Nr. 1 2014. g. janvāris/februāris/ marts 85. gads

Svētīgus Kristus Dzimšanas svētkus: „Jums šodien Pestītājs dzimis!”

2 KristīgāBalss85.1.KristīgāBalss85.1.3

REDAKTORA PIEZĪMES

Kristīgā Balss un cita informācija lasāma arī ALBAs mājaslapā: www.latvianbaptistsinamerica.org

SVĒTĀ NAKTS

Ielieci dvēseļu zaļajā kokāsirdi kā sveci šovakar.Atvērtās debesis saņemi rokās,visu lai dievišķā gaisma skaŗ.

Balta un skaidra trīs naktī liesma:gaišs un mirdzošs dzīvības koks.Tālēm pāri pāršūpo dziesma,beidzot salauzts tumsas loks.

*

Šai naktī egles kā zvani skanun zvani nes egļu šalku,šai naktī laiks Dieva brīnumamsniegt ceļniekam mūžības malku.

Un putenī sagriežas zvaigžņu spiets,baltas baznīcas gāršās ceļas.Lai kāds bija ceļš, cik tālu iets,miers brīnumains dvēselē lejas.

*

Māju un dzimtenes ilgasšonakt ieguļas krūtīs.Vientuļa zvaigzne mirgopār Bērnu vienkāršā kūtī.

Cilvēks kā uzvilkta stīgaietrīsas naktī un vētrā,ticības tvīkst viņš un gaidacerības zaļo mētru.

Nāk jau, nāk jau šai naktīsolītā pestīšana!Smaida Bērns mātes klēpī,torņi Ziemsvētkus zvana.

*

Ceļinieks vakarā vēlāpiestāj, kad saule grimst.Raugoties rieta kvēlā,pirmās zvaigznes dzimst.

Kur ir tā zvaigzne starp daudzām,gaišāk un augstāk kas zied?Vai vēl no senajām audzēmzvaigzne uz Betlēmi iet?

Mana sapņu zvaigzneklusi uz dzimteni slīd,Ziemsvētku sveicienu aiznes,vientuļās sirdīs spīd.

SATURSVĀKS …………..............................................................…1 Ziemsvētku sveiciensREDAKTORA PIEZĪMES………….....…………………..2 Svētā naktsDESMIT JAUNAVAS……………..............................……3 Māc. Dr. P. BarbinsVĒSTULE EFEZIEŠIEM – DIEVA NOLIKUMS DRAUDZĒM (27)…....................................5 Māc. O. CakarsNOTIKUMI DRAUDZĒS:BRUŅOTI AR DIEVA IEROČIEM……………………….7 -U-ČIKĀGAS DRAUDZES 106. GADASVĒTKI…………….8 OCDZEJOĻI..............................................................................9 M. Cakare, O. CakarsLATVIJAS DRAUDZĒSTALSU BAPTISTU DIEVNAMĀ............................……10 E. BiķisKRISTĪBAS RĪGAS SEMINARA DRAUDZĒ.................11 A. LauvaBAPTISTU DRAUDZES SĒLIJĀ.....................................12 A. LauvaMUMS RAKSTA...............................................................13 T. RunceMŪSU AIZGĀJUŠIE:HILDA AUGSTROZE.......................................................14 BērniMĀCĪTĀJS VIESTURS KALNIŅŠ………................…..15 A. Lauva

Visi Kristīgās Balss abonomenta masājumi sūtāmi: Mrs. Lidija Aistare 10925 Zemgale Rd Three Rivers, MI 49093, USA. Kristīgā Balss ir Amerikas Latviešu Baptistu apvienības izdevums, iznāk ik gada ceturksni. Redaktors Oļģerts Cakars, 742 N Lombard Ave, Oak Park, IL 60302, USA. Tlr. 1 708 383 5285. e-pasts kbcakars5@comcast.net. Turpat adrešu maiņas.

Gada abonoments ASV $15.00, katrs nākošais ASV $10.00.CHRISTIAN VOICE – published quarterly by the Union

of Latvian Baptists in America. Editor Rev. Olgerts Cakars 742 N Lombard Ave, Oak Park, IL 60302 USA. Phone 1 708 383 5285, email: kbcakars5@comcast.net.

Subscription rates: One year $15.00, each additional subscription $10.00.

Titullapas galvu zīmējis Viestarts Aistars

2 KristīgāBalss85.1.KristīgāBalss85.1.3

Sāku saprast, ka mana paša dzīvē šīs baznīcas gada dienas, adventa dienas, ir manas vismīļākas baz-nīcas dienas. Pieeju pie šīm dienām ar sajūsmu. Katru gadu sāku savu adventa ceļojumu ar cerību un ar prieku. Pavadu adventa dienas ar sajūsmu un cerību, jo tās ir prieka pilnas. Iesāku šīs garīgās, pilnās dienas ar lielu prieku. Gribu visu piedzīvot, visu ieverot, visu atcereties. Gri-bu veidot šīs dienas, lai tās paliktu atmiņā. Gribu apņemties garīgi augt šajās dienās. Es gribu iedziļnāties savā ticībā, ceļot uz priekšu savā ticības ceļojumā. Pievienoties un ceļot līdzi ar citiem, kuŗi tuvojas Dievam. Gribu ieklausīties un pārdomat, pat dzīvot līdzi pravieša vardiem: „Sataisiet ceļu!” Kad tuvojamies Ziemassvētku dienai, tad do-mas griežas pie Marijas un Jāzepa, kuŗi atrodas savā ceļojumā. Gani ceļo Ziemassvētku vakarā, lai redzētu Kristus bērniņu. Gudrie vīri ceļo no austumiem, lai pie-lūgtu jaunpiedzimušo Ķēniņu. Adventa dienās mēs arī ceļojam. Gan ģeogra-fiskā veidā, kad dodamies šur vai tur – pie radiem, pie draugiem, uz veikalu un visur citur. Šis ir laiks, kad liekas, ka katrs kaut kur dodas. Es saku: „Es arī gribu ceļot”. Gribu piedalīties garīgā veidā. Lūgt, lasīt – iedziļināties. Gribu meditēt, ievērot. Gribu piedzīvot Dieva klātbūtni. Gribu redzēt Dieva gaismu. Ar tādu merķi sāku savu Adventa ceļojumu. Bet ikdienas realitāte ātri vien pārņem. Ir vēl jāstrādā. Dienas ir gaŗas un tumšas. Sniegs snieg. Aukstums sal-dē ķermeni. Nav tik viegli ceļot uz citu vietu, kad viss cits stumj mūs tanī pašā parastā ikdienas virzienā. Tā piedzīvoju vilšanos. Sāku ar entuziasmu – nobeidzu ar neizpildītiem plāniem un sapņiem. Adven-ta laiks - cerības pilnās dienas, kuŗas reizem beidzas ar manu vilšanos. Padomājiet par desmit jaunavām, par kuŗām lasām Mateja evaņģelijā. Šajā Jēzus līdzībā Dieva valstība ir līdzīga desmit jaunavām, kuŗas gaida līga-vaini. Katrai ir lukturis, bet ne visas ir paņēmušas līdzi pietiekoši eļļas. Bet līgavainis kavējās nakt. Visas des-mit samiegojās un aizmiga. Vēlāk – nezinām cik ilgi tās gulēja, viņas pamodās, kad kāds iekliedzās, ka nāk ligavainis: „Sagatavojaties un ejiet viņu sagaidīt!” Tā sagatavojoties, dzirdam, ka piecām ir pietiekoša eļļa lukturiem, bet piecām trūkst.

Nesaprātīgās lūdza, lai sapratīgās dala no sava eļļas krājuma, bet tās uz to neielaidās. Nesaprātīgajām bija jadodas iepirkties. Un kas notiek? Tieši tanī brīdī, kad piecas nesaprātīgās jaunavas stāvēja veikala rindās, līgavainis ieradās un aicināja piecas saprātigas jaunavas iekšā un aizslēdza nama durvis. Jēzus mums māca, ka tāda ir Dieva valstība.

Jēzus līdzība prasās pēc dažiem paskaidroju-miem, dažiem jautājumiem. Vai ievērojāt, ka Jēzus paskaidroja, ka piecas no desmit jaunavām ir nesa-prātīgas – un piecas saprātīgas? Jēzus to paskaidro līdzības sākumā, varbūt mēs paši to nebutu ievērojuši. Jo nav liela starpība starp desmit jaunavām. Katrai ir lukturis. Katra gaida uz to pašu lietu. Visas desmit samiegojas un aizmieg. Līdz tam brīdim nav nekādas atšķirības starp šīm desmit jaunavām. Jēzus stāsta, ka Dieva valstība ir līdzīga šīm desmit jaunavām. Bieži vien mēs, lasītāji, izkaidrojam šo līdzību šādi: ķēniņš atnāks un daļa būs gatava to sagaidīt, parējie ne. Veidojam šādu izskaidrojumu un tad mācam viens otram – sagatavojaties, jo līgavainis nāk! Bet ļaujiet iztraucēt jūsu domāšanu. Vispirms, Jēzus saka, ka Dieva valstība ir līdzīga desmit jauna-vām. Vai tas nenozīmetu, ka visas desmit ir jau tanī valstībā? Ka Dieva valstībā atrodas gan saprātīgas un nesaprātīgas jaunavas. Jo atceraties, ka līdz šim brīdim nevaram ieverot nekādu atšķirību starp šīm desmit jaunavām. Tas, kas atšķiŗ desmit jaunavas, parādās, kad viņas sāk sagatavot savus lukturus, lai ietu un sagaidītu līgavaini. Piecām jaunavām ir eļļa lukturiem. Piecām nav. Piecas lūdz sapratīgās, lai dod no savas eļļas, jo viņu lukturi izdziest. Saprātīgās atbild ar nē, jo tad „nepietiks ne mums ne jums”. Viņas mēģina palīdzēt, mācot nesaprātīgās lai dodas pie tirgotājiem un eļļu nopērk. Momentā, kad piecas jaunavas dodas iepirkties, parādas tas, kas atšķiŗ piecas nesaprātīgās jaunavas no piecām saprātīgajām. Nesaprātīgās jaunavas devās iepirkties. Saprātīgas palika uz vietas, lai sagaidītu līgavaini.

