adugunsVOtrdiena � 2015. gada 4. augusts

Viss par “Osvaldu”

ZIEMEÏLATGALES LAIKRAKSTS

7.

Îsziòas

ISSN 1407 - 9844

�

�

Nâkamajâ

Vadugunî

2. lpp.

5. lpp.

Laikraksts iznâk kopð 1950. gada 5. marta � Nr. 57 (8753)

CENA abonentiem 0,53EUR

tirdzniecîbâ 0,65EUR

Pçc desmit gadu pârtraukuma atjaunota naturalizâcijasprocesa tradîcija - topoðajiem pilsoòiem zvçrests jânododsvinîgâ ceremonijâ. Pagâjuðajâ nedçïâ svinîgo solîjumu paruzticîbu Latvijai Balvu novada Dzimtsarakstu nodaïâ nolasîjaAleksandrs Èehira no Kupravas.

Lîdz ðim solîjums bija jânodod tikai rakstiski. Par tradîcijasatjaunoðanu nolçma pçrn, mainot Pilsonîbas likumu. Jaunâ kârtîbaparedz zvçrestu nolasît un pçc tam parakstît solîjuma veidlapu arzvçresta tekstu. Kupravietis Aleksandrs Èehira, kurð pirmais mûspusçnolasîja svinîgo zvçrestu, neslçpa pârsteigumu, ka dzimtsarakstunodaïâ viòu sagaidîja tik daudz cilvçku. “Neko tâdu nebiju gaidîjis.Par godu man bija pat neliels koncerts. Vai patika? Protams,” atzinaviòð. Dzimtsarakstu nodaïas vadîtâja Svetlana Romanovska pçcsvinîgâs ceremonijas vçlçja atcerçties ðo dienu un solîjumu bût lojâlamun uzticîgam Latvijai: “Tâpat tur bija teikts, ka Jûs nekad negrausietLatvijas valsts cieòu un godu. Integrçjoties, kâ tagad moderni saka,ðajâ vidç, noteikti arî valoda kïûs raitâka un jaukâka. Lai Jums labidzîvojas Latvijâ!” Atzinîgus vârdus par lçmumu kïût par LatvijasRepublikas pilsoni Aleksandram veltîja arî Balvu novada domespriekðsçdçtâja vietnieks Juris Boldâns. “Prieks, ka mûsu mazajâ valstiòâ,kur mçs izjûtam cilvçku deficîtu, nu ir par vienu apzinîgu pilsonivairâk. Mçs esam priecîgi par jebkuru cilvçku, kurð nolemj pieòemt

Edgars Gabranovs

Saòem apsveikumus. Aleksandrs Èehira no Kupravas ir pirmais, kuram pçc 10 gadu pârtraukuma, lai kïûtu par Latvijas Republikaspilsoni, bija jânolasa svinîgais zvçrests. Kupravietis neslçpa pârsteigumu, ka viòam par godu Balvu novada Dzimtsarakstu nodaïânoorganizçja pat nelielu koncertiòu. Tâpat viòð saòçma ziedus, laba vçlçjumus, kâ arî grâmatu par Latviju. To jaunajam Latvijaspilsonim dâvâja Pilsonîbas un migrâcijas lietu pârvaldes Balvu nodaïas vadîtâjs Andrejs Martuzâns.

Latvijas pilsonîbu. Katrs cilvçks ir vairâk nekâ zelts vçrts!” uzsvçraJ.Boldâns.

A.Èehira piedzima Ukrainâ un kopâ ar vecâkiem Latvijâ ieradâs,kad viòam bija 3 gadi. “Mçrítiecîgi vçlçjos kïût par Latvijas pilsoni,jo lîdz ðim ìimenç biju vienîgais nepilsonis. Kâ citâdâk, ja vecâki,sieva un septiògadîgâ meitiòa Amina ir pilsones? Tiesa, nebija viegli,jo eksâmenu nokârtoju tikai piektajâ reizç. Visgrûtâk klâjâs arrakstîðanu latvieðu valodâ – ar tâm garumzîmçm,” atklâja Aleksandrs.Jautâts, kâ vçrtç notikumus Ukrainâ, viòð neslçpa, ka iestâjas pretjebkâdiem konfliktiem un kariem. Jâpiebilst, ka kupravietis nekadnav bijis Ukrainâ. Visticamâk, drîzumâ A.Èehira dosies uz Vâciju,kur plâno pastrâdât celtnieka arodâ. “Jâdomâ par ìimenes labklâ-jîbu,” viòð paskaidroja.

Pilsonîbas un migrâcijas lietu pârvaldes Balvu nodaïas vadîtâjsAndrejs Martuzâns sprieþ, ka zvçresta nodoðanu svinîgâ ceremonijâvajadzçja atjaunot jau agrâk: “Vilciens ir nedaudz aizgâjis, kaut ganðo lçmumu vçrtçju pozitîvi. Tuvâkajâ laikâ mûspusç pilsonîbu vçlassaòemt vçl divi nepilsoòi.” Tâpat viòð zinâja teikt, ka paies laiciòð,lîdz A.Èehira saòems Latvijas Republikas pilsoòa pasi, jo, pirmkârt,zvçrestu nodevuðo jauno pilsoòu sarakstu jâapstiprina Ministrukabinetâ. Otrkârt, gala lçmumu izsludina prezidents. Kupravietisatzina, ka viòu nesatrauc fakts, ka vçl nedaudz bûs jâpacieðas: “Ðimmirklim gatavojos, ðo mirkli gaidîju. Esmu priecîgs, ka pârbaudîjumsjau ir aiz muguras. Dzîvosim tâlâk... nu jau Latvijas pilsoòa statusâ!”

Kïûst par Latvijas pilsoni

IegûstmaìistragrâduKembridþâ.

Dosies velobraucienâ4.augustâ plkst. 12.00 bçrni un

jaunieði dosies velobraucienâ “BalviSmart” uz Sitas meþu. Balvu Bçrnu unjaunieðu centra speciâlisti sola, kaneizpaliks sporta aktivitâtes un jaukaatpûta pie ugunskura.

Svinçs Jaunatnes dienu12.augustâ ikviens interesents aicinâts

piedalîties Starptautiskâs jaunatnesdienai veltîtajos pasâkumos Balvos.Dienas laikâ notiks fotoorientçðanâssacensîbas, komandu spçles, karaoke, kâarî brîvâ talantu skatuve. Muzicçs grupa“Dumplings”.

Bûs lauku labumutirdziòð

8.augustâ no plkst. 9.00 lîdz 14.00laukumâ pie Balvu Kultûras un atpûtascentra (Brîvîbas ielâ 61) notiks kârtçjaislauku labumu tirdziòð, kur varçsiegâdâties daþâdus lauku labumus,amatniecîbas izstrâdâjumus, sezonasogas un dârzeòus no vietçjiemzemniekiem, mâjraþotâjiem un amatumeistariem.

Turpinâs akcija!Atgâdinâm, ka lîdz 31.augustam

notiek SIA “ZAAO” organizçta akcija“Sper EKOsoli!”, kuras laikâ EKOlaukumos iespçjams bez maksas nodotneizjauktu nolietoto daþâda izmçraelektrotehniku: televizorus, ledusskap-jus, tçjkannas, trauku mazgâjamâsmaðînas, matu fçnus, gludekïus, mobi-los telefonus, pulksteòus, putekïusû-cçjus, mikserus un citas ierîces, kasdarbinâtas ar elektrîbu vai baterijâm.Nododot nolietoto elektrotehniku, EKOlaukuma apmeklçtâjus aicinâs aizpildîtîpaðu akcijas kuponu un piedalîtiesbalvu izlozç. Katra EKO laukumaizlozçtâ kupona iesniedzçjs balvâsaòems elektrisko tçjkannu. Kopâ tiksizlozçtas 20 tçjkannas. Visi kuponi, kasiemesti EKO laukumos akcijas kupo-niem paredzçtajâs kastçs, automâtiskipiedalîsies izlozç par galveno balvu -daudzfunkcionâlu virtuves kombainu.

Sporto un çd desiòasVelobrauciens uz Sitas meþiem

Apkopo 150 darbusPlâno izdot grâmatu

Balvupagastâgâjalustîgi!

Latvijâ

Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2015. gada 4. augustsV2.

Vârds redaktoram

Par daþâdu pasâkumu un svçtku klâstu trûkumuLatvijâ, ðíiet, nevajadzçtu þçloties. Arî mûspusç tie irdaudzveidîgi. Tiesa, vielas pârdomâm tâpat ir atlikulikâm. Mulsina fakts, ka vienlaikus ar starptautiskoteâtru klasiskâs dramaturìijas festivâlu “Íirðu dârzs”notika arî pirmâ Ziemeïlatgales uzòçmçju dienaBalvos. Jâpiebilst, abi pasâkumi, manuprât, izdevâs,tomçr neatbildçts paliek jautâjums, vai tiem bijajânotiek vienâ dienâ? Tâpat nereti pârdomas raisapasâkumu programmas. Skatot kaimiòpilsçtu afiðas,nâkas secinât, ka, piemçram, novadu vai pilsçtu svçt-ku programmas ir vçrienîgâkas nekâ pie mums. Tâs irsubjektîvas pârdomas, kas, iespçjams, pamatojamasar to, ka pie visa labâ jau esam pieraduði. Jâpiekrîtpasâkumâ “Dziesma Bçrzpilij” izskançjuðai domai,ka mums pieder tik daudz, bet mçs gribam vairâk. Jâ,gribam! Ar baltu skaudîbu pârlasîju gulbenieðunovada svçtku afiðu, kas notika no 24. lîdz 27.jûlijam.Arî pagâjuðâs nedçïas nogalç alûksnieðiem un novadaciemiòiem èetrâs dienâs bija, ko darît, bija, ko redzçt.Nekâdâ gadîjumâ negribu noniecinât mûspuseskultûras darbinieku darbu – viòi ir vislabâkie unvisèaklâkie! Tomçr jçdziens ‘iedot kurvîti’ nav izpa-licis... vismaz balvenieðiem. Kâ nu ne, ja ir pagastu unnovada svçtki. Kur paliek pilsçtas svçtki? Jâsecina arî,ka loìisks ir arguments, ka labâk noorganizçt vienuslielus svçtkus, nevis vairâkus maziòus. Tâpat loìisksir skaidrojums, ka novada svçtki tâpat notiek Balvos,un pilsçtnieki ir tikai ieguvçju lomâ. Iespçjams, neko-rekti atgâdinât, tomçr piekrîtu deputâtes Inâras Òiku-ïinas viedoklim, ka joprojâm nav izdiskutçts jautâ-jums par pilsçtas pârvaldnieka amata iedibinâðanu.Viela pârdomâm...

P.S. Jâpiebilst, ka aizvadîtajâs brîvdienâs notika

Viïakas novada svçtki, kas bija sirsnîgi un jauki. Par

tiem nâkamajâ laikraksta numurâ.

Atklâj interaktîvu pulksteni. 1.augustâ Brîvîbasbulvâra un Elizabetes ielas krustojumâ atklâja interaktîvupulksteni, kas skaita laiku lîdz Latvijas vîrieðu valsts-vienîbas pirmajai spçlei 2015.gada Eiropas basketbolaèempionâtâ - 5.septembrî ar Beïìijas izlasi. Eiropasèempionâta laikâ pulkstenis râdîs spçlçtâju statistiku, kâarî citu interesantu informâciju.

Kïûst par Eiropas èempioniem pludmalesvolejbolâ. Latvijas pludmales volejbolisti AleksandrsSamoilovs un Jânis Ðmçdiòð beidzot ir piepildîjuði vienuno saviem mçríiem - ar treðo piegâjienu Latvijas labâkaisduets ir izcînîjis Eiropas èempionu titulu, kas iepriekðçjosdivos gados palika viena soïa attâlumâ. Eiropas èempioniAustrijas pilsçtâ Klâgenfurtç aizvadîja izcilu turnîru, joizcînîja septiòas uzvaras septiòâs spçlçs, zaudçjot tikaivienâ setâ.

Izcîna zelta medaïu Vispasaules informâtikasolimpiâdç. No 26.jûlija lîdz 2.augustam Kazahstânaspilsçtâ Almati norisinâjâs 27. Vispasaules Informâtikasolimpiâde. Piedaloties rekordlielam skaitam dalîbnieku,Rîgas 89. vidusskolas pârstâvis Aleksejs Zajakins pçc èetrugadu pârtraukuma Latvijai izcînîja zelta medaïu! Tâpataugstvçrtîgu sniegumu demonstrçja arî Rîgas valsts 1.ìim-nâzijas skolnieki Aleksejs Popovs un Kristaps Èivkulis,kopçjo Latvijas medaïu bagâþu papildinot ar divâmbronzas godalgâm.

Ðonedçï gaidâms liels karstums. Ðonedçï Latvijâgaidâmas karstâkâs dienas pçdçjâ gada laikâ - gaisatemperatûra reizçm pârsniegs +30 grâdu atzîmi, prognozçsinoptiíi. Treðdien lielâkais karstums gaidâms Kurzemç,kur termometra stabiòð pakâpsies lîdz +32 grâdiem,ceturtdien lîdzîga gaisa temperatûra prognozçta Latgalç.Piektdien karstums varçtu atslâbt, bet sestdien iespçjamasvelme lîdz +33 grâdiem.

(Ziòas no interneta potâliem www.tvnet.lv, www.delfi.lv,

www.apollo.lv)

Edgars Gabranovs

Augusta pirmajâ datumâ atpûtas pasâkumu ”Krâsainâdiena” ar daþnedaþâdâm aktivitâtçm saviem iedzîvotâ-jiem rîkoja Balvu novada Balvu pagasta pârvalde, tautasnams un sporta centrs.

Pasâkums tradicionâli notika Naudaskalna ezermalâ, kur irvieta gan sportiskâm, gan kultûras aktivitâtçm, un garâmbraucçjivar tikai ar skaudîbu nolûkoties uz notiekoðo vai arî mest steigupie malas, piestât un piedalîties.

Uzrunâjot klâtesoðos, Balvu pagasta pârvaldnieks AndrisÍerâns izteica cerîbu, ka, apvienojot sportiskâs un kultûrasaktivitâtes, labi jutîsies ikviens pasâkuma apmeklçtâjs. Savukârtpagasta kultûras darba organizatore Aina Biseniece aicinâjaikvienu klâtesoðo iekrâsot dienu savâ krâsâ: ar smaidu, lîdzdalîbu,uzvaru vai vienkârði labu garastâvokli. Viòa pastâstîja, ka visasdienas garumâ darbosies radoðâs darbnîcas: draudzîbas pînîðudarbnîca, skaistumkopðanas darbnîca, krâsu un mâkslasdarbnîca, kâ arî brîvâ skatuve, kur radoði izpaust savus talantus.Ar îpaðu lepnumu viòa pieteica Balvu pagasta dramatiskâkolektîva izrâdi “Èaukstenes”, ko kolektîvs iestudçjis reþisoresVairas Resnes vadîbâ. “Mûsu dramatiskais kolektîvs piedalîjâsgada amatierteâtru izrâdç un guva labus rezultâtus. Ðogaddramatiskais kolektîvs ar Annas Brigaderes izrâdi “Èaukstenes”piedalîjâs arî starptautiskajâ teâtru festivâlâ “Íirðu dârzs”, kasnotika Balvos,” viòa teica. Dienas noslçgumâ, pirms laisties dejâ,kultûras darba organizatore piedâvâja noskatîties zviedrureþisores Modas Nikanderes dokumentâlo filmu “Ceïa gals” parBalvu pagasta iedzîvotâju Dainu Tavari, kâ arî tikties ar fotogrâfiIntu Ruku. “Ir arî sastâdîta krustvârdu mîkla par Balvu pagastu.Tâpat varçs meklçt atðíirîbas divos it kâ vienâdos zîmçjumos,”A.Biseniece solîja tiem, kuri dienu vçlçjâs aizvadît râmi, vingrinotsavas prâta spçjas.

Sporta pasâkumu koordinatore Inâra Frolova interesentiemsolîja iemâcît nûjoðanu, aicinâja veidot komandas strîtbola unvolejbola spçlçm un atzina, ka visu nakti nav gulçjusi, jo piesau-kusi labu laiku. Jâteic, lietus gan nelija, bet saules arî nebija, pûtadrçgns vçjð, taèu tie, kam kïuva auksti, varçja sasildîties pieugunskuriem, kur prâvos katlos vârîjâs mednieku diþzupa, kopçc îpaðas mednieku receptes vârîja mednieki Aivars Irbîtis unJânis Laicâns, un tapa tradicionâlais dârzeòu sautçjums. Bçrninenoguruði òçmâs piepûðamajâs atrakcijâs, bet sportistiem gâjakarsti gan tieðâ, gan pârnestâ nozîmç. Pçc Balvu karatç klubaparaugdemonstrçjumiem visi ar lielu interesi gaidîja medniekustafeti, ko atklâja mednieku un makðíernieku kluba “Bebrîtis”vadîtâjs Mâris Kozlovskis. “Mûsu stafetes bûtîbâ ir teatralizçtsuzvedums par mednieku dzîvi, kâ mednieks dodas uz meþu, kâtiek pie medîjuma un medîjumu pârnes mâjâs. Mçs gribamparâdît tautai, cik sûra un grûta dzîve ir medniekam,” viòðteica. Un bija jau arî! Vispirms mednieku komandai (un tâdasbija 11!) vajadzçja iestumt vecu braucamo, ar ko nokïût medîbâs,tad trâpît stabâ, ðaujot ar kaíeni, ar katamarânu aizbraukt ezerâun atrast ûdenî iekrituðu medîjumu, mest ðautriòas, pârvietotiespa paralçlajâm virvçm, trâpît pa bçgoðu caunu, ðaujot armazkalibra ðauteni, un pârvilkt mâjâs medîjumu. Uzvarçja,protams, draudzîba! Bet 1.vietu izcînîja Pilskalna komanda noNorvçìijas – Sandra Tjosvalde ar ìimeni, 2.vietâ negaidîtiierindojâs trîs puikas - Edgars un Daniels Lavrenovi un KristiânsPanga, bet 3.vietâ - Ilze un Mârtiòð Logini un Ivars Putniòð.Strîtbolâ uzvaras laurus plûca komanda “Emîls un Co”, kopârstâvçja Emîls Jauntçvs, Jânis Zujâns un Mârtiòð Þugs.Krustvârdu mîklu pareizi atrisinâja èetri pasâkuma dalîbnieki:Dace Paidere-Trubòika, Elita Gromova, kurai palîdzçjis AndrejsÞugs, Sarmîte Sarkane un Valdis Silinieks.Uzvarçtâji saòçmaPateicîbas rakstus un balvas - vietçjo sponsoru medus burciòas,augïus, medîjumu konservus un T-krekliòus. Rezultâts visiembija prieks un gandarîjums par labi pavadîto dienu!

Vçro karatç, bauda diþzupu,min krustvârdu mîklu un vçl

Lappusi sagatavoja I.Zinkovska

Paraugdemonstrçjumi. Balvu karatç kluba dalîbnieki ska-tîtâjiem demonstrçja, kâ meitenei pieveikt huligânu, kurðgrib viòai atòemt somiòu vai uzbrûk, piemçram peldvietâ.

Iestumj auto. Lai dotos medîbâs, mednieku komandaivispirms bija jâiestumj un jâiedarbina vecs auto.

Finiðs. Finiðâ mednieku komanda startçja ar nomedîtudzîvnieku (viens no komandas biedriem), ko plastmasaskastç nâcâs vilkt pa pïavu.

Uzstâjas amatierteâtris. Balvu pagasta amatierteâtrispasâkumu iekrâsoja ar izrâdi “Èaukstenes”, ar ko guvispanâkumus arî citviet.

Mednieku diþzupa. Mednieku diþzupa tapapçc îpaðas mednieku receptes no stirnubuka gaïas, bet dârzeòu sautçjumamizmantoja meþacûkas sivçnu.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

aF

oto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Par ko raksta kaimiòi

Aktuâli Otrdiena � 2015. gada 4. augustsV 3.

Viedokïi

Re, kâ!

Vai plânojat doties svçtceïojumâ?

Aptaujas rezultâti “Vaduguns” mâjas lapâ www.vaduguns.lv

Svçtceïojums – gâjiens arnoteiktu mçríi

Svçtceïojumos ar viena, divu gadupârtraukumu dodos jau vairâk nekâ 20gadus - kopð 90.gadiem, kad vçl biju

FÇLIKSS ÐNEVEÏS, Kupravasdraudzes vikârs

priesteris Gaigalavâ. Atceros savu pirmosvçtceïojumu, kad no Preiïiem uzAglonu kâjâm aizgâjâm dienas laikâ. Tâbija pirmâ pieredze, kad sapratâm, konozîmç svçtceïojumâ doties kâjâm.Pirmkârt, atbildi uz jautâjumu: “Konozîmç doties svçtceïojumâ?” var atrastpaðâ jautâjumâ. Tas nav izklaides pâr-gâjiens, bet ceïojums ar noteiktu mçríi,proti, pateikties Dievam. Otrkârt, svçtceï-niekiem arî allaþ jârçíinâs ar daþâdâmneçrtîbâm un jâsaprot, ka ðâda veidapârgâjiens nebûs pielîdzinâms komfortaapstâkïiem mâjâs, tâdçï svçtceïojumiemvajag pienâcîgi sagatavoties.

Svçtceïojumâ no Viïakas novadaÐíilbçniem noteikti doðos arî ðogad, kadcaur Baltinavu turpinâsim ceïu tâlâk lîdzpaðam galamçríim. Uz Aglonas svçtkiemvçlams iziet laikus, jo paralçli jâdomâarî par labâkiem sadzîves apstâkïiem.Piemçram, svçtceïniekiem no visas Lat-vijas, tuvojoties Aglonai, ir grûtâk atrast

nakðòoðanas vietas. Cilvçcîgi sapro-tams, ka gluþi zem klajas debess gulçtnav vçlmes. Grûti arî paredzçt, kâdi bûslaika apstâkïi. Tâdçï, lai arî nakðòoðanasvietâ virs galvas, iespçjams, nebûs taslabâkais jumts, galvenais, lai tas vispârbûtu. Pretçjâ gadîjumâ piedzîvoti arîbrîþi, kad pamostoties cilvçki pârklâtiar rîta rasu.

