1

izdevums 2018. gada maijs

Veidot vislabāko dzīvi, gādāt vislabāko aprūpi !

60 Fraser Crescent, Wantirna South, VIC 3152

27.

Vasarsvētki - 20. maijā. Piemin Svētā Gara nolaišanos pār Jēzus Kristus mācekļiem, kas bija sapulcējušies 50. dienā pēc Jēzus augšāmcelšanās.

Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, tas jums visu mācīs un

atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis.

(Jāņa ev. 14 - 26)

Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bij sapulcējušies, nodrebēja un tie visi

kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus.

(Apust.d. 4 - 31)

Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs

esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem?

(1. vēst. Korint. 6 - 19)

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam, jo mēs nezinam, ko mums būs

lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.

(Vēst. Rom. 8—26)

Bet Gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība,

uzticamība, lēnprātība, atturība.

(Vēst. Galat. 5 - 22)

2

Lieldienas

Ciemiņu diena ģimenēm un draugiem Kā atgādinājumu, ka Latviešu Ciems atrodas Melburnā, kas ir izslavēta

ar savu mainīgo un neparedzamo dabu, starp daudzajām vasarīgajām

dienām sen plānotais 14. aprīļa rīts ausa auksts, vējains un lietains.

Visi jau zināja iepriekš par šādu laika apstākļu maiņu, tāpēc galdi tika klāti lielās zāles vidū un tirdziņš vijās blakus pa plašo zāles malu un iestiepās tējas istabā. Gandrīz tikpat gari galdi bija zāles otrā pusē, kur varēja izvēlēties pusdienas – kartupeļu salātus, desas, skābus kāpostus, ceptus sīpolus, maizi un daudz un dažādas kūkas, tortes,

vieglas uzkodas, pīrāgus un dzeramos.

Tikmēr čaklie, izturīgie rūķi siltākās jakās ģērbušies, Ciema garāžā andelēja mantas, iepriekš savāktas un nu rūpīgi izliktas uz daudziem

gariem galdiem.

Aukstais un lietainais laiks, liekas, netraucēja ne viesiem ciemoties, ne pirkt kārajiem iepirkties. Ciemiņiem esot lielajā zālē zem viena jumta, gaisotne bija saliedēta un draudzīga. Bija prieks raudzīties visapkārt, ka pie daudzajiem galdiem sēdēja, ne vien ciema iedzīvotāji, bet arī daudz

draugi un arī radi vairākās paaudzēs.

Ivars Štubis apsveica Ciema iedzīvotāju Annu Švalbi 99. dzimšanas dienā un sanākušie skanīgi nodziedāja „Augstu laimi, prieku...” Ivars Štubis turpināja dziedāt ģitāras pavadījumā un vēlāk spēlēšanu pārņēma Edgars Vīgners pie flīģeļa. Tā kā zālē visi turpināja ēst un sarunāties, tad omulīgā gaisotne zālē līdzinājās kādam īstam pasaulīgam tirgum, kur

cilvēki atpūšas, mielojas, priecājas, bauda un svin!

Lecot pāri peļķēm kopā ar savu četrus gadus veco dēlu nokļuvām garāžā. Kas par bagātīgu mantu klāstu! Tāpat kā pie mielasta gatavošanas viesiem, ēdiena pasniegšanas, tirgošanās amatnieku tirdziņā, arī šeit pie garage sale palīdzēt bija ieradušies radi un draugi. Betija man iečukstēja ausī, ka neskatoties, ka diena auksta, vējaina un lietaina, pircēji ir bijuši daudz un ietirgota ir prāva summa. Mans dēls tika pie dāvanas – milzīga melnbalta pūkaina suņa, un tā kā lietus turpināja līt, tad tikām arī pie lietussargiem, lai sausi varam atgriezties uz lielo zāli. Paldies par jūsu

draudzību un gādību!