Bet kaut kas neliekas pareizi, kaut kas ir nekris-tīgi. Jo piecām saprātīgajām jaunavām bija tas, kas

Desmit jaunavas Adventa svētruna,

māc. Dr. Pauls Barbins

otrām nebija, bet tās nevēlējās ar to dalīties. Lasot šo Jēzus līdzību ar šādu izpratni, liek domāt, ka piecas saprātigas jaunavas neuzvedas parak “kristīgi”. Nekristīgā uzvešanās parādās, kad tās nedalās ar citiem. Viņas tur visu labumu tikai priekš sevis. Piecas saprātīgās jaunavas ir tādas pašas kā pārejās, ar vienu izņēmumu - viņām ir tas, kas citām nav. Tādēļ, pārdomājot šo Jēzus līdzību rodas jautajums: kur lai ticīgais vērš savu skatu - uz piecām nesaprātīgajām, vai piecām saprātīgajām jaunavām?

Atzīstos, ka iepriekšējos gados adventa laikā, kuŗā es gaidu Kristus nākšanu pasaulē, es reizēm arī aizmigu. Jo ir grūti stāvēt ticības un gaidīšanas nomodā. Nav viegli nenogurt, koncentrējoties uz ticības lietām, kamēr ikdienas atbildības turpinās. Gaidu un gaidu, bet pēc laika ievēroju, ka ma-na gaidīšana, pēc maniem cerības pilnajiem sapņiem, aprimst. Nekas neizliekas citādāks. Tās pašas sāpes, grūtības un izaicinājumi, kādi bija pirms adventa laika, turpinās pat pa šīm svētām, cerības pilnajām dienām. Viss, kas bija, turpinās un vēl daudz kas tiek pielikts klāt adventa dienās. Tāpēc palieku noguris. Samiegošos. Pat varbūt aizmigšu. Nāks brīdis, kad dzirdēšu saucienu: “Redzi, līgavainis nāk!” Pusmiegā piecelšos, mēģinādams saprast, kas notiek. Jā, es ceru, ka būšu pietiekoši sa-gatavojies brīdim pēc kā esmu cerējis, sapņojis un gaidījis - līgavaiņa nākšanai. Ceru, ka būšu tikpat ga-tavs, kā saprātīgās jaunavas, ka man būs pietiekoša eļļa manā lukturī, ka varēšu pilnīgi piedalīties līgavaiņa sagaidīšanā. Bet… droši vien, man viss nebūs pabeigts, viss nebūs nokārtots vai sagatavots. Kaut kas būs aiz-mirsts, kaut kas nepadarīts. Nesagatavots griežos, lū-dzot pēc citu, saprātīgu cilvēku palīdzības. Kad sau-ciens skanēs, varu iedomaties, ka būšu vairāk līdzīgs nesaprātīgajām, nekā saprātīgajām jaunavām. Bet, neticamajā gadijumā, ja es būtu sagatavojies kā viena no saprātīgajām jaunavām – es lūdzu, lai mana reakcija pret citu cilvēku vajadzībām un trūkuma būtu citādāka, nekā piecu saprātīgo jaunavu. Lūdzu, lai Dievs stiprina mani dalīties ar to, kas man pašam ir, lai palīdzētu tam, kuŗš prasa pēc palīdzības. Lūdzu pēc Dieva drošības, dalīt no mana eļļas vairuma un to neturēt tikai pats savām vajadzībām. Lūdzu, lai Dievs man dod drošību, dalīt eļļu līdzi ar citiem.

Tā eļļa. Varbūt, ka tā ir eļļa uz kā mums vajadzētu vērst mūsu skatus šajā līdzībā, jo tajā ir ietērpta Jēzus mācība. Visas jaunavas ir līdzīgas, izņemot to, ka

piecām ir eļļas, un piecām nav. Eļļa viņām visām ir vajadzīga. Eļļas daudzums ir tas, kas viņām katrai ir vajadzīgs. Jēzus līdzības ir skaistas un izaicinošas, jo, pa-rasti, nav tikai viena, izteikta, skaidra mācība. Jēzus liek mums domāt. Varētu būt variacijas, dažādas iespējas un vairāki paskaidrojumi, atkarīgi no tā, kur mēs ik katrs atrodamies savā ticības un dzīves ceļojumā. Adventa laikā saprotu, ka eļļa, ko visas jaunavas lolo, ir Dieva gaisma - Dieva gaisma tumšajā pasaulē. Pieņemam ticībā, ka šī Dieva gaisma spīd mums ik-vienam apkārt. Vienīgā lieta ir, ka reizēm šī gaisma netiek ieverota. Dieva radība turpina ceļot tumsā, jo ir tik aizņemta ar paša veidotajām vajadzībām, un ar paša veidotajiem pienākumiem, ka neievēro, ka Dieva gaišums, pēc kā mēs gaidam, jau atspīd mūsu vidū. Mēs, ticīgie ļaudis, saprotam, ka gribam, lai pasaule būtu pilnīgi apgaismota Dieva gaismā. Arī mēs, ticīgie ļaudis, saprotam, ka vēlamies, lai Dievs apgaismo visas pasaules tumšās vietas. Tas ir, pēc kā mēs lūdzam. Bet līdz apgaismošanas dienai – mūsu uzdevums ir ievērot, kur Dieva gaisma jau ir atspīdējusi mūsu dzīvēs. Un, kad to esam piedzīvojuši, tad dalīt šo gaismu līdzi ar citiem. Tāpat kā jaunavas varēja dalīt vai nedalīt viņu eļļu, tāpat mēs paši varam izvēlēties dalīti piedzīvoto Dieva gaišumu ar citiem.

Jēzus līdzībā eļļa ir galvenā lieta. Nav tik sva-rīgi, ko mēs paši darām vai nedarām; vai esam saga-tavoti, vai ne. Bet tā ir eļļa. Katrai jaunavai bija eļļa savā lukturī. Nesaprātīgās tikai sāka rūpēties, kad viņu lukturi sāka izdzist. Lukturi nebija izdzisuši, viņas tikai rupējās par to, kas tas varetu notikt, jo viņām vēl eļļas bija. Piecas saprātīgās zināja, ka viņu lukturi ir piepildīti. Nekas cits nav vajadzīgs un tās ir gatavas sagaidīt līgavaini. Nesaprātīgajām jaunavām viņu lukturi nebija izdzisuši – tie tikai sāka izdzist. Tās rupējās par kaut kādu nezināmu nākotni, neieverodamas, ka viņām eļļas vēl bija, ka viņu lukturi vēl nebija nodzisuši. Šajās adventa dienās atvērsim mūsu dveseles Dieva gaismai, jo tās netrūkst. Bet mūsu steigā, gata-vošanā un plānošanā, bieži sākam rūpēties par to, kas varētu notikt, neievērodami to, kas jau ir mūsu vidū. Katram no mums jau ir pietiekoši eļļas mūsu lukturī – Dieva gaisma jau spīd mūsos un ap mums.

Novēlu svētīgas, un nozīmīgas adventa dienas jums visiem! (Ja vēlaties dalīt līdzi jautājumus vai komentus, lū dzu rakstiet mac. P. Barbinam – pbarbins@gmail.com)

4 Kristīgā Balss 85. 1. Kristīgā Balss 85. 1. 5

Vēstule efeziešiem – Dieva nolikums draudzei Bībeles studija par Pāvila Vēstuli efeziešiem Latvijas Kristīgā Radio, māc. Oļģerts Cakars

Bībeles studija par Vēstuli efeziešiem (27)

Lasīsim, daļēji atkārtodami pāris sakuma pantus no iepriekšējās lekcijas, Vēstules efeziešiem 5:25-33, lietojot 1997. gada revidēto tekstu:

„Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā, lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu, Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas. Tā ar vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu. Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā, tāpat kā Kristus draudzi, jo mēs esam Viņa miesas locekļi. „Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai un abi kļūs par vienu miesu.“ Šis noslēpums ir liels: es to attiecinu uz Kristu un draudzi. Bet arī katram no jums būs savu sievu mīlet kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.“

Apustulis Pāvils sāk savus norādījumus vīriem ar:„Vīri, mīliet savas sievas..“ Atcerieties, ko Pāvils teica, sākot savu uzrunu 22.

pantā sievām: „Sievas, esiet paklausīgas (pakļaujaties) saviem

vīriem..“ Lai gan Pāvils prasa sievām paklausīt, pakļauties

saviem vīriem, tagad viņš to nepiemin. Vīru uzdevums nav izmantot šo pakļaušanos un valdīt pār savām sie-vām, bet gan tās mīlēt. Tad arī sievām nebūs iemesls sacelties pret šo Dieva nolikto kārtību. Ja sieva jutīs, ka vīrs viņu mīl, tai nebūs vēlēšanās pretoties vīram, tam izpildot ģimenes galvas funkcijas.

