VALMIERAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS INFORMATĪVAIS IZDEVUMS ◊ NR. 181 ◊ 2018. GADA JŪNIJS

Pabeigta īres namu būvniecība

Lasiet 2. lpp.

Zane Bulmeistare,Valmieras pilsētas pašvaldība

Svētku gājiens “Valmiera lepojas”, amatnieku un mājražotāju tirgus, grupas “Prāta vētra” koncerts, Dona uzstāšanās, bērnu piedzīvojumu parki  – no 27. līdz 29.  jūlijam ar muzikālām, garšīgām, sportiskām, izzinošām, jautrām un darbīgām aktivitātēm sagaidīsim Valmieras 735. dzimšanas dienu.

Svinības sāksies 27.  jūlijā ar atjautīgu pastaigu, uzzinot pilsētā paslēptus “atslēgas vārdus”. Svētki turpināsies dzimšanas dienas ballītē Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” dārzā. Laba iesildīšanās gājienam un turpmākajām jubilejas norisēm būs, dodoties pa Valmieras puiku pēdām un piedaloties sportiskās aktivitātēs Valmieras Kultūras centra laukumā. Vēl pirms vakara norisēm aicinām apmeklēt Valmieras muzeju, kur notiks trīs izstāžu un starptautiska kopprojekta atklāšana. Svētku gaismiņas 27.  jūlija krēslas stundā iedegsies Valterkalniņā. Tur varēs baudīt Valmieras Drāmas teātra aktieru ieskaņotas teikas, dzeju un prozu par Valmieru, Gauju un Latviju audio projektā “Noskaņu upe”.

Lija Ozoliņa,Valmieras vasaras teātra festivāls

Valmieras vasaras teātra festivāls, kas šogad notiks no 3. līdz 5. augus-tam, sarūpējis līdz šim plašāko izrāžu piedāvājumu. Pirmizrādes piedzīvos gan lielās formas darbi pieauguša­jiem, gan mūzikas teātra izrāde jau­niešiem, būs arī vairāki iestudējumi bērniem un ģimenēm, laikmetīgā opera.

Festivāla izrādes nu jau tradicionāli tiek veidotas teātrim neierastās vietās pilsētvidē. Šoreiz izrādes notiks rūp­nieciskās teritorijās, senā lopu laidarā, mežā, tukšā baseinā un citviet. Savu­kārt Hanzas laukumā taps īpaša pilsē­ta, kur būs atsevišķi notikumi ar savu māksliniecisko saturu, kā arī gaidāmi kino un mūzikas vakari.

Valmiera atzīmēs 735. jubileju

Savukārt Vecpuišu parkā piektdien, 27.  jūlijā, valdīs brīva gaisotne, uzņemot “Harmonija brīvdabā” ar grupu “Riga Reggea”, “Jūdas graši”, “Dead City Holidays”, “Pisang Ambon” piedalīšanos.

Laukumā pie Hanzas sienas notiks dzimšanas dienas koncerts ar Vidze­mes kamerorķestra un Jāņa Strazda instrumentālās grupas piedalīšanos, solisti: Aija Andrejeva, Agnese Ra­kovska, Ieva Kerēvica, Igo, Ingus Pē­tersons un Atis Ieviņš. Valmieriešus

un viesus svētkos ar koncertu sveiks Dons, bet balle būs kopā ar grupu “Mākoņstūmēji”. Pusnaktī no piektdie­nas uz sestdienu Valmieras dzimšanas diena tiks atzīmēta ar krāšņu salūtu.

Sestdiena, 28.  jūlijs, sāksies jestri. Mošanos svētku noskaņās nodrošinās pūtēju orķestris, dzimšanas dienas rit­mus “izvadājot” pa dažādām Valmie­ras ielām. Amatnieku un mājražotāju “upe” vīsies pa Lāčplēša un Tērbatas ielu, savukārt pils laukums tiks nodots saimnieču pārziņā. Valmieras Kultūras

centra laukumā interesanti laiku kopā varēs pavadīt ģimenes ar bērniem. Mazākie pilsētas svētku apmeklētāji varēs piedalīties Klucīšu dienā, bet āra laukumos būs dažādas radošas darb­nīcas, veiklības atrakcijas.

Dvēseles priekam Sv.  Sīmaņa baz­nīcā būs ērģeļmūzikas koncerts ar lat­viešu un ārzemju komponistu mūziku “Tilti. Starp kontinentiem”.

Lustēšanos Vecpuišu parkā iedves­mos latviešu kino. Būs lielformāta āra spēles, ceļojošā cirka izrādes, kust­bildes, dažādas darbnīcas, izjādes ar poniju un daudz citas priecīgam jampadracim atbilstošas norises. Sa­vukārt veiklākā, spēcīgākā un aktīvākā dzimšanas dienas vieta būs Valmieras 5.  vidusskolas sporta laukums. Tur būs iespēja vērot sporta organizāciju paraugdemonstrējumus, izmēģināt Latvijas gumijlēcējkluba atrakcijas, dot savu artavu, lai Valmiera atgūtu Latvijas spēcīgākās pilsētas titulu, vē­rot “Greentrials” velo šovu, izmēģināt “Orbitron” šūpoles, iepazīties ar Ze­messardzi un piedalīties vēl citās aiz­raujošās aktivitātēs.

28.  jūlijā Dzirnavu ezeriņa ūdeni ieviļņos jau par tradīciju kļuvušās ai­rēšanas slaloma sacensības “Valmiera viļņo”. Vakarpusē svētku centrālajā

laukumā pie Hanzas sienas notiks koncerts un lustīga balle.

Neparastu vietu koncertam “Skār­da bungu tūre” izvēlējusies arī grupa “Prāta vētra”. Vērienīgais koncerts Val­mierā norisināsies 28.  jūlijā Dīvaliņa pļavās.

Pilsētas svētku izskaņā, 29.  jūlijā, interesenti gaidīti atjautīgā pastaigā. Valmieras Sv.  Sīmaņa baznīcas durvis būs atvērtas svētku dievkalpojumam. Bet tiem, kuri gribēs dienu pavadīt kus tīgi, būs iespēja doties ģimenes pārgājienā gida pavadībā vai Valmie­ras robežās izmēģināt rogainingu.

Valmieras pilsētas svētku programma skatāma mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra” – “Valmieras pilsētas svētki 2018”.

Svētkus atbalsta: koncertzāle “Valmiera”, Valmieras Drāmas teātris, SIA “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē”, SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Akācija E.V.”, SIA “Kantīne B”, SIA “Liepkalni,” SIA “VALPRO”, GRASBERGS z.s. “Zilūži”. Informatīvi atbalsta: por­tāls “Valmieras Ziņas”, laikraksts “Liesma”, laikraksts “Tava Izvēle”.

Pasākumā tiks fotografēts un fil­mēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas paš valdības publicitātes vajadzībām.

Viena no šī gada festivāla īpašajām iezīmēm būs Latvijas un ārvalstu teātra profesionāļu sadarbības projekti. Šoreiz tādi būs trīs – laikmetīgā opera “Nezināmais nezināmais”, ko veido režisors Viesturs Meikšāns sa­darbībā ar britu komponistu Oliveru Kristofu Lī (Oliver Christophe Leith), vācu dramaturgu Korneliusu Paede (Kornelius Paede), izciliem latviešu operas solistiem Armandu Siliņu un Ievu Paršu, kā arī citiem teātra un mūzikas profesionāļiem. Šis darbs vienlaikus ir vairāku festivālu kop­projekts, Valmieras vasaras teātra festivālam sadarbojoties ar Latvijas Jaunā teātra institūtu un alternatīvo kamermūzikas festivālu “Sansusī”.

Starptautiskās sadarbības ietvaros mūzikas teātra izrādi “Pavasaris” jauniešiem, bet ne tikai, bijušā

Maizes kombināta teritorijā veidos jaundibinātā teātra trupa “Kvadrifrons” (aktieri Reinis Boters, Āris Matesovičs, Klāvs Mellis, Ance Strazda, dramaturgs Evarts Melnalksnis) un mūzikas teātra režisore Alisja Goigelina (Alicia Geugelin) no Vācijas.

Bet bērniem sadarbībā ar Latvi­jas Jaunā teātra institūtu un apvienību “Lone Twin” no Lielbritānijas būs iespēja piedalīties radošo darbnīcu un izrāžu sērijā “Nezvērs”, kuras laikā bērni radīs paši savu nezvēru – tā izskatu, dzīvesstāstu, raksturu un sapņus, un vedīs pastaigā pa Valmieru, lai iepazīstinātu to ar savu pasauli, pilsētu un pieaugušajiem.

Bērniem, jauniešiem un ģimenēm festivāls šogad piedāvās vēl trīs dar­bus – divi no tiem savā veidā turpinās pagājušā gadā pirmizrādītos darbus, kas šogad notiks jau citā noskaņā un vietā. Skatītāju īpašu atsaucību guvusī muzikālā izrāde “Traktopera” ar papil­dinātu “aktieru” sastāvu jeb traktoru piedalīšanos šogad notiks pļavās pie jaunajiem Valmieras daudzdzīvok­ļu īres namiem (netālu no Valmieras dzīvnieku patversmes). Savukārt ra­došā komanda režisores Paulas Pļav­nieces vadībā tukšā baseinā meklēs, kur pazudis Viktors Sapropelis izrādē ar tādu pašu nosaukumu. Latvijas Kultūras akadēmijas studenti kopā ar režisori Māru Ķimeli aicinās piedzī­vot kopīgu pasaku pasaules brīnumu

Studentu šķūnī Valmieras muzejaGaršaugu dārza teritorijā “Latviešu tautas pasaku virtene”. Turpat vakaros notiks arī “Dokumentāli stāsti” jaunie­šiem no 14 gadu vecuma un pieau­gušajiem, kas ļaus iepazīt 12 dažādus cilvēkus, ko kopā ar pedagogu Elmāru Seņkovu dokumentējuši un pētījuši režijas studenti un jaunie aktieru kur­sa absolventi.

Viens no vērienīgākajiem festivāla darbiem šogad būs fantāzija par brīvību “Mušas”, režisora Kārļa Krūmiņa adaptācija Ž.  P. Sartra lugai ar tādu pašu nosaukumu, kas notiks senajā lopu laidarā Valmiermuižā ar vismaz 500 skatītāju sēdvietām.

Tā būs gaidīta atgriešanās vietā, kur pirmajā festivāla gadā notika Raiņa “Spēlēju, dancoju”. Izrāde “Mušas” ļaus skatītājiem pieredzēt vides un satura mijiedarbību, kurā galvenais varonis iestājas pret varas centieniem diktēt cilvēku dzīves, pasaules uztveri un morāles kritērijus.

Kā pētījumu par prāta uzliktajām barjerām, komforta un baiļu slazdiem un paralēlo pasauļu satikšanos izrādi “Inuaki reptilis manī” veidos režisore Inga Tropa. Izrāde kā detektīvs, tajā pašā laikā ironisks iestudējums, tiks izrādīts neesošā psihoterapeita kabi­netā kādā no Valmieras biroju ēkām.

Turpinājums 2. lpp.

Svinēsim Valmieras dzimšanas dienu kopā!

Valmieras vasaras teātra festivāls izsludina programmu

2 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 1 6 . J Ū L I J Ā 2 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 1 6 . J Ū L I J Ā

Līga Bieziņa,Valmieras pilsētas pašvaldība

Valmieras pilsētas pašvaldība šogad turpinās Gaujas labā krasta labiekārtošanu, 2,6 ha platībā attīrot un sakopjot teritoriju Atpūtas parka mežā. Projekts paredz izveidot blie­tētas grants seguma ceļu piekļuvei pie Gaujas galvenā Atpūtas parka celiņa, kā arī izveidot labiekārtotu atpūtas teritoriju ar koka terasi.