Tā šajā drēgnajā dienā visus sabraukušos saliedēja ne vien lietus, bet

saliedēja arī Ciemiņu diena ģimenēm un draugiem! Ingrīda Biezaite

3

Ciemiņu diena

Ciemiņu diena ģimenēm un draugiem

Sestdien, 14. aprīlī Latviešu Ciemā notika „Ciemiņu diena ģimenēm un draugiem”. Paldies visiem ciemiņiem, radiem un draugiem, kas mūs

atbalstīja un šajā dienā bija kopā ar mums!

Paldies visiem, kas aukstajā dienā strādāja „Garage sale” pie mantu pārdošanas – Betijai, Dzintrai, Svenam, Dzidrai, Monikai, Ērikai, Dainai,

Ritai, Mārtiņam!

Paldies Betijai par darbu vadīšanu pie „Garage sale” - vairākus mēnešus

krājot mantas pārdošanai, paldies visiem, kas tās ziedoja!

Paldies visiem tiem, kas ieguldīja lielu darbu pie mantu izkārtošanas

„Garage sale” pārdošanai.

Paldies daudzajām talciniecēm, kas cepa kūkas un pārdeva ēdienus,

apkalpoja pircējus un palīdzēja virtuvē.

Paldies desu cepējam – Maiklam (Latviešu ciema virtuves pavāram)!

Paldies Ivaram un Edgaram par sniegto koncertu.

Paldies tirgotājiem par darbu tirdziņā!

„Garage sale” par pārdotajām mantām tika ieņemts $2'800.

Par pusdienām, kūkām un dzērieniem $1'465

Par to, kā saziedotā nauda tiks izlietota, lasiet kādā no nākamajiem

laikrakstiem.

Vienmēr gaidām Jūs ciemos Latviešu ciemā!

Latviešu Ciema pārvaldniece Ingrida Hawke

Paldies!!!

Ciemiņus labprāt gaidām vienmēr, bet šoreiz

tā bija plānota 14. aprīlī speciāli ar visādiem

priekiem un labumiem. Man liekas, ka tā bija

tēmēta vairāk uz ciema draugiem, pieradināt

viņus domāt par iespējamo dzīvi ciemā.

Ieejot zālē pārsteidza diezgan retais galdu

skaits. Kad draugi sāka ierasties, vēl vajadzēja

klāt galdus. Vai rīkotāji baidījās pareģoto slikto

laiku? Tas tomēr ietekmēja tirdziņu un

izpārdošanu garāžā, kaut par gala rezultātu

Betija esot bijusi apmierināta. Viņas palīgs, Svens, stāstīja, ka viņš

kaulējies par katru dolāru. Turpinājums 4.lpp.

4

Viens indietis bijis sevišķi sīksts, visu vēlējies iegūt par vienu dolāru.

Viņš izdarījis vairākus pirkumus un pēc katras kaulēšanās tos tūlīt

aiznesis uz savu Mercedes!

Tirdziņš bija iespiests telpās, ne kā

citus gadus, priecīgi saulainā dārza

gaisotnē. Mūsu Ivars mēģināja zāli

piebērt ar jautrāku noskaņojumu.

Dziesmu virkne bija laba, visas vecās

dziesmas, bet kā pirms ēšanas, tā arī

pēc, retam gribējās dziedāt.

Visi tomēr no sirds sumināja mūsu

galma dzejnieci Annu viņas 99. dzīves

gadā. Viena izpalīdze apkalpošanu

izdarīja līganā mūzikas solī un manai mazmeitiņai gribējās dejot. Palīdzēt

Ivaram pie flīģeļa piesēdās Edgars Vīgners, bet arī pie daiļskanīga

pavadījuma reti kāds pievienojās.

Latvieši dažkārt aizraujas ar ēšanu un

pļāpāšanu. Kad Ivars nospēlēja, ka projām

jāiet, atvērās debesu slūžas un no debesīm

gāzās balts ūdens... Brāzma piestāja, bet

mājās gājēji slapjumu dabūja izbaudīt.

Busiņa jaunās pieturas vietas nojume arī

izraisīja pārrunas un pārbaudi. Lieli un mazi

dibeni pārbaudīja soliņu. Labs un ērts.

Skabargu nav. Tikai jumta līnija izskatās kaila un nenobeigta.