Par sievas paklausību, pakļaušanos savam vīram Pāvils ir šai tekstā rakstījis trīs pantus. Par vīra mīlestību – deviņus! Trīs reizes vairāk… Vai šis samērs vien kaut ko mums nesaka, kur ir īstā un nozīmīgākā problēma.

Vīra mīlestībai ir dots visaugstākais paraugs, pie-mērs: Kristus mīlestība uz Savu draudzi. Tā, vispirms, ir sevi upurējoša, 25. panta otrā puse:

„..pats nododamies viņas labā..“Skaidrs, ka vīra mīlestība nevar būt patmīlīga, arī

ne augstprātīga vai nonicinoša, kas turētu savu sievu kā zemāku radījumu, kas, tā laika pasaulē, bija parastais ieskats.

Atgadinot, ko Kristus ir darījis Savas draudzes dēļ, lai tā būtu Viņam līdzīga, Pāvils saka par Kristu un

draudzi 26. pantā: „..lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī

caur vārdu..“Tā ir Kristus pašreizējā darbība pie Savas draudzes.

Viņš mira par Savu draudzi, lai to darītu svētu. Šī svēt-darīšana notiek šķīstot, tīrijot Savu draudzi. Ko nozīmē: mazgāšana ūdenī caur vārdu? Vai te ir runa par ūdens kristību? Tas tā nevar būt. Ūdens kristība ir vienreizējs notikums, kad atpestītais cilvēks apliecina savu ticību un pievienojas draudzei. Bet mums ir jāaug un jākļūst pilnīgākiem un līdzīgākiem savam Kungam. Dieva Vārds mūs audzē un rāda mūsu nepilnības un vājības, mūs aicinot tās pārspēt un dzīvot un darīt Kristus prātu. Lasot un klausoties Dieva Vārdu mēs kļūstam tīrāki, jo iepazīstam, ko Dievs vēlas mūsu dzīvē. Piepildās Jēzus vārdi, kas uzrakstīti Jāņa evaņģelija 15: 3 –

„Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.“

Šis teiciens sevišķi noderīgs, jo mūsu efeziešu grieķu tekstā ir lietots vārds „rehmati“, kas apzīmē ne rakstītu, bet runātu vārdu, pasludinātu vārdu. Tas sevišķi attiecās uz pirmajām draudzēm, kad vēl nebija Jaunās Derības rakstu, bet cilvēki nāca pie ticības un veda kristīgu dzīvi pasludinātā, runātā Vārda ietekmēti. Apustuļi atstāstīja, ko Jēzus bija teicis un pavēlējis, un šo vārdu iespaidā, ar Svētā Gara apstiprinājumu, veidojās kristīgās draudzes, šķīstītas ar mazgāšanu caur Vārdu.

Kāds tad ir šīs šķīstīšanas mērķis? Sagatavot drau-dzi, līdzīgi kā līgava tiek sagatavota savam līgavainim. Pie tam šī līdzība ir nepilnīga. Pasaulē līgava tiek sa-gatavota no kādas trešās personas, mātes, māsām, pa-vadonēm. Kristus Savu draudzi sagatavo pats. Nav neviena cita, kas to spētu izdarīt. Viņš Savu dzīvību ir nodevis par draudzi, tad arī šķīstīšana un mazgāšana ir Viņa ziņā un uzdevumā:

„..bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.“

Traips ir kaut kas, kas no ārpuses, no pasaules nāk-dams aptraipa cilvēku, krunka nāk no paša cilvēka, cil-vēka ķermeņa. Draudze būs pilnīga

„..svēta un bez vainas,“ – Kristum atkal nākot pasaulē.

Pilnīgā draudze būs pārradīta, sastopot Kristu, sa-vu Kungu, Viņam uzņemoties visu varu.

Pāvils, pieminot kā paraugu vīriem Kristu, kā

4 Kristīgā Balss 85. 1. Kristīgā Balss 85. 1. 5

6 Kristīgā Balss, 85. 1. Kristīgā Balss 85. 1. 7

redzam, grib arvien vairāk, arvien dziļāk pasvītrot Kristus darbu un nopelnu, viņš, pieminot Kristu, nemaz citādi nevar kā pāriet paskaidrojumos, slavēšanā un pielūgšanā. Vai lai mēs nepriecātos par šādu Pāvila mī-lestības parādīšanu uz savu Kungu un Pestītāju?

Bet iesim atkal atpakaļ pie vīriem. Pāvils 28. pantā dod no piemēra par Kristu un draudzi izrietošu slēdzienu:

„Tā arī vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu.“

Kristus ir mīlējis Savu draudzi. Tā tad mīlēt savu sievu ir vīra pienākums, atspoguļojot Kristus mīlestību uz savu draudzi. Mīlēt sievu kā savu miesu. Visintīmakā un ciešākā savienībā. Tomēr ievērosim teikumu: kā savu miesu. Tas nozīmē, mīlēt tāpat kā savu miesu. Sieva kļūst daļa no vīra būtības. Vēlāk ir lietots jēdziens, ka vīrs un sieva ir viena miesa. Tas notiek mīlestības vienībā, bērns, kas dzimst šīs mīlestības rezultatā, nes sevī gan tēva, gan mātes iezīmes un tomēr ir pilnīgi pastāvīga vienība. Mēs nojaušam, ka šī līdzība nav jāsaprot literiāli, bet tā attēlo gara un jūtu un dzīves vienību mīlestībā. Lai pasvītrotu šo lielo kopību un tās izraisīto mīlestību Pāvils lieto it pašsaprotamu piemēru:

„Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā..“

Protams, varam iebilst par pašnāvniekiem un sevis ienīdētājiem, sevis mocītājiem, lai sasniegtu lielāku garīgumu. Nāk prātā austrumu faķīru naglu gultas un sevis mocīšana. Bet normāli šī līdzība labi izteic, kādām dabiski vajadzētu būt vīra attiecībām pret savu sievu.

Un atkal Pāvils piemin svēto piemeru: Kristu un Viņa draudzi: „..tāpat kā Kristus draudzi, jo mēs esam Viņa miesas locekļi.“

No šī piemēra vēl arī izriet, ka Kristus kopj un glabā Savu draudzi. To sajūt katrs draudzes loceklis. Kristus garīgā barība, Viņa mīlestība un gādība par draudzes vajadzībām. Pāvils raksta Vēstulē filipiešiem 4: 19 –

„Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.“

Kristus pilnam izpilda Savas draudzes galvas pie-nākumus, darot to žēlastības pilnā mīlestībā, mums dodot piemēru, kādai ir jābūt vīra attiecībai pret savu sievu.

Tālāk 31. pantā Pāvils citē 1. Mozus 2: 24, vienīgi aizstājot „vīrs“ ar „cilvēks“:

„Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai un abi kļūs par vienu miesu.“

Šo pantu nedrīkst lietot kā allegoriju: pierakstot, ka cilvēks ir Kristus, sieva ir draudze, jo te nonākam nepatīkamās grūtībās, mēģinot, piemēram, paskaidrot,

kas ir māte. Pāvils lieto šo piemēru par Dieva doto kārtību cilvēku laulības kopdzīvē. Pirms kāzām katram cilvēkam tuvākie ir tēvs un māte, viņa ģimene, bet pēc laulībām cilvēka ciešākās saites ir ar savu sievu, kas izpaužas seksuālā vienībā – kad tie kļūst itkā par vienu miesu. Protams, ne tikai šī fiziskā savienošanās, bet arī mīlestības saites, bērni veido tās ciešās ģimenes saites, kas stājas veco ģimenes saistību vietā. Tāds ir Dieva nolikums laulībai. Ja cilvēks nav gatavs vai nevēlas atraisīties no tēva un mātes saistībām, tāds nav gatavs laulības un ģimenes dzīvei. Patiesi, tas ir Dieva nolikuma pārkāpums.

32. pants ir grūti iztulkojams. Ne velti Pāvils sauc to par noslēpumu:

„Šis noslēpums ir liels: es to attiecinu uz Kristu un draudzi.“

Pāvils no 28. līdz 31. pantam runā par cilvēku lau-lības dzīvi un mīlestību, tomēr iestarpinot kā piemēru Kristu un draudzi. Bet nu Pāvils min noslēpumu: attiecinot to uz Kristu un draudzi, un tūlīt tālāk atkal runā par sievas un vīra savstarpējām attiecībām. Lie-kas, ka labs izskaidrojums var būt, ka Pāvils šeit apgriež to pašu piemēru otrādi. Ja līdz šim viņš lika Kristus un draudzes saistības kā piemēru, kādām ir jābūt laulāto attiecībām, tad tāda laulība, kāda tā bija attēlota 1. Mozus grāmatas citātā ir kā piemērs lielajam noslēpumam: Kristus un draudzes vienībai. Ievērosim arī, ka Pāvils raksta šo vēstuli Kristus draudzei Efezā, kristīgām sievām un vīriem, tiem viņš vēlas lieku reizi atgādināt visvisādos veidos draudzes vienību ar Kristu un Kristus mīlestību uz Savu draudzi.

