TRIZ apmcba skolm

TRIZ Teorija izgudrojumu problmu risinanai

Uzlabojiet savas problmu risinanas prasmes

Redaktors Gaetano Cascini (University of Florence) Autori Gaetano Cascini (University of Florence), Francesco Saverio Frillici (University of Florence), Jurgen Jantschgi (Fachhochschule Karnten), Igor Kaikov (EIFER), Nikolai Khomenko Tulkoana un pielgoana Dzintra Znotia (Latvijas Tehnoloiskais centrs) Ingrda Murakovska (JRPIC) Maketana Fabio Tomasi (AREA Science Park) Vka dizains un ikonas Harry Flosser (Harry Flosser Studios) Izdevums LV 1.1 2009. gada marts Apmekljiet TETRIS projekta mjas lapu, lai iepaztos ar projekta jaunumiem: www.tetris-project.org Autortiesbas is materils izstrdts TETRIS projekta ietvaros, ko finansjusi Eiropas Komisijas Leonardo da Vinci Programma. Projekta konsorcija partneri: AREA Science Park (Itlija) www.area.trieste.it ACC Austria Gmbh (Austrija) www.the-acc-group.com European Institute for Energy Research EIFER (Vcija) www.eifer.uni-karlsruhe.de Fachhochschule Karnten (Austrija) www.fh-kaernten.at Harry Flosser Studios (Vcija) www.harryflosser.com Higher Technical College Wolfsberg (Austrija) www.htl-wolfsberg.at Jelgavas 1.imnzija (Latvia) www.jelgava1gim.lv Siemens AG, Sector Industry, Industrial Automation and Drive Technology (Vcija) w1.siemens.siemens.com/entry/cc/en STENUM Environmental Consultancy and Research Company Ltd. (Austrija) www.stenum.at Technical Institute for Industry Arturo Malignani (Itlija) www.malignani.ud.it Jelgavas reionlais pieauguo izgltbas centrs JRPIC (Latvija) www.jrpic.lv University of Florence (Itlija) www.dmti.unifi.it o materilu drkst brvi kopt un izplatt ar nosacjumu, ka pat izmantojot dau no materila, tiek pievienota iepriek uzskaitt Autortiesbu atsauce. Skolotji, pasniedzji un citi, kas izplata aj materil aprakstto informciju, ir aicinti atsaukties uz autoru, TETRIS projektu un Leonardo da Vinci Mizgltbas Programmu. o grmatu drkst prtulkot cits valods. Ar aj gadjum tulkotjiem jpievieno iepriek uzskaitt Autortiesbu atsauce un tulkojums jnosta projekta koordinatoram, lai tulkojumu vartu publict TETRIS projekta mjas lap. Norde projekta realizciju finansjusi Eiropas Komisija. is materils atspoguo autoru skatjumu un Eiropas Komisija nenes atbildbu par jebkdu s informcijas izmantoanu.

I

Simbolu skaidrojumi Sekojoie simboli paldzs tri orientties informcij, kas sniegta rokasgrmatas materil:

Jdziens vai defincija Piemrs Instrumenti Panovrtjums/ vingrinjumi Atbildes panovrtjumam/ vingrinjumi Bibliogrfija Vrdu krjums Saites uz citm rokasgrmatas nodam

See also: Inventive principles s 2.2.3

II

I

1.0.DAA. KPC NEPIECIEAMS ZINT PIELIETOJAMO TEORIJU PAMATUS? 1 1 .0 .1 PR I E K S T A T S P A R R A D O U M U I R L D ZGS P R I E K ST AT A M P A R A P VR S N I 2 1 .1 KL AS I SKS TRIZ M E T OD I KA S P A M AT L I KU M I 5 1 .2 TETRIS P R I E K VR D S 11 1 .3 OTSM-TRIZ VR DU KRJ UM S: RI SI NJUMI 15 1 .3 .1PR O B LM A 15 1 .3 .1.1TR AD I C I O NL A P R O B LM A 15 1 .3 .1.2 NE T R A D I C I O NL A S P R O B LM AS (S K A T I ET: RAD O O P R O B LM U SI T UC I J A S) 15 1 .3 .1.3 RA DO O P R O B LM U S IT UCI J A S 15 1 .3 .2 RIS I NJ U M S 15 1 .3 .2.1 TRA D I C I O NL S R I SI NJ U MS 15 1 .3 .2.2 NE T R A D I C I O NL S RI S I NJ UM S 16 1 .3 .2.3 RI SINJ U M U D AR B B AS VI RZI E N I 16 1 .3 .3 MO D E I R A D O O P R O B LM U S I T UCI J U E L EM E NT U A T S P O G UO A N A I 20 1 .3 .3.1 EPV MO D E LI S 20 1 .3 .3.2 ELEM E N TS 23 1 .3 .3.3 PA ZM ES (M A I N GS VRT B A S, SI N ON M I: P A R AM E T R I, P A B AS, RA K S T U R I E ZM E S UTT.) 23 1 .3 .3.4 VRT B A 24 1 .3 .3.5 SI S TM A S O P E RA T O R A (DAU D Z P L S KU E F E KT VS D O M A N A S S HM A) 24 1 .3 .3.6 OTSM-TRIZ MO D E I P R O B LM U RI S I N A N A S P R OC E S 25 1 .3 .3.7 PI L T U VE S M OD E L IS TRIZ B ALS T T AI S P RO B LM U R IS I N A N A S P RO C E S A M ODE L I S 26 1 .3 .3.8 MO D E R NS OTSM-TRIZ KN A IBU M OD E L IS 27 1 .3 .3.9 KAL N A M OD EL I S KL ASI SKAJ TRIZ 27 1 .3 .3.10 PR E T R U N U M OD E L IS 29 2 SISTMU ATTSTBAS LIKUMI 33 2.0 IE V A DS 33 2 .0 .1 LI KU M U L OM A TRIZ M ET OD I K 33 2 .0 .1.1 LI KU M I ZI NT N 33 2 .0 .1.2 TRIZ L I KU M I 34 2 .0 .1.3 TE HN I S KO SIS TMU A T T S T B A S LIKUM U P A B A S D A D OS S S IS TM A S A T T ST B A S P O S M O S 34 2 .0 .1.4 TE HN I S KO SI S TM U AT T ST B A S L I KUM U D E F I NJ U M S 35 2 .1: PI R M N O D AA: SI S TM A S ELE M E NT U P AB E I GT B A S L I KU M S 36 2 .1 .2. TE ORI J A 36 2 .1 .2.1 IN FO R MC I J A 36 2 .1 .2.2. BI EKS KD A S 37 2 .2 .1.3. MOD E L I S 37 2 .1 .4. IN ST R U M E N T I ( U N T O L IE TOJ U M S) 38 2 .1 .4.1. K P A R E I ZI N OT E I KT TE HNI S KS SI S TM A S F U N K CI J A S 38 2 .1 .4.2. K P A R E I ZI N OT E I KT TE HNI S KS SI S TM A S E LE MEN T U S 40 2 .1 .4.3. K N O VR TT T E HN I S KS S I STM A S E L EM E NT U D A R B B A S K A P A C I TT I 42 2 .1 .4.4. K N O VR TT T E HN I S KS S I S TM A S EL E ME N T U DA R B B U42 2 .1 .5. PI EMR S (PR O B LM A - RI S INJ U M S) 42

II

2 .1 .6. PA NOVR TJ U MS 44 2 .1 .7. AT S AU C E S 44 2 .2 OT R NOD AA: SI STM AS E N ER I J A S C A UR P LS M A S L I KU M S 45 2 .2 .1 DE FI N C IJ A 45 2 .2 .2. TE ORI J A 45 2 .2 .3. MOD E L I S 46 2 .2 .3.1. ET RU E L EM EN T U S HM A 47 2 .2 .3.2. PIE MRS 2 .2 (SOKOL OV A S K AR U NI S) E N E R I J A S C A UR P LS M A 47 2 .2 .3.3. ET RU E L EM EN T U M OD EA E NE R I J AS C A U R P LSM A 48 2 .2 .3.4. PIEMR S 2 .3. DR O B A S S LD ZI S P R E S A N A S I E KR TM 49 2 .2 .4. IN ST R U M E N T I (K T OS P I EL IE T OT) 52 2 .2 .5. PI EMR S (PR O B LM A RI S INJ U M S) 52 2 .2 .6. PA NOVR TJ U MS - (JA UTJ U M I U N U ZD E V U M I) 54 2 .2 .7. AT S AU C E S 53 2 .3: TRE N O D AA: SIS TM A S E LEM E N T U RI TM U H A R M ON I J A S LI KUM S 57 2 .3 .1 DE FI NI C J A 57 2 .3 .2. TE ORI J A (DE TA LI ZT I) 57 2 .3 .3. MOD E L I S 58 2 .3 .4. IN ST R U M E N T I - R KI (K TOS L IE T OT) 58 2 .3 .4.1. PIEMR S 3 .1. PA R A O L I M P IS KS S PL ES 59 2 .3 .5. PI EMR S (PR O B LM A-RI SI NJ U M S) 61 2 .3 .6. PA NOVR TJ U MS - (JA UTJ U M I, U ZD E V U M I) 64 2 .3 .7. AT S AU C E S 64 2 .4 CE T U RT N O D AA: LI KU M S PA R S I STMAS P I L N VE I DO A N O S J E B T U V I NA NOS I D EL AI S I STM AI 65 2.4.1 . DE FI N C IJ A 65 2 .4 .2. TE ORI J A 65 2 .4 .3. MOD E L I S 67 2 .4 .4. IN ST R U M E N T I - R KI (T O LIE T OJ UM S) 68 2 .4 .5. PI EMR I 69 2 .4 .6. PA NOVR TJ U MS - (JA UTJ U M I, U ZD E V U M I) 72 2 .4 .7. AT S AU C E S 72 2 .5 PIE KT N O D AA: SIS TM A S E LEM E N T U NE VI E N MR GAS ATT ST BAS LI KUM S 73 2 .5 .1. DE F IN C IJ A 74 2 .5 .2. TE ORI J A 74 2 .5 .3. MOD E L I S 75 2 .5 .4. IN ST R U M E N T I - R KI (T O LIE T OJ UM S) 76 2 .5 .4.1. ATT S T B AS L IKU M I U N T O I N ST R U ME NT I 76 2 .5 .4.2. S-L K N E 76 2 .5 .4.3. PROB LM U T KL A I ZV E I DE U N T STR U K TR A S A N A L ZE 77 2 .5 .5. PI EMR S 77 2 .5 .6. PA NOVR TJ U MS - (JA UTJ U M I, U ZD E V U M I) 78 2 .5 .7. AT S AU C E S 79 2 .6 SES T NOD AA: LIKU M S P A R PR E J U U Z V I R S S I STM U 80 2 .6 .1. DE F IN C IJ A 80 2 .6 .2. TE ORI J A 80 2 .6 .3. MOD E L I S 80 2.6.4 . IN S T RU M E N T I - R KI (T O LI ET OJ UM S) 81 2 .6 .4.1. PIEMR S 81 2 .6 .5. PI EMR S: SKARU N I S 82

III

2 .6 .6. PA NOVR TJ U MS - (JA UTJ U M I, U ZD E V U M I) 85 2 .6 .7. AT S AU C E S 85 2 .7 SE P T T N O D AA: LI KU M S P AR PR E J U NO M A KR O L M EA U Z M I KR O L M E N I 86 2 .7 .1. DE F IN C IJ A 86 2 .7 .2. TE ORI J A 86 2 .7 .3. MOD E L I S 87 2 .7 .4. IN ST R U M E N T I - R KI (T O LIE T OJ UM S) 88 2 .7 .5. PI EMR I 89 2 .7 .6 PA NOVR TJ U MS - (JA UTJ U M I, U ZD E V U M I) 90 2 .7 .7 AT S AU C E S 90 2 .8 AST OT N O D AA: LI KU M S P AR VI EL A S-L A U K A I E S AIS T A N AS PA L I EL I N AN U 91 2 .8 .1. DE F IN C IJ A 91 2 .8 .2. TE ORI J A 92 2 .8 .3. MOD E L I S 92 2 .8 .4. IN ST R U M E N T I - R KI (T O LIE T OJ UM S) 92 2 .8 .5. PI EMR S 93 2 .8 .6. PA NOVR TJ U MS - (JA UTJ U M I, U ZD E V U M I) 96 2 .8 .7. AT S AU C E S 96 3 ALTULLERA RADOO PROBLMU RISINANAS ALGORITMA (ARIZ) APSKATS, ILUSTRTS AR RELAS PROBLMAS ANALZI 97 3.0ARIZ RA A NS U N A T T ST B A 97 3 .1 PR O B LM A S RI SI N A N A: SS ARIZ A N AL ZE S S VA R GKO P O S M U A P R A K S T S98 3 .1 .1 PI RMA I S P O SM S: PROBLM A S M OD EA V E I D O AN A U N S T AN D A R T A R A D O O R I SI NJ UM U I Z M A N T O A NA 100 3 .1 .2 OT R AIS P O S M S: P IE E JA M O RES U R S U A N AL ZE 100 3 .1 .3 TRE A I S P O SM S: AP M I E RI N O A R IS I NJ U M A I D EJ A S I ZS T RD E, A N A L I ZJ OT IGR U N FI ZI S K O S A P S TKU S, KA S S AI S T T I A R KONKRT I EM RE S U R SI E M. 101 3 .1 .4 CET URT A I S P O S M S: R E S U RS U M OB I LI Z A N A 101 3 .1 .5 PI E KTA I S P O SM S: TRIZ U ZK RT O ZI N A N U P IE L IE TO A N A 101 3 .1 .6 SES T AI S P O S M S: P R O B LM AS A P R A K S T A M AI N A N A V A I K O R I A N A 101 3 .1 .7 SE P T T A I S P O S M S: I E GT O R IS I NJ UM U NOVR T A NA 102 3 .1 .8 AS T OT A I S L M E NI S: P IE L IE TOJ U M U L OKA P A P L A I N A N A U N R A D O O R I S I NJ U M U S T A N D AR T IZ A N A 102 3 .1 .9 DE V TAI S P O SM S: A T S K A T S U Z P A V E I K T O D A R B U 102 3 .2 ARIZ SOU U ZS K A I T J U M S 103 3 .2 .1 1 . D AA : PR O B LM AS A N A L ZE U N M OD EA I ZS T RD E 105 3.2.2 2. D AA : PR O B LM AS M OD EA A NA L ZE 116 3 .2 .3 TR E D AA: ID EL G A L A R E ZU L TT A (IGR) N O T E I K A N A U N F I ZI S KS P R E T R U N A S, K A S K A V T S A S NI E G A N U 122 4 VIELAS- LAUKA ANALZE UN STANDARTA RISINJUMI 133 4 .1 VIELAS LAUKA ANALZE UN STADARTA RISINJUMI: PAMATJDZIENI UN NOTEIKUMI 133 4 .1 .1 ELEMENTS OF A MINIMAL TECHNICAL SYSTEM 136 4 .1 .1.1 LAUKU VEIDI UN AR TIEM SAIST TIE SIMBOLI 137 4 .1 .1.2 MIJIEDARBBU VEIDI UN TO SIMBOLI 140 4 .1 .2 MI NI ML A S T E H N I S KS S I S TM A S M O D E L I S 145

