Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums 2011.gada februārisNr. 8

NO MARTA PAŠVALDĪBAS

INFORMATĪVAIS IZDEVUMS IZNĀKS 2 REIZES MĒNESĪ!!!

Februāra sākumā norisinājās SIA “Valmieras Nam-saimnieks” apsaimniekošanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju padomju priekšsēdētāju sapulce, kurā klātesošie galvenokārt tika informēti par iespēju pretendēt Eiropas Savienības finansējumam daudz-dzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai.

Uzskatu, ka dažkārt iedzīvotāji pietiekami neno-vērtē, ka visa daudzdzīvokļu māja, ne tikai dzīvoklis, ir pašu īpašums un pieejamais finansējums ļauj to sakārtot ļoti izdevīgi, jo sniegtais atbalsts no Eiropas Savienības ir 50% apmērā, un nav zināms, vai jebkad daudzdzīvokļu māju īpašniekiem būs pieejama šāda atbalsta programma. Tāpēc atkārtoti aicinu nevilcinā-ties ar lēmumu pieņemšanu, jo interese par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem pieaug un jau tagad zināms, ka visiem naudas nepietiks.

Lai gan Valmieras pilsēta jau pašlaik ir viens no labākajiem piemēriem daudzdzīvokļu māju siltināšanā, namu, kuros veicami uzlabojumi, vēl ir daudz. Tāpēc der palūkoties uz labajiem piemēriem, uz to, kā mainījies ēkas tehniskais stāvoklis, kā patērētās siltumenerģijas samazinājums ietekmē ikmēneša maksājumu par apkuri u.tml. Arī pašvaldība, ieguldot finansējumu publisko ēku siltumnoturības uzlabošanas pasākumos, rāda gan piemēru, gan pierāda rezultātu. Vairākās no tām pēc darbu pabeigšanas siltum-enerģijas patēriņš sarucis līdz pat 50% apmērā.

Prieks dzirdēt, ka pieaug to valmieriešu skaits, kuri saklausījuši vēstījumu, ko vairakkārt esam nesuši daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, un pieaug interese par pieejamo ERAF finansējumu. Tāpēc aicinu vēlreiz valmieriešus, esiet aktīvi un izmantojiet piedāvāto iespēju!

Inesis BoķisValmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

Jūsu māja – Jūsu privātīpašums

Turpinās Attīstības programmas aktualizēšanaPašvaldībā uzsākta Valmieras pilsētas attīstības pro-

grammas 2008.-2014. gadam aktualizēšana. Tās nolūks ir izvērtēt Valmieras pilsētas attīstības stratēģijas mērķu sasniegšanu, investīciju plānu un atbilstoši esošajai sociāli ekonomiskajai situācijai atjaunināt attīstības mērķus unizstrādāt investīciju plānu.

Par Attīstības programmas nozīmību un aktualizēšanu stāsta pašvaldības Attīstības un projektu vadības nodaļas projektu vadītājs Edgars Rantiņš.

Kas ir Valmieras pilsētas attīstības programma?

Vaicājot par to, kas ir attīstības programma un ko tā dod pilsētas iedzīvotājiem, Edgars Rantiņš saka: “Attīstības programma ir dokuments, ar kura palīdzību tiek noteikts pilsētas attīstības virziens, kas atvieglo kopējo pašvaldības darbu, nodrošinot skaidru redzējumu par nākotnes mērķiem un attiecīgajām prioritātēm, kas laika gaitā jāīsteno. Turklāt tā tiek veidota, iesaistot ne tikai jomu speciālistus un ekspertus vai pašvaldības darbiniekus, arī iedzīvotāji tiek aicināti paust savu viedokli – vērtēt, kritizēt, ieteikt savas idejas.”

Attīstības programma sastāv no trīs daļām – pārskats par esošo situāciju, stratēģijas, tās mērķiem un uzdevu-miem, un, visbeidzot – investīciju plāna, kurā ietverti jau reāli projekti, kas ir programmas praktiskā daļa.

Šis dokuments ir nozīmīgs pašvaldības darbībā, jo ir definēta pilsētas vīzija nākotnei, noteikti darbības mērķi, atbilstoši kuriem tiek plānotas attiecīgās aktivitātes un piesaistīts finansējums, lai realizētu projektus. Kvalitatīva attīstības programma ir pamats, lai apgūtu Eiropas Savienības līdzekļus. Valmierai šis process bijis sekmīgs, un to apstiprina pilsētā realizēto projektu ietekme uz kopējo pilsētas izaugsmi.

“Valmieras pašvaldībai piesaistot 13 miljonus no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, lai realizētu tā saucamo pilsētvides programmu, tika izvirzīts uzreiz prioritārs nosa-cījums – jābūt izstrādātai attīstības programmai, norādot konkrētus projektus, kurus pašvaldība pieejamā finansē-juma ietvaros plāno īstenot. Bez tās finansējumu piesaistīt nav iespējams,” komentē E. Rantiņš.

Aktualizēšanas process

Uzsāktais aktualizēšanas process ir vairāk vērsts uz jauna investīciju plāna izstrādi un secīgu iekļaušanu attīstī-bas programmā, jo lielākā daļa no projektiem jau realizēti.

Valmieras pilsētas iedzīvotājiem ir iespējams brīvi sekot līdzi Attīstības programmai, jo informācija pieejama pašvaldības mājaslapā www.valmiera.lv. Vēloties izteikt kritiku vai jaunus priekšlikumus un idejas, iedzīvotāji tiek aicināti savu viedokli paust, zvanot uz Valmieras pilsētas pašvaldības Attīstības un projektu vadības nodaļu vai rakstot e-pastus, vēstules, kā arī ierodoties klātienē pie speciālistiem. Visi ieteikumi tiek rūpīgi izvērtēti.

“Arī iedzīvotāju gada aptauja ir veids, kā varam uzzināt viedokli par jau padarīto, tiek izteikti jauni priekšlikumi, ko pilsētvidē vajadzētu sakārtot. Nozīmīgi uzzināt vismaz lielās kategorijas, kurās nepieciešami uzlabojumi: vai tā ir ielu rekonstrukcija, vai ir nepieciešams sakārtot transporta jomu, vai tas ir skolu tīkls, kultūras pasākumi, vide, utt. Labs piemērs ir iepriekšējās iedzīvotāju aptaujās izskanējušie priekšlikumi sakārtot pilsētas atpūtas parkus, zaļās zonas, kā rezultātā tika labiekārtota Dzirnavu ezeriņa teritorija, kas šobrīd priecē visus pilsētas iedzīvotājus un viesus.”

Aktualizēšanas process sastāv no dažādu darba grupu sanāksmēm, kurās tiek diskutēts par katru no dokumentā ietvertajām jomām – uzņēmējdarbību, vidi, infrastruktūru un cilvēku labklājību. Darba grupas sastāv no jomas eksper-tiem, Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputātiem. Iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties publiskajās apsprieša-nās, jo priekšlikumi tiks izvērtēti un pēc iespējas iekļauti attīstības programmā un investīciju plānā.

Jau notikušas vairākas darba grupu sanāksmes. Piemēram, uzņēmējdarbības jomas pārstāvji un speciālisti diskutēja par jautājumiem. Tāpat ir notikusi arī viena darba grupas sanāksme, kurā tika runāts par iekšējo procesu sakārtošanu pašvaldībā, ietverot tādas tēmas kā kvalitātes sistēmas ieviešana, e-pārvaldes pakalpojumu potenciālā ieviešana pašvaldībā u.tml.

“Kad beigsies darba grupu sanāksmes un visi jautājumi būs izdiskutēti, Valmieras pilsētas pašvaldības iedzīvotāji tiks aicināti uz sabiedrisko apspriešanu, kas visticamāk varētu notikt martā. Taču par precīzu sabiedriskās ap-spriešanas norises termiņu noteikti tiks ziņots. Attīstības programmas aktualizācijas procesu pabeigt plānots maijā, līdz tam vēl daudz darāmā. Svarīgi, cik šobrīd darba grupāsattiecīgās jomas pārstāvji paši ir skaidri nodefinējuši attīstības plānus un mērķus – ja tie jau ir zināmi, darbs pie attīstības programmas veicas ļoti labi. Ar tādiem partneriem prieks strādāt! Plānošana, kā zināms, tikai veicina nozares attīstību un virzību.”

Vaicājot, kādi ir Attīstības programmā paredzēto aktivitāšu līdzšim paveiktie labie darbi, E. Rantiņš uzskaita: “Izdarīts ir patiešām daudz. Visi lielie projekti, kurus iedzīvotāji varbūt nesaista ar Attīstības programmas dokumentu, patiesībā ir bijuši projekti, kas paredzēti, lai sasniegtu attīstības programmas izvirzītos mērķus. Var minēt Rīgas ielas un Matīšu šosejas rekonstrukciju, tāpat Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora celtniecību, Valkas, Tērbatas ielas rekonstrukciju, arī jaunā Valmieras pamatskola ir pabeigta. 2010.gadā ir nosiltinātas 8 pašvaldības izglītības iestāžu ēkas, vēl 2 tiks siltinātas 2011.gadā. Ir realizēts dabaszinātņu projekts skolās, nodro-šinot skolēnus ar jaunām tehnoloģijām. Renovēta ēka Rīgas ielā 50, sociālā dzīvojamā māja Purva ielā, tāpat arī jāatzīmē “Valmieras Ūdens” apjomīgais ES Kohēzijas fonda projekts par notekūdeņu attīrīšanas un atdzelžošanas iekārtu ieviešanu. Paveikto darbu ir ļoti daudz.”

Anita ZušmaneValmieras pilsētas pašvaldība

AICINĀM UZ IEDZĪVOTĀJU SAPULCĒM!

Pirmdien, 21. februārī, plkst. 17.30 Valmieras pamatskolā (L.Paegles ielā 40A).

Piektdien, 25. februārī, plkst. 17.30 Valmieras Viestura vidusskolā (Viestura alejā 3).

Pirmdien, 28. februārī, plkst. 17.30 Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā (Zvaigžņu ielā 4).

Ar iedzīvotājiem tiksies un uz jautājumiem atbildēs:- Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Inesis Boķis;- Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Baiks;

- Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Aigars Vītols.

Uz tikšanos! Atnāc un uzzini par savu pilsētu, ielu, māju!

Paraksta līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un paplašināšanu Valmierā

Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansētā projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta” ietvaros piektdien, 4.februārī, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Valmieras Ūdens” parakstīja līgumu ar pilnsabiedrību “Merko-Merks” par daļu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un paplašināšanu Valmierā.

Vienošanās paredz 17 mēnešu laikā izbūvēt un rekonstruēt 5 kilometrus ūdensapgādes tīklu un 6,5 kilometrus kanalizācijas tīklu. Tiks izveidotas 233 kanali-zācijas un 162 ūdensapgādes pieslēguma vietas.

Būvniecība notiks Krāču kakta rajonā (Tālavas, Pārgaujas, Kāpu, T.Ūdera ielās), Purva ielas rajonā (Purva,Ainažu, Mālu, Pučurgas, Senču, Parka, Kazarmju ielās), Putnu ielas rajonā (Patversmes, Salacas, Senču, Annas, Putnu, Ezera, G.Apiņa ielās), Limbažu, Sporta, Matīšu un Senču ielās, Saules un Kļavu ielās, Kadiķu ielas rajonā (Kadiķu, Brūkleņu un Vairogu ielās), A.Upīša ielā (no Beātes līdz Patversmes ielai), Beātes, Limbažu, Rubenes, Matīšu un Mālu ielas krustojumā.

Pilnsabiedrība darbus iepirkuma procedūras rezultātā apņēmusies veikt LVL 1 765 325.73 (t.sk.PVN) apmērā. Kopumā iepirkuma procedūrā “Ūdensapgādes un kanali-zācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana Valmierā. Būvdarbi II lote” pieteicās trīs pretendenti.

Jau ziņots, ka 2010.gada 21.septembrī noslēgts līgums starp SIA “Valmieras Ūdens” un Latvijas Republikas Vides ministriju par projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta” īstenošanu.

Līdz 2013.gada beigām pilsētā tiks veikta tādu ūdensvadu un kanalizācijas posmu atjaunošana, kas ir vissliktākajā stāvoklī un kuros konstatēti defekti un bijušas

avārijas. Tāpat tiks paplašināts ūdensapgādes tīkls vairā-kās pilsētas daļās, kā arī paredzēts kanalizācijas pašteces vadu, kā arī sūkņu staciju un pievadu izbūve atsevišķās pilsētas daļās. Tiks iegādāts specializētais transports sep-tisko dūņu izvešanai no rezervuāriem, kā arī laboratorijas aprīkojums notekūdeņu analīzēm. Lai mazinātu nepatī-kamo smaku izplatību un paaugstinātu iedzīvotāju labsajūtu, plānots uzstādīt gaisa filtrus notekūdeņu pie-ņemšanas, priekšattīrīšanas un dūņu apstrādes ēkām.

Projekta kopējās izmaksas ir LVL 10 935 920,49, no tiem 85,6% jeb 9 037 950, 82 finansēs Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, savukārt 14,4% jeb LVL 1 229 376,82 - SIA “Valmieras Ūdens”.

Inese KazušaValmieras pilsētas pašvaldībā

2011.gada februāris ♦ 2

SIA “VTU Valmiera” uzsāk autovadītāju periodisko apmācību 95.koda iegūšanai. Pirmā nodarbība notiks 22.februārī, plkst.17.30, autoskolas telpās “Brandeļi”, Kocēnu pagastā, Kocēnu novadā. 2010.gada nogalē SIA “VTU Valmiera” Autoapmācības nodaļa saņēma valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” apliecinājumu par tiesībām nodarboties ar kravas pārvadājumus un pasažieru pārvadājumus veicošo transportlīdzekļu vadītāju periodisko apmācību atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa notei-kumiem Nr.358 “Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām”.

Aicina tautas skaitīšanā piedalīties elektroniskiTautas skaitīšana ir desmitgades nozīmīgākais statis-

tikas projekts un tā visā pasaulē notiek reizi desmit gados. Pēdējā tautas skaitīšana Latvijā bija 2000. gadā. Šogad Latvijā tā norisināsies divos posmos. No 1. līdz 10. martam ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs aizpildīt anketu internetā, bet no 17.marta līdz 31. maijam tautas skaitītāji ieradīsies mājās pie tiem iedzīvotājiem, par kuriem internetā anketasnebūs aizpildītas. Iedzīvotājiem, kuri ārpus Latvijas dzīvo ilgāk nekā gadu, tautas skaitīšanā nebūs jāpiedalās. Pirmo reizi Latvijā ikviens varēs sniegt ziņas par sevi un saviemģimenes locekļiem, aizpildot anketu internetā.

Kā varēs aizpildīt anketu internetā? Interneta vietnē www.tautasskaitisana.lv būs atrodama

saite uz tautas skaitīšanas anketu. Lai piekļūtu šai anketai, būs jāievada savs personas kods un pases numurs vai e-paraksts, vai arī internetbankas identifikatori.

Gadījumā, ja dators un internets jums nav pieejams, tad marta sākumā droši varat doties uz tuvāko bibliotēku, neaizmirstot paņemt līdzi pases datus. Visas Latvijas bibliotēkas saviem apmeklētājiem piedāvā interneta un datoru izmantošanu bez maksas. Arī bibliotekāri būs informēti par šo valstiski svarīgo projektu. Neskaidrību gadījumā varat zvanīt uz Centrālās statistikas pārvaldes bezmaksas informatīvo tālruni 80000777. Anketu internetā būtu vēlams aizpildīt arī par saviem ģimenes locekļiem, pirms tam noskaidrojot viņu personas kodus.

Vai mani sniegtie dati būs drošībā? Atbilstoši likumos noteiktajām prasībām 2011. gada

tautas skaitīšanas laikā iegūtajai informācijai tiks nodroši-nāta individuālo statistisko datu konfidencialitāte par katru

personu un mājsaimniecību. Turklāt katrs tautas skaitītājs būs personīgi atbildīgs par jūsu sniegto atbilžu konfiden-cialitāti un datu aizsardzības noteikumu ievērošanu. Togarantē Tautas skaitīšanas likums, Valsts statistikas likums un Fizisko personu datu aizsardzības likums. Lai pārliecinātos, ka pie jums tiešām ieradies tautas skaitītājs, palūdziet uzrādīt viņam apliecību ar fotogrāfiju. Ja tomēr rodas šaubas, zvaniet pa iepriekš minēto bezmaksas informatīvo tālruni.

Kāpēc vajadzīga tautas skaitīšana? Tautas skaitīšanas mērķis ir iegūt detalizētu informāciju

par iedzīvotāju skaitu, sastāvu, nodarbošanos, migrāciju un iedzīvotāju mājokļiem. Iegūtie dati ir nozīmīgi tautsaim-niecības un uzņēmējdarbības plānošanai, ekonomiskās, sociālās un vides politikas veidošanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, informēšanai par demogrāfisko situāciju valstī, dzīves līmeņa, mājokļu, izglītības un citiem jautājumiem.

Plašāku informāciju varat atrast Tautas skaitīšanas (www.tautasskaitisana.lv) un Centrālās statistikas pār-valdes (www.csb.gov.lv) mājas lapās. Ja vēlaties uzzināt, ko prasīs tautas skaitītājs, tad precīzus jautājumus meklējiet Ministru kabineta 02.06.2008. noteikumos Nr. 384 “Noteikumi par 2011. gada tautas skaitīšanas programmu”.

Aicinām ikvienu Valmieras iedzīvotāju dot savu ieguldījumu un piedalīties 2011. gada tautas skaitīšanā! Piedaloties tautas skaitīšanā, Jūs liekat valstij ar Jums rēķināties.

Solvita EinbergaTautas skaitīšanas Valmieras reģiona vadītāja

SIA “Valmieras Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnie-kiem ir iespēja pārbaudīt energoefektivitāti savās mājās. Uzņēmums ir iegādājies termokameru, kas efektīvi palīdz noteikt siltumnoplūdes. Termogrāfiju ieteicams veikt, lai pirms siltināšanas noskaidrotu siltuma zuduma vietas. Tāpat tas ir viens no veidiem, kā konstatēt, cikkvalitatīvi veikta siltināšana. Termogrāfija būs noderīga ūdensvada (apkures sistēmas) bojājuma vietu noteik-šanai.

Valmieras pilsētas skolu informatizācijas projekta ietvaros septiņās izglītības iestādēs noslēgusies lokālo datortīklu izbūve. Pašvaldības Attīstības un projektu vadības nodaļā informēja, ka datortīkli izbūvēti Valmieras Pārgaujas pamatskolā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, Valmieras pamatskolā, Valmieras 2.vidusskolas struk-tūrvienībā “Valmieras Vakara (maiņu) vidusskola”, Val-mieras Valsts ģimnāzijā, Valmieras Viestura vidusskolā, Valmieras 5.vidusskolā. Darbus saskaņā ar iepirkuma procedūru veica SIA “RD Consult”. Projekta ietvaros vēl turpinās Izglītības un zinātnes ministrijas vadītās aktivitātes, kas saistītas ar portatīvo un stacionāro datoru, kā arī multimediju tehnikas komplektu piegādi Valmieras skolām. Ieskaitot iepriekšminētās izglītības iestādes, iekārtas saņems arī Valmieras Mākslas vidusskola. Līdz ar projekta ieviešanu, Valmieras skolās tiks paaugstināts informācijas un komunikāciju tehno-loģiju infrastruktūras līmenis un šo tehnoloģiju izman-tošana mācību procesā tiks nodrošināta ar atbilstošu tehnoloģisko nodrošinājumu. Projekta kopējais finansē-jums ir 194 400 lati un 100% apmērā tas ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums.

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

Valmieras pilsētas pašvaldībā pašlaik notiek darbs pie Valmieras centrā esošā tilta pār Gauju rekonstruk-cijas plāna izstrādes, tiekoties ar Valmieras Uzņēmēju konsultatīvo padomi informēja Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Baiks. Pagaidu tilts šajā vietā nevar atrasties ziemā, kas nozīmē, ka rekon-struētais tilts jāatver pirms ziemas sezonas. Tajā pašā laikā pagaidu tilta būvniecību nevar sākt, kamēr Gaujā nav beidzis iet ledus, lai tas līdzi sev neaiznestu arī pagaidu tiltu. Valmieras pašvaldība cer pilsētas centrā esošo tiltu pār Gauju rekonstruēt šajā gadā. Rekon-strukcijas laikā blakus tiltam uz Vidzemes Augstskolas ēkas pusi plānots uzcelt pagaidu tiltu. Pašlaik darbu veikšanas plāna izstrādē iesaistīti vairāki speciālisti, kuri meklē labākos risinājumus. Jau ziņots, ka tilta nesošā konstrukcija tās rekonstrukcijas gaitā netiks mainīta, bet uzlabota. No vairākiem arhitekta piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu izpelnījās “V” burta formas apgaismes stabu konstrukcija, kurā stabi izvietoti kā ribojums, tunelis ar ieliekumu brauktuves virzienā. Plānots, ka katrā tilta pusē būs septiņi “V” burta formā veidoti apgaismes stabi un katrā no tiem būs divi apgaismes ķermeņi. Tilta margas plānotas no horizon-tāliem metāla profiliem. Tiks uzstādītas arī jaunas barjeras starp braucamo daļu un ietvi, kas atbildīs satiksmes drošības standartiem.

Valmieras pašvaldība informēs iedzīvotājus par plūdiemŅemot vērā pagājušā gada pieredzi, lai savlaicīgi pievērstu uzmanību sekām, ko var radīt mājokļa vai tam

pieguļošās teritorijas applūšana, Valmieras pilsētas pašvaldība tuvākajā laikā izsūtīs informatīvas vēstules applūstošajās teritorijās dzīvojošajiem par rīcību un padomiem plūdu gadījumā.

Pašvaldība informāciju par potenciāli applūstošajām teritorijām jau publicējusi informatīvajā izdevumā. Arī portālā www.valmiera.lv sadaļā “Pilsēta” lasāma informācija par rīcību plūdu gadījumā, kā arī pieejamas kartes un iespējams sekot līdzi ūdens līmenim Gaujā Valmierā.