Šobrīd uzsākts darbs, lai organizētu projektējamās teritorijas ģeotehnisko izpēti un sagatavotu būvniecības ieceres dokumentāciju. Tiks turpināta arī Lielajā Talkā sāktā teritorijas sakopšana un Gaujas krastu attīrīšana no krūmiem.

Paredzams, ka jaunizveidotā at­pūtas infrastruktūra būs universāla dizaina – to varēs izmantot dažādas cilvēku grupas, tai skaitā cilvēki ratiņ­

IZSOLEValmieras pilsētas pašvaldība nodod atsavināšanai atkārtotā atklātā

izsolē ar augšupejošu soli neapbūvētu zemes vienību Senču ielā 22A, zemes vienības kadastra apzīmējums 9601  006  0027, platība 1402 m2. Izsole notiks 15.08.2018. plkst. 17.00, izsoles sākumcena 15  460 EUR, izsoles nodrošinājums 1546 EUR, reģistrācijas maksa 30 EUR, izsoles solis 200 EUR.

Reģistrācija izsolei tiek uzsākta pēc informācijas publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”, pieteikšanās termiņš līdz 13.08.2018. plkst.17.00. Iepazīšanās ar izsoles noteikumiem un reģistrācija izsolei darba dienās darba laikā Valmieras pilsētas pašvaldībā Lāčplēša ielā 2, 109. kabinetā. Plašāka informācija, zvanot pa tālruni 64207145.

Izsoles noteikumi publicēti mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Pašvaldība” –“Izsoles”.

Gaujas krastā būvēs koka terasi

krēslos, māmiņas ar bērniem, velosi­pēdisti. Tiks nodrošināta arī operatīvā transporta piekļuve Gaujas krastam.

Ir noslēgta vienošanos ar Lat vi­jas Vides aizsardzības fonda admi­nistrāciju par līdzfinansējuma saņem­šanu teritorijas labiekārtošanai.

Darbus plānots pabeigt līdz nā­kamā gada aprīļa beigām. Projekta “Gaujas krasta daļas Valmieras pilsē­tā sakopšana, labiekārtošana un jau­nas infrastruktūras izveide vides pie­ejamības nodrošināšanai” kopējās plānotās izmaksas ir 56  380 EUR, tajā skaitā Latvijas vides aizsardzības fonda finansējums 39 466 EUR.

Turpinājums no 1. lpp.

Bet jaunu mājvietu festivāla laikā teju autentiskā vidē radīs Valmieras teātrī iestudētā Mārtiņa Eihes izrāde “Meža meitas”, kas no bunkura teātra telpās pārcelsies uz mežu Gaujas stāvo krastu apkaimē. Tas būs skaudrs un dokumentāls stāsts par padomju okupācijas laiku un latviešu sievietēm, kas bija spiestas meklēt patvērumu mežā, lai izvairītos no varas iestāžu aresta un represijām.

Būtiska festivāla sastāvdaļa arī šo­gad būs brīvdabas kino programma,

muzikāli piedzīvojumi, kā arī norises festivāla centrā, kas būs pulcēšanās vieta skatītājiem un dalībniekiem. Vi­sas festivāla dienas tur plānoti atseviš­ķi notikumi ar savu māksliniecisko sa­turu, kas tiks izziņoti atsevišķi. Centrs tiks ierīkots sadarbībā ar biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas “RISEBA” rīkoto Starptautisko vasaras skolu “FestivaL’and”.

Valmieras vasaras teātra festivāls notiks trešo reizi, līdz šim ik gadu tas pulcējis vairāk nekā 5000 apmeklētā­ju. Festivālu rīko Valmieras teātris sa­darbībā ar Valmieras pilsētas pašval­

Valmieras vasaras teātra festivāls izsludina programmu

Līga Bieziņa,Valmieras pilsētas pašvaldība

7. jūnijā ekspluatācijā tika pieņemti jaunie Valmieras daudzdzīvokļu īres nami Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8. Lai iegūtu dzīvokļu īres tiesības, par dzīvokļiem tiks rīkota īres tiesību izsole. Pieteikties izsolēm varēs trīs nedēļas, no 2018.  gada 25.  jūnija līdz 13.  jūlijam, SIA “Valmieras Namsaimnieks”, kur notiks arī jūlijā paredzētās īres tiesību izsoles. To norišu datumi un laiki tiks izziņoti atsevišķi.

Informācija par īrei pieejamajiem dzīvokļiem, telpu plānojumu, pie­teikšanos īres tiesību izsolēm, to no­teikumiem, īres līguma paraugs pie­ejami SIA “Valmieras Namsaimnieks” mājaslapas www.v­nami.lv sadaļā “Īres nami” un Valmieras pilsētas paš­

valdības mājaslapas www.valmiera.lvsadaļā “Īres nami”. No mobilajām ie­rīcēm informācija pieejama pašval­dības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Pakalpojumi” – “Nekustamais īpašums” – “Īres nami”.

Lai klātienē interesentus iepazīsti­nātu ar īrei pieejamajiem dzīvokļiem, 6., 7., 10. un 11. jūlijā no plkst.14.00 līdz 20.00 tiks organizētas publiskas dzīvokļu apskates. Dzīvokļu apskatei nepieciešams iepriekš pieteikties un saskaņot apskates laiku, zvanot pa tālruni 64207300 vai rakstot e­pastu namsaimnieks@v­nami.lv.

Reģistrācijas maksa izsolei – 20  EUR, katras izsoles sākumcena būs 50 EUR, bet izsoles solis – 50 EUR. Ja dzīvokļa īres tiesību izsolē būs pieteicies tikai viens pretendents, izsole tiks uzskatīta par notikušu, ja papildus samaksātajai reģistrācijas

un izsoles sākumcenai būs izsolīts viens izsoles solis. Pretendentam iegūstot dzīvokļa īres tiesības, izsoles reģistrācijas maksa, sākumcena un vismaz viens nosolītais izsoles solis būs vienreizējs maksājums, kas netiks atgriezts, kā arī netiks ieskaitīts kā daļa no turpmākajiem īres maksājumiem.

Daļai dzīvokļu īres tiesību tiks pie­šķirtas pilsētai prioritāri attīstāmajās nozarēs strādājošiem speciālistiem no uzņēmumiem un iestādēm, ku­rām noslēgts sadarbības līgums ar SIA “Valmieras Namsaimnieks”, saskaņā ar 25.01.2018. pašvaldības domes lēmu­mu Nr. 295.

Daudzdzīvokļu īres namos kopā ir 150 dzīvokļi. 15 no tiem ir vienistabas dzīvokļi 25–30 m2 platībā, 90 – divis­tabu dzīvokļi 34–41 m2 platībā un 45 – trīsistabu dzīvokļi 50–54 m2 platībā. Divi vienistabas dzīvokļi (Mālu ielā 1 – 3, Ķieģeļu ielā 8 – 63) ir īpaši pielāgoti cilvēkiem ar funkcionāliem traucēju­miem. Īres maksa par kvadrātmetru būs 5,20 EUR mēnesī (īres maksā ir iekļauti arī mājas apsaimniekošanas izdevumi). Īrniekam papildus būs jā­maksā par komunālajiem pakalpoju­miem, atbilstoši skaitītāju rādījumiem.

Dzīvokļa īres tiesības varēs iegūt jebkura fiziska persona neatkarīgi no pašreizējās dzīvesvietas, taču īres līgums paredzēs visām dzīvoklī dzī­vojošajām personām nepieciešamī­bu deklarēt dzīvokļa adresi kā savu dzīvesvietu. Dzīvokļa īres tiesības tiks piešķirtas uz pieciem gadiem, un īres līgums aizliegs dzīvokli nodot apakš­īrniekiem, kā arī viena persona varēs īrēt tikai vienu dzīvokli.

Pabeigta īres namu būvniecība

Zane Bulmeistare, Valmieras pilsētas pašvaldība

6. jūnijā Valmieras pilsētas pārstāv­niecībā Rīgā viesojās Eiropas Latviešu apvienības valdes locekle Elīnu Pinto, lai ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku un pārstāvniecības vadītāju Ievu Alhaso­vu pārrunātu sadarbības iespējas.

Tika gūts plašāks ieskats par Eiropas Latviešu apvienības aktualitātēm, Diasporas likumprojekta nozīmību un sadarbības iespējām ar Valmieras pilsētas pašvaldību, apspriestas sadar­bības iespējas uzņēmējdarbības attīs­tības un jaunatnes jomā.

Tāpat sarunas laikā akcentēti vai­rāki Valmieras attīstības projekti, kas pašlaik tiek īstenoti un pavērs plašā­kas iespējas darbaspēka piesaistes ziņā, un pilnveidos sporta, kultūras un atpūtas norišu piedāvājumu Val­mierā. E.Pinto atzinīgi vērtēja Valmie­ras pilsētas pašvaldības iniciatīvu par daudzdzīvokļu īres namu būvniecību pilsētā, tādējādi mazinot dzīvojamā fonda trūkumu. Tāpat tika sniegta in­formācija par sporta infrastruktūras projektu attīstību Valmierā. Drīzumā ekspluatācijā tiks nodots Valmieras

peldbaseins, kas būvēts atbilstoši Starptautiskās Peldēšanas federāci­jas prasībām, ļaujot Valmierā uzņemt starptautiskas sporta sacensības. Sa­vukārt šajā pavasarī darbs sākts, pār­būvējot Jāņa Daliņa stadionu un bū­vējot jaunu vieglatlētikas manēžu, lai pēc diviem gadiem nodrošinātu Val­mieras un visas Latvijas viegl atlētiem modernu un kvalitatīvu treniņu infra­struktūru, kā arī Valmierā organizētu augsta mēroga sporta sacensības, uz­ņemot atlētus ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm.

Jāpiemin, ka sarunā piedalījās arī Valmieras maratona organizētājs Ai­gars Strauss, ar kuru pārrunāta iespē­ja maratonu īstenot kopā ar Eiropas Latviešu apvienību. Savukārt no 27. līdz 29.  jūlijam visi interesenti laipni gaidīti Valmieras pilsētas svētkos, bet no 3. līdz 5.  augustam – Valmieras vasaras teātra festivālā, kur izrādes “iziet” ārpus teātra telpām, skatītājus sagaidot dažādās vietās pilsētvidē.

Eiropas Latviešu apvienība pulcē ārpus Latvijas reģistrētas latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās orga nizācijas Eiropā. Tās darbības mēr ķis ir pārstāvēt latviešu diasporas inte re ses Eiropas mērogā.

Bastiona ielas posmam mainīts nosaukumsLīga Bieziņa, Valmieras pilsētas pašvaldība

Bastiona ielai posmā no Cēsu līdz Krišjāņa Valdemāra ielai mainīts no­saukums, turpmāk to saucot par Kriš­jāņa Valdemāra ielu.

Līdz 1950.  gadu beigām Bastiona iela krustojās ar tagadējo Rīgas ielu un savienojās ar Cēsu ielu pie Gaujas til­ta. Kad 1950. gados gar Rīgas ielu tika uzbūvētas Hruščova laika trīs stāvu

dzīvojamās mājas, ielas noslēdzošais posms saglabājās aiz daudzdzīvokļu mājām Gaujas krastā.

Valmieras pilsētas pašvaldības īpašumā nonākot zemes vienībai, kur kādreiz atradusies tā saucamā “Stārķa ligzda”, tās dome nolēma no pārējās ielas atdalīto Bastiona ielas posmu pievienot Krišjāņa Valdemāra ielai. Tādējādi tiek iegūta nepārtraukta Kriš­jāņa Valdemāra iela līdz tās pieslēgu­mam Cēsu ielai.