Neatkarîgi no tâ, cilvçki uz Aglonudosies kâjâm vai brauks ar transportu,ikvienam svçtceïniekam novçlu pateik-ties Dievam. Cilvçki, kuri svçtceïojumâdosies kâjâm, var pateikties par laboveselîbu, ka ir spçjîgi pievârçt garo ceïaposmu. Svçtceïojums ir gâjiens arnoteiktu mçríi. Esmu sastapis jaunieðus,kuri tajos dodas, lai, piemçram, izlûgtulabu dzîves draugu vai lûdzas par tçvu,mâti, vecmâti. Svarîgi, lai tas nebûtuvienkârðs pârgâjiens, bet piepildîts arnoteiktu un cilvçkam svarîgu mçríi. LaiDievs Jûs svçtî.

Svçtceïojumos uz Aglonu esmudevusies astoòus gadus pçc kârtas. Laiarî sâkotnçji ðíita, ka ðogad ðo ieceridaþâdu iemeslu dçï neizdosies realizçt,pavisam nesen mani uzaicinâja svçtceï-nieku grupa no Daugavpils. Viòiemnebija svçtceïojuma grupas saimnieces,

IVETA LARKA, svçtceïojumuorganizatore

Viedokïus uzklausîjaA.Loèmelis

Païâvîbâ uz Dievu allaþ vissizdodas tâdçï jau vakar pçcpusdienâ devos uz

Daugavpili un svçtceïojumu sâkðu 4.au-gustâ. Savukârt ideja doties svçtceïo-jumos radâs jau pirms laiciòa, kad meitaapmeklçja Svçtdienas skolu. Arî pirmstam mani aicinâja doties svçtceïojumos,bet, jâatzîst, vienmçr atradu iemeslus, laito nedarîtu. Tomçr pienâca tâ diena,kad ar meitu sapratâm, ka jâpamçìinaun jâsaprot, ko nozîmç doties svçtceïo-jumâ. Jâteic, svçtceïojumiem jânobriestne tikai morâli, bet tas ir arî diezganfiziski grûti. Ar ðâdâm grûtîbâm sastaposarî es. Tâdçï kâdâ no reizçm sapratu, kaarî turpmâkos gadus ïoti vçlos dotiessvçtceïojumos, bet, lai nevajadzçtukâjâm mçrot visu lielo ceïa posmu noBalviem uz Aglonu, atradâm kompro-misa variantu - pieteicos par pavârespalîdzi, lai svçtceïojumu dalîbniekiemgatavotu çdienreizes. Arî rûpes par çdie-na gatavoðanu ir liela atbildîba un navviegls darbs.

Pati svçtceïojumus no Balviem uzAglonu esmu organizçjusi divus, trîsgadus. Diemþçl notikumi dzîvç iegro-zîjuðies tâ, ka ðogad svçtceïojums noBalviem daþâdu apstâkïu sakritîbu dçïnenotiks. Jâpiebilst, ka nav arî daudz

cilvçku, kuri vçlas uzòemties organizçtsvçtceïojumus. Tâ ir liela atbildîba, unsvçtceïojuma organizçðanas process nevienmçr izdodas, kâ iecerçts. Piemçram,bijuði gadîjumi, kad ir grûtîbas atrasttransportu, ar kuru galamçríî nogâdâtsvçtceïnieku mantas. Savukârt, kadtransports atrasts, reizçm rodas grûtîbassameklçt autobusa ðoferi. Arî pavârunav viegli atrast. Tâpat katram svçtce-ïojuma dalîbniekam jâiepazîstas arnoteikumiem. Ja tos neievçro arî pçcvairâkkârtçjiem aizrâdîjumiem, cilvç-kam palûdzam svçtceïojumâ vairsnepiedalîties cerîbâ, ka savu rîcîbu pâr-domâs un tajâ atkal dosies nâkamgad.Jâsaprot, ka svçtceïojums nav izklaidespârgâjiens. Protams, neizpaliek arî jaut-rîba, bet noteikumus ikvienam svarîgiievçrot. Tajâ paðâ laikâ jâpateicas Die-vam. Ja cilvçkiem ir païâvîba uz Dievu,Viòð pakârto visas lietas, un rezultâtâsvçtceïojumi allaþ izdodas. Lai arî ðogadsvçtceïojums no Balviem nenotiks, tonoteikti atkal uzòemðos organizçtnâkamgad. Ikvienam novçlu atrastlaiku, lai varçtu doties svçtceïojumâ! LaiDievs svçtî!

Brâïi Íiploki – absolûti stiprâkie25.jûlijâ Íekavâ notika Íekavas novada èempionâts

svaru stieòa vilkmç no zemes (individuâli un pâriem). Uzsacensîbâm devâs arî astoòi sporta kluba “Gulbenes K.S.P.”atlçti. Bez daudzâm citâm gulbenieðu godalgâm, svarakategorijâ lîdz 210 kilogramiem 1.vietu izcînîja brâïi Sandisun Uldis Íiploki (540 kg), arî absolûtajâ vçrtçjumâ viòiem1.vieta. “Sacensîbas bija ïoti interesantas un aizraujoðas.Esmu ïoti apmierinâts ar komandas atlçtu startu - daudzisasniedza arî personîgos rekordus. Ðîm sacensîbâm vairâkgatavojâs U.Íiploks, kurð pârbaudîja savus spçkus vilkmesvingrinâjumâ ar specializçto ekipçjumu, jo septembrasâkumâ viòð startçs Pasaules èempionâtâ spçka trîscîòâ,kas notiks Èehijâ. Savukârt pârçjie atlçti ðajâs sacensîbâsstartçja pieredzei un treniòa nolûkâ,” stâsta kluba pârstâvisA.Cîrulis.

“Dzirkstele”

Notiks ezera izpçtes atklâðanaspasâkums

14.augustâ Pilssalâ pie Alûksnes novada domesaìentûras “ALJA” notiks Alûksnes ezera 2015.gada izpçtesperioda atklâðanas pasâkums. Lai iepazîtu ezera barîbasíçdes un to izpçtes metodes, dalîbniekiem bûs iespçjapiedalîties Vides Risinâjumu institûta un LatvijasHidroekoloìijas institûta pçtnieku rîkotajâs darbnîcâs.Tâpat izpçtes dalîbnieki varçs pârbaudît savas prasmes zivjuparaugu ievâkðanâ, ðíiroðanâ un mçrîðanâ. Savukârtpçtnieki demonstrçs zivju iekðçjo orgânu izpçti, eksperi-mentus ar gliemençm un zooplanktona izpçti mikroskopâ.Izpçtes atklâðanas pasâkumâ pçtnieki îpaðu uzmanîbuvçrsîs arî cilvçka izraisîto klimata pârmaiòu ietekmei uzezera ekoloìisko stâvokli. Lîdz 2016.gadam plânots veiktvisaptveroðu ezera ekosistçmas izpçti.

“Malienas Ziòas”

Limbaþu pagasta “Mikaitâs” mâcîjâs40 suòi

Limbaþu pagastâ, SIA “Mikaitas”, notika trîs dienuseminârs aitu ganîðanâ ar suni. Saimniecîbas îpaðnieki AijaÐneidere un Jânis Miíelsons to rîkoja sadarbîbâ ar Dienestaun sporta suòkopîbas mâcîbu centru. Ðoreiz uz to ieradâsgan aitu saimnieki no Kandavas, Amatas, Smiltenes,Jelgavas, gan ðíirnes suòu audzçtâji, galvenokârt no Rîgas,arî Lietuvas un Igaunijas ar aptuveni 40 suòiem. Nodar-bîbas vadîja Krievijas Kinoloìijas federâcijas ganîðanasdienesta tiesnese un instruktore Marija Kobïikova. Seminârâpiedalîjâs arî kanisterapeite Vladislava Akimova. SavukârtSIA “Mikaitas” saimniece A.Ðneidere priecâjâs par labajâmatsauksmçm, jo lielâ atsaucîba apliecinâja, ka ðâdas mâcîbaslauksaimniekiem un èetrkâjainajiem palîgiem bija ïotinoderîgas: “Ja suns ir nodarbinâts, tas nemçdz ne klejot,ne gaudot, ne rakt bedres dârzâ un darît citas blçòas.”

“Auseklis”

Klavieres uz bruìa“Kâds varbût teiks, ka ðî ideja ir nedaudz traka un

aptaurçta, bet man ðíiet patîkami, ka trîs vietâs Valmierâ– pie Vidzemes Augstskolas, Mûzikas skolas un Dzirnaviòuezeriòa – atradîsies publiskas klavieres,” atklâjot 24 stunduklavierspçles maratonu, klâtesoðos uzrunâja Valmierasnovada fonda brîvprâtîgais Mârcis Bogdanovs. Akcijasrîkotâjs atzina, ka viòam ideja radâs pirms trîs gadiem,toreiz vçl nezinot, ka lîdzîgi pasâkumi jau notiek 50 pilsçtâsârzemçs, galvenokârt Amerikâ un Austrumeiropâ.

“Liesma”

Aktuâli Talants

Tilþas pagasta centrâ, ielasmalâ, uzmanîbu piesaista neliels,zaïumu ieskauts namiòð. Ârçji tâdaiïums ir puíu laukumi, koðum-augi, pat apzaïumota arka. Nami-òu apdzîvo rûíîði. Kas viòi tâdi unko dara, atklâja Astrîda Krainâ.

“Tilþas Rûíîði” ir sabiedriskâ labu-ma organizâcija, kurâ aktîvi darbojasvietçjâ pagasta sievietes. Ne velti orga-nizâcijai izvçlçts tâds nosaukums, jo,bûdamas daþâdas pçc vecuma unprofesionâlâs piederîbas, sievas vienokopîgas intereses. Viòas ir lielas rok-darbnieces, kuras neskopojas savâsprasmçs un aizvien iemâcâs kaut kojaunu. Namiòð ir viòu kopâ pulcçða-nâs vieta, kur izvietotas stelles,darbarîki, kur top audumi, adîjumi,jostas un citas acij tîkamas lietas, arko greznoties paðâm, ar ko pârsteigtcitus. Tagad, vasarâ, sievas satiekasretâk, taèu rudens un ziemas mçneðostaciòa uz namiòu viòâm ir regulâriiestaigâta. Aukstajos mçneðos kurina paðiemûrçto plîtiòu,uzvâra tçju, un telpâs ir omulîgi.

Par sevi un pârçjâm dalîbniecçm vadîtâja Astrîda Krainâar smaidu saka: “Esam plaða profila sievas, jo, kâ jaulaucinieces, protam darît visu!” Tam pilnîgi piekrît vietçjâpagasta pârvaldniece Anna Bçrziòa, apbrînojot “Rûíîðu”vadîtâjas un pârçjo dalîbnieèu labestîbu, enerìiju un izdomu.Sievu rokdarbi bagâtina Tilþâ rîkotos pasâkumus, un pagastugrezno arî Astrîdas noaustais Tilþas karogs ar pagastauzrakstu. “Apbrînoju viòas spçjas aptvert un aizvien iemâcîtiesko jaunu. Bût izcilai rokdarbniecei ir dabas dots talants, nekatram tâds piemît,” uzskata pagasta vadîtâja. Viòa aizvienatbalsta rokdarbnieces – gan ar idejâm, gan arî sniedzotmateriâlu palîdzîbu.

Tagad, vasarâ, namiòa galvenais akcents ir puíu dârzs.Par ziediem un augiem priecâjas paðas un uzmanîbu apkârtneipievçrð arî garâmgâjçji. Protams, apkârtnes teritorijas izkop-ðana un veidoðana ir gadu darbs, un Tilþas sievâm netrûkstideju, ko darît nâkamajâs sezonâs. Namiòð oficiâli skaitâsBalvu novada îpaðums, kas “Rûíîðu” lietoðanâ nodots uzseptiòiem gadiem. Organizâcijai jâmaksâ rçíini par zemi,ûdeni un elektrîbu. Astrîda stâsta, ka vâkuði lîdzekïus, izman-tojot sponsoru atsaucîbu, kas izlietoti namiòa iekârtoðanai.“Mçs te strâdâjam un iekârtojam visu, kâ priekð sevis. Taèulabi apzinos, ka namiòð nebût nav mûsu îpaðums. Vienmçrjâpatur prâtâ, ka kâdâ brîdî varam saòemt ziòu ar uzteikumuun aicinâjumu îpaðumu atbrîvot,” mazliet satraukti bilstAstrîda.

“Tilþas Rûíîðu” namiòð

Kopîgu intereðu pulciòð. Rokdarbnieèu pulciòâ èaklistrâdâ skolotâja Ilga Medne, kura skaisti ada un tamborç.Tagad viòa iemâcîjusies arî aust jostiòas. Starp lielajiem“Rûíîðos” labi jûtas septiògadîgâ Samanta, kura ðurp nâkar mammu Jolantu, un jau iemâcîjusies aust prievîti. Meis-tarîgas rokdarbnieces ir arî pensionâre Benita un Anna,turklât – labas saimnieces. Bûtîbâ visas “Rûíîðu” dalîb-nieces prot talantîgi saimniekot un katra var palepoties arkâdu interesantu çdiena recepti. Ne velti vadîtâja saka:“Laikam nav tâdu darbu, ko mçs neprastu, taèu mûsu lielâ-kâ nelaime ir laika trûkums.”

Re, cik skaisti! Ilga un Anna priecâjas par krâðòorokdarbu.

Èaklu roku darinâjumi. “Rûíîðu” namiòâ ir mâjîgi, jo tamîpaðo auru pieðíir arî daudzkrâsainie rokdarbi, kas iruzskatâms dalîbnieèu veikuma rezultâts.

Talantîga meistare. Astrîdu Krainu kolçìes raksturoja kâ ïoti talantîgurokdarbnieci, kura ne vien pati apgûst jaunus rokdarbu veidus, bet prot iemâcîtaust vai knipelçt arî citas sievas. Astrîda ir vairâku greznu jostu autore. Tagadviòa gatavojas izpildît pasûtîjumu - noaust Lielvârdes jostu.

Infekcijas loks savelkas arviencieðâk

Pârtikas un veterinârais dienests kopð piektdienasizsludinâjis Âfrikas cûku mçra (ÂCM) karantînu vairâkosViïakas novada pagastos - Vecumu, Medòevas un Ðíilbç-nu. Jau vçstîts, ka ðogad ÂCM Latvijâ ir atklâts kopumâapmçram 400 meþacûkâm. Mâjas cûkâm ÂCM pçdçjoreizi konstatçts ðogad 6. jûlijâ. Ko nozîmç karantîna unkas jâievçro pagastu iedzîvotâjiem, skaidro PVDZiemeïlatgales pârvaldes vadîtâja MÂRÎTE ÒUKÐA.

Karantîna attiecas tikai uz savvaïas cûku teritoriju, joVecumu pagastâ atrada vienu slimu meþacûku. Lîdz ar tovçrîgiem un uzmanîgiem jâbût arî mâjas cûku turçtâjiem.Jâseko lîdzi mâjas dzîvnieku veselîbai. Pamanot jel kâdusveselîbas traucçjumus mâjas cûkâm, nedrîkst nodarboties arpaðârstçðanu, bet jâziòo PVD. Obligâti ir biodroðîbaspasâkumi. Pie novietòu ieejâm vai izejâm jânovieto ardezinfekcijas ðíîdumiem piesûcinâti paklâji, kâ arî jâtur visidzîvnieki tikai to atraðanâs vietâs, meþacûkâm nepieejamâvietâ. Saimniekiem uz dzîvnieku mîtnçm jâiet ar atseviðíiemapaviem. Pçc atgrieðanâs no meþa obligâti jânomaina apìçrbs,jânomazgâ rokas . Pçc ogoðanas vai sçòoðanas neizbçrtatkritumus vietâs, no kurâm tie var nonâkt kûtîs. Ïoti vçlamsmâjas cûkâm neizbarot zâli, ja tâ, iespçjams, varçtu bûtnonâkusi saskarsmç ar meþa dzîvniekiem, arî stirnâm.Dzîvojot meþu tuvumâ, infekciju var pârnçsât arî suòi,atvelkot kâdu bojâtu meþa dzîvnieka gabalu. Nedrîkst izbarotmâjas cûkâm jel kâdus pârtikas atkritumus. Un, protams,aizliegts ievest gaïu un gaïas produktus. Grebòevasrobeþpunktâ nesen konstatçja mçri sâlîtai cûkas gaïai.

Karantînas izsludinâtâ teritorija Viïakas novadâ tagadattiecas uz otro zonu. Tas nozîmç, ka mâjas cûku turçtâjibez saziòas ar PVD nedrîkst pârvietot savus dzîvniekusne uz kurieni.

Lauku iedzîvotâji vairâkkârt jautâ: kad vienreiz mas-veidâ sâks apkarot meþacûkas? M.Òukða uzver,- laiapkarotu ðo meþa dzîvnieku populâciju, medniekiemiesaka iespçjami vairâk tâs medît. Saprotams,- ja meþa-cûkas tikai vairosies, slimîbas infekcija ies plaðumâ. Faktito jau pierâda. Dodoties barîbas meklçjumos, cûkas ieklîstjaunâs teritorijâs. Konstatç jaunus slimîbas skartus meþadzîvniekus kâ Malnavas, Meþvidu pagastos, vçl citur, arîGulbenes pusç. Tas nozîmç, kâ uzsver vadîtâja, ka loksvelkas ciet. Tâpçc ïoti atbildîgiem jâbût arî medniekiem.Pârnâkot mâjâs pçc medîbâm, jânomaina apìçrbs,jâdezinficç apavi, automaðînas, ar ko pârvadâja nome-dîtâs meþacûkas. Medîbu atkritumi jâiznîcina, un ðimnolûkam var izmantot speciâlos konteinerus, no kuriempçc tam produktus aizved un sadedzina, vai arî apraktvismaz metru vai pusotra dziïumâ, lietojot dezinfekcijaslîdzekli. Meþacûku gaïu pârtikâ var lietot tikai pçc analîþurezultâtu saòemðanas. Par visâm atrastâm beigtâm meþa-cûkâm nekavçjoties jâinformç PVD.

Ziemâji sola rekordraþasAtðíirîbâ no aizvadîtâ gada, ðogad ziemâju raþa solâs

bûtu rekordaugsta – vidçji par 25% no hektâra vairâknekâ pçrn. Tâ secinâjuði Latvijas Lauku konsultâcijucentra Augkopîbas nodaïas speciâlisti.

Valstî kopumâ vidçjâs raþas ðogad prognozç labâlîmenî - ziemas kvieðiem 4,3 t/ha, kas iesçti aptuveni 290tûkstoðos hektâru, rudziem - 3,3 t/ha, tritikâlei - 3 t/haun ziemas rapsim - 3,1 t/ha.

Aizvadîtajâ nedçïâ uzsâkta ziemas mieþu kulðana, unsaimnieki raþu jau novçrtçjuði kâ ïoti labu. Nâkamiekultûraugi, kas gaida novâkðanu, ir agrâkâs ziemas kvieðuðíirnes, piemçram, ‘Fredis’ un ziemas rapsis. Ziemas rapðulaukus, kas apstrâdâti ar desikantiem, jau kuï, un pirmieraþas rezultâti ir iepriecinoði. Masveida novâkðana varçtusâkties ðonedçï. Salîdzinot ar citâm sezonâm, kad ziemasrapsi vâca jûlija beigâs, ziemâju novâkðana masveidâsâksies vçlâk, nekâ ierasts. Ðogad – vairâk Zemgalç -ziemas kvieðos novçrota veldre. Lielâkoties cietusi Latvijâveidotâ ðíirne ‘Edvîns’. Tomçr, ja novâkðanas laikâ laikaapstâkïi bûs sausi, tos izdosies novâkt veiksmîgi un arpietiekami labu kvalitâti.

LLKC Augkopîbas nodaïas vadîtâjs O.Balodis secina,ka lielâkâs raþas plânots iegût Zemgalç, kur ziemâjipadevuðies vislabâk. Taèu kopumâ ir visi priekðnoteikumi,lai cerçtu uz rekordraþâm no katra hektâra, kâ arî uzrekordlielu graudaugu kopraþu, ko nodroðina graudau-gu platîbu palielinâðanâs.

Foto

- E

.Gabra

novs

Foto

- M

.Spru

dzâne

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

Foto

- M

.Spru

dzâne

Foto

- M

.Spru

dzâne

Vietçjâs ziòasOtrdiena � 2015. gada 4. augustsV4.

Saruna

Vietçjâs ziòas Otrdiena � 2015. gada 4. augustsV 5.

VAIRIS DMITRIJEVS ðobrîdir zvçrinâta advokâta palîgszvçrinâtu advokâtu birojâ“Vilgerts”. Viòð 2007.gadâabsolvçjis Viïakas Valsts ìim-nâziju, bet 2013.gadâ ieguvismaìistra grâdu KembridþasUniversitâtç Lielbritânijâ.

Jautâts, kâds bija jaunieða ceïð, laiiegûtu izglîtîbu vienâ no pasaulesprestiþâkajâm universitâtçm, viòðatzina, ka daudz domâjis, ko darîspçc vidusskolas beigðanas, jo lîdzpat 12.klasei simtprocentîgas pâr-liecîbas nebija. “Domâju par íîmiju,fiziku, politikas zinâtni. Lai arîtobrîd nebija izpratnes, ko tasnozîmç, nonâcu pie secinâjuma, kastudçðu jurisprudenci,” atcerasV.Dmitrijevs.

