norvēģijas �nanšu instrumenta 2009.–2014. gada programmas Nr. LV07 „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” projekta Nr. 4.3.-24/NFI/INP-002 „Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana” līdzekļiem.

VIDZEMEV AL K

AS N

OV A

DS

ST

RE

NČ

U N

OV

AD

S

BE

VE

RĪ N

AS

NO

VA

DS

VE

CP

I EB

AL G

AS

NO

VA

DS

A L Ū K S N E S N O V A D S

S M I L T E N E S N O V A D S

C E S V A I N E S N O V A D S

AM

AT

AS

NO

VA

DS

ĒR

GĻ

U N

OV

AD

S

PĀ

RG

AU

J AS

NO

VA

DS

LĪ G

AT

NE

S N

OV

AD

S

Vidzemes reģions

Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs

Hardijs Vents

Jebkuras attīstības pamatā ir redzējums, plānošana un turēšanās pie mērķu sasniegšanas. Tas ir ceļš, kuru bruģējot šodien, liekam pamatus labklājībai nākotnē. Jūsu rokās nododam Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējas attīstības stratēģiju 2030. gadam un VPR Attīstības programmu 2015.–2020. gadam.

Šie dokumenti ir kā rokasgrāmata, kas nostiprina Vidzemē dzīvojošo un strādājošo nodomus un spējas veicināt reģiona ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. Vidzemes stratēģiskie virzieni ir, pirmkārt, vesels, darbīgs un talantīgs cilvēks, otrkārt, konkurētspējīga ekonomika un, treškārt, ģimenēm piemērota teritorija.

Īstenosim šos attīstības risinājumus kopā! Strādāsim, lai pašiem ir lepnums par savu darbu un to vēlētos turpināt arī nākamās paaudzes!

Vidzeme – ceļš ved augšup.

5

Fotogrā�ju autori:

Agris Semēvics,

Smiltenes novada pašvaldība,

Jurijs Smirnovs,

Cēsu novada pašvaldība,

Zane Butlere,

Valdis Vanags.V I D Z E M E S P L Ā N O Š A N A S R E Ģ I O N A I L G T S P Ē J Ī G A S A T T Ī S T Ī B A S S T R A T Ē Ģ I J A 2 0 3 0 . G A D A M

Vispārīgi dati par reģionu

7

Reģiona darbība un funkcijas

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) ir viens no pieciem plānošanas reģioniem Latvijā. Tas kopš 2006. gada valsts un starptautiskā līmenī pārstāv 25 Vidzemes novadus, kā arī republikas pilsētu Valmieru. VPR organizē un īsteno reģiona teritorijas attīstības plānošanu, kā arī nodrošina reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvniecību uzņēmējdarbības, nodarbinātības un sociālās politikas veidošanā.

VPR misija ir veicināt Vidzemes reģiona ilgtermiņa līdzsvarotu attīstību un sniegt efektīvus pakalpojumus reģiona pašvaldībām, uzņēmējiem, NVO un iedzīvotājiem kopīgi de�nēto attīstības mērķu sasniegšanai. VPR kalpo par Vidzemes reģiona pašvaldību attīstības platformu.

VPR ir ieguvis plašu pieredzi starptautisku sadarbības projektu ieviešanā.Projekti realizēti dažādās jomās:

• stratēģiskajā un teritorijas plānošanā, • uzņēmējdarbībā, • profesionālajā izglītībā, • kultūrā un tūrismā, • ainavu aizsardzībā un apsaimniekošanā, • vidē un enerģētikā, • informācijas tehnoloģijās, • sabiedriskā transporta attīstībā un citās.

Platība

15 245,43 km2 23,6% no Latvijas Avots: CSP

Visvairāk iedzīvotāju ar arodizglītību Avots: CSP

Iedzīvotāju skaits

199 027 (2015) 10% no Latvijas iedzīvotājiem Avots: CSP

Aktīvie uzņēmumi

Inovatīvi aktīvo uzņēmumu īpatsvara ziņā Vidzemes reģions ierindojas

3. vietā ar 10,8% r inovatīvi aktīvu uzņēmumu, tūlīt aiz Pierīgas un Rīgas

Visgarākais autoceļu tīkls Avots: CSP

Plaša interneta pieejamība Avots: Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs

WWW

Vidzemes reģionsVidzemes īpašās vērtības

9

Vidzeme ir Latvijas ziemeļu reģions. Vidzeme ir Latvijas ziemeļu reģions, un tas ir teritoriāli lielākais valstī, aizņemot 23,6% no valsts teritorijas. Šeit pārsteidz krāšņā daba, spirgtais gaiss, plašie meži, skaistās pilsētas un unikālā kultūrainava.