Un Pāvils atkal atgriežas pie cilvēku attiecībām laulībā, pie praktiskām lietām. Šeit, 33. pantā, katrs vīrs individuāli tiek pamācīts:

„Bet arī katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.“ …katram no jums, ir atgādinājums bez izņēmuma. Cilvekiem ir tieksme iedomāties, ka viss sacītais, vai tas ir sprediķis, Bībeles lasījums vai lūgšana, ka tā, lūk, trāpa kā naglai uz galvas tam un tam cilvēkam vai cilvēkiem, nedomājot par sevi. Bet te Pāvils uzsver, ka katram būs savu sievu mīlēt: „kā sevi pašu“, bez atlikuma un rezerves.

Sievām tiek atgādināts, lai tās izjūt bijību pret savu vīru. Te Pāvils nelieto iepriekš pieminētos vārdus par paklausību, pakļaušanos, bet lieto bijību.

Šinī modernajā laikā cilvēki, sievietes un vīrieši, labprāt nevēlas dzirdēt, lasīt un pieņemt šos nolikumus. Ļoti bieži mēs, vīri, esam pie tā vainīgi, kad neattēlojam Kristum līdzīgu vadību, tad arī nevaram sagaidīt cieņu

6 Kristīgā Balss, 85. 1. Kristīgā Balss 85. 1. 7

un pakļāvību. Kādreiz pats Pāvils tiek nostādīts par sieviešu nolicēju. Bet kur kristietība ir pasludināta un tā nostiprinājusies, tur sievietes stāvoklis ir ticis pacelts,

tā ir kļuvusi sava vīra biedrene, draugs un palīgs. To arī māca Pāvils, ne kādu pazemojošu, otrā līmeņa dzīvi un stāvokli.

Buksakuntijas latviešu baptistu draudzes 102. gada svētki 2013. gada 22. septembrī pulcē dievlūdzējus gan no Bukskauntijas un apkārtnes, gan arī no Fila-delfijas. Dievs ir devis skaistu dienu, kuŗā pulcēties, lai Viņam pateiktos par vēl vienu ražīgu darbības gadu un lai izlūgtos Viņa svētību turpmākam darbam. Svēt-kus vada draudzes mācītajs Dr. Uldis Ukstiņš un šajā gadā viņš arī saka svētrunu, kuŗas virsraksts ir arī šī raksta nosaukums “Bruņoti ar Dieva ieročiem.”

Pēc macītāja teiktiem iesākuma vārdiem un lūgšanas, dziedam pazīstamo Latvijas baptistu draudzes Kārļa Iņķa dziesmu ar Jāņa Iņka vārdiem “Bŗāli patiesību svēto”. Pazīstams ir šīs dziesmas piedziedājums, kas iet kopā ar šī rīta mācītāja pārdomām: “Savu tēvu bruņas tveriet! Gara spēkā jožaties! Un uz dzīvo Dievu ceriet, Tad jums labi izdosies.” Kopdziesmai seko Svēto rakstu lasījums, apustuļa Pāvila vēstule efeziešiem 6:9-19. Tos lasa draudzes kopējs Kārlis Augstroze, bet lūgšanā vada draudzes kopējs Gatis Ķeris. Lugšanai seko otrā kopdziesma “Kristus sauc mūs cīņā doties”.

Apvienotā korī ir dziedātāji no Filadelfijas un Bukskauntijas latviešu baptistu draudzēm. To vada Bukskauntijas draudzes koŗa diriģents Ralfs Augstroze. Filadelfijas draudzes koŗa diriģente, kuŗai bija paredzēts piedalīties, dzīves drauga slimības dēļ nespēja būt. Vi-sus pavadījums izpilda amerikāņu kaimiņu draudzes ēr-ģelnieks Todd Silvius. Koris dzied trīs dziesma “Slavas Dziesma” (G Banof/F. Hernandez) “Jaunu bausli” ( E. L. Benson) ar Silvijas Augstrozes solo un “Dievs mana dziesma” (J. Vītols, arr. R. Augstroze). Pārējie mūzikālie priekšnesumi ir Aijas Tighe vijoles sōlo “Cocerto No.1 in a minor, allegra moderato” (J. S. Bach) un Intas Augstrozes sōlo “Pie skaidra ūdens” (B. Hamblen).

Macītājs savā svētrunā saka starp citu: “Šī rīta rakstvieta sākas ar vārdiem Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenā spēkā (Efeziešiem 6:10). Kā mēs topam stipri savā Kungā? Atbilde ir nākošos pantos. Mēs topam stipri, kad bruņojamies ar visiem Dieva ieročiem. Pāvils raksta šo vēstuli no cietuma, kur,

domajams, dienām un naktīm viņam bla--kus stāv romiešu le-ģionārs. Viņš pazīst šī kaŗavīra bruņas. Sā-kot bruņu sarakstu Pāvils saka: Tērpjaties visās Dieva bruņās. Mums būs terpties tajās bruņās, kuŗas Dievs mums dod. Jeb kā lasam citur Jaunā Derībā, mums būs tērpties Kristū. Citādi sakot, ļaut Kristum nākt mājot mūsos, tad sātanam nebūs varas par mums. Tad ļaunums nebūs spējīgs Apvienotais koris, dir. Ralfs Augstroze

NOTIKUMI DRAUDZĒS Bruņoti ar Dieva ieročiem

Bukskauntija latviešu baptistu draudzes 102. gadasvētki

8 Kristīgā Balss 85. 1. Kristīgā Balss 85. 1. 9

mūs pieveikt, jo tā vara salauzta pie krusta. Apustulis raksta: Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri (I Tesel. 5:9).

māc. Dr. Uldis Ukstiņš

2013. g. 13. oktōbrī Ciānas ev. lut. draudzes dievnamā Čikāgas latviešu baptistu draudze svinēja savus 106. gadasvētkus. Šiem svētkiem sevišķu gaisotni piešķīra Ciānas draudzes atceltais rīta dievkalpojums, visus aicinot apmeklēt mūsu gada svētkus, un Ciānas koŗa piedalīšanās, dziedot sešas dziesmas. Kur vēl viesis, runātājs māc. Dr. Pauls Barbins no Klīvlandes draudzes.

Tā Čikāgas draudzes mācītājs Oļģerts Cakars, vērojot kuplo dalībnieku skaitu no visām Čikāgas draudzēm, varēja ar patiesi kristīgu izjūtu sveikt klausītājus, tos uzrunājot: „Mīļā svētku draudze!”

Pēc Sarmas Aļļes ērģeļu ieskaņas Ciānas draudzes koris, Ingrīdas Jennings vadīts, dziedāja D. Aperānes „Gavilējiet tam Kungam” (A. Voitkus, 100. Ps.).

Kopdziesma – V. Baštika tulkotā velsiešu garīgā dziesma „Visvarens, visspēcīgs un mūžīgs ir Dievs”. Pēc draudzes mācītāja ievada vārdiem un lūgšanas nāca programmā neievietotais pārsteigums – dueta dziesma „Vadi mani, ak Jehova”. Dziedātāji? – Tā tas brīnišķīgi notiek, kad viesi Paulu nometina Pēteŗa mājās, kad abiem patīk dziedāt un kad mājas mate ir profesionālā pianiste Sarma Aļļe…

Svētos rakstus, Jeremijas 29:4-14, lasīja mūsu pie Gaŗezera dzīvojošais tālbraucējs, draudzes kasieris Aivars Aistars. Tad Ciānas koŗa dziedātā Haidna „Rudens dziesma” (O. Cakars) un M. Jēkabsona „Rudens pateicība” (V.Pļaviņa), Ingrīdas diriģētas, Sarmas ar klavierēm pavadītas, mūs ieveda ražas un rudens skaistuma domās, pateicoties

Čikāgas draudzes 106. gadasvētki

Ciānas draudzes koris, dir. Ingrīda Jennings

Šī dzīve ir cīņa, brīžam asa un grūta. Cik labi ir zināt, ka tad, kad šo cīņu būsim izcīnījuši, mums ir vieta Dieva valstībā, kur gaida mūsu ķēniņš Kristus. Mēs esam Viņa kareivji! Saka apustulis: Cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā (I Tim. 6:12).”

Dievnamu pušķo skaisti ziedi, kuŗus ģimene, kā vienumēr draudzes gada svētkos, atnesusi, lai atminētos māc. Augustu Mēteru (1887-1976) ar dzīves biedri Matildu Mēteri (1891-1975). Mācītāja A. Mētera kalpošana latviešu baptistu labā ir atstājusi paliekošu svētību. Vēl vairāk, daudzi viņa dzejoļi ir tērpti dzies-mās, kuŗas dziedam daudzos dievkalpojumos.

Pēc svētkiem blakus telpā ir sadraudzības brīdis. Dievkalpojuma dalībnieki kavējās atmiņās par skais-tajām dienām draudzes vidū un pārunā, ko rītdiena nesīs. Cik labi zināt, ka šī rītdiena ir Dieva rokās, ka esam tērpti Pestīšanas bruņās. -U- , foto K. Augstroze

8 Kristīgā Balss 85. 1. Kristīgā Balss 85. 1. 9

Dievam par Viņa gādību.Pēc māc. O. Cakara vadītās draudzes lūgšanas, kas

beidzās ar svētku ļaužu kopīgi teikto „Mūsu Tēvs”, kopdziesma „Dievs, mūsu tēvu stingrais patvērums” (O. Cakars).