Kâpçc ðâda izvçle?-Jurista profesija zinâmu interesi

manî radîja jau agrâ jaunîbâ, jomana vectçva dzîvesbiedres jeb omeskrustdçls studçja jurisprudenciVâcijâ. Tagad viòð - Aivars Loðmanis- ir Latvijas Universitâtes docents,savulaik strâdâjis pie Andra Grûtu-pa. Tagad mçs esam kolçìi vienâadvokâtu birojâ. Iespçjams, tieðiAivars mani zemapziòas lîmenîpamudinâja izdarît ðo izvçli.Smejos, ka vçl arî jaunîbas maksi-mâlisma iespaidâ, bija aicinâjumspçc taisnîguma.

Izvçle uzlika zinâmuspienâkumus, proti, mâcîtiescîtîgâk?

-12.klasç jau visnotaï apzinâti ga-tavojos studijâm Latvijas Universi-tâtes Juridiskajâ fakultâtç. Tajâ mâ-cîbu gadâ daudz laika veltîju vçs-tures un politikas zinâtòu apguvei.Bija mçríis startçt rajona un valstsvçstures, arî politikas zinâtnes olim-piâdçs. Pavadîju garus vakarus piegrâmatâm, un rezultâts bija labs –vçstures valsts olimpiâdç saòçmuatzinîbu, bet politikas zinâtnç valstsolimpiâdç ieguvu 1.vietu. Iegûtâszinâðanas ïoti noderçja vçlâk. Parto, ka tiku uz politikas zinâtnesolimpiâdi no rajona, jâpateicas sko-lotâjas Birutas Miòinas neatlaidî-gajai pârliecîbai. Valsts eksâmenus,kas bija nepiecieðami, lai iestâtosaugstskolâ, nokârtoju A lîmenî, tâbija latvieðu valoda un literatûra,vçsture, angïu valoda. Mâcîbâsvienmçr biju centîgs. Ðíiet, sâkotar 6.klasi, katru gadu savu vidçjoatzîmi uzlaboju. Ja atmiòa neviï,stâjoties Juridiskajâ fakultâtç, pçcvalsts eksâmenu rezultâtiem bijuseptîtais sarakstâ. Savukârt pçcîpaðâ ðîs fakultâtes testanokârtoðanas pacçlos vçl augstâk.Vçl pirms ìimnâzijas eksâmeniemapmeklçju LU Juridiskâs fakultâtesatvçrto durvju dienu. Biju lasîjis,ka tik tikko trîs bijuðie ðîs fakultâtesstudenti ar izcilîbu pabeiguðiOksfordas Universitâtes maìis-trantûras studijas. Toreizçjai dekâ-nei uzdevu jautâjumu, cik reâli

Iegûst maìistra grâdu KembridþasUniversitâtç

studentam, kas pabeidzis ðo augst-skolu, ir iekïût kâdâ pasaulç atzîtâuniversitâtç. Atbildi neatceros, betatceros, cik nereâli man tas ðíita...

Centîba atmaksâjâs - iegu-vât bakalaura grâdu izvçlç-tajâ profesijâ...

-Treðajâ kursâ pirmo pusgadupavadîju Roterdamâ, Nîderlandç,studçjot “Erasmus”. Arî nokïûðanutur saistu ar zemapziòâ iegûto laboiespaidu par cilvçkiem tieði noRoterdamas. Proti, 12.klasç pçcIvetas Kairiðas aicinâjuma piedalîjospasâkumâ Balvos, kas uz nedçïupulcçja jaunieðus no vairâkâmvalstîm. 2010.gada februârî sâkustrâdât savâ paðreizçjâ darbavietâ.Tajâ paðâ gadâ ieguvu bakalauragrâdu tiesîbu zinâtnçs, turpinâjustudijas maìistrantûrâ. Ðíiet,1.kursa pirmajâ pusgadâ man bijavisaugstâkâ vidçjâ atzîme.

Atceros, kâ 2.kursâ piedalîjosdivâs tiesu izspçlçs un abâs izdevâsuzvarçt - pirmajâ reizç kopâ arMâru Stabulnieci un otrajâ ar JâniKubili. Pateicoties tam, mani nomi-nçja þurnâla “Jurista Vârds” ikne-dçïas rubrikâ “Nedçïas jurists”.Iespçjams, ðis notikums pamudinâjamanu paðreizçjo priekðnieku GintuVilgertu uzaicinât mani pievienotiesviòa biroja kolektîvam. Vçlâk visus“Nedçïas juristus” apkopojagrâmatâ “Mûsdienu Latvijas jurists.151 personîba”, kur publicçja mûsuintervijas.

Un kâ palika ar Jûsu sapnipar studijâm ârzemçs?

-Studçjot maìistrantûrâ LatvijasUniversitâtç, bija jâizlemj, ko darîttâlâk. Doma par studiju turpinâ-ðanu ârzemçs bija jau sen. Sâkumeklçt un interesçties par studijuiespçjâm, izmaksâm utt. Apsvçrudaþâdas universitâtes, bet parKembridþu sapòot neatïâvos.Tomçr mans priekðnieks motivçjamani tiekties pçc iespçjas augstâkun pat neapsvçrt universitâtes, kasnav Lielbritânijas topa desmitniekâ.Izvçle krita uz KembridþasUniversitâti. Pieteikðanâs uzmaìistrantûras programmâm irvisnotaï piòíerîga lieta, jo daudzkas bija jâizpçta, jâsniedzinformâcija par sevi, jâaizpildaanketa, jâsagâdâ labas atsauksmesvçstules utt. Izdevâs saòemties, visupârvarçt un dokumentus iesniegtsavlaikus. Tad sâkâs vairâkumçneðu gaidîðanas periods.

Tas noteikti Jums bijastresa pilns gaidîðanas laiks?

-Jâ, nenoliegðu, bet tomçr sagai-dîju pozitîvu atbildi, e-pastâsaòçmu ziòu, ka man izteiktspiedâvâjums studçt. Lielâkâ daïapretendentu saòem piedâvâjumuar nosacîjumiem, kas jâizpildanoteiktâ laikâ. Manâ gadîjumâ tâbija prasîba pçc vidçjâs atzîmes,starptautiska valodas sertifikâta unapliecinâjuma par finansçjumu.

Nâcâs pamatîgi iespringt, un ðislaiks bija vçl stresainâks. 2012.gadaaugustâ beidzot saòçmu galaapstiprinâjumu, ka esmu uzòemts.Septembra vidû kopâ ar draudzeniRitu, kura piekrita doties man lîdzi,devâmies uz Lielbritâniju, ar maðînuizmetot loku pa Eiropas vidieni.Studçt izvçlçjos maìistrantûrasprogrammu komerctiesîbâs (LL.M.in Commercial Law).

Kâ domâjat ðobrîd, kaspalîdzçja - vai ticîba?

-Jâ, viegli nebija. Laikam palîdzçjavisi iepriekðminçtie notikumi -ieguldîtais darbs kopð skolas lai-kiem, zinâma deva veiksmes, cilvçkuatbalsts un ticîba.

Bet valoda? Nebija problçmukomunicçt, studçt?

-Bija jânokârto kâds starptautiskstests. Izvçlçjos IELTS. Kârtoju èetrasreizes, lai sasniegtu vajadzîgo lîmeni.Komunicçt nebija problçmu, jolielai daïai no kursabiedriem angïuvaloda nebija dzimtâ.

Pajautâðu tieði - studijasmaksâ lielu naudu. Òçmâtkredîtu?

-Dzîvç viss ir relatîvs. Visus studijugadus Latvijas Universitâtç bijubudþeta grupâ un kâdu laiku arîsaòçmu stipendiju. Kembridþâstudijas nav tâs dârgâkâs, salîdzinotar citâm Lielbritânijas vai ASV prog-rammâm. Studiju maksa bija ap-mçram 12 tûkstoði eiro. Dzîvoðanaizmaksâja aptuveni tikpat. Bijavalsts galvots studiju kredîts, kâ arîvecâku un darbavietas atbalsts.

Kâda bija pasniedzçjuattieksme?

-Pasniedzçju attieksmes atskaitespunkts bija tâds, ka mçs jau esampietiekami saprâtîgi, jo ðî bijamaìistrantûras programma. Sak, jajau esam uzòemti, tas nozîmç, kaarî pietiekami gudri. Salîdzinât arLatviju gan ir pagrûti. Tur, protams,viss ir profesionâlâk – gan studijuinfrastruktûra, gan pasniedzçjuattieksme un gatavîba lekcijâm.Faktiski katrs pasniedzçjs savâ jomâbija viens no vadoðajiem pasaulç –visi ïoti profesionâli un aizraujoði.Kâ jau minçju – savu jomu akadç-miskie lîderi.

Kas ir plusi, tagad atskato-ties uz aizvadîto laiku?

-No tur apgûtâ ikdienâ izman-toju kâdus 10%. Tomçr svarîgâkais,ko guvu, bija dzîves pieredze, ko-munikâcija, kontakti. Tas viss kopâpalîdzçja nobriest un kïût labâkamgan profesionâli, gan kâ personîbai.

Bijât kopâ ar daudzu valstujaunieðiem, komunicçjât...

-Protams, bija cilvçki, ar ko vieg-lâk komunicçt vai vienkârði sanâcabieþâk tikties, piemçram, kopîgistudiju kursi vai mûsu hobiji. Ircilvçki, kuriem varu jebkurâ brîdî

uzzvanît un viòi priecâsies manidzirdçt. Tomçr mçs bijâm no visaspasaules, un tagad katram turpinâssava dzîve dzimtenç, bet daþi cenðassevi îstenot arî turpat Londonâ. Nokursa ir radusies vismaz viena ìimene- meitene no Krievijas apprecçjâs arpuisi no Latîòamerikas. Kopumâbija ïoti viegli un patîkami komu-nicçt, jo visi bijâm ar zinâmu darbapieredzei un nobrieduði kâ perso-nîbas.

Un kâ ar dzîvoðanu, brîvolaiku?

-Par bakalaura programmu stu-dentiem universitâte rûpçjas daudzvairâk nekâ par maìistrantûras.Proti, man dzîvesvieta bija jâatrodpaðam. Bakalauriem parasti ir ga-rantçtas kopmîtnes, par tâm gan irjâmaksâ. Mums ar draudzeni izde-vâs noîrçt istabiòu privâtmâjâ. Tasne tuvu nebija dârgâkais variants,bet par to paðu naudu Rîgâ varçtuîrçt 3-istabu dzîvokli jaunâ projektâcentrâ. Cenas pakalpojumiem unnekustamajam îpaðumam tur irlielas. Savukârt, liela daïa preèu ganlçtâkas nekâ pie mums. Brîvajam

laikam izklaiþu tur vairâk nekâiespçjams aptvert. Pats diezgandaudz sportoju - spçlçju univer-sitâtes hokeja komandâ,apmeklçju daþâdus kultûraspasâkums. Regulâri bija arîdaþâdas pieòemðanas kopâ arstudiju biedriem, piemçram, piestudiju direktora. Ðâdi pasâkumivienmçr ir ar vîna glâzi, jo sociali-zçðanâs tur ir viena no prioritâtçm.Katrai koledþai (tâdas tur ir apmç-ram 33) ir pat savs bârs, bet ar alko-hola patçrçðanas kultûru turproblçmu gandrîz nav.

Jurista profesija irvajadzîga visur pasaulç.Kâpçc izvçlçjâties Latviju?

-Strâdâju zvçrinâtu advokâtubirojâ “Vilgerts”. Jurista profesijassliktâ puse ir tâ, ka esi piesaistîtsvalstij, kurâ esi ieguvis izglîtîbu unvari praktizçt. Teorçtiski varçju mç-ìinât strâdât un kïût par advokâtuLielbritânijâ. Ðíiet, ðâdu domuapsvçru tikai trîs dienas no visa turpavadîtâ laika. Man Latvijâ patîk.Te ir vairâk svaiga gaisa. Te ir manadzimtene. Tur es bûtu sveðinieks.

Zinaida Logina

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Pçc diploma saòemðanas. Vairis kopâ ar mâsu Evitu, dzîvesbiedriRitu, mammu Skaidrîti un tçti Juri.

Ar savu ìimeni. Vairis Dmitrijevs kopâ ar dzîvesbiedri Ritu un dçluHendriku.

Foto

- n

o p

ers

onîg

â a

rhîv

a

Îsumâ Aktuâli

V6. Otrdiena � 2015. gada 4. augusts Veselîba

Ìimenes ârstu prakses, arî slimnîcu mediíusuztrauc veselîbas aprûpei atvçlçtais ierobeþotaisfinansçjums. Ìimenes ârste Balvos LÎGA KOZLOVSKAatzîst, ka ðî iemesla dçï nav iespçjams visus pacientussavlaikus nosûtît uz viòiem nepiecieðamajiemizmeklçjumiem.

Gada beigâs kvotu sen vairs navValstî, kâ zinâms, valda kvotu sistçma. Ìimenes ârstiem

kvotas ir iezîmçtas lîgumâ ar Nacionâlo veselîbas dienestu.Tiklîdz ârsti tâs pârsniedz, viòi saòem brîdinâjuma vçstulespar neizbçgamâm kontroles inspekcijâm. L.Kozlovska atzîst,ka vairâk nekâ puse ìimenes ârstu ðîs kvotas pârtçrç, jo tâsdiemþçl ir pârâk mazas. Tâpçc Lauku ìimenes ârstu asociâcijasvadîtâja L.Kozlovska aicina pacientus uzticçties saviemìimenes ârstiem un izmeklçjumus veikt patieðâm pçc nozîmes.“Ja katrs pacients izdomâs, ka viòam nepiecieðami labora-toriski izmeklçjumi kâ tehniskajâ apskatç - no galvas lîdz kâjâm,tad valsts naudas aptrûksies tiem pacientiem, kuriem patieðâmir nopietni veselîbas apdraudçjumi un nepiecieðamas analîzesun izmeklçjumi. Aicinu pacientus nopietni izrunât savu vese-lîbas stâvokli ar savu ârstu, stâstît par hroniskâm slimîbâmun mçìinât arî saprast, ka pilnîgi katram vienreiz gadâ izdarîtvisas iespçjamâs analîzes nav vajadzîbas,” uzsver ârste.

L.Kozlovska zina teikt, ka Veselîbas ministrija jau gatavojasnosûtît vçstuli ârstniecîbas iestâdçm ar informâciju, kaprivâtârstu dotie nosûtîjumi uz izmeklçjumiem nebûs saistoðine valsts speciâlistiem, ne valsts ìimenes ârstiem, bet bûs vei-cami par maksu. Arî saistîbâ ar maksas operâcijâm iepriekðçjieizmeklçjumi bûs maksas pakalpojums. “Tas tâdçï, ka finan-sçjumu mûsu valstî veselîbas aprûpei nepalielina. Galvenais,lai tâ pietiktu pacientiem, kuriem tas patieðâm ïoti nepie-cieðams,” uzsver ârste.

Vai ðis ierobeþojums neapdraud jau tâ slikto iedzîvotâjuveselîbas stâvokli? L.Kozlovska saka, ka nç, jo galvenais irsavlaikus ierasties ìimenes ârsta praksç un informçt dakteripar savâm veselîbas problçmâm. L.Kozlovska uzsver, ka paðaspar sevi analîzes vçl nenozîmç neko: “Tâs var bût labas,atbilstoðas vajadzîgajiem râdîtâjiem, un vienlaikus cilvçkaorgânos var bût ieperinâjusies ïauna slimîba.”

Tâdçï svarîgi atcerçties un izmantot no valsts piedâvâtosbezmaksas veselîbas pârbaudes skrîningus gan sievietçm, ganvîrieðiem. Kâ dzemdes kakla vçþa skrînings, slçpto asiòu testszarnu vçzim, mamogrâfija. Ar nâkamo gadu ðie skrîningi bûsvienkârðoti. Tas nozîmç, ka mamogrâfijas nosûtîjuma atbildebûs dokuments, kas vienlaikus kalpos arî kâ jauns nosûtîjumsuz sonogrâfiju vai nâkamo mamogrâfiju, ja pacientei krûtîsatklâs aizdomîgu bumbuli.

Ja ìimenes ârsta prakse nepârtçrç pieðíirto kvotu, tâ varsaòemt piemaksu - aptuveni simts eiro. Ja kvotu neiztçrç, tadnâkamajâ gadâ to samazina.

Pieðíir bezmaksas medikamentus, betkvotu nav

Ar 1.jûliju bçrniem lîdz 18 gadu vecumam antibiotiíusizraksta ar 100% atlaidi. Taèu ìimenes ârstiem ðim mçríim

Veselîbas aprûpei trûkstnaudas. Pacienti cietîs pirmie

Ârstes atziòa.Ìimenes ârsteL.Kozlovskaatzîst, ka viòaspraksçaptuveni 70%pacientu irkârtîgi, joregulâri nâk piesava ârsta,stâsta parsavâmveselîbasproblçmâm unkaites neielaiþ.

Sabiedrîba apsprieþ masu medijos izplatîto ziòu, kadjûlijâ Gulbenes morga apbedîðanas biroja darbinieki îsipirms kâdas aizgâjçjas ievietoðanas saldçtavâ atklâ-juði, ka sieviete patiesîbâ ir dzîva. Apbedîðanas firmasdarbiniekus bija izsaukuði sievietes tuvinieki, acîm-redzot domâdami, ka viòa ir mirusi. Patiesîbâ visu dienumâjâs viòa bija gulçjusi cieðâ miegâ. Apbedîðanas uzòç-muma darbiniekiem, atverot maisu, ðíitis, ka sievietemirkðíina acis un ir silta. Pçc tam viòa nogâdâta Balvuslimnîcâ.

Gadîjums ir traìisks, un arî mediíi atzîst, ka lîdzîgi faktidzîvç patieðâm notikuði. Kâpçc ðâdas situâcijas var gadîtiesun kâ izvairîties no tik smagiem pârpratumiem,- komentçìimenes ârste Balvos LÎGA KOZLOVSKA.

-Dzîvç var gadîties visâdi, un mediíi patieðâm piedzîvodaþâdas situâcijas. Taèu 99% situâciju, kâ liecina arî ðis

nav pieðíirtas kvotas. Tas jâdara uz jau esoðâ pârtçrçtâfinansçjuma rçíina. “Nebûs sâkusies vçl rudens sezona unslimoðanas, kad ìimenes ârstiem jau nebûs iespçjas izrakstîtkompensçjamos medikamentus arî citâm iedzîvotâju kate-gorijâm. Protams, esam priecîgi, ka bçrniem pieðíirta ðî bez-maksas iespçja, bet neesam priecîgi, ka valstî ðim mçríim navatrasta nauda,” uzsver L.Kozlovska.

Jaunâs sistçmas pirmie soïiAr nâkamo gadu valstî sâks darboties e-veselîbas sistçma.

Pirmie sistçmas soïi, skaidro L.Kozlovska, bûs visai vienkârði.Bûs e-receptes. Ja ìimenes ârsts to bûs uzrakstîjis, pacientsvarçs saòemt jebkurâ aptiekâ. Seviðíi svarîgi tas bûs pacien-tiem, kuri ir regulârâ mediíu uzraudzîbâ, piemçram, cukuradiabçta slimniekiem. Taèu e- veselîbas sistçma nenozîmç, kapacientam nevajadzçs apmeklçt ìimenes ârstu, jo receptesnedrukâs, neredzot paðu slimnieku un nezinot viòa veselîbasstâvokli.

Jaunums tâds, ka darba nespçjas lapas ar nâkamâ gadajanvâri ârsti rakstîs tikai elektroniski. Tas nozîmç, ka papîraformâtâ A un B lapu pacients nesaòems. Kad ârsts to iedrukâs,tâ informâcija nonâks e- sistçmâ un Valsts ieòçmumu dienestâ.Arî darba devçjs ar ðo darbinieka darba nespçjas periodu varçsiepazîties Valsts ieòçmumu dienestâ, taèu viòam nebûspieejami dati par pacienta slimîbu vai viòa veselîbas problçmu.

Nâkamajâ gadâ elektroniskâ formâ notiks arî pacientunosûtîjumi pie ârsta speciâlista un atbilþu saòemðana, kâ arîizraksti no stacionâra. Ðai informâcijai vajadzçs bût gatavaipiecu dienu laikâ. “Ðîs lietas nav sliktas. Varçtu priecâties, katâs mûsu valstî jau bûtu iedzîvinâtas. Tad nenâktos teikt:diemþçl jûsu slimîbas vçstures izraksts vçl nav pieejams, vçljânogaida,” secina L.Kozlovska.

Palielinâtas medikamentu valstskompensâcijas

Ir palielinâjusies kompensçjamo medikamentu apmaksaslikme. Psoriâzes slimniekiem valsts apmaksâ medikamentus,kas paredzçti pçc saraksta, ar 75% atlaidi (iepriekð - 50%), unnopietnas zarnu slimîbas - krona - pacientiem arî 75% apmçrâiepriekðçjo 50% vietâ.

Re, kâ!

Lappusi sagatavoja M.Sprudzâne

C hepatîts ir daudz tuvâk, nekâdomâjam

Par C hepatîtu daudz runâ, taèu noíert to vieglâk,nekâ varçtu ðíist. Pietiek ar mazu kïûmi tâdos ikdieniðíosprocesos kâ manikîrs, pedikîrs vai skûðanâs, un arîsaskarsmç ar slimnieka asinîm, glâbiòð ir pamatîgsârstçðanâs process 12 mçneðu garumâ ar smagâm blakus-parâdîbâm.

Saslimt var ikviens – politiíis, pensionârs, slimîbaneþçlos nevienu. Atliek tikai aiziet pie neuzmanîgazobârsta vai nehigiçniska tetovçtâja, un sekojoðais gadsjâpavada ârstçjoties. Diemþçl ârstçðanu var atïautiestikai turîgâ iedzîvotâju daïa, tâpçc izârstçjas tikaiaptuveni puse no pacientiem.

Ðobrîd valsts apmaksâ 75% ârstçðanas izmaksas, unpacientam paðam jâfinansç atlikusî daïa vismaz 1700eiro apmçrâ. 30% pacientu nevar atïauties ârstçðanasterapiju ðî dârgâ lîdzmaksâjuma dçï. Tâpçc ðie slimniekiturpina inficçt apkârtçjos, lîdz ar to slimîbas aplisnebeidzas.