IV

4 .1 .2.1 VIELAS LAUKA MODEA GRAFISKS ATTLOJUMS146 4.2 - STANDARTA RISINJUMI 149 4 .2 .1 - STANDARTA RISINJUMA STRUKTRA 151 4 .2.1.1 VIELAS LAUKA SISTMAS PRVEIDE 154 4 .2 .2 STANDARTA RISINJUMU KLASIFIKCIJA 158 - KATEGORIJA 1: MIJIEDARBBU UZLABOANA UN KAITGO EFEKTU LIKVIDANA 160 - KATEGORIJA 1.1: VIELAS LAUKA SINTZE UN UZLABOANA 160 STANDARTS 1-1-1: VIELAS LAUKA SISTMAS SINTZE 161 STANDARTS 1-1-2: MIJIEDARB BU UZLABOANA, PIEVIENOJOT ELEMENTUS PRIEKMETIEM 164 STANDARTS 1-1-3: MIJIEDARBBU UZLABOANA, PIEVIENOJOT SISTMAI PAPILDUS ELEMENTUS 167 STANDARTS 1-1-4: MIJIEDARBBU PILNVEIDOANA, IZMANTOJOT VIDI 170 STANDARTS 1-1-5: VIDES MODIFICANA, LAI PILNVEIDOTU MIJIEDARBBAS 173 STANDARTS 1-1-6: KDAS DARBBAS MINIMLS IEDARBBAS NODROINANA 176 STANDARTS 1-1-7: DARBBAS MAKSIMLS IEDARBBAS NODROINANA 179 STANDARTS 1-1-8: SELEKTVS IEDARBBAS/EFEKTA NODROINANA 181 STANDARTS 1-1-8-1: SELEKTVS IEDARB BAS NODROINANA AR MAKSIMLA LAUKA UN AIZSARGVIELAS PALDZ BU 182 STANDARTS 1-1-8-2: SELEKT VAS IEDARBBAS NODROINANA AR MINIMLA LAUKA UN AKTVAS VIELAS PALDZ BU 185 KATEGORIJA 1 .2: KAIT GAS MIJIEDARBBAS NOVRANA 187 STANDARTS 1-2-1: KAITGAS MIJIEDARBBAS NOVRANA AR RJAS VIELAS PALDZBU 188 STANDARTS 1-2-3: LAUKA KAIT GS IETEKMES NOVRANA 193 STANDARTS 1-2-4: KAITGAS IEDARB BAS NOVRANA AR JAUNA LAUKA PALDZBU 195 STANDARTS 2-1-1: VIELAS LAUKA DES SISTMAS SINTZE 197 STANDARTS 2-1-2: DULS VIELAS LAUKA SISTMAS SINTZE 200 S T A N D A R T S 2 - 2 - 2 : V I E L A S K O M P O N E N T U F R A G M E N T N A S P A KP E S PAAUGSTINANA 203 STANDARTS 2-2-3: PREJA UZ KAPILRI PORAINIEM OBJEKTIEM 205 STANDARTS 3-1-1: DIVU ELEMENTU UN DAUDZ-ELEMENTU SISTMU VEIDOANA 210 STANDARTS 3-1-2: SAVIENOJUMU IZSTRDE DIVU ELEMENTU UN DAUDZ-ELEMENTU SISTMU IETVAROS 212 STANDARTS 3-1-3: SISTMAS SASTVDAU ATRBAS PALIELINANA 213 STANDARTS 3-1-4: ATSEVIU ELEMENTU INTEGRANA VIEN VESEL ELEMENT 214 STANDARTS 3-1-5: NESADERGU VRTBU SADALANA SISTM UN TS DAS 216 STANDATS 3-2-1: PREJA UZ MIKRO LMENI 218 STANDARTS 5-1-1-1: VIELU IEKAUANA SISTM AR IEROBEOTIEM NOSACJUMIEM 219

5 PAMIENI PRETRUNU ATRISINANAI (RESURSI, EFEKTI) 211 5 .1 PR E T R U N U D E F I N C I J A S 211 5 .1 .1 PR ET R U N U V E I DI 211 5 .1 .1.1 AD M I N IS T R AT V PRE T RU N A 222 5 .1 .1.2 TE HN I S K PRE T R U N A 222 5 .1 .1.3 FIZI S K PR E T R U N A 223 5 .1 .1.4 TRIZ, U N TE H N I S KS U N FI ZI S KS P R E T R U N A S 224 5 .2. PAM IE N I TE HNI S KO P R E T R U N U A T RI SI N A N A I 227

V

5 .2 .1 40 IZ G U D R O J U M U P RI N C I PI 227 5 .2 .1.1 IZ G U D R O J U M U P R I N CI P U P I E LI E T OJ UM S 230 5 .2 .1.2 PRI N C I P U I E P AZ A N A/ P RT A VT R A 230 5 .2 .1. .3 TE HN I S KO P RE T R U N U V A I AL T U L LER A MA T RI CA 230 5 .2 .2 AL T U L L E RA M A T R I C A/ PRE T R U N U M AT R I C A 233 5 .2 .2.1 AL T U LL E R A M A T R I CA S ST R U K TR A 233 5 .2 .2.2 39 TE HN IS KS P A ZM E S 234 5 .2.2.3 AL T U LL E R A M A T R I CA S PI E LI ET OJ U MS 236 5.3 . PAMI E N I F I ZI S K O P R E T R U NU A T RI S I N A N A I 242 5 .3 .1 E TR I N O I R A N A S P R I N CI P I 242 5 .3 .1.1 NO I R A N A L A I K 243 5 .3 .1.2 NO I R A N A T E L P 245 5 .3 .1.3 NO I R A N A PC A P STK I EM 247 5 .3 .1.4 NO I R A N A S I S TM A S L M EOS, PR E J O T U Z A P A K S I S TM U V AI VI RS S I S TM U 248 5 .3 .2 EF E K T U A P M I E R I N A N A UN A P IE A N A (PR S T RD A N A) 249 5 .4 . EF E KT I 251 5 .6 PIE LI KU M I 255 5 .6 .1 40 IZ G U D R O J U M U P R I N CI P I 255 5 .6 .2. 39 TE HN I S KS P A ZM E S 260 5 .6 . .3 . ALT U L LE R A M A T R I CA 263 5 .6 .4 EF E KT I 266 5 .6 .5 VR DU KRJ UM S: PRE T R U N AS/EF E K T I/RE S U R S I 272 5 .6 .6 AT S AU C E S - PRET R U N A S/EFE KT I/RE SU RS I 273

VI

1

1.0.daa. Kpc nepiecieams zint pielietojamo teoriju pamatus? Visai biei dzirdams viedoklis: Ms esam eksperti, mums teorija nav nepiecieama... is viedoklis ir saprotams tikai daji. Relatvi vienkrs situcijs ir iespjams veiksmgi atrisint jautjumu, no pieejamajiem variantiem izvloties to darbbu, kas auj sasniegt noteiktu mri. No otras puses visai reti ms zinm, ka instrumenti, ko ik dienas izmantojam savs profesionlajs gaits, visai biei ir balstti uz noteiktiem teortiskiem modeiem un piemumiem. Thomas Kuhn sav grmat Zintnisko revolciju uzbve apraksta vairkus dus gadjumus. Kuhn parda, ka biei vien zintnes vstur, teorijas un to rki ir radti uz ne visai skaidri defintu prieknosacjumu bzes. Kuhn ts dv par pamata teortiskajm prieknosacjumu paradigmm. o prieknosacjumu apzinans un izmainana ir novedusi pie nopietnm zintnisko uzskatu izmaim un radjusi jaunus, efektvkus instrumentus. Grti pat iedomties, ka, piemram, Parzes Dievmtes katedrle Parz vai Rgas Doma baznca btu celtas bez kda teortiska pamatojuma, izmantojot izminjumu un kdu metodi. Tiei tpat ar ar automanm. Uz mirkli iedomjieties, ka tikai empristi, kas atsaks no teorijas, matemtikas, fizikas un nodroinanos pret negadjumiem, strd Mercedes auto konstruanas noda, izstrdjot auto pc izminjumu un kdu metodes. Cik gan gadu, iespjams gadsimtu, viiem btu nepiecieams, lai izstrdtu jaunu auto modeli? Bija nepiecieami neskaitmi gadsimti ptjumu, eksperimentu un teorijas apkopoanas, lai btu iespjams izstrdt modernos auto, lidapartus, elektroniku, kino, mzikas instrumentus. Viss is darbs vainagojs ar dado emprisko likumu pardanos, kas ievrojami paaugstinja rado darba produktivitti. Btiski ar atzmt, ka cilvki, kas pielieto os likumus, biei vien iesaka izstrdt ldzgus likumus, lai radtu ko jaunu jebkur sfr tehnoloijs, biznes, mksl... Pat dzej, mzik un arhitektr ir savi likumi teortiskie apkopojumi. os likumus un to tradicionlos risinjumus pta nkotnes profesioni un aroda meistari. Piemram, msdiens katrs skolns spj atrisint kvadrtviendojumus un uzzmt funkcijas grafiku, kamr nemaz ne tik sen s lietas tika uzskattas par radom un nebija izsakmas likumu veid. 1991. gad Pasaules izstd EXPO-91 Plovdiv, Bulgrij, man bija iespja iepazties ar vijolnieku Johanu. Ms demonstrjm pirms izgudrojumu iekrtas versijas, kas bija izstrdtas, lai risintu tehnoloiskas problmas. T bija pasaul pirm programmatra, kas izstrdta pamatojoties uz TRIZ metodikas un radta msu laboratorij. Izgudrojumu iekrta tik tiem paldzja inenieriem to ikdienas darb. Tiei programmatra padarja TRIZ metodiku pasaul pazstamu. Kds pievilcgs puisis tuvojs msu izstdes stendam un piestja, lai pajauttu, klab msu uzmumu sauc Izgudrojumu iekrtas laboratorija. Msu sarunas laik kuva skaidrs, ka Johans ir ne vien mzikas, bet ar mkslas un mkslgs inteliences specilists, un ka vi mzik paveicis to pau, ko Altullers tehnoloij. Johans bija izptjis un preczi noteicis

Parzes Dievmtes katedrle Autors Jerome Dumonteil

(www.wikipedia.org)

2

dadu mzikas anru radanas principus, apvienojis tos vienot sistm un izstrdjis programmatru, kas auj ievadt jebkdu nou secbu, noteikt izvlt skadarba fragmenta parametrus, un pck dator, pc apstrdes ar minto programmu, atskaot radto mziku. T k dators aj gadjum ir ldzautors, iegto skadarbu iespjams noklausties un uzlabot to pc savas gaumes. Johans bija izstrdjis vienkru valodas kodu, kas o sistmu auj lietot pat tiem, kas nespl nevienu mzikas instrumentu un neprot nolast notis. Johana uzmumu sauca Datormzikas laboratorija un programmatras nosaukums bija Komponists. Vi iedeva man noklausties ierakstu ar dadiem skadarbiem, ko bija radjui dadi cilvki, izmantojot o programmatru. Taj bija saklausmas gan varicijas par plai pazstamm melodijm dados mzikas anros, gan ar pilngi jaunas melodijas. Es mdzu ar baudu klausties o ierakstu ldz pazaudju to vien no saviem neskaitmajiem ceojumiem. Interesanti, ka daudzi no maniem draugiem, pat tie, kas bija profesioni mzii, novrtja o mziku tiem pozitvi. Vlk lasju par eksperimentiem, kur bija saldzinti datoru radti un cilvku komponti skadarbi. Vesela muzikologu auditorija klausjusies skadarbu fragmentus un centusies noteikt, vai tos komponjis cilvks vai dators. Pat profesionlie mzii nav spjui atpazt datora kompontos skadarbus. No piemra varam izdart btisku secinjumu radoa darbba nav negrozma vai inerta. Kas vakar itis rados, odien jau ir rutna. Kas vakar itis neaizsniedzams sapnis, kura stenoana prastu milzgas rados ples, msdienu jaunajai radoo prtu paaudzei ar moderno tehnoloiju paldzbu ir nieks. 1.0.1 Priekstats par radoumu ir ldzgs priekstatam par apvrsni Msdiens koks pie apvra iet visaugstkais punkts uz zemes. Rtdien, kad bsim tikui ldz im kokam un apsduies t n, redzsim, ka apvrsnis (visaugstkais punkts uz zemes) ir atvirzjies un jauna, pat pievilcgka ainava ir pavrusies msu skatam. Tiei tpat ir ar radoo darbu. Msdiens daudzi mzii un komponisti izmanto programmatru ldzgu tai, ko pirms daudziem gadiem radjis vijolnieks Johans no Bulgrijas. Tpat daudzi inenieri izmanto TRIZ risinjumus sav praktiskaj darb un risina problmas, kas manbv, nanotehnoloijs un mikroelektronik bijuas neatrisintas gadiem. Interesanta tendence atkljs, kad ievrojams skaits cilvku piedaljs profesionlaj TRIZ metodikas ptjum. Skotnji vii apmeklja TRIZ kursus, lai radtu tehniku, kas nepiecieama viu disertciju aizstvan, un lai risintu problmas projektos, kuros tie piedaljs. Ar laiku dai no viiem ska pasniegt TRIZ metodiku uzmumos, kuros strdja, kas palielinja TRIZ visprjo kompetenci. Problmas, kas iepriek ita prasm radou pieeju, kuva par rutnu. Biei vien to mri kuva arvien saretki, bet rado enerija atrada ceu, sasniedzot os mrus. Msdiens, reklmas specilisti sastopas ar sncensbu no kolu puses, kas bruojuies ar zinanm izmantot TRIZ metodiku reklmas industrij. Radt reklmas produktu, kas aus ievrojami palielint preu un pakalpojumu prdoanas apjomus, nav vienkrs rados darbs. Reklmas jom konkurence ir pai sva un rezulttus ir rkrtgi vienkri prbaudt: augoi prdoanas apjomi nozm, ka reklmas kampaa bijusi pareizi izstrdta un preczi koordinta. Igors Vikentjevs, viens no maniem talantgkajiem TRIZ metodikas ldzgaitniekiem, kur strdjis ar reklmas teoriju un efektvu metou praktisko pielietoanu, ir sarakstjis grmatu Reklmas principi. Grmata tikusi vairkkrt prpublicta un odien ir daudzu reklmas specilistu Bbele. Saprotams, ka grmatu aktvi kritiz citi konkurenti tradicionlie reklmas izstrdtji, kas uzstj, ka radt reklmas produktu pc metodm ir neiespjami, un ka reklmas izstrdtjam alla jbt rados moks, izstrdjot jaunu un oriinlu reklmas produktu. Tomr vlamais