Klīvlandes latviešu baptistu draudzes mācītāja Dr. Pauls Barbina izvēlētais temats, balstīts uz nolasīto Jeremijas grāmatas tekstu, bija „Dieva apsolījums – jūs mani atradīsiet”. Runātājs nodeva čikāgiešiem Klīvlandes draudzes sveicienu un pastāstīja par saviem iespaidiem, viesojoties augustā Latvijas baptistu savienības kongresā, kas šoreiz notika neparastā vietā, ne Rīgā, bet Latgalē, Līvānos. Rakstu vieta ir pravieša Jeremijas vēstule Bābeles trimdniekiem, patiesībā – Dieva vēstījums: „Tā saka tas Kungs..”, raksta Jeremija. Dievs arī rūpējas par saviem ļaudīm, kas aiz nepaklausības ir iekrituši svešā slogā un pa-māca, kā gādāt nevien par sevi un saviem bērniem, bet arī par vietu, kur tie uzturas. Un tad brīnišķīgais Dieva apsolījums: „Kad jūs mani meklēsiet, jūs mani atradīsiet”.

Koris dzied „Rudenī” (Liesma) un „Nāc, visu Varenais” (O. Cakars). Pēc pateicībām un ziņojumiem, kollekte, kuŗas laikā mūs rosināja Sarmas Aļļes kla-vieres. Tad laiks bija atkal Pēterim un Paulam, dziedot mīlīgo dziesmu „Uz kalniem tiem”.

Senās meldijas, A. Daudiša vārdu, varenā kop-dziesma, tik piemērota draudzes svētkiem: „Kristīgā draudze, mūžīgā draudze, Stiprākas ēkas nerast nekur!” Tad pēdējā Ciānas koŗa dziesma Vaughan Wiliams „Es zinu vārdu” (O. Baštika), dziedāta ar pārliecību un sirds siltumu. Paldies korim un diriģentei Ingrīdai!

Lūgšana, svētības vārdi un Sarmas ērģeļu izskaņa

Pētris Aļļe, Pauls Barbins, Sarma Aļļe

– mums visiem bija sajūta, ka esam piedalījušies īstos, sirsnīgos pateicības svētkos.

Ēdamzālē mūs jau gaidīja klāti galdi un silta maltīte. Judīte Kalnmale ar palīgiem bija visu sakārtojusi. Kur nu vēl Pēteŗa Aļļes rupjmaize, Baibas Liepiņas dālijas…

Ciānas draudzes sveicienus nesa draudzes mācītāja Gundega Puidza un Baiba Liepiņa, koŗa – priekšniece Irēne Balka; Čikāgas baptistu draudzes pateicība Ingrīdai, kuŗa ar ģimeni pārceļas uz Losandželosu, par deviņu gadu dziesmotu atsaucību mūsu aicinājumiem, viesiem un darbiniekiem – un kopā desmit duči rožu nokļuva īstajās rokās. Paldies Debesu Tēvam par šiem svētkiem! OC, foto S. Kļaviņa-Barshney

Marta Cakare

ADVENTĀ

Mākuša dienā,kad sniegsit kā viegli, vieglipie kada mākoņa turas,aizmirsu aizdegtpirmo Adventa sveci.

Kungs, Tevi gaidu!Nāc kā gaisma –saules starsvai zvaigžņu spožums!Nāc kā ieprieca!Sirds vēl pielijusizemes smaguma.

Pacel, Kungs,un iespraud sirdī priekukā sveci, kā spožumu,kā rotumanā zaļajā vainagā.

*

Liekas, ka ar katru gaduTevi vairāk gaidu,jo mūsu tikšanās stundatuvojās.Adventa sveču gaišumamsavu sirdi dedzu. Liesma bikli drebjūtot tuvumu Tavu.

10 Kristīgā Balss 85. 1. Kristīgā Balss 85. 1. 11

Talsu baptistu draudzes dievnams

13. oktobrī 2013. g. draudze svinēja 137. gadasvētkus. Tāds stalts, balts dievnams ar slaidu baznīcas torni, no kuŗa svētdienas rītos atskan zvanu skaņas, Latvijā baptistiem ir vienīgais – Talsos, pilsētā uz deviņiem pakalniem. Ir dzestrs rudens rīts. Tornis ar it kā sudrabā mirdzošo krustu reljefi izceļas uz krāšņo, dzelteno rudens lapu fona.

Talsu baptistu dievnamā LATVIJAS DRAUDZĒS

Oļģerts Cakars

SVĒTĀ NAKTS

Zvaigznes un sveces šonakt dzimstsirdīs un debesu jomās.Šī ir tā nakts, kad ceļinieks grimstmātes un dzimtenes domās.

Eglē ielaidies zvaigžņu spiets,svece dreb senajā kūtī,cilvēkam liekas, ir diezgan ietsgaisma plaukst gurušās krūtīs.

Grūtuma lūgšanu noliek tasklusi pie Bērna kājām,rīta zvaigzne iedegas,vadot uz mājām, uz mājām!

*Egles zara zaļā vēda,sniegs uz zemi laidies balts.Sniegā vientulīgas pēdas,gaiss kā dzidrs stikls salts.

Ceļa mājas dusē miegā,apklāj dvēsli gurušo.Zvaigznes zaigo baltā sniegā –kas ir gājis teku šo?

Vai kāds gatavs veltei aiznestsavu sirdi, tumsu šķirt?Vai zied šonakt Lielā zvaigzne?– Betlēme tik tālu ir.

Egles zara zaļā vēda, balts uz zemi laidies sniegs.Aizput vientulīgās pēdassirdi klusi apkampj prieks

Nāk atmiņā kāds foto no XX gadsimta vidus ar sastatnēm ap torni. Talsos kā vienīgajā Latvijas pilsētā ir Baptistu iela (padomju laikā iela bija pārsaukta par Bērzu ielu, bet tagad īstais nosaukums ir atjaunots). Toreiz vēl nebija nojaukts vecais, 1881. gadā būvētais koka dievnams gar Baptistu ielu. Jaunā, pēc Rūdolfa Putnaērgļa un Artūra Spīguļa projekta 1936. gadā uzbūvētā dievnama tornis ar sastatnēm ap to redzams paceļamies virs vecā dievnama dakstiņu jumta. XX gs. 50-tajos-60-tajos gados draudze bija sasparojusies, ka jāsaved kārtībā dievnama tornis. Otrā Pasaules kaŗa vētras bija norimušas nesen, vēl tikai iepriekšējā desmitgadē. Dievnama staltā torņa galā novietotais metāla krusts bija pa daļai ieslīdējis jumta segumā un nošķiebies. Kāds atsaucīgs kolhoza priekšsēdētājs neliedza kokmateriālus sastatnēm. Krusts tika izcelts, iztaisnots un nostiprināts. Torņa atjaunošanas darbi ateistiskajam režīmam nebija pa prātam. Atsaucīgais kolhoza priekšsēdētājs tika nosodīts, atceļot viņu no amata. Pārmetumi bija jādzird arī draudzes vadībai. Mācītājs Kārlis Biķis (1900-1988) Talsos kalpoja padomju laikā, 1956.-1977.g. Draudzes organizācijas

10 Kristīgā Balss 85. 1. Kristīgā Balss 85. 1. 11

Vasaras otrajā pusē Rīgas baptistu draudzēm ar bībelīgu pagremdi pievienojās krietns pulciņš ticīgo. 21. jūlijā Rīgas Golgātas draudzē notika kristības, bet tajā pašā vējaini lietainajā svētdienā Āgenskalna draudzes nometnē Salacgrīvas novadā, jūrā, māc. Edgaram Mažim, lēkājot pa viļņiem stipra vēja un lietus apstākļos, nācās kristīt trīs māsas. Nedēļu vēlāk, īsti vasarīgā saulāinā dienā, Mateja draudzes mācītājs Pēteris Eisāns, arī nometnes laikā Cēsu rajonā, kristīja vairākus jaunos Ciānas ceļniekus.

Latvijā svinētā Zinību dienā, 1. septembrī, Rīgas Semināra draudzē māc. Edgars Godiņš bībelīgi kristīja Ņinu Klintsoni un Diānu Stimbiri. No

Pestīšanas Tempļa draudzei pievienojās arī māsa Dagmāra Viša. Draudzes locekļu skaits tagad ir 82.

Kristību dievkalpojums sākas ar Tālivalža Dekšņa ērģeļspēli, viņa ziņā ir arī šīs svētdienas korāļu „Kristību ūdens, Gara zīmogs” un „Kas ir šie ļaudis, kas tos atpirka” pavadījumi.

Jā, kas ir šie ļaudis, šodien baltajās drā-nās? Par to dir. Guntis Baumanis lasa Vēstules romiešiem 8. nodaļas pirmos 17 pantus „..jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni”.