Atgâdina par krûts çdinâðanasnozîmi

Augusta pirmajâ nedçïâ atzîmç Pasaules zîdîðanasveicinâðanas nedçïu. Tâpçc skaidro un aktualizç jautâju-mus par zîdîðanas nozîmi bçrna un mâtes veselîbai.Slimîbu profilakses un kontroles centra dati liecina, kabçrnu îpatsvars, kurus çdina ar krûti lîdz gadavecumam, Latvijâ gadu no gada pieaug.

Zîdîðana ir labâkais veids, kâ nodroðinât bçrnu arvisâm uzturvielâm, kas nepiecieðamas veselîgai augðanaiun attîstîbai. Pasaules Veselîbas organizâcija iesakastundas laikâ pçc mazuïa piedzimðanas uzsâkt ekskluzîvozîdîðanu (bçrns uzturâ saòem tikai mâtes pienu) unturpinât to lîdz bçrna 6 mçneðu vecumam. Latvijâ pçrnlîdz 6 mçneðu vecumam ar krûti çdinâja 57%jaundzimuðos, no kuriem apmçram 32% saòçmaekskluzîvo zîdîðanu.

Lai izglîtotu topoðos un jaunos vecâkus, visâ Latvijâorganizç bezmaksas seminârus “Bçrna zîdîðana – teorijaun prakse”. Seminâros bûs gaidîti topoðie un jaunietçvi, kâ arî citi ìimenes locekïi. Nodarbîbu sarakstspieejams mâjaslapâ www.zidit.lv: http://www.zidit.lv/bezmaksas-lekcijas.

Lîdz 2015. gada 1.decembrim plânoti ne mazâk kâ50 seminâri visos Latvijas reìionos.

Desmit miljoni varçtu bût izkûpçjuðigaisâ

Veselîbas ministrs Guntis Belçviès atzîst, ka e-veselîbasprojektiem iztçrçtie 10 miljoni bûs izkûpçjuði gaisâ bezrezultâta. “Nedrîkstu vçl atklât Valsts kontrolesziòojuma par e-veselîbas projektiem saturu, bet, lîdzkotas bûs oficiâli saòemts, no sabiedrîbas neslçpðu. Varuvien teikt, ka ir vçl sliktâk, nekâ biju iedomâjies,” atzîmçministrs.

Pçc viòa teiktâ, sistçma konstruçta, neparedzotpacienta identifikâciju. Skaidrs, ka tas nepasargâ nopakalpojumu pierakstîjumiem.

Izmçìiniet paði savas receptes!Tagad ir laiks izmçìinât dziedniecisko augu uzlçjumu

gatavoðanu. Cilvçki, kuri jau pazîst ârstniecisko auguspçku, var vadîties pçc savas pieredzes vai arî meklçtjaunas receptes grâmatâs. Zintniece un pieredzçjusidziedniece ILZE JANSONE uzskata, ka nav neârstçjamuslimîbu un savas veselîbas nostiprinâðanas unuzlaboðanas labâ katrs pats var ïoti daudz ko darît. Kâlabu asins tîrîtâju lîdzekli viòa iesaka lietot ceïmallapas.Viss augs, sâkot ar saknçm un beidzot ar sçklâm, derdziedinâðanai. I.Jansone saka, ka nav otra auga, kas tâtîrîtu un spçcinâtu asinis. Sulas pagatavoðanai savâctîras ceïmallapas, samaï, tad caur marli izspieþ sulu,sajauc ar medu un lieto kopâ ar ûdeni vai ogu sulu.Dzer pa 3 çdamkarotçm 3 reizes dienâ.

Ja cilvçkam ir kâda nopietna slimîba, pirms uzlçjumulietoðanas noteikti bûtu jâapsprieþas ar ârstu vai far-maceitu, jo daþâdu ârstniecisko augu uzlçjumi var savâstarpâ bût nesaderîgi. Ïoti uzmanîgiem jâbût tiem, kaslieto medikamentus, jo daudzas zâles nedrîkst lietotkopâ ar alkoholu. Un jâiegaumç arî, ka, dzerot zâïuuzlçjumus, kas gatavoti spirtâ, jâzina mçrs!

Nevediet dzîvu cilvçku uz morgu!gadîjums, tik smagi pârpratumi gadâs tikai tâdçï, ka nâvesfaktu ir mçìinâjuði konstatçt pacienta radinieki, kaimiòi vaipaziòas. Zinu gadîjumu, kad it kâ miruðo veda uz morgu pabedrainu ceïu un viòð sâka mosties. Tâpçc jâzina un jâatceras,ka cilvçka nâves faktu drîkst un var oficiâli konstatçt tikaiârsts. To nosaka arî Ministru kabineta izdotie noteikumi. Tasvar bût neatliekamâs medicîniskâs palîdzîbas ârsts, feldðerisvai tamlîdzîga persona. Mediíi uzòemas ïoti lielu atbildîbu,bet viòiem ir zinâðanas un pieredze. Gadâs, ka cilvçkamiestâjas klîniskâ nâve, nevis bioloìiskâ, un tâdâ situâcijâ jâveicreanimâcija, nevis cilvçks jâved uz morgu.

Domâju, presç nav jâizklâsta bioloìiskâs nâves pazîmes.To nevajadzçtu darît viena ïoti svarîga iemesla dçï: lai nesâktukâds izmantot ïaunprâtîgos nolûkos. Tagad ir saasinâjiesjautâjums, piemçram, par apbedîðanas birojiem. Finansiâlajâziòâ tâ ir ïoti ienesîga sfçra, starp ðiem birojiem valda konku-rence, ir runa par naudu, tâpçc dzîvç var gadîties viss kas.

Osvalds 2015 Otrdiena � 2015. gada 4. augustsV 7.

Ja mçs vilktu para-lçles starp sportu unmâkslu, tad varçtuapgalvot, ka 20 gadi irgandrîz puse no mara-tona distances.Skrienot tas ir brîdis,kad lielâkâ daïa gan-drîz ir izturçta, betgrûtâkais vçl priekðâ.Kaut kâda daïapatiesîbas ðajâ atziòâvarçtu bût arî attiecîbâuz mâkslu, tomçr îstikorekts ðâds salîdzinâ-jums nebûtu, jo ðajâjomâ nav iespçjamsnodefinçt, cik gadijâiztur, lai mçríis bûtusasniegts. Tâpçc mara-

tons 20 gadu garumâ var bût jebkas - augstâkais lidojuma punkts,atspçriena punkts nâkotnes iecerçm vai pçdçjiem spçkiem sasniegtsfiniða punkts. Ïoti ceru, ka pçdçjo varçtu neattiecinât uz “Osvaldu”,jo man labâk patiktu apgalvot, ka ðis jubilejas gads bûs atspçriensdaþâdâm idejâm vçl daudzu gadu garumâ. Jebkurâ gadîjumâ 20gadi ir pagâjuði. Kâds no tiem bijis veiksmîgâks, cits mazâk veiksmîgs,bet gribas teikt, ka tas bijis skaists laiks. Ir iepazîti daþâdi cilvçki,realizçtas daþâdas ieceres, gûts daudz emociju. Un, pats galvenais,nav aizmirsta atziòa, ka mûzikas festivâlâ pats svarîgâkais ir mûzika.Tâs netrûks arî ðogad. Ïoti ceram, ka ðî gada programma spçs dotiespçju apmierinât savu gaumi ïoti plaðam klausîtâju lokam. Un vçljûtos ïoti pateicîgs visiem tiem apmeklçtâjiem, mûziíiem un atbalstî-tâjiem, kas gadu garumâ ir bijuði uzticîgi “Osvaldam”. Bez jums ðispasâkums nebûtu tâds, kâds tas ir, un, ïoti iespçjams, nebûtu vairsvispâr. Tâpçc vçlreiz paldies visiem, kas ar savu klâtbûtni ir palîdzçjuði“Osvaldam” nonâkt lîdz 20 gadu jubilejai, un novçlu visiem tonosvinçt pozitîvâ, priecîgâ un radoðâ gaisotnç. Un nobeigumâ vecaislabais teiciens,- galvenais, lai nelîst lietus. Uz tikðanos!

Maratons 20 gadugarumâ

MÂRIS LÂPÂNS, festivâla “Osvalds”organizators

8.augustâ Baltinavâ notiks mûzi-kas festivâls “Osvalds 2015”. Ðis irfestivâla pastâvçðanas 20.jubilejasgads. “Osvalds” ir vecâkais mûzikasfestivâls Latgalç, to raksturo pastâ-vîgâ pozitîvâ gaisotne un arî plaðamuzikâla daudzveidîba. Cerams,jubilejas reize spçs piedâvât apmek-lçtâjiem jaunas emocijas un saglabâtesoðâs tradîcijas. Darbîba ðajâ jubi-lejas reizç notiks uz 4 skatuvçm vien-laikus.

Konkursa skatuve. Ðî skatu-ve ir jaunums festivâlâ, jo tâ pilnîbâatvçlçta jauno grupu un izpildîtâjuvajadzîbâm. Konkursa mçríis ir at-balstît jauno mûziíu radoðâs akti-vitâtes, dodot iespçju palielinâtviòu skatuvisko pieredzi. Uz ðîsskatuves jaunie izpildîtâji cînîsiespar iespçju tikt pamanîtiem no ap-meklçtâju puses, kâ arî tikt pama-nîtiem profesionâlas þûrijas acîs.Vienlaikus tâ ir cîòa arî par iespçjuiegût apmaksâtu dziesmas ieraksta

20 gadu jubileja

laiku profesionâlâ skaòu ierakstustudijâ un citas vçrtîgas balvas. Ðîsskatuves viesmâkslinieks - grupa“Dabasu Durovys”.

Tradicionâlâ skatuve. Vieta,kas atvçlçta Latvijâ populâras pop-mûzikas cienîtâjiem. Kontekstâ ar“Osvalda” 20 gadu jubileju unatceroties to, ka festivâls ir sâcieskâ vietçjo muzikantu saiets, ðimnotikumam par godu tiksizveidota îpaðakoncertprogramma. Tâs ietvarosapvienosies bijuðâ Balvu rajonagrupu mûziíi, kas “Osvaldâ”piedalîjuðies no paðiem pirmsâku-miem. Tâdâ veidâ apmeklçtâjiem,it seviðíi vecâka gadagâjumacilvçkiem, un muzikantiem, kuriveidoja festivâla pirmsâkumu, bûsiespçja sajust îpaðo jubilejas garðu.Bez koncerta dalîbniekiem uztradicionâlâs skatuves uzstâsies:“Apvedceïð”, Olga Rajecka unLauris Reiniks ar pavadoðajâmgrupâm, “Borowa MC”, NikolajsPuzikovs. Programmu vadîs unp u b l i k u izklaidçs Mâris

Grigalis.Elektroni skâsmûzikas skatuve.Skatuve, kas vienno-zîmîgi ir ieòçmusistabilu vietu festi-vâlâ. Tâ ir vieta, kursavienojas eksotiskavide (1800 kvadrât-metru liels bijuðâkolhoza ðíûnis) arazartisku dîdþejuuzstâðanos, ko pa-pildina iespaidîgs

skaòas, video un gaismas ðovs. Ðîgada skatuves îpaðais viesis - COS-MONAUT (MegaBeat / Intricate)RU/EE - grupas “Radiotrance”veidotâjs, daudzu klasisku starp-tautiski atpazîstamu elektroniskâsdeju mûzikas hitu autors, kurðuzstâjies kopâ ar tâdiem mâksli-niekiem kâ The Prodigy, Underworld,Paul Van Dyk, Tiesto u.c.

Zaïumballes skatuve. Bieþivien visjautrâkâ festivâla norisesvieta, kur vairâk vai mazâk populâ-ru muzikantu izpildîjumâ skanmûzika, kâdu ierasts dzirdçt îstâzaïumballç. Pârsvarâ tâ ir ðlâger-mûzika, kas ir viens no populârâ-kajiem mûzikas þanriem Latvijâ.Ðogad uz ðîs skatuves uzstâsiesduets Gunârs un Zane, grupas“Latgales Dâmu Pops”, “Ginc unEs”, “Transleiteris”, “Brîvdiena”,radoðâ apvienîba “Termoss” unmuzikants Zintis Krakops.Skatuves saimnieks - DainisPlatacis.

Protams, rîkojot festivâlu, tiekdomâts ne tikai par mûzikas prog-rammu. Apmeklçtâju labsajûtaitiks organizçtas daþâdas atrakcijasun izklaides (katapults, loterijas,konkursi), izmantoti profesionâlasapsardzes pakalpojumi, piedâvâtakvalitatîva sabiedriskâ çdinâðana,uzstâdîtas pârvietojamâs tualetes,uzstâdîta augstvçrtîga skaòu ungaismu tehnika un nodroðinâtasdaudzas citas lietas, bez kurâm naviedomâjama jebkura pasâkumanorise. Biïeðu iepriekðpârdoðanawww.bilesuparadize.lv un BalvuKultûras un atpûtas centrâ.

Daþâdos “Osvaldos” - daþâdas skatuves

1996

1998

1999

2000

2001

2002

2004

2005

2006

2007

2009

2011

2012

2014

Osvalds 20158. Otrdiena � 2015. gada 4. augustsV

GUNTARS RAÈS, mûziíis, dziesmuautors, izdevçjs un konkursa “Manadziesma 2015” þûrijas vadîtâjs

-Nav lielas vai mazas skatuves. Katra vieta,kur tevi gaida kaut viens tavs klausîtâjs, irlîdzvçrtîga un prasa no tevis visu labâko,uz ko esi spçjîgs. Tikai tâ tu vari sasniegtvisaugstâkâs virsotnes, prasot no sevis mak-simâlo atdevi jebkurâ situâcijâ. Atliekotsavu visaugstâko mçríu sasniegðanu uzrîtdienu, tu, ïoti iespçjams, to attâlini uzdaudziem gadiem. “Osvalds” ir tava lielâiespçja, nenovçrtç to par zemu un esilabâkais, labâks par citiem un labâks patspar sevi! Tagad, ðeit un tûlît - “Osvaldâ”!

Novçlam apmeklçtâjiem izbaudît daudzu un daþâdudziesmu virpuli. Noteikti lîdzi paòemts lieks kurpju pârisnoderçs, lai dejas nebeigtos pusnaktî.

“Osvalds” ir viens no festivâliem - ilgdzîvotâjiem! Lai tâorganizçtâjiem izdodas saglabât festivâla auru un formâtu,neieslîgstot rutînâ. Dalîbniekiem un viesiem lai izdodasbaudît kopçju pozitîvo emociju vilni!

Ïoti gaidâm festivâlu! Gaidâm arî ikvienu klausîtâju!

Lai daudz labas mûzikas, labs laiks un jauki pavadîts vakarsvisiem pasâkuma apmeklçtâjiem festivâlâ “Osvalds”!

Vçlam visiem tvert, uzkrât sevî un nodot citiem pozitîvâsemocijas, ko dâvâ mums “Osvalds”.

“Osvaldâ” bûðu otro reizi un ceru, ka ne pçdçjo. Lai izdodas!

Dj Cosmonaut jeb Eduards Gubins savu dîdþeja karjerusâcis 1991.gadâ. Viòð bija viens no pirmajiem elektroniskâsmûzikas mâksliniekiem, kurð uz koncertiem pulcçja lielu skatîtâjuskaitu Krievijâ un Austrumeiropâ. Viòð ir arî leìendârâs grupas“Radiotrance” dibinâtâjs un kompozîciju autors. Ðî grupaierindojusies starp elektroniskâs mûzikas klasiíiem.

Cosmonaut spçlçjis tâdos elektroniskâs deju mûzikas festivâloskâ Loverparade Berlînç, Orbita, Vostoènij Udar un citos. Viòðuzstâjies uz vienas skatuves kopâ ar The Prodigy, Underwold,Paul Van Dyk, Tiesto. Jau kopð 1997.gada viòa spçlçtâ mûzikaieòem augstas vietas daþâdu valstu mûzikas topos. Cosmonautjoprojâm tur roku uz elektroniskâs mûzikas pulsa. Pçc daþâdiemreitingiem un klausîtâju balsojumiem Cosmonaut atzîts par vienuno labâkajiem dîdþejiem Krievijâ.

Paðlaik viòð vada populâro radio ðovu “Mega Beat”, kasdzirdams FM radiostacijâs vairâk nekâ 100 pilsçtâs Krievijâ unAustrumeiropâ.

Cosmonaut - pasaules klases dîdþejs

“Dabasu Durovys”

“Ginc un Es”

“Apvedceïð”

Lauris Reiniks

Nikolajs Puzikovs

“Brîvdiena”R/A “Termoss”

Mâkslinieku novçlçjumi apmekçtâjiem

“Tiekamies konkursâ!”

Es, Lauris Reiniks, un mans pavadoðais sastâvs jeb “MCOríestris” - Rûta Dûduma un Marta Kukarane (bekvokâls),Roberts Rasa (bass), Julians (taustiòi), Uldis Beitiòð (ìitâra),Anrijs Grinbergs (bungas) - novçlam visiem pirmreizîguatkaltikðanâs brîdi “Osvaldâ”.

Otrdiena � 2015. gada 4. augustsV 9.

Konkursa ideja ir diezgan veca, lai

arî uz laiku pârtraukta. Laikâ no 2001.

lîdz 2004.gadam tika rîkoti pirmie

konkursi “Mana dziesma”, kuros,

piemçram, piedalîjâs tâdas vçlâkâ laikâ

atpazîstamas grupas kâ “Borowa

MC”, “Double Faced Eels”, Iveta Bau-

mane, “Iedomu spârni” u.c. Jaunajâm

grupâm vienmçr ir sareþìîti atrast

uzstâðanâs iespçjas, bet tikai uzstâjoties

var motivçt sevi profesionâlai

izaugsmei vai vismaz saprast savas

spçjas un vietu mûzikâ. Tajâ paðâ

laikâ, kamçr vçl nav sasniegta kaut

kâda atpazîstamîba, ir diezgan sareþìîti

piesaistît publiku, un rodas apburtais

loks: lai attîstîtos, vajag spçlçt, bet

nevar spçlçt, jo neattîsties. Protams,

katram ir savs veiksmes stâsts, bet

cerams, arî konkurss “Mana dziesma

2015” kâdam dos stimulu turpmâkajai

Jauno izpildîtâju konkurss “Mana dziesma 2015”darbîbai. Konkursu vçros un vçrtçs

profesionâla þûrija Guntara Raèa

vadîbâ. Kopâ ar viòu bûs arî produ-

cents Juris Nikonovs, radio dîdþejs un

grupas “Borowa MC” lîderis Aigars

Runèis, kâ arî tautas balss pârstâvis un

festivâla atbalstîtâjs Andris Kindzulis.

Tiks noteikta arî publikas balva.

Individuâlo izpildîtâju grupâ bûs

redzami un dzirdami trîs dalîbnieki:

Dagmâra Laicâne no Balviem, kas

ðoreiz izpildîs liriska pop stila mûziku

klavieru pavadîjumâ. Dagmâra savu-

laik bija pazîstama arî kâ LNT “Dzie-

doðo ìimeòu” ðova dalîbniece. AuceJava no Trapenes ar paðsacerçtâm

dziesmâm pop þanrâ un duets“Paprika” no Rçzeknes, kas uzska-

ta, ka tad, kad cilvçkâ dzîvo mûzika,

kas nâk no sirds un ir patiesa, nema-

not it kâ saaug kopâ, un aizmirstas

Pirmais “Osvalds” 1995.gadâ

notika kâ Balvu rajona muzikantu

saiets un 6 gadus tâ arî saucâs, lîdz

tika pârdçvçts par mûzikas festivâlu.

Domâjot par 20 gadu jubileju, negri-

bçjâs pamest ðo faktu bez ievçrîbas,

lai gan jâsaka,- laikam ejot, vairs nav

ne Balvu rajona, ne daïçji arî to gru-

pu, ar kurâm kâdreiz viss sâkâs.

Tâpçc radâs doma sapulcinât tos

izpildîtâjus, kas vairâk vai mazâk

joprojâm darbojas, un nedaudz

kopîgi atcerçties arî “Osvalda”

pirmsâkuma laiku. Kâdam tâ bûs

nostaïìiska atmiòa, citam - priecîgs

atkalredzçðanâs brîdis, bet jebkurâ

gadîjumâ tas bûs radoðs un skaists

mirklis. Pavadîjumu koncertâ spçlçs

grupa “Mani Mâkoòi”, bet kâ solistus

varçs redzçt grupu “Draugi”, “Brâïi

Prancâni”, “Otto”, “Sikspârnis”,

“Leijerkastnieki”, “Guna”, “3

Runèi”, “Brâïi Keiði”, “Ginc un Es”,

“Karburators” pârstâvjus.

Koncerts “Osvaldam 20”

Mçginâjuma process. “Mani mâkoòi” ar Ingûnu Velmi.

Kâds “Borowai MC” iespiedies atmiòâ laiks, kad Jûs arî kâkonkursanti piedalîjâties konkursâ “Mana dziesma 2004”?

-Atmiòas par to laiku, kad mçs kâ grupa bijâm savu panâkumu sâkumâ,

ir siltas. Toreiz vçl “Borowa MC” sastâvs un skançjums bija nedaudz cits.

No paðreizçjâ sastâva grupâ biju vienîgi es, vairâk aizrâvos ar mûzikas

meklçjumiem hip-hop stilâ.

Vai ðis konkurss ietekmçja Jûsu tâlâko darbîbu?-Uzvara “Osvaldâ” bija pirmais nozîmîgais grupas sasniegums, notikums,

kas deva pozitîvu grûdienu turpmâkajâ attîstîbâ. Tas deva pârliecîbu par

sevi, kâ arî sajûtu, ka ðâda mûzika uzrunâ un patîk klausîtâjiem.

Vai ðâdi konkursi ir nepiecieðami?-Ðâdi konkursi jaunajâm grupâm ir bûtiski. Piedzîvot to mirkli uz lielâs

skatuves, uzspçlçt (un paðiem dzirdçt) savu mûziku uz kvalitatîvas

aparatûras, sastapt cilvçkus, kuriem varçtu iepatikties tas, ko grupa spçlç.

Manuprât, ðâdu konkursu un iespçju Latvijâ nav ïoti daudz (vai

pietiekami), un tâ ir iespçja iziet no mçìinâjumu telpas un ðauriem

pagrabiòiem vai garâþâm.

Kâ grupai klâjas ðobrîd?-Ðobrîd mçs, “Borowa MC”, esam tâdâ miera stâvoklî, kad par jaunu

mûziku domâjam mazâk, bet kâ mâkslinieki vairâk pievçrðamies citiem

projektiem. Piedalâmies daþâdos koncertos un pasâkumos, taèu to darâm

daþas reizes gadâ – izvçlamies tâdus, kur paðiem gribas uzspçlçt, satikt

klausîtâjus, kuri grib dzirdçt un redzçt mûs.

Ko ieteiktu jaunajâm grupâm, kas piedalâs ðâ gada kon-kursâ?

-Mûsdienâs mûzikas ir ïoti daudz, tâpçc grupâm ir svarîgi atrast savu

skaòu, savu sajûtu, savu tçlu, savu skatuves izjûtu, kas bûtu interesanta

ne tikai paðiem, bet arî citiem klausîtâjiem.

Novçlçjums “Osvalda” apmeklçtâjiem.-Daudz labas mûzikas, daudz pozitîvu iespaidu un lai festivâla nakts ir

gara! Uz tikðanos “Osvaldâ”!

visi sîkie kaðíi. Arî ðis duets ir izvçlçjies

darboties popmûzikas virzienâ.

Savukârt starp grupâm bûs redzami

7 kolektîvi.

Grupa “Dumplings” (Balvi), kas

par sevi saka,- mçs esam grupa, kas

nesen sâkusi darboties kopâ, un

pârsvarâ izpildâm daþâdus cover

versijas pop/rock stilâ.

“Ðudiò 5cûs” no Rçzeknes ir gru-

pa, kurâ spçlç 5 meitenes, un tâ dar-

bojas kopð 2014.gada oktobra. Grupa

spçlç gan paðsacerçtas dziesmas, gan

arî Latvijâ un pasaulç pazîstamu

dziesmu kaverversijas. Paðlaik sâkts

darbs pie dziesmu ierakstiem skaòu

ierakstu studijâ.

Grupa “Melns uz Balta” no Ma-

donas saka,- kâ grupa pastâvam gadu,

visur raujamies, kur vien paspîd kâda

iespçja. Mîlam roku un visu, kas saistâs

ap to. Esam jauni, patîk aktîva mûzika,

spçcîga un arî der savâdâka, lai izjustu

kontrastus. Esam piedalîjuðies daþâdos

konkuros, panâkumi bijuði diezgan

labi, spçlçjam arî deju vakaros, ballîtçs

un privâtos pasâkumos.

Prieks, ka arî vietçjie mâkslinieki ir

spçjuði saòemties un piedalîties

konkursâ. Tâ ir Upîtes grupa

“Unknown Artist”. Viòi saka, ka

spçlç vienkârðu mûziku, kur nav nekâ

galvu lauzoða un nereâla, bet ir vien-

kârðas un viegli uztveramas dziesmas,

kas izklaidç.

Grupa “Everlust” sevi definç kâ

jauna gothic rock/metal grupa no Rîgas:

“Ir neliela skatuves pieredze tâdos

pasâkumos kâ “Studentu folkfestivâls”

Jelgavâ, 20 minûtes slavas klubâ

“Depo” un akustiskie priekðnesumi

kafejnîcâ “GetSmart”. Paðlaik gatavo-

jamies ierakstît vairâkas mûsu dzies-

mas, uzòemt video un ir velme arî

parâdît sevi Latvijas publikai.”

“Napruots” - grupa no Rekavas,

kuras dalîbnieki daïçji dzîvo Rîgâ. Par

sevi viòi saka: “Jauna, progresîva

latgalieðu rokgrupa, kura nebaidâs

riskçt! Labprât ïaujamies daþâdiem

izaicinâjumiem. Mûzika ir emociju

izpausme, ar kuru mçs cenðamies jums

parâdît, kas mçs esam, un ir prieks

censties, ja to kâds novçrtç!”

Tâlâkie konkursa dalîbnieki ir gru-

pa “Voice of Instruments” no

Ventspils. Grupa izveidota 2013.gada

vasarâ. Ansambïa muzikâlajâ valodâ

apvienojas mûsdienu ritma un 21.

gadsimta akadçmiskâs mûzikas

elementi. Grupa izpilda oriìinâlmû-

ziku, ko komponç ansambïa dalîb-

nieki.

Festivâla “Osvalds 2015” programma

“Borowa Mc” un“Osvalds” toreiz untagad

Tradicionālā skatuve

Izpildītājs Laiks

Apvedceļš 21.00

Koncerts "Osvaldam 20" 22.00

Nikolajs Puzikovs 23.10

Philips izloze 23.50

Lauris Reiniks 24.10

Olga Rajecka 1.10

Borowa MC 2.10

Programmu vada Māris Grigalis

Konkursa skatuve

Izpildītājs Laiks

Konkursa dalībnieku uzstāšanās 19.30 Konkursa viesi:

Dabasu Durovys

Vitālijs Lazarenko

Intars Slišāns

24.00

Konkursa apbalvošanas ceremonija 1.15 Laureātu grupu uzstāšanās 2.00 Programmu vada Aigars Runčis

Elektroniskās Mūzikas Skatuve

Dj Laiks

Mairix 20.00 BumbleBeat b2b Gaver 22.00

Trakais Mārtiņš 23.00 Cosmonaut 00.00 Barik 2.00 Čivix 3.00

Zaļumballes skatuve

Izpildītājs Laiks

Radošā apvienība "Termoss" 21.00

Gunārs un Zane 21.50

Brīvdiena 22.50

Latgales Dāmu Pops 23.50

Brīvdiena 00.50

Transleiteris 1.50

Zintis Krakops 2.50

Programmu vada Dainis Platacis

Osvalds 2015V10. Otrdiena � 2015. gada 4. augusts

Pçrc biïeti un laimç PHILIPS moderno HIFI bezvadu mâjas skandu sistçmu!

Uzraksti savu vârduun uzvardu, telefonanumuru uz ieejasbiïetes. Iemet ðo biïetiloterijas kastç, kasatradîsies aproèutirdzniecîbas vietâs.

Izloze plkst.24.00 uz Tradicio-nâlâs skatuves.

Vçlam veiksmi!

PALDIES BALTINAVAS UN BALVU NOVADIEM PAR ATBALSTU FESTIVÂLA “OSVALDS” ORGANIZÇÐANÂ 20 GADU GARUMÂ!

Mûzikas festivâla “Osvalds 2014” laikâtradicionâli darbosies KATAPULTA

Lçciens 18 m augstumâ.GALVU REIBINOÐAS IZJÛTAS GARANTÇTAS!

Lçciena cena - Eur 10.

Biïeðu iepriekðpârdoðana uz mûzikasfestivâlu “Osvalds 2015” vçl trîsDIENAS!!! (lîdz 7.augustam ieskaitot)

Ieejas maksa:

iepriekðpârdoðanâ - Eur 8,festivâlâ uz vietas - Eur 14.

Bçrniem lîdz 10 gadiem vecâku pavadîbâ ieeja -

bezmaksas.

Baltinava, 8. augusts, plkst. 18.00-04.00

• Ieejot festivâla teritorijâ, jâuzrâda ieejas biïete.

• Atkârtotai iekïûðanai festivâla teritorijâ jâiegâdâjas biïete ar aproci - Eur 1,50.

• Biïeðu ar aproci iegâde notiek festivâla teritorijâ, speciâli norâdîtâ vietâ.

• Festivâla teritorijâ aizliegts ienest pârtikas produktus, alkoholiskos dzçrienus, ieroèus, narkotikas.

1995 – pirmais norises gads.

1996 – piedalâs Balvu rajona grupas.

1997 – pirmo reizi saiets notiek divâs daþâdâs vietâs –

Rugâjos un Baltinavâ.

1998 – tiek rîkots Balvu rajona muzikantu oriìinâlmûzikas

koncerts Balvos, bet Baltinavâ pirmoreiz ir divas vienlaikus

darbojoðâs skatuves.

1999 – pirmoreiz sevi piesaka pasâkums bçrniem

“Osvaldiòð”.

2000 – muzikantu saiets tiek nodçvçts par festivâlu

“Osvalds”.

2001 – pirmoreiz tiek rîkots jauno izpildîtâju konkurss

“Mana dziesma”.

2002 – Baltinavâ pazûd elektrîba, Igo kopâ ar tautu dzied

“Kur tu teci, gailîti”, neaprakstâmas sajûtas.

2003 – ieskaitot bçrnu pasâkuma dalîbniekus, “Osvaldâ”

piedalâs 183 mûziíi.

2004 – “Osvalda” 10.jubilejas gads.

2005 - Baltinavu spridzina “Boney M”, un publikai pirmo

reizi tiek piedâvâts izbaudît mûziku pie Elektroniskâs mûzikas

skatuves.

2006 – nu jau trîs skatuves un aptuveni 6000 apmeklçtâju.

2007 – pie pop/rock, ðlâger un Elektroniskâs mûzikas

skatuves tiek pievienota vçl viena - Jaunâ skatuve ar visai

progresîvu mûzikas piedâvâjumu.

2008 - zviedru grupas “Rednex” un spâòu “Baccaras”

pavadîjumâ tuvojas krîze, kuru neviens vçl îsti nenojauð.

Viens teikums katram “Osvalda” gadam

Mûzikas festivâla “Osvalds 2015” apmeklçjuma kârtîba:

2009 – 15 gadu pastâvçðanas jubileja Diþíibeles versijâ.

2010 – nenotiek.

2011 - atgrieðanâs pçc divu gadu pauzes piezemçtâ, bet

sirsnîgâ atmosfçrâ.

2012 – skaistâkais tâ gada festivâla brîdis - piemiòas koncerts

Ainim Ðaicânam.

2013 – viss ïoti jauki, bet iepriekðçjo gadu vçrienu nespçj

atnest pat “Putu ballîte”.

2014 – izdevies tramplîna lçciens no trîs skatuvçm uz

“Osvalda” 20 gadu jubilejas svinîbâm.

2015 – mûzikas festivâla “Osvalds” 20 gadu jubileja.

“Osvalda” ielikumu sagatavoja M.Lâpâns

Piedalies konkursos vaiatrakcijâs un saòembalvâ Philips brîvrokutelefona sistçmu!

Derîgas ziòas Otrdiena � 2015. gada 4. augustsV 11.

Laika zîmes

Der zinât

1234567890123456123456789012345612345678901234561234567890123456

Izmantotie materiâli: 36.6, interneta portâli

-Lapu dienas -Augïu dienas -Sakòu dienas -Ziedu dienas

-labâkais laiks potçðanai, spraudeòu òemðanai, augïu novâkðanai

-labâkais laiks stâdîðanai, koku un krûmu apgrieðanai, mçsloðanai

123456789123456789123456789

-nelabvçlîgs laiks dârza

darbiem

1234567890123456123456789012345612345678901234561234567890123456

Dârza darbu kalendârs augustâ

D

P

O

T

C

P

S

Sv

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

D

Vz

L

J

St

M

Û

Z

17

18

19

20

21

22

23

Dilstoðs mçness205.03

24

25

26

27

28

29

30

Z

A

Vr

D

KalendârsJ

Sv

Sk

St

Jauns mçness17.53

Û

Z

Augoðs mçness22.311

2

Pilnmçness no 31.jûlija

Augïu dârzâ:� Pçc ogu nolasîðanas ap ogulâjiem uzirdina augsni,

sausâ laikâ bagâtîgi laista, dod papildmçslojumu ar

samazinâtu slâpekïa daudzumu.

� Upeòu un jâòogu krûmiem izgrieþ sausos un slimîbas

bojâtos zarus.

� Turpina acot augïu kociòus.

� Nolasa un sadedzina nobiruðos, kaitçkïu bojâtos

augïus.

� Zemeòu ceriem regulâri nogrieþ jaunâs ûsas.

� Mçneða sâkumâ stâda zemenes.

� Gatavo jâòogu koksnainos spraudeòus.

� Stâdâmais laiks no 10. lîdz 24.augustam.

� Der ievâkt un izþâvçt tîruma kosas. Tâs bagâtîgi satur

silîciju, tâpçc izmantojamas dziedniecîbâ un kâ

profilaktisks lîdzeklis kultûraugu spçcinâðanai un augu

slimîbu profilaksei.

Koðumdârzâ:� Apgrieþ lobçlijas un lobulârijas - tad tâs ziedçs lîdz pat

rudens salnâm.

� Mçneða pirmajâs dienâs aco rozes.

� Ieteicams pârstâdît peonijas, lauztâs sirdis un citas

vasaras pirmajâ pusç ziedoðâs puíes.

� Pïauj, mçslo un laista zâlienu.

� Nogrieþ noziedçjuðâs ziedkopas.

� Regulâri laista un mçslo dârzâ iznestos telpaugus,

pârbauda, vai tiem nav kaitçkïu. Ja naktis kïûst vçsas,

telpaugus ieteicams pârvietot uz telpâm.

� Dod papildmçslojumu viengadîgajâm puíçm.

� Pastâvîgâ vietâ izstâda divgadîgos augus - kâðrozes,

atraitnîtes un ziemcietes.

� Mçneða beigâs ieteicams pârstâdît, pavairot ar zvîòâm

lilijas.

Telpâs:� Saldç ogas un garðaugus.

� Lîdz augusta vidum apgrieþ oleandru, tad tas lîdz

vasaras beigâm paspçs ieriest pumpurus nâkamâ gada

ziediem.

� Hipeastriem samazina laistîðanu.

Sakòu dârzâ:� Augusta sâkumâ sçj redîsus un dilles.

� Mçneða vidû rok agros kartupeïus.

� Vâc íiplokus, kad sâk dzeltçt lapas. To nedrîkst nokavçt,

citâdi íiploku galviòa sadalîsies atseviðíâs daivâs.

� Vâc un apþâvç saulç sîpolus.

� Pârrok kompostu.

� Rok kartupeïus.

�Mçneða vidû ar ceru dalîðanu pavairo daudzgadîgos

dârzeòus un garðaugus.

Siltumnîcâ:� Galotòo tomâtus, lai augs neveido jaunus ziedneðus.

� Novâc tomâtu raþu.

� Augus laista dienas pirmajâ pusç, pçc tam kârtîgi

izvçdina siltumnîcu, lai naktî neveidotos kondensâts,

kas veicina sçòu slimîbu izplatîðanos.

Lai justos mundriVçlamâs atslodzes dienas. Laiks pirms un pçc Mçness

fâþu maiòas, kad ieteicams atturçties no çðanas, var lietottikai ûdeni vai nesaldinâtu tçju - 1. (00.00-01.43), 6. (23.03

-24.00), 7. (00.00-11.03), 14. (05.53-24.00), 15. (00.00-05.53), 22. (16.31-00.00), 23. (00.00-04.31), 29. (09.35-

00.00); 30. (00.00-09.35) augustâ.

Piemçrotas dienas pirts un íermeòa kopðanas proce-

dûrâm, masâþai - 5., 8., 11., 14., 16., 18., 19., 23.,

30.augustâ.

Îstâ diena matu kopðanai, grieðanai, lai tie âtri augtu,bûtu veselîgâki un frizûra saglabâtu formu - 13., 15., 16.,

17.augustâ.

Diena, kad parûpçties par âdu - augoðâ mçnesî barot,

dilstoðâ - tîrît: 6., 7., 19., 26., 29.augustâ.

Riskantâs dienas, sâc kaut ko tikai tad, ja esi pilnîgi

droðs par rezultâtu - 19.augustâ.

Ieguldi un tçrç naudu, pirkumi sagâdâs prieku un

labumu - 8., 9., 11., 14., 16., 20., 22., 24., 25.augustâ.

Vari parakstît lîgumus un citus svarîgus dokumentus -

9., 15., 25.augustâ.

Mçness tukðais laiks - piemçrots, lai pabeigtu iesâk-

to, sakârtotu domas un atpûstos. Ðajâ periodâ labâk ne-sâkt neko jaunu, neparakstît svarîgus lîgumus, nepieòemt

izðíirîgus lçmumus, jo rezultâts var nesniegt cerçto.Augustâ - 3. (23.35-24.00), 4. (00.00-02.23), 6. (02.29-

04.29), 8. (07.45-08.39), 10. (14.44-15.08), 12. (20.43-23.52), 15. (07.36-10.45), 17. (20.16-23.22), 20. (05.56-

12.24), 22. (22.30-23.40), 25. (01.03-07.21), 27. (10.19-11.03), 29. (10.02-11.50), 31. (09.53-11.32).

Augusts ir virðu, riekstu, labîbas, sîpolu, íiploku vâkðanasun ziemâju sçjas laiks. Laiks, kad nogatavojas pirmie âboli,kazenes un meþa rieksti. Meþa staipekòiem veidojas sporas,kartupeïiem vîst laksti un zalkðu mâtîte dçj olas. Rudzu mçnesîzemniekam trîs galvenie darbi: pïaut, art un sçt. Ticçjums saka,ka augusta saulîte sildot ûdeni dzisina. Virðu mçnesî smarþo pçcâboliem, sçnçm un virðu medus. Ja virði zied vairâk no galotnes –rudenî sals nâks lçnâk, bet bûs stiprâks. Ja meþa lazdâs daudzriekstu – ziemas sâkumâ bûs daudz sniega.

7.augusts jeb Annas pçc vecâ stila - nozîmîga dienalaika vçrojumos. Auksts rîts ar rasu paredz aukstu ziemu.Lietaina diena - ziemâ daudz sniega. Kâds laiks lîdzpusdienâm, tâds lîdz Ziemassvçtkiem. Kâds pçc pusdienâm -tâds pçc Ziemassvçtkiem. Sâk ievâkt ievu ogas.

Labrencis jeb Uguns diena ir 10. augustâ. Ðajâ dienâatpûtinâja Uguns mâti un uguni nekûra. Labrencî sâkas rudzusçja, pçc Labrenèa visas labîbas kulðanas laiks.

Ticçjumi. Ja lauku apar Labrenèa dienâ – tur zâle neaug. Janedçïu pirms un pçc Labrenèa nav salnu – bûs vçls un silts rudens.Skaista Labrenèa diena sola skaistu rudeni. Smidzinoðs lietus unvçjð Labrencî - nejauks rudens.

Lielâ Mâra jeb Vasaras Mâra ir 15.augustâ. Mielastamkâva aunu vai âzi. Uzkopa mâju, jo kukaiòi, it seviðíi blusas,kas ðai dienâ izdzîti, atpakaï vairs neatgrieþas.

Ticçjumi. Kâds laiks 15. augustâ - tâds septembrî. Ja LielâsMâras naktî ir salna – bûs agrs rudens. Ja sîpolus vâc 15. augustâ– tie neizaugs lokos.

Laika vçrojumiem nozîmîgas dienas ir no 16. lîdz 19.augustam. Laika apstâkïi ðajâs dienâs paredz laiku no oktobralîdz janvârim. Laikâ no 17. lîdz 19. augustam vâc íiplokus,sîpolus un sâk novâkt agro âbolu raþu.

Bçrtulis ir 24. augustâ. Tâ bija jçru kaujamâ diena, arîrudens sçòoðanas sâkums. Bçrtuïos beidzâs medus vasara, betsâkâs brûkleòu laiks. Govis ðajâ dienâ ganos nedzina, jouzskatîja, ka èûskas govîm var pienu un asinis izsûkt.

Ticçjumi. Ja bezdelîgas pazûd pirms Bçrtuïiem – bûs agrs

rudens. Ja Bçrtuïos labs laiks – tâds viss rudens. Ja grib labussîpolus – tie jârauj, vçlâkais, Bçrtuïa dienâ. Ja grib garðîgubrûkleòu ievârîjumu, tâ jâvâra no Bçrtuïos lasîtâm ogâm.

Linu diena ir 25.augustâ. Sâkâs linu plûkðana. Diena,kad dzçrves aiznes launagu.

Ticçjumi. Ja lido dzçrves, tad oktobra vidû salst. Ja dzçrvesnesteidzas, ziema nâks lçni un vçlu.

Par laiku augustâTicçjums saka, ja augusta sâkumâ karsts, tad ziema bûs

auksta un sniegaina. Ja augusts silts, bûs vçjains oktobris.Ðogad mçrenais un ar nokriðòiem ne seviðíi bagâtais jûlijs

ar lîdzîgiem laika apstâkïiem ietieksies arî augustâ. Atbilstoðipagâjuðâ janvâra nozîmîgajâm dienâm un februârim, kopu-mâ augusts siltuma ziòâ bûs tuvu mçneða vidçjiem râdîjumiemun drusciò sausâks nekâ parasti, bez ilgstoðâm lietavâm, jotâs paliks rudenim… Sekojot Jurìa vçjiem, arî augustâ pârsva-râ valdîs dienvidrietumu, rietumu, ziemeïrietumu vçji.

Rudzu mçneða pirmajâ pusç, laikâ lîdz Labrencim (10.au-gusts), mçreni silts, pa daïai mâkoòains un pârsvarâ sausslaiks. Daþâs dienâs un daþviet temperatûra var pakâpties lîdz+ 260C. Nokriðòi îslaicîgi, bet reizçm stipri.

Mçneða vidû, laikâ ap Vasaras Mâru (15.augusts), palieli-nâsies nokriðòu iespçjamîba un kïûs arî vçsâks. Ðajâ laikâ bieþâkmçrens sçòu lietutiòð. Augusta otrajâ pusç mainîgi laikaapstâkïi. Siltâkas un saulainâkas dienas mîsies ar mâko-òainâm. Vairâk vçjainu dienu. Vairâk saulainu dienu pirmsBçrtuïa (24.augusts) un temperatûras ap + 20- 220C. Ap Linudienu (25.augusts) nepastâvîgs. Dienas vçsâkas, naktis dzestrâ-kas. Mçneða beigâs un septembra pirmajâ pusç pârsvarâ sauss,vairâk saules un vasaras izskaòas siltums. Ðajâ laikâ naktisvçsas un salnu vietâs iespçjamas pirmâs salnas.

Rudzu mçnesis daudziem mûsu gâjputniem ir gatavoðanâslaiks tâlajam ceïam uz dienvidiem.

VILIS BUKÐS

Augusts (Rudzu, Virðu mçnesis) Darbi augustâ

Lavandas romantiskam mieramLavandas ir daudzgadîga krûmveida ziemciete un ïoti mîl

sauli. Uz auga stingrajiem dzinumiem, kas var pârsniegt 30cm

augstumu, izkârtotas sudrabzaïas lapiòas. Garâkie eksemplâri

stiepjas pat 90cm garumâ. Apbrînojami ir paði auga ziediòi –

tie ir smalki veidoti, ko papildina burvîgs, saldeni svaigs

aromâts, kas padarîjis lavandas tik populâras. Selekcionâri

parûpçjuðies arî par jaunâm ziedu krâsâm: pasaulç pieejami

arî gaiðsârti, rozâ, balti un pat dzelteni toòi, tomçr mûsu

klimatiskajiem apstâkïiem tie nav piemçroti. Lavandas var

bût arî izcils akcents akmeòdârzos.

Lavandâm ïoti nepatîk pârstâdîðana, tâpçc vietas izvçlei

jâbût precîzai un nemainîgai. Lai nodroðinâtu ilgu auga mûþu,

augsnei jâbût ar labu gaisa cirkulâciju un labi drençtai. Ïoti

smagu augsni var ielabot ar granti vai maziem akmentiòiem.

Videi jâbût nedaudz sârmainai (ar pH lîmeni 6.7 - 7.3), turklât

stâdâmajai vietai jâbût kârtîgi izravçtai. Jaunie augi jâizstâda

30 - 45cm atstatus viens no otra, jo tie laika gaitâ paliks

kuplâki. Jâòem vçrâ, ka skarbas ziemas lavandâm nav tik liels

drauds kâ pârmçrîgs mitrums. Lai to novçrstu, augu var

izstâdît nelielâ pacçlumâ, pie mâjas sienas vai tuvu uzkalniòa

virsotnei, kâ arî augsnes virsmu apbçrt ar smiltîm. Laistîðana

jâveic tikai tad, kad zeme ir apþuvusi, mçrenâs vasarâs pilnîgi

pietiek arî ar lietusûdeni. Jâpielûko, lai krâðòo krûmu neskar

spçcîgi vçji.

Lavandas var audzçt arî podiòos. Audzçðanai nav ieteicami

liela izmçra podi, jo tâdos var uzkrâties lieks ûdens. Podiòa

apakðâ jâbût caurumiem, kas nodroðinâs nepiecieðamo gaisa

cirkulâciju un drenâþu, apakðâ var iebçrt nelielu grants vai

akmentiòu slâni. Podiòos augoðâs lavandas jâlaista nedaudz

bieþâk nekâ dârzâ augoðâs raugoties, lai tâs pârâk neizþûst.

Pavasarî, kad paauguðies pirmie jaunie dzinumi, jâveic auga

apgrieðana. Âtrâk apgriezt nedrîkst, jo tas lavandai var

nopietni kaitçt (îpaði, ja bijusi

barga ziema, kas augu

nedaudz traumçjusi).

Jâapgrieþ vecâkie, neglîtâ-

kie un sausie zariòi, atstâ-

jot 2/3 no to sâkotnçjâ

garuma, tâ sekmçs jauno

dzinumu attîstîbu un veidos

krûma formu, neïaujot tam

palikt kokainam. Arî pârmçrîga

mçsloðana nav vajadzîga, jo lavan-

das labâk jûtas nabadzîgâ augsnç, tad arî auga çteriskâs eïïas

bûs spçcîgâkas. Mçslojums vairâk nepiecieðams jaunâkajiem

augiem, pietiks, ja augsni papildinâs ar kompostu.

Kad vasarâ izplaukst aromâtiskie ziediòi, tos pamazâm var

sâkt novâkt. Vislabâk to darît dienas pirmajâ pusç, izgrieþot

iespçjami garas atvases, kuru ziedi vçl nav lîdz galam atvç-

ruðies. Grieþot atvases, jâcenðas krûmu izretinât, lai nodro-

ðinâtu labâku gaisa cirkulâciju. Grieztos ziedus var savâkt

buntîtçs, pakarinât ar ziediem uz leju, tâ saglabâjot skaisto

aromâtu vçl vairâkus mçneðus. Izgriezto ziedu vietâ augs

jauni, un tâ tas turpinâsies lîdz rudenim, kad augs sâks

gatavoties ziemai. Ja gaidâma îpaði salta ziema, rudenî augsni

var uzlabot ar fosforu bagâtinâtu mçslojumu, savukârt paðâ

ziemâ, lai izvairîtos no apsalðanas, augus var pârklât ar

skujkoku zariem.

Gan lavandu ziedi, gan lapas satur spçcîgas çteriskâs eïïas -

tâs arî lieliski atvaira kaitîgos insektus un pievilina labvçlîgos

- bites un tauriòus. Problçmas rada pârlieku liels mitrums - uz

to var norâdît lapu dzeltçðana. Savukârt, ja lapiòas kïûst

brûnas, tas var liecinât par kâdu sçnîðslimîbu.

Lappusi sagatavoja D.Dimitrijeva

31 A

Pilnmçness 21.35

V12. Otrdiena � 2015. gada 4. augusts Vietçjâs ziòas

30.jûlijâ Baltinavâ, Amatnieku centrâ,noslçdzâs pasâkumu kopums arnosaukumu “Mâcâmies bût par savaamata meistariem”, kas sâkâs pirmsgada - pçrn augustâ. Pasâkumu mçríisbija veicinât iedzîvotâju radoðo izaugsmi,izglîtoðanu, iekïauðanos sabiedrîbâ,jaunu amata prasmju apguvi un esoðopapildinâðanu.

Sadarbojoties trim biedrîbâm daþâdos

novados - “Sukrumam” Baltinavâ,

“Saulessvecei” Balvu novada Brieþuciemâ un

“Kûzulam” Kârsavas novada Salnavas

pagastâ, notikuðas 11 radoðâs darbnîcas,

pasâkuma dalîbnieki devuðies ekskursijâ –

pieredzes apmaiòâ, organizçti divi infor-

matîvi izglîtojoðie seminâri sadarbîbâ ar Valsts

ieòçmumu dienestu, sagatavota fotoizstâde

par paveikto darbu, uzòemtas 50 îsfilmas par

amatniekiem, pasâkuma laikâ labiekârtots arî

Amatnieku centrs un paveikti daudzi citi

sîkâki darbiòi.

Biedrîbas “Sukrums” valdes priekðsçdçtâjs

Aigars Keiðs, uzrunâjot sapulcçjuðos, atzinîgi

novçrtçja to lielo darbu, ko veikuði sadarbîbas

partneri, biedrîbas “Saulessvece” un tâs

vadîtâja Silvija Loèmele, biedrîba “Kûzuls” un

tâs vadîtâja Anna Danèa, amatnieku koordi-

natore Ilga Pleða, radoðo darbnîcu vadîtâji

Apgûtas jaunas prasmes

Lappusi sagatavoja I.Zinkovska

Strâdâ, galvu nepacçluði. Biedrîbas “Sukrums” vadîtâju Aigaru Keiðu, Ingrîdu Oïipovu

un Ilgu Pleðu “Vaduguns” noíçra brîdî, kad viòi pirms pasâkuma locîja bukletus.

Ingrîda Oïipova, Jugita Boldâne, RaimondsLeicâns, Anna Danèa, Sandra Pakalnîte, LînaPundure, Ilgvars Keiðs un citi.

Vçrtçjot aizvadîto gadu, kurâ noticis tikdaudz pasâkumu, ko paði organizçjuði unkuros bijuði klât, Silvija Loèmele atzina, katas ir prasîjis daudz laika un daudzpârdzîvojumu, bet veicinâjis profesionâloizaugsmi un devis pieredzi. No radoðodarbnîcu klâsta Silvija par sirdij tuvâko atzinaPirtsslotu sieðanas darbnîcu, ko vadîja JugitaBoldâne un kas notika viòas lauku mâjâs.“Pirtsslotu sieðanas darbnîcâ piedalîjâsìimenes ar bçrniem, bçrni sadraudzçjâs unspçlçjâs, visi kopâ sçja pirtsslotas, un daþsaizbrauca mâjâs priecîgs ar klçpi slotu, kolepns varçja visiem râdît. Radoðâ darbnîcanotika vasaras laikâ, ârpus telpâm. Darbnîcasdarbâ piedalîjâs pat suns!” smejas Silvija.

Ingrîda Oïipova, kura vadîja rotu unsuvenîru izgatavoðanas radoðo darbnîcu,atklâja, ka daudzi baidîjâs iesaistîties radoðodarbnîcu darbâ, jo domâja, ka neko nepratîsun kritîs kaunâ,- ko nu es tur ieðu blamçties!“Kad kaut kas nesanâk, parasti sâkas stress,bet tiem, kam neveicâs, centâmies palîdzçt unkopîgiem spçkiem tikâm galâ,” atklâjIngrîda. Tâpat viòa nonâkusi pie atziòas, katos, kuri neko negrib, nekur arî nevar iesaistît,bet citi nâk ar prieku.

Baltinavas novada attîstîbas prog-rammu 2012.-2018.gadam novada domeapstiprinâja 2012.gada beigâs, nâkamajâgadâ tika sagatavots pârskats parprogrammas ievieðanu, bet ðogad veiktanovada iedzîvotâju anketçðana. Atbildotuz jautâjumiem, novada iedzîvotâji novçr-tçjuði gan esoðo situâciju, gan izvirzîjuðimçríus un prioritâtes.

Aizpildot anketas, iedzîvotâjiem vajadzçjapapûlçties novçrtçt Baltinavas novadaizglîtîbas iestâþu sniegto pakalpojumukvalitâti, sociâlâs palîdzîbas un pakalpojumukvalitâti. Bija nepiecieðams novçrtçt sporta,kultûras, atpûtas un izklaides pasâkumus,veselîbas aprûpes pakalpojumus, teritorijaslabiekârtoðanu, ceïu un ielu infrastruktûru,sabiedrisko kârtîbu, projektu îstenoðanu unEiropas Savienîbas finansçjuma piesaisti,dzîves un uzòçmçjdarbîbas vidi, pasta pakal-pojumus, paðvaldîbas darbu, - kâ paðvaldîbanovada teritorijâ organizç un risinaattiecîgos jautâjumus. Tâpat iedzîvotâjiembija jâatbild uz jautâjumu: “Kâda joma, pçcJûsu ieskatiem, novadâ bûtu jânosakaprioritâra?”

Atbildot uz anketas jautâjumiem, novadaiedzîvotâji iesniedza daudz ieteikumu darbauzlaboðanai un dzîves vides labiekârtoðanaipaðvaldîbâ, tostarp norâdot uz trûkumiempaðreizçjâ darbâ pçc viòu domâm.Interesanti ielûkoties iedzîvotâju atbildçs!Cilvçki raksta, ka uzòçmçjdarbîbasveicinâðanai paðvaldîbai nepiecieðams bût kâstarpniekam, lai atrastu sadarbîbas partneri.Anketas autors iesaka izveidot raþotni, kasraþotu lçtus, savdabîgus, ekoloìiskusproduktus, orientçtus pilsçtniekuvajadzîbâm. Izveidot suvenîru veikaliòu!

Labiekârtot bçrnu laukumiòu. Parkâ ar bçrniem

nav ko îsti darît. Izveidot dabas takas, smilðu

kastes, slidkalniòus, neaizmirstot par

miskastçm. Ïoti daudz ieteikumu saòemtspaðvaldîbas ceïu sakârtoðanai, iedzîvotâjikritizç ceïu slikto stâvokli, bet ceïi ir

No slikti lîdz pat necerçti izaugusi un sakoptauzòçmçjdarbîbas pamats. Iesaka sakârtotTilþas ielu (jau izdarîts!), iegâdâties traktoruun agregâtus, lai novada iedzîvotâji varçtusaòemt pakalpojumus zemes arðanai,pïauðanai un citos mâjsaimniecîbânepiecieðamajos darbos. Iedzîvotâjuprât,novadâ bûtu nepiecieðami santehniía unskursteòslauía pakalpojumi! Daudziuzdevuði jautâjumu, vai paðvaldîbâ nav pardaudz darbinieku, atzîmçjot, ka pirms terito-riâlâs reformas darbinieku skaits bija uz pusimazâks, bet to paðu darbu padarîja. Ir uzceltstirgus paviljons, bet tajâ nav kas tirgojas.Varbût paðvaldîbas speciâlistiem ir jâpadomâ,kâ piesaistît tirgotâjus, mâjraþotâjus, lai tir-dziòð bûtu ne tikai divas reizes gadâ, bet katrusestdienu vai piektdienu. Tâpat Amatniekucentrs, - uzraksts ir, bet kas tajâ reâli notiek?Amatnieku centrâ ir maizes krâsns, iespçjacept maizi, bet atkal klusums. Jâuzlabo

vidusskolas mâcîbu kvalitâte tehniskajos

priekðmetos - fizika, íîmija, rasçðana. Vidus-

skolâ vajag mâcît arî kâdu profesiju! Baltinavâ

vajag zobârstu, vismaz reizi nedçïâ lai atbrauc!

Vairâk jâinformç cilvçkus par visiem jautâ-

jumiem, ko lemj novadâ. Deputâtiem un novada

priekðsçdçtâjai nepiecieðams atskaitîties par

paveikto vismaz reizi mçnesî. Neapmierina, kâ

izlçma par bçrnudârza pârcelðanu. Nepiecieðams

iegâdâties paðiem savu skaòas aparatûru, lai

nevajag prasît citiem un pieòemt cilvçku, kas ar

to prot rîkoties, jo citiem, kuri atved savu

aparatûru, sanâk maksât lîdz pat 600 eiro par

pasâkumu. Ar laiku tas atmaksâsies! Tikt galâ

ar klaiòojoðiem suòiem! Òemt maksu par parka

izmantoðanu no “Osvalda” rîkotâjiem vai

noteikt, lai pasâkuma rîkotâji paði savâc

atkritumus. Lai novada cilvçkiem nav jâvâc

“Osvalda” mçsli. Vçl ir arî vairâki citi priekðli-kumi. Pçc kritikas un priekðlikumiem kâds arîatzinîgi novçrtçjis paveikto: “Paldies domei,priekðsçdçtâjai! Baltinava pçdçjos gados irpat necerçti izaugusi un sakopta!”

Baltinavas novada plânoðanas unattîstîbas konsultante SARMÎTE TABORE,izvçrtçjot iegûtos aptaujas rezultâtus, secina,

ka visvairâk pozitîvi novada iedzîvotâjinovçrtçjuði pasta pakalpojumus (57,7%), kâotrâ labâkâ ir novçrtçta Baltinavas vidusskola(56,4%), bet treðais pozitîvais vçrtçjums irprojektu îstenoðanai novadâ un ESfinansçjuma piesaistei (53,6%).

Visvairâk iedzîvotâjus neapmierina ceïuun ielu infrastruktûra, to negatîvinovçrtçjuði (73,3%), otrais negatîvais vçrtç-jums ir veselîbas pakalpojumiem (53,9%), kâtreðâ negatîvi novçrtçta ir dzîves un uzòçmçj-darbîbas vide (45,1%) un ceturtais negatîvaisvçrtçjums ir sabiedriskajai kârtîbai (39%).

Pozitîvi iedzîvotâji novçrtçjuði, kâ pað-valdîba risina izglîtîbas jautâjumus, betneapmierina, kâ novada darbinieki informçiedzîvotâjus par jaunâkajiem notikumiemun pieòemtajiem lçmumiem.

No kultûras pasâkumiem vairâk gaida

“Kopumâ viss notika pozitîvâ gaisotnç, untie, kuri gribçja kaut ko iemâcîties, tie arîiemâcîjâs, bet tie, kuri jau prata, attîstîja savasprasmes tâlâk,” secinâja I.Pleða. Viòa piebilda,ka interesanti bija arî ciemoties pie amatameistariem, par kuriem izveidotas îsfilmiòas,kâ, piemçram, redzçt un iemûþinât vaskasveèu lieðanu, ar ko nodarbojas baltinavieteIngrîda Bleidele.

Aigars Keiðs neslçpa, ka viòam lielâko

vieskoncertus un viesizrâdes, mazâk mâkslasizstâdes, piemiòas un atceres dienas. Nosporta veidiem nepiecieðams aktivizçtvolejbolu, futbolu, hokeju.

Par pirmo un galveno prioritâti novadâtuvâko gadu laikâ iedzîvotâji ir atzinuðilabklâjîbu, tad seko ceïu sakârtoðana, kâ treðânorâdîta uzòçmçjdarbîba. Izglîtîbas joma iratzîmçta tikai ceturtâ. Sporta jomu navatzîmçjis neviens. Kâ maznozîmîguiedzîvotâji arî novçrtçjuði kultûru, teritorijaslabiekârtoðanu, sociâlos pakalpojumus unklientu apkalpoðanas uzlaboðanu.

Aptaujas rezultâtus un iedzîvotâju ieteiku-mus sola òemt vçrâ novada administrâcijas,iestâþu darbîbas un klientu apkalpoðanasuzlaboðanai, domes lçmumu pieòemðanâ unnâkamâ gada paðvaldîbas budþeta sastâdî-ðanâ.

gandarîjumu sagâdâjis tas, ka Amatniekucentrâ ir uzbûvçta maizes krâsns un tajâ jauizmçìinâts cept maizi. Amatnieki kaï plânus,kâ ar maizes cepðanu bût tâlâk. Interese parto ir! Uz jautâjumu, kâ Amatnieku centrsdarbosies turpmâk, biedrîbas priekðsçdçtâjsneslçpa, ka brîvprâtîgie, kas ðeit atrastos visulaiku, diez vai atradîsies, bet telefona numurs,ar kura palîdzîbu sazinâties, noteikti bûsuzlikts redzamâ vietâ.

Tilþas iela Baltinavâ. Baltinavieði gadiem ilgi gaidîja, kad noasfaltçs Tilþas ielu,

paðvaldîba taupîja naudu, un nu tas ir izdarîts. Asfalta seguma atjaunoðanu ceïinieki

paveica burtiski daþâs dienâs, kâ sprieþ novada iedzîvotâji, - aizdomîgi âtri. Tas nozîmç,

ja vien ir nauda, tad viss notiek âtri! Paðvaldîbai asfalta seguma atjaunoðana Tilþas ielâ

izmaksâja 55 490 eiro, bet apgaismojuma uzstâdîðana ielâ vçl 21 tûkstoti eiro. Novada

ceïu remontiem paðvaldîbai lîdz ðim naudas nebija, lîdzekïus varçja vien atvçlçt ceïu

uzturçðanai ziemas un vasaras sezonâ. Tagad valsts grants ceïu pârbûvei un remontam

novadam pieðíirs 400 000 eiro. Kuri ceïi bûs prioritârie? “Uzklausîsim iedzîvotâju,

uzòçmçju ieteikumus, vçrtçsim, analizçsim, rîkosim publisko apsprieðanu,” sola novada

plânoðanas un attîstîbas konsultante S.Tabore.

Foto

- J

.Kirsanovs

Foto

- J

.Kirsanovs

Baltinavas novadâ

Notikums

Trîspadsmitâ V 13.Otrdiena � 2015. gada 4. augusts

Lappusi sagatavoja A.Loèmelis

Jûlija nogalç Balvos sâkâs skautu un gaidu piecudienu velobrauciens “Latgales apceïojums 2015”, kuruorganizçja Beverînas roveru cilts – daïa no Latvijasskautu un gaidu centrâlâs organizâcijas. Velobrauciensnoslçdzâs Jçkabpilî un tâ mçríis bija iepazît tuvâkLatgales unikâlo kultûru, dabu un tradîcijas. Kas irskauti un gaidas, un ar kâdiem iespaidiem no mûspusçredzçtâ atgriezuðies velobrauciena dalîbnieki, vairâkpastâstîja Latvijas Skautu un gaidu centrâlâs organi-zâcijas pârstâvis MÂRTIÒÐ BAKMANIS.

Iespçjams, daudzi nezina atbildi uz jautâjumu,kâda ir atðíirîba starp skautiem un gaidâm?

-Atðíirîba ir pavisam vienkârða: zçnus sauc par skautiem,meitenes – gaidâm. Vârdu izvçle veidojusies vçsturiski, tulkojotno angïu valodas: a scout – skauts, a guide - gaida. Pastâv arînelielas atðíirîbas simbolos un tradîcijâs. Katrai no grupâm –skautiem un gaidâm – ir savs priekðnieks. Jâpiebilst, ka skautuun gaidu kustîbas popularitâte vistieðâkajâ veidâ saistîta arvçsturiskajiem notikumiem Latvijâ. Pirmâs brîvvalsts laikâskauti un gaidas bija sabiedrîbâ ïoti populâra un atbalstîtaorganizâcija, sasniedzot pat 8000 biedru skaitu. Nâkotokupâcijas varâm, kustîbu Latvijâ aizliedza un latvieðu skautiun gaidas darbîbu turpinâju trimdâ. Baidoties no iespçjamâspretoðanâs, daudzus skautu un gaidu vadîtâjus izsûtîja.Atgûstot neatkarîbu, kustîbu atjaunoja, un ðobrîd tâ lçnâmatgûst savu atpazîstamîbu un vârdu.

Mûspusç bijât trîs paðvaldîbâs – Balvos, Viïakâun Baltinavâ. Kâdus objektus apskatîjât?

-Velobrauciena marðruts ar nelielâm izmaiòâm bija balstîtsuz vçl 1939.gadâ notikuðâs skautu ekspedîcijas aprakstiem,tâdçjâdi jaunieðiem ïaujot salîdzinât, kâ Latgales reìions gadugaitâ mainîjies. Sekojot 1939.gada marðrutam, arî ðoreizvelobraucienu sâkâm Balvos un caur Viïaku devâmies uzBaltinavu. Protams, nebija iespçjams doties uz Abreni, kâ tasnotika Latvijas pirmâs brîvvalsts apceïojumâ. Ðobrîd, atcerotiesBalvus un Baltinavu, palicis vispozitîvâkais iespaids. Velo-braucienu simboliski atklâjâm Balvu muiþas parka estrâdç,apskatîjâm arî Balvu muiþu, tâs parku un pieminekli Latgalespartizânu pulka krituðajiem karavîriem. Katrâ no pilsçtâmiespçju robeþâs centâmies apskatît nozîmîgâkâs un intere-santâkâs vietas. Tâpat arî atseviðías vietas salîdzinâjâm arLatvijas brîvvalsts laikâ uzòemtajâm fotogrâfijâm un ðobrîdstrâdâjam pie ðo fotogrâfiju apvienoðanas ar ðajâ braucienâiemûþinâtajiem fotomirkïiem. Turpinot ceïu, Baltinavâapskatîjâm katoïu baznîcu, kas pârsteidza ar savu varenîbu.Netâlu no Baltinavas arî palikâm savâs pirmajâs naktsmâjâs,kur varçjâm atpûsties, dalîties pârdomâs par pirmo dienu unuzòemt spçkus nâkamajâm. Paldies vietçjiem baltinavieðiempar silto uzòemðanu!

Kâdi ir kopçjie iespaidi par visu ceïojumu Latgalç?-Trijos vârdos varçtu teikt – interesanti, pârsteidzoði un

viesmîlîgi. Brauciens daïai dalîbnieku noteikti bija fizisksizaicinâjums, jo vidçji dienâ nobraucâm ap 70 kilometriem,reizçm - pat 90, tâdçï jo svarîgi bija vienam otru atbalstît unuzmundrinât. Var droði apgalvot, ka brauciens dalîbniekiemdeva lielisku un neaprakstâmu kopîbas sajûta, kad izdodassasniegt izvirzîtos mçríus. Tâpat dalîbniekiem bija iespçjapilnveidot savas organizçðanas un komunikâcijas prasmes,paðiem plânojot gan apskates objektus, gan sarunâjotnaktsmâjas un veicot citas aktivitâtes.

Ðobrîd Latvijâ ir apmçram 800 aktîvu skautu ungaidu. Ðâdi cilvçki ir arî no mûspuses?

-Latgales novadâ vçsturiski bijuði skaitliski daudz unspçcîgas skautu un gaidu vienîbas - ðobrîd darbojas pulciòiDaugavpilî un Vabolç. Vçl nesenâ vçsturç vienîbas bija arîKrâslavâ, Rçzeknç, Silenç, Zilupç, Roþupç, Rudzâtos, Lîvânos,Madonâ un citviet. Diemþçl neviens jaunietis no Balvu,Viïakas, Baltinavas vai Rugâju novadiem nepievienojâsvelobraucienam, bet ðajos novados noteikti ir milzîgspotenciâls, lai atvçrtu jaunas vienîbas. No pieredzes var teikt,ka pulciòi un vienîbas veidojas ap aktîviem pieauguðajiem –vadîtâjiem. Piesaistît bçrnus un jaunieðus ir salîdzinoði viegli,jo veidotâ programma ir tiem uzrunâjoða un interesanta, arfokusu uz aktivitâtçm dabâ, piedzîvojumiem un nometnçm,visam balstoties uz skautu un gaidu vçrtîbâm un principiem,personîgo izaugsmi un piederîbu vietçjai kopienai. Izaicinâ-jums ir piesaistît brîvprâtîgos pieauguðos, kas vçlçtos pievie-noties mûsu kustîbai, kas ir piedzîvojumiem bagâts dzîvesveids

Skauti un gaidas apceïo Latgaliun sava veida misija – darîtpasauli labâku ar savu brîv-prâtîgo darbu. Ja kâdam ir vçlç-ðanâs un interese pievienotiesskautu un gaidu (brîvprâtîgo)vadîtâju komandai, aicinâtirakstît uz e-pastu: info@skauti.lv.

Cik, Jûsuprât, skautu ungaidu kustîba ir populâravalstî? Ko nepiecieðamspilnveidot un attîstît?

-Aiz biedrîbas “LatvijasMazpulki” esam lielâkâ bçrnu unjaunatnes nevalstiskâ organi-zâcija Latvijâ, lîdz ar to varamteikt, ka esam populâri. Kustîbânav iesaistîti tûkstoðiem cilvçku,bet atsaucîba no bçrnu unjaunieðu puses ir diezgan liela. Irarî gadîjumi, kad nevaram ap-mierinât interesentu piedâvâ-jumu tieði vadîtâju trûkuma dçï.Regulâri ejam lîdzi laikam – tiekatjaunota programma, lai tâbûtu atbilstoða ðî brîþa bçrnu unjaunieðu vçlmçm, vajadzîbâm unaktuâlajiem notikumiem sabied-rîbâ, lai tâ uzrunâtu jaunusdalîbniekus. Jâpiebilst, ka cilvçki aktîvi iesaistâs îstermiòakampaòâs – sakopj vietçjo apkârtni, ziedo naudu kâdamnelaimç nokïuvuðam cilvçkam, bet ilgtermiòâ savu laikuziedot kopienas attîstîbai grib un var tikai retais. Lîdz ar toparalçli savam ikdienas darbam mçìinâm popularizçtbrîvprâtîgo darbu, jo skautu un gaidu vadîtâji gandrîz visâpasaulç strâdâ brîvprâtîgi. Tâ ir iespçja attîstît savas lîderîbasspçjas, jaunas prasmes, gût piederîbas sajûtu pasaules mçrogakustîbai un darît kaut ko vçrtîgu Latvijai un vietçjai kopienai.Kâ vçl vienu izaicinâjumu vçlamies uzsvçrt nevienlîdzîgo (unpat negodîgo) valsts finansçjumu jaunatnes saturîga brîvâlaika pavadîðanai. Ðî noteikti ir tâ lieta, ko politiíiem unierçdòiem bûtu jâizvçrtç un jâveido uz godîgu konkurencibalstîtu finansçjuma sadali.

Vai skautu un gaidu kustîba saòem jebkâda veidaatbalstu no valsts?

-Jâ, ðobrîd Latvijas Skautu un gaidu centrâlâ organizâcijaprojektu formâ iegûst valsts finansiâlu atbalstu no Izglîtîbasun zinâtnes ministrijas, kas ðogad ir nedaudz vairâk par 9000EUR. Salîdzinot ar 2014.gadu, finansiâlais atbalsts samazi-nâjies teju par treðdaïu, kad projektu konkursâ bija iespçjamsiegût 14 000 eiro. Kaut gan oficiâli atbalstu dçvç par “gadaatbalstu”, ðo strikti klasificçto finansçjumu nodroðina tikaièetriem mçneðiem, kas ierobeþo tâ izmantoðanu ilgtermiòamçríu realizçðanai – darbam pie programmas attîstîbas,apmâcîbâm, kustîbas popularizçðanai, starptautiskai sadar-bîbai un citâm lietâm. Neregulâri saòemam arî citu ministrijufinansçjumu projektu konkursa kârtîbâ konkrçtâm iniciatî-vâm, lielâku nometòu rîkoðanai - arî transportu un materiâl-tehnisko atbalstu, piemçram, no Aizsardzîbas ministrijas.Tâpat saòemam atbalstu arî no atseviðíâm paðvaldîbâm,kurâs darbojas vienîbas, vidçji apmçram 5000 - 10000 EURgadâ. Ðis finansçjums pârsvarâ tiek izlietots nometòuorganizçðanai. Finansiâlais atbalsts spçlç ïoti lielu lomu, îpaðiòemot vçrâ, ka viens no skautu un gaidu kustîbas principiemir veidot to pieejamu visiem, neatkarîgi no cilvçku sociâlâstâvokïa vai citiem apstâkïiem, pçc iespçjas samazinot dalîb-nieku lîdzmaksâjumus. Salîdzinâjumam, Igaunijâ skautu ungaidu organizâcijâm no valsts lîdzekïiem pieðíir 50 000 –200000 EUR gadâ, tâdçjâdi spçjot nodroðinât organizâcijasattîstîbu, administratîvos darbiniekus, projektu vadîtâjus unapmâcîbu centra uzturçðanu.

Kâ vçrtçjat situâciju ar patriotisko audzinâðanuvalstî?

-Patriotiskâ un pilsoniskâ audzinâðana valstî notiek saraus-tîti, un paðreizçjais Valsts budþeta likums neseko Jaunatnespolitikas pamatnostâdòu realizâcijai. Skatoties uz Valstsbudþeta likumu, valsts prioritâte ir militârâ sfçra – intereðuizglîtîbas programma (jaunsardze) un talantu attîstîba(sports, dziedâðana un citas tamlîdzîgas sfçras). Vienmçruzsveram, ka laba ir jebkura iniciatîva, kad jaunieðiem

piedâvâ saturîgi pavadît savu laiku. Tomçr, ja skatâmies uzrealitâti, proti, jaunieðu piederîbas sajûtu valstij, lîderîbasprasmçm, pilsonisko atbildîbu un vispârçjo veselîbasstâvokli, jâsecina, ka visâs ðajâs jomâs ir diezgan zemi unnegatîvi râdîtâji. Tas nozîmç, ka esoðâ valsts politika unfinansçjuma sadalîjums neattaisno sevi pilnîbâ un to irnepiecieðams izvçrtçt. Uzskatâm, ka arî nevalstiskajamsektoram jânodroðina vienlîdzîga konkurence pieejamajamvalsts un paðvaldîbu finansçjumam, jo tieði bçrnu unjaunieðu organizâcijâs jaunietis iemâcâs praktizçtdemokrâtiju, veselîgu dzîvesveidu, reaìçt nestandarta situâ-cijâs, uzòemties atbildîbu un sajust piederîbu vietçjai un arîstarptautiskai kopienai. Brîdî, kad notiek informâcijas karðun droðîbas aspekts kïûst aizvien aktuâlâks, svarîgi saprast,ka arî jaunatnes organizâcijas ir valsts droðîbas stratçìija.Par ðo jautâjumu kopâ ar biedrîbu “Latvijas Mazpulki” esamvçrsuðies arî pie valdoðajiem politiíiem un ierçdòiem, kuriemnosûtîjâm vçstuli. Tajâ paðâ laikâ vçlos piebilst, kaorganizâcija rudenî svinçs 25 gadu jubileju, tâ ir finansiâlineatkarîga un turpinâs darboties ar vai bez valsts atbalsta,kamçr cilvçki ticçs organizâcijas vçrtîbâm un darbîbasmetodçm. Tomçr ceram, ka politiskai gribai atbalstît valstsmçroga bçrnu un jaunatnes organizâcijas sekos arî darbi, laiskautu un gaidu kustîba varçtu augt un attîstîties âtrâk, netikai balstoties uz brîvprâtîgo vadîtâju apbrînojamopaðiedvesmu.

Velobrauciena sâkums Balvos. Latvijas Skautu un gaidu centrâlâs organizâcijas

pârstâvis Mârtiòð Bakmanis pastâstîja, ka pçc velobrauciena arî turpmâk visiem noteikti

ieteiks doties iepazît Latgali: “Pie jums patieðâm ir ïoti daudz vietu, ar kurâm var

lepoties visa Latvija!”

Velobrauciena “Latgales apceïojums 2015” marðruts

Informç VID

InformâcijaOtrdiena � 2015. gada 4. augustsV14.

Iespçja

Nakts DienaVeiksmes prognoze

Pareìe Ilga

* Veiksmes un laika ziòu prognozi lasiet arî vaduguns.lv, tâlr. 29365609

Valsts ieòçmumu dienests (VID)vçrð uzmanîbu, ka braukðanas ap-mâcîbas instruktora darbs ir pakal-pojuma sniegðana, tâpçc ikvienaminstruktoram jâbût darba attiecîbâmar autoskolu vai paðam jâreìistrçsava saimnieciskâ darbîba. Savu-kârt personai, kura izmanto instruk-tora sniegtos pakalpojumus unsamaksu veic skaidrâ naudâ vai armaksâjumu karti, vienmçr ir jâsa-òem darîjumu apliecinoðs doku-ments – kases èeks vai VID reìis-trçta kvîts.

Darba attiecîbu noformçðana norma-tîvajos aktos noteiktajâ kârtîbâ, kâ arîdokumentu sakârtotîbas un pârskatâ-mîbas ievçroðana, veicot individuâlu grâ-matvedîbas uzskaiti, ir bûtisks priekðno-teikums nodokïu disciplînas ievçroðanaiikvienâ tautsaimniecîbas nozarç, tajâskaitâ pakalpojumu jomâ. Òemot vçrâ,ka braukðanas apmâcîbas ir specifiskasaimnieciskâs darbîbas joma, VID atgâ-dina, ka ikviena saimnieciskâs darbîbasveicçja gada ienâkumu deklarâcijânorâdîtajiem ienâkumiem jâsakrît arfaktiski sniegto pakalpojumu apjomuun par tiem saòemto samaksu, kâ arîuzskaites sistçmai jâbût viegli saprotamaiun jâataino pakalpojuma bûtîba.

Atsaucoties uz iedzîvotâju sûdzîbâmVID, kas norâda uz trûkumiem brauk-ðanas apmâcîbas jomâ, VID sniedzskaidrojumu par normatîvajos aktos no-teikto regulçjumu un norçíinu kârtîbu.

Kas jâievçro instruktoriemInstruktoriem jâbût ar lîgumu pama-

totâm darba attiecîbâm ar autoskolu vaireìistrçtiem kâ saimnieciskâs darbîbasveicçjiem. Vispârçjâ situâcijâ, kadinstruktoram ir darba attiecîbas ar auto-skolu, persona, kura apgûst transport-lîdzekïa vadîtâja prasmi autoskolâ,

No instruktora jâsaòem darîjumuapliecinoðs dokuments

maksâjot par saòemtajiem pakalpoju-miem, t.sk. praktiskajâm nodarbîbâm,saòem norçíinu dokumentus (arautoskolas rekvizîtiem). Ðajâ gadîjumâpapildu maksâjumi instruktoram navpieïaujami. Ja mâcîbas notiek ar instruk-toram piederoðu transportlîdzekli,instruktoram jâbût reìistrçtam kâ saim-nieciskâs darbîbas veicçjam, jo, saskaòâar normatîvajiem aktiem, darbîba, kasvçrsta uz pakalpojumu sniegðanu pretatlîdzîbu, ir uzskatâma par saimnieciskodarbîbu. Fiziskajai personai – instruk-toram – ir pienâkums pirms minçtâsdarbîbas uzsâkðanas reìistrçties VID kâsaimnieciskâs darbîbas veicçjam.

Par saimnieciskâs darbîbas veicçjareìistrâcijas statusu kursantam ir iespçjapârliecinâties publiski pieejamânodokïu maksâtâju reìistrâ – vietnesadrese: http://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/SDV.

Norçíinu kârtîbaVID vçrð uzmanîbu, ka saòemtâ

samaksa par instruktora sniegtajiempakalpojumiem jâreìistrç kases aparâtâun jâizsniedz èeks. Samaksa par instruk-tora sniegtajiem pakalpojumiem bez ka-ses aparâta iekasçjama tikai gadîjumos,kad samaksa notiek skaidrâ naudâ unpretî tiek izsniegta VID reìistrçta unnoteiktâ kârtîbâ noformçta kvîts. Ja tiekmaksâts ar maksâjumu karti, kasesaparâts ir jâlieto obligâti. Ja instruktorssaòem samaksu skaidrâ naudâ parsniegto pakalpojumu tâ sniegðanasvietâ, tas var nelietot kases aparâtu,darîjumu apliecinot ar VID reìistrçtukvîti. Tâtad ðajâ gadîjumâ kursantamizsniedz VID reìistrçtu kvîti.

Vçrðam uzmanîbu, ka kvîtî obligâti irjâbût informâcijai par pakalpojumasniedzçju – nosaukumam (ja instruk-toram darba attiecîbas ar autoskolu) vai

vârdam un uzvârdam (ja instruktors irsaimnieciskâs darbîbas veicçjs), nodokïumaksâtâja reìistrâcijas kodam un au-toskolas juridiskajai adresei vai instruk-tora deklarçtâs dzîvesvietas adresei. Pçcpakalpojuma saòçmçja pieprasîjumatajâ jânorâda arî ziòas par pakalpojumasaòçmçja vârdu un uzvârdu, personaskodu un deklarçtâs dzîvesvietas adresi.

Nozares raksturojumsVID rîcîbâ esoðie dati liecina, ka

2014.gadâ pamatdarbîbas veidu –transportlîdzekïu vadîtâju apmâcîba –ir norâdîjuðas 235 juridiskâs personas,savukârt saskaòâ ar VAS “Ceïu satiksmesdroðîbas direkcija” datiem reìistrçti 787braukðanas apmâcîbas instruktori, nokuriem 335 ir iesnieguði gada ienâkumudeklarâciju par 2014.gadu kâ saimnie-ciskâs darbîbas veicçji. Lai arî pçdçjosdivos gados administrçtajiem nodokïuieòçmumiem no juridiskâm personâm,kuru pamatdarbîbas veids ir transportlî-dzekïu vadîtâju apmâcîba, ir tendencepalielinâties, joprojâm vçrojams, kaatalgojums ðajâ nozarç nodarbinâtajiemir mazâks nekâ valstî vidçji noteiktais.Kontroles pasâkumu rezultâti vairumâgadîjumu atklâj, ka pakalpojumu saòç-mçju sniegtâs norâdes uz trûkumiem ðajânozarç apstiprinâs. Bieþâkie pârkâpumi,kas konstatçti gan juridiskajâm, ganfiziskajâm personâm, – nepareizi aprç-íinâti un samaksâti nodokïi no darbaalgâm, nav ievçrotas grâmatvedîbasorganizçðanas prasîbas, nav nodroðinâtasaimnieciskâ darîjuma izsekojamîba, kâarî netiek uzrâdîti visi ieòçmumi parsniegtajiem pakalpojumiem.

VID aicina iedzîvotâjus ziòot pariespçjamiem pârkâpumiem braukðanasapmâcîbas pakalpojumu sniegðanâ, zva-not uz VID anonîmo diennakts bezmak-sas uzticîbas tâlruni 80009070 vai rakstotuz e-pasta adresi: parkapumi@vid.gov.lv.

Bûs pieejams bezmaksas atbalsta tâlrunis

Atgâdinâs par krûts çdinâðanasnozîmi

Katru gadu augusta pirmajâ nedçïâ atzîmç Pasauleszîdîðanas veicinâðanas nedçïu, kuras laikâ tiek skaidrotiun aktualizçti jautâjumi par zîdîðanas nozîmi bçrna unmâtes veselîbai. Slimîbu profilakses un kontroles centra(SPKC) dati liecina, ka bçrnu îpatsvars, kuri tiek çdinâtiar krûti lîdz gada vecumam, Latvijâ gadu no gadapieaug. Piemçram, 2010.gadâ apmçram 22% bçrnu lîdzgada vecumam tika çdinâti ar krûti, bet 2014.gadâ - jau26%.

Zîdîðana ir labâkais veids, kâ nodroðinât bçrnu ar visâmuzturvielâm, kas nepiecieðamas veselîgai augðanai unattîstîbai. Pasaules Veselîbas organizâcija iesaka stundaslaikâ pçc mazuïa piedzimðanas uzsâkt ekskluzîvozîdîðanu (bçrns uzturâ saòem tikai mâtes pienu) unturpinât to, lîdz bçrns sasniedzis 6 mçneðu vecumu.Latvijâ 2014.gadâ lîdz 6 mçneðu vecumam ar krûtiçdinâja 57% jaundzimuðos, no kuriem apmçram 32%saòçma ekskluzîvo zîdîðanu. Sâkot no 6 mçneðu vecuma,ieteicams uzsâkt bçrna çdinâðanu ar atbilstoðu un droðuuzturu, vienlaikus turpinot zîdîðanu lîdz 2 gaduvecumam un ilgâk. Lai izglîtotu topoðos un jaunosvecâkus par zîdîðanas jautâjumiem, kâ arî aktualizçtumâtes un bçrna veselîbu, SPKC sadarbîbâ ar biedrîbu“Latvijas Zîdîðanas veicinâðanas konsultantu asociâcija”visâ Latvijâ organizç bezmaksas seminârus “Bçrnazîdîðana – teorija un prakse”.

Seminâru mçríis ir motivçt topoðâs un jaunâsmâmiòas çdinât bçrnu ar krûti, kâ arî sniegt zinâðanasun praktiskus padomus atbilstoði Pasaules Veselîbasorganizâcijas ieteikumiem. Zîdîðanâ bûtiska loma ir visasìimenes atbalstam, tâdçï seminâros bûs gaidîti topoðieun jaunie tçvi, kâ arî citi ìimenes locekïi. Nodarbîbusaraksts pieejams mâjaslapâ www.zidit.lv: http://www.zidit.lv/bezmaksas-lekcijas/. Divu stundu garumâtiks sniegta gan teorçtiskâ informâcija, gan praktiskipadomi zîdîðanas jautâjumos, laiks tiks atvçlçts arîdiskusijai un savstarpçjai pieredzes apmaiòai.