Bastiona iela kā gājēju iela jopro­jām saglabāsies no Rīgas ielas, gar tirdzniecības centru “Valleta” līdz tās vēsturiskajām beigām pie kādreizējā Zilā bastiona (tagad Valmieras vese­lības centrs). Krišjāņa Valdemāra ielas sākums ir pie automašīnu stāvvietām Sv.  Sīmaņa baznīcas priekšā, un tālāk paralēli Rīgas ielai tā tagad ir līdz pat Cēsu ielai.

Tikšanās ar Eiropas Latviešu apvienību

dību, kā arī Latvijas valsts simtgades programmas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes Plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programmas un biedrības “Staro 100” festivāla “Latvijas Goda aplis” finansiālo atbalstu.

Biļetes izrādēm jau pieejamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs, Valmieras teātrī, kā arī mājaslapā www.valmieras festivals.lv, www.vdt.lv un www.bilesuparadize.lv.

Pasākumā tiks fotografēts un fil­mēts. Fotogrāfijas un videomateriāli var tikt izmantoti Valmieras pilsētas pašvaldības publicitātes vajadzībām.

Pavisam drīz īres namos varēs sākt dzīvot pirmie iedzīvotāji

3 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 1 6 . J Ū L I J Ā

Ingrīda KraukleSIA “Valmieras ūdens”

1. jūnijā SIA “Valmieras ūdens” val­des priekšsēdētājs Indulis Frišfelds un valdes loceklis Gints Konošonoks noslēdza būvniecības līgumu par sil­tumtrases pārbūvi Voldemāra Baloža ielā ar SIA “SANART”, ko pārstāvēja tās valdes priekšsēdētājs Artis Knoks,projekta “Siltumtrases pārbūve Voldemāra Baloža ielā, Valmierā” (Nr.4.3.1.0/17/A/001) ietvaros.

Projekts paredz siltumtrases pār­būvi Voldemāra Baloža ielā posmā no siltumkameras Nr. 1 līdz siltumka­merai Nr.  2. Tiks izbūvēta jauna pa­zemes siltumtrase no rūpnieciski izolētiem tērauda cauruļvadiem ar iebūvētu uzraudzības signalizāciju. Nomainītās vecās caurules 320 metru garumā pret jaunām, rūpnieciski izo­lētām caurulēm būtiski samazinās sil­tumenerģijas zudumus. Pēc projekta realizācijas būs mazāki siltuma zudu­mi un ilgtermiņā patērētājiem siltuma

Siltumtrases pārbūve Voldemāra Baloža ielā

izmaksas nesadārdzināsies. Jaunā sil­tuma sistēma būs drošāka, ar mazāku avārijas risku, kas patērētājiem nozī­mē, ka nebūs negaidītu siltuma pār­rāvumu un siltumenerģijas izmaksu sadārdzināšanās biežu remontdarbu dēļ.

Siltumtrases pārbūves Volde­māra Baloža ielā projektu plānots realizēt divu mēnešu laikā. Jāpie­min, ka būvdarbi būs saistīti ar siltu­menerģijas padeves pārtraukumiem jūnijā un jūlijā, kas īslaicīgi skars Vol de māra Baloža ielas namu iedzīvo­tājus. Ar ilglaicīgākiem siltumenerģi­jas padeves pārtraukumiem būs jārē­ķinās Jumaras ielas iedzīvotājiem, kā arī SIA “Vidzemes slimnīca”.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savie­nības Kohēzijas fonds. Būvdarbu kopējās izmaksas ir 127 341,41  EUR bez PVN.

Līguma parakstīšana par Voldemāra Baloža ielas siltumtrases pārbūvi

Liene Zālīte, Valmieras pilsētas pašvaldība

7. un 8. jūnijā Valmierā darba vizītē viesojās Valmieras sadraudzības pilsē­tas Solnas (Zviedrija) pašvaldības do­mes starptautiskās komitejas deputāti Arion Chryssafis, Georgios Kontorinis, Sukri Demir un ilggadējā starptautis­ko attiecību koordinatore Monika Ro-senqvist.

Vizītes pirmajā dienā, 7.  jūnijā, sa­draudzības pilsētas delegācija tikās ar Valmieras pilsētas pašvaldības do­mes priekšsēdētāju Jāni Baiku, do­

mes priekšsēdētāja vietnieku Ričardu Gailumu un Attīstības un būvniecī­bas pārvaldes vadītājas vietnieku un Attīstības nodaļas vadītāju Gintu Bēr­tiņu, lai uzzinātu par aktuālo Valmierā, pilsētas attīstības plāniem, iepazītos ar uzsāktajiem un plānotajiem projek­tiem, pārrunātu izglītības, kultūras un sporta jautājumus, kā arī turpmākās sadarbības iespējas.

Pēc viesošanās Valmieras pilsētas pašvaldībā delegācija devās uz pan­sionātu “Valmiera”, kur tā direktore Teiksma Taube viesiem pastāstīja par senioru ikdienu un izrādīja Telpas.

Pirmās dienas noslēgumā Solnas delegācija iepazina Vidzemes Olim­piskā centra darbību un apskatīja topošo Valmieras peldbaseinu, kā arī uzzināja par sporta daudzveidību un iespējām pilsētā.

Piektdien, 8.  jūnijā, Solnas pilsē­tas delegācija tikās ar SIA “Valmieras namsaimnieks” pārstāvjiem, lai apska­tītu daudzdzīvokļu īres namus. Diena turpinājās Vidzemes Augstskolā ar prorektores Ivetas Putniņas prezen­tāciju, tika apskatīta arī Valmieras in­tegrētā bibliotēka. Vēlāk delegācija apmeklēja Valmieras Gaujas krasta vidusskolu – attīstības centru, kur di­rektores Ivetas Kļaviņas vadībā tika pārrunātas speciālās izglītības nianses Latvijā un Valmierā. Vizītes noslēgumā viesi apmeklēja Valmieras SOS bērnu ciematu, kur direktors Edijs Pētersons ekskursijas laikā iepazīstināja ar orga­nizācijas darbību. Savukārt Valmieras Jaunatnes centrā “Vinda” direktores vietniece Agija Plauka prezentēja brī­vā laika pavadīšanas iespējas bērniem un jauniešiem pilsētā un pastāstīja par nometnēm vasarā.

Solna ir Stokholmas priekšpilsē­ta, kurā dzīvo aptuveni 78 tūkstoši iedzīvotāju, tā ir Stokholmas reģiona industriālais centrs. Sadraudzības lī­gums starp Valmieru un Solnu pastāv kopš 1991.  gada. Sadarbība pārsvarā notiek izglītības, kultūras, pilsētvides jautājumos un ekonomikas jomā.

Ilze Eglāja,Valmieras Attīstības aģentūra

Valmieras pilsēta un Beverīnas, Burtnieku un Kocēnu novadi apvie­nojušies kopīgā inovāciju atbalsta programmā “ZĪLE”. Atbalsta program­mas ietvaros uzņēmējiem būs iespēja saņemt finansējumu, lai uzņēmumos ieviestu dažādas inovācijas un jauni­nājumus.

Atbalsta programmas “ZĪLE” mērķis ir veicināt jaunu produktu un inovāci­ju realizēšanu, stiprināt esošos uzņē­mumus un veicināt jaunu tehnoloģis­ku uzņēmumu veidošanos Valmieras pilsētā un Beverīnas, Burtnieku un Ko­cēnu novados. Turklāt programma pa­redz visām iesaistītajām pašvaldībām kļūt par inovāciju un jaunu produktu testgultni jeb testēšanas vidi (angliski “test-bed”), proti, labvēlīgu vietu, kur uzņēmumiem veidoties, attīstīties un nobriest.

Par programmu “ZĪLE” stāsta Val­mieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja: “Zināms, ka Latvijas attīstības pamatā ir spēcī­ga uzņēmējdarbība, tāpēc nepiecieša­mi inovatīvi un augoši uzņēmumi, kas spēj piesaistīt un noturēt talantus un konkurēt Latvijas un ārvalstu tirgos. 2018. gads ir atbalsta programmas “ZĪLE” pirmais jeb pilota gads, kad, liekot kopā četru uz attīstību vērstu pašvaldību spēkus un finansējumu, piedāvāsim uzņēmumiem rast ide­jas inovatīvai uzņēmējdarbībai un saņemt finansējumu reālu projektu ieviešanai. Es ticu, ka “ZĪLE” ir sākums

lieliskai sadarbībai un stiprākiem Val­mieras, Beverīnas, Burtnieku un Kocē­nu uzņēmumiem.”

Viena inovāciju projekta mini­mālais atbalsta apjoms ir 2000 EUR, bet maksimālais atbalsta apjoms ir 10 000  EUR. Maksimālā atbalsta in­tensitāte ir 80%. Kopējās atbalsta programmas budžets 2018. gadā ir 21 708 EUR, kur 5 390 EUR ir Vides aiz­sardzības un reģionālas attīstības mi­nistrijas piešķirts finansējums, savu­kārt 16 318 EUR ir pašvaldību piešķirts finansējums.

Par atbalsta programmu “ZĪLE” jū­nijā četrās iesaistītajās pašvaldībās tika organizēti informatīvi pasākumi, kur varēja saņemt arī plašāku informā­ciju un atbildes interesējošiem jautā­jumiem.

Aicinām uzņēmējus pieteikt pro­jektus inovāciju atbalsta programmai

“ZĪLE”, iesniedzot savus pieteikumus Valmieras Attīstības aģentūrai elek­troniskā formātā līdz 4. jūlijam plkst. 24.00. Pieteikumus nosūtīt elektronis­ki agentura@valmiera.lv vai pa pastu Valmieras Attīstības aģentūrai Purva ielā 12A Valmierā, LV­4201.

Ar projekta dokumentāciju, kā arī informāciju par informatīvo pasāku­mu norisi iespējams iepazīties Val­mieras Attīstības aģentūras mājaslapā http://developvalmiera.lv/zile/.

Valmierā viesojās Solnas delegācija

Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāvji kopā ar viesiem no sadraudzības pilsētas Solnas

Aicina pieteikt projektus atbalsta programmā “ZĪLE”

Zane Bulmeistare, Valmieras pilsētas pašvaldība

Kurināmā izmaksu paaugstināša­nās dēļ no 1. jūlija Valmierā tiks mai­nīti arī siltumenerģijas tarifi.

SIA “Valmieras ūdens” Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisi­jai ir iesniedzis siltumenerģijas gala sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) tarifu, kas ir ap­rēķināts saskaņā ar 14.04.2010.  Sa­biedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmumu Nr.  1/7 noteikto siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, un pamatojumu jaunajam tarifam.

Tādējādi par 4,6% pieaugs siltā ūdens piegādes un apkures tarifs māj­

Tiks mainīti siltumenerģijas tarifi

Sabiedrisko pakalpojumu veidsSpēkā esošais

tarifs (bez PVN)

Noteiktais (piedāvātais)

tarifs (bez PVN)

Tarifa palieli-nājums (%)

Siltumenerģijas ražošana 41,16 43,52 5,7 %

Siltumenerģijas pārvade un sadale 16,51 16,89 2,3 %

Siltumenerģijas tirdzniecība 1,27 1,27 ­

Siltumenerģijas gala tarifs 58,94 61,68 4,6 %

saimniecībām, kurām pakalpojumu nodrošina SIA “Valmieras ūdens”.

Tarifa pieauguma iemesls ir siltu­menerģijas ražošanā izmantotā kuri­nāmā materiāla cenu pieaugums.

