Rokasgrāmata recirkulācijas akvakultūrā

Rokasgrmatarecirkulcijas akvakultrIevads jauns, videi draudzgs un augstrags slgtajszivju audzanas sistms

Autors: Jakobs BregnballeGalvenie aspekti

Ieteikumi zivju audztjiem, k priet uz recirkulcijas akvakultru Ievads tehnoloijs un vadbas metods Labas prakses piemri prej uz recirkulcijas akvakultru dens apstrdes un notekdeu attranas apraksts Praktiski piemri no dadiem recirkulcijas projektiem

Autors Jakobs Bregnballe no AKVA group ir darbojies recirkulcijas akvakultras ptjumos un praks vis pasaul vairk nek 30 gadu. Vi ir viens no vadoajiem ekspertiem. Autoram ir Kopenhgenas Universittes maistra grds un viam ir sava zivju audztava.

FAO Centrls un Austrumeiropas Apakreionlais birojs ir atbalstjis o rokasgrmatu, kuru ir publicjusi Starptautisk Organizcija zivsaimniecbas attstbai Austrumu un Centrlaj Eirop (EUROFISH).

EurofishH.C. Andersens Boulevard 44-46DK-1553 Copenhagen VDenmark

Tel.: (+45) 333 777 55Fax: (+45) 333 777 [email protected]

The FAO Sub-regional Office for Central and Eastern EuropeBenczur utca 34H-1068 Budapest, Hungary

Tel.: (+36) 1 4612000Fax: (+36) 1 3517029 [email protected]/regional/seur

Rokasgrmatarecirkulcijas akvakultrIevads jauns, videi draudzgs un augstrags slgtajs zivju audzanas sistms

Autors: Jakobs Bregnballe

Jelgava 2011

No angu valodas tulkojis Prtikas drobas, dzvnieku veselbas un vides zintniskais institts BIOR, Rga, 2011.

Izdevis SIA Latvijas Lauku konsultciju un izgltbas centrs, Jelgava, 2011.

Stingrie ekoloiskie ierobeojumi, lai ldz minimumam samazintu vides piesrojumu no zivju mazuu audztavm un akvakultras saimniecbm, Ziemeeiropas valsts ir izraisjui strauju recirkulcijas sistmu tehnoloisko attstbu. Tomr recirkulcija nodroina ar augstkus un stabilkus akvakultras raoanas rdtjus ar zivju mazku saslimstbu un labkm iespjm kontrolt audztavas parametrus, kuri ietekm mazuu auganu. da attstba ir apsveicama un pilnb atbilst Apvienoto Nciju Prtikas un lauksaimniecbas organizcijas (turpmk tekst - FAO) Atbildgas zivsaimniecbas rcbas kodeksam. rokasgrmata recirkulcijas akvakultr ir papildinjums FAO Centrls un Austrumeiropas Apakrreionl biroja (turpmk tekst FAO SEUR) veiktajam darbam vides ilgtspjg akvakultr. dens recirkulcijas tehnoloija nozm ar to, ka vairs nav nepiecieams akvakultras saimniecbas izvietot neskarts viets pie upm. Tagad ts var celt gandrz jebkur viet ar daudz mazkiem no baktrijm tra dens resursiem. Tpc FAO ir bijis prieks atbalstt s rokasgrmatas izdoanu, kas, ms ceram, var iedvesmot un paldzt akvakultras audztjiem ieviest recirkulcijas sistmas nkotn.

Tomass Moth-Poulsens/Thomas Moth-Poulsen/

Zivsaimniecbas eksperts Centrlaj un Austrumeirop FAO

K vienai no visstraujk augoajm lauksaimniecbas prtikas nozarm akvakultrai ir potencils tlkai izaugsmei pasaules iedzvotju apgd ar augstas kvalittes un veselgiem zivju produktiem. 2006. gad zvejas produkcija sasniedza savu augstko punktu aptuveni 90 miljonus tonnu, kamr akvakultras produkcija ir saglabjusi ikgadju aptuveni seu procentu pieaugumu, pasaul kopum saraojot tuvu pie 52 miljoniem tonnu produkcijas.

Pastiprints uzsvars uz ilgtspju, patrtju pieprasjumu, prtikas drobu un izmaksu efektivitti prasa neprtrauktu jaunu tehnoloiju pilnveidoanu. Kopum akvakultras raoana ietekm vidi, bet jaunks recirkulcijas metodes ievrojami samazina o ietekmi, saldzinjum ar tradicionlajm zivju audzanas metodm. Tdjdi recirkulcijas sistmas piedv divas tltjas priekrocbas: izmaksu efektivitti un samazintu ietekmi uz vidi.

Priekvrds

aj rokasgrmat uzmanba ir pievrsta prejai no tradicionlajm audzanas metodm uz recirkulcijas akvakultru, un t audztjiem sniedz ieteikumus, k aj ce izvairties no iespjamm kdm.

Rokasgrmata balsts uz viena no s nozares viskompetentk eksperta, Jakoba Bregnballes no kompnijas AKVA group, pieredzi. Ceram, ka rokasgrmata bs noderga tiem zivju audztjiem, kuri apsver preju uz recirkulcijas sistmm. grmata ir Starptautisks Organizcijas zivsaimniecbas attstbai Austrumu un Centrlaj Eirop (EUROFISH), FAO SEUR un AKVA group kopga publikcija.

Aina Afanasjeva,Eurofish direktore

Par autoru Jakobu Bregnballi un kompniju AKVA group Jakobs Bregnballe (Jacob Bregnballe) no AKVA group ir darbojies recirkulcijas akvakultr vairk nek 30 gadus. Viam Dnij ir sava zivju audztava a/s Asns Fiskeopdrt, kas ir piedaljusies daudzu tehnoloisku jauninjumu ieviean ar mri uzlabot recirkulcijas sistmas daudzm akvakultras sugm. Vi ir ar darbojies k starptautisks konsultants akvakultras nozar, un viam ir maistra grds, iegts Kopenhgenas Universitt. Jakobs Bregnballe ir prdoanas direktors uz sauszemes bzt akvakultras kompnij AKVA group, kas ir lielk akvakultras tehnoloiju kompnija pasaul, un kuras darbba aptver visus akvakultras raoanas aspektus k krast, t ar jr. Kompnijai ir vairk nek 25 gadu pieredze plastmasas un trauda zivju audzanas sprostu, apkalpes laivu, barbas baru, barotjsistmu, sensoru sistmu un zivju audzanas datorprogrammu projektan un raoan. Kompnija sniedz risinjumus un atbalstu jebkur jautjum saistb ar recirkulcijas akvakultru.

Kontaktinformcija: AKVA group Denmark A/S

Teknikervej 14 DK-7000 Fredericia,

Denmark

Tel.: (+45) 7551 3211 Mob.: (+45) 2068 0994 Fax: (+45) 7551 4211

www.akvagroup.com

Saturs

1. Ievads recirkulcijas akvakultr . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11Recirkulcijas sistmas sastvdaas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13

Zivju baseini . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13Mehnisk filtrcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16Bioloisk attrana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17Degazcija, aercija un gzu neitralizcija. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22Bagtinana ar skbekli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23Ultraviolet gaisma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24Ozons . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25pH regulana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25Siltumapmaia . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25dens ski . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26Uzraudzba, kontrole un trauksmes signalizcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27Avrijas sistma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27Ieemamais dens . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

3. Zivju sugas recirkulcijas audztavs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31

4. Projektu plnoana un stenoana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36

5. Recirkulcijas sistmas ekspluatana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41

6. Notekdeu attrana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45

7. Slimbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51

8. Audztavu darbbas piemri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57Lau smoltu audzana l . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57tes audzana n . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58Foreu paraugaudztavas Dnij . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58Recirkulcija un resursu atraoana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59Lielsaimniecbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60

Atsauces . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62

Pielikums Kontrolsaraksts recirkulcijas sistmas ieviean . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 63

- 7 -

ldz nelielm specilm sistmm izz-doo sugu un populciju atjaunoanai.

Recirkulciju var stenot ar dadu intensitti atkarb no recirkuljam jeb atkrtoti izmantojam dens daudzuma sistm. Das zivju audztavs ir izveidotas rkrtgi intensvas audzanas sistmas slgts telps ar siltumizolciju, kur uz vienu kilogramu izaudzto zivju izmanto tikai 200 l svaiga dens. Ci-tas recirkulcijas sistmas ir novieto-tas zem klajas debess, ts parasti ir prbvtas vecs zivju audztavas, kas uz saraoto zivju kilogramu patr aptuveni 3 m3 svaiga dens. Tradicionl caurteces sistma forelm parasti iz lieto aptuveni 30 m3 dens uz saraoto zivju kilogramu.

1. Ievads recirkulcijas akvakultr

Recirkulcijas akvakultra pamat ir zivju un citu dens organismu audzanas tehnoloija, kas vairkkrt izmanto raoan iesaistto deni. T balsts uz mehnisko un bioloisko filtru izmantoanu, un princip o me-todi var pielietot jebkurai akvakultras sugai k zivm, garnelm, gliemenm u.c. Tomr recirkulcijas tehnoloiju galvenokrt izmanto zivju audzan, un rokasgrmata ir paredzta tiei cilvkiem, kas darbojas aj akvakultras jom.

Daudzs akvakultras nozars recirkulcijas izmantoana strauji pieaug, un raotns darbojas visda- dk mroga sistmas, skot no milzgm fabrikm, kas katru gadu sarao tonnm preu zivju patriam,

1.1. att. Recirkulcijas zivju audztavas baseini slgts telps

Rokasgrmata recirkulcijas akvakultr

- 8 -

Recirkulcijas akvakultrai nepiecie-amais samazintais dens dau-dzums, protams, ir labvlgs faktors ar no vides aizsardzbas viedoka, jo dens resursi daudzos reionos ir ierobeoti. Recirkulcij ir ar daudz vieglk un ltk atbrvoties no barbas vielm, kas izdals ar zivju ekskre-mentiem, jo izteko dens daudzums no m sistmm ir daudz mazks nek parastajs zivju audztavs. Td recirkulcijas akvakultru var uzskatt par videi visdraudzgko no komercili dzvotspjgajm zivju audzanas metodm.

Tomr visinteresantkais ir fakts, ka ierobeotais dens daudzums dod ievrojamu labumu paiem raoanas procesiem zivju audztav. Tradicionl zivju audzana ir pilnb atkarga no tdiem rjiem apstkiem, k no upes ieemam

dens temperatra, t trba, skbeka lmenis, zu un lapu sanesas, kas, pel-dot pa straumi, var nosprostot dens filtrus utt. Recirkulcijas sistms di rjie faktori ir pilnb vai daji novrsti atkarb no recirkulcijas pakpes un raotnes konstrukcijas.

dens recirkulcija dod iespju zivju audztjam pilnb kontrolt visus raoanas parametrus, un katra zivju audztja prasme apieties ar recirkulcijas sistmu eit iegst tik-pat lielu nozmi k via prasme kopt zivis.

Tdu parametru k dens temperatra, skbeka lmenis vai di-enasgaisma kontrole nodroina zivm stabilus un optimlus apstkus, kas savukrt mazina to stresu un paver iespjas labai auganai. Stabili vides apstki gala rezultt nodroina

1.2. att. Recirkulcijas sistmas baseini zem klajas debess

1. Ievads recirkulcijas akvakultr

- 9 -

paredzamu zivju auganas modeli, aujot audztjam preczi prognozt, kad ts sasniegs noteiktos izmrus vai attstbas stadiju, k ar rada iespju sastdt preczu raoanas plnu un paredzt, kad zivis bs gatavas realizcijai. Tas atvieglo audztavas visprjo apsaimniekoanu un nostip-rina audztja konkurtspju tirg.

Recirkulcijas tehnoloijas izmanto-anai zivju audzan ir ar daudz

citu priekrocbu, kas ir apraksttas s rokasgrmatas turpmkajs nodas. Tomr jau pa skum ir jmin kds rkrtgi nozmgs faktors zivju slimbas. Recirkulcijas sistm ievrojami samazins patognu ie-tekme, jo, izmantojot ierobeotu daudzumu dens, ldz minimumam samazins invazvo slimbu ieneanas iespja no rjs vides. Parasti deni zivju audztavai em no upes, ezera vai jras, kas dabiski palielina risku introduct slimbas.

T k recirkulcijas sistmai nav nepiecieams daudz dens, to parasti em no urbuma, drenas avota vai dabisks denstilpes, tpc slimbu risks ir minimls. Sakar ar ierobeoto dens patriu recirkulcij deni pa-rasti em no urbumiem, drenas sis-t mm vai avotiem, kur slimbu risks ir minimls. Praktiski daudzs re cir-kulcijas sistms nav slimbu prob-lmu, tpc ar medikamentus lieto ie-v rojami mazk, kas nk par labu pro-

dukcijas kvalittei un apkrtjai videi.Ne visi cilvki var nodarboties ar akvakultru - t prasa zinanas, labu zootehnikas praksi, neatlaidbu un dareiz ar dzelzs nervus. Preja no tradicionls zivju audzanas uz recirkulciju vienkro daudzas lietas, tomr t prasa ar jaunas zinanas un prasmes. Lai gtu pankumus ar o diezgan moderno akvakultras me-todi, nepiecieama specila apmcba un izgltba, kam rokasgrmata ar ir paredzta.