3

rezultts ne vienmr tiek sasniegts di. Tlab reklmas izstrdtju jaun paaudze un jau nopietni profesioni iegdjas o grmatu un apmekl I. V. Vikentjeva seminrus. Interesantkais, ka via pieejas jtami paaugstina iespju gt pozitvu rezulttu, kas nozm augstku iespjambu vadt efektvu reklmas kampau noteikt laika period. TRIZ teorij balsttas metodikas izmantoana reklmas kampau vadb nodroina pastvgu raoanu un labu rezulttu, k ar paldz uzvart, sacenoties ar tiem, kas neatzst, ka TRIZ ir praktiski pielietojama un efektva teorija. Jeena Novitskaja ir profesionla grafisk dizainere. Via atjautgi prstrdjusi 40 TRIZ principus un plai izmantojusi tos sav darb. Viai ir plas klientu loks. Btiski atzt, ka Altullera 40 principi ir populrkais TRIZ instruments pasaul, tomr tikai nedaudzi zina, ka 1986. gad G. S. Altullers izteicis nolu, ka tik ilgus gadus izstrdtos principus izmis no TRIZ instrumentu arsenla. Augsta TRIZ kompetence nozm, ka specilisti zina teortisko pamatojumu un var to izmantot k pielietojamu instrumentu. Tas paldz uzmumam iegt stabilu peu un augstus rezulttus inovcijas, izmaiu ieviean un palielina uzmuma izredzes spcgas konkurences apstkos. Kpc esmu tik ieinterests ajos piemros saistb ar maniem reklmas nozares koliem, kas pielieto TRIZ elementus ar tehnoloiju nesaistts nozars? Igors Vikentjevs pc izgltbas nebt nav reklmas specilists. Kad PSRS ekonomika piedzvoja krahu un daudzi inenieri zaudja darbu, tie, kas przinja TRIZ metodiku, ska to izmantot, lai risintu problmas, kas saisttas ar reklmas biznesa organizanu un tajs tirgus nis, kur pardjs jauns darbaspks. Padziintas fundamentlo klasisk TRIZ principu zinanas ne tikai nodroina efektvu intrumentu izmantoanu, bet ar pieauj jaunus instrumentus, kas pielgoti specifiskm vajadzbm un radti pc nepiecieambas. Ja eksperti rada savus darbbas instrumentus pc izminjumu kdu metodes un bez teortisk pamatojuma, situcij, kad to instruments nedarbojas, vii ir spiesti skt darbbu no skuma. Turpretim, ja veikts teortiskais pamatojums, biei vien, lai gan ne vienmr, tas ievrojami atvieglo jaunu instrumentu izstrdi jauniem pielietojumiem un atvieglo esoo teortisko principu korekcijas. Klasisk TRIZ teorija un ts instrumenti ir radti td pa manier k ptot pieredzi, kas radusies un uzkrjusies daudzs ptnieku paaudzs. Tdjdi var secint, ka pielietojams zintnisks teorijas ievrojami palielina vlam rezultta sasnieganas varbtbu pie mazkm izmaksm un augstk kvalitt dotajam produktam vai pakalpojumam. s teorijas var kalpot par pamatu jaunu instrumentu radanai ikdienas praktiskajiem pielietojumiem. os instrumentus ptjui nkotnes specilisti profesionlo apmcbu kursos. Dieml problma rodas, kad visi profesioni, potencilie nkotnes snceni, profesionlajs apmcbs apgst vienus un tos paus instrumentus. Tas krietni samazina sncensbas priekrocbas starp specilistiem un uzmumiem. Msdiens, lai uzvartu konkurentu c, nepiecieams attstt un uzlabot spjas palielint darbu efektivitti, vienlaikus risinot rados problmas. Visi profesioni ir apmcti risint problmas ar standarta metou paldzbu. Visai biei ne visi no viiem spj risint nestandarta problmas. Tomr nepiecieama tikai efektva metode, kas orientta uz nestandarta problmu definanu un risinanu, kas piedv taustmu konkurences priekrocbu. Un eit talk nk klasisks TRIZ teorijas zinanas. Izmantojot piemrotu pielietojamo teoriju ms nemekljam risinjumu problmai pc izminjuma kdas metodes, bet darm to sistemtiski, soli pa solim radot risinjumu konkrtajai situcijai. Teorijas zinanas dadu instrumentu radanai palielina profesionlo apmcbu lmeni un veicina efektvu esoo instrumentu pielgoanu vai jaunu, pc vajadzbas izstrdtu instrumentu radanu. Tlab arvien vairk augstskolu vis pasaul apsver iespju ieviest TRIZ un OTSM apmcbu kursus savs mcbu programms. Laba pielietojam teorija prvr

4

saretu nestandarta jeb t dvto radoo problmu risinanu ikdieni darbb, tdjdi atkljot jaunas perspektvas augstkas rados pakpes darbam un darbam ar vl saretkm problmm. Radouma apvri paplains, piedvjot jaunas iespjas vl efektvkam darbam. Priekstats par radoumu ir ldzgs priekstatam par apvrsni, un pielietojams teorijas ir k transports, kas auj mums sasniegt jaunus apvrus daudz trk, k to vartu paveikt ejot kjm, un prvietoties uz jaunu vl aizraujoku radouma apvrsni.

5

1.1 Klasisks TRIZ metodikas pamatlikumi

Ms dzvojam strauji maing pasaul Prmaiu trums un jaunumu pardans

ir pka un arvien bieka pardba. d pasaul cilvkam pastvt nav viegli.

Zinanas tri vien noveco un to viet nk jaunas. Situcija pasaul un reionos ap mums nemitgi mains,

tpat k mains ekonomiskie apstki. Kultras integrjas. Msdiens vairs nav pietiekami

przint vienu specialitti apgt pamata profesionlos risinjumus

un izmantot tos visas dzves garum... Nikolajs Homenko, 2008. gads

IEVADS TRIZ teorija izraisjusi ne mazumu diskusiju jau kop ts pardans 1946. 1949. gad. Pirmkrt, t radusies k izgudrojumu radanas metode. Tolaik das metodes radana ita neiespjama spja kaut ko izgudrot tika uzskatta par dabas dotu talantu. Cilvks spja radt ko jaunu, ja bija apveltts ar o talantu, un nespja, ja viam da talanta nebija. Tomr 1949. gad metode tika radta un prbaudta oti saretu problmu risinan. Risinjumi, kas tika rasti, izmantojot o metodi, ieguva pat galveno balvu izgudrotju konkurs. Turklt metode tika prbaudta ar cita tipa problmu risinan un ieguva stabilus rezulttus. Metodes autori Henrihs Altullers un Rafaels apiro uzrakstja vstuli Stainam, lai informtu par sasniegtajiem rezulttiem. T viet, lai saemtu uzslavas tlkiem ptjumiem, abi izgudrotji tika arestti un sodti ar 25 gadu ieslodzjumu Gulga nometns. Altullers savu sodu izcieta ieslodzjum aiz Polr loka, strdjot ahts Vorkut, kamr apiro tika nostts uz centrlo ziju netlu no Karagandas. si pc Staina nves abi izgudrotji atguva brvbu. apiro bija guvis pietiekamu mcbu un ptniecbu pameta, kamr Altullers turpinja darbu pie savas metodes un ska to izplatt inenieru vid. Metode pamazm tika uzlabota un prtapa precz ALGORITM, kas laika gait ieguva nosaukumu Radoo problmu risinanas algoritms (ARIZ). Tolaik sabiedrisk doma par izgudrojumu metodi bija pamazm mainjusies uz labo pusi. Metodi ska ptt ar citi interesenti, kas, tpat k Altullers, ieguva spous rezulttus. Skeptii mainja savu viedokli un ska atzt, ka metode jaunu lietu izgudroanai pastv, tomr atzt to par ALGORITMU btu prk skai teikts. Tomr ARIZ turpinja attstties un arvien biek tika organizti apmcbu kursi tiem, kas vljs metodi apgt. Interesentu aktivitte arvien vairk veicinja ARIZ attstbu un ts seminru dalbnieki alla saglabja saikni ar Altulleru, lai daltos ar viu savos grti risinmajos uzdevumos. Altullers pielietoja ARIZ via sekotju problmu risinanai, identificja algoritma vjos punktus un radja arvien jaunas ARIZ versijas. T rezultt ARIZ metodik rads divi jauni lielumi, kuriem tika pieirti numuri, saska ar to raans gadu: ARIZ-64, ARIZ-74, ARIZ-77, utt. Laika gait ARIZ seminri guva arvien lielku popularitti, rads arvien jaunas versijas pat vairkas vien gad. Ldz ar to simbolus, kas apzmja ARIZ versijas, papildinja burti, piemram, daas no 1982. gad tapum ARIZ versijm: ARIZ-82 A, ARIZ-82 B, ARIZ-82 C, ARIZ-82 D. Katra jauna versija, pirms Altullers to izplatja, bija rpgi prbaudta problmu risinan. Nemitgi pieauga ar risinmo problmu klsts: tas ietvra ar tdas problmas, kuras iepriekjs ARIZ versijas nespja atrisint.

6

Ska pardties izgudrotju skolas, kur ARIZ pasniedza ne vien Altullers, bet ar citi cilvki, kas savas zinanas bija apguvui pie via. Ap 80. gadu vidu pastvja jau teju 300 izgudrotju skolu, kas pasniedza nodarbbas dads saretbas pakps vairks grups. Laikam ejot, Altullera un apiro skotnji izvirzt hipotze, kas veltta izgudrojumu radanas metodes pamatiem un sum aprakstta pc abu autoru brvlaianas no strdnieku nometnm 1956. gad, beidzot tika apstiprinta. Skotnj hipotz aprakstto ideju prbaudanai bija nepiecieami 30 gadi, kuru laik hipotzi papildinja jaunas idejas un teortiskie pamatojumi, vienojoties ARIZ metodik. Visi sasniegumi tika apvienoti kopj teorij un instrumentos, ko inenieri pielietoja ikdienas darb. 70.gadu vid teorija ieguva nosaukumu Izgudrojumu uzdevumu risinanas teorija (TRIZ). Tolaik publisk doma bija tiktl mainjusies, ka pilnb piema iespju, ka radts izgudrojumu ALGORITMS, tomr ska noliegt iespju radt skaidri formultu izgudrojumu teoriju. Btiski piemint, ka 80. gadu beigs un 90. gadu skum tika pieauta iespja radt Izgudrojumu Teoriju, tau TRIZ netika atzta par teoriju. H.S.Altullera un I.M.Vjortkina ptjumi inovcijas vstur apstiprinja, ka cilvki, kas ieviesui radiklas prmaias, alla saskruies ar problmu iepazstint ar inovciju ts nkamos lietotjus. T tas bijis avicij, dzelzcea nozar, kosmosa zintn un daudzs cits nozars, kas saskrus ar skepticismu un izgjus grto atzanas ceu. Msdiens TRIZ atzanu k saskangi veidotu un praktiski efektvu sistmu, kav vairki faktori, no tiem galvenais: uzticamas informcijas trkums no primrajiem avotiem, ko radjis pats Altullers. Popularitti vairk guvuas klasisks TRIZ vienkrots un sasints versijas. Seminros netiek apskatti ne Altullera teorijas pamatojumi, ne ar ts svargk instrumenta ARIZ elementi. Informcija par klasisko TRIZ ir ataidta ar vairkm uzlabotm modern TRIZ versijm. Daudzas no m versijm ir tlu no t, ko var saukt par pielietojamo izgudrojumu teoriju. Spriedumi par TRIZ biei vien tiek izdarti, balstoties uz m kombintajm versijm, nevis primr avota informcijas. Interesanti, ka jau 1985. gad, pirmaj ptjuma prezentcij, kur Altullers runja par inovcijas ievieanu praks un radoiem cilvkiem taj laik un iepriek, vi paredzja, ka pc via nves ar TRIZ notiks kas ldzgs. Ptjums apstiprinja, ka pastv stingras likumsakarbas, kas nosaka notikumu gaitu un jaunu ideju ievieanu praks k uzmuma vai struktras mrog, t visas cilvces mrog. Tan pat laik 80. gadu vid sks jauns posms TRIZ attstbas un izplatbas jom. TRIZ attstba loiski vainagojs ar jaunm idejm, piemram, tlka TRIZ izaugsme pieprasja spcgu pamata nostdni, kas balstjs uz trim jaunm teorijm. Pirm teorija aplkoja to sistmu attstbu, kuru uzlaboana ir radoo cilvku un izgudrotju ikdienas darbs. Altullers to sauca par Tehnisko sistmu evolcijas teoriju (sasinjums krievu valod skan: TRTS). Vsturisku apsvrumu d, Altullers sasinja teorijas nosaukumu, ierobeojot to ldz tehniskajai sistmai. TRTS izstrd iesaistjs daudz dadu nozaru prstvju: Boriss Zlotins, Alla Zusmana, Igors Vikentjevs, Vjaeslavs Jefremovs, Igors Kondrakovs, Jurijs Salamatovs, Igors Vjortkins, Natlija un Aleksandrs Narbuti un daudzi citi. Vii visi ieguldjui darbu jaunko klasisks TRIZ intrumentu versiju izveid. Sistmas izstrd cilvki izgudrotji tlab bija nepiecieams izprast, no kurienes nkui cilvki, kas mainjui pasauli, un k tiem izdevies savas idejas ieviest dzv par spti laikabiedru pretestbai. H.S. Altullers un I.M. Vjortkins rpgi izptja aptuveni 1000 dadu cilvces vstur nozmgu cilvku biogrfijas. Atkljs, ka o cilvku biogrfijs, kas dzvojui