Nojumes izskatu noteikti uzlabotu mūsu pašu Jumis. Edgars

Ciemiņu diena Turpinājums no 3. lpp.

Dažos teikumos... Kad raksti par

„Ciemiņu dienu ģimenēm un draugiem” jau bija sagatavoti ievietošanai laikrakstā,

tad Betija Plūme piebilda, ka garažā

ieņemtā summa arvien turpina augt!

14. aprīlī nepārdotās mantas pārdod

internetā un nu ieņēmumi tuvojas

$ 3 000!

Autora zīmējums

5

Visi ciema ļaudis 25. aprīlī bija aicināti uz Anzac Day pēcpusdienu, ar piebildi uzaicinājumā ”...gardas

uzkodas, vīns, dziedāšana un gaviļnieku sumināšana!”

Norunātā laikā, bez īpašas skubināšanas uz tējas istabu nāca ļaudis no visām pusēm. Pie sagatavotiem gariem galdiem bija jāliek klāt papildus galds, jo uz

aicinājumu ierasties svinēt šo Austrālijai tik nozīmīgo dienu bija atsaukušies daudzi - Ciema iedzīvotāju radi, draugi un mūsu

lielais palīgs Betija Plūme.

Pēcpusdiena bija sadalīta divās daļās – nopietnā un lustīgā. Pirmajā daļā Ivars Štubis nolasīja no „Laikraksta Latvietis” 2015. gada 19. aprīļa izdevuma Alda Putniņa rakstu par Anzaka dienas vēsturisko rašanos un daudzos sanākušos pārsteidza fakts, ka tālajā 1915. gadā karotāju rindās ir bijuši daudz latvieši, no kuriem septiņi tika ievainoti un krituši kaujas laukā. Aldis Putniņš savā rakstā Anzaka dienu pielīdzina Latvijā svinamai Lāčplēša dienai, kuru Latvijā plaši atzīmē katra gada 11. novembrī. Tā pēc interesantā raksta nolasīšanas sekoja klusuma brīdis

kareivju piemiņai visā pasaulē.

Tad bija pienācis laiks uzdziedāt karavīru dziesmas, kuras Ivaram

pavadot ar skanošo balsi un ģitāru, skanēja skaļi un pārliecinoši.

Tad Ivars pateicās mūsu palīgam Betijai Plūmei par lielo brīvprātīgo darbu palīdzot latviešu ciema ļaužu ikdienā un pasniedza Betijai pateicības rakstu no activities darbiniekiem un praktisku dāvanu - šampanieša pudeli! Pēc klātesošo ierosinājuma visi Betijai nodziedāja: „Sveiks, lai dzīvo!...” Betijai no prieka un pārsteiguma acīs bija asaras. Tā kā bija sākusies pēcpusdienas lustīgā daļa, tad pēc atkārtotu glāžu piepildīšanas un uzkodu baudīšanas klātesošie un Ivars turpināja dziedāt jautras dziesmas, Ivaram spēlējot akordeonu. Lai arī aprīļa gaviļnieki bija jau vārda dienās apsveikti, Ivars nosauca visus aprīļa jubilārus un sanākušie kopā nodziedāja: „Augstu laimi, prieku!...” Dziesmas un

sarunas turpinājās līdz vakariņu laikam, kad sanākušie devās prom.

Par jauko Anzaka dienas pēcpusdienu cilvēki runāja un ar prieku atcerējās vēl nākamajā dienā sakot: „Lūk, šādi ir jāsvin svētki!”

Ingrīda Biezaite

Anzaka diena (Anzac Day) Latviešu ciemā

6

Ciemos Oz Dogi

Izbraukumā Svinēja savu 65 gadu jubileju

21. aprīlī, Latviešu namā, bet bez ciema līdzdalības būtu daudz kas trūcis no slīpējuma. Skatītāju ziņā, mēs aizņēmām divus galdus un nabag busiņa šoferis palika bez vietas. Un talantīgie ciema darbinieki, Daila, Ivars, Markus un Brita dziedāja, spēlēja un dancoja

daudzos priekšnesumos.