Svētrunā „ Ar kristību iesākas” šo domu turpina draudzes mācītājs Edgars Godiņš. Runātājs akcentē, ka

„..Mēs kristam tāpēc, ka tas kaut ko dod. Ar

Kristības Rīgas Semināra draudzē

Māc. Elmārs Pļaviņš

un dievnama atjaunošanas darbā daudz spēka un enerģijas ieguldīja diakons Juris Neilands (1901-1994). Pārdzīvoto viņi varēja izteikt ar Dāvida psalma un Jāņa evaņģēlija tekstu vārdiem: „Jo dedzība Tava nama labad mani ir ēdusi un Tavu zaimotāju zaimi ir krituši uz mani” ( Psalms 69:10). „ Tad Viņa mācekļi pieminēja, ka ir rakstīts: karstums Tava nama dēļ Mani aprij.”( Jāņ. ev.2:17). Daudzi pasaulē nēsā krustiņus ķēdītēs kaklā un pie apģērba. Lielo konfesiju dievnamos ir dažāda izmēra krusti ar Krustā Sistā skulptūru pie tiem. Daudzi krustu priekšā zemojas, tā pielūdzot Kristu, daudzi to dara formāli, vai arī neapzināti. Romiešiem un jūdiem krusts bija kauna zīme. Krusts ir glābšanas zīme, kas liecina, ka Kristus vietnieciskā Golgātas upura dārgās asinis šķīstī cilvēku no tā grēkiem, ja tas lūdz piedošanu. „ un raudzīsimies uz Jēzu.., kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis..” [Ebr.12 : 2]. J. Tervits grāmatā „Latvijas baptistu vēsture” citē kāda dzejnieka vārdus: „.. pasaulē ir daudz krustu.., bet ir tikai viens krusts: Golgātas krusts, pie kuŗa Kristus izcieta upuŗa nāvi pasaules pestīšanai.” Tieši tukšais krusts un nevis krucifikss liecina, ka Lielais Cietējs pie krusta nepalika. Jēzus Kristus uzvarēja grēku un nāvi un augšāmcēlās!

Talsu draudzes gadasvētkos dzied viesi – Rīgas baptistu draudžu senioru koris kopā ar Rīgas baptistu Golgātas draudzes jauniešiem un svētrunu saka Gol-gātas draudzes mācītājs, NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš. Kori diriģē diriģenti Andrejs Tīss no Talsiem, Dace Freivalde un Leonards Skrunda no Rīgas. Diev-nams ļaužu pārpilns. Sastopamies ar raksta sākumā

minētā Jura Neilanda dēlu, pensionēto mācītāju Imantu Neilandu, kas tikai pirms dažām dienām nosvinējis 85 dzīves gadu jubileju. Drošu liecību par savu ceļu pie Kristus krusta saka rakstā minētā mācītāja Kārļa Biķa mazmazdēls Eduards Glūdiņš. Jaunieši pārņem stafeti no senioriem un no XX gadsimta nes tālāk XXI gadsimtā un aicināti to nodot tālāk tiem, kam būs jādzīvo XXII gadsimtā, ja Dievs ļaus tādam pienākt. Enoks Biķis, foto Toms Glūdiņš.

12 KristīgāBalss85.1. Kristīgābalss85.1. 13

Informācijas avoti liecina, ka šeit iekļautas trīs baptistu draudzes: Viesītes, Subates un Jēkabpils, lielākā no tām. Manas dzimšanas dienas, 28. jūlija svētdiena ir saulaina, pat diezgan karsta. Ekskursija pa Sēliju arī ietveŗ Skaistkalnes katoļu baznīcas apskati pie Mēmeles upes, Lietuvas un Latvijas robežšķirtnē. Gar Mēmeles krastu dodamies cauri Kurmenei, Neretai uz „Riekstiņiem”, kur ir rakstnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa memoriālais mūzejs. „Nekad nebija redzēts tik daudz zvaigžņu pie debesīm, kā tanī naktī, kad (viņš) piedzimis”, tā teikusi Jaunsudrabiņa māte. Zvaigznes gājēja bērna šūpulī, kas tika kārts Neretas pagasta „Krodziņos”, ielika savu svētību. Kāda bija šī svētība? Dabas mīlestība, talantu daudzveidība, radītprieks; pamats viņa mūža trīs mīlestībām: makšķerēšanai, glezniecībai, rakstniecībai. Latviešu cilvēkam Jaunsudrabiņa (1877–1962) daiļrade

pazīstama ar lasītajiem darbiem: trioloģiju „Vēja ziedi” (1907. g), „Aija” (1911. g.), „Dzimtene” (1914. g.) un „Balto grāmatu”, un dzejoļiem. Pēc Otrā pasaules kaŗa bēgļu gaitas Vācijā, kur Kērbekā savā īrētā mājiņā „Mēnesnīca” viņa dzīve apraujas. Dzimtenē atgriežas 1997. gadā, kad Jāni Jaunsudrabiņu, meitu Liliju un sievu Nati pārapbedī Neretas pagasta Ķišku kapsētā.

Mazliet aizrāvos ar izklāstu par rakstnieka dzīvi, bet ekskursijas gaitā piestājam pie Sēlijas lielāka – Saukas ezera un pie Saukas ev. lut. baznīcas, kur notika plaši svētki.

Ormaņkalna, nu jau satrunējis, koka skatu tornis ir Sēlijas paugurvaļņa augstākā virsotne, proti, 167 metru virs jūras līmeņa, viena no gleznainākajām vietām Sēlijas novadā. Gan pagājušo, gan šovasar, metot dažādus līkločus, divu dienu ekskuraiju bija veicis Āgenskalna baptistu draudzes koris un bija atzinuši braucienu par

Baptistu draudzes Sēlijā

šo darbību ir iespējams kaut ko sasniegt, izmainīt, pārveidot. Kristība nav tāda darbība, ka mēs varētu darīt kaut ko ar savu spēku. Tas ir Jēzus sagatavots ceļš, pa kuŗu mēs izšķiŗamies iet. Un ja jautātu, ko gan kristība pie mums veiks un darīs? Tad atbilde būtu, ka tas ir ilgtermiņa process, kuŗš sākas ar kristību un četri punkti varētu būt ieskicēti šajā domā

1. Mūsu dzīve būs sargāta no grēka. Bībelē tas pamatots Pēteŗa vārdos: Ap. d. 2:38 ..Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā..”

2. Caur kristību sākas miršanas un augšāmcelšanās procesi. Rom. 6:3 „Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē?”

3. Caur kristību mēs tiekam ietērpti Kristū. Gal. 3:27 „Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus vārdā, esat ietērpušies Kristū.”

4. Kristība ir izmainīta sirdsapziņa. To lasām 1. Pēt.3:21 Tas attēlo kristību, kuŗa tagad arī jūs glābj.

Tomēr šajos Bībeles pantos ir kādi darbības vār-di, kuŗi atrodas mūsu pusē: Atgriezieties, liecieties, ietērpušies Kristū – kristība nav nekaitīga, Ja atļaujam Dievam savu dzīvi veidot, tad tas ir skaistākais uin labākais, kas ar mums var notikt. Tādēļ Jēzus, no saviem mācekļiem atvadoties, teica tikai šo vienu: Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā..”

Vēl koris dzied, T. Deksnim pavadot, „Es glābts” un „Laimīga diena”.

Tā kā GB priekšsēdis māc. E. Mažis, pēc kājas operācijas, vismaz uz trīs mēnešiem pārvietojas ar atbalstu palīdzību, tad māc. E. Godiņam, kolēģijas lo-ceklim, 8. sept. jāizbrauc uz Gulbenes draudzi, ievadīt sludinātāja darbā BPI stud. Artūru Ruizgu, bet 22. sept. uz Ventspils draudzi, lai mācītāja amatā ordinētu Pēteri Tervitu.

Lai svētīgajā darbā māc. E. Godiņam Dievs dod izturību! Teksts un foto Arbijs Lauva

Māc. E. Godiņš ar kristāmiem

12 KristīgāBalss85.1. Kristīgābalss85.1. 13

Jums raksta Tabita Runce no Latvijas. Darbojos Ģipkas baptistu draudzē, kā arī māsu žurnāla “Marija un Marta” redkolēģijā.

Tuvojas Ziemsvētku laiks, kad pēc senas tradīcijas Amerikā bērni un jaunieši apstaigā cilvēku mājokļus, klauvē pie durvīm un dzied korāļus. Latvijā nav pierasts klauvēt pie svešinieku durvīm, lai ko piedāvātu. Tomēr šajā vasarā latviešu baptisti to darīja! Vēlējos arī ar

Jums tajā padalīties, jo mēs esam tik daudz palīdzības saņēmuši no brāļiem un māsām Amerikā. Bieži, bez lieka skaļuma esam ar to dalījušies tālāk - ar saviem tuvākajiem, draugiem, kaimiņiem. Taču šis bija īpašs gadījums, par ko gribas pastāstīt arī Jums - mūsu at-balstītājiem Amerikā.

Lasīju mūsu cienījamā Enoka B. rakstu, kur starp spožu koncertu aprakstiem viņš gandrīz vai nemanāmi

Mums raksta:

skaistu un pieņemamu. Viņiem izdevās Saukas pagastā atrast tautas iemīļotā komponista, pusotra tūkstošu skaņdarbu autora Arvīda Žilinska (1905–1993) dzimtās mājas „Lejas Arendzānos”, kas neizdevās man. Toties manam dēlam Didzim, Āgenskalna koŗa diriģentam, bija izdevies Žilinska klavierskaņas izmēģināt uz viņa instrumenta.

Jau iepriekš biju sazinājies ar Viesītes baptistu draudze mācītāju Juri Grigu par iespējamo vizīti, „Kristīgās Balss” korespondenta ierašanos, uz ko sa-ņēmu pozitīvu atbildi. Mēs trīs: šoferis Jānis Plakans, brālis no „Prieka vests” draudzes un Pļaviņu draudzes sludinātāja L. Kaptāna dēls Pēteris, ērģeļmeistaru palīgs, šoreiz fotoreportiera statusā, tiekamies ar mācītāju J. Grigu pie Viesītes dzelzceļa mūzeja „Sēlija” vārtiem, kas gan izrādās svētdienās slēgts. Savā laikā Viesīte bija dzelzceļa sazarojuma centrs un mūzejā esošais mazais bānītis un šaurās sliedes vēsta par Augšzemes šaursliežu dzelzceļu, kā 20. g.s. technisko brīnumu. Juris Grigs dzimis Viesītē un viņa tēvs bijis dzelzceļa apbrīnotājs.