Jau ziņots, ka Valmieras pilsētā pašvaldības uzdevumā veikta izpēte divu pilsētas zonu applūšanas riskam un to aizsardzībai. Secināts, ka no Cēsu ielas līdz vecajam šaursliežu dzelzceļa uzbērumam Gaujas kreisajā krastā apdraudēti 37 zemes īpašumi, kā arī L.Laicena un Rūpniecības, kā arī Audēju un Fabrikas ielas. Īpaša uzmanība jāpievērš L.Laicena 9., 13., 15.namu, kā arī Rūpniecības ielas 42. nama iedzīvotājiem. Otrajā teritorijā applūšanai apdraudēti 11 zemes īpašumi, kā arī Mazā Stacijas, Tālavas un Kāpu ielas.

2011.gada februāris ♦ 3

Kustamies ar prieku!

Vērojot mazus bērnus, ir skaidrs, ka rotaļas, spēles un kustība ir to dzīves vissvarīgākā sastāvdaļa. Lai kur arī bērns atrastos – pie galda, pagalmā, istabā vai vannā – viņš ir nemitīgā kustībā. Un ne jau velti – tā viņš arī attīstās! Bērna emocionālajā un intelektuālajā attīstībā lielu lomu ieņem tieši fi ziskā attīstība. Bērnus ātri nogur-dina mazkustīgas intelektuālas nodarbes, mehāniska kustēšanās bez spēles dzirksteles nerosina domāšanu un sajūtas. Tādēļ svarīgi, lai fi ziskās attīstības nodarbībās būtu iesaistītas vēl citas maņas, lai aktivitātes būtu ne tikai interesantas, bet spētu arī rosināt bērnu radošumu. Ar šādu mērķi Valmieras speciālās pirmsskolas izglītības iestādē “Buratino” ir ierīkoti īpaši, no dabas un citiem materiāliem veidoti vingrošanas centri.

Iesaistoties bērnu vecākiem, kuri gādāja dažādus netradicionālus materiālus – bērza klučus, jūras smiltis, valriekstu čaumalas, niedres, pogas, diegus, u.tml. –, tika izveidoti vingrošanas centri. Tā kā šāds aktivitāšu stūrītis ir pieejams katrā grupiņā, bērni tur darbojas, kad vien paši vēlas. Protams, mazajiem tā šķiet tikai rotaļa, bet, ikdienā darbojoties vingrošanas centrā, tiek trenēta līdzsvara sajūta, kustību koordinācija, bērns atbrīvojas no emocio-nālā, garīgā un fi ziskā sasprindzinājuma, gūst pozitīvas emocijas, kustību prieku. Turklāt dabas materiāli un to dažādā struktūra veicina bērniem formas, krāsas, taustes izjūtu, telpiskuma uztveri, rosina tēlaino un māksliniecisko domāšanu.

27. janvārī ar savu sekmīgo praksi SPII “Buratino” dalījās pieredzes seminārā “Netradicionālo rīku izmanto-šana bērnu stājas korekcijai” arī ar citu Valmieras pirms-skolas izglītības iestāžu darbiniekiem. Paši bērni, kā jau mazie grupiņu saimnieki, ar lepnumu izrādīja viesiem vingrošanas centrus. Savukārt skolotājas stāstīja, kā tie tika veidoti – no vienkāršiem, viegli pieejamiem dabas materiāliem, ar pašu izdomu un vecāku palīdzību. Tagad fi ziskās attīstības nodarbības ir kļuvušas interesantākas un pilnīgākas, kāda daļiņa no dabas atrodas tuvāk bērniem.

SPII “Buratino” sporta skolotājas Sarmīte Ulanovska, Sandra Vilne

Skolēnu Tautas teātra “Sprīdītis”

pirmizrāde

Februāra sākums Valmieras Viestura vidusskolā aiz-ritēja teātra pirmizrāžu noskaņā. Kā parasti 2. semestra sākumā Tautas teātrī “Sprīdītis” jauna pirmizrāde. Šoreiz iestudēts rakstnieka Aleksandra Volkova pasakas “Smaragda pilsētas burvis” skatuves variants. Jaunās izrādes pamatidejas patlaban ir ļoti aktuālas. Ikdienā mēs redzam, kā cilvēki dažādu iemeslu dēļ zaudē mājas.Īpaši sāpīgi to izjūt bērni. Izrādes galvenajai varonei Ellai, lai atgrieztos mājās no tāluma, ir jāpārvar šķēršļi, jācīnās ar ļaunajiem spēkiem un reizēm arī ar nespēku sevī. Labi, ka blakus ir īsti draugi, uz kuriem var paļauties. Cilvēkam ir jābūt tik dāsnam, labestīgam, lai spētu palīdzēt draugiem piepildīt viņu viskarstākās vēlēšanās.

Jaunā izrāde ir krāsaina pasaka, tā aicina ieraudzīt brīnumu ar bērna acīm un ticēt tam. Arī pieaugušajiem, kas tik bieži aizņemti ar ikdienas dzīves problēmām. Jauniestudējuma adresāts – jaunāko klašu skolēni. Izrāde būs interesanta arī vecāko klašu skolēniem, jo gudrība, mīlestība un drosme būs vajadzīga ikvienam mūsdienu jaunajam cilvēkam, dodoties plašajā pasaulē laimi meklēt. Un tomēr - “nekur nav tik labi kā dzimtenē” – šie vārdi skan tituldziesmā, kas ik brīdi ieskanas kā izrādes moto.

Izrādes režisors ir Roberts Segliņš, viņš arī izvēlējies mūziku, izmantojot komponista Valta Pūces mūzikla “Burvis no Oza zemes” motīvus un dziesmas. Izrādes iestudēšanas process bija sarežģīts, bet interesants, jo režisora mērķis bija radīt no plašā pasakas materiāla dinamisku, mūsdienīgu izrādi. Pateicoties izrādes vei-dotāju lielajai ieinteresētībai panākt vēlamo rezultātu, tas ir izdevies. Tas nav viegli, jo izrādē piedalās 35 skolēni, kas mācās 6. – 10. klasēs. Daļai tā ir pirmā reize, kad viņi kā aktieri ir uz skatuves savās lomās, bet citi jau redzēti iepriekšējās izrādēs. Pasakas iestudējumā daudz dziesmu, mūzikas, kustību, kas labi palīdz atklāt galveno domu. Skatuves noformējums rada daudzvei-dīgu, mainīgu pasakas vidi, kas papildinās ar krāsainiem tērpiem. Daudz radošas izdomas skatuves dekorāciju un afi šas veidošanā ieguldījusi jaunā māksliniece Kitija Berga. Viņa un skolasbiedrenes Sabīne Penka un Kristīne Fedotova pirms katras izrādes veic lielu darbu, lai nogrimētu vairāk nekā 30 aktierus.

Skatītāji izrādes gaitā iepazīstas ar daudzveidīgo lomu izpildītājiem. Galveno lomu – meiteni Ellu – tēlo Ella Karīna Grāvīte, kura uz Viesturskolas “Sprīdīša” skatuves ir pirmoreiz. Viņa ar savu vienkāršību un patiesīgumu labi atklāj sava tēla būtību. Veiksmīgas savās raksturlomās ir Rita Eglīte, Justīne Niedre, Elīna Krūkle, Rebeka Šķērstiņa, kā arī interesanti veidoti ir Rūdolfa Vētras un Mārtiņa Pūcīša tēli. Režisors pateicasvisiem aktieriem, kas spēja šo lielo darbu paveikt, un ir gandarīts par labo saprašanos grūtajā mēģinājumu laikā. Paldies teātra izrādes tapšanas radošajai ko-mandai – kustību konsultantei Lijai Jērcumai, skolotājām Īrisai Ozolai un Daigai Stalšānei. Nākamās izrādes skatītāji būs iestudējuma veidotāju vecāki un draugi. Aicinām visus interesentus uz Viesturskolu iepazīties ar mūsu teātra jaunāko izrādi!

Māris LapsiņšValmieras Viestura vidusskolā

Paaudžu sadarbībai

Jaunā gada sākumā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolotāju kolektīvs papildinājās ar 13 (!) jauniem skolotā-jiem. Tikai šoreiz jauno skolotāju lomā – skolotāji seniori – brīnišķīgi pieredzes bagāti, zinoši pedagogi, kuri šobrīd aktīvās darba gaitas jau beiguši vai strādā savās darba vietās mazāk stundu. Senioru pienākumos ir individuāls darbs ar skolēniem, kuriem grūtāk padodas viens vai otrs mācību priekšmets un ikdienas stunda klasē vai konsultācija pie sava skolotāja nav nesusi cerēto rezultātu. Kā privātstundas, kuras citkārt samaksā skolēna vecāki. Šoreiz fi nansējumu dod Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēma “NVO fonds”. Pateicoties senioru biedrībai “Valmieras DORE” un sadarbojoties ar LIZDA Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizāciju, tapa projekts “Paaudžu laipa”, kurš īstenosies visu 2011. gadu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.

Šobrīd konsultācijas matemātikā, angļu valodā, krievu valodā, fi zikā un ķīmijā saņem vairāk nekā 40 skolēnu un izmanto piedāvāto izdevību uzlabot sekmes vai vienkārši

novērst dažādu apstākļu dēļ radušos “robus” zināšanās. Skolēni atzinīgi novērtē sadarbību, jo saņem nedalītu uzmanību no skolotāja un mierīgā, savstarpējas uzticē-šanās gaisotnē apgūst to, kas nepieciešams. Ļoti patīkami ir skatīt, kā pēcpusdienā skolā ierodas pedagogi seniori –tik stalti, skaisti un atkal gatavi darbam skolā. Liels paldies viņiem par uzņēmību un palīdzību vajadzīgā brīdī!

Projektā “Paaudžu laipa” iesaistītie pensionētie peda-gogi (īpaši VPĢ) piedalīsies arī skolas muzeja izveidē un skolas 40. jubilejas sagatavošanā. Kopā ar VPĢ esoša-jiem skolotājiem un skolēniem seniori piedalīsies Veselības nedēļas pasākumos, iepazīstot deju un kustību terapijas iespējas, kā arī piedaloties Ineses Ziņģītes vadītajā meistarklasē. Pavarasarī kopā nūjosim, rīkosim grāmatu apmaiņas akcijas un jau tagad plānojam rudens pusē paredzēto Skolotāju dienas ekskursiju.

Ināra Punkstiņa,projekta vadītāja

Sabiedriskais transports – pasažieru ērtībāmŅemot vērā samazinātos fi nanšu resursus, lai meklētu

risinājumus sabiedriskā transporta kustības saglabāšanai Valmierā, autobusu kursēšanas shēma pilsētā pēdējā gada laikā piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Kopš pērnā gada vasaras, lai nokļūtu no viena pilsētas gala līdz otram, pasažieriem bija jāizmanto divi autobusi. Tika ieviesta stundas biļete. Taču ar laiku pierādījās, ka pasažieru ērtības tomēr nav samērojamas ar ekonomisko ieguvumu. Tāpēc kopš šā gada janvāra sabiedriskā transporta kustības shēma Valmierā atkal piedzīvoja pārmaiņas. Būtiskākais ieguvums- vairāki maršruti “pagarināti” un pasažieri bez pārsēšanās var nokļūt uz izglītības un veselības iestādēm un darbavietām.

SIA “VTU Valmiera” Pārvadājumu daļā pastāstīja, kaautobusu kustības izmaiņas ieviestas, ņemot vērā pasa-žieru, kā arī pasūtītāja, Valmieras pilsētas pašvaldības, ierosinājumus. Ekonomisko efektu varēs vērtēt ilgākā laika periodā, taču jau pašlaik jūtams, ka šāda autobusu kustība pasažieriem ir tīkamāka, jo pakāpeniski pieaug pasažieru skaits, un valmierieši neskopojas ar “paldies” vārdiem. Pagaidām gan vēl saglabāta stundas biļete, kas ļauj pārvietoties autobusā ar vienreiz iegādātu talonu vienu stundu kopš nokompostrēšanas brīža.

Pirmās izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā tika veiktas janvāra sākumā. Tad, uzklausot gan pasažieru, Valmiermuižas iedzīvotāju, Stacijas ielā strādājošo, ganlielāko pilsētas darba devēju, “Vidzemes Slimnīca”, “Valmieras Stikla šķiedra” u.c., ierosinājumus, veikti papil-dinājumi un korekcijas. No janvāra vidus veiktas pārmaiņas arī 2.maršruta (VSŠ – Centrs), 4.maršruta (Purva iela –Centrs) un 8.maršruta (Kocēni – Slimnīca – Stacija) autobusu atiešanas laikos.

Uzņēmumā uzsver, ka autobusu kustībai jābūt pie-mērotai pasažieru ērtībai. Taču pieprasījums jāsabalansē ar fi nanšu iespējām. Tāpēc katrs klientu pieprasījums nav apmierināms. Taču SIA “VTU Valmiera” sadarbībā arValmieras pilsētas pašvaldību turpina strādāt pie sabie-driskā transporta kustības optimizēšanas. Nākamais solis varētu būt 6.maršruta pagarināšana no slimnīcas līdz autoostai pēc Gaujas tilta rekonstrukcijas pabeigšanas. Vēl šā gada laikā Ausekļa ielas un Jāņaparka iedzīvotāju ērtībai varētu tikt izveidots maršruts, lai iedzīvotāji bez pārsēšanās nokļūtu līdz tirgum un atpakaļ.

Inese KazušaValmieras pilsētas pašvaldībā

Paraksta līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un paplašināšanu Valmierā

Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansētā projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta” ietvaros piektdien, 4.februārī, sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) “Valmieras Ūdens” parakstīja līgumu ar pilnsabiedrību “Merko-Merks” par daļu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju un paplašināšanu Valmierā.

Vienošanās paredz 17 mēnešu laikā izbūvēt un rekonstruēt 5 kilometrus ūdensapgādes tīklu un 6,5 kilometrus kanalizācijas tīklu. Tiks izveidotas 233 kanali-zācijas un 162 ūdensapgādes pieslēguma vietas.

Būvniecība notiks Krāču kakta rajonā (Tālavas, Pārgaujas, Kāpu, T.Ūdera ielās), Purva ielas rajonā (Purva,Ainažu, Mālu, Pučurgas, Senču, Parka, Kazarmju ielās), Putnu ielas rajonā (Patversmes, Salacas, Senču, Annas, Putnu, Ezera, G.Apiņa ielās), Limbažu, Sporta, Matīšu un Senču ielās, Saules un Kļavu ielās, Kadiķu ielas rajonā (Kadiķu, Brūkleņu un Vairogu ielās), A.Upīša ielā (no Beātes līdz Patversmes ielai), Beātes, Limbažu, Rubenes, Matīšu un Mālu ielas krustojumā.

Pilnsabiedrība darbus iepirkuma procedūras rezultātā apņēmusies veikt LVL 1 765 325.73 (t.sk.PVN) apmērā. Kopumā iepirkuma procedūrā “Ūdensapgādes un kanali-zācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana Valmierā. Būvdarbi II lote” pieteicās trīs pretendenti.

Jau ziņots, ka 2010.gada 21.septembrī noslēgts līgums starp SIA “Valmieras Ūdens” un Latvijas Republikas Vides ministriju par projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta” īstenošanu.

Līdz 2013.gada beigām pilsētā tiks veikta tādu ūdensvadu un kanalizācijas posmu atjaunošana, kas ir vissliktākajā stāvoklī un kuros konstatēti defekti un bijušas

avārijas. Tāpat tiks paplašināts ūdensapgādes tīkls vairā-kās pilsētas daļās, kā arī paredzēts kanalizācijas pašteces vadu, kā arī sūkņu staciju un pievadu izbūve atsevišķās pilsētas daļās. Tiks iegādāts specializētais transports sep-tisko dūņu izvešanai no rezervuāriem, kā arī laboratorijas aprīkojums notekūdeņu analīzēm. Lai mazinātu nepatī-kamo smaku izplatību un paaugstinātu iedzīvotāju labsajūtu, plānots uzstādīt gaisa filtrus notekūdeņu pie-ņemšanas, priekšattīrīšanas un dūņu apstrādes ēkām.

Projekta kopējās izmaksas ir LVL 10 935 920,49, no tiem 85,6% jeb 9 037 950, 82 finansēs Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, savukārt 14,4% jeb LVL 1 229 376,82 - SIA “Valmieras Ūdens”.

Inese KazušaValmieras pilsētas pašvaldībā

2011.gada februāris ♦ 2

SIA “VTU Valmiera” uzsāk autovadītāju periodisko apmācību 95.koda iegūšanai. Pirmā nodarbība notiks 22.februārī, plkst.17.30, autoskolas telpās “Brandeļi”, Kocēnu pagastā, Kocēnu novadā. 2010.gada nogalē SIA “VTU Valmiera” Autoapmācības nodaļa saņēma valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” apliecinājumu par tiesībām nodarboties ar kravas pārvadājumus un pasažieru pārvadājumus veicošo transportlīdzekļu vadītāju periodisko apmācību atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa notei-kumiem Nr.358 “Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām”.

Aicina tautas skaitīšanā piedalīties elektroniskiTautas skaitīšana ir desmitgades nozīmīgākais statis-

tikas projekts un tā visā pasaulē notiek reizi desmit gados. Pēdējā tautas skaitīšana Latvijā bija 2000. gadā. Šogad Latvijā tā norisināsies divos posmos. No 1. līdz 10. martam ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs aizpildīt anketu internetā, bet no 17.marta līdz 31. maijam tautas skaitītāji ieradīsies mājās pie tiem iedzīvotājiem, par kuriem internetā anketasnebūs aizpildītas. Iedzīvotājiem, kuri ārpus Latvijas dzīvo ilgāk nekā gadu, tautas skaitīšanā nebūs jāpiedalās. Pirmo reizi Latvijā ikviens varēs sniegt ziņas par sevi un saviemģimenes locekļiem, aizpildot anketu internetā.

Kā varēs aizpildīt anketu internetā? Interneta vietnē www.tautasskaitisana.lv būs atrodama

saite uz tautas skaitīšanas anketu. Lai piekļūtu šai anketai, būs jāievada savs personas kods un pases numurs vai e-paraksts, vai arī internetbankas identifikatori.

Gadījumā, ja dators un internets jums nav pieejams, tad marta sākumā droši varat doties uz tuvāko bibliotēku, neaizmirstot paņemt līdzi pases datus. Visas Latvijas bibliotēkas saviem apmeklētājiem piedāvā interneta un datoru izmantošanu bez maksas. Arī bibliotekāri būs informēti par šo valstiski svarīgo projektu. Neskaidrību gadījumā varat zvanīt uz Centrālās statistikas pārvaldes bezmaksas informatīvo tālruni 80000777. Anketu internetā būtu vēlams aizpildīt arī par saviem ģimenes locekļiem, pirms tam noskaidrojot viņu personas kodus.

Vai mani sniegtie dati būs drošībā? Atbilstoši likumos noteiktajām prasībām 2011. gada

tautas skaitīšanas laikā iegūtajai informācijai tiks nodroši-nāta individuālo statistisko datu konfidencialitāte par katru

personu un mājsaimniecību. Turklāt katrs tautas skaitītājs būs personīgi atbildīgs par jūsu sniegto atbilžu konfiden-cialitāti un datu aizsardzības noteikumu ievērošanu. Togarantē Tautas skaitīšanas likums, Valsts statistikas likums un Fizisko personu datu aizsardzības likums. Lai pārliecinātos, ka pie jums tiešām ieradies tautas skaitītājs, palūdziet uzrādīt viņam apliecību ar fotogrāfiju. Ja tomēr rodas šaubas, zvaniet pa iepriekš minēto bezmaksas informatīvo tālruni.

Kāpēc vajadzīga tautas skaitīšana? Tautas skaitīšanas mērķis ir iegūt detalizētu informāciju

par iedzīvotāju skaitu, sastāvu, nodarbošanos, migrāciju un iedzīvotāju mājokļiem. Iegūtie dati ir nozīmīgi tautsaim-niecības un uzņēmējdarbības plānošanai, ekonomiskās, sociālās un vides politikas veidošanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, informēšanai par demogrāfisko situāciju valstī, dzīves līmeņa, mājokļu, izglītības un citiem jautājumiem.

Plašāku informāciju varat atrast Tautas skaitīšanas (www.tautasskaitisana.lv) un Centrālās statistikas pār-valdes (www.csb.gov.lv) mājas lapās. Ja vēlaties uzzināt, ko prasīs tautas skaitītājs, tad precīzus jautājumus meklējiet Ministru kabineta 02.06.2008. noteikumos Nr. 384 “Noteikumi par 2011. gada tautas skaitīšanas programmu”.

Aicinām ikvienu Valmieras iedzīvotāju dot savu ieguldījumu un piedalīties 2011. gada tautas skaitīšanā! Piedaloties tautas skaitīšanā, Jūs liekat valstij ar Jums rēķināties.

Solvita EinbergaTautas skaitīšanas Valmieras reģiona vadītāja

SIA “Valmieras Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnie-kiem ir iespēja pārbaudīt energoefektivitāti savās mājās. Uzņēmums ir iegādājies termokameru, kas efektīvi palīdz noteikt siltumnoplūdes. Termogrāfiju ieteicams veikt, lai pirms siltināšanas noskaidrotu siltuma zuduma vietas. Tāpat tas ir viens no veidiem, kā konstatēt, cikkvalitatīvi veikta siltināšana. Termogrāfija būs noderīga ūdensvada (apkures sistēmas) bojājuma vietu noteik-šanai.

Valmieras pilsētas skolu informatizācijas projekta ietvaros septiņās izglītības iestādēs noslēgusies lokālo datortīklu izbūve. Pašvaldības Attīstības un projektu vadības nodaļā informēja, ka datortīkli izbūvēti Valmieras Pārgaujas pamatskolā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, Valmieras pamatskolā, Valmieras 2.vidusskolas struk-tūrvienībā “Valmieras Vakara (maiņu) vidusskola”, Val-mieras Valsts ģimnāzijā, Valmieras Viestura vidusskolā, Valmieras 5.vidusskolā. Darbus saskaņā ar iepirkuma procedūru veica SIA “RD Consult”. Projekta ietvaros vēl turpinās Izglītības un zinātnes ministrijas vadītās aktivitātes, kas saistītas ar portatīvo un stacionāro datoru, kā arī multimediju tehnikas komplektu piegādi Valmieras skolām. Ieskaitot iepriekšminētās izglītības iestādes, iekārtas saņems arī Valmieras Mākslas vidusskola. Līdz ar projekta ieviešanu, Valmieras skolās tiks paaugstināts informācijas un komunikāciju tehno-loģiju infrastruktūras līmenis un šo tehnoloģiju izman-tošana mācību procesā tiks nodrošināta ar atbilstošu tehnoloģisko nodrošinājumu. Projekta kopējais finansē-jums ir 194 400 lati un 100% apmērā tas ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums.