Ilze Arâja

Ministru kabinets atbalstîja Tieslietuministrijas iniciatîvu – atbalsta tâlruòadarbîbas uzsâkðanu, kas 2016.gadasâkumâ bez maksas bûs pieejams ikvienainoziedzîgâ nodarîjumâ cietuðajaipersonai. Iecere izveidot tâlruni 116006radusies, òemot vçrâ EiropasParlamenta un Padomes 2012.gada

Der zinât

25.oktobra direktîvas prasîbas, kasnosaka noziegumos cietuðo tiesîbu,atbalsta un aizsardzîbas minimâlosstandartus. Paredzçts, ka bezmaksastâlrunis bûs nepiecieðamâs informâcijasavots cietuðajiem arî gadîjumos, jakriminâlprocess vçl nav uzsâkts. Îpaðiapmâcîti speciâlisti pa tâlruni sniegs

visu informâciju (par sociâlajiemdienestiem, krîzes centriem,rehabilitâcijas iespçjâm u.c.) par atbalstaiespçjâm konkrçtajâ gadîjumâ. Nepie-cieðamîbas gadîjumâ tiks sniegts arîemocionâls atbalsts. Tâlruòa plânotaisdarbîbas laiks bûs no plkst. 7.00 lîdz22.00.

4.augusts. Ðodien Tavâ kolektîvâ var izveidoties situâcija kâ teicienâ: liela brçka-maza vilna. Tâpçc labâk centiesdistancçties un pret kolçìa (-es) dusmu izvirdumiem izturçties saprotoði un filozofiski. Ietiepîgi neturies pie savaspârliecîbas. Ðodien labâk ir atzît savas kïûdas. Apkârtçjie to novçrtçs.

5.augusts. Sareþìîtâ treðdiena, kad daudzi nesapratîs, kur pazûd nauda. Ðodien tâ iztecçs kâ ûdens caur sietu, tâpçcjebkuram finansiâlam darîjumam saki: “Nç!” Tâpat Tevi ðodien var apdraudçt gan neizdevîgi lîgumi, gan brâía pirkumi.Arî darîjumus ar vçrtspapîriem labâk atlikt uz citu dienu. Tâpat neiesaku skaidrot attiecîbas, tas var novest nevis piesalabðanas, bet gan pie ðíirðanâs. Vai Tev to vajag?

6.augusts. Ja piederi pie sportistiem, kuru lauciòð ir svarcelðana, cîòa un citi spçka vingrinâjumi,tad ðî ir Tava diena. Ja bûsi neatlaidîgs, tad gûsi panâkumus vai pat uzvaru. Pârçjiem cilvçkiemieteicami kontakti ar daþâdu profesiju pârstâvjiem, kâ arî jaunas pazîðanâs, kas vçlâk var izrâdîtiesnoderîgas. Seviðíi aktîvi ðodien uz mçríi var virzîties Vçrði, Svari un Meþâþi.

7.augusts. Ðodien Tev jâsaudzç ausis no caurvçja gan tieðâ, gan pârnestâ nozîmç. Tâ var sâpçtgan no vçja, gan no neglîtâm tenkâm. Tâpat ðodien nevajadzçtu pirkt ceïazîmes atpûtas braucieniemvai doties ceïâ, jo gaidîto pârsteigumu vietâ var iznâkt negaidîti pârsteigumi.

Sludinâjumi Otrdiena � 2015.gada 4.augustsV 15.

Ikvienam ir iespçja îsi un konkrçti pateikt paldies kâdamlabvçlim, sponsoram, atbalstîtâjam, palîgam. Dârgi tas

nemaksâs - tikai 3 eiro par 25 vârdiem.Jo ðie ir “Pateicîbas vârdi”.

Pârdod Pçrk

Pârdod govi.

Tâlr. 27836222.

Pârdod mçbelçtu 2-istabu dzîvokli,

Tautas-18.

Tâlr. 27435547.

Pârdod 2 slaucamas govis.

Tâlr. 26358494, 64546719.

Pârdod sivçnus.

Tâlr. 26329184.

Pârdod kûtsmçslus bez piegâdes.

Tâlr. 26336973.

Pârdod WV Pasat, 1989. gads, 1,8,

benzîns. Cena EUR 550.

Tâlr. 28367635.

Pârdod skaldîtu malku.

Tâlr. 26211223.

Pârdod traktoru T-40 A.

Talr. 29343124.

Pârdod Jumz rezerves daïas.

Tâlr. 29332209.

Pârdod labu, slaucamu

3. laktâcijas govi Rugâju novadâ.

Tâlr. 28349078.

Daþâdi

SIA “Lauku Miesnieks”

iepçrk mâjlopus.Augstas cenas. Samaksa tûlîtçja. Svari.

Tâlr. 20207132.

SIA “LATVIJAS GAÏA” iepçrk

liellopus, jaunlopus, aitas,

zirgus. Samaksa tûlîtçja.

Svari. Tâlr. 28761515. SIA “AIBI” pçrkliellopus, jaunlopus, aitas,

kazas, zirgus.

Labas cenas! Samaksa tûlîtçja.Svari. Tâlr. 26142514, 20238990.

Z.s “Strautiòi”

iepçrk mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.mâjlopus.Samaksa tûlîtçja. Labas cenas.

Tâlr. 29411033.

SIA RENEM Iepçrk

jaunlopus, liellopus,

aitas, zirgus.

ELEKTRONISKIE SVARI.

Tâlr. 65329997, 29485520,

26393921

SIA “Sendija”

iepçrk lapu, skujkoku taru, malku,

papîrmalku, cirsmas.

Zarus ðíeldoðanai.

Tâlr. 29495199, 29183884.

Pçrk meþu no EUR 3000/ha.

Tâlr. 26630249.

Pçrk meþu cirsmas.

Samaksa tûlîtçja.

Tâlr. 29100239.

Paldies par rûpçm mazâs Pekses

atradçjiem.

Sunîtes saimniece

MÛÞÎBAS DÂRZS.

Apbedîðanas pakalpojumi.

Plaða izvçle zârkiem un pârsegiem.

Miruðâ nogâdâðana morgâ visu

diennakti bez maksas. Bçres no

EUR 250. Labiekârtoðana.

Balvi, Bçrzpils 17b.

Tâlr. 28688755, 27758855.

Siena vâloðana. Tâlr. 26512307.

Zâles smalcinâðana.

Tâlr. 28772537.

Zâles pïauðana (rotçjoðâ).

Tâlr. 26673432.

Zâles smalcinâðana.

Tâlr. 29199067.

Mçbeïu salons “JUTA”Brîvîbas iela 63/65, Balvi

(t/c LABAIS 2. - 3. stâvs)

Vajadzîgs strâdnieks, vçlams ar

autovadîtâja kategoriju C1.

Zvanît: 2943442, 26594143;

rakstît uz e-pastu:

jutabalvi@inbox.lv

Pârdod

motorolleri,

125 cm3,

Simon,

2004.gada.

170 km

nobraukums.

Tâlr.

29428038.

Pçrk zelta monçtas. Tâlr. 29419597

Pçrk malku. Tâlr. 26542349.

Pçrk visa veida

meþus, zemi.

Tâlr. 29764751.

Pçrk neapstrâdâtus dçïus

(nomaïus), vçlama piegâde.

Tâlr. 26548667.

Piedâvâ darbu

6. augustâ z/s “Graèuïi” pârdos

raibus, pelçkus, melnus, brûnus,

baltus (arî Leghornas) jaunputnus

(4-5 mçn.), dçjçjvistas(12-14 mçn.),

gaiïus (arî maina).

Tâlr. 29186065 vai 25272041

(vadîtâjs).

Bçrzpilî 7.20 - Lazdukalnâ 7.35 -

Kapûnç 7.40 - Rugâjos 7.50 -

Medòos 8.00 - Naudaskalnâ 8.10 -

Balvos 8.20 - Kubulos 8.50 - Vîksnâ

9.05 - Kupravâ 9.25 - Viïakâ 9.45 -

Þîguros 10.05 - Borisovâ 10.20-

Semenovâ 10.35 - Ðíilbçnos 10.45 -

Rekovâ 10.50 - Upîtç 11.00 -

Baltinavâ 11.20 - Brieþuciemâ 11.35

- Egïuciemâ 11.55 - Vectilþâ 12.10 -

Tilþâ 12.25 - Golvoros 12.35 -

Bçrzpilî 12.45.

vai abonçji

Pârliecinies,

augustam un

turpmâkajiem mçneðiem?!

aduguniV

Abonçt var no plkst. 9.00 lîdz 17.00 redakcijâ vai pa tâlr. 64507018

Pateicîba

Pateicamies Dr. Spridzânam, priesterim St. Prikulim, psalmu dziedâtâjâm,

SIA “Ritums” kolektîvam, radiem, draugiem, kaimiòiem par lîdzjûtîbas

izteikðanu, pavadot mûsu mîïo mâmuïu, vecmâmiòu Magdalenu Loèmelimûþîbas ceïâ.

Bçrni, mazbçrni ar ìimençm

Pateicîbas vârdi

Pârdod sivçnus. Tâlr. 29174708.

Pârdod NISSAN X TRAIL, 2002.

gads, no Vâcijas; VW Bora,

1999. gads. Tâlr. 25449691.

Pârdod Opel Zafira, 2002.gads;

OPEL ASTRA, 2007.gads, no

Vâcijas. Tâlr. 26124533.

Pârdod

Pârdod Opel Omega B, 2,5 D, jauna

TA. Tâlr. 28816894.

Pârdod jaunu TRIMMERI zâles un

krûmu pïauðanai.

Tâlr. 29440841.

Pârdod 2-istabu dzîvokli Balvos.

Tâlr. 26556679.

Bioloìiskâ saimniecîba pârdod

cûkgaïu. Tâlr. 29171341.

SludinâjumiOtrdiena � 2015.gada 4.augustsV16.

IZNÂK OTRDIENÂS, PIEKTDIENÂS

IZDEVÇJSSIA “BALVU VADUGUNS”

adugunsVREDAKCIJAS ADRESE

TEÂTRA IELÂ 8BALVOS, LV-4501

NORÇÍINU KONTSA.S. SEB BANKA BALVU FILIÂLÇ

Iespiests SIA “LatgalesDruka”, Rçzeknç,

Baznîcas 28TIRÂÞA - 3770

Datorsalikums-SIA “Balvu Vaduguns”,

A.ZELÈS

e-pasts: vaduguns@apollo.lvmâjaslapa: vaduguns.lv

Nr. LV21 UNLA 0024 0004 6734 5, kods UNLALV2X

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Par faktu, skaitïu pareizîbu, kâ arî par sludinâjumu tekstiem

atbild to autors.

Nodokïu maksâtâju apliecîbas Nr. LV 43203002982

Indekss3004 REKLÂMA,

SLUDINÂJUMI

E.GARAIS

T. 64507018 26161959

FAKSS - 64522257 Tâlrunis-autoatbildçtâjs - 64520961

REDAKTORS E.GABRANOVS - T.64522534, 29360850ÞURNÂLISTI: S.KARAVOIÈIKA - T.64522126Z.LOGINA, I.ZINKOVSKA - T.64520962M.SPRUDZÂNE, I.TUÐINSKA - T.64522260A.LOÈMELIS -T.64520961KOREKTORE S.GUGÂNE - T.64522126GRÂMATVEDE S.BÇRZIÒA - T. 64507019ÐOFERIS A.KIRSANOVS - T. 27870730

ÞURNÂLISTI- 29360851;

26555382

Rugâju novada dome aicina pieteikties uz vakanto sociâlâ pedagoga amatu

Informâcija par vakanci -Viena amata vieta, 40 stundas nedçïâ, darba lîgums tiks noslçgts uznenoteiktu laiku. Paredzamais darba tiesisko attiecîbu uzsâkðanasdatums – 2015.gada 7.septembris.

Galvenie darba pienâkumi:� Novçrtçt bçrnu un jaunieðu socializâcijas procesa riskus un toietekmi uz viòu pilnvçrtîgu integrçðanos sabiedrîbâ un sociâloprasmju apguvç.� Prognozçt socializâcijas procesu bçrnu un jaunieðu ìimençs,izglîtîbas iestâdçs, kâ arî citâs formâlajâs un neformâlajâs sociâlajâsstruktûrâs.� Plânot, modelçt un organizçt sociâlpedagoìiskâs darbîbas bçrnuun jaunieðu tiesîbu aizsardzîbas un resocializâcijas jomâ.� Koordinçt starpinstitucionâlo sadarbîbu sociâlpedagoìiskouzdevumu risinâðanâ un preventîvâ darba veikðanâ.� Veikt profesionâlâs darbîbas novçrtçðanu un pilnveidotkvalifikâciju.

Prasîbas amata pretendentam:� Otrâ lîmeòa profesionâlâ augstâkâ izglîtîba un sociâlâ pedagogakvalifikâcija.� Labas datorprasmes (MS Word, MS Excel, Internet Explorer u.c.).� Labas saskarsmes, komunikâcijas un sadarbîbas prasmes.� Spçja plânot un organizçt savu darbu, strâdât komandâ.� Atbildîbas sajûta un precizitâte.� Valsts valodas prasme atbilstoði augstâkâs pakâpes prasîbâm.� Vçlama pieredze sociâlâ pedagoga darbâ.� Vçlama B kategorijas autovadîtâja apliecîba.

Pieteikuma dokumentus (pieteikuma anketu, CV u.c.)lîdz 2015.gada 18.augustam plkst.17.00 lûdzam iesniegt:

� sûtot uz e-pastu: dome@rugaji.lv,� sûtot pa pastu vai� personîgi iesniedzot Rugâju novada domç (sekretârei), adrese:Kurmenes iela 48, Rugâji, Rugâju pag., Rugâju nov., LV-4570.

Kontaktinformâcija: tâlruòi uzziòâm – 64507246, 27869387. Ar Rugâjunovada domes konkursa uz vakanto Rugâju novada domes sociâlâpedagoga amatu konkursa nolikumu var iepazîties paðvaldîbas tîmekïavietnç www.rugaji.lv

Vçl vçji un upes

Ap kalniem, pa lejâm -

Skries un vîsies,

Kad reiz manai laivai

Bûs uzvilkta pçdçjâ bezvçja bura...

(Jânis Grots)

Skumju brîdî mûsu patiesa lîdzjûtîbaBÇRTUÏA SUPES tuviniekiem, no

VIÒA uz mûþu atvadoties.Valentîna, Aelita, Staòislavs ar

ìimeni

Tajâs lapâs,Ko mûþîbas vçji nu ðíirsta,Paliek cilvçka mûþs.

(Z.Purvs)

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu IngaiÈubarei, TÇVU mûþîbâ pavadot.

KAC jauktais koris “Ezerkrasts”

Tçt, ziedçs takas, kur tu gâji,

Velti putni dârzâ tevi sauks.

Tikai seni atmiòziedi

Par tâlo bçrnîbu un tevi plauks.

Lai klusa un patiesa lîdzjûtîbaAigaram Supem, TÇVU kapu

kalniòâ pavadot.“VIP RIKD OVN” personâls

Pierimst soïi, klusç domas,

Neskan mîïâs mâtes balss.

Tikai klusa sâpe sirdî

Ilgi vçl pçc viòas sauks.

Skumju brîdî izsakâm lîdzjûtîbuRaimondam, no MÂTES uz mûþu

atvadoties.Jevgçnijs un Anatolijs

Klusajâ mûþîbas dârzâ

Atnâkðu parunât, mât.

Paðus skaistâkos ziedus

Atmiòâm pievîðu klât.

Izsakâm lîdzjûtîbu Raimondam,Indrai, Elvijai Loèmeliem, MÂTI,VÎRAMÂTI, VECMÂMIÒU mûþîbâ

pavadot.Bistrovi, Aleksejevi

Steiga dzîves gadus samaï,

Un nedzirdam, kur dzenis kokâ

iekaï tos,

Tik pçkðòi baltais miers klâj pâri

ziedu sagðas

Birst zaïas skujas zemes vârtos

pçdçjos.

Kad vasaras ziedos sabirst skumjurasa un sirdî dzeï asa sâpe, esamkopâ ar Lidiju, Airitu un Aigaru,vîru un tçti JÂNI LOCÂNU pçkðòi

zaudçjot.Vecumu pagasta pârvaldes

kolektîvs

Cilvçks kâ mirdzoða zvaigzne,

Kas debesu plaðumos mît-

Ne zinât mums stundu un brîdi,

Kad dziestoða lejup tâ slîd.

Kad jûsu mâjâs ienâkuðasnegaidîtas sçras, lai mûsu

mierinâjuma vârdi palîdz pârvarçtsâpju smagumu Aijai Locânei arìimeni, TUVU CILVÇKU mûþîbas

ceïâ pavadot.Vecumu pagasta pârvaldes

kolektîvs

Kas smagâks vçl var bût,

Pa dzîves taku ejot,

Kâ atdot zemei to,

Kas sirdij tuvs un dârgs.

Izsakâm dziïu lîdzjûtîbu Silvijai,TUVU CILVÇKU pa mûþîbas taku

pavadot.SIA “INVIK” kolektîvs

Lîdzjûtîbas

Tu aizej prom pa krâðòo ziedu ceïu

Uz mûþîbu! Ðalc egle, priede, bçrzs.

Tik kâdâ mâjâ, kâdâ istabiòâ

Gan tavas balss, gan tavu soïu

trûks.

(N.Dzirkale)

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu Silvijai unpârçjiem tuviniekiem,

BÇRTULI SUPI pavadot kapu kalniòâ.

Ceïinieku ielas29. mâjas iedzîvotâji

Jel neraudiet, mans sâpju ceïð ir

galâ,

Es upei melnajai nu pâri jau.

Es dusu klusâ aizmirstîbas salâ,

Kur cieðanu un sâpju vairâk nav.

Mûsu patiesa lîdzjûtîba dçlamAigaram, meitai Ingai ar ìimençm

un tuviniekiem, pavadot tçti,vectçtiòu BÇRTULI SUPI kapu

kalniòâ.Stefânija, Velta, Vilis ar ìimeni

Jel neraudiet, mans sâpju ceïð ir

galâ,

Es upei melnajai nu pâri jau.

Es dusu klusâ aizmirstîbas salâ,

Kur cieðanu un sâpju vairâk nav.

Izsakâm patiesu lîdzjûtîbu sievai,meitai, znotam, mazbçrniem unpârçjiem tuviniekiem, pavadotvîru, tçti un vectçtiòu REINI OÐU

mûþîbas ceïâ.Teâtra ielas 6, 1. ieejas kaimiòi

Tçt, man liekas, ka tu no tumsas vçl

uzsmaidi man

Un roku tik gâdîgi, mîïi uz pleca,

mierinot liec,

...bet nodreb tikai sveces liesma,

rozes ziedam nobirst ziedlapa balta.

Ðajâ sâpju un atvadu brîdî esam

lîdzâs un izsakâm patiesu lîdzjûtîbu

Ingai Èubarei ar ìimeni, tçvu

BÇRTULI SUPI zemes klçpî guldot.

Balvu rajona tiesas kolektîvs

Laika pulkstenis nozvanîja,

Apstâjâs viss klusumam blakus...

Mîlestîba, darbs, sacîtais vârds.

Bet bezgala kluss- kâ mûþa

nogurums.

Dziïa lîdzjûtîba Inârai Oðai -Salmanei ar ìimeni, mîïo TÇTI

mûþîbas ceïâ pavadot.

Balvu poliklînikas kolektîvs

Kaut varçtu ðo smilðu sauju nemest,

tçt,

Bet to vairs nevar, mûþs bez tevis

bûs.

Òem manu mîlestîbu, lai nesalst,

Òem siltus vârdus tâlâ ceïâ lîdz.

Mûsu klusa un patiesa lîdzjûtîba

Aigaram Locânam, TÇTI mûþîbas

ceïâ pavadot.

VRS Viïakas pârvaldes Lavoðnieku

RSN kolektîvs

Paziòojums

Lîdzjûtîbas

Smiltenes tehnikums2015./2016. m. g. uzòems izglîtojamos sekojoðâs kvalifikâcijâs:

Smiltenes tehnikums aicina mâcîties jaunieðus no 17 lîdz 29 gadiem:

Ar pamatizglîtîbu un vidçjo izglîtîbu-mâcîbu ilgums 1 gads:

� pavârs

� konditors

Ar vidçjo izglîtîbu-mâcîbu ilgums 1,5 gadi:

� celtniecîbas un ceïu bûves maðînu mehâniíis (arî neklâtienç)

� veterinârârsta asistents (arî neklâtienç)

� grâmatvedis

Audzçkòi saòem Eiropas Sociâlâ fonda stipendiju.

Adrese: “Kalnamuiþa 10”, Smiltenes pag., Smiltenes novads.

Tâlr. 64707657, 64772567, www. smiltenestehnikums.lv

Kur mâcîties?

Vai es gâju, kur iedama,

Skaisti gâju dziedâdama.

Ar dziesmiòu druvâ gâju,

Ar valodu sçtiòâ.

Sirsnîgi sveicu folkloras ansambïa “Sagða” vadîtâju

Daigu Jçkabsoni 50 gadu jubilejâ. Vçlu laimîgus, bagâtus

un dziesmotus nâkamos 50.

Olga ar ìimeni

Ievçrîbai

10.augustâdziednieks, Goda doktors Biomedicînâ

Oskars Peipiòð:� Plkst. 9.00 - 14.00 individuâlâs konsultâcijas.

Piesakieties pa tâlr. 29489221.

� Plkst. 16.00 - Starptautiskâs Profesionâlâs

Dziedniecîbas Akadçmijas Balvu filiâles prezentâcija.

Aicinâm piedalîties visus interesentus. Ieeja - brîva.

I kurss: “Izzini un sakârto (izdziedini) pats sevi”Adrese: Balvi, Brîvîbas iela 47.

Tâlr. 67275910, 29489221, 29196664.www.akvilona.lv, e-pasts:akvilona@inbox.lv

Apsveikumi

Dâvina

Dâvina sausas galdniecîbas skaidas, safasçtas 200 l maisos.

Kubulos.Tâlr. 26525530.

Dâvina kaíçnus. Tâlr. 26160126.

Dâvina lielu, melnu suni. Labs mâjas sargs, 4 gadus vecs. Bez maksas.

Tâlr. 28759576.