7

dados laikos un dados reionos, bija prsteidzoi daudz ldzga. Daudzi no viiem saskrs ar vienm un tm pam problmm, strdjot ar savm idejm un cenoties ts ieviest praks. Btiski, ka ar ldzgm problmm saskrs ne vien inenieri, bet ar gleznotji, rsti, ptnieki, uzmji (emot par piemru kurjerpasta Federal Express vsturi). Analzes rezultti tika prezentti biznesa sples formt: Radoais cilvks pret rjiem apstkiem . Tas ir problmu apkopojums, kas ietver bieks problmas, kas rodas radoo cilvku ikdien neatkargi no to nodarboans, uzturans laika un vietas. is ptjums kalpoja k pamats otrajai teorijai, kam nepiecieama tlka attstba. Altullers un Vjortkins o teoriju nodvja par Rados personbas attstbas teoriju (akronms krievu valod TRTL). Klasisk TRIZ evolcija jeb attstba pierdja, ka t teorija un praktiskie instrumenti pielietojami ne tikai tehniskajm sistmm. Tiesa, da hipotze bija radusies jau TRIZ agrkajs attstbas stadijs. Tomr praktiskais apstiprinjums prasja vairkus gadu desmitus un TRIZ teorijas un instrumentu pielietoanu visdadkajs ptniecbas nozars, k, piemram, fizik, mij, botnik, dados raoanas un finanu procesos, uzmjdarbb, reklmas biznes, dadu veidu socilo problmu risinan un citur. Daudzi no Altullera sekotjiem ska izmantot TRIZ dadu problmu risinanai, tostarp privts dzves jautjumos. Tdjdi rads jautjumi, kpc dai cilvki spja un citi nespja izmantot TRIZ dads situcijs. Ne tikai inenieri, bet ar reklmas nozares prstvji, uzmji un ptniecbas darbinieki ska apmeklt TRIZ nodarbbas. Bankas un valdbas organizcijas prskatja savu specilistu sniegtos pakalpojumus. Ar laiku rads vl kds jautjums, kas ciei saistts ar pirmo: k iem cilvkiem iemct efektvi izmantot TRIZ instrumentus to prstvtaj nozar? Kamr citi meklja atbildes, Altulleram rads arvien jaunas idejas, kas veidoja pamatu Visprjs efektvs domanas teorijai (OTSM krievu val.). Ideju pamatnostdnes rads jau 70. gadu vid, 80. gadu vid OTSM izstrd iesaistjs ar Nikolajs Homenko. aj laik (80. gadu vid) jau lielks skaits cilvku bija piemui Izgudrojumu teorijas ideju. Tomr k ideja par Visprjs efektvs domanas teorijas (OTSM) izstrdi, t Rados personbas attstbas teorija (TRTL) joprojm sastaps ar spcgu pretestbu pat TRIZ specilistu vid. Visprjs efektvs domanas teorijas izstrde Altulleram deva iedvesmu jaunu ideju attstbai un deva stimulu skaidri formultas Visprjs efektvs domanas teorijas radanai. teorija veidoja pamatu dadu instrumentu attstbai, kas risinja saretas starpdisciplinras problmas, kas ietvra desmitus un simtus citu problmu dads zinanu nozars. Daas no das saretbas pakpes problmm: vadt un veidot ilgtspjgu attstbu reion ar vairkiem miljoniem iedzvotju, izveidot uzmumu uz esoa efektva risinjuma un ieviest jaunas inovatvas idejas sabiedrb, izveidot ptniecbas centrus, kas spj prveidot skotnji ecergas izgudrotju idejas ekoloiski dro un sabiedrbai ienesg uzmjdarbb. OTSM teorija nodroina ts lietotjiem instrumentus dadu zinanu izmantoanai. T auj efektvi pieemt jauns zinanas un izmantot ts ar cits nozars, ieskaitot ts, kas ir cilvcei jaunas un netradicionlas. Tiei iemesla d grupa zintnieku no bijus Padomju Savienbas izvljs tiei OTSM k pamatu veidojot jaunus pedagoiskos instrumentus, kas spj uzlabot izgltbas sistmas efektivitti brnu un pieauguo apmcb problmu risinanas teorijs. Piemram, viens no diem instrumentiem bija Aleksandra Sokola pieeja vienlaicgai svevalodu apmcbai ar OTSM-TRIZ pamatiem. pieeja, ko sauc par Domanas pieeju,

8

veidojusies k pamats idejai, ka valoda ir viens no instrumentiem, ko cilvks izmanto btisku problmu risinanai. Lai o instrumentu pielietotu pc iespjas labk, ir lietdergi zint pamata pieejas problmu risinan. Ielkosimies vlreiz klasisks TRIZ vstur un palkosim, kdas prmaias t piedzvojusi ts evolcijas laik (Attls 1.) Pirmkrt, rads METODE, kas ietvra nelielu sou skaitu problmas risinan, pc kda laika pardjs papildu metodes. Noteikt laik s papildu metodes integrjs kopj sistm ALGORITM, kas palielinja t pielietojuma efektivitti rads ARIZ. ARIZ attstba atklja daus pamata apgalvojumus, kas tika prezentti pielietojams zintnisks TEORIJAS formt TRIZ. Teorijas attstba pierdja nepiecieambu pc dadu citu teoriju izstrdes, kas kalpoja k pamats jaunm TRIZ.

Attls 1. Klasisks TRIZ attstba

Altullers uzskatja, ka teoriju sistmai bija nepiecieams jauns, piemrotks nosaukums, tau nekdi nevarja to atrast. Tlab teoriju sistmas nosaukums joprojm skan: klasisk TRIZ, kas var radt prpratumus, runjot ar cilvkiem, kas interesjas par TRIZ, bet nav pazstami ar s teorijas vsturi. Ldzko klasisk TRIZ ieguva popularitti pasaul, ska pardties dadas t modifikcijas vairums to ir vienkrotas un sasintas. Vl vairk ts veicina pat pretju procesu novirzanos no sasniegtajiem mriem un atgrieanos pie specializtm metodm un algoritmiem. Dai no klasisks TRIZ evolcijas atzariem ir radjui interesantas pieejas. Piemram, interesanta pieeja un visai noderga metode, ko dv par Virzto attstbu, kas radusies I-TRIZ period. s pieejas galvenie autori ir Boriss Zlotins un Alla Zusmana. Tomr aj materil netiks apskatti is vai citi klasisks TRIZ atzari un pieejas, pieturoties pie klasisks Altullera TRIZ teorijas. Klasisk TRIZ atkal un atkal ir apliecinjusi savu efektivitti. TRIZ un ts instrumenti ir risinjui visdadks problmas, skot no pavisam vienkrm (tehniskm) un beidzot ar

Zintne ( Veselba, Dzve, Fiziskie un socilie aspekti) T e o r i j a s : TRTL, OTSM, TRTS M e t o d o l o i j a / Tehnoloija: ARIZ Metode Pieeja/ Tehnika

Virssistma

Apaksistma

Pagtne Nkotne

9

komplictm socilm problmm. Cilvki, kas iepazst TRIZ, agri vai vlu sk brnties, klab t tiem darbojas tik efektvi. Minsim rast atbildi uz o jautjumu tlks nodas. Labkai TRIZ darbbas izpratnei nepiecieams izzint visus klasisks TRIZ aspektus. Tomr pat pavira TRIZ teortisko pamatprincipu przinana atvieglo dadu profesiju prstvjiem tikt gal ar problmm, ar ko tie saskaras profesionlaj un privtaj dzv. Tiei vlme risint problmas vl vienkrk ir dzinulis TRIZ un OTSM teoriju dzikai apguvei. Ldz im jau 25 gadus tikui veikti ptjumi un OTSM TRIZ elementi tikui izmantoti pedagoij un izgltb. Tikuas izstrdtas gan individulas metodes, gan saretas metou sistmas. Izmantojot s metodes, jau obrd esam gatavi skt attstt radoumu un domanas spjas brniem jau 2 3 gadu vecum ar garantiju pozitvam rezulttam. Lielk daa OTSM-TRIZ pedagoisko instrumentu izmantoti k sples un dadu citu radou aktivitu veid. obrd tie brni, kas teoriju skumposm ts apguvui, ir jau pieaugui, un mca ts saviem brniem. Interesanti, ka vii, strdjot ar saviem brniem, attsta jaunas pieejas, kad pedagoiskaj audzinan rodas da nepiecieamba. is ir ievrbas ciengs fakts: augstas kvalittes, padziinta OTSM-TRIZ izpratne ne vien uzlabo jau izmantoto instrumentu pielietoanu nestandarta problmu risinan, bet ar auj veikli radt jaunas pieejas, kad ts nepiecieamas, lai risintu kdu problmu. Pareizj OTSM-TRIZ teorija ir dadu instrumentu salikums, kas apvienoti pc atbilstoiem noteikumiem vienot sistm. ie noteikumi veido OTSM-TRIZ teortisks pamatnostdnes, kas jpielieto labkai izpratnei un problmu risinanai izgltbas sistm tlab jsk ar teortiskajm pamatnostdnm. Lai nebaida vrds teortisks jo klasisks TRIZ un OTSM pamatnostdnes ir augstk lmen efektvi pielietojami instrumenti. Tiei iemesla d ie instrumenti darbojas situcijs, kad jau esoie, tradicionlie instrumenti, ko radjui profesioni un eksperti, prtrauc darboties. Ms dzvojam strauji maing pasaul. Prmaiu trums un jaunumu pardans ir pka un arvien bieka pardba. d pasaul cilvkam pastvt nav viegli. Zinanas tri vien noveco un to viet nk jaunas. Situcija pasaul un reionos ap mums nemitgi mains, tpat k mains ekonomiskie apstki. Kultras integrjas. Msdiens vairs nav pietiekami przint vienu specialitti, apgt ts pamata profesionlos risinjumus un izmantot visas dzves garum... Vienas profesijas ietvaros rodas arvien jaunas zinanas un jauni instrumenti darbam ar m zinanm. Ir grti paredzt, kda bs pasaule pc pris gadu desmitiem. Iespjams, o problmu vartu risint ar mizgltbas paldzbu. Lai preczk iezmtu problmu, izmantosim klasisks TRIZ instrumentus pasliktinot problemtisko situciju ldz maksimlai (pat absurdai) pakpei. metode auj identifict problmas pamatus, atstjot sks informcijas daias vlkai analzei. Iedomsimies, ka esam radjui pau labko nodarbbu kursu un uzskui apmct studentu grupu. Pris dienu vlk studenti veiksmgi aizstv savus diplomdarbus un saem apliecbas par kursu beiganu. Tomr kad vii pamet izgltbas iestdi, kst skaidrs, ka paas progresvks prasmes, ko tie apguvui, apmcbu laik jau kuvuas bezcergi novecojuas un nevajadzgas. Mcbu laik rel dzve bija mainjusies un pieprasja pavisam jaunas prasmes un zinanas. situcija ir nopietns izaicinjums un daudzi pasniedzji tik tiem jtas spruks. Ko gan mct studentiem aj nemitgi maingaj pasaul, ja zinanas, kas skotnji bijuas jaunas, ir jau novecojuas, kad apmcbu kurss pabeigts? H.S. Altullera nepabeigtais romns Tre tkstogade apraksta izdomtu skolu, kur tiek apmcti nevis auras specialittes profesioni, bet gan erudti, vispusgi izgltoti cilvki, kas spj iegt nepiecieams zinanas dadu dzves situciju risinanai.

10

Mains ar problmas. Tradicionlie profesionlie risinjumi kst nelietojami. Ko dart? Idejas, ko H.S. Altullers paudis sav brnigaj romn, ir uzmanbas vrtas. Mums jmca saviem brniem dzvot pasaul, par kuru pai zinm pavisam maz. Ms vairs nevaram odien saviem brniem nodroint gatavu plnu, k tikt gal ar problmm, kas ir nezinmas mums paiem. Bet ms varam viiem iemct radt instrumentus, lai efektvi risintu nezinms problmas nkotn to pierdjusi klasisks TRIZ un OTSM pieredze. Iespjams, tas nav pietiekami. Ne klasisk TRIZ, ne OTSM nevar aizvietot zinanas dads nozars. Tomr prasme pielietot zinanas problmu situciju risinan ir perspektvs izgltbas sistmas virziens nkotn. Un s nkotnes veidoanai jeras klt jau tlt.