Iepazīties ar sabiedrisko pakalpo­jumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) tarifu un noteiktā (piedāvātā) tarifa pamatojumā ietverto vispārpieejamo informāciju, kā arī sniegt savus priekš­likumus un ieteikumus par sabiedris­ko pakalpojumu sniedzēja noteikto (piedāvāto) siltumenerģijas gala tari­fu lietotājs var SIA “Valmieras ūdens” Rūpniecības ielā 50 Valmierā darba dienās no plkst. 9.00 līdz 10.00, ie­priekš sazinoties ar  SIA “Valmieras ūdens” Finanšu daļas vadītāju Maiju Moli pa tālruni 64220606.

Zane Bulmeistare, SIA “VTU Valmiera”

SIA “VTU Valmiera” sākta norēķinu sistēmas ar bankas karti ieviešana reģio­nālās vietējās un reģionālās starppilsētu nozīmes maršrutu autobusos.

Biļeti iegādāties varēs ar jebkuras bankas izsniegtu norēķinu karti. Jopro­jām būs iespējams norēķināties arī ieras­tā veidā, maksājot skaidrā naudā. Maksa

par braucienu un bagāžas pārvadāšanu, norēķinoties ar bankas karti, nemainās. Tā kā pašlaik norit sistēmu pielāgošana, aicinām pasažierus parūpēties par ie­spēju norēķināties arī, maksājot skaidrā naudā.

Iespēja par braucienu norēķināties ar bankas karti SIA “VTU Valmiera”, kas pa­kalpojumu padarīs ērtāku un ātrāku, tiks ieviesta līdz 1. jūlijam.

Autobusos varēs norēķināties ar karti

4 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 1 6 . J Ū L I J Ā 4 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 1 6 . J Ū L I J Ā

Evita Teice-Mamaja,Valsts ieņēmumu dienests

No 2018. gada ir ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvā likme un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais neapliekamais minimums. Tas ir ieviesis pozitīvas izmaiņas darba ņēmēju maciņos, kas ļauj saņemt lielāku atalgojumu uzreiz, negaidot brīdi, kad tiek iesniegta gada ienākumu deklarācija, lai atgūtu nodokļos pārmaksāto naudu. Šīs izmaiņas, līdzīgi kā citviet pasaulē, darba ņēmējiem liek rūpīgāk sekot līdzi savām finansēm un to plānošanai, lai potenciālie ieguvumi nepārvērstos liekās raizēs.

Viena no grupām, kurām jābūt uzmanīgām, ir personas, kas gūst algota darba ienākumus un vienlaikus saņem pensijas vai autoratlīdzības. Proti, šīm personām ir jāseko līdzi, cik lieli ir viņu kopējie ikmēneša ienākumi, jo īpaši, ja tie ir lielāki par 1667 EUR mēnesī.

Piemēram, Anna strādā algotu darbu, kur viņa saņem algu 1667 EUR, un viņas algai tiek piemērota 20  % IIN likme (ar nosacījumu, ka šī darba vieta algas nodokļu grāmatiņā ir atzīmēta kā galvenā ienākumu gūšanas vieta). Anna papildus sniedz arī fotogrāfa pakalpojumus un par to saņem autoratlīdzības ienākumu 300  EUR  mēnesī, kam arī tiek piemērota 20  % IIN likme.  Rezultātā gada beigās, saskaitot visus Annas ienākumus, kopā sanāk 23  604  EUR. Jaunā kārtība paredz, ka ienākumiem virs 20 004 EUR ir jāpiemēro 23 % IIN likme, bet Annai visa gada garumā tiek piemērota samazinātā 20  % IIN likme. Tas nozīmē, ka Annai IIN likmes dēļ valsts kasē ir jāpiemaksā iztrūkstošie 3  % no 3604  EUR, kas ir 108 EUR.

Līdzīga situācija, kad valsts kasē ir jāpiemaksā nodokļu starpība, darbi­niekam var rasties ar VID prognozētā neapliekamā minimuma piemēroša­nu. VID, pamatojoties uz tā rīcībā eso­

Meklējam mājas...

Par šiem un citiem Valmieras pat­versmē nokļuvušajiem dzīvniekiem iespējams interesēties Mālu ielā 5/7. Plašāka informācija pieejama arī Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Pakalpojumi” – “Dzīvnieku labturī­ba”. Apmeklētāji patversmē tiek gai­dīti darba dienās no plkst.  8.00 līdz 17.00 ar pusdienas pārtraukumu no plkst.12.00 līdz 13.00. Sazināties ar patversmes darbiniekiem iespējams pa tālruni 29230307.

Divus vai trīs gadus veca kaķenīte meklē jaunas mājas. Patversmē nokļu­va kopā ar saviem trim bērniņiem, ku­rus nu ir beigusi barot, tādēļ ir gatava adopcijai. Iepriekš viņa tikusi saukta par Minci.

Trīs gadus vecais Džeris meklē jau­nas mājas. Džeris ir neparastas krāsas suņu puika ar plašu sirdi, pieķeras vienam saimniekam. Nu jau ilgāku laiku ir pavadījis Valmieras dzīvnieku patversmē. Tādēļ būs priecīgs beidzot nokļūt gādīga saimnieka aprūpē.

Apmēram piecus gadus veca, ste­rilizēta kaķene Kannele meklē jaunas mājas. Ir draudzīga un mīlīga, pēc izskata zema ar īsām kājiņām.

Četrus gadus vecais Renco nu jau ilgu laiku ir pavadījis Valmieras dzīvnieku patversmē. Ir kārtīgi atpū­ties un labi atguvies pēc iepriekš pārdzīvotiem grūtiem laikiem. Šobrīd Renco tiek meklēts kārtīgs saimnieks, kas uzņemsies par viņu rūpes ārpus patversmes.

Divus vai trīs gadus vecajam run­čukam vēl nekad nav bijis sava saim­nieka. Šobrīd tāds tiek meklēts, jo run­čuks ir izrādījis, ka ir adopcijai gatavs un labprāt pieņemtu cilvēka gādību un mīlestību.

Noderīgi, ja strādā vairākās darbavietāsšo informāciju par personas iepriekš saņemtajiem ienākumiem, divas rei­zes gadā prognozē katram individuāli turpmāk piemērojamo neapliekamā minimuma apmēru. Proti, algām līdz 440  EUR (pirms nodokļu nomaksas) VID prognozēto neapliekamo mini­mumu gada laikā piemēro pilnā ap­mērā jeb 200  EUR mēnesī. Savukārt ienākumiem no 440 līdz 1000  EUR mēnesī neapliekamais minimums, pieaugot algai, samazināsies, bet ie­nākumiem virs 1000  EUR mēnesī tas netiks piemērots. Jāņem vērā, ka tā ir prognoze un atsevišķos gadījumos, ja ienākumi ir svārstīgi, var rasties situā­cija, ka VID prognozētais neaplieka­mais minimums ir noteikts lielāks. Tā­dējādi, gadam noslēdzoties, personai var nākties piemaksāt trūkstošo IIN.

Kā no šīm situācijām izvairīties? Visos gadījumos, kad ieņēmumi

pēdējā pusgada laikā ir palielinājušies, ieteicams konsultēties ar darba devēju. Viena no iespējām ir piemērot ienākumiem nevis 20 % , bet gan 23 % IIN likmi vai arī lūgt darba devēju nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Ja gada beigās izrādīsies, ka darba ņēmējs nodokļos ir samaksājis vairāk, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts šo naudu atmaksās.

Atgādinām, ka savam nodokļa mak sātāja statusam un samaksāta­jiem nodokļiem ikviens darba ņēmējs var sekot līdzi EDS (Elektroniskās dek­larēšanas sistēmā) sadaļā “Pārskati”. Arī VID prognozēto neapliekamo mi­nimumu jebkura persona var redzēt, ielogojoties savā VID EDS kontā. Sā­kumlapā parādās sadaļa “Algas no­dokļa grāmatiņa”. Atverot šo sadaļu, būs redzams ieraksts “Prognozētais mēneša neapliekamais minimums”. Ja tur parādās “0”, VID prognozēto ne­apliekamo minimumu darba devējs nepiemēros, bet ja parādās kāda cita vērtība – tā arī būs personai piemēro­jamais prognozētais mēneša neaplie­kamais minimums.

Pulciņu nodarbības:• otrdienāsplkst. 10.00deju ko pas nodarbības; • otrdienāsplkst. 12.00vin gro šana 2. gr.;• novusaspēletrešdienās;• zolītesspēleceturtdienās;• 8.  jūlijā plkst.10.00 un 16.  jūlijāplkst. 19.00 šaha sekcijas turnīri;• 10.  jūlijā plkst.13.00 dārzkopju pulciņš.

Darba plāns “Atvasarā” jūlijāPasākumi: • 4. jūlijāplkst.10.00Politiski repre­sēto biedrības valdes sēde; • 16. jūlijāplkst.19.00J. Līgata pie­miņas turnīrs šahā; • 17.  jūlijāplkst.9.00ekskursija pa Valmieras apkārtnes muižām. Pieteik­šanās ekskursijai no 2. līdz 13.  jūli-jam pie biedrības dežurantēm; • 18.  jūlijā plkst.  10.00Pensio nāru biedrības valdes sēde;

• 21.  jūlijā deju kopas izbrauku ma koncerts Limbažos; • 27. jūlijāplkst. 11.00groziņu rīts; • 27. jūlijāplkst. 19.00pieda lī šanās Valmieras pilsētas svētku gājienā; • Diabētabiedrībajūlijānestrādās.Pensionāru biedrības dežurantes jūlijā strādās no plkst. 10 līdz 14.00.

Benita Brila,SIA “Vidzemes slimnīca”

Paplašinot pakalpojumu klāstu, Vi­dzemes slimnīcas trau matologi piedā­vā efektīvu metodi locītavu problēmu novēršanā. Tā ir trombocītiem bagāti­nātas plazmas injekcija jeb PRP (Plate-let Rich Plasma) injekcija.

Traumatoloģijas nodaļas virsārsts Aivars Baurovskis skaidro, ka PRP procedūras pasaulē kļūst arvien pie­prasītākas ne tikai estētiskajā medicī­nā, bet arī nopietnu slimību ārstēšanā. Traumatoloģijā tās izmanto locītavu

Efektīva metode locītavu ārstēšanāskrimšļu defektu, saišu bojājumu, plī­sumu, sastiepumu un traumu ārstēša­nā. Tātad šīs injekcijas piemērojamas ne tikai pacientiem gados, kad laika ritumā pasliktinājusies locītavu vese­lība un kustības ierobežo sāpes locī­tavās, bet arī jauniem, sportiskiem un aktīviem cilvēkiem, kuri guvuši trau­mas.

PRP injekcijas ideja – pacienta ārstēšana ar viņa paša asinīm. Proce­dūra, kas ilgst aptuveni 20 minūtes, sākas ar asins noņemšanu no vēnas. Tad tās tiek ievietotas īpašā centrifū­gā, kur no asinīm atdala plazmu. Tā

satur paaugstinātu daudzumu trom­bocītu, kas veicina dzīšanas un atjau­nošanās procesus. Atdalītā plazma ar injekcijas palīdzību tiek ievadīta sāpī­gajā locītavā.

“Traumatoloģijā ar šo injekciju pa­līdzību iespējams uzlabot locītavas vai bojātās vietas stāvokli un funkciona­litāti, nepielietojot medikamentus. Šī metode ir pilnīgi dabiska, droša un nekaitīga. Svarīgi, ka injekcija neizrai­sa alerģiskas reakcijas, jo tiek izman­totas paša pacienta asinis, tātad inji­cējamie audi ir saderīgi ar organisma audiem,” uzsver dr. A. Baurovskis.