1.3. att. Galvenie faktori, kas ietekm zivju auganu.

pHSums

TemperatraGaisma

dens plsma

Skbeklis

Ogskb gze

Ielaiduma blvums

Baroans intensitte

Organisks vielas

- 11 -

pievieno vl vairkas citas iekrtas, kas nodroina t bagtinanu ar tru skbekli, dezinfekciju ar ultravioleto gaismu vai ozonu, automtisku pH regulanu, siltumapmaiu, denitrifikciju vai vl kdu citu procesu.

Zivju audztavas zivm nepiecieama baroana vairkas reizes dien. Barba tiek apsta, sagremota un izmantota vielmaias proces, lai nodrointu zivis ar eneriju, spju augt un citiem fizioloiskiem procesiem. Skbeklis (O2) tiek uzemts caur aunm, un tas nepiecieams, lai nodrointu eneriju un sadaltu olbaltumus. aj proces k atkritumprodukti izdals ogleka

2. Recirkulcijas sistma soli pa solim

Recirkulcijas sistm ir neprtraukti jattra dens, lai atbrvotos no zivju ekskrementu atkritumproduktiem un papildintu skbekli zivju dzvbas un labturbas nodroinanai. Princip recirkulcijas sistmas tehnoloisk lnija ir vienkra. No zivju audzanas baseiniem dens plst uz mehniskajiem filtriem, tad uz bioloiskajiem filtriem, tlk tas tiek bagtints ar skbekli, atbrvots no ogleka dioksda un iesknts atpaka zivju baseinos. Tds ir recirkulcijas pamatprincips.

Atkarb no dens kvalittei izvirztajm konkrtm prasbm recirkulcijas sistmai parasti

2.1.att. Recirkulcijas sistmas pamatshma. dens attranas sistma pamat sastv no mehnisk filtra, biofiltra un degazatora. Atkarb no prasbm var tikt pievienotas papildu iekrtas bagtinanai ar skbekli vai dezinfekcijai ar ultravioleto starojumu.

BiofiltrsMehniskais filtrs

Degaztors

Zivju baseini

UV dezinfekcija Bagtinana ar skbekli

- 12 -


dioksds (CO2) un amonjaks (NH3). Nesagremot barba nonk den ar fcm, suspendtajm cietajm vielm (SC) un organiskajm vielm. Ogleka dioksds un amonjaks izdals

den ar caur aunm. Tdjdi, zivm patrjot barbu un skbekli, dens sistm tiek piesrots ar fcm, amonjaku un ogleka dioksdu.

Recirkulcijas sistm zivm ir ieteicama viengi saus barba. Zivju prstrdes atkritumus nevajadztu izmantot nekd form, jo tie var nopietni piesrot sistmu un izraist slimbu izplatanos. Saus barba ir droa, un viena no ts priekrocbm ir sastva atbilstba zivju patiesajm bioloiskajm vajadzbm. Sauso barbu piedv ar dada izmra granulm, piemrotm katrai zivju attstbas stadijai. Ts sastvs ir kombints, lai nodrointu specifisku barbu mazuiem, vaisliniekiem, preu zivm utt.

Recirkulcijas sistm ir vlama augsta barbas izmantojamba, lai ldz minimumam samazintu atkritumus un ekskrementus, tdjdi samazinot ar attranas sistmas noslodzi.

Profesionli apsaimniekot sistm visa izdint barba tiek izmantota pilngi, ldz minimumam samazinot neapsto dau. Barbas prrina koeficients (BK) - rdtjs, kas liecina, cik kilogramu barbas tiek izmantots uz katru izaudzto zivju kilogramu, uzlabojas, un audztjs iegst vairk produkcijas pie mazka filtru sistmas noslogojuma. Neapst barba ir velti iztrta nauda, kas pie tam apgrtina dens attranas iekrtu darbbu. Jatzm, ka ir pieejamas recirkulcijas sistmm pai piemrotas zivju barbas. du barbu sastvs ir vrsts uz maksimlu olbaltumvielu uzemanu, ldz minimumam samazinot slpeka savienojumu ekskrciju den

2.2. att. Zivju augana un atkritumproduktu izdalans ir atkargas no barbas un skbeka patria.

Uzemt barba

Neapst barbaAmonjaks no aunmEkskrementi


- 13 -

Recirkulcijas sistmas sastvdaas

Zivju baseiniZivju audzanas baseinos zivju vajadzbm jatbilst gan dens

kvalittei, gan tvertnes konstrukcijai. Lai iegtu labus rezulttus, katrai audzjamai sugai jizvlas atbilstoas konstrukcijas baseini, emot vr to veidu un izmru, dens sla dziumu, paattrans spju utt. Baseina tipa

Zivju lielums, grami Olbaltumvielas Tauki

3 mm 40 125 44 % 26 %4.5 mm 100 500 43 % 27 %6.5 mm 400 1200 42 % 28 %

Sastvs % 3.0 mm 4.5 mm 6.5 mm

Zivju milti 35 34 32Zivju ea 21 22 23Asins milti 10 10 10Ziri 10 10 10Soja 9 8 10Kviei 14 15 14Vitamni, minerli u.c. 1 1 1

2.3. att. Recirkulcijas sistmai piemrotas foreu barbas sastvs un izejvielu komponenti. Avots: BioMar.

Baseinu pabas

Apaie baseini

Garenie baseiniar ovliem galiem

Garenie baseiniar taisniem galiem

Paattrans efekts 5 4 3

Atkritumu daiu izvadanas laiks 5 4 3

Skbeka kontrole un regulcija 5 5 4

Telpas izmantoana 2 4 5

2.4. att. Dadas baseinu konstrukcijas pieir tiem atirgas pabas un priekrocbas. Vrtjums 1-5 ballu sistm, kur 5 ir labkais.


- 14 -

izvlei var bt ievrojama ietekme ar uz audzjamo zivju uzvedbu.

Zivm, kas dzvo pie grunts (akmeplekste, jrasmle un citas plekstveidgs zivis), tvertnes platbai ir vislielk nozme, un dens dziums un straumes trums var tikt samazinti, kamr pelaisks sugas, k laveidgie, iegs no lielka dens tilpuma un labk augs, ja dens plsmas trums bs lielks.

Baseinu paattrans spju nosaka t hidrauliskais modelis un gravitcijas spki. Apaos baseinos, k ar kvadrtiskos baseinos ar noeltajiem striem straumi vislabk regult, ierkojot dens vertiklu

iepldi, papildintu ar horizontlu novirztju - cirkulras straumes radtju. dos baseinos visa dens masa virzs apkrt centram, un organisko atkritumvielu daim parasti ldz dam mintm sasins peldanas laiks dens sln.

Garenos baseinos parasti nevar pankt, lai dabiskais gravitcijas spks radtu pietiekami stipru straumi, kas hidrauliski nodrointu atkritumu daiu izvadanu. No otras puses, ja zivju blvums ir atbilstos, tad baseina paattrans spja ir vairk atkarga no zivju aktivittes nek no baseina konstrukcijas patnbm. Visu tipu baseinos to dibena slpumam attiecb uz paattrans efektu

2.5. att. Astostru baseinu izvietojuma piemrs recirkulcijas zivju audztav, kur tiek lietdergi izmantota telpa un pankts labs paattrans efekts. Avots: AKVA group.


- 15 -

nav praktiskas nozmes, tomr tas atvieglo tvertnes pilngu nolaianu un iztukoanu.

Apaie baseini aizem vairk vietas nek garenie baseini, kas kopum paaugstina kas bvniecbas izmaksas. Tau, apaiem baseiniem noeot malas, iegstam astostru tvertnes, kas nodroina labku telpas izmantojumu, saglabjot apao baseinu hidraulisks priekrocbas. Ir svargi atzmt, ka, konstrujot lielizmra zivju audzanas tvertnes, vienmr ir labk izvlties apas konstrukcijas, jo ts ir visstiprks un ar visltks no instalciju uzstdanas viedoka.

Jaukts variants starp apao un etrstru baseinu ir garens baseins ar noapaotiem (D veida) galiem, kas apvieno apas tvertnes labs paattrans spjas ar gareno baseinu efektvo telpas izmantojumu.

Tomr praks dus baseinus izmanto diezgan reti, jo to instalcija prasa papildus darbu un jaunas apsaimniekoanas opercijas.

Skbeka lmea kontrole un regulana apaajos un tiem ldzgajos baseinos ir relatvi viegla, jo dens slnis nemitgi maiss, izldzinot gandrz viendu dens sastvu visos tvertnes punktos. Tas nozm, ka apaos baseinos skbeka lmeni ir samr viegli noregult atkarb no konkrts situcijas, jo kontroles zonde nekavjoties uzrda faktisko stvokli. Turpretim garen taisnteces basein skbeka lmenis vienmr ir augstks pie dens ieteces un zemks pie izteces, kas rada atirgus vides apstkus atkarb no t, kur viet zivis pulcjas. Skbeka zondei vienmr jatrodas viet, kur skbeka lmenis ir viszemkais - tuvu dens iztecei. Garenos baseinos skbeka satura kritums virzien pa straumi

2.6. att. Apa baseins, garens baseins ar noapaotiem galiem un garens baseins ar taisniem galiem


- 16 -

apgrtina t regulciju, jo laika starpba kop bra, kad skbeklis tiek normalizts pie iepldes, ldz brdim, kad tas noreguljas pie izpldes, var bt ldz vienai stundai. Tdjdi skbeklis visu o laiku var svrstties augup un lejup ap izvlto lmeni. Baseinu dens izpldes atveres ir japrko ar piemrota acu izmra sietiem t, lai nodrointu atkritumproduktu novadanu un izemanu no sistmas. Ar beigtajm zivm jbt viegli izvcamm baseinu apkopes ikdienas opercijs. Baseinus var aprkot ar dens lmea un skbeka zondm, attiecgm trauksmes signalizcijas iekrtm, k ar skbeka avrijas padeves un izkliedes uzgaiem - difuzoriem.

Mehnisk filtrcija

No zivju audzanas baseiniem izplsto dens mehnisk filtrcija ir izrdjusies vieng efektv me-tode, lai atbrvotos no organiska-jiem atkritumproduktiem. Msdiens gandrz visas recirkulcijas zivju audztavas filtr izplstoo deni caur t saucamo mikrosietu, kura fil-tra membrnas poru izmri ir 40-100 mikroni. Cilindriskais filtrs ir visbiek lietotais mikrosietu filtru mehnisms, kura konstrukcija nodroina cieto atkritumdaiu vieglu izemanu. Cilindrisk filtra darbba:1) Filtrjamais dens ieplst cilindr;2) dens tiek izfiltrts caur

mikrosietiem. Filtrcijas virzoais spks ir dens lmea starpba filtra iekpus un rpus t;

3) ciets daias aiztur filtra membrna un, cilindram rotjot,

2.7. att. Cilindriskais mehniskais filtrs. Avots: Hydrotech.


- 17 -

ts tiek novirztas uz skaloanas zonu;

4) dens caur skaloanas sprauslm tiek iesmidzints no filtra elementu rpuses. Izskalots organisko vielu daias nonk du tekn;

5) das gravitcijas rezultt tiek izskalotas no filtra un novirztas uz rjo kanalizciju un attranas iekrtu (sk. 6. nodau).

dens mehniskajai filtrcijai ar mikrosietu ir das priekrocbas:

samazins organisko vielu slodze uz biofiltru,

aizskalojot organisks daias, dens kst dzidrks,

uzlabojas nitrifikcijas apstki, jo biofiltrs neaizsprostojas,

stabilizjas biofiltrcijas process.

Bioloisk attrana

Recirkulcijas sistms ne visas organisks daias tiek savktas ar mehnisk filtra paldzbu, vissmalkks no tm izkst cauri membrnm ldz ar izduajiem komponentiem, piemram, fosfora un slpeka savienojumiem. Fosfora savienojumi - fosfti ir inertas vielas, bez toksiska efekta, tau dai slpeka savienojumi, jo pai brva amonjaka (NH3) form, ir oti toksiski, un tos nepiecieams biofiltr prstrdt par nekaitgo nitrtu. Amonjaka un organisko vielu sabrukana ir bioloisks process, ko nodroina biofiltr esos dads baktrijas. Heterotrofisks baktrijas oksid organisks vielas, patrjot skbekli, izdalot ogleka dioksdu, amonjaku un

radot das. Savukrt nitrificjos baktrijas prvr amonjaku nitrt un visbeidzot nitrt.

Biofiltrcijas efektivitte galvenokrt ir atkarga no:

dens temperatras sistm, pH lmea sistm.