Bija daudz jaunu dziesmu, bet vārdi grūti saprotami. Pat daudzas dziesmu daļas tika dziedātas bez vārdiem, bet skanēja labi. Ivara dziesmu, Seši mazi bundzinieki, uzņē ma a r l i e lu o vāc i ju . Priekšnesumos dejas vijās ar dz iesmām. Sl ik t i i zv ie to t ie prožektori liedza izbaudīt pilnīgi tautas deju skaistumu. Spožie prožektori žilbināja skatītāju acis. Interesanti, ka neviena tautas deja nenesa Ritenīša vārdu. Ja tāda jau ir, kāda vaina, ja rastos deja –

„Lāras ritenītis”.

Ritenītis Viņa vada dejas kopu jau 15

gadus un viņai ir uzņēmība un

talants.

Neskatot ies uz dažādiem negatīviem sīkumiem, sarīkojums bija reti skaists un neaizmirstams,

no sākuma līdz beigām.

Pēdējo deju Ritenītis dabūja atkārtot. Deja bija ļoti enerģiska un strauja un nosvīdušajiem dejotājiem iepletās acis, kad no skatītājiem

atskanēja nepārtraukts: „Atkārtot!”

Patika nobeigums, kad sumināja divus dzimšanas dienas dalībniekus. Apsveikuma dziesmai bija trīs jauni pantiņi – Daudz baltu dieniņu Laimiņa lemi, dancojoti!... Diženi raženi dziedājoti... Diženi, raženi

spēlējoti...

Daudz baltu dieniņu,

Ritenīt! Edgars

Suņi un to saimnieki apciemo Latviešu ciema ļaudis katru gadu.

Šī ir gaidīta un ļoti jauka satikšanās.

2. maija pēcpusdienā daudzi Ciema ļaudis ieradās lielajā zālē, krēsli tika izvietoti tā, lai zāles vidū

izveidotos plašs, brīvs laukums gaidāmajai izrādei.

Vispirms suņi, piesieti pavadā, apgāja apli, tā iepazīstoties ar skatītājiem. Tad tika izrādīti daudz un dažādi triki. Suņi bija paklausīgi un labi apmācīti. Sanākušie ar aizrautību un interesi raudzījās daudzajos un dažādajos priekšnesumos. Pēc izrādes visi - gan ciemiņi, gan iedzīvotāji kopā dzēra pēcpusdienas tēju un kafiju un gandrīz katram bija kāds atmiņu stāsts par savu uzticamu

draugu tālā pagātnē - suni vai kaķi. IB

7

Skaistas dzejoļrindas

Baltā galdauta svētki

Ir laiks salikt pagātni pa plauktiņiem,

Sakārtot domas,

Nosvērt labo un slikto,

Nomazgāt spārnus,

Apzāģēt spīta radziņus,

Satikties ar sirdsapziņu,

Piezvanīt dvēselei un apjautāties kā klājās?

Pārbrist nevaļas grāvjus un

padzert tēju ar nokavētiem saullēktiem.

Ieskatīties patiesībai acīs,

Izsolē pārdot grēkus,

Un mīlēt kā vēl nekad.

Latvi jas Republ ikas neatkarības atjaunošanas dienu bija izlemts svinēt - 4. maija

piektdienas rītā plkst. 10.00!

Tāpēc, lai viss noritētu bez steigas, jau ceturtdienas vakarā tika baltiem galdautiem klāti četri gari galdi un piekdienas rītā atlika vien gaidīt

Augšciema un Lejasciema ļaudis.

Bez liekas kavēšanās, glīti ģērbušies ieradās svinētāji. Glāzēs tika liets šampanietis, lai varētu uzsaukt: „Daudz laimes un ilgu mūžu Latvijai!” Pēc šāda skaļa vēlējuma, visi sanākušie Ivara Štubja akordeona spēles

pavadījumā nodziedāja dažas dziesmas.

Tad visas gaismas tika izslēgtas, vien sveču gaismai apspīdot ēdamzāli iedzīvotāji un ciemiņi noskatījās trīs īsfilmas no Latvijas par to kā Baltā

galdauta svētkus dažādās pilsētās svin Latvijā.

Pēc kino tika dalītas tortes un katrā šķīvī iegūla sarkanbats kūkas gabaliņš, kas īpaši gards likās kopā ar rīta kafiju. Šajā rīta stundā valdīja pacilāta gaisotne. Dziesmu grāmata ātri vien bija izdziedāta un Ivara

pavadījumā visi turpināja dziedāt dziesmas no galvas.

Paldies visiem, kas palīdzēja, lai Baltā galdauta svētki būtu skaisti - ar

godu un lepnumu nosvinēti! Ingrīda Biezaite

Šīs skaistās dzejoļrindas „Latviešu Ciema avīzītei”

iesniedza Inta. Nosakot vien:

„Nezinu, kurš tās ir sacerējis, bet tajās ir pateikts

viss.

Tās ir brīnišķīgas, lai par

tām priecājas visi lasītāji!”

8

Izbraukumā

Turpinājums 9. lpp.

Gingerbread Valija mums kā pārsteigumu paziņoja – viņa mūs vedīs uz

Gingerbread fabriku. Latviešiem piparkūkas ir savienotas ar Ziemassvētkiem. Katrai mājas

mātei ir sava recepte tām. Katrai ir savas noslēpumainas garšvielas, ko

pielikt piparkūkām klāt. To neviens neizpauž, lai būtu atšķirība no citām.

Tā kā svētki nav tik sen pagātnē, mēs vēl atceramies tās garšas, kas ir latviešu piparkūkām. Arī sagatavošana mums ir sarežģītāka un tādēļ prasa lielāku atzinību. Jāzina, cik daudz dažādu garšvielu un galvenais, piparu likt klāt. Mums jau tā mīkla saspiesta bumbulī stāv ledusskapī, lai nogatavojās (tā mamma teica). Mēs rullējam tās cik plāni iespējams un piparkūka iznāk trausla, plāna un garšīga. Dažu no tām rotā arī mandeļu

gabaliņš. Tādu piparu biskvītu var glabāt ilgu laiku, ja tikai neapēdas.

Ar nepacietību gaidījām, lai redzētu kā Melburnā taisa šīs kūkas. Autobuss pieturēja pie mazas fabrikas ar lepnu uzrakstu –

„Hosome Gingerbread factory”

Ienākot iekšā visu lielo sienu rotāja no piparkūkām veidotas mājiņas skaisti dekorētas visādos lielumos. Citas bija krāsainas, citas tikai ar baltu sniegu, jo tādi pasūtījumi ir visvairāk svētku laikā. Cenas dažādas – atkarīgs no dekorācijas un lieluma. Daža no tām bija lepna māja – tas atkarīgs no rotājumiem un izdomas. Ieveda mūs telpā, kur iepazīstināja ar sastāvdaļām, no kā tās ražo. Parādīja arī kā saliek kopā mājiņas trīs minūšu laikā. No skatītājiem atskanēja izteiciens: „ Labi būtu, ja arī dzīvojamās mājas varētu tik ātri uzbūvēt!” Rādīja kā izrullētā mīkla top iespiestas figūrās, šoreiz tie bija piparkūku vīriņi. Šīs iespiestās formas strādnieks atdalīja no pārējās mīklas, nākošais uzlika uz pannas, lai liktu

krāsnī cepties.

Pie nākošā loga redzējām garu galdu ar 300 izceptām figūrām. Viens strādnieks spieda dekorācijas krāsas. Katrai krāsai sava spiežamā tūba

veidota no drēbes ar attiecīgu nomaināmu uzgali.

Nekāda modernā vai automātiskā ierīce te nebija, to darīja daži cilvēki

ar izdomu un mīlestību pret darbu.

Mājiņu būves plāksnes bija biezas, laikam domāts, lai tās būtu uz stingriem pamatiem. Arī piparkūku figūras bija tikpat biezas. Laikam to rulli nevar pārstādīt uz plānāku vai arī nav pieprasījums plāniem cepumiem. Mīklu mīca vienreiz nedēļā, lai garšvielas ievilktos. Citādas

garšas nevarējām sagaršot kā tikai vieglu ingveru.