Let us imagine that we have created the best, the most advanced training course and begun teaching a group of students. Some days later, the students successfully defend their graduate papers and get diplomas. But when they leave their educational institution it becomes clear that the most advanced skills and knowledge they got while studying became hopelessly outdated during the training period. Real life changed during that time and required new skills and knowledge. The situation is really challenging and many educators are really at a dead end! What should they teach to students in this rapidly changing world if knowledge becomes obsolete by the end of a training course? The Third Millennium, G.S. Altshullers unfinished novel, describes a fictitious school where not narrow specialists are trained but generalists capable of deriving the knowledge necessary for resolving vital situations. Problems are also changing. Typical professional solutions are becoming useless. What is to be done? We think that G.S. Altshullers ideas exposed in his fantastic novel are worth our attention. We have to teach our children about living in a world about which we ourselves know very little. Today we cannot provide our children with standard tools for solving problems which are un-known to us. What we can do is teach them to create tools for effectively solving those future, unknown problems. This is proved by the applied experience of Classical TRIZ and OTSM. Probably it is not enough. Neither Classical TRIZ nor OTSM can replace special knowledge in various subject areas. However, we think that the skill of dealing with the knowledge about problem situations is one of the fundamental subjects of the educational system of the future. And we must start creating this future right now.

11

1.2 TETRIS priekvrds Msdiens ir grti atrast kdu, kur kaut reizi dzv nebtu spljis datorspli. Ir pieejams milzums datorspu, kas atiras gan pc shmas, gan grafiskajiem lmeiem un skaas kvalittes un uzvaras mra virtulaj pasaul. Bet k gan ie cilvki risina relas problemtiskas situcijas un kst par uzvartjiem relaj dzv? Turpmk apskatsim os jautjumus. Fiziskie un emocionlie aspekti, kas izraisa kri pc azartsplm, prsteigums par jauniem atkljumiem un uzvaras triumfs ir pazstamas sajtas, jo viss skas ar spli un rel dzve tomr prasa no cilvka ievrojamas ples.

Romas Imprija, Romas centrs, Kolizeja arna. Spoa saule apspd tribnes. Jsu roks ir ss cu zobens un viegls, noturgs vairogs, js sajtat t k plecu pie pleca ar saviem cu biedriem esat ieslgti vienot kauj. Vienu pogas spiediens un darbba skas. Tribnes kliedz aiz sajsmas. Gais virmo tkstoiem paceltu roku. Pretj arnas pus pieaug puteku mkonis, ko sace kaujas rati meongi triecoties pretim ienaidniekam. Un jsu komanda zina, k notriekt o naidpilno pretinieku un sasniegt uzvar pr spcgko ienaidnieku.

T, protams, ir tikai sple

Moderns, visrsskaas, iekdedzes caurpldes reaktvais dzinjs. Jsu roks ir jaudg gaisa kua stre. Dzinja rciens un spcgais patrinjums iespie js sdekl. Starta karogs noplvo un to nomaina skaista zemeslodes ainava no putna lidojuma. Apvrsnis iezmjas maigos pastetoos un virs jums redzama nebeidzam visuma tumsa. Js atrodaties aci pret aci ar o brnigo dzelzs putnu. Ar vienu rokas kustbu uz truma prslga js liekat t sprniem sakustties. Lidaparts pagrieas, strauji pik lejup un atkal ceas augup. Js jtaties k varonis. Profesionlie piloti, kas ikdien vada lidmanas, neslpj savu apbrnu par diem simulatoriem.

(NASA Photo ID: EL-1997-00146 AND Alternate ID: L96-924)

(The Ancient City: Life in Classical Athens and Rome, Peter Connolly & Hazel Dodge)

12

Ar visdrzk ir tikai sple... Moderns lomu sples (MLP). Moderns lomu sples js nespljat vienatn, js ts nespljat pat ar tuvkajiem draugiem... Tajs piedals simti un pat miljoni spltju! Viu kltbtni varat sajust tik pat spcgi k Kolizeja ain plecu pie pleca stvot ar cu biedriem. Papildus spcgai akustikai, pards gaumgas un gana tras grafikas, specili efekti un sples mijiedarbba. Sples attstba atkarga no spltjiem un to veiktajm darbbm. Sple izrds rel dzve. Situcija var strauji mainties un ajos apstkos ir nepiecieams uzemties atbildbu un pieemt nestandarta risinjumus. Sples lomas var bt dadas: mjsaimniecba, ceoana, politika, jauna biznesa attstba, brnu audzinana, socil dzve, ekonomika... Vai ar ir sple? ie piemri ir saistti ar brnigo realittes sajtu, tie saists ar varu pr datoru, spju iegt jaunas prasmes un dadot lmeus un instrumentu mrus ne vien sples, bet ar dzves pieredz. Un nav nepiecieams, lai sples, tmas un attli, kas tiek piedvti, atbilstu jsu iecientajiem. Svargkais ir preczi izprast sples btbu. Pievrsiet uzmanbu: maing, aizraujo un daudzveidg pasaule pieprasa jaunas zinanas par instrumentiem un modelanu, un vadbas prasmes ts attstbas laik. Viduslaikos tikai dai no zintniekiem spja saskaitt, atemt, reizint un dalt skaitus lielkos apjomos k to pieva roku pirkstu skaits:

XLIX x XLI = ?

Turklt iemesls mekljams nevis inteliences trkum, bet gan nestandarta problmu risinan. Skaitoanas sistma ar romieu cipariem patrja daudz laika, bija nerta un pat prk grta nestandarta apriniem. Daudz vieglk kuva ptt aritmtiku ldz ar arbu ciparu un decimlsistmas ievieanu. Msdiens to var iemcties jebkur, ja vien vlas. Btiskk ir izvlties pareizo virzienu un metodisko pieejamu, lai atrisintu rados, t.i. nestandarta, problmas. Msdiens tas ir pa spkam katram. Dubult skaitoanas sistma auj datoriem strdt efektvk. Instruments, pamata zinanas un modei, kuros instrumenti atrodami, spl nozmgu lomu ajos procesos. grmata sarakstta ar mri dalties pieredz par TRIZ teoriju un iemct, k pielietot TRIZ instrumentus, lai risintu nestandarta problmas. Sekojoajs divs lappuss pieejams pamata jautjumu apskats. Kas? grmata ir par TRIZ nestandarta uzdevumu risinanas teoriju. teorija sniedz pamatu instrumentu izstrdei un pielietoanai, kas paredzti nestandarta problmu risinanai. T atiras no citm teorijm ar savu universlo pielietojumu spektru pieeja var tikt izmantota jebkur nozar, lai gan t nevar aizstt profesionls zinanas. Taj pat laik t ir pai noderga, jo mudina izmantot noteiktus likumus problmu risinan. Kas ir nestandarta problma?

13

Piemram, du uzdevumu ar TRIZ metodiku atrisinja ts izgudrotjs Altullers: Nepiecieams izstrdt uguns-izturgu un siltumu necaurlaidgu trpu. Tam jsniedz droa aizsardzba pie augstas temperatras (100 0), atrodoties uguns ietekm, turklt tam jbt aprkotam ar iekji noslgtu elpoanas sistmu, lai izsargtos pret kaitgm gzm, kas rodas deganas proces. Materili, kas noturgi pret augstm temperatrm, ir jau radti un pieejami. Ar iekji noslgtas elpoanas sistmas ir jau radtas un pieejamas raoan. Kur tad rodas problma? Situciju sare apstklis, ka aj trp ir praktiski neiespjami strdt, jo tas ir aprkots ar divm sistmm: iekji noslgtu elpoanas sistmu un siltuma necaurlaidbu. Jpatur prt, ka ugunsdzsjiem, kas o trpu visdrzk valks, nereti nepiecieams prnst ar dadus palgrkus, vai pat ievainotos... Jautjums ir k samazint siltumu noturg ekipjuma svaru? Ja o problmu prformul saska ar TRIZ metodiku, iespjams uzmint problmas risinjumu: Ja iekji noslgt elpoanas sistma tiek izslgta, siltumu necaurlaidg iekrta bs vienkrk lietojama, tomr tai nebs iespjams darboties, jo nebs nodrointa elpoanas sistma. Ja siltumu necaurlaidg sistma tiek izslgta, bs iespjams ierkot iekjs elpoanas sistmu. Bet k izsargties no karstuma ietekmes? Nepiecieams radt siltumu necaurlaidgu trpu, kas nodroins ugunsdzsjam gan gaisu, gan nepiecieamo aizsardzbu pret siltumu, izmantojot pieejams tehnoloijas un materilus. Uzdevumus joprojm ir nestandarta ldz risinjuma metode ir zinma. Lai risintu o problmu, tiek pielietoti TRIZ instrumenti: nepiecieams izmaint un kombint sistmas, lai saglabtu priekrocbas, bet izskaustu trkumus. Pielietojot o visprgo nosacjumu konkrts problmas gadjum ar siltuma izturgo trpuu, varam sniegt visprgu problmas risinjuma aprakstu: nepiecieams kombint divas apaksistmas vien sistm, lai nodrointu elpoanu un siltuma aizsardzbu. Saska ar TRIZ instrumentiem, s problmas formuljums dod konkrtas nordes k risint problmu: jdom par saikni starp divm apaksistmm vien kopg sistm, lai samazintu siltuma izturg trpa svaru. Izmantojot idro skbekli, sistm notiek siltumizolcija un dzesana ldz pat temperatrai mnus 183 . idrais skbeklis, kas iztvaiko un transformjas par gzi, dzes siltuma izturgo trpu. Kamr idrais skbeklis ir sasildts, tas var kalpot ar elpoanas sistmai. Rezultt ne vien samazinsies siltuma izturg trpa svars, bet ugunsdzsjiem bs ar iespja ilgk uzturties bstamaj zon un uzlabosies komforts darba laik. izgudrojuma rezultt pards ar papildu ieguvumi: ds siltumu izturgs kostms auj ugunsdzsjiem strdt pat ldz + 500

(fonte: Photo Contest Entry, color, Mar. 1981, "Air Force Fire Fighters" VANDENBERG AIR FORCE BASE, CALIFORNIA (CA) UNITED STATES OF AMERICA (USA), autore AIRMAN MELODY A. WEISS

(fonte: Photo Contest Entry, color, Mar. 1981, "Air Force Fire Fighters" VANDENBERG AIR FORCE BASE, CALIFORNIA (CA) UNITED STATES OF AMERICA (USA), autore AIRMAN MELODY A. WEISS

14

temperatr. Tas ir labkais iespjamais risinjums, vai ne? Galven TRIZ metodikas ideja ir: msu pasaule izvras saska ar objektviem likumiem, kuri var tikt izptti un stenoti praks. Radoie procesi nav izmumi, jo ar tiem ir savi likumi. Lasot o ievadu, sum esat iepazinies ar TRIZ metodiku. Animcijs varat apskatt TRIZ teorijas vsturi, kas aus padziinti izprast o metodiku apmcbu laik. Jsu zi paliek vien pieemt lmumu izmantot to, vai ne. Kad sajutsiet s metodes efektivitti, jsu zinanas prvrtsies prasms un sasniegumos. Pirmoreiz aptversit TRIZ metodes efektivitti risinot kdu uzdevumu nodarbbs pc tam relaj dzv. di izmainsies ne vien sples shma, k iepriek mints piemr ar datorsplm, bet di izmainsies ar jsu dzves uztvere. Iespjams js jutsities k uzvartjs ne vien spl, bet ar relaj dzv. Kur? Nav btiski, kds ir jsu vecums vai nodarboans, js noteikti jau esat noncis pie secinjuma, ka dzvojam problmu pasaul, ko lielu dau sava laika cenamies prvart vai atrisint. grmata sarakstta ar Mizgltbas programmas atbalstu un ts mris ir paldzt visdadko vecumu un profesiju cilvkiem. Varat to last pai vai ar ar pasniedzja paldzbu, cerams, is bs tikai skuma posms TRIZ teoriju un t iedarbgo instrumentu izzinan. Kur? Grmatas drukt versija pardsies visu projekta partneru prstvtajs valsts un tiks izdota vairks valods: angu, franu, vcu, itlieu un latvieu. Js varat o grmatu drukt vai ar last to internet. eit varat ar atrast informciju par konferencm, seminriem, grmatm, urnliem un forumiem. Nav btiski k js iepazstat TRIZ metodiku. Vairk svargs ir rezultts, ko varat sasniegt. ie uzmumi ir veiksmgi pielietojui TRIZ teoriju praks: ABB, Ford, Boeing, General Motors, Samsung, Chrysler, LG, Eastman Kodak, Peugeot-Citroen, Exxon, Siemens, Procter & Gamble, Digital Equipment, Xerox, Hewlett Packard, Motorola u.c. Kad? Ja jums nav piecu brvu minu, lai iepaztos ar TRIZ metodiku, varat last par to lekciju vai dadu paskumu laik, sabiedriskaj transport vai kaut gaidot rind pie rsta. Varat ierosint interesanta uzdevuma atrisinanu pat ballt ar draugiem. Tas padars dzvku jsu paskumi un aus noskaidrot, k haotiski mekljumi pc pareiz risinjuma atiras no jgpilniem risinjuma mekljumiem, ko ar laiku iemcsities. Kpc? Lai uzlabotu savu dzves kvalitti: lai sasniegtu veiksmi profesionlaj jom, lai uzlabotu socilo statusu un palielintu savu materilo stvokli. Lai ktu pas: lai redztu pasauli no citas puses, lai nebaidtos no nezinm un atrastu risinjumus, kas citiem nav pa spkam. Lai iegtu gandarjumu: redzot k neiespjamais kst iespjams, paldzot kdam un ldz ar to iepriecinot sevi. Js jtat gandarjumu ar no prasmm, ko esat ieguvis un par kurm iepriek pat nezinjt. Ms bsim priecgi redzt js msu lok starp cilvkiem, kas ne vien mekl atbildes uz saretiem jautjumiem, bet paprliecinti ts ar atrod. Drgo lastj, nezaud laiku! Novlam jums veiksmi un satriecous problmu risinjumus!