Lai sasniegtu pieemamu nitrifikcijas pakpi, dens temperatrai ir jbt 1035 0C robes (optimli - ap 30 0C), un pH lmenim 7 - 8. dens temperatra recirkulcijas sistm visbiek ir atkarga no audzjams sugas, un parasti tiek piemrota vislabko apstku nodroinanai zivm, tpc t ne vienmr ir optimla nitrifikcijas procesam. Saistb ar biofiltra efektivitti pH lmea regulana recirkulcijas sistm tomr ir svarga, jo zemks pH lmenis samazina biofiltra efektivitti. Td pH ir juztur virs 7, lai nodrointu nitrificjoo baktriju lielu aktivitti. No otras puses, pH paaugstinans var izraist brv amonjaka (NH3) pieaugumu, kas veicintu toksisko efektu. Tpc ir jatrod ldzsvars starp iem abiem pretjiem pH regulanas mriem. Ieteicamais pielgoanas lmenis ir pH starp 7,0 un 7,5.

dens recirkulcijas sistm pH ietekm divi galvenie faktori:

zivju saraot ogskb gze un biofiltra aktivitte,

nitrifikcijas proces saraot skbe.

CO2 tiek likvidts dens aercijas proces, kura laik notiek ar degazcija. o procesu var paveikt


- 18 -

vairkos veidos, kas aprakstti aj noda.

Nitrifikcijas proces rodas skbe (H+), un pH lmenis nokrtas. Lai stabiliztu pH, jpievieno srms. im nolkam denim pievieno kai, ntrija hidroksdu vai citu srmainu vielu. Zivju ekskrementos sastopami dadi slpeka savienojumi, kurus nosaka un mra k kopjo slpekli (TAN), kas ir amonijs (NH4

+) + amonjaks (NH3), kur amonjaks sastda lielko dau.

Amonjaka daudzums den tomr ir atkargs no pH lmea, k redzams 2.8. attl, kas rda ldzsvaru starp amonjaku (NH3) un amoniju (NH4

+).

Amonjaks zivm ir toksisks koncentrcij virs 0,02 mg/l. 2.9. attl var redzt, ka kopjo slpeka vielu (TAN) palielintu koncentrciju var pieaut viengi, nodroinot, ka amonjaks tajs neprsniedz 0,02 mg/l. T k zemki pH lmei samazina risku prkpt o toksisk amonjaka robeu, zivju audztjiem ir nepiecieams uzturt pH vismaz 7 lmen, lai nodrointu augstku biofiltra aktivitti. K pardts attl, td darbbas rem pieaujam kopj slpeka koncentrcija ievrojami samazins.

Nitrts (NO2) veidojas nitrifikcijas procesa starpposm, un ir toksisks zivm koncentrcij virs 2 mg/l. Ja zivis recirkulcijas sistm kampj gaisu, kaut ar skbeka koncentrcija ir laba, tad iemesls var bt augsta nitrta koncentrcija. Ja nitrta koncentrcija ir augsta, tas caur aunm nokst asinsrit, kur apgrtina skbeka uzemanu. Pievienojot denim sli koncentrcij tikai 0,3 , nitrta uzemana tiek nomkta.

Nitrts ir nitrifikcijas procesa galaprodukts, un, kaut ar to uzskata

5 6 7 8 9 10 11 120

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

100

90

80

70

60

50

40

30

20

10

0

NH

, ( %)

3

NH

,

( %)

4+

pH

2.8. att. Ldzsvars starp amonjaku (NH3) un amoniju (NH4

+) pie 20 0C temperatras. Ja pH ir zemks par 7, amonjaks nav sastopams, tau t lmenis strauji palielins, pH pieaugot.

Nitrifikcijas rezultts:NH4 (amonjaks) + 1.5 O2 NO2 (nitrts) + H2O + 2 H+ + 2eNO2 (nitrts) + 0.5 O2 NO3 (nitrts) + e______________________________________NH4 + 2 O2 NO3 + H2O + 2 H+


- 19 -

par zivm nekaitgu, t augstm koncentrcijm (virs 100 mg/l), domjams, ir negatva ietekme uz auganu un barbas izmantojambu. Ja svaiga dens pievadana recirkulcijas sistm tiek ierobeota ldz minimumam, nitrts neizbgami uzkrjas, sasniedzot nepieaujami augstu lmeni. No t var izvairties, piemram, palielinot svaig dens apmaiu baseinos un td veid ataidot nitrtu koncentrciju ldz pieemamam, nekaitgam lmenim.

No otras puses, pati recirkulcijas ideja ir dens taupana, un daos gadjumos tas ir galvenais mris. dos apstkos nitrta koncentrciju var samazint ar denitrifikciju. Normlos apstkos dens patri virs 300 litriem uz 1 kg izmantots barbas ir pietiekams, lai ierobeotu nitrtu koncentrciju. Izmantojot

mazk dens nek 300 litri uz 1 kg barbas, nepiecieams apsvrt denitrifikcijas lietderbu.

Dominjo denitrificjo baktrija ir Pseudomonas, kuras darbbas process ir anaerobisks, bezskbeka, kas reduc nitrtu par atmosfras slpekli. Btb is process prce slpekli no dens atmosfr, td veid samazinot t slodzi uz apkrtjo vidi. im procesam ir nepiecieams organiskas izcelsmes avots (ogleklis), piemram, koka spirts (metanols), ko pievieno denitrifikcijas kamer. Svara izteiksm nepiecieami 2,5 kg metanola uz katru kilogramu denitrifict nitrta (NO3 N).

Denitrifikcijas kamer visbiek ievieto biofiltra substrtu ar ekspozcijas laiku 2-4 stundas. Lai saglabtu izejo skbeka

0

10

20

30

40

50

60

70

80

6 6.5 7 7.5 8

pH

TAN

-N [m

g/L]

2.9. att. Sakarba starp pH un kopjo slpekli den, ja toksisk amonjaka koncentrcija ir 0,02 mg/l.


- 20 -

koncentrciju apmram 1 mg/l lmen, idruma plsma ir jkontrol. Ja skbeklis tiek pilnb nordts, intensvi sk veidoties deraa sulfds (H2S), kas ir rkrtgi toksisks zivm, pie tam ar nelgu smaku (puvuas olas). Rezultt rodas liels daudzums du, tpc iekrta ir jtra ar pretplsmas skaloanu, parasti vienreiz ned.

Biofiltrus parasti izgatavo, izmantojot dada veida plastikta substrtu ar lielu virsmas laukumu uz tilpuma vienbu (m3). Baktrijas prklj biofiltra substrtu oti liel laukum plnas plvtes veid. Labas konstrukcijas biofiltram ir jnodroina pc iespjas lielks virsmas laukums baktrijm, tomr nesablvjot filtra elementus tik ciei, ka darbbas laik tas vartu aizsrt ar organiskajm vielm. Td ir svargi, lai caur biofiltru btu nodrointa laba visprj dens plsma kop ar atbilstou pretplsmas skaloanas mehnismu. Pretplsmas skaloana jveic atbilstoos intervlos vienu reizi ned vai mnes, atkarb no filtra noslodzes. Ar saspiestu gaisu biofiltr tiek sakulta dens straume, kas atrauj organisks vielas no substrta virsmas. Kamr notiek skaloana, biofiltru atsldz no sistmas. Kad netrais dens ir nolaists, biofiltru atkal pievieno recirkulcijai.Recirkulcijas sistms izmantojamos biofiltrus var konstrut ar fikstiem (nostiprintiem) vai peldoiem (kustgiem) substrta elementiem. Visi biofiltri msdienu recirkulcijas sistms ir iegremdti den. Filtram ar fiksto substrtu tas uz pamatnes ir nostiprints nekustgi. dens

laminras plsmas veid skalojas cauri substrtam, kontaktjoties ar baktriju plvti.

Biofiltros ar peldoiem plastmasas substrta elementiem tie rio dens plsm, ko rada, iesknjot gaisu. T k vide ir pastvg kustb, tad filtra elementus var sablvt ciek nek fikst substrta iekrts, td veid pankot augstku efektivitti uz 1 m3 biofiltra. Tomr, rinot uz pau filtra elementu virsmas laukuma vienbu, lielas starpbas starp abu veidu

2.10. att. Biofiltru substrta dadie elementi: peldoie (aug) un fikstie (apak)


- 21 -

sistmm nav, jo baktriju plvtes aktivitte ir apmram vienda.

Tomr fikst substrta filtros smalks organisko vielu daias pielp pie baktriju plvtes, kas regulri tiek noskalota. Td di filtri darbojas ar k smalki mehniskie filtri, kas atdala mikroskopiskas organisks daias un dzidrina deni. Peldoajam filtram ldzga efekta nav, jo pastvgas dens strvas neauj mehniskajm daim pielipt.

Vien recirkulcijas sistm var izmantot abu veidu filtrus, tos kombinjot: uzstda kustg substrta filtru, lai racionli izmantotu telpu, un fikst substrta filtru, lai panktu mikroskopisko atkritumu pielipanu un atdalanu. Atkarb no zivju audztavas izmriem, audzjams sugas, ts patu izmriem un citiem faktoriem biofiltru sistmas kopjais risinjums var bt atirgs.

Degazcija, aercija un gzu neitralizcija

Pirms dens atgrieans atpaka zivju baseinos, tas ir jatbrvo no uzkrtajm gzm. Degazcijas procesu veic ar dens aerciju, un o metodi biei dv par gzu neitralizciju. Zivm elpojot un biofiltr augst koncentrcij uzkrjoties baktrijm, dens piestins ar ogleka dioksdu, k ar brvo slpekli (N2). Ogleka dioksda un slpeka gzu uzkrans procesam ir negatva ietekme uz zivju labturbu un auganu. Anaerobos apstkos, pai sdens recirkulcijas sistms, var izveidoties ar deraa

2.11. att. Biofiltru uzbve: ar peldoiem (aug) un fikstiem (apak) substrta elementiem

dens

dens

Gaiss

dens

Gaiss

dens


- 22 -

sulfds. gze ir rkrtgi toksiska zivm pat zems koncentrcijs, un ts kltbtn zivis aiziet boj.

Aerciju var veikt, sknjot gaisu den un radot vrpetes, k rezultt gaisa burbulu un dens savstarpj saskarsme izstumj nevlams gzes no dens. Vienlaicgi ar o zemdens aerciju vajadzbas gadjum denim var pieirt ar plsmu, piemram, izmantojot aercijas akas sistmu.

Tomr dens aercijas akas sistma nav tik efektva gzu izvadan k pilienu filtru sistma. Pilienu filtr gzes tiek neitraliztas fizisk kontakt starp deni un plastmasas substrtu, kas novietots kolonn. dens tiek pacelts ldz kolonnas augai uz perfortu sadales plksni, no kuras tas caur plastmasas substrtu skalojas lej, nodroinot maksimlu turbulenci un kontaktu t saucamo attranas no gzm procesu. Pilienu filtru biei dv par attrtju no CO2

2.12. att. Aercijas akas sistma

2.13. att. Kolonnas tipa dens pilienu filtra fotogrfija un zmjums. Lai novrstu dens akstanos uz grdas, filtrs ir iepakots zil plastmasas plv. Avots: Billund Akvakulturservice, Dnija. Aercijas / attranas procesu dv ar par CO2 attranu. Pilienu filtr izmanto tdus paus plastmasas elementus, k fikst substrta biofiltr (skatt 2.10. att.).


- 23 -

Bagtinana ar skbekli

dens aercijas proces denim pievieno nelielu skbeka daudzumu vienkras gzu apmaias ce starp gaisu un den, atkarb no skbeka satura den. Skbeka ldzsvars den ir tad, ja piestinjums ir 100%. Kad dens ir izgjis cauri zivju audzanas baseiniem, skbeka saturs parasti ir pazeminjies ldz 70%, un tlk biofiltros tas vl krtas. da dens aercija parasti var paaugstint skbeka koncentrciju atkal ldz 90%, atsevis sistms - pat ldz 100% piestinjumam. Tomr zivju audzanas basein ienkoaj den biei vien par optimlu tiek atzts skbeka piestinjums virs 100 %, lai nodrointu pietiekamu skbeka pieejambu un labu, stabilu zivju auganas tempu. du augstku piestinjuma lmeu sasnieganai nepiecieama specila iekrta dens bagtinanai ar tru skbekli - oksigenators. Trs skbeklis parasti tiek piegdts tvertns idr veid, tomr to var saraot ar uz vietas audztav ar skbeka eneratoru (oksieneratoru) paldzbu. dens bagtinanai ar skbekli lieto dada veida iekrtas, ar kurm var pankt 200300% piestinjumu. Parasti izmanto skbeka konusus un skbeka ahtas. To principi ir ldzgi. Abs iekrts deni sajauc ar tru skbekli, ko ievada zem spiediena. Skbeka konus to pank ar skni, kas rada ap 1,4 brus augstu spiedienu. pamiena lietoanai nepiecieams daudz elektroenerijas. Skbeka ahtas metod spiedienu sasniedz, cilpveida cauruli ierokot apmram 6 metrus dzii zem un cilpas dzikaj punkt ievadot idro skbekli.

Augj dens staba spiediens, kas aj gadjum bs 0,6 bri, ar spku pank dens piestinanos ar skbekli. Skbeka ahtas metodes priekrocba ir saldzinoi zemkas sknanas izmaksas, toties visas sistmas instalcija ir drgka un diezgan sareta.

Sensul de curgere

Intrare Ieire

6 m

O2

2.14. att. Oksieneratoru veidi: skbeka konuss (aug) un skbeka ahta (apak)

Ieplde Izplde

dens plsma


- 24 -

Ultraviolet gaisma

Ultraviolets gaismas (UV starojuma) dezinfekcija darbojas, izmantojot tdu gaismas viu garumu, kas izncina bioloisko organismu dezoksiribonuklenskbi (DNS). Akvakultr UV apstarojuma mris ir patogns baktrijas un vienu organismi, un tas nekait zivm, jo dens apstrde notiek rpus raoanas cehiem un audzanas baseiniem. Medicniskiem nolkiem tdu dezinfekciju izmanto jau gadu desmitiem. Ir jsaprot, ka tradicionlajs zivju audztavs dens apstrdei ar UV ir tikai dajs efekts, jo organisko vielu bagtint vid baktrijas vairojas prk tri. Turpretim recirkulcijas audztavs ar UV starojumu var pankt oti efektvu baktriju kontroli, kombinjot dens mehnisko filtrciju ar biofiltrciju, lai iespjami pilngi attrtu raoanas deni no organiskajm vielm.

UV starojuma devu var izteikt dads mrvienbs. Visbiek izmanto mikrovatsekundes uz 1 cm2 (Ws/ cm2). UV apstrdes efektivitte ir atkarga no apstarojuma devas, mrorganismu izmriem un sugas, k ar no dens duainbas. Lai izncintu 90% no baktrijm un vrusiem, kas atrodas den, to nepiecieams apstrdt ar UV starojuma devu 2000-10 000 Ws/ cm2, patogno snu izncinanai ir nepiecieams 10 000-100 000 Ws/cm2, bet sko paraztu izncinanai 50 000-200 000 Ws/cm2.

Akvakultras sistms maksiml dezinficjo efekta sasnieganai UV starojuma iekrtai ir jdarbojas zem dens, jo virsmas atstaroanas d sausum uzstdto lampu ietekme samazins.

2.15. att. UV dezinfekcijas iekrta dens apstrdei. Avots: AKVA group


- 25 -

Ozons

Msdiens ozons (O3) zivju audzan tiek reti izmantots, jo t prdozanas gadjum zivis var smagi ciest. Ja zivju audzana notiek slgts telps, ozons var nodart kaitjumu ar cilvkiem, jo, to ieelpojot, pastv prdozanas risks.Tomr apstrde ar ozonu var bt lietderga, lai izncintu nevlamus organismus, spcgi oksidjot organisks vielas un bioloiskos organismus. Apstrde ar ozonu ir vlama, ja jdezinfic recirkulcijas sistm ievadmais dens. Tomr daudzos gadjumos apstrde ar UV starojumu ir laba un droa alternatva.

pH regulana

dens recirkulcijas sistmas biofiltr nitrifikcijas procesu rezultt rodas skbe, tpc pH lmenis pazemins. Lai uzturtu stabilu pH lmeni, denim ir jpievieno kds srms. Das sistms uzstda kaa maisanas un dozanas ierci, kas pilina sistm kai, tdjdi stabilizjot pH lmeni. Das sistms tiek uzstdta miksanas ierce, kas pilina tur kadeni, stabilizjot dens pH. Var izmantot ar automtisko dozanas sistmu, ko regul pH-metrs ar atgriezenisko impulsu uz dozanas skni. d sistm ieteicams izmantot ntrija hidroksdu (NaOH), jo to ir viegli lietot, kas atvieglo visas sistmas apsaimniekoanu. Darbiniekiem, kuri strd ar skbm un siem, ir jbt oti uzmangiem, jo s vielas var izraist smagus acu un das apdegumus. Rkojoties ar mintajm miskajm vielm, jvalk

aizsargbrilles un cimdi, k ar jievro citi attiecgie piesardzbas paskumi.

Siltumapmaia

Optimlas dens temperatras uzturana audzanas baseinos ir rkrtgi svarga, jo zivju auganas trums ir tiei saistts ar dens temperatru. Ienko dens izmantoana ir saldzinoi vienkrs pamiens ikdienas temperatras regulanai. Slgt recirkulcijas sistm, jo pai - izolts iektelps, dens pamazm ks siltks, jo zivju vielmaias enerija atbrvojas siltuma form, pie tam siltumu rada ar biofiltra baktriju aktivitte. Siltums uzkrjas ar no sku radts berzes un dadu citu iekrtu izmantoanas. Td intensvs recirkulcijas sistms paaugstinta dens temperatra biei vien ir problma. Ievadot sistm vajadzgo vsa un svaiga dens daudzumu, temperatru var viegli regult.

2.16. att. Dozanas sknis manulai pH regulanai ar ntrija hidroksda (NaOH) piedevu. Pilngi automatiztai pH lmea regulanai skni var savienot ar pH sensoru.


- 26 -

Auksta klimata reionos ziemas laik biei pietiek ar vienkru baseinu apsildanu, izmantojot mazuta apkures iekrtu, kas pievienota siltummainim, lai uzsildtu recirkuljamo deni. Enerijas patri dai apsildanai pamat ir atkargs no ienko dens daudzuma, lai gan zinms siltuma daudzums izplst ar no kas. Daos gadjumos var instalt ar siltuma reenercijas sistmu, kas sastv no titna plku siltummaia. Sistmu regul, izmantojot dens temperatras sensoru, kas savienots ar temperatras kontroles vienbu, kura regul titna plku siltummaini.

dens ski

Zivju audzanas proces izmantot dens cirkulcijas nodroinanai

sistm lieto dadus skus, kuru darbinanai ir nepiecieama elektroenerija. Lai sknanas iz-maksas btu minimlas, vlams ne-liels dens pacelanas augstums, k ar efektvi un pareizi instalti ski.

Ikvien recirkulcijas cikl deni vlams pacelt tikai vienu reizi, k rezultt gravitcijas ietekm dens iztek cauri visai sistmai atpaka uz ska nosdtilpni. Ski biei vien novietoti tiei pirms biofiltra iekrtas un degazatora, jo tur skas dens sagatavoanas process. Jebkur gadjum sknis ir jnovieto aiz mehnisks filtrcijas iekrtas, lai izvairtos no organisko vielu cietajm daim, kas nk no zivju baseiniem.

Kopjo sknanas augstumu jeb dinamisko augstumu aprina, summjot faktisko sknanas aug-

2.17. att. Piemrs dada tipa sku darbbai. Augstspiediena (centrbdzes) skus izmanto neliela dens daudzuma pacelanai lielk augstum, bet zemspiediena aksilos skus (propellerskus) liela apjoma dens pacelanai neliel augstum.

dens sku veidi


- 27 -

stumu ar spiediena zudumiem cauruu posmos, lkumos un citos veidgaba-los. Ja deni skn caur iegremdto biofiltru, pirms tas pats krt lejup caur degazatoru, jierina ar biofil-tra pretspiediens. Skkas instrukci-jas attiecb uz skiem un visas recirkulcijas sistmas hidrodinamiku aj rokasgrmat nav ietvertas.

Msdienu zivju audzanas recirkulcijas sistms dens pacelanas kopjais augstums ir mazks par 2 metriem, tpc ir lietdergi izmantot zemspiediena skus. Tomr dens bagtinanai ar tro skbekli ir nepiecieami centrbdzes tipa ski, jo tikai tie spj radt nepiecieamo augsto spie-dienu oksieneratora konus.

Atsevis sistms dens kustbu pank, aercijas aks pot gaisu. ds sistms degazcija un dens plsma tiek nodrointa vien proces, ldz ar to dens nav jpace liel augstum. Tomr vienlaicga degazcija un dens apmaias nodroinana ne vienmr ir efektvka k dens uzsknana uz degazatoru, jo aercijas akas enerijas patria un degazcijas efektivittes zi atpaliek no kolon-nas tipa aeratoriem-degazatoriem.

Uzraudzba, kontrole un trauksmes signalizcija

Intensv tipa zivju audztav nepiecieama stingra raoanas procesu uzraudzba un kontrole, lai neprtraukti nodrointu zivm

vislabkos auganas un turanas apstkus. Tehniskas dabas kmes var viegli izraist btiskus zaudjumus, tpc avrijas signalizcija ir vitli nepiecieama instalcija audztavas darbbas nodroinanai.

Daudzs moderns saimniecbs ir centrl kontroles sistma, kas uz-rauga skbeka saturu, temperatru, pH, dens lmeni un dadu mo-toru darbbu. Ja kds no parametri-em iziet rpus iepriek noteiktm robem, problmu vispirms mina atrisint automtika ar attiecgs iekrtas ieslganas/izslganas komandm. Gadjum, ja problmu di atrisint neizdodas, atskan trauksmes signls. Centrlaj kon-troles un vadbas sistm var integrt ar zivju automtisko baroanu. Tas dod iespju saskaot baroanas laiku ar lielku skbeka padevi, jo aj laik palielins skbeka patri. Vienkrks sistms, kur uzraudzba un kontrole nav pilnb automatiztas, personlam atseviu korekciju veikanai jlieto roku darbs.

Jebkur gadjum neviena recirkulcijas sistma nevar strdt bez zivju audztavas personla paldzbas, tpc kontroles sistma ir jsavieno ar avrijas signalizcijas sistmu, kas brdina personlu jebkdu nopietnku problmu gadjum. Pat automatizts zivju audztavs ir paredzta trauksmes signla ieslgans, ja atkljusies problma vismaz 20 minu laik ne-tiek atrisinta.


- 28 -

Avrijas sistma

Recirkulcijas sistm pirmais un svargkais piesardzbas paskums ir tr skbeka rezerves padeves nodroinana. Tda iekrta ir vienkra un sastv no tra skbeka rezervura un sadales sistmas ar difuzoriem, kas ierkoti visos baseinos. Prtrkstot elektroenerijas padevei, oksigenatora magntiskais vrsts paveras, un skbeklis zem spiediena plst uz katru baseinu, t pasargjot zivis no bojejas.

Lai nodrointu neprtrauktu elektrbas padevi, nepiecieams enerators. dens apmaias pr-traukans gadjumos taj notiek toksisk amonjaka uzkrans. ir nkam risinm problma, kad skbeka apgde ir nodrointa ar papildu skbeka nodroinanas sistmu. Tpc ir svargi vismaz

2.18. att. Skbeka zonde (Oxyguard) pirms iegremdanas den un skbeka satura mranas sistm, vispirms tiek kalibrta sausum. Vides parametru uzraudzbu var datorizt, ietverot lielu daudzumu mrjumu un avrijas signalizciju.

2.19. att. Skbeka rezervurs un rezerves elektroenerators.


- 29 -

stundas laik atjaunot dens plsmu recirkulcijas zivju turanas baseinos.

Ieemamais dens

deni recirkulcijas sistmai vlams emt no tda avota, kas ir brvs no slimbu izraistjiem, vai ar dens pirms ielaianas sistm ir jsteriliz. Vairum gadjumu drok ir emt deni no urbuma, akas vai tamldzga avota nek tiei no upes, ezera vai jras. Ja ieemajam denim ir nepiecieama iepriekja apstrde, tad parasti izmanto smilu filtru mikrofiltrcijai, k ar UV vai ozona iekrtas dezinfekcijai.

- 31 -

lauksaimniecbas dzvniekiem nav spjgas paas regult savu ermea temperatru, tpc dens temperatra ir vissvargk zivju audzan. Aukst den zivis slikti aug; jo siltks dens, jo ts aug labk. Dadm sugm ir atirgi auganas tempi atkarb no dens temperatras, bez tam zivm ir ar apakjs un augjs letls temperatras robeas. Zivju audztjam noteikti zivis ir jtur tm atbilstoo temperatru robes, citdi ts aizies boj.

Vl viens zivju audzanas iespjas ietekmjos faktors ir audzjamo zivju izmri. Jebkur temperatr mazm zivm bs lielks auganas trums nek lielm zivm. Tas nozm, ka vien un taj pa laika period mazks zivis spj vairk pieemties

3. Zivju sugas recirkulcijas audztavs

Recirkulcijas sistma ir drgs paskums gan attiecb uz ts izbvi, gan ekspluatciju, tpc, lai gtu peu, tai ir jdarbojas efektvi. oti svargi ir pareizi izvlties audzjamo zivju sugu un iekrtot labi funkcionjou sistmu. Btb raoanas mris ir prdot zivis par iespjami augstku cenu, taj pa laik saglabjot cik vien iespjams zemas raoanas izmaksas.

Novrtjot dadus zivju audzanas projektus, jem vr, ka atbilstoa dens temperatra ir viens no svargkajiem raoanas paramet-riem, jo zivis ir aukstasiu dzvnieki. Tas nozm, ka zivs ermea temperatra ir vienda ar dens temperatru, kur t dzvo. Zivis atirb no ckm, govm un citiem

3.1. att. Varavksnes foreles auganas temps 6 0C un 16 0C temperatr k zivju izmra funkcija

Aug

anas

tem

ps -

svar

a pi

eaug

ums

(%di

en)

Zivs svars (g)

16 0C

6 0C


- 32 -

svar nek lielks zivis skatt 3.1. attlu.Mazs zivis ar labk izmanto izdinmo barbu nek liels zivis (3.2. attls). trka augana un labka barbas izmantoana pozitvi ietekm raoanas izmaksas, jo, rinot uz kilogramu izaudzto zivju, ts ir mazkas. Tomr mazo zivju audzana ir tikai viens solis vis raoanas proces ldz preu zivju ieguvei. Dabiski, ne visas saimniecbs audzjams zivis pc izmriem var bt mazas, tpc mazizmra zivju audzanas potencils ir ierobeots. Un tomr, ja apsprieam, kdas zivis vajadztu audzt recirkulcijas sistm, tad atbilde ir pirmm krtm un galvenokrt - mazizmra zivis. Vienkri un loiski ir ieguldt naudu zivju mazuu audzan, jo tdas investcijas labk atmaksjas.Ldzeki, kas ieguldti optimlas

dens temperatras sasniegan un uzturan visa gada garum, atmaksjas. Optimli turanas apstki nodroina zivm daudz trku auganu nek biei ne tik labi apstki savva. Tpat ir svargi atzmt, ka tra dens, pietiekama skbeka lmea un citas priekrocbas recirkulcijas sistm pozitvi ietekm zivju izdzvoanu, veselbu utt., kas kopsumm dod augstas kvalittes produkciju.

Saldzinot ar citiem lauksaimniecbas dzvniekiem, zivju daudzveidba ir liela, un ar akvakultr tiek audztas daudz dadas zivju sugas. Liellopu, cku vai vistu produkcijas tirgus nevar lepoties ar tik plau izvli. Patrtjs parasti nepieprasa gau no dadu iru ckm, liellopiem vai vistm, bet gan vlas iegdties dadus gabalus no kautermeiem. Bet zivju

3.2. att. Barbas prrina koeficients (BK) varavksnes forelei atkarb no zivs svara recirkulcijas sistm 15-18 0C temperatr.

Zivs svars (g)

Barb

as k

oefic

ient

s (B

K)


- 33 -

izvle ir liela, un patrtjs ir pieradis, ka var izvlties no virknes dadu zivju sugu, kas interes katru zivju audztju. Pdjo desmit gadu laik akvakultras saimniecbs ir ienkuas kdas simts jaunas densdzvnieku sugas, un to pieradinana akvakultras apstkiem noris ap simt reiu trk nek sauszemes dzvnieku domestikcija vai jaunu augu kultivana.

Audzto zivju apjomu zi pasaules mrog, stvoklis attiecb uz daudzu sugu audzanu nav apmierinos. Attl redzam, ka pasaules akvakultr nozmgks ir karpu dzimtas zivis, kas prstv tikai kdas piecas dadas sugas. Nkams divas svargks sugas ir

Atlantijas lasis un varavksnes forele. Prjo zivju produkciju prstv kdas 10 sugas. Tpc ir japzins, ka, kaut gan ir iespjams audzt daudzas un dadas sugas, tikai dau sugu zivju audzanas apjomi ir nozmgi pasaules mrog. Tomr tas nenozm, ka katras jaunas sugas ievieana akvakultr ir lemta neveiksmei. Vienkri ir japzins, ka jauno sugu zivju raoanas apjoms pasaul ir ierobeots, un o sugu audzanas pankumi un neveiksmes ir oti atkargi no tirgus apstkiem. Iecientu augstvrtgu sugu zivju raoana nelielos apjomos var izrdties ar ienesga, jo tm ir augsta cena. Tomr, t k du zivju prdoanas apjoms ir ierobeots, to cena drz var kristies, ldzko

3.3. att. Akvakultras produkcija pasaul. Avots: FAO

Lai, foreles, salakas

Mdijas

Dadas salddens zivis

Garneles

Karpas, barbeles un citas karpu dzimtas zivis

Austeres

Tilapijas un citas cihlidas

Dadas piekrastes zivis

Divvku gliemji

Salddens vveidgie

Mencas, heki, pikas

Tuni, pelamidas, zobenzivis

Stores, airdeguni

Citas


- 34 -

produkcijas apjoms un pieejamba tirg aug. Var izrdties oti ienesgi bt pirmajam un viengajam ar kdu jaunu akvakultras sugu tirg. No otras puses, tas ir ar riskants paskums ar lielu nenoteiktbu gan raoan, gan tirgus attstb.

Nav viegls uzdevums dod visprjas rekomendcijas, kdas zivju sugas vajadztu audzt akvakultras recirkulcijas sistms. Pankumus zivju audzan ietekm daudzi fak-tori, piemram, vietjs celtniecbas izmaksas, elektroenerijas cena un padeves stabilitte, apmcta personla pieejamba utt. Tomr, pirms domt par visu prjo, ir jrod atbildes uz diviem oti svargiem jautjumiem: vai iecert zivju suga spj labi piemroties recirkulcijas sistmas apstkiem un vai pc s sugas zivm ir atbilstos tirgus pieprasjums, kas vars nodroint pietiekami augstu cenu un pietiekami lielu apjomu, lai projekts nestu peu.

Uz pirmo jautjumu var atbildt relatvi vienkri: no bioloijas viedoka ikvienu zivju sugu, ko sekmgi audz tradicionlaj akvakultr, var tikpat viegli audzt ar recirkulcijas akvakultr. K jau tika mints, recirkulcijas tehnolo-ijas auj nodroint zivm tdu audzanas vidi, kas labk atbilst tiei attiecgs sugas prasbm. Recirkulcijas tehnoloija pati par sevi nav rslis jaunu sugu audzanai. Recirkulcijas sistm zivis augs tikpat labi, biei - pat labk. Vai tas bs izdevgi no ekonomisk viedoka, ir grti atbildt, jo tas ir atkargs no tirgus apstkiem, investcijm un raoanas izmaksm, k ar no sugas

spjas augt tri. Audzjot zivis ar lnu auganas tempu, k, piemram, galji auksto deu sugas, ir grti pankt tdu ikgadjo produkcijas izlaidi, kas attaisnotu raotn veikts investcijas.

Tirgus apstku labvlba attiecgajai sugai recirkulcijas sistm ir oti atkarga ar no citu raotju konkurences. Un tas neattiecas tikai uz vietjiem raotjiem, jo zivju tirgus ir pasaules mroga bizness, ttad ar konkurence ir globla. Piemram, Polij raotm forelm vartu bt jkonkur tirg ar samiem no Vjetnamas vai laiem no Norvijas audztavm, jo zivju prvadanas izmaksas vis pasaul ir relatvi zemas.

Recirkulcijas sistmas vienmr iesaka izmantot augstvrtgu zivju audzanai, jo augst prdoanas cena nosedz lielks raoanas izmaksas. Labs piemrs ir zuu audzana, kur augsta produkcijas cena pieauj izmantot ar samr drgas raoanas metodes. No otras puses, pastv spcga tendence recirkulcijas sistms audzt ar zivju sugas, kurm ir zemkas cenas, piemram, foreli un lasi.

Labs piemrs, k izmantot recirkul-cijas sistmu ar diezgan pieticgas cenas tirgus segment, piemram, porcijas izmra foreu audzan, ir Dnijas paraugaudztavas. To-mr dm raoanas sistmm ir jbt oti lielm, ar produkcijas apjomu 1000 tonnas un vairk, lai ts btu konkurtspjgas. Varbt nkotn vides apsvrumu d lielizmra lau audzana tiks prcelta no lau sprostiem jr uz recirkulcijas akvakultras sistmm


- 35 -

uz sauszemes. Pastiprinoties cai par dens resursiem un zemes platbm, iespjama pat tdu rkrtgi ltu zivju produktu k tilapiju audzana attiecgs recirkulcijas sistms. Konkrtas sugas piemrotba

recirkulcijas akvakultrai ir atkarga no daudziem un dadiem faktoriem no rentabilittes, vides apsvrumiem, bioloisks piemrotbas u.c. (3.4. attls).

Suga Piemrotba audzanai Tirgus

Atlantijas lasis Viegli audzjams akvakultr. Smoltu audzana recirkulcijas sistm ir veiksmga. Nkotn pankumus vartu gt lielizmra lau audzana recirkulcijas apstkos

Pasaules tirg domin Norvijas raotji

Varavksnes forele

Viegli audzjams akvakultr. Plai audz recirkulcijas sistms no mazuu stadijas ldz porcijas lieluma zivm

Sva konkurence, kas biei ir atkarga no vietj tirgus apstkiem

Zandarts Grti kultivjama suga. Kpuru stadij daudz problmu. Preu zivju audzana samr vienkra

Pietiekami labas cenas. Dabis-kajiem resursiem samazinoties, pieprasjums vartu pieaugt

Stores Viegli padodas audzanai akvakultr, tomr kpuru audzanai un kavira noslaukanai nepiecieamas labas prasmes

Labi tirgus apstki gaai un kaviram

Zutis Piemrota suga recirkulcijas akvakultr. Mkslga pavairoana nav iespjama. Kpurus (mazuus) nepiecieams iegt savva

Ierobeots tirgus ar svrstgm cenm

Baramundiasari

Nepiecieamas zinanas par kpuru audzanu. Preu zivju audzana samr vienkra

Pamat nokst vietj tirg par diezgan labm cenm

Gruperuasari

Nepiecieamas zinanas par kpuru audzanu. Preu zivju audzana samr vienkra

Pamat nokst vietj tirg par diezgan labm cenm

Jras asari/Jras plaui

Nepiecieama prasme izaudzt kpurus. Labi aug recirkulcijas sistms

Sareti tirgus apstki

te Nepiecieama prasme izaudzt kpurus. oti labi aug recirkulcijas sistms

Diezgan labas cenas atkarb no vietj tirgus apstkiem

Jrasmle s sugas audzana akvakultr vl nav pilnb apgta. Eksist dadi ri

Augstas cenas

Menca Mazuu audzana recirkulcijas apstkos ir veiksmga. Nepiecieams tlk attstt preu zivju audzanu

Cenas joprojm svrsts atkarb no savvaas mencu nozvejas

3.4. att. Recirkulcijas sistms audzts dads zivju sugas un to piemrotba audzanai

- 36 -

uzraudzbas iestds vartu saemt nepiecieams ataujas bvniecbai, dens izmantoanai, notekdeu novadanai utt.

Iziroa nozme ir prasmgu darbinieku atraanai, lai vartu nodroint zivju audztavas labu prvaldbu. Ir rkrtgi svargi atrast tdu vadtju, kas ir sava darba patiess entuziasts un tikpat ieinterests pankumos k akciju panieki.

Biei vien par zemu tiek novrttas zivju audztavai nepiecieams finanses. Uzskot ierkot pilngi jaunu audztavu, ts kapitls izmaksas ir rkrtgi augstas, un investoriem biei piemirstas, ka zivju audzana ir ilglaicgs paskums. No bvniecbas uzskanas bra ldz pirmajiem iemumiem par prdotajm zivm parasti paiet viens ldz divi gadi, td ir vitli svargi rpgi sastdt budetu.

Lai gtu sistemtisku prskatu par visu projektu, jizstrd biznesa plns. T sastdanas un tirgus ptjumu veikanas detaas nav ietvertas aj rokasgrmat, tpc detalizta informcija par iem jautjumiem ir jmekl citur. Tomr autori ir centuies ieskict galvenos biznesa plna punktus un sniegt

4. Projektu plnoana un stenoana

Recirkulcijas akvakultras audz-tavas ierkoanas ideja biei vien balsts uz pretrungiem priekstatiem par to, kas ir svargi un kas - interesanti. Cilvki cenas koncentrties uz lietm, ko labi pazst, vai ar uz to, kas iet visinteresantk, aizmirstot par citiem projekta aspektiem.

Pirms projekta uzskanas btu jnoskaidro di etri pamatjautjumi:

attiecgs zivju sugas cena un pieprasjums pc ts tirg;

vietas izvle un raoanas tehnoloija;

darbaspks, ieskaitot prasmgu darbu vadtju;

projekta finansana visos t posmos, ldz pat strdjoai audztavai.

Ttad vispirms ir jnoskaidro, vai attiecgs sugas zivm, raojot ts plnotaj apjom, bs pieemamas cenas. Td pirms tlko sou speranas ir svargi veikt attiecgu tirgus izpti.

Tpat ir svargi noteikt, kda veida audztava bs nepiecieama attiecg produkta raoanai, k ar atrast tai vietu. Visbiek ir lietdergi izstrdt pirmsprojekta skices, lai

4.1. att. No projekta idejas ldz galaproduktam


- 37 -

4.2. att. Galvens biznesa plna sastv daas (adaptts pc Palo Alto Software Ltd.).

budeta posteu un kalkulciju piemrus, lai lastjs gtu priekstatu par risinmajm problmm zivju audztavas projekta izstrdes gait (adaptts pc Palo Alto Software Ltd.).

Nodergu informciju par uzmjdarbbas uzskanu var izlast interneta vietn:

www.businesslink.gov.uk/bdotg/action

Biznesa plnu piemri atrodami interneta vietn:

www.bplans.co.uk/sample_business_plans.cfm (Palo Alto Software Ltd).

Tpat ir svargi ski izplnot raoanas procesu un rpgi saskaot o plnu ar budetu. Analizjot zivju audztavas raoanas pankumus vai neveiksmes, galvenais darba dokuments ir raoanas plns. T k praks biei vien zivju audztavas raoanas jauda izrds vai nu labka vai sliktka, nek teorij paredzts, tad ds plns ir regulri jkori. Izstrdjot raoanas plnu, ir nepiecieams vispirms aprint zivju masas paredzamo pieaugumu mnea laik. Raoanas apriniem un plnoanai ir izstrdtas vairkas datorprogrammas. Ts visas balsts uz zivju krjumu pieauguma apriniem, izmantojot attiecgs zivju sugas auganas trumu procentos dien. Auganas trums ir atkargs no zivju sugas, zivju izmriem un dens temperatras. Dadm sugm ir atirgas optimls auganas temperatras, ko nosaka o zivju dabisk dzvotne. Mazizmra zivm auganas trums ir lielks nek lielkm zivm.

Baroanas normas un barbas izmantojambas koeficients (BK), pats par sevi saprotams, ir du aprinu neatemama sastdaa. Raoanas

1. Projekta kopsavilkumsProjekta mris, uzdevumi un pankumu atslga

2. Informcija par firmuUzmuma panieki, partneri

3. ProduktiProdukcijas analze

4. Tirgus analze Tirgus segmentcijaMra tirgusTirgus prasbasKonkurenti

5. Stratijas un projekta stenoana

Konkurtspjas apakj robeaPrdoanas stratijaPrdoanas prognozes

6. Prvaldbas kopsavilkumsPersonla plnoana un uzmuma organizcija

7. Finanu plnoanaSvargkie apsvrumiRisku analzePlnot pea un zaudjumiNaudas plsma un bilance


- 38 -

ieskaitot t laika prognozanu, kad nepiecieams zivis irot vai sadalt pa vairkiem baseiniem. Tpat ir jatceras, ka, izstrdjot raoanas plnu, jparedz populcijas zudumi. Ieteicams aprinus veikt, par pamatu izmantojot mnea rdtjus un pieemot, ka zivju mirstba ir 1% mnes, tomr jvads ar pc konkrtas pieredzes. K var redzt aprina piemr, mnes netiek rintas visas 30, bet gan tikai 28 dienas, jo dadu raoanas operciju d zivis daas dienas mnes praktiski netiek barotas.

Biznesa pln ir jiekauj das budeta daas:

investciju budets (kopjs kapitla izmaksas); apgrozmo ldzeku budets (uzmjdarbbas

uzskana); skaidras naudas ldzeki (krtjie izdevumi).

Vienmr ir ieteicams konsultties ar profesionlu grmatvedi un sastdt ski izstrdtu budeta tmi, paredzot taj visus izdevumus. Budetam ir

4.3. att. Dada izmra storu rekomendto barbas diennakts devu piemrs procentos no zivju svara pie dadas dens temperatras. Baroanai jbt pielgotai raoanas stratijai un audzanas apstkiem, tpat k ar barbas tipam. Baroana saska ar rekomendto lmeni dos optimlku BK, tdjdi ietaupot izmaksas un samazinot ekskrementu daudzumu. Nosakot augstkas par rekomendtajm baroanas normas, augana notiks uz augstka BK rina. Avots: BioMar.

plnu var vieglk sastdt, izmantojot attiecgs zivju sugas baroanas tabulas. das tabulas izplata barbas raotji un tajs tiek emta vr attiecg zivju suga, zivju lielums un dens temperatra (4.3. attls). Dalot barbas devu (racionu) ar BK, aprina zivju auganas tempu diennakt. Zivju dzvsvara pieaugumu noteikt laika posm var aprint pc das formulas:

Kn = K0(1+r)n

kur n - dienu skaits, K0 - zivs svars 0 dien, bet Kn - zivs svars n dien. Tdjdi 100 gramus smaga zivs ar dzvsvara pieaugumu 1,2% dien 28 diens iegs du svaru:

K28 dienas = K100 grami (1+0.012)28 dienas

= 100(1.012)28 = 139.7 grami

Neatkargi no zivju izmriem vai to skaita, ds viendojums ir izmantojams zivju krjumu pieauguma aprinanai un raoanas plna sastdanai,

Zivju lielums Granulu lielums


- 39 -

4.4. att. Piemrs investciju budetam pilnas recirkulcijas sistmai slgts telps, procentos.

jbt atbilstoi dokumenttam, lai prliecintu investorus, saemtu bankas kredtu un vartu vest sarunas ar finanu institcijm. Jaunajs ES dalbvalsts darbojas atbalsta programmas, kas atsevios gadjumos var finanst ldz pat 70% no nepiecieamajm investcijm.

Investciju budets ir stipri atkargs no recirkulcijas ceha konstrukcijas, kas savukrt ir atkarga no konkrts valsts un vietjiem apstkiem celtniecbas viet. Tlk ir dots investciju budeta piemrs pilnai recirkulcijas sistmai slgts telps ar tmes sadam procentos. Zemes pirkanas izmaksas taj nav iekautas.

Bvniecbas izmaksas ir atkargas ne ti-kai no vietjm celtniecbas izmaksm, bet ar no audztavas izmriem un audzjams zivju sugas. Iekaujot iz-maksas vism raoanas telpm - vais-linieku audzanai, mazuu ieganai, iroanai un izaudzanai ldz preu zivju izmriem, recirkulcijas tipa zivju audztavai ar jaudu ap 100 tonnu gad investciju kopsumma sasniegs ldz 10 EUR uz 1 kg saraots zivju produkcijas. Ltkas, tikai preu zivju audzanas recirkulcijas sistmas zem klajas debess ar jaudu 1000 ton-nu gad izmakss tikai apmram 2,5 EUR uz 1 kg izaudzto zivju. Piemri no Rietumeiropas valstm liecina, ka 2009. gad recirkulcijas akvakultras foreu audztava zem klajas debess ar jaudu 1000 tonnu gad izmaksja ap 3 miljoniem EUR. Kopjs izmaksas ir oti atkargas no t, vai audztava nodarbojas ar pilna cikla opercijm vai tikai preu zivju audzanu, k ar vai sistma atrodas slgts telps vai zem klajas debess. Recirkulcijas zivju audztavas celtniecba jplno, balstoties ar uz apsvrumiem par klimatu, attiecgo audzjamo sugu, ts bioloiskajm stadijm. Valdos tendences rda, ka, jo augstka dens recirkulcijas pakpe, jo lielka iespja, ka raotni vajadzs izvietot slgts telps.

Attiecb uz zemes iegdi recirkulcijas zivju audztavas izbvei jnorda, ka ts izmri ir atkargi no zivju sugas un raoanas intensittes. Kopum recirkulcijas raotnes vidjie izmri ir apmram 1000 m2 uz 100 tonnm zivju (pelaisko). Jo lielki kopjie raoanas apjomi, jo mazk zemes platbas vajadzgs uz 1000 tonnm izaudzto zivju.

Investciju budets 100%(kapitls izmaksas)Celtniecba 36%Iekrtas 26%Cements dens apstrdei 12% Zivju baseini 12%Cauruu sistma 3%Monta 2%Transports 2%Apsildanas un atdzesanas iekrtas 2%Baroanas un apgaismoanas iekrtas 2%Elektromontas darbi 1% Zivju iroanas iekrtas 1%Eju izbve 1%


- 40 -

Interesanti atzmt, ka 4.5. attl dotaj piemr elektroenerijas izmaksas ir tikai 7% no kopjm izmaksm. Elektroenerijas izmaksas ir svargas, tau tas nebt nav lielkais izmaksu postenis recirkulcijas saimniecbs. Faktiski s izmaksas ir ldzg lmen k daudzs tradicionlajs zivju audztavs, kur dzenrati, ski, skbeka konusi un citas iekrtas patr diezgan daudz enerijas.

Viss akvakultras saimniecbs dominjoais izmaksu postenis parasti ir barba, kas liek vlreiz uzsvrt labas prvaldbas milzgo nozmi. Uzlabojot BK, ievrojami paaugstins raoanas efektivitte.

Ldzgi k cits prtikas raoanas nozars, ar zivju audzan jo lielka raotne, jo zemkas izmaksas uz vienu saraoto produkcijas vienbu. Tomr izskats, ka, raojot ievrojami vairk par 2000 tonnm gad, ties izmak-sas vairs nesamazins. Turpretim

raoanas apjoma palielinjums no pris simtiem tonnu ldz 1000 tonnm gad patiem jtami samazina iz-maksas uz vienu saraoto produkci-jas vienbu. Ieguvums no raoanas palielinanas, audzjot dadas zivju sugas, var bt atirgs, pie tam, uzmangi japsver ar, k tiei tiks realizta paplainans. Saprtga plnoana var aiztaupt daudz darba un izdevumu.

Rokasgrmatas pielikum ir kontrol-saraksts ar bioloiskajiem un tehniskajiem faktoriem, kas var ietekmt recirkulcijas sistmas izbvi. Tas var bt nodergs, lai izplnotu skkas detaas un identifictu iespjamos rus projekta stenoan.

Barba (nepigmentta)

Amortizcija

Darba samaksa

Zivju mazuu iegde

Enerija

Administrcija

Skbeklis

Remonti un apdroinana

imiklijas

4.5. att. Piemrs izmaksu sadaljumam lielai porciju foreu raotnei (2000 tonnu gad), kas ieprk mazuus un izaudz tos ldz 300-500 g lielm zivm. Kopjs raoanas izmaksas ir mazk par 2 EUR/kg dzvu zivju. Kopjs investcijas dai slgts telps novietotai recirkulcijas sistmai ir ap 8 miljoni EUR (4 EUR uz 1 kg produkcijas).

- 41 -

citu operciju. Svargi ir sastdt visu ikdienas uzdevumu sarakstu, k ar sarakstus prbaudei ar ilgkiem laika intervliem.

Katru dienu vai vienu reizi ned: zivju uzvedbas vizul

novrtana; dens kvalittes vizul apskate

(caurspdba/duainums); hidrodinamikas (plsmas)

prbaude zivju baseinos; barbas sadales no

automtiskajm barotavm prbaude;

nobeiguos zivju savkana un reistrcija;

izskalot baseinu izpldi, ja tie aprkoti ar vertiklajm nosdcaurulm;

skbeka zondes membrnas notrana;

faktisk skbeka lmea reistrcija baseinos;

dens lmea prbaude ska tvertns;

mehnisko filtru sprauslu prbaude;

temperatras reistrana; amonjaka, nitrta, nitrta un pH

testi; jaun ienko dens apjoma

reistrcija; spiediena prbaude skbeka

konusos; NaOH vai kaa prbaude pH

regulanai; UV iekrtas darbbas prbaude;

5. Recirkulcijas sistmas ekspluatana

Prorientans no tradicionls zivju audzanas uz recirkulcijas sistmu btiski izmaina ikdienas procedras un prasmes, kas nepiecieamas audztavas apsaimniekoanai. Zivju audztjs ir kuvis gan par zivju, gan dens resursu prvaldtju, un prasme apsaimniekot deni un saglabt t kvalitti ir tikpat svarga, ja vl ne svargka, k prasme apkopt zivis. Ja agrk varja godgi nostrdt darbdienu zivju audztav un atgriezties mjs, tad tagad ir ieslgta mainrija, kas darbojas neprtraukti 24 stundas diennakt. Visas sistmas uzraudzba audztjam nodroina neprtrauktu pieeju informcijai par sistmas stvokli, bet avrijas gadjum vi saems avrijas signalizcijas brdinjumu.

Svargkie ikdienas darbi ir minti sarakst, kas veido visprjo darbbas modeli. Praks nk klt vl daudz

5.1. att. dens kvalitte un plsma filtros un zivju baseinos ir biei vizuli jprbauda. Tradicionl pilienu filtra augj plksne, no kuras dens notek cauri filtra substrtam.


- 42 -

izmantots elektrbas (kWh) reistrcija;

iepazans ar kolu atstto informciju uz ziojumu da;

avrijas signalizcijas sistmas ieslgana pirms doans prom.

Vienu reizi ned vai vienu reizi mnes: biofiltru iztrana saska ar

ekspluatcijas instrukciju; kondenst dens novadana

no kompresora; dens lmea prbaude rezerves

tvertn; O2 daudzuma prbaude

skbeka rezervur; pH metra kalibrcija; barotavu kalibrcija; O2 zondu kalibrcija zivju

baseinos un sistm; trauksmes signalizcijas

prbaude un tests; avrijas skbeka padeves

sistmas prbaude visiem baseiniem;

visu sku un motoru prbaude un testa palaiana;

rezerves eneratora prbaude un testa palaiana;

pilienu filtru ventilatoru prbaude;

filtru elementu un mehnisko gultu ieeoana;

prbaude, vai sistm nav miris dens un piesardzbas paskumu veikana;

filtru nosdtilpu prbaude tajs nedrkst krties das.

Reizi 6-12 mneos:

UV sterilizatora trana un lampu nomaia;

eas, eas filtra un gaisa filtra nomaia kompresoros;

dzesanas toru nosdtvertu prbaude un trana;

rpga biofiltra iztrana (ja nepiecieams);

elektrolta, cinka un membrnas atjaunoana skbeka zonds;

cilindrisk filtra sprauslu iztrana.

Lai nodrointu audztajm zivm vislabvlgkos apstkus, recirkulcijas sistmas apsaimnie-koana prasa nemitgu vides para-met ru reistrciju un korekciju. Katram parametram ir zinmas pielaides robeas, kas ir bioloiski pieaujamas. Visa raoanas cikla laik katra atsevia audztavas sek-cija var tikt slgta, lai pc laika atkal atsktu darbbas ar nkamo zivju par-tiju. Tdas izmaias ietekm sistmu kopum, bet jo pai pret tm jutgs

5.2. att. Skbeka enerators. Jrpjas par specializto ieru kontroli un apkopi

5. Recirkulcijas sistmas ekspluatana

- 43 -

ir biofiltrs. 5.3. attl ir pardts, kda dadu slpeka savienojumu koncentrcija laika gait atstj jaunu iedarbintu biofiltru. Svrstbm pakauti ar daudzi citi parametri, no kuriem vissvargkie redzami 5.4. attl. Atsevios gadjumos ie parametri var sasniegt tdas vrtbas, kas ir nevlamas vai pat toksiskas zivm. Tomr konkrtas o lmeu vrtbas te nav iespjams nordt, jo toksiskums ir atkargs no daudziem faktoriem, k zivju suga, temperatra un pH. Toksiskumu ietekm ar zivju pielgoans vides apstkiem konkrtaj sistm.

Maksimlo nitrta toksiskuma robeu var samazint, pievienojot sistmas denim sli (skat. ar 2. nodau). Vlamie lmei dadiem fiziskajiem un miskajiem dens parametriem

recirkulcijas sistm ir nordti 5.4. attl nkoaj lappus.

5.3. att. Dadu slpeka savienojumu koncentrcijas dinamika pc biofiltra palaianas.

Laiks

Amonjaks Nitrts Nitrts

Nitrta toksiskuma risks

Konc

entr

cija


- 44 -

Rdtjs Formula Mrvienba Norma Nevlams lmenis

Temperatra OC Atkarb no sugas

Skbeklis O2 % 70-100 < 40 un > 250

Slpeklis N2 % 80-100 > 101

Ogleka dioksds CO2 mg/L 10-15 > 15

Amonijs NH4+ mg/L 0-2.5 (pH ietekme) > 2.5

Amonjaks NH3 mg/L< 0.01

(pH ietekme) > 0.025

Nitrts NO2- mg/L 0-0.5 > 0.5

Nitrts NO3- mg/L 100-200 >300

pH 6.5-7.5 < 6.2 un > 8.0

Srmainba mmol/L 1-5 < 1

Fosfors PO43- mg/L 1-20

Suspendts ciets vielas SS mg/L 25 > 100

SP COD mg/L 25-100

BSP BOD mg/L 5-20 > 20

Humusvielas 98-100

Kalcijs Ca++ mg/L 5-50

5.4. att. Dadu fizisko un misko dens kvalittes rdtju ieteicamie lmei recirkulcijas sistm

- 45 -

Sekundrs attranas notekdeos parasti ir augsta slpeka un fosfora vielu koncentrcija. o t saucamo prpldes vai atlieku deni var novadt atpaka vid - up utt., vai ar atpaka recirkulcijas sistm. Biogno vielu koncentrciju prpldes den var samazint, novadot to uz bioloisks attranas augu laukiem, lagnm vai ar uz infiltrcijas sistmu, kur tiek absorbti fosfora un slpeka savienojumi.

Prpldes den no slpeka var ar atbrvot, izmantojot denitrifikciju. K aprakstts 2. noda, im anaerobajam procesam k ogleka avotu visbiek izmanto metanolu. Denitrifikciju recirkulcijas sistmas iekien izmanto, lai samazintu nepiecieambu pievienot svaigu deni. Savukrt recirkulcijas sistmas rpus denitrifikcija paldz samazint slpeka nopldi vid. Metanola viet k ogleka avotu var izmantot ar das no mehniskajiem filtiem. Td gadjum ir nepiecieama denitrifikcijas kameras stingra uzraudzba, pie tam ir grtk o kameru iztrt un izskalot. Jebkur gadjum, efektva denitrifikcijas kamera var samazint slpeka saturu izpldes den ldz minimumam.

6. Notekdeu attrana

Zivju audzana recirkulcijas sistm, kur deni izmanto atkrtoti, nenozm, ka zivju audzanas atkritumi pazd pai no sevis. Gan netrumiem, gan zivju ekskrementiem galu gal kaut kur ir jnokst. Ldz zinmai pakpei s sistmas bioloiskie procesi samazina organisko savienojumu apjomus, notiekot vienkras bioloisks sadalans vai mineralizcijas procesam. Tomr jrins, ka audztav vajadzs atrisint jautjumu par ievrojamas organisko du masas utilizciju.

Recirkulcijas sistmas atkritumi nk galvenokrt no mehnisk filtra, kur fces un citas organisks vielas tiek atdaltas caur filtra du izpldes eju. Kopjo izpldes apjomu no recirkulcijas cikla palielina ar biofiltru trana un skaloana.

Recirkulcijas atkritumproduktu tlk apstrde var noritt dadi. Lai koncentrtu das attrmaj den, diezgan biei uzstda sekundru mehnisks attranas un uzkranas iekrtu, kur notiek du frakcijas sedimentcija vai tlka mehnisk atdeoana, pirms ts zemnieku saimniecbs izkaisa uz laukiem k mslojumu. Mehnisk atdeoana ar ldz minimumam samazina du apjomu, kas atvieglo to apstrdi un pazemina utilizcijas izmaksas. No otras puses, du mehnisk atdeoana saists ar augstkm investcijm un ekspluatcijas izmaksm.


- 46 -

6.1. att. Du un dens kustba recirkulcijas sistmas iekpus un rpus. Jo lielks recirkulcijas trums, jo mazks dens daudzums atstj sistmu (prtraukt lnija) un mazks ir attrm dens daudzums.

6.2. att. Lentes filtrs du atdeoanai. Avots: Hydrotech

densDasDubi

Zivju baseini

Biofiltrs-mikrofiltrs

Augu lagna vai zemes filtrs

Sedimentcijas baseins un/vai atdeoana

StrautsUpe

Krasts

Lauksaimniecbas zeme

Mehniskaisfiltrs

Svaiga dens avots

Recirkulcijas sistma

6. Notekdeu attrana

- 47 -

Ir svargi atzmt, ka zivm vielmaias atkritumu ekskrcija noris savdk

nek lauksaimniecbas dzvniekiem, piemram, ckm vai govm. Zivis

6.3. att. Augu lagnas tipa attranas dis pirms un pc aizauganas, novietots aiz recirkulcijas sistmas foreu audztavas Dnij. Avots: Per Bovbjerg, DTU Aqua

6.4. att. Slpeka (N) un fosfora (P) izvadana no audztajm zivm. Slpeklis tiek izvadts galvenokrt izdu veid. Avots: Vides aizsardzbas aentra, Dnija.

BARBA

Barba 100 kg (50% olbalt.) satur

N: 8 kg

P: 1 kg

AUgANA

barbas prrina koeficients: 1.1.

Svars: 91 kg

N: 2.7 kg

P: 0.45 kg

ATKRITUMI

Cuetdais

N: 0.8 kg

P: 0.25 kg

idrum

N: 4.5 kg

P: 0.3 kg


- 48 -

lieko slpekli prsvar izvada ar urnu caur aunm, nelielu dau - caur anlo atveri fu veid, tpc slpeka pamatfrakcija pilngi izst den, un to nevar uztvert ar mehnisko filtru. Fosforu zivis izvada tikai ar fcm. Uztverot fces ar mehnisko filtru, audztava atbrvojas no lielkas daas fosfora, bet tikai no nelielas, fcs saistts slpeka daas. Atlikus,

izdus slpeka daa biofiltr pamat tiek prvrsta par nitrtu. aj form slpekli var brvi izmantot augi, tpc to var lietot zemkopb k mslojumu, vai vienkri novadt uz augu lagnm vai laukiem.

Ekskrementus no zivju audzanas baseiniem ir svargi nekavjoties aizvadt ldz mehniskajam filtram, pa ceam tos nesadalot. Jo neskartk un cietk veid tie nonk uz mehnisk filtra, jo vairk cieto frakciju un citu savienojumu filtrs uztver. 6.1. tabul pardta aprint slpeka, fos-fora un suspendto organisko vielu uztveranas efektivitte jeb pakpe (%) mehniskajos mikrofiltros ar dadiem sietiem un dada tipa baseinos.

Jo lielks dens recirkulcijas trums un augstka attranas pakpe, jo mazk svaiga dens nepiecieams zivju audztavai un mazk notekdeu nkas attrt. Arvien vairk ir tdu risinjumu, kur dens vispr neatgrieas apkrtj vid, piemram, up. Pc notekdeu attranas pirm soa, nelielo atlikuo dens daudzumu var vienkri

iescint augsn audztavas apkrtn. Jebkur gadjum, no recirkulcijas zivju audztavas kopjais notekdeu apjoms ir ievrojami mazks nek no tradicionls zivju fermas, kas izmanto caurtekou deni (6.6. att.).

dens recirkulcija ir efektva tehno-loija zivju audztavas nelabvlgas ietekmes uz vidi mazinanai, tomr dens attranai ir nepiecieama stingra ikdienas prvaldba, lai garanttu ts efektvu darbbu. Kombinjot intensvu zivju audzanu recirkulcijas vai tradicionlajs sistms ar ekstensvu akvakultru, piemram, tradicionlo karpu dsaimniecbu, var veiksmgi atrisint

Rdtjs Taisnteces baseins Paattros baseins

Mikrofiltrasiets

40 60 90 40 60 90

Efektivitte, %

Kopjais P 50-75 40-70 35-65 65-84 50-80 45-75

Kopjais N 20-25 15-25 10-20 25-32 20-27 15-22

Kopjs SD

50-80 45-75 35-70 60-91 55-85 50-80

6.5. att. Slpeka (N), fosfora (P) un suspendto daiu (SD) uztverana ar mehnisko filtru. Avots: Bdenes-Virtembergas Zivsaimniecbas Ptniecbas Stacija (Vcija)

6. Notekdeu attrana

- 49 -

bioloisk piesrojuma problmas. Barbas vielas no intensvs sistmas izmanto k mslojumu ekstensvajos dos, nopludinot lieko deni no intensvs audztavas uz karpu diem. Savukrt ekstensvo du deni var atkrtoti izmantot k raoanas procesu deni intensvaj audztav. Ekstensvajos dos izaugus aes un densaugus apds zldjas karpu dzimtas zivis, kas pc auganas cikla beigm ks par preu zivm un tiks patrtas. Intensvaj sistm tiek sasniegti optimli zivju auganas apstki, un

Izplde no dada tipa zivju audztavm pie produkcijas 1000 tonnas gad

Slpeka izplde, kg/gad

dens patri, m3/dien

Tradicionls denscaurteces zivju audztavas

38,000 250,000

Dajas dens recirkulcijas zivju audztavas

2,000 10,000

Pilnas dens recirkulcijas zivju audztavas

250 1,500

6.6. att. dens patri un slpeka notekdeu izplde no dada tipa zivju audztavm. Avots: Dnijas Akvakultra

kombincij ar ekstensvajiem diem tiek apmierintas vides aizsardzbas prasbas.

Novatoriskam uzmjam recir ku-l cijas akvakultra piedv vair-kas dadas papildu iespjas. Kombinjot dada tipa zivju audz-anas sistmas, var, piemram, at-ts tt trisma biznesu, piedvjot dos karpu sporta zveju vai foreu makeranu pc principa noer un atlaid, k ar vlk uzbvjot naktsmtnes, zivju restornus un ci-tus objektus.


- 50 -

6.7. att. Intensvo un ekstensvo sistmu kombincija Ungrijas zivju audztav, kas piedv visdadks iespjas. Avots: Lazlo Varadi, Zivsaimniecbas, akvakultras un irigcijas ptniecbas institts (HAKI), Szarvas, Ungrija

- 51 -

Kad vien iespjams, jveic rpga recirkulcijas sistmas dezinfekcija. T ietver gan ikvienu jaunu, vl nelietotu raoanas lniju vai cehu, gan ar esou sistmu, kas iztukota un gaida jaunas zivju partijas ielaianu. Jatceras, ka recirkulcijas sistm slimbas no viena baseina visticamk izplatsies uz prjm tvertnm sistm, tpc paa nozme ir jpieir profilakses paskumiem.

Recirkulcijas sistms, kurs izmanto ikrus no savvaas zivm, piemram, resursu atjaunoanas nolkos, protams, nav iespjams iegt ikrus ar veselbas sertifiktu. dos gadjumos vienmr ir jrins ar zinmu risku, ka var ievazt slimbas, kuru ierosintji dzvo ikros. Tdas

7. Slimbas

Ir daudzi piemri, kur recirkulcijas sistmas darbojas, vispr nesaskaroties ar jebkdu slimbu problmm. Ir pat iespjams pilnb izolt recirkulcijas zivju audztavu no nevlamiem zivju patogniem. Vissvargk ir prliecinties, lai audztav izmantotie zivju ikri btu pilnb brvi no slimbm un, vlams, iegti no veterinri sertificta vaislas materila. Jprliecins, ka audztav ieplstoaj den nav slimbas ierosintju, vai ar tas ir jsteriliz. Daudz labk ir izmantot urbuma, akas vai ldzga avota deni, nek emt to tiei no jras, upes vai ezera. Tpat ir jnodroina, lai audztavas apmekltji un personls nevartu ievazt slimbas.

7.1. att. Kju vanna ar 2 % joda dumu slimbu prneanas novranai


- 52 -

slimbas ir, piemram, infekcioz aizkua dziedzera nekroze (IPN), bakteril nieru slimba (BDK) un, iespjams, herpes vruss, no kura nevar atbrvoties ikru dezinfekcijas ce. Profilakses shmas piemrs ir redzams 7.2. attl.

Labs risinjums, k novrst patognu piesrojumu sistm, ir dadu raoanas stadiju fiziska atdalana, tpc inkubatoram btu jstrd k izoltai slgtai sistmai, tpat ar mazuu un preu zivju audzanas iecirkiem. Ar vaislinieku saime, ja tda ir, jtur atsevi ceh. Td veid ir daudz vieglk un praktiskk likvidt slimbas. Atsevias saimniecbas ir t iekrtotas, ka var darboties pc principa visu iek - visu r, t.i.,

proti, audzanas cikla gait ikvienu cehu iztuko pilnb, dezinfic un tikai pc tam tur ievieto jaunu partiju ikru vai mazuu. Tas ir labs prvaldbas risinjums, ko obligti vajadztu praktizt attiecb uz ikriem un mazka izmra zivm, kuras pirms prvietoanas tlk audz relatvi su laiku. Ar lielkm zivm tas btu labs risinjums, tomr tam var tri zust efektivitte. Strdjot ar lieliem zivju apjomiem, ir tehniski grti izvkt visas preu zivis no ceha pirms nkams partijas ielaianas. Turklt, pilnb nenoslogojot sistmas platbas un kapacitti, da prakse tri vien kst nerentabla.

Zivju rstana recirkulcijas sistm ir atirga no rstanas

Kas jatceras K to paveikt

Svaigs dens jiegst no tra avota Ieteicams izmantot gruntsdeni. Dezinficjiet to ar UV. Atsevios gadjumos izmantojiet smilu filtru un ozonu

Sistmas dezinfekcija Piepildiet sistmu ar deni un palieliniet pH ldz 11-12, izmantojot ntrija hidroksdu NaOH, apmram 1 kg uz m3 dens atkarb no t buferkapacittes

Iekrtas un virsmu dezinfekcija Iemrciet vai nosmidziniet ar 1,5% joda dumu saska ar instrukcijm. Izturiet 20 mintes, tad nomazgjiet ar tru deni

Ikru dezinfekcija Sagatavojiet joda dumu 3 dl joda uz 50 l dens, ievietojiet taj ikrus un atstjiet uz 10 mintm. Mainiet dumu uz katriem 50 kg dezinficjamo ikru

Personla piesardzba Ieejot raotn, uzvelciet tru aizsargaprbu un apavus. Nomazgjiet vai nodezinficjiet rokas

Apmekltju piesardzba Ieejot raotn, nomainiet apavus vai ejiet caur kju vannu kurpju dezinfekcijai (2 % joda dum). Nomazgjiet vai nodezinficjiet rokas. Ievrojiet principu neaiztikt ar rokm

7.2. att. Profilaktisks shmas piemrs

7. Slimbas

- 53 -

tradicionlaj zivju audztav. Tradicionlaj zivju audztav deni izmanto tikai vienu reizi, pirms to iz-vada r. Recirkulcijas audztav biofiltru izmantoana un pastvga dens atgrieans atpaka sistm prasa citdu pieeju. Iekaisot vai ielejot medikamentus den, tie izplatsies pa visu sistmu, ieskai-tot biofiltrus, tpc rstana jveic rkrtgi piesardzgi. It oti grti sniegt rekomendcijas par nepiecieamajm medikamentu devm recirkulcijas sistm, jo rstniecisko vielu efekts ir atkargs no daudziem dadiem pa-rametriem, k dens cietba, organis-ko vielu saturs, dens temperatra un plsmas trums, tpc viengais ce ir nodrointies ar lielu prak-tisko pieredzi. Lai izvairtos no zivju

vai biofiltru bojejas, medikamentu koncentrcijas no vienas rstanas reizes uz citu drkst palielint tikai oti pakpeniski. Vienmr jatceras, ka piesardzbas princips ir vislabk politika. Slimbas uzliesmojuma gadjum zles paraksta un paskaid-rojumus par to lietoanu sniedz vietjais veterinrrsts vai ihtiopa-tologs. Rpgi ir jiepazstas ar ar medikamentu lietoanas drobas instrukcijm, jo atseviu zu nepa-reiza lietoana var izraist nopietnu kaitjumu ar cilvkiem.

Zivju apstrdi pret ektoparaztiem, kas atrodas uz to ermea, das vai aunm, var veikt, pievienojot denim attiecgus miskos ldzekus. Ar snu slimbas apkaro td pa

7.3. att. Preparta varavksnes forele, kas cie no peldpa iekaisuma, ko, iespjams, izraisjusi prlieku augst gzu koncentrcija den


- 54 -

veid k ektoparaztu infestcijas. Salddens sistms efektvs ldzeklis vairuma paraztu apkaroanai, ar tdu, kas izraisa bakterilo aunu slimbu, ir parastais vrmais sls (NaCl). Ja rstana ar sli neiedar-bojas, tad atlikuo paraztu infekciju likvidanai noders formalns (HCHO) vai deraa peroksds (H2O2). Ir pierdts, ka zivju vannoana prazik-vantela un flubenzadola idum, ar ir oti efektva pret ektoparaztiem.

dens mehnisk filtrcija ar ir at-taisnojusi sevi k visai efektvs ldzeklis pret ektoparaztu izplatbu. Auduma filtrs ar acu izmru 70 mik-roni nofiltrs atsevias Gyrodacty-lus stadijas, un 40 mikronu filtrs var aizturt dadu ektoparaztu olias.

Visdrokais apstrdes veids ir zivju iegremdana vann ar attiecgajm imiklijm. Tomr praks t nav reli stenojama metode, jo biei vien ir japstrd liels zivju apjoms. Tpc zivis patur audzanas basein, nosldz ienkoo deni un iedar-bina iekrtu dens bagtinanai ar skbekli (oksigencijai) vai ar gaisu (aeratoru). Tvertnei pievieno attiecg misk ldzeka dumu, un kdu laiku atauj zivm taj peldt. Pc tam basein atjauno svaig dens padevi, un basein esoais dens pakpeniski attrs. Savukrt izejoais dens tiek ataidts sistm, t k, nonkot biofiltr, pretparaztu duma koncentrcija ir jau daudz zemka k basein, kur tika veikta zivju apstrde. Td veid

var pankt diezgan augstu duma koncentrciju atsevi audzanas basein paraztu likvidcijai, taj pat laik samazinot misko ldzeku ie-tekmi uz biofiltru. Gan zivis, gan bio-filtrus var pieradint pie apstrdes ar sli, formalnu un deraa peroksdu, no vienas apstrdes rei-zes uz otru pakpeniski palielinot o ldzeku koncentrciju. Dakrt ir iespjams zivju baseinu pcapstrdes deni nosknt uz rezerves tvertni, izsldzot to no tlkas izmantoanas recirkulcijas sistm.

Izdevgs veids, k s laik apstrdt miljoniem patu, ir ikru dezinfekcija, tos iegremdjot joda dum. Ldzg veid var ar apstrdt ikrus, kas cie no saprolegnijas sntes Saprolegnia, vienkri uz 20 mintm iemrcot tos 7 sls dum.

Zivju inkubatoros mazuu audztavs, no kurm kpurus prvieto, tikko tie ir iemcjuies baroties, biofiltru efektivitte ir mazk svarga, jo amon-jaka daudzumus, kas nonk den no ikriem un mazuiem, ir oti niecgs. Tpc eit apstrdi ir daudz vieglk veikt, jo jkoncentrjas viengi uz ikru un mazuu izdzvoanu. Tpat ir svargi atzmt, ka kopjais dens daudzums inkubator - mazuu audztav nav liels, t k pilngu dens apmaiu var veikt tri, tpc droi var veikt visas sistmas apstrdi vien reiz.

Daudz jutgka opercija ir visas sistmas apstrde vien reiz lielks recirkulcijas zivju audztavs. Tur

7. Slimbas

- 55 -

pamatprincips ir izmantot zemas imikliju koncentrcijas un sistmas apstrdi veikt ilgk laik. Tas pra-sa rpbu un pieredzi. No reizes uz reizi pakpeniski ir jpalielina koncentrcija, daas dienas apstrdi neveicot, lai uzmangi novrotu ie-tekmi uz zivju mirstbu, uzvedbu, k ar dens kvalitti. Parasti notiek gan zivju, gan biofiltra adaptcija imiklijm, tpc to koncentrciju var pakpeniski palielint bez negatviem blakusefektiem, t pankot, ka ap-karojamie parazti aiziet boj. Sls ir lielisks ldzeklis ilgstoai apstrdei, bet ar formalns ir veiksmgi lietots ar 4-6 stundu intervlu. Biofiltrs vienkri pierod pie formalna un sagremo to tpat k jebkuras citas izcelsmes ogleka savienojumu.

K jau iepriek teikts, preczas koncentrcijas un rekomendcijas misko vielu lietoanai recirkulcijas sistms nav iespjams nodroint. Vr ir jem daudzi dadi fak-tori zivju suga, izmri, dens temperatra, dens cietba, organis-ko vielu daudzums, dens apmaias trums, adaptcija utt., tpc tlk sniegts vadlnijas ir oti aptuvenas.

Sls (NaCl) ir relatvi nekaitga viela, un to var izmantot apstrdei saldden pret balto plankumu slimbu - ihtiofti-riozi (ierosintjs - Ichthyophthirius multifilis) un parasto saprolegniozi (ierosintjs - Saprolegnia). Balto plankumu slimbu pelaiskaj fz var izncint ar 10 sls dumu, un jaunkie ptjumu rezultti liecina, ka

bentiskajai stadijai pietiek ar 15 sls dumu. Zivs ermea idrumos sls ir aptuveni 8 koncentrcij, un vairums salddens zivju da suma deni sav apkrtj vid paciets vairkas nedas. Inkubatoros 3 - 5 sls koncentrcija novrss snu slimbu infekcijas.

Formalns (HCHO) zem koncentrcij (15 mg/l) uz ilgku lai-ka periodu (4 - 6 stundas) ir pierdjis savu pozitvo ietekmi uz dadu slimbu izraistju apkaroanu: Ich-thyobodo necator (Costia), Trichodi-na sp., Gyrodactylus sp., infuzorijm un ihtioftiriusu. Biofiltr formalna sabrukana notiek diezgan tri 15 0C temperatr apmram 8 mg/h/m2 biofiltra laukuma. Tomr formalns var samazint baktriju spju biofiltr konvertt slpekli.

deraa peroksds (H2O2) netiek plai pielietots, tomr, minot ar to aizvietot formalnu, eksperimenti ir pardjui daudzsolous rezulttus, lietojot to koncentrcij 8-15 mg/l un veicot apstrdi 4 - 6 stundas. Vismaz uz 24 stundm pc apstrdes biofiltra veiktspja var tikt nobremzta, tomr dau dienu laik t atgrieas normas robes.

Citu misku vielu, k vara sulfta vai hloramna-t lietoana nav iet-eicama. Ts ir oti iedarbgas pret, piemram, aunu bakterilo slimbu, tomr biofiltrs smagi ciets, k ar s vielas var nelabvlgi ietekmt visu recirkulcijas procesu un raoanu.


- 56 -

Pret baktriju infekcijm, k

Documents

Rokasgrāmata recirkulācijas akvakultūrā