5 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 1 6 . J Ū L I J Ā

Līga Bieziņa,Valmieras pilsētas pašvaldība

Lai Valmierā nodrošinātu ērtu un pieejamu pirmsskolas izglītības pakalpojumu, vasarā, no 25.  jūnija līdz 20. augustam, darbosies septiņas Valmieras pilsētas pirmsskolas izglī­tības iestādes:

• Valmieras pilsētas 2.  pirmssko­las izglītības iestāde “Ezītis” (Rubenes ielā 38);

• Valmieras pilsētas 3.  pirmssko­las izglītības iestāde “Sprīdītis” (Rūp­niecības ielā 16A);

• Valmieraspilsētas5. pirmsskolasizglītības iestādes “Vālodzīte” struk­tūrvienība “Krācītes” (Pārgaujas ielā 11A);

• Valmieras pilsētas 6.  pirmssko­las izglītības iestāde “Kārliena” (Rūp­niecības ielā 16A);

• Valmieras pilsētas pirmsskolasizglītības iestāde “Buratino” (Beātes ielā 42);

• Valmieras Gaujas krasta vidus­skolas – attīstības centra pirmsskolas izglītības grupa (Jumaras ielā 9);

• Valmieras 2.  vidusskolas pirms­skolas izglītības grupa (Raiņa ielā 11).

Pirmsskolas izglītības iestāžu darbs vasarāVisiem bērniem, kuri jau šobrīd

apmeklē kādu no Valmieras pirms­skolas izglītības iestādēm, būs iespēja apmeklēt bērnudārzu arī vasaras periodā (tai skaitā arī bērniem, kuri 2018.  gada rudenī uzsāks mācības 1.  klasē), ja vien nebūs izveidojies uzturēšanās maksas parāds.

Lai pieteiktu bērnu pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšanai va­saras periodā, vecākiem bērnudārzā jāiesniedz iesniegums.

Ja iestādē būs brīvas vietas, tur tiks gaidīti arī bērni, kuri neapmeklē nevienu Valmieras bērnudārzu. Šā­dos gadījumos vispirms nodrošināta vieta tiem bērniem, kuri ir deklarēti Valmierā, pēc tam tiem, kuri nav dek­larēti Valmierā. Arī šajā gadījumā, lai pieteiktu bērnu pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšanai vasaras perio­dā, vecākiem izvēlētajā iestādē ir jāie­sniedz attiecīgs iesniegums.

Maksa par uzturēšanos bērnudārzā vasaras periodā ir noteikta tāda pati kā mācību gada laikā – bērniem vecumā no viena līdz trīs gadiem – 2  EUR, savukārt bērniem vecumā no četriem līdz septiņiem gadiem – 2,28  EUR dienā. Vecākiem par bērnudārza

Velga Mālkalne,Valmieras Izglītības pārvalde

Noslēgumam tuvojas pirmais projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”, Nr.8.3.2.2/16/I/001 darbības gads Valmieras skolās.

Projektā īstenotas visas plānotās aktivitātes. Laika gaitā, ņemot vērā skolu iespējas, realizēti arī pasākumi, kas sākotnēji nebija plānoti.

Ar skolu koordinatoriem izvērtē­jot ieguvumus, iespējams secināt, ka augstu vērtēts atbalsta personāla ieguldījums darbā individuāli ar sko­lēniem – gan logopēda, gan speciālā pedagoga un psihologa konsultācijas un palīdzība, tāpat arī pedagogu pa­līgu darbs mācību stundās efektīvākai un pilnvērtīgākai mācību satura ap­guves nodrošināšanai skolēniem. Tas ir bijis viens no faktoriem izaugsmei mācību sasniegumos.

Īpaši tiek atzīmēti pasākumi, kas veicinājuši padziļinātu mācīšanos da­baszinātņu, inženierzinātņu un tehno­loģiju jomā gan mācību procesā, gan ārpusstundu laikā.

Projekta pedagogu darbs ar sko­lēniem ir palīdzējis gūt sasniegumus mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos, arī skolēnu zinātniski pēt­nieciskajā darbībā.

Papildu konsultācijas, grupu no­darbības, fakultatīvās nodarbības, pul­ciņi un pasākumi ir veicinājuši skolēnu izpratni par daudzām zinātņu jomām.

Piemēram, Valmieras 5.  vidusskolā SIA “Laboratorium Science theater” ir viesojies ar izrādēm fizikā un ķīmijā “Krāšņā ķīmija”, “Krio šovs” un “Zināt­nieku šausmu stāsti”, savukārt ZAAO ir īstenojis nodarbības visām klasēm par saimnieciskās darbības un dabas savstarpējo mijiedarbību, stāstot par atkritumu apsaimniekošanu, dabas resursiem, enerģiju, ūdens fizikālām un ķīmiskām īpašības, augiem un dzīvniekiem dabā, tādējādi veicinot

skolēnu izpratni par dažādo profesiju sasaisti ar dabaszinībām, nepiecieša­mību zināt un prast dabaszinību jomu saturu.

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā skolēniem projekta pasākumu pie­dāvājums šajā mācību gadā ir bijis ļoti daudzveidīgs:   nodarbības par lietišķo etiķeti un saskarsmes kultūru, nodarbības 10.–12.  klašu skolēniem par likumsakarību atklāšanu dabas­zinātnēs, veicot praktiskus pētīju­mus, nodarbības 10.  klašu skolēniem “Inženiera izaicinājums”, kur skolēni noskaidroja, kā un kādā veidā iespē­jams būvēt dažādas celtnes, pētot celtniecības vēsturi un materiālzi­nātnes iespējas, sprieda par būvnie­cības pamatprincipiem un to, kā ra­dusies inženiera profesija un kāpēc tā ir nepieciešama. Praktiskajā daļā skolēni komandās radīja visaugstāko (un vienlaikus stabilāko) papīra torni no dotā izejmateriāla noteiktā laikā. 7. klašu skolēniem bija iespēja darbo­ties Koka darbnīcā, kur viņi pētīja vie­nu no senākajiem materiāliem, ko cil­vēks iemācījies apstrādāt un izmantot savām vajadzībām. Nodarbībā sko­lēniem bija iespēja pašiem izgatavot savu koka rotaļlietu (no iepriekš saga­tavotiem materiāliem). To gatavojot, viņi apguva slīpēšanas, skrūvēšanas un krāsošanas prasmes.

Valmieras Viestura vidusskolā pa­sākumā “Digitālo ierīču izmantošana dabas procesu pētīšanā” skolēni ie­pazinās ar dažādu tehnoloģiju izman­tošanu fizikālu parādību pētniecībā, tāpat arī uzzināja par uzņēmējdarbību pasākumā “Veiksmīgas biznesa idejas radīšana un koncepta kritēriji”.

Valmieras Valsts ģimnāzijā sko ­lēni nodarbību ciklā “Ievads zinātniski pētnieciskajā darbībā” darbojās par tēmām: pētījuma tēmas izvēle un for­

Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai

mulēšana, pētījuma problēmu, mērķu, uzdevumu, hipotēzes formulēšana, pētījumu metožu izvēle – aptauju un interviju sagatavošana un darbs ar pē­tījuma datiem. Skolēniem bija iespēja iepazīt Cēsu Vēstures un mākslas mu­zeja piedāvājumu un darboties radoši pētnieciskajās darbnīcās, kā arī nodar­bībā zinātkāres centrā “ZINOO”.

Zinātkāres centra «ZINOO» rīko­to Mazo zinātkāres dienu aizrautīgi pavadīja Valmieras Pārgaujas sākum­skolas skolēni, viņiem bija iespēja piedalīties nodarbībās “Gaisa raķete” un “Inženiera izaicinājums ”, un ekspe­rimentu izrādē.

Valmieras 2. vidusskolas skolēniem mācību gada noslēgums izvērsās par neparastu pasākumu “Zini. Dari. Pēti!”, kur mācību telpa bija visa skola un tās teritorija. Skolēniem bija sagatavoti interesanti uzdevumi un darbnīcas, kur varēja interaktīvi eksperimentēt, pārbaudīt un izzināt.

Mācību gada laikā Valmieras skolu 1.–3.  klašu skolēniem tika piedāvātas nodarbības robotikā, ko nodrošināja SIA “Robotiem”, savukārt 6.–9  klašu skolēni Valmieras tehnikuma mūsdie­nīgajās mācību telpās varēja apgūt mehatronikas pamatus. Īpaša dabas­zinātņu mācību programma tika pie­dāvāta 4. un 5.  klašu skolēniem, to izstrādāja un vadīja Valmieras Jaunat­nes centra “Vinda” pedagogi.

Skolēnu vasaras brīvlaikā pedago­giem ir laiks izvērtēt padarīto un plā­not jaunā mācību gada pasākumus un aktivitātes projektā, tās solās būt interesantas, vajadzīgas un ar lielu pievienoto  vērtību gan skolēniem in­dividuāli, gan skolu mācību procesam kopumā.

Valmieras Izglītības pārvalde patei­cas skolu koordinatoriem par ieguldī­to darbu projekta īstenošanā!

Lepojamies ar basketbolistu Edgaru Kaufmani!

Edgars Kaufmanis

Liene Zālīte, Valmieras pilsētas pašvaldība

Jūnija beigās Valmieras Viestura vidusskolā (VVV) tiks sākti pārbūves darbi, lai skolēniem uzlabotu mācību vidi un pilnveidotu skolas materiāli tehnisko bāzi. VVV pārbūvi organizēs piecās kārtās. Darbi tiks sākti ar 1., 2. un 4. kārtu.

Viesturskolas pārbūves 1. un 2. kār­ta paredz vēsturiskās ēkas telpu un 1970.  gadā tapušās skolas piebūves ar sporta zāli pārbūvi. VVV vēsturis­kajā ēkā plānota pārbūve, uzlabojot drošību un telpu izkārtojumu. Skolā paredzēts nomainīt elektroinstalāciju un gaismekļus, sakārtot apkures sistē­mu un ūdens apgādi, izbūvēt pieplū­des un nosūces ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju, kā arī jaunu ugunsdro­šības sistēmu. Daļa mācību kabinetu tiks aprīkoti ar mūsdienīgām ergono­miskām mēbelēm un jauniem infor­mācijas un komunikāciju teh noloģijas risinājumiem. Tā kā VVV tiek īstenota teātra mākslas programma, skolas 3.  stāvā plānots izveidot arī teātra mākslas mācību telpu. Lai skolas vidi padarītu pieejamu ikvienam, no 1. līdz 3. stāvam tiks izbūvēts lifts. Tāpat projekta ietvaros paredzēts veikt eso­šās sporta zāles inženierkomunikāciju sakārtošanu, grīdas seguma nomaiņu un palīg telpu pārbūvi. Labiekārto­ta tiks arī skolas apkārtējā teritorija – uzstā dītas velonovietnes aptuveni 200 velosi pēdiem un 40 motorolleru statīvi, ierīkotas četras autostāvvietas personām ar speciālām vajadzībām un četras vietas autobusiem.

1. un 2.  kārtas būvdarbus saskaņā ar SIA “REM PRO” izstrādāto būvpro­jektu un SIA “ARHIGRAY ARHITEC­TURE” interjera projektu veiks piln­sabiedrība “E&S”. Izmaksas plānotas 2 823 332,93 EUR apmērā.

VVV pārbūves darbu 1. un 2. kārta paredzēta projekta SAM 8.1.2. “Val­mieras Pārgaujas ģimnāzijas un Val­mieras Viestura vidusskolas mācību

vides uzlabošana un Dienesta vies­nīcas Ausekļa ielā pārbūve” ietvaros. Projekta kopējās izmaksas plānotas 9 455 347  EUR. Projekta attiecinā­mās izmaksas ir 5  327  520  EUR, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstī­bas fonda finan sējums no Darbības programmas “Izaugsme un nodarbi­nātība” prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” 8.1.2. spe­cifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vis­pārējās izglītības iestāžu mācību vidi” – 3 729 264 EUR, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības un valsts finansē­jums – 1 598 256 EUR. Neattiecināmās izmaksas, ko finansēs pašvaldība  – 4  127 827 EUR. Visu projektu pare­dzēts īstenot līdz 2020. gada beigām.

Savukārt 4.  kārtā notiks sporta kompleksa jaunbūves celtniecība ar pievienojumu skolas sporta kor­pusam. Tajā paredzēts ierīkot 60 m skrejceļu, basketbola un divus tenisa laukumus, palīgtelpu izbūvi, bīdāmas sienas, ko varēs pārveidot par sēd­vietām, kā arī tiks izveidots skatītāju balkons. Šī būvniecības posma ietva­ros plānots arī ierīkot pie skolas au­tostāvvietas 84 automašīnām, gājēju celiņus, ugunsdzēsēju ceļu, kā arī pie­kļuvi skolai no Lauku ielas. Būvdarbus 4.  kārtā veiks SIA “Bazalts” par līgum­summu 2 649 537,15 EUR.

Maija beigās skolas vadība tikās ar audzēkņu vecākiem, lai informētu par mācību procesa organizēšanu skolas ēkas pārbūves laikā 2018./2019. mācī­bu gada laikā. 1. līdz 6. klašu audzēkņi jaunajā mācību gadā nodarbības tur­pinās VVV jaunajā korpusā, savukārt 7. līdz 12.  klašu audzēkņiem mācību darbs notiks Valmieras 2. vidusskolā.

Pirms jaunā mācību gada sākuma aicinām sekot līdzi aktuālajai infor­mācijai Valmieras pilsētas paš val­dības mājaslapā www.valmiera.lv.Lūdzam VVV audzēkņus un viņu vecā­kus skolas pārbūves laikā būt saproto­šiem. Jāpiebilst, ka 2018.  gada maija beigās Valmieras Viestura vidusskolā mācījās 821 skolēns.

Uzsāks Valmieras Viestura vidusskolas pārbūvi

pakalpojumu vasaras periodā ir jāveic priekšapmaksa, to ir iespējams veikt pa daļām. Vecākiem, kuri noslēguši līgumu par bērnudārza pakalpojuma saņemšanu vasaras periodā, pirmajā apmeklējuma dienā izglītības iestādē jāiesniedz maksājumu apstiprinošs dokuments.

Bērnudārza apmeklējums vasaras periodā tiks atteikts, ja vecāki nebūs nokārtojuši visas finansiālās saistības ar Valmieras pilsētas pašvaldību par pirmsskolas izglītības iestādes pakalpojumu.

Arī vasaras periodā vecāki var sa­ņemt Valmieras pilsētas pašvaldības noteiktās uzturmaksu atlaides 100%, 50% vai 30% apmērā. Plašāka infor­mācija par uzturmaksu atlaidēm pie­ejama Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldē vai zvanot 64207153, 64210690, vai klātienē 105. un 106. kabinetā Valmieras pilsē­tas pašvaldībā Lāčplēša ielā 2.

Plašāka informācija par pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumu va­saras periodā pieejama katrā bērnu­dārzā, kā arī Valmieras Izglītības pār ­valdē, zvanot pa tālruni 64207123 vai rakstot guna.zvirgzda@valmiera.lv.

“Basketbola klubs Valmiera”

14.  jūnijā Latvijas Basketbola sa­vienības Jaunatnes komisija paziņoja prestižās Valdemāra Baumaņa balvas ieguvējus. Par labāko Latvijas Jau­natnes basketbola līgas 2018. gada absolventu puišu konkurencē atzīts “Valmiera/ORDO” jaunatnes sistēmas un Valmieras Bērnu sporta skolas au­dzēknis Edgars Kaufmanis.

Valdemāra Baumaņa vārdā no­sauktos kausus Latvijas labākajiem jaunajiem basketbolistiem pasniedz kopš 1994. gada, un iepriekš šo godu bija izpelnījušies tādi tagadējie un bijušie Latvijas izlases spēlētāji, kā Kaspars Kambala, Kristaps Janičenoks, Dairis un Dāvis Bertāni, Jānis Strēlnieks, Anžejs Pasečniks un citi. Zīmīgi, ka Edgars Kaufmanis kļuvis par pirmo valmierieti, kurš saņēmis šo prestižo balvu. Apbalvojumu

Edgars saņems 19. jūnijā, kad Latvijas Republikas Saeimā norisināsies LJBL 2017./2018. gada sezonas noslēguma pasākums.

I E G U L D Ī J U M S T A V Ā N Ā K O T N Ē

Eiropas Sociālais fonds

6 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 1 6 . J Ū L I J Ā 6 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 1 6 . J Ū L I J Ā

Zane Bulmeistare, Valmieras pilsētas pašvaldība

Aicinām sporta organizācijas pieteikt sportistus Valmieras sporta vienībā. Tā izveidota, lai atbalstītu Valmieras sportistu piedalīšanos valsts nozīmes sacensībās, pasaules, Eiropas čempionātos, olimpiskajās spēlēs un citās starptautiskās sacensībās, kā arī lai atbalstītu Valmieras Bērnu sporta skolā iekļauto sporta veidu attīstību un audzēkņu profesionālo izaugsmi. Sporta vienības mērķis ir uzlabot Valmieras talantīgāko jauno sportistu mācību­treniņu darbu, radīt apstākļus, lai sportistiem būtu iespēja sasniegt augstas klases rezultātus.

Sporta organizācijas aicinām rūpīgi iepazīties ar jauno Valmieras sporta vienības nolikumu, kas ir mainīts un tika apstiprināts Valmieras pilsētas pašvaldības 2018. gada 31. maija do­mes sēdē. Ar Valmieras sporta vie­nības nolikumu var iepazīties Val­mieras pilsētas pašvaldības mājaslapā www.valmiera.lv, sadaļā “Sports” – “Valmieras sporta vienība”.

Sporta vienībā tiek iekļauti individuālo olimpisko un citu sporta veidu sportisti, kuri startē Latvijas pieaugušo vai attiecīgā vecuma valstsvienībā; olimpisko un citu sporta veidu sporta spēļu komandu individuāli sportisti, kuri startē Latvijas

pieaugušo vai attiecīgā vecuma valstsvienībā; sportisti vecumā no 16 līdz 25 gadiem, kuri darbojas Valmierā reģistrētā sporta organizācijā, kā arī pārstāv Valmieru dažāda līmeņa sporta sacensībās.

Sportistu iekļaušanu sporta vienī­bas sastāvā izvērtēs Valmieras pilsētas pašvaldības sporta vienības vērtēša­nas komisija. Tā atbilstoši nolikumam noteiks sportistam piešķiramo finan­sējuma apjomu, ņemot vērā sporta vienībai iesniegto pieteikumu skaitu un individuāli izvērtējamos faktorus (sportista trenēšanās un sacensību pieredze, sportiskā snieguma poten­

Aicinām pieteikties Valmieras sporta vienībā

Zane Bulmeistare, Valmieras pilsētas pašvaldība

No Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas 27. februārī ceļā devās Pasaules miera skrējiena komanda. Astoņu mēnešu laikā līdz skrējiena noslēgumam Por­tugāles galvaspilsētā Lisabonā tiks mēroti vairāki desmiti tūkstoši kilo­metru. Maršruts 14.  jūlijā vedīs arī cauri Valmierai. Interesenti aicināti pievienoties, startējot plkst. 12.30 no laukuma Lāčplēša ielā 2 uz Dikļu pusi.

Pasaules miera skrējiena mērķis ir, nododot ceļojošo Miera lāpu no rokas

“Jāsapņo un jāriskē, jāizkāpj no sa­vas komforta zonas,” saka galdniecī­bas uzņēmuma SIA “WoodHeart” val­des priekšsēdētājs Tālis Grinbergs. Tā bija Jaungada apņemšanās, piesakot ideju Valmieras biznesa inkubatorā. Un no biznesa plāna līdz tā ieviešanai dzīvē, atverot savu uzņēmumu, nav pagājis pat pusgads.

“Biju darba ņēmējs galdniecības uzņēmumā vairāk nekā desmit gadus. Jutu, ka varu darīt vairāk, meklēt jau­nus izaicinājumus, ka nepieciešamas pārmaiņas. Protams, tās bija negu­lētas naktis, domājot, vai tiešām to varēšu, tāpēc priecājos, ka nokļuvu inkubatorā. Man bija radies iespaids, ka tur atbalstu var gūt tikai inovatīvas idejas, galdniecība taču ir “standarta” nozare. Bet patiesībā tas ir labs sā­kums ikvienam, kurš vēlas sākt savu uzņēmējdarbību. Inkubatorā gūtais ir lietu kopums. Pirmkārt, būšana starp līdzīgi domājošajiem, citiem “traka­jiem” palīdz noticēt saviem spēkiem. Otrkārt, tur no domām tiku līdz reā­liem darbiem, apmeklējot mācības, tiekoties ar konsultantiem, rakstot biznesa plānu, meklējot finansējumu, dažādas projektu iespējas,” stāsta Tālis.

Biznesa plānā noteiktais mērķis ir trīs gadu laikā kļūt par eksportējošu uzņēmumu, vismaz 60% produkcijas

rokā, dāvāt labas domas un labo gribu par mierpilnu pasauli.

Miera skrējiena Miera lāpa pirmo reizi tika iedegta 1987.gada 27.aprīlī pie ANO mītnes Ņujorkā. To veica šī skrējiena idejas autors, Gandija mie­ra prēmijas un UNESCO Miera balvas laureāts, filozofs, sportists, mūziķis un mākslinieks Šri Činmojs. Lāpa nonā­kusi visos kontinentos, pasaules aug­stākā kalna virsotnē un pat kosmosā. To redzējuši un rokās turējuši simtiem tūkstošu cilvēku. Plašāka informācija par Pasaules miera skrējienu mājas­lapā www.peacerun.org/lv.

ciāls u.c.). Sporta vienības dalībnieki un tiem piešķirtais finansējums pēc tam tiks apstiprināti pašvaldības domē.

Valmieras pilsētas pašvaldība pieteikumus sporta vienībai gaidīs līdz 1.  jūlijam. Tie jāiesniedz Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Lāčplēša ielā  2 Valmierā vai jānosūta elektroniski sports@valmiera.lv.

Papildu informāciju var saņemt, zvanot pa tālruni 64210683. Pieteikuma anketa pieejama mājas­lapā www.valmiera.lv.

Atbalsts uzņēmējdarbības sākšanai – Valmieras biznesa inkubators

No “standarta idejas” līdz savai ražotnei

ražojot klientiem ārzemēs. Tālis uzsver, ka izaicinājumus uztver kā jaunas iespējas, pieredzes gūšanu, kas palīdz pilnveidoties. Arī pašlaik ražotnē starp plauktiem, kāpnēm, logiem, galdiem un citiem izstrādes procesā esošiem darbiem ir arī, kā Tālis saka, “kosmosa kuģi” – veidne, kas tiks izmantota stikla šķiedras ražošanā. “Saņemam rasējumus, pētām, domājam, nedaudz pat sanāk atkāpties no galdnieka darba, lai šādu “kuģi” uzbūvētu, tā ir vērtīga pieredze.”

Tālis darba gaitas vadījis arī Rīgā, kādu laiku dzīvojis ārzemēs, bet sapratis, ka te ir visas iespējas attīstīties, ja grib strādāt un atrast iespējas. “Salīdzinot ar darbu, kur zināju, ka konkrētā datumā tiks izmaksāta alga, var teikt, ka strādāju divreiz vairāk, finansiālais ieguvums ir mazāks, bet esmu daudz laimīgāks. Neticami, ka tik īsā laikā, milzīgā skrējienā ir izdevies tik daudz sasniegt. Liels atbalsts ir arī mana komanda – ģimene un kolēģi. Ir daudz iespēju, kur augt, tas dod stimulu turpināt.”

“Mūsu mērķis ir rosināt cilvēkus, kuriem ir ideja uzņēmējdarbības sākšanai, ka pirmā vieta, kur doties, lai to īstenotu, ir Valmieras bizne­sa inkubators. Bezmaksas mācības, konsultācijas, biznesa idejas kopīga attīstīšana, līdzfinansējums uzņēmu­ma attīstībai (izejvielu iegādei, telpu nomai, iekārtu iegādei), bezmaksas atvērtais birojs – sadarbības iespējas ir ļoti plašas. Ja cilvēks saprot, ka savs uzņēmums nav viņa “lauciņš”, arī tas ir nozīmīgs ieguvums. Pieredze rāda, ka uzņēmumam pirmajos trijos pastāvē­šanas gados sniegtais atbalsts ir ļoti vērtīgs un ietekmē tā izaugsmi, kas ir arī mūsu galvenais uzdevums,” stāsta Valmieras biznesa inkubatora vadītājs Jurģis Priedītis.

Piedalies Pasaules miera skrējienā!

Tālis Grinbergs

Pievienojies Miera skrējiena dalībniekiem arī tu!

7 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 1 6 . J Ū L I J Ā

Vidējās paaudzes deju kolektīvam “Agrā rūsa” šī bijusi aktīva sezona. “Mēs esam dejojuši dažādos sadraudzības koncertos Latvijā, kā arī apciemojām Lietuvas draugu kolektīvu jubilejas pasākumā, turklāt mēģinājumi vēl turpinās – gatavojamies dalībai XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos,” stāsta deju kopas “Agrā rūsa” vadītāja Baiba Ķirse.

Valmieras deju apriņķa skatē, kas norisinājās 14. aprīlī, “Agrā rūsa” iegu­va augstāko rezultātu savā grupā. Ga­tavošanās skatei notika ļoti intensīvi

piektdienu mēģinājumiem kolektīvam patīk kopīgi pasēdēt un pārrunāt gaidāmās nedēļas plānus. Pēc katras skates dejotāji pulcējas pie kolektīva prezidentes, lai pārrunātu skatē piedzīvoto. “Mana mīļākā tradīcija ir laivu brauciens. Kopā esam dabā un atpūšamies no ikdienas steigas. Tas rada kopības sajūtu,” norāda dejotāja Ilze Tupuriņa.

Šajā vasarā “Agro rūsu” sagaida dalība Deju svētkos. Kolektīvs atzīst, ka ar lielāko prieku gaida tuvojošos svētkus: “Tā ir īpaša sajūta svētkos dzīvot Rūsas ģimenē – kopā darīt, kopā dejot, kopā priecāties.” Šajā vasarā deju kopa piedalīsies arī vairākos koncertos – viens no tiem bija biedrības “Latvijas Nedzirdīgo savienība” amatiermākslas kolektīvu festivāls “Stūru stūriem tēvu zeme” 2. jūnijā Valmieras Kultūras centrā.

Nākamajā sezonā deju kolektīvs “Agrā rūsa” svinēs 30 gadu kopā būšanu. Jubilejas koncerts iecerēts 13. oktobrī. “Šobrīd viss saistībā ar jubilejas koncertu vēl ir ideju līmenī. Nopietna gatavošanās koncertam sāksies vasaras otrajā pusē. Jau tagad interesi ir izrādījuši daudzi bijušie dejotāji – vēlamies noskaidrot, ko visi kopā spējam paveikt,” pastāstīja B. Ķirse.

Deju kopas “Agrā rūsa” vadītāja savai Rūsas ģimenei novēl: “Lai vienmēr būtu – Rūsa!...”.

Valmiera gatavojas Dziesmu un Deju svētkiem

Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Agrā rūsa” – “Dejojam no sirds!”

Lelde Bukovskska,SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs”

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks jaunajā vasaras sezonā apmeklētājiem piedāvās daudz un dažādus pasā­kumus. Papildus pastaigām pa Baskāju taku vai pa koku galotnēm Takā kokos jūnijā notiks arī pastaigas ar zirgiem un pa sniega taku, itāļu picu cepšana, kā arī stāstu un pasaku vakars.

No 14.  jūnija katru ceturtdienu no plkst.17.00 līdz 19.00 Sajūtu parkā notiks izjādes ar zirgiem un ponijiem sadarbībā ar “Valmiermuižas stallis” (2 EUR par vienu pastaigu).

21. jūnijā Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks aicina ikvienu doties uz Simtgades koku galeriju, kur notiks stāstu un pasaku vakars kopā ar stāstnieci. Lai gan uz pasakām īpaši tiek aicināti mazie klausītāji, tomēr gaidīts būs ikviens interesents.

Aicinām pirmo īsto vasaras vakaru (astronomiskā vasara sākas 21. jūnijā) sagaidīt kopā!

30.  jūnijā pie Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka Atpūtas kompleksa ikvienam būs iespēja pašam izcept un baudīt gardu itāļu picu. Papildini pastaigu pa Baskāju taku vai atgūsti enerģiju pēc Takas kokos kopā ar picu meistariem no “Vīnkalniem”. Picu cepšana ir maksas pakalpojums, cena atkarībā no izvēlētā picas veida.

30.  jūnijā Baskāju takas apmek­lētājiem tiks sagādāts īpašs pārstei­gums – taka sāksies ar sniega posmu. Īsts sniegs vasaras vidū ir viens no Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka īpa­šajiem piedāvājumiem, ko nekur citur nav bijis iespējams piedzīvot.

Lai nepalaistu garām aizraujošos notikumus Gaujas Stāvo krastu Sa jūtu parkā, seko līdzi informācijai Vidze­mes Olimpiskā centra facebook.comlapā, kā arī mājaslapā www.voc.lv.

Sajūtu parkā jūnijā

Jūnijā Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks piedāvā īpašu pasākumu programmu

Matīss Vecvagaris, skrējiensoļojums Rīga – Valmiera

Skrējiensoļojumam Rīga – Valmie­ra, ko dēvē arī par “Gladiatoru pa­staigu”, šogad starts pie Brīvības pieminekļa Rīgā tiks dots 22.  jūnijā plkst.  24.00. Finišējot pie Valmieras Sv.  Sīmaņa baznīcas 23.  jūnijā, Mil­das sveicienu Sīmanim nodos pusotrs simts dalībnieku.

Šogad 107 kilometrus garā skrē­jiena dalībnieki un brīvprātīgie palīgi

Norisināsies skrējiensoļojums Rīga–Valmiera

līdzekļus vāc piecgadīgai vidzemnie­cei Kristai. Viņa ir skrējiensoļojuma sargeņģelis, pieskatot katra domas un palīdzot vājuma brīžos, kad vienā no īsākajām gada naktīm dalībnieki uz šosejas “izkāps” ārpus ierastās komfor­ta zonas.

Līgo dienā uzzināsim, vai Latvijas taku skriešanas izlases līderiem And­rim Ronimoisam un Anetei Švilpei izdosies labot trases rekordu. Vīriem kopš 1992. gada joprojām nepārspēts ir Georgs Jermolajevs (08:01:38), sa­

vukārt sieviešu konkurencē rekordu pērn sasniedza lietuviete Viktorija To­maševičiene (10:31:07).

Organizatori aicina pieteikties brīv­prātīgos palīgus ultrataka.lv, tā būs arī iespēja piedalīties izlozē nākamā gada dalībai 107 kilometru skrējienā ar pir­mo starta numuru. Vien jāatceras, ka #KliņķisAsarāmNetic.

Aicinām līdzjutējus sagaidīt skrē­jiena dalībniekus Valmierā. Jāpiemin, ka 23.  jūnijā laukumā pie Sv.  Sīmaņa baznīcas ar nelielu akustisko koncertu uzstāsies arī grupa “Riga Reggae”.

Vēsturiskais skrējiens, kam ir arī sava loma Latvijas neatkarības atgū­šanā, risinājās no 1989. līdz 1993. ga­dam, atjaunots tika 2014.  gadā. Ultra maratona pamatvērtības kopš 1989.  gada nav mainījušās – starts pusnaktī pie Brīvības pieminekļa zem Mildas zvaigznēm un finišs pie Sv. Sī­maņa baznīcas. Nemainīgs palicis arī uzraksts “Brīvību Latvijai” pie dalībnie­ku numuriem.

Sacensības rīko biedrība “Ultra­taka” sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Ziedot.lv rehabilitācijas centru “Poga” un Latvijas Vieglatlēti­kas savienību.

Plašāka informācija facebook.com/ultrataka.lv.

Pasākuma laikā var tikt fotografēts un filmēts norises atspoguļošanai pašvaldības mājaslapā un sociālajos tīklos. Līgo svētkos notiks labdarības skrējiensoļojums Rīga–Valmiera

Rūta Lapiņa, Valmiermuižas alus darītava

Jūlija siltie vakari Valmiermuižā vairs nav iedomājami bez dzīvās mū­zikas koncertiem. Trīs jūlija piektdie­nās Valmiermuižas alus terasē baudī­sim vasaru, sarunas un kopā būšanu dzīvās mūzikas koncertvakaros.

Pirmais koncertvakars būs 6. jū-lijā, kur klātesošos priecēs neparasti radošais un talantīgais Shipsea. 13. jūlijā pie mums ciemosies “7  dēli” – vokāli instrumentāla grupa ar humor­pilnām dziesmām par dzīvi, mīlestību un mums pašiem. Zīmīgi, ka pašlaik daudzi no grupas dalībniekiem sauc sevi par valmieriešiem vai arī Valmie­

ra ir to dzimtā pilsēta. Savukārt dzī­vās mūzikas vakarus Valmiermuižā 20.  jūlijā noslēgs leģendārā grupa “Dzeltenie Pastnieki”. Tā ir 1979.gadā izveidota latviešu mūzikas grupa, kura tiek uzskatīta par vienu no jaunā viļņa un regeja pionieriem Latvijā un biju­šajā Padomju Savienībā.

Tiksimies Valmiermuižas terasē, lai baudītu dzīvās mūzikas koncertvaka­rus, kopā būšanu, Valmiermuižas alus darītavas brūvējumus un alus virtuves našķus.

Koncertvakaru sākums plkst.  21.00. Ieeja bez maksas.

Dzīvās mūzikas koncertvakarus rīko Valmiermuižas kultūras biedrība.

un ar neskaitāmiem mēģinājumiem, ieguldot pamatīgu darbu. Runājot par to, kas ir “Agrās rūsas” panākumu atslēga, kolektīva vadītāja skaidro: “Tā nav plika nodejošana, soļu atrā­dīšana, bet dejošana ar prieku un no sirds  – sev, partnerim, kolektīvam un skatītājam.”

“Agrā rūsa” ne tikai nenogurstoši strādā, lai sasniegtu savus mērķus, bet arī kopīgi pavada brīvo laiku. Kolektīvam ir izveidojušās vairākas tradīcijas – Jaungada balles ziemā un laivu braucieni vasarā. Arī pēc

Dzīvās mūzikas koncertvakari Valmiermuižā

Vakars, saulriets un mūzika – Valmiermuižas dzīvās mūzikas koncertos

8 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 1 6 . J Ū L I J Ā 8 N Ā K A M A I S I N F O R M AT Ī VĀ I Z D E V U M A N U M U R S I Z N Ā K S 1 6 . J Ū L I J Ā

Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums „Valmiera domā un rada”.

Reģistrācijas Nr. 000703429.

Tirāža: 12 000. Bezmaksas.Iespiests: SIA „Valmieras tipogrāfija Lapa”.