15

1.3 OTSM-TRIZ vrdu krjums: Risinjumi 1.3.1Problma 1.3.1.1Tradicionla problma Defincija: Tradicionla problma ir tda, kas ierasta noteiktai cilvces aktivitu sfrai, tlab aj sfr tipiski s problmas risinjumi ir visiem labi zinmi. Teorija: Viena no Altullera ARIZ teorijas (ARIZ 85-C) apaksistmm ir netradicionlas problmas prveide tradicionl problm. d situcij iespjams izmantot aj sfr pieemtos tradicionlos risinjumus vai ar TRIZ tradicionlos risinjumus. 1.3.1.2 Netradicion las problmas (skatiet: Radoo problmu situcijas) OTSM-TRIZ netradicionlo problmu ietvaros 1.3.1.3 Radoo problmu situcijas Defincija: Situcija, kur nepiecieams inovatvs risinjums, ir tda, kuru nepiecieams maint, bet tradicionlie, labi zinmie risinjumi dadu iemeslu d neatrisina o problmu. Teorija: Daas situcijas, kurs nepiecieami inovatvi risinjumi, rodas dadu nevlamu apstku ietekm, kurus btu nepiecieams likvidt vai samazint. Vl vairk inovatvu situciju apskatm k neapmierinou vairku iemeslu d: vlamies ko maint, bet dadu apstku d tas nav iespjams, vai ar izmaias noveds pie konflikta ar prjiem dalbniekiem, kas piedals problmas risinan. Dakrt radoa (problemtiska) situcija rodas, kad esam spiesti izskaidrot nezinmu pardbu, kas radusies dab, zintnisk ptjum, raoanas vai biznesa proces u.c. Jebkura pretruna starp dabas pardbm un msdienu zintnes rezulttiem ar var tikt uzskatta par problemtiska situciju: nepiecieams radt jaunas paradigmas, kas spjgas atrisint pretrunu starp pierdtu zintnes teoriju un relu dabas pardbu. Preczk: jebkura veida neapmierintba ar pareizjo situciju, ko nav iespjams maint moderno stereotipu un priekstatu ietvaros ar tradicionlm metodm, var uzskatt par radou (problemtisku) situciju. 1.3.2 Risinjums 1.3.2.1 Tradicionls risinjums Defincija: Labi zinms risinjums tipiskai problmai ir defints visprg form. To izmanto daudzi profesioni, kas os risinjumus apguvui savas profesionls izgltbas apguves proces un praktisks pieredzes laik. Visprgi risinjumi ir piemrojami ar specifisks situcijs d gadjum tradicionlais risinjums kst par kompensto risinjumu (Skatiet: Kompenstais risinjums). 80. gadu skum arvien vairk cilvku ska pielietot TRIZ ne vien problmu risinan inenierzintns, bet ar tradicionlu, pat privts dzves problmu risinanai. Td Altullers ska atzmt savs publikcijs un manuskriptos, ka TRIZ jprveido par Visprjo efektvs domanas teoriju, sasinjum no krievu valodas OTSM, k to apzmjis pats autors. T k is ptjums veikts via uzraudzb un tpat apstiprinti ar ptjuma rezultti 1997. gad, Altullers deva atauju N.Homenko izmantot OTSM apzmjumu savos ptjumos. Atauja tika dota ar nosacjumu, ka katrreiz, kad tiks pieminta OTSM, tiks izskaidrota ar teorijas vsture. Tlab ar Js last o atsauci.

16

1.3.2.2 Netradicion ls risinjums Defincija: Risinjums, kas ir sves profesioniem, kas darbojas rados situcijas nozar, kur radusies problma. (Skatiet: Radoo (inovatvo) problmu situcijas.)

1.3.2.3 Risinjumu darbbas virzieni Defincija: Problmu risinanas proces OTSM TRIZ ietvaros (Skatiet OTSM-TRIZ Problmu risinanas procesu modei) var izirt vairkus netradicionlo problmu analzes virzienus. Risinjumu iespjas demonstr, cik pieejamo risinjumu pards skotnj netradicionls problmas aprakst rados problmas situcij (Skatiet Radoo (inovatvo) problmu situcijas).

Teorija: Pieturas punktu sistma, kas sastv no dadiem risinjumu virzieniem, tikusi izstrdta izgltojoos nolkos, tomr t lieliski paldz izvairties no prpratumiem problmas risintju komand, k ar starp OTSM-TRIZ pasniedzju un cilvku, kura problmas risinan metode tiek pielietota. eit saskaramies ar vienu no iezmm problmas situcijas risinanas analz risinjums tiek izstrdts eit un tagad, vadoties pc konkrtiem apstkiem. Turpmk uzskaittas pc autoru domm btiskks risinjumu virzienu prasbas, risinot problmas saska ar OTSM-TRIZ teoriju. Risinjuma virzienam jbt vadmam, balstoties uz raksturlknm, kas iegtas analzes laik, k ar risinjums tiek sintezts, pamatojoties uz Klasisk TRIZ modeiem, ko izstrdjis Altullers [G.ALTSHULLER: Process of Solving an Inventive Problem: Fundamental Stages and Mechanisms. April 6, 1975. (http://www.trizminsk.org/c/126002.htm)]. Risinjumu virziens nedrkst bt atkargs no problmu analzes un risinanas plai izmantotajiem instrumentiem, lai nodrointu elastgumu dadu instrumentu pielietoan problmu risinan. Risinjumu virziens nedrkst bt atkargs no tm zinanu sfrm, no kurm nk problma, lai tas btu universls un neatkargs no subjekta. Risinjumu virzienam jbt vienkram un pat bez pam priekzinanm problmu risinanas tehnoloijs saprotamam, lai to vartu lietot pat auru nozaru ekspertu grupas un sazinties konceptuli vien valod. Modelis

Attls:1 OTSM-TRIZ Risinjumu shma/lnija.

17

Teorija: OTSM-TRIZ problmu risinanas procesa laik izmantojam tradicionlos risinjumus konkrtaj zinanu sfr vai ar tradicionlos risinjumus un tehnikas no TRIZ, lai iegtu Nepilngus konceptulus risinjumus vai Nepilngus risinjumus (Skatiet Nepilngi konceptulie risinjumi). Katrs no iem risinjumiem var bt hipottiska sistma. s sistmas (NR) var saplst saska ar TRIZ likumiem par sistmu saplanu un jaunu nepilngu risinjumu raanos. Tikldz iegts apmierinos risinjums (Skatiet Apmierinos risinjums), varam prslgties no konceptulo risinjumu fzes uz ievieanas fzi un izstrdt prototipu, lai vlk ieviestu risinjumu (Skatiet Risinjuma prototips un Ieviests risinjums). Apmierinoa konceptul risinjuma ievieanas laik (Prototipa un Ieviesta risinjuma fzes) var pardties jaunas problmas. Lai koritu apmierinoos konceptulos risinjumus saska ar jaunajm problmm, kas rodas procesa gait, var atkrtoti izmantot OTSM-TRIZ problmu risinanas procesu. di atkrtojumi jveic, kamr ir sasniegts apmierinos konceptuls risinjums, kas var tikt ieviests nepiecieamaj kvalitt. Vairums specilistu, kas saskaras ar problemtiskm situcijm, ir ciei prliecinti: jo vairk risinjumu konceptu (ideju) problmu analzes laik rodas, jo labk stenotajam projektam. Tan pat laik specifiskos apstkos tiek izmantots tikai viens risinjums. o risinjumu, kas ietver eit un tagad konceptu neatkargi, vai tas ir specifisks materils objekts; cilvku veiktas darbbas, metodes vai teorijas praktiskaj pielietojum uzskatm par galveno noslguma mri problmu risinanas proces un nodvjam par Ieviestu risinjumu. Citiem vrdiem neskaitmu konceptulu risinjumu radana tiek uzskatta par veltgu laika un pu patriu, no k nepiecieams izvairties, lai paaugstintu inovcijas procesa efektivitti. No malas vienkra un acmredzama ideja biei vien tiek uzskatta par jaunumu pat profesionlo problmu risintju vid. Tan pat laik tie, kas regulri saistti ar problmu analzi un problmu risinanu, zina, ka analzes laik biei vien nonkam pie dadm risinjumu idejm. s idejas biei vien ir neskaidras un ts neveido specifiskas zinanas. oti biei m idejm piemt daudz trkumu, ko papildina ar pozitvie aspekti problmas risinanas kontekst. das idejas, apraksttas to pozitvo un negatvo pabu form, OTSM-TRIZ ietvaros, tiek dvtas par Nepilngiem konceptuliem risinjumiem vai Nepilngiem risinjumiem (NR). Tomr, strdjot ar problmu, Nepilngie risinjumi pakpeniski iegst konkrtkus apveidus un savstarpji apvienojas, veidojot konkrtkas aprises nkamajiem stenotajiem risinjumiem. veida risinjumu, kas veido Nepilngi konceptulo risinjumu sistmu, sauc par Apvienoto konceptulo risinjumu (AKR). Atirbas starp Apvienoto konceptulo risinjumu un Nepilngo konceptulo risinjumu (NKR) ir das: Apvienotie konceptulie risinjumi ir konkrtki un tuvki realittei, pretji Nepilngiem

konceptuliem risinjumiem, kas ir drzk k pasaku fragmenti, nevis risinjumi, kas pielietojami relaj dzv.

Apvienotie konceptulie risinjumi ir veidoti t, ka tajos apvienotas un pavairotas pozitvs pabas no citiem NKR, veidojot sinerijas efektu, kamr negatvs pabas samazintas vai likvidtas.

Apvienotie konceptulie risinjumi tiek vrtti ne vien pc to pozitvajm pabm, bet ar pc to trkumiem, ko tie saglabjui, un negatvajiem efektiem, kas vartu pardties, kad risinjumi stenoti. Lai atkltu os negatvos, nevlamos efektus, katram AKR tiek veikti prta eksperimenti un pilna apjoma simulcijas.

Apvienotie konceptulie risinjumi ietver NKR k sastvdaas, vl vairk vieni NKR var bt citu NKR elementi.

18

AKR savstarpjs integrcijas un integrcijas ar NKR rezultt, rodas apvienotie konceptulie risinjumi kam, iespjams, piemt nevlamas pabas, bet kopum to negatvo, nevlamo pabu lmenis ir ievrojami zemks par pozitvo pabu lmeni. di risinjumi iet gana pieemami tlkai pielietoanai, tos sauc par Apmierinoiem konceptuliem risinjumiem. Apmierinoo konceptulo risinjumu atirgs pabas saldzinjum ar Apvienotajiem konceptulajiem risinjumiem ir: Pirmkrt, to vlamais integrlis pozitvs pabas tiem ievrojami prsniedz

negatvo, nevlamo pabu lmeni, kas ir tik niecgs, ka noteikt situcij pie noteiktiem apstkiem ar to iespjams samierinties.

Kamr pastv visai daudz Nepilngo risinjumu un Apvienoto konceptulo risinjumu, Apmierinoie konceptulie risinjumi reti kad prsniedz 5 vai 6 (ieskaitot varicijas to skaits var sasniegt 10 - 20).

Apmierinoo konceptulo risinjumu apraksts ir specifiskks nek Nepilngajiem risin-jumiem (NR) un Apvienotajiem konceptulajiem risinjumiem (AKR). Apraksts ir tik konkrts, ka to iespjams prvietot uz nkamo fzi materilu un sastvdau izvli, lai uzsktu prototipa izstrdi.

Visi ldz im apraksttie procesi norisins problmu risintju prtos. Radus idejas tiek prbaudtas ar prta eksperimentu, izptes, uzmetumu un datora simulciju paldzbu. Dakrt atseviu NKR un AKR prbaudei pirms, izvlties tos prototipa izstrdei vai noraidt, to prstvto ideju efektivittes prbaudei tiek veikti pilna apjoma eksperimenti. Izvltie AKR tiek iestrdti prototip un eksperimentli prbaudti, pozitv gadjum apzmjot ar Risinjuma prototips. Pc prejas uz Risinjuma prototipa fzi, situcija mains paos pamatos. Ldz im pamat strdjm ar prta simulcijm un prta eksperimentiem. Tagad svargkais ir pilna apjoma eksperiments ar fiziski eksistjoiem modeiem. aj fz skas preja uz idejas realizanu un ts iemiesoanu konkrts forms mehnismi, ineniersistmu konstrukcijas, organizcija, cilvku grupas, paskumu organizana, likumu formalitu nodroinana utt. ar m problmm saskaramies no biznesa puses. Ievieanas fzes realizcij prsvar strdjam ar ideju materilajiem aspektiem, tomr saskaramies ar ar problmm, kuru atrisinanai nepiecieami prta eksperimenti, analze un papildu konceptulo risinjumu radana. Citiem vrdiem nepiecieams tas pats mehnisms problmas risinanai, kas paldzja iegt konceptulos risinjumus, kas derja prototipanai. Pc tam, kad veikti testi, problmas atrisintas un pieemts lmums prcelt prototipu uz ievieanas fzi, jau atkal sastopamies ar nepiecieambu atrisint kdu problmu. Ar aj situcij varam izmantot Konceptul risinjuma mehnismu, ko izmatojm risinjumu raanai piencgam prototipanas procesam. Iespjams bs nepiecieama papildu konceptulo ideju prototipana. Tdjdi varam aprakstt procesu, kura laik no konkrtas problmu situcijas nonkam ldz risinjumam, kas tiek ieviests praks. Process ietver trs fzes: 1. Problmu situcijas simulana prt, lai iegtu Konceptulu risinjumu. 2. Pilna apjoma simulcija eksperimentl Konceptulo risinjumu prbaud, ko ieguvm

prta simulcijas rezultt, lai iegtu prbaudtu Konceptul risinjuma materilu prototipu.

3. Pabeigta prototipa ievieana un pielietoana praktiskaj situcij, kam tas paredzts. ir tikai viena no OTSM-TRIZ pamata shmm, kas piedv dadas pieejas procesam, kura laik skotnjais problmas situcijas apraksts tiek novests ldz Konkrta ieviesta risinjuma izveidei (materila vai nematerila), vai ar darbbas saska ar noteiktu plnu mra stenoanai.

