Valmieras pilsētas Izglītības nozares attīstības stratēģija

2016. -2020.gadam

Valmiera, 2016

Ievads un metodoloģijaIzmantotie saīsinājumiTerminu skaidrojums1. Valsts un pilsētas izglītības plānošanas dokumentu analīze2. Valmieras pilsētas izglītības nozares esošās situācijas raksturojums un analīze2.1. Valmieras pilsētas vispārīgs raksturojums un izglītojamo skaita dinamika2.2. Pirmsskolas izglītības raksturojums2.3. Vispārējās izglītības raksturojums2.4. Iekļaujošās izglītības raksturojums2.5. Interešu, profesionālās ievirzes izglītības, bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespēju un jaunatnes politikas raksturojums2.6. Profesionālās un augstākās izglītības raksturojums2.7. Pieaugušo izglītības, mūžizglītības un karjeras izglītības raksturojums2.8. Izglītības iestāžu tīkls un infrastruktūra2.9. Cilvēkresursi2.10. Izglītības jomas pārvaldība3. Izglītības nozares Valmieras pilsētā stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze4. Stratēģiskā daļa4.1. Vīzija izglītības jomas attīstībai Valmieras pilsētā4.2. Stratēģiskie mērķi un uzdevumi4.3. Rīcības plāns 2016.-2020.gadam

2

Ievads un metodoloģija

Valmieras pilsētas Izglītības nozares attīstības stratēģija 2016.-2020.gadam (turpmāk – Izglītības stratēģija) ir vidēja līmeņa nozares stratēģijas plānošanas dokuments. Stratēģija ir izstrādāta ar mērķi sekmēt efektīvu, ilgtspējīgu, kvalitatīvu un pieejamu izglītības pakalpojumu attīstību Valmieras pilsētā, uzlabot izglītības infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi un veicināt cilvēkresursu, materiālo un finanšu resursu koordinētu un mērķtiecīgu izmantošanu, saskaņā ar Valmieras pilsētas attīstības programmā 2015.- 2020.gadam (Valmiera 2020) noteiktajiem vidēja termiņa mērķiem, rīcībpolitiku rīcībām un investīciju plānu.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) ir definējusi virkni izaicinājumu un risināmo problēmu, tajā skaitā demogrāfiskās tendences, neefektīvu izglītības sistēmas institucionālo tīklu, mūsdienu prasībām daļēji atbilstošu mācību vidi un saturu, profesionālās izglītības nepietiekamu pievilcību. Ar nolūku novērst konstatētās nepilnības, paredzot Eiropas Savienības līdzfinansējuma atbalstu konkrētu, uz šī mērķa sasniegšanu vērstu pasākumu īstenošanai, Latvijas lielajām pilsētām ir izvirzīti sekojoši priekšnoteikumi - katrā lielajā pilsētā tiek sakārtots skolu tīkls un izstrādāta izglītības attīstības stratēģija.

Izglītības stratēģijas izstrādē izmantoti Valmieras pilsētas izglītības iestāžu, Pašvaldības un tās institūciju sniegtie dati, publiski pieejamās statistiskās informācijas datu bāzes, Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) dati. Dokumenta izstrādē izmantotas šādas metodes:

saistīto plānošanas dokumentu analīze; Valmieras izglītības iestāžu esošās situācijas un izglītības attīstības priekšlikumu

apkopošana un analīze; statistikas datu un pārskatu analīze; Valmieras pilsētas raksturojošo izglītības rādītāju salīdzinājums ar citu teritoriju rādītājiem

vai valsts vidējiem rādītājiem; darba grupu semināri; izglītības nozares speciālistu iesaiste Izglītības stratēģijas izstrādes procesā.

Izglītības stratēģiju izstrādāja Valmieras pilsētas Izglītības pārvaldes speciālisti sadarbībā ar izglītības iestāžu vadītājiem, pieaicinātu izglītības ekspertu un Valmieras pilsētas pašvaldības deputātiem un citiem speciālistiem.

Izglītības stratēģijai ir četras daļas:1. Pirmajā daļā analizēti aktuālie nacionāla, reģionāla līmeņa plānošanas dokumenti, kas

ietver izglītības nozares attīstību, un salīdzināti Valmiera 2020 un Izglītības stratēģijā iekļautie uzdevumi.

2. Otrajā daļā veikta Valmieras pilsētas izglītības iestāžu pašreizējās situācijas analīze.3. Trešajā daļā iekļauta Valmieras pilsētas izglītības nozares stipro, vājo pušu, iespēju un

draudu analīze (SVID).4. Ceturtajā daļā aprakstīti izglītības nozares attīstības stratēģiskie mērķi, uzdevumi, rīcības

un indikatori.

3

Izmantotie saīsinājumi

Saīsinājums SkaidrojumsCE Centralizētie eksāmeniERAF Eiropas Reģionālās attīstības fondsES Eiropas SavienībaESF Eiropas Sociālais fondsIAP2020 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadamIZM Izglītības un zinātnes ministrijaKIPNIS Karjeras izglītības programmas nodrošinājums izglītības

sistēmāKPFI Klimata pārmaiņu finanšu instrumentsLatvija2030 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadamMK Ministru kabinetsPašvaldība Valmieras pilsētas pašvaldībaNAP2020 Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020.gadamPII Pirmsskolas izglītības iestādePIKC Profesionālās izglītības kompetences centrsPMK Pedagoģiski medicīniskā komisijaPMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldeSAM Specifiskais atbalsta mērķisSPII Speciālā pirmsskolas izglītības iestādeSTEM Zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika (science,

technology, engineering and mathematics)VAP2020 Valmieras pilsētas attīstības programma 2015.-2020.gadamValmiera2030 Valmieras pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadamViA Vidzemes AugstskolaVIAA Valsts izglītības attīstības aģentūraVidzeme2030 Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstība stratēģija

2030.gadamVIIS Valsts izglītības informācijas sistēmaVIP Valmieras Izglītības pārvaldeVISC Valsts izglītības satura centrsVJC “Vinda” Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda”VRIIAC Vidzemes reģiona iekļaujošas izglītības atbalsta centrsVVBIV-AC Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola - attīstības

centrsZPD Zinātniski pētnieciskais darbsZTC Zināšanu un tehnoloģiju centrs

4

Terminu skaidrojumi

Mūžizglītība – izglītības process cilvēka dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasībām, savām interesēm un vajadzībām. Mūžizglītība apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm.Neformālā izglītība – ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība.Pamatizglītība – izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.Pedagogs – fiziska persona, kurai ir Izglītības likumā vai citā izglītību reglamentējošā likumā noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē.Pieaugušo izglītība – personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū.Pirmsskolas izglītība – izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei.Privātā izglītības iestāde – juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, izņemot valsts vai pašvaldības izglītības iestādi, kā arī komercsabiedrība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu, kurai viens no darbības veidiem ir izglītības programmu īstenošana.Profesionālās ievirzes izglītība – sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā.Stratēģija – ilgākam laikposmam paredzēts vispusīgs, komplekss rīcības plāns, programma, kur izvirzīti pamatmērķi un norādīti to sasniegšanas galvenie līdzekļi. Uz tās pamata tālāk izveido detalizētākus īstermiņa plānus (taktiku).Speciālā izglītība – personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība.Uzdevumi – iniciatīvu un rīcību kopums, kas ir izvirzīti noteikto rīcības virzienu sasniegšanai. Tie ir skaidri definēti, izmērāmi un pārbaudāmi.Vīzija – lakonisks ilgtermiņa nākotnes redzējums, kas vienlaikus parāda teritorijas unikālās vērtības.Vidējā izglītība – izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta izaugsme apzināti izraudzītā vispārējās vai profesionālās izglītības vai arī vispārējās un profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, iesaiste sabiedrības dzīvē.Vispārējā izglītība – cilvēka, dabas un sabiedrības daudzveidības un vienotības izziņas, humānas, brīvas un atbildīgas personības veidošanās process un tā rezultāts.

5

1. Valsts un pilsētas izglītības attīstības plānošanas dokumentu analīze

Valmieras pilsētas Izglītības nozares attīstības stratēģijas 2016.-2020.gadam izstrādē ņemti vērā šādi nacionāla, reģionāla un vietējā līmeņa plānošanas dokumenti:

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030).Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020.gadam (NAP2020).Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (IAP 2020).Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstība stratēģija 2030.gadam (Vidzeme 2030).Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programma 2015.-2020.gadam.Valmieras pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam (Valmiera 2030).Valmieras pilsētas attīstības programma 2015.-2020.gadam (VAP 2020).

Latvija 2030 norādīts, ka izglītība ir cilvēka talantu, emocionālās un sociālās inteliģences un personības attīstības process. Tādēļ izglītības kvalitāte, pieejamība un saturs visos izglītības līmeņos un vecuma grupās – no pirmsskolas līdz pieaugušo izglītībai – ir Latvijas attīstības iespēja un cilvēkkapitāla vērtības palielināšanās priekšnosacījums. Latvija 2030 ir noteikts, ka Vidzemes attīstības centru funkcionālā tīkla viens no galvenajiem balstiem ir Valmiera kā izglītības, ražošanas un inovāciju centrs.

Starp galvenajiem uzdevumiem NAP2020 noteikta: kvalitatīva pirmsskolas izglītība; iekļaujošā izglītība; mācību satura pilnveide; atbalsts talantu izkopšanai; radošu un kvalificētu pedagogu sagatavošana un piesaiste; profesionālās izglītības attīstība atbilstoši darba tirgus tendencēm; augstākās izglītības pieejamība, eksportspēja, konkurētspēja un konsolidācija; jauniešu iesaistīšanās neformālajā izglītībā un brīvprātīgajā darbā; jauniešu nodarbinātības veicināšana, t.sk. karjeras izglītības sistēmas attīstība; izglītības iestāžu optimizācija, t.sk. mazo lauku skolu saglabāšana, atbalstot to funkciju paplašināšanu, u.c. Arī Vidzeme 2030 viena no ilgtermiņa prioritātēm ir kvalitatīva, pieejama un daudzpusīga izglītība.

Izglītības likuma 17.pants nosaka pašvaldību kompetenci izglītībā. Katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam (IAP 2020) ir būtiskākais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas apraksta vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītības nozarē. IAP 2020 noteikti sekojoši galvenie uzdevumi un rīcības virzieni attiecībā uz izglītības saturu un mācību procesu, iestāžu tīklu un infrastruktūru, cilvēkresursu nodrošinājumu un jomas pārvaldību:

Izglītības saturs un mācību process: Jauna kompetencēs balstīta izglītības satura izstrāde un pakāpeniska ieviešana vispārējās

izglītības iestādēs, tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs no pusotra gada vecuma, sākot ar 2018./19.mācību gadu;

Digitālo mācību līdzekļu izstrāde vispārējā izglītībā līdz 2020.gadam, tajā skaitā mācību līdzekļu izstrāde bērniem ar speciālajām vajadzībām;

Valsts pārbaudījumu sistēmas un satura pārskatīšana, veicot izmaiņas valsts noteiktajos pārbaudījumos vispārējā vidējā izglītībā līdz 2019.gadam;

Veicināt agrīnu speciālo vajadzību diagnostiku, lai veiktu preventīvus pasākumus funkcionālo traucējumu savlaicīgai novēršanai līdz 2020.gadam;

Palielināt obligāto sporta stundu skaitu pamatizglītībā, izstrādāt un īstenot peldēšanas apmācības programmu sākumskolu audzēkņiem;

Profesionālās izglītības satura izstrāde un pilnveide sasaistē ar darba tirgus vajadzībām sadarbībā ar attiecīgajās nozarēs iesaistītajiem;

Priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaita samazināšana, paredzot otrās iespējas izglītības piedāvājumu kā kompensējošu mehānismu izglītību priekšlaicīgi pametušo jauniešu skaita samazināšanai;

6

Ārpus formālās izglītības iespēju bērniem un jauniešiem paplašināšana. Rīcības virzienā paredzēti pasākumi, kas vērsti uz neformālo izglītību, vērtībizglītību un interešu izglītību;

Izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem, nodrošinot atbalstu iedzīvotāju profesionālās kompetences pilnveidei atbilstoši mainīgajiem darba tirgus apstākļiem, iekļaujot atbalstu darba devējiem formālās un neformālās izglītības nodrošināšanai nodarbinātajiem;

Augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana, izglītības satura un procesa pilnveide, darba devēju iesaistes paaugstināšana.

Izglītības iestāžu tīkls, infrastruktūra un materiāltehniskais nodrošinājums: Atbalsts pašvaldībām vispārizglītojošo skolu mācību infrastruktūras modernizācijai,

līdzfinansējot sporta infrastruktūras pilnveidi līdz 2020.gadam; Dabaszinātņu kabinetu iekārtošana pamatskolās līdz 2020.gadam; Atbalsts mazo lauku skolu optimizācijai – saglabāšanai un funkciju paplašināšanai līdz

2020.gadam; Atbalsts inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā vispārējās izglītības uzlabotā

satura ieviešanai līdz 2020. gadam; Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, to attīstības iespēju izvērtēšana valsts un

reģionu attīstības kontekstā, tai skaitā profesionālās izglītības kompetenču centru izveide; Augstākās izglītības iestāžu tīkla optimizācija, klātienes un attālinātu mācību pieejamības

nodrošināšana.

Cilvēkresursu nodrošinājums: Pedagogu darba organizācijas un darba samaksas sistēmas ieviešana atbilstoši 40 stundu

darba nedēļai no 2016.gada. Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmas ieviešana no 2016.gada;

Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveide (uzņēmējspējas, līdera spējas, radošums, IKT un svešvalodu prasmes), t.sk. prasmju uzlabošana darbam ar talantīgajiem un apdāvinātajiem izglītojamajiem, kā arī izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem izglītojamajiem, metodisko materiālu izstrāde, veicinot iekļaujošo izglītību vispārējās izglītības iestādēs no 2020.gada;

Atbalsta personāla speciālistu – psihologs, logopēds, speciālais pedagogs, pieejamības nodrošināšana izglītības iestādes pirmsskolas un pamatizglītības posmā līdz 2020.gadam. Atalgojuma nodrošināšana skolotāja palīgiem līdz 2020.gadam;

Vienotas karjeras izglītības attīstība un karjeras konsultantu nodrošināšana visos Latvijas novados līdz 2020.gadam;

Profesionālās izglītības pedagoģiskās kvalitātes paaugstināšana.

Izglītības sistēmas pārvaldība: Atbalsta sistēmas izveide izglītojamo talantu attīstībai, tajā skaitā atbalsts jauniešu tehniskās

jaunrades centriem, skolēnu mācību priekšmetu olimpiāžu un vasaras mācību nometņu, zinātnisko semināru, konkursu un zinātnisko projektu nodrošināšana no 2016.gada;

Profesionālās un vispārējās izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas sistēmas izstrāde un aprobācija no 2014.gada;

Starptautiskajiem (ES, OECD) izglītības kvalitātes kritērijiem atbilstošas un izglītības sistēmas rezultātu pārskatāmību veicinošas monitoringa sistēmas izveide līdz 2020.gadam;

Atbalsts valsts ģimnāzijām kā reģionālā metodiskā centra funkciju veicējām līdz 2020.gadam. Studiju kvalitātes novērtēšanas pilnveide; Efektīvāka valsts finansējuma pārvaldība augstākajā izglītībā.

Attiecībā uz skolu tīklu 2015.gada 17.decembrī LR Saeima uzdevusi LR Ministru kabinetam izstrādāt un ieviest kvalitatīvu izglītības iestāžu tīklu un izglītojamo telpiskās mobilitātes (izglītības iestādes fizisku pieejamību) risinājumu, izveidojot “ideālā” izglītības iestāžu tīkla telpisku kartējumu. Pašreizējā IZM izpratnē “ideālā” izglītības iestāžu tīklā pirmsskolas un 1.-6.klašu izglītojamie izglītību apgūst iespējami tuvu dzīvesvietai, 10.-12.klašu skolēni vispārējo izglītību apgūst reģionālās vidusskolās, bet 7.-9.klašu skolēni vispārējo izglītību apgūst vai nu pietiekami lielā tuvākajā pamatskolā vai arī reģionālajā vidusskolā.

7

2015.gadā pieņemtie grozījumi MK noteikumos Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi” iezīmē centienus koncentrēt vispārējās vidējās izglītības pakalpojumus. Valmierā, tāpat kā citās republikas pilsētās, vidusskolas klasi izglītības iestādē var atvērt tad, ja izglītojamo skaits 10. klasē ir ne mazāks par 22 vai kopējais izglītojamo skaits 10.–12. klasē ir ne mazāks par 58. Arī IZM izstrādātajos 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” projektu priekšatlases kritērijos norādīts, ka ES finanšu atbalsts izglītības infrastruktūras pilnveidei vispirms tiks sniegts skaitliski lielākām vidusskolām (no 240 izglītojamiem 7.-12.klasē) un pamatskolām (no 200 izglītojamiem 1.-9.klasē).

Valmieras pilsētas Izglītības nozares attīstības stratēģijas un pilsētas attīstības plānošanas dokumentu sasaiste

Formulējot Valmieras pilsētas izglītības nozares stratēģisko attīstību periodā no 2016. līdz 2020.gadam, tiek ievērota stratēģiskās plānošanas dokumentu hierarhija, kā arī atbilstība Valmiera 2030 un VAP 2020 definētajam izglītības nozarē.

Valmieras pilsētas Izglītības nozares attīstības stratēģija 2016.-2020. gadam ir vidēja termiņa nozares attīstības plānošanas dokuments. Stratēģijā iekļautie stratēģiskie mērķi, uzdevumi un rīcības turpina, konkretizē un paplašina VAP 2020 noteiktos uzdevumus attīstības virzienā S-1. Pieejama konkurētspējīga un vispusīga visu līmeņu izglītība.

1. tabulā redzams abos dokumentos izvirzīto uzdevumu izglītības nozarē salīdzinājums.

1. tabula. VAP 2020 un Valmieras pilsētas Izglītības nozares attīstības stratēģijā 2016.-2020 iekļauto stratēģisko mērķu un uzdevumu izglītības nozarē salīdzinājums

VAP 2020 Valmieras pilsētas Izglītības nozares attīstības stratēģija 2016.-2020.gadam

S-1-1 Kvalitatīvas izglītības satura nodrošināšana, kompetences centru attīstība un ekselences tīklojums.

SM1 Piedāvāt mūsdienīgu, kvalitatīvu un iekļaujošu vispārējo izglītību ikvienam Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu, pilsētu bērniem un jauniešiem, kas attīsta radošumu, uzņēmējspēju, kritisko domāšanu, sadarbību un saziņas prasmes, paver plašas tālākās izglītības un attīstības iespējas, ļauj apzināt un attīstīt savas intereses un talantus un izdarīt informētu izvēli par savu nākotnes nodarbošanos.R2.1.1. Turpināt attīstīt Valmieras tehnikumu kā Vidzemes reģiona profesionālās izglītības attīstības kompetences centru (PIKC).

8

R2.1.2. Paplašināt un nostiprināt Valmieras Mākslas vidusskolas darbību, izvērtējot iespēju to veidot par PIKC.R2.2.2. Sekmēt un atbalstīt Vidzemes Augstskolas iesaisti nacionāla vai starptautiska mēroga augstskolu sadarbības tīklā, lai attīstītu un piedāvātu kopīgas augsta līmeņa studiju programmas noteiktās specializācijas jomās.

S-1-2 Daudzveidīgas interešu izglītības, karjeras izglītības, mūžizglītības, tālākizglītības un neformālās izglītības nodrošināšana.

SM1 Paplašināt kvalitatīvas izglītības iespējas un pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām mūža garumā, nodrošinot interešu, pieaugušo izglītību un karjeras izglītību daudzpusīgai attīstībai, sociālai labklājībai un sekmīgai iekļaušanai darba tirgū

S-1-3 Izglītības iestāžu darbinieku kompetences un izaugsmes veicināšana.

U1.4. Nodrošināt plānveidīgu, mērķtiecīgu un efektīvu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu profesionālo pilnveidi atbilstoši izglītības attīstības stratēģijai un izglītības iestāžu attīstības virzieniem.

R3.1.4. Īstenot saskaņotu un mērķtiecīgu interešu izglītības pedagogu kadru politiku, piedāvājot adekvātu darba slodzi, konkurētspējīgu atalgojumu, profesionālās pilnveides iespējas, atbilstošu materiāltehnisko bāzi pulciņu norisei un pārraugot piedāvājuma kvalitāti.

SM5 Nostiprināt pašvaldības un pakalpojumu sniedzēju izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības kapacitāti.

S-1-4 Mūsdienīga izglītības iestāžu infrastruktūra, kvalitatīvas vides un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana.

SM4 Nodrošināt mūsdienīgu izglītības iestāžu infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem un katras izglītības iestādes attīstības virzieniem.

S-1-5 Profesionālās un augstākās izglītības, kompetences centru un zinātniskās pētniecības attīstība, izglītības sasaiste ar darba tirgus vajadzībām un zināšanu pārnesi.

SM2 Piedāvāt mūsdienīgu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu profesionālo un augstāko izglītību Latvijas un Vidzemes reģiona tautsaimniecības attīstībai nozīmīgās jomās, kas atbilst darba tirgus pieprasījumam, ilgtermiņa prognozēm un labai starptautiskajai praksei.

SM3 Paplašināt kvalitatīvas izglītības iespējas un pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām mūža garumā, nodrošinot interešu, pieaugušo izglītību un karjeras izglītību daudzpusīgai attīstībai, sociālai labklājībai un sekmīgai iekļaušanai darba tirgū

S-1-6 Talantīgo bērnu spēju attīstīšana un izcilības veicināšana.

U1.3. Izglītības iestādēs ir daudzpusīgas un pēctecīgas iespējas bērnu un jauniešu talantu attīstībai, tā atbalstam un izcilības veicināšanai.

S-1-7 Izglītības nodrošināšana cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.

U1.2. Pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs notiek bērnu un jauniešu agrīna vai pēc iespējas agrāka speciālo izglītības vajadzību diagnostika un efektīvi atbalsta pasākumi.

U3.2. Valmierā ir pēctecīga sistēma izglītojamo ar speciālajām vajadzībām vispārējai un profesionālajai

9

izglītībai mūža garumā un iesaistei darba tirgū, kas palīdz nodrošināt viņu personisko labklājību un veiksmīgu integrāciju darba tirgū.

S-1-8 Starptautiskās sadarbības veicināšana zinātnē un pētniecībā.

U2.2. Vidzemes Augstskola ir starptautiski atpazīstama reģionāla augstākās izglītības iestāde un zinātniskā institūcija, kas darbojas kā Vidzemes reģiona pētniecības, inovāciju un attīstības centrs.

10

2. Valmieras pilsētas izglītības nozares esošās situācijas raksturojums un analīze2.1. Valmieras pilsētas vispārīgs raksturojums un izglītojamo skaita dinamika

Pēc iedzīvotāju skaita Valmiera ir astotā lielākā pilsēta Latvijā un lielākā pilsēta Vidzemes reģionā. 2016.gada sākumā Valmierā bija deklarēti 25 093 iedzīvotāji. Valmiera vēsturiski ir izveidojusies par Vidzemes reģiona administratīvo centru jautājumos, kas saistīti ar izglītību. Valmierā ir pārstāvēta visu līmeņu izglītība – no pirmsskolas izglītības iestādēm līdz augstākajai izglītībai un mūžizglītībai. Pieejamas vispārējās, profesionālās izglītības programmas, interešu izglītības pulciņi un profesionālās ievirzes (mākslā, mūzikā, sportā) programmas, kā arī augstākās izglītības programmas. Valmierā tiek nodrošinātas izglītības iespējas gan valsts, gan mazākumtautību valodā, kā arī tiek atbalstītas speciālās un iekļaujošās izglītības vajadzības.