Viesītes baptistu draudze, organizējusies 1919. gadā, saukta par Lielzalves draudzi, tagadējo no-saukumu pieņēmusi 1940. gadā. Kad baptisti iesāka savu darbu 1916. gadā, te jau bija „Zilā krusta” ļaužu kopa. Baptistu darbu veicināja tā laika garīgā atmoda. Dievnamu uzcēla 1921. gadā, kad draudzē bija ap 100 locekļu, bet Brazīlijas emigrācijas kustības iespaidā draudze zaudēja savu dievnamu un gandrīz visus savus draudzes locekļus. Dzīvu darbību Viesītē attīstija pentakostu draudze, kas pēc Otrā pasaules kaŗa apvienojās ar baptistu draudzi. Draudzei bijuši tikai astoņi garīdznieki, pēdējais no tiem Pēteris Krievs kalpojis no 1971. gada līdz aiziešanai Mūžībā. Draudzē 1995. g. bija 46 locekļi. Juris Grigs sācis 1992. gadā darboties ar svētdienskolu, būdams enerģisks, kaut gan mugurkaula slimības dēļ ir apgrūtināta staigāšana. Par sludinātāju ordinēts 2000. g. 17. decembrī. Kā pēdējo

garīdznieku savas darbības laikā, bīskaps Jānis Šmits ordinēja Juri Grigu par mācītāju 2006. g. 19. februārī.

2012. gada februārī elektroinstalācijas dēļ aizdegās Viesītes draudzes dievnams Smilšu ielā 6 un naktī, ziemas spalgonī, –22 gr. C salā, nodega līdz pamatiem. Neko nespējot izglābt, Juris ar dzīvesbiedri Liliju un dēliem Egīlu, Edgaru un Elmāru palika bez jebkā.

Tomēr varens parādījās Dieva spēks un žēlastība. Pašvaldība ģimenei piešķīra trīsistabu dzīvokli, kuŗā viss ir sagādāts ar ļaužu ziedojumiem. Arī mēs, ekskur-santi, tur ciemojamies, baudot Lilijas gatavoto cienastu.

Dievkalpojumi pašreiz tiek noturēti jaunajā Viesītes Kultūras namā. Draudzē ir 25 locekļi, svētdienās ap-meklētāji ap 40. Reizi nedēļā māc. J. Grigs dodas arī

uz Subātes draudzi, kas dibināta 1931. gadā. Draudzē skaitās tikai daži cilvēki, ilgus gadus (1952–1988) garīdznieks tur bija slud. V. Bistrums (1905-1995).

Lai Dievs dod savu žēlastību māc. Juŗa Griga kalpošanai arī turpmāk!

Foto un teksts Arbijs Lauva

māc. Juris Grigs un Viesītes Kultūras nams

14 Kristīgā Balss 85.1. Kristīgā Balss 85. 1. 15

Septiņas dienas pirms piepil-dītos 100. dzīves gads, un četras die--nas pirms jubilejas dievkalpojuma, kas bija paredzēts Vārpas latviešu baptistu baznīcā Brazīlijā, mūsu mīļā mammīte Hilda tika aizsaukta mūžībā. Gandrīz 100 gadus vecā mūsu māmiņa joprojām bija spēcīga, bet ne tik aktīva, kā senāk. Iepretīm tiem laikiem, kad viņa apmeklēja vecos draudzes locekļus, viņa pēdejos dzīves gados pieņēma apmeklētājus savā dzīvoklī senās Palmas latviešu kolonijas teri-torijā. Viņai vienmēr bija krājumā konfektes, kāds gards šokolādes gabaliņš ietīts spilgtā iesaiņojumā un cepumiņi, ko piedāvāt apmeklētājiem un īpaši bērniem, kas ciemojās pie viņas. Būdama Vārpas latviešu baptistu draudzes locekle, viņa bija viena no visvecākajām personām,

kas atlikušas no pirmajiem latviešu emigrantiem, kas iebrauca Brazīlijā ap 1922. gadu, dibinot Vārpas koloniju Zivjupes krastā, Sanpaulas (São Paulo) štatā. Nosaukums „Vārpa” tika izvēlēts, atspulgojot kolonistu vienotību ap kopīgu mērķi. Hilda piedzima Latvijas galvaspilsētā Rīgā 1913. g. 23. jūlijā, Hospitāļu ielā, netālu no Gogātas baptistu baznīcas. Viņa izceļoja uz Brazīliju ar māti, vecmāmiņu un māsu. Hildai tobrīd bija 10 gadi, un māsai Ernai 8. Iebraucot Brazīlijā un dzīvojot nepierastos, veselībai bīstamos apstākļos, daudzi ieceļotāji, medicīnas

un slimnīcas pakalpojumu trūkumā, mira dizentērijas epidēmijas iespaidā. Starp šiem upuriem bija Hildas māte Alma. Redzot pie savas slimības gultas savu meitu bēdas, viņa tām sacīja, “Meitenes, neraudiet, jo

Hilda Augstroze

MŪSU AIZGĀJUŠIE

1913. G. VII – 2013. G. VII

atzīmē, ka LBDS Draudžu dienās Līvānos esot ap-meklētas dažas daudzbērnu ģimenes. Patiesībā tika apmeklētas 70 daudzbērnu vai sociāli nelabvēlīgas ģimenes mājās - katrai dāvinot lielu pārtikas un nepārtikas preču kasti - dāvanu. Dāvanas jau laicīgi sapirka un sakārtoja konkrētas mūsu draudžu ģimenes katrai konkrētai ģimenei Līvānos - iepriekš zinot gan bērnu skaitu, gan vecumu šajā ģimenē, un sagatavojot īpašu dāvanu komplektu tieši šai ģimenei. Vēl klāt katrai pakai bija Bērnu Bībele, lielā Bībele vai Jaunderība, Lētu un vieglu recepšu grāmatiņa saimniecēm, žur-nāla Marija un Marta jaunākais numurs, kā arī garīgi traktāti, kartiņas u.c. Tad šīs ģimenes brauca uz Līvāniem un devās ciemos tieši pie tām ģimenēm, meklēja viņu dzīvokļus un klauvēja pie viņu durvīm, lai sagatavotās kastes pasniegtu. Manuprāt - tieši šis ģimeņu apmeklējums bija viens no lielākajiem, līdz šim nebijušiem darbiem Draudžu dienās. Patiesībā tas bija fantastisks pasākums, kur īpašu svētību guva abas puses - jo daudzi mūsu cilvēki kongresā un vēlāk liecināja, cik grūti ir bijis saņemties, lai klauvētu pie svešām durvīm svešā vietā, kur nezini, kas sagaida. Kā

zināms, staigāšana pa mājām latviešu baptistiem nav plaši izplatīta prakse, lai neteiktu otrādi. Bija liecības, ka meklējot ceļu pie šīm ģimenēm, paši braucēji tikuši dažādi aizkavēti, pat sastrīdējušies, kādiem mašīna iestrēgusi lauku ceļa dubļos, kādi tumsā maldījušies pa nezināmu apvidu. Pie dažiem tikuši laipni sagaidīti, pie citiem ar aizdomām, kādi tik pavēruši durvīs mazu šķirbiņu, parāvuši pakas un durvis uzreiz ciet. Bet daudzi liecināja, ka esot kopā pavadījuši vairākas stundas sarunās, pat sadraudzējušies, un turpināšot savstarpējus kontaktus arī nākotnē. Un galvenais - vēl joprojām turpina lūgt un aizlūgt par šīm ģimenēm! Tā bija un ir ļoti īpaša, sevišķa un nozīmīga kalpošana līdztekus tam, ka spējam sarīkot spožu kongresu un koncertus. Tāpat arī, protams, Līvānu slimnīcas, pansionāta un Dienas centra apmeklējums ar dziesmām, rokdarbiem, liecībām, dāvaniņām. Bet tā nu vismaz ir tāda pierastāka kalpošana - uz šādām iestādēm mēs - baptisti esam gājuši kalpot jau sen, un joprojām to darām katrs savā tuvākā un tālākā apkaimē.

Ar laba vēlējumiem, Tabita Runce

14 Kristīgā Balss 85.1. Kristīgā Balss 85. 1. 15

Pēkšņi, 59 gadu vecumā naktī no 21. uz 22. septembri Liepājā mūža miegā aizmiga nacionālo bruņoto spēku atvaļinātais kapelāns mācītājs Viesturs Kalniņš.