19

o shmu sauc par Risinjuma virzienu: Pamata problmas situcijas apraksts bez pieemama rezultta. Konceptuls risinjums (Nepilngais, Apvienotais un Konceptulais risinjums)

prototipa izstrdei un ievieanai pieemam risinjuma apraksts. Risinjuma prototips prbaudts prototips, kas dergs ievieanai. Ieviests risinjums vlamais rezultts ir sasniegts un pieemts. Pamata problmas situcijas apraksts parasti ir neskaidrs. Ne vienmr ir saprotams, kdi ir mri un k tie sasniedzami. Ir pieejams trkumu apraksts kda procesa nevlamie efekti, ko nepiecieams maint vai izslgt. Ieviestais risinjums ir specifisks produkts, kas izsldz pamata problmas situciju. Problma var bt dadu veidu: Materila piemram, dadas elektronisks iekrtas, mehnisks iekrtas vai pat kas; Nematerila piemram, teorijas vai metodes, vai skattja emocijas, aplkojot kdu

mkslas darbu; Darbbas, kas jau veikta saska ar noteiktu plnu kdu citu mru vai darbbu

sasnieganai, kas paldz realizt o mri, sasnieganai. Visu iepriek minto priekmetu kombincija.

OTSM-TRIZ pieejas mris ir radt preju no Pamata problmas situcijas apraksta pie Konceptula risinjuma. Tan pat laik ir problmas, kas pietiekami biei pards gan prejot uz Risinjuma prototipa fzi, gan prejot uz Risinjuma ievieanas fzi OTSM-TRIZ pieeja pielgojama viss problmu risinanas fzs. Skot no Pamata radou problmu situcijm ldz pat Risinjumu ievieanai. Tpat k matemtika tiek izmantota dadu priekstatu novrtanai un izteikanai skaitos, ar prototipa izveidei un risinjuma ievieanai praks nepiecieami aprini. Tpat k matemtik OTSM-TRIZ pieeja var tikt izmantota visa veidu specifisku problmu risinan, kas radus nevlamu pardbu vai neapmierinou situciju rezultt, ar mri iegt konceptuls idejas k pardbu var mazint vai izslgt un izmaint nevlamo situciju. Galveno risinjumu tipu klasifikcija pc OTSM-TRIZ problmu situcijas analzes: 1. Pamata problmu situcijas apraksts kdas nevlamas pardbas apraksts bez pieemama risinjuma, k to izslgt. 2. Konceptuls risinjums risinjuma, kas pieemams prototipa izstrdei un ievieanai, apraksts.

2.1. Nepilngi konceptuli risinjumi rodas problmu risinanas analzes fzes rezultt. 2.2. Apvienoti konceptuli risinjumi rodas problmu risinanas analzes sintzes fzes rezultt. 2.3. Apmierinoi konceptuli risinjumi vai vienkri Konceptuli risinjumi tie ir Apvienoti risinjumi, kas izgjui prta eksperimentu prbaudi vai datora simulciju un tikui pieemti prototipanai vai ievieanai.

3 Risinjuma prototips prbaudts prototips, kas gatavs ievieanai. 4 Ieviests risinjums problmas risinjuma rezultts, kas apstiprints un ieviests praks.

20

1.3.3 Mode i radoo problmu situciju elementu atspoguoanai 1.3.3.1 EPV Modelis Teorija: UZ OTSM teorijas balsttais EPV modelis ir viens no diviem svargkajiem modeiem gan teorijas, gan ts instrumentu izpratnei efektvai problmu risinanai: klasiskais TRIZ un OTSM. Kas tad ir EPV modelis? Kpc tas tika radts un k is teortiskais modelis var tikt pielietots praktiskm vajadzbm ikdienas dzv? Defincija: EPV nozm: elements pazme pazmes vrtba (izteiksme). Teorija: EPV modelis paredzts analizjams problmu situcijas elementu apraksta formulanai. ir viena no klasisk TRIZ sistmas operatora (Skatiet Sistmas Operators) funkcijm, tpat k Uzlabotais sistmas operators tie attstjuies prejot no klasisk TRIZ uz OTSM. Klasisk TRIZ sistmas operators kuva par Uzlabot sistmas operatora (USO) komponenti un USO, savukrt, tika iekauts OTSM EPV model k t sastvdaa. EPV modea pielietojums auj vienkroti saprast klasisk TRIZ daudzas nianses un k darbojas t praktiskie instrumenti. Turklt tie padara izgltbas procesu loiskku un caurredzamu. Visas klasifikcijas, kas izmantotas OTSM-TRIZ problmu risinanas procesa kontekst, balsttas uz EPV modea, tpat k visi klasisk TRIZ instrumenti un tostarp ar OTSM. Tas ir nodergi ar situcijs, kad rodas nepiecieamba kdu konkrtu klasisk TRIZ instrumentu apvienot ar kdu no citiem intelektul darba instrumentiem, piemram, programmatrm Six Sigma, Taguchi metode, QFD un citiem instrumentiem projektu vadb un stratiskaj plnoan, zinanu vadb, dads programmatrs zinanu apstrdei, Neirolingvistiskaj programman (NLP) un daudzs cits tehniks. is ir vl viens iemesls, kpc is modelis pards OTSM-TRIZ: vienkrot OTSM-TRIZ instrumentu apvienoana ar visdadkajiem cilvces intelektul darba instrumentiem. Ir trs galvens OTSM EPV modea funkcijas: Noformt elementu aprakstus, kas iesaistti radoi problemtisk situcij; Vienkrot izgltbas procesu, padarot caurskatmas saites starp teortiskajiem

modeiem un OTSM-TRIZ praktiskajiem instrumentiem; Vienkrot klasisk TRIZ un t instrumentu apvienoanu ar citiem papildinoajiem

instrumentiem, kas radti, lai atbalsttu cilvka vai iekrtas intelektuls aktivittes. EPV modea 3 galvens sastvdaas: Elements Pazme Pazmes vrtba Piemrs: Ikdien izmantojam vienkrotu EPV modea versiju (Attls 2: Modelis Elements Pazme). Aprakstot bolu kdam, kur to nekad nav redzjis, vai skaidrojot rzemniekiem vrda bols skaidrojumu, ms sakm, ka tas ir auglis; paciets; var bt za, dzeltens vai sarkans; parasti salds, bet ne prk salds; apa vai ovls; aug kokos utt. Vairum gadjumu ds apraksts ir pietiekams un rts, aprakstot jebkuru objektu, ko varam iedomties. o sauc par Elementa Vrtbas modeli.

21

Modelis:

2. Attls: Elementa vrtbas modelis

Teorija: Lai tiktu gal ar iekjo inertumu un atrisintu radoas problmas situciju efektvi, ir nodergk izmantot detaliztu modeli, kura pabas ir sadaltas Elementa pazms un Pazmes vrtbs. Atcerieties, ka OTSM-TRIZ kontekst ar pabu saprot parametrus, maingos lielumus, raksturiezmes utt. Citiem vrdiem visu, ko varam izmantot, lai apraksttu noteiktu elementu un kas var tikt saprasts k elementa vrds un t vrtbu (pazmju izteiksmju) kopums.

Modelis:

3. Attls: paba iedals pabas nosaukum un pabas vrtb

22

Piemrs: Elements: bols to var atspoguot k btisku parametru kopumu: auga veids; cietba; krsa; salduma pakpe; forma; auganas veids utt. Katram no iem parametriem piemt noteikta vrtba: auga veids vrtba: auglis; cietbas pakpe vrtba: diezgan ciets; krsai ir vairkas vrtbas zaa, dzeltena, sarkana, salduma pakpe vrtba: salds, bet ne prk; formas vrtba apa vai ovls; auganas veida vrtba kok.

4. attls: Pamata modelis: Elements-pazme-vrtba (EPV) Teorija: Lai nezaudtu nozmi, katram no parametriem, ko izmantojam, lai apraksttu konkrtu objektu, piemt ar citas iespjams vrtbas saistb ar citiem elementiem, kas pieejami. Citiem vrdiem kad sakm, ka pazme krsa bolam nozm vrtbas sarkana, dzeltena, zaa, nodroinm nodergu informciju, gadjum, ja citam ldzgam objektam pieejamas ar citas krsas, piemram (violeta, orana, zila utt.). EPV modelis jatspoguo k daudzdimensiju parametru telpa. da EPV modea uztvere auj ieraudzt daudzas modea priekrocbas, kas auj palielint formalizanas lmeni strdjot starpdisciplinru problmu risinan. Klasisks TRIZ pretrunu koncepts parda, tiei kuriem parametriem vai elementiem jmaina to vrtbas, savukrt apvienoanas likumi, ko iepazinm klasiskaj TRIZ pc Igora Vjortkina [ . .] var paldzt prcelt ts pazmes uz citiem sistmas elementiem un palielint dots sistmas pilnbu. Izmantojot EPV modeli, mcot klasisko TRIZ, lai apraksttu dadus elementus, paldz skaidrojumu precizitte t paldz izprast, kas elementiem kopgs un k atirt elementus citu no cita. Visbeidzot, priekstats par Elementu, tpat k pazmi vai vrtbu nav kaut kas absolts, bet gan relatvs. Atsevios gadjumos, sarkans var tikt uztverts k elements, kuram juzlabo

23

pazme: izvietojums uz krsotas virsmas (iespjams vrtbas: viendabgs; punktots; lnijveid, apos) vai ar sarkans krsas piestinjums (iespjams vrtbas: augsts piestinjums; vidjs piestinjums; zems piestinjums; piestinjums saulrieta debesu ton vai piestinjums tumi srtu rou ton utt.). is relatvisms balstts klasisk TRIZ Specifisko situciju aksiom, un padara o teortisko aksiomu par praktisku instrumentu c ar prta inertumu un attstot apmierinous konceptulos risinjumus. Klasiskaj TRIZ vienkrotais EPV modelis, kas aprakstts iepriek, tam ir lieliski piemrots. Tomr progresviem pielietojumiem un saretm problmm nepiecieama nemaingi precza EPV modea struktra. 1.3.3.2 Elements (Skatiet ar EPV modelis) Defincija: OTSM-TRIZ kontekst par Elementu var uzskatt jebko, kas ienk prt. Nav btiski, vai t ir materila vai nematerila lieta, vai tai iespjams pieskarties tiei vai netiei, vai pat t ir izdomta un to var atrast tikai pasaks. Piemrs: Rels pasaules elementu piemri: koki, zle, cilvce, dzvnieki, tehnisks sistmas. Modeu piemri, kas tikui pielietoti vai joprojm tiek pielietoti, lai apraksttu pasauli: flogistona teorija (teorija par izdomtu piekto elementu senaj Grieij, kas skaidroja oksidcijas un rsas veidoans procesus 18. gadsimt), relativittes teorija, dabas likumi, matemtika utt. 1.3.3.3 Pazmes (maings vrtbas, sinon mi: parametri, pa bas, raksturiezmes utt.) (Skatiet ar EPV modeli) Defincija: OTSM-TRIZ pazme vai parametrs alla piemt kdam elementam un tai ir vismaz divas vrtbas. Piemrs: Elements: krsa Pazme: piestinjums Pazmei var piemist dadas vrtbas: saulrieta srts, rou tumsrts, tomtu sarkans, flamingo sarkangs. Elements: apgalvojums Pazme: patiess Pazme var atbilst divm vrtbm: patiess un nepatiess; Tan pat laik patiesba k Elements var tikt raksturota pc dadm pazmm. Piemram, pazmes patiesuma pakpe: pavisam patiess, daji patiess, absolti patiess. Pazmes darbba laik, kad kaut kas var bt patiess vai nepatiess: flogistona eksistence tika uzskatta par patiesbu, kamr netika formulti termodinamikas teorijas likumi, msdiens flogistons netiek uzskatts par patiesbu.

24

1.3.3.4 Vrtba (Skatiet ar EPV modelis) Teorija: Katrai pazmei (maingais lielums), kas piemt noteiktam elementam, var bt ierobeots apjoms vrtbu starp iespjamajm vrtbm, kas var tikt asocitas ar o pazmi (skot ar divm dadm pazmm ldz pat bezgalgam daudzumam vrtbu). 1.3.3.5 Sistmas operatora (Daudzplsku efekt vs domanas shma) Teorija: Sistmas operatora (SO) vai Daudzplaku efektvs domanas shma, k to nosaucis Henrihs Altullers, atspoguo efektvo domanu problmu risinanas procesa ietvaros. (Attls 5: Sistmas operatora vai Klasisk TRIZ daudzplaku efektvs domanas shma). Apgt o modeli un, attstot atbilstoas prasmes, pielietot to praks, ir Altullera izgltbas programmas galvenais mris. im nolkam tika radts ARIZ. Altullers biei atzmjis, ka ARIZ ir daudzplaku efektvs domanas metode lnijveida problmu situcijas analzes formt. Tas nozm, ka maksimlais ARIZ apmcbas mris ir iemcties efektvko veidu pielietot Sistmas operatora metodi problmu risinan.

Modelis:

5. Attls: Sistmas Operatora jeb klasisks TRIZ daudzplaku efektvs domanas shma.

Teorija: Sistmas operatora shmu var apskatt trs dimensiju plakn: Sistmas hierarhijas lmeu sistma: lai kuru elementu (Sistmu) iedomjamies, vienmr

ir iespjams atirt t satvdaas (apaksistmas) tpat k vide, ar elements pieder pie virssistmas.

Laika dimensija: lai par kdu laika intervlu btu runa, noteiktas analzes ietvaros (tagadn), t juztver k notikumu gaita hronoloisk secb ar pagtni un nkotni.

Antisistmu dimensija: Lai kura elementa pazme tiek apskatta, aj dimensij ieteicams ts vrtbas aplkot k s pazmes pretjas vrtbas (antipazme); ldzgi k pretja stvoka kopums raksturo antisistmu.