Valmieras pilsētā, tāpat kā visā Latvijā, t.sk. republikas pilsētās, ir vērojamas negatīvas iezīmes demogrāfiskajā situācijā – pēdējos gados turpina samazināties iedzīvotāju skaits no vairāk nekā 26 600 iedzīvotāju 2012.gadā uz 25 000 šogad (skatīt 2. tabulu). Tajā pašā laikā kopš 2014.gada nedaudz palielinājies jaundzimušo skaits (skatīt 3. tabulu). Saskaņā ar CSP datiem pilsētas iedzīvotāju skaits laika periodā līdz 2030.gadam turpinās samazināties par 8 līdz 16 procentiem.

2. tabula. Iedzīvotāju skaita dinamika Valmieras pilsētas pašvaldībāattiecīgā gada 1.janvārī

Pašvaldība 2012 2013 2014 2015 2016Valmiera 26674 26284 25680 25344 25093

Avots: PMLP statistikas dati, www.pmlp.gov.lv.

3.tabula. Jaundzimušo skaits Valmieras pilsētā attiecīgā gada 1.janvārī

Teritoriālā vienība Dzimušie, skaits2007 2008 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Valmiera 314 326 231 250 255 220 277 292Avots: CSP dati, www.csp.gov.lv

2.2. Pirmsskolas izglītības raksturojums

Kopumā pašvaldības dibinātās izglītības iestādes, kas piedāvā pirmsskolas izglītības programmas, 2015./16.mācību gadā apmeklēja 1457 bērni, no kuriem 192 bērni jeb 13,2% ir deklarēti citās pašvaldībās. Lielākais citās pašvaldībās deklarēto izglītojamo skaits ir no Valmierai tuvējiem novadiem: 75 Burtnieku novadā deklarēti izglītojamie, 31 - Beverīnas novadā un 31 - Kocēnu novadā deklarēts izglītojamais, bet 55 – citās pašvaldībās deklarēti izglītojamie. Savukārt citu novadu pirmsskolas izglītības iestādes apmeklē 72 Valmierā deklarēti bērni.

Pēdējos gados vērojama tendence samazināties izglītojamo skaitam PII (skatīt 1. attēlu). 2015./16.mācību gadā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs mācījās par 5% izglītojamo mazāk nekā 2012./13.mācību gadā. Bērnu skaita samazinājums galvenokārt saistīts ar bērnu zemo dzimstību 2009.-2013.gadā un jaunas PII atvēršanu 2014.gadā pie Valmieras administratīvās robežas Burtnieku novadā. Ņemot vērā bērnu dzimstības pieaugumu sākot ar 2014.gadu, paredzams, ka bērnu skaits PII tuvākajos gados drīzāk palielināsies un būs stabils.

11

2011./2012. 2012./2013. 2013./2014. 2014./2015. 2015./2016.1350

1400

1450

1500

1550

1600

1650

1578 15781604

1565

1457

Izglītojamo skaits Valmieras pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs

1.attēls. Izglītojamo skaita dinamika Valmieras pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs

Valmieras pilsētā pirmsskolas izglītības pakāpē izglītojamiem no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir pieejama gan vispārizglītojošā pirmsskolas izglītība (tajā skaitā mazākumtautību izglītojamiem), gan speciālās pirmsskolas izglītības programmas, kā arī iespējas apmeklēt interešu izglītības programmas angļu valodas apguvē, sportā, tēlotājmākslā, mūzikā, dejā u.tml.

Kā redzams 4.tabulā, šobrīd Valmieras pilsētā ir sešas PII, divas pašvaldības vispārējās izglītības iestādes, kurās ir pirmsskolas izglītības grupas, un divas privātās izglītības iestādes. No 1457 audzēkņiem, kas apmeklē pašvaldības PII, 75 jeb 5% apgūst mazākumtautību programmas, bet 215 jeb 15% - speciālās pirmsskolas izglītības programmas. Pēdējo piecu gadu laikā vērojama stabila tendence bērnu skaitam samazināties Valmieras 2.vidusskolas pirmsskolas izglītības programmā mazākumtautību bērniem no 114 audzēkņiem 2010./11.mācību gadā līdz 75 audzēkņiem 2015./16.mācību gadā, kas ir 34% samazinājums.

4.tabula. Pašvaldības dibinātās izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas

Izglītības iestāde Audzēkņu skaits

Grupu skaits

Papildu programmas un izglītības iespējas

VP 2.PII „Ezītis” (Rubenes ielā 38) ar struktūrvienību „Ābelīte” (Palejas ielā 5)

310 16

VP 6.PII „Kārliena” (Rūpniecības ielā 16A) ar struktūrvienību „Pienenīte” (Georga Apiņa ielā 5)

262 13 Interešu izglītības programma “Bēbīšu skoliņa”, kuru apmeklē bērni no 6 mēnešu vecuma

VP 5.PII „Vālodzīte” (Smiltenes ielā 10) ar struktūrvienību „Krācītes” (Pārgaujas ielā 11A)

219 11

VP 3.PII „Sprīdītis” (Rūpniecības ielā 29)

233 11 Programma izglītojamajiem ar valodas attīstības traucējumiemValmieras Valodas terapijas centrā, konsultācijas pie logopēda, psihologa, speciālā pedagoga, vingrošanas nodarbībasBērnu rotaļu un attīstības centrā īslaicīgs

12

(līdz 4 h dienā) bērnu uzraudzības maksas pakalpojums bērniem no 1,3 gadu vecuma

VP PII „Buratino” (Beātes ielā 42)

194 10 Programma izglītojamajiem ar valodas attīstības traucējumiem

VP Speciālā PII „Bitīte” (Jumaras ielā 9)

152 11 Programmas izglītojamajiem ar redzes traucējumiem; fiziskās attīstības traucējumiem; somatiskām saslimšanām; valodas traucējumiem; jauktiem attīstības traucējumiem; garīgās veselības traucējumiem; garīgās attīstības traucējumiem; smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

Darba dienās strādā diennakts režīmāValmieras 2.vidusskolas PI grupas

75 4 Programma mazākumtautību bērniem

Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas - attīstības centra PII grupas (Leona Paegles ielā 5/7)

12 2 Programma izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem

KOPĀ 1457 78

Salīdzinoši neliels bērnu skaits apmeklē privātās izglītības iestādes. 2015./16.mācību gadā Lazdiņas privātās pamatskolas “Punktiņš” struktūrvienības “Zaļā skola” (Kārļa Baumaņa ielā 1) pirmsskolas izglītības programmā mācījās 22 bērni, bet pamatizglītības posmā no 1.-5.klasei – 14 skolēni. Kristīgajā privātajā mācību iestādē “Universum” (Marijas ielā 14) pagājušajā mācību gadā pirmsskolas izglītības programmā mācījās 39 bērni, bet pamatizglītības posmā no 1.līdz 8.klasei - 63 skolēni. Valmieras pilsētā privātās izglītības iestādes saņem valsts mērķdotāciju pedagogu darba samaksai. Šīs iestādes saņem arī pašvaldības līdzfinansējumu atbilstoši pašvaldības teritorijā deklarētajam bērnu skaitam, kas apmeklē izglītības iestādi.

Pēdējos gados pašvaldība pilnībā ir spējusi nodrošināt Valmierā deklarēto iedzīvotāju bērniem vietas Pašvaldības PII no pusotra gada vecuma, citās pašvaldībās deklarētiem bērniem - no četru gadu vecuma. Taču Valmierā ir vairāki uzņēmumi, kuri nodarbina darba ņēmējus laikā, kas ir ārpus Pašvaldības PII darba laika (vakaros pēc plkst. 19:00, nakts laikā un brīvdienās). Pašlaik pilsētā organizētais bērnu uzraudzības pakalpojums ir pieejams tikai projektā “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku” iesaistīto uzņēmumu darbiniekiem. Arī VP SPII “Bitīte”, kas strādā darba dienās diennakts režīmā.

Kopumā Valmieras pilsētā izglītojamiem ir pieejams daudzveidīgs pirmsskolas izglītības programmu piedāvājums, tajā skaitā bērniem ar dažādām mācīšanās vajadzībām gan speciālu programmu veidā, gan arī nodrošinot atbilstošu speciālistu pakalpojumus. Valmieras izglītības iestāžu piedāvājums kopumā ir pievilcīgs arī apkārtnes novadu ģimenēm, par ko liecina 13,2 % citos novados deklarētie izglītojamie.

Nākotnē pirmsskolā nepieciešams: izveidot sistēmu pirmsskolas izglītības pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanai, tajā skaitā izvirzot

kritērijus kvalitatīva izglītības pakalpojuma nodrošināšanai agrīnā vecumā līdz 3 gadiem, ieviešot darbinieku un vecāku apmierinātības mērījumus;

atbalstīt daudzveidīgu un inovatīvu pieeju attīstību pirmsskolas izglītībā; nodrošināt kvalitatīvu un elastīgu pirmsskolas pakalpojuma piedāvājumu bērniem, kuru vecāki

strādā netradicionālā darba laikā; nodrošināt kvalitatīvas profesionālās pilnveides iespējas un pastāvīgu atbalstu pirmsskolas

izglītības programmu īstenotājiem, valstī ar 2018.gadu uzsākot kompetencēs balstīta mācību satura ieviešanu pirmsskolas izglītības iestādēs no 1.5 gada vecuma;

izvērtēt un modelēt pilsētas PII tīklu situācijā, ja, sākot ar 2018.gadu, izglītojamie mācības pirmajā klasē uzsāks no sešu gadu vecuma;

izvērtēt iespējas un ieguvumus piedāvāt pirmsskolas izglītības pakalpojumus no 1.5 gada vecuma apkārtnes novadu bērniem.

13

2.3. Vispārējās izglītības raksturojums

2015./2016.mācību gada sākumā Valmieras vispārējās izglītības iestādēs bija 3935 izglītojamie. Kā redzams 2.attēlā, ja 2012./2013.mācību gadā izglītojamo skaits bija sasniedzis zemāko punktu, kas skaidrojams ar „demogrāfisko bedri” konkrētajā vecumposmā, tad, sākot ar 2013./2014.mācību gadu, vērojams izglītojamo skaita pieaugums, jo palielinās izglītojamo skaits pirmajās klasēs. Tiek prognozēts, ka arī tuvākajos trīs gados tendence būs līdzīga.

2011./2012. 2012./2013. 2013./2014. 2014./2015. 2015./2016.3700

3750

3800

3850

3900

3950

3814

3789

3889

3806

3935

Izglītojamo skaits Valmieras pilsētas vispārējās izglītības iestādēs

2.attēls. Izglītojamo skaita dinamika Valmieras pilsētas vispārējās izglītības iestādēs

No 3935 izglītojamiem, kas 2015./16.mācību gadā mācījās Valmieras vispārizglītojošajās skolās, 1318 audzēkņi jeb 34% bija deklarēti citās pašvaldībās. Lielākā daļa šo bērnu un jauniešu ir deklarēti tuvākajos – Burtnieku, Kocēnu un Beverīnas - novados. 2015./16.mācību gadā citu pašvaldību vispārizglītojošās skolās mācījās 172 Valmierā deklarēti izglītojamie. Lielākā daļa no šiem skolēniem mācās tuvākajās pašvaldībās – 72 skolēni Kocēnu novadā, 32 skolēni Beverīnas novadā. Vēl 15 skolēni mācās Rīgā, 9 - Cēsu novadā, 5 - Burtnieku novadā, pa vienam citos novados.

Valmieras pilsētā pamata un vispārējā vidējā izglītība tiek nodrošināta 8 izglītības iestādēs, no kurām viena ir speciālā izglītības iestāde - Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola - attīstības centrs. Kā redzams 5.tabulā, divas vispārējās izglītības iestādes ir sākumskolas, kurās mācās skolēni no 1.-6.klasei, bet pārējās sešas piedāvā pamata un vispārējās vidējās izglītības programmas. Valmieras 2.vidusskolai ir struktūrvienība Valmieras vakara (maiņu) vidusskola, kurā 2015./16.mācību gadā mācījās 249 no skolas 510 skolēniem. Skolēnu skaits pa klašu grupām katrā iestādē iekļauts 1.pielikumā.

Vispārējās vidējās izglītības līmenī visas Valmieras izglītības iestādes piedāvā vispārizglītojošā virziena programmu. Specifisks piedāvājums ir profesionāli orientētā virziena programma teātra mākslā Valmieras Viestura vidusskolā un profesionāli orientētā (policija) virziena programma Valmieras 5.vidusskolā.

Ģimnāzijas atbilstoši tās statusam un uzdevumiem darbā ar motivētiem, mērķtiecīgiem un talantīgiem skolēniem realizē padziļinātas vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas, īpaši uzsverot matemātiku, dabaszinātnes, tehnoloģijas un valodas. Darbs atbilstoši valsts ģimnāziju mērķiem ir vērsts uz inovācijām un izcilības sasniegšanu mācību, zinātniskās pētniecības un audzināšanas darbā. Ģimnāzijas veic pedagoģiskā darba un skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības metodiskās vadības funkcijas.

14

Izglītojamie Valmieras Valsts ģimnāzijā tiek uzņemti konkursa kārtībā. Valmieras 2.vidusskola piedāvā mazākumtautību izglītības programmu pirmsskolas,

pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs. Nozīmīgi, ka visās vispārizglītojošajās skolās, kur mācās skolēni pamatizglītības 1.pakāpē (1.-6.klasēs) un pamatizglītības posmā (1.-9.klasēs), tiek piedāvātas programmas izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.

5.tabula. Skolēnu skaits un piedāvātās izglītības programmas Valmieras vispārējās izglītības iestādēs (Pēc VIIS datiem)Izglītības iestāde

Skolēnu skaits

Piedāvātās izglītības programmas

Valmieras sākumskola

541 Pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klase) matemātikas, dabaszinību un tehnikas izglītības programma.Pamatizglītības pirmā posma speciālās izglītības izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.

Valmieras Pārgaujas sākumskola

587 Pamatizglītības pirmā posma programma.Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas.Speciālās pamatizglītības 1.posma programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.

Valmieras 2.vidusskola

510 Mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmaPamatizglītības mazākumtautību programma.Speciālās pamatizglītības mazākumtautību programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.Pamatizglītības 2.posma programma.Pamatizglītības 2.posma pedagoģiskās korekcijas programma.Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma.Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma.

Valmieras 5.vidusskola

396 Pamatizglītības programma.Speciālā pamatizglītības izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem.Vidējā izglītībā izglītība matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma.Vidējā izglītībā izglītība vispārizglītojošā virziena programma.Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā (policija) virziena programma.

Valmieras Viestura vidusskola

774 Pamatizglītības programmaSpeciālā pamatizglītības izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiemVidējā izglītībā izglītība matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmaVidējā izglītībā izglītība vispārizglītojošā virziena programmaVispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā (teātra māksla) virziena programma

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija

520 Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) programma.Vidējā izglītībā izglītība vispārizglītojošā virziena programma.Vidējā izglītībā izglītība matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma.Vidējā izglītībā izglītība humanitārā un sociālā virziena programma.

Valmieras Valsts ģimnāzija

472 Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) programma.Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma.Vidējā izglītībā izglītība vispārizglītojošā virziena programma.Vidējā izglītībā izglītība matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma.

15

Vidējā izglītībā izglītība humanitārā un sociālā virziena programma.Vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programma.

Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola-attīstības centrs

135 Speciālās pirmsskolas izglītības programmas izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem.Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem.Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem.Speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.Speciālā vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena programma izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem.

KOPĀ 3935

Šobrīd Valmieras pilsētā nav vienoti kritēriji vispārizglītojošo skolu darba kvalitātes vērtēšanai. Daļēji par skolēnu sasniegumu kvalitāti var spriest pēc valsts pārbaudes darbu rādītājiem un skolēnu konkurētspējas mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos. Objektīvāk salīdzināt skolu un klašu rezultātus varēs tikai tad, kad valstī būs ieviests vienots izglītības kvalitātes monitorings un pieejami daudzveidīgāki salīdzinošie dati par skolu sniegumu, ko saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm pilnībā plānots ieviest līdz 2020.gadam.

Kā redzams 3. attēlā, salīdzinot vidējos rezultātus 9.klašu necentralizētajos valsts pārbaudes darbos 2015./2016.mācību gadā matemātikā, angļu valodā un latviešu valodā, var secināt, ka visās Valmieras pilsētas skolās, izņemot Valmieras 5.vidusskolā un Valmieras 2.vidusskolas struktūrvienībā “Vakara maiņu vidusskola”, skolēnu sasniegumi visos trīs pārbaudījumos ir tādi paši kā vidējais rādītājs valstī vai augstāki. Visaugstākie sasniegumi visos trīs priekšmetos ir Valmieras Valsts ģimnāzijas, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas un Valmieras Viestura vidusskolas skolēniem.

16

Angļu valoda Matemātika Latviešu valoda0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Valmieras pilsētas izglītības iestāžu necentralizēto eksāmenu rezultāti 9.klasei 2015.gadā (vidējie kopprocenti)

Valmieras 2. vidusskolas struk-tūrvienība Vakara (maiņu) vidusskola

Valmieras 5.vidusskola

Valmieras 2.vidusskola

Valmieras Pārgau-jas ģimnāzija

Valmieras Viestura vidusskola

Valmieras Valsts ģimnāzija

Valstī vidējais

3.attēls. Izglītojamo vidējie rezultāti (vidējie kopprocenti) 9.klašu necentralizētajos valsts pārbaudes darbos 2015./2016.mācību gadā matemātikā, angļu valodā un latviešu valodā

Izvērtējot Valmieras pilsētas izglītības iestāžu skolēnu sniegumu centralizētajos eksāmenos divu mācību gadu laikā - no 2014./15. līdz 2015./16. mācību gadam, beidzot 12.klasi, var secināt, ka Valmieras Valsts ģimnāzijas, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas un Valmieras Viestura vidusskolas skolēnu vidējie rezultāti ir ievērojami augstāki par vidējiem valstī, savukārt Valmieras 2.vidusskolas skolēni 2016.gadā uzrāda augstākus rezultātus par valsts vidējiem rādītājiem (skatīt 4. attēlu). Relatīvi zemāki rezultāti bija Valmieras Mākslas vidusskolas, Valmieras 5.vidusskolas, PIKC Valmieras tehnikuma un Valmieras 2.vidusskolas struktūrvienības Vakara (maiņu) vidusskolas skolēniem. Viszemākie rezultāti bija PIKC Valmieras tehnikuma teritoriālās struktūrvienības Rankas filiāles izglītojamajiem.

17

2014./2015.m.g. 2015./2016.m.g.0

10

20

30

40

50

60

70

Valmieras pilsētas izglītības iestāžu centralizēto eksāmenu vidējo rezultātu salīdzinājums 2014./2015.m.g. - 2015./2016.m.g.

Valmieras 2.vidusskolas struk-tūrvienības Vakara (maiņu) vidusskola

Valmieras 5.vidusskola

Valmieras 2.vidusskola

Valmieras Mākslas vidusskola

Valmieras Viestura vidusskola

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija

Valmieras Valsts ģimnāzija

Valmieras tehnikums

Valmieras tehnikums Rankas teritoriālā struk-tūrvienība

Valstī vidējais

4. attēls. Vidējie rezultāti centralizētajos eksāmenos divu mācību gadu laikā Valmieras pilsētas vidējās vispārējās un profesionālajās mācību iestādēs

Valmieras Izglītības pārvalde (VIP) regulāri apkopo informāciju par Valmieras pilsētas izglītības iestāžu darbu ar talantīgajiem skolēniem - dalība un sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu (SZPD) konferencēs. Valsts izglītības satura centra (VISC) noteiktajās valsts līmeņa olimpiādēs pēdējo trīs mācību gadu laikā Valmieras pilsētas skolēni kopskaitā izcīnījuši 36 godalgotas vietas šādos mācību priekšmetos: latviešu valodā, bioloģijā, vācu valodā, ekonomikā, ķīmijā, ģeogrāfijā, matemātikā, kā arī filozofijā. Kopumā no visām olimpiādēm 15 godalgotas vietas ir izcīnījuši skolēni no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas, 11 – no Valmieras Valsts ģimnāzijas, 5 – no Valmieras 5.vidusskolas, 4 – no Valmieras Viestura vidusskolas, 1 – no Valmieras 2.vidusskolas. Kā redzams 5. attēlā, ievērojami vairāk Valmieras skolēnu ir ieguvuši godalgotas vietas valsts olimpiādēs salīdzinājumā ar citām republikas nozīmes pilsētām, kurās ir lielāks iedzīvotāju skaits. Vairāki pilsētas skolēni sekmīgi startējuši arī starptautiskās olimpiādēs.

18

Daugavpils Liepāja Jelgava Jūrmala Ventspils Rēzekne ValmieraJēkabpils0

5

10

15

20

25

30

35

40 37

10

3 25 6

119

32

18

11

5 64

16

11

30

11

16

3

96

911

Sasniegumi valsts olimpiādēs pēdējos 3 mācību gados

2012./2013.m.g.

2013./2014.m.g.

2014./2015.m.g.

5. attēls. Godalgoto vietu skaits valsts mācību olimpiādēs pēdējo trīs mācību gadu laikā republikas nozīmes pilsētās pēc iedzīvotāju skaita

Valmieras pilsētas izglītības iestāžu izglītojamo dalība zinātniskajās konferencēs valsts līmenī ir bijusi ar labiem panākumiem. Pēdējo trīs gadu laikā 23 skolēnu zinātniskie darbi ir apbalvoti Latvijas skolēnu zinātniskajās konferencēs. Kopskaitā visvairāk godalgoto zinātniski pētniecisko darbu ir Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas (kopskaitā 12 darbi), Valmieras Valsts ģimnāzijas (7 darbi) un Valmieras Viestura vidusskolas (4 darbi) skolēniem.

Pēdējos divos mācību gados visvairāk absolventu, kas turpina mācības augstākās izglītības mācību iestādēs vai koledžās, ir Valmieras Valsts ģimnāzijai – aptuveni 90 procenti, Valmieras Viestura vidusskolai – gandrīz 80 procenti, un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai – gandrīz 70 procenti. Proporcionāli mazāks skaits mācības augstākā līmenī pēc skolas beigšanas turpina Valmieras 5.vidusskolas absolventi (vidēji katrs otrais) un Valmieras 2.vidusskolas absolventi - nedaudz virs 40 procentiem.

VIP sadarbībā ar Kocēnu novada Izglītības pārvaldi ir izveidojusi Valmieras pilsētas un novadu mācību priekšmetu olimpiāžu rīcības komisiju, lai palielinātu skolēnu konkurētspēju un dažādotu piedāvājumu. Komisija katru gadu skolēniem rīko VISC mācību priekšmetu olimpiādes un piedāvā piedalīties Valmieras pilsētas mācību priekšmetu metodisko apvienību organizētajās olimpiādēs dažādos mācību priekšmetos. Valmieras Valsts ģimnāzijas paspārnē jau vairākus gadus darbojas papildizglītības skolas, kurās nodarbības parasti notiek vienreiz mēnesī, piedaloties skolēniem gan no VVĢ, gan citām izglītības iestādēm. 2015./16.mācību gadā Vidzemes Matemātikas skolā iesaistījās 73 skolēni (9 no VVĢ), Vidzemes ģeogrāfu skolā - 60 (15 no VVĢ), Jauno biologu un mediķu skolā – 45 (40 no VVĢ). Savukārt pa 20 skolēniem, pamatā no VVĢ, iesaistījās Jauno politiķu, filozofu un kulturologu skolā, Jauno pedagogu, psihologu un mākslas skolā un Jauno fiziķu un astronomu skolā.

Valmierā sešus gadus pēc kārtas izcilākie skolēni un viņu skolotāji tiek apbalvoti ar naudas balvām. Lai pretendētu uz apbalvojuma saņemšanu, skolēna sekmju gala vērtējumam jābūt robežās no 8,5 līdz 10 ballēm, nevienā mācību priekšmetā nedrīkst būt nepietiekams gala vērtējums. Tāpat semestra laikā nedrīkst būt neattaisnoti kavētas mācību stundas, skolēnam jāapmeklē vismaz viena interešu un/vai profesionālās ievirzes izglītības programma un aktīvi jāiesaistās skolas dzīvē.

2015./2016.mācību gada 2.semestra noslēgumā pašvaldības apbalvojumi piešķirti 323 skolēniem, kas, salīdzinot ar mācību gada 1.semestri, ir par 22 teicamiem audzēkņiem vairāk. Atbilstoši Valmieras pilsētas pašvaldības domes lēmumam pašvaldības apbalvojums skolēniem 5.–9.klašu grupā noteikts 30 EUR apmērā, savukārt vidusskolēniem – 60 EUR apmērā.

19

Kopumā Valmierā ir iespējas iegūt kvalitatīvu vispārējo pamata un vidējo izglītību dažāda veida izglītības iestādēs, ieskaitot speciālo izglītības iestādi un vakarskolu. Visās iestādēs, kurās iespējams iegūt pamatizglītību, ir arī speciālās programmas izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem. Pilsētā starp izglītības iestādēm, sevišķi vidējās izglītības posmā, pastāv neveselīga konkurence, kas ierobežo gan katras iestādes, gan izglītības jomas attīstību kopumā un kvalitatīvu izglītības pakalpojumu nodrošināšanu atbilstoši katra izglītojamā interesēm un vajadzībām. Pilsētā ir piecas vispārizglītojošas vidusskolas, kas atrodas salīdzinoši tuvu viena otrai, visas piedāvā līdzīgas izglītības programmas ar nelielu paralēlklašu komplektu skaitu. Lai sekmētu Valmieras pilsētas un reģiona tautsaimniecības attīstību, nepieciešams palielināt pilsētas skolu absolventu skaitu, kas pēc skolas beigšanas izvēlas studēt ar dabaszinātnēm, matemātiku un tehnoloģijām saistītās jomās, kā arī attīstīt jauniešu uzņēmējspēju.

Nākotnē nepieciešams: pilsētas līmenī veidot sistēmu vispārējās izglītības kvalitātes izvērtēšanai un monitoringam; nodrošināt kvalitatīvas pedagogu profesionālās pilnveides iespējas un pastāvīgu atbalstu

izglītības iestādēm, kas piedāvā vispārējās pamata un vidējās izglītības programmas, valstī ar 2018.gadu uzsākot kompetencēs balstīta mācību satura ieviešanu;

pilsētas mērogā kopumā izvērtēt un modelēt esošo skolu tīklu vidējās izglītības posmā (10.-12.klasēs) un izglītības programmu piedāvājumu gan vispārējā, gan profesionālajā izglītībā, lai, koncentrējot resursus, nodrošinātu kvalitatīvu, daudzveidīgu un ilgtspējīgu programmu piedāvājumu;

izteiktāk pozicionēt un attīstīt specializācijas virzienus iestādēs, kas piedāvā programmas vidējās izglītības posmā, konsolidējot spēkus, kur tas nepieciešams, un atbalstot spēcīgu virzienu nostiprināšanos sadarbībā ar citiem pilsētā pieejamiem resursiem, piemēram, ViA, Valmieras Drāmas teātri u.c.;

sekmēt sadarbību, pieredzes apmaiņu, inovatīvu risinājumu popularizēšanu starp pilsētas izglītības iestādēm, lai mazinātu neveselīgu konkurenci;

paplašināt un pilnveidot papildizglītības programmas talantīgajiem skolēniem, iesaistot plašāku skolēnu loku no visām pilsētas un apkārtējo novadu skolām;

izvērtēt līdzšinējo naudas prēmiju piešķiršanas politiku izcilākajiem skolēniem un viņu pedagogiem.

2.4. Iekļaujošās izglītības raksturojums

Valmieras pilsētā četrās pirmsskolas izglītības iestādēs tiek īstenotas licencētas speciālās pirmsskolas izglītības programmas, tādejādi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām pilnībā nodrošinot speciālās pirmsskolas izglītības pakalpojumus neatkarīgi no izglītojamā traucējumu veida. Visās pašvaldības izglītības iestādēs, kurās tiek īstenota pamatizglītības programma, tiek īstenota arī speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem: Valmieras sākumskolā, Valmieras Pārgaujas sākumskolā, Valmieras 5.vidusskolā, Valmieras Viestura vidusskolā, Valmieras 2.vidusskolā (speciālā mazākumtautību programma). Līdz ar to izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem Valmieras pilsētā pamatizglītības līmenī kopumā ir nodrošināta atbilstošas izglītības pieejamība.

Visās izglītības iestādēs, kuras īsteno pamata un vidējās izglītības programmas, ir nodrošināts atbalsta personāls – logopēds, psihologs un sociālais pedagogs, lai gan to noslodze atbilstoši izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitam ir nevienmērīga. Valmierā dzīvojošiem bērniem, viņu vecākiem, pedagogiem ir pieejams šāds papildu atbalsts:

logopēda pakalpojumi katrā pirmsskolas izglītības iestādē; logopēda, psihologa un speciālā pedagoga pakalpojumi Valmieras Valodas

terapijas centrā pie 3.PII “Sprīdītis”; audiologipēda un surdopedagoga pakalpojumi VVBIS-AC.

VIP struktūrvienība Vidzemes reģiona Iekļaujošas izglītības atbalsta centrs (VRIIAC) koordinē Valmieras pedagoģiski medicīniskās komisijas darbu un koordinē atbalsta pakalpojumus izglītojamajiem ar speciālām izglītības vajadzībām.

Nākotnē nepieciešams: Uzlabot un attīstīt sistēmisku pieeju pilsētas mērogā, kas ietver pēc iespējas

agrāku izglītojamo diagnostiku un individuāla atbalsta pasākumu plāna izstrādi

20

un īstenošanu; Nodrošināt speciālās izglītības pēctecību dažādās izglītības pakāpēs no

pirmskolas līdz vidējās/profesionālās izglītības ieguvei; Izveidot un uzturēt datu bāzi par izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām un

viņiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošinājumu; Nostiprināt izglītības iestāžu kapacitāti izglītojamo daudzveidīgu mācīšanās

vajadzību apmierināšanai, tajā skaitā nodrošināt pedagogu profesionālo pilnveidi, atbilstošus finansēšanas mehānismus elastīgu risinājumu īstenošanai, nostiprināt iestāžu spēju sekot līdzi skolēnu individuālajam progresam;

Nodrošināt Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas - attīstības centra izglītojamos ar pilnvērtīgas vidējās vai profesionālās izglītības ieguves iespējām, pēc iespējas iesaistot darba tirgū.

2.5. Interešu izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, brīvā laika pavadīšanas iespēju un jaunatnes politikas raksturojums

Valmieras pilsētā bērni un jaunieši līdz 25 gadu vecumam var iesaistīties daudzveidīgās interešu un neformālās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības programmās, kā arī viņiem tiek piedāvātas brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Interešu izglītības raksturojums

Saskaņā ar VIIS datiem 2016.gada janvārī dažādās interešu izglītības programmās kopā bija iesaistījies 3781 izglītojamais (skaitot kopā dalībniekus visos pulciņos). Savukārt 1063 izglītojamie jeb 27% Valmieras vispārizglītojošo skolu skolēnu nebija iesaistījušies nevienā Valmieras pilsētas izglītības iestāžu īstenotajā interešu vai profesionālās ievirzes izglītības programmā.

Valmieras izglītības iestādēs interešu izglītības programmu piedāvājumā ir aptvertas visas interešu izglītības jomas:

● kultūrizglītība (deja, mūzika, folklora, vizuālā un vizuāli plastiskā māksla, teātri) un radošās industrijas (žurnālistika, audio/video ierakstu studija, animācija);

● tehniskā jaunrade (robotika, programmēšana, lidmodelisms, modeļu būve un remonts, tehniskā modelēšana un konstruēšana, trases automodelisms);

● vides izglītība (vides eksperimenti, vides pētnieki, puķkopība);● sporta interešu izglītība (šahs, dambrete, prāta spēles, galda spēles, citas sporta spēles,

vispusīga fiziskā sagatavotība);● darbs ar jaunatni (skauti, mazskauti, jaunsargi, pašpārvaldes, līderu mācība);● citas interešu izglītības programmas (valodu apguve, debašu klubi, novadpētniecība,

jauniešu radošās iniciatīvu grupas, mājsaimniecības pulciņš, dzīvesziņas pulciņš, stila mācība, uzņēmējdarbības pulciņš).

Kā redzams 6. attēlā, līdzīgi kā visā valstī, proporcionāli vislielākais skolēnu skaits jeb 66% piedalās interešu izglītības programmās kultūrizglītības jomā. Kultūrizglītības jomas programmu izvēles augstie rādītāji izskaidrojami ar ilgstošām tradīcijām un vēlmi piedalīties Dziesmu un deju svētkos. Ievērojami mazāks skaits skolēnu piedalās tehniskās jaunrades (7%) un vides interešu (2%) izglītības jomu pulciņos, kas varētu būt saistīts ar pedagogu un mūsdienu prasībām atbilstošas materiāli tehniskās bāzes nodrošinājuma trūkumu izglītības iestādēs. Nepieciešams uzmanību pievērst arī jautājumam par sabalansētu programmu piedāvājumu zēniem un meitenēm. No 3781 interešu izglītībā iesaistītā, 2431 iesaistītais jeb 64% ir meitenes. Pašlaik vislielākais zēnu īpatsvars – 72%, ir sporta interešu izglītības jomā un tehniskās jaunrades jomā – 82%.

21

Kultūrizglītība Sporta interešu izglītība

Citas interešu izglītības

programmas

Tehniskā jaunrade Vides interešu izglītība

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70% 66%

15%10%

7%2%

Izglītojamo skaits sadalījumā pa interešu izglītības jomām 2015./2016.mācību gadā

6.attēls. Izglītojamo skaits interešu izglītības jomās 2015./16.mācību gadā

Kā redzams 7.attēlā, skolēnu skaitam interešu izglītības programmās ir tendence pieaugt visās jomās, izņemot vides interešu izglītības jomu, kas varētu būt saistīts ar pedagogu un mūsdienu prasībām atbilstošas materiāli tehniskās bāzes nodrošinājuma trūkumu izglītības iestādēs.

Kultūrizglītība Sporta interešu izglītība

Citas interešu izglītības

programmas

Tehniskā jaunrade Vides interešu izglītība

0

500

1000

1500

2000

2500

30002498

565404

25658

2387

505344

199 83

1910

501318 183 47

Izglītojamo skaita dinamika interešu izglītības jomās pēdējos trīs mācību gados

2015./2016. 2014./2015. 2013./2014. 7.attēls. Izglītojamo skaita dinamika interešu izglītības jomās pēdējos trijos mācību gados

Interešu izglītības programmas piedāvā visas Valmieras vispārizglītojošās skolas, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola - attīstības centrs, Valmieras pilsētas 6. pirmsskolas izglītības iestāde "Kārliena", Valmieras Jaunatnes centrs (VJC) "Vinda", Valmieras Bērnu sporta skola un Valmieras Mākslas vidusskola. Finansējums interešu izglītības programmu īstenošanai tiek nodrošināts no pašvaldības budžeta līdzekļiem, valsts budžeta un vecāku līdzmaksājumiem.

22

Interešu izglītības programmas Valmieras pilsētā īsteno arī citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, bet ir saņēmušas attiecīgas licences pašvaldībā. Līdz 2016.gada martam pašvaldībā bija izsniegtas 35 interešu izglītības licences juridiskām un fiziskām personām interešu izglītības programmu īstenošanai. Novērtējot interešu izglītības programmu daudzveidību, ir redzams, ka vislielākais īpatsvars ir programmām, kas nodrošina Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšanu, valodu un sporta programmām.

Valmieras Jaunatnes centrs (VJC) "Vinda"Vislielākais skolēnu skaits – ap 520 - apmeklē VJC “Vinda”, kas ir vienīgā interešu izglītības

iestāde pilsētā, interešu izglītības programmas. Tā uzdevums ir piedāvāt interešu izglītības programmas dažādām bērnu un jauniešu vecuma grupām un koordinēt un īstenot jaunatnes politiku pilsētā.

VJC “Vinda” bērniem un jauniešiem piedāvā darboties vairāk nekā 20 dažādās interešu izglītības programmās: kultūrizglītība (deja, mūzika, radošās industrijas, vizuālā un vizuāli plastiskā māksla), sporta interešu izglītība (individuālie sporta veidi), tehniskā jaunrade (automodelisms, konstruēšana un tehniskā modelēšana, avio un raķešu - kosmiskais modelisms) un citās. VJC “Vinda” darbojas automodelisma trase, kas ir atbilstoša Starptautiskās Trases automodelisma asociācijas izstrādātajiem noteikumiem, tādējādi radot iespēju Valmierā norisināties augsta līmeņa sacensībām trases automodelismā. VJC “Vinda” pamatā īsteno no citām Valmieras pilsētas izglītības iestādēm atšķirīgas interešu izglītības programmas un piedāvā jauniešu auditorijai pasākumu daudzveidību, atbalstot jauniešu intereses un pašiniciatīvu.

Sākot ar 2016.gadu, VJC “Vinda” darbojas “Brīvā laika centrs”, kur bērniem un jauniešiem pēc mācībām brīvajā laikā ir iespēja bez maksas radoši darboties un saturīgi pavadīt laiku kvalificētu pedagogu klātbūtnē.

VJC “Vinda” sadarbojas ar jaunatnes un citām nevalstiskajām organizācijām un skolēnu pašpārvaldēm, organizē jauniešu forumu un diskusijas ar speciālistiem un pašvaldības domes deputātiem, koordinē un vada Valmieras Jauniešu domes darbu. No 2012. gada decembra Valmieras skeitparks ir VJC "Vinda" pārziņā. Nepieciešams uzlabot drošu nokļūšanu un atrašanos skeitparka teritorijā, izstrādājot koncepciju tā attīstībai. VJC “Vinda” piedalās valsts un pilsētas interešu izglītības pasākumu organizēšanā un īstenošanā, piemēram, rīkojot koru un deju skates, skatuves runas konkursus u.c.

Profesionālās ievirzes izglītības raksturojums

Profesionālās ievirzes izglītības programmas 2015./2016.mācību gadā Valmierā kopumā apgūst 1511 skolēnu. No tiem:

Valmieras Mūzikas skolā mācās 328 skolēni; Valmieras Mākslas vidusskolā - 190 skolēni; Valmieras Bērnu sporta skolā - 1000 skolēni.

Skolēnu skaits profesionālās ievirzes izglītības programmās pēdējos gados nav būtiski mainījies.

Valmieras Mūzikas skolaValmieras Mūzikas skola ir vecākā mūzikas skola Latvijā un viena no lielākajām mūzikas

skolām Vidzemē. 2013.gada novembrī Valmieras Mūzikas skola uzsāka darbu jaunā ēkā, Pilskalna ielā 3, līdz ar to izglītojamiem tiek nodrošināta kvalitatīva izglītības vide.

Valmieras Mūzikas skolā 2015./2016.mācību gadā mācījās 328 skolēni, kas ir aptuveni 8% no Valmieras vispārizglītojošo skolu skolēniem. Valmieras Mūzikas skola īsteno pamatizglītības pakāpes 18 profesionālās ievirzes izglītības programmas (20V) un audzēkņiem piedāvā apgūt 17 dažādu mūzikas instrumentu spēli un vokālo mūziku. Kā redzams 8. attēlā, lielākais audzēkņu skaits 2015./2016.mācību gadā ir klavierspēles izglītības programmā, kora klasē un vijoles spēles izglītības programmā.

23

Klavier

spēle

s

Kora kla

se

Vijoles

spēle

Kokles s

pēle

Sakso

fona spēle

Ģitāras

spēle

Flautas

spēle

Klarnete

s spēle

Čella s

pēle

Eifonija

spēle

Akord

eona s

pēle

Trompete

s spēle

Fagota

spēle

Mežrag

a spēle

Trombona s

pēle

Sitam

instrumen

tu spēle

Alta sp

ēle

Tubas

spēle0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

10086

66

42

22 20 1913 13

9 9 8 7 5 3 3 2 1 1

Izglītojamo skaits instrumentu spēles programmās 2015./2016. mācību gadā

8.attēls. Izglītojamo skaits Valmieras Mūzikas skolas instrumentu spēles programmās 2015./16.mācību gadā

Valmieras Mūzikas skolā tiek organizēta Sagatavošanas klase ar mērķi veicināt bērnu muzikālo interesi un sagatavot Valmieras Mūzikas skolas 1.klases prasībām. Kolektīvās muzicēšanas prasmju attīstīšanai Valmieras Mūzikas skolā darbojas pūšaminstrumentu un stīgu instrumentu orķestri un ansambļi, kā arī kori. Valmieras Mūzikas skolā ir rasta iespēja audzēkņiem uz mācību laiku izmantot skolas mūzikas instrumentus.

Ik gadu vairāki Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi ar ļoti labiem rezultātiem piedalās dažādos koncertos, konkursos un festivālos gan reģionālā, gan valsts, gan starptautiskā līmenī.

Valmieras Mūzikas skola savos darbības gados ir izkopusi tradīcijas, kuras ir atpazīstamas gan Latvijas, gan starptautiskā līmenī un iemantojušas Latvijas un ārvalstu pedagogu pozitīvu novērtējumu un cieņu, piem., Starptautiskais jauno pianistu konkurss (2017.gadā notiks 22.reizi), Starptautiskais Ziemas (agrāk Senās) mūzikas festivāls, Vasaras koncerti (agrāk Dārza koncerti), Baltijas valstu stīgu orķestru festivāls un citi.

Valmieras Mākslas vidusskolaValmieras Mākslas vidusskolā (VMV) profesionālās ievirzes izglītības programmu „Vizuāli

plastiskā māksla” 2015./2016.mācību gadā apgūst 190 skolēnu. Izglītojamo skaitam šajā izglītības programmā ir tendence pieaugt. Vairāk par VMV lasīt profesionālās un augstākās izglītības sadaļā. VMV īsteno arī interešu izglītības (mākslas kursu) programmu „Vizuāli plastiskā māksla” bērniem un jauniešiem, ko apgūst ap 130 izglītojamo, un mākslas kursus pieaugušajiem.

Valmieras Bērnu sporta skolaValmieras Bērnu sporta skola (VBSS) ir lielākā sporta izglītības iestāde Valmierā, kur

skolas vecuma audzēkņi var nodarboties ar dažādiem sporta veidiem speciālistu uzraudzībā. 2015./16. mācību gadā tajā mācījās 1000 skolēnu.

VBSS īsteno gan pamatizglītības pakāpes (20V, audzēkņi apgūst līdztekus pamatizglītības ieguvei), gan vidējās izglītības pakāpes (30V, audzēkņi apgūst līdztekus vidējās izglītības ieguvei) - basketbols, futbols, hokejs, orientēšanās sports, peldēšana, vieglatlētika, BMX riteņbraukšana, florbols, un interešu izglītības sporta programmas: badmintons, daiļslidošana, airēšanas slaloms

24

un volejbols. VBSS darbojas arī interešu izglītības grupas bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām.

Kā redzams 9. attēlā, vislielākais audzēkņu skaits 2015./2016.mācību gadā profesionālās ievirzes sporta programmās pamatizglītības posmā ir basketbolā, peldēšanā un vieglatlētikā.

Basketb

ols

Peldēša

na

Vieglat

lētika

Futbols

Florb

olsHokej

sBMX

Orientēš

anās

sports0

20406080

100120140160180200

182

154 152132

120

67

42 4137

7 11 15 144

Izglītojamo skaits sporta profesionālās ievirzes izglītības programmās

2015./2016.mācību gadā

20V81300 30V81300

Badmintons Volejbols Sports bērniem un jauniešiem ar

īpašām vajadzībām

Daiļslidošana Airēšana0

2

4

6

8

10

12

14

16

18

4.3

2.53.5

4.5

16

Izglītojamo skaits sporta interešu izglītības programmās 2015./2016.mācību gadā

VBSS jau ilgstoši īsteno peldēt apmācības programmu Valmieras un apkārtējo novadu 3.klašu skolēniem un ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studentu prakses bāzes vieta.

VBSS audzēkņi regulāri ieņem godalgotas vietas Latvijas mēroga sacensībās un tiek iekļauti Latvijas izlašu vai kandidātu dalībnieku sastāvos. Vairāki VBSS audzēkņi ir kļuvuši par

25

augsta mēroga un līmeņa sportistiem, piemēram, olimpisko spēļu dalībnieki. Arī interešu izglītības grupu sportisti ir ieguvuši ļoti labus sasniegumus gan Latvijas mēroga, gan Baltijas un Eiropas līmeņa sacensībās.

VBSS sadarbojas ar dažādiem sporta klubiem Valmierā, piem., futbola klubu “Valmiera”, basketbola klubu “Valmiera/ORDO”, Valmieras vieglatlētikas klubu, BMX klubu “Tālava”, hokeja klubu “Valmiera”, florbola klubu “Valmiera”. Sadarbība ar klubiem veicina audzēkņu izaugsmi un viņu tālāko mērķi pārstāvēt šo klubu nākotnē. Sadarbība ar sporta klubiem paver arī plašākas iespējas VBSS dažādu projektu izstrādē, audzēkņu dalībai treniņnometnēs, starptautiskās sacensībās un turnīros.

VBSS pedagogi un audzēkņi regulāri iesaistās Valmieras pilsētas, Latvijas un starptautiska mērogu sporta pasākumu organizēšanā, piemēram, Valsts prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā, Eiropas jaunatnes basketbola līgas sacensības, sporta veidu federāciju rīkotie Latvijas čempionāta posmi Valmierā, Valmieras pilsētas svētku sporta pasākumi, brīvprātīgie dažāda mēroga sporta pasākumos u.c.

Lai sagatavotu augstas klases jaunos Latvijas sportistus, tādejādi veicinot izcilību sportā, divās Latvijas pilsētās - Valmierā un Ventspilī - ir izveidoti augstas klases sportistu sagatavošanas centri, kuros tiek nodrošināta moderna un prasībām atbilstoša sporta bāze, profesionāli treneri, kvalitatīvas izglītības ieguves iespējas, labi sadzīves apstākļi un pieejami medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumi. VBSS kopš 2015. gada septembra realizē IZM pilotprojektu “Augstas klases sportistu sagatavošanas centrs”. Projekta laikā Valmierā tiek nodrošināts mācību – treniņu process 14 augstas klases sportistiem.

VBSS galvenā treniņnodarbību bāze ir:1) Vidzemes Olimpiskais centrs, kur notiek sporta nodarbības hokejā, daiļslidošanā,

basketbolā, futbolā un florbolā.2) J.Daliņa stadions, kur treniņi notiek vieglatlētikā, kā arī to izmanto basketbola,

futbola, BMX un citu sporta veidu treniņiem.3) Valmieras peldbaseins Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas telpās, kas ir bāzes vieta

peldēšanas treniņiem.4) airēšanas bāze „Krāces”, kurā audzēkņi trenējas sporta programmā “Airēšana” un

kurā ir viena no labākajām trasēm Baltijā.

Kopumā pilsētā ir daudzveidīgs interešu un profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums, daudzviet ar senām tradīcijām, kurā iesaistīts liels skaits bērnu un jauniešu. Līdztekus interešu un profesionālās ievirzes programmām pilsētā notiek dažādi pasākumi bērnu un jauniešu iesaistei, piemēram, Karjeras nedēļa un citi. Tajā pašā laikā līdzīgas interešu izglītības programmas piedāvā vairākas izglītības iestādes, piedāvājumā dominē kultūrizglītības programmas. Programmās aktīvāk iesaistās meitenes.

Nākotnē nepieciešams: Veikt interešu izglītības piedāvājuma un iesaistes izvērtējumu, detalizētāk

noskaidrojot interešu izglītības apmeklētības tendences, tai skaitā - kāda vecuma bērni apmeklē nodarbības, kuras no tām viņi izvēlas, kāda ir reālā apmeklētība pret reģistrēto bērnu skaitu, cik ilgstoši katrs bērns apmeklē nodarbības, kuri bērni vispār neapmeklē interešu izglītības nodarbības un kādi ir iemesli;

Veidot pēctecīgu un sabalansētu interešu izglītības piedāvājumu katrā jomā un pa vecuma grupām, sekmējot sabalansētu zēnu un meiteņu iesaisti, rosinot interesi par STEM jomām, un nodrošināt kvalitatīvu un visiem izglītojamajiem pieejamu informāciju par piedāvājumu pilsētas mērogā;

Stratēģiski izvērtēt programmu piedāvājumu vispārējās izglītības iestādēs un interešu izglītības centrā, kur nepieciešams konsolidējot resursus.

Katrā prioritārajā interešu izglītības un profesionālās ievirzes jomā iedibināt un tālāk attīstīt kvalitatīvas tradīcijas bērnu un jauniešu snieguma demonstrēšanai un atzīšanai;

Veidot profesionālās ievirzes izglītības programmas vidējās izglītības pakāpē (30V) Valmieras Mūzikas skolā un Valmieras Mākslas skolā.

26

2.6. Profesionālās un augstākās izglītības raksturojums

Valmierā ir trīs profesionālās izglītības iestādes - Valmieras Mākslas vidusskola, Valmieras tehnikums, viena augstākās izglītības iestāde - Vidzemes Augstskola (turpmāk - ViA), un divas augstākās izglītības iestāžu filiāles - Grāmatvedības un finanšu koledžas filiāle un Juridiskās koledžas filiāle.

Valmieras Mākslas vidusskolaValmieras Mākslas vidusskola (VMV) ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas īsteno:

profesionālās vidējās izglītības programmas mākslas un dizaina nozarē ar iegūtu pamatizglītību;

profesionālās ievirzes izglītības programmas mākslas nozarē; interešu izglītības programmas mākslas nozarē; mākslas kursu nodarbības pieaugušajiem, kas paši finansē mācības.

VMV ir pozicionēts virziens - kvalitatīva mākslas un dizaina izglītība visa mūža garumā. Tā kā VMV ir vienīgā no 35 izglītības iestādēm Vidzemes reģionā, kas īsteno ne tikai profesionālās ievirzes izglītības programmas, bet arī piedāvā profesionālo vidējo izglītību mākslas jomā, skola pilda metodiskā centra funkcijas reģiona pedagogiem.

2015./2016.mācību gadā VMS īstenoja trīs profesionālās vidējās izglītības programmas (skatīt 6. tabulu). Šajās programmās mācās izglītojamie ar iegūtu pamatizglītību.

6.tabula. Audzēkņu skaits un profesionālās izglītības programmas Valmieras Mākslas vidusskolā 2015./16.mācību gadā

Izglītības programmas nosaukums

Piešķiramā kvalifikācija Audzēkņu skaits

Apģērbu dizainsApģērbu dizaina speciālists 11

Apģērbu modelētājs 8

Interjera dizainsInterjera dizaina speciālists 25

Interjera noformētājs 7

Reklāmas dizainsVizuālās reklāmas dizaina

speciālists 15

Kopā 66

VMV ir licencētas vēl divas profesionālās vidējās izglītības programmas: foto dizains (kvalifikācija - foto dizaina speciālists) un metāla izstrādājumu dizains (kvalifikācija - metāla izstrādājumu dizaina speciālists), bet 2015./2016.mācību gadā nepietiekama audzēkņu skaita dēļ abas minētās izglītības programmas nav atvērtas un netiek īstenotas.

VMV audzēkņiem ik gadu ir labi mācību sasniegumi profesionālās kvalifikācijas eksāmenos mākslas un dizaina jomā, 2014./2015.mācību gadā vidējais vērtējums profesionālās kvalifikācijas eksāmenā 19 audzēkņiem, kas tajā gadā beidza skolu, bija 8 balles. Kā redzams 10.attēlā, VMV audzēkņiem ir augstāki vidējie rezultāti (kopvērtējums angļu valodā, vēsturē, latviešu valodā, matemātikā) centralizētajos eksāmenos, salīdzinot ar audzēkņu rezultātiem citās profesionālajās izglītības iestādēs, un līdzvērtīgi vidējiem rezultātiem valstī, izņemot matemātikas centralizēto eksāmenu, kur ievērojami zemāki rezultāti ir visās profesionālās izglītības iestādēs. Jāņem vērā, ka profesionālās izglītības audzēkņiem mācību procesā tiek atvēlēts mazāks stundu skaits vispārizglītojošajos priekšmetos nekā vispārējās vidējās izglītības iestādēs.

27

Angļu valoda Vēsture Latviešu valoda Matemātika0

10

20

30

40

50

60

50.9 50.1347.03

29.03

40.444.3

39.4

27.5

50.2

44.7 46.442

54.12

47.4 48.743.6

Centralizēto eksāmenu kopvērtējums (%) un tā salīdzinājums 2014./2015.m.g.

Valmieras Mākslas vidusskolaKopvērtējums pa skolu tipiem (profesionālās izglītības iestādes)Kopvērtējums pēc urbanizācijas (Republikas pilsētas)Valsts

10. attēls. Centralizēto eksāmenu rezultātu kopvērtējums (%) Valmieras Mākslas vidusskolā salīdzinājumā ar citām profesionālās izglītības iestādēm

VMV ir laba sadarbība ar Latvijas Nacionālo kultūras centru dažādu tālākizglītības programmu īstenošanā, valsts konkursu organizēšanā, metodiskā darba īstenošanā, kā arī ar dažādiem darba devējiem un nozaru pārstāvjiem. Skola atbalsta un organizē inovatīvus mākslas pasākumus, piem., Mākslas dienas Valmierā, sadarbojas ar izglītības iestādēm Valmierā, ViA, biedrībām u.c. mākslas institūcijām Latvijā.

Valmierā ir potenciāls izveidot Vidzemes reģiona Mākslas un dizaina profesionālās izglītības kompetences centru uz Valmieras Mākslas vidusskolas bāzes, kas darbotos radošās industrijas un laikmetīgās mākslas jomā un:

● nodrošinātu kvalitatīvu, visiem pieejamu mākslas un dizaina izglītību visa mūža garumā Vidzemes reģionā;

● nodrošinātu atbalstu mākslas skolām Vidzemes reģionā;● piedāvātu audzēkņiem jaunas, mūsdienīgas profesionālās vidējās izglītības

programmas, piemēram, multimediju dizains (sadarbībā ar ViA), koka izstrādājumu dizains, skatuves māksla (sadarbībā ar Valmieras Drāmas teātri izstrādājot un licencējot jaunas ar skatuves mākslu saistītas profesionālās izglītības programmas, piemēram, scenogrāfiju).

PIKC Valmieras tehnikumsKopš 2014.gada decembra Valmieras tehnikumam ir profesionālās izglītības kompetences

centra (PIKC) statuss, kopš 2015.gada septembra tam pievienota Rankas profesionālā vidusskola, kļūstot par Valmieras tehnikuma teritoriālo struktūrvienību. PIKC Valmieras tehnikums ir valsts tiešās pārvaldes iestāde.

Valmieras tehnikumā 2016.gada janvārī mācījās 646 audzēkņi, tai skaitā 177 audzēkņi mācījās tā filiālē Rankas tehnikumā (skatīt 7.tabulu). Mācības 52 audzēkņiem, kas apgūst izglītības programmas ar iegūtu vidējo izglītību, tiek finansētas no Eiropas sociālajiem fondiem, pārējiem - no valsts budžeta.

Valmieras tehnikumā var apgūt izglītības programmas ar iegūtu pamatizglītību un iegūtu vidējo izglītību. Valmieras tehnikums piedāvā iegūt profesionālo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību, profesionālo tālākizglītību un profesionālo pilnveidi. PIKC “Valmieras tehnikums” īsteno otrā un trešā profesionālā kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmas, savukārt PIKC “Valmieras tehnikuma” Rankas teritoriālā struktūrvienība ir vienīgā profesionālā izglītības iestāde Vidzemes reģionā, kurā ir visas trīs (1., 2. un 3.) profesionālā kvalifikācijas līmeņa programmas.

28

7.tabula. Audzēkņu skaits PIKC Valmieras tehnikumā un Rankas filiālē pa specialitātēm

Izglītības programmas nosaukums

Piešķiramā kvalifikācija Audzēkņu skaits

Valmieras tehnikumā pēc pamatizglītības

Viesnīcu pakalpojumi Viesmīlības pakalpojumu speciālists 105

Ēdināšanas pakalpojumi Ēdināšanas pakalpojumu speciālists 87

Grāmatvedība Grāmatvedis 60

Komerczinības Mazumtirdzniecības komercdarbinieks 38

Mehatronika Mehatronisku sistēmu tehniķis 49

Pārtikas produktu tehnoloģija Pārtikas produktu ražošanas tehniķis 29

Telemehānika un loģistika Loģistikas darbinieks 37

Komerczinības Tūrisma pakalpojumu komercdarbinieks 12

Valmieras tehnikumā pēc vidējās izglītības

Restorānu pakalpojumi Restorānu pakalpojumu speciālists 12

Ēdināšanas pakalpojumi Ēdināšanas pakalpojumu speciālists 14

Grāmatvedība Grāmatvedis 16

Tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana

Tekstiliju ražošanas speciālists 10

Kopā 469

Valmieras tehnikuma Rankas struktūrvienībā pēc pamatizglītības

Koka izstrādājumu izgatavošana Būvizstrādājumu galdnieks 44

Ēdināšanas pakalpojumi Pavārs 65

Viesnīcu pakalpojumi Viesmīlības pakalpojumu speciālists 49

Ēdināšanas pakalpojumi Pavāra palīgs 14

Koka izstrādājumu izgatavošana Galdnieka palīgs 5

Kopā 177

Valmieras tehnikums īsteno darba vidē balstītas jeb duālās izglītības programmas, ko iespējams apgūt pusotra gada laikā ar iegūtu vidējo izglītību, nodrošinot iespēju jauniešiem ar vidējās vispārējas izglītības diplomu iegūt profesionālo kvalifikāciju “Tekstiliju ražošanas un izgatavošanas speciālists” sadarbībā ar AS “Valmieras stikla šķiedra” un “Piena ražošanas meistara palīgs” kvalifikāciju sadarbībā ar piena pārstrādes uzņēmumu “Food Union” un

29

“Mehatronisku sistēmu tehniķis” sadarbībā ar AS “Valmieras stikla šķiedra”, piena pārstrādes uzņēmumu “Food Union” un SIA “VALPRO”.

Vidējā atzīme profesionālās kvalifikācijas eksāmenos Valmieras tehnikuma Valmieras audzēkņiem pagājušajā mācību gadā bija 8, bet Rankas filiāles audzēkņiem – 7. Valmieras tehnikuma skolēnu vidējie rezultāti centralizētajos eksāmenos ir zemāki nekā vidējie rezultāti valstī, taču salīdzināmi ar Valmieras 5.vidusskolas, Valmieras 2.vidusskolas Vakara (maiņas) vidusskolas rezultātiem. Valmieras tehnikuma Rankas filiāles audzēkņu vidējie rezultāti ir ievērojami zemāki.

Saskaņā ar PIKC Valmieras tehnikuma 2014./15. mācību gadā veikto absolventu aptauju par to, ko viņi dara pēc skolas beigšanas, savā profesijā visvairāk strādā ēdināšanas pakalpojumu jomas absolventi (74%) un pārtikas produktu ražošanas jomas absolventi (61%), tiem seko grāmatveži (43%) un viesnīcu un restorānu pakalpojumu jomas absolventi (40%).

Vidzemes AugstskolaViA ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Vidzemes reģionā. ViA dibināta 1996.gadā, un

2001.gadā ViA ieguva valsts augstskolas statusu, 2002.gadā akreditēta uz nenoteiktu laiku. 2015.gadā ViA ieguva zinātniskās institūcijas statusu.

Saskaņā ar ViA stratēģiju 2016.-2020.gadam ViA vīzija ir kļūt par starptautiski atpazīstamu reģionālu augstākās izglītības, zinātnes, zināšanu pārneses un ideju līderības platformu, kas piedāvā digitālā laikmeta ekosistēmu daudzpusīgām iespējām profesionālās augstākās izglītības iegūšanā un starpdisciplināras pētniecības veikšanā, proaktīvi atbildot uz sabiedrības izaicinājumiem. ViA stratēģijā definētas trīs stratēģiskās prioritātes: izglītība – studiju programmas un virzieni, mūžizglītība, papildizglītība skolēniem; zinātne – proaktīva atbilde sabiedrības izaicinājumiem atbilstoši studiju virzieniem un ārējam pieprasījumam; zināšanu pārnese un ideju līderība – ViA un tās partnerinstitūciju nodošana sadarbības partneriem, Vidzemes reģiona intelektuālā līdera lomas uzņemšanās valsts un reģiona izaugsmes veicināšanā.

Kā redzams 11.attēlā, pēdējo septiņu gadu laikā ViA studējošo skaits ir samazinājies par 30% no 1414 studentiem (2008.gadā) līdz 867 (2015.gadā), kas visvairāk ir saistīts ar pastiprināto iedzīvotāju emigrāciju, kopējo studējošo skaita samazinājumu valstī (2005./06.mācību gadā valstī bija 131 125 studējoši, kamēr 2015./16.mācību gadā vairs tikai 84 282) un neproporcionālo valsts finansēto budžeta vietu sadalījumu valsts līmenī. Pēdējos gados ir pieaudzis to studentu īpatsvars, kas nav no Vidzemes reģiona.

2012 2013 2014 20150

200

400

600

800

1000

12001078

1003 987

867

Studentu skaita dinamika 2012. - 2015.

11. attēls. ViA studējošo skaita dinamika 2012.-2015.gadā

2015.gadā ViA piedāvāja studijas 16 studiju programmās sešos studiju virzienos. Visas koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studiju programmas ir profesionālas augstākās izglītības

30

programmas un tiek īstenotas sadarbībā ar attiecīgo nozaru profesionāļiem. Kā redzams 8.tabulā, vislielākais studējošo skaits pamatstudijās (bakalaura programmās) ir informācijas tehnoloģiju (179 studējošie), tūrisma organizācijas un vadības (129) un biznesa vadības (121) studiju programmās. Augstskola piedāvā arī koledžas līmeņa studijas trīs specialitātēs: informācijas tehnoloģijas, mehatronika, koka ēku celtniecība un ekobūves.

8.tabula. Studējošo skaits Vidzemes augstskolā 2015./16. mācību gadā Studiju virziens Studiju programma Līmenis Studentu

skaitsStudentu skaits studiju virzienā kopā

Biznesa vadība Biznesa vadība Bakalaurs 121 150Biznesa vides vadība Maģistrs 29

Informācijas tehnoloģijas

Informācijas tehnoloģijas Koledža 47 271

Informācijas tehnoloģijas Bakalaurs 176Sociāltehnisku sistēmu modelēšana Maģistrs 48Sociāltehnisku sistēmu modelēšana Doktors

Inženierzinātnes Mehatronika Koledža 10 53Koka ēku celtniecība un ekobūves Koledža 43

Komunikācija un mediji

Komunikācija un sabiedriskās attiecības

Bakalaurs 67 135

Mediju studijas un žurnālistika Bakalaurs 68Pārvaldība Pārvaldība un inovācijas Bakalaurs 21 33

Pārvaldība un komunikācija Maģistrs 12Tūrisms un atpūta

Tūristu gids – ceļojumu un pasākumu organizators

Koledža 57 225

Tūrisma organizācija un vadība Bakalaurs 129Starptautiskā tūrisma pasākumu vadība

Maģistrs 25

Tūrisma stratēģiskā vadība Maģists 14

Vairāk nekā 90% ViA absolventu ir nodarbināti, vairāk nekā puse absolventu darbu atrod Vidzemes reģionā. Vairāk nekā trešdaļa augstskolas absolventu ir piedalījušies starptautiskajās studentu apmaiņas programmās vai savas prakses īstenojuši ārvalstīs. Sena augstskolas tradīcija ir Baltijas Starptautiskā vasaras skola, kas regulāri pulcē ārvalstu dalībniekus. No 2014.gada augstskola īsteno starptautisku studiju programmu maģistrantūras līmenī - Starptautiskā tūrisma pasākumu vadība (ITEM).

Vidzemes augstskolā ir jaunākais akadēmiskais personāls Latvijā, būtiski pieaudzis akadēmiskā un zinātniskā personāla ar doktora grādu īpatsvars – 2012.gadā 38% vēlētā akadēmiskā personāla bija zinātņu doktora grāds, savukārt 2015.gadā zinātņu grāds bija 50%. 2014. un 2015.gadā ViA tika īstenotas strukturālas reformas, kuru rezultātā tika izveidotas divas fakultātes (Inženierzinātņu un Sabiedrības zinātņu) un Zināšanu un tehnoloģiju centrs, kura uzdevums ir veicināt sadarbību ar uzņēmējiem un dažādot augstskolas sniegtos pakalpojumus, tajā skaitā īstenojot mūžizglītību, veicot lietišķos pētījumus u.tml. Zinātniskā darbība pamatā tiek īstenota ViA struktūrvienībās - Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūtā (SSII) un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūtā (HESPI).

2015.g. pabeigts infrastruktūras attīstības projekts – Inženierzinātņu korpusa rekonstrukcija un paplašināšana un modernu laboratoriju izveide.

ViA sadarbojas ar vairākām izglītības iestādēm Valmierā. ViA un Valmieras Mākslas vidusskola (VMV) ir parakstījušas sadarbības līgumu, lai veicinātu kvalitatīvu izglītības programmu īstenošanu. Sadarbība paredz, ka programmās saturiski un infrastruktūras ziņā VMV nodrošinās radošo (māksliniecisko), bet ViA tehnoloģisko pusi. ViA mācībspēki ir iesaistījušies Valmieras Valsts ģimnāzijas papildizglītības skolu darbībā – Jauno ķīmiķu skola, Vidzemes ģeogrāfu skola, Vidzemes matemātikas skola, Vidzemes skolēnu un skolotāju programmēšanas skola u.tml. Jau

31

vairākus gadus ViA sadarbībā ar Vidzemes reģionā ietilpstošo pilsētu un novadu izglītības pārvaldēm, skolotāju metodiskajām apvienībām, Valmieras Valsts ģimnāziju un Valmieras Pārgaujas ģimnāziju organizē Vidzemes reģiona skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferenci – konkursu. Vidzemes Augstskola rīko ikgadēju konferenci - praktisko semināru pedagogiem  „Vidzemes Augstskola: Sadarbības partneris izglītībā”.

Kopumā Valmierā ir trīs reģionam nozīmīgas izglītības iestādes ar tradīcijām, iestrādnēm un lielu attīstības potenciālu. Šī potenciāla realizācija lielā mērā atkarīga gan no šo institūciju savstarpējās sadarbības, gan no to sadarbības ar citām izglītības iestādēm, Pašvaldību, darba devējiem un spējas veidot pievilcīgus, ilgtspējīgus izglītības piedāvājumus reģiona attīstībai svarīgās jomās.

Nākotnē nepieciešams: Turpināt attīstīt un nostiprināt PIKC Valmieras tehnikums par profesionālās izglītības

kompetenču centru, izvērtējot esošo programmu piedāvājuma atbilstību nākotnes darba tirgus prasībām;

Pilnveidot Valmieras Mākslas vidusskolas kā potenciāla PIKC attīstības koncepciju, iekļaujot jaunu, potenciāli perspektīvu programmu piedāvājumu, piemēram, multimediju dizains (sadarbībā ar ViA), koka izstrādājumu dizains, skatuves māksla (sadarbībā ar Valmieras Drāmas teātri izstrādājot un licencējot jaunas ar skatuves mākslu saistītas profesionālās izglītības programmas,piemēram, scenogrāfiju).

Veikt pasākumus, kas sekmētu Valmieras Mākslas vidusskolas un PIKC Valmieras tehnikuma piedāvājuma kvalitāti un pievilcību potenciālo audzēkņu vidū, tajā skaitā uzlabojot vispārizglītojošo priekšmetu pasniegšanas līmeni, veidojot izglītības programmas ar plašu pielietojamību un ciešā sasaistē ar darba devējiem jau mācību laikā, veidojot pēctecīgas programmas sadarbībā ar ViA un citām augstskolām, lai būtu tālāku studiju iespējas;

Vienlaikus ar piedāvājuma kvalitātes uzlabošanu veikt mērķtiecīgus karjeras izglītības pasākumus pilsētas un reģiona skolēniem par profesionālās izglītības iespējām;

Sadarbojoties PIKC Valmieras tehnikumam, Vidzemes Augstskolai, Valmieras 2.vidusskolai, Valmieras Mākslas vidusskolai, izveidot elastīgu, modulāru programmu piedāvājumu pieaugušajiem reģiona attīstībai nozīmīgās jomās;

Pilnvērtīgi un daudzpusīgi izmantot ViA atrašanos Valmierā, tanī skaitā pilsētu pozicionējot kā studentu pilsētu. Izmantot augstskolas intelektuālo potenciālu, nacionālo un starptautisko sadarbības tīklu un infrastruktūru aktuālu pilsētas uzdevumu risināšanā kopumā, kā arī atsevišķu uzņēmumu un organizāciju līmenī.

Padziļināt sadarbību ar ViA uzņēmējdarbības vides turpmākajā stiprināšanā, izmantojot ViA piedāvājumu zināšanu pārnesē, priekšinkubācijā, mūžizglītībā un citās aktivitātēs. Veidot stratēģiskas partnerības vidējās izglītības iestāžu un ViA sadarbībā, vidusskolu specializāciju iespēju robežās salāgojot ar ViA piedāvātajiem studiju virzieniem.

2.7. Pieaugušo izglītības un mūžizglītības, un karjeras izglītības raksturojums

Valmierā pieaugušo izglītības un mūžizglītības jomā darbojas vairāki “spēlētāji”, taču pašlaik trūkst apkopota informācija par situāciju kopumā – gan par pieprasījumu, gan piedāvājumu.

Šobrīd pieaugušo izglītībā dominē mācības bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Saskaņā ar Nacionālo izglītības iespēju datubāzi Valmierā darbojas astoņas pieaugušo izglītības iestādes, kuras īsteno profesionālās tālākizglītības, pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmas:

Biedrība "Vidzemes reģiona profesionālās izglītības Attīstības kompetences centrs"; "Valmieras Mācību Centrs"; Darba resursu mācību centrs; Mācību centrs "BUTS"; "Mācību centrs Liepa"; Mācību centrs "Saulespuķe"; Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde "VALODU MAPE";

32

SIA "BEDRĪTES MĀCĪBU CENTRS"; Valmieras Mākslas vidusskola; Valmieras tehnikums; Vidzemes Augstskola; ViA Zināšanu un tehnoloģijas centrs.

Vairākās pieaugušo izglītības iestādēs piedāvā ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenču novērtēšanu un piešķiršanu. Pieaugušo izglītības programmas piedāvā arī Valmieras Mākslas vidusskola, Valmieras tehnikums un ViA. Valmieras Integrētā bibliotēka piedāvā individuālās konsultācijas, ekskursijas un grupu mācības, lai interesentus iepazīstinātu ar Valmieras Integrēto bibliotēku un tās piedāvātajiem pakalpojumiem, un attīstītu iedzīvotāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes.

ViA Zināšanu un tehnoloģiju centra (ZTC) viens no uzdevumiem ir veicināt mūžizglītības pieejamību Vidzemes reģionā. ZTC piedāvā kursus svešvalodu, informācijas tehnoloģiju, lietvedības, uzņēmējdarbības, projektu vadības apguvei, kā arī rīko pedagogu profesionālās pilnveides kursus. ZTC organizē arī „Atvērto universitāti”, kas ikvienam interesentam piedāvā iespēju apgūt kādu no ViA studiju kursiem atbilstoši iepriekš iegūtajai izglītībai.

Karjeras izglītību, kuras mērķis ir attīstīt karjeras vadības prasmes, apzināties savas intereses un izvēlēties savu nākotnes izglītības un nodarbošanās virzienu, skolas vecuma jauniešiem Valmierā, tāpat kā citur Latvijā, īsteno vispārizglītojošās mācību iestādes un pašvaldība, sadarbojoties ar dažādām institūcijām. Valmieras izglītības iestādes realizē dažāda veida karjeras izglītības pasākumus: informācijas izvietošana izglītības iestādes telpās, bibliotēkā, informācijas sniegšana audzināšanas stundās, tikšanās ar absolventiem, dažādu profesiju un izglītības iestāžu pārstāvjiem, kopīgu pasākumu ar dažāda veida institūcijām organizēšana, uzņēmumu un ikgadējās izstādes “Skola” apmeklēšana. Konsultēšanu un dažādu pasākumu organizēšanu uzņemas pedagogi, klases audzinātāji, atsevišķos gadījumos direktora vietnieks, skolas bibliotekārs. Jau četrus gadus (kopš 2012.gada) VIP sadarbībā VIAA organizē pilsētas mēroga pasākumu „Karjeras nedēļa”.

Visās Valmieras vispārizglītojošās izglītības iestādēs ir pedagogi, kuri ir apguvuši B programmas kursu "Pedagogs karjeras konsultants" 160 stundu apjomā, kas dod tiesības pedagogam strādāt par pedagogu karjeras konsultantu. Šie pedagogi galvenokārt ir izglītības iestāžu administrācijas pārstāvji. Karjeras izglītības materiāli un metodika, ko skolas līdz šim izmantoja savā darbā, ir novecojuši, taču Izglītības un zinātnes ministrija drīzumā plāno uzsākt jauno, apjomīgo struktūrfondu projektu par karjeras izglītību. Šī projekta ietvaros plānots nostiprināt karjeras konsultanta lomu katrā izglītības iestādē. Ārpus vispārizglītojošām skolām un Valmieras tehnikumu pašlaik pilsētā citas mērķgrupas karjeras konsultācijas nesaņem, izņemot Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus.

Nākotnē nepieciešams: Izveidot Valmieras pilsētas mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēmu. Pieaugušo un mūžizglītības darba koordinēšanai Valmieras pilsētā Izveidot Valmieras

pilsētas pašvaldības pieaugušo un mūžizglītības koordinēšanas centru; Sadarbībā ar pašvaldības iestādēm un izglītības pakalpojumu sniedzējiem izveidot

vienotu datu bāzi par talākizglītības un mūžiglītības iespējām, izmantojot vienotās platformas informatīvo un interaktīvo kapacitāti. Nodrošināt datu bāzes nepārtrauktu uzraudzību un attīstību;

Koordinēt un attīstīt pieaugušo izglītības un mūžizglītības piedāvājumu pilsētā un reģionā sadarbībā ar pašvaldības un izglītības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, attīstīt pieaugušo izglītības infrastruktūru,

Veidot sadarbību starp darba devējiem, izglītības iestādēm, lai sekmētu elastīgu, modulāru programmu piedāvājumu pieaugušo ātrākai iekļaušanai darba tirgū;

Sadarbībā ar kultūras, sociālajām un citām iestādēm, veidot pievilcīgu un daudzveidīgu mūžizglītības piedāvājumu pieaugušo sociālai iekļaušanai;

Izvērtēt Valmierai piemērotāko modeli kvalitatīvas karjeras izglītības nodrošināšanai bērniem un jauniešiem, un pieaugušajiem, piemēram, karjeras konsultanti katrā skolā vai karjeras konsultantu dienests vai līdzīga institūcija pilsētas mērogā, kas pārzina visu tālākās izglītības iespēju piedāvājumu.

33

12. attēls. Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma

2.8. Izglītības iestāžu tīkls un infrastruktūra

Izglītības iestāžu tīkls

Kā redzams 12.attēlā, izglītības iestāžu izvietojums pilsētā ir sabalansēts, gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan izglītības iestādes, kas piedāvā pamatizglītības 1.posma (1.-6.klasēs) programmas, ir izvietotas visās pilsētas daļās relatīvi tuvu izglītojamo dzīvesvietai.

Materiālu un metodisko

līdzekļu krātuve

Datu bāze

Pašvaldību MI/PI/KI koordinatori

Mūžizglītības, pieaugušo izglītības un karjeras

izglītības centrs

Karjeras izglītības koordinatori izglītības

iestādēs

Izglītības pakalpojumu sniedzēji

VPP izglītības iestādes, struktūras

Nevalstiskās organizācijas

Darba devēji

Materiāltehniskie resursi

NVA

Valmieras pilsētas pašvaldības izglītības

pārvalde

34

13.attēls. Izglītības iestāžu tīkls Valmierā 2015.gadā

Saskaņā ar IZM datiem skolēnu skaits un klašu piepildījums katrā Valmieras vispārējā izglītības iestādē pašlaik ir pietiekams, tomēr, saglabājoties līdzīgam izglītojamo skaitam un pilnveidojot un paplašinot profesionālo izglītības iestāžu darbību, ilgtermiņā būtu lietderīgi izvērtēt piecu vispārizglītojošu vidusskolu pastāvēšanu. Pašlaik 10.-12.klašu posmā desmitajā klasē mācās aptuveni 300 skolēnu, neskaitot vakarskolas audzēkņus, no kuriem veidojas 15 klašu komplekti pa 24 skolēniem klasē. Pašlaik vēl viena nepilna desmitā klase mācās Valmieras Mākslas vidusskolā. Par 15 līdz 16 iespējamiem paralēlklašu komplektiem 7.-12.klašu izglītības posmā liecina arī VARAM pasūtītā pētījuma “Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam” (http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=19982 ) dati par Vidzemes plānošanas reģiona skolēnu skaitu vispārizglītojošās skolās. Saskaņā ar šiem datiem 2014.gada 1.septembrī vispārizglītojošo skolu 7.-12.klasēs Valmierā un apkārtnē (aptuveni 30 minūšu sasniedzamības rādiusā pa autoceļiem) mācījās 2355 audzēkņi, kas veido aptuveni 16 divdesmit četru skolēnu paralēlklases katrā klašu grupā.

Vispārizglītojošās skolas ir atšķirīgas telpu un infrastruktūras nodrošinājumā. Pēc ēku kopplatībām lielākās izglītības iestādes ir Valmieras sākumskola, Valmieras 2.vidusskola, Valmieras Pārgaujas sākumskola un Valmieras Pārgaujas ģimnāzija. Pēc kopplatības līdzīgas ir Valmieras Valsts ģimnāzija, Valmieras 5.vidusskola un Valmieras Viesturu vidusskola. Maksimālā telpu kapacitāte ir sasniegta Valmieras Viestura vidusskolai, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolai – attīstības centram.

35

Infrastruktūra un materiāli tehniskais nodrošinājumsValmieras pilsētas pašvaldība pēdējos gados izglītības nozarē ir īstenojusi vairākus

apjomīgus projektus, kas ir bijuši nozīmīgi pilsētas izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveidē, piesaistot ES un citu institūciju finansējumu:

Valmieras sākumskolas ēkas būvniecība (L.Paegles ielā 40A); Kompleksi un daļēji risinājumi siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanai,

energoefektivitātes uzlabošanai izglītības iestādēs; Vispārējās izglītības iestāžu dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai; Nodrošināta vispārējās izglītības iestāžu informatizācija; Uzlabota infrastruktūra izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Šajā plānošanas periodā plānoti sekojoši apjomīgi izglītības un sporta infrastruktūras uzlabošanas projekti, izmantojot Eiropas struktūrfondus un citus finansējuma avotus:

Veikt infrastruktūras uzlabojumus Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, veicot sporta kompleksa telpu pārbūvi, izbūvējot vingrošanas zāli, spoguļzāli un pārbūvējot garderobes un dušas telpas, veicot remontdarbus skolas sporta zālē; veicot skolas telpu pārbūvi, tiks izbūvēti un sakārtoti dabaszinību kabineti un laboratorijas skolēniem (ķīmijas, bioloģijas un fizikas), un skolas ēkas inženierkomunikācijas.

Veikt infrastruktūras uzlabojumus Valmieras Viestura vidusskolā, izbūvējot teātra klases mēģinājumu telpu un mācību telpu iekšējās apdares atjaunošanu; pārbūvēt sporta zāli un palīgtelpas; izbūvēt sporta kompleksa jaunbūvi, savienojot ar esošās ēkas sporta zāli. Plānots sakārtot skolas ēkas inženierkomunikācijas un veikt skolas apkārtnes labiekārtošanas darbus.

Veikt infrastruktūras uzlabojumus Valmieras Valsts ģimnāzijā - ēkas pārbūve, izveidojot piebūvi ar dabaszinību un informātikas kabinetiem, izveidojot metodisko centru; palīgēkas aprīkojuma iegāde; sporta halles un palīgtelpu pārbūve; teritorijas labiekārtošanas darbi, t.sk. ārējo inženierkomunikāciju pārbūve.

Veikt Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas izbūvi, īstenot peldbaseina būvniecību pie Vidzemes Olimpiskā centra, lai nodrošinātu infrastruktūru Valmieras Bērnu sporta skolas darbībai.

Labiekārtot dienesta viesnīcas Ausekļa ielā 25B un 25C. Dienesta viesnīcu izbūve un labiekārtošana nepieciešama tādēļ, ka jau šobrīd palielinās izglītojamo skaits, kas vēlas iegūt vispārējo pamata un vidējo izglītību un vidējo profesionālo izglītību Valmierā, un tas nodrošinātu iespēju piesaistīt vēl vairāk interesentu.

Papildus nepieciešams veikt sekojošus infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes uzlabojumus Valmieras izglītības iestādēs:

Infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes uzlabojumi atsevišķās PII (t.sk. iestādes teritorijas labiekārtošana (sporta laukumu un rotaļlaukumu ierīkošana, papildināšana un atjaunošana), grupu telpu, koplietošanas telpu, gaiteņu u.c. remonts, vides pieejamības nodrošināšana personām ar kustību traucējumiem u.c.;

Infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes uzlabojumi atsevišķās vispārējās vidējās izglītības iestādēs;

Atjaunot un papildināt mūzikas instrumentu klāstu Valmieras Mūzikas skolai; Izbūvēt kamerzāli Valmieras Mūzikas skolai koncertdarbības nodrošināšanai; Atjaunot VJC “Vinda” infrastruktūru, nodrošināt vides pieejamību cilvēkiem ar speciālām

vajadzībāmĪstenojot kompetencēs balstītu pieeju mācībām, izglītības iestādēm nepieciešama pieeja

atbilstošiem resursiem un iespējām, tajā skaitā digitālu mācību resursu izmantošanai, mācību ekskursijām, skolēnu patstāvīgam darbam, pētnieciskā darba veikšanai, praktisku projektu izstrādei u.tml. Tādēļ nepieciešams izstrādāt un piemērot atbilstošus principus mācību darba īstenošanas atbalstam. Vienlaikus nepieciešams sekmēt ciešāku sadarbību starp izglītības iestādēm, lai pilnvērtīgi izmantotu pilsētā pieejamo izglītības, kultūras un sporta infrastruktūru, tajā skaitā laboratoriju, sporta un citu infrastruktūru (piemēram, starp ViA un Valmieras tehnikumu, Valmieras tehnikumu un Valmieras Mākslas vidusskolu).

36

2.9. Cilvēkresursi

Profesionālu, motivētu pedagogu un speciālistu piesaiste, noturēšana un profesionālās attīstības nodrošināšana ir viens no svarīgākajiem izglītības jomas attīstības priekšnoteikumiem visās izglītības pakāpēs.

Pirmsskolas izglītības iestādēs visi pedagogi ir tikai sievietes. Saskaņā ar VIIS datu bāzes 2015./2016.mācību gada datiem Valmieras pilsētas PII pedagogu iedalījumā pēc vecuma 35% pedagogu ir vecāki par 50 gadiem, no tiem 3% pedagogu ir vecāki par 60 gadiem, bet 20% pedagogu ir jaunāki par 30 gadiem. Savukārt 46% PII mūzikas un sporta skolotāji ir vecāki par 50 gadiem un tikai 11% jaunāki par 30 gadiem.

Gandrīz visi jeb 99% Valmieras PII pedagogi konkrētā izglītības iestādē strādā pamatdarbā. Darbu PII kā blakusdarbu veic divi mūzikas un viens sporta skolotājs. VIP apkopotie dati liecina, ka teju visi Valmieras PII pedagogi strādā pilnu slodzi vai augstāku, nepārsniedzot 40 darba stundas nedēļā. Atšķirīga situācija ir mūzikas un sporta skolotājiem, kuri strādā nepilnu slodzi vai vairāk par vienu slodzi.

78% PII pedagogu ir augstākā pedagoģiskā izglītība, bet 22% PII pedagogu ir vidējā vispārējā, vidējā pedagoģiskā vai vidējā speciālā izglītība, taču vienlaikus šie pedagogi apgūst augstāko pedagoģisko izglītību.

Līdzīgi kā PII, arī vispārējās vidējās izglītības iestādēs lielākā daļa pedagogu ir vecumā no 45 gadiem un vairāk. Salīdzinoši maz ir jauno pedagogu (skatīt 13.attēlu).

mazāk par 25

no 25 līdz 35

no 35 līdz 45

no 45 līdz 55

no 55 līdz 63

no 63 līdz 70

70 un vairāk0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

1%

9%

21%

36%

25%

6%2%

Procentuālais sadalījums atbilstoši pedagogu vecumam Valmieras pilsētas izglītības iestādēs

2015./2016.m.g.

14.attēls. Procentuālais sadalījums atbilstoši pedagogu vecumam Valmieras pilsētas izglītības iestādēs 2015./16. mācību gadā

Daļa Valmieras pilsētas vispārizglītojošo skolu pedagogu strādā vairākās izglītības iestādēs, tajā skaitā arī interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs un pirmsskolas izglītības iestādēs. Darbs vairākās mācību iestādēs prasa sadalīt uzmanību, traucējot pilnvērtīgai iesaistei konkrētās mācību iestādes darbā un kvalitatīvai mācību procesa nodrošināšanai.

Interešu un profesionālās ievirzes izglītības pedagogu vidū ir salīdzinoši lielāks vīriešu īpatsvars – 35%. Tas saistīts galvenokārt ar salīdzinoši lielo sporta interešu un profesionālās ievirzes izglītības piedāvājumu, kur treneri ir vīrieši. Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu pedagogu iedalījumā pēc vecuma redzams, ka 40% pedagogu ir vecāki par 50 gadiem. Īpaša uzmanība pievēršama statistikai, ka 17% pedagogu ir vecāki par 60 gadiem, bet 20% jaunāki par 30 gadiem. Līdzīga pedagogu vecuma iedalījuma statistika vērojama arī katras izglītības iestādes kontekstā – VJC “Vinda”, Valmieras Mūzikas skolā un VBSS.

37

Valmieras interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs ir relatīvi liels pedagogu skaits (39% jeb 43 pedagogi), kas strādā nepilnu slodzi, t.i., mazāk par 21 stundu nedēļā. Ņemot vērā interešu un profesionālās ievirzes izglītības pedagogu darba specifiku, daļa šo pedagogu strādā vairākās izglītības iestādēs gan Valmierā, gan apkārtējos novados, t.i., arī citās pamata un vidējās, pirmsskolas, interešu u.c. izglītības iestādēs, taču Pašvaldībai tādi dati nav pieejami.

Valmieras izglītības iestādēs ir relatīvi neliels jauno pedagogu skaits un ievērojami liels gados vecāku pedagogu skaits. Vecāka gadagājuma pedagogu īpatsvars īpaši izteikts interešu un profesionālās ievirzes izglītības programmās. Lai izglītības iestādes ilgtermiņā nodrošinātu ar noslodzes un vecuma ziņā optimālu pedagogu kolektīvu, Pašvaldībā nepieciešams dažādu pasākumu kopums, kas motivētu pedagogus strādāt kvalitatīvi, jaunajiem pedagogiem uzsākt darbu Valmieras izglītības iestādēs un to nepamest. Kā motivējoši faktori var būt gan mūsdienīgas mācību vides nodrošinājums, gan pilnas slodzes darbs vienā izglītības iestādē, gan profesionālās attīstības un izaugsmes iespējas, gan adekvāts atalgojums atbilstoši ieguldītam darbam, gan atzinība par labu sniegumu, gan materiālie stimuli, piemēram, mājokļa pieejamība, pārcelšanās atbalsts jaunajiem speciālistiem.

2.10. Izglītības pārvaldība un resursi

Izglītības, kultūras un sporta komiteja, kura darbojas sešu deputātu sastāvā, izvērtē izglītības politikas veidošanas virzienus Valmieras pilsētā, kurus tālāk apstiprina Pašvaldības dome. Pašvaldības dibināto izglītības iestāžu darbu pārrauga un koordinē Valmieras Izglītības pārvalde (VIP). VIP tiešā pakļautībā ir struktūrvienība “Vidzemes reģiona Iekļaujošās izglītības atbalsta centrs”, kas nodrošina pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību. Jaunatnes politikas plānošanu Valmieras pilsētā veic Jaunatnes lietu konsultatīvā padome. Uzņēmēju konsultatīvā padome sniedz priekšlikumus par darba tirgus prasībām atbilstošu izglītības piedāvājumu.

VIP pārraudzībā darbojas un no Pašvaldības līdzekļiem tiek finansētas 28 pedagogu metodiskās apvienības, kuru darbu koordinē VIP galvenais speciālists metodiķis.

Izdevumi izglītībai veido lielāko daļu no Valmieras pilsētas pašvaldības budžeta. 2015.gadā Pašvaldības pamatbudžeta izdevumi bija EUR 3 0183 525, no kuriem izdevumi izglītībai bija EUR 1 5308 479 jeb 51%. Pašvaldības budžeta izdevumi laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam palielinājušies par 1.38 milj. EUR jeb par 4.6%. Tajā pašā laika posmā Pašvaldības budžeta izdevumi izglītībai palielinājušies par 1,43 milj. EUR jeb par 9.4%. 14.attēlā redzams Pašvaldības izglītības izdevumu sadalījums. Proporcionāli lielākā izdevumu daļa tiek veltīta vispārējās vidējās izglītības iestāžu un pirmsskolas izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai.

0

2000000

4000000

6000000

8000000

Izglītības budžeta sadalījums pa valdības funkcionālajām kategorijām

2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads

15. attēls. Valmieras pašvaldības Izglītības budžeta sadalījums izglītības jomās

38

Nākotnē nepieciešams: Attīstīt un nostiprināt VIP kapacitāti vadīt un pārraudzīt izglītības jomas attīstību kopumā

Valmieras pilsētā, paplašinot tagadējās VIP funkcijas, iespējas un kompetenci no pašvaldību dibināto iestāžu pārraudzības uz jomas attīstību un šajā stratēģijā noteikto mērķu īstenošanu;

Izveidot efektīvu un iedarbīgu profesionālās pilnveides sistēmu visu izglītības pakāpju pedagogiem, atbalstot pedagogu mācības prioritārās jomās uz vietas skolās, kas ir ciešā sasaistē ar viņu praktisko darbību;

Izveidot monitoringa sistēmu nozīmīgāko izglītības pakalpojumu kvalitātes regulārai izvērtēšanai un analīzei.

39

3. Izglītības nozares Valmieras pilsētā stipro un vājo pušu, iespēju un draudu analīze

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES IESPĒJAS DRAUDIDemogrāfija, iedzīvotāji, pārvaldība, finanšu resursi

Pilsētas mērogā pamatā ir sakārtots skolu tīkls pamatizglītības posmā;

Pilsētā pilnībā tiek nodrošināti pirmsskolas pakalpojumi bērniem no pusotra gada vecuma;

Visu līmeņu izglītības iespēju nodrošinājums (vispārējā, profesionālā, interešu, profesionālās ievirzes, augstākā un mūžizglītība);

PIKC Valmieras tehnikumam ir profesionālās izglītības kompetences centra statuss, laba sadarbība ar Vidzemes reģiona uzņēmējiem;

Vidzemes Augstskola ir vienīgā reģionālā augstskola un daudzprofilu pētniecības platforma Vidzemē;

Veiksmīga starpinstitucionālā sadarbība (SOS bērnu ciemats, bibliotēka, muzejs, skolas, Pašvaldība, VOC,

Vidējās izglītības posmā ir piecas vispārizglītojošās vidusskolas ar salīdzinoši līdzīgu izglītības programmu piedāvājumu un nelielu paralēlo klašu komplektu skaitu;

Starp vispārizglītojošām un profesionālām skolām pastāv augsta un neveselīga konkurence par skolēniem;

Salīdzinoši zems profesionālās izglītības prestižs;

Fragmentārs un sadrumstalots mūžizglītības piedāvājums;

Trūkst visaptveroša, publiski pieejama informācija par formālās un neformālās izglītības pakalpojumiem.

● Izglītojamo piesaiste no apkārtnes pašvaldībām;

● Pieejami ES fondi 2014.-2020. plānošanas periodā –cilvēkresursu, izglītības pakalpojumu, infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes pilnveidei;

● Valmieras tehnikumam iespēja turpināt attīstīties par PIKC, Valmieras Mākslas vidusskolai iespēja kļūt par Vidzemes reģiona mākslas un dizaina profesionālās izglītības kompetenču centru;

● Vidzemes Augstskolai iespēja attīstīties kā nozīmīgai reģiona zinātnes un tehnoloģisko inovāciju attīstības un pārneses platformai;

● Iecere un iestrādes reģionālās inovāciju sistēmas izveidei, sadarbojoties pašvaldībai, izglītības iestādēm, darba devējiem;

● Veikt nozīmīgu reformu vidējās izglītības piedāvājumā Valmierā, kuras rezultātā, konsolidējot resursus, palielinātos vidējās izglītības

● Iedzīvotāju (t.sk. izglītojamo) skaita samazināšanās;

● Nozīmīga studējošo skaita samazināšanās Vidzemes Augstskolā nacionāla mēroga demogrāfisko tendenču un nevienlīdzīga valsts budžeta finansēto vietu sadalījuma dēļ;

● Valsts līmeņa prioritātes, politiskie lēmumi, izmaiņas ar izglītības jomu saistītajos tiesību aktos, Izglītības un zinātnes ministrijas nespēja uzņemties politikas veidotāja vadošo lomu, piemēram, attiecībā uz skolu tīkla optimizāciju, kas rada grūtības ilgtermiņā plānot izglītības nozares attīstību Valmieras pilsētā;

● Nepieciešamība pārskatīt skolu tīklu, ņemot vērā valsts kopējo politiku un skolu finansēšanas principus, demogrāfisko situāciju, optimāli izmantojot pilsētas cilvēku un finanšu resursus kvalitatīvu izglītības pakalpojumu nodrošināšanai.

40

VMV tirdziņi, Valmieras Mūzikas skolas pasākumi pilsētas kultūrvidē).

piedāvājuma kvalitāte un palielinātos jauniešu iesaiste profesionālajā izglītībā.

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES IESPĒJAS DRAUDIIzglītības pakalpojumi un saturs● Valmierā tiek īstenotas visas

iespējamās pirmsskolas izglītības programmas, t.sk. bērniem ar speciālām vajadzībām un mazākumtautību bērniem;

● Centralizēto eksāmenu rezultāti Valmieras pilsētas izglītības iestādēs kopumā ir virs valsts vidējiem rezultātiem;

● Kopumā palielinās eksakto izvēles priekšmetu centralizēto eksāmenu kārtotāju skaits Valmieras pilsētas izglītības iestādēs;

● Skolēni aktīvi un sekmīgi piedalās reģiona un valsts mēroga mācību priekšmetu olimpiādēs, sporta sacensībās, konkursos u.c.;

● Valmierā ir labi attīstīta infrastruktūra izglītojamo ar speciālajām vajadzībām diagnosticēšanai un atbalstam;

● Pašvaldībā izveidota izglītojamo sociālās atstumtības riska mazināšanas sistēma;

● Izglītības iestādēs notiek regulāra izglītojamo veselības

● Visās izglītības iestādēs nepietiekami tiek attīstītas tādas kompetences kā uzņēmējspēja, interese un prasmes inženierzinātņu jomā, veidota piederības sajūta Valmierai;

● Bērni ar speciālām vajadzībām pārsvarā tiek koncentrēti speciālās izglītības iestādēs un grupās;

● Vispārizglītojošās iestādēs nav pietiekami attīstīta prakse un resursi visaptverošai speciālo vajadzību, tai skaitā psihoemocionālo vajadzību agrīnai diagnostikai, atbilstošu atbalsta mehānismu ieviešanai;

Neveidojas interešu izglītības programmu pēctecība atbilstoši izglītojamo vecumposmiem;

Profesionālās un augstākās izglītības piedāvājums tikai daļēji apmierina reģiona darbaspēka vajadzības;

● Valsts līmeņa uzstādījumi un izmaiņas izglītības jomā – kompetencēs balstīta satura ieviešana pirmskolās un vispārizglītojošās mācību iestādēs, atbalsts karjeras izglītībai, profesionālai izglītībai, talantīgo bērnu un bērnu ar speciālajām vajadzībām atbalstam;

● Iespēja mērķtiecīgi konsolidēt, uzlabot un paplašināt kvalitatīvos izglītības pakalpojumus stratēģisko mērķu realizācijai – pārskatīt interešu izglītības pulciņu piedāvājumu, paplašināt papildizglītības skolu darbu, integrēt karjeras izglītību visos izglītības pakalpojumos u.tml.;

● Vietējo uzņēmēju augstā interese par kvalitatīvu izglītības pakalpojumu piedāvājumu, pilsētā un reģionā pastāv uzņēmumu koncentrācija noteiktās jomās, ir attīstības iespējas – potenciāls izglītības iestāžu un industrijas sadarbībai;

● Nepietiekams un nekonsekvents valsts finansējums izglītības nozarei;

● Turpina pastāvēt augsta un neveselīga konkurence izglītības iestāžu starpā;

● Profesionālās izglītības piedāvājuma kvalitātes un zemā prestiža dēļ nepietiekams skaits skolēnu izvēlas mācīties attiecīgajās specialitātēs;

● Salīdzinoši mazs skaits jaunieši (13-25 gadus veci) iesaistīti interešu izglītībā;

● Neskaidra situācija ar sociālās atstumtības riska bērnu iesaisti interešu izglītības, citās aktivitātēs;

● Vidzemes Augstskolai grūtības piesaistīt maksas studentus.

41

aprūpes uzraudzīšana, nepieciešamās psiholoģiskās un sociālās palīdzības nodrošināšana, drošības garantēšana;

● Ir attīstīts bērnu pieskatīšanas un brīvā laika pavadīšanas klāsts;

● Pilsētā pieejami vairāk nekā 125 dažādi interešu izglītības pulciņi visās izglītības pakāpēs;

● Kvalitatīvs mākslas, mūzikas un sporta profesionālās ievirzes izglītības programmu piedāvājums;

● PIKC Valmieras tehnikumā un Valmieras Mākslas vidusskolā tiek īstenotas atsevišķas kvalitatīvas profesionālās izglītības programmas, kurās tiek izmantotas inovatīvas, darba vidē balstītas pieejas izglītībai;

● Vidzemes Augstskola ir ieguvusi zinātniskās pētniecības institūcijas statusu un piedāvā pievilcīgas studiju programmas reģionam svarīgās jomās;

● Valmierā ir vairākas institūcijas, t.sk. Vidzemes augstskolas Zināšanu un tehnoloģiju centrs, kas piedāvā pieaugušo izglītības un mūžizglītības pakalpojumus.

● Nepietiekami attīstīta karjeras izglītības atbalsta sistēma;

● Trūkst kvalitatīvu pētniecības pakalpojumu, kas nodrošinātu Valmieras un Vidzemes reģiona uzņēmēju vajadzības un/vai būtu aktuāli vismaz Eiropas kontekstā.

● Sinerģijas, sadarbības iespējas kvalitatīvu izglītības pakalpojumu izveidē un attīstībā, piemēram, mehatronikas, skatuves mākslinieku, multimediju, informācijas tehnoloģiju jomās;

● Vidzemes Augstskolai iespējas turpināt attīstīt starpdisciplināru ievirzi studiju saturā, uzlabot studiju programmu piedāvājumu un kvalitāti, aktualizējot programmu saturu, metodes, piedāvājot aktuālu pētniecības saturu sadarbībā ar darba devējiem, iesaistoties starptautiskos sadarbības tīklos;

● PIKC Valmieras tehnikumam un Vidzemes Augstskolai iespējas veidot un īstenot modulāras, elastīgas studiju programmas pieaugušo pārkvalifikācijai, jaunas vai papildu kvalifikācijas iegūšanai reģiona attīstībai nozīmīgās jomās;

● Izveidot stratēģiskas partnerības starp dažādu līmeņu izglītības iestādēm, piemēram, Vidzemes Augstskolai ar PIKC Valmieras Tehnikumu un vidusskolām, lai laicīgi iegūtu motivētus skolēnus un studentus ar labāku iepriekšēju

42

sagatavotību nākamā mācību cikla uzsākšanai.

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES IESPĒJAS DRAUDICilvēkresursi

● Augsts pedagogu īpatsvars, kas ieguvuši 3., 4. un 5.pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas pakāpi;

● Pašvaldībā ir ieviesta izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanas un motivēšanas sistēma;

● Akadēmiskā personāla ar doktora grādu īpatsvara pieaugums Vidzemes Augstskolā;

● Vidzemes Augstskolā ir gados jaunākais akadēmiskais un zinātniskais personāls starp Latvijas augstskolām;

● Pašvaldības papildu finansiālais atbalsts pedagogu atalgojumam.

● Nepietiekams finansiālais nodrošinājums atbalsta personālam (psihologs, logopēds, sociālais pedagogs) pirmsskolas un pamatskolas posmā;

● Nepietiekams pedagogu nodrošinājums pirmsskolā, profesionālās ievirzes programmās un profesionālajās izglītības iestādēs;

● Nepietiekošs finansiālais atbalsts un pedagoģiskā personāla nodrošinājums eksakto zinātņu pulciņiem un bērnu un jauniešu intereses veicināšanai par inženierzinātnēm un uzņēmējdarbību;

● Vairāk nekā puse pedagogu Valmieras pilsētas pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs ir vecumā virs 45 gadiem;

● Nepietiekamas pedagoģiskā personāla prasmes un kompetences iekļaujošās izglītības principu un individuālās

Pārejot uz jauno pedagogu darba samaksas modeli - 36 stundu apmaksātu pedagogu darba nedēļu un palielinoties pedagogu algām (atsevišķām pedagogu grupām), palielinās iespēja pedagogus aktīvāk iesaistīt skolas darba plānošanā, individuālam atbalstam skolēniem, piesaistīt pedagogus ilgtermiņā;

Iespēja piesaistīt ES fondu līdzekļus cilvēkresursu kompetences pilnveidei;

Jaunu pedagogu piesaiste izglītības iestādēm, sniedzot viņiem atbalstu veiksmīgai integrācijai (skolu vadītāju kompetence, profesionālā atbalsta sistēma, uzsākot darbu, mājokļa jautājums u.c.);

Vadītāju/direktoru vadītprasmes kompetences nepārtraukta attīstīšana;

Nostiprinot, konsolidējot, attīstot jaunas konkurētspējīgas studiju un izglītības programmas Vidzemes Augstskolā, Valmieras tehnikumā un Valmieras Mākslas vidusskolā,

● Kvalificētu cilvēkresursu zaudēšana izglītības iestādēs un grūtības piesaistīt jaunus, tai skaitā pedagoģiskā personāla novecošanās;

● Pedagoga profesijas zemais prestižs

● Profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes un interešu izglītības jaunu pedagogu piesaiste atalgojuma un nelielās slodzes dēļ;

● Grūtības piesaistīt pastāvīgus mācībspēkus Vidzemes Augstskolai un Valmieras tehnikumam ar augstu profesionālo kompetenci;

● Grūtības atlasīt, piesaistīt spēcīgus izglītības iestāžu vadītājus un nodrošināt motivējošus apstākļus, nosacījumus;

● Izglītības iestādēs trūkst viedokļu līderu, kas piedāvātu jauninājumus un iniciatīvas, motivētu kolēģus u.tml.

43

pieejas ieviešanai mācību procesā, informācijas tehnoloģiju un svešvalodu jomā un kompetenču pieejas mācību saturam ieviešanā;

● Grūtības reģionam piesaistīt jaunos pedagogus, mācībspēkus un pētniekus konkurētspējīga atalgojuma un profesionālās attīstības perspektīvu dēļ.

iespējas piesaistīt spēcīgus kadrus.

Veicināt pedagogu iekšēju mobilitāti Valmierā - organizēt vieslekcijas citās skolās. Veicināt augstskolas pasniedzēju regulāras vieslekcijas citās Valmieras izglītības iestādēs.

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES IESPĒJAS DRAUDICilvēkresursi● Izglītības iestāžu telpu, iekārtu,

IKT un resursu pietiekamība, daudzveidība un atbilstība izglītības standartu un programmu īstenošanai;

● Iepriekšējā plānošanas periodā būtisks ES fondu ieguldījums infrastruktūras un materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai;

● Bērnu drošība pirmsskolas izglītības iestādēs (kodi, videonovērošana, apgaismojums, apsardze);

● Uzsākta dienesta viesnīcu pilnveide un paplašināšanas projekts;

● Plānoti apjomīgi izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas darbi par ES fondu līdzekļiem;

● PIKC Valmieras tehnikumā ir

● Izglītības iestādēs veicami uzlabojumi infrastruktūrā un materiāli tehniskajā bāzē.

● Atsevišķām izglītības iestādēm (Valmieras Viestura vidusskola, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola –attīstības centrs, Valmieras Valsts ģimnāzija) nav sporta zāļu vai tās neatbilst prasībām;

● Izglītības iestādēs nepietiekama vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem, t.sk. nobrauktuves reljefa nepiemērotība nokļūšanai

● Plašs ES finansēto programmu klāsts 2014.-2020.gada plānošanas periodā, tajā skaitā ar izglītību saistītās prioritārajās jomās, kas paredzēts gan skolu tīkla, infrastruktūras, materiāltehniskās bāzes, gan satura, partnerību un zināšanu pārneses īstenošanai un pilnveidei;

● Turpināt mērķtiecīgus Pašvaldības ieguldījumus izglītības infrastruktūras sakārtošanā un esošās pilnvērtīgā izmantošanā saskaņā ar izvirzītajām prioritātēm;

● Izveidot vienotu infrastruktūras attīstības programmu, kas ļautu efektīvi plānot un

● Sarežģītā iepirkumu un ES fondu noteikumu sistēma aizkavē un ierobežo dažādu mērķu un projektu īstenošanu;

● Nepietiekams valsts finansējums skolu mācību programmu materiāltehniskās bāzes (mācību grāmatu, metodiskās literatūras u.c.) atjaunināšanai un mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai (mācību ekskursijas u.tml.), ierobežojumi šo līdzekļu izmantošanā;

● Pašvaldības finanšu grūtības uzturēt esošo un no jauna uzcelto infrastruktūru izglītības iestāžu vajadzībām;

● Būtiski pieaug būvniecības 44

mūsdienīgas mācību telpas un aprīkojums;

● Vidzemes Augstskolā ir pārbūvēts inženierzinātņu korpuss un izveidots Zināšanu un tehnoloģiju centrs (ZTC), aprīkots ar modernām laboratorijām, iekārtām.

● Vidzemes Olimpiskā centra infrastruktūras izmantošana gan vispārizglītojošo skolu, gan interešu un profesionālās ievirzes izglītības vajadzībām;

● Labs materiāltehniskais nodrošinājums tehniskās jaunrades interešu izglītības programmu īstenošanai.

uz Valmieras Mūzikas skolu;

● Vidzemes Augstskolas dienesta viesnīcā nav veikta renovācija, tā neatbilst starptautiskiem standartiem;

● Valmieras tehnikumam nav sporta infrastruktūra – sporta laukums.

izmantot esošo un jaunveidojamo infrastruktūru, īpaši Vidzemes Augstskolas un PIKC Valmieras tehnikuma gadījumā.

cenas.

45

4. Stratēģiskā daļa4.1. Valmieras izglītības nozares attīstības vīzijaValmierā ir izglītoti, dzīvesgudri cilvēki, kuri ir motivēti izmantot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, elastīgi zināšanu ieguvē un to praktiskā pielietošanā. Valmiera ir industriāla pilsēta, kurā attīstītas augsto tehnoloģiju nozares. Valmiera ir nozīmīgs reģiona kultūras, sporta, administratīvais, tirdzniecības un pakalpojumu centrs, mūsdienīgu sociālo un veselības aprūpes un reģiona izglītības pakalpojumu inovatīvas attīstības un administratīvais centrs, kas nodrošina izglītības pakalpojumus arī citiem novadiem. Valmiera ir nodrošināta ar augsti kvalificētu darbaspēku, kas dod iespēju attīstīties pilsētā esošajiem uzņēmumiem un rada priekšnoteikumus pievilcīgai videi jaunu uzņēmumu piesaistē.

Valmieras izglītības iestādēs strādā un mācās radoši, ar iniciatīvu un uzņēmējspēju, izcilām sadarbības un komunikācijas, kritiskās domāšanas un problēmu risināšanas prasmēm apveltīti pedagogi un jaunieši, kuri spēj būt ne tikai atbildīgi darba ņēmēji, bet arī paši radīt jaunas darbavietas. Valmierā dzīvo sociāli atbildīgi, fiziski aktīvi iedzīvotāji, kas piekopj un atbalsta veselīgu un videi draudzīgu dzīvesveidu. Viņiem ir izteikta piederības sajūta un lojalitāte Valmierai, Vidzemes novadam un Latvijai. Izglītības iestāžu absolventi izvēlas palikt dzīvot un strādāt reģionā.

Valmieras izglītības iestādes piedāvā iespēju iegūt izcilu, vispusīgu, iekļaujošu izglītību personiskai un profesionālai attīstībai, kas paver plašas tālākās izglītības iespējas, palīdz jauniešiem apzināt un attīstīt stiprās puses, intereses un talantus, izdarīt pārdomātu izvēli par savu nākotnes nodarbošanos, dod iespēju atbilstošās nozarēs jau vidējās izglītības līmenī iegūt profesionālo kvalifikāciju. Valmierā iedzīvotājiem ir iespējas attīstīt savas intereses mūža garumā, pielāgoties mainīgajām darba tirgus prasībām, iegūstot nepieciešamās prasmes un kvalifikāciju. Valmiera nodrošina iespējas personības attīstībai vairākos virzienos, tajā skaitā profesionālās ievirzes izglītību mūzikā, mākslā un sportā. Valmiera ilgtermiņā spēj piesaistīt un noturēt aizrautīgus un prasmīgus pedagogus visās izglītības pakāpēs un jomās. Izglītības iestādēs ir mūsdienīga, katras iestādes mērķiem un profilam atbilstoša izglītības vide. Valmieras izglītības iestāžu infrastruktūra un cilvēkresursi tiek pilnvērtīgi un optimāli izmantoti.

Valmieras izglītības ekosistēma visās izglītība pakāpēs un jomās piedāvā izcilas un pēctecīgas izglītības iespējas, kas piesaista izglītojamos gan no reģiona un Latvijas, gan ārpus tās robežām. Izglītības iestādēs tiek nodrošināta agrīna speciālo izglītības vajadzību diagnostika un atbalsts, pastāv pēctecīga sistēma bērnu un jauniešu ar speciālajām vajadzībām izglītībai un integrācijai darba tirgū. Valmierā ir vismaz divi profesionālās izglītības kompetenču centri, kas piedāvā reģiona ilgtermiņa attīstības stratēģijai atbilstošas, darba vidē balstītas, elastīgas izglītības programmas dažādām mērķauditorijām. Vidzemes Augstskola darbojas kā pētniecības un inovāciju platforma, savā darbā izmantojot labāko starptautisko pieredzi augstākajā izglītībā un pētniecībā ciešā mijiedarbībā ar darba devējiem un vietējo kopienu, un ir pilsētas attīstību virzošais spēks.

Pilsētā un reģionā notiek regulāra sadarbība starp uzņēmējiem, izglītības iestādēm, pētniecības un inovācijas institūcijām, investoriem, lai veidotu un nodrošinātu iespējami labākos un reģiona attīstības stratēģijai atbilstošākos izglītības pakalpojumus. Valmieras izglītības iestādes veido sadarbības tīklojumu ar citām izglītības iestādēm Latvijā un ārvalstīs, īpaši Valmieras

46

sadraudzības pilsētās, attīsta starpdisciplinārus projektus un izglītības programmas, izmanto labākajā pasaules praksē balstītas darba formas, lai nodrošinātu konkurētspējīgus izglītības pakalpojumus. Valmiera nodrošina kvalitatīvus un pieprasītus profesionālās pilnveides un metodiskā darba pakalpojumus reģiona izglītības iestādēm. Lai analizētu tendences un ieviestu nepieciešamās izmaiņas, ir izveidota monitoringa sistēma par izglītības pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un atbilstību izglītojamo vajadzībām un darba tirgus tendencēm.

4.2. Stratēģiskie mērķi un uzdevumi

Atbilstoši Valmieras pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2015.-2030.gadam un Valmieras pilsētas attīstības programmā 2015.-2020.gadam noteiktajam Valmieras pilsētas izglītības attīstības stratēģijas (turpmāk – Izglītības stratēģija) virsmērķis ir kvalitatīva, iekļaujoša un ilgtspējīga, laika prasībām atbilstoša izglītība personības attīstībai un cilvēku labklājībai.

Šī virsmērķa īstenošanai 2016.-2020.gadam izvirzīti pieci stratēģiskie mērķi, kuriem pakārtoti atbilstoši uzdevumi, rīcības un indikatori.

Pirmie trīs stratēģiskie mērķi ir vērsti uz kvalitatīvu pakalpojumu attīstību trīs saturiskās jomās: vispārējā izglītībā, profesionālajā un augstākajā izglītībā, interešu un mūžizglītībā. Diviem atlikušajiem mērķiem ir atbalsta funkcija - nodrošināt atbilstošu infrastruktūru, materiāltehnisko bāzi, cilvēku un informācijas resursus šo izglītības pakalpojumu attīstībai.

Valmieras pilsētas izglītības jomas stratēģiskie mērķi (SM) 2016.-2020.gadam ir:

1. Piedāvāt mūsdienīgu, kvalitatīvu un iekļaujošu vispārējo izglītību ikvienam Valmieras un apkārtējo novadu, pilsētu bērniem un jauniešiem, kas attīsta radošumu, uzņēmējspēju, kritisko domāšanu, sadarbību un saziņas prasmes, paver plašas tālākās izglītības un attīstības iespējas, ļauj apzināt un attīstīt savas intereses un talantus un izdarīt informētu izvēli par savu nākotnes nodarbošanos (turpmāk īsi: Mūsdienīgas vispārējās izglītības pieejamība).

2. Piedāvāt mūsdienīgu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu profesionālo un augstāko izglītību Latvijas un Vidzemes reģiona tautsaimniecības attīstībai nozīmīgās jomās, kas atbilst darba tirgus pieprasījumam, ilgtermiņa prognozēm un labai starptautiskajai praksei (turpmāk īsi: Konkurētspējīgas profesionālās un augstākās izglītības pieejamība).

3. Paplašināt kvalitatīvas izglītības iespējas un pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām mūža garumā, nodrošinot interešu, pieaugušo izglītību un karjeras izglītību daudzpusīgai attīstībai, sociālai labklājībai un sekmīgai iekļaušanai darba tirgū (turpmāk īsi: Plašu mūžizglītības iespēju pieejamība).

4. Nodrošināt mūsdienīgu izglītības iestāžu infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem un katras izglītības iestādes attīstības virzieniem (turpmāk īsi: Atbilstošas infrastruktūras nodrošinājums).

5. Nostiprināt Pašvaldības un pakalpojumu sniedzēju izglītības kvalitātes nodrošināšanas un vadības kapacitāti (turpmāk īsi: Jomas vadības un īstenošanas kapacitātes attīstība).

47

Uzdevumi

SM1. Mūsdienīgas vispārējās izglītības pieejamība

U1.1. Pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādes padziļināti strādā pie pašiniciatīvas un uzņēmējspējas attīstības; intereses veidošanās par dabaszinātnēm un tehnoloģijām; piederības sajūtas Valmierai stiprināšana un aktīva, veselīga un videi draudzīga dzīvesveida popularizēšana.U1.2. Pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs notiek bērnu un jauniešu agrīna vai pēc iespējas agrāka speciālo izglītības vajadzību diagnostika un efektīvi atbalsta pasākumi.U1.3. Izglītības iestādēs ir daudzpusīgas un pēctecīgas iespējas bērnu un jauniešu talantu attīstībai, tā atbalstam un izcilības veicināšanai.U1.4. Nodrošināt plānveidīgu, mērķtiecīgu un efektīvu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu profesionālo pilnveidi atbilstoši izglītības attīstības stratēģijai un izglītības iestāžu attīstības virzieniem.U1.5. Izvērtēt vispārējās izglītība iestāžu tīkla ilgtspēju un efektivitāti ilgtermiņā.

SM2. Konkurētspējīgas profesionālās un augstākās izglītības pieejamība

U2.1. Valmierā ir kvalitatīvas profesionālās izglītības ieguves iespējas reģiona attīstībai nozīmīgās nozarēs, tai skaitā apstrādes rūpniecībā (stikla šķiedras ražošana, pārtikas tehnoloģijas, metālapstrāde, kokapstrāde u.tml.), informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, radošo industriju (dizains, komunikācija, skatuves māksla), sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu jomās.

U2.2. Vidzemes Augstskola ir starptautiski atpazīstama reģionāla augstākās izglītības iestāde, kas darbojas kā Vidzemes reģiona pētniecības, inovāciju un attīstības centrs.

U2.3. Valmierā ir darba tirgus prasībām atbilstošas, kvalitatīvas un elastīgas pieaugušo izglītības iespējas reģionam prioritārajās jomās.

SM3 Plaša mūžizglītības iespēju pieejamība

U3.1. Valmierā ir kvalitatīvs un pēctecīgs interešu, neformālās izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespēju piedāvājums bērniem un jauniešiem, īpašu uzmanību pievēršot pašiniciatīvas un uzņēmējspējas attīstībai, intereses veidošanai par dabaszinātnēm un tehnoloģijām, piederības sajūtas Valmierai stiprināšanai un aktīvam, veselīgam un videi draudzīgam dzīvesveidam.

U3.2. Valmierā ir pēctecīga sistēma izglītojamo ar speciālajām vajadzībām vispārējai un profesionālajai izglītībai mūža garumā un iesaistei darba tirgū, kas palīdz nodrošināt viņu personisko labklājību un veiksmīgu integrāciju darba tirgū.

U3.3. Valmierā ir attīstīta karjeras izglītība un karjeras izglītības pakalpojumi pieejami plašam iedzīvotāju lokam efektīvai iekļaušanai darba tirgū.

U3.4. Valmierā ir izveidota vienota pieaugušo izglītības un mūžizglītības sistēma un rasts nodrošinājums tās atbalstam.

48

SM4. Atbilstošas infrastruktūras nodrošinājums

U4.1. Ir veikti nepieciešamie infrastruktūras uzlabojumi izglītības iestādēs atbilstoši to attīstības mērķiem un pilsētas izglītības stratēģijai.

U4.2. Visiem izglītojamajiem, mācībspēkiem un darbiniekiem, kas Valmierā mācās vai strādā vispārējās, profesionālajās un augstākajās mācību iestādēs, ir nodrošināti kvalitatīvi dienesta viesnīcu un dzīvokļu pakalpojumi vai pietiekamas iespējas īrēt atbilstošas dzīvesvietas.

U4.3. Izglītības iestādēm ir pieejami resursi kvalitatīva un mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai.