9

Turpinājums no 8. lpp.

Sākās jautrība, nolika garu galdu ar gingerbread vīriņiem

un vairākas krāsu tūbas ar izspiežamām dekorācijām.

Katrs varēja izvēlēties kā dekorēt šo vīriņu. Citam izdevās ļoti labi, citam tā krāsa bija vairāk uz pirkstiem, nekā kur vajadzēja. Katram no mums vēl šodien uz galda ir paša

darināts mākslas darbs un par to mēs priecājamies.

Paldies Valijai par interesanto dienu! Betija

Izbraukumā

Atmiņas No manas Dienas grāmatas

Ceturtdien 18. februārī

Es tikko pārnācu no teātra. Nedomāju, ka mana acs tik ļoti asaros. Gandrīz neiespējami rakstīt. Mazliet moka sirdsapziņa, ka noņēmu

apsējumu no slīpripas ievainojuma.

Man bija jāredz šī izrāde otreiz. Kaut Kārlim izdotos dabūt lugas tekstu.

Man liekas, ka Zommers ir labs režisors, ja tikai dabūtu pārliecināties.

Šovakra redzēju Ilgai līdzīgu meiteni un mēģināju viņai tuvoties, bet vairāk par slepenu viņas matu pīnes noglāstīšanu netiku. Kaut varētu ar viņu iepazīties, jo ir tik līdzīga ar Ilgu. Varbūt to būtu izdarījis jau šovakar, bet tā nolādētā acs manu pašapziņu sagrāva. Nav teikts, ka viņa mani

raudulīgā izskata dēļ būtu izvairījusies.

Kāds man stāstīja par Valmierā redzēto Nogrimušais zvans. Cik saprotu no viņa, tad taisni manis izvēlētiem aktieriem bija lemts tēlot Indriķis – Vīnkalns, Mežainis – Cīrulis, Ragana vai burve – Brice. Vienīgais mana Rūtiņa bijusi cita, ne Richtere, bet Gruzna. Esot šausmīgi garlaikojies,

gandrīz gulējis. Bet tas jau ir tāds cilvēks, kas labāk skatās cirku kā teātri.

Piektdien 19. februārī

Šodien Kārlis bija dabūjis tekstu un cik es redzēju, tad Zomers ir tiešām labs režisors. Un

tas viņu manās acīs paceļ augstāk.

Šovakar kinī bija reti glauni skati no lidotāju

dzīves, bet mana acs traucēja baudīt pilnīgi.

Sasodīta būšana, nevajadzēja raut nost to

apsējumu.

Edgars Gingerbread

10

Rakstiet mums arī e-pastā: activities@latvianfs.org.au

Aicinā m visus piedālī ties!!! NODARBĪ BU KALENDA RS māijā un ju nijā

Sāksim ar atmiņām. Aizver acis un domā par savu pirmo Ābeci.

Kāda viņa izskatijās? Manai uz vāka bija skaista tautu meita ar ziliem brunčiem un zelta bizēm. Ābeces iekšējās lapas ir tās svarīgās. Tur bērns atrod brīnumus: burti kas savienojas un iznāk vārdi un tad vārdi, kas savienojas, lai veidotu teikumus. Vēl lielāki brīnumi parādās, kad teiku-

mi sanāk kopā izveidojot pasaku.

Nākošais dzīves brīnums bija tas, ka pats bērns spēj salasīt pasakas, kaut klausoties citu lasām, arī skaisti. Caur visu to, bildes pakuplināja vārdus kas veidoja katru stāstu. Tā es iemīlējos grāmatās, sākot ar

“Pienenīti” un arī citas, ko māte man lasīja.

Protams, sāku lasīt stāstus par bērniem un dzīvniekiem. Pieaugot lasīju par mīlestību, par nelaimēm, par priekiem, par visādām fan-tāzijām. Diemžēl angļu valoda mani pārņēma, jo tā visapkārt un vieglāk ir pieejamas grāmatas. Tagad ik dienu iedziļinos grāmatās, pat lasu divas tai pašā laikā. Tā ir mana atpūta un otra dzīve. Tā ikdienas darbus var

atstāt un aizlidot ar pasaku spārniem citā dimensijā.

Es atvēru grāmatu! Nu mani nevar atrast. Atstāju krēslu, māju, ciemu ... Es te vairs neesmu!

Es atvēru grāmatu! Tur atradu jaunus draugus. Ar tiem smējos, raudāju ... Ar tiem devos piedzīvojumos.

Es aizvēru grāmatu! Tu mani nu vari atrast. Pasaule nav mainījusies Bet manā dvēselē paliek stāsts.

Palasīsim! Pārdomas

Datums Notikums Cikos? Kur?

12/05/2018 Ģimenes diena 13.00 Lielajā zālē

20/05/2018 Dievkalpojums 11.00 Ciema baznīcā

02/06/2018 Koris “Veseris” Lielajā zālē

09/06/2018 Koncerts un referāts “Par Latviju!” 14.00 Lielajā zālē

12/06/2018 Senioru saiets 11.00 Lielajā zālē

Selga

11

Kaut kas prātīgs, bet bez jēgas...

Par to lietus līšanu es drusku sam-uldējos, jo kā mēs visi zinam, Austrālijā lietus tikpat kā nelīst, bet man ausīs skan tāda dziesmiņa, kur kādam sku-ma sirds jo bija rudens un lija lietus. Man, tā dziesmiņa iet pie sirds un tāpēc, lūk, jāraksta par rudeni un lietu un slapjdraņķi, jo, ir maija mēnesis un maijā te ir rudens.

Ja kādam grūtības manam domu gājienam sekot, tad neuztraucaties, es jau teicu, ka jēgas nebūs.Un ar to puķītes spraušanu jau ar nekas prātīgs nevarētu sanākt. Ja jau nepiespraudi kad vēl bija spēks kaulos, tad tagad ir šaubas ka kāda gaidīs kamer tu iz-tuntuļosies un sameklēsi vajadzīgos daiktus, lai varētu sākt to spraušanu. Un tās puķītes - katrs zin, ka lai kautko noplūktu ir jāliecās līdz zemei. Seniori-em tas ir bīstami. Varbūt netiek vairs augšā. NĒ, NĒ - Jāpameklē kāda cita dziesmiņa, kur nav tik daudz jāpiepūlās. Varbūt varētu - Zaļā dārzā bijām mēs… Tur mēs viņus redzējām… Zaļš dārzs tik skaisti izklausās - Nē, Nē pirmkārt, tā nav dziesma bet rotaļa un otrkārt – tur tālāk nāk - Palecies un paskaties, Palecies un paskaties…Atkal bīstama nodarbība vīram seniora gados. Vai tad tiešām seņči nesamun-sturēja nevienu peršu, ko vecuma ga-dus sasnieguši cilvēki varētu vāvuļot bez bailēm nodarīt sev miesas bojāju-mus. Baigi muduļi!

Būtu ar mieru dungot “Dažu skaistu ziedu – tam dikti smuks meldiņš un vārdi ar nav zemē metami, bet te nav nevienas upītes kur viņus kaisīt, par Gauju nemaz nerunājot. Paga, paga…vai es nesāku muldēt?

Tu sēdi pie galda, kalendars priekšā un tomēr netici, ka tagad ir maija mēnesis.

Un tas atkārtojās gadu pēc gada. Ar prātu tu zini, ka Austrālijā visas lietas ir ačgārni

– pretēji Eiropas lietām, bet tu tomēr nevari pieņemt un samierināties ar faktu, ka

tad kad būtu jāplūc puķītes un pavasara sajūsmā tās jāsprauž kādai pie krūts, tev

jāsēž pie loga un jāskatās slapjdraņķī, jo ir rudens un āra līst lietus.