25

Praktisku apsvrumu d ir lietdergi katru no m dimensijm uztvert k vairku dimensiju kopumu. Piemram, praktiskaj pielietojum biei vien saskaramies ar situciju, kad viens elements ir piedergs vairku sistmu hierarhijm: gaisa spilvens automanas priekj panel, durvs vai stres rat pieder pie auto drobas sistmas. Vl kds piemrs: atkarb no situcijas, iespjams apskatt laika dimensiju k vsturisku laika posmu (ja ptm noteiktu sistmu attstbu), vai k notikuma laika posmu (kamr analizjm notikumu di, pat ar ts clou-seku attiecbm), k sistmas elementa dzves ciklu, vai ar truma un patrinjuma kontekst, ja ie maingie ir nozmgi konkrtaj situcij. Sistmas operatora metode (daudzplaku analze) problmu risinanas proces var tikt izmantota k instruments ar dadm iespjm. Piemram, problmu risinanas skumstadijs, kamr tiek identifictas apkrtceu problmas, kuru risinjumi auj sasniegt tos paus mrus, daudzplaku skatjums auj prorientties no clou novranas uz efektu kompensanu vai mkstinanu, tpat k ldzeki, lai izmaintu risinjumu mrogu, lai izvairtos no psiholoisk inertuma. Turklt, mekljot resursus problmas risinanai, sistmas operatora analze auj koncentrties uz katru sistmas nozmgo aspektu un ts vidi, analizjot jebkuru laika posmu jebkur lmen ar sistemtisku pieeju. Pielietojot ARIZ, iespjams izprast, kura laika dimensija no klasisks TRIZ daudzplaku shmas, kas pieder pie Efektvs domanas metodm, ir vispiemrotk. Izmantojot Sistmas operatoru tie veid, piemram, resursu analzei sol 2.3 ARIZ-85-C vai ar konkrts rados situcijas izpratnei, nepiecieams atirt, kura ir Elementa sistmas operatora (SO) analze, un kura ir sistmas SO analze. Kda ir atirba? Lai pielietotu Sistmas operatoru sistmas kontekst, preczi jformul analizjams sistmas Funkcija. Kad Funkcija ir identificta, automtiski atrodam ar sistmas Produktu. Balstoties uz informcijas, kas pieejama par Produktu un Funkciju, varam noteikt tehnisks sistmas apaksistmas: Rku, Transmisiju, Dzinju un Vadbas vienbu. Klasisks TRIZ attstbas posm, Altullers nonca pie secinjuma, ka klasiskais Sistmas operators jpapildina ar jaunm dimensijm. Tomr vi nerada grafisku iespju demonstrt vairkas Sistmas operatora dimensijas. 1.3.3.6 OTSM-TRIZ Mode i problmu risinanas proces Ievads: OTSM-TRIZ problmu risinanas pieeju prstv liels skaits modeu, kas preciz t struktru un patnbas. Ldz ar EPV modeli, tam sekojoie modei veido teorijas kodolu, kura pamat atrodas visi klasisks TRIZ un ar OTSM-TRIZ instrumenti. Viena no pirmajm idejm problmu risinanas proces bija maint joprojm populro stereotipu, un to ietver ar visas radoo problmu risinanas metodes: nepiecieams izstrdt pc iespjas vairk netradicionlu ideju un izvlties ts, kuras risina konkrto problmu. Ldz pat im brdim is stereotips (paradigma), ir bijis noteicoais problmu risinan. H.Altullers formulja un pastiprinja pretrunu, ko rada paradigma: jo vairk risinjumu ms izstrdjam, jo vairk laika iztrsim to izvrtanai un specifisks rados problmas risinjuma piemroanai. No s pretrunas ar rodas klasisks TRIZ maksimlais mris: radt problmu risinanas metodi, kas izstrds tikai vienu risinjumu, kas nepiecieams tiei s konkrts problmas vai situcijas risinanai. Jpiemin, ka visi modei, kas aprakstti lejk, veltti preczku instrumentu izstrdei, balstoties uz iem modeiem. Tomr ie modei var tikt izmantoti k instrumenti praktiskm vajadzbm.

26

1.3.3.7 Piltuves modelis TRIZ balst tais problmu risinanas procesa modelis Teorija: Ldz ar maksimlo mri radt metodi, kas spjga procesa rezultt radt vienu piemrotko risinjumu, rodas pirm pamata ideja par problmu risinanas procesu: Piltuves modelis. Problmas risinjuma mekljumu procesa skum nepiecieams liels ieguldjums, lai novrotu un analiztu konkrto radoo problmu un situciju, savukrt rezultts, ko sasniedzam procesa beigs apmierinos risinjums, ir pavisam neliels. Problmu risinanas procesam btu jatrodas s piltuves iekien un jpasarg problmas risintjs no nevajadzgiem minjumiem un kdm. Lai ar jsaka, ka is modelis vl nav simtprocentgi pabeigts, Altullers un via sekotji uzrdjui lieliskus rezulttus aj jom. Klasiskaj TRIZ un t prej uz OTSM, Piltuves modelis pards k redzams 6. attl: Piltuves modelis problmu risinanas proces. Modelis:

6. attls: Piltuves modelis problmu risinanas proces

Msdiens Piltuves modeus izmanto galvenokrt izgltbas proces, lai skaidrotu, k darbojas profesionlo OTSM-TRIZ ekspertu prts problmu risinanas procesa laik. Var teikt, ka katr procesa fz, tpat k katrs no modea instrumentiem virza problmas risintju cauri Piltuves tunelim oti patn veid. Apgstot TRIZ, jpievr uzmanba jautjumam: Kd veid pielietotais instruments saskan ar Piltuves modeli? K iespjams saaurint (konkretizt) analzes lauku, lai izvairtos no nevajadzgiem minjumiem un kdm, bet iegtu apmierinou rezulttu, atrodot konkrts problmas dziko sakni un likvidjot to? Citiem vrdiem problmu risinanas procesam jveidojas ldzgi k fotorobotam: katrs solis tiek pabeigts ar piemrotu sistmas elementu vrtbu definanu, veidojot rados problmas risinjumu, kas nepiecieams. Tas ar nozm, ka problmas risintjam nepiecieams

27

izvairties no risinjumu minanas, kamr process nav pabeigts: visas nordes japkopo sistemtiski, lai ierobeotu iespjamo risinjumu apjomu. 1.3.3.8Moderns OTSM-TRIZ Knaib u modelis Teorija: Vsturiski is ir pirmais praktiskais problmu risinanas procesa modelis, kas izstrdts un ieviests paos TRIZ attstbas pirmskumos (7. attls: Vienkrotais Knaibu modelis TRIZ balstt problmu risinanas proces). Knaibu modelis iesaka izvairties no paaudzm iespjamo risinjumu, skot analzi no pareizjs situcijas. Papildus tam, pirmais solis paredz: identifict un preczi aprakstt Visvlamko rezulttu (VR), kam seko saldzinjums starp relo situciju pieejamo resursu apstkos un VR auj identifict rus, kas trauc sasniegt o rezulttu. Saska ar TRIZ teoriju, jebkuru rsli var aprakstt un modelt pc pretrunu sistmas. Konceptuls risinjums tiek izstrdts k veids, lai prvartu pretrunas, kas radus konkrts sistmas ietvaros. Modelis: Ovli uz pretrunu lnijas 6. attl Piltuves model pilda knaibu funkciju. Tpat ar Kalna model (8. attls: Kalna modelis TRIZ-balstt problmu risinanas proces) taj ovli redzami kreisaj kalna nogaz.

7. attls: Vienkrotais Knaibu modelis TRIZ-balstt problmu risinanas proces

1.3.3.9 Kalna modelis klasiskaj TRIZ Ievads: 70. gadu vid H.Altullers ierosinja jaunu problmu risinanas modeli. is nkamais modelis veidojies pamatojoties uz secgm ARIZ modifikcijm ldz ARIZ-85-C. Visbeidzot is modelis ieguva nosaukumu Kalna modelis problmu risinan. Knaibles Kalna model redzamas kreisaj nogz k viena no kalna sastvdam.

28

Teorija: Kalna modelis nosaka, ka pirm daa no problmu risinanas procesa sastv no problmas visprinanas ar noiranas procesa paldzbu ar mri prveidot netradicionlu problmu standarta problm. Saska ar TRIZ teoriju ir divi galvenie problmu modeu tipi: neapmierinos mijiedarbbas starp diviem sistmas elementiem problma (neefektv vai t.s. kaitg funkcija, ko identific ar vielas-lauka modeu paldzbu) vai ar pretruna. Pc visprga problmas modea izveides, TRIZ instrumenti atklj risinjumu kandidt-modeus, kas tiek pabeigti un pielgoti konkrtajai situcijai saska ar pieejamajiem resursiem (kalna lab nogze). Kalna modelis ne vien paldz pielietot Knaibu modeli vl efektvk, bet tas ar piesaka kdu jauninjumu problmu risinanas proces: preju starp dadiem visprinanas lmeiem. Problmu risinanas procesa skum prformuljam problmu vairkas reizes saska ar Knaibu modeli, tomr katr reiz palielinot visprinanas lmeni. is noiranas process noved pie vl visprgka problmas apraksta, un t rezultt ir vienkrk atrast tieas sakritbas starp problmm, kas izskats oti ldzgas. Piemrs: Piemram, divas populras problmas, kas izplattas modern TRIZ pasaul, ir: klinu erozija, ko izraisa dens, un problma, k nepieaut, ka prtii d apelsnus. Skotnji s situcijas iet pilngi dadas, tomr pc Kalna modea pielietoanas un visprinanas, iegstam to pau problmas modeli abm situcijm: divi objekti un to kaitga mijiedarbba. Altullera standarta radoo risinjumu sistma aj gadjum izmanto mediatoru, kas aj situcij ir vienas vielas uzlabojums vai abu vielu maisjums. bija viena no pamata funkcijm ARIZ uzlabojumos ldz ARIZ 85-C: visprint konkrts situcijas aprakstu un izmantot TRIZ tipiskus risinjumus vai ar jebkurus, kas jums pieejami. Citiem vrdiem tas nozm netradicionlas problmas prveidoanu labi zinm un tradicionl problm. is pamiens ievrojami palielina klasisk TRIZ balstto instrumentu efektivitti. Tomr oti tri rodas arvien jaunas problmas: tdas, kuras nav iespjams prveidot tradicionls problms. Kds btu efektvs problmu risinanas modelis dm saretm problmm? K atbilde uz o jautjumu pardjs ARIZ-85-C. ARIZ versija sk augupeju klasisks TRIZ balstto instrumentu attstb un visbeidzot noved pie jauna modea problmu risinanai, kas pardjs klasiskajai TRIZ prejot uz OTSM (OTSM Problmu plsmas modelis).

(de Bentzer Ulbrahe - www.wikipedia.org)

29

Modelis:

8. attls: Kalna modelis TRIZ-balstt problmu risinanas proces. 1.3.3.10 Pretrunu modelis Ievads: Iedomjieties divas projektanas procesa problmas, kuru prasbas atbilst diviem vrtanas parametriem, apzmtiem ar EPI un EPII. 10. attl (pa kreisi) punkts atzm o problmu risinjumu. ie risinjumi ir apzmti ar virkni tehnisku alternatvu risinjumu, kuru elementi ir zinmi projekttjiem. ie risinjumi aprakstti ar vairku konstruanas parametru paldzbu. Vrtanas parametri ir konstruanas parametru funkcijas. Sauksim EPI-dp un EPII-dp par parametru pri, kas attiecgi ietekm EPI un EPII vrtbu. EPI-dp and EPII-dp apzmts k tehnisko risinjumu alternatvu pris.

10. attls: pa kreisi: Optimizcijas situcija; pa labi: Inovcijas situcija

Pirmaj situcij, prasbu mru EPI un EPII vrtbm jbt attiecgi [EPI-1, EPI-2], [EPII-1, EPII-2] amplitdas ietvaros. Tdjdi risinjums atbilst mriem td gadjum, ja EPI un EPII nosaka punktu, kas atrodas taisnstr ABCD 10. attl pa labi. Ja nav kopju konstruanas parametru novrtjamo parametru sastv (t.i.: EPI-dpEPII-dp=), tie ir neatkargi un

Kna

ibu

dad

o lm

eu m

odeli

s

30

neviena problma nesniedzas taisnstra ABCD zon. Gadjum, ja kaut viens no konstruanas parametriem ietekm abus vrtanas parametrus EPI un EPII, tie ir atkargi. atkarbu saikne ierobeo iespjamo risinjumu apgabalu vrtanas lauk. (Tas attlots 10. attl lkn pa kreisi). Kad parametru attiecbu situcija nesakrt ar prasbu apgabalu, k 10. attl, problmas risinjumu var rast optimizjot kdu no iesaisttajiem procesiem. aj piemr kopgais parametrs apzmts ar Px un katra vrtba ar V, tie nosaka punktu uz lknes. aj gadjum problma ir atrast Px vrtbas, ka pieauj vrtanas parametriem EPI un EPII vienoti atbilst prasbm. Tad var priet pie lmumu pieemanas procesa, pievienojot priekrocbas no abiem vrtanas parametriem. Apskatot otru situciju, k apkopots 10. attl pa labi: vieng atirba no iepriekjs situcijas ir vrtanas parametru mra apgabals, kas nesakrt ar iespjamo risinjumu apgabalu, ko nosaka konstruanas parametri. Attiecba starp vrtanas parametriem, pateicoties tehniski zinmiem risinjumiem un dabas likumiem vai likumiem, kas virza saiknes starp parametriem, saglabjas tda pati. Tomr nav iespjams rast risinjumu izmantojot o attiecbas modeli starp vrtanas parametriem, nepiecieama jauna paradigma, kur attiecba starp parametriem prklj prasbas. Lai prasbas sakristu ar iespjm, izmantojamas divas galvens pieejas, kas realizjamas ts apvienojot. Pirm ietver vrtbu maiu par priekrocbm un gan tehnisko alternatvu klsta, gan sistmas struktras saglabanu. Otra metode ietver tehnisko alternatvu klsta un sistmas struktras izmainanu, paplainot zinanas par jaunumu izstrdi jeb TRIZ valod ievieot netradicionlu risinjumu. Jauns lknes starp vrtanas parametriem tiek radtas k procesa rezultts. Ja ts prklj priekrocbu apgabalu, jatgrieas pie situcijas optimizanas. Teorija: