1

(apsekotājs un tā rekvizīti - licences vai sertifikāta numurs, adrese, tālruņa un faksa numurs, elektroniskā pasta adrese)

Tehniskās apsekošanas atzinums

Klubs; kadastra nr. 80920060104003, "Kultūras nams Loja", Loja, Sējas novads

(būves nosaukums, kadastra numurs un adrese)

Sējas novada dome, reģ. nr. 90000032857; Līguma nr. 14/2015

(pasūtītājs, līguma datums un numurs)

Veikt skolas ēkas daļas (sporta zāles) tehnisko (vizuālo) apsekojumu saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 405 – 01 “Būvju tehniskā apsekošana”.

(apsekošanas uzdevums, tā izsniegšanas datums) Atzinums izsniegts 2015.gada 29.maijā

…………………………………………………………………………………………………………. (fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums)

1. Vispārīgas ziņas par būvi

1.1. būves veids Citas īslaicīgas apmešanās ēkas; būves kods 1212

1.2. apbūves laukums (m2) 660.6 m2

1.3. būvtilpums (m3) 4549.0 m3

1.4. kopējā platība (m2) 2820.2 m2

1.5. stāvu skaits Virszemes – 2, pazemes - 1

1.6. zemesgabala kadastra numurs 80920060104

1.7. zemesgabala platība (m2 - pilsētās, ha - lauku teritorijās)

55000 m2

1.8. būves iepriekšējais īpašnieks Nav informācijas

1.9. būves pašreizējais īpašnieks Sējas novada pašvaldība

2

1.10. būvprojekta autors -

1.11. būvprojekta nosaukums, akceptēšanas gads un datums

-

1.12. būves nodošana ekspluatācijā (gads un datums)

1962.g.

1.13. būves konservācijas gads un datums -

1.14. būves renovācijas (kapitālā remonta), rekonstrukcijas, restaurācijas gads

-

1.15. būves inventarizācijas plāns: numurs, izsniegšanas gads un datums

Būves tehniskās inventarizācijas lieta Nr. 80920060104003-01; izdrukas datums: 24.09.2003.

2. Situācija

2.1. zemesgabala izmantošanas atbilstība teritorijas

plānojumam Atļautā izmantošana, faktiskā izmantošana un tās atbilstība teritorijas plānojumam, apbūves noteikumiem un normatīvo aktu prasībām

Apsekojamā ēka atrodas uz zemes gabala "Kultūras nams Loja", Loja, Sējas novads.

Zemes gabals ir ar vidēji lielu apbūves blīvumu. Sējas novada teritorijas plānojumā konkrētajam zemes gabalam noteiktais izmantošanas veids – publiskās apbūves teritorijas. Teritorija izmantota atbilstoši teritorijas plānojumam.

2.2. būves izvietojums zemesgabalā Sarkanā līnija, apbūves līnija, apgrūtinājumi, būves novietnes raksturojums

Ēka atrodas vidēji blīvi apbūvētā teritorijā. Ap ēku ir salīdzinoši maz brīvās teritorijas, kur lielāko daļu aizņem piebraucamie ceļi, zaļā zona, pagalma laukumu segums un apbūve. Zemes gabalam iespējams piekļūt no Lojas ielas puses. Apsekotā ēka ir brīvstāvoša. Informāciju par apgrūtinājumiem skatīt ēkas zemesgrāmatu apliecībā.

3

Apsekotā sporta zāle atrodas aiz skolas ēkas. Skolas ēka un sporta zāle savstarpēji ir bloķētas.

2.3. būves plānojums Līdzšinējais būves izmantošanas veids, būves plānojuma atbilstība būves izmantošanas veidam

Ēkas inventarizācijas lietā galvenais būves izmantošanas veids ir norādīts ar kodu 1212, kas atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr.1620 "Noteikumi par būvju klasifikāciju" atbilst šādai grupai – Citas īslaicīgas apmešanās ēkas. Ēka kopumā atbilst būves galvenajam izmantošanas veidam.

Ēka ir celta 1962.gadā. Apsekotajai ēkai ir divi virszemes stāvi un viens pazemes stāvs.

4. Būves daļas

(Ietver tikai tās būves daļas, kas apsekotas atbilstoši apsekošanas uzdevumam)

Apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta nosaukums. Īss konstatēto bojājumu un to cēloņu apraksts, tehniskā stāvokļa novērtējums

atsevišķiem būves elementiem, konstrukciju veidiem, būves daļām. Atbilstība normatīvo aktu prasībām.

Tehniskais nolietojums (%)

4.1. pamati un pamatne 40 Pamatu veids, to iedziļinājums, izmantotie materiāli, to stiprība, hidroizolācija, drenāža, būves aizsargapmales, ārsienu aizsardzība pret mitrumu. Gruntsgabala ģeomorfoloģiskais raksturojums; ģeodēziskais atskaites punkts (sienas vai grunts repers, marka, poligonometrijas punkts) absolūto augstuma atzīmju noteikšanai. Zemes virsas absolūto atzīmju robežas izpēte teritorijā. Veiktie lauka un kamerālie ģeotehniskās izpētes darbi un palīgdarbi: izstrādnes, līmetņošana, laboratorijas analīze, to apjomi. Nogulumu veidi grunšu izpētes areālā, gruntis, kas veido ēkas pamatni, to aplēses pretestība.

Nav detalizētu datu par ēkas pamatiem. Ēkai ir izbūvēti lentveida pamati no monolītā

dzelzsbetona. Pamatnes ģeotehniskā izpēte nav veikta. Apsekošanas gaitā ēkas pamati un pamatne netika atsegti, līdz ar to precīzs pamatu

iebūves dziļums nav zināms. Pamatu atrakšana un šurfēšana netika veikta. Tika veikta pamatu apsekošana cokola līmenī no ēkas ārpuses un iekšpuses.

Vertikālā hidroizolācija nav izbūvēta. Horizontālo hidroizolāciju nebija iespējams apsekot, bet tā kā mūris virs cokola līmeņa ir labā stāvoklī, tad var pieņemt ka horizontālā hidroizolācija

4

ir labā stāvoklī. Horizontālās hidroizolācijas stāvoklis vērtējams kā apmierinošs. Drenāža ap ēku nav izbūvēta. Topogrāfisko uzmērīšanu ap ēku veikuši SIA "RE Mērnieks" 2015.gada 10.martā. Zemes

virsmas absolūtās augstuma atzīmes ap ēku ir robežās no 58,760 līdz 59,330. Grīdas līmenis (cokols) atbilst absolūtajai augstuma atzīmei 59,750. Ģeodēziskajai uzmērīšanai izmantota LatPos GP bāzes stacija "SIGULDA" RTK režīmā (X=334306.016, Y=554012.156 H=113.407).

Ēkas cokols apmests ar cementa-kaļķu javas apmetumu. Fasādē vietām cokola

apmetums saplaisājis, nodrupis, apaudzis ar sūnām (skatīt attēlus). Cokola apmetums fasādē ir neapmierinošā stāvoklī.

Ap ēku apmale nav izbūvēta (skatīt attēlus). Ēkas apmale ir neapmierinošā stāvoklī. Apsekojot ēkas nesošos elementus, tika konstatētas plaisas nesošajās sienās, kā arī bija

novērojamas nesošo konstrukciju deformācijas, kuras radušās dēļ nevienmērīgas pamatu sēšanās. Līdz ar to var secināt – visa ēka izbūvēta uz neviendabīgām gruntīm.

Tā kā pamatu deformācijas ir maznozīmīgas, tad apsekošanas brīdī pamatu un pamatnes tehniskais stāvoklis vērtējams kā apmierinošs.

4.2. nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes

40

Pagraba un virszemes nesošo sienu konstrukcija un materiāls. Konstruktīvās shēmas. Galveno konstruktīvo elementu biezums un šķērsgriezums. Mūra vājinājumi. Plaisu atvērumu mērījumu un plaisu attīstības novērojumu dati. Atdalošā un tvaika izolācija. Koksnes bioloģiskie bojājumi. Sienu būvmateriālu stiprība, konstrukciju elementu pārbaudes un mūra stiprības aplēšu rezultāti. Kontrolzondēšanas rezultāti. Ailu siju un pārsedžu raksturojums, to balstvietas, citi raksturojošie rādītāji.

Apsekotās ēkas nesošās ārsienas veido silikātķieģeļu mūris (510mm biezs), kurš no

iekšpuses ir apmests ar cementa-kaļķu javu. No ārpuses redzams izšuvots ķieģeļu mūris. Nesošās starpsienas ir pamatā 250mm biezas.

5

Ķieģeļu mūra ārsienās atsevišķās vietās ir konstatētas plaisas. Plaisas, galvenokārt,

radušās pamatu sēšanās rezultātā. Plaisas rašanās cēlonis varētu būt saistāms ar to ka daļa ēkas balstās uz viena slāņa (ir ar pagrabu), bet otra daļa ēkas balstās uz cita slāņa (ir bez pagraba). Lielākā daļa plaisu ir maznozīmīgas (līdz ~5mm platumā) un būtiski mūra nestspēju neietekmē. Ēkas ārsienu siltumpretestības koeficienti neatbilst noteikumiem par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”, kā rezultātā ēkai ir ievērojami siltuma zudumi.

Vietām (piemēram, pie nosacītā balkona) uz fasādes redzamas mitruma pēdas, kas ir sekas nepilnīgai lietusūdens novadīšanas sistēmai.

Kopumā nesošo sienu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Apsekotajai ēkai lielāko daļu pārsedzes ķieģeļu mūra sienās ir veidotas ķīļveidā (vismaz

fasādēs redzamā daļa). Ēkas iekšpusē pārsedzes nebija iespējams apsekot, jo tās ir apmestas. Tā kā sienas aiļu rajonā pamatā ir bez redzamām deformāciju pazīmēm, tad var secināt ka pārsedzes ir labā stāvoklī, atbilstošas uzņemamajām slodzēm.

4.3. karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi un sijas

25

Kolonnu, stabu, rīģeļu un siju konstrukcija un materiāls. Apsekotajā ēkā ir atsevišķi karkasa elementi pagrabstāvā – dzelzsbetona kolonnas un koka pasijas. Ēkas karkasa elementu stāvoklis ir apmierinošs.

4.4. pašnesošās sienas 30 Pašnesošo sienu konstrukcija un materiāls.

Apsekotās ēkas iekšpusē pašnesošās starpsienas veido 120mm biezas ķieģeļu mūra sienas.

Pašnesošās starpsienas ir apmierinošā stāvoklī.

4.5. šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija

60

Apsekojamajai ēkai nav veidotas deformāciju vai temperatūras šuves. Vertikālā

hidroizolācija virspamatu daļā nav izbūvēta. Tā kā pamatu šurfēšana netika veikta, tad to zem zemes virsmas līmeņa nebija iespējams apsekot. Horizontālo hidroizolāciju nebija iespējams apsekot, bet tā kā mūris virs cokola līmeņa ir labā stāvoklī, tad var pieņemt ka horizontālā hidroizolācija ir labā stāvoklī. Horizontālās hidroizolācijas stāvoklis vērtējams kā apmierinošs.

Pamati nav siltināti. Par dabā izbūvētajiem grīdas slāņu biezumiem nebija iespējams pārliecināties, nebojājot grīdas segumu.

6

Ēkas ārsienas, grīda/pamati un jumts neatbilst LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” izvirzītajām prasībām.

Šuvju hermetizācija ēkai ir apmierinošā stāvoklī.

4.6. pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi

30

Pagraba, starpstāvu un bēniņu pārsegumu aplēses shēmas, konstrukcija un materiāls. Nesošo elementu biezums vai šķērsgriezums. Konstatētās deformācijas, bojājumi un to iespējamie cēloņi. Plaisu atvērumu mērījumu dati. Pagaidu pastiprinājumi, atslogojošās konstrukcijas. Betona stiprība. Metāla konstrukciju un stiegrojuma korozija. Koka ēdes (mājas piepes) un koksngraužu bojājumi. Kontrolzondēšanas un atsegšanas rezultāti. Nestspējas pārbaudes aplēšu rezultāti. Skaņas izolācija.

Pagrabstāva pārsegumu veido koka sijas, bet pirmā stāva pārsegumu veido monolītā

dzelzsbetona plātnes. Vizuālās apsekošanas laikā netika konstatētas jebkādas pārsegumu deformācijas.

Tādi defekti kā virsnormatīvās izlieces pārseguma konstrukcijās netika konstatēti. Kopumā pārsegumu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs.

4.7. būves telpiskās noturības elementi

30

Būves noturību nodrošina pamatu, mūra sienu/metāla karkasa un pārseguma paneļu

saistība. Vizuālajā apsekošanā būves telpiskās noturības elementu būtiski bojājumi vai deformācijas nav konstatētas. Telpiskās noturības elementi ir apmierinošā stāvoklī, izņemot metāla karkasa elementus, kuri ir sākuši korodēt.

4.8.

jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta segums, lietusūdens novadsistēma

40

Jumta konstrukcijas, ieseguma un ūdens noteku sistēmas veids, konstrukcija un materiāls. Savietotā jumta konstrukcija un materiāls. Konstatētie defekti un to iespējamie cēloņi. Gaisa apmaiņa, temperatūras un gaisa mitruma režīms bēniņos. Tehniskā stāvokļa novērtējums kopumā pa atsevišķiem konstrukciju veidiem.

Ēkai ir daudzslīpņu jumts. Jumta nesošo konstrukciju veido koka spāres, kuras balstās uz

7

nesošajām sienām un koka konstrukciju jumta krēsla. Uz spārēm atrodas dēļu klājums un uz tā pats jumta segums – valcēts cinkota skārda segums. Jumta konstrukcija ir apmierinošā stāvoklī, bez acīmredzamiem bojājumiem. Jumta segums nodrošina savu funkciju – lietusūdens necaurlaidību. Jumta segums ir apmierinošā stāvoklī.

Apsekotajai ēkai ir bijusi izbūvēta ārējā lietusūdens novadīšanas sistēma, bet tā ir

saglabājusies tikai atsevišķos posmos – notekas ir saglabājušās, bet teknes ir tikai atsevišķos posmos. Gan teknes, gan notekas laika gaitā ir sākušas korodēt. Lietusūdens novadīšanas sistēma (teknes, notekas) ir neapmierinošā stāvoklī.

4.9. balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi

30

Balkonu, lodžiju, erkeru, jumtiņu un dzegu konstrukcija un materiāls.

8

Apsekojamajai ēkai nav lodžiju. Pie vairākām ieejām ir izbūvēti jumtiņi, kuru konstrukciju nebija iespējams apsekot, jo no apakšas un sāniem ir apšūti ar krāsotiem apdares dēlīšiem (visticamāk zem apdares dēlīšiem ir koka spāru konstrukcija). Jumtiņi balstās sienā un uz divām metāla kolonnām katrs. Ieejas mezglu jumtiņi ir apmierinošā stāvoklī.

Vienā ēkas fasādē redzams nosacīts balkons, kuram izbūvētas metāla margas un kāpnes, kuras nesniedzas līdz zemes līmenim. Metāla margas laika gaitā ir sākušas korodēt.

Šis nosacītais balkons ir neapmierinošā stāvoklī.

4.10. kāpnes un pandusi 40 Kāpņu veids, konstrukcija un materiāls; kāpņu laukumi (podesti), margas. Kāpņu telpas sienu stāvoklis kāpņu elementu iebūves vietās. Lieveņi un pandusi. Avārijas, pagraba, ugunsdzēsēju kāpnes un palīgkāpnes.

9

Apsekojamās ēkai ir izbūvētas dažādu veidu kāpnes – krāsota/lakota koka, dzelzsbetona

ar mozaīkbetona plākšņu pakāpieniem iekštelpās un metāla kāpnes ārpusē. Iekštelpu kāpnes ir apmierinošā stāvoklī. Metāla kāpnes veidotas no U-profilu laidiem, starp kuriem ir iemetināti metāla stieņu pakāpieni. Metāla kāpņu laidi aprīkoti ar metāla margām un lenteriem. Metāla kāpnes laika gaitā ir sākušas korodēt, tās ir neapmierinošā stāvoklī.

Pie galvenās ieejas ir izbūvētas betona kāpnes, kuras apšūtas ar flīžu segumu. Šīs kāpnes ir labā stāvoklī. Pie sānu ieejām ir izbūvētas saliekamā dzelzsbetona kāpnītes ar betonētām sānu malām – gan pašas kāpnes, gan betona malas ir nedaudz apdrupušas, neapmierinošā stāvoklī.

4.11. starpsienas 35 Starpsienu veidi un konstrukcijas, skaņas izolācija

Nesošās starpsienas veido ķieģeļu mūra (b=250mm) sienas. Nenesošās starpsienas ir

vienkārtas ķieģeļu mūra (b=120mm) sienas. Kopumā starpsienas ir apmierinošā tehniskajā stāvoklī.

4.12. grīdas - Grīdu konstrukcijas, seguma un virsseguma veidi. Skaņas un siltuma izolācija

Saskaņā ar darba uzdevumu detalizēti netika apsekotas. Pirmā stāva grīda neatbilst LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām.

4.13. ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas

60

Logu un balkona durvju, skatlogu (vitrīnu), slēģu, ārdurvju, iekšdurvju un vārtu materiāls, veidi un konstrukcijas, jumtiņi un markīzes.

10

Apsekotajai ēkai ir izbūvēti logi ar PVC rāmjiem, kuros ir stikla pakešu pildījums. Kopumā

logu tehniskais stāvoklis vērtējams kā labs. Jumta tornītim ir koka rāmju logi ar vienkārtas stiklojumu – šie logi ir morāli un fiziski novecojuši, neatbilst LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” izvirzītajām prasībām, un to tehniskais stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs.

Fasādēs redzamās lūkas un arī lūkas uz bēniņiem ir no koka – tās neatbilst LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” prasībām.

Ēkai ieejai uz pagrabstāvu ir uzstādītas koka durvis (skatīt attēlu sadaļā 4.2.), kuras ir fiziski un morāli novecojušas, neatbilstošas LBN 002-01 prasībām – tās ir neapmierinošā stāvoklī. Pārējiem ieejas mezgliem ir uzstādītas PVC ārdurvis. Tās ir labā tehniskajā stāvoklī.

4.14. apkures krāsnis, virtuves pavardi, dūmeņi

25

Krāšņu, kamīnu, virtuves pavardu un dūmeņu veidi, konstrukcija, materiāls un apdare. Atbilstība ugunsdrošības prasībām.

11

Ēka ir pieslēgta centrālapkurei, kura tiek nodrošināta no katlumājas. Fasādēs redzamie

dūmeņi vairs netiek izmantoti dūmgāzu novadīšanai.

4.15. konstrukciju un materiālu ugunsizturība

30

Betona, metāla, koka, plastmasas, auduma un pretuguns aizsargapstrādes materiāli, šo materiālu atbilstība standartiem, pretuguns aizsardzības veidu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Konstrukciju un materiālu tehniskā stāvokļa novērtējums ugunsizturības robežu un pretdūmu aizsardzības aspektā.

Visas skolas ēkas kopējā platība ir 845,1 m2. Tā nav sadalīta ugunsdrošības

nodalījumos. Objekts saskaņā ar LBN 201-10 „Būvju ugunsdrošība” klasificējams kā IV izmantošanas veida ēka. Tā kā tā nav sadalīta ugunsdrošības nodalījumos, tad apsekojamā ēka klasificējama kā U2 pakāpes ugunsdrošības ēka. Konstrukciju un materiālu ugunsizturība ir apmierinošā stāvoklī.

4.16. ventilācijas šahtas un kanāli

30

Apsekotajai ēkai ir ventilācijas kanāli, kas paredzēti dabīgajai ventilācijai (skatīt attēlus) – tie ir izbūvēti nesošajās sienās ar izvadiem virs jumta plaknes. Ventilācijas kanāli netika apsekoti. Tos nepieciešams iztīrīt.

4.17. liftu šahtas -

4.18. iekšējā apdare un arhitektūras detaļas

45

Iekšējo virsmu apdares veidi.

12

Iekšējo apdari sienām un griestiem veido krāsots apmetums. Atsevišķās telpās pie

sienām un griestiem ir redzami dažādi dekoratīvi elementi. Atsevišķās telpās sienu apmetums ir saplaisājis (skatīt attēlu iepriekš).

Iekšējā apdare ir apmierinošā stāvoklī.

4.19. ārējā apdare un 60

13

arhitektūras detaļas Fasāžu virsmu apdare. Fasādes detaļas, to materiāls.

Ārējā apdare lielākajai daļai ēkas ir izšuvots ķieģeļu mūris. Uz jumta izbūvētajam tornītim

ir krāsotu koka dēlīšu apdare – šiem dēlīšiem krāsojums ir atlupis. Ārējās apdares stāvoklis ir neapmierinošs.

4.20. citas būves daļas -

7. Kopsavilkums

7.1. būves tehniskais nolietojums

Apsekojamai ēkai veikts vizuāls novērtējums. Ēkas plānojums un iekārtojums atbilst pašreiz spēkā esošo būvnormatīvu prasībām. Apsekoto nesošo konstrukciju stāvoklis ir apmierinošs, izņemot atsevišķas pozīcijas, kuras ir neapmierinošā stāvoklī - nolietojums 25%...60% robežās. Bojājuma pakāpes lielums atkarīgs no konstrukcijas veida un tās atrašanās vietas. Novērotajiem konstrukciju bojājumiem ir lokāls raksturs un tie būtiski neietekmē ēkas elementu stiprību un noturību.

Nr.p.k. Konstrukcija, elements Būves daļu tehniskais

nolietojums %

1. Pamati un pamatne 40

2. Nesošās sienas, ailu sijas un pārsedzes 40

3. Karkasa elementi: kolonnas, rīģeļi un sijas 25

4. Pašnesošās sienas 30

5. Šuvju hermetizācija, hidroizolācija un siltumizolācija 60

6. Pagraba, starpstāvu, bēniņu pārsegumi 30

7. Būves telpiskās noturības elementi 30

8. Jumta elementi: nesošā konstrukcija, jumta klājs, jumta segums, lietusūdens novadsistēma

40

9. Balkoni, lodžijas, lieveņi, jumtiņi 30

10. Kāpnes un pandusi 40

11. Starpsienas 35

12. Grīdas -

13. Ailu aizpildījumi: vārti, ārdurvis, iekšdurvis, logi, lūkas 60

14. Apkures krāsnis, virtuves pavardi, dūmeņi 25

15. Konstrukciju un materiālu ugunsizturība 30

14

16. Ventilācijas šahtas un kanāli 30

17. Liftu šahtas -

18. Iekšējā apdare 45

19. Ārējā apdare 60

20. Citas būves daļas -

7.2. secinājumi un ieteikumi Veicot ēkas apsekošanu var secināt, ka ēkas nolietojums, stāvoklis kopumā atbilst

apstākļiem kādos ēka ir atradusies kopš uzcelšanas 1962.gadā. Ieteikumi plānotās pārbūves kontekstā: 1) veikt esošā cokola attīrīšanu no organiskā apauguma, izlīdzināšanu, jaunas

bruģakmens apmales izbūvi; 2) veikt jumta, grīdas un pamatu cokola daļas siltināšanu, lai varētu sasniegt LBN 002-

01 prasības; 3) sienām veikt kvalitatīvu atveru, plaisu un šuvju aizpildīšanu, nosegšanu; 4) esošajā ķieģeļu mūrī vietās, kur redzamas plaisas, nepieciešams iestrādāt stiegras

d8mm ~50mm dziļumā katrā otrajā ķieģeļu garenšuvē ~500mm uz katru pusi no plaisas; 5) veikt visu metāla elementu attīrīšanu no korozijas un atbilstošu apstrādi; 6) atjaunot sānu ieejas mezglu pakāpienus un betona malas; 7) veikt ventilācijas kanālu tīrīšanu; 8) nepieciešams nomainīt nolietojušos ailu aizpildes elementus – logus, lūkas un

ārdurvis; 9) vietās, kur apdarē izmantotas montāžas putas, nepieciešams tās iespēju robežās

izņemt, nosegt ar apmetumu vai skārdu (atbilstoši projektā paredzētajai apdarei); 10) veikt jumta seguma demontāžu un pilnībā jauna jumta seguma ieklāšanu; 11) sakārtot lietusūdens novadīšanas sistēmu; 12) veikt iekšējās apdares remontu; 13) darbus veikt saskaņā ar pārbūves projektu. Pārbūves darbu projektu izstrādāt un

saskaņot atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu prasībām; 14) pirms darbu uzsākšanas, ēkas elementu tehniskā stāvokļa precizēšanai,

būvuzņēmējam jāveic ēkas papildus apsekošana. Ja tiek konstatētas kādas būtiskas atkāpes salīdzinājumā ar projekta dokumentācijā pieņemtajiem risinājumiem, uz objektu ir jāuzaicina projektēšanas organizācijas pārstāvis situācijas izvērtēšanai;

15) Turpmākās ēkas ekspluatācijas laikā, ēkas apsaimniekotājam rūpīgi jāseko līdzi ēkas tehniskajam stāvoklim. Apsaimniekotājam jāveic ēkas elementu novērošana. Ja tiek fiksēta konstruktīvo elementu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās, steidzīgi ir jāveic LBN un ēku tehniskās ekspluatācijas normās paredzētie drošības pasākumi.`

Tehniskā apsekošana veikta 2015.gada 11.februārī