1

Jauns iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem

Nr. 6; 14. 02. 2013.

Vāka foto: psychometric.tramisyou.com

Centralizētie eksāmeni:

viedokļi un idejas

Piedāvāju bērnus sadalīt pa līmeņiem Intervija ar Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotāju Austru Reihenovu

Karjeras izglītība – individuāls ceļš

Vides apziņas veidošanās sākas skolā.Kas ir ekoskolu programma?

Iemācīt izmantot iespējas, ko

piedāvā pasaule. Kā skolēni gūst izpratni par globālās

izglītības tēmām?

Kā saprast pusaudzi.Stāsta Baiba Gerharde, RSU Psihosomatikas klīnikas ārste psihoterapeite

Robotika skolā un problēmorientēta

mācīšanāsSkolotājs = ierēdnis?! PAR SPējU

AtSlāBINātIeS UN IzjUSt

lABIzjūtUMetODISKIe MAteRIālIMetodiskā izstrādne 8. klases stundai Rāpuļu daudzveidība LatvijāPraktiski materiāli skolēna karjeras izvēlei

2

satursNUMURA tēMACentralizētie eksāmeni: viedokļi un idejas. Izglītības un zinātnes ministri-

jas (IZM) Valsts izglītības satura centrs (VISC) plāno nākamā – 2013./2014. – mācību gada valsts pārbaudījumu norises laikus. Plānotas arī izmaiņas valsts pārbaudījumu sistēmā vispārējā vidējā izglītībā, sākot ar 2014./2015. mācību gadu. Tāpēc Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) organizēja diskusiju par centralizēto eksāmenu sistēmu. Iesniegtos priekšlikumus līdz 20. februārim LIVA apkopos un pēc tam for-mulēs viedokli, kuru 25. februārī iesniegs IZM.

NUMURA INteRVIjAPiedāvāju bērnus sadalīt pa līmeņiem. Šobrīd ir ļoti labvēlīgs laiks, lai

taptu vēl jaunas skolas, kas spēj skatīties dziļāk un plašāk. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotājai Austrai Reihenovai ir sava teorija, kā vajadzētu darboties Lat-vijas izglītības sistēmai. Viņa piedāvā divus mācību modeļus: sadalīt līmeņos klases un noteikt lekciju veida mācību sistēmu.

SKOlA UN KARjeRAS IzVēleKarjeras izglītība – individuāls ceļš. Vajag saskatīt, kas bērnam padodas,

un ieguldīt enerģiju, lai attīstītu šo jomu. Nav jēgas ielikt spēkus jomā, kas nepado-das. Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra vadītāja Inta Lemešonoka piedāvā praktiskus materiālus skolēna karjeras izvēlei.

SKOlA UN IeSPējASVides apziņas veidošanās sākas skolā. Ekoskolu programma, kas šogad svin

savu 10. jubilejas gadu Latvijā, nav tikai teorētisks pamatojums aktivitātēm, kuras skolēni un skolotāji īsteno programmā. Kaut kas kopīgs ir visām šīm izglītības ies-tādēm – to pamanīt var uzreiz. Būt par ekoskolu – tā ir dzīve un vesela kultūra. Ilze Grunska, mediju koordinatore Vides izglītības fondā.

AKtUālS jAUtājUMSDaži aktuāli jautājumi par angļu valodas centralizēto eksāmenu un ne

tikai. Atbild Kristīne Ilgaža, VISC sabiedrisko attiecību speciāliste.

GlOBālā IzGlĪtĪBAIemācīt izmantot iespējas, ko piedāvā pasaule. Kā dzīvot labāk labākā pa-

saulē? Tas ir jautājums, uz kuru atbildi meklē bērni un jaunieši, kas skolā tā vai citādi apgūst globālo jeb attīstības izglītību. Taču – cik lielā mērā skolēni gūst izpratni par globālās izglītības tēmām?

AttIeCĪBAS AR SKOlēNUKā saprast pusaudzi. Jūsu bērns ir pusaudzis? Viņa atzīmes sākušas klibot? Ir

kāda nobastota stunda? Jums pasliktinājušās attiecības? Pastāstīšu, kāds varētu būt vieglāks pusaudža periods un kāds – smagāks, un ko pieaugušie var darīt, lai šis laiks paietu bez lieliem zaudējumiem un pārdzīvojumiem. Baiba Gerharde, RSU Psihoso-matikas klīnikas ārste psihoterapeite.

SKOlOtājA PIeReDzeRobotika skolā un problēmorientēta mācīšanās. Grieķijas lielākajā salā

Krētā Retimno pilsētā pašā vasaras karstumā jūlijā notika starptautiski kursi sko-lotājiem Robotika skolā (School Robotics). Tajos piedalīties rosināja vēlme apgūt ko jaunu, pilnveidot Saldus Profesionālās vidusskolas izglītības programmas Datorsis-tēmas mācību saturu atbilstoši laikmeta un darba tirgus prasībām, kā arī skolēnus izglītoties motivējošu risinājumu meklējumi. Edīte Liekmane, Saldus Profesionālās vidusskolas jauno tehnoloģiju skolotāja.

SKOlOtājA VIeDOKlISSkolotājs = ierēdnis?! Gribētos, lai katru no IZM iecerētajām reformām ap-

spriestu no visām pusēm un visi procesā iesaistītie. Obligāta piebilde: es esmu par reformām, par kardinālām reformām. Piemēram, augstākās izglītības kvalitātes uzla-bošanai, skolu vadītāju rotācijai, mācību satura un metodikas modernizācijai... Māra Bērente, skolotāja.

SKOlAS VIDePar spēju atslābināties un izjust labizjūtu. Lai labāk spētu izjust šo unikālo

vienotību ar Visuma spēkiem, apgūsim spēju atslābināties. Dabā cīņas nav. Cīņa ir tikai iedomāta mūsu galvās. Daba tiecas pēc harmonijas, tāpēc atlaidīsim mūsu bai-les, sasprindzinājumu, nemieru un šaubas. Kaspars Bikše, psihologs, lektors Dānijā.

MetODISKIe MAteRIālIMetodiskā izstrādne 8. klases stundai Rāpuļu daudzveidība Latvijā. Sibil-

la Gedvila, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas bioloģijas skolotāja.

3

7181922242731

343741

Par eksā-meniem un karjeras izvēli

Pa g ā j u š a j ā nedēļā Latvijas Izglītības vadītā-ju asociācija organizēja diskusi-ju par centralizētajiem eksāme-niem. Ir vairāki piedāvājumi un dažādi viedokļi par to, kam un kā vajadzētu norisināties. Protams, jebkuras izmaiņas var ieviest tikai pēc kvalitatīvas diskusijas un vie-dokļu apzināšanas. Viena no ide-jām, kas tiek piedāvāta apsprie-šanai, ir divu līmeņu eksāmenu ieviešana, no kuriem viens būtu centralizētais, ar tiesībām stāties augstskolā, bet otrs – skolas līme-ņa eksāmens. Tāpat ir jautājums arī par eksāmenu skaitu un to, vai tikai eksāmenu rezultāti var būt kritērijs skolu reitingu veidoša-nā. Ir par ko domāt, diskutēt un apspriest. Aicinu izlasīt izglītības iestāžu pārstāvju un praktiķu ide-jas un viedokļus un apspriest tos savos kolektīvos.

Šonedēļ, domājot par skolē-nu izvēli savas turpmākās karjeras veidošanā, visā Latvijā norisinājās Ēnu diena. Šogad, tāpat kā pagā-jušajā gadā, skolēnu pieprasītākās nozares bijušas komunikācija un mediji, kā arī veselības aprūpe un sociālā aprūpe. Vai zinājāt, ka, pie-mēram, Skandināvijā par bērna turpmāko karjeru domā jau agrā bērnībā? Pie mums tas viss notiek lielākoties 11., 12. klasē. Secinā-jums – nav mērķtiecīgas karjeras izglītības prakses, kas savlaicīgi skolēniem palīdzētu saprast, kas ir viņu aicinājums un vai maz viņu sapņu darbs ir viņiem piemērots. Kā skolas var palīdzēt – lasiet raks-tā par karjeras izglītību.

Un vēl ziņa lektora Kaspara Bikšes cienītājiem – ar šo nedēļu mūsu žurnālā varēsiet lasīt viņa sagatavotos rakstus. Publicēsim tos katru otro nedēļu.

Lai daudz radošu ideju jūsu darbā!

Violeta Brenčeva,Skolas Vārds redaktore

3

numura intervija

Centralizētie eksāmeni: viedokļi un idejas Inese Matisāne, žurnāliste

Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) Valsts izglītības satura centrs (VISC) plāno nākamā – 2013./2014. – mācību gada valsts pārbaudījumu norises laikus. Plāno-tas arī izmaiņas valsts pārbaudījumu sistēmā vispārējā vidējā izglītībā, sākot ar 2014./2015. mācību gadu. tāpēc latvijas Izglītības vadītāju asociācija (lIVA) orga-

nizēja diskusiju par centralizēto eksāmenu sistēmu. Iesniegtos priekšlikumus līdz 20. februārim lIVA apkopos un pēc tam formulēs viedokli, kuru 25. februārī iesniegs IzM.

Kā norāda VISC sabiedris-ko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža, ieviešot izmaiņas valsts pārbaudes darbu sistēmā, VISC par vienu no galvenajiem uzde-vumiem izvirza nepieciešamību izmaiņas pārrunāt, diskutēt dažā-dās auditorijās. Savus priekšliku-mus – gan par pārbaudes darbu norises laikiem nākamajā mācību gadā, gan par izmaiņām valsts pārbaudes darbu piedāvājumā – VISC prezentēja arī LIVA sanāk-smē. „Plānots izmaiņas pārrunāt arī ar vecāku organizācijām, stu-dentu biedrībām, izglītības pār-valžu speciālistiem, pedagogu metodiskajām apvienībām u. c., pirms publiskot galīgo viedokli. Kad tiks pabeigtas diskusijas, tikai tad tiks izstrādāti nobeiguma pro-jekti,” vēsta K. Ilgaža.

Pašreizējā eksāme-nu sistēma

VISC ir dots uzdevums orga-nizēt valsts pārbaudījumu norisi un nodrošināt izglītojamo mā-cību sasniegumu novērtēšanu valsts pārbaudījumos vispārējā izglītībā. Izglītības satura un vēr-tēšanas nodrošināšanai no valsts budžeta 2013. gadam ir paredzēti 466 687 lati.

Valsts pārbaudījumi tiek or-ganizēti ar mērķi:

1. novērtēt izglītojamo sasniegumus atbilstoši vis-

pārējās izglītības standartam izglītības posma un pakāpes noslēgumā;

2. precizēt un pilnveidot mā-cību saturu, izmantojot pār-baudes darbu rezultātu ana-līzi;

3. iegūt objektīvus izglītības kvalitātes rādītājus, lai ietek-mētu valsts politiku izglītības attīstīšanai dažādos Latvijas reģionos;

4. gūt objektīvu izglītojamo sasniegumu novērtējumu kā atlases kritēriju uzņemšanai augstākās pakāpes izglītības programmās.

Valsts pārbaudījumi 9. klases beigās:

1. eksāmens latviešu valodā latviešu mācībvalodas izglītī-bas programmās;

2. centralizētais eksāmens lat-viešu valodā mazākumtautī-bu izglītības programmās;

3. eksāmens matemātikā;4. eksāmens Latvijas un pasau-

les vēsturē;5. eksāmens mazākumtautības

valodā mazākumtautību iz-glītības programmās;

6. eksāmens svešvalodā.Obligātie centralizētie eksāmeni 12. klases beigās (14 dažādi eksāmeni):

1. matemātika – eksāmenu kār-to 99%;

2. latviešu valoda – 100%; 3. svešvaloda (angļu – 93%,

krievu – 14%, vācu – 2% vai franču – 0,35%);

4. izvēles centralizētie eksāme-ni: vēsture – 12%, bioloģija – 10%, fizika – 9%, ķīmija – 4%,

laba ir VISC piedāvātā ideja par divu

līmeņu eksāmeniem: kā obligātu visi

kārto centralizēto eksāmenu latviešu

valodā, bet pārējos izvēlas – kārtot eksāme-

nu centralizēti ar tiesībām iestāties augst-

skolā vai arī kārtot parastu eksāmenu bez

šādām tiesībām.

4

otra svešvaloda; necentrali-zētie VISC eksāmeni: infor-mātika – 2926 (14%), ekono-mika – 1824 (9%), ģeogrāfija – 1839 (9%), krievu valoda un literatūra – 1166 (6%);

5. eksāmenu var organizēt arī skola.

Eksāmenu sesija 2012./2013. mācību gadā Latvijas izglītības iestādēs, kuras sniedz vidējo izglī-tību, ilgs no 26. marta līdz 8. jūlijam. Eksāmens svešvalodā notiks jau martā. Šo eksāmenu varēs nekārtot tie skolēni, kuri jau nokārtojuši citu kvalificētu eksā-menu angļu, vācu vai franču va-lodā.

Sertifikātus vidusskolu bei-dzēji saņems jūlija vidū. Mēneša laikā pēc sertifikāta izsniegšanas vērtējumu viņi varēs apstrīdēt.

Izglītojamā sniegums cen-tralizētajā eksāmenā šogad tiek izteikts tikai procentuālā novēr-tējumā. Eksāmens ir nokārtots, ja saņemti vismaz 5 procentpunkti (!), Eiropas valstīs – 40–50 pro-centpunkti. Sertifikātā tiks norā-dīts kopējais iegūtais vērtējums procentos, kā arī katras eksāmena daļas procentuālais vērtējums.

Svešvalodu centralizēto ek-sāmenu rezultāti tiks izteikti B1, B2 vai C1 valodas prasmes līmenī atbilstoši vidējās izglītības stan-dartā noteiktajām prasībām par valodas prasmes līmeņiem un Ei-ropas kopējām pamatnostādnēm valodu apguvei. Izglītojamajiem,

kas nebūs ieguvuši B1, B2 vai C1 valodas prasmes līmeņus, vērtē-jums tiks izteikts procentuāli.

Organizējot valsts pārbau-dījumus, tiks izmantota valsts pārbaudījumu informatizācijas sistēmas 2. kārtas funkcionalitāte, nodrošinot ērtāku pieteikšanos

valsts pārbaudījumiem, centra-lizēto eksāmenu vērtētāju pie-teikumu apstrādi un valsts pār-baudījumu rezultātu statistisko apstrādi.

Viedokļi un idejas

Izglītības kvalitātes valsts die-nesta vadītāja Inita juhņēviča:

„Ņemot vērā kvalitātes die-nesta kompetenci, mums ir ļoti būtiski skaidri definēti izglītības kvalitātes indikatori – lai veiktu izglītības kvalitātes monitoringu, regulāri iegūtu, apkopotu un ana-

lizētu informāciju par skolu snie-gumu, kā arī izstrādātu priekšli-kumus skolu darba uzlabošanai un izglītības politikas veidošanai valstī. 

Lai uzlabotu izglītības kvalitā-ti un veicinātu izglītības sistēmas attīstību, nepieciešama vienota izpratne par to, kāda ir mūsdienī-ga, laba skola, ko mēs sagaidām no tās, ko uzskatām par kvalita-tīvu izglītību, kas par to liecina un kā mēs to noteiksim. Viens no rādītājiem, kas vairāk vai mazāk objektīvi spēj atklāt skolas darba kvalitāti, ir centralizēto eksāmenu rezultāti. Vēlos uzsvērt, ka neat-balstu skolu reitingu veidošanu pēc eksāmenu rezultātiem, jo tas ir tikai viens no kvalitātes rādītā-jiem, taču pilnībā neatklāj dažādu skolu pedagogu ieguldīto dar-bu un pievienoto vērtību katra skolēna izaugsmē. Taču noteikti atbalstu centralizēto eksāmenu rezultātu izmantošanu kvalitātes monitoringam, līdz ar to kvalitā-tes dienests ir īpaši ieinteresēts šo datu ticamībā un objektivitātē.

Domājot par diskusijas laikā VISC piedāvātajām izmai-ņām eksāmenu organizācijā un norisē, vēlos uzsvērt, ka būtiski ir pārmaiņas ieviest pārdomāti, sav-laicīgi informējot visas iesaistītās puses. Ja vienojamies par esošā pārbaudes darbu skaita saglabā-šanu, tad, manuprāt,  atsevišķu eksāmenu organizēšanai pavasarī ir zināmas priekšrocības, taču vēl-reiz vēlos uzsvērt nepieciešamī-bu savlaicīgi skolas informēt par plānotajām izmaiņām. Savukārt, ja domājam par pārbaudes dar-bu skaita samazināšanu līdz trim eksāmeniem, beidzot 12. klasi, par ko diskutējām tikšanās reizē, tad neredzu nepieciešamību ek-sāmenu sesiju sākt jau martā, jo mācību gada beigās trīs eksāme-ni nevarētu radīt problēmas.

Tāpat aicinātu izglītības jo-mas speciālistus tomēr apsvērt

jau šobrīd mūsu 12. klases centralizē-

tais eksāmens matemātikā ir vienkār-

šāks par citu Baltijas valstu un Krievi-

jas eksāmeniem, kas liecina par to, ka mums

acīmredzot ir zemākas prasības.

5

un izdiskutēt ideju par divu lī-meņu eksāmenu ieviešanu (pie-mēram, matemātikā), no kuriem viens būtu centralizētais, ar tiesī-bām stāties augstskolā, bet otrs – skolas līmeņa eksāmens. Pēc VISC speciālistu sniegtās informācijas, jau šobrīd mūsu 12. klases centra-lizētais eksāmens matemātikā ir vienkāršāks par citu Baltijas valstu un Krievijas eksāmeniem, kas lie-cina par to, ka mums acīmredzot ir zemākas prasības. Dodot iespē-ju skolēniem izvēlēties skolas lī-meņa eksāmenu matemātikā, kas būtu vienkāršāks par centralizēto eksāmenu, mēs, manuprāt, varē-tu radīt risku izglītības kvalitātei un sarežģīt skolēnu turpmāko karjeras attīstību.”

Aizkraukles Vakara vi-dusskolas direktors Andris Antāns:

„Uzskatu, ka centralizē-tiem  eksāmeniem jābūt arī turp-māk, jo tie ir viens no svarīgāka-jiem kritērijiem pašvērtējumā gan skolas mērogā, gan katram skolotājam, gan jaunietim – sko-las beidzējam. Centralizētajiem eksāmeniem jābūt latviešu valo-dā, matemātikā, svešvalodā un vēsturē (viens – izvēles). Eksāme-nus varētu organizēt agrāk, lai sertifikātus varētu izsniegt reizē ar atestātu, t. i., līdz 22. jūnijam vai jūnija beigām.”

Rīgas 49. vidusskolas direktors juris liepiņš:

„Kad pirmais centralizētais eksāmens (angļu valodā – aut.) būs aizvadīts, varēs spriest, vai tas bija labi vai slikti organizēts. Pozi-tīvi vērtējams tas, ka, kārtojot šo eksāmenu martā, savlaicīgi tiks iegūts angļu valodas kā mācību priekšmeta vērtējums. Vai tas ra-dīs skolai problēmas? Domāju – jā. Tomēr kā skolas direktors varu teikt – man būtu lielāks prieks

pasniegt atestātu kopā ar cen-tralizēto eksāmenu sertifikātu, jo tas būtu labāks noslēgums skolas darbam kā tādam. Kuros priekš-metos turpmāk būt eksāmeniem? Noteikti – latviešu valodā un ma-temātikā, par pārējiem – jāspriež. Jāatstāj arī kāda izvēles iespēja skolai.”

Rīgas tālmācības vidussko-las direktors edgars Grīnis:

„Ierosinu 14 eksāmenu vietā, ko pašlaik organizē VISC, noteikt trīs centralizētos eksāmenus: lat-viešu valodā, svešvalodā, mate-mātikā. Tā kā svešvalodas ir četras, tad faktiski tie būtu seši eksāmeni. Viss mācību gads ilgst 34–35 ne-dēļas, no kurām eksāmenu sesija 2012./2013. mācību gadā aizņem 11 nedēļas (sk. http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumen-ti/vpd_grafiks_2013.pdf). Tas ir pārspīlēti. Mans priekšlikums – rī-kot 12. klasei kompaktu eksāme-nu sesiju pusotras – divu nedēļu ilgumā maija pēdējā – jūnija pir-majā nedēļā.

Vairākiem simtiem izglītoja-mo, kuri mācās un beigs 12. klasi tālmācības programmās (esam taču ieinteresēti, lai jaunieši un pieaugušie, pat aizbraukuši no

Latvijas – sportot, strādāt, dzīvot u. tml. –, saglabātu saikni ar Lat-viju, piemēram, mācoties tālmā-cībā!), eksāmenu sesija no marta līdz jūlijam vispār ir neiespējama. Biļetes uz Latviju nav tik lētas, un arī brīva laika pieaugušiem cilvē-kiem nav tik daudz, lai brauktu uz vienu eksāmenu martā, uz otru – maijā, uz trešo – kaut kad jūnijā...

Aicinu pārskatīt un izvērtēt eksāmenu ilgumu, satura būtis-kumu, apjomu un netērēt resur-sus 14 eksāmenu izstrādei un 10–11 nedēļu ilgas eksāmenu sesijas organizēšanai. Eksāmenā ir sva-rīgi pārbaudīt, ko skolēns ir ap-guvis, nevis ko nav apguvis. VISC turpmāk jāpievēršas pētījumiem, diagnosticējošo darbu izstrādei, noslēguma darbu veidošanai ar skolotāju atbalstu.”

Rīgas juglas vidusskolas direktore Aija Melle:

„Centralizēto eksāmenu re-zultātus šobrīd izmanto kā kritē-riju, stājoties augstskolā, taču ne visi absolventi turpina studēt. Ma-nuprāt, laba ir VISC piedāvātā ide-ja par divu līmeņu eksāmeniem: kā obligātu visi kārto centralizēto eksāmenu latviešu valodā, bet pārējos izvēlas – kārtot eksāmenu centralizēti ar tiesībām iestāties augstskolā vai arī kārtot parastu eksāmenu bez šādām tiesībām. Tie ir divi dažādu līmeņu eksā-meni, ko absolventi kārto vienā laikā un vienā telpā, tikai laboša-na notiek dažādi. Tajā brīdī, kad vidusskolas beidzējs vēlas stāties

6

augstskolā, viņam ir jāpiesakās centralizētajam eksāmenam.

Diskutējams ir arī jautājums par eksāmenu skaitu – vai nepie-ciešami tik daudzi centralizētie eksāmeni? Kārtot eksāmenus tā-dos mācību priekšmetos kā ķīmija un fizika izvēlas salīdzinoši niecīgs skolēnu skaits. Augstskolas arī ne vienmēr paļaujas uz centralizē-to eksāmenu rezultātiem un dod savus pārbaudes darbus. Piemē-ram, stājoties Kultūras akadēmijā, ir jāraksta domraksts. Samazinot centralizēto eksāmenu skaitu un līdz ar to saīsinoties eksāmenu sesijai, varētu ātrāk iegūt sertifi-kātus. Manuprāt, lielāka nozīme jāpiešķir vērtējumiem, vidusskolu beidzot. Varbūt gala atzīmi izlikt, ņemot vērā visos trijos vidussko-las gados iegūtos vērtējumus? Tas būtu arī nopietns solis skolēnu mācību motivācijas veidošanā.

Savukārt, ja vēlamies salīdzi-nāt skolēnu zināšanas attiecīga-jos mācību priekšmetos, to var veikt dažādi – izmantojot mūsdie-nu tehnoloģijas un veicot pētīju-mus, tāpēc visiem skolēniem nav obligāti jākārto eksāmeni. Man

šāda pieeja šķiet pareizāka.Izvērtējot iepriekšējo gadu

eksāmenu pieredzi, uzskatu, ka eksāmenu darbi būtu jāveido tā,

lai eksāmenos ir ko vērtēt, nevis nevērtēt. Neredzu matemātikas eksāmena trešās daļas jēgu, ja daudzi, piemēram, profesionālo skolu absolventi, šos uzdevumus nespēj risināt.

Šogad angļu valodas eksā-mens notiks martā, taču būtu rū-pīgi jāizvērtē visi aspekti, vai šādu praksi turpināt. Ja kāds eksāmens tiek kārtots pavasarī, par to vi-siem – gan pedagogiem, gan ab-

solventiem – būtu jāzina laicīgi. No vienas puses, eksāmenu sko-lēnu brīvdienās noorganizēt vien-kāršāk, jo netiek izjaukts ikdienas

mācību process, no otras puses, profesionālajās izglītības iestādēs šai laikā brīvdienu nav. Turklāt tiek izjaukts pedagogu darbs brīvdie-nās – novados notiek metodiskā darba skates un citi skolotājiem domāti pasākumi.” ■

Par VISC plānotajām izmai-ņām valsts pārbaudījumu sistēmā var uzzināt LIVA mājaslapā – www.livao.lv.

Neatbalstu skolu reitingu veidošanu

pēc eksāmenu rezultātiem, jo tas ir

tikai viens no kvalitātes rādītājiem,

taču pilnībā neatklāj dažādu skolu pedago-

gu ieguldīto darbu un pievienoto vērtību

katra skolēna izaugsmē.

Mūzikas skolotāji pieprasa 1.–6. klases skolēniem sagla-bāt divas mācību stundas nedēļā

Latvija Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju aso-ciācija (LVIIMSA) atklātā vēstulē valsts amatpersonām pieprasa skolēniem 1.–6. klasē saglabāt divas mūzikas mācību stundas nedēļā, informēja asociācijas pār-stāvis Arvīds Platpers.

„Apgūt visiem skolēniem dziedātprasmi tikai 40 minūtes nedēļā ir neiespējami un pat uto-piski,” uzsver mūzikas skolotāji. Viņi norāda, ka noteikumu pro-jektā par valsts pamatizglītības

standartu, pamatizglītības mā-cību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu pa-raugiem bija aicinājuši saglabāt mūzikai divas stundas nedēļā, taču tas neesot ņemts vērā.

LVIIMSA brīdina, ka šādas re-formas īstenošana var atstāt „po-stošu un neatgriezenisku ietekmi uz latviešu nācijas intelektuālo un emocionālo attīstību”, tāpat tikšot noplicināta bērnu personības iz-augsme un nacionālās identitātes izjūta, kā arī tikšot sagrauta Latvi-

jas dziesmu svētku kustība.Asociācija vēstuli nosūtījusi

izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, Valsts preziden-tam Andrim Bērziņam, premje-ram Valdim Dombrovskim (V), Sa-eimas spīkerei Solvitai Āboltiņai (V) un parlamenta deputātiem. Par vēstulē minēto parakstījušies 45 mūzikas skolotāji. ■

LETA informācija

zIņas īsumā

7

Inese Matisāne, žurnāliste

Šobrīd ir ļoti labvēlīgs laiks, lai taptu vēl jaunas skolas, kas spēj skatīties dziļāk un plašāk. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotājai Austrai Reiheno-vai ir sava teorija, kā vajadzētu darboties latvijas izglītības sistēmai. Viņa pie-dāvā divus mācību modeļus: sadalīt līmeņos klases un noteikt lekciju veida mā-

cību sistēmu. „Pasaulē tas jau notiek. Kāpēc mēs kavējamies un negribam attīstīties? Kāpēc mēs savai tautai ļaujam nīkt?” jautā skolotāja A. Reihenova.

Mēs nevaram atrisināt problēmu, kamēr atro-damies tajā domāšanas līmenī, kurš šo problēmu radījis. (A. Einšteins)

Kādi ir jūsu priekšlikumi iz-glītības sistēmas sakārtošanai?

Redzot to, kas notiek pasau-lē un kādi šodien ir bērni, kā arī apzinoties mūsdienu izglītības prasības un kādus cilvēkus mēs vēlamies izaudzināt, saprotu, ka ir steidzami jāmaina izglītības sistēma. Cilvēce attīstās, un mācī-bu procesam ir jāiet līdzi laikam. Nevaram taču mācīt tā, kā mēs mācījām pirms simt gadiem! Mēs dzinām (es nebaidos šī vārda!) pamatzināšanas visiem vienādā līmenī, nonivelējot ikviena indi-

vīda personības šķautnes. Bet bērnu spējas ir tik dažādas! Uz-skatu, ka mums jācenšas attīstīt bērnu individuālās spējas, jo tad bērns būs motivēts nākt uz skolu un mācīties, viņš būs daudz prie-cīgāks, viņam būs patīkamāk, jo viņš varēs sevi parādīt.

Izglītībā ir bijušas situā-cijas, kas radījušas ilgākas se-kas. Viena no tādām – izvēles priekšmetu princips 90. gadu sākumā, kas mazināja jauniešu interesi par eksaktajiem priekš-metiem. Vai skolēnu dalīšana lī-meņos nepazeminās izglītības kvalitāti un nesarežģīs skolēnu karjeras veidošanu?

Kad izstrādāju savu apmācī-bas modeli, sākumā tam nepie-vērsu uzmanību, bet, skatoties

tālāk, saskatīju līdzības ar tā laika izvēles iespēju un priekšmetu ap-guvi pamatkursa un profilkursa līmenī. Jā, līdzīgi varētu būt – vei-

dotos tā sauktās humanitārās un eksaktās klases... Kā atšķirīgu es piedāvāju iespēju apgūt, piemē-ram, kādu tēmu matemātikā tik ilgi, cik katram skolēnam ir nepie-ciešams – atbilstoši viņa spējām. Lai skolēns domā un saprot, lai viņš ir motivēts apgūt kādu mācī-bu priekšmetu! Lai šajā telpā mā-cās tie skolēni, kurus interesē šis mācību priekšmets, šī tēma, lai tur nav nejaušo, tādu, kas tikai atsēž savu laiku.

Piemēram, kādu vidussko-las matemātikas tēmu varētu mācīties gan desmitās, gan vien-padsmitās un divpadsmitās kla-ses skolēni, jo cilvēka spējas un intereses dzīves laikā mainās. Bērns iestājas vidusskolā, mācās, tad saprot, ka grib pavisam ko citu, bet šī sistēma viņam to ne-

ļauj – ja skolēns ir iesācis, tad vi-ņam trīs gadi arī jāmācās. Labāk būtu laikus ļaut viņam apzināties savas intereses un izvēlēties sa-

Cilvēce attīstās, un mācību pro-cesam ir jāiet līdzi laikam. Ne-varam taču mācīt tā, kā mēs mācī-jām pirms simt gadiem! Mēs

dzinām (es nebaidos šī vārda!) pamatzināšanas visiem vienā-dā līmenī, nonivelējot ikviena indivīda personības šķautnes, norāda skolotāja Austra Reihe-nova.

tagad man ir 11. klase, kur ir daudz

gudru bērnu, un viņi būtu steidza-

mi jāatdala – viņi nevar sēdēt vienā

telpā ar pārējiem, jo varētu aiziet ātrāk uz

priekšu.

Piedāvāju bērnus sadalīt pa līmeņiem

numura intervija

8

vus mācību priekšmetus. Tā bērns ātrāk atklātu, kas viņu interesē.

Es piedāvāju bērnus sadalīt pa līmeņiem – zemākais, vidējais, augstākais. Ņemot vērā skolas atrašanās vietu, trīs līmeņi varē-tu nebūt, bet, teiksim, tikai divi. Skolai būtu jāpiedāvā obligātie pamatpriekšmeti, kas jāapgūst, tālāk kopā ar vecākiem bērns

sastāda stundu sarakstu, kurus mācību priekšmetus viņš vēlas apgūt. Ja viņš apzināti izvēlējies, piemēram, eksakto virzienu, šo priekšmetu apguvei skolā ir jāspēj iet dziļumā, lai vidusskolēns spētu pietuvoties augstskolas līmenim. Bet, ja, piemēram, matemātiķis 11.–12. klasē ir apjautis, ka viņu tomēr interesē dziļāk literatūra vai kāds cits mācību priekšmets, tad – lai viņš to apgūst kopā ar 10. klases skolēniem!

Uzskatu, ka visiem skolēniem obligāti jāapgūst latviešu valo-da un literatūra, filozofija, bet no matemātikas – jāskatās, ko un cik daudz. Kaut esmu matemāti-kas skolotāja, esmu par literatūru un valodām! Literatūra ir jāmā-ca kuram katram skolēnam, un

humanitārajām klasēm nebūtu jāuzspiež dziļā matemātika – do-māšanu viņiem labāk attīstīt caur filozofiju.

Piemēram, no rīta varētu būt obligātais priekšmets, tam seko-tu izvēles priekšmets, ko skolēns pats grib – tā, lai tie mītos, bet sportu un mūziku, ja bērns nav mūziķis, varētu novirzīt pie in-

terešu izglītības, lai tie – sports, mūzika, dramatiskā māksla u. c. – būtu kārtīgā līmenī un atbilstoša-jiem cilvēkiem.

līdzīgu izglītības modeli latvijā jau vairāk nekā 10 ga-dus realizē Ojārs Rode savā tautskolu sistēmā 99 Baltie zir-gi. tur skolēnu mācību darba organizācijas forma ir saimes, nevis klases: vienā saimē ir ap-vienoti bērni, kuri ne vienmēr ir arī vienā vecumā. Vai esat dzir-dējusi par šādām skolām?

Paldies, nezināju par šādām skolām. Es painteresēšos.

Kāpēc dodat priekšroku lekcijām? lekciju metode – vis-vājākā, ja gribam ko iemācīt.

No tā, ko mēs dzirdam, paliek prātā 10%, ko redzam – 15%, ko redzam un dzirdam – 20%, bet ko aktīvi darām – 80%...

Lekcijā skolotājs izstāsta pa-matjautājumus. Kamēr skolēns nav uztvēris informāciju, viņš ne-domā, viņam nav analīzes un se-cinājumu. Turklāt, ja skolēnam ir savs konspekts, viņš var jebkurā brīdī atgriezties pie iepriekš mācī-tā, un es – kā skolotāja – arī neat-kārtojos un varu organizēt skolē-nu praktisko darbību.

Lekcijas (vizuālās) sākas jau bērnudārzā. Lekciju mērķis ir radīt bērnudārza bērniem interesi par dažādiem mācību priekšmetiem, kurus viņi varētu apgūt skolā. 1.–6. klasē skolēniem obligāti jā-mācās pamatpriekšmeti, bet 7.–8. klasē atkal notiek pakāpeniska pāreja uz lekciju veida apmācību.

Ko jūs no savas teorijas iz-mantojat praksē?

Ir ļoti svarīgi attīstīt bērnā do-māšanas procesu un pilnveidot bērnu tajā virzienā, kurš ir viņē-jais. Lai skolēnam būtu zināšanas par tēmu, viņš nāk uz matemā-tikas stundu ar mājās uzrakstītu konspektu un stundā risina prob-lēmu, kuru nav izpratis mājās. Labi būtu, ja skolēni mājās būtu parisinājuši arī uzdevumus. Kad šogad jautāju bērniem: „Kā klā-jas?” – viņi atbild: „Daudz labāk.” Tā esmu it kā nošāvusi divus zaķus – iemācījusi ne tikai matemātikas teoriju, bet arī strādāt ar interne-ta materiālu (tagad grāmatas tā vienkārši nevar pirkt!).

Tagad man ir 11. klase, kur ir daudz gudru bērnu, un viņi būtu steidzami jāatdala – viņi nevar sēdēt vienā telpā ar pārējiem, jo varētu aiziet ātrāk uz priek-šu. Protams, jāņem vērā arī viņu intereses, bet skola tiem varētu piedāvāt dziļāku matemātiku – algoritmus, loģiku, matemātisko analīzi – to, kas vajadzīgs, lai cil-vēks varētu labi attīstīties un do-

es piedāvāju bērnus sadalīt pa līme-

ņiem – zemākais, vidējais, augstā-

kais. Skolai būtu jāpiedāvā obligātie

pamatpriekšmeti, kas jāapgūst, tālāk kopā

ar vecākiem bērns sastāda stundu saraks-

tu, kurus mācību priekšmetus viņš vēlas ap-

gūt. ja viņš apzināti izvēlējies, piemēram,

eksakto virzienu, šo priekšmetu apguvei

skolā ir jāspēj iet dziļumā, lai vidusskolēns

spētu pietuvoties augstskolas līmenim.

9

māt. Labi būtu viens līmenis, bet man dažās klasēs ir visi trīs līmeņi – amplitūdā no 4 līdz 10 ballēm. Tas ir par daudz!

Bet jūs esat radoša skolo-tāja un piedāvājat katram līme-nim savus uzdevumus.

Man cits nekas neatliek! Man par to nemaksā – tas notiek uz mana brīvā laika rēķina. Tagad mēs klasē risinām uzdevumus visiem līmeņiem, bet, lai apgūtu matemātiku dziļāk, skolēni paši daudz strādā papildus – meklē mājās sava līmeņa uzdevumus un risina tos. Teorētiski šobrīd varētu arī konspektus nerakstīt – tie ir datorā, bet bērns man saka: „Man ir konspekts, un konspekta malās es rakstu piezīmes: te tāds uzde-vums, tur tāda metode...” Prie-cājos – tātad tas ir aizgājis tautā! Bērns dara sev, viņš ir motivēts to darīt! Par aktivitāti stundās arī lieku punktus, tāpat lieku skolē-niem pašiem vērtēt savu darbu. Punktus vēlāk pārvēršu ballēs, un skolēni zina: ja kontroldarbā nav paveicies, tad no savām aktivitā-tēm – konspekts, darbs stundā un mājasdarbs – viņš šo līmeni būs pacēlis. Bet tiem, kas ir iemācīju-šies sistemātiski strādāt, problē-mu nav. Esmu panākusi, ka skolē-ni paši rūpējas par saviem mācību sasniegumiem. Nu man ir jautā-jums – vai šo mācīšanās metodi viņi nav pārnesuši arī uz citiem mācību priekšmetiem? Gan jau ir.

Bērniem jājūt, ka viņus uz-skata par spējīgiem. Cik cilvē-ciska un iejūtīga ir jūsu piedā-vātā skolēnu dalīšana līmeņos?

Es piedāvāju sadalīt līmeņos visus mācību priekšmetus. Bērns nebūs matemātikā augstākajā lī-menī, bet viņš būs visaugstākajā līmenī literatūrā! Katram no mums ir savas spējas. Katrs, ja mēs esam īstajā vietā, esam visgudrākie. Šo interešu grupu būtu daudz un da-žādas, un tās mainītos: viena būtu

literatūrā, cita matemātikā, vēs-turē... Un, ja vismaz vienā jomā bērnu cels saulītē, viņš būs apmie-rināts. Esmu matemātiķe, un, jā, kaut arī es rakstu, šis darbs man sagādā zināmas grūtības. Ja mani tagad ieliktu literatūrā augstākajā līmenī un man tur būtu jāmokās, rakstot domrakstus, es nejustos labi.

Vai pieļaujat, ka pieaugu-šie varētu kļūdīties, nosakot bērna talantu? ja nu kļūdas dēļ tiktu atmests kas bērnam sva-rīgs...

Bērna intereses veidojas jau bērnudārzā. Es piedāvāju, ka bērns pats iet, pats pasaka, kas

viņu interesē, un pats izvēlas savu virzienu – protams, kopā ar vecā-kiem. Jau bērnudārzā bērnam jā-dod iespējas klausīties un pieda-līties dažādās nodarbībās – tikai tā viņš atklās, kas viņu interesē. Bērniem jāsaglabā motivācija, lai arī vājākie spētu sasniegt nāka-mo līmeni. Jānodrošina elastīga pāreja no vienas grupiņas uz otru, bet skolā – lai bērns tā paša se-mestra laikā, ja viņš vēlas, varētu aiziet citā virzienā. Skolai 9.–10. klasē vajadzētu dot testu, lai no-teiktu skolēnu zināšanu līmeni un atklātu viņu intereses.

Drosme, godīgums un kopsakara domāšana vēl ir ko vērti!

Idejas šobrīd tiek mētātas pa labi un pa kreisi. Vai, nākot ar kādu jaunu ideju, iespējams ātrs procesa uzlabojums?

Uzskatu, ka jā. Pagājušajā gadā es to darīju lēnām, tausto-ties, šogad – jau stabilāk. Turklāt paši skolēni saka – viņiem ir uzla-bojušās sekmes. Kā jau teicu, kla-sē man ir visi trīs līmeņi, un, zinot, ka domātāji mēdz būt dažādi un īsti talantīgie neprot sevi aizstā-vēt, ka viņi neskries un neizrādī-sies, es lūdzu tiem, kuri vēlas ap-gūt matemātiku augstākā līmenī, atnest iesniegumu ar apliecināju-mu mācīties šo priekšmetu padzi-ļināti, lai pie katras tēmas varētu nodoties pētniecībai. Zinu, ka

talantam to ir grūti izdarīt, tāpēc pacietīgi gaidīju – atnesīs vai ne-atnesīs. Talants uzreiz neatnesa – atnesa nākamajā dienā. (Smaida.)

Varbūt nevajag dalīt skolē-nus līmeņos, bet pārskatīt mā-cību priekšmetu programmas un standartus?

Šobrīd tas ir jautājums, kas šai sarunā vairs mani neskar, jo tas ir skolas vadības jautājums par klašu komplektēšanu. Jau teicu – labāk būtu, ja vienā gru-pā būtu viena līmeņa bērni. Tad mēs daudz ātrākā tempā tiktu uz priekšu – visu varētu izdarīt stundas laikā: sagatavoties olim-piādēm, veikt pētniecisko darbu... Pētniecība vairāk vajadzīga tajā priekšmetā, kurš bērnu interesē, jo tur būs ielikta viņa sirds. Mācī-

Mums ir talantīgi bērni un skolotā-

ji, bet, saliekot kopā 1. klasē tik

dažādus bērnus, mēs apzogam

apdāvinātos un spējīgos, bet skolotājs bieži

nodarbojas ar vecāku audzināšanu.

10

bu darbā ir ļoti vajadzīga skolēna ieinteresētība savu spēju attīstī-bā, un, redzot, cik dažādi ir sko-lēni un kāds ir viņu sagatavotības līmenis, uzskatu, ka mācību prog-rammu un standartu pārskatīša-na maz ko dotu.

Cik lielus resursus prasītu jūsu izglītības modeļa ievieša-na?

Tas prasītu minimālus re-sursus. Pirmkārt, ir jābūt kvali-tatīviem skolotājiem. Ja skolēna priekšā nostājas atbilstoša līmeņa skolotājs, mēs varam bērnu pacelt uz augšu. Skolotājam ir jāzina, kā ar šo bērnu strādāt un kas viņam jāiemāca. Skolām vajadzētu pie-saistīt palīgskolotājus, kas strādā ar robiem skolēnu zināšanās.

Vai strādāt ar augstākā lī-meņa skolēniem ir viena, izre-dzētā, skolotāja prioritāte?

Tas saistīts ar cilvēka domā-šanu. Pētu cilvēku (skolēnu) ma-temātiskās spējas un varu teikt

– spējas ir saistītas ar domāšanu. Lūk, Einšteina matemātisko spēju līkne. (Rāda uz interaktīvās tāfe-les.) Stiprākais domātājs ir trešā līmeņa domātājs. Tas, ko runājam par bērniem, attiecas arī uz sko-lotājiem – arī skolotāju spējas ir

dažādas. Ne jau visiem augstsko-lā vajadzēja mācīties matemātiku, varbūt viņi tur ir nejauši nokļuvu-ši...

Ja skolotājs ir stiprs domā-tājs, viņu vieglāk uztvers tie cilvē-ki, kuriem ir tāds pats domāšanas veids un ātrums kā viņam. Ja šo ātro domātāju ieliks pie vājākiem domātājiem, viņš tur vienkārši nederēs. Tas viņam pat traucēs. Ja mēs baidāmies no astroloģi-jas, tad skolā ir psihologs, kurš var izdarīt līdzvērtīgus secinājumus pēc psiholoģijas testiem. Talants ir talants; protams, ir vajadzīgs kārtīgs darbs. Talantīgais var vai-rāk izdarīt. Sportiskais neaizies līdz radošumam: viņš darīs ruti-nēti, atdarinās, bet nedomās pats.

tomēr es dotu skolotājam un skolēnam iespēju augt...

Tas varētu notikt līdz kādam līmenim – līdz augšai varētu ne-pacelties. Tad jau mēs kuru kat-ru cilvēku varētu izaudzināt par sportistu, mūziķi u. tml.! Viņš sa-

sniegs apdāvinātību, bet ne talan-ta līmeni. Talanti ir no Dieva. Mēs nākam katrs ar savu uzdevumu, es nāku mācīt matemātiku. Un matemātika palīdz attīstīt cilvēka domāšanu.

Cik liels atbalsts ir jūsu ide-jām?

Sociālajos tīklos jaunieši man raksta, ka atbalsta manas idejas par A, B, C līmeņa sadalījumu, bet vienlaikus arī norāda, ka cilvē-ki to varētu nesaprast. Šīs idejas varētu veidot nākotnes izglītības pamatus un raisīt izaugsmes ie-spējas mūsu bērniem, jo mūs kā sabiedrību interesē nevis tas, ko cilvēks/skolēns nespēj, bet tas, ko viņš spēj! Mācoties un strādājot pēc šāda modeļa, nākotnē vei-dotos profesionāli diferencētāka sabiedrība, un nākotnes izglītībai tādai arī vajadzētu būt.

Skolēni/studenti uzsver, cik svarīgas ir tehnoloģijas un kādu iespaidu tās atstāj uz jauniešu uz-tveri, un ir tikai loģiski, ka tās pra-sa milzīgu ieguldījumu no valsts puses (bērnu izaugsmē jāiegulda laiks un arī nauda), turklāt varbūt ieguldījums izglītībā nākotnē at-svērtu to milzīgo aizbraukušo studentu skaitu, un turpmākā pa-audze gribētu palikt Latvijā, nevis doties projām.

Mums ir talantīgi bērni un skolotāji, bet, saliekot kopā 1. klasē tik dažādus bērnus, mēs ap-zogam apdāvinātos un spējīgos, bet skolotājs bieži nodarbojas ar vecāku audzināšanu. Pats galve-nais – mainīt cilvēku domāšanu. Un tas nav viegli.

Skolotāja uzdevums ir mā-cīt skolēnu, ne priekšmetu. Kas jūs motivē strādāt skolā?

Tas, ka varu bērnam palīdzēt šajā nesakārtotajā vidē justies drošam. Esmu sava priekšmeta patriote – caur sevi matemātiku nesu citiem. Pieļauju, ka mani nesapratīs, jā, arī nesaprot, bet es daru savu darbu – to, ko man licis Radītājs. ■

ja skolotājs ir stiprs domātājs, viņu

vieglāk uztvers tie cilvēki, kuriem ir

tāds pats domāšanas veids un ātrums

kā viņam. ja šo ātro domātāju ieliks pie vā-

jākiem domātājiem, viņš tur vienkārši ne-

derēs.

11

Karjeras izglītība – individuāls ceļš Nika Aleksejeva, žurnāliste

Cik gan bieži nākas dzirdēt stāstus par vilšanos pirmās augstākās izglītības izvē-lē, pārdevējiem ar augstāko izglītību, jauniešu bezdarbu un „nezinu” kā atbildi uz

jautājumu, ko darīsi pēc tam, kad pabeigsi skolu! Visas šīs problēmas saistītas ar ne-pilnībām jauniešu karjeras izglītībā, kurai būtībā jāsākas jau no bērna kājas.

jauniešu bezdarbs10 449 jaunieši vecumā no 15

līdz 24 gadiem ir bez darba, lieci-na Nodarbinātības valsts aģentū-ras sniegtie dati. Tie gan ir 10% no visiem bezdarbniekiem, turklāt jauniešu bezdarbnieku īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo mē-nesi ir samazinājies par 0,2%. Taču 67,8% no reģistrētiem jauniešiem bezdarbniekiem ir zems izglītības līmenis, 22,8% jauniešu bezdarb-nieku ir ar profesionālo izglītību, savukārt par pusi mazāk – 9% – ar augstāko izglītību. Jauniešu

bezdarbnieku kopskaitā 22,2% ir ilglaicīgi bezdarbnieki.

Lai gan vien aptuveni tūksto-tis jauniešu ar augstāko izglītību ir bez darba, tas nenozīmē, ka visi diploma ieguvēji tos pielieto savā profesijā vai sfērā, ko mācījušies. Tas vedina domāt par veidu, kā mūsdienu jaunietis veido savu karjeru.

Individuāla pieeja no mazotnes

Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra vadītāja Inta Lemešonoka stāsta, ka Latvijā par bērna karje-ru sāk uztraukties labi ja 7. klasē, taču visbiežāk karjeras izvēles tiek veiktas 9. un 12. klasē. Skandinā-vijā savukārt bērna karjeras ceļš tiek būvēts jau agrā bērnībā. Vecā-

ki novēro bērna noslieci, piemē-ram, zīmēt vai darināt kaut ko ar rokām. „Cits, jau maziņš būdams, sēž tēvam klēpī pie stūres,” saka I. Lemešonoka. Savukārt skolā bērns izpaužas ne vien mācību stundās, bet arī dažādās interešu izglītības nodarbībās. Tā ir skolo-tāja iespēja saskatīt bērna spējas un intereses.

Šajā ziņā I. Lemešonoka min Latvijas vidējās izglītības sistēmas trūkumu – centienus panākt, ka bērns ir labs visos priekšmetos un vērtēt viņa vidējo atzīmi. Tieši vidējā atzīme ir galvenais kritērijs, lai iestātos citā skolā vai ģimnāzi-jā, taču, kā stāsta I. Lemešonoka, karjeras teorētiķi jau kopš 70. ga-diem, pētot veiksmīgu karjeras cilvēku dzīves, secinājuši, ka cil-vēks nevar būt izcils visās jomās.

jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra vadītāja Inta lemešono-ka stāsta, ka latvijā par bērna karjeru sāk uztraukties labi ja 7. klasē, taču visbiežāk karje-ras izvēles tiek veiktas 9. un 12. klasē. Skandināvijā savukārt bērna karjeras ceļš tiek būvēts jau agrā bērnībā. Pašlaik latvijā strādā aptuveni 50 kar-

jeras konsultantu, taču tas nav pie-

tiekami. Šāda situācija izraisa to, ka

skolēns, beidzot 9. vai 12. klasi, īsti nezina,

ko iesākt tālāk. Aptaujās noskaidrots, ka ti-

kai 10–20% skolēnu ir pārliecināti par savu

nākotnes karjeras izvēli. Pārējo 80–90% vie-

tā izvēli izdara vecāki, nejaušība vai draugu

piemērs.

skola un karjeras izvēle

12

„Vēl no padomju laikiem nāk uz-skats – ja bērns atnāca ar liecību mājās un viņam bija četrinieki, piecinieki, tad viņš bija labs. Ja bija kāda zema atzīme, tad seko-ja pārmetumi – kāpēc tev tur ir tikai trīs vai divi?” Latvijas sabied-rības uzskatu izcelsmi skaidro I. Lemešonoka. Tā vietā viņa mudi-na saskatīt, kas bērnam padodas, un ieguldīt enerģiju, lai attīstītu šo jomu. „Nav jēgas ielikt spēkus jomā, kas nepadodas,” uzskata I. Lemešonoka.

Patņa inovācijaI. Lemešonokas vadītais kar-

jeras informācijas un konsultēša-nas centrs ir kaimiņos privātajai vidusskolai Patnis, kas no 2011. gada novembra ir uzņemta vis-pasaules inovatīvo skolu tīklā. Kā pastāstīja I. Lemešonoka, šobrīd notiek darbs ar inovāciju karje-ras izglītībā. Visiem vidusskolas 9. klases audzēkņiem būs pusotru stundu ilgas individuālās konsul-tācijas, kas palīdzēs noteikt katra profesionālās jomas tipu – prak-tiskais, intelektuālais, mākslinie-ciskais, sociālais, konvencionālais vai uzņēmīgais. Ņemot vērā ie-gūtos rezultātus, turpmāk vidus-skolas līmenī katram audzēknim tiks sniegta bagātināta izglītības programma. Tas nozīmē, ka no 10. līdz 12. klasei katrs skolēns līdzte-kus izglītības standartā paredzē-tajām iegūs arī papildu zināšanas, prasmes un iemaņas viņa noteik-tajā jomā. „Neviens nepārmetīs, ja skolēnam matemātikā būs čet-rinieks vai piecinieks un viņš būs mākslinieciskais tips, kas, piemē-ram, apgleznos sienu. Savukārt eksaktajam neviens nepārmetīs, ja viņam kādā no humanitārajiem priekšmetiem būs standarts, bet labi attīstīta uzņēmējspēja. Viņš papildus apgūs komerczinības, fi-nanses vai ekonomiku,” skaidro I. Lemešonoka.

Arī dažas citās Latvijas skolās notiek savlaicīgi karjeras izglītī-

bas pasākumi. Piemēram, Rojas vidusskolā trīs gadus 9. klasēm tika realizēts projekts Mana karje-ra. Skolēni izstrādāja lietišķo raks-tu paraugus un apkopoja sevis izpētes materiālus, informatīvos

materiālus par profesijām, izglī-tības iestādēm, pašattīstības plā-nu, to prezentāciju elektroniskā mapē. Tādējādi skolēnu lēmums par turpmākajām mācībām kļuvis pamatotāks un mācības – piln-vērtīgākas. Savukārt vidusskolā zinātniski pētniecisko darbu iz-strādes laikā notiek individuālas konsultācijas ar jauniešiem par karjeras izvēli.

Reālās iespējasPadziļinātas, individuālas

karjeras konsultācijas var atļau-ties neliela skola, konstatē I. Le-mešonoka: „Tad, kad skolotājam nav stundas, viņam ir laiks pasē-dēt, padomāt par katru skolēnu. Piemēram, Kārlim papildus saistī-bā ar komercdarbību varētu iedot kādas interneta vietnes, ieteikt uzdevumus, Uzdevumi.lv. Martai iedot kaut ko saistībā ar reklāmu

vai žurnālistiku.”Latvijā ir sagatavoti vairāki

simti profesionālu karjeras kon-sultantu – maģistri, kuri ir gatavi strādāt skolās, novados ar pilnu slodzi, bet pašvaldībām vai nu

nepietiek naudas to algošanai, vai arī tiek izmantotas atrunas, ka tas ir klašu audzinātāju un Nodar-binātības valsts aģentūras uzde-vums. Taču klases audzinātājs... „Viņam jābūt gan psihologam, gan sociālajam darbiniekam. Bie-ži vien ir jāaizstāj ģimene tiem, kam vecāki ir ārzemēs, ilgi strādā vai ģimenē ir problēmas. Audzi-nātājs ir gandrīz viss – izglītotājs, vecāks. Tad viņam piedēvē būt arī karjeras konsultantam. Visam ir savas robežas. Tas pats arī ar priekšmeta skolotājiem. Daudzi ir noslogoti ar lielām slodzēm,” situāciju skaidro I. Lemešonoka, kas savulaik ieņēmusi arī Carnika-vas pamatskolas direktores ama-tu. Viņa secina, ka ir nepieciešami profesionāli karjeras konsultanti.

Pašlaik Latvijā strādā aptuve-ni 50 karjeras konsultantu, taču tas nav pietiekami. Lielās noslo-

Vajag saskatīt, kas bērnam padodas, un ieguldīt enerģiju, lai at-tīstītu šo jomu. Nav jēgas ielikt spēkus jomā, kas nepadodas.

Auto

rs: L

ETA

13

gotības dēļ, kā stāsta I. Lemešo-noka, konsultants nespēj nodroši-nāt individuālu pieeju katram. Tā vietā tiek organizēti, piemēram, karjeras pulciņi vai grupas, kas dodas uz uzņēmumiem. Skolēni tiek iesaistīti ēnu dienās vai citās karjeras izglītības aktivitātēs, taču tā ir fragmentāra pieeja. Ārzemēs, kā stāsta I. Lemešonoka, katrā skolā ir četri līdz pieci speciālisti un katrs atbildīgs par savu jomu.

Šāda situācija izraisa to, ka skolēns, beidzot 9. vai 12. klasi, īsti nezina, ko iesākt tālāk. Aptau-jās noskaidrots, ka tikai 10–20% skolēnu ir pārliecināti par savu nākotnes karjeras izvēli. Pārējo 80–90% vietā izvēli izdara vecāki, nejaušība vai draugu piemērs.

Ēnu dienaViena no iespējām, kas palīdz

skolēnam veikt savu nākotnes karjeras izvēli, ir ēnu diena. Jau 13. gadu sabiedriskā labuma organi-zācija Junior Achievement – Young Enterprise Latvija (JA–YE Latvija) rīko šo karjeras akciju, kurā sko-lēns var kļūt par kādas profesijas pārstāvja ēnu un uzzināt, ko ārs-ta vai arhitekta profesija nozīmē praksē un kādas zināšanas, pras-mes un iemaņas ir nepieciešamas tās veikšanai.

JA–YE Latvija mārketinga

vadītāja Sintija Lase stāsta, ka ēnu diena ne vien palīdz atrast savu nākotnes profesiju, bet arī saprast, kura profesija, izrādās, ir skolēnam pagalam nepiemērota. „Tie ir impulsi, iedvesmas, mirkļi, kuros tu piedzīvo kaut ko, kas tevi uzrunā, un tajā mirklī tu apzināti vai neapzināti pieņem lēmumu par kaut kādu virzību. Tādā ziņā ēnu diena ir spilgts piedzīvojums,” skaidro S. Lase.

Veiksmes formulasNepieciešamo profesionālo

prasmju apzināšanās ir viens no karjeras veiksmes formulas stūr-akmeņiem, taču ēnu diena nav vienīgā iespēja tās saskatīt. Izrā-dās, arī skolas ikdienas mācību

darbā ir iestrādātas daudzas kar-jeras prasmes. Piemēram, katras stundas beigās jebkura priekš-meta skolotājs var likt skolēniem novērtēt paveikto. Tā, kā stāsta I. Lemešonoka, ir tikpat būtis-ka karjeras prasme kā sava laika plānošana, veiksmīga uzdevumu izpilde, atbildība, grūtu problē-mu risināšanas prasme un darbs grupā. „Arī sportā mēs trenējam daudzas karjeras prasmes – darbs komandā, atbildība, ierašanās uz stundu laikā. Tās visas ir karjeras prasmes,” piemēru piedāvā I. Le-

mešonoka. Otrs veiksmes formulas stūr-

akmens ir atbildes uz trim jautā-jumiem: ko es gribu?; ko es varu?; kā es to varu apgūt? Veiksmīgas karjeras izvēles pamatā ir savu vēlmju apzināšanās, stāsta I. Le-mešonoka: „Nevis iešu uz juris-tiem, jo tur labi maksā, bet iešu uz skolotājiem, jo man patīk šis darbs un nauda man atnāks klāt kā enerģija. Gandarījums, prieks, apmierinātība par savu darbu pārvēršas naudas enerģijā.”

Otrs solis ir vēlmju salāgoša-na ar iespējām: „Vai ratiņkrēslā sē-došs cilvēks varēs būt balerīna vai nē, bet viņš var būt lielisks perso-nālvadības speciālists, dizaineris, arhitekts. Viņam vienkārši jāierau-ga, ko viņš var un kas viņam patīk,” skaidro I. Lemešonoka, piebilstot, ka trešais solis – izglītības un ne-pieciešamo prasmju gūšanas vei-du izpēte – ir daudz vieglāks.

Specialitāte un dar-ba tirgus

Lai gan Ekonomikas minis-trijas pagājušā gada vasarā pub-licētais ziņojums par darbaspēka prognozēm līdz 2030. gadam skaidri un gaiši parāda, ka ir ek-sakto un tehnisko profesiju pār-stāvju trūkums, kuru, iespējams, nāksies kompensēt ar augsti kvalificētu darbaspēku no NVS valstīm, skolēniem populārākās ēnošanas vakances 2011. gadā bija kultūras, mākslas un izklai-des jomā (2310 vakances). Otrajā vietā ierindojās veselības un soci-ālā aprūpe (1283 vakances), bet trešajā – mediji un sabiedriskās attiecības (1163 vakances). Sa-vukārt pagājušajā gadā topā bija mediji un sabiedriskās attiecības (2163 vakances), otrajā vietā ne-mainīgi – veselības un sociālā ap-rūpe (1614 vakances), bet trešajā vietā vakanču popularitātes ziņā ierindojās kultūras, mākslas un izklaides joma (1462 vakances). S. Lase uzskata, ka ēnu diena ļoti

latvijā ir sagatavoti vairāki simti profe-

sionālu karjeras konsultantu – maģis-

tri, kuri ir gatavi strādāt skolās, nova-

dos ar pilnu slodzi, bet pašvaldībām vai nu

nepietiek naudas to algošanai, vai arī tiek

izmantotas atrunas, ka tas ir klašu audzinā-

tāju un Nodarbinātības valsts aģentūras uz-

devums.

14

ietekmē jauniešu nākotnes pro-fesijas izvēli, savukārt JA-YE Lat-vija programmu direktore Inga Bolmane stāsta, ka skolēni bieži vien nezina profesijas, tāpēc tām nepiesakās. Viņa stāsta, ka tehnis-kas profesijas ēnot pārsvarā izvē-las Latvijas reģionos, kur darbojas kāda ražotne.

Tajā pašā laikā I. Lemešono-ka, runājot par profesionālās un

augstākās izglītības piedāvājumu kopumā, uzsver specializācijas trūkumu: „Kā darba tirgū var ie-kļauties cilvēks ar profesiju izglī-tības iestādes vadītājs vai, piemē-ram, organizācijas vadītājs? Darba tirgū ir pieprasīts noteiktas noza-res vadītājs.”

„Mēs dzīvojam laikmetā, kur agrākais koncepts es izdomāju, ka būšu kaut kas, izmācos un strādā-

ju, manuprāt, fiziski vairs neeksis-tē,” uzskata S. Lase, „tas arī nevar eksistēt, jo katru gadu rodas jau-nas profesijas. Tās profesijas, kas būs pēc pieciem gadiem, šodien nekur vēl nemāca. Tāpēc šobrīd jauniešiem ir jāsniedz spēja mā-cīties un visu laiku attīstīties. Otrs ir saprast virzienu, kurā attīstīties un iegūt spēcīgu pamatu, uz kura veidot savu nākotnes profesiju.”

Materiāli kā palīgs skolēna karjeras izvēlei

Inta Lemešonoka, Jauniešu un vecāku karjeras informācijas un konsultēšanas centra vadītāja

Kas ir karjera?Karjera var izpausties:

Apgalvojums Piekrītu Nepiekrītu Nezinu

Brīvā laika nodarbēs

Izglītībā

Skolas sabiedriskajā dzīvē

Ģimenē

Darbā

Manus karjeras lēmumus var ietekmēt

Apgalvojums Piekrītu Nepiekrītu Nezinu

Skolotāji

Draugi

Skolasbiedri

Vecāki

Cilvēki, kas man ir auto-ritātes

Vai tu esi pieņēmis/pieņēmusi tuvākās karjeras lēmumu? jā Nē

15

Vecāku atbalsts bērna karjeras izvēlē

jautājums jā Nē Nezinu

Vai Jūs zināt, par ko grib kļūt Jūsu bērns?

Vai Jūsu bērns izjūt grūtības karjeras lēmuma pieņemšanā?

Vai Jūs zināt, kādi ir Jūsu bērna talanti, dotumi, intereses?

Vai Jūs zināt, kādas ir Jūsu bērna profesionālās piemērotības?

Vai Jūs uzskatāt, ka Jums ir jāizvēlas sava bērna nākotnes profesija viņa vietā?

Vai Jūs iesakāt vai neiesakāt savam bērnam, kādu karjeras lēmumu pieņemt izglītības vai darba ziņā? Kā-pēc iesakāt vai neiesakāt?____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Vai Jūsu bērns piekrīt vai nepiekrīt Jūsu padomam? Kāpēc?____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

Karjeras plānošana_________________mācību gada plāni

1. IzglītībaKuriem mācību priekšmetiem jāpievērš pastiprināta uzmanība?

Kas tam nepieciešams?

Kas tiks darīts?

2. PrasmesKuras prasmes jāattīsta?

Kas tam nepieciešams?

Kas tiks darīts?

3. Brīvais laiksKādas nodarbes jāizvirza prioritāri?

Kas tiks darīts?

16

4. Attiecības, sadarbība ar citiem cilvēkiemKas nepieciešams veiksmīgām attiecībām?

Kas tiks darīts?

Individuālais plāns viena noteikta mērķa sasniegšanai

Mērķis

Laiks mērķa sasniegšanai

Nepieciešamie resursi mērķa sasniegšanai

Man piemītošās prasmes, kas palīdzēs sasniegt mērķi

Šķēršļi, kas var kavēt mērķa sasniegšanu

Mani atbalstītāji – padomdevēji, palīgi u. c.

Pēc kā noteikt, ka mērķis sasniegts?

Kāds būs sasniegtā mērķa rezultāts?

Skolēna darbības pašanalīze

Mācību priekšmets Ko esmu iemācījies? Kas vēl jāiemācās/jāuzlabo?

Skolas pasākumi Ko esmu iemācījies? Kas vēl jāiemācās/jāuzlabo?

Ekskursijas

Klases/skolas vakari

Koncerti /

teātra izrādes

17

Sporta pasākumi

Sporta pasākumi

Pulciņi/pašdarbība

Svētku pasākumi

Interešu klubi

Bibliotēka

Ikdienas mājas darbi Ko esmu iemācījies? Kas vēl jāiemācās/jāuzlabo?

Iepirkšanās

Siltuma uzturēšana mājās

Brīvā laika nodarbes Ko esmu iemācījies? Kas vēl jāiemācās/jāuzlabo?

Aktīvā atpūta

Sports

Rokdarbi

Attiecības ar cilvēkiem –

dalība pasākumos

Ar mākslu saistītas

nodarbes

18

Manas spējasDarba devēji vēlas, lai darbiniekam piemīt:

■ spēja patstāvīgi strādāt;■ spēja sadarboties ar citiem;■ spēja uzturēt labu garastāvokli;■ spēja izturēt darba slodzi;■ spēja pozitīvi raudzīties uz lietām;■ spēja komunicēt ar dažādiem cilvēkiem;■ spēja pieņemt adekvātus lēmumus (izdomāt labāko variantu, pirms rīkoties);■ spēja risināt sarežģītas situācijas;■ augsta stresa noturība;■ augstas darba spējas.

Pasvītro, lūdzu, vai iemarķē tās spējas, kuras Tev jau piemīt! Lai skatījums būtu objektīvāks, palūdz labam draugam, klasesbiedram, brālim, māsai vai vecākiem, lai

viņi novērtē Tavas spējas – objektīvs skats no malas labi palīdz sevis pilnveidošanā.Neatzīmētās spējas nozīmē to, ka tās Tev jāattīsta sevī – ja gribi veidot labu karjeru un būt pieprasīts

darbinieks.Pēc laika veic atkārtotu novērtēšanu un analizē savu izaugsmes dinamiku.

Mana attieksme pret skoluNovērtē, lūdzu, savu attieksmi apgalvojumos ar šādiem mērījumiem:

5 (vienmēr), 4 (bieži), 3 (palaikam), 2 (nekad)

- Es noskaņoju sevi pozitīvi, dodoties uz skolu- Es saprotu, ka mācības skolā ir līdzvērtīgas strādājošo darbam- Es pozitīvi izturos pret skolasbiedriem, lai kādas būtu katra īpatnības- Man patīk strādāt grupā- Es atbildīgi pildu visus man uzticētos mācību darbus- Es pozitīvi izturos pret skolotājiem, lai kādas būtu katra īpatnības- Es atbildīgi pildu visus man uzticētos ārpusstundu darbus- Es pārbaudu, vai darbi ir izpildīti līdz galam un viss ir kārtībā- Es vienmēr izsaku tikai pozitīvus komentārus par cilvēkiem- Es pieņemu objektīvu kritiku bez apvainošanās- Es precīzi ievēroju mācību stundu laikus- Es esmu pieklājīgs un laipns pret visiem, nešķirojot patīkamajos vai nepatīkamajos- Es palīdzu tiem, kuriem neveicas tik labi kā man Skala 26_______30______40______50_____60______65

Saskaiti kopējo punktu skaitu un ieraksti skalā. Jo punktu skaits mazāks, jo mazākas izredzes veidot veiksmīgu karjeru. Padomā, kurš apgalvojums samazinājis kopējo punktu skaitu – ar to nopietni jāstrādā, lai uzlabotu savu attieksmi.

Lai skatījums būtu objektīvāks, palūdz labam draugam, klasesbiedram, brālim, māsai vai vecākiem, lai viņi novērtē Tavu attieksmi – objektīvs skats no malas labi palīdz sevis pilnveidošanā.

Pēc laika veic atkārtotu novērtēšanu un analizē savu izaugsmes dinamiku.

Atceries, ka visi apgalvojumi attiecas arī uz konkurētspējīgu darbinieku, kurš veido veiksmīgu personisko karjeru!

19

VIDeS APzIņAS VeIDOŠANāS SāKAS SKOlā

ekoskolu programma, kas šogad svin savu 10. jubilejas gadu latvijā, nav tikai teorē-tisks pamatojums aktivitātēm, kuras skolēni un skolotāji īsteno programmā. Kaut

kas kopīgs ir visām šīm izglītības iestādēm – to pamanīt var uzreiz. Būt par ekoskolu – tā ir dzīve un tā ir vesela kultūra.

Vides iniciatīvas lielākoties visā pasaulē diemžēl apvieno tikai kvēlākos dabas aktīvistus un zaļos dīvaiņus, kuru kopskaitā ir daudz, tomēr reizēm ne pietiekami, lai viestu pārmaiņas sabiedrībā. Eko-skolas, kopš tās esmu iepazinusi personīgi, ir pavisam citāda ini-ciatīva un vides izglītības mode-lis. Jau šobrīd programmā apvie-nojušās 140 skolas visā Latvijā no dažādiem reģioniem un pilsētām, iesaistot 2550 skolotāju un 26 000 skolēnu. Pasaulē šis skaitlis ir vēl lielāks – 40 000 skolu 60 valstīs ar vairāk nekā 6 miljoniem aktīvo skolēnu.

Kāpēc ekoskolu programma ir tik īpaša?

Tā ir mainīga un nemitīgā kustībā. Līdztekus ikdienas akti-vitātēm, kuras jāveic skolā, prog-rammas īstenotājs Latvijā – Vi-

des izglītības fonds – katru gadu cenšas padomāt par papildu jau-numiem, lai vides izglītību skolu mācību saturā integrētu vēl rado-šāk, vēl efektīvāk. Tā, piemēram, 2011./2012. mācību gadā ekosko-las iesaistījās projektā Ekoskolu klimata kampaņa, kurā kopumā piedalījās 34 mācību iestādes. Ekoskolu klimata kampaņas grupa ceļoja pa Latvijas skolām, lai iz-glītojošā un arī interesantā veidā jauniešiem izskaidrotu, kā klimata pārmaiņas ietekmē dzīvi Latvijā un arī pasaulē, arī paši ekoskolēni stāstīja savas pārdomas par to, ko var darīt ikdienā, ko jau īsteno, un video uzrunās mudināja rīko-ties arī citus savus vienaudžus. Īsfilmas, spēles, animācijas filmu

veidošana no otrreizēji izmanto-jamiem materiāliem, videi drau-dzīgu enerģijas ražotāju prototi-pu izstāde skolā (saules baterijas, vēja turbīnas) ir tikai viena daļa

no piemēriem, kuros ieskatu snie-dza Klimata kampaņas viesošanās skolās.

Tika izveidots un pilnveidots klimata kalkulators, kas turpmāk palīdzēs identificēt būtiskākos kli-mata ietekmes avotus skolā, kā arī tos analizēt, lai meklētu iespējas, kā tos samazināt. Līdztekus kam-paņai skolu pārstāvji apkopoja savus labās prakses piemērus, kas bija nozīmīgs guvums ilgtspējīgas vides veidošanā. Tagad ikviens interesents šos piemērus var iz-mantot savas skolas un apkārtnes uzlabošanā, jo tie pieejami Vides izglītības fonda mājaslapā.

Katru gadu Ekoskolas prog-rammā tiek organizēta arī koku stādīšanas akcija. Pagājušā gada

pavasarī tā notika sadarbībā ar AS Latvijas Valsts meži. Tā bija lieliska iespēja pavadīt laiku svaigā gaisā un vienlaikus izglītoties – uzzināt par koku nozīmi dabā un nepie-

Ilze Grunska, mediju koordina-tore Vides izglītības fondā

2012. gada vasaras ekoskolu forums

skola un iespējas

20

ciešamību atjaunot koku audzes. Skolas, kuras piedalījās akcijā, sa-ņēma bezmaksas stādus, kuri ta-gad rotā skolas tuvējo apkārtni.

Tā sniedz iespēju skolotājiem un jauniešiem pavadīt savu brīvo

laiku videi draudzīgā un izglītojo-šā veidā. Forums par vides izglī-tību pedagogiem tiek organizēts katru gadu, savukārt 2012. gada vasarā ekoskolu jaunieši tikās pir-majā Ekoskolu skolēnu forumā Tērvetē. Kopumā tajā piedalījās 81 jaunietis no visas Latvijas. Forumā skolēni darbojās dažādās ar vidi saistītu tematu darbnīcās. Kopā ar lektoriem viņi izpētīja katru no sfērām, piemēram, vidi un apkārt-ni, klimatu, ūdeni u. c., un pēc tam savus pētījumus, novērojumus un būtiskākos secinājumus prezen-tēja. Tērvetes mežā jaunieši varēja nodoties veselīgām aktivitātēm un iziet orientēšanās trasi. Noslē-guma dienā notika ideju talka, kas nozīmē kāda projekta profila radīšanu, kura īstenošanā vēlāk piedalīsies paši jaunieši. Lielāko atsaucību un interesi guva tādu projektu idejas kā Zibakcija jeb Flashmob, veloekspedīcija, kā arī veselīgā sporta nedēļa, atkritumu urnu ieviešana vietējās pašvaldī-bās un daudzas citas.

Iespēja piedalīties arī starptautiskos projektos un kampa-ņās

Ekoskolām ir iespēja pieda-līties arī starptautiskos projektos un kampaņās. Tā, piemēram, Pa-

saules rīcības dienā, kas norisinā-jās pērn, 7. novembrī, iesaistījās 106 izglītības iestādes un vairāk nekā 25 tūkstoši skolēnu no visas valsts. Pasaulē kopumā piedalījās 27 valstis, 739 izglītības iestādes

un 322 462 dalībnieki. Par savām aktivitātēm Latvijas ekoskolas tika novērtētas arī starptautiski: Latvija ierindojās otras aktīvākās valsts kārtā. Ko viņi visi šajā dienā darīja? Aktivitātes bija visdažādā-kās: Daugmales pamatskolā ve-selīga dzīvesveida tēmas ietvaros norisinājās rīta vingrošana, kuru demonstrēja 1.–4. klašu skolēni, savukārt 5.–9. klašu audzēkņi vei-

doja skolas apkārtnes iekārtoša-nas projektu maketus. Valmieras pilsētas 5. pirmsskolas izglītības iestāde Vālodzīte izvēlējās tema-

tu Atkritumi, visu nedēļu integrē-jot atkritumu tematiku stundās. Stalbes vidusskolēni iesaistījās Leņčupītes bebru dambju jauk-šanā, atbrīvojot lašveidīgo zivīm nārstošanas ceļus sadarbībā ar Dabas aizsardzības biedrību un Gaujas Nacionālo parku. Pievēr-šot uzmanību klimata pārmai-ņām, pirmsskolas izglītības iestā-de Dartija organizēja pasākumu Šodien auto paliek mājās, visur eju es ar kājām. Vairākas skolas rīkoja makulatūras vākšanu, rudens tal-kas un skolas apkārtnes sakopša-nas pasākumus, kā arī zīmējumu konkursus.

Pieteikumu skaits ekoskolu program-mai ik gadus turpina palielināties

Programmā var iesaistīties ikviena izglītības iestāde, kas vē-las savā darbā pievērsties vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīs-tības jautājumiem. Šajā mācību

gadā Ekoskolu programmā pie-teicās arī divas augstākās izglītī-bas iestādes – Vidzemes augst-skola un Daugavpils Universitāte.

Šobrīd tiek plānots pilnīgi jauns, mazliet

citāds projekts, sadarbojoties ar pētnie-

ku no ASV, par latvāņu izplatību un kontroli

latvijā, kurā iesaistīsies arī ekoskolas.

Skolu apbalvošanas pasākums 2012, piedaloties vides aizsardzī-bas un reģionālās attīstības ministram e. Sprūdžam

21

Pieteikumu skaits Ekoskolu prog-rammai ik gadus turpina palie-lināties. Ja programmā iesaistās skola, tad tā savās vides izglītības iniciatīvās iesaista arī vecākus un

pat vietējo pašvaldību. Tādējādi ekoskolas ir arī veiksmīga sadarbī-bas forma skolām un sabiedrībai kopumā. Ekoskolu programma ar savu vispusīgo metodoloģiju ir efektīvs instruments sabiedrības vides apziņas attīstības veicinā-šanai un ar savu labo piemēru ir pārmaiņu katalizators vietējā sa-biedrībā. Ekoskolu programma palīdz integrēt vides izglītības tēmas izglītības iestāžu obligā-tajā programmā, papildus radot jaunas iniciatīvas, kas saistītas ne tikai ar izglītošanu, bet arī prak-tisku rīcību vides labā. Ekoskolas ir arī kā sadarbības tīkls vides aiz-sardzībā ieinteresētajām skolām.

Tā ir labi zināma programma visā pasaulē. Ekoskolu program-mas pazīstamākais elements ir starptautiskā Zaļā karoga balva,

ko saņem tikai tās skolas, kas ilgā laika posmā spēj veikt izcilas ak-tivitātes vides jomā. Latvijas Eko-skolas nosaukums un diploms ir nacionāla līmeņa balva skolām, kuras ir ceļā uz Zaļo karogu. Šīs balvas skolām tiek piešķirtas uz vienu mācību gadu un katru rei-zi jāizcīna no jauna. Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņem Ekoskolu programmas nacionālā žūrija, kurā ir valsts institūciju un sabiedrisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pārstāvji.

Kā jau iepriekš minēju, Vides izglītības fonds (VIF) itin bieži ie-saistās starptautiski nozīmīgās akcijās un konkursos. Viens no tiem norisinājās pērngad sa-darbībā ar Toyota Motor Europe. Konkursā Vide un inovācijas savas idejas izstrādāja, realizēja dzīvē un iesniedza izvērtēšanai vairā-kas ekoskolas. Latvijā uzvarēja Rī-gas Rīnūžu vidusskola. Uzvarētāji savā projektā iesaistīja gan skolu, vecākus un skolotājus, gan vietē-jo sabiedrību, īstenojot ekoceļu ar astoņiem videi draudzīgiem so-ļiem, tādējādi samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iemāco-ties atkritumu apsaimniekošanas principus.

Šobrīd tiek plānots pilnīgi jauns, mazliet citāds projekts, sa-darbojoties ar pētnieku no ASV, par latvāņu izplatību un kontroli Latvijā, kurā iesaistīsies arī eko-skolas.

Kā redzams, Ekoskolu prog-ramma ietver tik daudz, turklāt katrs var sev tajā atrast piemēro-tāko. Tie, kurus interesē prestižs, var lepoties ar starptautiski atpa-zīstamo Zaļo karogu, kurš plīvos skolas mastā. Tie, kuriem svarīga sadarbība, iepazīšanās ar jaunām skolām, Ekoskolu programma ir ceļš, pa kuru nonākt pie līdzīgi do-mājošiem cilvēkiem. Savukārt tie, kas ikdienā vienkārši vēlas dzīvot dabai draudzīgāk un saudzēt vidi, zina, ka Ekoskolu programma ir palīgs un padomdevējs, lai savus labos nodomus īstenotu dzīvē. Es iepazinos ar ekoskolām, dodo-ties Ekoskolu klimata kampaņas izbraucienos, un tas man pavēra pavisam citu skatu uz ikdienas iz-glītības sasaisti ar vidi – cik tā var būt dažāda, aizraujoša, krāšņa un azartiska. Jo vairāk iespēju, jo vai-rāk ir no kā izvēlēties – ekoskola ir iespēju kultūra, un tā pavisam noteikti ir nākotnes skola.

Klimata kampaņas animācijas filmu darbnīca

●Ekoskolu programma ir saprotama un ievieš skolas sistēmā kārtī-bu vides jautājumu risināšanā;

●Ekoskolu programmas septiņu elementu metodoloģija nodroši-na, ka katrā skolā, kas piedalās programmā, tiek ieviesta skolas mērogiem un iespējām piemērota vides pārvaldības sistēma, no-drošinot koordinētu ilgtermiņa darbu vides aizsardzības un pār-valdības darbā skolā;

●Programma gan nodrošina patstāvīgu darbu ar vides izglītības jautājumiem, tomēr pēc palīdzības, padomiem un jaunām idejām vienmēr var vērsties pie ekoskolu koordinatora;

● Lai nodrošinātu veiksmīgu vides pārvaldības ieviešanu skolā, tiek nodrošināta pieeja metodiskajiem materiāliem un atbalsta aktivi-tātēm skolotājiem un skolēniem.

Vairāk par ekoskolu programmu un pieteikšanās iespējām: http://www.videsfonds.lv/lv/ekoskolas.

22

DAžI AKtUālI jAUtājUMI PAR ANGļU VAlODAS CeNtRAlIzētO eKSāMeNU UN Ne tIKAI

tuvojoties Ce angļu valodā, kas notiks martā, aptaujājot dažādu skolu skolotājus, secinājām, ka joprojām nav skaidrs, kā eksāmena rīkošana atstās iespaidu uz citu priekšmetu mācību stundām. lūdzām Valsts izglītības satura centru (VISC)

sniegt atbildes uz dažiem jautājumiem, kas saistīti gan ar angļu valodas eksāmenu, gan ar eksāmenu organizāciju kopumā.

Kad paredzētas brīvdienas tiem skolēniem, kas kārtos an-gļu valodas eksāmenu?

Saskaņā ar normatīvajos ak-tos noteiktajām prasībām izglītī-bas iestāde ir tā, kas nosaka, kad piešķirt brīvdienas 12. klašu sko-lēniem: „Izglītības iestāde patstā-vīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām pavasara brīvdie-nām (no 2013. gada 19. marta līdz 25. martam vai no 2013. gada 2. aprīļa līdz 8. aprīlim) 12. klases iz-glītojamajiem.”

MK noteikumi nosaka, ka iz-glītības iestāde patstāvīgi pieņem lēmumu par vienu nedēļu ilgām pavasara brīvdienām 12. klases iz-glītojamajiem. To darot, ir jāievē-ro vienlīdzīguma princips (pieeja) pret visiem izglītojamiem – jābūt 5 nepārtrauktām darba dienām brīvlaikā arī 12. klašu izglītoja-miem.

Kā tas ietekmēs citu mācību priekšmetu stundas, kuras ne-būs notikušas eksāmena/brīv-laika dēļ?

Vesela nedēļa netiek iekavē-ta, jo pārbaudes darba laikā no

26. marta līdz 28. martam notiek mācību process visiem, arī tiem, kas eksāmenu neliek. To, kā tiek kārtots mācību stundu saraksts šajā laikā, nosaka pati izglītības iestāde.

Kā tiks organizēts mācību process angļu valodā pēc eksā-mena?

Pēc eksāmena norises angļu valodas mācību stundās skolo-tājs varēs, izmantojot diferencēto pieeju, paplašināt un padziļināt izglītojamo prasmes, ievērojot viņu individuālās vēlmes. VISC ne vēlāk kā 18. februārī mājaslapā publicēs metodiskās rekomendā-cijas angļu valodas pedagogiem,

kā organizēt mācību procesu pēc pārbaudes darba norises martā. Šobrīd noslēdzas darbs pie meto-disko rekomendāciju izstrādes.

Mazo skolu direktori iesa-ka: VISC varētu pašus eksāmena darbus nodot skolu rokās jau ie-priekšējā vakarā, vismaz 17.00. Tas vienkārši būtu risinājums daudzu lauku skolu problemā-tiskajās situācijās, ja, piemēram,

rastos kādas problēmas ar inter-netu vai citām tehnoloģijām, kas bieži vien var rasties kādā mazā lauku skoliņā. Kā VISC uz to raugās?

Valsts pārbaudes darbu pie-gāde izglītības iestādēm notiek saskaņā ar ļoti stingriem noteik-tiem drošības pasākumiem, lai izvairītos no negodīgas rīcības un valsts pārbaudes darbu satura izzināšana pirms to norises. Cen-tralizētie eksāmeni skolās nonāk sadrukātā formātā, bet citu pār-baudes darbu materiāli tiek pie-gādāti elektroniski. Elektronisko piegāžu laika grafikā, plānojot konkrētus laikus, ir ņemti vērā ga-dījumi, ja rodas problēmas ar in-

ternetu u. tml., ir kārtība, lai šādos gadījumos atrastu risinājumu pēc iespējas ātrāk. Tad piesaistās VISC speciālists, kurš konkrētajai skolai sniedz atbalstu, konsultē, kā la-bāk rīkoties, utt.

Šobrīd netiek izvērtēts, cik lielā mērā centralizēto eksāme-nu prasības atbilst tam, kas no skolēna tiek prasīts, uzsākot stu-dijas augstskolā. Tāpēc augst-

Atbild Kristīne Ilgaža, VISC sa-biedrisko attiecību speciāliste

VISC ne vēlāk kā 18. februārī mājas-

lapā publicēs metodiskās rekomen-

dācijas angļu valodas pedagogiem,

kā organizēt mācību procesu pēc pārbau-

des darba norises martā.

aktuāls jautājums

23

skolā budžeta grupās ir liels atskaitīto studentu skaits. Lai mācītos augstskolā, daudziem vidusskolu absolventiem jāap-meklē papildu kursi, jāmācās mācīties. Vai un kā VISC plāno iz-vērtēt CE prasības un to atbilstī-bu studiju uzsākšanai augstsko-lās?

Valsts pārbaudes darbs vi-dējās izglītības posma noslēgu-mā pārbauda skolēnu zināšanas, prasmes un attieksmes, ņemot vērā mācību priekšmetu standar-tos noteiktās prasības. Arī centra-lizēto eksāmenu saturs tiek izstrā-dāti atbilstoši konkrēto mācību priekšmetu standartiem. Standar-

tu izstrādes gaitā darba grupās tiek iesaistīti arī augstskolu pār-stāvji, organizētas pat diskusijas, kurās piedalījās dažādu augstsko-lu pārstāvji. Diskusijas parādīja, ka nav vienotas nostājas augstskolu vidū, ko vajadzētu visiem mā-cīt konkrētā mācību priekšmetā. Šādi atšķirīgi viedokļi, protams, rodas objektīvu iemeslu dēļ, jo augstskolām nepieciešamas sko-lēnu zināšanas dažādās jomās un dažādos līmeņos.

Eksāmenus gatavojot, ne-tiek ņemtas vērā visu augstsko-lu dažādās prasības. Piemēram, netiek gatavots eksāmens tiem, kas apgūs augstāko matemātiku.

Tāds nav centralizētā eksāmena mērķis. Augstskolas kā vienu no kritērijiem ņem vērā centralizēta-jos eksāmenos iegūtos rezultātus, izvērtējot to, kuri jaunieši var mā-cīties konkrētajās studiju prog-rammās. Katrā valsts pārbaudes darbā, tajā skaitā centralizētajā eksāmenā, skolēnu zināšanas un prasmes tiek vērtētas dažādos izziņas darbības līmeņos – no ze-mākā līdz augstākajam. Līdz ar to atkarībā no studiju programmas uzņemšanas noteikumos augst-skolas var uzlikt atšķirīgu īpatsva-ru skolēna sasniegumiem katra konkrētā centralizētā eksāmena daļai. ■

Konceptuāli atbalsta ierosinājumu vispā-rējās izglītības iestādēs veidot tikai vienu pašpārvaldes institūciju

Saeimas deputāti 7. februārī konceptuāli pirmajā lasījumā at-balstīja Reformu partijas (RP) sa-gatavotos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības li-kumā, ar kuriem iecerēts noteikt, ka vispārējās izglītības iestādēs var veidot tikai vienu koleģiālu pašpārvaldes institūciju.

Ar izmaiņām likumā iecerēts ieviest vienas koleģiālas institūci-jas izveidi vispārējās izglītības ies-tādēs, precīzi nosakot tās izveides kārtību, sastāvu un uzdevumus, teikts RP sagatavotajā likuma anotācijā.

Pēc partijas domām, likum-projekti veicinās izglītības iestāžu iekšējo koleģiālo institūciju sa-

kārtošanu, lai nodrošinātu kvali-tatīvu un vispusīgu sadarbību ar izglītojamo vecākiem, izglītības iestādes dibinātāju, pašvaldību, iestādes darbiniekiem un sabied-rību kopumā.

Grozījumi Izglītības likumā noteiks, kādu grupu pārstāvji ir obligāti iekļaujami pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vi-dējās izglītības iestādes pašpār-valdes sastāvā. Līdzīgi pašreizē-jam regulējumam par izglītības iestādes pašpārvaldes sastāvu un izglītības padomes sastāvu likum-projekts nosaka, ka pašpārvaldē var iekļaut pašvaldības pārstāv-jus. Pašvaldības pārstāvji darbo-sies izglītības iestādes pašpārval-

dē, ja izglītības iestādes dibinātājs ir pašvaldība.

Pašlaik problēmas radot fakts, ka pārklājas likumos pare-dzēto institūciju – izglītības iestā-des padomes un pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes paš-pārvaldes – funkcijas. Turklāt abas institūcijas varot tikt veidotas ar vienu un to pašu sabiedrības gru-pu pārstāvību, tajās piedaloties izglītojamiem, viņu vecākiem, iz-glītības iestādes dibinātājiem, iz-glītības iestādes darbiniekiem un pedagogiem. Grozījumus nepie-ciešams pieņemt, lai šo situāciju mainītu. ■

LETA informācija

zIņas īsumā

24

Iemācīt izmantot iespējas, ko

piedāvā pasauleNika Aleksejeva, žurnāliste

Globālā izglītība?

Skolas Vārds devās ielās, lai pāris Rīgas skolēniem uzdotu jautājumus, kas saistīti ar globālo izglītību. Vienīgi Rīgas Centra hu-manitārās vidusskolas 11. klases skolniece Sindija mēģināja atbil-dēt uz jautājumu, kas ir globālā iz-glītība. “Mācība par to, kas notiek visā pasaulē?” meitene minēja. Pārējie uz ielas nejauši sastaptie skolēni vārdu salikuma globālā iz-glītība nozīmi nezināja.

Uz konkrētu vaicājumu, vai skolā tiek mācīti jautājumi, kas piederīgi globālās izglītības tē-mām, lielākoties atbilde bija – jā, to māca sociālajās zinībās. Sintija, kas mācās Rīgas Pārtikas ražotā-ju vidusskolā 1. kursā un apgūst tūrisma pakalpojumu komerc-darbinieka specialitāti, atbildēja, ka izvēlētajā izglītības jomā ne-pieciešamas lielas konteksta zi-nāšanas un mācību procesā tiek sniegti daudzi piemēri no dzīves, tāpēc globālās izglītības tēmas nav svešas.

Visbeidzot – tika uzdots jautājums, vai skolēns jūtas kā pasaules pilsonis un zina, kā ie-tekmēt procesus tajā. Vienīgi pa-matskolnieks Gusts no Natālijas Draudziņas vidusskolas atbildēja apstiprinoši, taču to, kā ietekmēt

procesus pasaulē, nezina arī viņš. Vidusskolniece Sindija savukārt paskaidroja, ka izpratni par pil-sonību rada viņas vecāki, kas ir uzņēmēji. Skolā tā netiek radīta. Vēsturē lielākoties tiek apgūti sausi fakti.

Skolas Vārds satika arī sā-kumskolnieces Alisi un Sāru, kas neatpazina nevienu no globālās izglītības saturā ietilpstošajiem jautājumiem.

Globālā jeb attīstī-bas izglītība

Kā tad īsti saprast, kas ir glo-bālā izglītība? Tiešā tulkojumā no angļu valodas globālā izglītība tiek saukta par attīstības izglītību (development education), taču, kā skaidro Izglītības attīstības centra (IAC) pārstāvji, Latvijā šis vārdu salikums nav īpaši saprotams, tā-pēc attīstības vietā tiek lietots jē-dziens globāls.

No vienas puses, attīstības jeb globālā izglītība veicina infor-mētību un izpratni par to, kā no-tikumi pasaulē ietekmē indivīdu un kopienu dzīvi. No otras – tā skaidro, kā jebkurš var ietekmēt to, kas notiek pasaulē. Šādu glo-bālās izglītības vārdu salikuma skaidrojumu sniedz Attīstības iz-glītības asociācija (Development

Kā dzīvot labāk labākā pasaulē? tas ir jautājums, uz kuru atbildi meklē bērni un jaunieši, kas skolā tā vai citādi apgūst globālo jeb attīstības izglītību. Globālās izglītības kontekstā tiek runāts par, piemēram, dažādību pasaulē, cilvēktiesī-bām, ilgtspējīgu attīstību, sociālo taisnīgumu un citām tēmām. tiek mēģināts

skolēnā radīt izpratni par globālo pilsonību un spēju ietekmēt pasaules procesus. taču – cik lielā mērā skolēni gūst izpratni par globālās izglītības tēmām?

Projekta īstenošanas pirmajā gadā taps pētījums par globālo tēmu klātbūtni latvijas, liel-britānijas, Igaunijas un citu eS valstu izglītībā. Izpētot un sa-līdzinot izglītības standartus, mācību priekšmetu program-mas, mācību grāmatas un ma-teriālus, taps starptautisks zi-ņojums par attīstības/globālās izglītības aspektiem sociālajās zinātnēs, izstrādāti globālās izglītības efektivitātes novērtē-šanas kritēriji un stratēģija, kā arī ieteikumi tās integrēšanai sociālo zinātņu mācību priekš-metos formālajā izglītībā.

Auto

rs: b

bq.lv

globālā izglītība

25

Education Association) Lielbritā-nijā. Līdzīgi arī Eiropas Komisijas Ziemeļu – Dienvidu centrs glo-bālās izglītības mērķi redz kā acu atvēršanu pasaules realitātei un aicinājumu rīcībai, kas veidotu pasauli taisnīgāku, vienlīdzīgāku un tādu, kurā tiek ievērotas cil-vēktiesības.

Tādējādi IAC, kam jau ir zi-nāšanas globālās izglītības jau-tājumos, izdarīja kopsavilkumu, globālo izglītību izskaidrojot trīs pakāpēs: pirmkārt, ļaut skolē-niem saprast, kas notiek pasaulē un kur to virza notiekošie proce-si, otrkārt, radīt izpratni, kā pa-saulē notiekošais ietekmē katru no viņiem un kā katrs ietekmē procesus pasaulē, un, treškārt, palīdzēt apzināties, ko katrs sko-lēns var darīt, lai pasaule kļūtu labāka ne vien katram individuāli, bet visiem. Tēmas, ko, īstenojot interdisciplināru pieeju, apgūst globālās izglītības kontekstā, ir dažādība, tās novērtēšana un cienīšana, cilvēktiesības, cilvēka,

vides un saimnieciskās darbības savstarpējā mijiedarbība, ilgtspē-jīga attīstība, dažādu vērtību un uzskatu, sociālā taisnīguma, kon-

fliktu risināšanas izpratne, kā arī globālās pilsonības audzināšana.

Ģeogrāfijas skolotāja, mācī-bu grāmatu autore Natālija Bui-le sniedz piemēru, kurā saskaras

vēstures, ģeogrāfijas un politikas tēmas: „Mēs skatāmies komplek-si dabas apstākļus, resursus, jo tas ietekmē gan cilvēku dzīvi un

sadzīvi, gan viņa saimniecību. [..] Ūdens resursu dēļ notiek karš. Starptautiskā upe sākas vienā val-stī, ieplūst otrā. Augštecē izmanto

upes ūdeni. Rezultātā nākamajā valstī rodas sausgultne, bet vi-ņiem vajag ūdeni. Kas tad notika ar Āzijas valstīm? Vajadzēja pildīt lielos plānus kokvilnas audzēša-

nai, bet kokvilna ir augs, kuram vajag apūdeņošanu. Rezultātā Arāla jūrā nepieplūda saldūdens. Tā ūdens palika sāļāks, tas ietek-mēja zivju resursus, kuģi nekur-sēja, turklāt mediķi konstatēja, ka jaunai māmiņai ir sāļš piens.”