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

Valmieras pilsētas pašvaldībā pašlaik notiek darbs pie Valmieras centrā esošā tilta pār Gauju rekonstruk-cijas plāna izstrādes, tiekoties ar Valmieras Uzņēmēju konsultatīvo padomi informēja Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Baiks. Pagaidu tilts šajā vietā nevar atrasties ziemā, kas nozīmē, ka rekon-struētais tilts jāatver pirms ziemas sezonas. Tajā pašā laikā pagaidu tilta būvniecību nevar sākt, kamēr Gaujā nav beidzis iet ledus, lai tas līdzi sev neaiznestu arī pagaidu tiltu. Valmieras pašvaldība cer pilsētas centrā esošo tiltu pār Gauju rekonstruēt šajā gadā. Rekon-strukcijas laikā blakus tiltam uz Vidzemes Augstskolas ēkas pusi plānots uzcelt pagaidu tiltu. Pašlaik darbu veikšanas plāna izstrādē iesaistīti vairāki speciālisti, kuri meklē labākos risinājumus. Jau ziņots, ka tilta nesošā konstrukcija tās rekonstrukcijas gaitā netiks mainīta, bet uzlabota. No vairākiem arhitekta piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu izpelnījās “V” burta formas apgaismes stabu konstrukcija, kurā stabi izvietoti kā ribojums, tunelis ar ieliekumu brauktuves virzienā. Plānots, ka katrā tilta pusē būs septiņi “V” burta formā veidoti apgaismes stabi un katrā no tiem būs divi apgaismes ķermeņi. Tilta margas plānotas no horizon-tāliem metāla profiliem. Tiks uzstādītas arī jaunas barjeras starp braucamo daļu un ietvi, kas atbildīs satiksmes drošības standartiem.

Valmieras pašvaldība informēs iedzīvotājus par plūdiemŅemot vērā pagājušā gada pieredzi, lai savlaicīgi pievērstu uzmanību sekām, ko var radīt mājokļa vai tam

pieguļošās teritorijas applūšana, Valmieras pilsētas pašvaldība tuvākajā laikā izsūtīs informatīvas vēstules applūstošajās teritorijās dzīvojošajiem par rīcību un padomiem plūdu gadījumā.

Pašvaldība informāciju par potenciāli applūstošajām teritorijām jau publicējusi informatīvajā izdevumā. Arī portālā www.valmiera.lv sadaļā “Pilsēta” lasāma informācija par rīcību plūdu gadījumā, kā arī pieejamas kartes un iespējams sekot līdzi ūdens līmenim Gaujā Valmierā.

Jau ziņots, ka Valmieras pilsētā pašvaldības uzdevumā veikta izpēte divu pilsētas zonu applūšanas riskam un to aizsardzībai. Secināts, ka no Cēsu ielas līdz vecajam šaursliežu dzelzceļa uzbērumam Gaujas kreisajā krastā apdraudēti 37 zemes īpašumi, kā arī L.Laicena un Rūpniecības, kā arī Audēju un Fabrikas ielas. Īpaša uzmanība jāpievērš L.Laicena 9., 13., 15.namu, kā arī Rūpniecības ielas 42. nama iedzīvotājiem. Otrajā teritorijā applūšanai apdraudēti 11 zemes īpašumi, kā arī Mazā Stacijas, Tālavas un Kāpu ielas.

2011.gada februāris ♦ 3

Kustamies ar prieku!

Vērojot mazus bērnus, ir skaidrs, ka rotaļas, spēles un kustība ir to dzīves vissvarīgākā sastāvdaļa. Lai kur arī bērns atrastos – pie galda, pagalmā, istabā vai vannā – viņš ir nemitīgā kustībā. Un ne jau velti – tā viņš arī attīstās! Bērna emocionālajā un intelektuālajā attīstībā lielu lomu ieņem tieši fi ziskā attīstība. Bērnus ātri nogur-dina mazkustīgas intelektuālas nodarbes, mehāniska kustēšanās bez spēles dzirksteles nerosina domāšanu un sajūtas. Tādēļ svarīgi, lai fi ziskās attīstības nodarbībās būtu iesaistītas vēl citas maņas, lai aktivitātes būtu ne tikai interesantas, bet spētu arī rosināt bērnu radošumu. Ar šādu mērķi Valmieras speciālās pirmsskolas izglītības iestādē “Buratino” ir ierīkoti īpaši, no dabas un citiem materiāliem veidoti vingrošanas centri.

Iesaistoties bērnu vecākiem, kuri gādāja dažādus netradicionālus materiālus – bērza klučus, jūras smiltis, valriekstu čaumalas, niedres, pogas, diegus, u.tml. –, tika izveidoti vingrošanas centri. Tā kā šāds aktivitāšu stūrītis ir pieejams katrā grupiņā, bērni tur darbojas, kad vien paši vēlas. Protams, mazajiem tā šķiet tikai rotaļa, bet, ikdienā darbojoties vingrošanas centrā, tiek trenēta līdzsvara sajūta, kustību koordinācija, bērns atbrīvojas no emocio-nālā, garīgā un fi ziskā sasprindzinājuma, gūst pozitīvas emocijas, kustību prieku. Turklāt dabas materiāli un to dažādā struktūra veicina bērniem formas, krāsas, taustes izjūtu, telpiskuma uztveri, rosina tēlaino un māksliniecisko domāšanu.

27. janvārī ar savu sekmīgo praksi SPII “Buratino” dalījās pieredzes seminārā “Netradicionālo rīku izmanto-šana bērnu stājas korekcijai” arī ar citu Valmieras pirms-skolas izglītības iestāžu darbiniekiem. Paši bērni, kā jau mazie grupiņu saimnieki, ar lepnumu izrādīja viesiem vingrošanas centrus. Savukārt skolotājas stāstīja, kā tie tika veidoti – no vienkāršiem, viegli pieejamiem dabas materiāliem, ar pašu izdomu un vecāku palīdzību. Tagad fi ziskās attīstības nodarbības ir kļuvušas interesantākas un pilnīgākas, kāda daļiņa no dabas atrodas tuvāk bērniem.

SPII “Buratino” sporta skolotājas Sarmīte Ulanovska, Sandra Vilne

Skolēnu Tautas teātra “Sprīdītis”

pirmizrāde

Februāra sākums Valmieras Viestura vidusskolā aiz-ritēja teātra pirmizrāžu noskaņā. Kā parasti 2. semestra sākumā Tautas teātrī “Sprīdītis” jauna pirmizrāde. Šoreiz iestudēts rakstnieka Aleksandra Volkova pasakas “Smaragda pilsētas burvis” skatuves variants. Jaunās izrādes pamatidejas patlaban ir ļoti aktuālas. Ikdienā mēs redzam, kā cilvēki dažādu iemeslu dēļ zaudē mājas.Īpaši sāpīgi to izjūt bērni. Izrādes galvenajai varonei Ellai, lai atgrieztos mājās no tāluma, ir jāpārvar šķēršļi, jācīnās ar ļaunajiem spēkiem un reizēm arī ar nespēku sevī. Labi, ka blakus ir īsti draugi, uz kuriem var paļauties. Cilvēkam ir jābūt tik dāsnam, labestīgam, lai spētu palīdzēt draugiem piepildīt viņu viskarstākās vēlēšanās.

Jaunā izrāde ir krāsaina pasaka, tā aicina ieraudzīt brīnumu ar bērna acīm un ticēt tam. Arī pieaugušajiem, kas tik bieži aizņemti ar ikdienas dzīves problēmām. Jauniestudējuma adresāts – jaunāko klašu skolēni. Izrāde būs interesanta arī vecāko klašu skolēniem, jo gudrība, mīlestība un drosme būs vajadzīga ikvienam mūsdienu jaunajam cilvēkam, dodoties plašajā pasaulē laimi meklēt. Un tomēr - “nekur nav tik labi kā dzimtenē” – šie vārdi skan tituldziesmā, kas ik brīdi ieskanas kā izrādes moto.

Izrādes režisors ir Roberts Segliņš, viņš arī izvēlējies mūziku, izmantojot komponista Valta Pūces mūzikla “Burvis no Oza zemes” motīvus un dziesmas. Izrādes iestudēšanas process bija sarežģīts, bet interesants, jo režisora mērķis bija radīt no plašā pasakas materiāla dinamisku, mūsdienīgu izrādi. Pateicoties izrādes vei-dotāju lielajai ieinteresētībai panākt vēlamo rezultātu, tas ir izdevies. Tas nav viegli, jo izrādē piedalās 35 skolēni, kas mācās 6. – 10. klasēs. Daļai tā ir pirmā reize, kad viņi kā aktieri ir uz skatuves savās lomās, bet citi jau redzēti iepriekšējās izrādēs. Pasakas iestudējumā daudz dziesmu, mūzikas, kustību, kas labi palīdz atklāt galveno domu. Skatuves noformējums rada daudzvei-dīgu, mainīgu pasakas vidi, kas papildinās ar krāsainiem tērpiem. Daudz radošas izdomas skatuves dekorāciju un afi šas veidošanā ieguldījusi jaunā māksliniece Kitija Berga. Viņa un skolasbiedrenes Sabīne Penka un Kristīne Fedotova pirms katras izrādes veic lielu darbu, lai nogrimētu vairāk nekā 30 aktierus.

Skatītāji izrādes gaitā iepazīstas ar daudzveidīgo lomu izpildītājiem. Galveno lomu – meiteni Ellu – tēlo Ella Karīna Grāvīte, kura uz Viesturskolas “Sprīdīša” skatuves ir pirmoreiz. Viņa ar savu vienkāršību un patiesīgumu labi atklāj sava tēla būtību. Veiksmīgas savās raksturlomās ir Rita Eglīte, Justīne Niedre, Elīna Krūkle, Rebeka Šķērstiņa, kā arī interesanti veidoti ir Rūdolfa Vētras un Mārtiņa Pūcīša tēli. Režisors pateicasvisiem aktieriem, kas spēja šo lielo darbu paveikt, un ir gandarīts par labo saprašanos grūtajā mēģinājumu laikā. Paldies teātra izrādes tapšanas radošajai ko-mandai – kustību konsultantei Lijai Jērcumai, skolotājām Īrisai Ozolai un Daigai Stalšānei. Nākamās izrādes skatītāji būs iestudējuma veidotāju vecāki un draugi. Aicinām visus interesentus uz Viesturskolu iepazīties ar mūsu teātra jaunāko izrādi!

Māris LapsiņšValmieras Viestura vidusskolā

Paaudžu sadarbībai

Jaunā gada sākumā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolotāju kolektīvs papildinājās ar 13 (!) jauniem skolotā-jiem. Tikai šoreiz jauno skolotāju lomā – skolotāji seniori – brīnišķīgi pieredzes bagāti, zinoši pedagogi, kuri šobrīd aktīvās darba gaitas jau beiguši vai strādā savās darba vietās mazāk stundu. Senioru pienākumos ir individuāls darbs ar skolēniem, kuriem grūtāk padodas viens vai otrs mācību priekšmets un ikdienas stunda klasē vai konsultācija pie sava skolotāja nav nesusi cerēto rezultātu. Kā privātstundas, kuras citkārt samaksā skolēna vecāki. Šoreiz fi nansējumu dod Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēma “NVO fonds”. Pateicoties senioru biedrībai “Valmieras DORE” un sadarbojoties ar LIZDA Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizāciju, tapa projekts “Paaudžu laipa”, kurš īstenosies visu 2011. gadu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā.

Šobrīd konsultācijas matemātikā, angļu valodā, krievu valodā, fi zikā un ķīmijā saņem vairāk nekā 40 skolēnu un izmanto piedāvāto izdevību uzlabot sekmes vai vienkārši

novērst dažādu apstākļu dēļ radušos “robus” zināšanās. Skolēni atzinīgi novērtē sadarbību, jo saņem nedalītu uzmanību no skolotāja un mierīgā, savstarpējas uzticē-šanās gaisotnē apgūst to, kas nepieciešams. Ļoti patīkami ir skatīt, kā pēcpusdienā skolā ierodas pedagogi seniori –tik stalti, skaisti un atkal gatavi darbam skolā. Liels paldies viņiem par uzņēmību un palīdzību vajadzīgā brīdī!

Projektā “Paaudžu laipa” iesaistītie pensionētie peda-gogi (īpaši VPĢ) piedalīsies arī skolas muzeja izveidē un skolas 40. jubilejas sagatavošanā. Kopā ar VPĢ esoša-jiem skolotājiem un skolēniem seniori piedalīsies Veselības nedēļas pasākumos, iepazīstot deju un kustību terapijas iespējas, kā arī piedaloties Ineses Ziņģītes vadītajā meistarklasē. Pavarasarī kopā nūjosim, rīkosim grāmatu apmaiņas akcijas un jau tagad plānojam rudens pusē paredzēto Skolotāju dienas ekskursiju.

Ināra Punkstiņa,projekta vadītāja

Sabiedriskais transports – pasažieru ērtībāmŅemot vērā samazinātos fi nanšu resursus, lai meklētu

risinājumus sabiedriskā transporta kustības saglabāšanai Valmierā, autobusu kursēšanas shēma pilsētā pēdējā gada laikā piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Kopš pērnā gada vasaras, lai nokļūtu no viena pilsētas gala līdz otram, pasažieriem bija jāizmanto divi autobusi. Tika ieviesta stundas biļete. Taču ar laiku pierādījās, ka pasažieru ērtības tomēr nav samērojamas ar ekonomisko ieguvumu. Tāpēc kopš šā gada janvāra sabiedriskā transporta kustības shēma Valmierā atkal piedzīvoja pārmaiņas. Būtiskākais ieguvums- vairāki maršruti “pagarināti” un pasažieri bez pārsēšanās var nokļūt uz izglītības un veselības iestādēm un darbavietām.

SIA “VTU Valmiera” Pārvadājumu daļā pastāstīja, kaautobusu kustības izmaiņas ieviestas, ņemot vērā pasa-žieru, kā arī pasūtītāja, Valmieras pilsētas pašvaldības, ierosinājumus. Ekonomisko efektu varēs vērtēt ilgākā laika periodā, taču jau pašlaik jūtams, ka šāda autobusu kustība pasažieriem ir tīkamāka, jo pakāpeniski pieaug pasažieru skaits, un valmierieši neskopojas ar “paldies” vārdiem. Pagaidām gan vēl saglabāta stundas biļete, kas ļauj pārvietoties autobusā ar vienreiz iegādātu talonu vienu stundu kopš nokompostrēšanas brīža.

Pirmās izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā tika veiktas janvāra sākumā. Tad, uzklausot gan pasažieru, Valmiermuižas iedzīvotāju, Stacijas ielā strādājošo, ganlielāko pilsētas darba devēju, “Vidzemes Slimnīca”, “Valmieras Stikla šķiedra” u.c., ierosinājumus, veikti papil-dinājumi un korekcijas. No janvāra vidus veiktas pārmaiņas arī 2.maršruta (VSŠ – Centrs), 4.maršruta (Purva iela –Centrs) un 8.maršruta (Kocēni – Slimnīca – Stacija) autobusu atiešanas laikos.

Uzņēmumā uzsver, ka autobusu kustībai jābūt pie-mērotai pasažieru ērtībai. Taču pieprasījums jāsabalansē ar fi nanšu iespējām. Tāpēc katrs klientu pieprasījums nav apmierināms. Taču SIA “VTU Valmiera” sadarbībā arValmieras pilsētas pašvaldību turpina strādāt pie sabie-driskā transporta kustības optimizēšanas. Nākamais solis varētu būt 6.maršruta pagarināšana no slimnīcas līdz autoostai pēc Gaujas tilta rekonstrukcijas pabeigšanas. Vēl šā gada laikā Ausekļa ielas un Jāņaparka iedzīvotāju ērtībai varētu tikt izveidots maršruts, lai iedzīvotāji bez pārsēšanās nokļūtu līdz tirgum un atpakaļ.

Inese KazušaValmieras pilsētas pašvaldībā

2011.gada februāris ♦ 4

Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” Jauniešu klubs “Acis” izsludina fotokonkursu “1/2 miljons”

Beidzot tas brīdis ir klāt, kad jāatrod fotoaparāts un jāļaujas radošumam un izdomai, jo Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” (VJC) Jauniešu klubs “Acis” izsludina fotokonkursu “½miljons”, kurā ir iespēja piedalīties jauniešiem no 13 līdz 25 gadu vecumam.

Fotokonkurss dod iespēju izpausties un parādīt savu talantu un skatījumu uz pasauli arī plašākai publikai. Diezgan reti notiek šāda veida fotokonkursi, kuros jaunieši var draudzīgi sacensties savā starpā, kā arī gūt pieredzi, vērojot un analizējot citu dalībnieku darbus. Protams, ne tikai dalībnieki varēs izvērtēt cits cita fotogrāfijas, bet to darīs arī žūrija un pārējie interesenti.

Labāko bilžu autori iegūs dažādas balvas no konkursa atbalstītājiem, un visi iesūtītie darbi tiks izstādīti “Mana aptieka” (Rīgas iela 16) skatlogos no 16.februāra līdz 18.martam.

Konkursa nolikumu iespējams saņemt, sūtot pieprasījumu uz e-pastu klubs.acis@gmail.com vai apskatīt portāla www.valmiera.lv sadaļā “Jauniešiem”.

Labāko darbu autori tiks apbalvoti š.g. 31.martā VJC “Vinda” Jauniešu kluba “Acis” telpās, kur norisināsies foto-konkursam atbilstošs tematiskais vakars.

Informāciju sagatavoja:Sabīne Vandāna un Emīls Vanags

VJC “Vinda” jauniešu klubs “Acis”

Sniegotais janvāris “Pienenītē”

Snieg un snieg, laikam tur augšā kāds atsējis sniega mākoni vaļā, un nu viss krājums laižas uz zemes. Visapkārt balti lauki ar neizbrienamām, viļņainām kupenām. Dienas skaidrojas un “Pienenītei” jāķeras pie sniegotiem darbiem.

Nolemts – darīts: organizēsim tematisku nedēļu “Sniega pikas lielas veļas!” Visa “Pienenītes” saime iesaistījās lielā sniega labirinta veidošanā. Ar lāpstām unlāpstiņām, spaiņiem un spainīšiem bruņojušies, brīžiem kā kurmīši sniegā ierakušies, bet kopīgiem spēkiem darbs darīts – labirints gatavs! Jau pēcpusdienā bērnu pavadībā labirintu izstaigāt varēja arī vecāki. Ai, cik varens bija bērnu lepnums par pašu veikumu!

Kopīgi tika vērots un pētīts, izzinot sniega un ledus īpašības. Katrā grupiņā veica dažādus eksperimentus ar ledu un sniegu. Kas notiek ar ledu, ja to ieliek ūdenī? Ko darīt, ja grupiņā uzceltā lapsas ledus mājiņa izkususi, bet viltniece tik ļoti vēlas apmesties mājiņā tieši no ledus un sniega? Protams, jāmeklē piemērotākā kupena un ar lāpstas palīdzību tā jāpārvērš par sniega pili lapsai.

Vecākā grupiņa “izcepa” sniega torti un katru dienu vēroja, kā izmainās “krēma” krāsa.

Cēlām un vēlām lielas un mazas sniega bumbas, drīz vien tās pārtapa par pilīm, cietokšņiem, kaķiem un zaķiem, sniega vīru ģimenēm.

Izveidojām lielo slēpošanas trasi un katru dienu varējām nostiprināt slēpošanas prasmes.

Nu jau sveču mēnesis klāt! Dienas gaišākas kļūst, sniegavīri gaužas asaras lej, bet labirintā ūdens urdziņas dej, bet ziema vēl galā nav, gan vēl sniega putenis „Pienenītes” dārzā ciemosies!

Inese Šulcevecākās grupas skolotāja

Kādas īpašas ziemas dienas noskaņa piepildīja bērnu sirsniņas ar prieku, labestību, sajūsmu un mīles-tību. 22.janvārī “Pienenīte” sagatavošanas grupai “Baiļos” bija vecāku organizēts pasākums “Ziemas diena”.Kopā ar grupas draugiem, vecākiem, pirmsskolas skolo-tājām un skolotāju palīgu varējām izbaudīt ziemas priekus – barot meža dzīvniekus, iet kopīgās rotaļās, cept ugunskurā desiņas un īpašas konfektes, dziedāt, dejot, braukt pa kalniņu un baudīt siltu zemeņu tēju.

“Diena bija ļoti laba. Man patika braukt pa kalniņu kopā ar draugiem un barot meža dzīvniekus. Ļoti garšoja zemeņu tēja un sula” – priecājās Līva.

“Man vislabāk patika cept konfektes ugunskurā, iet rotaļā “Diena un nakts” un minēt mīklas. Diena bija ideāla!” – stāsta Amanda.

Tāpēc sakām LIELU PALDIES pasākuma organizē-tājiem Liānai Āboltiņai un Santai Brīvulei par sagādāto prieku un aktīvo dienu. Paldies par atbalstu un līdzdarbību visiem vecākiem. JO PRIEKA NEKAD NAV PAR DAUDZ!

Anna Šīrante sagatavošanas grupas skolotāja

Kad laukā pieturas auksts laiks, mēs varam priecā-ties par sarmu, gurkstošu sniegu, bet nevaram pikoties un celt sniegavīrus, tad ziemu varam “ienest” telpā, kur tik ļoti nesalst degungals un rokas, bet tajā pašā laikā, izmantojot savas maņas, varam to sajust, izbaudīt, priecāties par atklājumiem un paveikto.

Vērojām, kā sniegs izkūst, un pētījām nogulsnējušoskrikumus un melnumus, izsakot savus spriedumus, kas tie varētu būt. Ar lupu pētījām sniegu un konstatējām, ka tas veidojas no daudzām sniegpārsliņām. Izkusušo sniegu iekrāsojām ar krāsām, atkal sasaldējām un izmantojām kā materiālu, ar kuru var zīmēt, krāsot. Pēc tam arī vērojām, kā šie ledus gabaliņi kūst aukstā un siltā ūdenī, novērojumus atkal izsakot vārdos. Vērojumi ir sākums visam. Tie palīdz izraisīt bērna interesi un vēlmi iepazīties ar lietām un notiekošo tuvāk. Šādā rotaļīgā darbošanās procesā bērni iepazīst ne tikai sniega īpašības, bet arī vingrinās domāt, uztvert, izteikt savas domas, bagātinās priekšstati un pilnveidojas viņu sajūtas.

