Videi draudzīgi risinājumi valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas un pārbūves projektos: līdzšinējā pieredze, problēmas, priekšlikumi situācijas uzlabošanai

Andris Urtāns, DAPLife NAT-PROGRAMME

Loreta Urtāne, Biedrība «Ūdensaina»

VVD, Rīga 03.08.2016.

Fona situācija Latvijā

• Latvijā 15,4% l/z platībās – 380.000 ha konstatēta ūdens erozija.

• Mežsaimniecībā ik gadus izcērt 12.000 –25.000 ha mežu. – Īslaicīga augsnes virskārtas atsegšanās un augsnes noskalošanās.

• Ūdenstilpju aizaugšana eitrofikācijas procesu ietekmē.

• 80.000 – 110.000 bebru

Izpausmes: aizaugšana, sedimentācija,

koku sagāzumi, bebri

Gada vidējais nokrišņu daudzums Latvijā pārsniedz noteci un iztvaikošanu.

Iespējams, jauna situācija. Noteces izmaiņas veicina sedimentāciju un aizaugšanu. Latvijas upju gada noteces sadalījums %: 1951-2009

Mellupītes stacija (Saldus raj, Zaņas pag.)2001. – 2012. (V. Jansons )

• 65% no erozijas izsauktiem augsnes zudumiem novērojami janvāra - marta mēnešos.

• Tikai 6% erozijas izsauktie augsnes zudumi novēroti periodā aprīlis-augusts, kad laukus klāj stabila veģetācija.

• Tās pierāda veģetācijas nozīmi erozijas procesu aizkavēšanā, sevišķi ziemas mēnešos un pavasara palu laikā.

Lauksaimnieki «pieticīgi» klusē. Tieši viņu Aizsargjoslu neievērošana veicina sedimentāciju. Jādekša

Par dažādiem skatījumiem un būtību:

• Meliorācija –latīņu valodā melioratio –uzlabošana- apzīmē radikālus augsnes auglības uzlabošanas pasākumus.

• Zemes auglība - lauku apdzīvotības unekonomiskās neatkarības pamats?

• Šādā skatījumā kādreiz investēto līdzekļu un radītās infrastruktūras saglabāšana

• Spēt nodalīt lauksaimnieciski izmantojamās zemes no dabas teritorijām

• (Kodi kā bioloģiskās daudzveidības daļu mēs ne visur aizsargājam)

Dabiskais Fona stāvoklis?

• Upes ir atklātas sistēmas

• Augu barības vielu (N,P), kuru izcelsme nav Latvija, un kas minerālmēslu veidā tiek ienestas sistēmā un izraisa eitrofikāciju, nevar tikt uzskatītas par dabisku procesu.

• Būtu tikai normāli lieko no sistēmas izvākt.

• Šādā skatījumā Ūdenssaimniecības pasākumi ir nepieciešami !

Nekopšanas izpausmes.Kalnupe, Līgupe, Paurupe, Lējējupe

Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05

"Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"

9. sadaĜa. Vides aizsardzības prasības

9. Vides aizsardzības prasības

• 266. Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvprojektos no estētiskā, vēsturiskā, kultūras un ekoloģiskā viedokļa izvērtē raksturīgo agrāro ainavu, to pilnveido un pielāgo dabas aizsardzības un lauksaimnieciskās ražošanas prasībām.

• Saglabā neskartus dažādus iežu atsegumus, alas, izteiksmīgus laukakmeņus, dižkokus, raksturīgas reljefa formas, avotus, izteiktas noarumu kāples un citus raksturīgus dabas elementus.

Vides aizsardzības prasības

• 268. Projektējot regulējamas vai rekonstruējamas ūdensnotekas trasi, garenslīpumu un šķērsprofilu, ja iespējams attiecīgi nodrošināt nepieciešamos gultnes hidrauliskos apstākļus un to pieļauj grunts īpašības, ievēro šādus nosacījumus:

• 268.1. variē regulējamos ūdensteces posmus ar dabīgā stāvoklī atstājamiem posmiem (tai skaitā sliekšņiem ar nostiprinātiem gultnes posmiem zem tiltiem, caurtekām, pamatiežu pacēlumiem);

Vides aizsardzības prasības

• 268.5. veido atvarus, bedres, paceres, zivju slēptuves un nārsta vietas;

• 268.6. variē gultnes dziļākos posmus ar seklākiem, platākos –ar šaurākiem;

Vides aizsardzības prasības

267.4. saglabā koku pudurus un koku rindas, kuras var būt par vējlauzējiem vēja erozijas novēršanai, bet stāvās nogāzēs un kraujās – ūdens erozijas novēršanai;

• Oša. L.Enģeles foto

Vides aizsardzības prasības

268.7. gultnē atstāj lielos akmeņus vai veido akmeņu krāvuma krācītes

MK 600 Noteikumi "Ieguldījumi materiālajos aktīvos» 2014. 30.09

"Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā"

9.3.1. meliorācijas sistēmu pārbūvei un atjaunošanai, tai skaitā pārbūvētajam vai atjaunotajam meliorācijas objektam piegulošu brauktuvju klātņu pārbūvei vai atjaunošanai (bez seguma)

Ekspertīzei uzstādāmās prasības

Darbības ierosinātāja iesniegums & ekspertu atzinumi

Eksperta atzinums

RVP tehniskie noteikumi

Tehniskā projekta izstrāde

Prasības Tehnisko Noteikumu saņemšanai MK Not. 475Laiks ekspertīzes veikšanai nav noteikts

• 25.1. sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas vai padziļināšanas iespējamo ietekmi uz zivju resursiem;

• 25.2. sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas vai padziļināšanas iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī iespējamo ietekmi uz tīrāmo vai padziļināmo ūdensobjektu;

• 25.3. sertificēta eksperta atzinumu par virszemes ūdensobjektu tīrīšanas vai padziļināšanas iespējamo ietekmi uz apkārtējiem ūdensobjektiem.

Problēmas - neiedziļināšanās 3260 Biotopa raksturojumā

• Atbilstoši ES aizsargājamo biotopu noteikšanas metodikai biotopam “Upju straujteces un dabiski upju posmi” atbilst visi upju posmi ar akmeņainu, oļainu vai granšainu gultni, kuros vidējais straumes ātrums ir lielāks par 0,2 m/s, kā arī visi dabiskie, nepārveidotie upju posmi neatkarīgi no straumes ātruma. Iedambēti, pārrakti, padziļināti upju posmi, kuros vidējais straumes ātrums ir mazāks nekā 0,2 m/s, netiek uzskatīti par šo biotopu.

Ekspertu skatījuma atspoguļojums par biotopu 3260 Dabas aizsardzības plānos

• 4 NP, 261 DL, 9 AAA, 4DR.

• Kopā ap 80 Dabas aizsardzības plānu

• Datu bāzē «Ozols» par biotopu 3260 ir tikai 53 ieraksti (te arī GNP, ZBR un ĶNP)!

• Ekspertu skatījumā upju biotopu nav ne tikai jau pēc nosaukuma uzrādošās N2000 teritorijās kā Aiviekstes un Dubnas palienes, lašu ūdeņos ierindotajā N2000 Užava, bet arī visā Rāznas Nacionālajā parkā, Teiču un Krustkalnu rezervātos u.c.

Tiec nu klāt un nosaki posma atbilstību biotopam. Kalnupe, Līgupe, Paurupe, Lējējupe

Ekspertu sadarbība. Kā bez iepriekšējas informācijas te atpazīt foreļupi? Alekšupīte

Skatīt lietas kopsakarībās. Zīriņu ligzda uz poldera dambja nav pietiekošs iemesls to neremontēt

Risinājumi

Ūdensaugu izpļaušana

• > 30% ���� slikta ekoloģiskā kvalitāte• sāk celties ūdens līmenis un krastos

esošā augsne samitrinās. • Sākas augsnē esošo barības vielu

migrācija ūdenī, radot papildus eitrofikāciju.

Niedres kā biotopa degradācijas redzamais indikātors: daudz rupju sedimentu, kas lēni sadalās un ir nabadzīgi ar organismiem. Veicina līmeņa pacelšanu, applūšanu, izskalošanu, iztvaikošanu. Lenkupe

Augu izpļaušana un sakņu izvākšana. Vircava, 2012.

Ūdensaugu pārvietošana uz deponēšanas vietu. Apjomu samazinājums un sadalīšanās pakāpe.

Izvācot ūdensaugus, atstāti atsevisķi to sakopojumi kā slēpņi un barības substrāts. Oša. Foto:L.Engele

D.Segliņas zīm.

Koki:

• mazina turpmākos izdevumus aizauguma regulēšanā

• stiprina krastu

• nodrošina bioloģisko daudzveidību.

2.

Tehniski dārgāk, bet iespējams. 30:70 princips. Oša Photo L.Engele

Melnalksnis kā krasta stiprinātājs, ainavas elements un mikrodzīvotnes nodrošinātājsD.Segliņas zīmējums

Atstāti atsevišķi noēnojumu un ainavas mozaīku veidojoši koki, Oša.Photo L.Engele

Koku vecums un novietojums rāda, ka ir iespējams un tiek atstāti ainaviski nozīmīgi koki. Alakste

Koki vietā un nevietā

Pēc «Decay, yield loss and associated fungi in stands of grey alder (Alnus incana) in Latvia». Arhipova, T.Gaitnieks, J.Donis, 2011

• Šobrīd baltalkšņu (Alnus incana (L.) Moench) audzes veido ∼∼∼∼10 % (330 000 ha) no kopējās mežu platības Latvijā

• Serdes trupes sastopamība variēja 1 – 54%, robežās, vidēji 18% baltalkšņu celmu.

Upēs brūkošo baltalkšņu apjomi

• Koksnes tilpumu degradējošās trupes būs konstatējamas

• ~12 Līdz 24 m3 ha , vecumā no 25-35 gadiem ,

• 32 m3 ha vecumā 45-50 gadiem

• un līdz pat 60 m3 ha vecumā 60-65 gadiem.

Pēc «Decay, yield loss and associated fungi in stands of grey alder (Alnus incana) in Latvia».

Arhipova, T.Gaitnieks, J.Donis, 2011

Ir jāatbrīvo upes centrālā daļa, lai neveidotos sanešu ķērāji un katros 100 upes metros ir jāatstāj sekojošs iekritušo koku skaits (diametrs >10 cm):

� līdz 12 upē iekrituši koki, ja upe tek cauri lauksaimniecības zemēm;� līdz 20 - 27 kokiem, ja upe tek cauri meža zemēm

Upes atbrīvošana no koku sagāzumiem

• Novērtēts, ka Igaunijā 18000 bebru radītie kopējie koksnes zudumi gadā ir 35000-40000 kubikmetri koksnes +4.500 m3 zari (apmēram 1 kubikmetrs gadā uz 1 bebru saimi).

• Bebru saime gada laikā atjauno savas alas un kanālus apmēram 30 – 35 metru garumā. Lai izveidotu 1 metru alas vai kanāla, caurmērā ūdenstilpē tiek ienesti 0,2 m3 (maksimāli 0,5 –0,7) kubikmetri augsnes.

• Ikgadēji bebru saimes ūdenstilpē ievadīto sedimentu apjoms ir 6 – 7 m3 minerālaugšņu gadījumos un 10 – 15 m3 organisko vai kūdras augšņu gadījumos. Tādejādi Igaunijas gadījumā no 4500-5000 alu uzturēšanas ūdeņos nokļuvušo sedimentu kopējais daudzums varētu būt 30 .000 – 50.000 kubikmetri gadā

Zemgale. Upe dzīvo, ir samērā daudzveidīga un arī tās krastos mītošajiem organismiem ir pārvietošanās iespējas. Noēnojums nav pietiekams.

Z.Rubenes zīmējums pēc Wildermuth, 1978

2.

«Jaunie» apsaimniekošanas paņēmieni

Meliorācijas grāvju tīrīšanas ieteikumi Anglijā

Saprast un vienoties, kādas aktivitātes no bioloģiskās daudzveidības viedokļa tiek atbalstītas MK 600 Noteikumos

• Akmeņu krāvumi –projektējot atjaunojamas vai pārbūvējamas ūdensnotekas vai novadgrāvja trasi, garenslīpumu un šķērsprofilu, gultnē atstāj lielos akmeņus vai veido akmeņu krāvuma krācītes

• Akmeņu krāvuma tilpums – ne mazāks par 1 m3 ar akmeņu diametru, kas nav mazāks par 0,2 m

Visu intereses ir ievērotas -

• Ir nodrošināta ūdens caurvade

• Ir atstāti bioloģisko daudzveidību veicinoši elementi (paceres, iegrauzumus) labajā krastā

• Gultnes platums?

A. Urtāna foto

Būvnormatīvs darbībā

Gultnes saspiešana un sīklīkumainība rada lielāku dzīvotņu daudzveidību, samazinās piesērējuma aizņemtās teritorijas (Pedersen et al. 2006)

Tehniskie uzlabojumi. Šaurs kauss ļauj izņemt tikai piesērējuma centrālo daļu, neaiztiekot nogāzes

Divpakāpju ūdensnotekas. D.Segliņas zīm.

Kvalitatīvai upju atlīkumošanai šobrīd zināšanu nepietiek!Dvietes upes atlīkumotais posms. Foto E.Račinskis

Ieskats Klimata izmaiņu faktorā un nākotnes apsaimniekošanas problēmās. D.Segliņas zīmējums

Niedrāju ekspansija

Peldvietu daudzfunkcionalitāte. Svente, Medumi

Brīvas pieejas krastmalai faktors

Peldētavas. Brīvas pieejas daudzpusīga izmantošana

Piekrastes plānošana rekreācijai un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai (D.Segliņas zīm.)

Vēja koridori vienlaikus ir arī

ainavas elementi

Problēmas/Risinājumi.

• Nav noteikts, vai eksperta secinājumi projektēšanas gaitā jāņem vērā.

• Dažkārt ir grūti uzķert posmu, kurā ir slieksnītis vai īsa straujtece

• (Piemērs N2000 Zvārde/Ciecere)

• Ekspertu līdzdalība arī projektēšanas fāzē

• Ekspertu apsekojumā nodrošināt ar gultnes šķērsprofīlu, lai papildus izvērtētu no biotopa viedokļa vērtīgākos posmus

Problēmas/Risinājumi.

• Zivju un biotopu ekspertiem var atšķirties optimālais apsekojuma laiks un izdarītie secinājumi

• Lai nodrošinātu kvalitatīvāku atzinumu, Pasūtītājam informēt par citu ekspertu iesaisti un nodrošināt ar iespēju savstarpēji iepazīties ar citu ekspertu atzinumu saturu

Problēmas/Risinājumi.

• Sadarbība pašā ZM Ministrijā par Aizsargjoslu ievērošana

Projektētājiem un (vairumam uz sugām orientētajiem) ekspertiem nav skaidra redzējuma, kā, pārtīrot ūdensnotekas nodrošināt bioloģisko daudzveidību

• Uzturēt aizsargjoslu prasības intensīvajās lauksaimniecības platībās.

• Izstrādāt un izdiskutēt ūdensnoteku apsaimniekošanas Vadlīnijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un Plūdu novēršanai

Paldies!