Dzimis Aizputē 1953. gada 12. oktōbrī Aizputes baptistu draudzes darbinieku Nadīnes un Ādama Kalniņa ģimenē. Otrs brālis Namejs pusaudža gados gāja bojā, noslīkstot. Viesturs Kalniņš pestīšanu

LBDS mācītājs un LNBS kapelāns Viesturs Kalniņš 1953. g. 12. X – 2013. g. 22. IX

es jūs esmu nodevusi Dieva rokās, un Viņš rūpēsies par jums”. 17 gadu vecumā, 1930.g. 8.novembrī Hilda devās laulātā dzīvē ar jaunu mācītāju un zobārstu Jāni Augstrozi, kas arī piederēja Palmas emigrantu saimei. Jaunais vīrs bija jau palīgmācītājs brazīliešu baptistu draudzē Presidente Prudente pilsētā un strādāja laicīgā darbā par zobarstu. Vēlāk, kad mācītājs Jānis Augstroze tika ievēlēts par pastāvīgu draudzes mācītāju, jaunā ģimene dzīvoja Presidente Prudente pilsētā 12 gadus. Māc. J. Augstrozes kalpošanas laikā, draudze uzcēla jaunu dievnamu un dibināja vairāk kā desmit māsu draudzes apkārtnes pilsētiņās un ciematos Vēlāk māc. J. Augstroze tika aicināts vadīt Ebenezer draudzes garīgo dzīvi Sanpaulā (São Paulo) un tur ar ģimeni pārcēlās, kur arī piedzima pēdējais bērns meita Valda. Mācītājs Jānis strādāja par zobārstu darba die-nās, un svētdienās kalpoja par mācītāju. Pēc sešiem gadiem, sajūtot sagurumu, ģimene nolēma atgriezties uz Palmu, kur viņi dzīvoja deviņus mēnešus, piepalīdzot visos kolonijas darbos. Pēc šiem deviņiem mēnešiem, dzīve atkal mainījās. Mācītājs Jānis pieņēma Lusēlijas (Lucélia) draudzes aicinājumu, un pārcēlās ar ģimeni uz tuvajo Adamantīnas pilsētu. Šai laikā vairāki pieaugušie ģimenes bērni jau dzīvoja un mācījās Riodežaneiro (Rio de Janeiro) pilsētā. Vēlāk mācītājs J. Augstroze ar ģimeni pārcelās uz Kampīnas (Campinas) pilsētu, palīdzot tur Kambui brazīliešu baptistu draudzes darbā. Pēc dažiem gadiem ģimene pārcēlās uz Vārpu, kur Augstroze uzņēmās latviešu baptistu draudzes mācītāja amatu. Pagāja vairāki gadi, kad atkal, pieņemot vietējās latviešu baptistu draudzes aicinājumu, ģimene pārcēlās uz Sanpaulu, lai tur uzņemtos latviešu baptistu draudzes mācītāja pienākumus, un dzīvotu tuvāk meitai Ausmai un Hildas māsai Ernai. Jau cienījamos gados, māc. J. Augstroze nolē-ma atstāt pastāvīga garīdznieka amatu un aiziet penzijā, un pārcēlās atpakaļ uz Kampīnas pilsētu. Tur mācītājs

Jānis saslima un 1989. gada janvārī tika saukts mājās pie sava Pestītāja 93 gadu vecumā. Līdztekus savai garīdznieka un draudzes gana kalpošanai Brazīlijā, mācītājs Jānis Augstroze bija viens no Brazīlijas latviešu baptistu Bolīvijas misijas lauka Rinkonas (Rincon del Tigre) dibinātājiem un veicinātājiem. Mūsu mammiņa Hilda vairākkārt ap-meklēja Rinkonu un dažreiz vairākus mēnešus tur palīdzēja misionāriem viņu ikdienas darbos. Savas dzīves laikā mūsu mammiņa Hilda vienmēr cītīgi strādāja un palīdzēja draudzēs, kur viņas vīrs kalpoja par mācītāju. Viņa mācīja svētdienas skolu, strādāja par māsu pulciņa priekšnieci, vadīja jauniešus un arī mūzikāli kalpoja, spēlējot harmoniju un diriģējot kori. Viņas skaistā sōlo balss savilņoja un aizskustināja klausītājus. Viņa ir vienmēr bijusi intensīvi iesaistīta draudzes sabiedriskajā un palīdzības darbā. Pateicoties tam, ka tas nav fiziski nogurdinošs darbs, mūsu mammiņa Hilda turpināja sniegt kristīgu liecību un dot padomu no gaŗā, Dieva svētītā mūža tiem, kas viņu apmeklēja viņas dzīvoklī Palmā. Šī nodarbošanās bija viņas stiprā puse pat tad, kad jau novārgusī mirstīgā miesa bija vāja un mazspējīga. Hildas pēcnācēju ģimenes ir plaši izplētušās Brazīlijā, ASV un arī Dienvidāfrikā, kur viņas vecākā meita Anna un vīrs Ronalds Rutters 20 gadus bija misionāri. Mūsu mammiņai ir seši vēl uz šīs zemes dzīvojoši bērni, 15 mazbērni (2 jau miruši), 33 maz-mazbērni, un četri mazmazmazbērni. Viņas dzīve, līdz aiziešanai mūžībā, ietver 59 laulības un 83 gadus Jēzus Kristus valstības darbā. Tagad viņas bērni, mazbērni un mazmazmazbērni redz viņas mūžu kā dzīvu piemēru kalpošanai un uztīcībai Dievam. Hildas kuplais atvašu bars, kā arī tie neskaitāmie, ar kuŗiem viņa savā garā mūžā saskārās, skatās uz viņu ar cieņu par tik gaŗu, priekšzīmīgu, Dievam veltītu dzīvi. Mūs visus vieno lūgšana, lai šis piemērs daudzus modinātu un mudinātu. Bērni, Anna, Kārlis, Ausma, Jānis, Wilma un Valda

Lasītāju ievērībai Kanadā: Ja nevarat pārsūtīt Kristīgās Balss abonomenta samak-su ASV dolāros, tad sūtiet Kanadas naudas pārvedumu vai čeku uz Leona Nama vārda, atzīmējot, ka tas ir par Kristīgo Balsi: Leons Nams 25 Elgar Ave

piedzīvojis un garīgi pieaudzis Aizputes baptistu draudzē. Sācis mācīties 80-to gadu sludināšanas lekciju otrajā sa-saukumā no 1984.-1988. gadam. Lekcijas sāka 19 gribētāji, taču mācību grūtajā procesā iekļāvās un to sekmīgi beidza tikai seši audzēkņi: Ģirts Ašnevics, Laima Dravniece, Toms Glūdiņš, Tabita Lagzdiņa-Runce, Livija Lāme un Viesturs Kalniņš.

V. Kalniņa garīgā kalpošana iesākās (1983-1988) Sakas baptistu draudzē Kurzemē, apvienojot mācības ar praktisku kalpošanu. Tur viņu, darbu sākot, 1983. g. ordinē par sludinātāju. Sakas draudzē 13 gadu laikā, (1980-1993) netika bībelīgi pagremdēts neviens cilvēks. Lai arī dievnams atradās tuvu Liepājas-Ventspils šosejai, šajā klusajā miestā cilvēku bija maz. Kad Ventspils baptistu draudzes mācītājs Alfrēds Pētersons 1988. gadā devās pensijā, draudze aicināja V. Kalniņu uz Ventspili. Ievēlēts 1990. g. jaunajā LBDS padomē. No 1990. –1993. g. Viestarts Kalniņš ir LBDS svētdienskolu apvienības priekšnieks. Bijis arī to piecu Latvijas garīdznieku sastāvā, kas devās uz Pasaules Baptistu apvienības 16. kongresu 1990. g. augustā Seulā, Dienvidkorejā.

1993. g. 10. jūlijā bija Garīdznieku brālības di-bināšanas konference, kuŗā par priekšnieku ievēlēja māc. Aivaru Šķuburu un par kasieri Viesturu Kalniņu, kuŗus atkārtoti ievēlēja arī 1996. gadā. No Ventspils

V.Kalniņa garīgās kalpošanas darbs 1994. g. aizvijās uz Liepājas Pāvila draudzi, kur viņš 1995. g. 26. martā tika ordinēts par mācītāju. Tomēr Liepājas Pāvila baptistu darbs nebija visai sekmīgs, sākās neatrisināts konflikts ar draudzes padomes priekšsēdētāju Egīlu Deksni un viņa vadīto padomi. Šī raksta autors, toreiz žurnāla „Baptistu Vēstnesis” korespondents, 1996. g. 6. oktōbrī, pēc Sv.

Vakarēdiena atcelšanas, mēģināja nolīdzināt or-ganizatorisku jautājumu domstarpības, tomēr tas neizdevās. Tā māc. V. Kalniņam, pēc nepilnu trīs gadu kalpošanas, nācās darbu pārtraukt. Viņš iesaistījās LNBS kapelāna darba Liepājā un tur nostrādāja atlikušo dzīves daļu.

80-to gadu sāku-mā Viesturs Kalniņš apprecējās ar Rīgas Āgenskalna draudzes locekli Liliju Pallo un Dievs viņus svētīja ar trīs bērniem – Mārci, Baibu un Aiju. Viesturs mīlēja pastaigas Liepājas jūrmalā un abi ar Liliju vāca un audzēja ārstniecisko tēju augus

un cilvēcīgi nekas neliecināja par viņa tik pēkšņo aiziešanu Mūžībā.

V. Kalniņa izvadīšana notika gaišā, sadraudzīgā gaisotnē no bērnības dievnama Aizputē uz Misiņkalna kapiem. Izvadīja māc. J. Balodis un 200 pavadītāji, dievnamā runāja GB priekšnieks māc. Edgars Mažis, bet kapos māc. Ģirts Ašnevics, pateicoties un atvadoties no mūžības ceļinieka, māc. Viestura Kalniņa.

Arbijs Lauva

Garīdznieku goda sardze