Interesanta izvērsās arī diena, kad, dažādi darbojo-ties ar papīru un piemeklējot nepieciešamos atribūtus, meistarojām sniegavīru, kuru rezultātā bērni nosauca par tantiņu. Un kur gan teikts, ka jābūt sniegavīram! Par savu sniega tantiņu priecājāmies paši un iepriecinājām arī citus. Jaunākā vecuma bērniem daudz svarīgāk par rezultātu ir pats darbošanās process un pozitīvas emocijas.

Aija Urbānepirmās jaunākās grupas skolotāja

PAPILDIZGLĪTĪBAS IESPĒJAS VALMIERAS VALSTS ĢIMNĀZIJĀ

Valmieras Valsts ģimnāzija ir viena no 24 valsts ģimnāzijām Latvijā. Jau 15 gadus valsts ģimnāziju pamatuzdevums ir augstā kvalitātē īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. Savā darbībā valsts ģimnāzijai ir nemitīgi jāsaglabā atbilstība noteiktajiem kritērijiem par augstiem mācību darba rezultātiem un piedāvāto izglītības programmu daudzveidību. Viens no darbības mērķiem ir arī veikt reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas: metodisku palīdzību, skolēnu, skolotāju sadarbības organizēšanu, līdzdalību projektos, konferenču, semināru, nodarbību un citu izglītības aktivitāšu organizēšanu.

Valmieras Valsts ģimnāzija jau kopš valsts ģimnāzijas nosaukuma iegūšanas ir centusies šos uzdevumus veikt, veidojot gan skolēnu papildizglītības, gan skolotājutālākizglītības iestrādes un piedāvājot tās arī pilsētai un reģionam, iesaistoties dažādos projektos, nodibinot sadarbību ar augstskolām, izdevniecībām un citām organizācijām. Veiksmīgās iestrādes, tehniskais nodroši-nājums, sadarbības partneri, augsti profesionāls skolotāju

kolektīvs, piesaistot pašvaldības, sponsoru, sadarbības partneru, augstskolu finansējumu – tā ir laba bāze, lai to varētu izmantot arī pilsētas un reģiona skolotāji un skolēni. Skolēniem tās ir papildizglītības skolas, kas darbojas jau vairākus gadus dažādās jomās un ir nozīmīgs skolēnu karjeras izvēles aspekts.

Ārpusstundu nodarbības un lekcijas dažādās zinātņu sfērās (matemātika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, jurisprudence, politika, ekonomika, pedagoģija u.c.) dod skolēniem iespēju iepazīties ar šo nozaru pārstāvjiem, bieži arī sabiedrībā ievērojamiem cilvēkiem, iepazīt tuvāk kādu profesiju, uzzināt jaunāko, arī sacensties citam ar citu, pārbaudīt savas spējas. Ir augstskolas, kuras sniedz skolēniem iespēju, darbojoties sekmīgi šajās papildizglī-tības skolās, iegūt budžeta vietas (piemēram, Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultāte, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte). Tādēļ aicinām Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu skolēnus un citus interesen-tus izmantot Valmieras Valsts ģimnāzijas piedāvātās iespējas!

Papildizglītības skola Mērķ-auditorija Sadarbības partneri Koordinators

Vidzemes Jauno ģeogrāfu skola 7.-12.kl.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte; Vidzemes Augstskola

Ģeogrāfijas un vēstures skolotāja Renāte Bērziņa

Vidzemes Matemātikas skola 5.- 12. kl. Latvijas Universitātes A.Liepas Neklātienes

matemātikas skolaMatemātikas skolotāja Gunta Lāce

Jauno ķīmiķu skola 9.-12.kl.Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Ķīmijas skolotāja Janīna Grāvere

Vidzemes Jauno biologu skola 10.-12.kl. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte Bioloģijas skolotāja Indra

Vēvere

Jauno pedagogu un psihologu skola 10.-12.kl. Latvijas Universitātes Pedagoģijas,

psiholoģijas un mākslas fakultātePsiholoģijas skolotāja Jolanta Šekstello

Jauno fiziķu skola 9.-12.kl. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte

Fizikas skolotāja Inese Purmale

Jauno politiķu skola 10.-12.kl. Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultāte

Politikas un vēstures skolotāja Silvija Indāne

Jauno juristu skola 10.-12.kl. Juridiskā koledža Politikas un vēstures skolotāja Silvija Indāne

Jauno finansistu un ekonomistu skola 10.-12.kl. Vidzemes Augstskola Ekonomikas skolotāja Diāna

Zilberte

Sociālo zinātņu skola (Jauno pētnieku skola) 10.-12.kl. Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu

fakultātePolitikas un vēstures skolotāja Silvija Indāne

Debašu klubs (latviešu un angļu val.) 8.-12.kl. Biedrība “Debašu centrs”;

Vidzemes AugstskolaLatviešu valodas un literatūras skolotāja Signe Ābola

Vācu valodas klubiņš 7.-12.kl. Gētes institūts Vācu valodas skolotāja Anita Lutere

Franču valodas klubiņš 10.-12.kl. Francijas vēstniecība Latvijā un Francijas

Kultūras centrsFranču valodas skolotāja Karīna Rumba

Materiālu sagatavoja Sarmīte Rudzīte, Valmieras Valsts ģimnāzijas metodiķe

2011.gada februāris ♦ 5

Kā pareizi šķirot?Daudzi Valmieras iedzīvotāji noteikti ir ievērojuši, ka

Valmierā, Dzelzceļa ielā 5 un Beātes ielā 47 ir izveidots un tiek uzturēts EKO laukums, tāpat arī pilsētā vairākāsvietās ir izveidoti EKO punkti un uzstādīti konteineri PET dzērienu pudeļu uzkrāšanai. Gan EKO punkts, gan EKO laukums ir vietas, kas paredzētas šķirotu atkritumu savākšanai un uzglabāšanai. Šeit ikviens iedzīvotājs, kā arī juridiska persona, var atvest un salikt konteineros tos atkritumu veidus, kurus var nodot tālāk pārstrādāt jaunās izejvielās vai jaunos produktos. SIA “Ziemeļvid-zemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO) Ziemeļvidzemē ir izveidojis atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kurā ir noteikts, kādi atkritumu veidi kādos konteineros ir jāliek. Tā piemēram, vienā konteinerā kopā varam likt tādus šķirotos atkritumus kā papīrs, polietilēns, PET dzērienu pudeles un metāls. Vienā konteinerā tos liek, jo šie atkritumi kopā sajaucoties viens otru nesabojā un tie tāpat ir jāpāršķiro. Tādā veidā apsaimniekotājs ietaupa degvielas resursus, ieguldāmās investīcijas un laiku, kas būtu jāpatērē, katru atkritumu veidu savācot atsevišķi un tālāk vedot pāršķirošanai uz šķirošanas līniju poligona “Daibe” teritorijā, Pārgaujas novadā. Svarīgi ir zināt, ka pudeļu un burku stikls jāšķiro un jāliek vienā konteinerā, bet logu stikls jāved uz EKO laukumiem un jāliek atsevišķā konteinerā.

Lai nerastos pārpratumi un nepatīkamas situācijas ne ZAAO darbiniekiem, ne arī iedzīvotājiem, ZAAO atgādina, kā pareizi jāsašķiro atkritumi EKO punktā un EKO laukumā izvietotajos konteineros:

Konteiners pudeļu stiklam: drīkst mest kopā pudeles un burkas. Stikls nav jāšķiro pa krāsām, bet tam ir jābūt tīram, bez pārtikas atlikumiem. Pirms izmešanas konteinerā, burkām jānoņem vāciņi, bet nav jātīra nost etiķetes, folija, kā arī metāla gredzeni un korķi var palikt.

Pudeļu stikla konteinerā NEDRĪKST mest fajansa, porcelāna traukus, spoguļus, lampu kupolus, keramikas izstrādājumus(balzāma pudeles), automašīnu, pakešu logu un logu stiklu.

Konteiners logu stiklam: stiklam jābūt tīram bez citu materiālu (metāls, koks, logu tepe) piejaukumiem.

Konteinerā logu stiklam NEDRĪKST mest fajansa, porcelāna traukus, spoguļstiklu, automašīnu un pakešu logu stiklu, keramikas izstrādājumus, pudeļu, burku stiklu. Šie atkritumi ir jāmet savā sadzīves atkritumu konteinerā.

Konteiners makulatūrai, PET pudelēm, polietilēnam,metālam: drīkst mest avīzes, grāmatas, žurnālus, kartona iepakojumu, piena, sulu, kefīra paku iepakojumu, visa

veida un krāsu izlietotas plastmasas pārtikas, dzērienu pudeles un polietilēna plēves, sadzīves ķīmijas un kosmē-tikas izlietoto iepakojumu. Tam ir jābūt tīram, bez organisku materiālu (ēdiena atlikumi, eļļas u.c.) piejaukumiem.

Pirms ievietošanas konteinerā kartona kastes un PET pudeles ir jāsaplacina.

NEDRĪKST mest vienreizējās lietošanas papīra un plastmasas traukus, papīra dvieļus, folija papīrus, līmpa-pīrus, plēves, kas izmantotas skābbarības sagatavošanai, putuplastu, krējuma, margarīna trauciņus, pamperus un citus polistirola izstrādājumus, kā arī jebkurus citus cietās plastmasas izstrādājumus.

Atsevišķi konteineri sadzīves bīstamiem atkritu-miem: akumulatoriem, baterijām, luminiscentām lampām.

NEDRĪKST mest mehāniski bojātas lampas un ne-kādas ķīmiskas vielas (pesticīdi, minerālmēsli, eļļas, u.c. nezināmas izcelsmes šķidrumus).

Konteiners sadzīves elektriskiem un elektroniskiem atkritumiem jeb nolietotai sadzīves elektrotehnikai – tie ir televizori, radio, datori, ledusskapji, veļas mašīnas u.tml. Elektrotehnika nedrīkst būt izjaukta.

Sakopsim vidi kopā!Sīkāku informāciju jūs varat iegūt

pa mob. tālruni 26132288Ingrīda Gubernatorova

ZAAO

Valmiera – meža dzīvniekiem

labvēlīga videGan tieša, gan netieša cilvēku ietekme uz dabu

izraisa pārmaiņas vidē, kurā mēs dzīvojam. Tāpēc pilsētās arvien biežāk novērojama dažādu savvaļas dzīvnieku ciemošanās. Tas liek cilvēkiem kļūt uzmanīgākiem un pastiprināti domāt par savu drošību. Valmieras pilsētā par neretiem viesiem ir kļuvuši bebri, stirnas un lapsas.

Valmiera laika gaitā ir bijusi zaļa pilsēta, jo gandrīz 30% pilsētas teritorijas aizņem meži, parki un atpūtas zonas. Valmieras pilsētā meža dzīvnieki arvien vairāk pielāgojas urbanizētajai videi. Par baložiem, zvirbuļiem un citiem sastopamākajiem pilsētu iemītniekiem cilvēki īpaši neuztraucas. Tikai retais aizdomājas par to, ka cilvēki arvien vairāk ielaužas dzīvnieku dabiskajā vidē, paplašinot apdzīvojamās platības. Tāpēc, ieraugot sevlīdzās pilsētā tādus faunas pārstāvjus kā lapsa vai bebrs, rodas satraukums, kam bieži vien nav nekāda pamata.

Dzīvnieki arvien mazāk bīstas no dažādiem sadzīves trokšņiem. Lapsas pakļaujas pieradināšanai gluži kā mājdzīvnieki. Bebru savairošanos ir sekmējusi populā-cijas pārapdzīvotība. Dzīvnieki pielāgojas cilvēka radītajai videi. Piemēram, meža pīles cilvēki ir piesaistījuši ar piebarošanu, tādējādi iejaucoties dabiskajā izlases procesā. Tāpēc, ja putni kādā vietā ir regulāri piebaroti, nedrīkst ziemā pēkšņi pārtraukt barošanu, jo putni ir rēķinājušies ar barības pieejamību un tieši tādēļ palikuši ziemot šajā vietā.

Pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimnieko-šanas pārvaldes vides speciāliste Iveta Ence atklāj: “Nav taisnība, ka meža zvēriem trūkst barības, tas ir viens no izplatītākajiem mītiem, kāpēc dzīvnieki ienāk pilsētās. Viņi izvēlas vieglāko risinājumu un paņem jau gatavu barību, jo savvaļas dzīvniekus piesaista gatavie ēdienu pārpalikumi, kas pilsētās atrodami atkritumos. Savukārt, šī problēma viegli novēršama ar piemērotu atkritumu glabāšanu un nodošanu. Atkritumi, īpaši ēdienu pārpalikumi, būtu jāglabā atsevišķi slēgti, pie-mērotā traukā ar vāku un izlikti ārā ne ātrāk kā pēdējā naktī pirms izvešanas.”

Studente Baiba Udrase ir veikusi pētījumu “Savvaļas dzīvnieku ienākšana Valmieras pilsētā.” Viņa piedāvā divus variantus, ko iesākt, ja pilsētā nākas novērot ieklīdušu meža zvēru. Viena iespēja ir dzīvnieku nogalināšana vai noķeršana un palaišana brīvībā ārpus apdzīvotās vietas. Otrs variants ir sadzīvošana ar tiem - sabiedrības informēšana par dzīvniekiem un to paradumiem un preventīvu pasākumu veikšana, radot vidi, kas nepievilinātu dzīvniekus, nenodrošinātu labvēlīgus apstākļus to apmešanās vietu veidošanai. Šai iespējai piekrīt arī Iveta Ence. Viņa stāsta: “Cilvēki var harmoniski sadzīvot ar dzīvniekiem tikai tādā gadījumā, ja patvaļīgi neiejaucas dabiskajos procesos, radot eksotisku pieskaņu pilsētai, kurā ir tīrs gaiss un sakopta vide. Mums jāpriecājas par to, ka mūsdienu industriālajos apstākļos varam ieraudzīt pilsētā stirniņu vai citu dzīvnieku.”

Iveta Ence pievērš uzmanību tam, ka valstī nepastāv pilnīgs normatīvais regulējums, kuras institūcijas kurā brīdī ir atbildīgas par ieklīdušo meža dzīvnieku, kas var pat apdraudēt cilvēku drošību un dzīvību, ķeršanu vai neitralizēšanu. Likumi nosaka, ka pilsētā dzīvnieku drīkst nogalināt tikai tādā gadījumā, ja tas ir nodarījis kaitējumu. Tāpēc situācija ir jāizvērtē katram pašam. Ja dzīvnieks nejauši ieklīdis pilsētā un ir vesels, tas no cilvēka visdrīzāk bēgs prom. Ja dzīvnieks no cilvēka nebēg, tas nozīmē, ka, iespējams, dzīvnieks ir traumēts vai to notrenkājuši klaiņojoši suņi, protams, pastāv arī iespēja, ka dzīvnieks ir inficēts ar trakumsērgu. Piemēram, pagājušā gada rudenī Valmierā bija ieklīdislūsis. Tas bija neierasts gadījums un prasīja tūlītēju rīcību. Sadarbojoties Pārtikas veterinārajam dienestam, Valsts policijai, Valsts meža dienestam un pašvaldībai, meža dzīvnieks atrasts un iemidzināts.

Ilze FedotovaValmieras pilsētas pašvaldībā

Pilsētā spēkā jauni koku ciršanas noteikumi Valmieras pilsētas koku izpēti, uzskaiti, aizsardzību,

apsaimniekošanu un uzturēšanu veic Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde (turpmāk – Pārvalde). Tajā iedzīvotāji var vērsties, lai saņemtu saskaņojumu koku ciršanai. Pārvalde jau kopš pagājušā gada 4.novembra izskata iesniegumus pēc Valmieras pilsētas pašvaldībā apstiprinātajiem jaunajiem Saistošajiem noteikumiem “Par koku ciršanu ārpus meža zemes Valmieras pilsētā”.

Saistošie noteikumi nosaka kārtību koku ciršanai ārpusmeža zemes un zaudējumu atlīdzību par dabas daudz-veidības samazināšanu koku ciršanas rezultātā, kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Šādi noteikumi nepieciešami, lai nenotiktu patvaļīga koku ciršana ārpus meža zemes Valmieras pilsētas administra-tīvajā teritorijā. Koku ciršana pieļaujama gadījumos, jatie rada draudus iedzīvotāju veselībai, satiksmes dro-šībai, būvēm vai komunikācijām, kas tiem pamatots ar būveksperta izdarīto slēdzienu par nepieciešamību izcirst kokus attiecīgajā vietā. Tāpat nereti bez koku izciršanas nevar iztikt arī rekonstrukcijas un renovācijas gadījumā.

“Lai saņemtu atļauju koku ciršanai, iedzīvotājiem Pārvaldē jāiesniedz motivēts iesniegums par koku ciršanu un situācijas plāns, kurā iezīmēti izcērtamie koki. Tam klāt ir jāpievieno īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, zemesgabala robežu plāns, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums, kas paredzveikt koka ciršanu. Būvniecības gadījumā Valmieras pilsētas Būvvaldē ir jāiesniedz akceptēta un saskaņota būvprojekta ģenerālplāna lapas un būvatļaujas kopija,” skaidro Pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimnieko-šanas pārvaldes vides speciāliste Iveta Ence.

Iesniegumus par koku ciršanu izskata pašvaldības Koku novērtēšanas komisija, kas darbojas saskaņā ar nolikumu un pieņem lēmumu par koku ciršanas atļauju

vai pieņem lēmumu par motivētu atteikumu koku ciršanai. Iveta Ence uzsver, ka izņēmuma gadījumi ir avārijas koki, kas radušies dabas stihiju rezultātā, tāpēc tos ir atļauts nocirst bez komisijas lēmuma par koku ciršanas atļauju, pēc darbu veikšanas vismaz telefoniski par to paziņojot Pārvaldei. Taču iedzīvotājiem, kuri pēc savas iniciatīvas,vēlas cirst nebojātus (drošību neapdraudošus u.tml.) kokus, jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu. Šajā gadījumā komisija aprēķina zaudē-jumus, kas rodas cērtot kokus. Šādu zaudējumu atlīdzība ir jāiemaksā Valmieras pilsētas pašvaldības budžetā, kur attiecīgi tā tiek izmantota bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzības pasākumiem Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā.

Videi nodarīto zaudējumu atlīdzību aprēķina pēc vienkāršas formulas: V = A x D x k, attiecīgi kur V ir zaudējuma atlīdzības apmērs latos, A – valstī noteiktā minimālā darba alga (bruto) mēnesī, D – koka diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla (cm), bet k – koeficients, ko savukārt nosaka atkarībā no koka sugas. Piemēram,ozola, liepas, priedes, svešzemju skuju un lapu koku koeficients ir 0,025. Tādi koki kā kļava, osis, vīksna, goba, bērzs, egle, pīlādzis, zirgkastanis, melnalksnis, vītols tiek apzīmēti ar koeficientu 0,015. Aprēķinot apses, papeles, baltalkšņa, ievas, blīgznas vai tūjas zaudējumus, jāizmanto koeficients 0,005.

Pirms lēmuma pieņemšanas par koku ciršanu pilsētas apstādījumu un dabas teritorijās, pašvaldība veiks sabie-drisko apspriešanu, kā arī sniegs atbilstošu informāciju interneta mājas lapā www.valmiera.lv, tāpat izvietojot informāciju pašvaldības administratīvajās telpās.

Ilze FedotovaValmieras pilsētas pašvaldībā

2011.gada februāris ♦ 4

Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” Jauniešu klubs “Acis” izsludina fotokonkursu “1/2 miljons”

Beidzot tas brīdis ir klāt, kad jāatrod fotoaparāts un jāļaujas radošumam un izdomai, jo Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” (VJC) Jauniešu klubs “Acis” izsludina fotokonkursu “½miljons”, kurā ir iespēja piedalīties jauniešiem no 13 līdz 25 gadu vecumam.

Fotokonkurss dod iespēju izpausties un parādīt savu talantu un skatījumu uz pasauli arī plašākai publikai. Diezgan reti notiek šāda veida fotokonkursi, kuros jaunieši var draudzīgi sacensties savā starpā, kā arī gūt pieredzi, vērojot un analizējot citu dalībnieku darbus. Protams, ne tikai dalībnieki varēs izvērtēt cits cita fotogrāfijas, bet to darīs arī žūrija un pārējie interesenti.

Labāko bilžu autori iegūs dažādas balvas no konkursa atbalstītājiem, un visi iesūtītie darbi tiks izstādīti “Mana aptieka” (Rīgas iela 16) skatlogos no 16.februāra līdz 18.martam.

Konkursa nolikumu iespējams saņemt, sūtot pieprasījumu uz e-pastu klubs.acis@gmail.com vai apskatīt portāla www.valmiera.lv sadaļā “Jauniešiem”.

Labāko darbu autori tiks apbalvoti š.g. 31.martā VJC “Vinda” Jauniešu kluba “Acis” telpās, kur norisināsies foto-konkursam atbilstošs tematiskais vakars.

Informāciju sagatavoja:Sabīne Vandāna un Emīls Vanags

VJC “Vinda” jauniešu klubs “Acis”

Sniegotais janvāris “Pienenītē”

Snieg un snieg, laikam tur augšā kāds atsējis sniega mākoni vaļā, un nu viss krājums laižas uz zemes. Visapkārt balti lauki ar neizbrienamām, viļņainām kupenām. Dienas skaidrojas un “Pienenītei” jāķeras pie sniegotiem darbiem.

Nolemts – darīts: organizēsim tematisku nedēļu “Sniega pikas lielas veļas!” Visa “Pienenītes” saime iesaistījās lielā sniega labirinta veidošanā. Ar lāpstām unlāpstiņām, spaiņiem un spainīšiem bruņojušies, brīžiem kā kurmīši sniegā ierakušies, bet kopīgiem spēkiem darbs darīts – labirints gatavs! Jau pēcpusdienā bērnu pavadībā labirintu izstaigāt varēja arī vecāki. Ai, cik varens bija bērnu lepnums par pašu veikumu!