Vidzeme tiek dēvēta par Latvijas kultūras šūpuli. Te ir daudzveidīgs un bagāts kultūrvēsturiskais mantojums, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kultūras vērtības. Tieši Vidzeme ir izcelsmes vieta Latvijas valsts karogam un dziesmu svētku tradīcijai.

Vidzeme ir vieta, kur talants, radošums un zināšanas var attīstīties un realizēties izcilā dabas un kultūras vidē. Gleznainā Gaujas senleja, nacionālie dabas parki un liegumi ir gadu tūkstošiem veidojusies un saglabāta vērtība.

Vidzeme ir bagāta ar ainaviskiem tūrisma maršrutiem. Ekoloģiski tīrā vide, augsts bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības līmenis un ievērojamās dabas un kultūrvēsturiskās vērtības padara reģionu pievilcīgu rekreācijas un izklaides tūristiem.

VPR ir cieši saistīts ar Rīgu un Rīgas plānošanas reģionu, nodrošinot sasaisti ar galvaspilsētu kā valsts administratīvo centru un transporta mezglu, kā arī piekļuvi Vidzemes jūrmalai, ostām un Rīgas starptautiskajai lidostai.

Fotogrā�ju autori:

Kocēnu novada pašvaldība,

Smiltenes novada pašvaldība,

Ērgļu novada pašvaldība,

Nils Sokolovs,

Ziedonis Pētersons,

ZS „Ieviņas”,

Vidzemes plānošanas reģions.

V I D Z E M E S P L Ā N O Š A N A S R E Ģ I O N A I L G T S P Ē J Ī G A S A T T Ī S T Ī B A S S T R A T Ē Ģ I J A 2 0 3 0 . G A D A M

Vidzeme ir Eiropas Savienības robežreģions. Robeža ar divām valstīm – Igauniju un Krieviju – ir šī reģiona priekšrocība, jo pieredze pārrobežu sadarbībā var tikt sekmīgi izmantota pārrobežu sadarbības projektu realizēšanā un tranzīta pakalpojumu attīstībā.

Atrašanās starp svarīgiem Baltijas reģiona izaugsmes centriem – Rīgu un Tartu – ir veidojusi nemainīgi augstu kultūras un izglītības vērtību sabiedrībā.

Vidzemi šķērso vairāki nozīmīgi starptautiskie transporta koridori, nodrošinot Vidzemei tiešus sakarus ar lielākajiem reģionu centriem kaimiņvalstīm – Tartu un Tallinu Igaunijā, Pleskavu, Novgorodu un Sanktpēterburgu Krievijā.

11

Vidzemes reģiona ekonomiskā specializācijaTurpmākajos gados Vidzemei īpaši ir jāattīsta pētniecība un inovācijas vietējās uzņēmējdarbības vajadzībām jomās, kur reģionam ir visaugstākais VIEDĀS SPECIALIZĀCIJAS1 potenciāls.

1 Viedā specializācija ir stratēģiska pieeja ekonomikas attīstībai, attīstot pētniecību un inovācijas vietējās uzņēmējdarbības vajadzībām, ar nolūku veicināt inovāciju un produktivitātes pieaugumu jomās, kur reģionam ir konkurētspējīgas priekšrocības un inovāciju potenciāls.

Līdz 2030. gadam šajās jomās reģionā vērojama uzņēmējdarbības attīstība, norit sadarbība starp pētniekiem, uzņēmējiem un izglītības iestādēm. Reģiona tradicionālajās nozarēs tiek veicināta augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana un to virzība vietējā, ES un pasaules tirgū. Liela nozīme ir esošo reģiona klasteru attīstībai un stratēģiskai internacionalizācijai, kā arī jaunu klasteru attīstībai un reģiona uzņēmumu integrācijai citos spēcīgos nozaru klasteros Latvijā.

Nacionālās specializācijas jomas

Zināšanu ietilpīga bioekonomika

Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas

Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženierija

IKT

Viedā enerģija

Vidzemes viedās specializācijas jomas

Augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumi

Veselīgas pārtikas un dzērienu ražošana

Biomasas izmantošana ķīmiskajai pārstrādei un enerģijai

Rehabilitācijas un veselības aprūpes pakalpojumi

Viedie materiāli

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

Rekreācija un ilgtspējīgs tūrisms

Kultūras un radošās industrijas

Attālinātais darbs un pakalpojumi

Reģiona nozīme Latvijas un Baltijas kontekstā

Vīzija 2030

13

Mērķi 2030

Stratēģiskais virziens: CILVĒKS

Uzlabot Vidzemes reģiona iedzīvotāju rīcībspējas un dzīves kvalitāti.

Stratēģiskais virziens: EKONOMIKA

Palielināt Vidzemes reģiona ekonomisko vērtību, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un paaugstinot ekonomisko ilgtspēju.

Stratēģiskais virziens: TERITORIJA

Uzlabot Vidzemes reģiona sasniedzamību, pieejamību un pievilcību.Saglabāt un attīstīt Vidzemes savdabīgo kultūrtelpu.Veidot ilgtspējīgu un labi funkcionējošu Vidzemes pilsētu tīklu, kas balstīts uz savstarpējās sadarbības un papildinātības principiem.

Ilgtermiņa prioritātes 2030

IAS1: Kvalitatīva, pieejama un daudzpusīga izglītība IAS2: Sociālā drošība un veselība

IAS3: Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju vide IAS4: Ilgtspējīga energoefektīva ekonomika

IAS5: Pieejams reģionsIAS6: Vietu pievilcība

Mērķi un prioritātes Attīstības plānošanas dokumentos izvirzīti arī trīs horizontālie principi, kas jāievēro, lai sasniegtu Vidzemes stratēģiskos mērķus un prioritātes:

1. SASNIEDZAMĪBA – tiks veiktas mērķtiecīgas darbības sasniedzamības risinājumu apzināšanā, izveidē un attīstīšanā;

2. PĀRVALDĪBA – 2030. gadā reģionā ir ieviesti efektīvi un inovatīvi uz reģiona teritorijas speci�ku vērsti publiskās pārvaldības risinājumi. Par ierastu praksi kļuvusi dažādu iesaistīto pušu un institūciju kopā aicināšana kopīgai darbībai;

3. VIEDĀ SPECIALIZĀCIJA – Vidzeme īpaši koncentrēsies uz viedās specializācijas jomu attīstības veicināšanu, nodrošinot rīcību atbilstību visās prioritātēs.

Vidzeme ir talantīgus un darbīgus cilvēkus piesaistošs, labi savienots, iekšēji integrēts un drošs reģions, kas spēj elastīgi piemēroties izaicinājumiem, ir konkurētspējīgs un tiecas uz izcilību noteiktās reģiona viedās specializācijas jomās.

Vidzemes vīzija balstās uz trīs savstarpēji saistītiem stratēģiskiem virzieniem:

• CILVĒKS: vesels, darbīgs, talantīgs, drošs un atvērts sadarbībai;

• EKONOMIKA: konkurētspējīga, izcila noteiktās nišās un spējīga piemēroties apkārtējiem izaicinājumiem;

• TERITORIJA: labi savienota un iekšēji integrēta mājvieta lielām un laimīgām ģimenēm.

VIDZEMES STRATĒĢISKAIS MĒRĶIS: sekmēt līdzsvarotu reģiona sociālo, ekonomisko un teritoriālo attīstību, īstenojot uz elastīgumu vērstu integrētu starpsektoru attīstības politiku, kas nodrošina reģiona ekonomisko un teritoriālo priekšrocību izmantošanu iedzīvotāju labklājības un drošumspējas palielināšanai.

Cilvēks

Pārvaldība

Ekonomika Teritorija

15

ILGTERMIŅA PRIORITĀTE 1: Kvalitatīva, pieejama un daudzpusīga izglītība

2030. gadā visā reģionā iedzīvotājiem jebkurā vecumā ir pieejama kvalitatīva un daudzpusīga izglītība. Izglītības saturs pielāgots reģiona specializācijai, palielinājies iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību. Izglītības process balstās uz inovatīvām mācību metodēm, veicinot darbam nepieciešamo prasmju apguvi, radošumu un uzņēmējspējas. Iedzīvotāji ir motivēti kļūt ne tikai par darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem.

ILGTERMIŅA PRIORITĀTE 2: Sociālā drošība un veselība

2030. gadā visā reģionā ikvienam iedzīvotājam ir savlaicīgi pieejami kvalitatīvi, uz agrīno diagnostiku vērsti veselības un sociālie pakalpojumi. Darbojas efektīva, regulāra un ikvienam pieejama veselības pro�lakses sistēma. Transporta un mobilie risinājumi atvieglo sociālo pakalpojumu sniegšanu tuvāk dzīvesvietai. Sabiedrībā tiek piekopts veselīgs dzīvesveids. Sociālās iekļaušanās un aprūpes jautājumi reģionā tiek risināti koordinēti.

