Vienošanās Nr. 2009/0218/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/099

Tīruma nezāļu blīvuma izmaiņas Tīruma nezāļu blīvuma izmaiņas augsekas un mēslošanas augsekas un mēslošanas

sistēmas ietekmēsistēmas ietekmē

Dace Piliksere

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtsLU BF Botānikas un ekoloģijas katedra

DU 52. starptautiskā zinātniskā konferenceDaugavpils, 14.-16.04.2010.

Vēl joprojām zināšanas par nezāļu bioloģisko un ekoloģisko dabu dažādās laukaugu audzēšanas sistēmās ir nepietiekamas, lai nezāļu apsaimniekošanas problēma tiktu atrisināta.

Aktualitāte

MērķisNoskaidrot un novērtēt augsekas un mēslošanas sistēmas ietekmju īpatsvaru uz tīruma nezāļu blīvuma izmaiņām, lai nodrošinātu jaunas zināšanas videi draudzīgām augkopības sistēmām.

Tīruma augtenes ietekmējošie faktori

Laukaugu audzēšanasagrotehniskās metodes

Augsnes īpašības

Apkārtējā vide un tās vēsturiskā attīstība

Klimatiskie apstākļi

Pētījums veikts Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta ilggadīgajā augseku un mēslošanas sistēmu izmēģinājumu laukā.

Apkopoti 22 gadu nezāļu uzskaišu dati, kas veiktas jūnija pirmajā dekādē laika periodā no 1973.-2009. gadam.

Izmēģinājuma laukā kopā sugas vai ģints līmenī reģistrēti 44 nezāļu taksoni.

Datu apstrādei izmantota aprakstošā statistika un daudzfaktoru lineārais modelis (GLM).

Materiāls un metodes

Augsekas: Mēslošanas sistēmas:

PRIEKUĻU ILGGADĪGO IZMĒĢINĀJUMU STACIONĀRA LAUKU SHĒMA

6 7 8 9 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 1 2 3 4 5 31 2 3 4

2 NPK Nemēslots Kūtsmēsli 2 NPK

4 5

N 66 P 90 K 135Kūtsmēsli +

NPK Salmi + NPK

5 1 2

1110

1. Mieži-kartupeļi-mieži 1. Nemēslots 2. Mieži-āboliņš/stiebrzāles-rudzi-kartupeļi 2. KM (kūtsmēsli 10 t ha -1 līdz 3. Mieži-āboliņš/stiebrzāles-mieži-rudzi-mieži-kartupeļi 1980., 20 t ha -1 pēc) 4. Mieži-āboliņš/stiebrzāles-kartupeļi 3. NPK (N 66 P 90 K 135 ) 5. Mieži-āboliņš/stiebrzāles-āboliņš/stiebrzāles-rudzi-mieži-kartupeļi 4. KM + NPK 6. Melnā papuve-rudzi (kūtsmēsli 10 t ha -1 līdz 1980., 7. Mieži-rudzi-auzas-rudzi 20 t ha -1 pēc plus N 66 P 90 K 135 ) 8. Rudzi-rudzi-rudzi-rudzi-āboliņš/stiebrzāles-āboliņš/stiebrzāles-āboliņš/stiebrzāles-āboliņš/stiebrzāles 5. 2 NPK (N 132 P 180 K 270 )

9. Melnā papuve-rudzi-mieži-rudzi 6. Salmi + NPK (N 66 P 90 K 135 )10. Kartupeļi-mieži11. Kartupeļu monokultūra

Klimatiskie apstākļi Priekuļos

Rezultāti un diskusija

α = 0.05 Nezāļu blīvums Sugu daudzveidībaKopējais Īsmūža Daudzgadīgo Kopējā Īsmūža Daudzgadīgo

R2 0,77 0,77 0,62 0,59 0,690 0,59Adjusted R2 0,66 0,67 0,440 0,4 0,55 0,39N_05_2 0,046 0,031 0,043 0,074 0,072 0,021N_05_3 0,014 0,019 NS NS NS NSN_06_1 NS 0,016 0,062 0,028 0,018 0,021T_05_2 0,066 0,101 0,064 NS NS NST_05_3 0,048 0,024 0,124 NS NS 0,017T_06_1 NS NS 0,128 0,020 NS 0,056pH NS NS 0,017 NS NS NSOrg NS NS NS 0,016 0,020 NSP2O5 0,017 0,019 NS 0,034 0,038 NSK2O 0,047 0,051 NS NS NS NSCa 0,016 0,029 0,030 0,115 0,079 0,079LA-PA 0,233 0,251 NS 0,130 0,251 0,082MS 0,121 0,146 0,067 0,236 0,329 0,044AS 0,131 0,105 0,177 NS 0,048 0,076LA-PA * MS NS 0,182 NS NS NS NSLA-PA * AS 0,085 0,086 0,055 0,062 0,123 0,095MS * AS NS NS NS NS NS NSLA-PA * MS * AS NS NS NS NS NS NSN – nokrišņi; T – temperatūra; 05_2 – maija 2. dekāde; 05_3 – maija 3. dekāde; 06_1 – jūnija 1. dekāde; LA – laukaugs; PA – priekšaugs; MS – mēslošanas sistēma; AS – augseka; pH, Org, P2O5, K2O, Ca – augsnes ķīmiskās īpašības.

FAKTORU IZSKAIDROTĀ VARIĀCIJA

Secinājumi1. Augsekai ir būtiska ietekme uz nezāļu blīvumu un īsmūža un

daudzgadīgo nezāļu sugu daudzveidību. Augseka vairāk izskaidro nezāļu blīvuma izmaiņas, mazāk nosaka sugu daudzveidību.

2. Mēslošanas sistēmai ir būtiska ietekme uz nezāļu blīvumu un sugu daudzveidību. Mēslošanas sistēma vairāk ietekmē īsmūža nezāļu floru.

3. Augsekas un mēslošanas sistēmas mijiedarbības ietekme uz nezāļu floru nav būtiska.

4. Nokrišņu daudzumam un gaisa temperatūrai lielāka ietekme ir uz nezāļu blīvuma izmaiņām nekā uz nezāļu sugu struktūru. Lielāka izskaidrotā variācija ir daudzgadīgo nezāļu floras izmaiņās.

5. Būtiska ietekme uz nezāļu floru ir karbonātu saturam augsnē, kas vairāk izskaidro izmaiņas nezāļu sugu daudzveidībā.

6. Kopumā iegūtos rezultātus var izmantot teritorijām, kurās ir līdzīgas augsnes un klimatiskie apstākļi kā Priekuļu izmēģinājumā.

Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!