Nav jau nekur jākaisa pa riktīgam to kaisīšanu tikai piedomā galvā. Gal-venais ka tu kaisi GARĀ. Nu gan es esmu savārījis ziepes. Pats sev sagādāju grūtas bezmiega naktis, kā likts. Zinu, ka tagad miegs pagalam, jo būs jādomā par puķīšu kaisīšanu un par trūkumiem – kā upīti vai strautiņu kur tās puķītes kaisīt, par meitiņām kam gribētos spraust tās puķītes, par vecumu un par bezmiegu. Šausmas! Vai tiešam no tūkstošiem dziesmu man jādzied tā- kur vajadzīga upe?

Napagāja ne pus stunda kad atris-inājums bija rokā. “Tur es dzēru, tur man tika, tai mazāji krodziņā” Tālāk gan nāca kaut kas par daiļu nesējiņu, bet par puķīšu spraušanu vai ziedu kaisīšanu – ne vārda. Tiek gan dziedāts, ka jābučo alus nesējiņa – bet tas ir sīkums. Esmu ar mieru bučoties no rīta līdz vakaram. Ja būtu prasīts, lai skūpstās, nu tad būtu ziepes, bet bučošanos es piekopju jau no bērna kājas. Un ar to tievo garo ģimnāzisti es ar tikšu galā. Tik nevarīgs jau nemaz nēesmu. Un ja šai nav nevi-ena brūtgana, tad jau viņa ar neko daudz nezinās kas un kā. Mācīsimies tās lietiņas kārtot abi reizē. Nu redz kā viss izkārtojās. Vajaga tikai drusku pa-domāt un tad domāto pārdomāt un lietas risinās pašas no sevis. Ne man kāda upe vajadzīga, ne puķītes jālasa, ne par kaisīšanu jārūpējās. Iespējams, ka kāds teiks ka vēl neko prātīgu nēesmu pasac-ījis, kā soliju, jeb kā no virsraksta izskatījās, ka soliju. Pirmkārt, nevajaga visam ticēt ko kāds saka, otrkārt, es taču brīdināju ka jēgas nebūs. Un jēgas nav.

To ģimāzisti gan gribētos satikt…Jancis

12

26. avīzītes krustvārdu mīklas atminējumi

Līmeniski: 8.Tramvaji 9. Olīves 10. Pēra 11. Iecavniece 12. Nieres 14. Narcisti 15. Latgale 17. Askētes 20. Parastas 22. Maskas 23. Priecīgāks 24. Mati 25. Skatīs 26. Apzinīga. Stateniski 1. Armēnija 2. Emma 3. Harijs 4. Nieciņi 5. Nosvērts 6. Civilizēts 7. Mērcēt 13. Reglamenti 16. Latvieši 18. Elastīgs 19. Istabas 21. Āfrika 22. Masāža 24. Māna

1 2 3 4 5

6

7

8 9 10

11 12

13

14 15 16

17

18

19

Līmeniski: 1 Organismu pazīmju izmaiņa, kas iedzimst nākamajās paaudzēs 6. Zemeslodes galējie ziemeļu un dienvidu punkti 7. Vārnu dzimtas putns 8. Indīgas čūskas dienvidu zemēs 11. Reti sastopams abinieks 13. Švīka 14. Sievietes vārds (decembrī) 17. Liels tuksneša dzīvnieks 18. Dīkt 19. Sažuvis

Stateniski:

1. Šķidru zāļu maisījums

2. Panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks kļūst nemierīgs, nikns.

3. Liels atmosfēras virpulis

4. Lapu koks

5. Grieķu alfabēta pirmais burts

9. Izteikt kādu domu īsi, koncentrēti un pareizi

10. Rakstisks kaut kā uzs-kaitījums

12. Valsts Eiropā

15. Tuvinieki

16. Mākslā—pliknis

Sestdien, 9. jūnijā plkst. 14. 00

Koncerts un referāts - “Par Latviju!”

Latviešu Ciems aicina!

1.daļa - KONCERTS

PETER PIK (Pēteris Ikaunieks)

Ģitāras virtuozs no Sidnejas

2.daļa - REFERĀTS

ARTŪRS BUTĀNS Students no Latvijas,

Nacionālās Apvienības biedrs

Referāts “Latvija pēc 100 gadiem: mērķi un

izaicinājumi” Ieeja pret ziedojumiem