SM5. Jomas vadības un īstenošanas kapacitātes attīstība

U5.1. Visām pirmsskolas, pamata, vidējās un augstākās izglītības iestādēm ir precīzi definēti attīstības mērķi saskaņā ar pilsētas izglītības attīstības stratēģiju un katras izglītības iestādes attīstības vīziju. Pastāv pēctecība izglītības pakalpojumu piedāvājumā starp izglītības pakāpēm un jomām.

U5.2. Ir izveidota sistēma izglītības pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un atbilstības monitoringam un atgriezeniskās saites sniegšanai pakalpojumu pilnveidei.

U5.3. Darbojas sistēma jauno pedagogu piesaistei un atbalstam un pieredzējušo pedagogu motivēšanai, un profesionālās izaugsmes stimulēšanai.

U5.4. Valmieras izglītības pārvalde īsteno stratēģisku, profesionālu un efektīvu izglītības nozares pārvaldību visās izglītības pakāpēs un veidos.

49

4.3. Rīcības plāns 2016. - 2020.gadam

Uzdevumi Rīcības IndikatoriSM1. Mūsdienīgas vispārējās izglītības pieejamībaU1.1. Pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādes padziļināti strādā pie pašiniciatīvas un uzņēmējspējas attīstības, intereses veidošanas par dabaszinātnēm un tehnoloģijām, piederības sajūtas Valmierai stiprināšanas un aktīva, veselīga un videi draudzīga dzīvesveida popularizēšanas.

R1.1.1. Atbalstīt izglītības iestāžu iniciatīvas šajos virzienos, sekmēt pieredzes apmaiņu izglītības iestāžu starpā, uzņēmumu, kopienas sadarbību. Balstoties uz esošajām tradīcijām un iestrādnēm, katrā virzienā pilsētas līmenī izveidot motivējošu mehānismu skolēnu prasmju izmantošanai un skolotāju ieguldītā darba atzīšanai, piemēram, mācību uzņēmumu skate, projektu konkurss skolēnu idejām Valmieras attīstībai.

Katrā prioritārajā jomā pilsētas mērogā izveidots rīcības plāns attiecīgo prasmju un ieradumu sekmēšanai.Vairāk skolēnu pēc pamatskolas un vidusskolas beigšanas izvēlas studēt ar dabaszinātnēm un matemātiku saistītās profesionālās un augstākās izglītības programmās.

Skatīt R3.1.2. un R3.1.3. par interešu izglītību.U1.2. Pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs notiek bērnu un jauniešu agrīna vai pēc iespējas agrāka speciālo izglītības vajadzību diagnostika un efektīvi atbalsta pasākumi.

R1.2.1. Veikt vispusīgu un agrīnu bērnu un jauniešu īpašo izglītības vajadzību diagnostiku katrā izglītības pakāpē. Visiem bērniem un jauniešiem, kas mācās Valmieras izglītības iestādēs, nodrošināt atbilstošu speciālistu atbalstu.

Visās izglītības iestādēs, visās izglītības pakāpēs notiek regulāra īpašo izglītības vajadzību diagnostika.Visi bērni un jaunieši, kam tas nepieciešams, saņem speciālistu atbalstu.Samazinās skolēnu skaits ar grūtībām mācībās.Palielinās skolēnu, vecāku apmierinātība ar skolu sniegto atbalstu

R1.2.2. Attīstīt skolu vadītāju un pedagogu prasmes sekot skolēnu individuālam progresam un nodrošināt atbilstošu individuālu atbalstu, organizējot pieredzes apmaiņu starp skolām, nodrošinot pedagogu profesionālo pilnveidi, pilnveidojot finansēšanas principus atbalsta pasākumiem, sekmējot iesaistīto atbalsta dienestu savstarpējo sadarbību.

Visās izglītības iestādēs ir sava sistēma, kā tajās seko skolēnu individuālajam progresam un organizē atbalsta pasākumus, ja tas nepieciešams.Pilsētas līmenī izveidojies sadarbības tīklojums starp dažādām izglītības iestādēm pieredzes apmaiņai šajā jomā.

50

Palielinās skolu, vecāku apmierinātība ar skolu, atbalsta dienestu darbību.Uzlabojas skolēnu sekmes.

U1.3. Izglītības iestādēs ir daudzpusīgas un pēctecīgas iespējas bērnu un jauniešu talantu attīstībai, tā atbalstam un izcilības veicināšanai.

R1.3.1. Nostiprināt un paplašināt papildizglītības skolu 7.-12.klašu skolēniem un līdzīgu iniciatīvu darbību, iesaistot plašāku skolēnu loku, sadarbības partnerus, tai skaitā no Vidzemes un citām augstskolām, paplašinot tematiku, integrējot karjeras izglītību, tai skaitā organizējot atvērto durvju dienas un skolēnu prakses uzņēmumos, vairāk uzsverot talantu attīstības aspektu, piedāvājot vasaras nometnes padziļinātai jomas apguvei un starpdisciplināras pieredzes iegūšanai.

7.-12.klašu skolēniem ir vismaz piecas kvalitatīvas papildizglītības programmas.Programmās iesaistās proporcionāli līdzvērtīgs skaits skolēnu no visām izglītības iestādēm.Vismaz ceturtā daļa no visiem pilsētas skolēniem 7.-12.klašu posmā vismaz vienu mācību gadu ir iesaistīti kādā no papildizglītības skolām.Skolēni izvēlas mācīties studiju programmas atbilstoši izvēlētajam papildizglītības virzienam.

Skatīt R3.1.1. un R3.1.2.Piedāvāt sabalansētas, pēctecīgas un pievilcīgas interešu izglītības iespējas, tai skaitā 7.-12.klašu skolēniem.R1.3.2. Pārskatīt naudas prēmiju piešķiršanas sistēmu par teicamām sekmēm un iesaisti interešu izglītībā.

Veikts esošās balvas darbības un ietekmes izvērtējums. Izveidots rīcības plāns izcila snieguma atzīšanai un atbalstam nākotnē.

U1.4. Nodrošināt plānveidīgu, mērķtiecīgu un efektīvu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu profesionālo pilnveidi atbilstoši izglītības attīstības stratēģijai un izglītības iestāžu attīstības virzieniem.

R1.4.1. Atbalstīt efektīvu profesionālo pilnveidi uz vietas izglītības iestādēs, koncentrējot resursus prioritārās jomās atbilstoši izglītības stratēģijai un skolu attīstības virzieniem, atbalstot praksē balstītas mācības, kas ilgtermiņā iesaista pedagogus mācību darba uzlabošanā un nostiprina, sekmē pedagogu sadarbību vienas iestādes ietvaros un starp skolām.

Lielākā daļa profesionālās pilnveides pasākumu notiek uz vietas skolās saskaņā ar skolas attīstības plānu un stratēģijas prioritārajiem virzieniem.

Pedagogi un skolu vadītāji ir apmierināti ar profesionālās pilnveides kvalitāti, ziņo par konkrētiem uzlabojumiem mācību darbā.

Palielinās pedagogu sadarbības

51

gadījumu skaits.

R1.4.2. Veidot sadarbības tīklojumus starp pilsētas izglītības iestādēm stratēģiskos virzienos, iesaistīt iestādes reģionālos, nacionālos, starptautiskos tīklojumos, lai sekmētu pieredzes apmaiņu, uzlabotu kvalitāti, mazinātu konkurenci iestāžu vidū.

Pilsētas mērogā notiek regulāra pieredzes apmaiņa vismaz trīs jomās izglītības iestāžu vai individuālu pedagogu interešu grupu līmenī.

Vismaz reizi gadā notiek kvalitatīvi pieredzes apmaiņas pasākumi, kuros pedagogi vēro un iepazīstas ar konkrētiem mācību darba aspektiem citās pilsētas izglītības iestādēs.

Katra izglītības iestāde ir iesaistījusies vismaz vienā ilgtermiņa sadarbības projektā nacionālā vai starptautiskā mērogā, kas palīdz tai uzlabot mācību darbu.

Izglītības iestādēm Pašvaldības līmenī pieejamas konsultācijas un palīdzība projektu rakstīšanai, atbalsta ieguvei.

R1.4.3. Izveidot metodisko dienestu pilsētas un reģiona izglītības iestāžu pedagoģiskā darba atbalstam un uzlabošanai, tai skaitā kompetencēs balstīta mācību satura ieviešanai skolās, izvērtējot pašreizējo metodisko apvienību darbu, citu pašlaik profesionālajā pilnveidē ieguldīto resursu efektivitāti.

Ir izstrādāta metodiskā dienesta darbības koncepcija.

Skatīt kritērijus R1.4.1.

R1.4.4. Ieviest ikgadēju izglītības iestāžu vadītāju snieguma vērtēšanas sistēmu. Izveidot Izglītības vadītāju klubu reģiona līmenī pieredzes apmaiņai un profesionālajai pilnveidei.

Sadarbībā ar izglītības iestāžu vadītājiem izstrādāta viņu snieguma vērtēšanas sistēma.

Izglītības iestāžu vadītāji katru gadu izvirza iestādes attīstības un

52

personiskos profesionālās pilnveides mērķus, saņem atbilstošu atbalstu un atgriezenisko saiti par mērķu sasniegšanai.

Ir izveidots un sekmīgi darbojas Izglītības vadītāju klubs reģionālā līmenī.

Pašvaldība un pedagogi ir apmierināti ar savas iestādes vadītāja darbu.

U1.5. Izvērtēt vispārējās izglītība iestāžu tīkla ilgtspēju un efektivitāti ilgtermiņā.

R1.5.1. Veikt detalizētu skolēnu skaita dinamikas, izglītības programmu piedāvājuma un kvalitātes, pedagoģisko kadru piesaistes, ēku un materiāltehnisko resursu izmantošanas izvērtējumu un sagatavot pilsētas izglītības iestāžu tīkla nākotnes attīstības scenārijus, īpašu uzmanību veltot vispārējās vidējas izglītības posmam.

Veikts vispārējās izglītības iestāžu tīkla izvērtējums un sagatavoti nākotnes attīstības scenāriji.

SM2. Konkurētspējīgas profesionālās un augstākās izglītības pieejamība

U2.1. Valmierā ir kvalitatīvas profesionālās izglītības ieguves iespējas reģiona attīstībai nozīmīgās nozarēs, tai skaitā apstrādes rūpniecībā (stikla šķiedras ražošana, pārtikas tehnoloģijas, metālapstrāde, kokapstrāde u.tml.), informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, radošo industriju (dizains, komunikācija, skatuves māksla), sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu jomās.

R2.1.1. Turpināt attīstīt Valmieras tehnikumu kā Vidzemes reģiona profesionālās izglītības attīstības kompetences centru (PIKC), kas sagatavo augsti kvalificētus, reģionā un valstī pieprasītus speciālistus reģiona attīstībai nozīmīgās jomās. Turpināt mehatronikas studiju virziena attīstību Valmieras tehnikumā sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu. Turpināt duālās izglītības programmas sadarbībā ar AS “Valmieras stikla šķiedra”, SIA “Valpro”, AS “Valmieras piens” un attīstīt jaunas, darba vidē balstītas programmas pieaugušajiem ar iegūtu vidējo izglītību, nodrošinot atbilstošu finansējumu. Attīstīt metālapstrādes studiju virzienu PIKC Valmieras

Visas PIKC Valmieras tehnikuma studiju programmas ir darba vidē balstītas.Notiek regulāra katras programmas izvērtēšana un pilnveide sadarbībā ar darba devējiem.

PIKC Valmieras tehnikuma absolventi ir pieprasīti darba tirgū, ar plaša profila speciālista reputāciju.Palielinās studētgribētāju skaits, tai skaitā no Valmieras, Valmieras apkārtnes, nacionālā mērogā.

53

tehnikuma filiālē Rankā. Ir pozitīva dinamika vispārizglītojošo priekšmetu apguvē visās specialitātēs pēc pamatizglītības ieguves.PIKC Valmieras tehnikumā strādā augsti kvalificēti, profesionāli pedagogi, nozares eksperti.Palielinās reģiona uzņēmēju apmierinātība ar iespēju atrast atbilstošus kadrus.

R2.1.2. Paplašināt un nostiprināt Valmieras Mākslas vidusskolas darbību, izvērtējot iespēju to veidot par PIKC. Veidot dažādām mērķauditorijām pievilcīgas, konkurētspējīgas, plaša profila programmas mākslu un dizaina jomā, piemēram, skatuves mākslinieks, scenogrāfs, iekļaujot uzņēmējdarbības moduli, īstenojot darba vidē balstītu izglītību u.tml. Veidot sadarbību ar Valmieras Drāmas teātri, Vidzemes Augstskolu, Latvijas Mākslas akadēmiju, Rīgas Tehnisko universitāti u.c. programmu īstenošanai.

Skatīt arī R2.1.1. kritērijusIr izveidotas vismaz divas jaunas plaša profila, starpdisciplināras programmas mākslu un dizaina jomā, iesaistoties ārējiem partneriem.Valmieras Mākslas vidusskola ir kļuvusi par kompetenču centru mākslas un dizaina jomā.

R2.1.3. Sekmēt profesionālās izglītības un piedāvāto specialitāšu pievilcību vispārizglītojošo skolu audzēkņu vidū, uzlabojot profesionālās izglītības kvalitāti, piedāvājot plaša profila specialitātes, darba vidē balstītas mācības, uzlabojot vispārējo izglītības priekšmetu pasniegšanas kvalitāti, veidojot ciešākas saites ar darba devējiem, nodrošinot pieejamu un kvalitatīvu informāciju par profesionālās izglītības iespējām, veidojot pēctecīgas programmas starp profesionālās izglītības iestādēm un augstskolu, attīstot pēctecīgas interešu izglītības programmas attiecīgajās jomās, piedāvājot inovatīvas duālās mācību programmas, kas dod iespēju iegūt profesionālo izglītību (piemēram, mākslu un dizaina jomā) paralēli mācībām vispārizglītojošā skolā.

Proporcionāli vairāk Valmieras un apkārtnes jauniešu izvēlas studēt profesionālās izglītības programmās, jo tur ir konkurētspējīgs piedāvājums.Valmieras un apkārtnes skolu pedagogi un jaunieši ir labi informēti par profesionālās izglītības programmu piedāvājumu.

U2.2. Vidzemes Augstskola ir R2.2.1. Atbalstīt esošo studiju programmu Palielinās studējošo skaits pieaugušo

54

starptautiski atpazīstama reģionāla augstākās izglītības iestāde, kas darbojas kā Vidzemes reģiona pētniecības, inovāciju un attīstības centrs.

paplašināšanu un pilnveidi, un jaunu modulāru, darba vidē balstītu pieaugušo izglītības programmu izveidi sadarbībā ar vietēja un nacionāla mēroga profesionālajām un augstākajām izglītības iestādēm reģiona attīstībai nozīmīgās jomās, tai skaitā apstrādes rūpniecībā (stikla šķiedras ražošana, pārtikas tehnoloģijas, metālapstrāde, kokapstrāde u.tml.), informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, radošo industriju (dizains, komunikācija, skatuves māksla), sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu jomās. Sniegt atbalstu šādu programmu izveidei, mācībspēku piesaistei un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanai.

izglītības programmās.Katra studiju virziena vai studiju programmas kvalitatīvai īstenošanai un attīstībai izveidota pastāvīga sadarbība ar industrijas pārstāvjiem un/vai akadēmisku partneri ārpus reģiona.

R2.2.2. Sekmēt un atbalstīt Vidzemes Augstskolas iesaisti nacionāla vai starptautiska mēroga augstskolu sadarbības tīklā, lai attīstītu un piedāvātu kopīgas augsta līmeņa studiju programmas noteiktās specializācijas jomās.

Ir izveidota vismaz viena unikāla, starptautiski konkurētspējīga studiju programma reģiona attīstībai nozīmīgā jomā sadarbībā ar citām augstskolām un reģiona industrijas pārstāvjiem.

R2.2.3. Atbalstīt lietišķos pētījumus Vidzemes Augstskolā un to rezultātu izmantošanu reģiona attīstībai.

Vidzemes Augstskola katru gadu veic vismaz divus pētījumus Vidzemes reģionam tautsaimniecībā nozīmīgajos virzienos1.

R2.2.4. Veidot projektu konkursu studentiem pilsētai aktuālu problēmu risināšanai, lai sekmētu starpdisciplināru pieeju augstskolas mācību procesā un attīstītu studentu sadarbības prasmes.

Katru gadu notiek konkurss skolēniem un studentiem par pilsētai aktuālu problēmu risinājumiem vai iespējām.Katrs Vidzemes Augstskolas students vismaz reizi savā studiju laikā piedalījies šāda starpdisciplināra projekta izstrādē.

1 Vidzemes Augstskolā prioritāri tiek attīstīti šādi pētījumu virzieni: tautsaimniecības viedās tehnoloģijas un ekobūves, virtuālās realitātes tehnoloģijas un vizualizācija, E-studiju pārvaldība un tehnoloģijas, Sociotehnisku sistēmu modelēšanas tehnoloģijas, ilgtspējīga tautsaimniecība un zināšanu sabiedrība, komunikācijas ekosistēmas un tehnoloģijas.

55

U2.3. Valmierā ir darba tirgus prasībām atbilstošas, kvalitatīvas un elastīgas pieaugušo izglītības iespējas reģionam prioritārajās jomās.

R2.3.1. Sadarbojoties PIKC Valmieras tehnikumam, Valmieras 2.vidusskolai, Valmieras Mākslas vidusskolai un Vidzemes Augstskolai un piesaistot citus partnerus, izveidot plašu, elastīgu, modulāru, darba vidē balstītu piedāvājumu pieaugušajiem ar iegūtu vidējo un augstāko izglītību, lai nodrošinātu speciālistus reģionam prioritārajās jomās. Izvērtēt iespēju šiem izglītības pakalpojumu piedāvātājiem izveidot vienotu pieaugušo izglītības konsorciju piedāvājuma koordinēšanai un kvalitātes pārraudzībai.

Ir izveidotas vismaz piecas jaunas, darba vidē balstītas modulāras programmas pieaugušajiem ar iegūtu vidējo vai augstāko izglītību. To īstenošanai piesaistīts finansējums. Katru gadu palielinās studējošo skaits.

R2.3.2. Attīstīt ciešāku sadarbību un informācijas apriti starp Pašvaldību, darba devējiem, investoriem, pētniecības institūcijām un izglītības iestādēm, lai identificētu jaunu izglītības pakalpojumu nepieciešamību, sadarbotos to nodrošināšanā un pārraudzītu esošo kvalitāti.

Katru gadu, piedaloties Pašvaldībai, darba devējiem un izglītības iestādēm, tiek apkopoti un analizēti dati par programmu pieprasījumu, piedāvājumu un kvalitāti.

Notiek koordinēta sadarbība industrijas un cilvēkresursu attīstībai, veidojas reģionāla inovāciju sistēma.

Skatīt R3.4.1.SM3. Sabalansētu mūžizglītības iespēju pieejamība

U3.1. Valmierā ir kvalitatīvs un pēctecīgs interešu, neformālās izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespēju piedāvājums bērniem un jauniešiem, kurā īpaša uzmanība pievērsta pašiniciatīvas un uzņēmējspējas attīstībai, intereses veidošanai par dabaszinātnēm un tehnoloģijām, piederības sajūtas Valmierai stiprināšanai un aktīvam, veselīgam un videi draudzīgam dzīvesveidam.

R3.1. 1. Sabalansēt finansējumu un pieejamo interešu izglītības pulciņu un neformālās izglītības iespēju apjomu dažādās jomās, palielinot resursu apjomu, kas tiek ieguldīts tehniskās jaunrades, dabaszinātņu un tehnoloģiju, aktīva, veselīga un videi draudzīga dzīvesveida popularizēšanas jomās.

Līdzvērtīgāka resursu (valsts un pašvaldības) pārdales proporcija attiecīgajiem virzieniem.

Kvalitatīvu un pēctecīgu interešu izglītības programmu un iespēju piedāvājums attiecīgajās visās izglītības pakāpēs.

56

R3.1.2. Veidot stratēģisku un pēctecīgu interešu izglītības tīklu, nodrošinot sabalansētu (pa jomām un vecumiem) interešu izglītības piedāvājumu katrā skolā pamatskolas jaunāko klašu skolēniem, koncentrējot augstāka līmeņa, resursietilpīgas jomas vecāko klašu skolēniem VJC “Vinda”. Regulāri vākt un analizēt datus par skolēnu no ģimenēm ar dažādiem ienākumiem, dažādu vecuma grupu skolēniem iesaisti interešu izglītībā, iesaistot interešu un neformālajā izglītībā bērnus un jauniešus, kas tradicionāli nav iesaistīti.

Katram interešu izglītības pulciņam ir skaidra, pēctecīga vieta kopējā piedāvājumā attiecīgajā jomā.Kopējais pulciņu piedāvājums pilsētā atbilst R3.1.1 kritērijiem.Paplašinās iesaistīto bērnu loks visās jomās, īpaši to bērnu, kas līdz šim nav bijuši iesaistīti.Katrs skolēns pamatizglītības posmā vismaz divus gadus piedalījies vismaz vienā interešu izglītības pulciņā.

R3.1.3. Katrai no prioritārajām jomām (pašiniciatīvas un uzņēmējspējas attīstība, intereses veidošanai par dabaszinātnēm un tehnoloģijām, piederības sajūtas Valmierai stiprināšana un veselīgs un videi draudzīgs dzīvesveids) nostiprināt esošās vai izveidot jaunu tradīciju kopu (līdzīgi kā tas ir ar Dziesmu un deju svētkiem), kas dotu iespēju bērniem, jauniešiem, pedagogiem demonstrēt savu sniegumu šajās jomās, gūt atgriezenisko saiti darbības tālākai attīstībai, tai skaitā, piemēram, pastāvīgi rīkot skolēnu mācību uzņēmumu skati, atbalstīt tematiski atbilstošu nometņu organizēšanu un norisi Valmierā.

Katrā prioritārajā jomā ir skaidri definēta stratēģija un mehānisms jomas attīstībai pilsētas mērogā.Katru gadu atbalstītas un tiek īstenotas vismaz divas tematiskas nometnes pašiniciatīvas un uzņēmējspējas, uzņēmējdarbības un intereses par dabaszinātnēm un tehnoloģijām attīstīšanai.

R3.1.4. Īstenot saskaņotu un mērķtiecīgu interešu izglītības pedagogu kadru politiku, piedāvājot adekvātu darba slodzi, konkurētspējīgu atalgojumu, profesionālās pilnveides iespējas, atbilstošu materiāltehnisko bāzi pulciņu norisei un pārraugot piedāvājuma kvalitāti.

Prioritārajās jomās piesaistīti kvalitatīvi pedagogi.

Palielinās interešu izglītībā iesaistīto skolēnu skaits.

Uzlabojas pulciņu apmeklētības rādītāji, skolēni ilgstoši turpina dalību iesāktajos pulciņos.

Interešu izglītības pulciņu dalībnieki aktīvi iesaistās pilsētas pasākumos,

57

viņu darbi un sniegums liecina par interesi, prasmi un pārliecību.

U3.2. Valmierā ir pēctecīga sistēma izglītojamo ar speciālajām vajadzībām vispārējai un profesionālajai izglītībai mūža garumā un iesaistei darba tirgū, kas palīdz nodrošināt viņu personisko labklājību un veiksmīgu integrāciju darba tirgū.

R3.2.1. Izvērtēt pašreizējās iespējas bērniem un jauniešiem ar speciālajām vajadzībām iegūt vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību, veidojot programmas ciešā sasaistē ar darba devējiem, piemēram, prakšu veidā, lai būtu iespēja, piemēram, vājdzirdīgajiem bērniem iegūt profesiju un tālāk darboties sociālās uzņēmējdarbības jomā, un nodrošinot palīgpersonālu mācību procesa atbalstam. Pēc nepieciešamības rosināt jaunu programmu izveidi sadarbībā ar PIKC Valmieras tehnikumu, Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolu – attīstības centru, Valmieras Mākslas vidusskolu un citiem partneriem.

Visiem Valmieras un apkārtnes bērniem un jauniešiem ar speciālajām vajadzībām ir nodrošinātas iespējas iegūt vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību un iespējas iesaistīties darba tirgū, kur tas ir iespējams.