Izdod: Valmieras pilsētas pašvaldība (Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV-4201).

Kontaktinformācija: Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa,

tālrunis: 64207634, e-pasts: info@valmiera.lv. Izdevumu var lasīt arī: www.valmiera.lv

Zane Bulmeistare,Valmieras pilsētas pašvaldība

Valmierā ir kāda īpaša iela – Bruņinieku iela, kas ieved pilsētas senākajā daļā. Divi šīs ielas kaimiņi  – pavāre un vēsturnieks – satikās, lai uzzinātu, vai abās profesijās ir atro­damas līdzības, vai teicienā par iemīlējušos pavāru un sāls daudzumu ir patiesība, un kāds bija katra profe­sijas izvēles ceļš.

“Pils ķēķis” pavāre, viesmīle un dažādu projektu vadītāja Inita Korne un Valmieras muzeja vēsturnieks Alberts Rokpelnis turpina kādu īpašu stāstu. Tajā, sagaidot Latvijas simtgadi, norisinās 12 neparastas sadarbības, tiekoties dažādu jomu pārstāvošiem valmieriešiem, kuri citkārt šādā sarunā, iespējams, netiktos.

“Ja runājam par ēdienu un vēsturi, prātā nāk Valmieras salāti. Interesanti, ka bieži par tādām visiem zināmām lietām neviens nezina, kā tās radušās. Protams, ir nostāsti un leģendas, iespē jams, tie pirmoreiz pasniegti pa­domju laikā kafejnīcā “Gauja” jeb tā sauktajā Sīmanītī (tagadējā Valmieras pilsētas pašvaldības ēkā),” stāsta

Līga Tarbuna,Valmieras Kultūras centrs

28. jūnijā plkst.  19.00 Valmieras Kultūras centrā ar izrādi “Es vēlos, lai mani mīl” viesosies Kocēnu novada laikmetīgais teātris “Volatus”.

Izrāde “Es vēlos, lai mani mīl” stāsta par Annu un Arnoldu, kuri pirms mēneša apprecējušies. Viņu mīlas stāsts aizsācies jau skolas gados. Anna bija tā, kas sagaidīja Arnoldu no dienesta Jūras flotē. Un tad Annas lēmums un Arnolda spontānā rīcība izmainīja izplānoto nākotni. Arnolds apprecēja citu sievieti, viņiem piedzima dēls Edvīns. Arnolds bija gādīgs tēvs. Bet vai mīlošs? Kad Edvīns pieauga, viņš devās studēt uz Lielbritāniju, jo vecāki taču zina

Pavāres un vēsturnieka satikšanās

Alberts. Skatoties senākā pagātnē, pils teritorijā arheoloģiskajos izraku­mos ir konstatētas ēdiena atliekas, atrasti graudi, zivis. Pils iemīt nie­ki uzturā lietojuši gan liellopu gaļu, gan sīklopus. Pētot Hanzas vēs­turi, iespējams uzzināt par ēšanas paradumiem Livonijā, kuras sastāvā bija arī Valmiera, tomēr daudz pār­liecinošu ziņu par vietējo ēdienkarti nav. Pārceļoties tuvāk mūsdienām, var uzzināt, ka ar ēst gatavošanu saistīta uzņēmējdarbība pils teritorijā bijusi arī agrāk. 20.  gadsimta pirmajā pusē tur, akmens namiņā, bija maizes ceptuve, kuru, līdzīgi kā mūsdienās “Pils ķēķa” saimnieki, maiznieks Mārcis Bērziņš starpkaru posmā nomājis no pilsētas valdes. Pēc Otrā pasaules kara kā ceptuve te darbu turpināja Valmieras patērētāju biedrības cehs. 1970.  gadu sākumā ēka pārgāja Valmieras (tolaik – novadpētniecī­bas) muzeja pārziņā. Kopš 2012. gada ēkā atkal tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi.

“Darbojoties šādā īpašā vietā, no mums, protams, sagaida ko intere­santu. Ikdienā piedāvājam mūsdie­nīgu ēdienkarti, bet mums patīk arī

iesaistīties dažādos pasākumos, kas notiek pils teritorijā, Piemēram, Sim­jūda tirgus laikā ejam zupu vārīt ārā, esam tērpos, lai radītu noskaņu. Un tad katlā lopiņa kāja ir ar visu kaulu, cilvēki fotografē un pēta, kā gatavo­jam,” stāsta Inita. Alberts norāda, ka “šova radīšana” ir viena no abu profe­siju līdzībām: “Ir jāspēj piesaistīt cilvē­ku uzmanību, tad viņš atnāk, ierauga, pagaršo. Muzejam ir līdzīgi – cilvēks ierodas, skatās, sāk domāt, sajust to īpašu gaisotni, par ko vēlamies viņam pastāstīt.”

Alberta pienākumos ietilpst arī iejušanās tēlos, viens no tiem ir bru­ņinieks. “Vizuāla izpausme ir patī­kama darbošanās gan pedagoģiski, gan izklaides vajadzībām,” uzskata Alberts. Inita piekrīt, ka tas ir būtiski, arī gatavojot maltīti. “Cilvēks vispirms ēd ar acīm. Bet ļoti svarīgi, ka tas ir ko­mandas darbs. Ja patiks tas, ko dari, garšos tas, ko pagatavo, arī klienti būs apmierināti.” “Domāju, cilvēki nereti uzskata, ka ir tādas profesijas, kur zi­nāšanas ir pašsaprotamas, piemēram, pavārs – visi taču mākam ko pagata­vot, šoferis – daudziem ir autovadītāja apliecība. Tomēr tā nav, katrā profe­sijā, ko apgūsti, ir savas tehnikas un prasmes. Par to, tiekoties ar dažādiem cilvēkiem, esmu pārliecinājies,” uzska­ta Alberts.

Alberts Rokpelnis un Inita Korne

labāk, kas ir vajadzīgs viņu bērniem. Visus šos gadus Anna slepus satikās ar Arnoldu, jo mīlēja viņu. Arnolds pārkāpa laulību mīlas vārdā. Mīlestība attaisno visu? Pusgadu pēc sievas bērēm Arnolds apprecēja Annu. Beidzot bija iestājusies pilnīga laime – tā šķita.

Izrādes režisore ir Lara Merca, horeogrāfs – Rihards Bergs, deko­rācijas – Juris Eglītis. Lomās: Anda Čukure, Jānis Skrastiņš, Elvis Skrastiņš, Mārīte Leimane, Laura Semuča, Artūrs Rundēlis, Maija Zālamane, Odeta Ore, Modris Kokins, Inita Jurgenberga (vai Kaiva Pēča), Mudīte Bērziņa, Vita Gabrāne, Aleksandrs Semjonovs, Lolita Baltgaile, Marika Apine.

Izrāde “Es vēlos, lai mani mīl” ir pirmā izrāde vasaras brīvdabas

Laikmetīgais teātris “Volatus” aicina uz izrādi

Nora Urbāne,koncertzāle “Valmiera”

Jūlijs• 5.  jūlijā plkst. 18.00 “Triple

Smile Trio” koncerts;• 7. jūlijā plkst. 18.00 uzstāsies

mūziķis Edgars Kreilis;• 12. jūlijā plkst. 18.00 grupas

“VŌLTA” koncerts;• 26. jūlijāplkst.18.00uzstāsies

duets Anna Krista Ostrovska & Dominiks Jarmakovičs.

Augusts• 2. augustā plkst. 18.00

uzstāsies duets ­ Laine Loze un Elīza Jegorova;

• 10. augustā plkst. 18.00 uzstāsies mūziķe Madara Grēgere.

Koncertzāle “Valmiera” jau otro gadu aicina jaunos mūziķus pieteik­ties “Vasaras skatuvei“, kas norisinās

koncertzāles “Valmiera“ vasaras tera­sē. Tā ir iespēja jaunajiem mūziķiem uzkrāt muzikālo pieredzi un parādīt savu talantu plašākai auditorijai. Ieeja

Koncerti vasaras terasē jūlijā un augustā

Inita stāsta, ka bērnībā gribēju­si kļūt par frizieri, bet pēc 9.  klases absolvēšanas devusies draudzenei līdzi uz Smiltenes tehnikumu. Jau pēc pirmajām ēst gatavošanas no­darbībām Inita sapratusi, ka atradusi savu profesiju. “Domāju, ka tas būs smagi, nezināju, vai padosies, bet tā nenotika, gatavošana saistīja arvien vairāk, iepatikās tas, ko daru.” Savukārt Alberts savu “nišu” atradis pamazām: “Interese radās jau bērnībā, spēlē­joties indiāņos, vikingos un bruņi-niekos, lasot grāmatas, arī skatoties “National Geographic” raidījumus. Domājot par studijām, apsvēru baltu filoloģiju, paleontoloģiju, ģeoloģiju. Tomēr nokļuvu vēstures fakultātē. Es strādāju ar dažādiem dokumentiem, esmu “nostabilizējies” 20. gadsimtā. 20.  gadsimta starpkaru periods mani saista visvairāk.”

“Man šķiet, ka katrā profesijā ir kaut kas aizraujošs, ja tu to spēj ierau­dzīt, tad tā būs tavējā, jo ļoti svarīgi ir, kā jūties, darot savu darbu,” uzskata Inita. “Līdzības varam atrast. Vēstur­nieks, lai izpētītu tēmu, meklē dažā­dus avotus un faktus, kopsakarību. Arī pavārs meklē dažādas garšvielas, me­todes, lai nonāktu pie galarezultāta.” Alberts gan atzīst, ka gatavojot nekad neizmanto receptes, tomēr maltīte tā­pat izdodoties ļoti garda. Tāpēc, lai ne­

sanāktu pārēsties, viņš gatavojot reti. Savukārt, runājot par garšvielām, Inita apstiprina, ka teiciens, ka iemīlējies pavārs mēdz ēdienu pārsālīt, patie­šām ir patiess. “Ne vienu reizi vien tas ir novērots. Cilvēks ir laimīgs, viņam šķiet, ka vajag piebērt vēl un vēl, pat nejūt, ka kaut kas nav kārtībā, to visu pagaršojot.”

Dažādās jomās strādājošu val­mieriešu satikšanās, sagaidot Latvijas simtgadi, ir Valmieras pilsētas paš­valdības aicinājums paskatīties, cik atšķirīgi esam, vienlaikus ieraugot līdzības. Stāsta varoņi akcijā iesaistās brīvprātīgi un iepazīst cits cita ikdienu. Viņi ne tikai “apmainās” stāstiem, bet arī uzzina, kādu papildinājumu viņa stāstam “rakstītu” otrs varonis. “Rakstnieka” lomā jau iejutušies aktrise Ruta Birgere un māksliniece Malvīne Mennika, bibliotekāre Anita Apine un spēkavīrs Mārtiņš Krūze, daiļslidotāja Lueta Siliņa un koklētāja Dace Cerbule, pirmsskolas izglītības skolotāja Inita Miglava un karavīrs Vilnis Pavlovičs, SIA “VTU Valmiera” autobusa vadītājs Edgars Zaķis un Valmieras Drāmas teātra dekoratore un pilsētas svētku noformējuma autore Inta Skrastiņa, kā arī vecmāte Antra Kupriša un fotogrāfs Raivo Sarelainens.

ir bez maksas. Sliktu laikapstākļu gadījumā kon­

certi notiek restorāna “Vecpuisis” tel­pās.

izrāžu ciklā “Vasaras vakari teātru spēlēs”, kas Valmierā norisināsies jau astoto gadu. Izrāžu norisi finansiāli atbalsta Valmieras pilsētas pašvaldība, organizē Valmieras Kultūras centrs.

Izrādes apmeklējums – bez maksas.