ILGTERMIŅA PRIORITĀTE 3: Ilgtspējīga uzņēmējdarbības un inovāciju vide

2030. gadā uzņēmējiem ir pieejami dažādi atbalsta instrumenti, kas ļauj attīstīt un uzlabot produktus un pakalpojumus un virzīt tos tirgū. Pieaudzis reģionā radītu vietējā tirgū un ārējos tirgos konkurētspējīgu produktu un pakalpojumu īpatsvars, uzlabojusies sadarbība starp uzņēmējiem, izglītības un zinātnes institūcijām un publisko sektoru, par ko liecina inovatīvu produktu un pakalpojumu īpatsvara pieaugums reģiona specializācijas jomās.

ILGTERMIŅA PRIORITĀTE 4: Ilgtspējīga ekonomika

2030. gadā ir pieaugusi reģiona ekonomikas ilgtspēja. Palielinājies tādu uzņēmumu skaits, kuri attīsta jaunus pakalpojumus, tehnoloģijas un produktus, efektīvi un ilgtspējīgi izmantojot vietējos resursus. Vairāk uzņēmumu īsteno ilgtspējīgu, videi draudzīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību.

ILGTERMIŅA PRIORITĀTE 5: Pieejams reģions

2030. gadā pieejamība pakalpojumiem un apdzīvojumu centriem ir uzlabojusies, pateicoties ieguldījumiem reģiona autoceļos, inteliģentajām transporta sistēmām un citiem inovatīviem pakalpojumu risinājumiem, kas efektīvi papildina sabiedriskā transporta sistēmu. Visā teritorijā ir iespējams izmantot kvalitatīvus sakarus, kas iedzīvotājiem ļauj strādāt no mājām, sniegt un saņemt attālinātus pakalpojumus. Vidzemes lielāko pilsētu un centru apkārtnē ir pieaugusi ikdienas velomobilitāte.

ILGTERMIŅA PRIORITĀTE 6: Vietu pievilcība

2030. gadā Vidzemes reģions Latvijā un ārpus tās asociējas ar pievilcīgu dzīves vidi un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību, kvalitatīvu uzņēmējdarbības vidi un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Reģionā pārdomāti tiek izmantots kultūras un dabas kapitāla potenciāls, realizētas iniciatīvas, kas vērstas uz Vidzemes kultūras un dabas kapitāla saglabāšanu un attīstību, kopienu stiprināšanas aktivitātes, kā arī tiek attīstīta vietas piederības sajūta, lojalitāte un patriotisms sabiedrībā.

Ilgtermiņa prioritātes

V I D Z E M E S P L Ā N O Š A N A S R E Ģ I O N A I L G T S P Ē J Ī G A S A T T Ī S T Ī B A S S T R A T Ē Ģ I J A 2 0 3 0 . G A D A M

17

BŪTISKĀKĀS ILGTERMIŅA IZMAIŅAS 2030

Attīstības centri, funkcionālā sasniedzamība, funkcionālie tīkli 2030

Ilgtermiņa izmaiņas 2030

Labi funkcionējošs ilgtspējīgs pilsētu tīkls, kas balstīts uz sadarbību, savstarpēji papildinot to funkcijas ar kopīgi izveidotiem pakalpojumiem. Vidzemes pilsētas veiksmīgi konkurē ar citu reģionu pilsētām Latvijā un Baltijā. Mazās pilsētas un lauku apdzīvotās vietas, īpaši perifērajās un Vidzemes īpašajās pierobežas teritorijās, kļuvušas par lokāliem ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves atbalsta centriem, kas savstarpēji sadarbojas, izmantojot katras vietas potenciālu un sekmējot pakalpojumu pieejamību.

Vidzemes reģionā ir policentriska apdzīvojuma struktūra starp Valmieru kā nacionālas nozīmes attīstības centru, Smilteni, Valku, Cēsīm, Madonu kā reģionālas nozīmes attīstības centriem, Gulbeni kā potenciālo nacionālas nozīmes administratīvo pakalpojumu sniegšanas centru, Rūjienu kā potenciālo reģionālas nozīmes pakalpojumu centru, novada nozīmes centriem un vietējas nozīmes atbalsta centriem, to skaitā viensētām. Reģiona sociālo un ekonomisko aktivitāšu koncentrācijas balsts ir „Vidzemes trijstūris” Cēsis–Smiltene–Valmiera un tām pieguļošās lauku teritorijas.