U3.3. Valmierā ir attīstīta karjeras izglītība un karjeras izglītības pakalpojumi pieejami plašam iedzīvotāju lokam efektīvai iekļaušanai darba tirgū.

R3.3.1 Pilsētas mērogā izveidot karjeras izglītības centru, kas sniedz informāciju skolēniem, jauniešiem un pieaugušajiem par tālākas izglītības iespējām, atbalsta un koordinē karjeras konsultantu darbu vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs, sniedz konsultācijas un praktisku atbalstu pedagogiem karjeras izglītības integrācijai mācību saturā, piemēram, attīstot sadarbību ar uzņēmumiem prakšu īstenošanai, sniedz konsultācijas un īsteno mācības par karjeras vadības prasmēm jauniešiem un pieaugušajiem sadarbībā ar izglītības iestādēm, Pašvaldību, darba devējiem un citiem partneriem organizē karjeras izglītības pasākumus pilsētā.

Katrs skolēns Valmierā saņem vispusīgu informāciju par tālākas izglītības iespējām pilsētā, nacionālā un starptautiskā mērogā.

Katrs skolēns vismaz reizi pamatskolas laikā un vismaz reizi vidējās izglītības pakāpē ir (a) saņēmis vai saskāries ar karjeras konsultanta pakalpojumiem un ir apmierināts ar tiem, (b) ir bijis praksē vai citādā formā formālās vai neformālās izglītības ietvaros ir bijis praksē vai citādā veidā padziļināti iepazinies ar kādas iestādes vai uzņēmuma darbu.

Katru gadu īstenoti pasākumi jauniešiem, veicinot viņu zināšanas un izpratni par uzņēmējdarbību.

58

Notiek regulāras tikšanās un sadarbība izglītības iestāžu karjeras konsultantu starpā.

Notiek ikgadēji mācībspēku un skolēnu mobilitātes pasākumi, sniedzot un apmeklējot vieslekcijas, nodarbības un atvērto durvju dienas citās izglītības iestādēs.

Palielinās iedzīvotāju skaits, kas saņēmuši karjeras konsultantu pakalpojumus.

R3.3.2. Pastiprināt karjeras izglītības elementus izglītības iestāžu mācību saturā, pilsētas mēroga norisēs un pasākumos, tai skaitā skolēnu vasaras nodarbinātības programmās, papildizglītības skolās, vasaras nometnēs u.tml. Identificēt un popularizēt dažādu profesiju un nodarbošanās, tai skaitā profesionālās izglītības ieguvēju, valmieriešu veiksmes stāstus, lai veicinātu attiecīgo jomu pievilcību jauniešiem.

Regulāri notiek pilsētas mēroga karjeras izglītības pasākumi.Katru gadu notiek skolēnu Mācību uzņēmumu skate, tajā piedalās arvien vairāk skolēnu.Izglītojamo vasaras nodarbinātības pasākumos mērķtiecīgi tiek integrēti karjeras izglītības pasākumi, piemēram, ieviešot pieteikšanās un atlases procesu, darba laikā plašāk iepazīstinot ar konkrētās jomas specifiku, piedāvājot daudzveidīgas darba iespējas u.tml.

U3.4. Valmierā ir izveidota vienota pieaugušo un mūžizglītība sistēma un rasts nodrošinājums tās atbalstam.

R3.4.1. Izveidot pilsētā pieaugušo un mūžizglītības centru, kas (a) regulāri izzina un apkopo iedzīvotāju mūžizglītības intereses un darba tirgus vajadzības; (b) veido un uztur pieaugušo un mūžizglītības iespēju datu bāzi; (c) izplata informāciju iedzīvotājiem par formālās un neformālās izglītības iespējām pirmās kvalifikācijas iegūšanai, pārkvalifikācijai, papildizglītībai, neformālai izglītībai; (d) rosina esošo programmu paplašināšanu

Ir izveidota, tiek izmantota lietotājiem draudzīga datu bāze par mūžizglītības vajadzībām, pakalpojumiem un to pieprasījumu Valmierā un apkārtnē.

Iedzīvotāji ir informēti par mūžizglītības iespējām.

59

vai pilnveidi, vai jaunu izglītības pakalpojumu attīstību sadarbībā ar izglītības iestādēm, uzņēmumiem un citiem partneriem saskaņā ar stratēģijā noteiktajiem virzieniem un pieprasījumu; (e) piesaista ārējo finansējumu pieaugušo izglītības pakalpojumu attīstībai un nodrošināšanai; (f) sadarbībā ar izglītības iestādēm veic pieaugušo izglītības pakalpojumu kvalitātes monitoringu un sniedz atgriezenisko saiti pakalpojumu sniedzējiem un iedzīvotājiem. Veikt mērķtiecīgu grantu un cita finansējuma piesaisti atbilstoša un kvalitatīva pieaugušo izglītības programmu piedāvājuma nodrošināšanai.

Palielinās iedzīvotāju skaits, kas izmanto pieaugušo un mūžizglītības piedāvājumu, tas ir pieprasīts. Palielinās iedzīvotāju skaits, kas, iesaistoties šajā programmās, iesaistās vai atgriežas darba tirgū vai uzlabo savas profesionālās izaugsmes iespējas.

SM4. Atbilstošas infrastruktūras nodrošinājumsU4.1. Ir veikti nepieciešamie infrastruktūras uzlabojumi izglītības iestādēs atbilstoši to attīstības mērķiem un pilsētas izglītības stratēģijai.

R4.1.1. Veikt infrastruktūras uzlabojumus mācību vides uzlabošanai saskaņā ar stratēģiju šādās izglītības iestādēs: Valmieras Viestura vidusskola, Valmieras Pārgaujas ģimnāzija un Valmieras Valsts ģimnāzija (piemēram, SAM 8.1.2. ietvaros)

Valmieras Viestura vidusskolai, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijai un Valmieras Valsts ģimnāzijai veikta infrastruktūras uzlabošana.

R4.1.2. Veikt Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas izbūvi, īstenot peldbaseina būvniecību pie Vidzemes Olimpiskā centra, lai nodrošinātu infrastruktūru Valmieras Bērnu sporta skolas darbībai.

Pārbūvēts Jāņa Daliņa stadions, izbūvēta vieglatlētikas manēža un peldbaseins.Palielinās bērnu un jauniešu skaits, kas izmanto šo infrastruktūru.Tā tiek pilnvērtīgi izmantota.

R4.1.3. Izvērtēt infrastruktūras pilnveides vajadzības visās pašvaldības izglītības iestādēs, izveidojot atbilstošu rīcības plānu tekošo un ārkārtas būvniecības un remontdarbu veikšanai tuvākajiem pieciem gadiem.

Ir izveidots rīcības plāns infrastruktūras uzlabojumu veikšanai visās pašvaldības izglītības iestādēs laika posmam no 2016. līdz 2020.gadam.

U4.2. Visiem izglītojamajiem, mācībspēkiem un darbiniekiem, kas Valmierā mācās vai strādā vispārējās, profesionālajās un augstākās izglītības mācību iestādēs, ir nodrošināti

R4.2.1. Labiekārtot dienesta viesnīcas Ausekļa ielā 25B un 25C (piemēram, SAM 8.1.2 ietvaros.)

Labiekārtotas dienesta viesnīcas Ausekļa ielā 25B un 25C.

60

kvalitatīvi dienesta viesnīcu un dzīvokļu pakalpojumi vai pietiekamas iespējas īrēt atbilstošas dzīvesvietas.

R4.2.2. Nodrošināt atbilstošu dienesta un īres dzīvokļu pieejamību pilsētā studentu un mācībspēku vajadzībām.

Studentu un mācībspēku vajadzībām ir pieejami atbilstoši īres dzīvokļi/platības.

U4.3. Izglītības iestādēm ir pieejami resursi kvalitatīva un mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai.

R4.3.1. Nodrošināt izglītības iestādes ar pieeju atbilstošiem resursiem mūsdienīgam mācību procesam - digitālu mācību materiālu izmantošanai, skolēnu patstāvīgam darbam, mācību ekskursijām, rosināt un nostiprināt sadarbību izglītības iestāžu vidū esošo resursu pilnvērtīgai izmantošanai, tai skaitā laboratoriju, sporta un citas infrastruktūras izmantošanā, piemēram, starp ViA un PIKC Valmieras tehnikumu, PIKC Valmieras tehnikumu un Valmieras Mākslas vidusskolu, ViA un Valmieras Valsts ģimnāziju.

Izglītības iestādes nodrošinātas ar mūsdienīgiem mācību līdzekļiem, materiāli tehnisko bāzi, finansējums pieejams mācību ekskursijām, projektu darbam.

Palielinās gadījumu skaits, ka specifiskas mācību telpas izmanto vairākas izglītības iestādes.

SM5. Jomas vadības un īstenošanas kapacitātes attīstība

U5.1. Visām pirmsskolas, pamata, vidējās un augstākās izglītības iestādēm ir precīzi definēti attīstības mērķi saskaņā ar pilsētas Izglītības attīstības stratēģiju un katras izglītības iestādes attīstības vīziju. Pastāv pēctecība izglītības pakalpojumu piedāvājumā starp izglītības pakāpēm un jomām.

R5.1.1. Visām pirmsskolas, pamata, vidējās un augstākās izglītības iestādēm precīzi definēt attīstības mērķus un snieguma rādītājus saskaņā ar pilsētas Izglītības attīstības stratēģiju un katras iestādes attīstības vīziju, izvēloties vienu vai vairākus specializācijas virzienus izcilības attīstībai, kā piemērs: āra vides grupas veidošana, kas izceltu pilsētas zaļo stratēģiju priekšrocību attiecībā pret citām lielajām pilsētām, vai veselīga dzīvesveida uzsvēršanu,

Visām iestādēm ir skaidri definēti mērķi un darbības virzieni, starp tiem ir pēctecība.

61

uzņēmējdarbības gara veicināšanu.

R5.1.2. Grantu konkursu veidā rosināt un stimulēt izglītības iestāžu savstarpējo un citu institūciju sadarbību, lai nodrošinātu konkurētspējīgus un pēctecīgus izglītības pakalpojumus, efektīvi izmantotu materiāltehnisko bāzi un intelektuālos resursus, tai skaitā veidot partnerības starp Valmieras Mākslas vidusskolu, Vidzemes Augstskolu un Valmieras Drāmas teātri; Vidzemes augstskolu un PIKC Valmieras tehnikumu; Valmieras Viestura vidusskolu un Valmieras Drāmas teātri; Valmieras Valsts ģimnāziju un Vidzemes Augstskolu; starp vispārizglītojošo skolu un Valmieras Jaunatnes centru (VJC) “Vinda” interešu izglītības piedāvājumu; starp Valmieras Valsts ģimnāziju, Valmieras Pārgaujas ģimnāziju, Vidzemes Augstskolu un citām vispārizglītojošām skolām papildizglītības programmu piedāvājuma pilnveidē; VVĢ, VPĢ un Valmieras Bērnu sporta skolu u.tml.

Tiek īstenotas vismaz piecas partnerības, piedāvājot kombinētas programmas, uzņēmumam iesaistoties darba vidē balstītas programmas īstenošanā, vai ir pilnveidots interešu/papildizglītības piedāvājums

U5.2. Ir izveidota sistēma izglītības pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un atbilstības monitoringam un atgriezeniskās saites sniegšanā pakalpojumu pilnveidei.

R5.2.1. Izveidot Izglītības attīstības stratēģijai atbilstošu izvērtēšanas plānu katrā jomā, integrēt datu ieguvi un analīzi katras VIP jomas darbā.

Izveidota Izglītības attīstības stratēģijas monitoringa sistēma.

VIP katru gadu sagatavo pārskatu par stratēģijas īstenošanu, izmantojot iegūtos datus un tos apspriež ar visām iesaistītajām pusēm.

U5.3. Darbojas sistēma jauno pedagogu piesaistei un atbalstam un pieredzējušo pedagogu motivēšanai un profesionālās izaugsmes stimulēšanai.

R5.3.1. Izveidot jauno pedagogu piesaistes un motivēšanas programmu visās izglītības pakāpēs un veidos, piemēram, jauno pedagogu mācīšanās grupu, kurā viņi dalās pieredzē, saņem profesionālu atbalstu; pirmos divus darba gadus jaunajiem pedagogiem skolās ir apmaksāti, labi sagatavoti mentori; pārceļoties uz Valmieru, pedagogi un augstskolas mācībspēki saņem vienreizēju pārcelšanās pabalstu; pilsētā ir pieejami dienesta un atbilstoši īres dzīvokļi.

Izveidota jauno pedagogu piesaistes un motivēšanas programma.

Valmieras izglītības iestādes spēj piesaistīt kvalitatīvus pedagogus.

Valmieras pilsētā ir izveidota mentoringa atbalsta programma.

62

Visas izglītības iestādes ir nodrošinātas ar kvalificētiem mentoriem, nodrošināts mentora atbalsts jaunajiem pedagogiem.

R5.3.2. Sadarbībā ar skolām izveidot efektīvu sistēmu pedagogu motivēšanai un profesionālās izaugsmes stimulēšanai, t.sk. piedāvājot iespējas būt par mentoriem jaunajiem skolotājiem, iesaistīties sadarbības tīklojumos, metodiskajā darbā, veidojot profesionālo sasniegumu atzīšanas mehānismus daudzveidīgās jomās, ne tikai atbilstoši CE rezultātiem, u.tml.

Izveidota efektīva pedagogu profesionālās pilnveides un motivēšanas sistēma.

Pedagogi ir apmierināti un iesaistās sistēmas īstenošanā.

Palielinās pedagogu sadarbības un pieredzē dalīšanās gadījumu skaits skolu iekšienē un starp skolām.

U5.4. Valmieras izglītības pārvalde īsteno stratēģisku, profesionālu un efektīvu izglītības nozares pārvaldību visās izglītības pakāpēs un veidos.

R5.4.1. Apzināt un izvērtēt VIP pašreizējās funkcijas un darbību, pilnveidojot iestādes nolikumu un cilvēkresursu izmantošanu. Stiprināt VIP institucionālo kapacitāti, pilnveidojot darbinieku profesionālās kompetences, vadībprasmi, iesaistot izglītības jomas rīcībpolitikas veidošanā, precizējot funkciju deleģējumu.

Ir pārskatīts un pilnveidots VIP nolikums.

Pašvaldība un izglītības iestāžu vadītāji ir apmierināti ar VIP darbu.VIP darbinieki ir apmierināti ar atbalstu, ko saņem, un veicamajiem pienākumiem.

R5.4.2. Sadarbībā ar izglītības iestādēm pārskatīt saziņas, informācijas aprites un iestāžu darbības pārraudzības modeli un ieviest nepieciešamos uzlabojumus.

Izglītības iestādes un VIP saņem savlaicīgus datus un informāciju sekmīgam darbam.Pašvaldība un izglītības iestāžu vadītāji ir apmierināti ar VIP darbu.

63

Stratēģijas uzraudzība un monitorings

Monitorings ir uzraudzīšanas un analizēšanas sistēma, kas izveidota, lai apkopotu informāciju par Valmieras pilsētas Izglītības nozares attīstības stratēģijā esošo situāciju un izmaiņām. Monitorings nepieciešams, lai pārliecinātos, ka faktiskā aktivitāšu norise atbilsts plānotajam.

Monitoringa uzdevums ir:

- veikt faktiskā veikuma atbilstības izvērtējumu stratēģiskās plānošanas dokumentos noteiktajam;

- uzraudzīt un novērtēt stratēģiskās plānošanas dokumentu realizāciju, konstatēt atkāpes un identificēt to iemeslus;

- analizēt statistisko informāciju, - nepieciešamības gadījumā pilnveidot stratēģiskās plānošanas dokumentus,

atbilstoši konkrētai situācijai.

Tā izstrādes procesu organizē Valmieras pilsētas pašvaldības Izglītības pārvalde. Tā izstrādē piedalās visas atbildīgās puses, kas saistītas ar stratēģiskās plānošanas dokumentos paredzētajiem mērķiem un aktivitātēm.

Tas tiek sagatavots reizi gadā, tas veido saikni ar nākamā gada budžeta plānošanu. Sagatavoto ziņojumu izskata un apstiprina Valmieras pilsētas pašvaldības dome. Sabiedrība par to tiek informēta ar pašvaldības publiskā pārskata starpniecību.

Monitoringa ziņojums sastāv no sekojošām sadaļām:

- pārskats par periodā paveikto; - kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji par stratēģijas uzdevumu izpildi; - pašreizējās situācijas novērtējums; - sasniegto rezultatīvo rādītāju salīdzinājums ar plānoto.

Ikgadējo monitoringa ziņojumu izskata un apstiprina Pašvaldības domes sēdē.

Stratēģijas rīcību plāna izpildes novērtēšanai tiek izmantoti gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji.

Primārie rādītāji: 1) rādītāji par skolēnu sasniegumiem valsts pārbaudes darbos 9. klasē; 2) rādītāji par skolēnu sasniegumiem valsts pārbaudes darbos 12. klasē; 3) citu novadu bērni Valmieras pilsētas pašvaldības vispārizglītojošās skolās; 4) Valmieras pilsētā deklarētie skolēni, kuri mācās citu novadu izglītības iestādēs; 5) programmu skaits profesionālās ievirzes iestādēs; 6) profesionālās ievirzes izglītības programmās iesaistīto audzēkņu īpatsvars; 7) interešu izglītības programmās iesaistīto audzēkņu īpatsvars;8) atbalstītās pieaugušo izglītības iniciatīvas; 9) darba vidē balstīto izglītības programmu skaits (profesionālajā un augstākajā izglītībā); 10) darba vidē balstītās izglītības programmās iesaistīto audzēkņu īpatsvars; 11) izglītojamo skaits, kuriem nodrošinātas izglītības iespējas vispārizglītojošās skolās; 12) izglītojamo skaits, kuriem nodrošinātas izglītības iespējas pašvaldības PII.

64

Sekundārie rādītāji: 1) izglītojamo un vecāku vērtējums par izglītības procesu kvalitāti; 2) pedagogu un skolu vadītāju vērtējums par profesionālās pilnveides kvalitāti;3) nodrošinātas izglītības iespējas bērniem ar speciālām vajadzībām; 4) izglītojamo un vecāku vērtējums par brīvā laika pavadīšanas iespējām; 5) darba devēju vērtējums par profesionālās izglītības programmām;6) sabiedrības vērtējums par izglītības iestāžu vidi (kvalitāti, pieejamību); 7) sabiedrības vērtējums par izglītības iestāžu materiāltehnisko nodrošinājumu; 8) sabiedrības vērtējums par izglītības iestāžu vadības procesu kvalitāti.

65

1.pielikums. Izglītojamo skaits Valmieras pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs 2015.gada 1.septembrī

1

2. pielikums. Izglītojamo skaits Valmieras pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs 2016.gada 1.septembrī

Iestādes nosaukums

Bērnu skaits

vecumā līdz 5 gadu

vecumam

Bērnu skaits vecum

ā 5 gadi un

vairāk

Izglītojamo skaits

pirmsskolā kopā

1. klas

e

2. klas

e

3. klas

e

4. klas

e

5. klas

e

6. klas

e

7. klas

e

8. klas

e

9. klas

e

10. klas

e

11. klas

e

12. klas

e

Kopā 1.-

12.klasē

Izglītojamo skaits izglītības iestādē

kopā

Valmieras Viestura vidusskola

0 0 0 64 84 58 73 48 73 61 64 62 74 56 57 774 774

Valmieras Valsts ģimnāzija

0 0 0 0 0 0 0 0 0 65 62 74 98 88 85 472 472

Valmieras sākumskola

0 0 0 101 82 101 92 84 81 0 0 0 0 0 0 541 541

Valmieras Pārgaujas sākumskola

0 0 0 116 100 113 90 78 90 0 0 0 0 0 0 587 587

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija

0 0 0 0 0 0 0 0 0 81 92 91 98 55 103 520 520

Valmieras 5. vidusskola

0 0 0 35 39 29 28 27 17 28 23 28 55 39 48 396 396

Valmieras 2. vidusskola

46 29 75 21 28 18 25 21 24 37 43 68 80 61 84 510 585

KOPĀ 46 29 75 337 333 319 308 258 285 272 284 323 405 299 377 3800 3875

Iestādes nosaukums

Bērnu skaits

vecumā līdz 5 gadu

vecumam

Bērnu skaits vecum

ā 5 gadi un

vairāk

Izglītojamo skaits

pirmsskolā kopā

1. klas

e

2. klas

e

3. klas

e

4. klas

e

5. klas

e

6. klas

e

7. klas

e

8. klas

e

9. klas

e

10. klas

e

11. klas

e

12. klas

e

Kopā 1.-

12.klasē

Izglītojamo skaits izglītības iestādē

kopā

Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola - attīstības centrs

6 6 12 21 16 13 14 18 14 8 6 13 4 8 0 135 147

2

Izglītības iestādes tips Iestāde

Bērnu skaits

vecumā līdz 5 gadu

vecumam

Bērnu skaits

vecumā 5 gadi un vairāk

Izglītojamo skaits

pirmsskolā kopā

KOPĀ 1.-6.klasē

KOPĀ 7.-9.klasē

KOPĀ 10.-12.klasē

KOPĀ 1.-12.klasē

Vispārizglītojošā sākumskola Valmieras Pārgaujas sākumskola 0 0 0 597 0 0 597Vispārizglītojošā sākumskola Valmieras sākumskola 0 0 0 543 0 0 543Valsts ģimnāzija Valmieras Valsts ģimnāzija 0 0 0 0 185 252 437Ģimnāzija Valmieras Pārgaujas ģimnāzija 0 0 0 0 267 237 504Vispārizglītojošā vidusskola Valmieras 2. vidusskola 47 34 81 132 159 214 505Vispārizglītojošā vidusskola Valmieras 5. vidusskola 0 0 0 195 72 133 400Vispārizglītojošā vidusskola Valmieras Viestura vidusskola 0 0 0 390 205 194 789

Speciālā vidusskolaValmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola - attīstības centrs 2 10 12 99 28 16 143

Speciālā pirmsskolas iestādeValmieras pilsētas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde "Bitīte" 74 78 152 0 0 0 0

Pirmsskolas izglītības iestāde

Valmieras pilsētas 2. pirmsskolas izglītības iestāde "Ezītis" 193 128 321 0 0 0 0

Pirmsskolas izglītības iestāde

Valmieras pilsētas 3. pirmsskolas izglītības iestāde "Sprīdītis" 134 104 238 0 0 0 0

Pirmsskolas izglītības iestāde

Valmieras pilsētas 5. pirmsskolas izglītības iestāde "Vālodzīte" 138 93 231 0 0 0 0

Pirmsskolas izglītības iestāde

Valmieras pilsētas 6. pirmsskolas izglītības iestāde "Kārliena" 159 112 271 0 0 0 0

Pirmsskolas izglītības iestāde

Valmieras pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde "Buratino" 135 74 209 0 0 0 0

KOPĀ 882 633 1515 1956 916 1046 3918

Iestāde 1. klase

2. klase

3. klase

4. klase

5. klase

6. klase

7. klase

8. klase

9. klase

10. klase

11. klase

12. klase

KOPĀ 1.-12.klasē

Valmieras Pārgaujas sākumskola 104 111 105 111 89 77 0 0 0 0 0 0 597

Valmieras sākumskola 103 94 80 100 87 79 0 0 0 0 0 0 543

3

Valmieras Valsts ģimnāzija 0 0 0 0 0 0 65 64 56 74 93 85 437

Valmieras Pārgaujas ģimnāzija 0 0 0 0 0 0 95 83 89 92 87 58 504

Valmieras 2. vidusskola 13 22 27 16 32 22 44 51 64 90 64 60 505

Valmieras 5. vidusskola 36 41 38 27 29 24 23 29 20 45 50 38 400

Valmieras Viestura vidusskola 68 62 81 58 70 51 83 60 62 72 68 54 789

Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskola - attīstības centrs

24 15 17 12 14 17 13 9 6 4 4 8 143

4