Kopīgi tika vērots un pētīts, izzinot sniega un ledus īpašības. Katrā grupiņā veica dažādus eksperimentus ar ledu un sniegu. Kas notiek ar ledu, ja to ieliek ūdenī? Ko darīt, ja grupiņā uzceltā lapsas ledus mājiņa izkususi, bet viltniece tik ļoti vēlas apmesties mājiņā tieši no ledus un sniega? Protams, jāmeklē piemērotākā kupena un ar lāpstas palīdzību tā jāpārvērš par sniega pili lapsai.

Vecākā grupiņa “izcepa” sniega torti un katru dienu vēroja, kā izmainās “krēma” krāsa.

Cēlām un vēlām lielas un mazas sniega bumbas, drīz vien tās pārtapa par pilīm, cietokšņiem, kaķiem un zaķiem, sniega vīru ģimenēm.

Izveidojām lielo slēpošanas trasi un katru dienu varējām nostiprināt slēpošanas prasmes.

Nu jau sveču mēnesis klāt! Dienas gaišākas kļūst, sniegavīri gaužas asaras lej, bet labirintā ūdens urdziņas dej, bet ziema vēl galā nav, gan vēl sniega putenis „Pienenītes” dārzā ciemosies!

Inese Šulcevecākās grupas skolotāja

Kādas īpašas ziemas dienas noskaņa piepildīja bērnu sirsniņas ar prieku, labestību, sajūsmu un mīles-tību. 22.janvārī “Pienenīte” sagatavošanas grupai “Baiļos” bija vecāku organizēts pasākums “Ziemas diena”.Kopā ar grupas draugiem, vecākiem, pirmsskolas skolo-tājām un skolotāju palīgu varējām izbaudīt ziemas priekus – barot meža dzīvniekus, iet kopīgās rotaļās, cept ugunskurā desiņas un īpašas konfektes, dziedāt, dejot, braukt pa kalniņu un baudīt siltu zemeņu tēju.

“Diena bija ļoti laba. Man patika braukt pa kalniņu kopā ar draugiem un barot meža dzīvniekus. Ļoti garšoja zemeņu tēja un sula” – priecājās Līva.

“Man vislabāk patika cept konfektes ugunskurā, iet rotaļā “Diena un nakts” un minēt mīklas. Diena bija ideāla!” – stāsta Amanda.

Tāpēc sakām LIELU PALDIES pasākuma organizē-tājiem Liānai Āboltiņai un Santai Brīvulei par sagādāto prieku un aktīvo dienu. Paldies par atbalstu un līdzdarbību visiem vecākiem. JO PRIEKA NEKAD NAV PAR DAUDZ!

Anna Šīrante sagatavošanas grupas skolotāja

Kad laukā pieturas auksts laiks, mēs varam priecā-ties par sarmu, gurkstošu sniegu, bet nevaram pikoties un celt sniegavīrus, tad ziemu varam “ienest” telpā, kur tik ļoti nesalst degungals un rokas, bet tajā pašā laikā, izmantojot savas maņas, varam to sajust, izbaudīt, priecāties par atklājumiem un paveikto.

Vērojām, kā sniegs izkūst, un pētījām nogulsnējušoskrikumus un melnumus, izsakot savus spriedumus, kas tie varētu būt. Ar lupu pētījām sniegu un konstatējām, ka tas veidojas no daudzām sniegpārsliņām. Izkusušo sniegu iekrāsojām ar krāsām, atkal sasaldējām un izmantojām kā materiālu, ar kuru var zīmēt, krāsot. Pēc tam arī vērojām, kā šie ledus gabaliņi kūst aukstā un siltā ūdenī, novērojumus atkal izsakot vārdos. Vērojumi ir sākums visam. Tie palīdz izraisīt bērna interesi un vēlmi iepazīties ar lietām un notiekošo tuvāk. Šādā rotaļīgā darbošanās procesā bērni iepazīst ne tikai sniega īpašības, bet arī vingrinās domāt, uztvert, izteikt savas domas, bagātinās priekšstati un pilnveidojas viņu sajūtas.

Interesanta izvērsās arī diena, kad, dažādi darbojo-ties ar papīru un piemeklējot nepieciešamos atribūtus, meistarojām sniegavīru, kuru rezultātā bērni nosauca par tantiņu. Un kur gan teikts, ka jābūt sniegavīram! Par savu sniega tantiņu priecājāmies paši un iepriecinājām arī citus. Jaunākā vecuma bērniem daudz svarīgāk par rezultātu ir pats darbošanās process un pozitīvas emocijas.

Aija Urbānepirmās jaunākās grupas skolotāja

PAPILDIZGLĪTĪBAS IESPĒJAS VALMIERAS VALSTS ĢIMNĀZIJĀ

Valmieras Valsts ģimnāzija ir viena no 24 valsts ģimnāzijām Latvijā. Jau 15 gadus valsts ģimnāziju pamatuzdevums ir augstā kvalitātē īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. Savā darbībā valsts ģimnāzijai ir nemitīgi jāsaglabā atbilstība noteiktajiem kritērijiem par augstiem mācību darba rezultātiem un piedāvāto izglītības programmu daudzveidību. Viens no darbības mērķiem ir arī veikt reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas: metodisku palīdzību, skolēnu, skolotāju sadarbības organizēšanu, līdzdalību projektos, konferenču, semināru, nodarbību un citu izglītības aktivitāšu organizēšanu.

Valmieras Valsts ģimnāzija jau kopš valsts ģimnāzijas nosaukuma iegūšanas ir centusies šos uzdevumus veikt, veidojot gan skolēnu papildizglītības, gan skolotājutālākizglītības iestrādes un piedāvājot tās arī pilsētai un reģionam, iesaistoties dažādos projektos, nodibinot sadarbību ar augstskolām, izdevniecībām un citām organizācijām. Veiksmīgās iestrādes, tehniskais nodroši-nājums, sadarbības partneri, augsti profesionāls skolotāju

kolektīvs, piesaistot pašvaldības, sponsoru, sadarbības partneru, augstskolu finansējumu – tā ir laba bāze, lai to varētu izmantot arī pilsētas un reģiona skolotāji un skolēni. Skolēniem tās ir papildizglītības skolas, kas darbojas jau vairākus gadus dažādās jomās un ir nozīmīgs skolēnu karjeras izvēles aspekts.

Ārpusstundu nodarbības un lekcijas dažādās zinātņu sfērās (matemātika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, jurisprudence, politika, ekonomika, pedagoģija u.c.) dod skolēniem iespēju iepazīties ar šo nozaru pārstāvjiem, bieži arī sabiedrībā ievērojamiem cilvēkiem, iepazīt tuvāk kādu profesiju, uzzināt jaunāko, arī sacensties citam ar citu, pārbaudīt savas spējas. Ir augstskolas, kuras sniedz skolēniem iespēju, darbojoties sekmīgi šajās papildizglī-tības skolās, iegūt budžeta vietas (piemēram, Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultāte, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte). Tādēļ aicinām Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu skolēnus un citus interesen-tus izmantot Valmieras Valsts ģimnāzijas piedāvātās iespējas!

Papildizglītības skola Mērķ-auditorija Sadarbības partneri Koordinators

Vidzemes Jauno ģeogrāfu skola 7.-12.kl.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte; Vidzemes Augstskola

Ģeogrāfijas un vēstures skolotāja Renāte Bērziņa

Vidzemes Matemātikas skola 5.- 12. kl. Latvijas Universitātes A.Liepas Neklātienes

matemātikas skolaMatemātikas skolotāja Gunta Lāce

Jauno ķīmiķu skola 9.-12.kl.Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte

Ķīmijas skolotāja Janīna Grāvere

Vidzemes Jauno biologu skola 10.-12.kl. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte Bioloģijas skolotāja Indra

Vēvere

Jauno pedagogu un psihologu skola 10.-12.kl. Latvijas Universitātes Pedagoģijas,

psiholoģijas un mākslas fakultātePsiholoģijas skolotāja Jolanta Šekstello

Jauno fiziķu skola 9.-12.kl. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte

Fizikas skolotāja Inese Purmale

Jauno politiķu skola 10.-12.kl. Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu fakultāte

Politikas un vēstures skolotāja Silvija Indāne

Jauno juristu skola 10.-12.kl. Juridiskā koledža Politikas un vēstures skolotāja Silvija Indāne

Jauno finansistu un ekonomistu skola 10.-12.kl. Vidzemes Augstskola Ekonomikas skolotāja Diāna

Zilberte

Sociālo zinātņu skola (Jauno pētnieku skola) 10.-12.kl. Vidzemes Augstskolas Sociālo zinātņu

fakultātePolitikas un vēstures skolotāja Silvija Indāne

Debašu klubs (latviešu un angļu val.) 8.-12.kl. Biedrība “Debašu centrs”;

Vidzemes AugstskolaLatviešu valodas un literatūras skolotāja Signe Ābola

Vācu valodas klubiņš 7.-12.kl. Gētes institūts Vācu valodas skolotāja Anita Lutere

Franču valodas klubiņš 10.-12.kl. Francijas vēstniecība Latvijā un Francijas

Kultūras centrsFranču valodas skolotāja Karīna Rumba

Materiālu sagatavoja Sarmīte Rudzīte, Valmieras Valsts ģimnāzijas metodiķe

2011.gada februāris ♦ 5

Kā pareizi šķirot?Daudzi Valmieras iedzīvotāji noteikti ir ievērojuši, ka

Valmierā, Dzelzceļa ielā 5 un Beātes ielā 47 ir izveidots un tiek uzturēts EKO laukums, tāpat arī pilsētā vairākāsvietās ir izveidoti EKO punkti un uzstādīti konteineri PET dzērienu pudeļu uzkrāšanai. Gan EKO punkts, gan EKO laukums ir vietas, kas paredzētas šķirotu atkritumu savākšanai un uzglabāšanai. Šeit ikviens iedzīvotājs, kā arī juridiska persona, var atvest un salikt konteineros tos atkritumu veidus, kurus var nodot tālāk pārstrādāt jaunās izejvielās vai jaunos produktos. SIA “Ziemeļvid-zemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija” (ZAAO) Ziemeļvidzemē ir izveidojis atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kurā ir noteikts, kādi atkritumu veidi kādos konteineros ir jāliek. Tā piemēram, vienā konteinerā kopā varam likt tādus šķirotos atkritumus kā papīrs, polietilēns, PET dzērienu pudeles un metāls. Vienā konteinerā tos liek, jo šie atkritumi kopā sajaucoties viens otru nesabojā un tie tāpat ir jāpāršķiro. Tādā veidā apsaimniekotājs ietaupa degvielas resursus, ieguldāmās investīcijas un laiku, kas būtu jāpatērē, katru atkritumu veidu savācot atsevišķi un tālāk vedot pāršķirošanai uz šķirošanas līniju poligona “Daibe” teritorijā, Pārgaujas novadā. Svarīgi ir zināt, ka pudeļu un burku stikls jāšķiro un jāliek vienā konteinerā, bet logu stikls jāved uz EKO laukumiem un jāliek atsevišķā konteinerā.

Lai nerastos pārpratumi un nepatīkamas situācijas ne ZAAO darbiniekiem, ne arī iedzīvotājiem, ZAAO atgādina, kā pareizi jāsašķiro atkritumi EKO punktā un EKO laukumā izvietotajos konteineros:

Konteiners pudeļu stiklam: drīkst mest kopā pudeles un burkas. Stikls nav jāšķiro pa krāsām, bet tam ir jābūt tīram, bez pārtikas atlikumiem. Pirms izmešanas konteinerā, burkām jānoņem vāciņi, bet nav jātīra nost etiķetes, folija, kā arī metāla gredzeni un korķi var palikt.

Pudeļu stikla konteinerā NEDRĪKST mest fajansa, porcelāna traukus, spoguļus, lampu kupolus, keramikas izstrādājumus(balzāma pudeles), automašīnu, pakešu logu un logu stiklu.

Konteiners logu stiklam: stiklam jābūt tīram bez citu materiālu (metāls, koks, logu tepe) piejaukumiem.

Konteinerā logu stiklam NEDRĪKST mest fajansa, porcelāna traukus, spoguļstiklu, automašīnu un pakešu logu stiklu, keramikas izstrādājumus, pudeļu, burku stiklu. Šie atkritumi ir jāmet savā sadzīves atkritumu konteinerā.

Konteiners makulatūrai, PET pudelēm, polietilēnam,metālam: drīkst mest avīzes, grāmatas, žurnālus, kartona iepakojumu, piena, sulu, kefīra paku iepakojumu, visa

veida un krāsu izlietotas plastmasas pārtikas, dzērienu pudeles un polietilēna plēves, sadzīves ķīmijas un kosmē-tikas izlietoto iepakojumu. Tam ir jābūt tīram, bez organisku materiālu (ēdiena atlikumi, eļļas u.c.) piejaukumiem.

Pirms ievietošanas konteinerā kartona kastes un PET pudeles ir jāsaplacina.

NEDRĪKST mest vienreizējās lietošanas papīra un plastmasas traukus, papīra dvieļus, folija papīrus, līmpa-pīrus, plēves, kas izmantotas skābbarības sagatavošanai, putuplastu, krējuma, margarīna trauciņus, pamperus un citus polistirola izstrādājumus, kā arī jebkurus citus cietās plastmasas izstrādājumus.

Atsevišķi konteineri sadzīves bīstamiem atkritu-miem: akumulatoriem, baterijām, luminiscentām lampām.

NEDRĪKST mest mehāniski bojātas lampas un ne-kādas ķīmiskas vielas (pesticīdi, minerālmēsli, eļļas, u.c. nezināmas izcelsmes šķidrumus).

Konteiners sadzīves elektriskiem un elektroniskiem atkritumiem jeb nolietotai sadzīves elektrotehnikai – tie ir televizori, radio, datori, ledusskapji, veļas mašīnas u.tml. Elektrotehnika nedrīkst būt izjaukta.

Sakopsim vidi kopā!Sīkāku informāciju jūs varat iegūt

pa mob. tālruni 26132288Ingrīda Gubernatorova

ZAAO

Valmiera – meža dzīvniekiem

labvēlīga videGan tieša, gan netieša cilvēku ietekme uz dabu

izraisa pārmaiņas vidē, kurā mēs dzīvojam. Tāpēc pilsētās arvien biežāk novērojama dažādu savvaļas dzīvnieku ciemošanās. Tas liek cilvēkiem kļūt uzmanīgākiem un pastiprināti domāt par savu drošību. Valmieras pilsētā par neretiem viesiem ir kļuvuši bebri, stirnas un lapsas.

Valmiera laika gaitā ir bijusi zaļa pilsēta, jo gandrīz 30% pilsētas teritorijas aizņem meži, parki un atpūtas zonas. Valmieras pilsētā meža dzīvnieki arvien vairāk pielāgojas urbanizētajai videi. Par baložiem, zvirbuļiem un citiem sastopamākajiem pilsētu iemītniekiem cilvēki īpaši neuztraucas. Tikai retais aizdomājas par to, ka cilvēki arvien vairāk ielaužas dzīvnieku dabiskajā vidē, paplašinot apdzīvojamās platības. Tāpēc, ieraugot sevlīdzās pilsētā tādus faunas pārstāvjus kā lapsa vai bebrs, rodas satraukums, kam bieži vien nav nekāda pamata.

Dzīvnieki arvien mazāk bīstas no dažādiem sadzīves trokšņiem. Lapsas pakļaujas pieradināšanai gluži kā mājdzīvnieki. Bebru savairošanos ir sekmējusi populā-cijas pārapdzīvotība. Dzīvnieki pielāgojas cilvēka radītajai videi. Piemēram, meža pīles cilvēki ir piesaistījuši ar piebarošanu, tādējādi iejaucoties dabiskajā izlases procesā. Tāpēc, ja putni kādā vietā ir regulāri piebaroti, nedrīkst ziemā pēkšņi pārtraukt barošanu, jo putni ir rēķinājušies ar barības pieejamību un tieši tādēļ palikuši ziemot šajā vietā.

Pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimnieko-šanas pārvaldes vides speciāliste Iveta Ence atklāj: “Nav taisnība, ka meža zvēriem trūkst barības, tas ir viens no izplatītākajiem mītiem, kāpēc dzīvnieki ienāk pilsētās. Viņi izvēlas vieglāko risinājumu un paņem jau gatavu barību, jo savvaļas dzīvniekus piesaista gatavie ēdienu pārpalikumi, kas pilsētās atrodami atkritumos. Savukārt, šī problēma viegli novēršama ar piemērotu atkritumu glabāšanu un nodošanu. Atkritumi, īpaši ēdienu pārpalikumi, būtu jāglabā atsevišķi slēgti, pie-mērotā traukā ar vāku un izlikti ārā ne ātrāk kā pēdējā naktī pirms izvešanas.”

Studente Baiba Udrase ir veikusi pētījumu “Savvaļas dzīvnieku ienākšana Valmieras pilsētā.” Viņa piedāvā divus variantus, ko iesākt, ja pilsētā nākas novērot ieklīdušu meža zvēru. Viena iespēja ir dzīvnieku nogalināšana vai noķeršana un palaišana brīvībā ārpus apdzīvotās vietas. Otrs variants ir sadzīvošana ar tiem - sabiedrības informēšana par dzīvniekiem un to paradumiem un preventīvu pasākumu veikšana, radot vidi, kas nepievilinātu dzīvniekus, nenodrošinātu labvēlīgus apstākļus to apmešanās vietu veidošanai. Šai iespējai piekrīt arī Iveta Ence. Viņa stāsta: “Cilvēki var harmoniski sadzīvot ar dzīvniekiem tikai tādā gadījumā, ja patvaļīgi neiejaucas dabiskajos procesos, radot eksotisku pieskaņu pilsētai, kurā ir tīrs gaiss un sakopta vide. Mums jāpriecājas par to, ka mūsdienu industriālajos apstākļos varam ieraudzīt pilsētā stirniņu vai citu dzīvnieku.”

Iveta Ence pievērš uzmanību tam, ka valstī nepastāv pilnīgs normatīvais regulējums, kuras institūcijas kurā brīdī ir atbildīgas par ieklīdušo meža dzīvnieku, kas var pat apdraudēt cilvēku drošību un dzīvību, ķeršanu vai neitralizēšanu. Likumi nosaka, ka pilsētā dzīvnieku drīkst nogalināt tikai tādā gadījumā, ja tas ir nodarījis kaitējumu. Tāpēc situācija ir jāizvērtē katram pašam. Ja dzīvnieks nejauši ieklīdis pilsētā un ir vesels, tas no cilvēka visdrīzāk bēgs prom. Ja dzīvnieks no cilvēka nebēg, tas nozīmē, ka, iespējams, dzīvnieks ir traumēts vai to notrenkājuši klaiņojoši suņi, protams, pastāv arī iespēja, ka dzīvnieks ir inficēts ar trakumsērgu. Piemēram, pagājušā gada rudenī Valmierā bija ieklīdislūsis. Tas bija neierasts gadījums un prasīja tūlītēju rīcību. Sadarbojoties Pārtikas veterinārajam dienestam, Valsts policijai, Valsts meža dienestam un pašvaldībai, meža dzīvnieks atrasts un iemidzināts.

Ilze FedotovaValmieras pilsētas pašvaldībā

Pilsētā spēkā jauni koku ciršanas noteikumi Valmieras pilsētas koku izpēti, uzskaiti, aizsardzību,

apsaimniekošanu un uzturēšanu veic Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde (turpmāk – Pārvalde). Tajā iedzīvotāji var vērsties, lai saņemtu saskaņojumu koku ciršanai. Pārvalde jau kopš pagājušā gada 4.novembra izskata iesniegumus pēc Valmieras pilsētas pašvaldībā apstiprinātajiem jaunajiem Saistošajiem noteikumiem “Par koku ciršanu ārpus meža zemes Valmieras pilsētā”.

Saistošie noteikumi nosaka kārtību koku ciršanai ārpusmeža zemes un zaudējumu atlīdzību par dabas daudz-veidības samazināšanu koku ciršanas rezultātā, kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Šādi noteikumi nepieciešami, lai nenotiktu patvaļīga koku ciršana ārpus meža zemes Valmieras pilsētas administra-tīvajā teritorijā. Koku ciršana pieļaujama gadījumos, jatie rada draudus iedzīvotāju veselībai, satiksmes dro-šībai, būvēm vai komunikācijām, kas tiem pamatots ar būveksperta izdarīto slēdzienu par nepieciešamību izcirst kokus attiecīgajā vietā. Tāpat nereti bez koku izciršanas nevar iztikt arī rekonstrukcijas un renovācijas gadījumā.

“Lai saņemtu atļauju koku ciršanai, iedzīvotājiem Pārvaldē jāiesniedz motivēts iesniegums par koku ciršanu un situācijas plāns, kurā iezīmēti izcērtamie koki. Tam klāt ir jāpievieno īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, zemesgabala robežu plāns, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums, kas paredzveikt koka ciršanu. Būvniecības gadījumā Valmieras pilsētas Būvvaldē ir jāiesniedz akceptēta un saskaņota būvprojekta ģenerālplāna lapas un būvatļaujas kopija,” skaidro Pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimnieko-šanas pārvaldes vides speciāliste Iveta Ence.

Iesniegumus par koku ciršanu izskata pašvaldības Koku novērtēšanas komisija, kas darbojas saskaņā ar nolikumu un pieņem lēmumu par koku ciršanas atļauju

vai pieņem lēmumu par motivētu atteikumu koku ciršanai. Iveta Ence uzsver, ka izņēmuma gadījumi ir avārijas koki, kas radušies dabas stihiju rezultātā, tāpēc tos ir atļauts nocirst bez komisijas lēmuma par koku ciršanas atļauju, pēc darbu veikšanas vismaz telefoniski par to paziņojot Pārvaldei. Taču iedzīvotājiem, kuri pēc savas iniciatīvas,vēlas cirst nebojātus (drošību neapdraudošus u.tml.) kokus, jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu. Šajā gadījumā komisija aprēķina zaudē-jumus, kas rodas cērtot kokus. Šādu zaudējumu atlīdzība ir jāiemaksā Valmieras pilsētas pašvaldības budžetā, kur attiecīgi tā tiek izmantota bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzības pasākumiem Valmieras pilsētas administratīvajā teritorijā.

Videi nodarīto zaudējumu atlīdzību aprēķina pēc vienkāršas formulas: V = A x D x k, attiecīgi kur V ir zaudējuma atlīdzības apmērs latos, A – valstī noteiktā minimālā darba alga (bruto) mēnesī, D – koka diametrs 1,3 m augstumā no sakņu kakla (cm), bet k – koeficients, ko savukārt nosaka atkarībā no koka sugas. Piemēram,ozola, liepas, priedes, svešzemju skuju un lapu koku koeficients ir 0,025. Tādi koki kā kļava, osis, vīksna, goba, bērzs, egle, pīlādzis, zirgkastanis, melnalksnis, vītols tiek apzīmēti ar koeficientu 0,015. Aprēķinot apses, papeles, baltalkšņa, ievas, blīgznas vai tūjas zaudējumus, jāizmanto koeficients 0,005.

Pirms lēmuma pieņemšanas par koku ciršanu pilsētas apstādījumu un dabas teritorijās, pašvaldība veiks sabie-drisko apspriešanu, kā arī sniegs atbilstošu informāciju interneta mājas lapā www.valmiera.lv, tāpat izvietojot informāciju pašvaldības administratīvajās telpās.

Ilze FedotovaValmieras pilsētas pašvaldībā

2011.gada februāris ♦ 6

Kas notiek Valmierā?Draugi ieminējās, ka varētu ostīt gaisa atsvaidzinātājus.

Zinu jau trīs jauniešus vecumā no 14 līdz 16 gadiem, kas to dara regulāri. To dara arī meitenes. Kad ieelpo, viņi izskatās iereibuši, dīvaini uzvedas. Vienam no maniem draugiem rādās vīzijas.

No malas tas izskatās “stulbi”, viņi nesakarīgi smejas. Tas ilgst minūtes desmit, pēc tam atkal elpo. Kad ir uzdolbījušies, viņi smird, elpa smird pēc gaisa atsvaidzinātāja. Izskatās, ka viņi grib vēl un vēl. Tā stāsta Andris (vārds izdomāts).

Pats jau alkoholu nepērku, man 16- gadīgais draugs pērk. Iecienītākais veikals viņam ir. Problēmas ar iegādi man nav. Ja pārdevēja nepārdod, atrodas izpalīdzīgi piln-gadīgi draugi!

Mēs veikalā ieejam visi kopā, viens vaktē, ko dara pārdevēja, dod mums iepriekš norunātu zīmi. Kad neviens neskatās, paņemu norunāto preci. Zinām veikalus, kur vieglāk nozagt.

Mamma nemaz nezina, ka atnācu uz šo pasākumu, viņa domā, ka paliku naktī pie drauga.

Šie ir fragmenti no nepilngadīgu jauniešu policijā sniegtajiem paskaidrojumiem, kas gandrīz ik dienas gulst uz Valmieras Nepilngadīgo lietu dienesta inspektoru galda. Vecākā inspektore Rita Ozarska atzīst, ka policijai arvien biežāk nākas strādāt diennakts režīmā un problēmas, kas atklājas, strādājot ar bērniem, ir ļoti nopietnas. Visskumjāk ir tad, kad ieguldītais darbs nenes rezultātu un aiziet kā vāveres ritenī. Pēc sarunas policijā, uz kuru kopā ar bērniem atnākuši arī vecāki, jau vakarā jāreģistrē nākamā informācija par jaunu zādzību, kuru veikuši tie paši jaunieši! Policija izdara savu darbu, noformē konstatēto pārkāpumu, informē atbildīgos dienestus un viss sākas no gala.

Kā atzīst Rita, diemžēl nereti nākas atzīt, ka vājākais ķēdes posms ir ģimene. Mēs neprotam un nemaz nevēla-mies runāt ar saviem bērniem. Un bērni nerunā ar mums. Daudzās ģimenēs pusaudži atstāti vecvecāku ziņā, abi vai viens no vecākiem ir ārzemēs. Jaunietim pietiek ar mēnesi, lai, sajūtoties nevienam nevajadzīgam vai nosacīti brīvam un nekontrolētam, atrastos īstie draugi, kas ātri vien ierāda gluži citu pasauli, sākotnēji tik pievilcīgu, neiepazītu, līdz šim aizliegtu.

Lai apzinātu problēmas, Valmierā izveidotas starp profe-sionāļu un starp institucionālās darba grupas, tajās strādā sociālie darbinieki, Bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, policijas pārstāvji, skolu sociālie pedagogi un psihologi. Ko var darīt speciālisti? Aicināt vecākus nepadoties un cīnīties par savu bērnu. Nepievērt acis, ja ievērojat sava bērna uzvedības maiņu. 10 reizes nomērīt un tikai tad pieņemt lēmumu doties uz ārzemēm peļņā, bērnus atstājot citu cilvēku gādībā. Vienmēr atcerēties- vecākus NEVIENS nevaraizstāt. Savukārt visiem pieaugušajiem aktīvāk iesaistīties, negaidot, kamēr “pienāks mana kārta” (apzags manpiederošu veikalu, nozags manu riteni, fiziski iespaidos manu bērnu utt.), bet uz jauniešu pārkāpumiem reaģēt nekavējoties.

Rita Ozarska norāda, ka Valmiera nav nekāds izņēmums un aplams ir sabiedrībā valdošais uzskats, ka riska grupas bērni nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Šobrīd iezīmējas divas tendences: vai nu bērns tiek pamests novārtā, jo vecāki nodarbojas ar izdzīvošanu, talkā ņemot alkoholu, vai otrs variants – vecāki tik ļoti aizņemti ar darbu, ka vienkārši neatliek laika, ko veltīt atvasei. Bērns kā dzēšlapa uzsūc sevī visas ģimenes negācijas, pārdzīvo un negatīvismu izlādē sabiedrībā- zog, aizskar citus, sāk dzert, smēķē. Daudzi vecāki neslēpj pārsteigumu, kad policijā uzzina, ka viņu bērns smēķē. Un nereti inspektora kabinets ir tā telpa, kurā bērni beidzot vecākam iekliedz sejā visu to, kas sakrājies un sāp jau daudzus gadus. Vecāki tikai policijā uzzina, kā viņa bērns pavada dienu un ar ko draudzējas!!! Vai katram nevajadzētu mirkli padomāt un atbildēt SEV uz jautājumu - KĀPĒC? Policija šīs atbildes nesniegs. Tāpat policija 24 stundas diennaktī nenostāvēs klāt tiem vairākiemtūkstošiem bērnu, kas dzīvo un iegūst izglītību Valmierā.

P.s. Vidzemes reģiona policija citu starpā vienmēr ir izcēlusies ar to, ka sniedz informāciju par policijā reģistrētajiem gadījumiem, kad konstatēta emocionāla vai fiziska vardarbība, zādzības vai cita veida notikumi, kuros iesaistīti nepilngadīgie. Ne jau tāpēc, lai kādu lēti šokētu vai izmantotu iespēju iekļūt ziņu TOPā. Iemesls tam ir gluži cits un vienkāršs. Sniedzot šo informāciju, mēs aicinām visu sabiedrību iedziļināties problēmas būtībā un nedzīvot kā strausiem: Ne policija, ne sociālie dienesti, ne skola situāciju neizmainīs. Par notiekošo ir jāzina un atbildīgi JĀDOMĀ visiem. Jau sākot ar pārdevēju, kas veikalā nepilngadīgajiem tirgo cigaretes un alkoholu, un katru pieaugušo, kas vienaldzīgi paiet garām, redzot, ka bērni fiziski viens otru iespaido, apsaukā vai citādā veidā aizskar, kas vienaldzīgi noskatās uz smēķējošu pusaudžu bariņu, bez uzraudzības atstātu vai pietiekami nepieskatītu maz-gadīgu bērnu kaimiņos. Ja mēs runājam par bērniem, atbildību dalīt NEDRĪKST. Tā viennozīmīgi ir mūsu KOPĒJĀatbildība par to, KAS NOTIEK VALMIERĀ un kāda būs mūsu pilsēta nākotnē.

Dace JukāmaValsts policija, Vidzemes reģionālā pārvalde

Kultūras un sabiedriskā dzīve Valmierā19. gs. beigās - 20. gs. 1. pusē

SākumsGodam varam lepoties ne vien ar savas pilsētas, bet

arī ar kādreizējā Valmieras apriņķa vēsturi, jo tas jau 19. gadsimtā kļuva par pirmo latviešu dziesmu svētku un teātra šūpuli. 1818. gada vasarā tieši Dikļu muižā notikusi pirmā teātra izrāde, bet gandrīz pēc pusgadsimta, 1864. gadā Dikļu draudzes mācītājs J. Neikens (1826-1868) sarīkoja dziesmu svētkus. Sarosījās arī valmierieši: 1865. gadā Valmieras draudzes skolotājs Leopolds Brēže nodibināja pirmo vīru kori Valmierā. Pēc viņa nāves to vadīja skolotājs Antons Millers, izstrādājot arī dziedāšanas biedrības statūtus, un 1872.gadā darbību sāka Valmieras dziedāšanas biedrība “Dziesmu rota”. Pirmajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās kori no Dikļiem, Mazsalacas (Salisburgas – I.Z.), Valmieras u.c. Visskanīgākās balsis mazsalaciešiem. Vīru koris, diriģenta P. Hincerberga vadībā, ieguva galveno balvu - “Sudraba liru”.

1883. g. toreizējais Latviešu biedrības priekšnieks V. Švēde noorganizēja apriņķa dziesmu svētkus. Rezultāti neizpalika, jo jau Trešajos Vispārējos dziesmu svētkos 1888.gadā Valmieras Latviešu Biedrības koris ieguva “Sudraba liru”. Šis gads biedrībai bijis īpaši rosīgs, jo minētā gada sākumā biedrība savā namā atvēra bibliotēku. Tajā izsniedza grāmatas biedrības biedriem pret atlīdzību divas reizes nedēļā, ceturtdienās un svētdienās. Maksa - 2 kapeikas.

1898. gada vasarā Valmierā ļoti labi apmeklēts bijis Pirmo vispārējo latviešu dziesmu svētku 25 gadu atceres dienu koncerts, kurā piedalījušies visi lielākie Vidzemes kori. Desmit gadus vēlāk (1908.g.) ar biedrības finansiālu atbalstu izveidots 30 mūziķu liels simfoniskais orķestris. 1913. g. biedrības teātra un kora dalībnieki ar lielu aizrautību sāka iestudēt un ar panākumiem gada garumā izrādīja Mihaila Gļinkas operu “Ivans Susaņins”. Topošajā iestudējumā aktīvi piedalījās Skolotāju semināra skolotāji Eduards Zicāns un Jēkabs Mediņš (1885- 1971). 1920.- 1930. gados, strādājot un dzīvojot jau Rīgā, kļūst par atzītu komponistu. Viņa sacerētie skaņdarbi un dziesmas koriem pārdzīvos gan viņu pašu, karu un varu maiņas.

Dziedot un spēlējot XX gadsimta 20.-30.gados ļoti populāras kļuva

dziesmu dienas. Pirmā Ziemeļlatvijas dziesmu diena notika Latviešu biedrības dārzā 1923.gadā un tajā piedalījās 12 kori, 482 dziedātāji un vairāk nekā 2000 skatītāji. 1924. gadā svētkus apmeklēja Valsts prezidents J. Čakste, bet 1927. gadā dziesmu dienas koncerti noritēja līdz ar Latviešu biedrības 55 gadu darbības jubilejas svinībām.

Pilsētas un apriņķa kultūras dzīvi bagātināja Valmieras Strādnieku Padomes teātris (1919.), no 1923. g. Valmieras Dramatiskais teātris, no 1930. g. “Ziemeļlatvijas teātris’’. Sākoties padomju okupācijai, 1940. gada augustā pārdē-vēts par Valmieras Strādnieku arodbiedrības dramatisko kopu. Otrā pasaules kara laikā tas darbojās kā Valmieras teātris. Par māksliniecisko vadītāju 1943.gadā sāka strādāt Latvijā tolaik jau labi zināmais un skatītāju iemīļotais Oskara lomas atveidotājs skaņu filmā “Zvejnieka dēls” Pēteris Lūcis. Dažus gadus vēlāk, no 1948. gada, kā galvenā režisore – leģendārā Anna Lācis.

Ar gleznotāja otu Regulāra mākslas dzīve Valmierā sākās XX gs. sākumā.

Skolotāju seminārā un vietējā tirdzniecības skolā mācīja zīmēšanu, glezniecības pamatus. Tolaik Valmierā strādāja

gan latviešu, gan krievu gleznošanas skolas pārstāvji, mākslinieki – Teodors Ūders (1868-1915) un Aleksandrs Petrovs (1874-1956).

1917.-1919. g. Valmierā darbojās Ziemeļvidzemes mākslinieku un literātu kopa “Baltā vārna”; tās spilgtākais pārstāvis – Eduards Brencēns (1885-1929). Īpaši aktīva mākslas dzīve kļuva pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma. Latvijas valsts veicināja tēlotājas mākslas attīstību. Tā, piemēram, par 1937. gada ievērojamāko notikumu pil-sētas kultūras dzīvē kļuva Ziemeļlatvijas mākslinieku grupas darbu izstāde. Pēdējo izstādi pirms traģiskajiem 1940./1941. gada notikumiem atklāja pilsētas galva Jānis Ruģēns 1939.gadā; izstādi divās nedēļās apskatīja vairāk nekā 2000 cilvēku. 1942. gadā atklāja Vidzemes novada mākslas izstādi, kurā piedalījās 85 mākslinieki ar 200 darbiem. Mākslas dzīve Valmieras apriņķī pamazām atjaunojās 1950. gados.

Atpūtās kopāGadsimtu mijā apriņķa sabiedrisko dzīvi bagātināja

biedrības. Senākā no tām - vācu kultūras biedrība “Muse” (vaļas brīdis), kuras biedri brīvo laiku pavadīja sarunās un lasot laikrakstus. 1882. gadā darbību bija uzsākusi arī Valmieras Latviešu biedrība - viena no vecākajām lauku biedrībām Latvijā. Ar biedrības darbību saistās ne vien novada kora dziedāšanas, mūzikas, profesionālā teātra, pilsētas publiskās bibliotēkas, bet arī muzeja pirmsākumi. Valmieras draudzes skolas skolotājs V. D. Balodis (1848-1918) uzsāka senlietu vākšanu ar mērķi biedrības paspārnē izveidot vēstures muzeju. Savu mērķi viņš realizēja 1887.gadā un vēlāk tas pārtapa par Valmieras Latviešu biedrības muzeju.

Valmieras Latviešu biedrības paraugam sekoja arī citi apriņķa iedzīvotāji un pamazām arī citur tika veidotas biedrības, kurās latvieši ne vien izglītojās, bet arī pulcējās kopā saviesīgos biedru vakaros un koncertos. Rūjienas zemkopības biedrība un Baltijas Lauksaimnieku biedrība izglītoja zemniekus, aicināja lektorus, kā arī rīkoja lauk-saimniecības izstādes. 1917. gadā nodibināja latviešu amatnieku biedrību. Ugunsdzēsēju biedrības Valmierā, Rūjienā un Mazsalacā dzēsa ne tikai ugunsgrēkus, bet piedalījās parādēs, rīkoja labdarības tirdziņus un zaļumballes. Un tur nu neiztika bez skaistām kleitām un dejām!

Svētki GaujaiLai popularizētu Valmieru un tās apkārtni kā tūrisma

galamērķi un lai piesaistītu līdzekļus pilsētas sakopšanai, Valmieras pilsētas kūrorta komiteja 1937. gadā aizsāka jaunu tradīciju – Gaujas svētkus. Tos nolēma svinēt turp-māk ik gadus vasarā. Pirmo svētku dienu ievadīja daudzu simtu skatītāju apbrīna pavadīts, ar ziediem rotātu laivu korso (parādes – I.Z) brauciens pa Gauju. Otrajā svētku dienā dalībnieki svinīgā gājienā devās uz sacensību vietu pie Kazu krācēm. Sacensību programmā iekļauti iecienītākie ūdens sporta veidi: peldēšana, airēšana un daiļlēkšana. Valterkalniņā muzikanti spēlēja Gaujai veltītās dziesmas. Ar vērienu tika svinēti Gaujas svētki 1938. un 1939. gadā. Svētku tradīciju atjaunoja 1995. gadā. Pēc pilsētas 720. gadu jubilejas svinībām 2003.gadā Gaujas svētki pārtapa par krāšņiem Pilsētas svētkiem – mīļiem un arvien gaidītiem!

Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja

Valmieras Latviešu biedrība. 1920. gadi Pirmā Ziemeļlatvijas dziesmu diena 1923. g. 1. jūlijā, Valmierā Latviešu biedrības dārzā

2011.gada februāris ♦ 7

Jaunas speciālistu pieņemšanas

Vidzemes slimnīcā izvērtē aizvadīto gaduVidzemes slimnīcā jau ceturto reizi notika tradicionālais

pasākums “Gada notikumi”. Tā ir svinīga pēcpusdiena, kurā informējoši, radoši un atraktīvi slimnīcas darbinieki atskatās uz aizvadītajā gadā paveikto.

Katru reizi pasākuma norisē tiek ieviests kāds jauns elements. Iepriekš tās bija nodaļu un struktūrvienību nominācijas. Vērtējot 2009. gadu, pirmoreiz notika darbinieku aptauja “Gada kolēģis” un savas speciālistu nominācijas nosauca slimnīcas administrācija.

Tradicionāli gan pasākuma vadītāji, gan ziņotāji par aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem slimnīcas dzīvē ir paši darbinieki, tāpat kā pašu sacerēti un atraktīvi izpildīti ir nodaļu un struktūrvienību priekšnesumi un prezentācijas.

Šoreiz pasākumu vadīja trijotne – slimnīcas personāla izglītības koordinatore, vecmāte Vita Asarīte un Valmieras teātra aktieri Ģirts Rāviņš un Imants Strads. Jaunums bija arī īpašais viesis – nodibinājuma “Pacientu ombuds” vadī-tāja Liene Šulce. Aizvadītā gada martā Vidzemes slimnīca uzsāka sadarbību ar Pacientu ombudu. Tagad L.Šulce iepazīstināja ar sadarbības norisi un pacientu aptaujas rezultātiem. Tīkama ziņa - no visām Latvijas slimnīcām, kurās ombuda pārstāvji veic pacientu aptauju, pārliecinoši visvairāk labo vārdu ir teikts par Vidzemes slimnīcas ārstiem un citām ārstniecības personām!

Gada ārsta nosaukumu, administrācijas pārstāvju balsīm daloties tieši uz pusēm, šoreiz saņēma divi ārsti –rehabilitācijas nodaļas vadītāja Ārija Zvaigzne (par reha-bilitācijas nodaļas vadīšanu – no realizētā renovācijas projekta līdz saliedēti strādājošai komandai) un ķirurģijas klīnikas vadītājs Aivars Baurovskis (par aktīvu līdzdalību slimnīcas stratēģiskajā vadībā un enerģisku darbību, veicotjaunos pienākumus klīnikas vadītāja amatā). Pārējie administrācijas nominētie speciālisti: Gada māsa – onko-loģijas un brūču aprūpes kabineta māsa Zaiga Cinīte, Gada vecmāte – dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vecākā vecmāte Antra Kupriša, Gada rehabilitācijas spe-ciālists – Didzis Rozenbergs, Gada radiologa asistents –Māra Reinfelde, Gada laboratorijas speciālists – Dace Berkolde-Pīre, Gada māsas palīgs – Sigita Pukane, Gada saimnieciskā nodrošinājuma darbinieks – slimnīcas pārvaldnieks Valmierā Andris Tēcis.

Otro reizi tika piešķirta komandas nominācija – VIP jeb Visnotaļ Intensīvi Pastrādāts. Vērtējot 2010. gadā paveikto, šādi tika novērtēts slimnīcas virtuves kolektīva (vadītāja Sandra Priedīte) darbs. PALDIES par īpašo ieguldījumu Vidzemes slimnīcas attīstībā saņēma ilggadējālaboratorijas vadītāja un laboratorijas ārste Gaida Šmite, kas aizvadītā gada nogalē devās pelnītā atpūtā, bet svētku reizē ciemojās pie bijušajiem kolēģiem. Pirmo reizi tika pasniegta slimnīcas valdes nominācija “Kolēģis, ar kuru IETU IZLŪKOS” – izpilddirektorei pacientu aprūpē un ERAF līdzfinansētā A korpusa renovācijas projekta vadītājai Taigai Galejai.

Ikdienas steigā ne vienmēr ir laiks un iespēja pasacīt kolēģim, cik patīkami ar viņu kopā strādāt, ka uz viņu var paļauties, ka viņa izturēšanās vai humora izjūta, vai spēja nekrist panikā ārkārtas situācijā vai vēl kāda cita īpašība šķiet patiešām forša un palīdz kopīgajā darbā. Lai atzinības vārdi tomēr izskanētu, pirms gada notikumiem tika organizēta slimnīcas darbinieku aptauja. Šoreiz anonīmā aptauja izpelnījās ievērojami lielāku ievērību nekāiepriekšējā. Apkopojot uzvārdus un komentārus, kāpēctieši šis vai šie kolēģi kādam šķiet paši labākie izrādās –vismaz vienu reizi par tādu ir nosaukti 222 darbinieki no 623 slimnīcā strādājošajiem. Matemātiski – katrs trešais! Bet visbiežāk lietotie argumenti: atsaucīgs, izpalīdzīgs, ar godprātīgu attieksmi pret savu darbu. Turklāt tie tikuši attiecināti gan uz ārstu, māsu, vecmāti, šoferi, māsas palīgu, fizioterapeitu, virtuves strādnieci.

Visbiežāk labo kolēģu vidū nosaukta ārste Tija Zaļkalne (onkoloģe, strādā arī aprūpes nodaļā Valkā), ķirurgi Jānis Kaķis, Austris Lepiksons, Andrejs Blumbergs, rehabilitācijas nodaļas vadītāja Ārija Zvaigzne, neiroloģe Benita Zeltiņa, jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītāja SandraGaile, infekcijas slimību nodaļas vadītāja Anna Mironovska, infekciju nodaļas virsmāsa Inta Sīka, īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļas virsmāsa Zane Brente-Brantiņa, trauma-toloģijas nodaļas virsmāsa Pārsla Sippo, infekcijas slimību nodaļas māsa Iveta Bērziņa, bērnu slimību nodaļas un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa Iveta Bērziņa, māsas palīdzes Regīna Sokolovska, Ināra Stuķēna, Līga Smalkā, Inta Celmiņa, Aina Celmiņa, Astra Žagariņa, informāciju tehnoloģiju nodaļas speciālists Lauris Konošonoks, šoferis Ričards Veriks un daudzi citi.

Sagatavoja Benita Brila,Vidzemes slimnīcā

Ar š.g. 1. februāri Vidzemes slimnīcā Valmierā pacientus pieņem

ftiziopulmonoloģe dr. Inga Nāgele-Lūse:

Pirmdienās plkst. 15:00-16:00Otrdienās plkst. 12:00-14:00Trešdienās plkst. 15:00-17:00Ceturtdienās plkst. 12:00-14:00

Ar ģimenes ārsta nosūtījumu pacients par vizīti maksā pacienta iemaksu Ls 3.

Bez ģimenes ārsta nosūtījuma pacients par vizīti maksā Ls 10.

Ar š.g. 9. februāri Vidzemes slimnīcā Valmierā pacientes pieņem

ginekoloģe dr. Aiga Rotberga:

Trešdienās plkst.16:00-18:00Piektdienās plkst. 9:00-11:00

Vizītei pie ginekologa kā tiešās pieejamības speciālista nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

Ginekologa ambulatorā palīdzība ir valsts apmaksāts pakalpojums, par vizīti pacientam jāsamaksā tikai

pacienta iemaksa – 3 Ls.

Personas, kuras uzrāda izziņu par trūcīgās personas statusu, ir atbrīvotas no pacienta iemaksas!

Pieteikšanās ambulatorās nodaļas reģistratūrā tālr. 64202603, 64202552 vai

internetā www.vidzemesslimnica/e-pierakstspiearsta

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

Cēsu ielā 19, Valmierā, kadastra apz. Nr. 9601 011 0803, ēkas pirmā stāva telpas ar kopējo platību 76 m2.Telpu lietošanas mērķis – pakalpojumu sniegšanas vai biroja telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 1,85 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 01.03.2011. plkst.13.00.

Cēsu ielā 19, Valmierā, kadastra apz. Nr. 9601 011 0803, ēkas otrā stāva telpas ar kopējo platību 14,40 m2 un trešā stāva telpas ar kopējo platību 41,11 m2.Telpu lietošanas mērķis – pakalpojumu sniegšanas vai biroja telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 1,48 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 01.03.2011. plkst.13.00.

Rīgas ielā 27, Valmierā, kadastra apz. Nr.9601 001 0705, ēkas trešā stāva telpu ar kopējo platību 63,89 m2.Telpu lietošanas mērķis – biroja telpas.

Telpu nosacītā nomas maksa ir 2,44 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 08.03.2011. plkst.13.00.

Rīgas ielā 53, Valmierā, kadastra apz. Nr.9601 002 0701, ēkas otrā stāva telpu ar kopējo platību 66,23 m2.Telpu lietošanas mērķis – biroja vai veselības aprūpes, skaistumkopšanas pakalpojumu telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 1,48 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 08.03.2011. plkst. 13:00.

Stacijas ielā 22, Valmierā, kadastra apzīmējums Nr.9601 011 1214 001, pirmā stāva telpu grupa 019 ar kopējo platību 23,17 m2, telpu grupa 020 ar kopējo platību 43,93 m2 un telpu grupa 021 ar kopējo platību 22,91 m2.Telpu lietošanas mērķis – biroja vai pakalpojumu sniegšanas telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 1,85 LVL/m2 plus PVN mēnesī.

Valmieras pilsētas pašvaldība ir izsludinājusi telpu nomas tiesību iegūšanas izsoles telpām:

Telpas tiek iznomātas uz 2 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 08.03.2011. plkst.13.00.

Georga Apiņa ielā 12, Valmierā, kadastra apzīmējums Nr.9601 516 0801, pirmā stāva telpām ar kopējo platību 173,60 m2.Telpu lietošanas mērķis – mazumtirdzniecības, pakalpojumusniegšanas vai biroja telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 1,85 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 15.03.2011. plkst.13.00.

Rīgas ielā 27, Valmierā, kadastra apz. Nr.9601 001 0705, pirmā stāva telpām ar kopējo platību 73,06 m2.Telpu lietošanas mērķis – mazumtirdzniecības, pakalpo-jumu sniegšanas vai biroja telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 2,00 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 15.03.2011. plkst.13.00.

Pretendentu pieteikumu reģistrācijas dokumenti iesniedzami Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā, Lāčplēša ielā 2, Valmierā, katru darba dienu darba laikā.

Nomas tiesību pretendenti ar plašāku informāciju par nomas tiesību izsolēm var iepazīties Valmieras mājas lapā www.valmiera.lv sadaļā Ekonomika vai vēršoties personīgi Valmieras pilsētas pašvaldībā, Lāčplēša ielā 2,105.kabinetā, pie speciālistes telpu nomas jautājumos Evijas Stračinskas, telefons 64207143,e-pasts: evija.stracinska@valmiera.lv

2011.gada februāris ♦ 6

Kas notiek Valmierā?Draugi ieminējās, ka varētu ostīt gaisa atsvaidzinātājus.

Zinu jau trīs jauniešus vecumā no 14 līdz 16 gadiem, kas to dara regulāri. To dara arī meitenes. Kad ieelpo, viņi izskatās iereibuši, dīvaini uzvedas. Vienam no maniem draugiem rādās vīzijas.

No malas tas izskatās “stulbi”, viņi nesakarīgi smejas. Tas ilgst minūtes desmit, pēc tam atkal elpo. Kad ir uzdolbījušies, viņi smird, elpa smird pēc gaisa atsvaidzinātāja. Izskatās, ka viņi grib vēl un vēl. Tā stāsta Andris (vārds izdomāts).

Pats jau alkoholu nepērku, man 16- gadīgais draugs pērk. Iecienītākais veikals viņam ir. Problēmas ar iegādi man nav. Ja pārdevēja nepārdod, atrodas izpalīdzīgi piln-gadīgi draugi!

Mēs veikalā ieejam visi kopā, viens vaktē, ko dara pārdevēja, dod mums iepriekš norunātu zīmi. Kad neviens neskatās, paņemu norunāto preci. Zinām veikalus, kur vieglāk nozagt.

Mamma nemaz nezina, ka atnācu uz šo pasākumu, viņa domā, ka paliku naktī pie drauga.

Šie ir fragmenti no nepilngadīgu jauniešu policijā sniegtajiem paskaidrojumiem, kas gandrīz ik dienas gulst uz Valmieras Nepilngadīgo lietu dienesta inspektoru galda. Vecākā inspektore Rita Ozarska atzīst, ka policijai arvien biežāk nākas strādāt diennakts režīmā un problēmas, kas atklājas, strādājot ar bērniem, ir ļoti nopietnas. Visskumjāk ir tad, kad ieguldītais darbs nenes rezultātu un aiziet kā vāveres ritenī. Pēc sarunas policijā, uz kuru kopā ar bērniem atnākuši arī vecāki, jau vakarā jāreģistrē nākamā informācija par jaunu zādzību, kuru veikuši tie paši jaunieši! Policija izdara savu darbu, noformē konstatēto pārkāpumu, informē atbildīgos dienestus un viss sākas no gala.

Kā atzīst Rita, diemžēl nereti nākas atzīt, ka vājākais ķēdes posms ir ģimene. Mēs neprotam un nemaz nevēla-mies runāt ar saviem bērniem. Un bērni nerunā ar mums. Daudzās ģimenēs pusaudži atstāti vecvecāku ziņā, abi vai viens no vecākiem ir ārzemēs. Jaunietim pietiek ar mēnesi, lai, sajūtoties nevienam nevajadzīgam vai nosacīti brīvam un nekontrolētam, atrastos īstie draugi, kas ātri vien ierāda gluži citu pasauli, sākotnēji tik pievilcīgu, neiepazītu, līdz šim aizliegtu.

Lai apzinātu problēmas, Valmierā izveidotas starp profe-sionāļu un starp institucionālās darba grupas, tajās strādā sociālie darbinieki, Bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, policijas pārstāvji, skolu sociālie pedagogi un psihologi. Ko var darīt speciālisti? Aicināt vecākus nepadoties un cīnīties par savu bērnu. Nepievērt acis, ja ievērojat sava bērna uzvedības maiņu. 10 reizes nomērīt un tikai tad pieņemt lēmumu doties uz ārzemēm peļņā, bērnus atstājot citu cilvēku gādībā. Vienmēr atcerēties- vecākus NEVIENS nevaraizstāt. Savukārt visiem pieaugušajiem aktīvāk iesaistīties, negaidot, kamēr “pienāks mana kārta” (apzags manpiederošu veikalu, nozags manu riteni, fiziski iespaidos manu bērnu utt.), bet uz jauniešu pārkāpumiem reaģēt nekavējoties.

Rita Ozarska norāda, ka Valmiera nav nekāds izņēmums un aplams ir sabiedrībā valdošais uzskats, ka riska grupas bērni nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Šobrīd iezīmējas divas tendences: vai nu bērns tiek pamests novārtā, jo vecāki nodarbojas ar izdzīvošanu, talkā ņemot alkoholu, vai otrs variants – vecāki tik ļoti aizņemti ar darbu, ka vienkārši neatliek laika, ko veltīt atvasei. Bērns kā dzēšlapa uzsūc sevī visas ģimenes negācijas, pārdzīvo un negatīvismu izlādē sabiedrībā- zog, aizskar citus, sāk dzert, smēķē. Daudzi vecāki neslēpj pārsteigumu, kad policijā uzzina, ka viņu bērns smēķē. Un nereti inspektora kabinets ir tā telpa, kurā bērni beidzot vecākam iekliedz sejā visu to, kas sakrājies un sāp jau daudzus gadus. Vecāki tikai policijā uzzina, kā viņa bērns pavada dienu un ar ko draudzējas!!! Vai katram nevajadzētu mirkli padomāt un atbildēt SEV uz jautājumu - KĀPĒC? Policija šīs atbildes nesniegs. Tāpat policija 24 stundas diennaktī nenostāvēs klāt tiem vairākiemtūkstošiem bērnu, kas dzīvo un iegūst izglītību Valmierā.

P.s. Vidzemes reģiona policija citu starpā vienmēr ir izcēlusies ar to, ka sniedz informāciju par policijā reģistrētajiem gadījumiem, kad konstatēta emocionāla vai fiziska vardarbība, zādzības vai cita veida notikumi, kuros iesaistīti nepilngadīgie. Ne jau tāpēc, lai kādu lēti šokētu vai izmantotu iespēju iekļūt ziņu TOPā. Iemesls tam ir gluži cits un vienkāršs. Sniedzot šo informāciju, mēs aicinām visu sabiedrību iedziļināties problēmas būtībā un nedzīvot kā strausiem: Ne policija, ne sociālie dienesti, ne skola situāciju neizmainīs. Par notiekošo ir jāzina un atbildīgi JĀDOMĀ visiem. Jau sākot ar pārdevēju, kas veikalā nepilngadīgajiem tirgo cigaretes un alkoholu, un katru pieaugušo, kas vienaldzīgi paiet garām, redzot, ka bērni fiziski viens otru iespaido, apsaukā vai citādā veidā aizskar, kas vienaldzīgi noskatās uz smēķējošu pusaudžu bariņu, bez uzraudzības atstātu vai pietiekami nepieskatītu maz-gadīgu bērnu kaimiņos. Ja mēs runājam par bērniem, atbildību dalīt NEDRĪKST. Tā viennozīmīgi ir mūsu KOPĒJĀatbildība par to, KAS NOTIEK VALMIERĀ un kāda būs mūsu pilsēta nākotnē.

Dace JukāmaValsts policija, Vidzemes reģionālā pārvalde

Kultūras un sabiedriskā dzīve Valmierā19. gs. beigās - 20. gs. 1. pusē

SākumsGodam varam lepoties ne vien ar savas pilsētas, bet

arī ar kādreizējā Valmieras apriņķa vēsturi, jo tas jau 19. gadsimtā kļuva par pirmo latviešu dziesmu svētku un teātra šūpuli. 1818. gada vasarā tieši Dikļu muižā notikusi pirmā teātra izrāde, bet gandrīz pēc pusgadsimta, 1864. gadā Dikļu draudzes mācītājs J. Neikens (1826-1868) sarīkoja dziesmu svētkus. Sarosījās arī valmierieši: 1865. gadā Valmieras draudzes skolotājs Leopolds Brēže nodibināja pirmo vīru kori Valmierā. Pēc viņa nāves to vadīja skolotājs Antons Millers, izstrādājot arī dziedāšanas biedrības statūtus, un 1872.gadā darbību sāka Valmieras dziedāšanas biedrība “Dziesmu rota”. Pirmajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1873.gadā piedalījās kori no Dikļiem, Mazsalacas (Salisburgas – I.Z.), Valmieras u.c. Visskanīgākās balsis mazsalaciešiem. Vīru koris, diriģenta P. Hincerberga vadībā, ieguva galveno balvu - “Sudraba liru”.

1883. g. toreizējais Latviešu biedrības priekšnieks V. Švēde noorganizēja apriņķa dziesmu svētkus. Rezultāti neizpalika, jo jau Trešajos Vispārējos dziesmu svētkos 1888.gadā Valmieras Latviešu Biedrības koris ieguva “Sudraba liru”. Šis gads biedrībai bijis īpaši rosīgs, jo minētā gada sākumā biedrība savā namā atvēra bibliotēku. Tajā izsniedza grāmatas biedrības biedriem pret atlīdzību divas reizes nedēļā, ceturtdienās un svētdienās. Maksa - 2 kapeikas.

1898. gada vasarā Valmierā ļoti labi apmeklēts bijis Pirmo vispārējo latviešu dziesmu svētku 25 gadu atceres dienu koncerts, kurā piedalījušies visi lielākie Vidzemes kori. Desmit gadus vēlāk (1908.g.) ar biedrības finansiālu atbalstu izveidots 30 mūziķu liels simfoniskais orķestris. 1913. g. biedrības teātra un kora dalībnieki ar lielu aizrautību sāka iestudēt un ar panākumiem gada garumā izrādīja Mihaila Gļinkas operu “Ivans Susaņins”. Topošajā iestudējumā aktīvi piedalījās Skolotāju semināra skolotāji Eduards Zicāns un Jēkabs Mediņš (1885- 1971). 1920.- 1930. gados, strādājot un dzīvojot jau Rīgā, kļūst par atzītu komponistu. Viņa sacerētie skaņdarbi un dziesmas koriem pārdzīvos gan viņu pašu, karu un varu maiņas.

Dziedot un spēlējot XX gadsimta 20.-30.gados ļoti populāras kļuva

dziesmu dienas. Pirmā Ziemeļlatvijas dziesmu diena notika Latviešu biedrības dārzā 1923.gadā un tajā piedalījās 12 kori, 482 dziedātāji un vairāk nekā 2000 skatītāji. 1924. gadā svētkus apmeklēja Valsts prezidents J. Čakste, bet 1927. gadā dziesmu dienas koncerti noritēja līdz ar Latviešu biedrības 55 gadu darbības jubilejas svinībām.

Pilsētas un apriņķa kultūras dzīvi bagātināja Valmieras Strādnieku Padomes teātris (1919.), no 1923. g. Valmieras Dramatiskais teātris, no 1930. g. “Ziemeļlatvijas teātris’’. Sākoties padomju okupācijai, 1940. gada augustā pārdē-vēts par Valmieras Strādnieku arodbiedrības dramatisko kopu. Otrā pasaules kara laikā tas darbojās kā Valmieras teātris. Par māksliniecisko vadītāju 1943.gadā sāka strādāt Latvijā tolaik jau labi zināmais un skatītāju iemīļotais Oskara lomas atveidotājs skaņu filmā “Zvejnieka dēls” Pēteris Lūcis. Dažus gadus vēlāk, no 1948. gada, kā galvenā režisore – leģendārā Anna Lācis.

Ar gleznotāja otu Regulāra mākslas dzīve Valmierā sākās XX gs. sākumā.

Skolotāju seminārā un vietējā tirdzniecības skolā mācīja zīmēšanu, glezniecības pamatus. Tolaik Valmierā strādāja

gan latviešu, gan krievu gleznošanas skolas pārstāvji, mākslinieki – Teodors Ūders (1868-1915) un Aleksandrs Petrovs (1874-1956).

1917.-1919. g. Valmierā darbojās Ziemeļvidzemes mākslinieku un literātu kopa “Baltā vārna”; tās spilgtākais pārstāvis – Eduards Brencēns (1885-1929). Īpaši aktīva mākslas dzīve kļuva pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma. Latvijas valsts veicināja tēlotājas mākslas attīstību. Tā, piemēram, par 1937. gada ievērojamāko notikumu pil-sētas kultūras dzīvē kļuva Ziemeļlatvijas mākslinieku grupas darbu izstāde. Pēdējo izstādi pirms traģiskajiem 1940./1941. gada notikumiem atklāja pilsētas galva Jānis Ruģēns 1939.gadā; izstādi divās nedēļās apskatīja vairāk nekā 2000 cilvēku. 1942. gadā atklāja Vidzemes novada mākslas izstādi, kurā piedalījās 85 mākslinieki ar 200 darbiem. Mākslas dzīve Valmieras apriņķī pamazām atjaunojās 1950. gados.

Atpūtās kopāGadsimtu mijā apriņķa sabiedrisko dzīvi bagātināja

biedrības. Senākā no tām - vācu kultūras biedrība “Muse” (vaļas brīdis), kuras biedri brīvo laiku pavadīja sarunās un lasot laikrakstus. 1882. gadā darbību bija uzsākusi arī Valmieras Latviešu biedrība - viena no vecākajām lauku biedrībām Latvijā. Ar biedrības darbību saistās ne vien novada kora dziedāšanas, mūzikas, profesionālā teātra, pilsētas publiskās bibliotēkas, bet arī muzeja pirmsākumi. Valmieras draudzes skolas skolotājs V. D. Balodis (1848-1918) uzsāka senlietu vākšanu ar mērķi biedrības paspārnē izveidot vēstures muzeju. Savu mērķi viņš realizēja 1887.gadā un vēlāk tas pārtapa par Valmieras Latviešu biedrības muzeju.

Valmieras Latviešu biedrības paraugam sekoja arī citi apriņķa iedzīvotāji un pamazām arī citur tika veidotas biedrības, kurās latvieši ne vien izglītojās, bet arī pulcējās kopā saviesīgos biedru vakaros un koncertos. Rūjienas zemkopības biedrība un Baltijas Lauksaimnieku biedrība izglītoja zemniekus, aicināja lektorus, kā arī rīkoja lauk-saimniecības izstādes. 1917. gadā nodibināja latviešu amatnieku biedrību. Ugunsdzēsēju biedrības Valmierā, Rūjienā un Mazsalacā dzēsa ne tikai ugunsgrēkus, bet piedalījās parādēs, rīkoja labdarības tirdziņus un zaļumballes. Un tur nu neiztika bez skaistām kleitām un dejām!

Svētki GaujaiLai popularizētu Valmieru un tās apkārtni kā tūrisma

galamērķi un lai piesaistītu līdzekļus pilsētas sakopšanai, Valmieras pilsētas kūrorta komiteja 1937. gadā aizsāka jaunu tradīciju – Gaujas svētkus. Tos nolēma svinēt turp-māk ik gadus vasarā. Pirmo svētku dienu ievadīja daudzu simtu skatītāju apbrīna pavadīts, ar ziediem rotātu laivu korso (parādes – I.Z) brauciens pa Gauju. Otrajā svētku dienā dalībnieki svinīgā gājienā devās uz sacensību vietu pie Kazu krācēm. Sacensību programmā iekļauti iecienītākie ūdens sporta veidi: peldēšana, airēšana un daiļlēkšana. Valterkalniņā muzikanti spēlēja Gaujai veltītās dziesmas. Ar vērienu tika svinēti Gaujas svētki 1938. un 1939. gadā. Svētku tradīciju atjaunoja 1995. gadā. Pēc pilsētas 720. gadu jubilejas svinībām 2003.gadā Gaujas svētki pārtapa par krāšņiem Pilsētas svētkiem – mīļiem un arvien gaidītiem!

Ingrīda Zīriņa, Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja

Valmieras Latviešu biedrība. 1920. gadi Pirmā Ziemeļlatvijas dziesmu diena 1923. g. 1. jūlijā, Valmierā Latviešu biedrības dārzā

2011.gada februāris ♦ 7

Jaunas speciālistu pieņemšanas

Vidzemes slimnīcā izvērtē aizvadīto gaduVidzemes slimnīcā jau ceturto reizi notika tradicionālais

pasākums “Gada notikumi”. Tā ir svinīga pēcpusdiena, kurā informējoši, radoši un atraktīvi slimnīcas darbinieki atskatās uz aizvadītajā gadā paveikto.

Katru reizi pasākuma norisē tiek ieviests kāds jauns elements. Iepriekš tās bija nodaļu un struktūrvienību nominācijas. Vērtējot 2009. gadu, pirmoreiz notika darbinieku aptauja “Gada kolēģis” un savas speciālistu nominācijas nosauca slimnīcas administrācija.

Tradicionāli gan pasākuma vadītāji, gan ziņotāji par aizvadītā gada svarīgākajiem notikumiem slimnīcas dzīvē ir paši darbinieki, tāpat kā pašu sacerēti un atraktīvi izpildīti ir nodaļu un struktūrvienību priekšnesumi un prezentācijas.

Šoreiz pasākumu vadīja trijotne – slimnīcas personāla izglītības koordinatore, vecmāte Vita Asarīte un Valmieras teātra aktieri Ģirts Rāviņš un Imants Strads. Jaunums bija arī īpašais viesis – nodibinājuma “Pacientu ombuds” vadī-tāja Liene Šulce. Aizvadītā gada martā Vidzemes slimnīca uzsāka sadarbību ar Pacientu ombudu. Tagad L.Šulce iepazīstināja ar sadarbības norisi un pacientu aptaujas rezultātiem. Tīkama ziņa - no visām Latvijas slimnīcām, kurās ombuda pārstāvji veic pacientu aptauju, pārliecinoši visvairāk labo vārdu ir teikts par Vidzemes slimnīcas ārstiem un citām ārstniecības personām!

Gada ārsta nosaukumu, administrācijas pārstāvju balsīm daloties tieši uz pusēm, šoreiz saņēma divi ārsti –rehabilitācijas nodaļas vadītāja Ārija Zvaigzne (par reha-bilitācijas nodaļas vadīšanu – no realizētā renovācijas projekta līdz saliedēti strādājošai komandai) un ķirurģijas klīnikas vadītājs Aivars Baurovskis (par aktīvu līdzdalību slimnīcas stratēģiskajā vadībā un enerģisku darbību, veicotjaunos pienākumus klīnikas vadītāja amatā). Pārējie administrācijas nominētie speciālisti: Gada māsa – onko-loģijas un brūču aprūpes kabineta māsa Zaiga Cinīte, Gada vecmāte – dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vecākā vecmāte Antra Kupriša, Gada rehabilitācijas spe-ciālists – Didzis Rozenbergs, Gada radiologa asistents –Māra Reinfelde, Gada laboratorijas speciālists – Dace Berkolde-Pīre, Gada māsas palīgs – Sigita Pukane, Gada saimnieciskā nodrošinājuma darbinieks – slimnīcas pārvaldnieks Valmierā Andris Tēcis.

Otro reizi tika piešķirta komandas nominācija – VIP jeb Visnotaļ Intensīvi Pastrādāts. Vērtējot 2010. gadā paveikto, šādi tika novērtēts slimnīcas virtuves kolektīva (vadītāja Sandra Priedīte) darbs. PALDIES par īpašo ieguldījumu Vidzemes slimnīcas attīstībā saņēma ilggadējālaboratorijas vadītāja un laboratorijas ārste Gaida Šmite, kas aizvadītā gada nogalē devās pelnītā atpūtā, bet svētku reizē ciemojās pie bijušajiem kolēģiem. Pirmo reizi tika pasniegta slimnīcas valdes nominācija “Kolēģis, ar kuru IETU IZLŪKOS” – izpilddirektorei pacientu aprūpē un ERAF līdzfinansētā A korpusa renovācijas projekta vadītājai Taigai Galejai.

Ikdienas steigā ne vienmēr ir laiks un iespēja pasacīt kolēģim, cik patīkami ar viņu kopā strādāt, ka uz viņu var paļauties, ka viņa izturēšanās vai humora izjūta, vai spēja nekrist panikā ārkārtas situācijā vai vēl kāda cita īpašība šķiet patiešām forša un palīdz kopīgajā darbā. Lai atzinības vārdi tomēr izskanētu, pirms gada notikumiem tika organizēta slimnīcas darbinieku aptauja. Šoreiz anonīmā aptauja izpelnījās ievērojami lielāku ievērību nekāiepriekšējā. Apkopojot uzvārdus un komentārus, kāpēctieši šis vai šie kolēģi kādam šķiet paši labākie izrādās –vismaz vienu reizi par tādu ir nosaukti 222 darbinieki no 623 slimnīcā strādājošajiem. Matemātiski – katrs trešais! Bet visbiežāk lietotie argumenti: atsaucīgs, izpalīdzīgs, ar godprātīgu attieksmi pret savu darbu. Turklāt tie tikuši attiecināti gan uz ārstu, māsu, vecmāti, šoferi, māsas palīgu, fizioterapeitu, virtuves strādnieci.

Visbiežāk labo kolēģu vidū nosaukta ārste Tija Zaļkalne (onkoloģe, strādā arī aprūpes nodaļā Valkā), ķirurgi Jānis Kaķis, Austris Lepiksons, Andrejs Blumbergs, rehabilitācijas nodaļas vadītāja Ārija Zvaigzne, neiroloģe Benita Zeltiņa, jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītāja SandraGaile, infekcijas slimību nodaļas vadītāja Anna Mironovska, infekciju nodaļas virsmāsa Inta Sīka, īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļas virsmāsa Zane Brente-Brantiņa, trauma-toloģijas nodaļas virsmāsa Pārsla Sippo, infekcijas slimību nodaļas māsa Iveta Bērziņa, bērnu slimību nodaļas un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa Iveta Bērziņa, māsas palīdzes Regīna Sokolovska, Ināra Stuķēna, Līga Smalkā, Inta Celmiņa, Aina Celmiņa, Astra Žagariņa, informāciju tehnoloģiju nodaļas speciālists Lauris Konošonoks, šoferis Ričards Veriks un daudzi citi.

Sagatavoja Benita Brila,Vidzemes slimnīcā

Ar š.g. 1. februāri Vidzemes slimnīcā Valmierā pacientus pieņem

ftiziopulmonoloģe dr. Inga Nāgele-Lūse:

Pirmdienās plkst. 15:00-16:00Otrdienās plkst. 12:00-14:00Trešdienās plkst. 15:00-17:00Ceturtdienās plkst. 12:00-14:00

Ar ģimenes ārsta nosūtījumu pacients par vizīti maksā pacienta iemaksu Ls 3.

Bez ģimenes ārsta nosūtījuma pacients par vizīti maksā Ls 10.

Ar š.g. 9. februāri Vidzemes slimnīcā Valmierā pacientes pieņem

ginekoloģe dr. Aiga Rotberga:

Trešdienās plkst.16:00-18:00Piektdienās plkst. 9:00-11:00

Vizītei pie ginekologa kā tiešās pieejamības speciālista nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

Ginekologa ambulatorā palīdzība ir valsts apmaksāts pakalpojums, par vizīti pacientam jāsamaksā tikai

pacienta iemaksa – 3 Ls.

Personas, kuras uzrāda izziņu par trūcīgās personas statusu, ir atbrīvotas no pacienta iemaksas!

Pieteikšanās ambulatorās nodaļas reģistratūrā tālr. 64202603, 64202552 vai

internetā www.vidzemesslimnica/e-pierakstspiearsta

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

♦ ♦ ♦ ♦ ♦

Cēsu ielā 19, Valmierā, kadastra apz. Nr. 9601 011 0803, ēkas pirmā stāva telpas ar kopējo platību 76 m2.Telpu lietošanas mērķis – pakalpojumu sniegšanas vai biroja telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 1,85 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 01.03.2011. plkst.13.00.

Cēsu ielā 19, Valmierā, kadastra apz. Nr. 9601 011 0803, ēkas otrā stāva telpas ar kopējo platību 14,40 m2 un trešā stāva telpas ar kopējo platību 41,11 m2.Telpu lietošanas mērķis – pakalpojumu sniegšanas vai biroja telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 1,48 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 01.03.2011. plkst.13.00.

Rīgas ielā 27, Valmierā, kadastra apz. Nr.9601 001 0705, ēkas trešā stāva telpu ar kopējo platību 63,89 m2.Telpu lietošanas mērķis – biroja telpas.

Telpu nosacītā nomas maksa ir 2,44 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 08.03.2011. plkst.13.00.

Rīgas ielā 53, Valmierā, kadastra apz. Nr.9601 002 0701, ēkas otrā stāva telpu ar kopējo platību 66,23 m2.Telpu lietošanas mērķis – biroja vai veselības aprūpes, skaistumkopšanas pakalpojumu telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 1,48 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 08.03.2011. plkst. 13:00.

Stacijas ielā 22, Valmierā, kadastra apzīmējums Nr.9601 011 1214 001, pirmā stāva telpu grupa 019 ar kopējo platību 23,17 m2, telpu grupa 020 ar kopējo platību 43,93 m2 un telpu grupa 021 ar kopējo platību 22,91 m2.Telpu lietošanas mērķis – biroja vai pakalpojumu sniegšanas telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 1,85 LVL/m2 plus PVN mēnesī.

Valmieras pilsētas pašvaldība ir izsludinājusi telpu nomas tiesību iegūšanas izsoles telpām:

Telpas tiek iznomātas uz 2 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 08.03.2011. plkst.13.00.

Georga Apiņa ielā 12, Valmierā, kadastra apzīmējums Nr.9601 516 0801, pirmā stāva telpām ar kopējo platību 173,60 m2.Telpu lietošanas mērķis – mazumtirdzniecības, pakalpojumusniegšanas vai biroja telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 1,85 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu.Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 15.03.2011. plkst.13.00.

Rīgas ielā 27, Valmierā, kadastra apz. Nr.9601 001 0705, pirmā stāva telpām ar kopējo platību 73,06 m2.Telpu lietošanas mērķis – mazumtirdzniecības, pakalpo-jumu sniegšanas vai biroja telpas. Telpu nosacītā nomas maksa ir 2,00 LVL/m2 plus PVN mēnesī.Telpas tiek iznomātas uz 5 gadiem ar tiesībām pagarināt nomas līguma termiņu Nomas tiesību pretendentu pieteikumu reģistrācija izsolei notiek līdz 15.03.2011. plkst.13.00.

Pretendentu pieteikumu reģistrācijas dokumenti iesniedzami Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā, Lāčplēša ielā 2, Valmierā, katru darba dienu darba laikā.

Nomas tiesību pretendenti ar plašāku informāciju par nomas tiesību izsolēm var iepazīties Valmieras mājas lapā www.valmiera.lv sadaļā Ekonomika vai vēršoties personīgi Valmieras pilsētas pašvaldībā, Lāčplēša ielā 2,105.kabinetā, pie speciālistes telpu nomas jautājumos Evijas Stračinskas, telefons 64207143,e-pasts: evija.stracinska@valmiera.lv

2011.gada februāris ♦ 8

Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums. Metiens: 10 000. Bezmaksas izdevums.Iespiests: Valmieras tipogrāfija LAPA. Izdod: Valmieras pilsētas pašvaldība (Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV- 4201).Tel.: 64207120, fakss: 64207125, e-pasts: pasts@valmiera.lvKontaktinformācija: Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļa.Tel.: 64207136, fakss: 6420125, e-pasts: info@valmiera.lvPārpublicējot informāciju, atsauce obligāta. www.valmiera.lv

Kultūras pasākumi Valmierā martā Valmieras Kultūras centrā1.martā plkst. 18 Valmieras Kultūras centrā notiks Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Klavieru katedras vēsturisko koncertu sērijas koncerts “Ferenca Lista klaviermūzika”. Tajā piedalīsies JVLMA profesori Juris Kalnciems, Ventis Zilberts, Arnis Zandmanis, Jānis Maļeckis, Sergejs Osokins, lektors Toms Ostrovskis un docents Juris Žvikovs. Biļetes uz koncertu nopērkamas Valmieras Kultūras centra kasē. To cena Ls 2,-. Skolēniem, studentiem un pensionāriem Ls 1,-.

6.martā notiks koncerts veltīts komponista Viļņa Salaka 120 gadu jubilejai.

8.martā plkst. 19 būs skatāma komēdija “Tāda es esmu” ar aktrisi Zani Daudziņu galvenajā lomā. Izrāde ir komiski nopietns mēģinājums celt latviešu sievietes pašapziņu. Tajā tiek atklāts latviešu sievietes miesas stāsts, veikta pilnīga ķermeņa inventarizācija un apkopota intīmo zonu bilance, uzdodot skatītājam jautājumu, vai ir kāda ķermeņa daļa, ar ko jūs pats esat apmierināts. Vēlamā atbilde? Tai būtu jābūt galvai. Izrādes režisors Juris Rijnieks: “Lielu daļu ikdienas enerģijas sievietes patērē sava ārējā tēla radīšanai un saglabāšanai. Noņemoties ar ārējiem parametriem, sieviete aizmirst savu patieso vērtību, kas ne vienmēr slēpjas jaunā smaržu pudelītē, krūšu palielināšanas operācijā vai šikā dizainera somiņā. Bet, ja sabiedrība to padara par galveno sievietes dzīvē, vai nevar pienākt situācija, kad gribēsim veikt plastisko operāciju Brīvības pieminekļa Mildai? Ja tā ieskatās, viņa arī nav nekāda perfektā.” Biļetes iepriekšpārdošanā būs nopērkamas visās „Biļešu paradīze” kasēs un Valmieras Kultūras centrā. To cena no Ls 4 – 6,-.

13.martā plkst.14 notiks Valmieras pilsētas mazo vokālistu konkurss “Cālis 2011”. Konkursā piedalīsies mazie dziedātāji vecumā līdz 5 gadiem. Konkursā dalībniekiem jāizpilda divas dziesmas pēc brīvas izvēles atbilstoši savam vecumam un balss spējām. Konkursanti sagatavo-tās dziesmas varēs izpildīt a capella, mūzikas instrumentu vai fonogrammas pavadījumā. Konkursantu sniegumu vērtēs žūrija, pievēršot uzmanību izvēlētā priekšnesuma sarežģītības pakāpei, mākslinieciskajai kvalitātei un dalībnieku vizuālajam tēlam. Veiksmīgākais Valmieras pil-sētas vokālists iegūs galveno balvu “Cālis 2011”, savukārt piemiņas balvas saņems ikviens konkursa dalībnieks. Vecāki un pedagogi mazos cāļus konkursam var pieteikt līdz 8.martam, zvanot pa tālruni 64207204, 26439258 vai sūtot e-pastu: liga.kokorevica@valmiera.lv.

14.martā Jāzepa Vītola kamermūzikas zālē plkst. 19 (K.Baumaņa ielā 1) notiks kamermūzikas koncerts. Uzstā-sies Arvīds Zvagulis (vijole) un Uģis Krišjānis (klavieres). Ieeja bez maksas.

No 19.līdz 20.martam notiks IV Latvijas pūtēju orķestru konkurss.

No 19.līdz 20.martam – 8. Starptautiskais jauniešu koru festivāls.

26.martā notiks Jaunrades deju konkurss.

27.martā notiks Sieviešu koru festivāls.

Martā Kultūras centrā apskatāma arī Tēlotājas mākslas studijas 55 gadu jubilejas izstāde.

Valmieras muzejāLīdz 2.aprīlim apskatāma Valda Celma izstāde “Mīts vai īstenība”. Mītiskie redzējumi, Dainu dievestības tēli, ainava, pilsētvide, cilvēks – gleznas, zīmes, fotokolāžas.

No 5.marta līdz 2.aprīlim būs apskatāma Skaidrītes Leimanes personālizstāde “Tekstilmāksla” veltīta māksli-nieces 70 gadu jubilejai. Tikšanās ar S.Leimani 16.martā plkst. 15.

Valmieras Valsts ģimnāzijas galerijā “Ledus pagrabs”

No 7.marta apskatāma gleznu izstāde “Sapņa anatomija”.

Martā Valmieras Valsts ģimnāzijas 2.stāva vestibilā ap-skatāma arī brazīļu mākslinieka Hosē Francisko Borges (Jose Francisco Borges) grafikas darbu izstāde.

Valmieras Integrētajā bibliotēkā

Līdz 31.martam apskatāmas izstādes Andris un Nauris Dukuri “Industriālais pagānisms”, kā arī izstāde “Studentu korporācijas un to vēsture Latvijā”.

12.martā cikla “Ģimeņu sestdienu rīti bibliotēkā” ietvaros “Izmeklēšana bibliotēkā”: iespēja bērniem kopā ar vecākiem iepazīt bibliotēku.

26.martā “Stādiņu rīts”: vai puķu podā izaugs garā pupa?

31. martā konkursa “Manas dzimtas stāsts par Valmieru” noslēguma pasākums “Pilsēta, kurā tiekamies”. Tikšanās ar dzejnieci Tamāru Skrīnu.

Katru ceturtdienu no plkst. 16.30 līdz 20.00 ikviens aici-nāts uz Galda spēļu vakariem, kuros ir iespēja izmēģināt spēkus pasaules populārākajās spēlēs. Galda spēļu vakaros klāt ir arī brīvprātīgie jaunieši – spēļu konsultanti, kas palīdz orientēties galda spēļu pasaulē un izprast noteikumus. Ar spēļu sarakstu var iepazīties Valmieras novada fonda mājas lapā www.vnf.lv.

Mākslas “Galerijā Laipa”Līdz 3.martam apskatāma Neonillas Medvedevas gleznu izstāde “Cilvēki un ziedi”, kā arī gleznu izstāde “Sarkanā”.

3.martā projekta “Garā 4diena” ietvaros notiks muzikālais vakars.

No 5.marta līdz 31.martam būs apskatāma Roberta Muža gleznu izstāde, kā arī Ķīpsalas keramiķu izstāde.

10.martā interesenti aicināti piedalīties lekciju cikla “Kultūras Laipa” 14.lekcijā “Stikla māksla”.

Būs iespēja tikties ar Zeltīti Kavieri

Turpinot tematisko vakaru sēriju, 28.februārī, plkst.17:00 Jāņa Daliņa stadiona Sporta rehabilitācijas centrā (J.Daliņa ielā 2) Valmierā interesentiem būs iespēja tikties ar ārstniecības augu audzētāju Zeltīti Kavieri.

Sarunā par ārstniecības augiem būs iespēja uzzināt par augu vērtīgām īpašībām, augu ievākšanu, žāvēšanu, tēju maisījumu gatavošanu, augu izmantošanu veselībai. Pēc tikšanās tējas būs iespējams arī iegādāties.

Zeltītei Kavierei ir daudzu gadu pieredze ārstniecības augu audzēšanā, vākšanā, kaltēšanā un dažādu tēju maisījumu gatavošanā. Viņa saimnieko Kocēnu novada Vaidavas pagasta “Silkalnu” mājās.

Pieteikšanās iepriekš, zvanot 64224184. Dalības maksa LVL 5,-.

Aktuālāko informāciju par pasākumiem Valmierā lasiet www.valmiera.lv.

16.februārī, visā Latvijā norisinājās “Ēnu diena”, kuras ietvaros skolēniem bija iespēja iepazīt dažādas

profesijas. Lai sniegtu iespēju iepazīt valsts pārvaldes darbu un rosinātu domāt par nākotnes karjeras

iespējām, arī Valmieras pilsētas pašvaldība piedāvāja skolēniem iespēju uz vienu dienu kļūt par “ēnām”

pašvaldības struktūrvienību darbiniekiem. Šogad “Ēnu dienā” piedalījās deviņi skolēni no

Valmieras pilsētas izglītības iestādēm.

Valmieras drāmas teātra marta repertuārs01.03. pl.18.30 Izrāžu apvienības “PANNA” viesizrāde TĒTIS, Ls 4/ 5/ 6/ 703.03. pl.18.30 R. Blaumanis NO SALDENĀS PUDELES, Ls 7, skol., stud., pens. Ls 4,2004.03. pl.18.30 Pēc E.Virzas darba motīviem PLŪDI UN SAULGRIEŽI STRAUMĒNU SKAŅĀS, Ls 7, skol., stud., pens. Ls 4,20 05.03. pl.18.30 PIRMIZRĀDE! E. Sniedze MĀKOŅAINS, IESPĒJAMS, SKAIDROSIES, Ls 806.03. pl.13.00 KRĀSAINĀS PASAKAS, Ls 506.03. pl.17.00 E. Sniedze MĀKOŅAINS, IESPĒJAMS, SKAIDROSIES, Ls 808.03. pl.11.00 un 14.00 KRĀSAINĀS PASAKAS, Ls 408.03. pl.18.30 E. Sniedze MĀKOŅAINS, IESPĒJAMS, SKAIDROSIES, Ls 809.03. pl.18.30 Rīgas Krievu teātra viesizrāde STARPSTACIJA, Ls 4/ 5/ 6/ 710.03. pl.18.30 F. Šillers MARIJA STJUARTE, Ls 811.03. pl.18.30 F. Šillers MARIJA STJUARTE, Ls 812.03. pl.18.30 Pēc filmas Amerikāņu skaistums motīviem VĪNS UN NEZĀLES, Ls 813.03. pl.13.00 Pēc filmas Amerikāņu skaistums motīviem VĪNS UN NEZĀLES, Ls 815.03. pl.18.30 V. Šekspīrs HAMLETS, Ls 8, skol., stud., pens. Ls 4,8016.03. pl.18.30 B. Tomass KRUSTMĀTE NO BRAZĪLIJAS, Ls 4/ 5/ 6/ 717.03. pl.18.30 B. Tomass KRUSTMĀTE NO BRAZĪLIJAS, Ls 4/ 5/ 6/ 718.03. pl.18.30 H. Ibsens Dr. STOKMANIS, Ls 819.03. pl.13.00 Pēc E.Virzas darba motīviem PLŪDI UN SAULGRIEŽI STRAUMĒNU SKAŅĀS, Ls 7, skol., stud., pens. Ls 4,20 19.03. pl.18.30 H. Ibsens Dr. STOKMANIS, Ls 820.03. pl.17.00 H. Ibsens Dr. STOKMANIS, Ls 822.03. pl.18.30 Rainis ZELTA ZIRGS, Ls 7, skol., stud., pens. Ls 4,2023.03. pl.18.30 A. Lapiņš ATVARI, Ls 7, skol., stud., pens. Ls 4,2024.03. pl.18.30 A. Čehovs ĶIRŠU DĀRZS, Ls 8, skol., stud., pens. Ls 4,8025.03. pl.18.30 A. Lapiņš ELDORADO, Ls 826.03. pl.18.30 A. Lapiņš ELDORADO, Ls 827.03. pl.17.00 100.izrāde! E.Sniedze TIE PAŠI OŠI, Ls 727.03. pl.17.00 Pēc V.Sigareva lugas motīviem FANTOMSĀPES, Ls 529.03. pl.18.30 E. Sniedze MĀKOŅAINS, IESPĒJAMS, SKAIDROSIES, Ls 831.03. pl.18.30 PIRMIZRĀDE! KIN-DZA-DZA, Ls 4/ 5/ 6/ 7

Biļetes var iegādāties www.bilesuparadize.lv, Biļešu paradīzes un Valmieras teātra kasēs.Izrāžu kolektīvā apmeklējuma (sākot no 10 skatītājiem) biļetēm 10% atlaide.Uzrādot ISEC vai ITIC karti, biļetēm tiek piemērota atlaide, attiecīgi 30% un 20%.Vidzemes Augstskolas karšu īpašniekiem 30% atlaide.

No 11. līdz 13.februārim Rīgā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notika 18.starptautiskā tūrisma izstāde-

gadatirgus “Balttour 2011”. Tajā vienotā stendā Valmieras un tās apkārtnes tūrisma piedāvājumu

sadarbībā ar tūrisma jomas uzņēmējiem prezentēja Valmieras pilsēta, kā arī Kocēnu, Burtnieku un

Beverīnas novadu pašvaldības.Valmieras pilsētas pašvaldība pateicas Burtnieku, Kocēnu un

Beverīnas novadu speciālistiem un tūrisma jomasuzņēmējiem, īpaši “Valmiermuižas alus” par atsaucību un sadarbību dalības “Balttour 2011” nodrošināšanā!