Projekts

Viena no iniciatīvām, kas paredzēta, lai sekmētu jauniešu, skolotāju un sabiedrības izpratni par globālām kopsakarībām, sav-starpējo mijiedarbību pasaulē un jauniešu aktīvu līdzdalību globālu jautājumu risināšanā, ir IAC sāktā projekta Globālā dimensija soci-ālo zinātņu mācību priekšmetos īstenošana. Tas ir jau otrais centra projekts, kas paredzēts globālās izglītības integrēšanai izglītībā. Pirms vairāk nekā gada beidzās divus gadus ilgušais projekts Sko-las kā satelīti attīstības izglītībā. Tajā piedalījās deviņu Latvijas skolu komandas un tapa meto-diskais materiāls un vadlīnijas at-tīstības/globālajā izglītībā, ko var izmantot visas skolas Latvijā.

Plānots, ka projektā 2013. gada rude-

nī tiks aicināta iesaistīties 21 latvijas

skola no dažādiem latvijas reģio-

niem. Skolas īstenos dažādas globālās izglī-

tības aktivitātes, piedalīsies pieredzes ap-

maiņā un semināros, kuros tiks izglītoti ne

vien skolēni un pedagogi, bet arī izglītības

politikas veidotāji un izglītības eksperti.

Foto

. ww

w.b

unco

mbe

.k12

.nc.

us

26

Jaunā projekta specifiskais mērķis ir ieviest attīstības/glo-bālās izglītības jēdzienus un tē-mas ne vien Latvijas skolu, bet arī sabiedrības dienaskārtībā. Arī projekta mērogi kļuvuši globā-lāki. Sadarbojoties ar attīstības sadarbības un izglītības politikas veidotājiem, viedokļu līderiem un izglītības iestādēm, tiks strādāts,

lai integrētu globālo izglītību for-mālajā izglītībā Latvijā, izpētot Igaunijas un Lielbritānijas, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi šajā jomā. Tāpat kā ie-priekš minētajā projektā, viens no IAC starptautiskajiem sadarbības partneriem ir Līdsas Attīstības iz-glītības centrs (LeedsDEC) Lielbri-tānijā. Šoreiz globālās izglītības veicināšanas iniciatīvai pievieno-jies arī Mondo – viens no pirma-jiem un samērā labi zināmajiem attīstības sadarbības un izglītības spēlētājiem Igaunijā.

Projekta īstenošanas pirmajā gadā taps pētījums par globālo tēmu klātbūtni Latvijas, Lielbri-tānijas, Igaunijas un citu ES val-stu izglītībā. Izpētot un salīdzi-not izglītības standartus, mācību priekšmetu programmas, mācī-bu grāmatas un materiālus, taps starptautisks ziņojums par attīstī-bas/globālās izglītības aspektiem

sociālajās zinātnēs, izstrādāti glo-bālās izglītības efektivitātes no-vērtēšanas kritēriji un stratēģija, kā arī ieteikumi tās integrēšanai sociālo zinātņu mācību priekšme-tos formālajā izglītībā. Pētījums arī būs kā bāze attīstības/globā-lās izglītības mācību materiālu un programmu izveidei Latvijā un Igaunijā.

Plānots, ka projektā 2013. gada rudenī tiks aicināta iesaistī-ties 21 Latvijas skola no dažādiem Latvijas reģioniem. Skolas īste-nos dažādas globālās izglītības aktivitātes, piedalīsies pieredzes apmaiņā un semināros, kuros tiks izglītoti ne vien skolēni un peda-gogi, bet arī izglītības politikas veidotāji un izglītības eksperti.

Globālā izglītība pašreizējā mācību saturā

Pēc skolēnu atbildēm vien nevar spriest par to, cik lielā mērā globālā izglītība skolās tiek apgū-ta. „Praktiski tas [globālās izglītī-bas apguve – red.] notiek, jo tas nevar nenotikt. To mums nosaka mācību priekšmetu standarta sa-turs. Tajā, piemēram, ir jautājums cilvēktiesības, kas ietilpst globālās izglītības saturā,” skaidro Sandra

Falka, Valsts izglītības satura cen-tra (VISC) vecākā referente soci-ālo zinību, politikas un tiesību, kā arī veselības mācības jautājumos. Viņa skaidro, ka skolotājs īsteno globālo izglītību, skolēniem šo vārdu salikumu neminot, taču veidojot izpratni par tādām glo-bālajā izglītībā ietilpstošām tē-mām kā vērtību, kultūru dažādī-ba, sociālais taisnīgums un citas.

Arī IAC, īstenojot iepriekšējo projektu Skolas kā satelīti attīstī-bas izglītībā, veica nelielu pētī-jumu, kurā secināja, ka globālās izglītības tēmas ir ietvertas skolu mācību priekšmetu standartu prasībās visos vecuma posmos gan humanitārās, gan eksaktās jomas mācību priekšmetos. Sā-kumskolās visvairāk par globālās izglītības tēmām tiek mācīts so-ciālajās zinībās, ētikā, kā arī mājtu-rībā un tehnoloģijās. Pamatskolā papildus sociālajām zinībām, mā-jturībai un tehnoloģijām globālās izglītības tēmas ir arī ģeogrāfijā, bet vidējās izglītības līmenī lielā-koties sociālo zinātņu jomā, kurā ietilpst tādi priekšmeti kā vēsture, ekonomika, filozofija, ģeogrāfija, psiholoģija, politika un tiesības, mājsaimniecība, ētika un kulturo-loģija.

N. Buile uzskata, ka pašlaik īstenot globālo izglītību starpdis-ciplināri ir visai viegli, jo skolotāji, lai iegūtu pietiekamu slodzi un atalgojumu, ir spiesti mācīt vai-rākus priekšmetus, turklāt izvē-las tos radniecīgus, piemēram, ģeogrāfiju, ekonomiku, politiku un tiesības. Pamatskolā iespē-jamas vēl plašākas priekšmetu kombinācijas – vēsture, sociālās zinības, ģeogrāfija, dabas zinības. Tādējādi skolotāji var paši izvei-dot integrētus globālās izglītības tematus, valsts ekonomiskās si-tuācijas trūkumus izmantojot par priekšrocību globālās izglītības apguvei. ■

Pašlaik īstenot globālo izglītību starp-

disciplināri ir visai viegli, jo skolotāji,

lai iegūtu pietiekamu slodzi un atal-

gojumu, ir spiesti mācīt vairākus priekšme-

tus, turklāt izvēlas tos radniecīgus, piemē-

ram, ģeogrāfiju, ekonomiku, politiku un

tiesības.

27

Kā saprast pusaudzijūsu bērns ir pusaudzis? Viņa atzīmes sākušas klibot? Ir kāda no-bastota stunda? jums pasliktinājušās attiecības?Apsveicu!

lai kādas arī būtu jūsu pašreizējās grūtības, labā ziņa ir tāda, ka bērns dodas cauri pusaudža periodam, un tas noteikti ir daudz labāk nekā tad, ja tas nenotiek – bērns nemainās, paliek tāds, kā bijis, jo tas nozīmē, ka viņš dara kaut ko citu, nevis paveic to, kas jebkuram pusaudzim jāizdara, un tas nozīmē, ka ar pusaudža problēmām viņam nāksies saskarties vēlāk, jau pieauguša cilvēka dzīvē, un tas būs daudz, daudz smagāk.

Šeit pastāstīšu, kāds varētu būt vieglāks pusaudža periods un kāds – smagāks, un ko pieaugu-šie var darīt, lai šis laiks paietu bez lieliem zaudējumiem un pārdzīvojumiem.

Pusaudža galvenais uz-devums ir atraisīties no ģime-nes saitēm, kļūt par neatkarīgu pieaugušu cilvēku, unikālu per-sonību ar savu raksturu, spējām, viedokli un vērtību sistēmu.

Varētu teikt, ka tā ir cilvēka trešā piedzimšana. Pirmā (fiziskā) notiek, no mātes klēpja ienākot pasaulē, otrā (sociālā) – kad ģime-

ne atver savas robežas un bērns no ģimenes klēpja ieiet sabiedrī-bā (tas notiek, sākot bērnudārza vai skolas gaitas), trešā (galīgā, individuālā) – atdaloties no ģime-nes un kļūstot par patstāvīgu, ne-atkarīgu cilvēku.

Vai tas ir viegli? Pie vecākiem bērns ir drošībā, viņi visu zina, ar visu māk tikt galā, par visu spējīgi parūpēties, atrisināt visas grūtī-bas, bet pasaulē – tik daudz nezi-nāmā: vai atradīšu darbu, vai va-rēšu pietiekami nopelnīt, vai tikšu galā ar darba un sadzīves prob-lēmām, vai satikšu kādu, ar kuru gribēšu veidot ģimeni, vai spēšu to izveidot, vai patikšu cilvēkam, kurā iemīlēšos? Vai mācēšu uztu-rēt un izveidot labas attiecības?

Pusaudža realitāti pārnesot uz pieauguša cilvēka ikdienu – tas būtu apmēram kā vienam pašam aizbraukt uz svešu zemi, zaudējot savu profesiju, ģimeni, un sākt visu no nulles. Vilinošas izredzes? Vairums no mums darītu visu, lai šādu nepieciešamību attālinātu.

Tomēr daba pusaudzim tādā grūtā brīdī nāk palīgā un piedāvā mehānismus, kas atdalīšanos un aiziešanu savā dzīvē krietni at-vieglina.

Pirmais mehānisms ir vecā-ku devalvācija – no labiem,

jaukiem, gādīgiem un saproto-šiem vecākiem aiziet ir daudz grūtāk nekā no stulbiem, atpa-likušiem un nesaprotošiem. Tas nozīmē – lai kādi vecāki ir rea-litātē, pusaudzis pat mazākajās domstarpībās vecākus uztvers kā sliktus, jo citādi viņš nevarēs kļūt pieaudzis. Atliek to izturēt. Nor-mālam pusaudzim vecāki ir sliktie.

Otrs svarīgs mehānisms ir visvarenības sajūta – pus-audzis tic, ka viņam nekas slikts nevar notikt (viņš nekļūs atkarīgs no cigaretēm vai narkotikām, viņu nepieķers par pārkāpumiem u. tml.), un šī sajūta ļauj patstā-vīgu dzīvi saredzēt kā reibinošu brīvību, nevis kā grūti atrisinā-mu problēmu gūzmu. Pusaudži nebaidās no riska, un vecākiem, rūpējoties par bērna drošību, gri-bas viņus pabiedēt – tomēr te ir ļoti svarīgi nobalansēt uz trauslas robežas, lai, rādot realitāti, neap-grieztu jaunajam cilvēkam spār-nus.

Agrīnais pusaudža periods – 11–13 gadi

Sākas ar dzimumnobriešanu: bērna ķermenis mainās un vei-dojas par sievietes un vīrieša ķer-meni. Tādējādi mainās ķermeņa

Baiba Gerharde, RSU Psihoso-matikas klīnikas ārste psihote-rapeite

auto

rs: w

ww

.psi

hote

rape

itapr

akse

.lv

attiecības ar skolēnu

28

paštēls – tas, kā cilvēks pats sevi uztver un vērtē. Meitenes par ap-mēram diviem gadiem apsteidz zēnus, ir garākas, nobriedušākas, viņām ir citas intereses.

Mainoties ķermenim, notiek arī izmaiņas psihē. Parādās jau-nas emocijas – samulsums un ziņkārība – par lietām, kas sais-tītas ar dzimumu, pusaudža in-terese novēršas no vienaudžiem uz vecākiem. Viņš pēta vecākus, vēlas būt klāt pieaugušo sarunās (piemēram, viesībās – 11–12 ga-dus veci bērni neiet bērnu pulkā, bet paliek pie galda ar pieauguša-jiem un klausās, ko tie runā (labi to atļaut – bērni iepazīst pieaugu-šo domāšanas veidu, skatījumu, mācās paraudzīties uz lietām no dažādiem skatupunktiem, anali-zēt notikumus, labāk izprast citu cilvēku rīcības motīvus)). Tā pus-audzim ir jauna un ļoti interesan-ta pasaule.

Palielinās interese par pretē-jā dzimuma vecāku un konkuren-ce par tā uzmanību ar sava dzi-muma vecāku. Meitenes jokojas un koķetē ar tēviem, var pienest kafiju, gludināt kreklus (to, ko dara mamma), uzsverot, ka sanāk labāk nekā mammai. Dēli var ga-lanti atvērt mammām durvis, nest iepirkumu maisiņu, izteikt kom-plimentus par apģērbu, frizūru, konkurējot ar tēvu.

Dzimumidentifikācija – abu dzimumu jaunieši demonstrē savu dzimumpiederību. Meitenes sāk krāsoties, velk augstpapē-žu kurpes, vēlas ģērbties seksīgi. Vecāki nereti ir pārsteigti, vēlas piebremzēt attīstību. Zēni – kļūst ciniski, brutāli, vīrišķīgi, nereti lie-to rupjus vārdus. Ja jaunākajās klasēs labāki un populārāki citu acīs ir bērni, kas labi mācās, tad ap 13 gadiem tas sāk mainīties – populārāki ir tie, kuri slikti mācās. Jo iekšēji nedrošāk jūtas bērns, jo spilgtāk viņš demonstrē savu dzi-mumu.

Ķermeņa izmaiņas ir ļoti jū-

tīga tēma, kas var nest līdzi cie-šanas un dziļu kaunu. Visgrūtāk ir tiem bērniem, kuri atšķiras no vienaudžiem, kuriem ar dzimumu saistītās ķermeņa izmaiņas noris pirmajiem vai pēdējiem.

Vidējais pusaudža periods – 14–16 gadi

Fiziskajā plānā šajā periodā zēni panāk meitenes un atšķirī-bas izlīdzinās. Attiecības ar pre-tējo dzimumu, savas pievilcības pārbaudīšana puišu un meiteņu acīs ir tas, kas lielā mērā nosaka pusaudža labsajūtu vai nelabsa-jūtu. Lai labāk izprastu, kas notiek vidējo padsmitnieku emocionāla-jā pasaulē, – neliels ieskats psihes uzbūves teorijā.

Personības struk-turālais modelis (Freids)

Id – dziņu, vajadzību, in-stinktu pārstāvis. Saturs lielā mērā

neapzināts. Indivīds vēlas apmie-rināt savas vajadzības, nerēķino-ties ne ar ko. Izpaužas vārdā: „Gri-bu!”

Ego – psihes daļa, kas atbil-dīga par iejušanos un veiksmīgu

esību ārējā pasaulē un nodroši-na iekšējo harmoniju. Līdzvērtīgs apzīmējums tādiem jēdzieniem kā personība, raksturs, cilvēka ap-zinātais es. Ego veido attiecības, tiek galā ar grūtībām, nodrošina sasniegumus, izpaužas hobijos. Jo labāk tas tiek galā ar saviem uzdevumiem, jo veiksmīgāka un piepildītāka ir cilvēka dzīve; ve-sels, spēcīgs ego sniedz stabilitāti un labu garastāvokli.

Superego – psihes daļa, kas pilda iekšējā soģa vai cenzora funkciju, sirdsapziņa. Pienākuma apziņa. Izpaužas vārdā: „Vajag!” Superego ir atbildīgs par iekšējās pasaules un attiecību harmonijas uzturēšanu (lai nemocītu vainas sajūta), nodrošina iekļaušanos sabiedrībā. Superego ir saistīts ar

Pusaudža realitāti pārnesot uz pieauguša cilvēka ikdienu – tas būtu apmēram kā vienam pašam aizbraukt uz svešu zemi, zaudē-jot savu profesiju, ģimeni, un sākt visu no nulles. Vilinošas izre-dzes? Vairums no mums darītu visu, lai šādu nepieciešamību attā-linātu.

Auto

rs: f

oto.

delfi

.lv

29

morāles veidošanos, paškontroli un ideālu veidošanu. Superego izpausmes:✓ paškritika, pašpārmetumi,

sevis šaustīšana un sodīšana (vaina, kauns, trauksme);

✓ atzinība (lepnuma sajūta, pašcieņa, pašvērtīguma, no-zīmīguma sajūta);

✓ ideālais vīrietis un ideālā sie-viete, skaistuma ideāli, labā ideāli, vērtību sistēma.

Pārmaiņas pusaudža iekšējā pasaulē un to izpausmes ģimenē

Līdz šim bērna personībā, viedoklī, uzskatos bija daudz ve-cāku ieslēgumu (kā organizēt laiku, kā pavadīt brīvo laiku, kādā

kārtībā jābūt lietām, istabai, kā ģērbties, mazgāties u. tml.), bet, lai kļūtu par savu es, no šīs bagā-žas ir jāatbrīvojas, vecāku ieslēgu-mus izmetot ārā, to visu noraidot un rīkojoties pa savam.

Dzīvē tas izpaužas tādā veidā, ka vecāki attopas, līdz pagurumam cīnoties ar bērnu par elementārām

lietām, par kurām agrāk nebija nekādu šaubu – kāpēc ir jāmaz-gājas, kāpēc jāmazgā mati, kāpēc ziemā nevar staigāt ar skaisto plā-no ādas jaku un ar īsiem svārkiem, kāpēc nevar skaļi klausīties mūzi-ku, kāpēc jāpilda skolas uzdevu-mi, ja no tā nav nekādas jēgas, kāpēc nevar ilgāk palikt nomodā un ilgāk būt laukā, par ēšanu – ko, cik un kādā kārtībā ēst.

Ja vecāki iesaistās karā un kategoriski pastāv uz agrākajām norunām, tad tālāk iespējami divi scenāriji, abi – ar negatīvām sekām. Pirmais variants – smags pusaudža periods (uzvedības traucējumu avots), kas norit ar grūtībām un kura dēļ vecāki pie-dzīvo dziļu bezspēcību; otrs va-riants – bērns piekāpjas, un viņa

attīstība apstājas.Vislabākā izeja – respek-

tēt pusaudzi un ļaut izmēģināt, liekot pašam uzņemties atbildī-bu par sekām (kā jau pieaugušo cilvēku dzīvē), piemēram: „Labi, ej ārā plānā apģērbā, bet, ja sa-aukstēsies, tad nākamreiz vilksi silto mēteli (cimdus, cepuri utt.) un zāles pirksim par tavu krājka-

sītes naudu!” Vienoties ar bērnu par jaunām robežām (ne vienpu-sēji noteikt!), cik tālu var eksperi-mentēt, piemēram: vienreiz die-nā – silts ēdiens, vienreiz nedēļā jāsakārto istaba, ko vilkt mugurā – var izvēlēties pats, vakarā jābūt mājās līdz pulksten 23.00 (liku-mā noteikts), var iet uz ballīti un palikt pie draugiem pa nakti, bet jābūt sazvanāmam, jāatbild uz zvaniem.

Jo vairāk vecāki vēlas kon-trolēt, jo bērns vairāk un agre-sīvāk dumpojas. Pīrsingi, te-tovējumi, eksperimenti ar frizūrām – bērna cīņa ar vecākiem par savām ķer-meniskajām robežām (es pats būšu noteicējs pār savu ķer-meni!). Ja vēlaties no galējībām izvairīties – ļaujiet un uzticieties!

Atmetot vecāku ieslēgumus, samazinās ego un superego, bet ne id – dziņu spēks pieaug, savukārt iespējas tikt ar tām galā samazi-nās. Id pamatu veido seksualitāte un agresivitāte, un iepriekšējā at-tīstības periodā neatrisinātie kon-flikti (tie no jauna kļūst aktuāli). Tā ir krīzes situācija, kas arī nosaka pusaudžiem raksturīgās emocijas.

Krīzes izpausmes:

✓ nervozitāte, nemiers, sa-springums, trauksme;

✓ depresīvā reakcija – nomāk-tība, bezcerība, īgnums, slikts garastāvoklis;

✓ emocionāla nestabilitāte – svārstīgs noskaņojums, ātra aizsvilšanās, eiforisks prieks mijas ar dusmām un raudā-šanu;

✓ jūtīgums, pārspīlēta uztvere, dramatizēšana, pilnīga ticī-ba, ka šāds redzējums ir vie-nīgais īstais;

✓ dažādi ķermeniski simptomi – nogurums, apetītes trū-kums, slikta dūša, elpas trū-kums, galvassāpes, locītavu un muguras sāpes, bezmiegs,

Vislabākā izeja – respektēt pusaudzi un ļaut izmēģināt, liekot pa-šam uzņemties atbildību par sekām.

Auto

rs: w

ww

.par

entd

ish.

co.u

k

30

grūtības koncentrēties. Pieauguša cilvēka dzīvē lī-

dzīga situācija varētu būt tad, ja vairāki spēcīgi dzīves notikumi atgadās vienlaikus, piemēram, nepatikšanas darbā + saimnieks lūdz steidzami atbrīvot dzīvokli + saslimis bērns + saplīsis dators (mašīna).

Jūtu un pārdzīvojumu ir daudz, bet resursi risinājumam ierobežoti. Ir grūti tādā brīdī sa-glabāt mieru, labvēlību un labu garastāvokli.

Iepriekšējo attīstības stadiju mantojums

Tie ir vecāku agrākā darba, rūpju un mīlestības izpausmju augļi. Ja viss bijis labi, pusaudža periods būs vieglāks, krīze nebūs ļoti dziļa. Ja agrāk bijušas kādas grūtības, šis ir brīdis, kad tās var izlabot, vērst par labu, kaut ko pārvarēt un atrisināt.

Signāli, kas norāda par pagātnes grūtī-bām

✓ Uzticēšanās grūtības – pār-liecība, ka draugiem (nevie-nam) nevar uzticēties, ka tiks nodots vai izmantots, vai ir šaubas par to.

✓ Pastāvīgs drūms pesimisms, neticība labiem iznākumiem, sliktā paredzēšana.

✓ Pakļāvīgums – dara tāpat kā visi, lai arī pats to neatbalsta (dzer, pīpē, nozog kaut ko veikalā, piedalās kautiņā).

✓ Grūtības uzdrīkstēties, izteikt

savu viedokli, kaut ko ierosi-nāt, pasivitāte, bailes nepa-tikt.

✓ Vāja sasniegumu motivācija, neticība saviem spēkiem, pa-došanās un izvairīšanās – tā vietā, lai censtos un grūtības pārvarētu.

Pozitīvi risinājumi, kā kompensēt (ego un superego) deficītu un pārvarēt krīzi

Veidi, kā pusaudzis ar to visu tiek galā (daba atkal nāk palīgā).

Grupošanās (visi kā viens es) – ja pusaudzim ir sava grupa, viņš jūtas veiksmīgs, piederīgs un mierīgs, ja savas grupas nav – moka neapmierinātība, kauns, mazvērtība. Vecākiem visakcep-tējamākās ir bērnu grupošanās pēc interesēm – te nes augļus vecāku pamatskolas laikā veiktais darbs, mudinot un atbalstot bēr-nu apmeklēt dažādus pulciņus. Brīvas, atvērtas, mainīgas jaunie-šu grupas ir drošas (neatkarīgi no tā, ko viņi tur dara), bīstamas ir stingri reglamentētas – ar strik-tu hierarhiju, kontroli, stingriem ģērbšanās un izturēšanās notei-kumiem, tajās ir grūti iekļūt un no tām grūti izkļūt.

Nozīmīgi pieaugušie – atrod citu pieaugušo, ar ko grib identificēties, pārņem no viņa uzskatus, vērtības, izturēšanās veidu, dzīves filozofiju – to, kā ego un superego pietrūkst. Tas var būt sporta treneris, literatūras skolo-tājs, kāds radinieks, kaimiņš garā-žā.

elki – idealizēts, nereāls, nesasniedzams objekts (slaveni, populāri cilvēki: mūziķi, aktieri, sportisti).

Iemīlēšanās – vēlme sa-plūst un nešķirties, un jaunietis uzreiz jūtas mierīgāk. Attīstības homoseksuālisms – pieķeršanās, satuvināšanās ar sava dzimuma draugu, ir nešķirami (pēc tam pār-iet bez sekām).

Virtuālā pasaule – in-ternets, telefons, čatošana. Rada ilūziju, ka neesmu viens, neesmu mājās, esmu kopā ar draugiem. Nereti pusaudži sēž barā uz soli-ņiem, katrs iegrimis savā telefonā – tā ir viņu valoda, viņu pasaule, kas nomierina un stabilizē.

Negatīvi risinājumi

Norobežošanās, no-slēgšanās sevī – sēž savā ista-bā aiz aizslēgtām durvīm, nekur negrib iet, izvairās no saskarsmes.

Uzvedības traucējumi – tiek pārkāptas pieņemamības ro-bežas. Te iekļaujas rupjība, kaus-līgums, brutalitāte, huligānisms, zagšana (no vecāku maka vai citiem cilvēkiem), nežēlība pret citiem cilvēkiem un dzīvniekiem, klaiņošana, skolas neapmeklēša-na. Vecāki un skolotāji vairs netiek galā un ir spiesti meklēt palīdzību.

Atkarības – narkomānija, alkoholisms, azartspēles, dators.

Slimošana – bieža saauk-stēšanās, dažādi veģetatīvie trau-cējumi, anoreksija, psihosomatis-kas slimības: astma, kuņģa čūla, alerģijas, neirodermīts, vairog-dziedzera saslimšana.

Pieteikties Attiecību skolai var rakstot vai zvanot:  info@psihosomatika.lv; tālr.: 67625  655, 29448078 (Dr. B. Gerharde).

Raksta turpinājumu par vēlīno pusaudža periodu, kā arī ieteikumus skolotājiem lasiet nākamajā numurā.

31

Robotika skolā un problēmorientēta mācīšanāsGrieķijas lielākajā salā Krētā Retimno pilsētā pašā vasaras karstumā jūlijā no-

tika starptautiski kursi skolotājiem Robotika skolā (School Robotics). tajos piedalīties rosināja vēlme apgūt ko jaunu, pilnveidot Saldus Profesionālās vidusskolas izglītības programmas Datorsistēmas mācību saturu atbilstoši

laikmeta un darba tirgus prasībām, kā arī skolēnus izglītoties motivējošu risinājumu meklējumi. Kursus apmeklēt varēju, izmantojot finansējumu, ko saņēmu Mūžizglītī-bas programmas Comenius profesionālās pilnveides ietvaros.

Lai gan robotiem bija ierā-dīta centrālā varoņa loma, kursu galvenais mērķis bija praktiskā veidā dalībniekiem ļaut izdzīvot problēmorientētas mācīšanās procesu. Kā vēsta nosaukums, šādas mācīšanās pamatā ir prob-lēmu risināšana. Tiek dots reālai dzīvei pietuvināts komplekss uz-devums–problēma, kuru iespē-jams risināt dažādos veidos. Tiek norādīts mērķis, kas jāsasniedz, un daži būtiskākie nosacījumi, kam jāizpildās, kā arī kritēriji, pēc kuriem risinājums tiks vērtēts. Pēc īsa ievada problēmas risināšana tiek nodota skolēnu ziņā. Problē-morientētas mācīšanās mērķi ir palīdzēt skolēniem izveidot un at-tīstīt elastīgas zināšanas, efektīvas problēmu risināšanas iemaņas, paša virzītu mācīšanos, efektīvas savstarpējas sadarbības iemaņas

un iekšējo motivāciju.

Skolotājas loma šādā mācību procesā ir pārraudzīt visu gru-pu darbu kopumā

Darbs notiek pa pāriem vai nelielās grupās. Katras grupas ziņā ir meklēt risinājumu, sav-starpēji sadarbojoties, diskutējot, meklējot nepieciešamo informā-ciju, materiālus, konstruējot, vei-cot aprēķinus u. tml.  – atkarībā

no apgūstamās jomas un kon-krētā uzdevuma.  Skolēnu grupas noslēgumā prezentē savus prob-lēmas risinājumus, notiek to ana-

līze. Skolotājas loma šādā mācību procesā ir pārraudzīt visu grupu darbu kopumā, ja nepieciešams, konsultēt. 

Uz mācībām bijām ieradu-šies no Grieķijas, Spānijas, Ru-mānijas, Igaunijas un Latvijas, kopskaitā 8 cilvēki. Kursos piere-dzējušu Krētas Universitātes pa-sniedzēju pārraudzībā veidojām robotus, par pamatu izmantojot Lego Mindstorm NXT 2.0 konstruk-torus, ieprogrammējot tos veikt noteiktas darbības. Pavisam drīz

kļuva skaidrs, cik veiksmīgi prob-lēmorientētas mācīšanās metode darbojas robotikas apguvē. Kā vienu no pirmajiem pasniedzējs

edīte liekma-ne – Saldus Profesionālās vidusskolas jauno tehno-loģiju skolo-tāja

Uzziņai:

Aktivitāte: Comenius pedagoģiskā personāla profesionālā pilnvei-deProjekta īstenotājs: Edīte Liekmane – Saldus Profesionālās vidusskolas jau-no tehnoloģiju skolotājaKursu nosaukums: School RoboticsAktivitātes norises vieta: GrieķijaAktivitātes īstenošanas laiks: 08.07.2012.–16.07.2012.

skolotāja pieredze

32

deva uzdevumu: „Lieciet robotam izbraukt kvadrātveida trasi, kur katra trases mala ir 30 cm.”

Robotam nav sapro-tama tāda komanda

Uzdevums šķita vienkāršs līdz brīdim, kad uzzinājām, ka robotam nav saprotama tāda komanda kā brauc noteiktu cen-timetru skaitu – tā vietā jānorāda apgriezienu skaits, kas motoram jāveic, lai pagrieztu riteni. Bet cik centimetriem reālajā dzīvē atbilst viens apgrieziens? Lai to noskaid-rotu, viens robota ritenim tina apkārt mērlenti, cits no skolas lai-ku zinībām atsauca atmiņā riņķa perimetra aprēķina formulu un π vērtību. Un kā robotam iestāstīt, ka jāpagriežas par 90 grādiem? Ko vispār nozīmē pagriezties? Ro-boti tika stumdīti šurpu turpu, vē-roti, mērīti, tika zīmētas shēmas, meklētas pareizās formulas, ap-rēķināti nezināmie, soli pa solim datorā tika veidotas programmas, tad testētas, meklētas un labotas kļūdas, atkal testētas, analizētas, izdarīti secinājumi un atkal pār-baudīti aprēķini, labotas prog-rammas, vērots, kā citiem veicas,

jautāts pasniedzējam, meklēta palīdzība internetā utt.

Veiksmes mijās ar neveiks-

mēm, un pamazām veidojās priekšstati par apgūstamo jomu, radās procesu izpratne un iema-ņas, kas savukārt noderēja nā-kamo gudri izvēlēto uzdevumu risināšanā. Lai padarītu mācības interesantākas, grupu risināju-miem bija savā starpā jāsacen-

šas –kurš robots doto uzdevumu veiks ātrāk vai precīzāk (atkarībā no uzdevuma veida). Veiksmī-gāko risinājumu autori pārējām grupām īsumā prezentēja risinā-juma būtību. Bet ja kaut kas neiz-devās? – Bija jāmēģina izprast un paskaidrot, kāpēc.

Pēcpusdienās parasti noteik-ta laika daļa tika veltīta lekcijām, kurās iepazināmies ar problē-morientētas mācīšanās teorētis-

ko pusi, konkrētiem piemēriem, pielietojumu skolās dažādām ve-cuma grupām, kā arī uzzinājām vairāk par robotikas elementu praktisku lietojumu dažādu prob-lēmu risināšanā – ķīmijā, fizikā, pārtikas tehnoloģijās, dažādu procesu automatizēšanā ikdienas dzīvē.

Cik daudz, izrādās, ir nozīmīgu sīkumu, kas iespaido rezultā-tu

Kursu pēdējās dienās risinājām noslēguma uzdevumu – izveidot robotus Robopong sacensībām. Īpaši veidotā  arēnā tika izvieto-tas galda tenisa bumbiņas, un robotu uzdevums bija bez cilvēka iejaukšanās pārvietot pēc iespē-jas vairāk bumbiņu no savas te-ritorijas pretinieka teritorijā. Pēc 2 minūšu sacensībām uzvarēja tas, kura laukumā bija vismazāk bumbiņu. Pasniedzēji norādīja, kādi ir pieļaujamie robota gabarī-ti starta brīdī, turklāt robotam bija aizliegts pārvietoties pa pretinie-ka teritoriju. Pārējais – dalībnieku pašu ziņā. Kārtējās diskusijas, in-formācijas meklēšana, internetā

pieejamo video materiālu pētīša-na, spriešana un eksperimentēša-na. Mērķtiecīga detaļu piemek-lēšana izvēlētajam risinājumam, konstruēšana, programmēšana, testēšana, pārbūve, pārprogram-mēšana. Un tas viss notika brīvā, mērķtiecīgi radošā gaisotnē.  Cik daudz, izrādījās, ir nozīmīgu sīku-mu, kas iespaido rezultātu, – ro-bota konstrukcijas dizains, izturī-ba, izmantoto detaļu svars, telpas

Un kā robotam iestāstīt, ka jāpagrie-

žas par 90 grādiem? Ko vispār nozī-

mē pagriezties?

33

apgaismojums, virsmas slīpums, šķēršļu augstums, apkārtējais trokšņa līmenis... un, galu galā, izvēlētā taktika. Šeit varēja atrast praktisku pielietojumu tām gud-rībām, ko sniedz dažādi mācību priekšmeti un kuras dažkārt sko-lēni atmet ar domu: „Kur man tas dzīvē būs vajadzīgs?” Šeit varēja izpaust gan savu radošumu, gan māksliniecisko pieeju. Un par pa-veikto darbu – gandarījums un pārsteigums.

Brīvajos brīžos ar citu valstu kolēģiem apmainījāmies piere-dzē, apspriedām aktuālus jautāju-mus, ar kuriem saskaramies savā skolotāju ikdienas darbā, pār-runājām iespējas skolām veidot turpmāku sadarbību. Vakaros pēc mācībām katrs varēja izvēlēties sev tīkamu nodarbi – peldēties siltajā Krētas jūrā, doties iepazīt

tuvāku un tālāku apkārtni, vērot saulrietu, baudīt vakariņas kādā no grieķu tavernām vai vienkārši pastaigāt pa laternu izgaismota-jām ielām tumšajā un siltajā dien-vidu naktī.

Pārdomājot kursos piedzī-voto un pārlasot pasniedzēju iz-

sniegtos materiālus, pamazām veidojas redzējums, kādas izmai-ņas ieviešamas mācību program-

mā, kā pilnveidojams ikdienas darbs skolā. Problēmorientētai mācību metodei ir kāds būtisks trūkums – izmantojot šo metodi vielas apguvē, tiek patērēts liels

laika daudzums. Tādējādi var ras-ties problēmas iekļauties mācību stundu laikos, mācību plānā no-teikto stundu skaitā. Tomēr ie-guvumu ir daudz vairāk, un tiem ir liela vērtība – skolēns tiek sa-gatavots reālajai darba videi, kur problēmu risināšana ir ikdienas

pienākumu saraksta augšgalā. Esmu pārliecināta – kombinējot tradicionālās mācību metodes

ar problēmorientētu mācīšanos, ir iespējams panākt gan skolēnu motivācijas, gan izglītības kvalitā-tes paaugstināšanos.

Mūžizglītības programmas Comenius profesionālās pilnvei-des braucieni ir lielisks veids, kā apmeklēt dažādus kursus ārval-stīs, kas citādi nebūtu iespējams finansiālo problēmu dēļ. Šo ie-spēju izmantoju jau otro reizi – un varu droši apgalvot, ka tas nav sa-režģīti, vien jāpārvar šaubas un jā-būt gatavam aktīvi līdzdarboties.  Valsts izglītības attīstības aģentū-ra (VIAA) regulāri organizē semi-nārus, un tās darbinieki arī ikdie-nā vienmēr ir gatavi palīdzēt rast atbildes uz visiem jautājumiem, kas varētu rasties par profesionā-lo pilnveidi, tāpēc vēlos iedroši-nāt kolēģus skolotājus izmantot šo brīnišķīgo iespēju un apmeklēt starptautiskus mācību kursus. Pa-pildu informāciju var atrast VIAA mājaslapā www.viaa.gov.lv. Lai iz-dodas! ■

Avots: www.viaa.gov.lv

Problēmorientētai mācību metodei ir

kāds būtisks trūkums – tiek patērēts

liels laika daudzums. tādējādi var

rasties problēmas iekļauties mācību stundu

laikos, mācību plānā noteikto stundu skai-

tā. tomēr ieguvumu ir daudz vairāk – sko-

lēns tiek sagatavots reālajai darba videi, kur

problēmu risināšana ir ikdienas pienākumu

saraksta augšgalā.

34

skolotājs = ierēdnis?!Gribētos, lai katru no IzM iecerētajām reformām apspriestu no visām pusēm un visi

procesā iesaistītie. Obligāta piebilde: es esmu par reformām, par kardinālām re-formām. Piemēram, augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai, skolu vadītāju rotā-cijai, mācību satura un metodikas modernizācijai...

Māra Bērente, skolotāja

Par skolotāja darba mērīšanu 40 stundās tiek spriests jau vairā-kus gadus. Un atkārtoti. Piemē-ram, ka skolotāja profesija ir kva-lificējama tāpat kā ierēdņa, ja jau valsts apmaksā viņa darbu. Bija pat izstrādātas pakāpes ierēdņu klasifikācijai. Neatceros gan, kāda tika skolotājam. Pakāpe arī nozī-mēja attiecīgu darba pamatalgas koeficientu. Vēsture, kā parasti, atkārtojas.

Pēdējās versijas ir nepatī-kamas. Ar arodbiedrības starp-niecību pirms pāris gadiem tika nodota informācija par 21 kon-taktstundu un Ls 400 pamatlikmi. Tikko izlasīju, ka iecerētā mazākā likme paliek Ls 280, aizmirstot, ka tā ir mazākā par 21 kontaktstun-du, bet viss pārējais (rakstu darbi, konsultācijas...) to paaugstina.

joprojām aktuālas ir kvalitātes pakāpes

Atkal netiek pieminēti tie skolotāji, kuri tādu vai citu ie-meslu dēļ minētajā ESF projek-tā neiesaistījās. Arī es pati esmu šajā sarakstā – tātad ar visu savu skolotāja mentora kvalifikāciju, maģistra grādu, izdotu mācību grāmatu un 36 gadu darba stā-žu es pēc nodokļu atskaitīšanas saņemšu mazliet vairāk par 200 latiem? Tad jau labāk steidzami meklēt sētnieka vietu.

Netiek pieminēti arī tie sko-lotāji, kuri izkrita minētajā kvali-tātes eksāmenā, turklāt ar norādi,

ka atkārtoti piedalīties nedrīkst. Ja arodbiedrība izrāda aktivi-

tāti konkrēto summu attēlošanā, tad par 40 stundās iekļautajiem darba pienākumiem nav nekādas informācijas.

Daba tukšumu nemīl, tāpēc izlieku uz papīra savējās pārdo-mas. Ar zināmu pārspīlējumu un arī ironijas piedevu, protams.

Katrai nūjai, kā tautā saka, ir divi gali.

Valsts maciņa turētājiem, pro-tams, gribētos, lai skolotāja darbs iederētos ierēdņa rāmjos. Darba apraksti taču ir, lai strādā 8 stun-das kā visi un saņem atalgojumu, gar kuru nevienam nav jānopūlas. Cik kontaktstundu, cik konsultāci-ju, cik par klases audzināšanu, cik par rakstu darbu labošanu, vēl ne-klātiene un ieskaites, vēl tālmācī-

ba un individuālās konsultācijas... Kam tas vajadzīgs? Vai ierēdnim tiek uzskaitīts laiks dažādo pienā-kumu veikšanai? Cik velta sarunai, cik dokumentu aizpildei un cik pauzē? Nav ko skolotājiem izdalī-ties no kopējās masas! Vēl tikai jā-ierīko atvaļinājums 4 nedēļās, un miers mājās.

Vēl ir skolotāja gals. Te ironi-jas būs mazāk, jo ar šo galu mums būs jāsadzīvo un arī jāizdzīvo.

Situācijā ir vairāk jautājumu nekā at-bilžu. Atbilžu, kā jau teicu, nav vispār

✓ Kontaktstundu skaits! Tā tomēr ir mūsu darba redza-mā daļa, tā nekad nebūs visiem vienāda, īpaši ar ta-gadējo skolotāju sagatavo-

Netiek pieminēti tie skolotāji, kuri tādu

vai citu iemeslu dēļ minētajā eSF pro-

jektā neiesaistījās. Arī es pati esmu šajā sa-

rakstā – tātad ar visu savu skolotāja men-

tora kvalifikāciju, maģistra grādu, izdotu

mācību grāmatu un 36 gadu darba stāžu es

pēc nodokļu atskaitīšanas saņemšu mazliet

vairāk par 200 latiem?

skolotāja viedoklis

35

šanas sistēmu. Jautājums: vai situācijās, kad skola var piedāvāt speciālistam tikai 10–12 stundas, viņam skolā būs jāpavada 20 (t. i., puse no 40)?

✓ Klases audzinātāja darbs: dokumentācijas aizpildīšana, klases stundas, apmeklēju-ma uzraudzīšana, informāci-jas apmaiņa ar vecākiem, ār-pusklases pasākumi (dienas skolā)... Visi skolotāji netiek šādi nodarbināti. Jautājums: vai šie pienākumi tiks pievie-noti obligātajai darba dienai vai ietilpināti noteiktā kon-taktstundu skaitā?

✓ labojamo rakstu darbu ap-joms ir ļoti atšķirīgs ne tikai valodu skolotājiem, tiek arī rakstītas esejas vēsturē un risināti uzdevumi ķīmijā, u. tjpr. Vēl – dažāds ir labojamo ieskaišu skaits un praktiskie, pētnieciskie u. c. darbi. Jau-tājums: vai šie pienākumi arī tiks ieskaitīti obligātajā dar-ba dienā un skolotājs varēs ieskaiti labot arī mēnesi (t. i., darba diena beigusies, eju mājās)?

✓ Individuāls darbs ar sko-lēniem! Īpaši spēkā esošo noteikumu gaismā (par pa-pildu mācību pasākumiem un 100% sekmību). Parasti, ja skolotājs ir skolā, viņš no-darbojas ar skolēniem. Jau esošais sadalījums ir nepie-mērots, jo matemātikai va-jag vairāk konsultāciju nekā, teiksim, mūzikai. Jautājums: vai un kā tiks noteikts attie-cīgais laiks, vai vecāki būs spiesti vēl biežāk meklēt pri-vātskolotājus?

✓ Skolas un ārpusskolas me-todiskais darbs. Parasti šādi pasākumi notiek bez grafi-ka un pēc mācību stundām. Jautājums: vai skolotājs drīk-stēs piecelties un aiziet, ja viņa darba diena beigusies?

Vai vizīte blakusskolā būs ko-mandējums?

✓ Citi pasākumi ārpus skolas (ekskursijas, konkursi, sporta pasākumi...), arī tikšanās ar vecākiem un apmeklējumi mājās (pēc vecāku darba die-nas!) – kā tos ietilpināt darba nedēļā? Jautājums: būs jā-raksta atskaite vai pietiks ar vienkāršu atprasīšanos? Un kurš maksās ceļa izdevumus?

✓ Skolotāja kvalifikācijas pa-augstināšana ir plānojama visai nosacīti un atkarīga no piedāvājuma. Jautājums: vai tā ietilps minētajās 40 stun-dās, vai skolotājs vienmēr saņems komandējumu, vai arī mācīsies tikai pēc admi-nistrācijas ieskatiem? Vai būs tiesīgs atteikties, ja obligātais minimums izpildīts?

✓ Katram skolotājam nav sava kabineta, nav telpas, kurā viņš mierā un klusumā (!) varētu pārbaudīt skolēnu darbus un/vai gatavoties nā-kamās dienas stundām vai pasākumiem. Jautājums: vai skolotājam atkal iedalīs gal-du skolotāju istabā, kur būs jāuzturas obligātajā darba laikā? Un kā ar ierēdnim no-teikto pārtraukumu pusdie-nām?

✓ Skolotājam katru dienu vaja-dzīgs laiks ne tikai skolēnu rakstu darbu pārbaudei, bet arī mācību sagatavošanai. Bieži vien abi procesi ir cie-ši saistīti un ļoti individuāli. Jautājums: vai situācijās, kad no skolotāja neatkarīgu aps-tākļu dēļ viņš nevar iekļau-ties noteiktajā darba laikā, viņš ir tiesīgs prasīt pārkārtot nākamās dienas grafiku, lai darba dienu sāktu ar gatavo-šanos stundām?

✓ Virsstundu darbs var vei-doties kā iepriekš minētajos gadījumos, tā arī sestdienās (piemēram, izlaidums) un

ārpusskolas pasākumos (pie-mēram, ekskursija / sporta pasākums no plkst. 8.00. līdz 19.00. vai vairāku dienu pār-gājiens, vai...). Jautājums: vai beidzot minēto terminu (t. i., virsstundas) attiecinās arī uz skolotāja darbu, tas tiks uzskaitīts un par to maksās atbilstoši darba likumam?

✓ ...Nedomāju, ka esmu minēju-si visus zemūdens akmeņus idejai par 40 stundām, kuras skolotājam nedēļā jāpavada skolā. Un kura tik vilinoši sola algu fonda ietaupījumu, no vienas puses, bet tuvina sko-lotājus izdegšanai, no otras puses.

Vēl tikai viens vispā-rinošs jautājums: kas un kā veiks darba lai-ka uzskaiti?

Vai kolēģiem nebūtu vēlēša-nās izteikt savu attieksmi, uzdot savus jautājumus?

Varbūt IZM darba grupa, kura ar šo jautājumu nodarbojas, arī padalītos ar informāciju?

Vēl mana personīgā pieredze un attieksme pret 40 stundu dar-ba nedēļu. Arī tā nav viennozīmī-ga. No vienas puses, man, kā jau minēju vakarskolu darba sakarā, gribētos beidzot strādāt, nodalot darba laiku no personīgā (nepār-baudīt e-pastus, neatbildēt uz

Auto

rs: e

-kla

se.lv

36

telefona zvaniem, SMS, nesēdēt stundām pie datora, veidojot 10 minūšu testu vai slaidrādes, vai...), bet darīt to tikai minētajā 8 stundu darba dienā. Arī saņemt papildu samaksu vai brīvu dienu par darbu sestdienā, par kārtējo sēdēšanu vai pieredzes apmaiņas 12 un vairāk stundu braucienu... Jo viss, kas neietilpst minētajās 8 stundās, pārceļ manu tiešo pienā-kumu izpildi uz t. s. brīvo laiku.

Ja tā parēķina, tad tās stun-das, kuras ierakstītas manā tarifi-kācijā, es arī pavadu darbavietā. Darbu uz mājām nesu ļoti maz. Šādu attieksmi es izstrādāju pa-sen, kad darba pienākumu bija vairāk. Tad gan mana darba die-na ilga 10 stundas, 8 neizdevās to ietilpināt. No tā secinu, ka die-nas skolā un ar pilnu darba slodzi strādājošam skolotājam situācija tāda ir joprojām. Man pienākumu ir mazāk un arī ērtāk strādāt skolā tehnisku apsvērumu dēļ. Arī savs kabinets, vismaz pagaidām, man ir.

Otra puse, ja par manu at-tieksmi, – pašreizējās relatīvās

brīvības vietā, cik tas attiecināms uz darbu ārpus stundām, prog-nozēju uzskaiti. Ir skolas, kur šāda metodika jau tiek iemēģināta. Skolēnu brīvlaiki tiek pilnībā aiz-pildīti kā ar vajadzīgām, tā arī for-mālām nodarbēm. Vakarskolā tur ietilpst gan pedagoģiskās sēdes, gan konsultācijas mācību stundu apjomā.

(Somijā, starp citu, pedago-giem vasarā ir brīvs 1 mēnesis, pārējais atvaļinājums sadalīts at-bilstoši skolēnu brīvdienām. Un šajā laikā tiešām nestrādā, pat e-pastus nepārbauda!)

Es neesmu slinka uz mācīša-nos, pēdējo divu gadu laikā esmu apguvusi ap 130 stundu. Bet ikdie-nā mēdz būt situācijas, kad skolas vadība nosaka, ko man vajag vai nevajag mācīties.

Dažādie projekti. Esmu iz-mantojusi sava mācību priekšme-ta prioritāti un 2 gadus saņēmusi stipendiju par mācību materiālu veidošanu, arī citām aktivitātēm, kas priecēja. Bet ir vēl citi. Vairu-mā situāciju tie ir kā papildu izde-vumi, tā papildu laiks.

Priecē, ka ir panākta vieno-šanās par bezmaksas izglītību, ka notiek sarunas ar vecākiem, paš-valdībām.

Bet labs skolotājs arī ir izglītī-bas resurss. Un cik vērts tas ir? Kas nodrošinās regulāru atjaunošanu un modernizāciju šim resursam? Kāpēc te netiek izsludināts iepir-kums, jo specifikācija taču ir!

Es, protams, atkal ironizēju, bet Eiropas valstu pieredze peda-gogu darba apstākļu un samaksas sakarā mums ir šokējoša. Vācijā, piemēram, skolotājs katru piekto darba gadu, saglabājot algu, var veltīt kvalifikācijas paaugstinā-šanai, zinātniskiem pētījumiem u. tml. Latvijā kaut kā veidojas ironiska asociācija par nodzītiem zirgiem. Bet varbūt esmu tikai mo-rāli sadegusi Somijas iespaidu un ikdienas bosinga, arī pesimistis-ko nākotnes prognožu ietekmē. Vides apziņas veidošanās sākas skolā ■

Planšetdatoru nodrošināšanai skolēniem un skolotā-jiem nepieciešami aptuveni 20 miljoni latu

Planšetdatoru nodrošināšanai skolēniem un viņu skolotājiem būtu nepieciešami ne vairāk kā 20 miljoni lati, atzina izglītības un zinātnes mi-nistrs Roberts Ķīlis.

Viņš norādīja, pieņemot, ka planšetdators maksā aptuveni 100 latu, un reizinot šo summu ar skolē-nu skaitu, jāsecina, ka nepieciešami aptuveni 20 miljoni latu. Pēc Izglītī-bas un zinātnes ministrijas datiem, šajā mācību gadā skolas gaitas sāku-ši 202 413 skolēni.

„Protams, tas ir uz vairākiem ga-diem. Ja salīdzinātu šo summu ar to, kas tiek tērēta par grāmatu iegādi, tad tā nav atšķirīga, nemaz neiedzi-ļinoties tādās niansēs, ka planšetda-toru lietošana atrisina smago somu problēmu un mūsu bērnus 21. gad-simtam sagatavo daudz prātīgāk,” uzsver R. Ķīlis.

Ministrs neuzskata, ka jāiegādā-jas būtu dārgi planšetdatori, bet gan par saprātīgu cenu un pietiekami jaudīgi. Viņš kā piemēru min Nexus planšetdatoru, ko ASV var iegādā-ties par 199 dolāriem (aptuveni 103 latiem).

Ministrs norāda: ja izdosies pār-liecināt valdību piešķirt finansējumu planšetdatoru iegādei, tad pēc ie-spējas ātrāk tie nonāktu skolās. Viņš stāstīja, ka Cēsīs diezgan nopietni plānojot ieviest planšetdatoru lieto-šanu skolās. R. Ķīlis prognozē, ka no nākamā mācību gada skolas pašas jau sāks diezgan daudz izmantot planšetdatorus.

Ja neizdošoties pārliecināt val-dību par nepieciešamību iegādāties planšetdatorus, tad ministrija kā alternatīvu šādu datoru iegādei pa-redzējusi naudu struktūrfondos no

2015. gada.Runājot par iemesliem, kāpēc

nauda no valsts budžeta netiek dota, R. Ķīlis norādīja, ka vienmēr ir citas prioritātes un citi svarīgāki izdevumi. Nākamais gads ir arī Saeimas vēlēša-nu gads, tādēļ būšot cīņa par finan-sējumu.

„Lai gan mani priekšlikumi, ja tā var teikt, paredz revolucionārākas iz-maiņas, tad tas noteikti netiek darīts, lai mūsu bērniem skolās būtu instru-ments, ar ko paspēlēties, gluži pretē-ji: tas ir ideāls palīglīdzeklis mācību procesam, kas palīdz ideāli apgūt un iegūt informāciju. Tāpat šādas ierīces palīdz darbā ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības,” akcentē R. Ķīlis.■

LETA informācija

zIņas īsumā

37

Par spēju atslābināties un izjust labizjūtu

lai labāk spētu izjust šo unikālo vienotību ar Visuma spēkiem, apgūsim spēju atslābi-nāties. Dabā cīņas nav. Cīņa ir tikai iedomāta mūsu galvās. Daba tiecas pēc harmoni-jas, tāpēc atlaidīsim mūsu bailes, sasprindzinājumu, nemieru un šaubas.

Atslābināšanās procesam mums, skolotājiem, vajadzētu būt tikpat dabiskam kā gremošanai, matu augšanai vai elpošanai. Cil-vēks pēc savas būtības ir medita-tīvs. Kad ir apmierinātas galvenās fizioloģiskās un garīgās vajadzī-bas, cilvēks pilnīgi dabiski ieslīgst meditācijā. Līdzīgi kā divgadīgs bērns – ja viss ir kārtībā, viņš au-tomātiski nonāk meditatīvā stā-voklī, atslēdzas no apkārtējās pa-saules, iegremdējas sevī – viņš var stundām ilgi pārvietot rotaļlietas, zīmēt, skatīties tukšumā, kaut ko dungot u. tml.

Atslābināšanās kā ceļš uz Visuma gud-rību

Pieaugušo cilvēku dzīvē tāda varētu būt, piemēram, makšķerē-šana. Viņi var stundām ilgi kon-centrēties uz pludiņu. Nereti pat palaiž vaļā uz āķa uzķērušos zivi, jo rezultāts viņiem nav svarīgs, būtisks ir pats process, un šo pro-cesu sauc par atslābināšanos. To pašu var teikt arī par medniekiem,

ogotājiem, sēņotājiem u. tml. Atslābināšanās ir vienkāršā-

kais pieejas ceļš Visuma Augstā-kajiem spēkiem un tā Gudrībai. Tāpat ir arī ar sīkajiem ikdienas garīgās spriedzes darbiem – ja par kādu problēmu domājam il-gāk par 10 sekundēm, tas nozī-mē, ka intuitīvi pareizo lēmumu jau esam palaiduši garām, proti, lēmums ir pārgājis loģiskās taisn-virziena domāšanas kompetencē un zemapziņas un – vēl jo vairāk – virsapziņas iespējas palikušas ne-izmantotas. Turklāt pēc 10 sekun-dēm prāts darbosies tukšgaitā, un ne pie kāda efektīva rezultāta ne-nonāksim, tas būs noslogots ab-solūti bezjēdzīgi, nedodot mums nekādu labumu. 99% diennakts laika mūsu prāts ir daudz lielākā sasprindzinājumā, nekā to pare-dzējusi Daba.

Ķermeņa un prāta vienotība

Tā kā prāta un ķermeņa darbī-ba ir koordinēta, prāta sasprindzi-nājums pāriet uz ķermeni – un tā sasprindzinājums kļūst daudzkārt lielāks, nekā tas ir nepieciešams. Ķermenis pierod pie dzīves, kad viens vai vairāki orgāni ir saspies-ti, sastinguši, darbojas saspringti.

Palūkosimies apkārtējo cil-vēku sejās – reti, ļoti reti ierau-dzīsim atslābinātu seju. Parastā aina: drūmi sarauktas uzacis, sak-niebtas lūpas, piemiegtas acis, saspringts skatiens – bet tie taču

ir cīņas atribūti. Par eksistences pamatu ir kļuvusi nevis dzīve, bet cīņa par izdzīvošanu. Priekpilnais, gaišais ceļš uz sevi, tas, kālab mēs esam atsūtīti uz Zemi, pārvērties par konvulsiju sažņaugtu ķerme-ņu drūmu, naidpilnu, bezcerīgu eksistēšanu.

Muskuļu atslābināšanas pa-matā ir ķermeņa un psihes vie-notības princips. Ja protam kon-trolēt muskuļu tonusu un mākam atslābināties, domāšanas procesu ir vieglāk vadīt.

Nemiera stāvoklī mēs do-mās pastāvīgi izspēlējam nebei-dzamas situācijas. Smadzenes saspringti darbojas bez atpūtas. Prasme apturēt domu atgremoša-nu ir nozīmīgs solis uz priekšu pa sevis pilnveidošanas ceļu. Ar to var ievērojami uzlabot savu psi-hisko stāvokli, atbrīvoties no dau-dziem neirotiskiem simptomiem un ar to saistītām somatiskām kaitēm.

Atbrīvosim ķermeniEnerģijai mūsu ķermenī va-

jadzētu cirkulēt bez pretestības. Ja muskuļos ir nevajadzīgs sa-sprindzinājums un vietām izvei-dojušās blokādes, rodas traucē-jumi. Tādējādi attiecīgie iekšējie orgāni nesaņem to barošanai pie-tiekami daudz enerģijas.

Muskuļu sasprindzinājums pastiprina emocijas, un negatīvas emocijas savukārt stimulē nepa-tīkamas domas. Tas traucē atrai-

Kaspars Bik-še, psihologs, lektors Dānijā

skolas vide

38

sīt savu patieso potenciālu, rast vieglu soli. Un tas mazina prieku izbaudīt mūsu dzīvi kā laimes fe-nomenu.

Par stresuDaudzas slimības ir psihoso-

matiskas, proti, lielākoties slimību galvenais cēlonis ir stress. Ja mēs skolas problēmas, tostarp skolē-nu nemācīšanos, slikto uzvedību u. tml., uztversim kā problēmu, tad, lai ko mēs, skolotāji, darītu, iznākumā iegūsim neproduktīvu rosīšanos vāveres ritenī un stresu.

Stress ir rezultāts, ko rada mūsu attieksme pret dzīvi. Vei-dojas pārlieks sasprindzinājums. Kad mēs dusmojoties pievērsī-sim uzmanību savam ķermenim, pamanīsim, ka plecos jūtams sasprindzinājums, tāpat vēdera un muguras lejasdaļā. Kad jūta-mies aizvainoti, tad it kā kamols būtu iesprūdis kaklā, turklāt sa-sprindzinājums ir arī saules pinu-ma apvidū. Ja esam aizkaitināti, sasprindzinājums jūtams kakla un krūšu apvidū.

Kad stress ir beidzies, liekas, ka viss atgriezīsies iepriekšējās sliedēs. Bet tā vis nenotiek. Tajos apvidos, kur stress bija izraisījis papildu sasprindzinājumu, tas tūlīt neizzūd. Sekas saglabājas pietiekami ilgi, dažkārt – pat visu mūžu.

Šīs mikroblokādes, mikro-krampji un mikrospazmas dienu no dienas, gadu no gada uzkrājas. Ja stresa sekas kādā orgānā sa-sniedz kritisko masu, tas saslimst. Mikronosprostojumu skārušo orgānu darbība kļūst neelastīga, nestabila. Organisma adaptēša-nās spēks un imūnsistēmas iespē-jas stresa iedarbībā vājinās. Un tad pietiek ar mazu grūdienu, lai rastos slimība. Pietiek ar nelielu caurvēju, lai mēs saaukstētos, bet nenozīmīga infekcija var izraisīt saslimšanu.

Saslimšanas cēlonis nav nedz infekcija, nedz vides apstākļi – īs-tais cēlonis ir patoloģiskās pār-maiņas, kas, uzkrājoties stresiem, notikušas mūsu orgānu darbībā. Šajā brīdī stresu uzkrātie un loka-lizētie statiskie sasprindzinājumi delokalizējas, tas ir, no statiskās fāzes pāriet dinamiskajā fāzē, ra-dot slimības simptomus, un tikai pēc tam izzūd.

Slimība ir vienīgais veids, kā atslābināties nespējīgs cilvēks at-brīvojas no stresa. To ir izdomājusi Daba.

AtslābināsimiesVingrojumu var veikt sēdus,

stāvus vai guļus. Galvenais – pil-nībā atslābināsimies. Vairākkārt dziļi ieelposim un izelposim. Lēni ieelpojot, sasprindzināsim pēdas, ikrus, augšstilbus, sēžu, vēderu, krūtis, muguru, rokas un plaukstas.

Aptuveni septiņas sekundes noturēsim sasprindzinājumu un aizturēsim elpu. Šajā stāvoklī mū-sos tiek attīrīta enerģija. Lēni izel-posim un atslābināsim muskuļus.

Atbrīvosim sejuGrozīsim aizvērtas vai atvēr-

tas acis pa labi un pa kreisi, uz augšu un uz leju. Pašķielēsim uz degunu, atslābināsim apakšžokli, savilksim dažādas grimases: smai-dīsim, lūkosimies apkārt nikni vai garlaikoti, izrādīsim dusmas vai interesi. Visbeidzot maigi pama-sēsim seju ar rokām.

Rakstīsim gaisāVispirms rakstīsim ar abām

rokām no kreisās puses uz labo, pēc tam to pašu spoguļattē-lā – tātad no labās uz kreiso. Tad rakstīsim ar labo roku pa labi un

ar kreiso roku – pa kreisi. Pamēģi-nāsim vēlreiz: ar kreiso pa labi un ar labo pa kreisi. Beigās ar abām rokām reizē uzzīmēsim apgāztu astoņnieku.

Atbrīvosimies no ne-miera

Vingrinājumu izpildīsim sē-žot. Pacelsim labo kāju apmēram 15 centimetrus virs grīdas. Sagla-bāsim šo stāvokli septiņas sekun-des. Mainīsim kājas un pacelsim kreiso kāju 15 centimetrus virs grīdas. Pēc septiņām sekundēm pacelsim arī labo kāju un turp-mākās septiņas sekundes turēsim paceltas abas kājas. Visbeidzot nolaidīsim kājas un baudīsim at-slodzi, kas nu ir visā ķermenī.

Atbrīvosimies no sa-sprindzinājuma

Pamatīgi izstaipīsimies. Sa-vilksim rokas dūrēs un septiņas sekundes sasprindzināsimies. At-laidīsim dūres un, izkustinot katru pirkstiņu, pilnībā atbrīvosim ro-kas.

Saliksim rokas elkoņos un septiņas sekundes saglabāsim saspringumu to iekšpusē. Atbrī-vosimies. Pievērsīsim uzmanību pārejai no saspringuma uz atslā-bumu.

Izstiepsim rokas un septiņas sekundes sasprindzināsim. Atbrī-vosim un izjutīsim atslābumu.

Nokratīsim dus-mas un rūpes

Savilksim uz augšu uzacis, lai pierē izveidojas horizontālas grumbas. Saglabāsim saspringu-mu septiņas sekundes un atbrīvo-sim pieri. Savilksim uzacis kopā, lai izveidojas vertikālas grumbas. Saglabāsim saspringumu sep-tiņas sekundes, pirms atkal at-

39

slābināsim sejas muskuļus. Pieri savilksim tā, lai rodas gan hori-zontālas, gan vertikālas grumbas. Saglabāsim saspringumu desmit sekundes un atslābināsim sejas muskuļus.

Nostāsimies taisni, kājas ple-cu platumā. Tad papurināsim visu ķermeni, īpaši rokas un kājas. Tā nokratīsim visus grūtumus, sliktās domas, dusmas un rūpes. Palīdzē-sim sev, spēcīgi un skaļi izelpojot.

Saņemsim spēkusMazliet pietupsimies un ro-

kas izstiepsim uz priekšu. Saņem-sim visus spēkus un stumsim no sevis projām iedomātu sienu. Tad izpletīsim rokas uz sāniem un stumsim projām sienas, kas at-rodas pa labi un pa kreisi. Visbei-dzot kārtīgi izpurināsim rokas.

Ielaidīsim sevī mieru un gaismu

Aizvērsim acis un iedomā-simies, ka ar katru elpas vilcienu uzsūcam mieru, gaismu, enerģiju un izsūtām to pa visu ķermeni. Iz-elposim un aizmirsīsim par visām nepatīkamajām sajūtām un do-mām.

Pārtrauksim rutīnuKādas kustības vai domas

vidū pēkšņi apstāsimies un uz mirkli paliksim vienatnē ar sevi. Pāris reižu dienā šādi pārtrauksim skolas ikdienas rutīnu.

Ja nepieciešams, izkliegsi-mies un piekausim spilvenu, bok-sa maisu vai tamlīdzīgi. Un bez nosodījuma par to! Drīz vien jutī-simies labāk.

Palūkosimies uz savu ikdienu no malas – bez saspringuma un vērtēšanas – uz saviem darba pie-nākumiem, kolēģiem, skolēniem,

valsti, pasauli kopumā.Izbaudīsim ik brīdi, kad vei-

cam kādu noteiktu darbību, pie-mēram, gatavojot tasi tējas, no ūdens vārīšanas līdz pat pēdējam malkam. Varam arī nedarīt neko. Skatīsimies mākoņos vai ieklausī-simies pasaules skaņās. Vienkārši atslābsim.

Atgūsim spēkuVingrojuma pamatā ir kāda

sena, maģiska enerģijas aktivizē-šanas formula. Svarīgi ir vārdus es esmu ļoti spēcīgs(-a) izrunāt vienā ritmā ar kustībām.

Nostāsimies ar viegli ieliek-tiem ceļgaliem, palieksimies uz priekšu un, uzsitot ar delnām pa grīdu, sacīsim: „Es.” Piecelsimies, ar plaukstām uzsitot pa augšstil-biem, sacīsim: „Esmu!” – tad uzsi-tīsim pa krūtīm un iesauksimies: „Ļoti!” Visbeidzot pacelsim rokas augstu virs galvas un izsauksi-mies: „Spēcīgs(-a)!” Ik reizes, pa-lielinot ātrumu, atkārtosim šo vin-grojumu vismaz desmit reižu.

Ir vēl viens līdzīgs enerģijas atgūšanas vingrinājums, kas uz-labo asinsriti. Nostāsimies taisni, dziļi ieelposim un pacelsim abas rokas virs galvas. Izelpojot lēni pietupsimies, nolaidīsim rokas sev priekšā, gari un lēni pasakot: „O-o-o-h!” Tad ar enerģisku „Jā – ā – ā!” ātri piecelsimies, paceļot ro-kas virs galvas.

Atslābināsim acisAizvērsim kreiso aci (vai aiz-

klāsim ar plaukstu). Ar labo aci fiksēsim kādu priekšmetu savā tuvumā. Ļausim skatienam klejot, līdz tas atrod citu, tālāk novietotu objektu, tad vēl tālāku, līdz atdu-ras mākoņos. Pēc tam skatiens pamazām atgriežas sākuma stā-voklī mūsu tuvumā.

Tāpat darīsim ar otru aci.

Nobeigumā aizvērsim abas acis, maigi izberzēsim, atvērsim un priecāsimies.

Ļausim acīm iztrakoties, tad nomierināties. Riņķosim acis pa apli, trijstūri un četrstūri – reizēm ātrāk, reizēm lēnāk, izklaidīgi vai vērīgi, bet vienmēr priecīgi. Lai tās paskraida apkārt. Izvairīsimies saskatīt ko noteiktu. Lēni aizvēr-sim acis un uz dažiem mirkļiem norobežosimies no ārpasaules, ļausim sev vēlēties, vizualizēsim savus sapņus un mērķus.

Apgūsim zemes spē-ku

Mēs basām kājām stāvam jūras krastā. Mēs pārvēršamies par koku, kam saknes iesniedzas dziļi zemē. Ar tām koks saņem spēku no zemes. Kājas nedaudz ieliektas. Lēni pārvietosim svaru no vienas kājas uz otru. Rokas ir pārvērtušās par zariem, kas pāri galvai šūpojas vējā.

Pēkšņi saceļas vētra. Vējš rausta un mētā zarus. Taču koks ir iesakņojies un turas zemē. Vētra tam nekaitē. Turklāt domāsim vai skaļi izrunāsim apgalvojumu: „Es ieelpoju Zemes spēku. Es atpūšos un uzkrāju sevī spēku, es ieelpoju vētras un gaismas enerģiju.”

Apgūsim Saules spē-ku

Vienlaicīgi ar ieelpu sānis-ki pacelsim rokas virs galvas. Plaukstas tiecas pēc saules un uztver gaismas enerģiju un dzī-vinošo siltumu. Pastāvēsim dažus mirkļus tā un mierīgi elposim. Sa-jutīsim enerģiju. Izelpojot rokas sāniski nolaidīsim uz leju.

Sajutīsim seviAtradīsim kādu objektu –

varbūt ziedu, akmeni vai tamlī-

40

dzīgi – un aplūkosim to vismaz 15 minūtes. Pievērsīsim uzmanību tikai un vienīgi izvēlētajam objek-tam.

Aizvērsim acis un pievērsīsim uzmanību skaņām ārējā pasaulē. Vai atpazīstam? Vai tās ir klusas vai skaļas, gaišas vai tumšas? Ko mēs dzirdam telpā?

Aizvērsim acis. Vai tuvākajā apkārtnē ir kas saožams? Kaut kas asi vai saldi smaržojošs, kaut kas iebojāts vai svaigs?

Mēs kaut ko ēdam vai dze-ram ar aizvērtām acīm (varam to arī darīt tikai iztēlojoties). Vai sa-jūtam atšķirīgas nianses? Rūgts, salds, skābs, ass vai sāļš?

Ar aizvērtām acīm aptaus-tīsim dažādus priekšmetus, pie-mēram, augli vai lineālu, koku, metālu vai pūku. Ko sajūtam? Tas ir silts vai auksts, ciets vai mīksts, stūrains vai apaļš?

Apjautīsim, kā jūtamies šeit un tagad. Izjutīsim šeit un tagad. Kā jūtas mūsu skolēni, direktors, ģimenes locekļi vai gliemezis ze-meņu laukā?

Piedzīvosim laimes lidojumu

Savīsim fantāziju ar realitāti. Tas sagādās relaksāciju un labu omu.

Ja iespējams, novilksim apa-vus, piecelsimies un izpletīsim rokas ar plaukstām uz leju, it kā tās būtu spēcīgi spārni. Nedaudz pastiepsimies un vēcināsim spār-nus brīvi un lepni, it kā mēs būtu brīnumskaists, liels putns, kas slaidi riņķo pār pasakainu kalnu vai ieleju ainavu. Mēs lidojam ar vēja spārniem un piedzīvojam neaprakstāmu brīvības, viegluma un laimes izjūtu. ■

Jaunums!IZM saskaņoti 12, 24 un 36 stundu pedagogu profesionālās pilnveides kursi neklātienē, izmantojot

e-studiju formu!Papildu informācija: 25857795, skolotajiem@gmail.com

japānas valdība piedāvā stipendiju vispārizglītojošo skolu pedagogiem

Japānas vēstniecība Latvijā līdz 27. februārim pieņem pie-teikumus konkursam uz Japānas valdības stipendiju vispārizglīto-jošo skolu pedagogiem 2013. ga-dam, informēja Japānas vēstnie-cības Latvijā Studiju informācijas nodaļas pārstāve Zaiga Stankevi-ča-Mača.

Japānas valdība un Japānas vēstniecība Latvijā jau sesto gadu piedāvā Latvijas vispārizglītojošo skolu pedagogiem stipendiju, kas sniedz iespēju (šoreiz – no 2013. gada) kādā no Japānas augstsko-lām veikt pusotru gadu ilgu ar vis-pārizglītojošo skolu pedagoģiju saistītu pētījumu.

Stipendija dod iespēju iepa-zīt Japānu, paplašināt redzesloku un iegūt jaunu skatījumu uz savu specialitāti. Stipendijas saņēmē-jam tiks piedāvāts apgūt japāņu

valodu un ar izglītības adminis-trāciju, pedagoģijas metodēm vai specializēto priekšmetu apguvi saistītus mācību kursus, kā arī pa-pildus apmeklēt mācību ekskursi-jas un praktiskās nodarbības.

Stipendija mācībām Japānā tiek piešķirta konkursa kārtībā, un tā ietver transporta izdevumus uz Japānu un no tās, universitātes mācību maksu, kā arī ikmēneša uzturnaudu, lai samaksātu par uzturēšanos Japānā. Stipendijas pretendentu izvēlas, izvērtējot iesniegtos dokumentus, rakstis-ko pārbaudījumu rezultātus un intervijas ar Japānas vēstniecības un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem.

No stipendijas kandidātiem tiek gaidīta augsta personīgā un profesionālā motivācija mācīties Japānā un apgūt japāņu valodu,

interese un zināšanas par Japānu, kā arī laba angļu valodas prasme. Japāņu valodas zināšanas nav ob-ligātas. Stipendijas kandidātiem jābūt dzimušiem pēc 1978. gada 2. aprīļa, kā arī jābūt augstākajai vai augstākajai pedagoģiskajai iz-glītībai. Darba stāžam skolā 2013. gada 1. aprīlī jābūt ne mazākam par pieciem gadiem.

Papildu informācija par prog-rammu un pieteikuma anketas pieejamas Japānas vēstniecības mājaslapā http://www.lv.emb-japan.go.jp/latvian/education/sc-holarship_embassy_teacher.html.

Līdz šim Japānas valdības stipendiju vispārizglītojošo skolu pedagogiem saņēmuši četri Lat-vijas pārstāvji, un divi no viņiem pašlaik turpina mācības Japānā. ■

LETA informācija

zIņas īsumā

41

Metodiskā izstrādne 8. klases stundai Rāpuļu daudzveidība Latvijā

Sibilla Gedvila, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas bioloģijas skolotāja

Darbs ir izmantojams 8. klases bioloģijas stundā, lai pilnveidotu skolēnu zināšanas par rāpuļu daudz-veidību. Darbs sastāv no stundas gaitas apraksta, darba lapas skolēniem, aizpildītas darba lapas skolotājam un diviem pielikumiem, kuros ir apkopots īss rāpuļu sugu apraksts, kā arī prezentācija.

Ieteikumi skolotājiem, kas izmantos prezentāciju un darba lapu 1) Pirms prezentācijas rādīšanas nepieciešams pārliecināties, vai ir interneta pieslēgums (jo prezen-

tācijā ir īsas filmiņas no interneta) un vai ir datoram nepieciešamā programma, lai parādītu filmiņas. Ja ir problēmas, iesaku lūgt palīdzību skolas datorspeciālistam. Ja filmiņas tomēr nerāda, tad slaidus ar filmiņu adresēm izlaiž.

2) Pirms stundas jāpārbauda prezentācijas redzamība un skaļums (filmiņām), pēc vajadzības var mai-nīt burtu lielumu prezentācijā.

3) Prezentācijas rādīšanas un skolotāja stāstījuma par sugām laikā nepieciešams paredzēt laiku, lai skolēni varētu aizpildīt darba lapas, uzdot jautājumus un veikt pašvērtējumu.

4) Ja esat nolēmis pats sameklēt attēlus internetā, iesaku izmantot interneta meklētājprogrammas un ievadīt meklēšanai sugu latīniskos nosaukumus – tad būs lielāka materiālu izvēle.

Stundas gaitas aprakstsStundas tēma – Rāpuļu daudzveidība Latvijā.Stundas mērķis: pilnveidot zināšanas par rāpuļu daudzveidību.Stundas uzdevumi:1) iegūt zināšanas par rāpuļu iedalījumu kārtās;

2) iegūt zināšanas par rāpuļu sugām Latvijā; 3) iegūt zināšanas par aizsargājamajām rāpuļu sugām Latvijā.

Stundai nepieciešamais aprīkojums: dators, videoprojektors, interneta pieslēgums, ekrāns un skaņas pastiprinātāji.Nepieciešamie resursi: skolēna darba lapa Rāpuļu daudzveidība Latvijā. Prezentācija Rāpuļu daudzveidība Latvijā (sk. pielik. 2), Latvijas rāpuļu sugu apraksts (sk. pielik. 1).Mācību organizācijas formas: frontāls darbs, individuāls darbs.

Stundas gaita

Skolotāja darbība Skolotāja darbība

Domu karte

Rosina skolēnus darbam. „Nosauciet rak-sturīgākās rāpuļu pazīmes!”Kopīgi ar skolēniem uz tāfeles izveido domu karti par rāpuļu raksturīgajām pazīmēm.

Skolēni sauc rāpuļu pazīmes, kuras apgu-vuši iepriekšējās stundās.

Stāstījums un prezentācija Rāpuļu daudzveidība Latvijā

metodiskie materiāli

42

Skolotāja stāsta par rāpuļu iedalījumu kārtās, tad par visām Latvijā satopamajām rāpuļu sugām (skatīties pielikumā Nr. 1 pievienoto papildmateriālu –Latvijas rāpuļu sugu apraksts un pielikumā Nr. 2 prezentāci-ju Rāpuļu daudzveidība Latvijā).

Skolēni klausās stāstījumu un skatās prez-entāciju, aizpilda darba lapās 1., 2. un 3. uzdevumu.

Skolotāja aicina pabeigt darba lapas. Skolēni pilda darba lapās 4. un 5. uzdevu-mu.

Skolotāja aicina pārbaudīt darba lapas. Frontāla darbu pārbaude. Aicina skolēnus veikt pašvērtējumu.Uzdod skolēniem mājasdarbu, kas jāizpilda darba lapā!

Skolēni pārbauda izpildītos uzdevumus un ieraksta darba lapā pašvērtējumu.

Darba lapa skolēniemRāpuļu daudzveidība Latvijā

Vārds Uzvārds Klase

1. Rāpuļus iedala 4 kārtās. Papildiniet shēmu, ierakstiet lodziņos kārtu nosaukumus un piemērus!

43

2. Klausoties latvijā satopamo rāpuļu aprakstu un skatoties prezentāciju, aizpildiet tabulu!

latvijas rāpuļu sugas Sastopamība latvijā

Olu

dzī

vdze

mdē

šana Ķermeņa

garums (cm)

Aktivitāte

biež

i

nevi

enm

ērīg

i

reti

aizs

argā

jam

a su

ga

dien

ā

krēs

lā

nakt

ī

Purva bruņurupucis

3. Atpazīsti rāpuļus pēc attēliem! Atbildes:

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

4. Uzraksti, kā jārīkojas, ja iekodusi odze!

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Izveido piecrindi par latvijas rāpuļiem!

O______________________________________D______________________________________z______________________________________e______________________________________S______________________________________

44

Novērtē savu darbu stundā!

Punkti 3 (ļoti labi) 2 (labi) 1 (apmierinoši)

Stundā apguvu jauno vielu

Uzdevumus izpildīju patstāvīgi

Kopā

Vērtējums (ja 3 un vairāk, tad ieliec sev „ieskaitīts”):

MājasdarbsAprakstiet vai uzzīmējiet barības ķēdi, kuras vienu posmu veido latvijā dzīvojoši rā-puļi!

Aizpildīta darba lapa skolotājamRāpuļu daudzveidība latvijā

1. Rāpuļus iedala 4 kārtās. Papildiniet shēmu, ierakstiet lodziņos kārtu nosaukumus un piemērus!

45

latvijas rāpuļu sugas Sastopamība latvijā

Olu

dzī

vdze

mdē

šana Ķermeņa

garums (cm)

Aktivitāte

biež

i

nevi

enm

ērīg

i

reti

aizs

argā

jam

a su

ga

dien

ā

krēs

lā

nakt

ī

Purva bruņurupucis * * 32 *Sila ķirzaka * * 18–20 *Pļavas ķirzaka * * 12 *Glodene * * 35 * *Gludenā čūska * * * 50–60 *zalktis * 100–150 *Odze * * 40–60 * *

3. Atpazīsti rāpuļus pēc attēliem! Atbildes:

1. Sila ķirzaka2. Purva bruņurupucis3. Odze4. Pļavas ķirzaka5. zalktis6. Glodene7. Gludenā čūska

4. Uzraksti, kā jārīkojas, ja iekodusi odze!__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

5. Izveido piecrindi par latvijas rāpuļiem!

O______________________________________D______________________________________z______________________________________e______________________________________S______________________________________

Novērtē savu darbu stundā!

Punkti 3 (ļoti labi) 2 (labi) 1 (apmierinoši)Stundā apguvu jauno vieluUzdevumus izpildīju patstāvīgiKopā

Vērtējums (ja 3 un vairāk, tad ieliec sev „ieskaitīts”):

46

MājasdarbsAprakstiet vai uzzīmējiet barības ķēdi, kuras vienu posmu veido latvijā dzīvojoši rā-puļi!

latvijas rāpuļu sugu aprakstsPurva bruņurupucis – Emys orbicularis Apraksts. Muguras bruņas (karapakss) olīvbrūnas, brūngani pelēkas vai melnas, ar dzelteniem punkti-

ņiem vai svītriņām, vēdera bruņas (plastrons) gaiši brūnas. Aste, kājas un kakls ar dzelteniem plankumiem. Gan priekškājām, gan pakaļkājām starp pirkstiem peldplēves. Kopējais ķermeņa garums (kopā ar asti) var būt pat 32 cm, kaut parasti ir daudz mazāks.

ekoloģija. Dzīvo ezeros, dīķos, vecupēs, kanālos, purvos. Labi peld un nirst, ilgi paliek zem ūdens. Zie-mo ūdenstilpju dibenā dūņās.

Sezonā dēj olas 1–3 reizes maijā – jūlijā. Mātīte smilšainā liedagā ar pakaļkājām izrok ap 10 cm dzi-ļu bedrīti, kur iedēj 5–10 olas. Pēc olu izdēšanas mātīte bedrīti aizber. Inkubācijas periods ir 2–3 mēneši, jauni bruņurupuči (karapaksa garums 22–25 mm) parasti paliek zem zemes līdz nākamajam pavasarim. Dzimumgatavību sasniedz 6–8 gadu vecumā, kad karapaksa garums ir 9–12 cm.

Galvenie purva bruņurupuču ienaidnieki ir lapsas, āpši un jenotsuņi, kas izrok un aprij olas. Pārtiek no zivīm, abiniekiem, ūdens bezmugurkaulniekiem. Aktīvs dienā un krēslā. Izplatība. Sugas statuss Latvijā nenoteikts. Sastopams ļoti reti. Iespējams, ka pašreiz mūsu valstī nav

nevienas stabilas populācijas. Iekļauts Latvijas, Lietuvas un Baltijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu

sarakstā. Latgales zooloģiskajā dārza uzsākta Latvijā iegūto bruņurupuču pavairošanas programma.

Sila ķirzaka – Lacerta agilis L. Apraksts. Garums ar asti līdz 18–20 cm. Pieaugušam tēviņam mugurpuse koši zaļa (vairošanās pe-

riodā), zaļgana vai pelēka ar melniem plankumiem; mātītei pelēcīga vai brūngana, arī ar plankumiem. Vē-derpuse zaļgana vai bālgana. Mazuļi brūni vai pelēkbrūni. Tāpat kā pārējās mūsu ķirzakas, spēj briesmu gadījumā nomest asti.

ekoloģija. Mīt sausās vietās ar smilšainu augsni, priedēm apaugušās kāpās, izcirtumos un mežmalās, saulainās, smilšainās nogāzēs, vecu celtņu drupās un akmeņu grēdās. Savu dzīvesvietu nepamet gadiem. Izteikta dienas aktivitāte. Pēc ziemošanas parādās aprīļa beigās; pārojas maija sākumā. Tēviņš pārošanās laikā ir koši zaļš. Jūnijā mātīte atrod piemērotu saulainu vietu sūnās, smiltīs vai starp akmeņiem un izdēj 6–10 iegarenas olas ar mīkstu apvalku. Inkubācijas periods ir 50–55 dienas; mazuļi izšķiļas jūlija beigās – augusta sākumā. Ziemo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem. Dzimumgatavība iestājas pēc otrās ziemošanas, kad kopgarums ir sasniedzis ap 15 cm.

Pārtiek no kukaiņiem, kailgliemežiem, sliekām un citiem bezmugurkaulniekiem. Izplatība. Sastopama visā Latvijas teritorijā, taču ļoti nevienmērīgi. Iekļauta Latvijas Sarkanajā grāma-

tā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā.

Pļavas ķirzaka – Lacerta vivipara Jacq.  Apraksts. Garums ar asti līdz 12 cm, reti vairāk. Pieaugušam dzīvniekam mugurpuse brūna ar mel-

niem plankumiem. Vēderpuse tēviņam oranža (īpaši koša tā ir vairošanās periodā), mātītei bāli dzeltena. Retumis sastopami arī pilnīgi melni īpatņi. Mazuļi melni vai ļoti tumši, parasti ar bronzas mirdzumu. Tāpat kā pārējās mūsu ķirzakas, spēj briesmu gadījumā nomest asti.

47

ekoloģija: Uzturas visdažādākajās vietās, arī mitrās. Bieži dzīvo netālu no cilvēkiem: drupās, akmeņu un pat atkritumu kaudzēs. Izteikta dienas aktivitāte. Pēc ziemošanas parādās aprīļa beigās; pārojas maija sākumā līdz pat jūlijam. Oldzīvdzemdētāja. Grūtniecība ilgst 70–90 dienas, mazuļi parasti dzimst jūlijā – augustā. To skaits ir 3–12, garums (ar asti) 3–4 cm. Ziemo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem. Dzimumgatavība iestājas pēc otrās ziemošanas. Ādu met 2–3 reizes vasarā..

Pārtiek no kukaiņiem, kailgliemežiem, sliekām un citiem bezmugurkaulniekiem. Izplatība. Latvijas teritorijā sastopama ļoti bieži.

Glodene – Anguis fragilis (L.)Apraksts. Ķirzaka bez kājām. Ķermenis čūskveidīgs, garums līdz 35 cm. Galva tikpat plata, cik viduklis,

aste – ar strupu galu. Zvīņas gludas. Pieaugušam īpatnim mugurpuse dažādos pelēcīgi brūnos toņos ar bronzas mirdzumu, ļoti reti sastopami īpatņi ar ziliem plankumiem. Mazuļi – pelēcīgi, ar melnām garenis-kām svītrām. Acis ar plakstiņiem (čūskām plakstiņu nav). Glodenes vēderu klāj zvīņas (čūskām – vairodziņi). Tāpat kā pārējās mūsu ķirzakas, spēj briesmu gadījumā nomest asti.

ekoloģija. Mīt celmiem un saknēm bagātā zemsedzē: mežmalās, izcirtumos, sausos priežu silos. Krēs-las un nakts aktivitāte. Pēc ziemošanas parādās aprīlī vai maija sākumā; pārojas maija beigās – jūnijā. Ol-dzīvdzemdētāja. Grūtniecība ilgst ap 3 mēnešiem, un augustā mātītei piedzimst 6–12 mazuļi. Ziemošanu sāk septembra beigās dziļākās alās (līdz 80 cm dziļumā); bieži savācas vairāki desmiti kopā. Ādu met 2–3 reizes gadā.

Pārtiek no kailgliemežiem, sliekām un citiem bezmugurkaulniekiem. Izplatība. Bieži sastopama visā Latvijas teritorijā.

Gludenā čūska – Coronella austriaca laur.  Apraksts. Garums 50–60 cm. Galva īsa, ar apaļu purnu, diezgan plakana un vāji norobežota no kakla.

Acu redzokļi apaļi. Mugurpuses krāsa var būt dažāda, taču vienmēr ir vairāk vai mazāk brūna; gar muguru 2 vai 4 rindās tumši plankumiņi. Uz skausta bieži vien tumšs pakavveidīgs plankums. Vēderpuse gaiša: ie-sarkana, brūngana, pelēka vai oranža. Nav indīga!

ekoloģija. Parasti apdzīvo gaišus, skrajus priežu mežus, krūmiem apaugušus uzkalniņus, pļavas un purvus. Izteikta dienas aktivitāte. Pēc ziemošanas parādās aprīlī; pārojas aprīļa beigās – maijā. Oldzīvdzem-dētājas. Augusta beigās vai septembra sākumā dzemdē 6–8 dzīvus mazuļus. Mazuļi uzreiz sāk medīt. Zie-mo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem. Barojas galvenokārt ar ķirzakām – gan mazuļiem, gan pieaugušajiem īpatņiem; retāk ar citām čūskām, īpaši jaunām odzēm. Medījumu čūska parasti žņaudz, aptinoties tam vairākas reizes apkārt, un tikai tad, kad dzīvnieks nožņaugts, viņa to palaiž vaļā un veselu norij. Izplatība. Latvijā ļoti reta. Sastopama Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē. Iekļauta Latvijas, kaimiņvalstu un Baltijas Sarkanajā grāmatā, Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sa-rakstā.

zalktis – Natrix natrix (L.)Apraksts. Garums var sasniegt 1,5 m, taču jau 1 m gari īpatņi sastopami visai reti. Galva ovāla, acu

redzokļi apaļi. Mugurpuse pelēka vai zilgani melna, gadās ar maziem gaišiem punktiņiem. Vēderpuse un rīkle balta, plankumaina. Galvas katrā pusē pie pakauša dzeltenīgi oranžs, retāk balts pusmēnesveida plan-kums. Nav indīgs!

ekoloģija. Uzturas pārsvarā mitrās vietās. Labi peld, daudz laika pavada pie ūdens vai ūdenī. Izteik-ta dienas aktivitāte. Pēc ziemošanas parādās aprīlī. Pārojas aprīļa beigās – maija sākumā. Pārošanās laikā zalkši savācas kopā lielākās grupās: 1–2 mātītes un 5–10 tēviņi vienkopus. Jūlija beigās – augustā mātīte sameklē pietiekami mitru slēptuvi, kas spēj labi saglabāt siltumu, – grauzēju alas, lapu kaudzes, iepuvušus celmus u. tml., kur izdēj 6 līdz 35 olas. Olas iegarenas, ar mīkstu čaulu, līdz 2,5 cm garas. Inkubācijas periods – ap 60 dienu. Mazuļi, ap 110–135 mm gari, izšķiļas augustā – septembra sākumā. Ziemo dziļās alās, zem koku saknēm vai ēku pamatiem. Dzimumgatavība iestājas trešajā ceturtajā gadā. Ādu met 3–4 reizes gadā.

Pārtiek pārsvarā no vardēm, zivīm, kurkuļiem, retāk – sīkiem zīdītājiem, putniem un lielākiem bezmu-gurkaulniekiem. Barību aprij dzīvu; rīšanas norise ilgst dažas minūtes līdz vairākas stundas – atkarībā no upura izmēriem.

Izplatība. Sastopams visā Latvijas teritorijā, taču diezgan nevienmērīgi.

48

Odze – Vipera berus (L.)Apraksts. Garums parasti 40–60 cm (dažreiz līdz 80 cm). Galva trīsstūraina, saplacināta, labi norobe-

žota no kakla. Purns īss un strups. Acu redzokļi vertikāli. Mugurpuses krāsa var būt dažāda: brūna, pelēka, zaļgana, dzeltenīga un pat vara sarkana, bet jebkuras krāsas mugurai (izņemot melnu) vidū ir vairāk vai mazāk skaidra tumša zigzagveidīga svītra; tās abās pusēs parasti ir ieapaļu tumšu plankumu virkne. Tumšā svītra līdz ar tumšo X veida zīmējumu uz pakauša ir odzes raksturīgā pazīme, kas nepiemīt nevienai citai Latvijas čūskai. Odze ir Latvijas vienīgā indīgā čūska! Odzes kodiens ir bīstams gan cilvēkiem, gan mājlo-piem. Mežā ejot, vēlams vilkt kājās biezus, kājas labi sedzošus apavus un bikses no blīva, bieza auduma. Ja čūska iekodusi, vēlams neeksperimentēt ar tautas medicīnas līdzekļiem, bet nogādāt cietušo pie ārsta.

ekoloģija. Parasti apdzīvo ar zāli un krūmiem aizaugušus izcirtumus un mežmalas, purvus, skrajus priežu mežus, kur aug virši, meža stigas u. tml. Aktīva dienā, taču medī parasti krēslā. Pēc ziemošanas parā-dās aprīlī; pārojas maijā. Oldzīvdzemdētāja. Grūtniecība ilgst ap 3 mēnešiem. Augustā – septembrī dzemdē 5–15 līdz 22 cm garus mazuļus. Metiens pieaug līdz ar mātītes vecumu. Ziemo parasti grupās dziļās alās, bedrēs vai zem koku saknēm.

Pārtiek galvenokārt no peļveidīgiem grauzējiem un vardēm, pavasarī – putnu mazuļiem, retāk – ķirza-kām. Odze medījumam iekož, sagaida tā nāvi, ko izraisa inde, un tikai tad sāk rīt. Mazuļi pārtiek no kukai-ņiem, retāk no gliemjiem un sliekām.

Izplatība. Latvijā diezgan bieži sastopama.

Rāpuļu daudzveidība latvijā.Rāpuļu iedalījums:

●Knābjgalvju kārta (Jaunzēlandes hatērija);●Zvīņrāpuļu kārta (ķirzakas, hameleoni, gekoni, scinki, varāni, iguānas, agāmas, čūskas);●Bruņurupuču kārta (jūras un sauszemes bruņurupuči);●Krokodilu kārta (krokodili, aligatori, kaimani, gaviali).

latvijā satopamās rāpuļu sugas.Purva bruņurupucis (Emys orbicularis) Sila ķirzaka (Lacerta agilis)

Sila ķirzaka (Lacerta agilis)

●http://www.arkive.org/sand-lizard/lacer ta-agilis/video-00.html●http://www.arkive.org/sand-lizard/lacer ta-agilis/video-03.html●http://www.arkive.org/sand-lizard/lacer ta-agilis/video-09b.html

49

Pļavas ķirzaka (Lacerta vivipara) Pļavas ķirzaka (Lacerta vivipara)

●http://www.arkive.org/viviparous-lizard/lacer-ta-vivipara/video-00.html

●http://www.arkive.org/viviparous-lizard/lacer-ta-vivipara/video-08a.html

●http://www.arkive.org/viviparous-lizard/lacer-ta-vivipara/video-08b.html

Glodene (Anguis fragilis)

Glodene (Anguis fragilis)

●http://www.arkive.org/slow-worm/anguis-fragi-lis/video-00.html

●http://www.arkive.org/slow-worm/anguis-fragi-lis/video-09a.html

●http://www.arkive.org/slow-worm/anguis-fragi-lis/video-09b.html

Gludenā čūska (Coronella austriaca)

Gludenā čūska (Coronella austriaca)●http://www.arkive.org/smooth-snake/coronella-austriaca/video-06.html●http://www.arkive.org/smooth-snake/coronella-austriaca/video-03a.html●http://www.arkive.org/smooth-snake/coronella-austriaca/video-08.html●http://www.arkive.org/smooth-snake/coronella-austriaca/video-09.html

50

zalktis (Natrix natrix) Parastais zalktis (Natrix natrix)

●http://www.arkive.org/grass-snake/natrix-natrix/video-06b.html

●http://www.arkive.org/grass-snake/natrix-natrix/video-09a.html

●http://www.arkive.org/grass-snake/natrix-natrix/video-09b.html

●http://www.arkive.org/grass-snake/natrix-natrix/video-08b.html

Odze (Vipera berus) Odze (Vipera berus)

●http://www.arkive.org/adder/vipera-berus/vi-deo-00.html

●http://www.arkive.org/adder/vipera-berus/vi-deo-09c.html

●http://www.arkive.org/adder/vipera-berus/vi-deo-08.html

●http://www.arkive.org/adder/vipera-berus/vi-deo-11.html

latvijā satopamie rāpuļi:

●Pārstāv divas kārtas: bruņurupuču un zvīņrāpuļu.●Sastopamas 7 rāpuļu sugas.●3 aizsargājamas sugas (purva bruņurupucis, sila ķirzaka, gludenā čūska).●1 indīga suga ( odze).

Atpazīsti latvijas rāpuļus!

1 2

51

3 4

5 6

7

Atbildes:

1 Sila ķirzaka.2 Purva bruņurupucis.3 Odze.4 Pļavas ķirzaka.5 zalktis.6 Glodene.7 Gludenā čūska.

Izmantotās informācijas avoti

1. Caune I. Latvijas abinieki un rāpuļi. - Rīga: Gandrs, 1992. – 67 lpp., il .2. Gribuste R. Bioloģijas burtnīca 8. klasei. – Lielvārde: Lielvārds, 1997.- 79 lpp., il.3. Nagle E., Gribuste R. Bioloģijas uzdevumi. – Lielvārde: Lielvārds, 2002. – 80 lpp., il.

Interneta resursi4. Abinieki un rāpuļi [elektroniskais resurss]. [skatīts 05.03.2009]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Pie-

ejas veids: tīmeklis : http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/fol288846/fol2970265. Apdraudētās un aizsargājamās abinieku un rāpuļu sugas Latvijā un Eiropā [elektroniskais resurss].

[skatīts 05.03.2009]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Pieejas veids: tīmeklis : http://www.lva.gov.lv/ daba/lat/biodiv/aizsarg_sar_abin.htm

6. Sugu apraksti. Rāpuļi. [elektroniskais resurss]. [skatīts 21.03.2009]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Pie- ejas veids: tīmeklis : http://raksti.daba.lv/referaati/2004/ILibeka/

7. Rāpuļu fotogrāfijas un videofilmas. [elektroniskais resurss]. [skatīts 21.03.2009]. – Tiešsaistes pakal- pojums. – Pieejas veids: tīmeklis: http://www.arkive.org