Dabas, kultūrvēstures un ainaviski vērtīgās teritorijas 2030Ilgtermiņa izmaiņas 2030Lauku teritorijās ir saglabāta dzīvotspēja, Vidzemei raksturīgā ainava, tradicionālais dzīvesveids un kultūrvēsturiskā vide. Visā reģionā līdzās tradicionālajiem lauksaimniecības produkcijas audzēšanas, pārstrādes, pārtikas produktu ražošanas veidiem attīstās bioloģiskā lauksaimniecība. Lauku teritorijās ar jauktu mozaīkveida izmantošanu nodrošināts atbalsts daudzveidīgai, vidi saudzējošai darbībai. Reģiona mežu platības ir saglabātas un atjaunotas, palielinot mežaudžu produktivitāti. Ūdeņi tiek izmantoti ekosistēmu funkcijai, kā arī kalpo kā būtisks kultūrainavas, rekreācijas un tūrisma attīstības resurss. Reģiona lielākajās upēs – Gaujā, Salacā, Braslā, Abulā, Sedā, Amatā, Pededzē – attīstīts aktīvs ūdenstūrisms. Dabas, kultūrvēstures un ainaviski vērtīgās teritorijas ir integrētas lauku vidē un iekļautas kopīgajā tūrisma apritē. Saglabātas un nostiprinātas Vidzemei raksturīgās amatu prasmes, sekmējot kultūrvēsturiskā mantojuma un tradīciju izkopšanu un pārmantojamību.

Telpiskās attīstības perspektīva Telpiskās attīstības perspektīva

19

Tūrisma attīstības telpas 2030

Transporta infrastruktūra un sasniedzamība 2030

Ilgtermiņa izmaiņas 2030Vidzemes reģions atpazīstams kā nozīmīgs tūrisma, t.sk. ekotūrisma, galamērķis. Pilnveidota un attīstīta visa veida tūrisma infrastruktūra, radošās industrijas, amatniecība, „tūrisma paketes” dažādām mērķgrupām, nodrošināti daudzveidīgi tūrisma pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, tos integrējot kopīgajā reģiona ekonomiskajā attīstībā. Reģiona teritorijā aktīvi darbojas Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris. Attīstījusies tūrisma sadarbība VIA Hanseatica attīstības zonā. Realizēts Ziemeļu stīgas projekts, attīstot tūrisma pakalpojumus un veicinot ekonomisko aktivitāti pierobežā. Pierobežas teritoriju attīstība notiek līdzsvarā ar Vidzemes reģiona centru teritorijām.

Ilgtermiņa izmaiņas 2030Nodrošināta minimālā mobilitāte – iespēja katru dienu ar sabiedrisko transportu nokļūt novada centrā. Vidzemē ieviests pakalpojums „Transports pēc pieprasījuma”, sekmējot lauku teritoriju sasniedzamību. Ap apdzīvojuma centriem un gar autoceļiem attīstīti veloceliņi, tos savienojot arī ar tūrisma maršrutiem. Uzlabota starpreģionālo un reģionālo savienojumu autoceļu kvalitāte. Izveidoti multimodālie pārsēšanās punkti, nodrošinot reģionāla līmeņa dažādu transporta veidu pārvadājumu savietojamību. Pagasta centri un tuvākie pakalpojumu [novada] centri sasniedzami pa asfaltētu ceļu. Ap reģionālas nozīmes attīstības centriem Vidzemē izbūvēti apvedceļi, tādējādi novirzot kravu pārvadājumus apkārt pilsētām. Attīstīti sabiedriskā transporta savstarpējie tiešie savienojumi starp reģiona nozīmes attīstības centriem.

Telpiskās attīstības perspektīva Telpiskās attīstības perspektīva

Alūksnes novads

Apes novads

Smiltenes novads

Raunas novads

Strenču novads

Valkas novads

Burtnieku novads

Naukšēnu novads

Beverīnas novads

Valmiera

Rūjienas novads

Pārgaujas novads

Līgatnesnovads

Kocēnu novads

Amatas novads

Priekuļu novads

Vecpiebalgas novads

Cēsu novads

Ērgļu novads

Madonas novads

Varakļānu novads

Cesvaines novads

Lubānas novads

Jaunpiebalgas novads

Gulbenes novads

Mazsalacas novads